uzmeklēt
uzmeklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmeklēju | uzmeklējam | uzmeklēju | uzmeklējām | uzmeklēšu | uzmeklēsim |
| 2. pers. | uzmeklē | uzmeklējat | uzmeklēji | uzmeklējāt | uzmeklēsi | uzmeklēsiet, uzmeklēsit |
| 3. pers. | uzmeklē | uzmeklēja | uzmeklēs | |||
Pavēles izteiksme: uzmeklē (vsk. 2. pers.), uzmeklējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmeklējot (tag.), uzmeklēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmeklētu
Vajadzības izteiksme: jāuzmeklē
1.Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu); sameklēt1.
1.1.Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
1.2.Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
1.3.Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vītolai šie fakti apkopoti pierakstos, taču tad tos nepieciešams uzmeklēt.
- Uzmeklēt automašīnā atstāta zīdaiņa tēvu RPP pārstāvjiem nācies arī aizvadītajā svētdienā.
- "Pēteris Rumpis pats mani uzmeklēja un pietiecās uz privāto fotosesiju.
- Vērts uzmeklēt arī Lielo sinagogu ( " Velká synagoga").
- — Es viņai tā arī pateicu, ka noteikti tevi uzmeklēšu.