mudināt
mudināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mudinu | mudinām | mudināju | mudinājām | mudināšu | mudināsim |
| 2. pers. | mudini | mudināt | mudināji | mudinājāt | mudināsi | mudināsiet, mudināsit |
| 3. pers. | mudina | mudināja | mudinās | |||
Pavēles izteiksme: mudini (vsk. 2. pers.), mudiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mudinot (tag.), mudināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mudinātu
Vajadzības izteiksme: jāmudina
1.Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara.
1.1.Būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām).
2.Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
2.1.Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- iznākšanu, mudina arī citu grāmatu autorus radīt konkurētspējīgu mācību līdzekli.
- Uz to mudina EK ziņojums „ Valodu apguves un daudzveidības veicināšana.
- Bet pozitīva attieksme, radoša atmosfēra klasē mudina izvirzīt augstākus mērķus.
- 1934. gada pavasarī laikabiedrus izteikties mudināja kādas pieviltas mīļākās nežēlīgā rīcība.
- Mārtiņam Rutkim, kurš neļāva atslābt un mudināja beidzot pabeigt darbu.