Paplašinātā meklēšana
Meklējam šs.
Atrasts vārdos (588):
- šs:1
- ašs:1
- Ašs:1
- ošs:1
- bašs:1
- bēšs:1
- čošs:1
- čušs:3
- čušs:1
- čušs:2
- gašs:1
- hašs:1
- kešs:1
- košs:1
- kušs:1
- kūšs:1
- mašs:1
- mošs:1
- našs:1
- pašs:1
- pušs:1
- apašs:1
- Arīšs:1
- Atašs:1
- augšs:1
- baišs:1
- bokšs:1
- bokšs:2
- bolšs:1
- brašs:1
- brišs:1
- brošs:1
- bukšs:1
- būkšs:1
- buršs:1
- ciešs:1
- čaušs:1
- čēkšs:1
- činšs:1
- čynšs:1
- doršs:1
- drošs:1
- ejošs:1
- falšs:1
- faršs:1
- flešs:1
- flišs:1
- foršs:1
- frišs:1
- gaišs:1
- gāršs:1
- gaušs:1
- glīšs:1
- glošs:1
- grašs:1
- grūšs:1
- hiršs:1
- idišs:1
- īpašs:1
- jaušs:1
- kaušs:1
- klešs:2
- klešs:1
- klišs:1
- kļošs:1
- knašs:1
- krušs:2
- krušs:1
- kupšs:1
- lēkšs:1
- lepšs:1
- ļekšs:1
- mākšs:1
- maršs:1
- mīkšs:1
- mukšs:1
- pakšs:1
- palšs:1
- paršs:1
- peršs:1
- piešs:1
- pikšs:1
- pīkšs:1
- plašs:1
- plāšs:1
- plešs:1
- plīšs:1
- polšs:1
- poršs:1
- prišs:1
- pukšs:1
- punšs:1
- Rahšs:1
- Afrašs:1
- Aktašs:1
- alkašs:1
- ārdošs:1
- Arekšs:1
- astašs:1
- atbašs:1
- augošs:1
- bekešs:1
- belašs:1
- beļašs:1
- bigošs:1
- bobišs:1
- brakšs:1
- burkšs:1
- Cirišs:1
- dakišs:1
- debošs:1
- degošs:1
- dusošs:1
- falašs:1
- fetišs:1
- finišs:1
- fogašs:1
- Ganešs:1
- gulašs:1
- gulošs:1
- guļašs:1
- harošs:1
- hašišs:1
- hipišs:1
- jidišs:1
- judašs:1
- kadešs:1
- kadišs:1
- Kēkešs:1
- Kemošs:1
- kipišs:1
- kņakšs:1
- Kodešs:1
- korešs:1
- korišs:1
- kupušs:1
- kurušs:1
- kuvašs:1
- lavašs:1
- lemešs:1
- lerkšs:1
- lorkšs:1
- Lubušs:1
- lurkšs:1
- ļapašs:1
- ļerkšs:1
- nākošs:1
- nākušs:1
- nefešs:1
- nejāšs:1
- nekošs:1
- nemešs:1
- nenošs:1
- nesošs:1
- netīšs:1
- pakošs:1
- palašs:1
- pamīšs:1
- panašs:1
- Pilišs:1
- piukšs:1
- plekšs:1
- plokšs:1
- pļokšs:1
- pļukšs:1
- porkšs:1
- pupešs:1
- Purišs:1
- putošs:1
- radošs:1
- Avarāšs:1
- bairišs:1
- bakfišs:1
- bakšišs:1
- Balhašs:1
- berdišs:1
- birzošs:1
- blorkšs:1
- blurkšs:1
- brūkošs:1
- čardašs:1
- demaršs:1
- dervišs:1
- diveišs:1
- drūpošs:1
- dzelošs:1
- dzenošs:1
- džinkšs:1
- finnišs:1
- garnašs:1
- giljošs:1
- Gjamišs:1
- harnišs:1
- iedrošs:1
- iegaišs:1
- ietumšs:1
- izejošs:1
- jaucēšs:1
- Jidaušs:1
- Kailašs:1
- kampešs:1
- karvašs:1
- kišmišs:1
- klinkšs:1
- kņaukšs:1
- kņudošs:1
- komeršs:1
- kontušs:1
- kornišs:1
- kreukšs:1
- krokošs:1
- kuntušs:1
- ķērcošs:1
- Lamanšs:1
- landišs:1
- lūdzošs:1
- midrāšs:1
- mišmašs:1
- mišmišs:1
- Mušhušs:1
- narkašs:1
- nedrošs:1
- nedvašs:1
- neejošs:1
- neesošs:1
- negaišs:1
- neglīšs:1
- nejaušs:1
- neliešs:1
- nemēršs:1
- netiešs:1
- nevilšs:1
- niezošs:1
- ņudzošs:1
- pabrašs:1
- paciešs:1
- padrošs:1
- pagaišs:1
- paplašs:1
- pārtīšs:1
- pastišs:1
- pasvešs:1
- patukšs:1
- patumšs:1
- paviršs:1
- peldošs:1
- piepešs:1
- piepēšs:1
- plarkšs:1
- plerkšs:1
- plonkšs:1
- plorkšs:1
- plunkšs:1
- pļarkšs:1
- pļorkšs:1
- pļurkšs:1
- postošs:1
- mušsēne:1
- aizejošs:1
- apburošs:1
- auguļošs:1
- aurojošs:1
- barojošs:1
- birstošs:1
- briedušs:1
- ceļojošs:1
- delibašs:1
- divkāršs:1
- domājošs:1
- draudošs:1
- dujkāršs:1
- dziedošs:1
- gaistošs:1
- glāstošs:1
- graujošs:1
- ilgstošs:1
- izcilošs:1
- jauciešs:1
- karojošs:1
- kundzešs:1
- kundzīšs:1
- līdzakšs:1
- mirdzošs:1
- miš-mašs:1
- mufetišs:1
- nāvējošs:1
- nemīlīšs:1
- nemīlošs:1
- nemitošs:1
- nezūdošs:1
- nicinošs:1
- nomācošs:1
- nomirušs:1
- nosodošs:1
- paģērošs:1
- pamācošs:1
- pārdrošs:1
- pārejošs:1
- pavēlošs:1
- pētījošs:1
- plūstošs:1
- Priparšs:1
- pustrešs:1
- pustukšs:1
- pustumšs:1
- putojošs:1
- Augšsona:1
- Irtišska:1
- krūšsega:1
- Lotyšsko:1
- nīšstāvs:1
- atbaidošs:1
- atraidošs:1
- Benetnašs:1
- caurejošs:1
- četrkāršs:1
- dedzinošs:1
- dzesējošs:1
- elektrišs:1
- epatējošs:1
- Gilgamešs:1
- gļēvinošs:1
- grimstošs:1
- Hindukušs:1
- izolējošs:1
- izsmejošs:1
- izsmeļošs:1
- izšķirošs:1
- jautājošs:1
- kairinošs:1
- karandašs:1
- kārdinošs:1
- klātesošs:1
- klejojošs:1
- kliedzošs:1
- Korgorušs:1
- ķērkstošs:1
- laufburšs:1
- makentošs:1
- makintošs:1
- maldinošs:1
- margojošs:1
- maskējošs:1
- mekintošs:1
- migrējošs:1
- nevīstošs:1
- niecinošs:1
- nievājošs:1
- noraidošs:1
- noteicošs:1
- paliekošs:1
- pārmetošs:1
- pieckāršs:1
- piegulošs:1
- pieguļošs:1
- planakešs:1
- planikašs:1
- promejošs:1
- augšstāvs:1
- iekšsiena:1
- iekšskats:1
- aizraujošs:1
- aizskarošs:1
- alterējošs:1
- aprakstošs:1
- atbilstošs:1
- bankabrošs:1
- dominējošs:1
- drīztekošs:1
- dziedinošs:1
- fotofinišs:1
- galopējošs:1
- glaimojošs:1
- greznojošs:1
- ierosinošs:1
- izaicinošs:1
- izgaistošs:1
- iznīcinošs:1
- jonizējošs:1
- kāpelējošs:1
- Kertvēješs:1
- kontrmaršs:1
- lejupejošs:1
- muļķudrošs:1
- nepārejošs:1
- neplīstošs:1
- neražojošs:1
- nerimstošs:1
- nerūsējošs:1
- nesaistošs:1
- nešķīstošs:1
- noliedzošs:1
- nospiedošs:1
- pacilājošs:1
- pašspīdošs:1
- pavedinošs:1
- pazemojošs:1
- pelēkgaišs:1
- pelēktumšs:1
- piekrītošs:1
- pietiekošs:1
- plaisājošs:1
- pretgulošs:1
- apakšshēma:1
- apakšstāvs:1
- āpšsunītis:1
- Augšsavoja:1
- augšstilbs:1
- bārkšspure:1
- drošsirdis:1
- falšstarts:1
- garšsaknes:1
- iekšspārns:1
- košsarkans:1
- mēnešsēkļi:1
- aizgrābjošs:1
- alternējošs:1
- apkaunojošs:1
- apliecinošs:1
- apmierinošs:1
- ascendējošs:1
- atgaiņājošs:1
- augšupejošs:1
- blakusesošs:1
- caururbjošs:1
- daudzsološs:1
- deformējošs:1
- deprimējošs:1
- desmitkāršs:1
- diedelējošs:1
- fluktuējošs:1
- grūtkūstošs:1
- iedzimstošs:1
- izlīdzinošs:1
- kaudervelšs:1
- klātneesošs:1
- lancinējošs:1
- nedziestošs:1
- nemirkstošs:1
- nenorietošs:1
- nepiederošs:1
- neuzkrītošs:1
- nogurdinošs:1
- pasaulplašs:1
- paštēmējošs:1
- pavienkāršs:1
- penetrējošs:1
- perforējošs:1
- prezidējošs:1
- profilējošs:1
- pusčukstošs:1
- apakšsērija:1
- apakšsilūrs:1
- apakšslānis:1
- apakšstilbs:1
- apakšstrāva:1
- apakšsvārki:1
- apukšstilbs:1
- bārkšsaknes:1
- bārkšspārņi:1
- būrīšslazdi:1
- drošsirdība:1
- drošsirdīgs:1
- gaišsarkans:1
- kešserveris:1
- kūlīšsējējs:1
- ķiršsarkans:1
- leišsviests:1
- lodīšspalva:1
- mēnešsirpis:1
- mēnešstarpa:1
- aizdedzinošs:1
- aizkustinošs:1
- aizsargājošs:1
- aizvainojošs:1
- apskurbinošs:1
- atpakaļejošs:1
- ātrcietējošs:1
- attaisnojošs:1
- augšupceļošs:1
- descendējošs:1
- garāmslīdošs:1
- ilgspēlējošs:1
- konverģējošs:1
- konvertējošs:1
- lejupkrītošs:1
- lejupslīdošs:1
- neapnīkstošs:1
- neatbilstošs:1
- neizgaistošs:1
- neizsīkstošs:1
- nenogurstošs:1
- nepietiekošs:1
- nestrādājošs:1
- opalescējošs:1
- pārliecinošs:1
- pārsteidzošs:1
- pašlencējošs:1
- persistējošs:1
- pretimnākošs:1
- pretimsēdošs:1
- promplūstošs:1
- puspieguļošs:1
- apakšsistēma:1
- apakšstacija:1
- Apakšstacija:1
- apakšstraume:1
- Augšsasandra:1
- augšsēklotne:1
- Augšsilēzija:1
- izgāšsesdien:1
- izgāšsvēdien:1
- Mūkošstrauts:1
- pagāšsesdien:1
- pagāšsvēdien:1
- atspirdzinošs:1
- blakusstāvošs:1
- dezinficējošs:1
- diferencējošs:1
- fluorescējošs:1
- intermitējošs:1
- konfliktējošs:1
- konfrontējošs:1
- konsolidējošs:1
- kontrastējošs:1
- neaizsalstošs:1
- neapmierinošs:1
- neatslābstošs:1
- neiztrūkstošs:1
- nepārplūstošs:1
- paskaidrojošs:1
- pašregulējošs:1
- pērkondimdošs:1
- pidžininglišs:1
- pretimstāvošs:1
- augšslieksnis:1
- Augšsvanetija:1
- Avašsebatkilo:1
- drošsirdīgums:1
- iekšslīpēšana:1
- izgāšsestdien:1
- izgāšsvētdien:1
- nākošsvētdien:1
- pagajšsvēdien:1
- pagāšsestdien:1
- pagāšsvētdien:1
- augstākstāvošs:1
- demobilizējošs:1
- konglutinējošs:1
- mazaizsalstošs:1
- neiepriecinošs:1
- predisponējošs:1
- pretimbraucošs:1
- pretimplūstošs:1
- priekšāstāvošs:1
- radioslāpējošs:1
- bišsaimniecība:1
- izgājušsesdien:1
- izgājušsvēdien:1
- kastīšslēdzene:1
- klucīšslēdzene:1
- Marošsentģerģa:1
- pagājšsvētdien:1
- pagājušsesdien:1
- pagājušsvēdien:1
- ceremoniālmaršs:1
- demielinizējošs:1
- maziepriecinošs:1
- pašorganizējošs:1
- pašreģistrējošs:1
- pašuzliesmojošs:1
- pilsētveidojošs:1
- apakšstrāvojums:1
- izgājušsestdien:1
- izgājušsvētdien:1
- mēnešstrādnieks:1
- pagājušsestdien:1
- pagājušsvētdien:1
- pašlīdzsvarojošs:1
- datorpriekšstāde:1
- dzegušspļaudekļi:1
- kultūrizglītojošs:1
- kioskapakšstacija:1
- aizpagājušsestdien:1
- bezplaušsalamandra:1
- iepriekšsaspriegts:1
- kompaktapakšstacija:1
- pārveidotājapakšstacija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (4184):
- konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu.
- dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
- opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
- dubulttrilleris 2 toņu trilleris vienā akordā, izpildāms tāpat kā vienkāršs trilleris, bet tehniski daudz grūtāks.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
- fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
- Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts.
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem.
- ideāls abstrakts, reāli nepastāvošs.
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
- blenoreja Acs gļotādas strutojošs iekaisums.
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
- momentāns Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā.
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās.
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
- pupugali adījuma raksts ar tumšsarkaniem apaļiem plankumiņiem uz balta fona.
- suselnieks Agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
- saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī.
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem.
- civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents.
- aizrobežas Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
- aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
- gludā apstrāde aiz rupjās apstrādes sekojošs apstrādes posms, kurā iegūst apstrādātās virsmas lielāku kvalitāti.
- aizgrābīgs Aizgrābjošs, aizkustinošs, saviļņojošs.
- kramslīgs Aizkustinošs, aizraujošs, kārs.
- saviļņojošs Aizkustinošs, satraucošs.
- aizgrābjošs Aizkustinošs, saviļņojošs.
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
- eferents Aiznesošs, piem., motoriskais nervs, kas vada impulsus no centrālas nervu sistēmas.
- šautris Aizraujošs incidents.
- sargjumts Aizsargājošs jumts.
- atgaiņājošs Aizsargājošs; tāds kas atgaiņā.
- disfunkcionāla ģimene aizskarošs un birkojošs apzīmējums, kuru dažkārt lieto darbā ar ģimenēm.
- fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem.
- garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem.
- aizkarīgs Aizskarošs, apvainojošs, aizvainojošs.
- profundoplastika Aizsprostotas vai stenotizētas augšstilba artērijas dziļās daļas rekonstruēšana.
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
- kalkuls Akmens dažādos orgānos, sastāvošs no minerālsāļiem.
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums.
- miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm.
- pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta.
- heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums.
- bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
- porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
- dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
- spirituozs Alkoholu saturošs, alkoholisks.
- saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
- stauts alus veids, ko gatavo ar grauzdētu iesalu, tumšs, ar karameļu garšu; tas var būt gan [eila]{s:2078}, gan [lāgera]{s:2079} veida alus, bet eila veidā gatavo biežāk
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
- bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums.
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
- Haematoxylon campechianum Amerikas kampešs.
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
- anglofonisks Angļu valodā runājošs; anglofons.
- hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis.
- konjugēts antigēns antigēns kurā viena acila grupa vai vienkāršs savienojums piesaistīts proteīnam.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
- taļļens Ap vidu ieņemts, cieši piegulošs.
- ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
- Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā.
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā.
- Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā.
- Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m.
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā.
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā.
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā.
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m.
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m.
- magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu.
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
- pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi.
- buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums.
- knemīts Apakšstilba kaula iekaisums.
- apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls.
- askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums.
- apukšstilbs Apakšstilbs.
- dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses.
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma.
- apakšbrunči Apakšsvārki.
- apaksvāki Apakšsvārki.
- apukšbrunči Apakšsvārki.
- apužbrunči Apakšsvārki.
- apužbruņči Apakšsvārki.
- apužkleita Apakšsvārki.
- apužlindraki Apakšsvārki.
- apužsvārki Apakšsvārki.
- pamaucinis Apakšsvārki.
- inferi Apakšzemē esošs, veļu valsts.
- brīnišķs apbrīnojams, pārsteidzošs, brīnumains; [brīnišķīgs]{s:2214}
- Āres Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija".
- Amansa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Erikūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Ešnozlamelēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Favernē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Fontēnlelikseija apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Frena-Senmamē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Fužerola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Grē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Kombofontēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Likseijlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Līra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Marnē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Melisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Monbozona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Sē pie Sonas un Sentalbēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Dampjēra pie Salonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Elvijēra un Ljomona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Senlū pie Semūzas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Fokoņē un Lamēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Pora pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Dampjēra pie Linotas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Noruāleburža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Pema apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Pisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Planšēlemina apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Rioza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Ronšāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Šampaņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Sensovēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Senžērmena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Sola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Vezula apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Vilēreksela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Vovijēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Žī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Žisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Eviānlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Ženēvas ezera dienvidu krastā.
- Abondansa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Ansīlevjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Boēža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Bonanšablē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Bonvila apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Duvēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Franžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Gruazī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Krizeija apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Laklizāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Legranbornāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Lekontamina-Monžoī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Leuša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Maglāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Mežēva apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Morzēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Vjīzansalāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Reņē-Ezrī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Tanēnža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Laroša pie Foronas apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Labalmdesilēnžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Salanša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Pasī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Pibljē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Rimilī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Samoēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Šatela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Senoda apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Senžandolpa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Senžervēlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Senžiljēnanženvuā apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Senžora apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Senžorioza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Sesela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Sionzjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Sjēza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Tona apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Torēngljēra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Ertisa Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska.
- cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas.
- izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
- pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
- bizulis Apkārt klaiņojošs cilvēks, skraidulis.
- prāģeris Apkārtceļojošs muzikants (Latvijā).
- guds Apkārtceļojošs sīklietu tirgotājs.
- kolportieris Apkārtceļojošs sprediķotājs (kas pārdod reliģisku literatūru).
- sertuks Apkārtceļojošs tirgotājs, (zirgu) uzpircējs.
- setoks Apkārtceļojošs tirgotājs, (zirgu) uzpircējs.
- setuks Apkārtceļojošs tirgotājs, (zirgu) uzpircējs.
- suseļnieks Apkārtceļojošs tirgotājs; suselnieks.
- sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa.
- žabrinieks Apkārtklejojošs ubags.
- šaucs apkārtstaigājošs drēbnieks.
- negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
- pazemojošs Apkaunojošs.
- cirkularitāte apļveida argumentācija, kas pieņem, ka kāda notikuma cēlonis pastāv pašā notikumā vai ir no tā izrietošs.
- ķēzīgs Apmelojošs, aptraipošs.
- vilcīgs Apmelojošs.
- cirkadīmisks Apmēram 24 stundu ritmam atbilstošs.
- rezolūts Apņēmīgs; enerģisks, drošs.
- deskriptīvs Aprakstošs, nosaucošs.
- aprakstoši Aprakstošs.
- tēlojošs Aprakstošs.
- apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem.
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
- skārbs Apskurbis, ģībstošs.
- abstrūzs Apslēpts, nesaprotams (tumšs).
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- proplusīvs Apsteidzošs.
- affirmatīvs Apstiprinošs.
- afirmatīvs Apstiprinošs.
- privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis.
- pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
- apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta; nojauta.
- apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam.
- izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
- paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums.
- tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
- mērens Apvaldīts, arī vienkāršs (par kā izpausmi).
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
- dzīvnieku terapija apvienojošs apzīmējums daudzveidīgiem terapijas virzieniem, kuros terapeitiskiem mērķiem tiek iesaistīti dzīvnieki.
- starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni.
- tiešsaistes sociālais darbs apzīmē dažādas sociālā darba prakses formas un sociālā darba metodes, kas tiek īstenotas ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju starpniecību tiešsaistē.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats; arī jēdziens.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga (2).
- storas Ar aukliņām uzvelkams (sarullējams) un nolaižams, visu logu aizklājošs aizkars.
- rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
- fermentatīvs Ar fermentu saistīts, tā iedarbībā notiekošs.
- glums Ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu); viegli slīdošs (piemēram, par audumu).
- glumēns Ar gļotām pārklāts priekšmets (ūdenī gulošs koks, akmens u. c.).
- sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
- kabalistika Ar jūdaisma reliģiju (kabalu 1) saistītie priekšstati un rituāli.
- mazliesmains Ar mazu liesmu degošs.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
- monomaniaks Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
- monomāns Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
- obstruktīvs Ar obstrukciju saistīts, kavējošs.
- zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
- podagriķis Ar podagru sirgstošs cilvēks.
- komplementārs Ar pretstatu papildinošs.
- gavēšana Ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta.
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
- iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
- jātenis Ar separatoru nokrejota piena nievājošs nosaukums.
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
- aizkusīgs Ar tieksmi uz gurdenumu, viegli nogurstošs, astmatisks.
- fizikālās signalizācijas apakšslānis ar vides piekļuves apakšslāni saistīta fizikālā slāņa daļa, kas lokālajos tīklos izpilda bināru simbolu kodēšanas un pārraides funkcijas, to uztveršanu un dekodēšanu.
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- maskulīns Ar vīrietību saistīts, vīrietību simbolizējošs.
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
- iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
- nedabiskās nāves cēloņi ārējie apstākļi, kas izraisa nedabisku nāvi (galvenokārt tīšs paškaitējums, vardarbība, transporta nelaimes gadījumi).
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- aizdipēt Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele.
- pasaulplašs Ārkārtīgi, ļoti plašs.
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs.
- ekstraamniotisks Ārpus amnija, starp amniju un horiju esošs.
- abaksiāls Ārpus ass līnijas esošs, kas tiecas prom no ass.
- eksosomatisks Ārpus ķermeņa esošs.
- ārdraudze Ārpus sava pagasta esošs.
- abenterisks Ārpus zarnām esošs, piem., audzējs, iekaisums.
- privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu.
- eksterns Ārpusē esošs, kas nāk no ārienes, svešs.
- kazorāns Arsēnu saturošs līdzeklis ērkšķogulāju apmiglošanai pret Amerikas miltu rasu.
- nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu.
- dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti.
- spīvs Asi kairinošs (par smaržu, smaku).
- cinarizīns Asinsapgādi uzlabojošs medikaments, kalcija kanālu blokators.
- intravaskulārs Asinsvados esošs, norisošs, ievadīts.
- inoskulācija Asinsvadu tiešs savienojums.
- askēze Askētisma (1) prasībām atbilstošs dzīves veids.
- C vitamīns askorbīnskābe - ūdenī šķīstošs vitamīns, kam liela nozīme vielmaiņas procesā.
- zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu.
- micīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Mitrula"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- lāpstenīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Spathularia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- aizdusis Asmatisks, smagi elpojošs.
- penetrants Ass, dziļš, iespaidīgs, pārliecinošs.
- piekodīgs Ass, svelošs (par salu).
- nātrains Ass, svelošs (piemēram, par vēju, salu).
- lancinējošs Ass, šaujošs, urbjošs, griezīgs; par tabesa slimnieku sāpēm - zibenīgs.
- kaķaste Astainais amarants ("Amaranthus caudatus"), viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā.
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
- konceptuālā māksla ASV un Eiropas mākslas virziens 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados; noraidīja vizuālus tēlus un ekspresīvo formas elementu nozīmi, pievērsās vispārīgiem jēdzieniem un priekšstatiem.
- šermulains Atbaidošs, šausmīgs.
- atbaidīgs Atbaidošs.
- pa prātam atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
- piemērots Atbilstošs kā veikšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
- kanonisks Atbilstošs kanoniem 1(1).
- likumisks Atbilstošs likumam (1); arī likumīgs.
- legāls Atbilstošs likumiem, arī oficiāls.
- lāgus Atbilstošs noteiktām prasībām, normām (par priekšmetiem, parādībām); labs.
- jaunmodes Atbilstošs pašreizējai modei; arī jaunlaiku.
- burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei; tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
- tam tikram atbilstošs, izdevīgs.
- padevīgs Atbilstošs, labvēlīgs (par laika apstākļiem).
- pienācīgs Atbilstošs, piemērots.
- pieskanīgs Atbilstošs, piemērots.
- pendant atbilstošs; līdzīgs (piemērs, priekšmets u. c.).
- piekļāvīgs Atbilstošs.
- mandeļpiens Atdzesēts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no smalki samltām mandelēm ar ūdeni un cukuru.
- revitalizējošs Atdzīvinošs, atjaunojošs, atjauninošs, uzmundrinošs.
- tika Atgadījums, nejaušs gadījums, brīdis, reize.
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
- atgūt sevi atgūt pašsavaldību, skaidras domāšanas spēju.
- atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
- atdzīvināt Atjaunot atmiņā, priekšstatos (kādus notikumus).
- atdzīvoties Atjaunoties (atmiņā, priekšstatos).
- vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos).
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
- atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
- retroaktīvs Atpakaļejošs, ačgārns; tāds, kas ietekmē iepriekšējo; tāds, kura darbība vērsta atpakaļ.
- retrogrādisks Atpakaļejošs; tāds, kas deģenerējas, izvirst.
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
- noraidīgs Atraidošs.
- panorāmas ritenis atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
- pārlūkošana Ātras lasīšanas paņēmiens, ko izmanto, lai lasīšanas gaitā iegūtu vispārīgu priekšstatu par informācijas avota (laikraksta, žurnāla, grāmatas vai cita plašāka teksta) saturu.
- fast fud ātrās uzkodas; arī kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns.
- fast-food Ātrās uzkodas; kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns.
- auglējs Ātri augošs (par augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem).
- limfoepitelioma Ātri augošs audzējs aizdegunē; sastāv no limfoīdām un lielām mononukleārām šūnām.
- meduloblastoma Ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs.
- plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus; šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
- aluminātcements ātri cietējošs, izturīgs cements, ko iegūst, apdedzinot līdz saķepšanai ar korundu Al~2~O~3~ bagātu izejvielu maisījumu un to smalki samaļot.
- strāla Ātri pārejošs lietus un sniega mākonis.
- skrejīgs Ātri skrejošs, žigls.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- mazais lielakauls atrodas apakšstilba ārējā malā, tā apakšējais gals veido ārējo potīti.
- lielais lielakauls atrodas apakšstilba iekšējā malā, tā augšgalā ir divi locītavpauguri, apakšējā galā - iekšējā potīte.
- Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis.
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- grābslis Ātrs, kustīgs, arī paviršs cilvēks.
- skrebelnīca Ātrs, paviršs, nekārtīgs cilvēks; skrebelis.
- skrebelīgs Ātrs, paviršs, nekārtīgs.
- fast ātrs, paviršs, nenopietns.
- švukšķis Ātrs, švīkstošs troksnis.
- švuksts Ātrs, švīkstošs troksnis.
- ķeižāt Atsegt augšstilbus svešinieku skatieniem.
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
- epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
- demobilizējošs Atslābinošs.
- žibins Atspīdums, gaišs plankums.
- sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
- augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
- citronāde Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo pieliekot ūdenim citronu sulu un ledu.
- džuleps Atspirdzinošs dzēriens, kurā viens no komponentiem ir piparmētras.
- atdzēriens Atspirdzinošs dzēriens.
- kolinss Atspirdzinošs garā malka kokteilis (alkohols, citrona vai laima sula, pūdercukurs, sodas ūdens, ledus).
- mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena".
- morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
- atspirdzinoši Atspirdzinošs.
- spirdzenīgs Atspirdzinošs.
- katoptrisks teleskops atspoguļojošs teleskops, kurā lēcu vietā ir metāla spogulis.
- marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas.
- šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
- abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs.
- makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem).
- atsevišķs Atšķirīgs, īpašs.
- tālens Attāls, tālu projām esošs.
- YAFIYGI attēlu veidošanas metode, kas neparedz drukājamā dokumenta priekšskatījuma iespēju displeja ekrānā.
- vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
- hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki.
- atvairīgs Atturīgs, noraidošs; izvairīgs.
- neuzbāzīgs Atturīgs; tāds, kas neuzplijas; tāds, kas nav uzkrītošs.
- MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas.
- entītija Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa apakšsistēmas aktīvais elements, kas īsteno noteiktu šā slāņa funkciju kopu.
- raidieraksts audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē
- histozoisks Audos dzīvojošs (parazīts).
- progonoma Audzējs, sastāvošs no audiem, kas pieder primitīvākai sugas formai.
- epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
- kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai.
- pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte.
- fertils Auglīgs, augļus nesošs; vaislīgs.
- augots Augošs (par Mēness fāzi).
- sausvidis Augošs koks ar dobu, cauru vidu.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
- lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni; lietaskoks (1).
- lietaskoks Augošs koks ar vērtīgu koksni.
- auguļošs Augošs, tāds, kas ir izaugsmes posmā.
- haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu.
- augstkalnu Augstiem kalniem piemītošs; tāds, kas atrodas augstu kalnos.
- čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai.
- īsslēdzējs Augstsprieguma elektrisks aparāts māklīgu īsslēgumu radīšanai apakšstacijās.
- Damaskas tērauds augstvērtīgs tērauds, uz kura virsmas redzams īpašs raksts.
- kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija); lordkanclers.
- lordkanclers augšpalātas priekšsēdētājs (Lielbritānijā).
- Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem.
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā.
- Nevēžas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidu malā, biezums — 19 m, pieder pie Ludlovas stāva apakšējās daļas, nodalīta Lietuvā.
- Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā.
- Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā.
- Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem.
- Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- altāns Augšstāva daļas izlaidums uz (stabu) atbalstiem.
- virsstāvs Augšstāvs.
- lielais grozītājs augšstilba kaula augšējais paugurs.
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā.
- meroparestēzija Augšstilba parestēzija.
- cenklis Augšstilbs, ciska.
- lytka Augšstilbs.
- pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms.
- kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums.
- ascendējošs Augšupejošs.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- psihrofils Aukstumu mīlošs.
- dzesējošs Aukstumu radošs.
- galopējošs Auļojošs, ātri noritošs (piem., akūtā tuberkuloze); kam galopa ritms (piem., sirdsdarbībai, kad divu toņu vietā dzirdami trīs).
- Aurobindo Aurobindo Ghošs (1870.-1950. g.) - indiešu reliģiskais reformators, kurš interpretēja Vedāntu kā augstāko visu reliģiju izpausmi.
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- homeostāze Automātiem un dzīvām būtnēm piemītošs mehānisms, kas tos stabilizē attiecībā pret mainīgu ārējo vidi.
- bots automatizēta programmatūra tiešsaistes tērzēšanas procesiem vai globālā tīmekļa kataloģizēšanai.
- šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
- safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi.
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
- aždagales Aždagaļu līgaviņa - nicinošs izteiciens.
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- kupls Bagāts, bagātīgs; arī liels, plašs.
- baiļš Bailīgs, bikls nedrošs.
- bails Bailīgs, bikls, nedrošs.
- baidelīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs.
- baidīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs.
- raustīgs Bailīgs, drebošs.
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebelīgs (2).
- drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebulīgs (2).
- boglacis Bailīgs, nedrošs, arī neattīstīts, neveikls cilvēks.
- bogls Bailīgs, nedrošs; tramīgs.
- bailulis Bailīgs, nedrošs.
- bādrs Baismīgs, baigs; drausmīgs; nedrošs.
- glissé baletā - slīdošs solis, parasti ar pēdas daļu.
- Barongs Bali mitoloģijā - labo garu pavēlnieks un nenogurstošs cīnītājs pret ļauno un dēmonisko valdnieci Rangu.
- izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
- balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā.
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
- baltnējs Balts, ziedošs (par seju).
- bandāžas (riteņa) uzmala bandāžas (riteņa) velšanās virsmas norobežojošs izcilnis sliežu ceļa iekšpusē; novērš riteņpāra nobraukšanu no sliedēm.
- etaminālnātrijs Barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris; nembutāls.
- crossopterygii Bārkšspuru apakšklase.
- klājsaknes Bārkšu saknes; bārkšsaknes.
- varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
- melafirs Bazaltīts, tumšs izvirduma iezis, plagioklaza, augīta, olīvīna, magnētdzelzs un titāndzelzs maisījums.
- bēglīgs Bēgošs, ar noslieci bēgt.
- partizāns Bēguļojošs noziedznieks.
- beļašs Belašs – eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu.
- gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem.
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
- dīkdonīgs Bez darba eksistējošs.
- afonisks Bez skaņas, neskanīgs, sēcošs.
- simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- halīts bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmā sāls; akmeņsāls.
- akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas.
- zilskābe bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu); ciānūdeņražskābe.
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns.
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni.
- benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē.
- atemporāls Bezlaicīgs; hipotētiski ārpus laika eksistējošs.
- bazariķ Bezmērķīga pļāpāšana, tīšs skandāls, lai novērstu uzmanību no tā laikā izdarītā nozieguma.
- insomnija Bezmiegs, miega trūkums; traucēts miegs; ilgstošs stāvoklis, kurā nav iespējams iemigt.
- Rukvas ezers beznoteksāļezers Austrumāfrikā, Tanzānijas dienvidrietumos, atrodas tektoniskā ieplakā 792 m vjl., sekls, izžūstošs, lietus sezonā izplūst 150 km garumā un 25-30 km platumā.
- plethodontidae Bezplaušsalamandras.
- nemaņīgs Bezsamaņas stāvoklī esošs.
- vamzis Biezs rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
- čiebulis Bieži čiepstošs cālis vai bērns.
- baigs Bieži lieto kā pastiprinājuma apstākli pie vārdiem: foršs, feins, labs.
- maksts krampji bieži psiholoģiski nosacīti maksts, iegurņa dibena un augšstilbu muskulatūras krampji, ko izraisa sievietei nevēlams dzimumakts.
- šņukstelis Bieži raudošs mazs bērns.
- smaidelīgs Bieži smaidošs.
- drupačains Birztošs, drupans.
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- kadra beigu ierobežotājs bitu virkne vai īpašs signāls, kas norāda kadra pārraides beigas.
- bizulis Bizojošs lops.
- bizons Bizojošs mājlops.
- biešu blakts blaktīm piederošs 3-4 mm garš biešu kaitēklis, kas sūc lapu sulu un izplata virālo lapu čokurošanos.
- blakusezers Blakus esošs ezers.
- milka Blēdis, krāpnieks; paviršs strādnieks, haltūrists; muļķis.
- bekains Blējošs, brēcošs.
- tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos.
- blīvceru Blīvos ceros augošs.
- blīzns Blīvs, ciešs, kompakts.
- dāris Bļauris; skaļš, pērkoņdimdošs.
- body Body bike - vingrinājumu sistēmam kurā tiek izmantots īpašs stacionārais divritenis; spinnings.
- robotprogrammatūra Bots - automatizēta programmatūra tiešsaistes tērzēšanas procesiem vai globālā tīmekļa kataloģizēšanai.
- strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
- brašulis Brašs cilvēks.
- ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis).
- brastīgs Brašs, bravūrīgs.
- verns Brašs, dižens.
- bestrs Brašs, krietns, spirgts.
- brošs Brašs, plecīgs, spēcīgs.
- stāvīgs Brašs, stalts, izskatīgs, dižs augumā; brangs, tukls
- štātīgs Brašs, stalts.
- brožs Brašs; stiprs, spēcīgs.
- uzvarētājs bravūrīgs, izaicinošs (par sejas izteiksmi)
- druvīgs Briesmīgs, atbaidošs.
- baisīgs Briesmīgs, dusmīgs; nepatīkams, atbaidošs.
- ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: iekšskats.
- brīvais Brīvās svārstības - svārstības, kas notiek sistēmā, kura nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai; pašsvārstibas.
- vaļīns Brīvi krītošs (par apģērbu).
- pļurzaks Brīvi krītošs apģērbs.
- plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepiegul kājām (par apaviem).
- radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
- grosmeisters Brīvmūrnieku biedrībās t. s. Lielās ložas priekšsēdētājs.
- pacils Brīvs, nepieguļošs, vaļīgs, tāds, kas cilājas (parasti par apģērbu un apaviem).
- remitējošs Brīžiem norimstošs, piem., drudzis.
- briežraga eļļa brūns, smirdošs, kā lopu eļļa lietojams šķidrums, ko sākotnēji gatavoja no dedzinātiem staltbrieža ragiem, vēlāk no dedzinātiem kauliem.
- mūrlata Brusa - nesošs būvkonstrukcijas elements, uz kā atbalstās koka konstrukcija.
- Kāšjapa Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kurš pēc skolotāja nāves kļuva par pirmā budistu koncila priekšsēdētājs.
- Jama budisma mitoloģijā - nāves dievs, dažos aspektos identisks senindiešu dievam, pēc budisma reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, pēc nāves radībām ir jāstājas viņa priekšā, kas izlemj, vai viņi ir pelnījuši paradīzi.
- buks Buka alus - tumšs alus.
- pieklāties Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem; būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai.
- mudžināties Būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem).
- samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
- prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
- nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
- sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
- sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
- piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
- vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
- žulkstēt Būt tādam, kurā rodas guldzošs troksnis (par kuņģi, zarnām).
- parlīrs Būvložu iekārtā zeļļu priekšstāvis un viņu darba tiešais pārraugs.
- propofols C~12~H~18~O, anestēzijas un nomierinošs līdzeklis; lieto ievadnarkozei, nomierināšanai vai vispārējai narkozei mazāk nekā 1 h ilgas procedūras gadījumā.
- oksazepāms C~15~H~11~ClN~2~O~2~, benzodiazepīna atvasinājums, nomierinošs līdzeklis; lieto nemiera, trauksmes un alkoholatkarības ārstēšanā.
- sparfloksacīns C~19~H~22~F~2~N~4~O~3~, plaša spektra, fluoru saturošs hinolonu grupas antimikrobiskais līdzeklis.
- timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām.
- jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā.
- temazepāms C16H13ClN2O2, benzodiazepīnu grupas nomierinošs līdzeklis; lieto trauksmes un bezmiega ārstēšanai.
- triazolāms C17H12Cl2N4, nomierinošs un hipnotisks benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto bezmiega ārstēšanai.
- ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
- moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem.
- merbromīns C20H8Br2HgNa2O6, dzīvsudrabu saturošs antiseptisks līdzeklis; lieto ādas un ievainojumu dezinfekcijai.
- Nadīra punkts caur projekcijas centru ejošs svērteņa līnijas krustojumas ar ainas plakni.
- tanalbīns Caureju apturošs līdzeklis lopārstniecībā (sevišķi jaunlopiem), tanīna un olbaltumvielu savienojums.
- cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
- perforējošs Caururbjošs, caurdurošs.
- cēdru Cēdru josta - celaine, īpašs jostas paveids.
- x kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
- o kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
- nerrs Ceļojošs aktieris, jokdaris.
- apkārtstaiga Ceļojošs amatnieks senāk; vanderzellis.
- piligrims Ceļojošs dievlūdzējs, svētceļnieks.
- sarenieks Ceļojošs ebreju tirgotājs - saru uzpircējs.
- skomorohs Ceļojošs komediants Kijevas Krievzemē, Krievijā (no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- podnieks Ceļojošs māla izstrādājumu tirgotājs.
- pragaris Ceļojošs muzikants.
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
- komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
- pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
- baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms.
- ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni.
- cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem.
- bamalips Ceturtās slēdziena figūras pirmais modus: virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens partikulāri apstiprinošs.
- fesapo ceturtās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- calemes ceturtās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs
- dimatis ceturtās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums pa daļai apgalvojošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai apgalvojošs
- acetaldehīds CH~3~CHO, otrs vienkāršākais aldehīds, etilspirta oksidēšanās produkts, zemā temperatūrā virstošs šķidrums.
- metilēnhlorids CH2Cl2, gaistošs anestezējošs šķidrums.
- etilhlorīds CH3CH2Cl, hloretāns - hlogēnūdeņradis (halogēnalkāns), bezkrāsains, ļoti gaistošs šķidrums, lieto organiskajā sintēzē, tauku un eļļu ekstrakcijā.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- šmaugs Cieši pieguļošs (par apģērbu, apaviem, to dalām).
- ciets Ciešs (1).
- guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- mākulis Ciešs (kā neliela) kopums.
- rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens.
- rokas spiediens ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
- mezgls Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums; mezglojums.
- spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
- žmaudziens Ciešs apskāviens, stipri saspiežot, sažņaudzot.
- kamols Ciešs cilvēku kopums.
- plenīca Ciešs izdīgušu graudu kopums.
- simbioze Ciešs kontakts, saikne, mijiedarbība, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs.
- serado Ciešs krūmu mežs Brazīlijas vidienē, pārejas formācija starp mežu un kampu 2 zālājiem, sertaona paveids.
- sasaiste Ciešs saistījums (starp priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
- slēgums Ciešs savienojums, arī piekļāvums.
- biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- mūris Ciešs, blīvs (kā) kopums.
- mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
- nešķirams Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām).
- kamols Ciešs, parasti apaļš (augu, to daļu) kopums.
- kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums.
- muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika; arī kamols (3).
- kopība Ciešs, parasti savstarpējs, saistījums, cieša, parasti savstarpēja, vienotība.
- tamprs Ciešs, piegulošs (piemēram, apģērbs).
- ciešains Ciešs, pieguļošs (par apģērbu).
- kopsaime Ciešs, vienots kolektīvs, cilvēku grupa.
- elitras Cieti, hitinizēti kukaiņu priekšspārni, pārvērsti par aizsargspārniem.
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals.
- čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai).
- ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
- akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
- cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs; cietuma nosacījumiem atbilstošs.
- tetrahidrofurāns Cikliskais ēteris, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar dietilētera smaržu; izmanto par šķīdinātāju un polimēru sintēzē.
- leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
- atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
- veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
- alter ego cilvēka otra personība; kādam tik tuvu stāvošs cilvēks, ka var izpildīt tā vietu; _burtiski_: "otrais es".
- cisticerkoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa parazitējošs cisticerks.
- cilvēka mērogs cilvēka uztverei atbilstošs komfortabls lielums, lielumu attiecības.
- gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
- stereotipizācija Cilvēka, sociālās grupas, parādības vai notikuma uztveršana, kvalificēšana un vērtēšana atbilstoši noteiktiem shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2).
- leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
- stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
- palaidnis Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
- šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
- ģemberis Cilvēks, kas nav drošs uz kājām, kas grīļojas.
- akustiķis Cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus.
- acapmānētājs Cilvēks, kas veido maldīgus, šķietamus redzes priekšstatus; iluzionists.
- acapmānītājs Cilvēks, kas veido maldīgus, šķietamus redzes priekšstatus; iluzionists.
- aizmugures varonis cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību; cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas; arī svešs, nepazīstams cilvēks.
- tumšais zirdziņš cilvēks, spēlētājs, komanda par kuru spējām un rīcību nevienam nav īsta priekšstata.
- tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
- sociālā percepcija cilvēku savstarpējā subjektīvā uztvere, priekšstata veidošanās par citu cilvēku vai cilvēku grupu.
- Cirīša ezers Cirišs, ezers Aglonas pagastā.
- Čerešu ezers Cirišs, ezers Latgales augstienē.
- bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai.
- bubonocēle Cirkšņa vai augšstilba trūce, kas izraisa cirkšņa tūsku.
- granulofilocīts Cirkulējošs retikulocīts.
- alo- Cits, atšķirīgs, svešs.
- introjekcija Citu cilvēku uzskatu, motīvu, priekšstatu, ieviržu pārņemšana, to pārvēršana par savējiem; internalizācijas tālākā attīstība.
- sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa.
- čaugains Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs.
- caugans Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs.
- čaukstas Čaukstošs, čabošs, spraukšķošs troksnis.
- čaukstains Čaukstošs.
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
- šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts.
- čīksts Čīkstošs koks.
- čīksteklis Čīkstošs priekšmets.
- čīkoņa Čīkstošs troksnis.
- čīkstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium") - augs ar gaļīgām lapām un dzeltenzaļiem, baltiem vai gaišsarkaniem ziediem; Latvijā audzē kā krāšņumaugu, retāk savvaļā.
- baltais čuguns čuguns, kurā viss ogleklis atrodas saistītā veidā; grūti apstrādājams griežot; lūzums gaišs.
- Ser Čūska, plašs ekvatoriālais zvaigznājs.
- Serpens Čūska, plašs ekvatoriālais zvaigznājs.
- čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga.
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu.
- Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha).
- Augšsvanetija dabas piemineklis un tūrisma objekts Gruzijā (_Upper Svaneti_), Mergelijas-Augšsvanetijas mhares ziemeļaustrumu daļā.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- naturel Dabisks, vienkāršs.
- pasmilts Daļēji smiltis saturošs.
- ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.
- nagaža Darbā neizveicīgs, paviršs cilvēks.
- lieto pats savu ierīci darba organizācijas modelis, kurā ir paredzēts, ka darbinieki (vai izglītojamie mācību iestādēs) lietos organizācijas tiešsaistes resursus un veiks uzdevumus, lietojot savas privātās ierīces, viedtālruņus vai datorus
- prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma.
- intransitīvs verbs darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; nepārejošs darbības vārds.
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
- izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija.
- platformu ekonomika darījumu modelis, kura centrā ir tiešsaistes platforma kā preču un pakalpojumu aprites vieta.
- darvojs Darvu saturošs.
- konts Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām.
- urcīgs Daudz rukšķošs.
- pasaules koks daudzās mitoloģijās izplatīts priekšstats par universālu pasaules kārtības modeli, kas ir saite starp divām pasaules pretējām pusēm - debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
- paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; pakledus.
- pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; paks 1.
- zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs.
- perspektīvs Daudzsološs (par cilvēkiem).
- multiproblēma Daudzu problēmu sistēma, kas sastāv no vairākām apakšproblēmām (apakšsistēmām), atrodoties savstarpējā saistībā un mijiedarbībā.
- putnu embriju anomālijas dažādas kroplības, kas attīstās, ja inkubācijas laikā ir pārāk zema vai augsta temperatūra, neatbilstošs mitruma režīms, traucēta gāzu apmaiņa.
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
- mords Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; hiršs.
- vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā.
- maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
- imunitāte Dažu likumu neattiecināšana (uz personām, kam ir īpašs stāvoklis valstī).
- debesietis Debesīs mītošs dievs.
- Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs.
- kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu).
- sūrstošs Dedzinošs, samērā vājš, parasti ilgstošs (par sāpēm).
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
- ugunssārts Degošs sārts.
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
- ugunslode Degošs, liesmojošs lodveida veidojums.
- sveilīgs Degošs.
- elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu.
- puķe Dekoratīvs (ziedošs vai neziedošs) telpu augs.
- zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
- puķe Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
- pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē.
- gaišeņš Dem. --> gaišs (1).
- ošiņš Dem. --> ošs.
- tumšiņš Dem. --> tumšs.
- sociāli ekonomiskā demogrāfija demogrāfijas zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju demogrāfisko (matrimoniālo, reproduktīvo, vitālo jeb pašsaglabāšanās un migratīvo) uzvedību un paaudžu nomaiņas procesu, kā arī ekonomisko un demogrāfisko procesu mijiedarbību.
- laicība Derīgs, parasts, vienkāršs.
- hipostatiskais dermatīts dermatīts, kas izveidojas vietās ar vājāku asinsriti; parasti apakšstilbu apakšējā daļā.
- aprakstošs Deskriptīvs, nosaucošs.
- matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums.
- furoplasts Dezinficējošs šķīdums, kas satur furacilīnu un plēvi veidojošas vielas; to no ādas var viegli nomazgāt ar ūdeni.
- dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
- tumsa diennakts laiks, kad ir tumšs.
- stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē.
- harisma Dieva dota žēlastība, īpaša labvēlība - īpašs talants
- anikonisms Dieva klātbūtnes attēlošana, neizmantojot antropomorfiskus priekšstatus.
- antropomorfisms Dieva tēla priekšstatījums cilvēka veidā.
- Jahves diena Dieva tiesas diena, viens no svarīgākajiem priekšstatiem Jahves kultā un jūdaismā, kad paredzama vecās pasaules bojāeja un jaunas pasaules dzimšana.
- nūmenons Dievišķā priekšstatījums.
- dievains Dievišķs, īpašs, izcili labs; dievbijīgs.
- gaišens Diezgan gaišs.
- pavienkāršs Diezgan vienkāršs.
- indikators Diferenci uzrādošs kairinājuma mainīgais.
- vecagals Dilstošs mēness.
- brūkošs Dilstošs.
- louche diskreditējošs.
- forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes.
- mērķis distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs (2).
- skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām.
- tupišs Divd. --> tupēt; tupošs.
- vārīts Divd. --> vārīt; verdošs.
- lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem.
- paulovnija Divdīgļlapju klases bignoniju dzimtas vīrceļu dzimtas ģints ("Paulownia"), dekoratīvs koks ar gaišsārti violetiem trompetveida ziediem, aug Japānā un Ķīnā.
- ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu.
- bicepss divgalvainais augšstilba muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā.
- birefraktīvs Divkārši lauzošs.
- dubultanastigmats Divkāršs anastigmats.
- dupondijs Divkāršs ass (īstenībā Romas vara nauda, 12 unces, apzīmē arī vienu veselu mantas attiecībās), 24 unces, divkāršs vesels.
- ratine Divkāršs audums no vilnas un kamieļu spalvu pavedieniem, kas īpatnēji sasprogots.
- palmerstons Divkāršs audums, kam virsēji meti un audi no ķemmdzijas, bet apakšējie meti no kokvilnas un apakšējie audi no mākslīgās vilnas.
- jumala Divkāršs auglis.
- jume Divkāršs auglis.
- syncephalus Divkāršs izkropļojums, kurā sakarā ar attīstības traucējumiem dvīņi saauguši galvas, kakla un pa daļai vidukļa apvidū.
- biparazīts Divkāršs parazīts, parazīts uz parazīta.
- dikrotija Divkāršs pulsa sitiens, kas atbilst vienai sirds sistolei; novērojams drudzī un pēc amilnitrīta ieelpošanas.
- dubultsalto Divkāršs salto.
- fibrolizīns Divkāršs savienojums no 2 daļām tiozīnamīna un 1 daļas natrija salicilāta.
- bisistolija Divkāršs sistolisks tonis uz sirds galotnes, kambaru nevienlaicīgas sistoles pazīme.
- simbalofons Divkāršs stetoskops, kas dod iespēju salīdzināt skaņas un noteikt to lokalizāciju.
- ditrochajs Divkāršs trochajs, antīkā pantmērā četrbalsienu pēda, kam 1. un 3. zilbe gara, 2. un 4. īsa.
- bifilārs Divkāršs vads, kas sastāv no diviem kopā savītiem vadiem, pa kuriem strāva plūst pretējos virzienos.
- biastigmatisms Divkāršs, t. i. korneālais un lentikulārais astigmatisms.
- doppio Divkāršs.
- dubults Divkāršs.
- dujkāršs Divkāršs.
- duplex Divkāršs.
- bis- Divreiz, divkāršs.
- žuksnis Divzaru dakšs labības celšanai.
- izdobējis Dobs; tāds, kas kļuvis vidū tukšs.
- intrakavitārs Dobumā esošs.
- parietāls Dobuma sienai pieguļošs.
- iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu. Kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu.
- pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml).
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.); arī iecerēt (1).
- baroka glezniecība dominēja virtuozas, dinamiskas, dekoratīvas kompozīcijas ar reliģisku un mitoloģisku tematiku, alegoriskiem motīviem, reprezentatīvi portreti, tajos ieviesās košas krāsas un brīvs, plašs otas triepiens.
- dominants Dominējošs, tāds, kas nomāc citus, kas ir pārsvarā pār citiem.
- bergfrīds Donžons – pēdējā patvēruma vieta viduslaiku pilī – liels brīvstāvošs tornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas.
- pirmējā, embrionālā aorta dorsals, gar embrija mugurkaulāju ejošs simetrisks dubultvads.
- ņerkstīgs Draudīgi rūcošs.
- baidīgs Draudošs, biedējošs.
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
- trīsains Drebošs, trīcošs.
- trīcošs Drebošs.
- trīsošs Drebošs.
- trīsuļojošs Drebošs.
- vibrējošs Drebošs.
- drīztekošs Drīztekošs kumeliņš - ātri rikšojošs kumeļš.
- varonība Drosme, drošsirdība.
- delibašs Drosmīgs karavīrs, brašs jātnieks; senajā sultānu Turcijā - turku pašā sargs.
- valtīgs Drosmīgs, drošs.
- drošsirdīgs Drošs (par dzīvniekiem).
- peles auss drošs patvērums, droša vieta.
- nomen bonum drošs prasījums.
- iedrošs Drošs, arī pārdrošs.
- uzdrošīgs Drošs, drosmīgs, neapdomīgs.
- kabrs Drošs, dūšīgs.
- nemaldīgs Drošs, nekļūdīgs, arī pareizs.
- ticens Drošs, paļāvīgs.
- firms Drošs, piedzīvojis, ar labām zināšanām.
- (cieta) zeme (arī pamats) zem kājām drošs, stabils stāvoklis.
- strangs Drošs, stiprs.
- tiķens Drošs, tāds uz ko var paļauties.
- smelns Drošs, veikls, smaļš.
- brašība Drošsirdība, pārgalvība, brašums.
- drošsirdīgums Drošsirdība.
- drošsirdis Drošsirdīgs cilvēks.
- drossirdīgs Drošsirdīgs.
- dūšinieks Drošsirdis, drosminieks.
- bezcerīgs Drūms, nomācošs (parasti par apkārtni, dabas ainavu).
- drūmains Drūms, tumšs.
- drupens Drupens - viegli drūpošs; arī irdens.
- birstošs Drupens, drūpošs.
- parazītsignāls Dublējošs videosignāls, kas tiek uztverts vēlāk un ir vājāks nekā pamatsignāls; izraisa pamatsignāla atstarošanās no lidaparātiem vai augstu pāri apkārtnei novietotiem objektiem.
- dūzas Dūcošs troksnis.
- kūpains Dūmains, kūpošs, apkvēpis, sutīgs.
- krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
- centrs Dūšīgs, drošs, drošsirdīgs.
- badadzegoze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- badadzeguse Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- badadzeguze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- badadzegūze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzegoze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzeguse Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzeguze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzegūze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- kodīgs Dzēlīgs, ļauni izsmejošs.
- pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā; strutas.
- Buphagus africanus dzeltenknābja vēršstrazds.
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos.
- elektrificēta dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kas aprīkota ar iekārtu kompleksu elektriskās enerģijas pārveidošanai un pārvadei no vilces apakšstacijām caur kontakttīklu elektrolokomotīvju un elektrovilcienu barošanai.
- laktoferīns Dzelzi saistošs proteīns, ko atrod neitrofilo leikocītu specifiskajās granulās; piemīt pretmikrobu aktivitāte, tas ir arī dažādos sekrētos un eksudātos, piem., pienā, asarās, gļotās, siekalās un žultī.
- haimogallols Dzelzi saturošs zāļu līdzeklis, ko iegūst apstrādājot defibrinētas asinis ar pirogallolu.
- hemogallols Dzelzi saturošs zāļu līdzeklis, ko iegūst apstrādājot defibrinētas asinis ar pirogallolu.
- dzelzains Dzelzi saturošs.
- ūdensapvalks Dzesējošs ūdens apvalks, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos, piem., krāsainajā metalurģijā.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa.
- amilēnhidrāts Dzidrs, degošs šķidrums, amilēna atvasinājums.
- amilēnhlorāls Dzidrs, gaistošs šķidrums, amilēna atvasinājums.
- Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem.
- aizgrābtība Dziļi saviļņojošs prieks, sajūsma; aizkustinājums.
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā.
- sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums).
- sāpinājums dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisījusi kāda cilvēka darbība vai attieksme
- sieviešu dzimte dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.
- fonisms Dzirdes priekšstatu rašanās redzes un citu priekšstatu (kas nav dzirdes priekšstati) ietekmē.
- špuhteris Dzirkstošs dzēriens.
- dzirkstelains Dzirkstošs, dzirksteļojošs, ugunīgs.
- fizs Dzirkstošs, putojošs dzēriens; fīzs.
- veismanisms dzīvās dabas iedzimtības un evolūcijas koncepcija, kas balstās uz hipotēzēm, kuras paredzējamūsdienu priekšstatus par gēnu diskrētumu, to lokalizāciju hromosomās un nozīmi ontoģenēzē.
- mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
- biogēns Dzīvību radošs.
- stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
- muļķis Dzīvnieks, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs.
- koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas.
- džambori Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- džembori Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- jamboree Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. sākumā ASV dienvidu štatos; polifonisks, improvizatorisks spēles veids, vienkāršs ritms; noteikts orķestra instrumentālais sastāvs.
- vara čūska ebreju mitoloģijā - tēls, kas sakņojas arhaiskā mitoloģiskā priekšstatā par čūsku kā dzimšanas un nāves, gudrības un viltības iemiesojumu.
- coenaculum Ēdamistaba un arī augšstāvs seno romiešu ģimenes mājās.
- diētiskā ēdnīca ēdnīca personām, kam nepieciešams īpašs ārstu noteikts uzturs.
- sētložnis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae"), ilggadīgs, ložņājošs savvaļas ārstniecības augs, līdzeklis pret drudzi un krūšu slimībām.
- fliterekrāns Ekrāns, kura virsmā iestrādātas mazas stikla lodītes, tāpēc attēls ir gaišs arī tad, ja projektora gaismas avots ir mazjaudīgs.
- kavalēristu osteoma eksostoze vietā, kur piestiprināts augšstilba garais vai lielais pievilcējmuskulis.
- izvedumķēde Ekspertsistēmās - to izvedumkārtulu un faktu virkne, ko izmanto izvedumu apakšsistēma, lai iegūtu kādu secinājumu (jaunu faktu).
- kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
- ekzematīds Eksudatīvs dermatīds, kura varbūtējais cēlonis ir cirkulējošs alergēns.
- eksitons Elektriski neitrāla kvazidaliņa; kustīgs elementārs pusvadītāja vai izolatora elektronu apakšsistēmas ierosinājums, kas pārnes enerģiju, bet nepārnes lādiņu un masu.
- monofonija Elektroakustiska skaņas signāla vienkanāla pārraide; tā ir vienkārša un ekonomiska, taču klausītājiem nedod priekšstatu par atsevišķu skaņas avotu izvietojumu telpā.
- elektrode Elektrods - elektrību vadošs konstruktīvais elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai no tās izvada elektrisko strāvu.
- e-iepirkšanās Elektroniskā iepirkšanās - preču iegāde, izmantojot tiešsaistes vai citus interneta pakalpojumus.
- e-tūrisms Elektroniskais tūrisms - tūrisma komercdarbības realizēšana ar elektronisko līdzekļu palīdzību, kas apvieno visas tiešsaistes komercfunkcijas: e-komerciju, e-tirgvedību, e-finanses, e-pārvaldību, e-plānošanu.
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - aizvainojošs ziņojums, kuru nosūta lai aizskartu kādu personu vai intereškopu.
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - nosodošs ziņojums, ko nosūta lietotājam, kurš nav ievērojis tīkla etiķeti, piemēram, ir aizvainojis kādu citu lietotāju vai uzbāzīgi iztirzājis jautājumu, kas citus lietotājus neinteresē.
- e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
- UN elements elektronisks loģiskais elements, kura izejā parādās signāls, kas atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tā n ieejām (n>2) padoti signāli, kas atbilst loģiskajam 1; ja kaut uz vienu no ieejām padots signāls, kas atbilst loģiskajai 0 (aplams), tad šī elementa izejā būs signāls, atbilstošs loģiskajai 0.
- dokumentu attēlveidošana elektronisku dokumentu krāšana, iztvere un pārvaldība tiešsaistes režīmā. Dokumentu attēlus uzglabā kā bitkartētu grafiku.
- sekcionēšanas postenis elektrotehniska iekārta, kas izvietota starp blakus vilces apakšstacijām un aprīkota ar automātiskiem slēdžiem kontakttīkla aizsardzībai pret īsslēgumiem.
- ābecisks Elementārs, vienkāršs.
- ba Elpa vai dzīvinošs spēks Senās Ēģiptes ticējumos.
- belašs Eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu; beļašs.
- ēna emocionālā stāvokļa, domu, pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā)
- garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā).
- Ainejs Enejs - viens no drošsirdīgākajiem Trojas aizstāvjiem, mirstīgā vīrieša u dievietes Afrodītes dēls, romiešu Jūliju dzimtas mitoloģiskais ciltstēvs.
- kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju.
- ekts Enerģisks, drošs, veikls, arī uzņēmīgs, izdarīgs.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- kletra Ēriku rindas ģints (Clethra"), vēlu ziedošs dekoratīvs krūms ar smaržīgiem ziediem un krāšņām krāsām rudenī.
- ērtīgs Ērtības mīlošs.
- iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
- ērtins Ērts, parocīgs, plašs, liels.
- ārdavs Ērts, plūstošs, skaidrs.
- ērdavs Ērts, plūstošs, skaidrs.
- atrastins Esošs, atrodams.
- uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
- apetītelīgs Ēstgribu veicinošs; garšīgs.
- apetītlīgs Ēstgribu veicinošs; garšīgs.
- nembutāls Etaminālnātrijs - barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris.
- dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
- etilacetāts Etiķskābes etilesteris CH~3~COOC~2~H~5~, bezkrāsas smaržojošs šķidrums, labs šķīdinātājs.
- Satre etrusku mitoloģijā - dievība, ar kuras vārdu saistīts priekšstats par zelta laikmetu - pārpilnības un vispārējas vienlīdzības laikmetu.
- evolucionārs Evolūcijai atbilstošs.
- limnisks Ezera, ezeram piemītošs, ezerā radies, tajā augošs vai dzīvojošs.
- Grundu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, 133 m vjl., platība — 48,9 ha, garums — 960 ha, platums — 640 m, lielākais dziļums — 1,3 m, diseitrofs, aizaugošs
- Serģis ezers Carnikavas pagastā, platība 26,3 ha, aizaugošs; Sergu ezers; Serģa ezers; Serģu ezers.
- Ansī ezers ezers Francijas austrumos (_Annecy, Lac dˈ_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamentā.
- Mezītis Ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers.
- Maceņš Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 8,1 ha, dziļums - līdz 1 m, aizaugošs; Mateja ezers; Mateļa ezers; Mateļu ezers; Mateņu ezers.
- Trešā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, aizaugošs.
- Briģu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Briģu pagastā, 111,3 m vjl., platība — 28 ha, garums — 820 m, platums — 440 m, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, stāvošs ezers, aizaugums — \~30%; Skobarnas ezers.
- Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers.
- Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers.
- Maku ezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 4 km uz austrumiem no Jaunciema, platība 5,0 ha, garums - 280 m, lielākais dziļums - 1,1 m, aizaugošs, dibenā dūņas, 5 m biezs sapropeļa slānis.
- Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
- Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers.
- Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers.
- Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis.
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
- kumbhaka Ezoterismā īpašs elpošanas veids ar elpas aizturi starp ieelpu un izelpu.
- para Ezoterismā kaut kas augstākstāvošs, ārpus realitātes robežām esošs.
- ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa.
- riši Ezoterismā svēts, tikumīgi dzīvojošs cilvēks ar medija spējām.
- mikrofāgs Fagocitējošs polimorfonukleārais leikocīts.
- asertorisks Faktu konstatējošs, piem., asertorisks spriedums.
- safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu).
- farse Faršs - samalta gaļa.
- varse Faršs - samalta gaļa.
- varsis Faršs - samalta gaļa.
- farss faršs.
- profašistisks Fašismam simpatizējošs.
- felonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs akts attiecībās starp senjoru un vasali.
- kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni.
- trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam piemīt aizvien pieaugošs sasprindzinājums.
- finnišs Finišs.
- virtuālā vitrīna firmas pārstāvniecība, kas globālajā tīmeklī nodrošina iespējas tiešsaistes tirdzniecībai.
- outlet Firmas, uzņēmuma veikals, ražotājam piederošs veikals.
- enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs).
- molekulārā fizika fizikas nozare, kas pētī vielu dažādos agregātstāvokļos, izmantojot priekšstatu par vielas mikrouzbūvi.
- dūša Fiziskā pašsajūta.
- grūtums Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta.
- apsardzes sertifikāts fiziskās personas profesionālo kompetenci apliecinošs dokuments.
- psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības.
- smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums; arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- fīzs Fizs - dzirkstošs, putojošs kokteilis ar augļiem vai augļu sulu.
- apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām.
- fluoroskops Fluorescējošs ekrāns kā rentgenaparatūras sastāvdaļa.
- politrifluorhloretilēns Fluoru saturošs polimērs.
- aģents fona programma, kuras darbību parasti izsauc kāds īpašs notikums; datoru tīklos tā ir tīkla pārvaldības sistēmas daļa (pārvaldības elements), kas atrodas darbstacijās vai citās tīkla ierīcēs un kas vāc un nodod informāciju par šo ierīču darbību tīkla pārvaldības sistēmai.
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
- programmēšanas valoda formāla valoda, kas kalpo datora programmu aprakstam. Ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām.
- apagoģisks pierādījums formālajā loģikā - netiešs pierādījums, kad secinājumu par kādas tēzes pareizību izdara, apgāžot tai pretrunīgu tēzi.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
- kazeinogēns Fosforproteīds, kazeīna priekšstadija pienā, kas renīna ietekmē pārvēršas kazeīnā; satur 0,8% fosfora.
- tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei.
- infrasarkanā fotogrāfija fotogrāfija, kurā izmanto infrasarkano starojumu – objektu fotografē caur tumšsarkano vai speciālo infrasarkano gaismas filtru uz infrahromatiskiem fotomateriāliem; izmanto astronomijā, spektroskopijā, mikroskopijā, medicīnā, kriminālistikā u. c. zinātnēs.
- ģenerālrezidents Francijas augstākais priekšstāvis Marokā un Tunisā.
- frankofonisks Franču valodā runājošs.
- publicistikas stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto plašsaziņas līdzekļos.
- konvalescence Gadījums tiesībās, kad spēkā neesošs tiesisks darījums tomēr gūst likumīgu spēku.
- aerofors Gaisa tvertne ūdenslīdēju un glābšanas aparātos; arī īpašs ventilators.
- augstuma griesti gaisakuģa maksimālais lidojuma augstums; izšķir statisko augstumu (kurā var norisināties ilgstošs horizontāls lidojums ar pastāvīgu ātrumu) un dinamisko lidojuma augstumu (augstums, kurā vēl iespējams kontrolēt gaisakuģa vadāmību).
- rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
- sauleszaķis gaismas atspīdums, ko rada spogulis vai cits atstarojošs priekšmets.
- luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors.
- rūsa Gaismas parādība virs horizonta - īslaicīgs, plašs tāla zibens atspīdums.
- afoze Gaismas šķietams trūkums (šķietama tumsa); subjektīvi sajūtams tumšs plankums redzes laukā.
- luciferāze Gaismu izstarojošs proteīns, kas aktivizējas ķīmiskās reakcijās un rada bioluminescences efektus.
- etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
- karvons Gaistošs terpēns ķimeņu eļļā.
- dafnīns Gaistošs un stipri kairinošs glikozīds zalkteņu mizā.
- hloretils Gaistošs, viegli uzliesmojošs šķidrums, ko iegūst, karsējot spirta un koncentrētas sālsskābes maisījumu; lieto medicīnā kā anestēzijas līdzekli.
- pneimatizēts gaisu saturošs.
- lākts Gaiša uguns, degošs skals, liesma; lākte; spīdums, blāzma.
- bāldzeltens Gaiši dzeltens; dzeltenīgs; gaišs.
- clairette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns.
- clarette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns.
- blonds Gaišs (par matiem).
- dzeltens Gaišs (par matiem).
- oreola efekts gaišs aplis ap intensīvāk apgaismotajām kadra daļām, ko rada gaismas atstarošanās no kinolentes pretējās virsmas; efekts, kas izraisa oreola parādīšanos ap objektiem televīzijas attēlā.
- pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
- centrosfēra Gaišs citoplazmas laukumiņš kodola tuvumā, kurā atrodas centrosoma un kuram ir būtiska nozīme šūnas dalīšanās norisē.
- a giorno gaišs kā dienā.
- apdārzs Gaišs loks (ap mēnesi vai sauli).
- dārziņš Gaišs loks, apmale ap mēnesi vai zvaigznēm.
- mēnešdārzs Gaišs loks, apmale ap mēnesi vai zvaigznēm.
- miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
- glīgzds Gaišs vai pelēks māls.
- blāvs Gaišs, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
- mārķis Gaišs, balts (plankums).
- mārks Gaišs, balts.
- dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē.
- viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu).
- baltulējs Gaišs, pagaišs.
- pelnkrāsas Gaišs, palss, pelnpelēks.
- dzīdrs Gaišs, skaidrs, dzidrs.
- lūcids Gaišs, skaidrs, redzams.
- acs Gaišs, spožs punkts, laukumiņš; gaismas avots.
- luminozs Gaišs, spožs.
- balts Gaišs; bezkrāsains.
- gaisns Gaišs.
- klārs Gaišs.
- rose gaišsarkans (par vīnu).
- spirālveida galaktika galaktika, kurai ir spožs centrālais sablīvējums, no vecām zvaigznēm sastāvošs sfērisks halo un no jaunām zvaigznēm, gāzes un putekļiem sastāvošs disks; diskā atrodas spirālzari.
- Galapagu milžbruņurupucis Galapagu salās dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 110 cm, augstums - līdz 60 cm, masa - 100-400 kg.
- krecekļains Galertveida, galertu saturošs.
- psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
- pulpozs Gaļīgs, sastāvošs no mīkstuma.
- subletāls Gandrīz nāvējošs.
- verdens Gandrīz verdošs.
- zemlodu Gar zemi ložņājošs (par stīgojošiem, zemu augošiem augiem).
- aliēnācija Gara traucējums; priekšstatu un jēdzienu sajaukšana, kas ir par cēloni domāšanas kļūdām.
- jušana Garastāvoklis, pašsajūta.
- karkulis Gārdzošs klepus.
- kārkulis Gārdzošs klepus.
- kurkulis Gārdzošs klepus.
- riba garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements
- dimedrols Garlaicīgi stāstošs skolotājs.
- limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu; neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
- digitālā pilsoniskā drosme gatavība tiešsaistē aktīvi iestāties par cilvēktiesībām un sabiedrībā vispārēji atzītām vērtībām.
- gaujmalietis Gaujas malā dzīvojošs cilvēks.
- gavelēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids.
- gavenēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids.
- kokakola gāzēts tonizējošs dzēriens, kas satur kolas sēklu piedevu.
- gazeux Gāzi, ogļskābi saturošs.
- pārsummatīvs Geštaltu veidojošs.
- furcellārija Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints ("Furcellaria"), 10-20 cm garš, cilindrisks, dihtomiski zarots, tumšsarkans laponis, aug jūrās uz akmeņiem 1-20 m dziļumā; izmanto agara iegūšanai.
- fillaforas Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints, lapotnis plātņveidīgs, vienkāršs vai zarots, tumši sārts, līdz 50 cm garš; izmanto karagenīna iegūšanai.
- pielīdīgs Glaimojošs, savtīgi izdabājošs.
- vilcīgs Glaimojošs.
- liegs Glāstošs, maigs (par pieskārienu).
- glāsains Glāstošs.
- glāsmains Glāstošs.
- glāsmīgs Glāstošs.
- provīgs Glīts, košs, iznesīgs.
- meklētājprogramma WebCrawler globālā tīmekļa meklētājprogramma, ko izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija _America Online (AOL)_.
- virtuālā bibliotēka globāls tiešsaistes grāmatu, žurnālu un rakstu kopums, kas pieejams internetā.
- bītlene Gluds, piegulošs džemperis ar stāvu apkakli.
- bitlovka Gluds, piegulošs džemperis ar stāvu apkakli.
- glūnactiņa Glūņa; kāds, kam ir slepus vērojošs skatiens.
- ikls Gluži tumšs.
- īls Gluži tumšs.
- labdomīgs Godīgs, uzticams, drošs, stingrs raksturā.
- pretgodīgs Godu aizskarošs, godlaupīgs.
- godlaupīgs Godu aizskarošs.
- klebecis Grabošs kabatas nazis.
- kleburis Grabošs kabatas nazis.
- grabeklis Grabulis, kaut kas klabošs, grabošs.
- speķis Grāmatu saliktuvēs apzīmējums vieglam un izdevīgam aprēķina salikumam (beigu lappuses, stāvošs salikums, dzejas utt.).
- grantijs Granti saturošs.
- vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
- disruptīvs graujošs, negatīvi ietekmējošs.
- eipeptisks Gremošanu veicinošs.
- rotājošs Greznojošs, dekoratīvs.
- Alekto Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, atriebības dieviete erīnija, kas mīt Aīda pazemes valstībā, tās izskats ir atbaidošs - tā ir vecene ar lunkanām čūskām matu vietā.
- gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs.
- Arīons Grieķu mitoloģijā - runājošs zirgs ar tumšām krēpēm, kas bija Poseidona un Dēmetras atvase.
- stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
- groduma koeficients groduma intensitātes salīdzinošs mērs dzijām vai pavedieniem ar dažādu lineāro blīvumu; to aprēķina: α=0,01K√T (K – grodums, T – dzijas vai pavediena lineārais blīvums).
- Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku).
- kroņstikls Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai.
- ķērneklis Grūts, kaitinošs darbs.
- Kviria gruzīnu mitoloģijā — dievība, pēc Austrumgruzijas kalniešu priekšstatiem lokālo kopienas dievību pavēlnieks, starpnieks starp augstāko dievu Gmerti un cilvēkiem.
- gulstrops Gulošs bišu strops.
- gulenis Gulošs koks.
- guldenis Gulošs slimnieks.
- guldens Gulošs slimnieks.
- kulcenis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops; gulinis.
- gulinis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops.
- guls Guļošs, horizontāls.
- vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga.
- apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
- uzlielīties Gūt panākumus pašslavinoties.
- conseil general ģenerālpadome, departamentu priekšstāvība.
- kvarca ģenerators ģenerators, kurā svārstību frekvenci stabilizē, izmantojot pjezokvarca plāksnītes svārstības (pjezoefektu) periodiskā elektriskajā laukā, kura frekvence atbilst kvarca plāksnītes pašsvārstību frekvencei.
- aktīvais slānis ģeokrioloģijā - vasarā atkūstošs augsnes un grunts slānis mūžīgā sasaluma apgabalos.
- Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis.
- trifluoretiķskābe halogēnkarbonskābe CF~3~COOH, bezkrāsains, gaisā kūpošs šķidrums ar asu smaku, stipra skābe, inerta pret stiklu; izmanto anhidrīda ražošanā, organiskajā sintēzē.
- psihodēlisks Halucionozā stāvoklī esošs.
- afga Hašišs no Afganistānas.
- hašs Hašišs.
- kaņepe Hašišs.
- kaņepīte Hašišs.
- plāns Hašišs.
- guloze Heksoze, kas sintētiski iegūta no ksilozes; nerūgstošs glukozes izomērs.
- siderofors Hemosiderīnu saturošs makrofāgs.
- peroksidāze Hemu saturošs enzīms, oksireduktāze, kas katalizē aktīvā skābekļa pārnesi no ūdeņraža peroksīda uz skābekļa akceptoru audu elpošanā.
- sabellianisms Herētisks kristietības novirziens 3. un 4. gs., tā saukts pēc tā galvenā priekšstāvja Sabellija vārda.
- Hercules Herkuless, plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- porizols Hermetizējošs starpliku materiāls, grīstē savērpta poraina gumija.
- Arma hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - mēness dievs, kurā atspoguļoti sakrālie priekšstati par mēnesi kā ļaunuma un slimību avotu (pretstatā saulei).
- centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis.
- koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
- kundalini Hinduisma priekšstatos - dzīvības enerģijas plūsma, kas strāvo ikvienā ķermenī.
- preskleroze Hipertonijas stāvoklis, arteriosklerozes priekšstadija.
- slēptā masa hipotētiska matērija, kas pēc mūsdienu priekšstatiem, veido Visuma masas lielāko daļu.
- fibrīnglobulīns Hipotētiska viela, kas it kā varēja rasties asins sarecēšanas procesā, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem.
- fibrīnferments Hipotētisks ferments, kas kalpoja asins sarecēšanas parādību skaidrošanai, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem.
- pantocīds Hloru saturošs antiseptisks līdzeklis, ko lieto gk. ūdens hlorēšanai, gatavo arī šķīdumu roku un brūču apdarei.
- heksahlorāns Hloru saturošs cikloheksāna atvasinājums, līdzeklis pret augu kaitēkļiem.
- Sjangana Honkonga, Ķīnas īpašs administratīvais reģions.
- rīģelis Horizontāli vai ieslīpi novietots nesošs būvelements (sija, stienis), kas stingri vai ar locīklu savieno statņus vai kolonnas; rigelis; spraislis.
- sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos.
- dentobronhīts Hronisks bronhīts izteiktas dentālas infekcijas gadījumā: ilgstošs klepus, no rīta - lēkmjveidīgs; hroniska dentāla infekcija, parodontoze, limfātiski eksudatīva diatēze.
- tiociānūdeņražskābe HSCN, eļļains, stipri gaistošs šķidrums.
- sorbu valodas ide valodu saimes slāvu valodu grupas valodas; ir 2 lit. val.: augšsorbu val. un lejassorbu val.; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- ideāls Ideālam atbilstošs; nevainojams, priekšzīmīgs, pilnīgs.
- subjektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
- jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu.
- mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā.
- inspirācija Iedvesma; radošs stāvoklis; apskaidrība.
- aknēmija Iedzimta kroplība: apakšstilbu trūkums vai atrofija.
- moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums.
- entree Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; goda mielastos uzkoda; priekšspēle mūzikā.
- entre Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; pirmais ēdiens; priekšspēle (mūzikā).
- zeķturis Iegurņa joslu aptverošs, nestaklēts jostveida apakšģērbs ar vairākiem garo zeķu turētājiem.
- iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot); uzzināt (ko).
- atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
- noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
- intro- Iekšā esošs, iekšējs, iekšup.
- akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis.
- inhērents iekšēji piemītošs.
- enantropisks Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
- enantrops Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
- klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī).
- demovideokasete Iepazīšanās videokasete, kas nav domāta tirgum, bet priekšstata izveidei, reklāmai.
- Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji.
- stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
- deglis Ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai.
- determinēts Ierobežojošs.
- koercitīvs Ierobežojošs.
- aferents Ierosu uz smadzenēm pārnesošs.
- informācijas lielceļš iesauka sistēmai, kas sevī apvieno ziņojumdēļa pakalpojumus, tiešsaistes un vēl citus pakalpojumus, kuri ļauj lietotājiem iegūt informāciju no telekomunikāciju tīkliem.
- cilindržāvētava ieslīpi novietots rotējošs cilindrs birstošu materiālu konvektīvai žāvēšanai.
- emendācija Iespraudums tekstā, kas nav vēsturiski pamatots, bet šķiet tekstam atbilstošs.
- inkluzīvs Ietverošs, iekļaujošs.
- prelūdija ievads, priekšspēle, sākums.
- ichtalbīns Ihtiola 40% savienojums ar olbaltumu; ūdenī nešķīstošs pulveris bez garšas un smakas, lietoja pret zarnu kataru u. c. kaitēm.
- onkovīruss Ikviens audzēju izraisošs, dezoksiribonukleīnaskābi saturošs "Oncovirinae" dzimtas vīruss; morfoloģiski tiek iedalīti četrās grupās (A, B, C un D).
- sulfoproteīns Ikviens sēru saturošs albumīns.
- neirofizīns Ikviens šķīstošs proteīns ar molekulmasu 9500-10500, kurš veidojas no vazopresīna, oksitocīna u. c. radniecīgu hipotalāma hormonu pirmākņiem; saista vazopresīnu un oksitocīnu un nodrošina to uzkrāšanos un pārnesi.
- gadus Ilgāks laika posms, kam raksturīgs kas īpašs.
- longitudināls Ilglaicīgs, ilgstošs.
- garš Ilgs un pētījošs (par skatienu, skatīšanos).
- mūžeklains Ilgs, ilgstošs.
- lītavas Ilgstošs lietus; lietavas.
- garie lieti ilgstošs lietus.
- lietavas Ilgstošs lietus.
- žulga Ilgstošs lietus.
- žulgoņa Ilgstošs lietus.
- letarģiskais miegs ilgstošs miegs
- tonuss Ilgstošs nervu centru ierosas stāvoklis vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
- grods laiks ilgstošs sauss laiks.
- valodas nomaiņa ilgstošs sociolingvistisks process, vienas valodas pakāpeniska aizstāšana ar citu dažās vai visās sociolingvistiskajās funkcijās, līdz valoda ir mirusi kā, piemēram, senprūšu un kuršu valoda.
- duratīvs veids ilgstošs veids.
- vējavas Ilgstošs vējš; laikapstākļi, kad ir ilgstošs vējš.
- mērceklis Ilgstošs, smalki smidzinošs lietus.
- tetānisms Ilgstošs, stingumkrampjiem līdzīgs krampju stāvoklis.
- vilcīgs Ilgstošs.
- liburna Illīriešu jūras laupītāju kuģis ar 2 airu rindām; viegli būvēts un sekli peldošs karakuģis Senās Romas ķeizarvalsts laikā.
- onomatopeja Imitējošs saskaņas veidots vārds (piem., tom-toms).
- strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs.
- kontroles lokuss indivīda subjektīvs priekšstats par to, kādi apstākļi - iekšējie vai ārējie - nosaka viņa izturēšanos.
- magnētdisks Informācijas nesējs ārējā atmiņā - rotējošs disks ar magnētisku pārklājumu.
- halotāns Inhalācijas narkozes līdzeklis, viegli gaistošs šķidrums.
- instrumentu saimes instrumentu sadalījums pēc skaņas radīšanas principa: pašskaņi, stīgskaņi, plēvskaņi un gaisskaņi.
- mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus.
- CD-I Interaktīvs kompaktdisks - īpašs CD-ROM disks ar attēliem un video (angļu "CD Interactive"); attēlu var skatīties datora ekrānā vai televizorā.
- skype Interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- trollis Interneta trollis - persona, kas sēj nesaskaņas tiešsaites sarunās, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus vai citādi traucēt normālu diskusiju.
- citosiderīns Intracelulārs, dzelzi saturošs pigments, kas rodas, sabrūkot eritrocītu hemoglobīnam.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē.
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
- svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
- apvalks Īpašs aizsargs, futrālis (tehniskām ierīcēm, darba rīkiem, instrumentiem u. tml.).
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), ko, domājams, izveidojis bīskaps Vulfila (4. gs.), grieķu unciāļu rakstu papildinādams ar latīņu valodas un ģermāņu rūnu elementiem.
- jodelēšana Īpašs Alpu iedzīvotāju dziedāšanas veids, kam raksturīga ilgstoša kādu skaņu sakopojumu trallināšana, bieži ar pāreju no krūšu reģistra falsetā.
- elastīgā bandāža īpašs apsējs, kas fiksē pareizu ķermeņa locekļu vai orgānu stāvokli, bet netraucē asinsriti.
- dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
- asks Īpašs asku sēņu orgāns, kurā pēc apaugļošanās norisinās mejoze un veidojas haploidālas sporas (askusporas).
- glisando Īpašs atskaņošanas un dziedāšanas paņēmiens - slīdoša pāreja no vienas skaņas otrā.
- velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai.
- sprancmaizīte Īpašs baltmaizes veids.
- legūminoze Īpašs barības preparāts slimiem un novājinātiem, zirņu, lēcu, pupu un labības miltu maisījums.
- septiks Īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
- pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
- šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām.
- acaines Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
- acenes Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
- actaiņi Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
- līcenis Īpašs darba rīks spolēšanai.
- semafors Īpašs datu tips, ko izmanto, lai sinhronizētu vairāku procesu, kas izmanto kopīgus resursus, vienlaicīgu norisi.
- dzidrais Īpašs degvīna sortiments.
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
- kurjerpasts Īpašs diplomātiskais pasts, ko sūta ar kurjeru un ko nedrīkst pārbaudīt.
- faktūrkartēšana Īpašs efekts datorgarfikā, ko panāk, izmantojot speciālus algoritmus, kas piešķir attēlam noteiktu virsmas faktūru.
- Sysmin Īpašs finansēšanas mehānisms ĀKK un AZT kalnrūpniecības produktiem ("special financing facility for ACP and OCT mining products").
- dalītais fokuss īpašs fokusēšanas paņēmiens, kad no diviem objektiem – vienam tuvumā, otram tālumā – jāiegūst pietiekami skaidrs attēls.
- leicisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kad matu vai spalvu sega ir bez pigmenta, bet āda un acis ir pigmentētas; iespējami varianti līdz pilnīgam albīnismam.
- leucisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kura galējais gadījums ir albīnisms.
- ēdamgalds Īpašs galds, pie kura ēd.
- korbīskaps Īpašs garīdznieka amats senā baznīcā; aptuveni bīskapa palīgs vai no cita bīskapa atkarīgs bīskaps.
- kratīklis Īpašs grābeklis ar gariem zariem labības kratīšanai un apvēršanai, kuļot rijā.
- hipnotiskais miegs īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
- valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
- sutināms Īpašs katls kartupeļu, sakņaugu vārīšanai, sautēšanai; arī neliela celtne, piebūve, kur atrodas sautēšanas katls un kur sagatavo lopbarību.
- klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom.
- fouta Īpašs kokvilnas dvielis, ar kuru aptinas pirtī.
- izoritmija Īpašs kompozīcijas veids, kur formveide balstās uz precīzi atkārtotām ritma figūrām.
- vilciena indekss īpašs kravas vilciena kods, kas sastāv no 10 cipariem: pirmie četri ir formēšanas stacijas vienotā tīkla šifrs, nākamie divi cipari – šai stacijā saformētā sastāva kārtas numurs, pēdējie četri – adresātstacijas šifrs.
- trieciena centrs īpašs ķermeņa punkts, caur kuru jāiet trieciena impulsa darbības taisnei, lai trieciena impulss netiktu pārnests uz gultņiem.
- pilienlaistīšana Īpašs laistīšanas veids segtajās platībās, izmantojot speciālu laistīšanas iekārtu.
- limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
- dinamiskais līdzsvars īpašs līdzsvara veids sistēmā, kurā tiešo un pretējo mikroskopisko procesu skaits ir vienāds.
- krītiņš Īpašs lokveida (tīkla auduma vai stiepļu) tīkls (vēžošanai) ar detaļu ēsmas piestiprināšanai.
- guļammaiss Īpašs maiss, kurā var gulēt (piemēram, ceļojumos).
- pajungs Īpašs malajiešu saules sargs.
- dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam; oriģināli dredus nēsā Jamaikas rastafarieši.
- trompetmezgls Īpašs mezgls, kuru lieto lai saīsinātu garāku trosi.
- vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama).
- ambušūrs Īpašs mutes muskuļu, lūpu un mēles stāvoklis, spēlējot pūšaminstrumentus.
- akūts Īpašs muzikālā jeb toniskā akcenta tips dažās indoeiropiešu valodās.
- kroņa tiesa īpašs nodoklis Vidzemē zviedru poļu kara laikā.
- klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- klauze Īpašs noteikums jūras tirdzniecības dokumentos (parasti čarterpartijā).
- tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus).
- knifelis Īpašs paņēmiens.
- plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
- mājsēde īpašs pārvietošanās ierobežojums - prasība nepamest dzīvesvietu konkrētā laikā.
- knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos.
- naktspods Īpašs pods ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai.
- pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- pukuls Īpašs pušķītis, ko parasti gatavo no krāsainas dzijas un lieto cepuru u. tml. izrotāšanai.
- pierakstīšanās Īpašs rituāls, kas jāizpilda jaunpienācējam, ienākot cietuma kamerā.
- ātrruna Īpašs runāšanas, deklamēšanas veids paātrinātā tempā (teātra mākslā).
- trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās.
- pseidogāmija Īpašs sēņu vairošanās veids, kurā saplūst kopā divas veģetatīvas sēņotnes šūnas; pseidomikse.
- prečzīme Īpašs simbols, logo vai nosaukums, kurš tiek lietots preces atpazīšanai; to var reģistrēt gan preces ražotājs un izplatītājs, gan tās importētājs.
- katedra Īpašs skolotāja galds.
- aparatūras atslēga īpašs slēdzis vai speciāla ierīce, kas aizsargā datoru vai noteiktu programmatūru pret nesankcionētu izmatošanu.
- zemētājslēdzis Īpašs slēdzis, ar kuru drošības dēļ no sprieguma atslēgtas strāvu vadošas daļas savieno ar zemi.
- ķērējstrupceļš Īpašs sliežu ceļš vadību zaudējušu vilcienu apturēšanai, kad vilcienam nedarbojas bremzes un tas virzās garā posmā ar kritumu, un vilciena daļu apturēšanai, kad dzelzceļa līnijas noteicošajā kāpumā vilciens ir pārtrūcis.
- velētava Īpašs sols, arī laipa (kā) velēšanai.
- ekonomiskā krīze īpašs stāvoklis ekonomikā, kad strauji pazeminās galvenie ekonomiskie attīstības rādītāji.
- laštaks Īpašs stienis pulvera un prapju blīvēšanai, stampāšanai (lādējot bisi).
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
- linkaitis Īpašs tautiskās galvassegas veids sievietēm, garš lakats; linkainis.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- sumi Īpašs tintes irbulītis, kas gatavots no augu pigmenta un saistvielas un kuru lieto, pamērcējot tā galu ūdenī; izmanto kaligrāfijā un glezniecībā.
- mērdene Īpašs trauks sīku dzīvnieku (parasti kukaiņu) nonāvēšanai.
- seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
- stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta.
- grifs īpašs uzraksts uz dokumentiem un grāmatām (piemēram, iestādes grifs, grifs "slepeni"); zīmogs ar parakstu; paraksta, uzraksta nospiedums uz dokumenta.
- diēta īpašs uztura režīms, kurā noteiktā veidā reglamentēts uzturlīdzekļu samērs, to kulinārās apstrādes veids, kā arī ēdienreižu starplaiki.
- maņu orgāns īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
- slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji; arī žargons (1).
- ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze.
- naglīzeris Īpašs veidnis naglu kalšanai.
- laternārijs Īpašs vergs antīkajās pilsētās, kas bija atbildīgs par eļļas lampu aizdegšanu diennakts tumšajā laikā pie saimnieka mājas.
- mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem).
- fleksūra Īpašs zarnas saliekums.
- stilosporangijs Īpašs zigomicēšu sporangijs, kurā veidojas ļoti daudz sporu.
- aideniski Īpašs zirga solis, kad vienā laikā ceļ abas kreisās kājas un pēc tam abas labās, kā rezultātā gaita ir līgana.
- marga Īpašs zirgu piesienamais koks - slita.
- margas Īpašs zirgu piesienamais koks - slita.
- madukši Īpašs zvejas rīks Kurzemē.
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- akurātīgs Īpašs, sevišķs.
- svaidīts Īpašs, svētsvinīgs.
- vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piemēram, virpošanā).
- speciāls īpašs.
- savisks Īpašs.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes.
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību.
- miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes.
- stupa Īpatnējs sakrālās celtniecības tips Indijā, sākumā veidots kā vienkāršs kapu kalns, vēlāk kā memoriāla celtne, ticības simbols vai relikviju glabātava, dažāda lieluma un formas.
- idioretināls Īpatns, piemītošs vienīgi tīklenei.
- ir (arī kļūst, metas) ap dūšu ir (rodas) noteikta fiziskā pašsajūta.
- ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu) ir (rodas) slikta pašsajūta.
- trupans Irdens, viegli drūpošs; trapans.
- truslis Irdens, viegli lūstošs.
- trusnis Irdens, viegli lūstošs.
- ātrais sekss īsa seksuāla satikšanās, kurā dzimumakts sākas bez priekšspēles un beidzas bez pēcspēles.
- efemers Īslaicīgs; ātri pārejošs.
- rekapitulācija Īss, apkopojošs (kāda teksta) atkārtojums.
- paraksts Īss, paskaidrojošs teksts (zem kā).
- anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
- sadomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; izdomājums.
- sagudrojums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; sadomājums.
- izdomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, stāstījums.
- vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
- oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
- edžī izaicinošs.
- zemdegas Izdegusi zeme, apakšzemē gruzdoša zeme; degošs purvs, kad deg kūdra augsnes zemkārtā.
- iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
- iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
- levurīns Izkaltēts raugs, pelēki balts pulveris, stiprinošs un antiseptisks līdzeklis furunkulozes, cukura slimības un zarnu katara gadījumā.
- svītdžezs Izklaidējošs salkana skanējuma džeza stils.
- īsklips izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs video, kas tiek izplatīts dažādās lietotnēs un sociālās tīklošanās vietnēs un kas nav garāks par 60-90 sekundēm
- blokķēde Izkliedēta datubāze, kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu, kurus dēvē par blokiem, saraksts, katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku, sistēma ir īpaši droša pret ierakstu izmainīšanu.
- deformējošs Izkropļojošs.
- sub iudice izlemšanas procesā esošs, tāpēc publiski neapspriežams.
- egalitārs Izlīdzinošs, nolīdzinošs; tāds, kas atzīst principu, ka visiem cilvēkiem jādod vienādas tiesības un iespējas.
- derīgs Izmantojams, atbilstošs (darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
- kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
- pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
- bellerofoni Izmirusi vēderkāju gliemju ģints, dzīvoja no augšējā silūra līdz permam, beidzamie priekšstāvji apakšējā alpīnā triasā.
- atrypa Izmirušu brahiopodu ģints ar radiāli rievainiem vākiem; vadošs pārakmeņojums vidējā devonā, arī Latvijā.
- deletārs Iznīcinošs; kaitīgs.
- ekscepcionāls Izņēmuma veidā pastāvošs, neparasts.
- izolētājstienis Izolējošs darbarīks, kas izgatavots no izolācijas materiāla caurules un/vai stieņa ar darba uzgali.
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
- nostāties (acu) priekšā izraisīties psihē (parasti par priekšstatu).
- nečeirīgs Izšķērdīgs, paviršs.
- definitīvs Izšķirošs, noteicošs, galīgs, noteikts.
- aprakstoša izteiksme izteiksmes veids, kurā atsevišķa (konkrēta) vārda vai vārdkopas vietā izmantots garāks, parasti skaidrojošs (raksturojošs) vārdu savienojums.
- fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
- ideācija Iztēles spēja; prāta aktivitāte, kas izpaužas ideju, priekšstatu un jēdzienu veidošanā.
- gara acīm skatīt (arī redzēt) iztēlot redzes priekšstatos.
- izalikties Izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
- Adelaides latviešu kopiena izveidojās 1947.-1949. g., kad Austrālijā ieradās latviešu bēgļi, 1990. gados \~3000-4000 latviešu, pilsētā izveidojies īpašs latviešu kvartāls, kopš 1953. g. rīko Adelaides latviešu kultūras dienas.
- demitoloģizācija izveidojušos nepatiesu priekšstatu amaskošana un izskaidrošana jeb "nocelšana no pjedestāla".
- iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
- izkristalizēt Izveidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu).
- priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
- iedomāt Izveidot priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
- priekšstatīties Izveidot sev priekšstatu (par ko).
- grozītājs Izvirzīts augšstilba kaula paugurs.
- iepazīties izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
- distinkcija izziņas akts, kurā tiek fiksēta atšķirība starp īstenības priekšmetiem vai apziņas elementiem (sajūtām, priekšstatiem utt.).
- Melrhīrs izžūstošs sālsezers Alžīrijas ziemeļaustrumos.
- Aperelkalai ezers izžūstošs sālsezers ASV (_Upper Alkali Lake_), Kalifornijas štata ziemeļaustrumos.
- drapšļains Izžuvis, viegli drūpošs.
- pamesta jahta jahta, kuru komanda atstājusi pārliecībā, ka tā turpmāk vairs nav drošs patvērums.
- komodors jahtkluba priekšnieks, priekšsēdētājs vai prezidents
- komandors jahtkluba vecākais jeb priekšsēdētājs
- Tengu japāņu mitoloģijā - fantastiska būtne ar sarkanu seju, garu degunu un spārniem, tērpusies vientuļnieka mētelī, tai raksturīgs milzīgs, postošs spēks, kas naidīgs auglības spēkam.
- Jamato Takeru japāņu mitoloģijā — "drošsirdis no Jamato apgabala", lielākais varonis, leģendārā imperatora Keiko dēls, kurš vispirms nogalināja savu vecāko brāli, jo tas bija necienīgi izturējies pret tēvu, vēlāk uzveica vairākus tēva ienaidniekus.
- smaržs Jauki smaržojošs.
- vēsmīgs Jauks, saistošs, draudzīgs.
- inovācija jauns veidojums valodā (leksikā, gramatikā u. c. apakšsistēmās).
- pants Jauns, augošs, vēl nesacietējis (dažu briežu dzimtas dzīvnieku) rags.
- pienapuika Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis.
- zaļoksnis Jauns, spēcīgs, zaļojošs koks; jaunu, spēcīgu, zaļojošu augu kopums.
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- irdzīgs Jautrs, vienmēr smejošs.
- bruņumērķis Jebkāds kaujaslaukā esošs kustīgs vai nekustīgs bruņām klāts mērķis.
- čīkstoles Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta.
- čīkstolis Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta.
- entitāte Jebkurš konkrēts vai abstrakts objekts, kas eksistē, ir eksistējis vai varētu eksistēt (piemēram, persona, objekts, notikums, priekšstats, process utt.).
- absorbcijas miglājs jebkurš miglājs, kura tuvumā vai iekšienē nav spožas zvaigznes, kas to apgaismotu, tāpēc tas pie debess redzams kā tumšs veidojums uz gaišo miglāju vai blīva zvaigžņu lauka fona; tumšais miglājs.
- pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata.
- smadzeņojošs Jēdzīgs, domājošs.
- šišiga Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums krievu mitoloģijā; šišs.
- idišs Jidišs - ģermāņu valodu grupas valoda, ko stipri ietekmējušas citas valodas; tajā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā.
- jiddisch Jidišs.
- jonizējošs Jonizējošs starojums - starojums, kura iedarbība uz vielu izsauc tās atomu un molekulu jonizāciju, kā rezultātā vielā rodas brīvi elektroni un dažādu zīmju joni.
- korpuskulārais starojums jonizējošs starojums, kas sastāv no daļiņām, kuru masa ir atšķirīga no nulles.
- Šehina Jūdaisma mitoloģijā - viens no Dieva vārdiem, kas saistīts arī ar priekšstatu par Dieva klātesamību uz zemes.
- Dāvida zvaigzne jūdaisma un jūdu kopinas simbols - sešstaru zvaigzne jeb heksagramma, ko veido divi vienādmalu trijstūri; kopš 17. gs. jūdaisma simbols.
- zēravs Jūdaismā un kristietībā sešspārnu eņģelis, kas debesu hierarhijā atrodas uz augstākās pakāpes.
- sēras Jūrā negaidīti uznācis pārejošs sniega un lietus mākonis, kas uz laiku aizsedz redzes loku.
- jūras ledus jūrā peldošs ledus, kas sastāv no ledus, kurš veidojies jūrā, upes ledus un kontinentālā ledus.
- ramforinhs Juras laikmeta lidojošs zvīņnesis ar knābveida žokli un garu asti.
- jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā.
- jūrnieka grāmatiņa jūrnieka pase - jūrnieka profesiju apliecinošs oficiāls dokuments, kas dod arī tiesības jebkuras valsts ostā nokāpt no kuģa bez vīzas.
- flots Jūrnieku apzīmējums priekšmetiem, kas brīvi peld; pārnestā nozīmē: jautrs, brašs, izšķērdīgs, ar uzdzīvi saistīts.
- dabasbērns Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
- čurgulis Kādā atverē aizplūstošs ūdens.
- citēšana kāda iepriekšsaņemta pasta elektroniskā sūtījuma daļas iekļaušana atbildes sūtījumā.
- runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
- ilgtspējība Kāda subjekta vai sistēmas spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai un vienlaikus spēja neradīt apstākļus, kas veicina tās iznīkšanu vai pašsagrāvi; ilgtspēja.
- trēns Kādā vidē plūstošs (kā, parasti gāzu) kopums, veidojums.
- kolektīvā reprezentācija kādas grupas priekšstati (jēdzieni, mīti) par sevi un savām attiecībām ar pasauli, kuri nav reducējami uz individuālās apziņas stāvokļiem.
- destruktīvs Kādas organizācijas vai sistēmas darbību traucējošs.
- knaburītis Kādas personas nievājošs apzīmējums.
- kadra demontāža kadra sadalīšana, ko veic vides piekļuves vadības apakšslānis un kā rezultātā iegūtie kadra lauki tiek nodoti loģiskā posma vadības apakšslānim.
- kadra montāža kadra sastādīšanas process, ko veic vides piekļuves vadības apakšslānis, izmantojot no loģiskā posma vadības apakšslāņa saņemtos kadra laukus.
- vadības kadrs kadrs, kas tiek pārraidīts tā paša slāņa vai apakšslāņa aktīvajam elementam citā atvērtajā sistēmā, bet netiek pārraidīts augstākajiem slāņiem vai apakšslāņiem (piemēram, vides piekļuves vadības kadrs).
- apmānošais kadrs kadrs, kurā nav iekļauta daļa uzņemamā skata, līdz ar to skatītājam rodas cits priekšstats par notiekošo.
- pupoji kāds balts ziedošs purva zieds.
- dikšķis Kāds, kas iet vai skrien maziem soļiem, mazs skrejošs bērns.
- blakuscēlonis kādu procesu veicinošs papildus cēlonis.
- aproksnis Kādu vietu ietverošs grāvis.
- pavedīgs Kairīgs, vilinošs.
- kārdinošs Kairinošs (parasti par sievieti, tās ķermeni).
- valdzinošs Kairinošs, pievilcīgs.
- pavedinošs Kairinošs.
- uzbudinošs Kairinošs.
- vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas.
- biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm.
- apužstilbs Kājas apakšstilbs.
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājas locītavas priekšējā, vairāk izvirzītā daļa; arī celis.
- liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai; apakšstilbs.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
- ciska Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai; augšstilbs.
- potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus; kājas daļa pie šīs locītavas; izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
- nifedipīns Kalcija kanālu blokators, vazodilatējošs līdzeklis; lieto sirds mazspējas, stenokardijas un hipertensijas ārstēšanai.
- kalendārs Kalendāram atbilstošs; kalendārā paredzēts.
- kaligrāfisks Kaligrāfijas prasībām atbilstošs; skaidrs un skaists (par rokrakstu).
- monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas.
- Olimps Kalns šajā masīvā, kurā pēc sengrieķu reliģiskajiem priekšstatiem mājoja dievi.
- takahe Kalnugrieze - dumbrvistiņu dzimtas suga, nelidojošs putns, fitofāgs, Jaunzēlandes kalnu purvos saglabājušies ap 100 putnu; valsts aizsardzībā.
- ģeosinklinālā josla kalnveidošanās josla; plašs, garenstiepts, tektoniski aktīvs Zemes litosfēras rajons, kurā ietilpst dažāda vecuma un dažādas attīstības stadijas ģeosinklināles.
- priekšsaimnieks Kalps vai puisis, kas pats strādā un rīko pārējos strādniekus lauku saimniecībā; priekšstrādnieks.
- kampeškoks Kampešs - cezalpīniju dzimtas koks.
- haematoxylon Kampešs.
- kaolīns Kaolinīta māls (gaišs, parasti balts), ko izmanto porcelāna un fajansa ražošanā.
- kāpelētājaugs Kāpelējošs augs.
- kāpelētājs Kāpelējošs augs.
- ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži.
- buļļu trends kāpjošs trends.
- eksponenciāls Kāpjošs, pieaugošs.
- burgulis Kāpjošs, uz augšu ejošs burbulis; (ādas) panga.
- augšupceļošs Kāpjošs.
- kvartīrjeri Karaspēka komandiera izsūtīti vienību priekšstāvji, kam jāizrauga norādītā rajonā vai apdzīvotā vietā pagaidu vai pastāvīgas mītnes savām vienībām; vietraudži.
- okutns Kārs, arī enerģisks, drošs, uzņēmīgs.
- svelots Karsts, ātrs, nesavaldāms, neizturams; svelošs.
- sveils karsts, tveicējošs.
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
- sešsimtais Kārtas skait. --> sešsimt(600.).
- sešsimttūkstošais kārtas skait. --> sešsimttūkstoš (600 000.)
- paralelograma likums kārtula divu nekolineāru vektoru grafiskai saskaitīšanai: vektoru a un b summa a+b ir šo vektoru veidotā paralelograma diagonālei atbilstošs vektors ar to pašu sākumpunktu.
- šmucīgā veļa kas apkaunojošs, slēpjams.
- pizģecs Kas īpašs, sevišķs (piem., izcili slikts vai labs).
- drāsts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks.
- drāzts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks.
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- adamīti Katoļu ieviests nievājošs apzīmējums dažādām sektām ar norādi uz muļķību.
- toniks Katrs uzmundrinošs, veselību stiprinošs ārstniecības līdzeklis.
- kvērklis Kaucošs bērns vai sivēns.
- čerkeska kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles, ar patronu ietvariem uz krūtīm
- osteoaneirisma Kaula artērijas aneirisma; pulsējošs kaula audzējs.
- starspure Kaulzivju klases zivju apakšklase pie kuras pieder vairākums recento zivju; atšķirībā no bārkšspurēm, pāra spuru pamatne tām ir neliela.
- šmucestība Kauns, negods, stipri kompromitējošs gadījums.
- autosuģestija Kaut kā iedvešana sev pašam (pašsuģestija, pašiedvesma); sevis ietekmēšana, kas noris, cilvēkam tīši vai neapzināti iedarbojoties uz savu domāšanu, iztēli, jūtām u. tml.; to izmanto psihotehnikā un psihoterapijā.
- suska Kaut kas bezformīgs, bezsaturīgs, izplūstošs.
- skrablis Kaut kas grabošs, klabošs, čirkstošs, pļāpa.
- savalne Kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem.
- savalnes Kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem.
- odziņa Kaut kas īpašs, neparasts, saistošs.
- klabans Kaut kas klabošs (piemēram, par vecām mīstīklām, dzirnavām).
- klaba Kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles).
- gausa Kaut kas lēni izsīkstošs.
- plaidaks Kaut kas liels, plašs (piemēram, zemes gabals).
- klandas Kaut kas ļodzīgs un klabošs; piemēram, vecas stelles.
- Ēģiptes mocības kaut kas ļoti apgrūtinošs, neciešams, nepanesams.
- ķemēks Kaut kas neglīts, nejauks, atbaidošs, riebīgs.
- ķemēklis Kaut kas nejauks, atbaidošs, neizprotams.
- kā mieža grauds acī kaut kas nepatīkams, triumfējošs.
- grāmata ar septiņiem zieģeļiem kaut kas nesaprotams, nepieejams, svešs.
- nīceklis Kaut kas panīcis, izgaistošs, pārejošs.
- dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams.
- plāvāns Kaut kas plīvojošs, ļodzīgs.
- rūsinis Kaut kas sarūsējis vai viegli rūsējošs.
- džindžeklis Kaut kas skanošs, šķindošs.
- mērce kaut kas stilīgs, foršs, labs.
- purškans Kaut kas tarkšķošs (rotaļlieta).
- ziepju burbulis kaut kas tikai ārēji skaists, bez dziļāka satura un nozīmes, tikai šķietami vērtīgs; mānīgs, gaistošs, iluzorisks.
- tiņa Kaut kas traucējošs, tāds, ka pa kājām pinas, maisās.
- metekla Kaut kas traucējošs.
- meteklības Kaut kas traucējošs.
- metelības Kaut kas traucējošs.
- puzne kaut kas trūdošs, pūstošs.
- šķaidīgs kaut kas viegli šķīstošs, drūpošs; slapjš, dubļains (par ceļu).
- bīlīgs Kautrīgs, bikls, nedrošs, bailīgs.
- neveiklis Kautrīgs, mulss, arī nedrošs, bikls cilvēks.
- bailīgs Kautrīgs, nedrošs.
- sanatogens Kazeīnu (95%) un glicerīnfosforskābo nātriju (5%) saturošs preparāts (balts pulveris bez garšas un smakas), ko lietoja kā viegli sagremojamu vielu dažādu kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kā arī nervu stiprināšanai.
- airāns Kefīram līdzīgs atspirdzinošs dzēriens (Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā).
- iekļautā kešatmiņa kešatmiņa, kas atrodas blakus centrālajām procesoram un kopā ar citām datora apakšsistēmām izmanto vienu un to pašu sistēmas kopni.
- nomaļkešatmiņa kešatmiņa, kas kopīgi ar pamatatmiņu un citām apakšsistēmām izmanto sistēmas kopni. Šī kešatmiņa ir lielāka gan par iekļauto kešatmiņu, gan arī par aizmugures kešatmiņu.
- kompaktapakšstacija Kioskapakšstacija - rūpnieciski izgatavota kompakta transformatoru apakšstacija.
- kivi Kiviveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Apteryx"), nelidojošs putns ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi; izplatīts Jaunzēlandē.
- klenderis Klaidonis; uzdzīvotājs; arī apkārtklīstošs dzērājs.
- dauza Klaiņojošs dzīvnieks.
- klaidonis Klaiņojošs dzīvnieks.
- klaids Klaiņojošs dzīvnieks.
- klimza Klaiņojošs dzīvnieks.
- skolmeistarisks Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
- klātbūdams Klātesošs.
- Almagests Klaudija Ptolemaja sacerējums, kurā izklāstīti pasaules ģeocentriskās sistēmas priekšstati.
- klape Klaudzošs troksnis.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- migrējošs Klejojošs, tāds, kas pārvietojas.
- erātisks Klejojošs; tālu aiznests; nejauši nokļuvis.
- krecelīgs Klepojošs, aizsmacis.
- kļamse Klibojošs cilvēks.
- ķuģis Klibojošs cilvēks.
- vākska Kliedzošs bērns.
- aurojošs Kliedzošs, brēcošs, vējains.
- kastīšslēdzene Klucīšslēdzene - no koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem.
- korķis Klunkšķim līdzīga skaņa, kuru riestojošs medņu gailis parasti izdod, pārejot no knipēšanas uz slīpēšanu.
- trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
- glodans Kluss noslēpumains, nedrošs, aizdomīgs.
- švīga Kluss, parasti šalcošs, troksnis.
- steka izzude kļūdaina situācija, kas rodas tad, ja stekā tiek meklēts elements, bet steks ir tukšs.
- māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
- piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
- sūpēt Kļūt tumšs, netīrs, trūdēt, bojāties.
- padzist Kļūt vājākam, neskaidrākam (par atmiņām, priekšstatiem u. tml.).
- kobaltzilais Kobalta alumināts, debeszila krāsviela (nešķīstošs pigments).
- atbaidīšanas doktrīna kodolbruņošanās teorētiskais pamats (angļu "mutual assutred destruction") - uzskats, ka potenciālo uzbrucēju no pirmā kodoltrieciena atturēs apziņa, ka prettrieciens būs iznīcinošs.
- kopturis koka jumta nesošās konstrukcijas nostiprinošs elements.
- lāčkuskuss Kokos (eikaliptos) dzīvojošs kuskusu dzimtas dzīvnieks ar druknu galvu, biezu, pūkainu apmatojumu un lēnām kustībām.
- ciāteja kokveida paparžu augu ģints ("Cyathea"), kas sastopama Austrālijas tropu mežu apakšstāvā; suga "Cyathea cooperi" bieži tiek kultivēta.
- silverstons Kompānijas "DuPont" zīmols: nepiedegošs klājums, ko izmanto pannu virsmas apdarē.
- tiesību normu piemērošanas akts kompetentas valsts iestādes izdots juridiski saistošs akts, kas satur individuālu vai konkrētu uzvedības priekšrakstu un kas kalpo par pamatu tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai, t. i. tie ir juridiski fakti.
- multipla problēma komplicēts vairāku individuālu un sociālu problēmu kopums; parasti šādām problēmām ir ilgstošs raksturs un tās ievērojami pazemina indivīda, ģimenes vai sociālas grupas labklājību un dzīves kvalitāti.
- galvgalis komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
- galvgals komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
- pilnpakalpojumu tīkls komunikāciju tīkls, kas nodrošina iepirkšanos, filmu skatīšanos, piekļuvi datu bāzēm un vēl daudz dažādu tiešsaistes (interaktīvu) pakalpojumu.
- ciets Koncentrēts, arī bargs (par acīm, skatienu); ciešs (6).
- glaciāls konkrētam apledojumam atbilstošs laikposms.
- labējs konservatīvās partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad konservatīvākie Nacionālajā sapulcē nosēdās pa labi, radikālie - pa kreisi, skatoties no priekšsēdētāja puses.
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
- telpu grupa konstruktīvi norobežots, no vienas vai vairākām telpām sastāvošs telpu kopums ar kopēju izeju uz koplietošanas telpu vai āru.
- nervīra konstruktīvs dekoratīvs elements; uz āru izvērsta velves riba, vertikāli caurejošs sabiezinājums velves virsmā, arhitektonisks elements, kas palielina velves stiprību.
- projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas.
- kuntušs Kontušs, poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm, ko tie patapinājuši no Krimas tatāriem.
- koordinātu tīkls koordinātu sistēmai atbilstošs vertikālu un horizontālu līniju tīkls.
- konverģējošs Kopā saejošs; sliecīgs uz kopīgu punktu, centru vai fokusu.
- koptēls Kopējs, vienojošs (mākslas darba, arī tā daļas radīts) tēls, priekšstats.
- kopskats Kopējs, vienojošs apskats, aplūkojums.
- kopdekorējums Kopējs, vienojošs dekorējums.
- kopiespaids Kopējs, vienojošs iespaids.
- kopizveids Kopējs, vienojošs izveids.
- kopnosaukums Kopējs, vienojošs nosaukums.
- kopvārds Kopējs, vienojošs nosaukums.
- kopnoskaņojums Kopējs, vienojošs noskaņojums.
- koprādītājs Kopējs, vienojošs rādītājs (piemēram, ekonomikas attīstības plānos).
- kopraksturojums Kopējs, vienojošs raksturojums.
- koprisinājums Kopējs, vienojošs risinājums.
- kopskats Kopējs, vienojošs skats.
- vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji.
- zemējumkopne Kopne apakšstacijas zemējumsistēmas daļu savstarpējai savienošanai.
- neopagānisms Kopš 19. gs. vidus atdzimusī interese par pagāniskiem priekšstatiem, svētkiem un rituāliem un hipotētiska pagānisma piekopšana.
- oldermenis Korporācijas, apvienības, lauku kopienas priekšsēdētājs.
- sudraba nitrāts kosmētikā izmanto kā metālisku krāsvielu matiem, var būt indīgs, kodīgs un kairinošs, var palieliāt ādas jutīgumu, ļoti toksisks ūdens organismiem.
- cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu.
- etanolamīni Kosmētikas sastāvdaļa, konservators, emulgators, lieto matu krāsā, ziepēs, ilgviļņu losjonā, var būt kairinošs plaušām, ādai un acīm, var veicināt matu izkrišanu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- naktssveces eļļa kosmētikas sastāvdaļa, tonizējošs līdzeklis, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
- Ziemeļkosova Kosovas neatkarību neatzīstošs apvidus faktiskā Serbijas sastāvā, "de iure" Kosovas daļa, platība 1200 kvadrātkilometri, 66000 iedezīvotāju (2006. g.).
- klagācis Košs lauka vai meža gabals.
- kožs Košs, spilgts.
- kūšs Košs.
- Lobelia cardinalis košsarkanā lobēlija.
- Pericrocotus ethologus košsarkanais dzelkņspalvenis.
- Anthyllis coccinea košsarkanais pērkonamoliņš.
- šķarbalains krācošs, aizsmacis (par balsi).
- šķērbalains Krācošs, aizsmacis, neskaidrs (par balsi).
- šķerbalains Krācošs, rupjš, aizsmacis (par skaņu).
- šķerbelains Krācošs, rupjš, aizsmacis (par skaņu).
- lithistida Krama sūkļu kārta, masīvi dzīvnieki ļoti dažādā ārējā formā, no augšsilūra līdz mūsdienām, jurā un krītā izveidoja kaļķa slāņus.
- sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi); arī dusmīgs, nicinošs.
- pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma; maigs, gaišs krāsas tonis.
- izkodinātāja drukāšana krāsota auduma apdrukāšana ar sastāvu, kas sagrauj krāsvielu, tāpēc veidojas gaišs raksts uz krāsaina fona.
- krāsošanas vanna krāsvielas un tekstilpalīgvielas saturošs šķīdums, kurā notiek krāsošana.
- dabiskās organiskās krāsvielas krāsvielas, kuras satur dabas produkti, parasti augi: kvarcitrons (dzeltenā krāsā); katehu (brūnā krāsā); kampešs (zilā krāsā un citās tumšās krāsās no zaļās līdz melnai) u. c.
- sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
- privātkonteiners kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs konteiners.
- privātvagons kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs vagons.
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
- saprols Krezolu saturošs darvas eļļas un minerāleļļas maisījums, tumši brūns šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
- Dahūrijas cimicifūga Krievijā Usūrijas novadā augošs augs, kura sakni lieto kā nomierinātāju un hipotensīvu līdzekli.
- šersķanovs Kriminālvides autoritātei tuvu stāvošs cilvēks.
- ledus kristāli kristāli pareizas sešstūrainas prizmas veidā, kas pieaugot iegūst stabiņu, adatiņu un plāksnīšu formu; ledus kristāliem saplūstot, veidojas sniegpārslas.
- heksagonāls kristāliskais režģis kristāliskais režģis, kurā atomi izvietoti sešstūra prizmas pamatnes virsotnēs un centrā, kā arī trīs atomi starp pamatņu plaknēm.
- tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts.
- Anna Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, māte.
- Joahims Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, tēvs.
- Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks.
- Jānis Kristītājs kristīgajos priekšstatos pēdējais no praviešiem, mesijas atnākšanas vēstnešiem, tiešais Jēzus Kristus priekštecis.
- dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
- lejupejošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
- lejupkrītošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
- lejupslīdošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
- lāču trends krītošs trends.
- kritns Krītošs.
- krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai).
- pitahaja Krūmveidīgs, ļoti adatains kaktuss, kas aug Dienvidkalifornijā un Meksikā, zied purpurkrāsas ziediem, ražo ēdamus tumšsarkanas krāsas augļus.
- šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi.
- Glivices kanāls kuģojams kanāls Polijas dienvidos ("kanal Gliwicki"), savieno Glivici ar Kozles ostu pie Odras un tādējādi Augšsilēzijas akmeņogļu baseinu ar Baltijas jūru, garums — 40,6 km (daļēji ietver Klodņicas upi), dziļums — 3,5 m.
- ostas locis kuģuceļus labi pārzinošs, pieredzējis jūrnieks, kura pienākumos ietilpst kuģu ievadīšana ostā un izvadīšana no tās.
- dižods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti.
- vabole Kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu.
- vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu.
- vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras.
- autodigestija Kuņģa sienu pašsagremošanās kuņģa sulas ietekmē pēc nāves vai slimības gadījumā.
- kūrvieta Kūrorts - apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi (īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- kinetogēns Kustību radošs.
- čumeklis Kustīgs, ņudzošs pūlis; mudžeklis, juceklis.
- palseņi Kūstošs sniegs; palsaņi.
- palsaņi Kūstošs sniegs; palseņi.
- škumšķains kušķveidīgi augošs; tāds, kas saaudzis kušķos.
- vērsmīgs Kvēlojošs, karsts.
- heterodoksāls Ķecerīgs, citādi domājošs.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
- skarbains Ķērcošs, dusmīgs.
- šķerbulains Ķērcošs, krācošs, aizsmacis.
- bļurkšķīgs Ķērkstošs, neskaidrs (troksnis).
- ķērkstoši Ķerkstošs.
- gurns Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu; gūža.
- gluds balsts ķermeņa kustību ierobežojošs objekts, kurā saites (balsta) reakcija vērsta pa normāli saskares punktā.
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu.
- sufūzija Ķermeņa šķidruma izplūšana apkārtējos audos; plašs asinsizplūdums zem ādas.
- putekļuts Ķērpjutu kārtas dzimta ("Trogiidae"), sīki (1,2-2 mm) kukaiņi ar reducētiem, bezdzīslotiem zvīņveida priekšspārniem vai vispār bez spārniem, sastopamas dzīvokļos putekļainās vietās.
- nolaižams ķīlis ķeta ķīlim vēl pa vidu ejošs dzelzs skārda šverts.
- ķīļšverts Ķeta ķīlim vēl pa vidu ejošs dzelzs skārda šverts.
- sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
- kadmijs Ķīmiskais elements - viegli kūstošs sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 48, atommasa - 112,41, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili.
- svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C.
- indijs Ķīmiskais elements, mīksts, balts, viegli kūstošs metāls, simbols In, atomnumurs - 49, atomsvars - 114,82, zināmi 20 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- Šuņs Ķīnas mītu personāžs - jau 6.-4. gs. p. m. ē. par viņu izveidojās priekšstats kā par ideālu valdnieku, kas valdījis 2255.-2206. g. p. m. ē.
- Hygrocybe coccinea ķiršsarkanā stiklene.
- šarlaksarkanā stiklene ķiršsarkanā stiklene.
- višņovs Ķiršsarkans.
- augulišks Labi augošs (par dzīvām būtnēm).
- miogēns Labi šķīstošs muskuļu proteīns, kas veido apmēram 10% kopējā muskuļu proteīnu daudzuma; sastāv gk. no glikolītiskiem enzīmiem; sarecot pārvēršas par miogēnfibrīnu, tad par miozīnfibrīnu.
- omulīgs Labs (par pašsajūtu, garastāvokli).
- piemērots Labs, derīgs, atbilstošs (kam attiecīgajos apstākļos).
- paģelo Labs; atbilstošs; tāds, kāds vajadzīgs.
- saulains labsirdīgs sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); arī [gaišs]{s:1826}
- lētins Labticīgs, gatavs, piekrītošs.
- laikgadi Laika dalījuma periods seno latviešu kalendārajos priekšstatos, 2-12 nedēļas gari periodi, atbilstoši veicamajiem darbiem; kā ziemas tā vasaras laiks dalījās 5 laikgados.
- kadru atstarpe laika intervāls starp kadriem, kas nepieciešams, lai lokālo tīklu vides pieejas vadības apakšslānī un fizikālajā slānī beigtos pārejas procesi.
- starpkadru atstarpe laika intervāls starp kadriem, kas nepieciešams, lai vides piekļuves vadības apakšslānī un fizikālajā slānī beigtos kadra pārraides izraisītie pārejas procesi.
- dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
- diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs.
- aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums.
- nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs.
- tukšatnes Laikposms, kad ir tukšs Mēness.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- Angļu kanāls Lamanšs.
- lampadarijs lampu turētājs, īpašs statīvs ar vairākiem zariem, kur piekārt lampas.
- ļecka Lamu vārds, apzīmē tādu, kas pēc kaut kā (piemēram, sabiedrības) priekšstatiem neietilpst tikumiskā u. c. pieņemtajos priekšrakstos, rāmjos.
- fakucis Lamuvārdam "fak!" atbilstošs žests ar augšup vērstu vidējo pirkstu.
- landmaršals Landtāga (1) priekšsēdētājs.
- landmaršals Landtāga (2) priekšsēdētājs.
- Calcarius lapponicus Lapzemes stērste jeb Lapzemes piešstērste.
- knemoskolioze Laterāls apakšstilba kaula izliekums.
- čangalis Latgales iedzīvotāja nievājošs nosaukums.
- lellošana Latviešu ganu dziesmu īpašs dziedāšanas veids, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām.
- viesulis Latviešu mitoloģijā - cilvēkiem kaitējošs gars, kas ietver sevī negaisa stihiju.
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona.
- caurduras māte latviešu mitoloģijā - lēkmjveidīgas (caurdurošas) sāpes iemiesojošs gars.
- cepļa dievs latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Ceplinieks.
- Ceplinieks Latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Cepļa dievs.
- Drudzis Latviešu mitoloģijā - slimību, kas saistās ar drebuli, iemiesojošs gars.
- ziemelis Latviešu mitoloģijā - ziemeļvēja, arī ziemas stihiju iemiesojošs gars vīriešu kārtas gars.
- Vēdera māte latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos.
- nelatvietis Latvijā dzīvojošs cittautietis.
- Saeima Latvijas Republikas parlamenta oficiālais nosaukums; Latvijas pilsoņu kopuma radīta tautas priekšstāvniecības institūcija
- ātrbojīga krava lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem.
- ātri bojājošās kravas lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem.
- tarzāls Lecamajai locītavai piederošs.
- aisbergs Leduskalns, peldošs vai uz sēkļa uzsēdies ledus blāķis; veidojas, atšķeļoties no kontinentālajiem vai šelfa ledājiem.
- Leišu Leišu ezers - atrodas Valkas novada Valkas pagastā, viens no Taču ezeriem, platība - 10,9 ha; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
- veidulis Lejamās detaļas formai atbilstošs elements veidnes iekšējā dobuma iegūšanai.
- palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens; vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
- diastaltika Lejupejošs kontrakciju vilnis, ko novēro tievajā zarnā gremošanas laikā.
- descendējošs lejupejošs.
- kaprīzs Lēkājošs, piem., pulss.
- klaņģis Lempīgs, streipuļojošs cilvēks.
- laidraks Lempis, nolaidīgi strādājošs cilvēks.
- ļēpača Lēnām ejošs cilvēks.
- mīma Lēni aptverošs, neapdāvināts.
- eritroplakija Lēni augošs apsārtis samtains bojājums ar labi izteiktām robežām; atrodams uz gļotādas, bieži mutes dobumā; parasti saistīts ar smagu displāziju vai karcinomu.
- pengulis Lēni augošs bērns vai teļš.
- parasagitālā meningioma lēni augošs, neinfiltrējošs audzējs, kas attīstās gar sagitālo sinusu.
- akrodermatīts Lēni progresējošs ādas iekaisums kāju un roku distālajās daļās, kam seko ādas atrofija.
- blakns Lēzens, līdzens, plašs.
- mutulis Lidojošs lodveida, spirālveida (tvaiku, dūmu u. tml.) kopums.
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
- kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums; līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
- ēterisks Līdzīgs ēterim (2); tāds, kas satur ēteri (2); arī viegli gaistošs.
- analogs Līdzīgs, atbilstošs (citam priekšmetam, parādībai); analoģisks.
- slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
- līdzīgs līdzvērtīgs, atbilstošs (parasti savstarpēji).
- (kā) piektais ritenis lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
- cimslis Lielākā cīpsla ceļgala locītavā, kas savieno augšstilbu un apakšstilbu.
- nāra Lielāko tiesu zem ūdens augošs un ļoti trausls viengadīglapju augs dzeloņaini robotām, mieturī sakopotām vai iepretim stāvošām lapām, pa vienam novietotiem ziediem.
- lielpārslains Lielās pārslās krītošs.
- Cerastium fontanum ssp. macrocarpum lielaugļu radzenes apakšsuga.
- lielpriors Lielmeistaram pakāpē sekojošs bruņinieku ordeņa amatvīrs.
- Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni.
- dižans Liels (apjomā, augumā); izcils, brašs, varens.
- pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
- imperatorpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 130 cm, svars - 40 kg, apdraudēts.
- lēcējpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 55 cm, svars - 4 kg, apdraudēts.
- ēzeļpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 80 cm, svars - 8 kg.
- lihteris Liels peldošs konteiners; šādus konteinerus pārvadā ar lihterkuģiem.
- ievērojams Liels, plašs (pēc skaita, izmēra, apjoma).
- prāvains Liels, plašs.
- kaimakāms Lielvezīra vietnieks; ierēdnis, kam pakļauts zināms vilajetā ietilpstošs pārvaldes apgabals.
- serpiginozs Lienošs, līkumains; tāds, kam lokveida vai līkumaina forma, piem., dažām ādas slimībām.
- au fait lietas kursā, zinošs, labi informēts.
- lietkoks Lietaskoks (1) - augošs koks ar vērtīgu koksni.
- žvurkt Lieto, lai norādītu uz ātru, momentānu darbību, norisi, ko pavada rūcošs troksnis.
- praktisks lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs
- iespējams lieto, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs; varbūt.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, acīmredzot.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
- indikatrise Līkne, kas sniedz uzskatāmu priekšstatu par virzītu lielumu (vektoru) mainīšanos.
- gavelīgs Līksms, gavilējošs.
- leģitīms Likumīgi atzīts, atbilstošs likumam.
- nomotētisks Likumsakarības uzrādošs.
- pseidolimfoma Limfogranulomatozei līdzīga reakcija pēc dažu pretepilepsijas līdzekļu (piem., trimetīna, difenīna) lietošanas: neregulārs drudzis, multiformiska eritēma, ģeneralizēta limfmezglu palielināšanās, hepatosplenomegālija; intermitējošs artrīts ar dažādu locītavu pietūkumu.
- celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; arī ceļgals.
- baralips Loģikā 4. sillogisma figūras 5. modus, kur abas premisas vispār apgalvojošas, bet slēdziens pa daļai apgalvojošs.
- subkontrars Loģikā partikulārs apstiprinošs (vai noliedzošs) tipa spriedums attiecībā pret partikulāro noliedzošo (vai apstiprinošo) tipa spriedumu, kam tas pats subjekts un predikāts.
- LLC apakšslānis loģiskā posma vadības apakšslānis (angļu "Logical Link Control sublayer (LLC Sublayer)").
- skatījums loģiska tabula (apakšshēma) relāciju datu bāzu pārvaldības sistēmā, kurā īslaicīgi var apvienot vienu vai vairākas datnes, lai tās varētu attēlot displeja ekrānā, drukāt un no tām saņemt kādu informāciju
- vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim.
- loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim.
- vēstuļloksne Loksne ar tipogrāfiski sagatavotu galveni, kas var būt gan vienkāršs nosaukums kreisajā augšstūrī gan arī bagātīgi ar zīmējumiem izveidota visā loksnes augšējā platumā.
- alegri Loterija ar tūlītēju izlozi (it. "allegri!" - "neskumstiet!"; mierinošs uzraksts uz zaudējušām loterijas biļetēm).
- karteča Ložmetēja veida sešstobru šaujamierocis (19. gadsimta vidū).
- ložņu Ložņājošs (par augiem, to daļām).
- ložņaugs Ložņājošs augs.
- zvilnājs Ložņājošs krūmājs.
- uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu.
- slavīgs ļaunā slavā esošs.
- hromoma Ļaundabīgs čūlojošs audzējs; pastāv uzskats, ka tas attīstās no hromatoforiskām (melanoforiskām) šūnām.
- neradījums Ļauns, atbaidošs cilvēks.
- grīļīgs Ļodzīgs, nedrošs.
- mazā gaismiņā (retāk gaismā) ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
- mazā gaismā (biežāk gaismiņā) ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
- mazā gaismiņā ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
- bez gaismas ļoti agri, pirms nav kļuvis gaišs.
- bez gaismiņas ļoti agri, pirms nav kļuvis gaišs.
- milzīgs Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
- milzu Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
- svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
- stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
- askētisms Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīves veids.
- askēze Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīves veids.
- ledains Ļoti auksts; stindzinošs (par aukstumu).
- druvīgs Ļoti biedējošs.
- neatlaidīgs Ļoti ciešs, ilgs (par skatienu).
- pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs; arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku).
- linu balts ļoti gaišs, parasti blonds (piemēram, par matiem); linbalts.
- linbalts Ļoti gaišs, parasti blonds (piemēram, par matiem).
- gaišs kā dienā ļoti gaišs.
- traks Ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- stiprs Ļoti ietekmīgs, pārliecinošs (piemēram, par vārdiem, tekstu).
- nikns Ļoti intensīvs, arī postošs (par parādībām dabā).
- nikns Ļoti intensīvs, nevaldāms, arī mokošs (par psihisku stāvokli).
- nikns Ļoti intensīvs, spēcīgs, arī nežēlīgs, postošs (par cīņu, tās norisi).
- kā jūra ļoti liels daudzums (biežāk cilvēku); pārpilnām; ļoti plašs.
- bads Ļoti liels vai pilnīgs (ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
- olimpisks Ļoti liels, plašs, varens.
- melns kā darva ļoti melns, ļoti tumšs.
- nikns Ļoti mokošs, arī ļoti bīstams (par slimību).
- nejaucīgs Ļoti nepatīkams, nomācošs.
- apokalipse Ļoti nozīmīgs, kā arī liktenīgs un šausminošs notikums, kas līdzīgs Apokalipses pravietojumiem.
- traks Ļoti pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs.
- kā medus ļoti patīkams; glaimojošs, mīlīgs.
- ugunsjūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā); uguns jūra.
- uguns jūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā).
- ciklons Ļoti plašs atmosfēras virpulis, kura centrā ir pazemināts spiediens.
- enciklopēdisks Ļoti plašs, vispusīgs (parasti par zināšanām, izglītību).
- panhondrīts Ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns.
- ķengas Ļoti rupjš, aizskarošs apvainojums, apmelojums; paļas.
- poētisks Ļoti skaists, valdzinošs, pievilcīgs (piemēram, par parādībām dabā).
- Sīzifa darbs ļoti smags, grūts, nogurdinošs darbs, parasti veltīgs, neražīgs, bez rezultāta.
- juvelierisks Ļoti smalki, detalizēti veidots; atbilstošs augstām prasībām, normām.
- traks Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā); tāds, kad ir ļoti spēcīgas, arī postošas parādības dabā (par laikposmu).
- spīvs Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā).
- trakulīgs Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā).
- kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem); ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu).
- liesmains Ļoti spilgts, košs.
- ugunīgs Ļoti spožs, mirdzošs (par acīm).
- negants Ļoti stiprs, postošs (par parādībām dabā).
- uzlecoša zvaigzne ļoti talantīgs, daudzsološs jauns mākslinieks.
- mels Ļoti tumšs (par diennakts posmu).
- necaurredzams Ļoti tumšs (par nakti), ļoti intensīvs (par tumsu).
- tumšs, lai acī dur ļoti tumšs vai ļoti neskaidrs.
- tumšs, ka acis var izdurt ļoti tumšs vai ļoti neskaidrs.
- melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti); necaurredzams (par tumsu).
- akls Ļoti tumšs, necaurredzams; bez gaismas.
- mells kā rija ļoti tumšs, piekvēpis.
- naktsmelns Ļoti tumšs; arī pilnīgi melns.
- mells kā poda dibens ļoti tumšs; ļoti netīrs.
- mellans Ļoti tumšs; melnīgsnējs.
- tumšs kā naktī ļoti tumšs.
- tumšs kā peklē ļoti tumšs.
- tumšs kā maisā ļoti tumšs.
- tumšs kā nēģera vēderā ļoti tumšs.
- tumšs kā ellē ļoti tumšs.
- kā izliets ļoti uzskatāms; atbilstošs, piemērots.
- urbjošs Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu); urbīgs.
- urbīgs Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu); urbjošs (2).
- primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs; arī apzināti vienkāršots.
- vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
- pirmatnīgs Ļoti vienkāršs, nesarežģīts, arī nepilnīgs; primitīvs (2).
- sprosts Ļoti vienkāršs.
- supervienkāršs Ļoti vienkāršs.
- immateriālisms Mācība, ka matērijai nav patstāvīgas esamības, ka tā ir tikai prāta priekšstats, un ka īsta esamība pieder tikai garam.
- magnētiskā lauka indukcija magnētisko lauku raksturojošs vektoriāls lielums; spēks, ar kādu magnētiskais lauks darbojas uz kustīgiem lādiņiem vai strāvu; apzīmējums B, mērvienība SI mērvienību sistēmā ir tesla (T).
- piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
- pustonis Maigs, gaišs krāsas tonis.
- dailīgs Maigs, liegs, glāstošs.
- makans Maita, pūstošs dzīvnieks.
- kapitālsiena mājas iekšsiena, kas nes pārseguma un jumta konstrukcijas slodzi
- episks Majestātiski mierīgs; plašs.
- Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē.
- mekintošs Makintošs.
- plasticitātes augšējā (plūstamības) robeža maksimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā sāk izplūst pašsvara ietekmē.
- hierātisms mākslā - figūras attēlojumam piemītošs svinīgs sastingums,atsvešinātība, norobežotība; gk. izplatīts senās pasaules un viduslaiku mākslā.
- dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu.
- šūņas Mākslīgi veidota vaska pamatne ar regulāra sešstūra kontūrām, ko iestiprina kārē.
- cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai.
- error Maldība, kas var rasties no nepareiza priekšstata par priekšmetu, vai arī ja nav nekāda priekšstata par priekšmetu.
- ilūzija maldīgs priekšstats; uztveres malds.
- acapmānēšana Maldīgu, šķietamu redzes priekšstatu veidošana; iluzionisms.
- acapmānīšana Maldīgu, šķietamu redzes priekšstatu veidošana; iluzionisms.
- mālīgsnējs Mālus saturošs.
- pamālijs Mālus saturošs.
- pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus.
- mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi.
- gandžubas Marihuāna, hašišs.
- marche Maršs.
- marcia Maršs.
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
- milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns).
- masta ailas apsegs masta ailu nosedzošs brezenta vai gumijota auduma apvalks ap mastu.
- masta krāģis masta ailu nosedzošs brezenta vai gumijota auduma apvalks ap mastu.
- otomastoidīts Mastoidīts kopā ar vidusauss iekaisumu, parasti strutojošs.
- triērs Mašīna labības šķirošanai un tīrīšanai no akmeņiem, māla pikām utt., slīpi novietots rotējošs cilindrs ar caurumotām sienām.
- frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
- ostiofolikulīts Mata maisiņa atveres strutojošs iekaisums, kas attīstās, ja ādas berzes vai macerācijas rezultātā mata atveres audos iekļūst mikrobi (stafilokoki, arī streptokoki).
- topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju).
- smilšstrūklas dekorēšana matētas virsmas un ledusstikla ieguve, izmantojot smilšstrūklas apstrādi; ledusstikla ieguvei pirms tam virsmu pārklāj ar galdnieka līmes šķīdumu.
- furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums; augonis.
- spuņģis Maza auguma cilvēks (nievājošs apzīmējums).
- parastā mazlēpe mazlēpju suga ("Hydrocharis morsus-ranae"), peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem.
- iegaišs Mazliet gaišs.
- ietumšs Mazliet tumšs; patumšs.
- zeltpurenīte Mazpurenīte - lapkoku mežos un parkos augošs augs ar spīdīgi zaļām lapām un dzelteniem ziediem.
- kvencis Mazs (nemierīgs, bieži bļaujošs) bērns.
- brēkulis Mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud; raudošs bērns.
- Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs.
- globulārais leikocīts mazs klejojošs limfocīts zarnu kriptu epitēlijā; satur pilienus, kas ar eozīnu krāsojas košsarkani.
- skaka Mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu.
- skakas Mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu.
- čimbole Mazs, asi skanošs ērģeļu reģistrs.
- ņēkulis Mazs, brēcošs bērns.
- kangarītis Mazs, īpašs ķeblītis, apmēram uz pusi zemāks nekā parastā taburete.
- ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis; neglīts, nemājīgs miteklis.
- purpe mazs, raudošs bērns.
- formoterols Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai, brinhus paplašinošs līdzeklis ar ilgstošu darbību.
- cisplatīns Medikaments, akilējošs citostatisks pretvēža līdzeklis.
- tiotepa Medikaments, alkilējošs ciostatisks pretvēža līdzeklis, kas ķīmiski maina un bojā šūnas ģenētisko struktūru, visefektīvāk iedarbojas uz šūnām, kas ātri aug un dalās.
- ciklofosfamīds Medikaments, alkilējošs citostatisks pretvēža līdzeklis.
- fenilefrīns Medikaments, asinsvadus sašaurinošs līdzeklis, ko izmanto arī alerģisku iesnu ārstēšanā.
- pioktanīns Medikaments, dezinficējošs šķīdums.
- sevoflurāns Medikaments, inhalācijas narkozes līdzeklis, viegli gaistošs šķidrums.
- transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties.
- konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums.
- aprunīgs Melīgs, apmelojošs; tāds, kas citus aprunā.
- dumans Melnīgsnējs, tumšs (par cilvēka ādu).
- zilimelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- zilmelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
- mellums Melns, tumšs plankums.
- fioritūra Melodijas izrotājums (piemēram, trilleris, priekšskanis).
- kantilēna Melodiskums, dziedošs plūdums (skaņdarbam).
- mēnorrēja Mēnešreizes, mēnešstarpas.
- mēnešu starpas mēnešstarpas.
- psihosociālie traucējumi mentāla rakstura saslimšana, kam pamatā ir kognitīva un emocionāla rakstura traucējumi, ko izraisa ilgstošs stress, neapmierinātība, medicīniska rakstura problēmas, psiholoģiski pārdzīvojumi vai traumatiska pieredze, kas viss kopumā ietekmē cilvēka dzīvi.
- paēdrs Mēreni plašs.
- pabrašs Mēreni stalts, brašs.
- darbs ar grupu mērķtiecīgi organizēts psihosociāls un izglītojošs process, kura fokusā ir personas attīstība grupas dalībnieku sociālās mijiedarbības procesā, kas notiek dažādās situācijās un grupās (piemēram, ģimene, organizācija, draugu grupa, klubi, reliģiskās draudzes, vecāku grupas).
- veselīgs Mērķtiecīgs, labvēlīgi iedarbīgs, rosinošs (piemēram, par uzskatu, domu).
- pūznis mēslu kaudze; kaut kas trūdošs.
- metināšanas transformators metināšanas darbam paredzēts pazeminošs vienfāzes transformators ar īpašībām, kas sekmē elektriskā loka stabilu degšanu.
- naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
- kulise meža josla starp divām kailcirtes cirsmām, kuras platums ir atkarīgs no cirsmu piesliešanās veida; ja lieto starpjoslu piesliešanās veidu, tad platums ir vienāds ar cirsmas platumu, bet, ja lieto kulišu piesliešanos, tad divkāršs vai trīskāršs cirsmas platums.
- velēngleja augsne mežu zonas purvainu augšņu tips, kas veidojies apstākļos, kad nelielas drenāžas dēļ augsnē pastāv ilgstošs periodisks pārmitrums un anaerobos apstākļos izveidojies glejs.
- mīksts Mierīgs, ciešs (par miegu).
- piemiets Mietam blakus esošs, papildus, atbalsta miets.
- miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums.
- seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
- gaišais miglājs miglājs, kas pie debess redzams kā gaišs objekts.
- loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa.
- koldkrēms Mīkstinošs sejas krēms.
- koldkrīms Mīkstinošs sejas krēms.
- ļompurans Mīksts, ļogans, vaļīgs, tukšs.
- -fils Mīlošs, draugs (piem., bibliofils, termofils).
- fil- Mīlošs, draugs (piemēram, filantrops).
- Babilonas nocietinājumi milzīgs trīskāršs nocietinājumu mūris, kas apjoza Babilonu un ko reizēm mēdz pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem.
- anhidrīts minerāls - ūdeni nesaturošs kalcija sulfāts CaSO~4~; Latvijā sastopams ģipšakmeņos sīku ieslēgumu veidā.
- cinvaldīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu); litionīts.
- litionīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu).
- argentīts Minerāls, tumšs, svinpelēks, izcelsme epitermāla, sudrabu saturoša rūda.
- pērle Mirdzošs (kā) piliens.
- spožs Mirdzošs (par acīm, skatienu).
- spridzīgs Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
- sprigans Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
- margojošs Mirdzošs, spīdīgs, raibs.
- margots Mirdzošs, spīdīgs, raibs.
- margs Mirdzošs, spīdīgs, raibs.
- spilktans Mirdzošs, spīdīgs.
- dīvs Mirdzošs, spīdošs.
- skaidrs Mirdzošs, spožs (piemēram, par acīm, skatienu).
- zvērains Mirdzošs, ugunīgs, stiklains.
- virzienlukturītis Mirgojošs dzeltenas gaismas lukturītis, kas iedegas, ieslēdzot pagrieziena rādītāja sviru.
- vizns Mirgojošs, gaišs, spīdīgs.
- vītuksnis Mirstošs cilvēks.
- moribunds Mirstošs.
- sofioloģija Mistiski filozofiska sistēma pareizticībā, kuras mācības pamatā ir priekšstats par "Sofiju" (gr. gudrība) kā "Dieva iekšējo būtību", kam ir divi aspekti - debesu un zemes.
- Antrops mistiski reliģiskos priekšstatos — garīgais pirmcilvēks kā dievišķa būtne, garīgās un materiālas pasaules, kā arī cilvēka prototips.
- aizsaule Mītiskos priekšstatos - veļu valsts, viņpasaule.
- mandragora Mitoloģiski ētiskajos priekšstatos brīnumains augs, kam tika piedēvētas pārdabiskas īpašības.
- vilkacis Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
- sūlātns Mitrs, sūlājošs.
- valgme Mitrums (parasti auglīgs, veldzējošs).
- ūdukšņains Mitrumu saturošs, ūdeņains.
- ūdokšnājs Mitrumu saturošs.
- ūdoksnis Mitrumu saturošs.
- ūdūkšnājs Mitrumu saturošs.
- fešenebls Modei atbilstošs, moderns, elegants.
- stilīgs Moderns; valdošajam modes stilam atbilstošs.
- izģidīgs Modrs, ātri saprotošs, aptverošs.
- Args Modrs, nenogurstošs sargs.
- Arguss Modrs, nenogurstošs sargs.
- murgains Mokošs, nomācošs (par sapni, tā tēliem).
- reduplikācija molekulāro un šūnas apakšstruktūru divkāršošanās, kas nodrošina šūnu dalīšanos, organismu augšanu un vairošnos.
- Podoces hendersoni Mongolijas tuksnešsīlis.
- monstrozs Monstrāls - monstram līdzīgs, briesmīgs bailes uzdzenošs; ļoti varens, milzīgs.
- monstrāls Monstram līdzīgs, briesmīgs bailes uzdzenošs; ļoti varens, milzīgs; monstrozs.
- antorfīns Morfīna derivāts, balts, kristālisks, ūdenī šķīstošs pulveris; lieto kā antidotu pret elpas trūkumu morfīnam līdzīgu vielu pārdozēšanas gadījumos.
- egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem.
- Unifikātu baznīca mūnisti - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati; lielu nozīmi piešķir laulības institūtam.
- rīdīgs Musinošs, tāds, kas kūda.
- idiomuskulārs Muskulim piemītošs, neatkarīgs no nerva kontroles; idiomuskulāras kontrakcijas novēro deģenerētā muskulī.
- sisarkoze Muskuļains kaulu savienojums, piem., ceļa skriemeļa savienojums ar augšstilba kaulu vai mēles kaula savienojums ar apakšžokli.
- iegurņa joslas muskuļi muskuļi, kas agšstilbu gūžas locītavā saliec, griež uz iekšu un āru.
- miodistrofija Muskuļu barošanās traucējumi, deģenerācijas priekšstadija; atšķirībā no deģenerācijas apgriezeniska.
- burkini Musulmaņu sievietes apģērba veids, visu ķermeni sedzošs peldkostīms, atstājot nenosegtu tikai seju.
- intraorāls Mutes dobumā esošs.
- rezonanse Mutes un deguna dobumā radušās gaisa pašsvārstības, kas pastiprina to frekvencei tuvos skaņas komponentus.
- sadzīves mūzika mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs.
- divertisments Muzikāls vai dramatisks priekšnesums, izklaidējošs iespraudums vai papildinājums izrādē.
- glissando Mūzikas instrumentu īpašs spēles paņēmiens, kas rada slīdošu pāreju no skaņas uz skaņu.
- mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
- tukšniecīgs Nabadzīgs, tukšs.
- asidols Naftēnskābju maisījums; tumšs, eļļains šķidrums, ko lieto koksnes impregnēšanai, sveķu šķīdināšanai u. c.
- onihomikozes Nagu sēnīšslimības; infekciozas nagu slimības, ko ierosina patogēnās sēnes (trihofitoni, raugveida sēnes).
- nākots Nākošs.
- naktsstaigulis Nakts staigulis, mēnešsērdzīgs cilvēks.
- lomka Narkomānu abstinences sindroms - ļoti izteikts, sāpīgs, mokošs diskomforts, kas iestājas, ja netiek saņemta kārtējā narkotiku deva.
- ķētrīgs Narkotisks, pievilinošs.
- ēteris narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku; dietilēteris.
- NAS Nātriju nesaturošs (angļu "no added sodium").
- nāvējoši Nāvējošs.
- letalis Nāvīgs, nāvējošs.
- šķelvēderis Ne pārāk nicinošs lamuvārds mazam bērnam.
- pagājiens Ne pārāk tāls gājiens (kas nav nogurdinošs).
- brīvs Neaizņemts; tukšs.
- soknajs Neaizsalstošs dūksnājs, muklājs.
- nepietiekams Neapmierinošs (3).
- gruzons Neapmierinošs emocionālais stāvoklis.
- neapnicīgs Neapnīkstošs (2).
- muļķa Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
- muļķīgs Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
- muļķis Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
- disharmonisks Neatbilstošs; nesaskanīgs, nesaskaņots.
- sitiens zem jostas vietas neatļauts paņēmiens, kaut kas satriecošs, negaidīts.
- urdīgs Neatslābstošs, uzmācīgs (par psihisku stāvokli).
- nenogurdināms Neatslābstošs.
- akrāzija Neatturība, pašsavaldīšanās trūkums.
- tumšens Nedaudz tumšs.
- trihloretilēns Nedegošs šķidrums ar hloroformam līdzīgu smaku. Tauku un sveķu šķīdinātājs.
- mīzalpakausis Nedomājošs cilvēks.
- nepārspriedīgs Nedomājošs, nekritisks.
- nedrosens Nedrošs cilvēks.
- nedrosīgs Nedrošs cilvēks.
- kļūms Nedrošs uz kājām.
- biezs gaiss Nedrošs, bīstams, nepatīkams stāvoklis.
- dirba Nedrošs, drebelīgs cilvēks, kas ne par ko nav pārliecināts.
- bikls Nedrošs, nebrīvs (aiz kautrības, samulsuma).
- aizdomas Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību); šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu.
- steberīgs Nedrošs, nevarīgs, neveikls (par kustībām).
- taustīgs Nedrošs, neveiks, stostīgs.
- kaunīgs Nedrošs, tramīgs, arī tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
- prekārs Nedrošs; atdots uz laiku, līdz pieprasījumam.
- nedross Nedrošs.
- gavīgs Neēdis, gavējošs.
- nebulijs Neeksistējošs ķīmisks elements, kam piedēvēja planetāro miglāju spektru, intensīvās emisijas līnijas, ko īstenībā veido divkārt jonizēts skābeklis.
- indebitum Neesošs parāds.
- subliterārs Neformāls, literārai valodai neatbilstošs.
- necerams Negaidīts, necerēts, nejaušs.
- nevēsteņ Negaidīts, Nejaušs, netīšs.
- nešķīstēns Negants, arī atbaidošs radījums; nešķīstenis (2).
- nešķīstenis Negants, arī atbaidošs radījums.
- nešķīstība Negants, arī atbaidošs radījums.
- nešķīsts Negants, arī atbaidošs.
- ķēmīgs Neglīts, arī atbaidošs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- netīrumi Negodīgums; negodīgs, apkaunojošs notikums.
- novērotāja vai eksperimentētāja sistemātiskā nosliece (novirze) negribēta tieksme reaģēt atbilstoši saviem priekšstatiem, kas var novest pie atkāpšanās no objektivitātes.
- UFO Neidentificēts lidojošs objekts (angļu "unidentified flying object").
- stereotipisks priekšstats neinformētības un neizpratnes rezultātā izveidojies vienkāršots un samērā noturīgs priekšstats, piemēram, par kādu cilvēku, sociālo grupu vai parādību.
- norobežotais neirodermatīts neirodermatīts, kas parasti lokalizējas kakla mugurpusē, elkoņu ielokos augšstilbu iekšpusē.
- atopiskais dermatīts neirodermīts - hronisks vai hroniski recidivējošs ādas iekaisums, kura gadījumā ir nieze, apsārtums, mitrošanās, zvīņošanās un kreveļu veidošanās.
- vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- medikamentozā neitropēnija neitropēnija, kuras pamatā visbiežāk ir imunoloģiski mehānismi - neitrofilos leikocītus destruktīvi ietekmējošu antivielu veidošanās vai imūnkompleksu veidošanās, kuri saistās pie neitrofilajiem leikocītiem; seko granulopoēzes nomākums un tiešs kaulu smadzeņu bojājums.
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
- negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus; arī nelaimes gadījums.
- random nejaušs, negaidīts.
- gadījums nejaušs, nepastāvīgs, neregulārs.
- interkurents Nejaušs, papildu, piem., slimība, kas rodas citas slimības laikā.
- randomizēts Nejaušs, patvaļīgi izraudzīts.
- kazuāls Nejaušs, tāds, kas nedod pamatu kaut ko vispārināt.
- gadens Nejaušs; kas labi gadās.
- per accidens nejaušs; sholastiskajā filozofijā - tāds, kas lietai piemīt gadījuma pēc; pretmets - _per se_.
- gadīgs Nejaušs.
- nejāšs Nejaušs.
- nejāšus Nejaušs.
- nejaušām Nejaušs.
- nejaušis Nejaušs.
- nejaušus Nejaušs.
- okazionāls Nejaušs.
- streba Nekārtīgs, paviršs cilvēks.
- strebums Nekārtīgs, paviršs cilvēks.
- čukstins Nekas; tukšs.
- prasts Nekvalificēts, vienkāršs (par darbu).
- vagols Nelidojošs (piemēram, vaboļu kārtas) kukainis.
- novelete Neliela apjoma romantiski vēstījošs skaņdarbs ar lirisku, arī dramatisku, retāk humoristisku raksturu.
- lāma Neliela ieplaka, kur ir stāvošs ūdens.
- šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
- šūņas Neliels (bišu, kameņu) vaska veidojums regulāra sešskaldņa formā (medus un ziedputekšņu krāšanai, peru novietošanai).
- pārsla Neliels balts, gaišs (kā) pūkveida, plākšņveida veidojums.
- poēma Neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam; lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri; vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs.
- kancona Neliels poētisks, līdzeni plūstošs vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
- globula Neliels sfērisks tumšs miglājs, kas spēcīgi absorbē zvaigžņu gaismu.
- skabarga Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals.
- sekstants neliels, blāvs tuvu debess ekvatoram esošs zvaigznājs, tajā ir 34 ar neapbruņotu aci redzamas zvaigznes, spožākā no tām ir Sekstanta Alfa — tās redzamais spožums ir tikai 4,49; nevienai no šī zvaigznāja zvaigznēm nav sava vārda.
- ar baltiem diegiem šūts nemākulīgi maskēts, nepārliecinošs, neticams.
- kusnīgs Nemierīgi čīkstošs, neapmierināts.
- ūkšelis Nemierīgs, rukšķošs sivēns.
- ūkšķeklis Nemierīgs, rukšķošs sivēns.
- diderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks.
- dīderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks.
- ķiukšis Nemitīgi rejošs šunelis.
- dasala Nenopietns, pārspīlējošs cilvēks.
- fledermausis Nenopietns, paviršs cilvēks.
- mikroknēmija Nenormāli īsi apakšstilbi.
- makroknēmija Nenormāli lieli apakšstilbi.
- aizbļurkšķēties Nenosakāms, nejaušs trokšņojums.
- gaistošs Nenoturīgs, īslaicīgs, ātri zūdošs.
- chronos ageraos nenovecojošs laiks - orfisma teogonijā pasaules tiešais pirmcēlonis, ko radījis Ūdens un Zeme.
- sociālās normas neoficiāli reglamentējoši sabiedrības locekļiem kopīgi priekšstati par to, kāda rīcība attiecībās ar citiem cilvēkiem ir vai nav normāla (pretstatā likumos un noteikumos ierakstītajām normām - oficiālajai reglamentācijai).
- vienkāršs grafs neorientēts grafs bez cilpām (virsotņu pašsavienojumiem) un vairākkārtīgām šķautnēm.
- neciešams Nepanesams, mokošs.
- brīnišķs neparasti skaists, valdzinošs; [brīnišķīgs]{s:2213}
- pārpasaulīgs Neparasts, brīnumains, ārpus šīs pasaules esošs, metafizisks.
- teratoma Neparasts, dabiskajai struktūrai neatbilstošs veidojums organismā.
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām.
- neērts Neparocīgs, arī apgrūtinošs.
- gliemežkonveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce birstoša materiāla pārvietošanai horizontālās plaknēs ar slīpumu līdz 20 grādiem; materiālu pārvieto teknē ievietots rotējošs gliemezis.
- lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs).
- šķebīga (arī pliekana) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
- pliekana (arī šķebīga) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
- nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta; arī vemšana, reibonis; slikta fiziskā pašsajūta.
- dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
- rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- rūgts kumoss (arī malks, piliens) nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- blaizma Nepatīkams, neglīts, aizskarošs atgadījums.
- ideomotoriskais akts nepatvaļīgas kustības vai muskuļu sasprindzinājums, kas automātiski pavada domās priekšstatītas kustības, mīmiku, runu.
- nepiedauzīgs Nepiedauzīgs, godu neaizskarošs.
- trekns Nepieklājīgs, aizskarošs (par vārdiem, tekstu); arī rupjš (7).
- rupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī varmācīgs, aizvainojošs (par cilvēku).
- inadekvāts Nepiemērots, neatbilstošs.
- akrilaldehīds Nepiesātināts aldehīds, propenāls CH~2~=CH-CHO; bezkrāsains, viegli gaistošs un uzliesmojošs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto plastmasu ražošanā, organiskajā sintēzē u. c.
- akroleīns nepiesātināts aldehīds; bezkrāsains, gaistošs, toksisks šķidrums ar kodīgu smaku; to izmanto metionīna un polimēru sintēzē; akrilaldehīds.
- terpēns Nepiesātināts gaistošs ogļūdeņradis, daudzu augu ēterisko eļļu sastāvdaļa.
- alilbromīds Nepiesātināts halogēnogļūdeņradis; bezkrāsains, gaistošs, toksisks šķidrums ar asu smaku; iegūst pārdestilējot alilspirta.
- salkums nepietiekošs, mazs saldenums.
- demācija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Dematiaceae"), raksturīgs tumšs, pigmentēts micēlijs un konīdijnesēji, Latvijā konstatētas \~45 ģintis, \~130 sugu.
- atgaisma Nepilnīgs priekšstats (par ko).
- nekorekts Neprecīzs, paviršs; netaktisks, nepieklājīgs.
- čureks Neraudzētas baltmaizes plācenis Kaukāzā; lavašs.
- blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- adnervāls Nerva tuvumā esošs; nerva virzienā ejošs.
- stazofobija Nervozas bailes ilgāk staigāt vai stāvēt kājās, saistītas ar priekšstatu par sirds vājumu.
- epineirijs Nervu aptverošs irdenu saistaudu apvalks.
- demielinizējošs nervu vai nervu šķiedru mielīna apavlku iznīcinošs.
- stimulants Nervus un asinsriņķošanu stimulējošs (uzmundrinošs) ārstniecības līdzeklis (kā kofeīns, kampars, kola).
- nesaveicīgs Nesaderīgs, neatbilstošs.
- sakausējums Nesaraujams, ciešs (piemēram, īpašību, parādību) savienojums.
- nesvētīgs Nesātīgs, nebriedīgs, neapmierinošs, tāds, kam nav svētības.
- bezkodulīgs Nesaturīgs, tukšs.
- buldurīgs Neskaidri runājošs.
- miglains neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par saturu, domām, priekšstatiem)
- lajs Nespeciālists; nelietpratīgs, nezinošs cilvēks.
- neļomans Nestiprs, nedrošs, neveikls.
- apiozs Nestrutojošs, bez strutām.
- sētmalieši Netiešs apzīmējums bitēm.
- sētmaliņi Netiešs apzīmējums bitēm.
- sētlaipis Netiešs apzīmējums kaķim.
- ofsets Netiešs iespiedums gludspieduma tehnikā, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā - uz papīra.
- aplinku ceļš netiešs rīcības veids.
- akcīzes nodoklis netiešs vai tiešs nodoklis, ko valsts uzliek atsevišķām preču grupām, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem, lai gūtu papildienākumu valsts budžetā no izstrādājumiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces.
- indirekts Netiešs, aplinks.
- Ēzopa valoda netiešs, maskēts domu izteikšanas veids, runāšana, rakstīšana līdzībās.
- vidišķīgs Netiešs, viduvējs, vidējs.
- vidišks Netiešs.
- vidišķs Netiešs.
- kontaminants Netīrības ienesējs, piem., svešs mikrobs tīrkultūrā.
- cūkausis Netīrību un nekārtību raksturojošs lamu vārds.
- nomurlītis Netīrs, smērējošs.
- ķulpis Netīrs, smirdošs trauks, kurā tiek tīrīta pīpe.
- netīši Netīšs.
- lieks Nevajadzīgs; traucējošs, kaitīgs.
- klamācis Neveikls, klibojošs, gauss radījums.
- de trop nevēlams, traucējošs; pārmērīgs, lieks.
- nelabs Neveselīgs, slimīgs (parasti par cilvēka izskatu, pašsajūtu).
- resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
- ārpusstāvu Nevienam no stāviem nepiederošs.
- neviešu Nevilšs.
- nevilšu Nevilšs.
- klarģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs.
- klorģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs.
- hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
- perplekss Neziņā esošs, apmulsis, bez padoma.
- bīnīteris Nicinošs apzīmējums bagātam zemniekam.
- knāsis Nicinošs apzīmējums greizam, salīkušam cilvēkam.
- cimbole Nicinošs apzīmējums kādai personai.
- nedrēms Nicinošs apzīmējums kādai personai.
- kurķis Nicinošs apzīmējums kādam cilvēkam.
- pļērga Nicinošs apzīmējums meitenei, kura ir pārāk apaļīga, vai ar nepatīkamu balsi.
- ēriņģīte Nicinošs apzīmējums meitenei.
- ismi Nicinošs apzīmējums modernajiem filozofijas un mākslas veidiem.
- lūkplēsis Nicinošs apzīmējums personai.
- pļoza Nicinošs apzīmējums sievietei; pļorza.
- pļorza Nicinošs apzīmējums sievietei; pļoza.
- pupužiņa nicinošs apzīmējums sievietei.
- čunčelīte Nicinošs apzīmējums sievietei.
- ķikala Nicinošs apzīmējums sievietei.
- ķikalīte Nicinošs apzīmējums sievietei.
- vārna Nicinošs apzīmējums vecākai sievietei.
- vāžas Nicinošs lietuviešu baznīcas dziesmu apzīmējums.
- bašķis Nicinošs nosaukums mazai meitenei.
- paki Nicinošs pakistāniešu apzīmējums (gk. angliski runājošā vidē).
- krinkariņš Nicinošs personas apzīmējums.
- labermane Nicinošs sievietes apzīmējums.
- puvēns nicinošs vārds.
- dzēlība Nicinošs, arī ironisks izteikums.
- adrenāls Nierēm piegulošs.
- gringo Nievājošs angliski runājošo apzīmējums Amerikā vietās, kur runā spāņu valodā.
- eč Nievājošs apsauciens bērnam.
- instašmara nievājošs apzīmējums _Instagramā_ populārai sievietei un influencerei.
- kalka Nievājošs apzīmējums cilvēkam ar garām kājām.
- kaika Nievājošs apzīmējums cilvēkam, sevišķi tādam, kam liels augums un garš kakls.
- čīkutiņš Nievājošs apzīmējums jaunākam puisim.
- kakars Nievājošs apzīmējums kādam cilvēkam.
- čalka Nievājošs apzīmējums meitenei.
- kapelmeistaru mūzika nievājošs apzīmējums mūzikai, kas komponēta ar rutīnu, pa daļai aiz pienākuma, bet kurā formālais elements dominē, jūtams maz radītāja patstāvības un stipra lielu meistaru ietekme.
- činkaliņa Nievājošs apzīmējums sievietei.
- strūga Nievājošs apzīmējums vecmeitai.
- pusgada kamzolis nievājošs izteiciens lamuvārds.
- ķauķis Nievājošs kāda priekšmeta apzīmējums, nicinošs galvas apzīmējums.
- šķembele Nievājošs meitenes apzīmējums.
- čivlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis".
- čūlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis".
- banānu republikas nievājošs nelielu (gk. Centrālamerikas) republiku apzīmējums, kurās galvenais ienākumu avots ir augļu audzēšana.
- pusgove Nievājošs salīdzinājums sievietei.
- nieza Niezošs izsitums.
- slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
- satelītapakšstacija No bāzes apakšstacijas tālvadāma apakšstacija.
- cellons No celulozes hidroacetāta un kampara surogātiem pagatavots nedegošs celuloīds.
- tenontofima No cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs.
- tenontofīma No cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs.
- adventīvs No citurienes nākošs vai nācis.
- vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
- hitobioze No divām glukozamīna vienībām sastāvošs disaharīds; iegūstams no hitīna.
- dimērs No divām vienādām daļām, diviem locekļiem sastāvošs.
- vienkāršais stēks no diviem pusstēkiem sastāvošs mezgls gala piesiešanai pie kāda priekšmeta.
- zaudējumu atlīdzības procents no eksporta līguma izrietošs zaudējumu segšanas procentuālais apjoms.
- fibrinocelulārs No fibrīna un šūnām sastāvošs.
- fruktozāns No fruktozes vienībām sastāvošs polisaharīds, piem., inulīns (dālijas ciete).
- gabalojs No gabaliem sastāvošs.
- baltvīns No gaišām vai tumšām (noņemot miziņu) vīnogām gatavots gaišs vīns.
- flavīns No izoalloksazīna atvasināts dzeltens, ūdenī šķīstošs pigments; izolēts no dažādiem augiem un dzīvniekiem; ietilpst flavoproteīnu un flavīnfermentu sastāvā.
- lasminis No jumta pilošs ūdens.
- azolakmuss No lakmusa iegūta tumšsarkana viela, ko lieto kā indikatoru, sevišķi piena bakterioloģijā.
- lemeša priekšlobītājs no lemeša, vērstuves un statnes sastāvošs priekšlobītājs, kas, novietots katra arkla korpusa priekšā, nogriež aramsloksnes virskārtu un iegulda to vagas dibenā ar zāļaino pusi uz leju; arkla korpuss, kas pārvietojas aiz priekšlobītāja, nogriež aramsloksnes apakšējo daļu un apber ar to vagas dibenā ieguldītās nezāles un augu atliekas.
- artrogēns No locītavas sācies; no locitavas izejošs.
- susinbačka no māja uz māju ceļojošs krievu tirgotājs, kas pārdeva pārtikas preces.
- pamālains No māliem un smiltīm sastāvošs.
- trepelis No mikroskopiskām sfēriskām opāla daļiņām sastāvošs nogulumiezis.
- agrests No negatavām vīnogām spiesta sula, atspirdzinošs dzēriens.
- ēna No pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona.
- distāls No reljefa formas centra tālāk stāvošs.
- dūmeklis No salmiem savīstīts, gruzdošs, dūmojošs vīkšķis (bišu aizdzīšanai).
- nosapņot No sapņa uzzināt (ko), parasti pēc māņticīgo priekšstatiem.
- buras pārsegs no saules un atmosfēras kaitīgās iedarbības pasargājošs pārsegs burai, kas atstāta, piemēram, uz grotbomja.
- sirdsdibenīgs No sirds dziļumiem nākošs; sirsnīgs.
- triko No šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem).
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
- profesionālais sports nodarbošanās ar sportu kā pamatprofesiju, saņemot par to nolīgto samaksu vai atbilstošas sociālās garantijas pārkvalificēšsanās vai pensionēšanās nepieciešamībai pēc sporta karjeras beigšanās.
- ekspektatīvs Nogaidošs; ārstēšanas veids, kurā ārsts ļauj slimībai iet savu gaitu un iejaucas tikai draudošu simptomu gadījumā.
- varvēts Nogulumu slānis, kas sadalīts māla un smilšu slāņu pāros, kuros pārmaiņus ir gaišs un tumšs slānis kopā veidojot gadskārtu (par nogulumiem, kas ziemās veidojas tumši un vasarās gaiši).
- klapatains Nogurdinošs, tāds, kas rada klapatas.
- viesma Nojauta, priekšsajūta.
- saredze Nojauta, priekšstats.
- apofātisks Noliedzošs.
- klabans Nolietojies, klabošs priekšmets, darbarīks.
- klebezis Nolietots, grabošs kabatas nazis.
- kleberis Nolietots, klabošs transportlīdzeklis, rati.
- sieksta Nolūzis, zemē, ūdenstilpē, parasti ilgi, gulošs koks, tā daļa.
- deprimējošs Nomācošs, nospiedošs.
- smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, vilšanās, aizvainojums).
- trankvilizators nomierinošs ārstniecības līdzeklis, kas mazina psihisku satraukumu un baiļu sajūtu.
- sibazons Nomierinošs ārstniecības līdzeklis, ko izmanto panikas lēkmju ārstēšanas sākuma stadijā.
- klonazepāms Nomierinošs ārstniecisks līdzeklis, trankvilizators; izmanto arī narkomāni.
- trankvilizējošs Nomierinošs līdzeklis, kas mazina psihisku satraukumu un baiļu sajūtu.
- elēnijs Nomierinošs līdzeklis, kas pieder pie trankvilizatoru grupas; mazina baiļu un trauksmes sajūtu, nomāc muguras smadzeņu refleksus un pazemina skeleta muskuļu tonusu.
- medināls Nomierinošs līdzeklis, miega zāles.
- difenhidramīns Nomierinošs un miegu izraisošs līdzeklis, ko lieto alerģisko reakciju profilaksē.
- sedatīvs nomierinošs, sāpes remdinošs.
- abaks Nomogrāfijā - īpašs rasējums ar skaitliskām atzīmēm vienādojumu aptuvenai atrisināšanai.
- pejoratīvs Noniecinošs; nievājošs.
- izpānīgs Nopēlošs, izvēlīgs, iedomīgs.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums.
- rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle.
- repulsīvs Noraidošs, atturīgs.
- aizliedzīgs Noraidošs, nelaipns.
- perverss Normai neatbilstošs, slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālā jomā).
- rāmjtīkls Norobežojošs tīkls, kas iestiprināts rāmī.
- eksostoze Norobežots, no kaulu audiem sastāvošs audzējs, kas parasti aug kaula virspusē un attīstās visbiežāk cīpslu piestiprināšanās vietā.
- paleoaziāti Nosacīts apvienojošs termins, parasti savienojumā "paleoaziātu valodas" ar ko no 19. gs. v. apzīmēja vairākas valodu saimes un valodas pie kurām pieskaita čukču-kamčatkiešu valodas, eskimosu-aleutu valodas, Jeņisejas valodas (dzīva tikai ketu valoda), kā arī jukagiru un nivhu valodu; tā kā pieņēmums par šo valodu radniecību nav apstiprinājies, termins tiek lietots aizvien retāk.
- konvencionāls Nosacīts, (parasti patvaļīgi) pieņemts, arī tradīcijām atbilstošs.
- hamāza nosaukums arābu antoloģijām, kurās parasti ietvertas slavinājuma dziesmas drošsirdībai, apraudāšanas, dabas tēlojumu dziesmas.
- distinkcija Noskaidrojošs spriedums, izšķiršana.
- konkludents Noslēdzošs.
- kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
- mistisks Noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; arī maldinošs.
- melnums Nosodāma rīcība; nosodāms, apkaunojošs fakts, apstāklis.
- nospiedīgs Nospiedošs (2).
- konstitutīvs noteicošs; galvenais.
- standarts noteiktā sabiedrībā izveidojušies priekšstati, nosacījumi, kā kaut kam jābūt, jānoteik
- subsistēma Noteiktai sistēmai pēc apjoma un satura pakļauta apakšsistēma.
- ceremoniāls Noteiktam ceremoniālam 1 atbilstošs; arī svinīgs.
- veselais saprāts noteiktām domāšanas, izturēšanās normām atbilstošs saprāts
- svīķurbis Noteiktam izmēram atbilstošs kloķvārpstas veida rokas darbarīks caurumu urbšanai, skrūvēšanai u. tml.
- trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
- ciets Noteikts, skaidrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu); ciešs (4).
- konkrēts Noteikts, tiešs, atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
- definīts Noteikts, zīmi nemainošs.
- ambients noteiktu noskaņu izraisošs.
- noteikts Noteikumiem, likumībām, normām atbilstošs; arī ar nodomu, kādam mērķim izveidots, izvēlēts.
- nodiecīt Novākt, piemēram, priekšmetus, lai kas būtu tukšs, tīrs.
- hektisks Novārdzinošs.
- divmutes Novecojis dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu apzīmējums, kas radies sakarā ar nepareizu priekšstatu, ka 2 piesūcekņi atbilst 2 mutes atverēm.
- novec. Novecojis, novecojošs (leksikogrāfijā).
- kibernoziegums noziegums informācijas pārraides procesā, piemēram, dažādi viltojumi, ko izdara, strādājot tiešsaistes režīmā.
- virzītājspēks Nozīmīgs, izšķirošs faktors, priekšnosacījums (kā attīstībai, arī pastāvēšanai).
- priekšraksts Oficiāls vadošs rakstveida norādījums, rīkojums, pavēle; attiecīgais dokuments.
- raksts Oficiāls, parasti samērā plašs, rakstīts teksts, kura saturs atspoguļo, arī apstiprina kādus faktus; arī dokuments.
- pavēle Oficiāls, saistošs (vadošas amatpersonas) mutvārdu vai rakstveida norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas, stāvokļa mainīšanai; attiecīgais teksts, dokuments.
- tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
- narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
- oligarhs Oligarhijas pārstāvis - cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
- mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji.
- dakriocistorinostomija Operācija, kuras laikā tiek radīts tiešs savienojums starp asaru maisu un deguna dobumu, apejot deguna un asaru vadu.
- molekulāroptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos vielā, izmantojot priekšstatu par tās molekulāro struktūru.
- gūta Ordera sistēmā noslēdzošs, it kā pakarināts dekoratīvs elements cilindriskas tapiņas vai maza trīsstūra veidā, ko izmanto grupās.
- etiķskābe organiska skābe CH~3~COOH, bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku; pārtikas piedeva E260.
- acetons organisks savienojums CH~3~COCH~3~, viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu, labs organisko vielu šķīdinātājs; propanons; dimetilketons.
- hloralhidrāts Organisks savienojums, nomierinošs līdzeklis, miega zāles.
- metilamīns Organisks savienojums, vienkāršs amīns CH3NH2, amonjakam līdzīga gāze, kas rodas siļķu sālījumā, koksnes sausajā pārtvaicē utt.
- hinozols Organisks savienojums; ārstniecības preparāts - dezinficējošs un antiseptisks līdzeklis; ietilpst to preparātu sastāvā, kurus lieto pret apaugļošanos.
- urēmija Organisma pašsaindēšanās ar slāpekļa maiņas produktiem, kas uzkrājas asinīs vēlīnā nieru mazspējas stadijā.
- septikemija Organisma pašsaindēšanās.
- organizācijas kultūra organizācijā pastāvošo priekšstatu sistēma, kura nosaka organizācijas vērtības un normas, mītus, rituālus un ceremonijas, personu izturēšanos un organizācijas tēlu.
- apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
- iesaukums Organizēts, plašs (kadru) papildinājums.
- festino otrās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- camestres otrās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs
- cesare otrās slēdzienu figūras pirmais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispāri apgalvojošs, bet slēdziens vispāri noliedzošs
- kāpiens Pacēlums (ceļā, ceļa posmā), augšupejošs ceļa posms.
- aiztumšots Padarīts tumšs, zaudējis redzi.
- klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām.
- klukšis Padobjš guldzošs troksnis; kluksts.
- pagaiss Pagaišs.
- mūdīns Pagarināts, paplašināts, plašs, liels.
- pagasta vecākais pagasta valdes priekšsēdētājs; pagastvecākais
- pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs.
- galotnes jeb Japānas pahisandra pahisandru suga ("Pachysandra terminalis"), ložņājošs, mūžzaļš, līdz 25 cm augsts krūms, ko Latvijā reizēm audzē augsnes nosegšanai pusēnā.
- čimslis Pakaļkājas cīpsla, Ahileja cīpsla, augšstilbs, ciska.
- kraniofaringioma Pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija.
- vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks, parādība.
- balinēt Pakļaujot saules, vēja, kādas vielas iedarbībai, panākt, ka kļūst bāls, gaišs vai gaišāks (parasti par audeklu, dziju); arī klāt, novietot saulē (audeklu, dziju), lai (tie) kļūtu balti, gaišāki.
- kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs stāvoklis (pār kādu).
- vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija.
- neizgaistošs Paliekošs, nezūdošs.
- nezūdošs Paliekošs.
- pamācīgs Pamācošs (2).
- didaktisks Pamācošs (parasti klaji, uzmācīgi).
- mācība Pamācošs secinājums; pamācība.
- adhortatīvs Pamācošs.
- reģions pamatatmiņas apgabals, ko multiprogrammu režīmā strādājošs dators nodala (atvēl) darba vai sistēmas uzdevumu izpildei.
- segums pamatojums, pierādījums, īstenībā esošs, reāls pamats.
- šķiemiņi Pamīši ejošs velku pāris; velku šķīruma vieta.
- kudž Pamudinošs uzsauciens medību sunim.
- hortatīvs Pamudinošs.
- hortātorisks Pamudinošs.
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- melnināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
- sabojāt Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
- sāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis.
- tirdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihisks nemiers, arī mokošs pārdzīvojums.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas degošs) pārstāj degt.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- nobaltot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, arī gaišs, sirms.
- balināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks (zūdot krāsai vai krāsas spilgtumam).
- nomelnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs morāles, juridiskām normām.
- plašināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plašs vai plašāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (1) vai tukšāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (3) vai tukšāks.
- tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (1) vai tumšāks.
- tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (2) vai tumšāks.
- tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (3) vai tumšāks.
- satumsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, tumšs.
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (1).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (2).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (3).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (4).
- vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- pludināt Panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm.
- iztukšot Panākt, ka (kas) kļūst pilnīgi tukšs.
- izveidot Panākt, ka rodas (noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
- vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde.
- Ahilleja cīpsla papēža cīpsla, kas iet uz apakšstilba muskuļiem.
- Ahileja cīpsla papēža cīpsla, kas no apakšstilba ikru un plekstveida muskuļiem iet uz papēža kaulu.
- suplementārs Papildinošs, papildus (īpašības vārds).
- ekstra papildu labums, papildu priekšrocība; kaut kas īpašs, labāks nekā parasti.
- supletors Papildu, atvietojošs.
- akcesorisks Papildu, klāt nākošs.
- cirsoīdā aneirisma Paplašinātu asinsvadu (artēriju, vēnu un kapilāru) grupa, kas kā pulsējošs veidojums zem ādas visbiežāk atrodams apmatotajā galvas daļā.
- Sida Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido, Sosoms un Souvs.
- baiseses Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - dzīvajos cilvēkos mītošie gari.
- bauvabes Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - nogalināto cilvēku gari.
- eļļa par ūdeni vieglāks un tajā nešķīstošs taukains šķidrums, ko iegūst no dažiem augiem vai derīgajiem izrakteņiem.
- mezglainā diseminētā ādas amiloidoze parādās kā stipri niezošas, cietas papūlas un mezgliņi uz apakšstilbu ārpuses.
- tiesību nevienlīdzība parādība, kuru raksturo dažādu tiesību brīvību un pienākumu diskriminējošs, uz privilēģijām balstīs sadalījums un nodrošinājums.
- aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni).
- mate Paragvajas tēja - smaržīgs atspirdzinošs dzēriens no speciāli apstrādātām mūžzaļa krūma (ko arī sauc par mati) lapām.
- pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
- pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
- plumpīgs Pārāk liels, nepieguļošs (par apģērbu).
- kundzība Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars.
- celoblastula Parastais blastulas tips; no blastomēriem sastāvošs pūslītis.
- šķīvītis Parasti savienojumā "lidojošais šķīvītis": nepazīstams lidojošs diskveida objekts.
- galifē Parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts.
- pārcēlums Parasti savienojumā ar "burtisks", "tiešs" u. tml.: nekvalitatīvs, pārāk tiešs, burtisks tulkojums.
- ierinda Parasts, vienkāršs.
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- liekēdis Parazitējošs dzīvnieks vai augs.
- pārdrošnieks Pārdrošs cilvēks.
- smaule pārdrošs patvaļīgs gars.
- bezprātīgs Pārdrošs, fantastisks.
- žaika Pārdrošs, nemierīgs cilvēks.
- neprātīgs Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
- neprātis Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
- bravada Pārdrošs, pārgalvīgs darbs.
- trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš.
- pārdross Pārdrošs.
- dezorientācija Pareiza priekšstata zaudēšana par laiku un telpu.
- eparhija pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārziņā esošs apgabals, kas sastāv no vairākiem prāvestu iecirkņiem, tie savukārt no draudzēm.
- konkretizējums Pāreja no vispārīgas idejas vai priekšstata uz tā konkrētu variantu.
- transitīvs verbs pārejošs darbības vārds.
- sirds apnoja pārejošs elpošanas pārtraukums sakarā ar Čeina-Stouksa elpošanu.
- interfilētisks Pārejošs formas ziņā starp diviem šūnu tipiem.
- patemātiskais mutisms pārejošs mēmums, ko rada izbailes vai niknums.
- kultūras šoks pārejošs neskaidrību, depresijas un nemiera stāvoklis, kas veidojas, indivīdam pievienojoties citai kultūrai vai subkultūrai, nezinot tās likumus un normas.
- leiposfiksija Pārejošs pulsa trūkums artērijās.
- sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- intermisija Pārejošs simptomu vai slimības pārtraukums.
- temporars Pārejošs, īslaicīgs.
- pagājīgs Pārejošs, iznīcīgs.
- bezprātis Pārgalvīgs, pārdrošs cilvēks; fantasts.
- neprātīgs Pārgalvīgs, pārdrošs.
- transalpīns Pāri Alpiem ejošs vai nākošs, viņpus Alpiem esošs.
- dieva svaidīts pāri citiem stāvošs; ar izcilām spējām apveltīts.
- virsindividuāls Pāri indivīdiem esošs.
- spīkeris Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs.
- spīkers Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs.
- skupčina Parlementa, tautas priekšstāvības iestādes otrās palātas nosaukums Serbijā (agrāk arī Dienvidslāvijā).
- galvīgs Pārliecināts, drošs; tāds, uz kuru var paļauties.
- alterējošs Pārmainošs; līdzeklis, kas rada vēlamo pārmaiņu ķermeņa funkcijās vai vielu maiņā.
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm).
- ekstrapunitīvs Pārmetošs attieksmē pret citiem.
- izpaļīgs Pārmetošs, izvēlīgs.
- pārmetoši Pārmetošs.
- impunitīvs Pārmetumus noraidošs.
- salauzties pārpūloties sabojāt pašsajūtu, arī pūloties savainoties.
- egotisms Pārspīlēts priekšstats par savas personības nozīmīgumu.
- markants Pārsteidzošs, iespaidīgs; zīmīgs, raksturīgs.
- frapants Pārsteidzošs.
- beta ciklodekstrīns Pārtikas piedeva E459, pastu veidojošs līdzeklis, stabilizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E100 Pārtikas uzlabotājs - kurkumīns, krāsviela (oranža, dzeltena), antioksidants, iespējamā iedarbība - drošs, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību.
- E101 Pārtikas uzlabotājs - riboflavīns, iespējamā iedarbība - drošs.
- alkoholizēts Pārvērsts alkoholā; alkoholu saturošs.
- ciklofosfāns Pasaulē plaši lietots alkilējošs pretvēža preparāts, Latvijā resintezēts 1950. gados un izstrādāta oriģināla tā rūpnieciskās ražošanas tehnoloģija.
- bēdu ieleja pasaule, dzīve (pēc reliģiskiem priekšstatiem).
- tao Pasaules kārtība, likumība vai absolūtā jēga, atbilstoši ķīniešu reliģiskajiem priekšstatiem.
- pinka Pastāvīgi raudošs bērns.
- permanents Pastāvīgs, ilgstošs; arī nepārtraukts.
- pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra.
- pēc sava ģīmja un līdzības pašam līdzīgs, paša būtībai atbilstošs.
- palielinātas berzes diferenciālis pašbloķējošs diferenciālis, kurā griezes momenta pārdale starp dzenamajām vārpstām (pusasīm) notiek palielinātas berzes rezultātā starp diferenciāļa rotējošajām detaļām.
- peldošs Pašcentrējošs.
- inflācijas spirāle pašietekmējošs process, kad cenu pieaugums izraisa algu pieaugumu, bet tas savukārt dod pamatu tālākam cenu pieaugumam.
- intrinzisks Pašmotivējošs.
- doktorāls Pašpārliecināts, pamācošs, tāds, kas necieš iebildumus, piem., doktorāls tonis.
- intropunitīvs Pašpārmetošs.
- aktuāls pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā pastāvošs, tam raksturīgs, atbilstošs.
- pašsaglabāšana Pašsaglabāšanās.
- autodiģestija Pašsagremošana, slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
- juška Pašsajūta.
- autotomija Pašsakropļošanās - dažu dzīvnieku reflektoriska spēja aizsargāšanās nolūkā nomest savas ķermeņa daļas, ja tās tiek stipri kairinātas.
- autohēzija Pašsalipšana, adhezīvās saites veidošanās starp kontaktā esošām viena un tā paša polimēra virsmām.
- pašapvalda Pašsavaldīšanās.
- pašsavalde Pašsavaldīšanās.
- pašslavināšanās Pašslavināšana.
- pašspīdošs Pašspīdīgs.
- kueisms Pašsuģestijas metode.
- brīvās svārstības pašsvārstības.
- sociālais dzīvoklis pašvaldības īpašumā esošs vai pašvaldības nomāts dzīvoklis, kuru izīrē personai vai ģimenei, kam ir tiesības pretendēt uz pašvaldības dzīvokļa īri atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem tiesību aktiem.
- ceļgala reflekss patellarais reflekss, kas rodas, uzsitot pa cīpslu, kas savieno ceļa kauliņu (patella) un lielo liela kaulu, kad apakšstilbs pasitas uz augšu; dažādu slimību gadījumā reflekss pastiprinās, pavājinās vai izzūd.
- relatīvā patiesība patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
- absolūtā patiesība patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
- patiesis Patiesību mīlošs cilvēks.
- apetītlīgs Patīkams, simpātisks; kārdinošs.
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- hipostāze Patstāvīgas eksistences piedēvēšana abstraktiem priekšstatiem, idejām.
- īpatnis Patstāvīgi eksistējošs organisms; indivīds (2).
- indivīds Patstāvīgi eksistējošs organisms; īpatnis (1).
- robotizēts tehnoloģiskais komplekss patstāvīgi funkcionējošs iekārtu kopums, kas sastāv no tehnoloģiskās iekārtas, rūpniecības robota un aprīkojuma un realizē daudzkārtējus darba ciklus.
- padieks Patukšs.
- patumss Patumšs (2).
- pabiezs Patumšs (parasti par krēslu, tumsu).
- pelēks Patumšs, (par krēslu).
- patimss Patumšs.
- mazais grozītājs paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi.
- vendzelks pauna, kas sasieta kādā drēbē vai lakatiņā; veikšs; veikšeits.
- priekšstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> priekšstatīt.
- imperatīvs Pavēlošs, kategorisks; arī nepieciešams.
- čāgāns Paviršs strādnieks.
- gramslis Paviršs strādnieks.
- nekonsekvence Paviršs, jaukts salikums.
- ieska Paviršs, neveikls meklētājs.
- nekārtīgs Paviršs, nolaidīgs (piemēram, pret saviem pienākumiem); tāds, kas neievēro disciplīnu.
- bui-dui Paviršs.
- nepamatīgs Paviršs.
- paviršīgs Paviršs.
- kā izmiris pavisam kluss, bez jebkādas dzīvības; pavisam tukšs, bez neviena cilvēka.
- melns kā nakts pavisam melns, tumšs.
- puspaģībis Pavisam nespēcīgs, ģībstošs.
- tukšs kā baznīca pavisam tukšs.
- tukšs kā apgāzts grāpis pavisam tukšs.
- otorva Pazemojošs sods.
- fluīds Pēc 18. gadsimta fiziķu priekšstatiem - šķidrums, ar ko izskaidrojamas siltuma, elektrības, magnētisma parādības.
- flogistons Pēc 18. gadsimta ķīmiķu priekšstatiem - matērija, kuru satur degošas vielas un kura izdalās no tām degšanas procesā.
- belcebuls pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus.
- Jānis Evaņģēlists pēc kristietības reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, Jēzus Kristus iemīļotais māceklis, kas līdzās Pēterim ir centrālā persona divpadsmit apustuļu vidū.
- Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu.
- nobrīnīt Pēc māņticīgo priekšstatiem - apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
- piesisties Pēc mītiskiem priekšstatiem: piekļūt un pārņemt savā varā (par mītiskām būtnēm).
- izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- pārdot (savu) dvēseli velnam pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
- I tipa pārnova pēc mūsdienu priekšstatiem – dubultzvaigzne, kurā notiek ūdeņraža pārplūšana no dubultsistēmas normālās zvaigznes uz balto punduri, līdz tas eksplodē, vai arī dubultzvaigzne, kurā notiek divu balto punduru saplūšana, kas arī noved pie eksplozijas.
- minējums Pēc patiesīguma nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu).
- pastarā diena pēc reliģiskajiem priekšstatiem - diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
- dievs Pēc reliģiskiem priekšstatiem - pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to.
- providence Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus; arī iepriekšēja (kā) nolemtība.
- nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
- nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
- celulozes vate pēc sulfītmetodes iegūts absorbējošs materiāls, ko izmanto bērnu autiņos, arī kā pārsienamo materiālu.
- nogrēkoties Pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
- rezidents Pēcdiploma apmācībā esošs ārsts, kas specializējas savā profesijā kādā no apmācīt tiesīgām ārstniecības iestādēm.
- pirmsskolas apmācība pedagoģisks darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem pilnu laiku (bērnudārzs) vai daļēju laiku (sagatavošanās klase, skola ar rotaļām); priekšskola.
- rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās.
- atklājums Pēkšņi uzzināts, konstatēts (parasti pārsteidzošs) fakts.
- aura Pēkšņs nemiers un satraukums, kas ir epilepsijas vai histērijas lēkmes priekšsajūta.
- bons Peldošs aizsprosts no kopā sasaistītiem peldķermeņiem baļķiem, tīkliem, kas aizsargā ostu no zemūdenēm, kuģiem un torpēdām un ierobežo ūdenī nokļuvušu naftas produktu izplatīšanos.
- bona Peldošs aizsprosts no kopā sasaistītiem peldķermeņiem, kas ierobežo ūdenī nokļuvušu naftas produktu izplatīšanos.
- enkurboja Peldošs ķermenis, ko ar virvi, t. s. bojrepu, piesien pie enkura, lai norādītu tā vietu.
- torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
- pļunduris Peldošs priekšmets, kas brīdina par tīklu zem ūdens.
- pļundurs Peldošs priekšmets, kas brīdina par tīklu zem ūdens.
- driftertīkls Peldošs zvejas tīkls, ko virs ūdens notur tam piestiprināti pludiņi.
- peldonis Peldošs, peldētājs.
- sirmgaišs Pelēki gaišs.
- zvērināts advokāts persona ar augstāko juridisko izglītību, Latvijas Republikas pilsonis, kas vismaz 5 gadi nostrādājusi par tiesnesi, prokuroru vai citā tiesu sistēmas u. tml. amatā un nodevusi zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
- ID karte personas identifikācijas karte, personības identitāti apliecinošs dokuments.
- puņģis Personas nievājošs apzīmējums.
- nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms).
- personas apliecība personu apliecinošs dokuments dažās valstīs, kas daļēji atbilst pasei Latvijā.
- ceļošanas dokuments personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, Imigrācijas likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu.
- izzinīgs Pētījošs, uz zināšanām tiecīgs.
- etnomedicīna Pētījumi par tautā izplatītajiem dziedināšanas paņēmieniem un priekšstatiem par veselību un slimību.
- kopienas profils pētījumu procesa rezultātā iegūts priekšstats par apdzīvotas vietas vai kopienas raksturojošām iezīmēm, vajadzībām un resursiem; tā izveides mērķis ir izstrādāt un īstenot rīcības plānu kopienas problēmu risināšanai, aktīvi piedaloties kopienas dalībniekiem.
- komutācija Pētīšanas metode, kas balstās uz to, ka pārmaiņas vienā valodas apakšsistēmā (piemēram, fonētikā) var izraisīt pārmaiņas citā apakšsistēmā (piemēram, semantikā).
- autsaiders Pie biržas nepiederošs spekulants.
- gargrodas Pie grodas piegulošs.
- maritims Pie jūras esošs, jūrai raksturīgs.
- veca vīra bārda pie koka augošs ķērpju čemurs.
- ložņājošs stublājs pie zemes pieplacis, stīgojošs un mezglu vietās sakņojošs stublājs.
- il tempo crescendo pieaugošs ātrums, temps.
- tiazols pieclocekļu heterociklisks sēru un slāpekli saturošs savienojums; bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu.
- informatīvais piedāvājums piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam.
- kauters Piededzinošs līdzeklis vai instruments.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- kņasts Pieguļošs (par apģērbu).
- knasts Pieguļošs, smalks, gaumīgs.
- comme il faut pieklājīgs, atbilstošs uzvedības normām; _burtiski_: "kā vajag".
- līkša Piekrītošs žests.
- bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna.
- ķertīgs Pieķērīgs, līpošs.
- konforms Pielāgots, atbilstošs (noteiktai formai, uzdevumam, prasībām).
- piedienīgs Piemērots (2), atbilstošs.
- dejisks Piemērots dejošanai; atbilstošs dejai.
- pa vērienam piemērots, atbilstošs (kādam).
- kā laists piemērots, atbilstošs.
- piederīgs Piemērots, atbilstošs.
- tuvs Piemērots, atbilstošs.
- pienijs Pienu saturošs.
- krīze Piepešs bīstams pavērsiens slimības gaitā; strauja temperatūras krišanās dažādu slimību (piemēram, pneimonijas) gadījumā.
- kolapss Piepešs sirds un asinsvadu vājums.
- suits Piepešs, pēkšņs.
- piepēšs Piepešs.
- piepežs Piepešs.
- piepēžs Piepešs.
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
- kaptatīvs Piesavinošs.
- anhimidae Piešspārņi.
- frugālitāte Pieticība, vienkāršs dzīves veids, taupība.
- suficiēnts Pietiekošs, apmierinošs.
- izticens Pietiekošs.
- aferents Pievedošs, piem., nervs, asinsvads, vads.
- vērot Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko); gūt priekšstatu (par ko) pēc ārējām pazīmēm.
- Meisnera efekts pilnīga magnētiskā lauka izspiešana no metāliska vadītāja, kad tas, pazeminoties temperatūrai un magnētiskajam laukam zem kritiskajām skaitliskajām vērtībām, kļūst supravadošs.
- tiešs Pilnīgi atbilstošs (kam); arī precīzs.
- burtisks Pilnīgi atbilstošs kādam tekstam, avotam (piemēram, par tulkojumu); precīzi atkārtots.
- tāpatīgs Pilnīgi atbilstošs, pilnīgi līdzīgs (parasti par jēdzieniem, spriedumiem); arī identisks.
- identisks Pilnīgi atbilstošs; pilnīgi līdzīgs; pilnīgi vienlīdzīgs, vienāds (ar ko).
- socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
- ka ar slotu izslaucīts pilnīgi tukšs.
- tukšs kā laidars vasarā pilnīgi tukšs.
- tumšs kā akā pilnīgi tumšs.
- pamatīgs Pilnīgs, vispusīgs, augstām prasībām atbilstošs, parasti arī apjomīgs (piemēram, par pētījumu, rakstu).
- Berberati Pilsēta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Augšsangas prefektūras administratīvais centrs, 76900 iedzīvotāju (2003. g.).
- Anmasa pilsēta Francijā (_Annemasse_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tononlebēna pilsēta Francijā (_Thonon-les-Bains_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 33900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Dusāra pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Faverža pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Klīza pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Albī pie Šerānas pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Senfēliksa pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Ansī pilsēta Francijas austrumos (_Annecy_), Savojas Alpu rietumu daļā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šamonī pilsēta Francijas austrumos (_Chamonix_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Monblāna ziemeļu piekājē, 1035 m vjl., 9800 iedzīvotāju (2015. g.); netālu Monblāna tuneļa galapunkts.
- Calendžiha Pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Čanisckali krastos, 9600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Senaki Pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Kolhidas zemienē, 28000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abaša Pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Kolhīdas zemienē, rajona administratīvais centrs, 6100 iedzīvotāju (2007. g.).
- Poti Pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Melnās jūras piekrastē, 47000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Zugdidi Pilsēta Gruzijā, Mergerijas-Augšsvanetijas mhares administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Daloa Pilsēta Kotdivuārā, Augšsasandras reģiona administratīvais centrs, 227900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Zabže pilsēta Polijā ("Zabrze"), Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijā, 179500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1922. g.
- Sosnoveca Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijā, 213500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1902. g.
- Glivice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas anglomerācijā, 186200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētības tiesības kopš 1250. g.
- Beņdzina Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Katovices, ietilpst Augšsilēzijas aglomerācijā, 58700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., arhitektūras pieminekļi – karaļa pils (1364. g., tagad muzejs), pilsētas mūru un torņu fragmenti.
- Bitoma Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijas ziemeļos, 175000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.; Beitene.
- Sindžordžu de Mureša pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.); Marošsentģerģa.
- barbara Pirmās slēdziena figūras pirmais modus; virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens tāpat.
- ferio pirmās slēdzienu figūras ceturtais modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- celarent pirmās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispārīgi apgalvojošs, bet slēdziens vispārīgi noliedzošs
- darii pirmās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens partikulāri apgalvojošs
- kosmiskā ola pirmmatērijas sākotnējā sabiezinājuma tēlains priekšstats
- plāšs Plānā kārtā izklāts; plašs.
- gabella Plašā nozīmē katrs netiešs nodoklis, šaurā nozīmē - sāls nodoklis, kas bija (1360.-1790. g.) viens no vissmagākiem un visvairāk ienīstiem Francijas nodokļiem.
- olimpiāde plaša sacensība (kādā, piemēram, zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, skolniekiem - kādā mācību priekšmetā); arī plašs konkurss, plaša skate.
- psihodinamiskā pieeja plašākā nozīmē ir apvienojošs apzīmējums vairāku dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzienu atziņām par psihes apzināto un neapzināto procesu mijiedarbību un to pastāvīgo dinamiku, kā arī iekšējo konfliktu pastāvēšanu; šīs atziņas ir nozīmīgs zināšanu pamats psiholoģijā, psihoterapijā, kā arī vairākās sociālā darba pieejās.
- apartamenti Plašas, greznas, labi iekārtotas telpas; plašs, grezns dzīvoklis.
- firma "America Online" plaši pazīstama tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija ar lielu abonentu skaitu (angļu "America Online, Inc.").
- plats Plašs (1).
- tāls Plašs (1).
- džamboreja Plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- slaids Plašs (par, parasti lokveida, kustības virzienu).
- palags Plašs (piemēram, miglas, mākoņu) kopums, kas ko aizsedz, pārklāj.
- vērienīgs Plašs (piemēram, par kustību).
- Klusā okeāna dienvidu pacēlums plašs apgabals Klusā okeāna dienvidu daļā starp Klusā okeāna Austrumu pacēlumu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4300 km, platums 500-1500 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m.
- kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
- romāns Plašs daiļdarbs (parasti prozā), kas attēlo atsevišķu cilvēku vai arī tautas dzīvi kādā laikposmā.
- Eridāna plašs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Eridanus", saīsinājums "Eri") uz dienvidiem no Oriona, spožākās zvaigznes - Ahernars, Kursa un Zauraks; Latvijā nav novērojams.
- Pūķis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Draco"; saīsinājums "Dra") starp Lielo un Mazo Lāci, spožākās zvaigznes - Etamins un Tubans; Latvijā nekad nenoriet.
- Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross.
- Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati.
- Čūska plašs ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Serpens", saīsinājums "Ser"), atrodas uz dienvidiem no Herkulesa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
- čapans Plašs kirgīzu mētelis no kamieļu vilnas.
- leņķis Plašs lauks ielejā.
- esplanāde Plašs laukums; plata iela (ar alejām vidū).
- vairogs Plašs ledāja apgabals.
- Turānas zemiene plašs līdzenums Centrālajā Āzijā un Kazahstānas dienvidrietumos, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1600 km, rietumu-austrumu virzienā 1000 km, to norobežo Torgajas plato, Kazahstānas sīksopkaine, Tjanšana, Pamira-Altaja kalni, Kopetdags un Paropāmiza priekškalnes, Kaspijas jūra un Mugadžara kalni.
- kape Plašs mētelis ar kapuci.
- lielieplaka Plašs okeāna dibena pazeminājums, ko norobežo kontinenta piekāje, zemūdens kalnu grēdas, vaļņi vai augstienes.
- Klusā okeāna ziemeļrietumu lielieplaka plašs okeāna gultnes pazeminājums starp Kuriļu-Kamčatkas, Japānas un Idzu-Boninas dziļvagām rietumos un ziemeļrietumos, Ziemeļrietumu grēdu un Havaju grēdu ziemeļaustrumos un austrumos, Markusas-Nekeras kalniem dienvidos, lielākais dziļums - 6671 m.
- panorāma Plašs reālās īstenības (parasti sabiedrisko parādību) attēlojums (mākslas darbā).
- Sauleskalns Plašs reljefa pacēlums Limbažu viļņotā līdzenuma dienvidu malā, Krimuldas pagastā, absolūtais augstums - 110 m vjl., relatīvais augstums - ziemeļu pusē 45 m.
- lielforma Plašs reljefa veidojums, kas atšķiras pēc augstuma virs okeānu vidējā ūdens līmeņa; makroforma.
- periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
- bērnu svētki plašs sarīkojums bērniem ar viņu pašu aktīvu piedalīšanos.
- subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piemēram, Grenlande).
- Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes).
- gadatirgus Plašs tirgus, ko organizē vienu vai dažas reizes gadā, parasti lauku centros.
- katarakta Plašs ūdenskritums.
- fjērds Plašs ūdenstilpes apgabals ar daudzām šērām.
- Ziemera valnis plašs vaļņveida pacēlums Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraines austrumu malā, garums — 5 km, platums — 1,5 km, absolūtais augstums — 218,5 m vjl., relatīvais augstums — 48 m.
- bagātīgs Plašs vispusīgs.
- plakankalne plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu, upju erozijas saposmotu virsu; vidējais augstums ir vismaz 500 m virs jūras līmeņa.
- slaids Plašs, arī straujš, veikls (par kustībām).
- bagāts Plašs, daudzpusīgs (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- solīds Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piemēram, par domu, ideju).
- ērdīgs Plašs, ērts.
- balle Plašs, grezns sabiedrisks sarīkojums ar dejām.
- telpīgs Plašs, ietilpīgs (par telpu, celtni).
- ērtans Plašs, liels.
- lavas plato plašs, paaugstināts līdzenums, kas veidojies, lielām lavas masām izplūstot Zemes virspusē un aizpildot visus iepriekšējā reljefa nelīdzenumus.
- kavatīne Plašs, pamatīgs opertēla raksturojums izvērstā virtuozā, parasti divdaļu, kompozīcijā.
- mese Plašs, parasti starptautisks gadatirgus.
- mesa Plašs, parasti starptautisks, gadatirgus.
- interaktīvā tāfele plašs, tāfelei līdzīgs, skārienjutīgs sensora ekrāns, kas nodrošina nepastarpinātu mijiedarbību ar datorsistēmām.
- ērds Plašs.
- medijs plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese).
- ētermediji Plašsaziņas līdzekļi, kas informāciju izplata ēterā, piemēram, radio un televīzija.
- publicitāte Plašsaziņas līdzekļos publicētās informācijas radītais iespaids sabiedrībā.
- nemorāls Platlapju-; platlapju mežu zonai piemītošs.
- cipus Plātnes veidā stāvošs kapa piemineklis, ko bieži sastop antīkā laikmetā, vēlāk pie jūdaisma un islāma ticīgajiem.
- Vērtešs Plato Dunāntūlas līdzenuma ziemeļrietumos, Ungārijā (uz rietumiem no Budapeštas), augstums - 400-450 m vjl., augstākā virsotne - Kertvēješs (479 m), dolomīti un kaļķakmeņi, ozolu un dižskābaržu meži.
- džellaba Plats, brīvi krītošs arābu vīriešu apģērbs no vilnas.
- platceļš Plats, plašs ceļš.
- blūžgas Plaukšķošs troksnis.
- šļaukšķis Plaukšķošs troksnis.
- pinčefekts Plazmas staba pašsaspiešanās, ko izraisījusi mijiedarbība starp plazmā plūstošo strāvu un tās magnētisko lauku.
- kamene Plēvspārņu kārtas bišu dzimtas ģints ("Bombus"), vidēji liels vai liels, drukns, zemē ligzdojošs kukainis ar biezu apmatojumu, Latvijā konstatētas 22 sugas, visas saudzējamas.
- pļiukšķis Plīkšķošs sitiens.
- gāzonis Plīstošs vilnis jūrā, kas bīstams maziem kuģiem un vaļējām laivām.
- plīsis Plīšs.
- pliss Plīšs.
- blīžgas Plunkšķošs troksnis.
- plūsmīgs Plūstošs (2).
- legato Plūstošs, ciešs saistījums starp toņiem.
- čaraža Pļāpa; nicinošs nosaukums jaunai meitenei.
- pļurkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļorkšs.
- pļukšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļokšs.
- mēlīgs Pļāpīgs, vīpsnājošs, satīrisks.
- kontušs Poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm; kuntušs.
- destruktīvs Postošs, ārdošs.
- zinātnīgs Pratīgs, zinošs.
- praeambulum Preambula; mūzikā: ievads, priekšspēle.
- kā nomērīts precīzi atbilstošs vajadzīgajam izmēram.
- elektroniskā iepirkšanās preču iegāde, izmantojot tiešsaistes vai citus interneta pakalpojumus, kādus piedāvā globālais tīmeklis.
- predikābilijas Predikātu klases, uz kurām norāda Aristotelis, papildinot savu mācību ar kategorijām (suga, veids, atšķirība, īpatnība, nejaušs).
- premjers Premjerministrs, valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs.
- nemagons Preparāts nematožu apkarošanai augsnē, tumšs šķidrums ar asu smaku.
- pretimnācīgs Pretimnākošs (2).
- pruntelīgs Pretimnākošs, labvēlīgs.
- metindions Pretkrampju līdzeklis, aminoindandiona atvasinājums, balts, ūdenī šķīstošs pulveris, lieto epilepsijas ārstēšanai.
- kontrmaršs Pretmaršs, marša manevrs, ko uzsāk, lai likvidētu ienaidnieka maršu-manevru un pēc tam to sakautu.
- busulfāns Pretvēža medikaments, alkilējošs citostatisks līdzeklis.
- hipo- Priedēklis ar nozīmi: pazemināts, pamazināts, zem normas esošs.
- hipo- Priedēklis ar nozīmi: zem-, apakšā esošs.
- kinetokardiogrāfija Priekšējās krūškurvja sienas sirds apvidus vibrāciju grafiska pierakste; vibrācijas dod priekšstatu par sirds kontrakcijām attiecīgajā krūškurvja vietā.
- sitamie skaņu rīki priekšmeti, kas rada skaņu, ja tos ritmiski kustina vai ieskandina; tautas mūzikas pašskanošie (skaņa rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā) un sitamie instrumenti.
- kubs Priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma.
- prevo Priekšnieks, priekšsēdis utt.
- pamats zem kājām priekšnoteikumi normālai eksistencei, darbam, stabils, drošs stāvoklis, materiāls nodrošinājums; garīgs līdzsvars.
- izlikšana Priekšsacīkšu izlozes metode, ar kuru tiek panākts, ka labākie sportisti netiekas savā starpā sacensību pirmajās kārtās.
- vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks.
- priekšsēdis Priekšsēdētājs (1).
- priekšsēdis Priekšsēdētājs (2).
- pr-js Priekšsēdētājs, -a (kopā ar uzvārdu).
- vicepriekšsēdis Priekšsēža vietnieks.
- īsais priekšskanis priekšskanis, ko izpilda kā izrotājamās skaņas ilguma vismazāko daļu.
- garais priekšskanis priekšskanis, kura ilgums ir puse no izrotājamās skaņas ilguma.
- ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma vai daļa.
- iespēle Priekšspēle.
- aprehenzija Priekšstata satura apzinīga uztvere un uzņemšana apziņā.
- animisms Priekšstats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
- korpuskulārā gaismas teorija priekšstats par gaismu kā par mazu daļiņu plūsmu, kas kustas ar gaismas ātrumu.
- infalibilitāte Priekšstats par pāvesta nemaldību ticības mācības jautājumos (kopš 1870. g. pāvesta nemaldības dogma).
- egocentrisms Priekšstats par sevi kā par dzīves, pasaules centru; galējs individuālisms, egoisms.
- heteroģenēze Priekšstats par sugu izcelšanos kā nejaušu krasi atšķirīgu no vecāku formām īpatņu parādīšanos, kas nosaka jaunas sugas veidošanos.
- tikumiskais ideāls priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
- ideālā gāze priekšstats par vielu, kurā pieņem, ka vielas daļiņas ir masas punkti, starp kuriem nav mijiedarbībasun kuru sadursmes ir absolūti elastīgas.
- arhetips Priekšstats par visu mugurkaulnieku skeleta uzbūves prototipu, kas nav pilnīgi realizējies nevienā no izmirušajiem vai mūsdienu dzīvniekiem.
- nojēga Priekšstats, arī izpratne.
- ķēms Priekšstats, fantāzijas tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
- saltacionisms Priekšstats, ka ar indivīdu pēkšņi var notikt saltācija - lēcienveidīga ģenētiska pārmaiņa, kas dod iespēju rasties jaunai sugai.
- vitālisms priekšstats, ka dzīvie organismi savas raksturīgās īpašības iemanto no universāla dzīvības spēka.
- kauzālisms Priekšstats, ka pasaules izcelšanos un tās turpmāko eksistenci nosaka noteikti apstākļi.
- šķitums Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere.
- paštēls Priekšstatu pašam par sevi summa.
- priekšpuisis Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā); strādnieks lauku saimniecībā, kuram saimnieks uzdod izkārtot darbā pārējos strādniekus, vadīt un kontrolēt to darbu.
- priekškalps Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā).
- priekšdzīvnieks Priekšstrādnieks.
- virskalps Priekšstrādnieks.
- cefalotakss Priežu dzimtas ģints ("Cephalotaxus"), Japānā augošs skujkoks, ko daudzviet audzē kā dekoratīvu koku.
- primārs ikterogēnais papilīts primāram stenotizējošam Fātera papillas ("papilla Vater-i") iekaisumam raksturīgu simptomu triāde: recidivējošs drudzis, žults kolikas, pārtraukumaina dzelte.
- anulācija Privātā vai publiskā, administratīva vai tiesu rakstura juridiska akta atcelšana, kurai ir atpakaļejošs spēks.
- profesionālā pilnveide profesionālās izglītības īpašs veids, kas dod iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā.
- profesionālā tālākizglītība profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
- pašapliecinošā prognoze prognoze, kas pati sevi apstiprina; ja cilvēks noteikti gaida no cita cilvēka vai sociālās grupas konkrētu uzvedību, tad gaidīšanas procesā viņš neapzināti veicina sava priekšstata realizāciju.
- primārs sklerotizējošais holangīts progresējošs hronisks fibrozs žultsvadu iekaisums ar nezināmu izcelsmi; biežāk novēro jauniem vīriešiem kombinācijā ar čūlaino kolītu; attīstās arī kā papildkomplikācija HIV nēsātājiem.
- progredients Progresējošs, pieaugošs.
- aizejošs Projām ejošs.
- Trimps prūšu mitoloģijā - auglības dievs, kura vārds rekonstruēts ņemot par pamatu Autrimpa, Natrimpa un Patrimpa vārdus, iespējams, ka priekšstati par šiem dieviem radušies funkcijām polarizējoties un vēlāk sadaloties.
- radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu); būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums).
- iztēle Psihiska norise - kā jauna radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
- tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piemēram, priekšstats).
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
- tirdoņa Psihisks nemiers, arī mokošs pārdzīvojums.
- apjukums Psihisks stāvoklis, kad ir zudis pareizs priekšstats par savu personību, laiku un telpu; izpaužas neizpratnes sajūtā.
- omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga laba pašsajūta, labs garastāvoklis.
- apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas.
- iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs radošs pacēlums, iedvesma, arī aizrautība.
- datīvisms Psihologa L. Gabriloviča mācībā sevišķs apzīmējums jēdzienu priekšstatiem, kas pēc viņa domām ir tikai vienkāršas zīmes.
- pareidolija psiholoģiska parādība, kad neskaidrs un nejaušs stimuls (parasti attēls) tiek kļūdaini uztverts kā atpazīstama forma.
- pterīns Pteridīna ciklu saturošs pigments; atrodams tauriņu spārnos un zīdītājdzīvnieku audos.
- skribents Publicists, žurnālists (parasti ar zemu kvalifikāciju, nenopietns, paviršs).
- publiskais līnijkatalogs publiskais tiešsaistes katalogs (angļu "Online Public Access Catalog"); katalogs _OPAC_.
- katalogs OPAC publiskais tiešsaistes katalogs (angļu "Online Public Access Catalog"); publiskais līnijkatalogs.
- blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums.
- lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu.
- tīrumpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Euxoa"), tauriņu priekšspārni pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo augsnes virsējos slāņos, kur barojas ar lakstaugu, gk. graudzāļu saknēm, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- dārzpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Mamestra"), tauriņu priekšspārni brūngani, pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo uz lakstaugu lapām, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- mājas apogs pūču dzimtas suga ("Athene noctua"), neliels Latvijā dzīvojošs putns ar saplacinātu galvu un dzintardzeltenām acīm.
- floskuls Puķains, tukšs izteiciens; frāze.
- rāze Pūles, nogurdinošs darbs.
- sistaltisks Pulsējošs; tāds, kas savelkas; tāds, kam ir sistole.
- punčis Punšs - alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
- punšis Punšs.
- Puroša ezers Purišs Pušas pagastā.
- Puraša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
- Puriša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
- Pūriša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
- Pūrīšu ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
- Purša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
- Puršu ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
- bakteriorodopsīns Purpursarkans, rodopsīnam līdzīgs, retinolu saturošs pigments, kas pārveido saules enerģiju elektroķīmiskajā enerģijā.
- konofīts Pusdienziežu dzimtas ģints ("Conophytum"), skaisti ziedošs sukulents, savvaļā Dienvidāfrikā.
- Bretaņa pussala Francijas ziemeļrietumos (fr. val. _Bretagne_), apskalo Lamanšs un Atlantijas okeāna Biskajas līcis, garums - >200 km, platums - līdz 120 km.
- pusdieks Pustukšs.
- pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils.
- emu Putnu klases kazuārveidīgo kārtas dzimta ("Dromaiidae"), nelidojošs putns, tikai 1 suga.
- zivjdzenītis Putnu klases krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums, parasti dzīvo tropos, 14 ģinšu, 91 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- alus putojošs alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no miežu iesala un apiņiem.
- šampūns Putojošs šķidrs, želejveidīgs vai krēmveidīgs līdzeklis mazgāšanai (parasti matiem).
- spumozs Putojošs, putveidīgs.
- špukteris Putojošs, stiprs alus.
- diskursīvs Racionāls, analizējošs.
- kreisie Radikālas, tagad gk. sociālistiskas, agrāk arī liberālas partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad radikāļi parlamentā ieņēma vietas pa kreisi no parlamenta priekšsēdētāja.
- boļševisms Radikāls marksistisks politiskās domas virziens, komunistiska mācība, kas realizējās Krievijas un PSRS kompartijas darbībā un bija arī paraugs citu valstu komunistiskajām partijām; vēlāk bieži vien pazemojošs apzīmējums revolucionārajam komunismam.
- radiopulsārs Radiodiapozonā pulsējošs kosmiskā elektromagnētiskā starojuma avots, pulsāra veids.
- radioslāpējošs Radioviļņus absorbējošs, vai vāji atstarojošs.
- sapņot Radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos; arī vēlēties, ilgoties.
- iesadomāties Radīt priekšstatu par ko; iztēloties.
- likties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- rādīties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- šķist Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- likties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
- rādīties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
- šķist Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
- rādīties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.); likties 2(1).
- likties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- šķist Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- kreatīvs Radošs, radītspējīgs.
- kreativitāte Radošums - radošs spēks, spēja izgudrot, ideju bagātība.
- apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams.
- spangains raibs, ābolains, krāsaini spīguļojošs.
- bērzu raibvērpējs raibvērpēju dzimtas suga ("Endromis versicolora"), tauriņa priekšspārni brūni ar baltraibu rakstu, sastopams bieži, mīt lapkoku un jauktos mežos, arī parkos.
- televeikals Raidījums, kurā izteikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
- spalva rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī [rakstāmspalva]{s:1911}
- askētisks Raksturīgs askētam, askētismam; ļoti atturīgs, vienkāršs.
- ritmformula Raksturīgs, iezīmīgs, labi atmiņā paliekošs neliels ritma veidojums, ko parasti izmanto vairākkārt.
- zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
- mets Rasējums, ko veido pēc skices un kas sniedz pilnīgu, vispusīgu priekšstatu par celtni.
- likties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
- šķist Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
- rādīties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.; likties 2(3).
- spiedze raudošs bērns.
- spiega raudošs bērns.
- dudulis Raudošs bērns.
- pīka Raudošs bērns.
- pļirka Raudošs bērns.
- krimpāns Raudošs mazs bērns.
- latimērija Recenta bārkšspuru zivju ģints ("Latimeria"), kas mīt lielā dziļumā.
- familiārais labdabīgais hroniskais pemfigs recidivējošs pārmantots pemfigs (autosomāli dominanta pārmantošana): saplūstošas papūlas, pūšļi, mitras erozijas un kreveles; brūngana ādas pigmentācija.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī spoks.
- kubs Regulārs sešskaldnis.
- Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona.
- soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību.
- nabis Reibinošs dzēriens, pagatavots no ķēves piena.
- samšu Reibinošs ķīniešu dzēriens, līdzīgs japāņu sakē.
- apskurbinošs Reibinošs; tāds, kas izraisa dziļu ekstāzi.
- reibīgs Reibinošs.
- reibs Reibinošs.
- reibulīgs Reibinošs.
- skurbinošs Reibinošs.
- bankšķis Rejošs suns.
- tīkls Apple Talk relatīvi vienkāršs un lēts lokālais tīkls, ko izstrādājusi firma "Apple", lai ļautu apvienot vienā tīklā dažādu firmu personālos datorus, izveidojot protokolu sistēmu atbilstoši atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelim.
- panenteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas cenšas savienot panteismu (kas Dievu identificē ar pasauli) ar teistisku priekšstatu par Dievu kā personu, kas stāv pāri pasaulei (dabai).
- angiokeratoma Reta ādas slimība, kas izpaužas kā sīki tumšsarkani mezgliņi ar raupju virsmu, simetriski uz rokām vai kājām.
- vampīrisms reti sastopama seksuālā patoloģija, kam raksturīgs sadisma un fetišisma savienojums, kad fetišs ir partnera asinis.
- revanša Revanšs.
- paskuda Riebeklis (apvainojums, pazemojošs apzīmējums); draņķis.
- Muts rietumsemītu mitoloģijā - draudīgais un varenais nāves dievs, mirušo valstības vadītājs, kurš uzsūta dabai sausumu un neauglību, cilvēkiem slimības un nāvi, viņa izskats ir atbaidošs un iedveš bailes pat dieviem.
- ķemīgs Rijīgi, steidzīgi ēdošs.
- manšete Riņķveida pārsējs (parasti spiedošs, imobilizējošs).
- skrejveltnis Ripojošs veltnis (kā) sasmalcināšanai.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- trolejbuss Ritošs bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai (parasti pilsētās), kura kustību nodrošina līdzstrāva, kas tiek pievadīta motoram pa gaisa vadiem un kontaktstieni.
- metas (arī kļūst, ir, retāk tiek) ap dūšu rodas (ir) noteikts garastāvoklis, noteikta fiziskā pašsajūta.
- pollicitatio Romiešu tiesībās apsolījums pilsētas komūnai par labu, kas šai gadījumā bija saistošs.
- instrumentum Romiešu tiesībās saistošs rakstisks dokuments, kas apliecināts ar notāra vai 3 liecinieku parakstiem.
- greznojošs Rotājošs.
- rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai); ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements; veltnis.
- griezulis Rotējošs (ķēdes) posms virvē.
- dirkas virbelis rotējošs apkalums grotbomja nokā, kura vienā atzarē iešēkelēta dirka, bet otrā - grotšote.
- velbomis Rotējošs bomis (ierīcē, iekārtā u. tml.) kustības pārnešanai.
- magnētiskais veltnis rotējošs cilindrs, kura virsma pārklāta ar magnētisku materiālu un kurā var ierakstīt datus.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- frēze Rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei); arī frēzmašīna.
- turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskā darbā.
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laikā.
- skreja Rotējošs iekārtas elements (kādu materiālu) sasmalcināšanai un sajaukšanai.
- griežlauks rotējošs magnētiskais lauks.
- vārpsta Rotējošs mašīnas elements griezes kustības un spēka momentu pārvadīšanai.
- ritenis Rotējošs riņķveida (iekārtas, ierīces u. tml.) elements spēka, griezes kustības pārnesei.
- ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam).
- kondensers Rotējošs sieta veltnis, kas no kokvilnas jēlšķiedras atdala putekļus un sīkos piemaisījumus.
- smerģele rotējošs slīpakmens zāģu u. tml. asināšanai.
- karuseļstends Rotējošs stends (tehniska iekārta).
- ritveltnis Rotējošs veltnis.
- driāde Rožu dzimtas ģints ("Dryas"), neliels, ložņājošs mūžzaļš augs ar ādainām, ovālām lapām, baltiem ziediiem, aug ar kaļķi bagātā augsnē kalnos un arktiskajā zonā.
- Passerina amoena rudkrūšu žubīšstērste.
- jaucēšs rūgstošs alus.
- uršeklis Rukšķošs sivēns.
- augšģērbs Rumpja augšdaļu, dažkārt arī delmus pilnīgi vai daļēji aptverošs plecģērbs, kas ir valkājams pārlaisti vai nepārlaisti kādam komplektējošam gurnģērbam.
- rumules Rumulas - īpašs ēdiens, ko gatavoja pirmajai ganu dienai.
- dasarunāties Runājot uzzināt, noskaidrot, arī izveidot kādu priekšstatu par ko.
- wāitils Runātājs, priekšsēdētājs.
- netīrumi Rupjš, aizskarošs vārds, izteikums.
- kioskapakšstacija Rūpnieciski izgatavota kompakta transformatoru apakšstacija.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
- vecumnormas Sabiedrībā vispārpieņemti priekšstati un ekspektācijas par to, kā kura vecuma cilvēkam būtu vai nebūtu jāizturas.
- sociālā problēma sabiedrības dzīvi satraucošs aspekts, kura risināšanā parasti iesaistās valsts varas institūcijas un sabiedrība.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- diferencējošs Sadalošs, atšķirošs.
- divisīvs Sadalošs.
- pašreferenciāls Saiknē ar sevi esošs.
- faktoloģisks saistīts ar faktu apkopošanu; faktus saturošs.
- epistemoloģisks Saistīts ar izziņas teoriju; izzinošs.
- jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs.
- atgaitīgs Saistīts ar kavēkli, šķērsli; kavējošs, traucējošs, aizkavēts, traucēts.
- konstitucionāls saistīts ar konstitūciju^1^, tai raksturīgs; saskanīgs ar konstitūciju^1^, tai atbilstošs.
- likumisks Saistīts ar likumu (2), tam raksturīgs; atbilstošs likumam (2).
- loģisks Saistīts ar loģiku (1), tai raksturīgs; loģikas (1) likumiem atbilstošs.
- lunārs saistīts ar Mēnesi, tam raksturīgs; uz Mēness esošs.
- stoicisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- monumentāls Saistīts ar monumentu, tam raksturīgs; plašs, ļoti nozīmīgs (par mākslas darbu).
- parafrastisks Saistīts ar parafrāzi (2), tāds, kas sevī ietver parafrāzi; aprakstošs.
- provokatīvs Saistīts ar provokāciju; tāds, kurā slēpjas provokācija; provokatorisks; provocējošs.
- satīrisks Saistīts ar satīru (1), tai raksturīgs; izsmejošs, zobgalīgs, dzēlīgi ironisks.
- stoisks Saistīts ar tikumību, pašsavaldību, tām raksturīgs.
- asfalts Saistmateriāls - 25-40% eļļvielu saturošs bitumens, ceļa seguma materiāls.
- neapnīkstams Saistošs, tāds par ko nezūd interese, patika.
- noģiedība Sajūtas, nojautas, priekšnojautas; priekšstati; noģida.
- noģida Sajūtas, nojautas, priekšnojautas; priekšstati.
- modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
- kā malkas cirtējs saka par cilvēku, kam ir ciešs miegs, laba ēstgriba.
- kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru) pa galvu (arī pa pieri) saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, pārsteidzošs, parasti nepatīkams.
- doglis Saka par ko cietu, iespējams, pielīdzinot vārdam "krams", arī viegli uzliesmojošs materiāls.
- kā zināms saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu.
- liela gaisma saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs; saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
- (tik) tumšs, ka vai acī (arī acīs) duras saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
- balta diena saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ja ir iestājusies diena.
- ne acī durams saka, ja ir ļoti tumšs un nekā nevar redzēt.
- ne acī durams (neredz) saka, ja ir ļoti tumšs.
- ne acī durams neredz saka, ja ir ļoti tumšs.
- tīrs gaiss saka, ja ir novērsts kas traucējošs.
- dur vai acis laukā (arī ārā) saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
- dur vai acis ārā saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
- priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir gaišs, labs noskaņojums.
- liela galva saka, ja kāds ir pārāk patstāvīgs, pārdrošs, nepaklausīgs.
- uz goda vārda saka, ja kas ir nedrošs, tik tikko turas, ir gandrīz nederīgs.
- kā izslaucīts saka, ja kas ir pilnīgi tukšs.
- kā rija saka, ja kaut kur ir ļoti tumšs, pilns putekļiem, dūmiem.
- asinis kāpj galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- asinis sakāpj (arī saskrien) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- asinis saskrien (arī sakāpj) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- dukurs (makā) saka, ja nav naudas, ja ir tukšs maks.
- galva reibst saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams
- galva griežas riņķī saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams, ja cilvēks ir apjucis.
- zeme pazūd zem kājām Saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis.
- kā ar cirvja pietu pa pieri saka, ja teiktais ir negaidīti ass, pārlieku tiešs, ja kas pēkšņi pārsteidz.
- vadzis lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
- koks Sakarīgs vienkāršs grafs, kas nesatur ciklus; izmanto datu šķirošanas un meklēšanas procedūrās.
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
- virtuālā ķēde sakaru posms, kas šķietami ir tiešs savienojums starp sūtītāju un saņēmēju, bet var arī izmantot dažādus maršrutus datu pārsūtīšanai.
- bārkšu sakne sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes; piesakne ap mietsakni; bārkšsakne.
- kulaks Sākotnēji nievājošs bagāta krievu zemnieka nosaukums; kolektivizācijas laikā 20. gs. 30. gados tā dēvēja gandrīz visus zemniekus, kam piederēja mājas un patstāvīga saimniecība.
- Podoces panderi saksaulu tuksnešsīlis.
- iepazīties sākt izprast, iegūt priekšstatu (par kādu, kāda raksturu u.tml.).
- evadē Sākumā nievājošs apzīmējums katoļu priesteriem, kas nolika savu amatu, vēlāk viņu pieņemts goda tituls.
- kroža Salīcis un lēni ejošs cilvēks.
- konkurētspēja Salīdzinošs konkrētās preces patēriņa un cenas parametru raksturlielums attiecībā pret analoģisku preci.
- kopvērtējums Salīdzinošs, apkopojošs vērtējums.
- peri- salikteņa daļa - vistuvāk esošs.
- stato- Salikteņos: stāvošs, nekustīgs.
- fils Salikteņu beigu daļa - mīlošs, draugs (piem., bibliofils, termofils).
- konglutinējošs Salipinošs.
- salošs Salstošs (par laika apstākļiem).
- azolla Salvīniju dzimtas tropu ūdens paparžu ģints ("Azolla"), sīks, peldošs šūnveidīgs augs; ūdenspaparde.
- sadūcis Samācies, dūmakains, tumšs, drūms.
- liels Samērā apjomīgs, plašs (par tekstu).
- pakupls Samērā bagāts, bagātīgs; arī paliels, paplašs.
- pelēcīgs Samērā blāvs, patumšs (par krēslu).
- paciešs Samērā ciešs.
- padrošs Samērā drošs.
- pelēkbāls Samērā gaišs ar pelēku nokrāsu.
- tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
- pieklājīgs Samērā labs, apmierinošs.
- pabrīvs Samērā neaizņemts, tukšs (par vietu, telpu).
- etniski stereotipi samērā noturīgi vērtējumu ietveroši priekšstati par dažādu etnosu un etnisko kopību grupu pārstāvju tikumiem, garīgajām un fiziskajām īpašībām.
- paplašs Samērā plašs (par platību, telpu).
- pastiprs Samērā reibinošs (par alkoholisku dzērienu).
- paass Samērā skarbs, aizskarošs, arī naidīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
- truls Samērā stiprs, neass, vienmērīgs, parasti ilgi neatslābstošs (par sajūtām, parasti sāpēm).
- strūkla Samērā šaurs, plūstošs, apkārtējās vides neierobežots (vielas) kopums, kura fizikālās īpašības (piemēram, ātrums, blīvums, temperatūra) atšķiras no vides fizikālajām īpašībām.
- melngans Samērā tumšs, gandrīz melns.
- tumsnējs Samērā tumšs.
- pasprasts Samērā vienkāršs pēc izturēšanās, uzvedības u. tml.
- pagaišs Samērā, arī mazliet gaišs.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs, nedrošs.
- pakošs Samērā, arī mazliet košs.
- parupjš Samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
- pasvešs Samērā, arī mazliet svešs.
- patumšs Samērā, arī mazliet tumšs (par krāsu); tāds, kas ir samērā, arī mazliet tumšā krāsā.
- ērkšis Saniknots, trakojošs cilvēks.
- merokoksalģija Sāpes augšstilbā un gūžas locītavā.
- tibialģija Sāpes lielajā apakšstilba kaulā.
- aizvainojošs Sāpinošs, sarūgtinošs, nesmalkjūtīgs, nievājošs.
- konfluents Saplūstošs.
- savirzīgs Saplūstošs.
- pieņēmīgs Saprotošs, patīkams.
- mezglojums Sarežģītu parādību, ideju u. tml., parasti ciešs, nedalāms, kopums.
- sarggars Sargājošs gars.
- sarkanspožs sarkani spīguļojošs, spilgti sarkans.
- šilkans Sarkanīgi spīguļojošs.
- Buphagus erythrohynchus sarkanknābja vēršstrazds.
- rubescents Sarkstošs; iesarkans.
- cerāmija Sārtaļģu florideju klases rinda ("Ceramiales"), augstāk attīstītās sārtaļģes, tumšsarkans zarots, plātņveida, plakans vai pavedienveida laponis, 4 dzimtas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 8 sugas.
- hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kalamīns Sārts smalks pūderis, maigs audus savelkošs aizsarglīdzeklis, kas sastāv no cinka oksīda un aptuveni 0,5% dzelzs oksīda; lieto ādas slimību ārstēšanā.
- transakcija Sarunas, arī vienošanās (ekonomikā, politikā); plašs (parasti finansiāls) darījums.
- Azazēls Saskaņā ar jūdaisma priekšstatiem - dēmoniska būtne, Bībelē minēts tikai sakarā ar grēku izpirkšanas dienas - svētku rituāliem.
- terminators Saskaņojošs elements kabeļa segmenta galā signāla atstarošanas novēršanai lokālajā tīklā.
- piestāvīgs Saskaņots, atbilstošs, saderīgs.
- heterologs Sastāvošs no audiem, kas nav tipiski attiecīgajai vietai.
- gigantocelulārs Sastāvošs no milzu šūnām, līdzīgs milzu šūnai.
- izocelulārs Sastāvošs no vienāda lieluma vai rakstura šūnām.
- brodīgs Sātīgs, barojošs.
- sātns Sātīgs, barojošs.
- karsts Satraucošs (parasti par domu).
- āsom satriecošs.
- trapjš Satrupējis koka gabals; sauss, ātri lūstošs koks.
- vakarains Satumsis, tumšs laiks.
- ķērīgs Satverošs, saprotošs.
- šots Sausa ieplaka vai izžūstošs sālsezers Sahāras ziemeļdaļā.
- otainis Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai.
- otainīte Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai.
- otains Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai.
- kataplazma Sautējoša komprese, piem., sildošs linsēklu aplikums, dažreiz ar medikamentu piejaukumu.
- entopisks Savā dabiskā vietā esošs (atšķirībā no ektopiska).
- ekscentriāde Savāds, dīvains, pārsteidzošs notikums; savādība, dīvainība.
- svešīgs Savāds, svešs.
- šarmants Savdabīgi, neatvairāmi pievilcīgs, valdzinošs (par cilvēkiem).
- Harē Savienojumā "Harē Krišna", Krišnas kustība - reliģiska kustība, pieslējusies hinduismam, dibināta ASV 1965.; tās locekļiem ir vienkāršs dzīvesveids; regulāri meditē; staigā skūtām galvām un oranžās "togās".
- jests Savienojumā "pa jestam" norāda uz labu esam, pa prātam esošs.
- plašsaziņas Savienojumā "plašsaziņas līdzekļi": masu informācijas līdzekļi.
- svešin Savienojumā "svešin svešs" - ļoti svešs.
- omulīgs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
- lēkšana Savienojumos "lēkšana no tramplīna", "lēkšana ar slēpēm": sporta veids - planējošs lidojums uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm no tramplīna iegūto inerci.
- mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs iesējums (piemēram, pavedienā); savilkta cilpa.
- aizkustinošs Saviļņojošs, aizgrābjošs.
- proporcija Savstarpējs, kādām normām atbilstošs (kā sastāvdaļu, elementu) samērs, savstarpēja, kādu normu noteikta (kā sastāvdaļu, elementu) atbilstība.
- žņaudzīgs Sažņaudzošs, spaidīgs.
- čēkšs Sēcošs, mazliet gārdzošs troksnis (elpošanas orgānos).
- sesils Sēdošs, tāds, kam nav kājas; nekustīgs, piem., audzējs.
- ieplaka Sekls, plašs pazeminājums (zemes virsā) ar samērā līdzenu dibenu.
- sekošs Sekojošs.
- sequens Sekojošs.
- fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir mīlamam cilvēkam piederošs priekšmets.
- semipelagieši Semipelagianisma galvenie literārie priekšstāvji.
- orhestra Senās Grieķijas un Romas teātrī - īpašs laukums, uz kura atradās koris.
- haoss sengrieķu mitoloģijā — tumšs, dziļš bezdibenis; bezgalīga pirmatnējā masa, no kuras cēlies viss, kas eksistē pasaulē.
- oikumene Sengrieķu priekšstatos - cilvēku apdzīvotā Zemes virsas daļa.
- Galēns Sengrieķu un romiešu ārsts un dabaszinātnieks (Galen; ap 130. g. - ap 200. g.), apkopoja antīkās medicīnas priekšstatus vienotā mācībā, kas ietekmēja medicīnas attīstību vairāk nekā 1000 gadus pēc viņa nāves.
- pani senindiešu mitoloģijā - dēmonu grupa vai dēmoniska cilts, Indras ienaidnieki, kas attēloti kā melīgi radījumi, kam nav ne ticības, ne kulta; nav izslēgts arī, ka šīs cilts raksturojums atspoguļo mitoloģizētus priekšstatus par kādu reālu cilti, kas bija naidīga āriešiem.
- Tārkšja senindiešu mitoloģijā - dievišķs zirgs, divreiz minēt Rigvēdā, žigls, varens, vienmēr uzvarošs, traucas cīņā, viņu piesauc kā Indras velti; senajos vēdiskajos tekstos viņš ir putns.
- naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas.
- višvedevas senindiešu mitoloģijā - īpašs dievu (dažkārt arī zemāko dievu) grupējums visa panteona ietvaros, kuram nav vienota, visiem kopīga raksturojuma, pie tiem griežas ar dažādiem lūgumiem, aicina piedalīties upurēšanā u. tml.
- bekešs Senlaicīgs garš mētelis: silts, pieguļošs mētelis.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- septiktanks Septiks - īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
- sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem.
- marche funebre sēru maršs.
- merkaptāni Sēru saturošs organisks savienojums ar nepatīkamu smaku, kurā -SH grupa saistīta ar ogļūdeņraža atlikumu; lieto par piedevām - brīdinātāju pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- dimetilsulfoksīds Sēru saturošs organisks šķīdinātājs.
- tiofēns sēru saturošs pieclocekļu heterociklisks savienojums C~4~H~4~S.
- membranīns Sēru saturošs proteīns, atrodams radzenes mugurējā robežplātnītē un lēcas kapsulā.
- mākonis serveru tīkls datu glabāšanai tiešsaistē.
- heksaedrs Sešskaldnis.
- hexacorallia Sešstarainie koraļļi.
- heksagramma Sešstūra zvaigzne, kas izveidota no diviem vienādmalu trijstūriem, piem., Dāvida zvaigzne.
- seksagonāls Sešstūra-, sešstūru-.
- koncertīna Sešstūraina hromatiska rokas harmonika (vienbalsīgai muzicēšanai).
- seškantains Sešstūrains, seššķautņains.
- seškantīgs Sešstūrains, seššķautņains.
- heksagonāls Sešstūrains.
- heksagons Sešstūris; ģeometriska figūra ar sešiem stūriem.
- seksagons Sešstūris.
- pašiedvesma Sevis iedvesma; pašsuģestija.
- izmeklēts Sevišķi rūpīgi izraudzīts; augstām prasībām atbilstošs; izsmalcināts.
- mazūdens Sezonāls, ilgstošs, zems ūdenslīmenis upēs, ko nosaka sausi vai auksti laikapstākļi.
- džinkste Sīcošs kukainis.
- Soido Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Sosoms un Souvs.
- Souvs Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Sosoms.
- Sosoms Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Souvs.
- Sido Sida, Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Soido, Sosoms un Souvs.
- cieksts Sieksta, zemē gulošs koks.
- aploda Sienā iestiprināts un ailu aptverošs ietvars loga vai durvju iestiprināšanai.
- uguns aizsargsiena siena starp divām (parasti ar eļļu pildītām) apakšstacijas elektroiekārtām uguns izplatīšanās ierobežošanai ugunsgrēka gadījumā.
- pašnesošā siena siena, kas nodrošina ēkas stiprību, noturību un stingrumu, uzņemot vēja un pašsvara radīto slodzi, piemēram, ēkas galasiena, ja uz tās nebalstās pārseguma un jumta konstrukcijas.
- nesošā siena siena, kas nodrošina ēkas stiprību, noturību un stingrumu, uzņemot vēja, pašsvara, pārseguma un jumta konstrukciju radīto slodzi.
- dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis.
- jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, sāls un bieži ķimeņu piedevu un kam nav nepieciešams īpašs nogatavināšanas periods.
- apakšlindraks Sieviešu apakšsvārki.
- porģeles Sieviešu svārki un apakšsvārki.
- virsbrunči Sieviešu svārki, ko valkā virs apakšsvārkiem; sieviešu svārki.
- čura Sieviete (pazemojošs apzīmējums).
- ķeska Sieviete (pazemojošs apzīmējums).
- sekssimbols Sieviete vai vīrietis, kurš vispilnīgāk atbilst konkrētā vēsturiskā situācijā vispārpieņemtajam seksuālās pievilcības priekšstatam.
- misogīns Sievietes nīstošs.
- ginekonoms Sievu uzraugs, Senajās Atēnās - īpašs amats sievu greznības apkarošanai.
- ginaikonoms Sievu uzraugs, senās Atēnās īpašs amats sievu greznības apkarošanai.
- siju balstīšana siju atbalstīšana uz nesošām ārsienām un iekšsienām, vajadzības gadījumā ievietošana sienās speciāli izveidotās slēgtās vai vaļējās ligzdās.
- tīklblakts Sīka augēdāja blakts ar šūnainiem priekšspārniem.
- smierkne Sīks, ilgstošs lietus.
- blusenes Sīks, ložņājošs purvu vai (priežu) mežu ogulājs ar melnām ogām un ādainām lapām.
- zigzdains Sīkumains, tukšs.
- gaisa dzesētājs siltummainis gaisa temperatūras pazemināšanai; parasti lieto virsmas dzesētājus, kuros gaisu dzesē caurulēs plūstošs aukstumnesējs; dzesēšanu intensificē, apsmidzinot cauruļu virsmu ar ūdeni vai sāļu šķīdumu.
- termogens Siltumu radošs.
- termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators.
- siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
- vorsalīns Siltumu un skaņu izolējošs grīdas seguma materiāls, kam augškārta veidota no sintētiskās dzijas cilpām, bet pamatne ir polivinilhlorīda plēve.
- perēkļainā miksedēma simetriski novietoti ādas sabiezējumi, kas aproces veidā apņem apakšstilbus; vērojami vairogdziedzera funkcijas traucējumu gadījumā.
- žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass var mainīt savu virzienu telpā.
- sinchronisks Sinhronisks - vienlaicīgs, vienā laikā notiekošs.
- ekstazī tabletes sintētisks, psihoaktīvs (smadzeņu darbību ietekmējošs) preparāts, kas izraisa smadzeņu bojājumus; iekšķīgi lietojamas tabletes, kuru lietošanas rezultātā parādās uzbudinājums, pasliktinās redze, paaugstinās arteriālais asinsspiediens.
- intrakardiāls Sirds dobumos esošs, norisošs.
- struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls.
- latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters.
- elektroniskās bankoperācijas sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai izmantojot tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
- furāns Skābekli saturošs pieclocekļu heterociklisks savienojums C4H4O; lieto organiskajā sintēzē.
- sulfītvārskābe Skābos sērpaskābes sāļus saturošs sulfītvārīšanas šķīdums ar izšķīdušā sērpaskābes anhidrīda pārākumu.
- uzraksts skaidrojošs teksts loga augšējā pusē, uz ekrāna pogas vai zem attēla.
- viennozīmīgs Skaidrs (2), nepārprotams (2), arī tiešs (2).
- skaidra bilde skaidrs priekšstats par ko, skaidrs skatījums uz ko
- dzidrs Skaidrs un caurspīdīgs, arī mirdzošs.
- ēdrs Skaidrs, ērts; plašs.
- lustrīns Skaisti spīdošs tafta veida audums; šķēri - organzinzīds, audi - trēmazīds vai mākslīgais zīds.
- daiļjūtīgs Skaistumu, mākslu izprotošs, uztverošs.
- iracionāls skaitlis skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis; bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis.
- piļa Skaļi raudošs bērns.
- spalgans skaļi skanošs, spalgs.
- bļauris Skaļi, nesavaldīgi raudošs bērns.
- skalains Skaļš, labi plīstošs, šķiedrains.
- epatējošs Skandalozs, šokējošs.
- šļāgs Skaņa, ko rada tekošs ūdens.
- skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem.
- ass Skarbs, aizskarošs, arī naidīgs (par valodu, izturēšanos).
- atkarpains Skarbs, ass, tiešs (par izteicienu, runu).
- stoņģis Skārda bundža, koka trauks, nicinošs nosaukums jebkuram (vecam) traukam.
- štrihs Skārums - skaņveides paņēmiens (plūstošs, aprauts, smagnēji akcentēts u. tml.).
- acu pametiens skatiens (parasti paviršs).
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kā darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
- albuminoīds Skleroproteīns, vienkāršs proteīns, kas nešķīst neitrālos šķīdinātājos.
- skuešs Skvošs.
- galaktolipīds Slāpekli saturošs lipīds bez fosfora, kurā ietilpst galaktoze; cerebrozīds.
- slāpekļains Slāpekli saturošs.
- smieklu gāze slāpekļa oksīds N~2~O - anestezējošs līdzeklis.
- amilnitrīts Slāpekļpaskābes izoamilesteris, iedzeltens, gaistošs šķidrums; paplašina asinsvadus, pazemina asinsspiedienu; lieto pret astmu, stenokardiju, migrēnu.
- kā (viena) ūkņa slapjš; tumšs; drūms.
- komplimentārs Slavējošs, cildinošs.
- slavējošs Slavinošs.
- uzteicošs Slavinošs.
- vendi Slāviskie Augšlausitzas un Lejlausitzas iedzīvotāji Vācijā, valoda (vendu jeb sorbu valoda) pieder pie rietumslāvu valodām un sadalās augšsorbu un lejsorbu dialektos, vēl 20. gs. 1. pusē to pa daļai runāja Sprēvaldē un Lausitzā.
- chassé slīdošs dejas solis.
- panorāmas titrs slīdošs titrs, kas virzās horizontāli pāri ekrānam.
- ragavas Slīdošs transportlīdzeklis kravu vešanai pa samērā slidenu virsmu (parasti pa sniegu, ledu).
- grūtums Slikta fiziskā pašsajūta, arī slimība.
- sliktums Slikta pašsajūta; nelabums.
- kolbasit Slikta pašsajūta.
- šļengana dūša slikta, ar nelabunu saistīta pašsajūta.
- kuburoties Slikti piegulošs (par uzvalku).
- vamzīgs Slikti pieguļošs, arī biezs, rupja auduma vai adījuma (par apģērba gabalu).
- pliekans Slikts, gurdens (parasti par psihisku stāvokli, fizisko pašsajūtu).
- halturščiks Slikts, paviršs strādnieks; haltūrists.
- zlēme Slikts, paviršs, neveikls strādnieks.
- spondilartrīts Slimība, kas sākas ar nenoteiktām muguras sāpēm, kā lēni progresējošs iekaisums un vēlāk rada deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā; Behtereva slimība.
- skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās; cinga.
- mēra jumprava slimību, ko dēvēja par melno nāvi, iemiesojošs gars.
- autopsihoze Slimīgs stāvoklis ar traucētu priekšstatu par paša personu.
- klamasts Slinks, paviršs cilvēks (lamuvārda nozīmē).
- smace Smacējošs, neelpojams gaiss, kas pilns ar dūmiem un putekļiem.
- traģēdija Smags, postošs notikums, apstākļi; liela nelaime.
- birda Smalks, smidzinošs lietus; arī smalks sniegs.
- dedzīgs Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm); dedzinošs.
- smash Smešs 2 - ledus dzēriens, maisījums no liķiera, ābolu vīna, cukura un sasmalcināta ledus.
- margojošs Smidzinošs, smalks (par lietu).
- margots Smidzinošs, smalks (par lietu).
- margs Smidzinošs, smalks (par lietu).
- ichors Smirdošs šķidrums, kas tek laukā no gangrēnoziem augoņiem.
- pusiemidzis Snaudošs, daļēji iemidzis.
- dusošs Snaudošs.
- kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piemēram, ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks.
- ziemziede Sniegroze - gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs.
- iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko); darīt zināmu.
- frīstails Snovošanas stils (sniega akrobātika) un tam atbilstošs sniegadēlis.
- etniski jūtīga prakse sociālā darba prakse, kurā tiek ņemtas vērā dažādu etnisko grupu kultūras tradīcijas; tās pamatā ir dialogs, kurā sociālais darbinieks noskaidro klienta priekšstatus par to, ko viņam nozīmē viņa kultūras tradīcijas un kāda ir to loma viņa dzīvē, un tiek kopīgi lemts, kā tās būtu jāņem vērā klienta un sociālā darbinieka sadarbībā.
- estētiskais ideāls sociāli nosacītu priekšstatu kopums par pilnvērtīgu dzīvi un pilnvērtīgu cilvēku.
- solnce Solutāns (narkotisku vielu saturošs medikaments).
- lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plašs purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs.
- oposums Somaiņu kārtas dzimta ("Didelphidae") - mazs primitīvs gaļēdājs vai kukaiņēdājs, parasti ar garu tvērējasti, Amerikā dzīvojošs grauzējs.
- paldriķis Spainis (kāds īpašs spaiņa veids).
- riteņpāra ritenis speciālas formas ritenis (vienlaidvelmēts vai sastāvošs no riteņa centra un bandāžas), kas uzstiprināts uz ass; riteņa velšanās loka diametrs ir no 950 mm (vagoniem) līdz 1250 mm (lokomotīvēm).
- šļakata Spēcīgi, spēji lidojošs, plūstošs samērā neliels (šķidras vielas) kopums.
- šalts Spēcīgi, spēji plūstošs (gāzes, parasti gaisa) kopums.
- šalts Spēcīgi, spēji plūstošs (šķidras vielas) kopums.
- katehu Spēcīgs savelkošs līdzeklis, iegūts no akācijas "Acacia catechu (L. fil.)" koksnes; senāk lietots pret caureju, vietēji - kakla skalošanai.
- zaļš Spēcīgs, arī plaukstošs.
- dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada kas grūstošs, krītošs.
- soļots zirgs spēcīgs, labi soļojošs zirgs.
- ciets Spēcīgs, noteikts, stingrs (par kustību); ciešs (2).
- svēšs Spēcīgs, pārliecinošs.
- smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
- viesuļvējš Spēcīgs, postošs vējš (parasti viesuļvētras laikā); arī viesulis.
- patētika Spēcīgs, saviļņojošs, aizraujošs emocionāls stāvoklis; spēcīgu, saviļņojošu, aizraujošu jūtu atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
- varīns Spēcīgs, varošs.
- tonizējošs Spēcinošs zāļu līdzeklis.
- anticipācija Spēja paredzēt rīcības, darbības rezultātus, spēja apziņā prognozēt, "modelēt" gaidāmos notikumus; paredzējums; iepriekšējs pieņēmums, priekšstats.
- izdoma Spēja radīt domāšanas procesā ko jaunu (tēla, priekšstata, idejas u. tml. veidā); attiecīgais psihiskais process.
- bezatteices darbs spēkratu un/vai to agregātu drošs darbs, bez atteicēm kādā noteiktā laika periodā.
- spiltens Spīdīgs, gaišs.
- zvīļots Spīdīgs, mirdzošs, spožs.
- spīdakmens Spīdīgs, spīguļojošs akmens.
- korona Spīdošs rajons, apgabals ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā gāzu izlādē.
- Mēness dārziņš spīdošs riņķis ap Mēnesi, halo fenomens, kas rodas, gaismai atstarojoties ledus kristālos augstajos spalvu mākoņos.
- fosforisks Spīdošs, gaišs.
- spurdzīte Spīguļojošs burbulis; spurdze (5).
- spurdze Spīguļojošs burbulis.
- spulgezers Spīguļojošs ezers.
- fiška Spilgta, būtiska īpatnība; īpatnējs paņēmiens; kaut kas aizraujošs, intriga, noslēpums.
- demonstratīvs Spilgti izpausts, izaicinošs (par rīcību, izturēšanos).
- piedzīvojums Spilgts, negaidīts, arī satraucošs notikums.
- kodīgs Spilgts, žilbinošs.
- skadrs Spilgts, žilbinošs.
- spinalioma Spinocelulārs vēzis, ādas un čūlojošs gļotādas vēzis.
- jauks Spirgts, veldzējošs (piemēram, par lietu, gaisu).
- Vesa Spišska Nova Vesa - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vesa Spišska Stara Vesa - pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.).
- triezīgs Spītīgs, izaicinošs.
- sporogēns Sporas veidojošs.
- starpfinišs Sporta sacensības starpposma finišs.
- kandids Spoži balts, gaišs; nemākslots, atklāts, sirsnīgs; laimīgs.
- splendids Spožs, spīdošs, izcils.
- spuldzīgs Spožs, spīdošs.
- vizulis Spožs, vizuļojošs priekšmets, ko (parasti) izmanto rotāšanai; spoža, vizuļojoša rota.
- brizants sprāgstošs, viegli eksplodējošs.
- zvērs Spulgojošs, dedzīgs.
- zvērošs Spulgojošs, spīdošs.
- vaskaugi Spurdžziežu dzimta, mirikacejas un tās ģints - mirikas, stipri smaržojošs kaugs (krūms), spurdžu zvīņas plikas, auglenīcu spurdzes sīciņas.
- ambulants Staigājošs, piem., slimnieks, kas pārcieš slimību staigājot, nemainot dzīves veidu; slimības process, kas pāriet no vienas ķermeņa daļas uz otru.
- palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu.
- plakanstaipeknis Staipekņu dzimtas ģints ("Diphasium"), lakstaugi, sporaugi, stulbājs daļēji iegremdēts substrātā, ložņājošs, zari stāvi, vairākkārt dakšveidā zaroti; \~30 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- štrams Stalts, iznesīgs, izskatīgs; brašs.
- standartkompass Standartam atbilstošs, pārbaudīts un noregulēts kompass.
- brāķis Standartam neatbilstošs, zemas kvalitātes.
- inter- Starp-, vairākus aptverošs (piem., internacionāls).
- starpkultūru mācīšanās starpkultūru komunikācijā nepieciešamo zināšanu un prasmju apguves process, savas un citu kultūru izpratne, priekšstats par kultūru mijiedarbības principiem.
- interkondilārs Starppauguru, starp (locītavas) pauguriem esošs.
- AMF starptautiska kompānija, kurai pieder ļoti plašs boulinga zāļu tīkls, boulinga zāles aprīkojuma un spēles piederumu ražotāja.
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā.
- Potjomkina sādža stāsta, ka Potjomkins centies carienei Katrīnai II radīt iluzorisku priekšstatu par stāvokli iekarotajā Krimā - kad cariene 18. gs. 80. gados apceļoja jaunpievienotās zemes, un pavēlējis gar ceļiem uzcelt skaistas paraugsādžas.
- iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par ko).
- naratīvs Stāstošs, vēstošs.
- heterostereotips Statisks priekšstats par kādu citu personu vai grupu.
- autostereotips Statisks priekšstats par sevi un savu grupu.
- bezmiegs Stāvoklis, kad cilvēks nevar iemigt vai iemieg ar grūtībām, bet miegs nav dziļš un ilgstošs.
- šats Stāvoklis, kad ir slikta pašsajūta, kad rodas reiboņi.
- encefalopsija Stāvoklis, kurā slimniekam noteiktas krāsas izraisa noteiktu vārdu, skaitļu, smaržu u. c. priekšstatus.
- stāvušs Stāvošs (par ūdeni ūdenstilpē).
- apgultiņa Stāvošs ūdens, sevišķi uz lauka.
- plancis Stāvošs, sastāvējies ūdens.
- aprāvējis Stāvošs, smirdīgs, dzelzi saturošs, ar krāsainu plēvi (rāvu) pārklāts ūdens.
- kritums Stāvus lejupejošs (parasti ceļa, kalna, upes gultnes) slīpums.
- steliņš Steliņģis - katram zirgam ierīkots īpašs nodalījums stallī.
- Lapzemes stērste stērstu dzimtas suga ("Calcarius lapponicus"), Latvijā reizēm sastopama kā caurceļotāja; Lapzemes piešstērste.
- gaudīgs Stiepts spalgs, svelpjošs (par skaņām).
- ūdensstikls Stiklējāds, verdošā ūdenī šķīstošs kramskābes savienojums ar alkalijām, kālija vai nātrija silikāts.
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls.
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne.
- fotohromiskais stikls stikls, kas ultravioletā (arī redzamās gaismas) starojuma ietekmē kļūst tumšs, bet pēc laika caurspīdīgumu (bezkrāsainību) atgūst; lieto gaismas filtriem un speciālām brillēm.
- parabola Stilistisks izteiksmes veids - līdzība, kurai ir noteikts zemteksts; īss, pamācošs alegorisks stāstījums, kura morāle izteikta ar līdzību.
- betele Stimulējošs līdzeklis, lieto Dienvidāzijā, sastāv no sasmalcinātām beteļpalmu sēklām, dzēstiem kaļķiem un dažādām piedevām, kā kanēlis, tabaka u. c., kas ietīts beteļpiparu lapā, krāso siekalas.
- bensedrīns Stimulējošs līdzeklis, pieskaitāms narkotiskām vielām, amfetamīns.
- apilaks Stimulējošs līdzeklis, sauss bišu peru pieniņš.
- stindzīgs Stindzinošs (2).
- virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
- strings Stingrs (2) - tāds, kas ir cieši, stabili sasaistīts, nostiprināts; ciešs.
- spartisks Stingrs, noteikts; arī vienkāršs, pieticīgs.
- kaulaina acs stings skatiens; arī nenovīdīgs, pārmetošs skatiens.
- kriptopodija Stiprs apakšstilba lejasgala un pēdas virsas satūkums; pēda zaudē savas kontūras.
- karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
- smags Stiprs, koncentrēts, arī reibinošs (parasti par smaržu).
- tvanīgs Stiprs, reibinošs (par smaržu).
- tvīksmīgs Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu); tvīksmains (1).
- tvīksmains Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu); tvīksmīgs (1).
- sinkatateze Stoiķiem aktīva piekrišana kādam spriedumam, kas pamatojas evidencē vai kādā neatvairāmā t. s. kataleptiskā priekšstatā.
- Apaščas svīta stratigrāfiska vienība apakšsilūra nogulumu slāņkopā Latvijas dienvidu daļā, Lietuvas rietumu rajonos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums - līdz 11 m, nogulumi satur hitinozojus un konodontu elementus, kuru sastāvs liecina par piederību pie Landoveru stāva.
- hondrosarkoma Strauji augošs skrimšļa audzējs.
- strautupīte Strauji plūstošs strauts.
- straujūdens Strauji plūstošs ūdens.
- RPGN Strauji progresējošs glomerulonefrīts (angļu "rapidly progressive glomerulonephritis").
- šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums.
- virpulis Strauji, spraigi norisošs notikumu, procesu kopums.
- laidiens Straujš, plašs vilciens (ar otu, piemēram, gleznojot).
- sturbulis Straujšs, paviršs strādnieks.
- daideris Streipuļojošs dzērājs.
- kuldurīgs Streipuļojošs, ļodzīgs.
- ģeņģerisks Streipuļojošs.
- streipelīgs Streipuļojošs.
- taisnīgums Strīdu risināšanas princips un tāds tiesisko attiecību stāvoklis, kas kopumā atbilst vēsturiski un sociāli determinētiem racionāliem un morāliem priekšstatiem un kritērijiem.
- pioftalmija Strutojošs acs ābola iekaisums.
- stafilodermija Strutojošs ādas iekaisums, ko ierosina stafilokoki.
- milze Strutojošs audu iekaisums, sevišķi pirkstgalos.
- rinoblenoreja Strutojošs deguna gļotādas katars.
- encefalosepse Strutojošs galvas smadzeņu iekaisums.
- sikoze Strutojošs matu maisiņu iekaisums.
- pionefrīts Strutojošs nieres iekaisums.
- piooforīts Strutojošs olnīcas iekaisums.
- piosalpingīts Strutojošs olvada iekaisums.
- pioperikardīts Strutojošs sirds apvalka iekaisums.
- strutojs Strutojošs.
- piofāgija Strutu norīšana, ja ir strutojošs process mutes dobumā.
- piofāģija Strutu norīšana, ja ir strutojošs process mutes dobumā.
- sulošs Sulojošs.
- siamangs Sumatras salā mītošs gibonu dzimtas cilvēkpērtiķis; tam ir kopā saauguši pirksti un kakla maiss.
- sūrkstošs Sūrstošs.
- kserafions Susinošs kaisāmais pulveris.
- babīna Sutašs - no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
- sutaša Sutašs.
- zotašs Sutašs.
- bils Svarīgs spēkā esošs likums.
- moments Svarīgs, izšķirošs apstāklis, svarīga pazīme, nozīmīgs faktors (parādībai dabā vai sabiedrībā).
- sveloņa Svelošs karstums vai aukstums.
- kodīgs Svelošs.
- pieteksnis Svešs jērs, kas pieklīdis no cita bara.
- svešinieks Svešs, nepazīstams cilvēks.
- aliens Svešs, nepiederīgs.
- neiepazīts Svešs.
- konvokācija Svētās Romas valsts kārtu priekšstāvības sasaukšana ķeizara ievēlēšanai, beidzamo reizi notika 1790.
- sveļš Svilinošs, kvēlains.
- spīdzīgs Svilpjošs, smalks (tonis).
- votivs Svinīgam solījumam atbilstošs.
- trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš).
- diskusiju grupa šāda grupa, kas apmainās ar informāciju tiešsaistes režīmā, izmantojot tērzēšanas retranslēšanu internetā un interešgrupas adresātu sarakstu.
- mēnesis Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs.
- kukainis Šāds parazitējošs dzīvnieks (parasti uts).
- citerior Šai pusē esošs, tuvs; senatnē pavārds vietām, kas raugoties no Romas atradās šaipus kāda kalna, upes utt.
- šausls Šaudīgs, paviršs.
- strīmers Šaurs mirdzošs kanāls, kas elektriskā lauka ietekmē izveidojas gāzē.
- šķīvītis Šaušanas sacensībās - lidojošs mērķis, ko izmet speciāla ierīce.
- glodene Šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām.
- dugongs Šīs ģints suga ("Dugong dugong"), Indijas okeānā un Sarkanajā jūrā mītošs liels (līdz 3 m garš) jūrassirēnu kārtas zīdītājs ar saplacinātu asti.
- rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains.
- Acarospora veronensis šīs ģīnts sugas, kas retāk sastopama uz granīta kā tumšsarkani lapoņi.
- astpūpēdis Šīs rindas dzimta ("Hysterangiaceae"), bumbuļveidīgi pazemes augļķermeņi, perīdijs vienslāņa, reizēm izzūdošs, gleba ar dažādas formas dobumiem, kuru sieniņas, sporām nogatavojoties, pārvēršas pusšķidrā masā, Latvijā 2 ģintis, 2 reti sastopamas sugas.
- ači Šķaudīšanas skaņu apzīmējošs vārds.
- piedurtā siena šķērssiena, iekšsiena, kas ir savienota ar kapitālo sienu.
- šķīdnis šķīdonis, kūstošs sniegs.
- nafta Šķidrs derīgais izraktenis - eļļains, degošs ogļūdeņražu maisījums.
- krotonaldehids Šķidrums ar ļoti asu smaku, gaistošs ar ūdens tvaikiem, rodas divām acetaldehida molekulām kondensējoties dažādu vielu ietekmē.
- peņauka šķiedraina virve (nicinošs apzīmējums).
- metamucils Šķiedrvielas saturošs caurejas līdzeklis.
- zveirs Šķielējošs, greizs.
- šķiels šķielējošs.
- greizacīgs Šķielējošs.
- aura Šķietams spīdošs oreols ap cilvēku.
- subsumptivs Šķietams, pakārtojošs; subsumtivs.
- subsumtivs Šķietams, pakārtojošs.
- tankšala Šķindošs bleķa trauks.
- superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs.
- precipitinogēns Šķīstošs antigēns, kas izraisa precipitīna rašanos.
- celulozes ksantogenāts šķīstošs produkts, ko iegūst, apstrādājot sārmaino celulozi ar sēroglekli CS2; lieto celofāna un viskozes ražošanai.
- dakriolīns Šķīstošs proteīns asarās.
- šļupstanisks Šļupstošs.
- stridors Šņācošs vai svilpjošs elpošanas troksnis, kad augšējie elpceļi sašaurināti.
- zūzenis Šņācošs vējš.
- elsas Šņācošs, ritmisks troksnis.
- žvīkšis Šņācošs, švīkstošs troksnis.
- Kura šumeru-akadiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības, pazemes nosaukumiem, kas spilgti izsaka senās Divupes iedzīvotāju priekšstatu par nāvi kā totālu galu un veļu valstību kā dzīvo valstības pretstatu un noliegumu.
- Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica.
- antiblastisks Šūnu (baktēriju, audzēju) augšanu kavējošs.
- žvika Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs.
- žvikaste Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs.
- žvikstiņš Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs.
- šiveris Šurp un turp skraidītājs, paviršs izdarītājs.
- žvīkstējiens Švīkstošs troksnis.
- melni tā, ka (kas) ir vai kļūst [melns]{s:2330} vai ļoti tumšs
- melni tā, ka ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, zilas) krāsas tonis
- sliktai Tā, ka ir nepatīkama fiziskā pašsajūta, vemšana, reibonis.
- pašā (arī tieši) laikā, arī pašā reizē Tā, ka ir piemērots, atbilstošs (par apģērbu, apaviem).
- tieši (arī pašā) laikā Tā, ka ir piemērots, atbilstošs (par apģērbu, apaviem).
- pašā reizē Tā, ka ir piemērots, atbilstošs pēc lieluma (par apģērbu, apaviem).
- pašā (arī tieši) laikā Tā, ka ir piemērots, atbilstošs pēc lieluma (par apģērbu).
- falsum Tāda cilvēka darbība, kuras dēļ otram rodas nepareizs priekšstats par priekšmetu, vārdiem, dokumentu vai vispār lietu.
- misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem.
- aperceptīvie savienojumi tādi priekšstatu savienojumi, ko noteic mūsu aktīvie pārdzīvojumi, uzmanība un interese.
- pusplats Tāds (apģērbs, apģērba piederums), kas nav piegulošs, ir samērā plats; paplats.
- burvīgs Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības; apburošs.
- vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- nepazīstams Tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams; svešs (1).
- intransitīvs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); nepārejošs.
- transitīvs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); pārejošs (3).
- prosts Tāds (darbs, process), kura veikšanai nav vajadzīga sevišķa prasme; nesarežģīts, vienkāršs; nekvalificēts.
- melngalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir melns vai ļoti tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- tumšgalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- bezzvaigžņains Tāds (laika posms), kad nespīd zvaigznes; tāds, kur nespīd zvaigznes (par debesīm); tumšs, apmācies.
- transgēnisks Tāds (par augu, dzīvnieku vai mikroorganismu), kam ar gēnu inženierijas palīdzību pievienots svešs gēns.
- baltpieris Tāds (parasti, kumeļš), kam ir balts vai gaišs apmatojums uz pieres.
- pills Tāds (priekšmets, parasti trauks), kas (līdz malām) ir piepildīts (ar ko); pretstats: tukšs.
- viegls Tāds (žanrs, mākslas darbs), kam ir izklaidējošs raksturs.
- sabiedriskā drošība tāds cilvēku sabiedrībā pastāvošs attiecību un saistību stāvoklis, kad tiek stingri ievērotas tās juridiskās un tehniskās normas, kas vērstas uz bīstamu situāciju novēršanu un kas garantē šīs cilvēku, sabiedrības un valsts intereses.
- tāls Tāds, ar ko nav garīgas saiknes, tuvības; tāds, par ko ir maza interese; arī svešs, vienaldzīgs.
- ireāls Tāds, kā nav vai kā nevar būt īstenībā; iedomāts, fantāzijā eksistējošs; nereāls.
- svaigs Tāds, kad ir nepiesārņots, tīrs, spirdzinošs gaiss (par diennakts posmu).
- nopietns Tāds, kad noris kas nozīmīgs, izšķirošs (par laikposmu).
- tramīgs Tāds, kad noris kas satraucošs (par laikposmu); tāds, kas izraisa nedrošību, satraukumu (piemēram, par parādībām dabā, vidi).
- nozīmīgs Tāds, kad norisinās kas būtisks, izšķirošs (par laikposmu).
- trauksmains Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
- tuvs Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).
- bālsnējs Tāds, kam gaiša (sejas, ādas) krāsa; gaišs; bāls; arī blonds.
- baltmugurains Tāds, kam ir balts vai ļoti gaišs muguras apspalvojums, apmatojums.
- dobrs Tāds, kam ir caurs, tukšs vidus.
- plašs Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piemēram, par tekstu, zināšanām).
- stohastisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs; nejaušs; arī varbūtisks.
- epizodisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs; tāds, kas notiek neregulāri, laiku pa laikam; arī nejaušs.
- baltulens Tāds, kam ir gaiša sejas krāsa; pagaišs, iebalts.
- saulains Tāds, kam ir gaišs tonis (par, parasti dzeltenu, krāsu); tāds, kam ir gaiša, parasti dzeltena, krāsa.
- globoidāls Tāds, kam ir globāls izliekums; maksimāli aptverošs.
- klepains Tāds, kam ir ilgstošs klepus, kas slimo ar klepu.
- omulīgs Tāds, kam ir laba pašsajūta, labs garastāvoklis, tāds, kas ir labsirdīgs.
- brašs Tāds, kam ir laba stāja, stalts; arī spēcīgs, drošs; enerģisks, mundrs
- nozīmīgs tāds, kam ir liela [nozīme]{s:2006}, vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs
- svarīgs tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; [nozīmīgs]{s:1838}
- universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums; tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
- plāns Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums, tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu); viegls, caurspīdīgs.
- melnplankumains Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši plankumi; melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas plankumiem.
- melnraibs Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši raibumi; melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas raibumiem.
- pastarpināts Tāds, kam ir netiešs sakars, saistība (ar ko).
- jēgpilns Tāds, kam ir noteikts, parasti kādiem loģikas nosacījumiem atbilstošs, saturs, nozīme.
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- jauks Tāds, kam ir patīkams, saistošs saturs.
- vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
- saulains Tāds, kam ir raksturīga laime, brīvība (par laikposmu cilvēka, sabiedrības dzīvē); arī [gaišs]{s:1827}
- palaidnīgs Tāds, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
- laicīgs Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots laikā; pārejošs.
- patāls Tāds, kam ir samērā vājas saiknes (ar ko); arī pasvešs.
- sešstūrains Tāds, kam ir sešskaldņa veids.
- sešstūrains Tāds, kam ir sešstūra veids.
- neļoms Tāds, kam ir slikta fiziskā pašsajūta; noguris; apnicis.
- kvēlains Tāds, kam ir spožs mirdzums, spīdums; kvēlojošs.
- dobs Tāds, kam ir tukšs vidus; tukšs (par vidu).
- izdobt Tāds, kam ir tukšs, caurs vidus; tukšs, caurs (par vidu); dobs.
- bezsaturīgs Tāds, kam nav (nopietna, vērtīga) satura; viegls, tukšs, nevērtīgs.
- pieticīgs Tāds, kam nav izcilības, vēriena, plašuma vai greznuma; vienkāršs.
- nenozīmīgs Tāds, kam nav lielas vērtības, spēcīgas ietekmes; tāds, kas nav būtisks, izšķirošs.
- pavājš Tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju; neskaidrs; samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- pliks Tāds, kam nav pamatojuma, pierādījuma; nepārliecinošs; kails (7).
- kails Tāds, kam nav pamatojuma, pierādījuma; nepārliecinošs.
- izplūdis Tāds, kam nav stingru kontūru; neskaidrs, plūstošs.
- neievērojams Tāds, kam nepiemīt nekas īpašs, spilgts; arī necils (2).
- piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu).
- dramatisks Tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi).
- naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
- nepamatots Tāds, kam trūkst pamatojuma, pierādījuma; spēkā neesošs; nepārliecinošs.
- izdobēt Tāds, kam trunot izveidojies tukšs vidus (parasti par koku).
- melnkakla Tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem).
- melnkaklis Tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem).
- melnspārnu Tāds, kam uz spārniem ir melns vai ļoti tumšs apspalvojums (par putniem).
- muļķa Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- muļķīgs Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- muļķis Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- stulbs Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- pārejošs Tāds, kas (pēc kāda laika) izzūd, neturpinās; tāds, kas nav paliekošs.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts.
- blenze Tāds, kas akls, vājredzīgs vai savā rīcībā nedrošs.
- pašneauglīgs Tāds, kas apaugļojas tikai pēc svešapputes; pašsterils.
- daudzpusīgs Tāds, kas aptver daudzas nozares, daudzus viedokļus; plašs, bagātīgs.
- intertrohantērisks Tāds, kas atrodas starp grozītājiem (augšstilba kaula pauguriem).
- svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto); pasvešs; arī savāds, neparasts (1).
- koksofemorāls Tāds, kas attiecas uz augšstilbiem un gurniem.
- ingvinokrurāls Tāds, kas attiecas uz cirksni un augšstilbu.
- neatgriezenisks Tāds, kas attiecas uz darbības objektu; tiešs.
- kroskulturāls Tāds, kas attiecas uz dažādām kultūrām; divas vai vairākas atšķirīgas kultūras salīdzinošs.
- kapitāls Tāds, kas attiecas uz galvu, uz galveno, uz dzīvību; bīstams; nāvējošs.
- ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu); ugunsdrošs.
- pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli); pretimbraucošs.
- ķeparītis Tāds, kas dīdās, neveikli staigājošs.
- ķeperītis Tāds, kas dīdās, neveikli staigājošs.
- durstīgs Tāds, kas dursta (3); arī dzeļošs (1).
- durstīgs Tāds, kas dursta (4) - par sāpēm; durstošs.
- pārdabisks Tāds, kas eksistē tikai mītiskos, reliģiskos priekšstatos.
- sevišķs Tāds, kas ievērojami atšķiras no kā cita, līdzīga ar savu iedarbīgumu, nozīmīgumu; arī īpašs (2).
- vienkāršs Tāds, kas īpaši neizceļas no cita līdzīga; neuzkrītošs (3).
- neuzkrītošs Tāds, kas īpaši neizceļas no pārējā; vienkāršs.
- raksturīgs tāds, kas ir (kam) būtiski, tipiski piemītošs.
- brīnumains tāds, kas ir apbrīnu raisošs
- pienācīgs Tāds, kas ir atbilstošs kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
- endobronhiāls tāds, kas ir bronhā, vai no bronha izejošs, piemēram, audzējs.
- neatņemams Tāds, kas ir cieši saistīts (ar ko), obligāti piemītošs (kam).
- smeldzošs Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzīgs (1).
- nekautrīgs Tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekaunīgs Tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem).
- praktisks tāds, kas ir ērts un atbilstošs noteiktām vajadzībām; tāds, kam izmantošanā ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu
- balsnējs Tāds, kas ir gaišs vai gaišāks par apkārtējo; tāds, kas ar savu gaišumu izdalās uz tumšāka fona.
- balsnijs Tāds, kas ir gaišs vai gaišāks par apkārtējo; tāds, kas ar savu gaišumu izdalās uz tumšāka fona.
- pēdējais Tāds, kas ir galīgi nolemts, nepārstrīdams, izšķirošs.
- homoloģisks Tāds, kas ir līdzīgs, filoģenētiski atbilstošs.
- zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (parasti par vārdiem, izteicieniem, stilu); arī literārās valodas normām neatbilstošs.
- nozīmīgs tāds, kas ir ļoti svarīgs, ar kuru ir svarīgas attiecības, arī būtiski ietekmējošs (kāda) dzīvē (par cilvēku)
- triviāls Tāds, kas ir ļoti vienkāršs, arī parasts, ikdienišķs; arī neievērojams.
- viltīgs Tāds, kas ir manīgs, tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
- viegls Tāds, kas ir maz manāms, neuzkrītošs (piemēram, par iezīmi, īpašību).
- pārlaicīgs Tāds, kas ir mūžīgs, nezūdošs; tāds, ko neskar laika ritums.
- stingrs Tāds, kas ir nemainīgs, drošs, stabils (parasti par parādībām sabiedrībā).
- pastāvīgs Tāds, kas ir noturīgs, ilgstošs, arī bez svārstībām, nemainīgs (piemēram, par parādībām dabā).
- likumīgs Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu (1), atbilstošs likumam.
- specāls Tāds, kas ir paredzēts, gatavots kādai vajadzībai, noteiktam nolūkam; īpašs, atsevišķs.
- brīnumains tāds, kas ir pārsteidzošs, dīvains
- atvērts Tāds, kas ir pieejams, atsaucīgs, saprotošs, ieinteresēts notiekošajā.
- saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- adekvāts Tāds, kas ir pilnīgi vienāds ar otru; pilnīgi atbilstošs.
- mātišķs Tāds, kas ir raksturīgs mātei; gādīgs, mīlošs.
- pabēdīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu; tāds, kas izraisa nelielas bēdas; samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs.
- utilitārs Tāds, kas ir saistīts ar priekšstatiem par praktisku derīgumu, izmantojumu; tāds, kas vērsts uz (parasti šauri) praktisku, konkrētu derīgumu, izmantojumu.
- strutains Tāds, kas ir saistīts ar sastrutojumu, strutu rašanos; strutojošs (2).
- smeldzīgs Tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzošs (3).
- vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
- reciproks Tāds, kas ir savstarpēji saistīts, arī atbilstošs; tāds, kas ko savstarpēji saista.
- balts Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
- melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- nepārredzams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārredzēt; šķietami bezgalīgs; nepārskatāms.
- nepārskatāms Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārskatīt; šķietami bezgalīgs; nepārredzams.
- neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami uztvert (parasti ar redzi); arī ārkārtīgs.
- neatvairāms Tāds, kas ir tik valdzinošs, pievilcīgs, ka pilnīgi pakļauj sev (par cilvēku).
- reāls Tāds, kas ir tipisks un atbilst zināmam priekšstatam.
- melliķis Tāds, kas ir tumšs, melnīgsnējs.
- pielaizīts Tāds, kas ir uzkrītoši sapucējies, ļoti kārtīgs; atbilstošs sabiedrībā gaidītajam.
- prezidējošs Tāds, kas ir vadītājs, priekšsēdētājs.
- kamerāls Tāds, kas ir veicams iekštelpās (piemēram, par ekspedīcijās iegūtu materiālu apstrādi); telpās esošs, telpām piemērots.
- trafarets tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes; tāds, kas ir parasts, sava biežuma dēļ apnīkstošs; šablonisks (2).
- šablonisks tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes; tāds, kas ir parasts, sava biežuma dēļ apnīkstošs.
- paprosts Tāds, kas ir vienkāršs, pazemas kvalitātes, ne visai rūpīgi apdarināts.
- neizmērojams Tāds, kas ir, piemēram, tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt; arī ārkārtīgs.
- kareivīgs Tāds, kas izceļas ar drošsirdību, bezbailību, izturību karā; tāds, kas daudz karo; tāds, kam ir tieksme karot.
- glābīgs Tāds, kas izglābj, dziedinošs.
- griezīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spilgti (piemēram, par attiecībām); ļoti skarbs, aizskarošs, arī naidīgs.
- maldīgs Tāds, kas izraisa neprecīzus, arī nepareizus priekšstatus (parasti par parādībām dabā).
- pievilcīgs Tāds, kas izraisa patiku (parasti ar savu saturu, raksturīgām īpašībām); arī saistošs.
- omulīgs Tāds, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
- smieklīgs Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs (1); uzjautrinošs.
- amizants Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs; uzjautrinošs.
- svilīgs Tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu); stipri smeldzošs (par sāpēm).
- kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu (par vielām); stipri kairinošs (par smaržu, dūmiem).
- savs Tāds, kas kādā secībā ir paredzēts, piemērots, pienākas (kādam, kam); atbilstošs, attiecīgs.
- knaibīgs Tāds, kas kniebj (3); dzeļošs (1).
- paliekošs Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību; arī nezūdošs, neiznīkstošs; paliekams (2).
- paliekams Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību; arī nezūdošs, neiznīkstošs.
- sfigmoīds Tāds, kas līdzīgs pulsam; pulsējošs.
- glaims tāds, kas liekulīgi sevi pašslavina
- aplinks Tāds, kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu, netiešs (domu izteikšanas veids).
- maldinošs Tāds, kas maldina, rada sagrozītu, nepareizu priekšstatu, izpratni.
- mānīgs Tāds, kas māna, maldina; tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
- baltmiecēts Tāds, kas miecējot kļuvis ļoti gaišs, balts.
- rozns Tāds, kas nav ciešs, pieguļošs (par apģērbu un tā daļām, apaviem).
- vaļīgs Tāds, kas nav ciešs, stingrs, arī noteikts (piemēram, par tvērienu).
- raupjš Tāds, kas nav izsmalcināts; vienkāršs.
- neadekvāts Tāds, kas nav kam atbilstošs.
- svaigs Tāds, kas nav piesārņots, ir tīrs, spirdzinošs, arī tāds, kas ir ārpus telpām (par gaisu, gaisa plūsmu).
- īss Tāds, kas nav plašs apjomā (piemēram, par tekstu).
- zems Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, ir nepietiekams, neapmierinošs (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- bezbailīgs Tāds, kas nebaidās, tāds, kas viegli spēj pārvarēt bailes; drosmīgs, drošs.
- bezbēdīgs Tāds, kas nebēdā par briesmām, nepievērš tām uzmanību; drošs, arī pārgalvīgs.
- nešaubīgs Tāds, kas neizraisa šaubas, drošs, noteikts (piemēram, par pārliecību, uzskatu).
- nekļūdīgs Tāds, kas neizraisa šaubas; drošs.
- bezrūpīgs Tāds, kas nenopietni izturas pret saviem pienākumiem, veic tos nevērīgi; paviršs, vieglprātīgs.
- nenovērsīgs Tāds, kas nenovēršas, ciešs (par skatiennu), nenovērsts, nelokāms, stingrs.
- patvaļīgs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību); tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas; tīšs.
- akls Tāds, kas notiek, izraisās nejauši, negaidīti; nejaušs; negaidīts.
- daiļš Tāds, kas padarīts acij tīkams, krāšņs, košs, arī kārtīgs.
- lejupslīdošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks; lejupejošs (2).
- lejupejošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks; lejupslīdošs (2).
- nenorietošs Tāds, kas pastāv ļoti ilgi, nezūd (piemēram, par psihisku stāvokli, slavu); arī nevīstošs.
- kairs Tāds, kas patīkami satrauc; pievilcīgs, valdzinošs; tāds, kas rada iekāri.
- trakalis Tāds, kas pats ir traks, pārdrošs, pārgalvīgs vai var citu par tādu padarīt.
- vesels Tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu).
- viegls Tāds, kas pēc formas, stila ir vienkāršs, skaidrs, tāds, kas nav grūti uztverams.
- pacils Tāds, kas pie pamata ir guļošs, bet tālāk stāvs (par augu daļām, parasti stumbru, zariem).
- riktīgs Tāds, kas pilnīgi atbilst attiecīgajam nojēgumam, priekšstatam; īsts.
- fotogēns Tāds, kas rada gaismu, fosforescējošs.
- zvanars Tāds, kas rada troksni; zēns, kas trokšņo; nerātns, trakojošs bērns.
- glaciolimnisks Tāds, kas radies stāvoša ledājkušanas ūdens vai ledājkušanas ūdens baseinu un sprostezeru darbības rezultātā, tiem piemītošs; limnoglaciāls.
- aktierisks Tāds, kas raksturīgs, nepieciešams aktierim: aktierim piemītošs.
- mirklīgs Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi; ļoti ātri pārejošs; acumirklīgs.
- acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
- pievilcīgs Tāds, kas saista, valdzina; arī vilinošs.
- bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas; slikts, neiepriecinošs, nepatīkams.
- aizrautīgs Tāds, kas sajūsmina, valdzina; aizraujošs.
- salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām); pretstats: vienkāršs.
- pašslavīgs Tāds, kas slavina pats sevi; tāds, kurā izpaužas pašslavināšana.
- eksplozīvs Tāds, kas spējīgs eksplodēt; saistīts ar eksploziju, tai raksturīgs; sprāgstošs.
- sūrstīgs Tāds, kas sūrst; arī sūrstošs.
- knasts Tāds, kas šaurs, stipri pieguļošs.
- nebeidzams Tāds, kas šķietami nav ierobežots; ļoti liels, plašs; bezgalīgs (2).
- disjunktīvs Tāds, kas šķir; nošķirošs, sadalošs; tāds, kas sadala nošķirot.
- persistents tāds, kas turpina pastāvēt, paliekošs.
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs nelielā (kā) iedarbībā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- diurētisks Tāds, kas veicina diurēzi, urīnu dzenošs.
- antisovetisms Tāds, kas vērsts pret komunistisko ideoloģiju un praksi; tās darbību atmaskojošs.
- kanonisks Tāds, ko ir ieviesusi un sankcionējusi baznīca; atbilstošs kanoniem (2).
- stihisks Tāds, ko izraisa dabas parādības; ļoti spēcīgs, postošs (par dabas parādībām).
- ķēmīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes (piemēram, par priekšstatu, fantāzijas tēlu); spocīgs.
- tuksnesīgs Tāds, kur nav cilvēku, kustības, rosības (piemēram, par vietu); arī klajš, pilnīgi tukšs.
- pārbagāts Tāds, kurā (kas īpašs) ļoti bieži izpaužas (par norisi, darbību).
- negluds Tāds, kurā ir nepilnības, neizstrādātas vietas (par valodu, stilu); tāds, kas nav raits, plūstošs (par runu).
- pētīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos); pētījošs (2).
- dižmanīgs Tāds, kurā izpaužas īpašs savas bagātības, spēka vai spēju izcēlums.
- sīvs Tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs; tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
- nekaunīgs Tāds, kurā izpaužas kas netaktisks, aizskarošs.
- noliedzošs Tāds, kurā izpaužas kas noraidošs, arī negatīvs (attieksmē pret ko).
- glāstīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, liegums; glāstošs.
- nicīgs Tāds, kurā izpaužas nicinājums; nicinošs (2).
- nievīgs Tāds, kurā izpaužas nievas; nievājošs.
- durstīgs Tāds, kurā izpaužas sarūgtinājums, aizvainojums, nicinājums (par skatienu, acīm); arī dzeļošs (3).
- smeldzīgs Tāds, kurā izraisās dedzinošas, sūrstošas, samērā vājās sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.); tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzošs (2).
- gluds Tāds, kurā lietoti atbilstoši izteiksmes līdzekļi (par valodu, stilu); raits, viegli plūstošs (par runu).
- skaidrs Tāds, kura pazīmes pilnīgi atbilst kādiem priekšstatiem, nojēgumiem; arī īsts (1).
- trausls Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem), tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- vārs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem); tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, domu u. tml.).
- šņākulīgs Tāds, kurā rodas samērā vienmērīgs, šņācošs troksnis (par norisi, darbību).
- pilnvērtīgs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstošs noteiktām prasībām, uzskatiem.
- lielisks Tāds, kura saturā izpaužas kas sevišķi nozīmīgs, vērtīgs, saistošs.
- numinozs Tāds, kurā svētums atklājas kā reizē pievilcīgs un biedējošs, bijību iedvesošs spēks.
- izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām.; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirošs.
- sprasts Tāds, kura veikšanai nav vajadzīga sevišķa prasme; vienkāršs, nekvalificēts (par darbu, procesu).
- nekvalificēts Tāds, kura veikšanai nav vajadzīga speciāla sagatavotība (par darbu); vienkāršs, nekomplicēts.
- biezs Tāds, kuram ir mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu); tāds, kas nav plāns (par audumu, adījumu, apģērbu); ciešs, blīvs.
- derglis Tāds, kuram ir nosmērētas drēbes ar dubļiem, netīrs; nejauks, šķebinošs vīrietis.
- žabers Tāds, kuru nevar uztvert nopietni, tukšs pļāpa.
- nepazīstams Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; svešs (2).
- svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml, (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- nezināms Tāds, par ko nav nekādu ziņu, datu, zināšanu; arī svešs, nepazīstams.
- leģendārs Tāds, par ko stāsta izdomātus, nepatiesus stāstus; izdomāts, īstenībā neesošs.
- tīrs Tāds, uz kura vai kurā (kas) neatrodas, nepastāv; tāds, kurš ir tukšs, neaizņemts, no kura (kas) ir novākts, aizvākts.
- statuārs Taisnā pozā stāvošs vai sēdošs.
- sisenis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Acridodea"), kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem, >10000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- kuģa ekspluatācijas laiks taksācijas periodā ietilpstošs laiks, kurā kuģis tiek izmantots pārvadājumos un ar šo pārvadājumu nodrošināšanu saistītu darbību veikšanai.
- grudienis Tālumā rūcošs, ducinošs.
- apakšstrāvojums Tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā; apakšstrāva.
- apakšstrāva Tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā; apakšstrāvojums.
- spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti; tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
- monuments Tas (piemēram, daiļdarbs, skaņdarbs), kas ir plašs, ļoti nozīmīgs.
- murgi Tas (piemēram, notikums), kas ir līdzīgs mokošam, nomācošam sapnim; mokošs, nomācošs psihisks stāvoklis, ko izraisa, piemēram, kāds notikums.
- nozīme Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība.
- jaukums Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kam piemīt kas skaists, patīkams, valdzinošs.
- zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
- atsevišķs Tas, kas ir atšķirīgs, īpašs.
- antipods Tas, kas ir diametrāli pretējs (kam); tiešs pretstats (kam).
- aizliegts auglis tas, kas ir kārdinošs, bet nav atļauts.
- analogs Tas, kas ir līdzīgs, atbilstošs kam citam.
- obļava Tas, kas ir liels, plašs.
- trekns kumoss Tas, kas ir ļoti izdevīgs, arī pievilcīgs, vilinošs.
- kārs kumoss Tas, kas ir ļoti pievilcīgs, vilinošs, arī pavedinošs.
- mistika Tas, kas ir noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; tas, kas ir maldinošs.
- galinieks Tas, kas ir priekšgalā, priekšstāvis; vadītājs, priekšnieks.
- nasta Tas, kas ir saistīts ar grūtībām, rūpēm; tas, kas ir mokošs, nogurdinošs.
- kūpeklis Tas, kas kūp (parasti viela); dūmojošs objekts, kā aizsardzības līdzeklis pret knišļiem.
- vizītkarte Tas, kas raksturo (ko), rada priekšstatu (par ko).
- šķitums Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
- nezināms Tas, par ko nav nekādu ziņu, datu, zināšanu; tas, kas ir svešs, nepazīstams.
- sapnis Tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas notiktu, piepildītos; iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos.
- zaigspārnis Tauriņu kārtas divas raibspārņu dzimtas ģintis ("Procris" un "Rhagades"), tauriņu priekšspārni zaļi vai zilgani, ar metālisku spīdumu, pakaļspārni pelēki, spārnu plētums - 24-27 mm, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zaigkode Tauriņu kārtas dzimta ("Adelidae"), sīki un nelieli tauriņi, (spārnu plētums - 7-21 mm), galva pinkaini apmatota, priekšspārni dažādos toņos metāliski lāsmojoši, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- māņtinējs Tauriņu kārtas dzimta ("Cochylidae"), sīki un nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-25 mm), taustekļi īsāki par priekšspārnu, vairākums sugu dzīvo uz kurvjziežu un čemurziežu dzimtu augiem, Latvijā konstatētas 43 sugas.
- raibkode Tauriņu kārtas dzimta ("Gracillariidae"), sīki tauriņi ar 4,5-20 mm spārnu plētumu, galva ar atstāvošu zvīņu cekuliņu vai jumtiņu, priekšspārnu pamatkrāsa parasti tumša, 2 apakšdzimtas, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 77 sugas.
- zobspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Notodontidae"), kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu.
- opostegīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Opostegidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-12 mm), baltgani priekšspārni ar svītrojumu, šauri pakaļspārni ar platām bārkstīm; \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- sulukode Tauriņu kārtas dzimta ("Phyllocnistidae"), ļoti sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-8 mm), galva spīdīga, gluda, taustekļi īsāki par priekšspārnu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles.
- krāšņpūcīte Tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Plusiinae"), tauriņu priekšspārni ar metāliski spīdošu, zeltainu vai sudrabainu plankumveida zīmējumu, retāk bez tā, Latvijā konstatēta 21 suga.
- kapucpūcīte Tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints ("Cucullia"), tauriņu priekšspārni šauri ar smailu galotni, spārnu plētums - līdz 52 mm, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- laukpūcīte Tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints ("Scotia"), tauriņu priekšspārni brūngani vai pelēcīgi, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- nātru zeltpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas krāšņpūcīšu apakšdzimtas suga ("Plusia chrysitis"), spārnu plētums 36-42 mm, priekšspārnu malas laukā un pie pamatnes zeltains zīmējums, kāpuri dzīvo uz nātrēm, panātrēm, sārmenēm.
- priežu pūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas suga ("Panolis flammea"), tauriņu spārnu plētums 26—35 mm, priekšspārni pelēkbrūni līdz ķieģeļsarkani, šķērsjosla sarkanbrūna, dzīslojums viegli sarmots, galos balts.
- ziedsprīžotājs Tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Eupithecia"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 12-26 mm), priekšspārni pelēcīgi, dažreiz brūngani vai baltgani ar daudzām viļņotām šķērslīnijām, Latvijā konstatēts 50 sugu.
- priežu galotņu tinējs tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Rhyacionia buoliana"), spārnu plētums 16-23 mm, priekšspārni sarkandzelteni, vidusdaļā tumšāki, ar sudrabotām šķērsjoslām, kas galotnes daļā ir īsākas, pakaļspārni pelēki, galva un krūtis oranžas.
- cortes Tautas priekšstāvība Spānijā un Portugalē (kortesi).
- tehnicisms Tehnikas, tās principu, paņēmienu plašs, arī pārmērīgs izmantojums cilvēku, sabiedrības darbībā.
- čorka Tekošs ūdens pļavā.
- izārdens Tekošs, veikls; izārdavs.
- izārdīgs Tekošs, veikls; izārdavs.
- izārdavs Tekošs, veikls.
- strauls Tekošs.
- tekots Tekošs.
- fiksisms Tektoniska hipotēze, kas balstās uz priekšstatiem par galveno tektonisko procesu vietu nemainīgu stāvokli visā Zemes ģeoloģiskās vēstures gaitā un atzīst galvenokārt vertikālas Zemes garozas kustības.
- iztēle Tēlains priekšstats.
- intérieur Telpas iekšskats.
- statistiskā fizika teorētiskās fizikas nozare, kas pētī makrosistēmu fizikālās īpašības, izmantojot priekšstatus par to mikrouzbūvi.
- efemerīdu laiks teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību.
- safari tērpa stils, kam ir raksturīgs sportisks, praktisks piegriezums un detaļas, gaišs, vienkrāsains kokvilnas audums; safari stils.
- legāts Testamentā dots īpašs uzdevums (par labu kādam), kas jāizpilda mantiniekam.
- galils Tetraoksidifosfamīnodiarsēnobenzols, dzeltens, ūdenī, alkoholā un ēterā šķīstošs pulveris, ko lietoja pret sifilisu.
- graforeja Tieksme pierakstīt daudzas lappuses ar nesakarīgiem vārdiem; pārejošs stāvoklis, visbiežāk maniakāliem slimniekiem.
- mitropolits Tiesas priekšsēdētājs.
- patriarhs Tiesas priekšsēdētājs.
- vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis; pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
- pozitīvās tiesības tiesības, kas ir spēkā dotā laikā un izmainās pēc likumdevēja gribas sakarā ar izmaiņām dzīvē; ar to apzīmē esošās tiesību normas un izmanto šo normu atšķiršanai no atceltām vai normām, kas faktiski zaudējušas spēku, kā arī - no priekšstatiem par normām, kas vēl nav pieņemtas, bet ir vēlamas (likumprojektiem, tiesību idejām utt.).
- dupondijs Tiesību zinātņu pirmā kursa studentu nievājošs nosaukums pirms Justiniāna laikos.
- pirmavots Tiešs pamats, arī sākums (ziņām, baumām u. tml.).
- sociālā mijiedarbība tiešs vai netiešs sociālās apmaiņas process starp indivīdiem, grupām un kopienām.
- immediāts Tiešs, bez starpniecības.
- tiešsavienojums tiešs, nepastarpināts savienojums.
- direkts Tiešs, taisns.
- onlains Tiešsaiste (angļu "on-line"); pastāvīgs interneta pieslēgums.
- on-line Tiešsaiste; datora pastāvīgs pieslēgums internetam.
- OLAP apstrāde tiešsaistes analītiskā apstrāde (angļu "Online Analytical Processing").
- OLAP datu bāze tiešsaistes analītiskās apstrādes datu bāze (angļu "OLAP database").
- bitmonēta tiešsaistes apmaksas sistēma un virtuālā valūta.
- Goodreads Tiešsaistes kolektīvā recenzēšanas platforma (galvenokārt par grāmatām), kura ietver arī sociālā tīkla funkcijas.
- attālinātā konsultēšana tiešsaistes konsultēšana.
- tīkla pāršķēlums tiešsaistes lietotāju sadalīšana divās grupās, ko rada kļūda savienojumā vai serverī.
- ierobežotas pieejamības tiešsaistes publikācija tiešsaistes publikācija, kuras piekļuvei nepieciešama lietotāja autorizācija.
- onlaina režīms tiešsaistes režīms ar datoru.
- WhatsApp tiešsaistes saziņas platforma, paredzēta pamatā mobilajām ierīcēm.
- Signal Tiešsaistes saziņas platforma, paredzēta pamatā mobilajām ierīcēm.
- Telegram Tiešsaistes saziņas platforma, paredzēta pamatā mobilajām ierīcēm.
- feisbuks Tiešsaistes sociālais tīkls "Facebook".
- tiktoks tiešsaistes sociālais tīkls īsu video veidošanai un izvietošanai.
- LinkedIn Tiešsaistes sociālais tīkls profesionālo kontaktu pārvaldībai.
- uzņēmuma atmiņas pārvaldība tiešsaistes un bezsaistes atmiņas pārvaldība lielā organizācijā, kas ietver sevī atmiņas pieprasījumu analīzi, datņu un datu bāzu dublējumkopiju veidošanu, arhivēšanu, darbības traucējumu likvidēšanu, hierarhisku atmiņas pārvaldību un testēšanu.
- instagrams tiešsaites sociālais tīkls fotogrāfiju un video koplietošanai.
- tirgserveris Tīkla serveris, kas apstrādā tiešsaistes pirkumus un kredītkaršu transakcijas.
- stoicisms Tikumība, pašsavaldība, kas nav atkarīga no ārējiem apstākļiem.
- displastisks Tipam neatbilstošs.
- plakanspiede Tipogrāfijas iespiedmašīna, kam plakana iespiedforma ir nostiprināta uz metāla plāksnes (tālera), kas izdara turp-atpakaļ kustību un rotējošs iespiedcilindrs; ātrspiede.
- standarts Tipveida paraugs, kam pielīdzina citus objektus, kuriem jāatbilst tam pēc īpašībām, izmēriem un formas; šādam tipveida paraugam atbilstošs objekts.
- kontrolpircējs Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs pircējs kontroles nolūkos veic pirkumu, pēc tam par konstatēto rezultātu informē kontrolējamā uzņēmuma vadību.
- kontrolviesis Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs viesis (apmeklētājs) ierodas uzņēmumā tā vadības vai konkurentu uzdevumā, lai izvērtētu uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus un to kvalitāti.
- prausīgs Tīrību un skaistumu mīlošs.
- kibervardarbība tīša agresīva darbība, ko veic cilvēks vai cilvēku grupa, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus; izšķir četras formas: 1) tiešsaistes kontakts, kas noved pie vardarbības klātienē; 2) kiberizsekošana; 3) uzmākšanās tiešsaistē; 4) pazemojošas informācijas izplatīšana.
- jaušs Tīšs, ar nolūku.
- tīšprātīgs Tīšs.
- pepsikola Tonizējošs bezalkoholisks dzēriens.
- pantokrīns tonizējošs līdzeklis, ko iegūst no dažu briežu dzimtas dzīvnieku pantiem.
- homotopija Topoloģijas pamatjēdziens, kas formalizēti atspoguļo intuitīvo priekšstatu par nepārtrauktu attēlojuma pārveidojumu.
- tuša Tosta mūzika, muzikāls apsveikums; tušs.
- furibunds Trakojošs, maniakāls.
- OLTP transakciju tiešsaistes apstrāde (angļu "Online Transaction Processing").
- ritenis Transportlīdzekļa elements - rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
- saussvars Transportlīdzekļa pašsvars bez degvielas, eļļas un dzesēšanas šķidruma.
- genant Traucējošs, nepatīkams.
- braka Trausls, viegli lūstošs; lietošanai nederīgs.
- braks Trausls, viegli lūstošs; lietošanai nederīgs.
- datisi trešās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens pa daļai apgalvojošs
- felapton trešās slēdzienu figūras otrais modus: virsteikums vispār noliedzošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- darapti trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji
- ferison trešās slēdzienu figūras sestais modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- terciars Trešo vietu pēc kārtas zināmā virknē ieņemošs.
- drebīgs Trīcošs, drebošs.
- cirpējēde Trihofītija - ādas sēnīšslimība, ko ierosina patogēnas sēnītes un kam raksturīga matu lūšana, ādas izsitumi un zvīņošanās.
- trejkāršs Trīskāršs.
- trīskāršots Trīskāršs.
- trizulis Trizuļojošs priekšmets.
- čerimoija Tropos augošs 5 līdz 9 metrus augsts augļu koks ("Annona cherimola") ar divrindu lapām un zaļiem konusveida augļiem, kas pēc konsistences atgādina saldējumu, bet to garša līdzinās vaniļas, mango, banāna, bumbiera un ananāsa sajaukumam.
- dobums tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
- klajš Tukšs (par telpu, vietu).
- vējzaķis Tukšs cilvēks (bez patstāvīgas domāšanas).
- paukša Tukšs cilvēks, kas nenoteikti, neskaidri runā, it kā ko slēpdams; kam nevar ticēt.
- čogys tukšs cilvēks.
- lauķis Tukšs laukuma iespiedums.
- piemale Tukšs laukums lappuses malā, kas norobežo apdrukājamo zonu, kurā izvietots teksts un grafika.
- starpa tukšs laukums, kas atdala teksta vārdus vai rindiņas.
- švipste Tukšs pļāpa.
- švipsts Tukšs pļāpa.
- pulduris Tukšs runātājs, pļāpa, nemākulis.
- burtenis Tukšs strops ar īpašuma zīmi, iespējamā spieta vai meža bišu piesaistīšanai.
- caurs zieds tukšs zieds.
- pāusts Tukšs, mežonīgs.
- strīdaža Tukšs, neauglīgs strīds.
- ļeberis Tukšs, nenoteikts cilvēks.
- raids Tukšs, rets, nabags.
- goļakovijs Tukšs, tāds, kam nekā nav.
- goļaks Tukšs, tāds, kam nekā nav.
- dieks Tukšs.
- pusts Tukšs.
- raits Tukšs.
- tols Tukšs.
- tūkšā Tukšs.
- tušks Tukšs.
- tūšks Tukšs.
- tumsīgs Tumsnējs, samērā tumšs.
- dūmojiņa Tumšbrūns, tumšsarkans; dūmals.
- dūmala Tumšbrūns, tumšsarkans.
- dūmaļa Tumšbrūns, tumšsarkans.
- dūmals Tumšbrūns, tumšsarkans.
- kreolīns Tumši brūns, eļļains dezinficējošs šķīdums; krezola un ziepju šķīdums.
- mellums Tumšs (lietus, sniega) mākonis.
- fonce Tumšs (par krāsām).
- biezs Tumšs (par krēslu, tumsu, nakti); necaurredzams.
- planēta Tumšs debess ķermenis, kas saņem gaismu un siltumu no zvaigznes (saules) un riņķo ap to pa eliptisku orbītu.
- ala Tumšs dobums.
- peridotīts Tumšs iezaļgans vai zaļganmelns magmatiskais iezis, kas galvenokārt sastāv no olivīna un piroksēniem.
- ēna Tumšs laukums, plankums; arī tumšs priekšmets, figūra.
- plote Tumšs mākonis.
- Mēness jūra tumšs Mēness virsmas apgabals.
- hemozoīns Tumšs pigments malārijas plazmodiju citoplazmā, sagremotā hemoglobīna atliekas.
- suska tumšs siens, kas pļauts vēlā rudenī virs ledus.
- norīts Tumšs, bāzisks intruzīvs iezis, kas sastāv no piroksēniem un plagioklaziem.
- akmeņogļu darva tumšs, biezs šķidrums, kas rodas akmeņogļu koksēšanas procesā, izmanto krāsu, medikamentu un konservantu ražošanai, bet atlikumu izmanto, piemēram, jumta papes izgatavošanai un ceļu segumam.
- perplekss Tumšs, divdomīgs.
- nesaulīgs Tumšs, drūms, tāds, kur nav saules gaismas.
- dumblains Tumšs, duļķains.
- smags Tumšs, koncentrēts (parasti par krāsu).
- aspīdslāneklis Tumšs, metamorfs slāniskas tekstūras iezis; sastāv gk. no mālu minerāliem.
- smags Tumšs, necaurredzams (parasti par tumsu, nakti).
- duins Tumšs, neskaidrs, netīrs.
- obskūrs Tumšs, neskaidrs; nesaprotams, nepazīstams; nemācīts.
- gabro Tumšs, rupjgraudains bāzisks intruzīvs iezis, dažreiz satur vara, niķeļa, titāna rūdas.
- filīts Tumšs, slāņots metamorfisks iezis, kas gk. sastāv no kvarca, hlorīta, biotīta; spēcīgāk metamorfizēts par māla slānekļiem, bet vājāk par vizlas slānekļiem.
- bazalts tumšs, smalkgraudains vai stiklains bāzisks iezis, kas sastāv no plagioklaziem, piroksēniem un stiklainas pamatmasas; visizplatītākais efuzīvais iezis, lieto keramikā un būvmateriālu ražošanā.
- duls Tumšs, tumšā krāsā; tumši brūngana zirga spalva.
- timss Tumšs.
- timšs Tumšs.
- tumsains Tumšs.
- tumšais Tumšs.
- tumss Tumšs.
- sarkanā dzeguzene tumšsarkanā dzeguzene.
- Epipactis atrorubens tumšsarkanā dzeguzene.
- purpurkrāsa Tumšsarkana krāsa ar viegli violetu nokrāsu.
- purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- Rhodochiton atrosanguineum tumšsarkanais rodohitons.
- tumšruds Tumšsarkanīgi brūns, tumši brūns.
- purpursarkans Tumšsarkans ar viegli violetu nokrāsu.
- purpurs Tumšsarkans audums ar viegli violetu nokrāsu; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- tumšstrīpains Tumšsvītrains.
- hans Turcijā parasts būves veids, kas ap plašu pagalmu kārto arkādas ar galerijām, aiz arkādām zemesstāvā parasti iekārto tirgotavas, bet augšstāvu izmanto kā dzīvokli.
- TRY Turcijas lira; Turcijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kurušs.
- zempūtis Tuvu zemei virpuļojošs vējš.
- hidrofobs ūdeni nesaistošs; tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, arī materiāliem).
- pektoze Ūdenī nešķīstošs polisaharīds negatavos augļos, kurš nogatavojoties pārvēršas pektīnā.
- neirokeratins Ūdenī nešķīstošs proteīnu un lipīdu komplekss, kas mielīna apvalkā veido tīklveida struktūru.
- slīkoņa baļķis ūdenī nogrimis, arī grimstošs liels koks.
- mioalbumīns Ūdenī šķīstošs muskuļu albumins.
- poliakrilamīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs - karsējot virs 100 C, tam veidojas telpiska struktūra; lieto papīrrūpniecībā (pildvielu noturības uzlabošanai), tekstilrūpniecībā (audumu apretēšanai) u. c.
- polietilēnoksīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs. [-CH2-CH2O-]n; lieto šķīstošu plēvju un diegu izgatavošanai, par biezinātāju lateksiem u. c.
- mazgulis Ūdeni uzsūcošs izstrādājums, arī dabas materiāls (kā) mazgāšanai.
- ūdensviesulis Ūdens vērpete, no padebešiem uz leju piltuves veidā ūdeni sasniedzošs un virpuļojošu ūdens stabu pa piltuvi augšā velkošs šaurs viesulis, kas sasniedz līdz 20 m caurmērā un līdz 1000 m augstumā.
- aponogēti Ūdensaugi, savvaļā sastopami Āfrikā, Madagaskarā, Dienvidāzijā, dažas sugas audzē akvārijos, kur caurtekošs ūdens.
- vētras viļņi ūdenslīmeņa svārstības, ko izraisa ilgstošs vējš ar ātrumu 20–24 m/s, t. i., ap 9 ballēm pēc Boforta skalas.
- hidrazīns ūdeņraža un slāpekļa savienojums N~2~H~4~; bezkrāsains, kūpošs, ļoti indīgs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto ķīmiskajā rūpniecībā; ietilpst dažu raķešdegvielu sastāvā.
- uguns ceļš uguns aktīva vieta, kur saskaņā ar tautas priekšstatiem nedrīkstēja celt māju vai kādu citu ēku, jo - uzskatīja - ēka nodegs vai tajā iespers pērkons.
- seifs Ugunsdrošs tērauda skapis, kaste, atvilktne (parasti ar speciālu slēdzeni) dokumentu, naudas, dārglietu u. tml. glabāšanai.
- nedegams Ugunsdrošs.
- verbunkošs Ungāru pilsētas folkloras joma ar raksturīgu mūzikas valodu un žanriem (piem., čardašs).
- Malijuzeņa Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, agštece Kazahstānā (kur saucas - Sariezena), \~100 km posmā arī Krievijas un Kazahstānas robežupe, garums - 638 km, ietek beznoteku Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
- Boļšojuzeņa Upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
- Upes dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Ūdens dievs.
- Ūdens dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Upes dievs.
- Sula upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē, grīvā plašs līcis.
- alopurinols Urīnskābes veidošanos kavējošs līdzeklis.
- aortāls uz aortu attiecīgs, aortai piederošs.
- tahiseismisks Uz ātrām zemestrīcēm attiecīgs; tās raksturojošs.
- reālnasta Uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās.
- izņēmuma stāvoklis uz noteiktu laika posmu izsludināts valsts varas un pārvaldes institūciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbības īpašs tiesisks režīms, kas pieļauj ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
- karpu uts uz zivīm parazitējošs vēzis.
- ofensīvs Uzbrūkošs; saistīts ar ofensīvu, tai raksturīgs.
- dinamometriskā atslēga uzgriežņu atslēga ar mehānismu un mērierīci pievilkšanas momenta noteikšanai, kas parasti ir galatslēga ar skalu vai indikatoru pievilkšanas momenta nolasīšanai. Pie šīs uzgriežņu atslēgu grupas pieder arī momentatslēgas, kurām vajadzīgo pievilkšanas momentu var ieregulēt. Sasniedzot ieregulēto momentu, dzirdams īpašs signāls - knikšķis.
- galatslēga uzgriežņu atslēgas paveids, kad atslēgas galviņa aptver uzgriezni vai skrūves galvu no visām sešām pusēm, tāpēc tā nav pieliekama uzgrieznim no sāniem, bet tikai aksiāli, no gala, un ir piemērota tikai viena izmēra sešstūrim.
- kičīgs Uzkrītošs, ārēji efektīgs, nedaudz piedauzīgs.
- stebeklīgs Uzkrītošs.
- uzkritīgs Uzkrītošs.
- uzprišināties Uzlabot pašsajūtu.
- vērošana Uzmanības pievēršana (kam), intereses izrādīšana (par ko); priekšstata gūšana (par ko) pēc ārējām pazīmēm.
- lavīgs Uzmanīgs, ložņājošs, piesardzīgs.
- finanšu grāmatvedība uzņēmuma grāmatvedības sastāvdaļa, kas sniedz pilnīgu priekšstatu paruzņēmuma kapitālu, īpašumiem, par uzņēmuma maksātspēju un uzņēmuma finansiālās darbības rezultātiem.
- maldi Uzskati, spriedumi, priekšstati u. t ml., ko rada sagrozīta (kā) izpratne.
- henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi.
- uzšuve Uzšuvums, parasti rotājošs (piemēram, uz apģērba, apaviem).
- verns Uzticams, uzticīgs, drošs.
- reakcijas slieksnis uztveres slieksnis, ko nosaka iepriekšēji priekšstati.
- triumfējošs Uzvarošs.
- sēņmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Lathridiidae"), vaboļu ķermenis 0,8-3 mm garš, plakans ar dziļām rievām, klāts ar matiņiem, visbiežāk tumšs, pārtiek gk. no dažādām sēnēm, biežāk no pelējumsēnēm vai piepēm, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
- īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta ("Staphylinidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni, \~30000 sugu, Latvijā maz pētīta, iespējams, ka varētu atrast \~400 sugu; šīs dzimtas vaboles.
- priekšsēdība Vadība, priekšsēdētāju kopums.
- instrukcija Vadošs norādījums (kādai rīcībai, darbībai); priekšraksts.
- Hevadžra vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams, kas personificē gudrību un līdzcietību, pēc dažiem tekstiem tiek uzskatīts par Akšobhjas emanāciju; viņu parasti attēlo ar astoņām sejām, sešpadsmit rokāmun četrām kājām, viņa pradžnja (sievišķā atbilsme) Nairatmjasimbolizē būtni, kam svešs egoisms.
- ziemelīgs Vairāk no ziemeļiem nākošs.
- staigājums Vairākkārtējs vai ilgstošs gājiens (1) (parasti dažādos virzienos).
- šūnu konstrukcija vairākslāņu konstrukcija, kas sastāv no diviem apšuvumiem ar aizpildītāju šūnu formā (sešstūru, romba, taisnstūru u. c. formas šūnām no plānas folijas) starp tiem un ir savienota ar karkasa elementiem.
- solisitors vairķās valstīs - īpašs jurista amats valdībā vai departamentā, vai pilsētas pašvaldībā u. tml.
- tireoglobulīns Vairogdziedzera sekretēts, jodu saturošs proteīns.
- ļobans Vājš, lempīgs, nedrošs, vārgs.
- krēslains Vājš, patumšs (par gaismu, apgaismojumu).
- dominējošs Valdošs, piem., kreisā smadzeņu puslode, kas kontrolē labās rokas kustības labročiem un motorisko runas centru; dominantais gēns alēļu pārī.
- apburošs Valdzinošs, burvīgs.
- poēzija Valdzinošs, pievilcīgs skaistums.
- publicistikas valoda valoda, ko izmanto plašsaziņas līdzekļos: presē, radio, televīzijā, daļā interneta publikāciju u. c.
- morfoloģijas līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido morfēmu un gramatisko formu kopums to savstarpējās attiecībās.
- fonētikas līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido valodas skaņu un prosodisku elementu kopums to savstarpējās attieksmēs.
- sintakses līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido vārdu savienojumu, teikumu un tekstu kopums to savstarpējās attieksmēs.
- leksikas līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido vārdu un leksiski semantisko elementu un kategoriju kopums to savstarpējās (cilmes, lietojuma u. c.) attieksmēs un izpausmes veidos.
- solecisms Valodas kļūda; nepareizs, attiecīgās valodas normām neatbilstošs vārdu savienojums (nosaukums cēlies no Solās - senās Atēnu kolonijas, kur grieķiski runāts visai nepareizi).
- vārddarināšanas līmenis valodas līmeņu hierarhijā - starplīmenis, kurā vienlaikus īstenojas vairāki valodas līmeņi, jo īpaši morfoloģijas un sintakses līmenis, bet ciešs sakars ir arī ar leksiku un semantiku, dažkārt - arī ar fonētiku.
- aprakstošā metode valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir aprakstošs skaidrojums; deskriptīvā metode.
- valodas līmenis valodas sistēmas daļa - valodas apakšsistēma, kurā pēc kopīgām pazīmēm apvienojas viena veida savstarpēji saistītas valodas vienības un kategorijas.
- mikrolingvistika Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas sistēmas un apakšsistēmu iekšējos procesus un sakarības, valodas vienību savstarpējās attieksmes, līdzīgo, sastatāmo un atšķirīgo, pretstatāmo u. tml.
- adefisāls savienojums valodu sastata pētījumos - vienas valodas defissavienojumam atbilstošs saliktenis vai vārdkopa citā valodā.
- denonsācija Valsts paziņojums otrai valstij, ka starpvalstu līgums vai uzņemtās saistības ir spēkā neesošs, līguma oficiāla laušana.
- sociālā drošība valsts pieņemtie likumi un veiktie pasākumi iedzīvotāju aizsardzībai; stāvoklis, kurā indivīds jūtas aizsargāts un drošs sociālā riska gadījumā.
- dzimumnoziegumu veikusi persona valsts probācijas dienesta izpratnē - persona, par kuru ir saņemts notiesājošs nolēmums par izdarīto dzimumnoziegumu, kurā ir identificējams upuris un kuru izdarījusi pilngadīga persona.
- kuldurīgs Vaļīgs, nestabils, grabošs.
- uzcilus Vaļīgs, tāds, kas nav cieši piegulošs.
- Drakula Vampīru karalis, Abrahama Stokera gotiskā romāna (1897) tēls, kura prototips ir 15. gadsimta rumāņu varonis Vlads Tepešs, cīnītājs pret otomāņu iebrucējiem.
- netiklas darbības var izpausties dzimumkaislību apmierināšanā pretdabiskā veidā, izvirtīga dzimumakta vai dzimumintereses izraisīšanā, vai izkropļota priekšstata radīšanā par dzimumdzīvi.
- halkolīts vara laikmets - īpašs vēstures periods (7. - 3. gt. p. m. ē.).
- zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un gribas plūsmu.
- nevēklis Vārgs, neizdarīgs, rīcībā neveikls, nedrošs cilvēks, resp., neveiklis, gļēvulis.
- mirelis Vārguļojošs dzīvnieks, arī augs.
- hemokupreīns Varu saturošs proteīns dažu dzīvnieku erotricītos.
- hepatokupreīns Varu saturošs proteīns, līdzīgs hemokupreīnam; izolēts no aknām.
- nosprazits Varu, arsēnu un kaļķi saturošs miglošanas līdzeklis, lietojams pret augu slimībām un grauzējiem kukaiņiem.
- vizmīgs Vasaras saulē it kā virmojošs.
- šļabraks Vecs, slikti piegulošs mētelis.
- šlubraks Vecs, slikti piegulošs mētelis.
- šļubraks Vecs, slikti pieguļošs mētelis.
- šļubriks Vecs, slikti pieguļošs mētelis.
- adhideva vēdiskajai mitoloģskajai domāšanai raksturīgs dievību raksturojošs princips, ko lieto augstākās dievības - esamības un visu lietu radītāja idejas izteikšanai.
- kristalizēt Veidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu); ļoti stingri vērtēt šķirojot, atlasot.
- kristalizēties Veidoties ļoti skaidri, iegūt ļoti skaidru formu (piemēram, par domu, priekšstatu).
- specija Veids, izskats, priekšstats; smaržas un garšas vielas medicīnā.
- vingrs Veikls, viegls, arī drošs - par kustībām, gaitu.
- strebulis Vēja grābslis; ātrs, paviršs cilvēks; tāds, kas visu dara steidzīgi; karstgalvis.
- žauslis Vējagrābslis; tukšs, ātrs cilvēks.
- magnētiskā lauka intensitāte vektoriāls magnētisko lauku raksturojošs lielums.
- Abraāma klēpis vēlā jūdaisma un kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos vieta viņpasaulē, kur mirušie taisnie mīt svētlaimē.
- prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās utt.
- sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.).
- stiramento Velkošs; vilcinoties.
- korso Velosportā - tūrisma brauciens, kurā pēc noteiktas distances nobraukšanas tiek paziņots finišs.
- tumsis Vēls vakars vai nakts, kad ir tumšs.
- vomitīvs Vemšanu izsaucošs; vemjamās zāles.
- vārošs Verdošs.
- zemteka Veronika ("Veronica") - daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari; ārstniecības veronika.
- gredzentinējs Vērpēju dzimtas tauriņš sarkanbrūni iedzeltenā krāsā, ar platu tumšāku svītru pār priekšspārniem.
- mērīt ar savu olekti vērtēt tikai no sava viedokļa, saskaņā ar saviem priekšstatiem, uzskatiem.
- stereotipizēt Vērtēt, kvalificēt atbilstoši shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2).
- vērtētāja sistemātiskā kļūda vērtētēju nosliece sekot saviem personiskajiem ieskatiem vai priekšstatiem, kas bieži noved pie datu izkropļošnas (psihometrijā).
- patiesumvērtība Vērtība "patiess" (arī T vai 1) vai "aplams" (F vai 0), ko pieņem vienkāršs vai salikts izteikums (Bula funkcija, attieksme).
- tonisks Veselību stiprinošs, uzmundrinošs.
- perennis Veselu gadu ilgstošs, nepārtraukts, pastāvīgs.
- akreditācijas raksts vēstnieka vai cita pilnvarota diplomātiskā pārstāvja pilnvaras apliecinošs dokuments, ko viņam izsniedz pilnvarojošās valsts galva un ko viņš akreditācijas ceremonijā pasniedz tās valsts vadītājam, kurp viņš ir nosūtīts.
- Franškontē Vēsturiska province Francijas austrumos, pie Šveices robežas, ietver Dū, daļēji Augšsonas un Juras departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru.
- Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu.
- megalapsis Vēžu trilobītu ģints ar lieliem galvas un astes vairogiem, gk. Augšsilūrā, Latvijā laukakmeņos.
- kārdinošs Vicinošs, aizraujošs; valdzinošs, tāds, ko kāro iegūt.
- tumīgs Vidēji biezs, miltains, nedrūpošs.
- MAC apakšslānis vides piekļuves vadības apakšslānis (angļu "Medium Access Control sublayer").
- sadursmes apdare vides piekļuves vadības apakšslāņa darbība CSMA/CD tīklos pēc sadursmes atklāšanas pārraides vidē.
- svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
- levantieši Vidusjūras austrumu daļas zemju iedzīvotāju (parasti sieviešu) un eiropiešu jaukto laulību pēcnācēji, kas bija eiropiešu kultūras un katoļu ticības galvenie priekšstāvji.
- heroldija viduslaikos heroldu ģilde; tās locekļi dalījās ziņotājos, heroldu palīgos un īstajos heroldos, par ko varēja būt tikai bruņinieki; heroldijas priekšsēdētājs saucās par ģerboņu karali.
- šefeni Viduslaikos tiesas kunga iecelti pastāvīgi tiesas kolēģijas locekļi, kam pēc tiesas priekšsēdētāja aicinājuma vajadzēja atrast sprieduma projektu.
- glīmenis Viduslaiku Anglijā klejojošs muzikants, kura repertuārā bijušas balādes par nabagu aizstāvi Robinu Hudu.
- bruņinieks bez bailēm un bez vainas viduslaiku bruņinieku goda tituls, sākotnēji tā godāja drošsirdīgo fr. karavadoni Teraiju de Baijāru (Terrail de Bayard; 1476.-1524. g.).
- trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā).
- žonglieris Viduslaiku Eiropā ceļojošs muzikants, dziesminieks, kas izpildīja gk. citu sacerētas dziesmas.
- cenzinieks Viduslaiku zemnieks, kas deva graudā vai maksāja naudā gruntsnomu (cenzs 2, činšs), činšinieks.
- landmaršals Vidzemes landtāga priekšsēdētājs 1648.-1920. g., kurš vienlaicīgi bija bruņinieku pārstāvis landtāgā.
- ķūlis Vidzemes, retāk visu Latvijas novadu, atskaitot Latgali, iedzīvotāju nievājošs apzīmējums.
- kombustibils Viegli degošs.
- trupalns Viegli drūpošs, arī irdens; trupans.
- drupalns Viegli drūpošs, drupans (par maizi, biezpienu).
- drupans Viegli drūpošs; arī irdens.
- trapalns Viegli drūpošs.
- trupīgs Viegli drūpošs.
- jūklīgs Viegli izirstošs.
- Vuda sakausējums viegli kūstošs (kušanas temperatūra 68 °C) metālu sakausējums, kas sastāv no bismuta (50%), svina (25%), alvas (12,5%) un kadmija (12,5%); lieto konstantas augstas temperatūras nodrošināšanai dažādiem eksperimentiem laboratorijās.
- lodstikls Viegli kūstošs stikls, ko lieto metāla, stikla, keramikas u. c. materiālu savienošanai lodējot; ķīmiski un termiski saderīgs ar lodējamiem materiāliem.
- spraislīgs Viegli lūstošs, trausls.
- plīzīgs Viegli plīstošs; trausls.
- dziedošs Viegli plūstošs, līdzīgs dziedāšanai (par balsi).
- difluents Viegli tekošs vai šķīstošs.
- trunīgs Viegli trūdošs.
- vējgramslis Vieglprātīgs, nepastāvīgs, paviršs cilvēks; vējgrābslis.
- skrebelis Vieglprātīgs, paviršs cilvēks; vientiesīgs cilvēks; skrebele.
- skrebele Vieglprātīgs, paviršs cilvēks.
- svilpaste Vieglprātīgs, paviršs cilvēks.
- skreblis Vieglprātīgs, paviršs, straujš cilvēks.
- klērets Viegls, gaišs franču vīns.
- akmens vate viegls, ķīmiski stabils, nedegošs termoizolācijas materiāls, ko izgatavo no izkausētas akmensmasas, izpūšot diegveida šķiedru; lieto termoizolācijai celtniecībā, rūpniecībā.
- kristāliskais režģis vielas kristāliskajam stāvoklim piemītošs regulārs daļiņu (atomu jonu, molekulu) novietojums, kam piemīt periodiska atkārtojamība trīs dimensijās; kristāla plakanās skaldnes atbilst atomu plaknēm, taisnās šķautnes – atomu rindām.
- ģenerācija Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums.
- tīfs Viena no akūtām infekcijas slimībām, kam raksturīgs ilgstošs drudzis, apziņas traucējumi.
- aškenazi Viena no divām (otra - sefardi) ebreju pamatgrupām, kuras kultūra sakņojas viduslaiku Vakareiropā, tradicionālā valoda jidišs, veido ebreju vairākumu Amerikā un Eiropā, sastāda 40% no Izraēlas ebreju skaita.
- paaudze vienā un tai pašā laikposmā eksistējošs, aptuveni vienāda vecuma vienas sugas (dzīvnieku, augu) kopums; ģenerācija.
- doņi Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem un ložņājošu sakneni vai bārkšsakni, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis: doņi (20 sugu) un zemzālītes (5 sugas).
- donis Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi, kam labi attīstīts ložņājošs saknenis vai bārkšsakne, 10 ģinšu, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu.
- peļaste Viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā; kaķaste, amarants.
- orts Vienības vektors; dotajam vektoram pēc virziena atbilstošs vektors, kura garums (modulis) ir 1.
- benzols vienkāršākais aromātiskais ogļūdeņradis (arēns), bezkrāsains, degošs šķidrums ar raksturīgu smaku C~6~H~6~.
- etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- naivisms vienkāršotība, tīšs primitīvisms (mākslas darbos).
- poncele Vienkāršs (māla) trauks, pods (parasti ne visai glīts, arī vecs).
- poncis Vienkāršs (māla) trauks, pods.
- stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu; šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments.
- haplodermatīts Vienkāršs ādas iekaisums, bez sarežģījumiem.
- legumelīns Vienkāršs albumīns pākšaugu sēklās.
- protamīns Vienkāršs bāzisks proteīns, sastopams zivju un putnu spermā; tā bāzisko raksturu nosaka bāzisko aminoskābju, gk. arginīna atlikumi.
- autraits Vienkāršs darījums.
- triviālais datņu pārsūtīšanas protokols vienkāršs datņu pārsūtīšanas protokols, ko izmanto sāknēšanas programmu lejupielādei bezdisku darbstacijās.
- pilns grafs vienkāršs grafs, kurā katras divas virsotnes savieno šķautne.
- regulārs grafs vienkāršs grafs, kurā no katras virsotnes iziet vienāds šķautņu skaits.
- plakans grafs vienkāršs grafs, kura šķautnes nekrustojas.
- goniometrs Vienkāršs horizontālo leņķu mērinstruments.
- katarāla oftalmija vienkāršs konjunktivīts; konjunktīvas hiperēmija ar gļotaini strutainiem izdalījumiem.
- svira Vienkāršs mehānisms - ar statni kustīgi savienots ciets ķermenis, kas var pagriezties ap savienojuma ģeometrisko asi.
- pusstēks Vienkāršs mezgls, kuru lieto, nostiprinot pietauvošanās troses un sasienot divas resnas troses.
- SOAP Vienkāršs objektu piekļuves protokols (angļu "simple object access protocol") - noteikumu kopums, kas ļauj lietojumprogrammām un pakalpojumiem tīklā sazināties savā starpā.
- serozs ciklīts vienkāršs starenes iekaisums.
- kronglass Vienkāršs stikls, no kura kopā ar flintglasu izgatavo ahromatiskus stiklus.
- vienkāršs paplašināts teikums vienkāršs teikums, kurā ir gramatiskais centrs, resp., abi virslocekļi vai galvenais loceklis, un viens vai vairāki palīglocekļi jeb paplašinātāji.
- vienkāršs nepaplašināts teikums vienkāršs teikums, kurā ir tikai gramatiskais centrs, resp., abi teikuma virslocekļi vai galvenais loceklis.
- skleroproteīns Vienkāršs ūdenī nešķīstošs proteīns ar šķiedrainu struktūru, piem., kolagēns, keratīns u. c.
- ziepju trauks vienkāršs un lēts fotoaparāts.
- tiltiņš Vienkāršs veidojums pārejai, pārbraukšanai pār nelielu apvidus šķērsli; dem. --> tilts.
- vīrišķīgs Vienkāršs, atturīgs, bez maiguma, graciozitātes (piemēram, par stilu).
- nesarežģīts Vienkāršs, elementārs.
- fiksfokuss Vienkāršs, fotoaparātā stacionāri iebūvēts neliela fokusa attāluma fotoobjektīvs ar mazu diafragmas atvērumu, kas iestādīts hiperfokālā attālumā, kurš liela dziļuma asuma dēļ nav jāfokusē.
- demokrātisks vienkāršs, neprivileģēts.
- mirstīgs Vienkāršs, parasts cilvēks.
- daždienīgs Vienkāršs, parasts.
- nesamākslots Vienkāršs, parasts.
- vienādīgs Vienkāršs, parasts.
- pīvuliņš Vienkāršs, pašdarināts mūzikas instruments.
- frugāls vienkāršs, pieticīgs.
- suksis vienkāršs, raupjš audums.
- dievtiesīgs Vienkāršs, vientiesīgs.
- vientiess Vienkāršs, vientiesīgs.
- elementārs Vienkāršs, visiem saprotams.
- simplex Vienkāršs.
- omniprezents Vienmēr klātesošs.
- dinamiskais laiks vienmērīgi ritošs laiks, kuru kopš 1984. gada lieto efemerīdu laika vietā Saules sistēmas debess ķermeņu kustības aprēķinos; dinamiskais laiks ir priekšā atomlaikam par 32,184 s.
- līdzens Vienmērīgs, līdzsvarots; viegli plūstošs.
- Ego psiholoģija vienojošs apzīmējums daudzveidīgiem psiholoģijas konceptiem, kas attīstījušies psihoanalīzes un psihodinamiskajās teorijās; īpaši vērš uzmanību uz psihes struktūras attīstību un attiecībām agrīnā bērnībā, kā arī šo procesu saistību ar turpmākajām attiecībām cilvēka dzīvē.
- blīžģējiens Vienreizējs, plunkšķošs troksnis.
- projektīvā identifikācija viens no agrīnajiem primitīvajiem psihes aizsardzības mehānismiem, kas ietver: 1) nepieņemamo jūtu, priekšstatu psiholoģisku izstumšanu, paralēli aktivizējoties arī citiem psihes aizsardzības mehānismiem; 2) neapzinātā psihiskā satura projicēšanu uz citu cilvēku; 3) neapzinātu identificēšanos ar projicēto materiālu.
- vitālā uzvedība viens no demogrāfiskās uzvedības veidiem, kurš attiecas uz indivīda un daļēji arī visas sabiedrības veselību, galvenokārt, uz indivīda uzvedību pašsaglabāšanās jomā fiziskajā, psiholoģiskajā un sociālajā aspektā.
- segspārns Viens no diviem (kukaiņu, piemēram, vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo, plēvjaino spārnu.
- lielakauls Viens no diviem kājas apakšstilba skeletu veidojošajiem kauliem.
- reliģiskais ideālisms viens no doktrīnu veidiem, kas tiesību jomā mēģināja nopamatot tiesības un to autoritāti, balstoties uz ideāliem priekšstatiem par justīciju, kas savukārt kļuva par pamatu ideālām tiesībām.
- Serapīds Viens no galvenajiem helēnistiskās Ēģiptes dieviem, kura kults radās 4. gs. pr. m. ē., saplūstot kopā ēģiptiešu un grieķu reliģiskajiem priekšstatiem; Serapīda kults bija plaši izplatīts ārpus Ēģiptes.
- sociālie kontakti viens no kontaktu veidiem, kas izpaužas cilvēku sociālā nepieciešamībā sazināties, apmainīties ar idejām, priekšstatiem un domām.
- satīru drāma viens no sengrieķu dramatiskās poēzijas veidiem: satīru drāmu pievienoja traģēdiju triloģijai kā ceturto drāmu, kurai bija uzjautrinošs, traģēdijas noskaņojumam pretējs raksturs; tās galvenie varoņi sākotnēji bija Dionīsa pavadoņi - satīri.
- tiešsaistes grupas viens no sociālā darba ar grupu veidiem, kas tiek organizētas, izmantojot informācijas tehnoloģijas, un tas ļauj dalībniekiem, atrodoties dažādās vietās, pieslēgties grupai tiešsaistē.
- tiešsaistes supervīzija viens no supervīzijas norises veidiem, kas notiek attālināti, izmantojot tiešsaistes nodrošinājuma programmas; visbiežāk tiek izmantota individuālajā supervīzijā, bet to var praktizēt arī grupas supervīzijā.
- čakra Viens no vairākiem hipotētiskiem enerģijas pārvades centriem cilvēka ķermenī, no kuriem pēc tibetiešu un indiešu priekšstatiem plūst visa fiziskā enerģija.
- patogēnās sēnes vienšūnas un daudzšūnu organismi, kas ierosina mikozes - augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšslimības.
- denotāts Vienveidīgu reāliju grupa, ko valodas vienība nosauc, pamatojoties uz vispārinātu priekšstatu par šo grupu.
- tango Viesību deja (2/4 taktsmērā), kam ir raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
- gaisma Vieta, no kuras izplatās apgaismojums; apgaismota vieta, laukums, kur ir gaišs.
- maliks Vietējās izcelsmes valdošs feodālis Aizkaukāzā 13.-18. gs.
- vijene Vijeņziežu ģints ar tumšsarkaniem, īskātainiem ziediem kuplā vārpā.
- palšs Viltots, neīsts; nepatiess; falšs.
- pāzmains Viļņains, bangojošs.
- undulējošs Viļņojošs.
- spinnings Vingrinājumu sistēma, kurā tiek izmantots īpašs stacionārs divritenis.
- purpurviolets Violets ar tumšsarkanu nokrāsu.
- androgēns Vīrieša pazīmes izraisošs; kas rada vīrieša dzimuma pēcnācējus.
- dziemulis Virpulis upē, burbuļojošs avots.
- Arkalods virsotne Francijā (_Arcalod_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta dienvidos, augstums - 2217 m.
- pabalte Viršziežiem piederīgs purvāju augs, iegareni blietējādām, pat līnijveidīgām lapām ar ierotītu apmali, izcilu dzīslojumu un zilganbaltu apakšpusi, gariem kātiem gaišsarkaniem ziediem - galotnes čemuros.
- palladisms Virziens 16.-18. gs. Eiropas arhitektūrā, kura pamatā bija klasiskās arhitektūras tradīcijas, racionāla skaidrība, loģiskums, plašs ant. orderu sist. izmantojums, atturīgs dekoratīvisms.
- folks Virziens estrādes mūzikā; tautas mūzikai tuvas balādveida melodijas ar tekstiem par aktuālām sociālām un politiskām tēmām, uzsvērti vienkāršs instrumentāls pavadījums.
- direkcionāls Virzienu raksturojošs.
- spiesties Virzīties tā, ka veidojas ciešs kopums (par cilvēkiem); būt, atrasties ciešā kopumā.
- pan- Vis-, visaptverošs (piem., panamerikānisms, panteisms).
- nesi Visādi netīrumi, ko pārplūdusi upe plūdu laikā iznes un atstāj uz pļavām; našs.
- holokosts Visaptverošs etnocīds, kādas tautas pilnīga iznīcināšana (tiek attiecināts uz ebreju iznīcināšanu nacionālsociālistiskajā Vācijā un tās okupētajās zemēs).
- holokausts Visaptverošs etnocīds, kādas tautas pilnīga iznīcināšana.
- hronisks miokardīts visbiežāk recidivējošs reimatiskais endomiokardīts.
- ieskats Vispārējs priekšstats, vispārējs pārskats.
- skats Vispārējs, parasti vizuāls, priekšstats, arī vispārējs pārskats (piemēram, par kādu parādību).
- ašums Vispārināta īpašība --> ašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brašums Vispārināta īpašība --> brašs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brašums Vispārināta īpašība --> brašs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divkāršums Vispārināta īpašība --> divkāršs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošums Vispārināta īpašība --> drošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošums Vispārināta īpašība --> drošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošums Vispārināta īpašība --> drošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošsirdība Vispārināta īpašība --> drošsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezbailība, drosme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gaisma, gaismas atspīdums.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (6), šīs īpašībaskonkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- knašība Vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- knašums Vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- košums Vispārināta īpašība --> košs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krāšņums (1).
- melnums Vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
- nedrošums Vispārināta īpašība --> nedrošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (1).
- nedrošība Vispārināta īpašība --> nedrošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedrošums Vispārināta īpašība --> nedrošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (2).
- nedrošība Vispārināta īpašība --> nedrošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedrošums Vispārināta īpašība --> nedrošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (3).
- nedrošība Vispārināta īpašība --> nedrošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaušums Vispārināta īpašība --> nejaušs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaušums Vispārināta īpašība --> nejaušs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemirkstamība Vispārināta īpašība --> nemirkstošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejošs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, intransitīvums.
- nešķīdība Vispārināta īpašība --> nešķīstošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netiešums Vispārināta īpašība --> netiešs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdrošība Vispārināta īpašība --> pārdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārejamība Vispārināta īpašība --> pārejošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; transitivitāte, transitīvums.
- paviršība Vispārināta īpašība --> paviršs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piepešums Vispārināta īpašība --> piepešs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plašums Vispārināta īpašība --> plašs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plašums Vispārināta īpašība --> plašs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešums Vispārināta īpašība --> svešs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešums Vispārināta īpašība --> svešs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešums Vispārināta īpašība --> svešs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiešums Vispārināta īpašība --> tiešs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiešums Vispārināta īpašība --> tiešs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīšums Vispārināta īpašība --> tīšs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tukša vieta, telpa, vide, tās daļa.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (3), Šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nabadzība.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsdrošība Vispārināta īpašība --> ugunsdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsnedrošība Vispārināta īpašība --> ugunsnedrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (1).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (1).
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (2).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (2).
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (3).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (3).
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (4).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (4).
- jēgums Vispārināts priekšstats; izpratne, sapratne, apjēga.
- paraplāns Vispārinošs apzīmējums lidaparātiem ar lokanu spārnu; lai samazinātu brīva kritiena ātrumu, izmanto deltveida vai izpletņveida spārnu.
- rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas; arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums.
- pārskats Vispusīgs, vispārējs priekšstats, zināšanu kopums (par ko).
- ihtiostēgi Vissenākie izmirušie abinieki, kuriem saglabājušās bārkšspurēm raksturīgās ārējās kaula bruņas; dzīvojuši no devona līdz karbona beigām.
- apo- Vistālākais, attālināts (piem., apocentrs); neesošs, klāt neesošs; cēlies no (piem., apomikse).
- sakņu sistēma visu viena auga sakņu kopums, kurā var būt galvenā sakne (attīstās no dīgļsaknes), sānsaknes (atzarojas no galvenās saknes) un piesaknes (attīstās gk. no stumbra apakšdaļas); ir 2 sakņu veidi — mietsakne un bārkšsakne.
- ubikvitārs Visuresošs, piem., mikrobs.
- diacetils Visvienkāršākais diketons; ūdenī šķīstošs šķidrums, kas piešķir sviestam tā īpatnējo smaržu.
- neovitālisms Vitālisma attīstības virziens 19. gs. 2. pusē, kas kritizēja mehāniski materiālistiskos priekšstatus par dzīvības būtību.
- ciānkobalamīns Vitamīns B~12~, tumšsarkani, ūdenī šķīstoši kristāli; atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā (augos nav); organismā veido eritrocītus, tā trūkums izraisa anēmiju; kobalamīns.
- staipeknis Vītne (lapas pārveidne), arī vijīgs, kāpelējošs stumbrs.
- belkants Vokālā izpildījuma stils, kuram raksturīgs plašs melodisks plūdums un maksimāli precīzs virtuozu elementu izpildījums.
- ritornele Vokālajā mūzikā - instrumentālā pavadījuma solo posms starp teksta strofām; senajā deju mūzikā - priekšspēle, starpspēle vai pēcspēle.
- Beržeņi Vulkāniski kalni Ungārijas ziemeļos, starp Donavu un Ipoju, augstākā virsotne – Čovāņošs – 939 m, andezītu lava un tufs.
- X X kājas - kāju deformācija: ceļa locītavas savirzītas uz iekšu, bet apakšstilbi uz āru.
- centrskanis XX gs. pirmajā pusē nosacīts skaņkārttonāli organizējošs elements t. s. centra tehnikā.
- čīkstzābaki Zābaki, kuros iestrādāts čīkstošs materiāls; čīkstoši zābaki.
- opalescējošs Zaigojošs kā opāls.
- iridescents Zaigojošs, lāsmojošs, kas laistās līdzīgi varavīksnei, piem., perlamutrs.
- zaimīgs Zaimojošs, pulgojošs, nievājošs.
- zalgans Zaļgans; zaļgani zaigojošs, vizuļojošs.
- zaļābuls Zaļojošs āboliņš.
- zaļuksne Zaļojošs koks.
- zaļozols Zaļojošs ozols.
- zaļūksnis Zaļojošs.
- verdoperoksidāze Zaļš enzīms, atrodams leikocītos; piešķir strutām zaļganu krāsu; tā prostētiskā grupa ir dzelzi saturošs porfirīns.
- polips Zarndobumaiņu tipa sēdošs jūras vai saldūdens dzīvnieks ar cilindrveida ķermeni.
- zaudējumu veidi zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs – kad cēlies, sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs – kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvarama vara.
- apakšjūras Zem jūras esošs.
- submarīns Zem jūras ūdens līmeņa esošs.
- infrakardiāls Zem sirds esošs.
- kompaunds Zemā temperatūrā kūstošs vairākkomponentu izolācijas materiāls, ko izmanto elektrotehnikā.
- lejš Zemā vietā, lejā esošs.
- muceknīte Zemnieces linu apakšsvārki, kas tika vilkti pār galvu.
- sniegģemze Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Oreamnos americanus"), kas izplatīta Aļaskā un Montanā (ASV), skausta augstums - 90-105 cm, masa - 80-135 kg, biezs apmatojums līdz pat apakšstilbiem, dzīvo klinšainos kalnos.
- ziedainis Ziedošs koks.
- stoklājs ziemā neaizsalstošs avots un tā apkārtne.
- dunava Ziemā neaizsalstošs strauts, upīte, avots.
- Kūķu vakars Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi.
- lietuvēna dzīšana Ziemassvētku rituāls, kura pamatā trokšņošana kā ļaunu garu, ļaunuma aizbaidīšana un ūdens kā dzīvības spēkus veicinošs šķidrums.
- kandelila Ziemeļamerikas dienvidu daļā, gk. Meksikā, augošs krūms, no kura iegūst augu vasku.
- ziemeļos Ziemeļu virzienā esošs vai saistīts ar ziemeļiem.
- Passerina cyanea zilā žubīšstērste.
- aukstās krāsas zilā, debeszilā un zaļā krāsa, kas rada priekšstatu par aukstumu un nekustīgumu, šķietami attālina objektu no skatītājiem.
- oscillātorijas Zilaļģes, kuru ķermenis vienkāršs, nezarojošs, mikroskopiski sīks veltenisks daudzšūnu pavediens, kas aug garumā, interkalāri daloties.
- fanta Zīmols: gāzēts atspirdzinošs dzēriens ar apelsīnu garšu.
- sabiedriskais ideāls zināmas sociālas grupas ekonomiskajām un politiskajām interesēm atbilstošs priekšstats par vispilnīgāko sabiedrisko iekārtu.
- zinībietilpīgs zināšanas saturošs.
- arheoastronomija Zinātnes nozare, kurā pēta senos priekšstatus par debess spīdekļiem, izmantojot galvenokārt arheoloģiskos izrakumus, etnogrāfiskos materiālus un vēstures pieminekļos ietverto astronomisko informāciju.
- gņilojs Zinošs, pieredzējis, viltīgs, veikls, tāds, kam nevar uzticēties.
- dakšastes Zobspārņu dzimtas ģints ("Cerura"), tauriņu priekšspārni pelēki vai netīri balti ar zigzagveida zīmējumu, pakaļspārni pelēki, aktīvi naktī, Latvijā konstatētas 2 sugas, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
- zolīte Zoles formai un lielumam atbilstošs ieliktnis apavā (piemēram, siltumizolējošs, ortopēdisks).
- ratindāns Zoocīdu grupas stipri indīgs pesticīds, ūdenī nešķīstošs pulveris bez smakas, saindētu ēsmu gatavošanai piejauc pie maizes, miltiem, klijām.
- amphiumidae Zušsalamandras.
- protoplanētu disks zvaigzni aptverošs gāzes un putekļu disks, no kura veidojas planētas.
- miglājs zvaigžņu sistēma, galaktika, kas redzama kā gaišs miglveida plankums.
- pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdenstilpes dziļumā.
- atzinums Zvērināta revidenta ziņojuma neatņemama daļa, kurā skaidri izteikts viedoklis par to, vai gada pārskatā, arī konsolidētajā gada pārskatā, ietvertie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par attiecīgā klienta finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu saskaņā ar attiecīgajiem finanšu pārskatu sagatavošanas principiem (standartiem) un atbilst normatīvajiem aktiem.
- tālmans Zviedrijas riksdaga priekšsēdētājs, kuram jābūt bezpartejiskam; nepiedalās debatēs un balsošanā.
- taujs Zvīļojošs, spīguļojošs, vizuļojošs, mirdzošs.
- žilbs Žilbīgs, arī žilbinošs.
- passerina Žubīšstērstes.
- puigainis Žvadzošs metāla mūzikas rīks, tridekšņa paveids.
- zvākstoņa Žvadzošs, klabošs, šņācošs troksnis.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa šs.