klenderis
klenderis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klenderis | klenderi |
| Ģen. | klendera | klenderu |
| Dat. | klenderim | klenderiem |
| Akuz. | klenderi | klenderus |
| Lok. | klenderī | klenderos |
klendere sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klendere | klenderes |
| Ģen. | klenderes | klenderu |
| Dat. | klenderei | klenderēm |
| Akuz. | klenderi | klenderes |
| Lok. | klenderē | klenderēs |
Klaidonis; uzdzīvotājs; arī apkārtklīstošs dzērājs.
Avoti: LLVV, RB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kas to būtu domājis, ka šitam klenderim tāda nauda!
- Iedzīvotāju ir tik, cik to ir, turklāt aizbrauca strādīgākie un aktīvākie, nevis klenderi un profesionālie pabalstu saņēmēji.
- Monsieur draud viņu satriekt šķiršanās prāvā un pats turpmāk dzīvot klendera dzīvi, “ lai viņai būtu kauns viņa uzvārdu nēsāt”!
- Tušs pačamdīja — drāna laba, izturīga, laukos tādus ancukus nevalkā, nu viņam nebūs kauns cilvēkiem acīs rādīties, vairs nekāds pasaules klenderis.
- Māt nežēlīg pamet šo krietno sav arod pratēj, kas nu viš pēc izglītībs bi, jurists vai santehniķs, un iemīlējās kauč kādā klenderī, kurš šo, zināms, dauzīj.