skubīgs
Lietojuma biežums :
skubīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | skubīgs | skubīgi |
Ģen. | skubīga | skubīgu |
Dat. | skubīgam | skubīgiem |
Akuz. | skubīgu | skubīgus |
Lok. | skubīgā | skubīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
skubīga | skubīgas |
skubīgas | skubīgu |
skubīgai | skubīgām |
skubīgu | skubīgas |
skubīgā | skubīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | skubīgais | skubīgie |
Ģen. | skubīgā | skubīgo |
Dat. | skubīgajam | skubīgajiem |
Akuz. | skubīgo | skubīgos |
Lok. | skubīgajā | skubīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
skubīgā | skubīgās |
skubīgās | skubīgo |
skubīgajai | skubīgajām |
skubīgo | skubīgās |
skubīgajā | skubīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
skubīgi apstākļa vārds
Steidzīgs.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
steidzīgs1 — Tāds, kas steidzas (1).
Aptuvenie sinonīmi
ašs1 — Ātrs, arī straujš, veikls.
ātrs1 — Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī.
fikss1 — Ātrs.
knašs1 — Ātrs, straujš; arī veikls.
mudīgs1 — Ātrs; arī veikls.
naujš2 — Straujš.
straujš1 — Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; arī ātrs (1).
zibeņātrs1 — Zibensātrs.
zibenīgs3 — Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
zibensātrs1 — Ļoti ātrs.
zibsnīgs2 — Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
žigls1 — Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
Avoti: LLVV