skubinājums
skubinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skubinājums | skubinājumi |
| Ģen. | skubinājuma | skubinājumu |
| Dat. | skubinājumam | skubinājumiem |
| Akuz. | skubinājumu | skubinājumus |
| Lok. | skubinājumā | skubinājumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → skubināt(1); arī mudinājums1.
2.Paveikta darbība, rezultāts → skubināt(2); arī mudinājums2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piesakos pēc skubinājuma - - 2016. gada 28. jūlijs, plkst. 00.23 ( EEST)
- Un viņa skubinājumiem — agri no rīta celties, mācību priekšmetos nodziļināties — bija panākumi.
- Taču vakarpusē viņam kaut kā sāka pietrūkt, un, ejot gulēt, viņš pat raudāja, jo nespēja aizmigt bez Sirmā skubinājumiem.
- Lai arī pievērsties solokoncertiem Austra Pumpure bija mudināta no visām pusēm ne reizi vien, tostarp pierunāt mēģināja arī izbijusī operas soliste Terēze Dāvis, taču " padevās" viņa Oļģerta Krodera gana stingrajam skubinājumam.
- Nesen izlasīju visus Tacita vēsturiskos sacerējumus ( kaut ko tādu es paveicu reti; ir pagājuši jau divdesmit gadi, kopš nespēju iedziļināties vienā grāmatā pat stundu no vietas) un izdarīju to pēc kāda Francijā ļoti cienīta augstmaņa skubinājuma – viņu godā gan rakstura īpašību, gan arī pašam un brāļiem piemītošās labestības dēļ.