mudīgs
Lietojuma biežums :
mudīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | mudīgs | mudīgi |
| Ģen. | mudīga | mudīgu |
| Dat. | mudīgam | mudīgiem |
| Akuz. | mudīgu | mudīgus |
| Lok. | mudīgā | mudīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| mudīga | mudīgas |
| mudīgas | mudīgu |
| mudīgai | mudīgām |
| mudīgu | mudīgas |
| mudīgā | mudīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | mudīgais | mudīgie |
| Ģen. | mudīgā | mudīgo |
| Dat. | mudīgajam | mudīgajiem |
| Akuz. | mudīgo | mudīgos |
| Lok. | mudīgajā | mudīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| mudīgā | mudīgās |
| mudīgās | mudīgo |
| mudīgajai | mudīgajām |
| mudīgo | mudīgās |
| mudīgajā | mudīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
mudīgi apstākļa vārds
1.Ātrs; arī veikls.
Saistītās nozīmesfikss, naujš, straujš, zibsnīgs, žigls, zibenīgs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
fikss1 — Ātrs.
naujš2 — Straujš.
straujš1 — Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; arī ātrs (1).
zibsnīgs2 — Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
žigls1 — Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
zibenīgs3 — Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
zibeņātrs1 — Zibensātrs.
zibensātrs1 — Ļoti ātrs.
ātrs1 — Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī.
knašs1 — Ātrs, straujš; arī veikls.
ašs1 — Ātrs, arī straujš, veikls.
Aptuvenie sinonīmi
apsitīgs1 — Izveicīgs, veikls, manīgs.
apsviedīgs1 — Ātrs, veikls; izdarīgs.
ātrīgs1 — Tāds, kas savā rīcībā, darbībā ir veikls, ātrs, straujš.
fikss2 — Izdarīgs, veikls.
gaitīgs1 — Tāds, kam ir ātra, veikla gaita; raits.
izdarīgs1 — Veikls, darbīgs, aktīvs (par cilvēku).
izvedīgs1 — Izveicīgs.
izveicīgs1 — Tāds (cilvēks), kas ir veikls; tāds (cilvēks), kas ātri, veicīgi strādā.
manīgs3 — Tāds, kas ir veikls (par cilvēkiem), tāds, kas ātri, veicīgi ko dara; izveicīgs.
nadzīgs1 — Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls.
naigs1 — Ātrs, straujš, arī veikls, darbīgs.
naiks2 — Ātrs, veikls.
nasks1 — Čakls, izdarīgs, arī ātrs.
skubīgs1 — Steidzīgs.
steidzīgs1 — Tāds, kas steidzas (1).
veicīgs1 — Tāds, kas kustas, darbojas ātri, veikli, bez kavēšanās.
veiklīgs1 — Veikls.
veikls1 — Tāds, kas kustas ātri un precīzi (par cilvēkiem); tāds, kas ātri, precīzi un prasmīgi strādā, darbojas.
1.1.parasti formā: apstākļa vārds Tāds, kas norisinās strauji, ātri.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Fiksi fiksi atrast jaunus kokus un mudīgi mudīgi atpakaļ koka galotnē.
- Mazbērniem bija jāiet uz noteiktām vietām, mudīgi un bez ākstīšanās.
- Ceturtdienu personības TicējumsPirmdienā, trešdienā un ceturtdienā dzimušie esot mudīgi uz darbu.
- Māte viņai atļāvusi nopeldēties ezeriņā un tad — mudīgi atpakaļ pie tētīša.
- Tik mudīgs, dārgs, milzīgs hečbeks, tas it kā ir jocīgi.