skubināt
skubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skubinu | skubinām | skubināju | skubinājām | skubināšu | skubināsim |
| 2. pers. | skubini | skubināt | skubināji | skubinājāt | skubināsi | skubināsiet, skubināsit |
| 3. pers. | skubina | skubināja | skubinās | |||
Pavēles izteiksme: skubini (vsk. 2. pers.), skubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skubinot (tag.), skubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skubinātu
Vajadzības izteiksme: jāskubina
1.Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt1.
2.Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai Latvijai visu laiku vajag kādu, kas mudina un skubina?
- Es aicinu kolēģus neizplatīt melus un nepatiesības," skubināja Spolītis.
- Vienmēr skubināja, lai šķiroties, jo bez viņas nevarot dzīvot.
- Ceļvedis vairs neskubināja savu izpalīgu vakaros viegli un bez murgoņas iesnausties.
- Diez vai uz to skubinājuši jau piesauktie monumentāli stingie pūķu feiki.