uzmeimurot
uzmeimurot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzmeimuroju | uzmeimurojam | uzmeimuroju | uzmeimurojām | uzmeimurošu | uzmeimurosim |
2. pers. | uzmeimuro | uzmeimurojat | uzmeimuroji | uzmeimurojāt | uzmeimurosi | uzmeimurosiet, uzmeimurosit |
3. pers. | uzmeimuro | uzmeimuroja | uzmeimuros |
Pavēles izteiksme: uzmeimuro (vsk. 2. pers.), uzmeimurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmeimurojot (tag.), uzmeimurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmeimurotu
Vajadzības izteiksme: jāuzmeimuro
Streipuļojot uziet, uznākt.
Avoti: LLVV