Paplašinātā meklēšana

Meklējam pū.

Atrasts vārdos (698):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3928):

saveikt (Ar pūlēm) pieveikt, izsmelt.
trietilamīns (C2H5)3N, ptomaīns, izolēts no pūstošām zivīm.
1 hektārs = 100 āri = 2,74 pūrvietas = 0,91554 desetīnas = 2,47 akri (angļu) = 3,9 morgeni (vācu) = 1,79 morgi (poļu) = 1,9 johi.
standžs 1,5 pūra (104 l) tilpuma mērs.
staņgis 1,5 pūra (104 l) tilpuma mērs.
mazā dvālekts 1/10 pūra.
sētava 1/6 pūra liels mērs.
dižā dvālekts 1/8 pūra.
teine 3 pūri (209 l).
smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
lasts 48 pūri miežu vai kviešu.
lasts 60 pūru auzu vai iesala.
lēcas plakode acs lēcas ektodermālais aizmetnis, kas pieguļ acs pūslītim
Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce.
akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes
acu mīzali acu pūžņi
ar vienu vienīgu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
hlorakne Ādas izsitumi (komedoni, tauku dziedzeru cistas un pūtes) personām, kas strādā ar hlora savienojumiem (profesionāla dermatoze).
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
hidroa Ādas slimība ar pūslīšu izsitumiem.
ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
trihoepitelioma Ādas vēzis, kas attīstās no pūkmatu folikuliem.
repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks.
pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim).
aizmuļļāties Aizbraukt ar pūlēm.
aizšķūtēties Aizbraukt ar pūlēm.
aizkluburēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
aizklunkurēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
aizmīņāties Aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu.
aizčudīties Aiziet ar pūlēm.
aizkruities Aiziet ar pūlēm.
aizkuļāt Aiziet, aizbraukt ar pūlēm.
aizdaņģināt Aiznest ar pūlēm (kaut ko smagu).
aizputināt Aizpūst (1).
aiztrenkt Aizpūst (ko) - par stipru vēju.
dapūst Aizpūst līdz kādai vietai.
novazāt Aizpūst lietus mākoņus.
aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
glietēt Aizpūst, appūst (ar smiltīm).
aizpoklēt Aizpūžņot (par acīm).
aizpūļot Aizpūžņot (par acīm).
aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem.
aizstaipīt Aizstiept ar pūlēm.
aiztušīt Aizvilkt, aiznest ar pūlēm.
aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm).
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma.
brīvakcija Akcija, ko saņem dibinātājs par savām pūlēm.
cistolitotomija Akmens izņemšana no urīnpūšļa ar griezienu.
litotriptoskopija Akmens sadrumstalošana urīnpūslī redzes kontrolē.
litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu.
gonecistolīts Akmens sēklas pūslītī.
cistolitiāze Akmens urīnpūsli; slimības stāvoklis, kas ar to saistīts.
urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī.
pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī.
litotomija Akmeņu izņemšana (parasti no urīnpūšļa) ar griezienu.
holecistolitotomija Akmeņu izņemšana no žultspūšļa.
litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
litodialīze Akmeņu šķīdināšana pūslī.
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
akūts pemfigs akūta mikrokoku infekcija ar pūšļveida izsitumiem un septicēmiju
epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā
Physcomitrium pyriforme alksnāja pūšļcepurene
angļu rags alta oboja, koka pūšamais mūzikas instruments
pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu
Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus
cistīns Aminoskābe dažādos proteīnos; dažreiz atrodama urīnpūšļa akmeņos un nierakmeņos.
pielocistanastomoze Anastomoze starp nieres bļodiņu un urīnpūsli.
holecistoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp divpadsmitpirkstu zarnu un žultspūsli.
cistikoenterostomija Anastomozes izveidošana starp žultspūšļa izvadkanālu un tievo zarnu.
ureterocistostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un pūsli.
hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
bītli angļu grupa no Liverpūles, sāka koncertēt 1960. gadā
helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām.
būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā
langermannia Apaļpūpēži.
globaria Apaļpūpēžu ģints "Langermannia" nosaukuma sinonīms.
milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs).
sfigmomanometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
nopūkoties Apaugt ar pūkām.
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi
dūšāt Apdomāties, atpūsties.
aizstabulēt Apdullināt, pūšot stabuli.
durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
Apsaujas apdzīvota vieta (atpūtas bāze) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje.
Vēķi apdzīvota vieta (viensēta un atpūtas bāze) Drabešu pagastā
Alberobello apdzīvota vieta Itālijā (_Alberobello_), Apūlijas reģiona dienvidaustrumos
Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami
elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
kopodiskinēzija Apgrūtinātas, nepareizas kustības no pārpūles; aroda krampji, neiroze.
bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī
zavaruha Apjucis, uzbudināts notiesāto pūlis.
apstīvēt Aplikt ar pūlēm.
nopūkoties Aplipt ar pūkām.
aptrusēt Aplupt; apdrupt; appūt.
aptrust Aplupt; apdrupt; appūt.
apskūris Apņemt ar vieglām pūkām; šķiedrains.
apūbēt Appelēt, pūt.
apvējot Appūst (par vēju).
appūšļot Appūst, appūšot taisīt burvju dziedniecības līdzekli.
apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu).
iepūšļāt Appūst, dziedināt pūšļojot.
sapūšļot Appūst, pakļaut burvībai.
apaurēt Appūst.
appūšļāt Appūšļot.
appūstīt Appūšļot.
pūšļaki Appūšļotas lietas.
apdēnēt Appūt visapkārt, sairt, sadrupt, sadēdēt, satrūdēt.
apdrupēt Appūt, aptrūdēt.
appuvēt Appūt.
apputenēt Apputināt, pūšot pārklāt ar sniegu.
irrigācija Apskalošana; mākslīga apūdeņošana.
aptaurēt Apskandināt (pūšot vai saucot ragā).
apstibīt Apstiept, apnest apkārt ar pūlēm (kaut ko smagu).
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
Augšširvanas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānā (_ Yuxarı Șirvan kanalı_), Kūras ielejas ziemeļu daļā
Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km
Augškarabahas kanāls apūdeņošanas kanāls Azernaidžnā (_Yuxarı Qarabağ kanalı_), Kūras ieplakas dienvidrietumu daļā
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
Ažimbetas kanāls apūdeņošanas kanāls Kazahstānā (_Ajımbet kanalı_), savieno Karaezemas un Kešimas upi
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā, Kaukāzā).
Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
virspusējā pašteces apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni pa apūdeņojamā lauka virsmu sadala pašteces ceļā pa vagām, plūdjoslām vai plūdlaukiem
pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem
pieūdeņot Apūdeņot, saslapināt, piesātināt ar mitrumu, ūdeni.
iriģēt Apūdeņot.
ūdeņot Apūdeņot.
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
pūšus Ar gaisa plūsmu, strāvu; pūšot.
nomaracīt Ar grūtībām (kādu noteiktu laiku) nopūlēties.
aizčīnīties ar grūtībām un pūlēm aizkļūt, nokļūt
aizčinīt ar grūtībām un pūlēm nogādāt, aizgādāt
atsapērties Ar grūtībām, pūlēm atkļūt, parasti pārvietojoties pa sliktu ceļu.
izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
pievurināt Ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz.
pievurinēt Ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz.
elst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elsot (2).
elsot Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elst.
pūst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
ar pirkstu galiem ar iespējami mazāku piepūli, negribīgi
aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt.
aizmurīt Ar lielām pūlēm aiznest.
atcīnīt Ar lielām pūlēm atvilkt.
atmurdzināt Ar lielām pūlēm dabūt pie samaņas.
iestīlēt Ar lielām pūlēm iedabūt, aizbāzt.
iedrenēt Ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt.
izstiknīties Ar lielām pūlēm mēģināt izglābties.
aizkauties Ar lielām pūlēm nonākt, sasniegt.
lauzt darbus ar lielu piepūli enerģiski strādāt (parasti smagu fizisku darbu)
lauzties Ar lielu piepūli enerģiski strādāt.
izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
aizdimīt Ar lielu piepūli ko smagu aizgādāt, nogādāt.
uznāvīties Ar lielu piepūli nokļūt, sasniegt.
saņemt pēdējos spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
saņemt pēdējos (arī visus) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
saņemt visus (arī pēdējos) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
uzmocīt Ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt.
mēli izkāris ar lielu piepūli, līdz pagurumam, aizkusis
ar melnu muguru ar lielu piepūli, ļoti intensīvi
izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
grūšai Ar lielu piepūli.
muļķis palikdams ar ļoti lielām pūlēm, bet bez panākumiem
izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
acis pārgriezis ar pārmērīgu piepūli; lielās dusmās
izpūšļot Ar pārtraukumiem izpūst, izkaisīt.
noveikt Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nospringt Ar piepūli nospiest uz leju.
uzvaidēt Ar piepūli novaidēties.
knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
piesniegties Ar piepūli sasniegt (pastiepjoties).
nodeivelēt Ar piepūli strādāt.
noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko).
uzžurgāt Ar piepūli uzdabūt, uzcelt augšā.
uzžurgāties Ar piepūli uzrāpties.
prjaņiks Ar pūdercukura glazūru pārklāts cepums, kas cepts no mīklas, kurai pievienots medus.
atpūlēties Ar pūlēm (darbu) atstrādāt.
grūtai Ar pūlēm (kā dabūt, iegādāties).
aizstibīt Ar pūlēm (kaut ko smagu) kaut kur nogādāt.
iestīpāt Ar pūlēm (velkot, smagi ceļot) ienest, iedabūt (kur iekšā).
aizstīpāt Ar pūlēm (velkot, smagi ceļot), aiznest, aizgādāt.
atstīpāt Ar pūlēm (velkot, smagi ceļot), atnest, atgādāt, atvest.
nožurnīt Ar pūlēm (viļājot pa muti) noēst (ko grūti sakožamu).
aizmurdīt Ar pūlēm aizbāzt aiz kaut kā.
aizlāpāt Ar pūlēm aiziet (aizbrist) pa dubļiem.
aizļēpāt ar pūlēm aiziet pa dubļiem vai sniegu
aizplezdināties Ar pūlēm aiziet pa ledu vai pa dubļiem.
aizplidināties Ar pūlēm aiziet pa ledu vai pa dubļiem.
aizmīcīties Ar pūlēm aiziet prom, brienot pa biezi plūstošu masu.
nokliboties Ar pūlēm aizklibot.
aizķīnēt Ar pūlēm aizstiept, aizvilkt projām.
aizstīvēties Ar pūlēm aizvilkt vienam otru.
aizcīnīt Ar pūlēm aizvilkt, aizstiept.
notušīt Ar pūlēm apēst.
izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
apcīnīties Ar pūlēm apiet (vai apbraukt) kaut kam apkārt.
aptenterēt Ar pūlēm apiet apkārt.
apdimīt Ar pūlēm apnest (kaut ko smagu) apkārt kaut kam.
apdricināt Ar pūlēm apvilkt, apstiept apkārt kaut kam.
atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
atorēt Ar pūlēm atdzīt.
atķīpāt Ar pūlēm atraisīt.
atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
atkluburēties Ar pūlēm atvilkties.
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp; ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizlauzīties Ar pūlēm boksterējot, nonākt.
cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu
mangalēt Ar pūlēm censties ko izvilkt, dabūt.
aizstīvēt Ar pūlēm dabūt prom, aizvilkt.
zorģēties Ar pūlēm darboties, rīkoties.
iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
dasakulties Ar pūlēm iegādāties, izgādāt.
izsisties Ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
ielauzīt Ar pūlēm iemācīt.
iebulderēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
iebuldurēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
ielauzīties Ar pūlēm iemācīties.
ierūdīt Ar pūlēm iemācīties.
iestibīt Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
iestiept Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
krebināties Ar pūlēm iet.
spiest sevi ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai)
izkulties Ar pūlēm izkļūt (parasti no materiālām grūtībām).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
istaščīt Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur); iztaščīt.
izstīpāt Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko).
(iz)dabūt pār lūpām ar pūlēm izteikt, izrunāt
pārdabūt pār (arī pāri) lūpām ar pūlēm izteikt, izrunāt
izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē); izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
izstiknīt Ar pūlēm izvilkt (no kādas mitras, valkanas masas).
atkleberēt Ar pūlēm kaut ko izdarīt.
izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt prom.
apstibīt Ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā.
apstiept Ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā.
aizkamāt Ar pūlēm nogādāt.
aizkamīt Ar pūlēm nogādāt.
aizpūlēt Ar pūlēm nogādāt.
aizdabūties Ar pūlēm nonākt.
nostiept Ar pūlēm nonest.
nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
nomūdīt Ar pūlēm novilt (no augšas).
nomakņāt Ar pūlēm pabeigt kādu smagu darbu.
izjēgties Ar pūlēm padarīt.
pastiept Ar pūlēm panest.
apvensties Ar pūlēm parāpot zem kaut kā.
pārstiept Ar pūlēm pārnest (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
pārstiept Ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko).
izmocīt smaidu ar pūlēm pasmaidīt
noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
izdabūt pār lūpām ar pūlēm pateikt, izrunāt
izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
pastīvēt Ar pūlēm pavirzīt.
piestutēties Ar pūlēm piecelties, uzslieties.
piestiept Ar pūlēm pienest (2); ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
blenkt Ar pūlēm samanīt, noticēt, ieraudzīt.
sakrabināt Ar pūlēm sameklēt, sadabūt, sagādāt (ko).
sastīvēt Ar pūlēm sanest.
aizčiknīties Ar pūlēm sasniegt.
aizmuijāties Ar pūlēm sasniegt.
aizmūties Ar pūlēm sasniegt.
aizpērt Ar pūlēm sasniegt.
aizpūlēties Ar pūlēm sasniegt.
atjūdīties Ar pūlēm sasniegt.
mujāties Ar pūlēm sisties cauri.
mūjāties Ar pūlēm sisties cauri.
apurķēties Ar pūlēm tikt apkārt (parasti braucot).
apmocīties Ar pūlēm tikt garām, aptikt apkārt.
apkruities Ar pūlēm tikt kaut kam apkārt.
apvirpināt Ar pūlēm un lēnām apvelt apkārt kaut kam.
uzvelt Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
uztužīt Ar pūlēm uzcelt; ar pūlēm pamodināt.
uzcīnīt Ar pūlēm uzdabūt, kaut kur augšā.
uzdukņīt Ar pūlēm uzdabūt.
dabūt augšā ar pūlēm uzmodināt, panākt, lai pieceļas
uzstaipīt Ar pūlēm uznest (kaut ko smagu).
uzstiept Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
mērdelēt Ar pūlēm vilkt dzīvību.
tresīt Ar pūlēm vilkt.
mudīties Ar pūlēm virzīties (iet, braukt).
mūdīties Ar pūlēm virzīties, kustēties.
nokapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut.
kapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi, pļaut.
ietošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā).
iztošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur).
uztopāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) uziet, uzkāpt.
uztošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) uziet, uzkāpt.
tošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.).
nagažāties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
nagažoties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
stīpāties Ar pūlēm, grūtībām (kur) iet, doties.
sastibīt Ar pūlēm, grūtībām (piemēram, velkot) sanest.
aizakulties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
aizstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
dasakulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt līdz kādai vietai.
aiztaskāt Ar pūlēm, grūtībām aiznest, aizvilkt.
atstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām atbraukt.
atmuļļāties Ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
atstibīt Ar pūlēm, grūtībām atnest (parasti ko smagu).
atdimīt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (ko smagu).
atstīvēt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (parasti ko smagu).
attaskāt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt.
strūgāties Ar pūlēm, grūtībām braukt, iet.
mangoties Ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz.
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām ģērbt, vilkt (ko ciešu, šauru).
iestrūgāties Ar pūlēm, grūtībām iebraukt, ieiet.
iedimīt Ar pūlēm, grūtībām iecelt, ienest, ievilkt (ko smagu).
iemaktēt Ar pūlēm, grūtībām iedabūt, ievest.
ievanckāt Ar pūlēm, grūtībām iedzīt (dzīvniekus).
sacīnīt Ar pūlēm, grūtībām iegūt, sagādāt.
ieskrapāties Ar pūlēm, grūtībām iekļūt (kur iekšā).
ielumdīt Ar pūlēm, grūtībām iemācīt, ievingrināt (parasti zirgu).
iesalauzīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
iesalumdīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
atsakulties Ar pūlēm, grūtībām ierasties, atkļūt, parasti no lielāka attāluma.
skrapāties Ar pūlēm, grūtībām iet, kāpt, rāpties.
ķeksēties Ar pūlēm, grūtībām iet, virzīties (balstoties uz nūjas).
ieblīvēt Ar pūlēm, grūtībām ietilpināt (1).
iepūlēt Ar pūlēm, grūtībām ievirzīt (kur iekšā).
izstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām izbraukt, iziet.
izklapatot Ar pūlēm, grūtībām izgādāt (ko).
izmoļļāties Ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu).
izstīvēt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izdabūt (no kurienes, kur).
iztaskāt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izvilkt.
izdimīt Ar pūlēm, grūtībām iznest.
izstibīt Ar pūlēm, grūtībām iznest.
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
izskrapāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur).
izkošņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
izkušņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
izklapatāt Ar pūlēm, grūtībām ko panākt, dabūt, iegūt.
lauzīties grāmatā ar pūlēm, grūtībām mācīties lasīt
staipīt Ar pūlēm, grūtībām nēsāt (ko).
aizanesties Ar pūlēm, grūtībām nesot, parasti ko smagu, aiziet.
stibīt Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
stīpāt Ar pūlēm, grūtībām nest, vilkt (ko smagu).
atsatamīties Ar pūlēm, grūtībām nodarboties ar ko.
noskrapāties Ar pūlēm, grūtībām nokāpt, norāpties.
nostīvēt Ar pūlēm, grūtībām nonest, novilkt.
izsist Ar pūlēm, grūtībām nopelnīt (naudu).
dakamāt Ar pūlēm, grūtībām pabeigt (darbu).
pasazvelties Ar pūlēm, grūtībām paiet (par resnu cilvēku).
patamzāties Ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties.
patomzāties Ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties.
palampatāt Ar pūlēm, grūtībām paiet, pastaigāt.
pajudīt Ar pūlēm, grūtībām paiet.
izkarāt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kas, piemēram, kaitēkļi, nezāles) aiziet bojā.
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, lai (kāds) dara (ko).
pastibīt Ar pūlēm, grūtībām panest.
pārstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām pārbraukt (pār ko, kam pāri).
pārsteberēt Ar pūlēm, grūtībām pāriet.
pārmocīties Ar pūlēm, grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (kam pāri).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest); stiept (4).
stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
pārskrapāties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties (pār ko, kam pāri).
pārsakulties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties.
piestrūgāties Ar pūlēm, grūtībām piebraukt, pieiet.
piestibīt Ar pūlēm, grūtībām pienest, pievilkt.
piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
čegāt Ar pūlēm, grūtībām pļaut.
savanckāt Ar pūlēm, grūtībām sadzīt (dzīvniekus).
sadimīt Ar pūlēm, grūtībām sanest, savilkt.
uzsisties uz augšu ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
noķert Ar pūlēm, grūtībām sastapt (kādu); notvert (2).
spiest Ar pūlēm, grūtībām teikt, runāt (ko).
uzstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām uzbraukt, uziet.
uzmaktēt Ar pūlēm, grūtībām uzcelt, uzkraut u. tml.
uztoškāties Ar pūlēm, grūtībām uzcelties, sakārtoties.
uzpūlēt Ar pūlēm, grūtībām uzdabūt (kur augšā).
uzskrapāties Ar pūlēm, grūtībām uziet, uzkāpt, uzrāpties.
uzskruķēties Ar pūlēm, grūtībām uziet, uzkāpt, uzrāpties.
uzmeimurēt Ar pūlēm, grūtībām uziet.
uzstūkāties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst.
uzstūķēties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst.
izatrausties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties.
uzrampties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties.
uzmaktēt Ar pūlēm, grūtībām uzvilkt (ko tādu, kas ir par mazu, šauru).
uzšķūrēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
uzstīvēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz kā, kur augšā).
uzmocīties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
spiest Ar pūlēm, grūtībām virzīt (ko).
stopāt Ar pūlēm, grūtībām, smagā gaitā iet.
aizklenderēt Ar pūlēm, lēnītēm aiziet.
atķellāties Ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt.
saskriet Ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt.
ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
notusnīties Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīt (2).
notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīties (2).
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
kulšņāties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties.
papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
izspiest Ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt.
nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
strīķpūrs Ar strīķkoku nomērīts pūrs.
iesist Ar šalti, grūdienu, pūsmu u. tml. ievirzīt.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
savindāt Ar vēju sapūst (lielāku daudzumu kopā).
aizvēdīt Ar vieglu pūsmu aizvirzīt prom.
atvēdīt Ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ievēdīt Ar vieglu pūsmu ievirzīt (kur iekšā).
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru.
naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas
Masisa Armēņu mitoloģijā - kalns - Ararats, senākajos mītos tas bijis pūķu mājoklis, bet kalna virsotnē mitis pūķu valdnieks.
višapi Armēņu mitoloģijā - pūķi, kas personificēja pērkona negaisu, viesuli vai negaisa mākoņus.
Aždahaks armēņu mitoloģijā - višaps (pūķis), mkinēts kā maru (mēdiešu) valdnieks, armēņu valdnieka Tigrana pretinieks
duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
zāļotājs Ārstētājs, pūšļotājs.
kaktu ārsts ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs
kaktārsts Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs, vārdotājs.
birziens Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
birzs Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
cistohemorāģija Asiņošana urīnpūslī.
haimatomiēlija Asiņu izplūdums mugurkaula smadzeņu substancē, novērojams traumas vai pārmērīgas muskuļu piepūlēšanas gadījumos.
hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
ķilmis Astotā vai sestā pūra daļa.
diždvālektis Astotdaļa pūra.
diždvālekts Astotdaļa pūra.
hysterangium Astpūpēži.
hysterangeaceae Astpūpēžu dzimta.
hysterangiales Astpūpēžu rinda.
smirdošais astpūpēdis astpūpēžu suga ("Hysterangium clathroides")
nopestīt Atbrīvot, nostumt (laivu ar pūlēm no akmens).
izveņķēties Atbrīvoties, ar pūlēm tikt ārā.
atskrullēties Atbrīvoties, garīgi atpūsties.
nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
atdzīties Atdzīvoties, atžirgt, atpūsties.
atelst Atelsties; arī atpūsties (pēc fiziskas piepūles).
timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija.
timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts.
atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).
atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
atlaist kaulus (arī muguru, locekļus) atgulties, lai atpūstos
atlaist locekļus (arī muguru, kaulus) atgulties, lai atpūstos
atlaist muguru (arī kaulus, locekļus) atgulties, lai atpūstos
atlaist muguru (arī locekļus, kaulus) atgulties, lai atpūstos
atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties.
atglēbties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties.
atsirgties Atgūt spēkus, atpūsties.
atžeibināties Atgūties, atpūsties.
atipiskā miksedēma atipiska, pārsvarā iekšējo orgānu miksedēma: miksedematoza sirds, zarnu un urīnpūšļa atonija, menorāģija, ascīts, anēmija
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
atšauties Atjēgties; atpūsties.
atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt.
uzkurstīt Atkārtoti iekurināt, bikstīt, uzpūst uguni.
atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām.
atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
aperto Atklāta skaņa; norādījums noņemt surdīni (pūšamajiem instrumentiem).
attaisnot Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.).
atdzīties Atnākt, atbraukt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
pārpūst Atpūst mājās.
čilot atpūsties
čīzot atpūsties
atstaipīt (arī atstiept) kaulus atpūsties (parasti guļus)
atstiept (arī atstaipīt) kaulus atpūsties (parasti guļus)
atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
atvilkt dvašu atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles)
dienvidot Atpūsties dienas vidū.
atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām
atgūt elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma
atraut elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma
nodusēt Atpūsties, atdusēties.
pārdusēt Atpūsties, atdusēties.
atžubties Atpūsties, atgūt samaņu.
atdakņīties Atpūsties, atspirgt.
atstārpināties Atpūsties, atveseļoties.
attārpināties Atpūsties, atveseļoties.
izgleijāties Atpūsties, izvaļāties.
atķeipt Atpūsties, kļūt veselam.
šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī.
attecēties Atpūsties, sasildīties.
veļot Atpūsties, slinkot.
izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties.
atvilkties Atpūsties; atvilkt elpu.
spūsties Atpūsties; pūsties (1).
atgūdināties Atpūsties.
atsapūsties Atpūsties.
atsapūtināties Atpūsties.
atspūsties Atpūsties.
atšūbt Atpūsties.
atžūbt Atpūsties.
dusēt Atpūsties.
izsēdēties Atpūsties.
ottopiritsja Atpūsties.
pavilnīt Atpūsties.
pūtēties Atpūsties.
pūtināties Atpūsties.
relaksēties Atpūsties.
žūbt Atpūsties.
atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
atšaušanās Atpūšanās; atpūtināšana.
pavaļītēm Atpūšoties, ar vaļas brīžiem.
raslabuha atpūta
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
atdusa Atpūta (parasti miegā).
apstāte Atpūta (pārtraukums, pauze).
pasīvā atpūta atpūta bezdarbības, arī miega stāvoklī
pasīva atpūta atpūta bezdarbības, arī miega stāvoklī
otium post negotium atpūta pēc padarītā darba
gņūka Atpūta, atdusa (kareivjiem marša laikā).
atvaļa Atpūta, atelpa.
raslabons atpūta, atslābums
izdusa Atpūta, dusa.
rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana; ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra; atpūtas industrija.
dusa Atpūta, miers.
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
atpūša Atpūta.
atpūte Atpūta.
atspūta Atpūta.
nodusa Atpūta.
nosēšana Atpūta.
kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
bivaks Atpūtai vai nakšņošanai paredzēta karavīru nometne zem klajas debess.
pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
krēslgulta Atpūtas krēsls, kas pārveidojams par guļvietu.
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
atpūtne Atpūtas rajons - apvidus iecirknis, kur, veicot tālus pārgājienus, dienas vai nakts atpūtai izvietojas karaspēks un tehnika pēc diennakts marša.
čilauts Atpūtas telpa (klubā, naktsklubā).
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark".
atrakciju un atpūtas parki atpūtas un izklaides vietas brīvā dabā, kas ir labiekārtota meža vai mākslīgi veidotu apstādījumu teritorija
rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku.
dusināt Atpūtināt, ļaut atvilkt elpu.
atdusināt Atpūtināt.
atspūtināt Atpūtināt.
iepūtināt Atpūtināt.
nolaidināt Atpūtināt.
padusināt Atpūtināt.
Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
ausīties Ātri kustēties, nopūlēties, pūlēties.
jūdīties Ātri, nemierīgi rīkoties, nopūlēties.
Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
nosaukāties Atsaukties, atkārtoti aicināt, nopūlēties saucot.
pūst Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu.
nopūst Atskaņot, nospēlēt (ar pūšamo mūzikas instrumentu).
kolinss Atspirdzinošs garā malka kokteilis (alkohols, citrona vai laima sula, pūdercukurs, sodas ūdens, ledus).
anovezikāls Attiecīgs uz tūpli un mīzalpūsli.
pseidoekstrofija Attīstības anomālija, kam raksturīga ekstrofijai līdzīga urīnpūšļa muskuļu patoloģija, tomēr bez nozīmīgiem urīnceļu defektiem.
gangraina Audu atpūšana dzīvā organismā; gangrēna.
periholecistīts Audu iekaisums ap žultspūsli.
pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē.
cirpšana audumu mehāniska apdares operācija neiestrādāto šķiedru galu un pūku atdalīšanai
augļu puve augļu sapūšana kokos un glabātavās, ko izraisa slimību ierosinātājas sēnes
sunaglis Augonis, pūte.
sūnākslis Augonis, pūte.
sunnaglis Augonis, pūte.
sunsnagla Augonis, pūte.
vējerozija Augsnes nopūšana, aizpūšana.
augsnes apakšējā mitrināšana (subirigācija) augsni mitrina, apūdeņojamā platībā uz laiku paceļot gruntsūdens līmeni
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju.
kornete Augsta diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments.
trompete Augsta reģistra metāla pūšamais instruments.
Dupgara kalns augstākā virsotne Satpūras kalnos, Indijā, Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā, augstums - 1393 m
blastocista Augstāko zīdītāju (placentāļu) dīgļa pūslīšveida attīstības stadija; dīglis šajā stadijā.
pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas.
arogance Augstprātība, uzpūtība.
pārprātība Augstprātība, uzpūtība.
hipsēloloģija Augstprātīga, uzpūtīga runa; lielīšanās.
aroganti Augstprātīgi, uzpūtīgi.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
arrogants Augstprātīgs, uzpūtīgs, bezkaunīgs.
arogants Augstprātīgs, uzpūtīgs.
sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem.
šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu.
pūcīši Auniņi; arī jebkuri augi, kam augļi ar pūkām.
Asio otus ausainā pūce
baideklis Ausainā pūce; pupuķis.
Otus scops auspūcīte
Eirāzijas auspūcīte auspūcīte
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni.
auspufs Auto dūmu novadcaurule (izpūtējs).
gaisa spilvens automašīnā izvietots spilvens, kas trieciena rezultātā automātiski piepūšas, tā pasargājot autobraucēju no smagiem ievainojumiem
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
dūdrags Āža rags, kam tievgalī zoss spalva un sānos 4 caurumiņi: ganu pūšamais instruments.
Aži Dahaks Ažidahaks - pūķis irāņu mitoloģijā.
cistoreja Bagātīga gļotu izdalīšanās no urīnpūšļa.
kā leiputrijā bagātīgi, pārticīgi, bez pūlēm raizēm
oktofobija Bailes no pūļa.
saprogēniskās baktērijas Baktērijas, kas izraisa pūšanu, trūdēšanu.
variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas
Lyophyllum connatum baltā čemurpūkaine
Apatele leporina baltā pelēkpūcīte
Nyctea scandiaca baltā pūce
pūkala Baltā pūka, balta purva zāle, saukta arī par kaķvillu.
leikonīhija Balti plankumi vai punkti uz nagiem; to cēlonis ir gaisa pūslīši zem nagiem.
bilignosts Balts pulveris, šķīst ūdenī; ievada vēnā žults ceļu un žultspūšļa rentgenogrāfijai.
Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums.
mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
banga Bariem, pulkiem, pūļiem.
virksts Bars, pūlis (civlēku).
kama Bars, pūlis (ļaužu, bišu).
jama Bars, pūlis, daudzums, masa.
spītenis Bars, pūlis, spiets.
kurmis Bars, pūlis; kamols.
kurms Bars, pūlis; kaudze, guba; kamols.
ķurms Bars, pūlis.
ložma Bars, pūlis.
zemestauki Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases rinda ("Phallales").
mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
fleogēna bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu grupas ģints ("Phleogena")
laikzvaigzne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Astraeaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
kātpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Tulostomataceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
astpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Hysterangiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
zemespūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Melanogastrales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
ligzdenīte Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Nidulariales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
cietpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sclerodermales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
lodmete Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sphaerobolales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli.
stumt Bāzt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne".
bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā)
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
pārdzejoties Bez atpūtas dzejojot pārpūlēties.
raunāties bez atpūtas strādāt
muguru neatliecis bez atpūtas, bez apstājas
bez atelpas bez atpūtas, nepārtraukti
tāpatēm Bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis).
nokābelēties Bez panākumiem un bezmērķīgi nopūlēties.
tādai Bez papildu piepūles; tikai tāpat.
rotaļīgs Bez piepūles, viegli.
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas.
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
Baraba Bībelē, Jaunajā Derībā, dumpinieks un slepkava, kuru pūlis pieprasīja atbrīvot, bet sodīt Jēzu.
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē.
buzulains Biezs, savēlies, nelīdzens (piem., par audumu), pūkains.
tenezmi Bieža, stipra un mokoša dzīšanās sakarā ar kairinājumiem tūplī, taisnajā zarnā, loka zarnā, dzemdē un makstī, urīnpūslī un urīnkanālā, vēdera plēvē.
guldelēt Bieži bez vajadzības atpūsties un gulšņāt.
Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre")
pārbirzīties Biržojot pārpūlēties.
pūlenes Bišu dzimtas kukaiņi, kas dzīvo pūžņos.
apitoksīns Bišu inde - toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī; izmanto medicīnā.
puve Bišu peru infekcijas slimība, kurai raksturīga peru pūšana.
izpūpēt Bojājoties kļūt viscaur mīkstam (pirms pūšanas); izkurtēt.
plēkšēt Bojāties, pūt.
pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām).
pūlis Brūce, kas sāk pūžņot.
Lyophyllum decastes brūnā čemurpūkaine
Scleroderma bovista brūnais cietpūpēdis
Lycoperdon umbrinum brūnais pūpēdis
Lyophillum aggregatum brūnās čemurpūkaines "Lyophillum decastes" nosaukuma sinonīms
dūduls Buka vai vērša rags pūšanai, dūdas, dūkas.
bumbiere Bumbieru makrocistis - lamināriju rindas brūnaļģe dienvidu jūrās, līdz 60 m gara, peld pa ūdens virsu ar pūšļu palīdzību lapveidīgajos zaros.
Lycoperdon pyriforme bumbieru pūpēdis
kaitings Burāšana ar dēli aiz pūķa; pūķošana, kaitošana, kaitsērfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"), kaitbords (angļu "kiteboard").
pūslīgs Burbuļains, pūšļveidīgs.
caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
lēpuse Buru peldlīdzekļa aizvēja (zemvēja) puse, t. i., tā puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras.
burģe Burve, vārdotāja, pūšļotāja.
plāšnieks Burvis, dziednieks, pūšļotājs.
ļaundaris Burvis, pūšļotājs (ļauns).
svilpētājs Burvis, pūšļotājs.
burģis Burvis, vārdotājs, pūšļotājs, dziednieks.
fotergila Burvjlazdu dzimtas ģints ("Fothergilla"), dekoratīvi krūmi, ziedi līdzīgi dzelteniem pūpoliem.
burska Burza, drūzma ļaužu pūlī.
muroveiņiks Burzma; skudrupūznis.
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
nostiept Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo.
piespanderēt Būt par cēloni, ka (kuņģī, zarnu traktā) uzkrājas gāzes; uzpūst.
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
pūžņot Būt tādam, no kura izdalās pūžņi; strutot.
sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
hidrokolidīns C8H13N, indīgs ptomaīns pūstošā gaļā.
parvolīns C9H13N, ptomaīns pūstošās zivīs vai zirga gaļā.
urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
urvelnieks Caurums, kur vējš cauri pūš; dibens.
armirallariella Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints, tās sinonīms nosaukums.
armillaria Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
krogus Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
pārcelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties, saslimt.
pārsacelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties.
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt.
uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
starāties Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties.
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
mēģināšana cenšanās, pūlēšanās (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
scleroderma Cietpūpēži.
sclerodermatacae Cietpūpēžu dzimta.
sclerodermatales Cietpūpēžu rinda.
brūnais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma bovista")
parastais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma citrinum")
kārpainais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma verrucosum")
cistoskirs Ciets urīnpūšļa vēzis.
nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
opistorhoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī.
stelberis Cilvēks (arī dzīvnieks), kas lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
linaleitis Cilvēks ar izspūrušiem matiem un bārdu.
cerbuks Cilvēks ar izspūrušiem matiem; ļauns, vardarbīgs cilvēks.
abuzis Cilvēks ar izspūrušiem matiem.
plauķis Cilvēks ar izspūrušiem, nesukātiem matiem.
pūšļnieks Cilvēks, kas ārstē ar pūšļošanu, vārdošanu.
kūrviesis Cilvēks, kas ārstējas vai atpūšas kūrortā.
peldviesis Cilvēks, kas atpūšas pie jūras vai kūrortā.
žurģis Cilvēks, kas daudz pūlas, raizējas.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1).
pūšļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu, atpūšas kūrortā, atpūtas namā u. tml.
šautējs Cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs.
stikla pūtējs cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus
rakstinieks Cilvēks, kas raksta (ar grūtībām, pūlēm).
kocnieks Cilvēks, kas spēlē koka pūšamo instrumentu.
partiņš Cilvēku grupa; pūlis; bars; partija.
grūstiņš Cilvēku pūlis.
ķīna Cīņa, pūles.
murģelis Cīņa, pūles.
cerūzains Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem).
cerūzaiņš Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem).
pneimocistogrāfija Cistogrāfija pēc gaisa ievadīšanas urīnpūslī.
panendoskops Cistoskopa modifikācija, ar ko var apskatīt gan urīnpūsli, gan urīnizvadkanālu.
hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas.
āpēt Cītīgi nopūlēties, strādāt.
rūķēties čakli strādāt, darboties; pūlēties, rūpēties
lyophyllum Čemurpūkaines.
baltā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum connatum")
brūnā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum decastes syn. Lyophyllum aggregatum")
biezlapiņu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum eustygium")
Konrāda čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum konradianum")
dūmpelēkā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum paleochroum", syn. "Lyophyllum immundum")
gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium")
salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti
uroboross Čūska vai pūķis, kas iekodies savā astē, sens mistisks simbols, kas tradicionāli apzīmē Debesis, Visumu un Mūžību; aplis.
digresija dabas kompleksu (atpūtas zonās, piepilsētas mežos) stāvokļa pasliktināšanās to intensīvas izmantošanas dēļ
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
aizdabūt Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
puspūdēts Daļēji sapūdēts.
piepūt Daļēji sapūt.
noziedināt Darbā nokausēt, pārpūlēt.
pusdienas pārtraukums darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai
pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai; pusdienas pārtraukums.
feirāms Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feierābends.
feierābends Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feirāms.
nopūte Darbība, process --> nopūst (1).
pūte Darbība, process --> pūst(6).
inženierizlūkošana Darbības apvidus izlūkošana pirms katra inženiernodrošinājuma pasākuma, lai ar mazākiem zaudējumiem un pūlēm izpildītu uzdevumu.
atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē
darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību
Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
ķūlēties Darboties, pūlēties (veicot grūtu, arī nepatīkamu darbu).
jēgties Darboties, pūlēties.
ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur).
mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
naga darbs darbs, kas prasa lielu piepūli, spēku
svīst Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli.
sacīlināt Darīt lepnu, uzpūtīgu, augstprātīgu.
klapatāt Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
klapatot Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
piepūlēties Darīt, veikt ko ar piepūli.
izpūtējs Darītājs --> izpūst.
Mamestra oleracea dārzeņu dārzpūcīte
mamestra Dārzpūcītes.
pempēt daudz ēst, dzert; daudz dzert bez atpūtas
kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus
iet kā bite ziedā daudz strādā, pūlas
pierūķēties Daudz strādājot nopūlēties.
noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties.
kukaiņēdājs augs daudzgadīgs lakstaugs, kam papildu barība ir kukaiņi, piem., rasene, pūslene, kreimule
ortosifons Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas tropu augs; lapās ir glikozīds ortosifonīns, saponīni, ēteriskās eļļas; lieto diurēzes veicināšanai, nieru un žultspūšļa slimībās.
blastoderma daudzšūnu dzīvnieku dīgļa - pūslīša (blastulas) sieniņa, kas sastāv no vienas šūnu kārtas
blastula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija; dīgļa pūslis.
somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules
dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas
dātala Dāvanas, ko līgava kāzās deva vīra radiem, plašāk - līgavas pūra daļa, kas bija paredzēta dāvināšanai kāzās.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
cisticerkoīds Dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī.
frullato Dažu pūšamo instrumentu (flautas, trompetes) spēles paņēmiens, līdzīgs tremolo (uz vienas nots) vai glissando (pakāpeniskā kustībā).
trapēt Dēdēt, sausi pūt.
rineirinters Deguna paplašinātājs, piepūšams baloniņš deguna asiņošanas apturēšanai.
atpūtiņa Dem. --> atpūta.
atpūtiņš Dem. --> atpūta.
dreipūzīts Dem. --> dreipūzis.
pūcīte Dem. --> pūce.
pūdiņš Dem. --> pūdis.
pūnīte Dem. --> pūne.
pūpiņas Dem. --> pūpas.
pūpoliņš Dem. --> pūpols.
pūpolītis Dem. --> pūpols.
pūriņš Dem. --> pūrs 1.
pūriņš Dem. --> pūrs 2.
pūrīns Dem. --> pūrs.
pūsmiņa Dem. --> pūsma.
puspūrīte Dem. --> puspūrs.
pūtiņa Dem. --> pūta.
siltumnīciņa Dem. --> siltumnīca; treipūzis.
lobisms Deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana no ārpusparlamenta interešu grupām (bieži vien iestāžu ēku atpūtas un uzgaidāmajās telpās - lobijos).
mezgliņēde Dermatoze, kam raksturīgas sīkas papūlas, gk. folikulāras.
mazdvālekts Desmitdaļa pūra.
salašņi Diedelnieki, plukatas, pūlis.
klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā)
gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations").
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama.
saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes.
lielā pūslene dienvidu pūslene
Utricularia australis dienvidu pūslene
dinamiskā buferizācija dinamiska buferatmiņas sadale, kuru izpildot, vadības programmai katrai ievadizvades operācijai automātiski iedala buferi un ievada to atpakaļ buferpūlā
ventrovezikofiksācija Distopiskas dzemdes un urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas.
pūšams Divd. --> pūst.
sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi.
stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu.
ahorēze Doba orgāna (kuņģa, pūšļa) tilpuma samazināšanās.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā); uzturzīme.
ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties.
izbraukt Doties (piemēram, atpūtā, ekskursijā, viesos).
dracaena Dracēnas, arī pūķkoks.
pārsajaukties Draiskojoties pārpūlēties.
uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības.
ēsma Drūzma, ļaužu pūlis.
dižtaure Dūdrags - āža rags, kam tievgalā ielikta zoss spalva un sānos 4 caurumiņi, ganu pūšamais instruments.
prieda Dūna, pūka.
dūjas Dūnas, pūkas.
puks Dūnas; pūka.
vazopunktūra Dūriens sēklvada, lai izskalotu sēklas pūslīšus.
dvāliķis Dvālekts - agrāk mainīgs tilpuma mērs, no puspūra līdz vienai divpadsmitajai pūra.
dvālikts Dvālekts - agrāk mainīgs tilpuma mērs, no puspūra līdz vienai divpadsmitajai pūra.
debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību.
norobežotā iedzimtā limfangioma dzelteni pūslīši ādā ar biezām, izstieptām sienām, kuri savienoti ar limfvadiem
vezikofiksācija Dzemdes fiksācija pie urīnpūšļa.
histerocistokleize Dzemdes kakla iestiprināšana urīnpūšļa sienā.
dzēsma Dzesējoša vēja pūsma.
dzesma Dzestra gaisa pūsma; dzestrs gaiss.
pūšļa dziednieks, vārdotājs, pūšļotājs, kas ārstē ar pūšanu
detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest.
acinuss Dziedzera gala pūslītis, kas izklāts ar secernētajām šūnām.
folikuli Dziedzeru pūslīši.
tilpumdzija Dzija, kam ir palielināts īpatnējais tilpums un pūkainums.
froterisms Dzimumtieksmes novirze - baudas gūšana no dzimumlocekļa rīvēšanas pret citu personu (pūlī, satiksmes līdzeklī u. tml.).
Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība
otocista Dzirdes pūslītis bezmugurkaulniekiem, otīdijs.
saprofāgi dzīvnieki, kas barojas ar pūstošām organismu atliekām vai dzīvnieku izdalījumiem (piemēram, mēslvabole)
vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties.
pārecēties Ecējot pārpūlēties.
pārsaecēties Ecējot pārpūlēties.
Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva
Ehlass Eiropas mājas un atpūtas negadījumu uzraudzības sistēma ("European home and leisure accident surveillance system").
pārieties Ejot pārpūlēties.
pārsaieties Ejot pārpūlēties.
sasaieties Ejot sapūlēties.
vējūzis Ēka žāvēšanai, caur kuras sienām pūš vējš.
mitraine Ekosistēma, kam raksturīgs pastāvīgs apūdeņojums vai liels augsnes mitrums.
pūšļāt Elst, skaļi elpot, pūst.
otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem.
Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība
ephesia Ephesia fulminea - lentpūcīšu suga.
uropodīnērce Ērču kārtas kohorta ("Uropodina"), apaļas vai ovālas, parsti tumšbrūnas, līdz 2 mm gara ērce, mugura segta ar vairogu, pārtiek no organiskām atliekām mitrā, pūstošā un trūdošā substrātā.
londžeris Ērts atpūtas krēsls.
Gaojouhu Ezers Ķīnas austrumu daļā ("Gaoyou Hu"), Lielajā Ķīnas līdzenumā, platība - \~1200 kvadrātkilometru, sekls, pa Lielo kanālu notece uz Jandzi, izmanto apūdeņošanai.
Kapūnes ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība — 10,2 ha; Kapūnas ezers; Kopunes ezers; Kopūnes ezers
Bratišku ezers ezers Upmalas pagastā, pie Vārkavas pagasta robežas, platība — 3,4 ha, cauri tek Ūdzeņa1; Braciška ezers; Spuļu ezers; Spūļu ezers
Vepru ezers ezers Upmalas pagastā, platība - 3,9 ha; Spūļu ezers
Lycoperdon echinatum ežu pūpēdis
dispersa fāze fāze, kas dispersas sistēmas tilpumā sadalīta sīku daļiņu, pilienu, pūslīšu vai citādu ieslēgumu veidā
hipurikāze Ferments, kas katalizē hipūrskābes hidrolīzi benzoskābē un glicīnā.
cistokolostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un resno zarnu.
cistoproktostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un taisno zarnu.
cistostomoze Fistulas izveidošana urīnpūšļa sienā; cistostomija.
cistostomija Fistulas izveidošana urīnpūšļa sienā.
šķērsflauta Flauta, kurai pūšamā atvere ir sānos.
calandrino Flautai līdzīgs itāliešu tautas pūšamais instruments.
kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs
salamuri Flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, ko darina no niedres vai koka.
lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions.
pūšļu fuks fuku suga ("Fucus vesiculosus"), kas tiek saukta arī par pūšļaļģi
zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā.
katenārija Gaisa balona gondolas piekabes konstrukcija, kas nodrošina vienmērīgu masas piepūles sadali uz apvalka; sastāv no jostas uz apvalka un elementiem, kas savieno gondolu ar apvalku.
perflācija Gaisa iepūšana dobumā vai kanālā.
augstuma emfizēma gaisa pūslīšu uzkrāšanās asinīs un limfā, cilvēkam paceļoties lielā augstumā, kur samazinās gaisa spiediens
aktīvā vēdināšana gaisa pūšana vai sūkšana caur lauksaimniecības produkciju, lai optimizētu tās temperatūru un mitrumu
dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla); smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
aerēmija Gaisa vai gāzes pūslīši asinīs; Kesona slimība.
burbulis Gaisa vai gāzes pūslītis, kas rodas šķidrumā.
putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
Apatele psi gaišā ķiršu pelēkpūcīte
Utricularia ochroleuca gaišdzeltenā pūslene
starpceļojums Gājputnu ceļojuma posms, kurā tie uz laiku apmetas kādā vietā, lai atpūstos, barotos.
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz).
cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas.
prosencephalon Galvas smadzeņu priekšējais pūslītis, no kura embrionālā laikā veidojas beigu smadzenes un starpsmadzenes, sadaloties šim pūslītim krānio-kaudālā virzienā 2 daļās.
līķēži Gaļēži kukaiņi, kas pārtiek no kritušiem, pūstošiem dzīvnieku ķermeņiem.
Strix uralensis garastes pūce
urālpūce Garastes pūce ("Strix uralensis").
krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
psihentonija Garīga pārpūle.
palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes.
darināt pūru gatavot audumus un apģērbus līgavas pūram
pomfolihēmija Gāzes pūslīši asinīs.
burbuļainums Gāzes pūslīšu ieslēgumi cietu izstrādājumu masā, piem., stiklā.
figūrrati Gāzpūtēja vai pneimomotora rotori, līdzīgi zobratiem, kuriem zobu vietā ir tikai divi vai trīs izciļņi.
pūtējs Gāzpūtējs - mašīna gāzes plūsmas radīšanai ar lielāku spiedienu nekā ventilatora plūsma, bet mazāku nekā kompresora radītā plūsma.
galīgā nopūšana gāzveida produktu aizvadīšana no celulozes vārkatla pēc vārīšanas, lai samazinātu spiedienu vārkatlā pirms celulozes šķiedrvielu masas izpūšanas vai izmazgāšanas no tā.
litorina Gliemežu ģints "Litorinidae" dzimtā ar uzpūstām, biezām sienām, gludu vai svītrotu vāku, no juras līdz mūsdienām, \~100 sugu.
bucina Gliemežvāka veidā izliekts romiešu pūšams instruments, no kura attīstījusies bazūne.
siningija Gloksīnija - dekoratīvs lakstaugs ar ovālām, pūkainām lapām lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
ādainis Gluds, bez pūkojuma, apspalvojuma, klāts it kā ar stingru plēvīti (piemēram, par augu lapām).
bokss govs individuālā atpūtas vieta, kuru brīvās turēšanas kūtī ierobežo ar metāla konstrukcijām
kombibokss Govs individuālā stāvvieta, kas vienlaikus ir arī atpūtas un ēdināšanas vieta, aizmugurē papildināta ar fiksējošu ierīci - aizmugures loku.
pārgrābties Grābjot pārpūlēties.
Mērsisaida Grāfiste Lielbritānijā ("Merseyside"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Liverpūle, platība - 645 kvadrātkilometri, 1416800 iedzīvotāju (2017. g.).
popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi.
mežrags gredzenveida metāla pūšamais mūzikas instruments ar ventiļiem
Korebs Grieķu mitoloģijā - Argas pilsētas iedzīvotājs, kurš uzvarēja milzu pūķi un kļuva par Megaras pilsētas dibinātāju.
zeltvilnas aunāda grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
Triptolems Grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka dēls, kuram dieviete Dēmetra uzdāvināja zelta ratus ar spārnotiem pūķiem un iedeva kviešu graudus.
Ladons grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais pūķis, kas apsargāja zelta ābolus hesperīdu dārzā
Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
cistotomija Grieziens urīnpūslī.
grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais.
tušīties Grūti strādāt, pūlēties.
kukšāt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
kuksēt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
kuksēties Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
muldiņš Grūtības, piepūle.
strapaces Grūtības, piepūle.
nags Grūtums, liela piepūle.
pārgudrot Gudrojot, studējot pārpūlēt (galvu).
atpūtieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
atpūtnieki Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
dohnuķ Gulēt, atpūsties.
drihaķ Gulēt, atpūsties.
kimaķ Gulēt, atpūsties.
kimariķ Gulēt, atpūsties.
atšļaukties Guļot atpūsties.
izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, līdz vairs nenāk miegs.
izstiept kaulus guļus atpūsties
lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas
rekreācijas ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kas dabasvidi pētī no atpūtas un tūrisma saimnieciskās organizēšanas viedokļa
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas
metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
harpune Harpūna.
harpuns Harpūna.
harpuners Harpūnas sviedējs vai šāvējs.
harpunieris Harpūnas sviedējs vai šāvējs.
baritonoboja hekelfons, koka pūšaminstruments
deiterohemīns Hemīna derivāts, kas izveidojas hematoporfirīna sintēzes procesā; hemīna noārdīšanās produkts pūšanas procesā zarnās.
deiteroporfirīns Hemoglobīna noārdīšanās produkts zarnās pūšanas baktēriju ietekmē.
ūdensnovadbūve Hidrotehniska būve liekā ūdens novadīšanai no ūdenskrātuves, apūdeņošanas kanāla augšbjefa, lai tas nepārpildītos.
Annapūrna Himalaju kalnu virsotne Nepālā (_Annapūrna_), desmitā augstākā virsotne pasaulē - 8091 m
tricholomataceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimta.
celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu. Latvijā konstatēta 31 suga.
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
asterophora Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints.
krimelde Himēnijsēņu klases pūkainsēņu dzimtas piltuveņu ģints suga ("Clitocybe fragrans").
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna.
melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas
čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem
pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas
Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām.
Šeša Hindu mitoloģijā - tūkstošgalvaina čūska, kas tur zemi un ir dieva Višnu guļvieta tad, kad viņš pasaules radīšanas starplaikos atpūšas okeānā.
matainums Hipertrihoze - pastiprināta garo matu augšana vietās, kur parasti aug pūku mati.
folikulstimulētājhormons Hipofīzes izstrādāts hormons, kas sekmē olnīcas pūslīša (folikula) augšanu; folikulus stimulējošais hormons; FSH.
hipūrija Hipūrskābes daudzuma palielināšanās urīnā.
hipurāts Hipūrskābes sāls.
akūts holecistīts holecistīta forma, kas parasti attīstās žultspūšļa obstrukcijas dēļ; simptomi variē no vieglas tūskas un sastrēguma līdz smagai infekcijai ar gangrēnu un perforāciju
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
trembita Huculu taures veida pūšamais mūzikas instruments.
bumburnieks Iebūvietis, bandinieks, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks.
kurļaks Iebūvietis, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks.
zvērināt Iededzināt, uzpūst.
pašiedomība Iedomība, uzpūtība.
grācija Iedomīga, uzpūtīga sieviete.
kņēvelis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
kogans Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
staltakāja Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
klīmīgs Iedomīgs, uzpūtīgs; grūti apmierināms.
iepilcis Iedomīgs, uzpūtīgs: izlutis.
ieminīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
pašprātīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
spendīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
štimmīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
Tricholoma sejunctum iedzeltenā pūkaine
Rhizopogon luteus iedzeltenais jumjupūpēdis
šķelts iegurnis iedzimta šķeltne simfīzē, ko bieži pavada urīnpūšļa izvērsums
acistija Iedzimts urīnpūšļa trūkums.
tusiens Ieelpa (skaļa) un nopūta.
cistidolaparotomija Iegriešana urīnpūslī cauri vēdera sienai.
cistidotrahelotomija Iegriešana urīnpūšļa kakliņā.
iebāzt (retāk iedurt) degunu (arī galvu) iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi
iedurt, (biežāk iebāzt) degunu (arī galvu) iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi
iebāzt degunu (kaut kur) iegrimt kādā nodarbībā, kas saistīta ar redzes piepūli
iekarāt Iegūt (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
izmaļīt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību; izlūgt.
izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (piemēram, materiālas vērtības).
izplēst Iegūt ar pūlēm, arī ar varu.
izdabūt Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
izadabūties Iegūt, izgādāt sev, parasti ar pūlēm, grūtībām.
dārgi samaksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
dārgi (sa)maksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
sadabūt Iegūt, parasti ar pūlēm (piemēram, salasot, savācot).
pūslīšu kamera iekārta, ar ko kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā reģistrē augstas enerģijas lādētas daļiņas, izmantojot pārkarsētu šķidrumu, kurā daļiņa rada iztvaikošanas centrus, ap kuriem parādās tvaika pūslīši, kas iezīmē daļiņas trajektoriju
ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
četrtaktu motors iekšdedzes motors, kura virzuļa kustība cilindrā notiek četros posmos (iesūkšana, kompresija, izplešanās, izpūšana) divu kloķvārpstas apgriezienu laikā
kamera Iekšēja (parasti piepūšama) daļa apriepojumam, bumbai.
dzirdes plakode iekšējās auss aizmetnis, ektodermas sabiezējums laterāli no rombveida smadzeņu pūslīša
ieliet kā ar karoti mutē iemācīt, ieskaidrot kaut ko tā, ka visu izprast var bez kādām pūlēm
apauši Iemaukti bez laužņiem, ko lieto zirga piesiešanai stallī un atpūtas laikā starp darba cēlieniem.
ietaskāt Ienest, ievilkt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz.
iedvašot Iepūst (kur iekšā dvašu, elpu).
iešvipstelēt Iepūst, ieplūst.
iepūšļāt Iepūst.
insuflācija Iepūšana, pūtiens; pulveru vai gāzveida līdzekļu ievadīšana organisma dobumos, audos, vados (elpošanas, gremošanas).
iepūst Iepūšļāt.
sūlāt Iepūt, ietrunēt (par koku).
iepurpēt Iepūt.
iepuvēt Iepūt.
pietrunēt Iepūt.
aizpuvis Iepuvis, sācis pūt.
pomfoligometrs Ierīce pūslīšu skaitīšanai un mērīšanai.
litotriptors Ierīce urīnpūšļa akmeņu saskaldīšanai.
kontrolierīce Ierīce, kas reģistrē starptautiskajos un iekšzemes pārvadājumos iesaistītā autotransportlīdzekļka vadītāja darba un atpūtas laiku, kā arī braukšanas attālumu un ātrumu.
iemunsturēt Ierīkot (ko kur iekšā, parasti ar pūlēm).
Orthotrichum gymnostomum ierotītā pūkcepurene
iedabūt Iesaistīt (ar pūlēm, grūtībām).
iesisties Iesākt pūst (kādā virzienā) - par vēju; iegriezties 1.
iepūst Iesākt pūst (noteiktā virzienā) - par vēju.
iegulties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju); iegriezties.
iegriezties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
uzpūst Iesākt pūst (par vēju, gaisa plūsmu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
sagriezties Iesākt pūst no citas puses, iegriezties (par vēju).
iepūsties Iesākt pūst; īsu brīdi pūst.
iekrist Iesākt spēcīgi pūst (kur iekšā) - par vēju.
Rhizopogon roseolus iesārtais jumjupūpēdis
kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu.
pionieru nometne iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizēja pionieru un skolēnu atpūtu
stumties Iet (parasti ar pūlēm, grūtībām, atbrīvojot sev ceļu).
lauzīt kājas iet (parasti ar pūlēm)
stupāt Iet, soļot (parasti ar pūlēm, grūtībām).
ietresēt Ietrūdēt, iepūt.
iedrunēt Ietrunēt, iepūt.
iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
sadzīves tērpi ikdienas, lietišķie, atpūtas, ārstnieciskie, svinību un ceremoniju tērpi
holecistoze Ikviena neiekaisīga žultspūšļa slimība.
nonesiens Ilgāks nesiens, kas saistīts ar piepūli, grūtībām.
nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties.
izjaukties Ilgāku laiku (parasti ar pūlēm, grūtībām) ko darīt, veikt.
izapūtināties Ilgāku laiku atpūsties.
sakaukāt Ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju).
nojēgties Ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties.
klapatāties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
nosaklapatēties Ilgāku laiku darīt, kārtot ar pūlēm, grūtībām.
klapatēties Ilgāku laiku darīt, kārtot ko ar pūlēm, grūtībām.
izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
satost Ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst.
satust Ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst.
samuities Ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp spiesties (pūlī).
sagnauzīties ilgāku laiku nopūlēties, darot darbu, kas iet pāri spēkiem
atpūdēt Ilgāku laiku pūdēt.
izpūties Ilgāku laiku pūt.
aizbļaut Ilgāku laiku skaļi kliedzot, arī skaļi dziedot, stipri piepūlēt (balss saites), panākt, ka aizsmok (balss).
izkaukāties Ilgāku laiku stipri, kaucoši pūst (par vēju).
izelsoties Ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
izklapatāties Ilgāku laiku, ar pūlēm, grūtībām darīt, kārtot (ko); izpūlēties, (ko) darot, kārtojot.
nostiepties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest.
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties.
nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties.
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties.
nopūlēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti pūlēties.
sanākties Ilgāku laiku, ātri nākot, stipri piepūlēties, sakarst, nogurt.
izpūšļoties Ilgāku laiku, daudz appūst dziedinot vai ļaut sevi izdziedināt ar pūšanu.
izstibīties Ilgāku laiku, daudz ar pūlēm, grūtībām (ko) nest, nēsāt.
noārdīties Ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties.
izķīpāties Ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties.
nogrābties Ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties.
atklapatēt Ilgāku laiku, daudz kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
piekaukāt Ilgāku laiku, daudz kaucot, pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) izraisās, sākas.
saklepoties Ilgāku laiku, daudz klepojot, stipri piepūlēties, kļūt slimam.
nomudžināties ILgāku laiku, daudz mudžināt (līdz nogurumam, apnikumam); mudžinot, raisot (ko) vaļā, nopūlēties.
izmuļļāties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi).
sapļauties Ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
nopļauties Ilgāku laiku, daudz pļaut (parasti līdz nogurumam); pļaujot nopūlēties.
izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
izstīvēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu).
piesaklapatēties Ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu.
piesažņaugties Ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu.
izspūsties Ilgāku laiku, daudz pūsties.
izspūtināt Ilgāku laiku, daudz pūtināt.
sadračoties Ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties.
atsaplēsties Ilgāku laiku, daudz strādāt, pūlēties, parasti līdz nogurumam.
izmocīties Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties.
sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sajādināt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to).
sajādīt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to).
izpūsties Ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju).
sacelāties Ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt.
sanesties Ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
nonāciens Ilgs nāciens, kas saistīts ar piepūli, grūtībām.
sačiknīties ilgstošu laiku saspringt, piepūlēties
bullozais impetigo impetigo, kurā pustulas saplūst, veidojot pūšļus
nagasvarams Indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu; nāgasvarams.
putromaīns Indīgs produkts, radies pūšanas procesā.
midaleīns Indīgs ptomaīns, kas izdalīts no pūstošiem iekšējiem orgāniem; rada siekalošanos, midriāzi, temperatūras paaugstināšanos, sirds apstāšanos diastole.
sepsīns Indīgs ptomaīns, kas izolēts no pūstoša rauga un asinīm.
peptotoksīns Indīgs ptomaīns, kas veidojas no peptona un pūstošiem proteīniem; ikviens toksīns vai indīga bāziska viela, kas radusies no peptona.
peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija.
litotrīts Instruments akmens sadrumstalošanai pūslī.
litoskops Instruments akmeņu apskatei urīnpūslī; cistoskops.
amniotoms Instruments augļa ūdens pūšļa atvēršanai (amniotomijai).
evakuators Instruments šķidruma vai cietu vielu izsūkšanai no urīnpūšļa vai zarnas.
cistoskops Instruments urīnpūšļa iekšējās virsmas aplūkošanai.
cistometrs Instruments urīnpūšļa neiromuskulārā mehānisma pētīšanai, mērot spiedienu un kapacitāti.
skatēmija Intestināla toksēmija, kas rodas, ja notiek zarnu toksisko pūšanas produktu absorbcija.
verbāt Īpašā Pūpolsvētdienas rituālā skart, pērt ar pūpolu zariem.
atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
ambušūrs Īpašs mutes muskuļu, lūpu un mēles stāvoklis, spēlējot pūšaminstrumentus.
Traetaona Irāņu mitoloģijā - dievība, trīsgalvainā pūķa Ažidahaka uzvarētājs.
Ažidahaks Irāņu mitoloģijā - pūķis; mitoloģiskajā historiogrāfijā - svešzemju valdnieks uzurpators, kas sagrābis varu Irānā, - Zahaks.
Kersaspa Irāņu mitoloģijā - varonis, cīnītājs ar dēviem, kas uzvar un nogalina trīs pūķus - dēvus.
Kava Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - varonis - kalējs, kas organizēja tautas sacelšanos pret Irānas troņa uzurpatoru - pūķi Zahaku.
epicistīts Irdeno saistaudu iekaisums virs urīnpūšļa.
Irtišas-Karaghandi kanāls Irtišas-Karaghandi kanāls - apūdeņošanas un ūdensapgādes kanāls Kazahstānā, sākas no Irtišas pie Aksu, stiepjas līdz Karaghandi rūpniecības rajoniem, izbūvēts 1966.-1971. g., garums - 451 km, platums - 20-40 m, dziļums - 5-7 m, apūdeņo 120000 ha zemes.
Lalderaldera Īru balāde par katoļu lauku jauniešu dēkām, caur Dublinu dodoties uz Liverpūli.
atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma
Alī Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda brālēns un viņa meitas Fātimas vīrs; dēvu un pūķu uzvarētājs.
launadzis Īss atpūtas brīdis pēcpusdienā.
launaģis Īss atpūtas brīdis pēcpusdienā.
Dracaena draco īstais pūķkoks
pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
uztūtot Īsu brīdi pūst (tauri).
uzpūst Īsu brīdi pūšot, signalizēt; uztaurēt (1).
nodvesties Īsu brīdi, vienu reizi dvest; nopūsties.
nopūkšēt Īsu brīdi, vienu reizi pūkšēt.
nopūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pūkšēt.
villedžatūra Itālijā lauku dzīve, atpūta uz laukiem.
Bari province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Bari"), platība — 5138 kvadrātkilometri, 1246000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 48 komūnās.
Barletas–Andrijas–Trani province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Barletta-Andria-Trani"), platība — 1543 kvadrātkilometri, 391500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 10 komūnās.
Brindizi province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Brindisi"), platība — 3447 kvadrātkilometri, 203600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās.
Fodžas province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Foggia"), platība — 7190 kvadrātkilometru, 638000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 64 komūnās.
iztrapēt Izdēdēt, sausi izpūt.
sadrepēt Izdilt (par drēbēm), žūstot sapūt (par koku).
sagudrot Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot).
sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles).
šņurgāt Izelpojot pūst ārā no deguna izdalījumus; šņaukt; šņorgāt.
šņorgāt Izelpojot pūst ārā no deguna izdalījumus; šņaukt.
izdvašot Izelpot, izpūst (dvašu, elpu).
elpa Izelpotais, arī ieelpojamais gaiss; gaisa ievilkšana vai izpūšana no elpojamajiem orgāniem.
izkamarēt Izgādāt, ar pūlēm ko panākt.
animācija Izklaidniecība - tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana.
izirt Izklīst (par cilvēku pūli, baru u. tml.).
izpāpināt Izlutināt, atpūtināt.
pagriezties Izmainīt virzienu un sākt pūst (no citas puses) - par vēju.
iegriezties Izmainīties, iesākt pūst no citas puses (par vēju).
flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas.
kļēbāt Izmirkt, sākt pūt (par labību).
izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
ileocistoplastika Izolētas līkumainās zarnas cilpas piešūšana urīnpūslim pūšļa tilpuma palielināšanai.
purains Izplūkāts, savandīts, izspūris.
izplūskuši Izplūskuši msti - izspūruši, neķemmēti mati.
pūlis izpūdēta un izkarsēta zeme, ko lieto lecektīm
sapūkāt Izpūkāt.
izapūlēties Izpūlēties.
izvarzāties Izpūlēties.
izķeris Izpūris.
izkaukot Izpūst, izpluinīt vējā.
izdript Izpūt.
izgudzēt Izpūt.
izņidrēt Izpūt.
izpuvēt Izpūt.
iztrenēt Izpūt.
iztrepēt Izpūt.
glušaks izpūtējs
iztulznāties Izpūžņot; izpūžņojot sadzīt.
izpuļāt Izpūžņot.
izpūļot Izpūžņot.
izpuvešot Izpūžņot.
izpūžņāt Izpūžņot.
iepūdēt Izraisīt strutu rašanos, ļaut sākt pūt.
iepūdināt Izraisīt strutu rašanos, ļaut sākt pūt.
pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu (nervu sistēmā), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu nervu sistēmā, nogurdināt, pārpūlēt (cilvēku).
Scotia exclamationis izsaucēja laukpūcīte
fliktenoze Izsitumi, kam raksturīgi pūslīši.
labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām
pūrēlis Izspūris cilvēks.
spuraiņš Izspūris, arī sarains.
izpļuris Izspūris, izplūkāts.
kūzulains Izspūris, izplūkāts.
izpuru Izspūris, pinkains.
plukatains Izspūris, plūksnains.
sapinkājies Izspūris, savēlies.
ķekarains Izspūris, skrandains.
ķerains Izspūris, zarains.
ķenkarots Izspūris.
sapūris Izspūris.
šurpāts Izspūris.
kūlāns Izspūrusi galva, pinkainis.
krepala Izspūrusi galva.
Bromus squarrosus izspūrusī lāčauza
ņārba Izspūrusi, nogrieztas drēbes mala.
pinka Izspūrusi, samudžinājusies apmatojuma, apspalvojuma šķipsna (dzīvniekiem).
pinka Izspūrusi, samudžinājusies, arī nesakopta (matu, bārdas) šķipsna.
kūdele izspūruši mati
cegūna Izspūruši mati.
cērūzis Izspūruši, izjukuši mati.
atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
izmočkāties Izstrādāties, izpūlēties (piemēram, darot ko slapjā, lietainā laikā, dubļainā vietā u. tml.).
elpēties Izturēt, pūlēties, censties.
celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, būt uzpūtīgam, lielīgam, pārmērīgi lepnam
ar degunu stumdīt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
ar degunu stumt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
stumt ar degunu mākoņus izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, pašpārliecināti
krūtis izgāzis iet izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi
krūtis izgriezis staigā izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi
izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties
Šardaras ūdenskrātuve izveidota apūdeņošanas, noteces regulēšanai un enerģētikas vajadzībām (Šardaras HES) Sirdarjā, platība - 900 kvadrātkilometru, garums - 70 km, platums - līdz 25 km, vidējais dziļums - 6,5 m
Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts
izdabūt Izvilkt, izņemt (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
virsvēja jahta jahta, kas atrodas tajā pusē, no kuras pūš vējš
jahta ar kreiso halzi jahta, kuras burās vējš pūš no kreisās puses
jahta ar labo halzi jahta, kuras burās vējš pūš no labās puses
lūvpuse Jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš.
pārjāties Jājot nogurt, pārpūlēties.
Kusinada Hime japāņu mitoloģijā - vētras dieva sieva, kuras septiņas māsas bija aprijis astoņgalvainais pūķis
Kusinadahime Japāņu mitoloģijā - vētras dieva Susano sieva ("nelobīto rīsu princese"), bija jaunākā no astoņām māsām, no kurām septiņas aprija astoņgalvu pūķis Jamato Oroči.
pārjaukties Jaucot pārpūlēties.
pūkainis jauna vista, kurai spalvu vietā joprojām ir pirmā pūka
šautnieki Jaunieši, kas Lieldienu (vai Pūpolu svētdienas) rītā staigā apkārt pa mājām ar pūpoliem pērdami gulētājus un prasīdami olas.
pārprasīties Jautājot pārpūlēties.
pemfigoīds Jebkura slimība, kuras izpausme ir pūšļu veidošanās zem epidermas.
autonomā neiropātija jebkura veģetatīvās nervu sistēmas neiropātija, kas izraisa ortostatisko kolapsu, zarnu, urīnpūšļa un seksuālo funkciju traucējumus vai anomālus zīlīšu refleksus; daudzu slimību komplikācija
Caunis pūrs Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Caunispūrs" nosaukuma variants.
jodognosts Jodfenolftaleīna nātrijs, kontrastviela žultspūšļa un žultsvadu rentgenoloģiskai izmeklēšanai.
sabats Jūdaistu dievlūgšanas un atpūtas diena, kas ilgst no piektdienas saulrieta līdz sestdienas saulrietam un ir stingri jāievēro.
brase Jūklis, kņada; pulks; pūlis, kaut kas vairumā.
brasa Jūklis, kņada; pulks; pūlis; kaut kas vairumā.
rhizopogon Jumjupūpēži.
iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs
iesārtais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon roseolus"), tā augļķermenis ir sārts, aug piejūras silos, kāpās
Singapūras šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Singapūras salu ziemeļos un Riavu arhipelāgu dienvidos savieno Malakas šaurumu ar Natunas jūru, garums — 114 km, platums — 12-37 km, dziļums — līdz 60 m
naktsbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no atdzisušās sauszemes uz jūru.
dienasbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no jūras uz sasilušo sauszemi.
pūrgalve kāda ar izspūrušiem matiem
vārnagi Kāda ložņājošu augu suga (ar dzelteniem ziediem un pelēkām lapām); pūkainais vīķis ("Vicia hirsuta").
mukoklāze Kāda orgāna, piem., žultspūšļa, gļotādas ķirurģiska iznīcināšana.
pužākls Kāds ar izspūrušiem matiem un saburzītu apģērbu.
pīkstene Kāds augs, kura lapu pieliekot pie mutes un pūšot rada skaņu.
pekša Kāds koka pūšamais instruments.
taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piemēram, trompete, bazūne, mežrags).
trūbnieks Kāds, kas (orķestrī) spēlē kādu pūšamo instrumentu.
brīvbraucējs kāds, kas neiegulda pūles darbā, bet saņem tādu pašu atalgojumu kā tie, kas patiesi strādā
sluga Kāds, kurš nemitīgi ir kustībā un strādā bez atpūtas.
tusna Kāds, kurš smagi, ar pūlēm elpo.
ķepelis Kāds, kurš velti nopūlas.
padusēt Kādu brīdi (apsēsties un) atpūsties.
izguļāties Kādu brīdi (pietiekami) pagulēt gultā bez miega, atpūsties.
sadusināt Kādu brīdi atpūtināt.
padzīvāties Kādu laiku dzīvot, uzturēties (kādā vietā, pie kāda), piemēram atpūšoties, ciemojoties.
nosēkāt Kādu laiku elsot, tusnīt, klepot, stenēt, nopūsties.
nokumāties Kādu laiku nepārtraukti nopūlēties.
samaisīties kādu laiku nepārtraukti uzturēties pūlī
izčiknīties Kādu laiku nesekmīgi nopūlēties.
izpiņķēties Kādu laiku nopūlēties.
nomudīt Kādu laiku nopūlēties.
nobazūnēt Kādu laiku pūst bazūni.
pūķotājs Kaiteris - cilvēks, kas nodarbojas ar kaitsērfingu jeb kaitbordu (pūķošanu).
kaitbords Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kiteboard"); pūķošana, kaitošana, kaitserfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis").
kaitsērfings Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"); pūķošana, kaitošana, kaitbords (angļu "kiteboard").
pūķošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; kaitsērfings, kaitbords.
kaitošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; pūķošana, kaitsērfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"), kaitbords (angļu kiteboard).
snovkaitings Kaitings jeb pūķošana uz sniega vai ledus.
sakaķēties kaķējot (1) pārpūlēties
Adirondaks kalnu masīvs ASV Ņujorkas štatā ("Adirondack Mountains"), Ziemeļapalačos, augstākā virsotne - Marsi kalns, 1629 m vjl.; atpūtas vieta
Bukantavs Kalnu masīvs Kizilkumā, Uzbekistānā, augstums - līdz 764 m, virsa lēzena, nogāžu piekājē avoti, ko izmanto apūdeņošanai.
slugāties Kalpojot nopūlēties.
struža Kalpotāja, kas dara savu darbu vienaldzīgi, bez apnikas un atpūtas un iet ar nošmekšējušām un nonēsātām drēbēm.
Kampi Kampi Salentīna - pilsēta Itālijā ("Campi Salentina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanjāno Kanjāno Varāno - pilsēta Itālijā ("Cagnano Varano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanoza Kanoza di Pulja - pilsēta Itālijā ("Canosa di Puglia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
kantenieks Kantas (10-15 pūrvietu) zemes īpašnieks.
coemeterium Kapsēta, atpūtas, atdusas vieta.
sudrabainā kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia argentea")
vībotņu kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia artemisiae")
parastā kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia umbratica")
cucullia Kapucpūcītes.
Kapūnas ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā.
Kopunes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā.
Kopūnes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā.
kara pūlis karapūlis
Lycoperdon gemmatum kārpainā pūpēdža "Lycoperdon perlatum" nosaukuma sinonīms
Scleroderma verrucosum kārpainais cietpūpēdis
Lycoperdon perlatum kārpainais pūpēdis
solāns Karsts vējš Dienvidspānijā, pūš no Āfrikas no jūnija līdz septembrim.
uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru). U. adītu vilnas cepuri.
varzaklis Kas sapinies, samudžinājies, grūti atšķetināms; trokšņains bars, pūlis; juceklis, jezga.
grūtpūtīte Kas smagi nopūšas.
pauts Kas uzpūsts, uztūcis, ieapaļš.
pūra lāde kaste, kurā glabā līgavas pūra audumus, apģērbus u. tml.
Clavatia excipuliformis kātainais zaķpūpēdis
kobla Katalāniešu deju orķestris (sevišķi dejai "sardana"), kas sastāv no 5-6 misiņa pūšamiem instrumentiem, tamburīna un kontrabasa.
Litogēns katars katars, kas ierosina akmeņu rašanos, piem., hronisks žultspūšļa iekaisums
katetrizācija Katetra ievadīšana urīnpūslī vai citā dobumā.
spārnots katetrs katetrs ar diviem izciļņiem galā, kuri to notur pūslī
auss katetrs katetrs dzirdes kanāla izpūšanai un vidusauss slimību ārstēšanai
katons Katons CG - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos un kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu, potenciāls sensibilizētājs.
tulostoma Kātpūpēži.
tulostomataceae Kātpūpēžu dzimta.
ziemas kātpūpēdis kātpūpēžu suga ("Tulostoma brumale syn. Tulostoma mammosum")
skropstainais kātpūpēdis kātpūpēžu suga ("Tulostoma fimbriatum")
atkaukāt Kaucot un īsu brīdi spēcīgi uzpūšot atgrūst.
tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas.
džirgzde Kaulu sāpe, kaulu reimatisms no pārpūles rokas pirmajā locītavā.
plucinis Kaut kas izspūris, noplucis.
būža Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
būzis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
būzulis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
buzulis Kaut kas izspūris, pinkains; dusmīgs, noskaities; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
kodaļa Kaut kas kupls, apjomīgs, arī izspūris.
debesu manna kaut kas labs, iekārojams, bez pūlēm iegūstams; dieva žēlastības izpausme
kā debesu dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists, tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm
dieva dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists; tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm
puzne kaut kas trūdošs, pūstošs
skarainā kelreitērija kelreitēriju suga ("Koelreuteria paniculata"), ko mēdz audzēt kā krāšņumaugu, sauc arī par pūslīškoku
Kengzoška Kengzoška kalns - augstākā virsotne Nišapūras kalnos, Binaluda grēdā, Irānas ziemeļaustrumos, augstums - 3314 m
krūtis izgāzis klaji pašapzinīgi, uzpūtīgi, lielīgi, lepni
ar izgāztu krūti klaji pašapzinīgi, uzpūtīgi, lielīgi, lepni
parsaklāties Klājot izmērcētos linus, pārpūlēties.
pūderēt Klāt ar pūderi (ķermeņa daļas, parasti seju) kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
tizāt Klibot, ar pūlēm kustēties.
ūpoties Kliegt kā pūce.
Apatele aceris kļavu pelēkpūcīte
uzpūsties Kļūt dusmīgam, arī apvainoties; piepūsties (3).
spurt Kļūt izspūrušam, arī spurainam.
bozīties Kļūt izspūrušam, bozties.
pūrt Kļūt izspūrušam, nelīdzenam.
purt Kļūt izspūrušam, spurainam.
appērties Kļūt izspūrušam.
izpurēt Kļūt izspūrušam.
atžeibt Kļūt mundram, atpūsties.
piekust Kļūt nogurušam, nespēcīgam pēc piepūles.
nopūznīt Kļūt pārklātam ar pūžņainām brūcēm.
nopūžņot Kļūt pārklātam ar pūžņainām brūcēm.
piesarkt Kļūt sārtam (no asarām, piepūles) - par acīm, plakstiņiem.
izspurāties Kļūt spurainam; kļūt izspūrušam.
atspurdzēties Kļūt šķiedrainam, izspūrušam pinkainam.
piepūsties Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
izšļāpt Kļūt tādam, no kura izplūst gaiss (par piepūstiem priekšmetiem).
saspurāties Kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
saspuroties Kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
strīkala Kociņš labības pūra kaudzes nolīdzināšanai.
pūrenieks koka kastīte pūra graudu nomērīšanai
koka metallizācija koka piesūcināšana ar dzelzs vitriolu vai sodu, lai to izsargātu no pūšanas
oboja Koka pūšamais instruments ar divkāršu niedres mēlīti, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
bombards Koka pūšamais instruments.
klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
angļrags Koka pūšaminstruments, alta oboja; angļu rags.
blokflauta Koka pūšaminstruments, garenflautas paveids, kas bija plaši izplatīts 16.-18. gs.
garenflauta Koka pūšaminstruments, ko spēlējot tur perpendikulāri (pūšamā atvere instrumenta galā); bija izplatīts 16.-18. gs.
hekelfons Koka pūšaminstruments, obojas paveids - baritonoboja.
strīkols Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
strīkulda Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
strīkulis Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
strīkuls Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
lāčkuskuss Kokos (eikaliptos) dzīvojošs kuskusu dzimtas dzīvnieks ar druknu galvu, biezu, pūkainu apmatojumu un lēnām kustībām.
gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine
vangale Koks ar ko nostrīķē labības pūru.
strīkalts Koks pūra kaudzes nolīdzināšanai.
skutkoks Koks, ar ko mērījot nolīdzina piebērto pūru, utt.
imogrēgnācija Koku, audumu u. c. piesūcināšana tādām vielām, kas aizsargā no pūšanas, degšanas, piemirkšanas utt.
Kolapūra Kolhāpūra - pilsēta Indijā.
mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās
arbolīts Kompozītmateriāls ar lielporainu struktūru, sastāv no organiskas pildvielas un minerālsaistvielas; slikti deg, nepūst, labas siltumtehniskās īpašības.
spermolīts Konkrements sēklvadā vai sēklas pūslīti.
skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas.
Lyophyllum konradianum Konrāda čemurpūkaine.
konvertēt Konverterā pūst cauri (izkausētam ķetam) gaisu vai skābekli.
kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki.
kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī
eifonijs Kopīgs nosaukums metāla pūšaminstrumentu tenora un baritona apzīmēšanai.
lolot Kopt, veidot, radīt ar pūlēm, rūpīgi.
Haihe Koptekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Haihe"), garums - 69 km, sākas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos satekot Baihei, Veihei u. c., ietek Bohai jūras Bohai līcī, izmanto apūdeņošanai.
Imugi Korejiešu mitoloģijā - milzīga jūras čūska, kas, nogulējusi ilgus gadus ūdenī, var kļūt par pūķi un, ieguvusi laimīgo pērli, pacelties debesīs.
Kančhori Korejiešu mitoloģijā - pūķis, kas zemei nes sausumu un iznīcina augu valsti.
etilēna oksīds kosmētikas piedeva, mitrumuzturētājs, izmanto kosmētikā, šampūnos, var būt toksisks aknām, gremošanas orgāniem, nervu sistēmai, elpošanas orgāniem un nierēm
heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
dibromosalāns Kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikā), antseptiķis, fungicīds, lieto ziepju, krēmu, losjonu, pūderu ražošanā, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu un līdz ar to izsitumus uz ādas un uzpampumu.
kaptāns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no fenola), konservants, izmanto ziepēs, šampūnos, kosmētikā, var būt toksisks imūnsistēmai un nervu sistēmai, var radīt dzimumorgānu darbības traucējumus, tetratogēns.
imidazolidinilurīnviela Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, izmanto šampūnos bērniem, acu dekoratīvajā kosmētikā, vannas eļļā, mitrinātājos, arī kā vaigu sārtumu, var izraisīt kontakta dermatītu un var izdalīt formaldehīdu.
diazolidinila urīnviela kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, tiek izmantota šampūnos, matu kondicionētājos, skūšanas želejās, mitrinātājos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu un ādas kairinājumus, var izdalīt formaldehidu, bioloģiski nav viegli noārdāms
stearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto depilācijas līdzekļos, matu skalošanas līdzekļos, mitrinātājos un šampūnos, cilvēkiem ar jutīgu ādu var izraisīt alerģiskas reakcijas vai dermatītu.
kalcija stearāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no kaļķu piena), krāsviela, izmanto šampūnos, matu veidošanai, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
kokobetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no kokosriekstu eļļas, bet var būt arī sintētisks), virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, želejās sejai un rokām, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus.
izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas.
cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
sorbitānstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, izmanto šampūnos, iedeguma losjonos, dezodorantos zobu pastās, ziepēs, atzīts par nekaitīgu, bet var izraisīt kontakta nātreni.
cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju
izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti.
cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas
lauramīda MEA kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto šampūnos un matu kondicionētājos, var izraisīt nelielu ādas kairinājumu
lauramīds DEA kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, putu veidotājs, izmato matu šampūnos, matu kondicionētājās, vannas putās, var izraisīt galvas ādas niezi, radīt alerģiskas reakcijas
trietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, buferviela, pārklājumu piedeva, izmanto kā roku un ķermeņa losjonu, kondicionētāju matiem, neskalojamu šampūnu, var radīt alerģisku kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
butilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, butilspirta un p-hidroksibenzoskābes esteris, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu.
alkilbenzolsulfonāts Kosmētikas sastāvdaļa, detergents (mazgāšanas līdzeklis), izmanto šampūnos, vannas putās, tiek uzskatīts, ka nav toksisks apēdot, sausina ādu, var izraisīt ādas kairinājumu.
sorbitānpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, izmanto šampūnos, matu kondicionētājos, kosmētiskajos krēmos, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta dermatītu.
ģerānijas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko ekstrahē no augiem, izmanto zobu pulvera, pūderu, smaržu ražošanā, dažiem cilvēkiem var izraisīt kontakta dermatītu un ādas kairinājumu, ieēšana var izraisīt nāvi
hlorksilenols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antibakteriāla viela, izmanto skūšanās krēmos, šampūnos, dezodorantos, arī pretsēnīšu līdzekļos, toksisks, ja apēd, toksisks aknām un imūnsistēmai, var radīt ādas kairinājumu.
rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai.
hloracetamīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto krēmos, šampūnos, dūņu pakās, tīrīšanas losjonos, var izraisīt ādas kairinājumus.
metilizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto produktos bērniem, roku mazgāšanas līdzekļos, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas un kontakta dermatītu.
propilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, skaistumkopšanas maskās, krēmos, arī pārtikā, var radīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas.
metilhlorizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrajos roku un ķermeņa mazgāšanas līdzekļos, pēcskūšanās līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, iespējams, mutagēns.
fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus.
etilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, dezodorantos, var radīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumus, kontakta dermatītu, pastāv iespēja, ka tas bioloģiski uzkrājas organismā.
bronopols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, šķīdinātājs, var izraisīt acu un ādas kairinājumu, toksisks aknām, izmanto šampūnos, skropstu tušā, šķidrajās ziepēs, nagu lakās un sejas krēmos.
rīsu ciete kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto pūderī bērniem, dekoratīvajā pūderī, var izraisīt alerģiskas reakcijas, pinnes, var aizsprostot poras, kavēt ādas pareizu funkcionēšanu
mica Kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, krāsviela, izmanto dekoratīvajos pūderos, dekoratīvajā acu kosmētikā, lūpu krāsās, šampūnos un skropstu tušās, ieelpojot var izraisīt plaušu kairinājumu vai bojājumu, toksisks gremošanas orgāniem un aknām.
dibenzotiofēns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva (Itālijā to aizliegts lietot kosmētikā), izmanto šampūnos pret blaugznām un līdzekļos pret pinnēm, var radīt CNS darbības traucējumus, problēmas ar asinsspiedienu, kā arī asinsrites traucējumus.
laurilsulfāts Kosmētikas sastāvdaļa, putu veidotājs, izmanto šampūnos, var izraisīt ādas jutības pastiprināšanos, vidējs toksiskums, ja ieēd, var saturēt formaldehīdu.
etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
rozmarīna ekstrakts kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, aromātviela, izmanto vannas putās, ādas krēmos, šampūnos, arī kā dabisku pārtikas garšvielu, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu
dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
etoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto kosmētikā, nagu lakās, šampūnos, var izraisīt CNS depresiju, nieru bojājumus, toksisks attīstībai, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var nokļūt organismā caur ādu.
izobutilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
kokamidopropilhidroksisultaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, biezinātājs, izmanto šampūnos, matu un ādas krēmos, var izraisīt alerģiskus ādas izsitumus, var saturēt nitrozamīnus.
dodecilbenzosulfonskābe Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos un citos mazgāšanas līdzekļos, var radīt ādas kairinājumus un pastiprinātu ādas jutīgumu, vemšanu, ja ieēsts, toksisks ūdens organismiem.
magnija lauretsulfāts kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var saturēt kancerogēnas sastāvdaļas
kokamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, acu dekoratīvās kosmētikas noņēmējos, šampūnos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, izsitumus uz acu plakstiņiem.
laurilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto smaržās un šampūnos, var radīt ādas kairinājumus un veicināt piņņu veidošanos.
lauroillizīns Kosmētikas sastāvdaļa, viskozitāti regulējoša viela, izmanto dekoratīvajos pūderos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
selēna sulfīds kosmētiskas sastāvdaļa, pretblaugznu viela, izmanto ārstnieciskā pretblaugznu šampūnā, arī daudzkrāsainās kodes apkarošanai, var izraisīt ādas kairinājumu un spēcīgu acu kairinājumu, var būt toksisks aknām
meikaps Kosmētiskie līdzekļi (pūderi, plakstu ēnas, krāsu zīmuļi u. c.) sejas izskata pārveidošanai.
prestidižitators Krāpnieks, pūšļotājs.
aišpūrieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Aišpūri" ("Aišpuri") iedzīvotāji.
virsvēja krasts krasts, no kura pūš vējš
Somateria spectabilis krāšņā pūkpīle
fastoso Krāšņi, koši; iedomīgi, uzpūtīgi.
plusiinae Krāšņpūcīšu apakšdzimta.
plusia Krāšņpūcīšu apakšdzimtas ģints.
plusidia Krāšņpūcīšu apakšdzimtas ģints.
linu krāšņpūcīte krāšņpūcīšu suga ("Autographa gamma")
ozoliņu krāšņpūcīte krāšņpūcīšu suga ("Plusidia cheiranthi"), Latvijā aizsargājama
pūderkrēms Krēms ar pūdera piejaukumu.
izjēgties Krietni nopūlēties.
Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi
jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
augļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Drosophilidae"), nelieli (2-5 mm) mušveidīgie, kāpuri attīstās dažādos rūgstošos un pūstošos substrātos, zem kritušu koku mizas mitrās vietās, vecās sēnēs.
augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība
anthophoridae Kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta.
klejotājskudra Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido.
kultūras un atpūtas parks kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā
populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
pendēris Kuņģis; vēders; pūslis.
mati kā purva cinis kupli, izspūruši mati
cimpari Kurmja rakumi, skudru pūžņi, sūnu ciņi.
pastaigdziedniecība Kurortoloģiskās dziedniecības metode, kam pamatā ir pārgājieni pa īpaši izveidotiem maršrutiem, kas izveidoti individuāli katram atpūtniekam un tie atšķiras pēc veicamās slodzes.
matkauss Kurvjziežu dzimtas augu augļu lidpūku kopums.
bako Kustība, kad vējš iepūš burā no lē (aizvēja, zemvēja pusē).
čumeklis Kustīgs, ņudzošs pūlis; mudžeklis, juceklis.
kvaternijs Kvaternijs-15 - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, acu kairinājumus, var radīt izsitumus uz ādas, pastiprinātu ādas jutīgumu.
Euxoa tritici kviešu tīrumpūcīte
iegurņa dobums ķermeņa dobums, ko norobežo iegurņa joslas skelets; tajā atrodas urīnpūslis un sievietes dzimumorgāni, caur to iet taisnā zarna un urīnizvadkanāls
izerbīties Ķildoties, plūkties, nopūlēties.
Lei-Guns Ķīniešu mitoloģijā - pērkona dievs ar pūķa ķermeni un cilvēka galvu.
Luņs Ķīniešu mitoloģijā - ragains pūķis ar kamieļa galvu, brieža ragiem, govs ausīm, zivju zvīņām, piekūna nagiem un tīģera ķepām.
Luņ-Vans Ķīniešu mitoloģijā - ūdens stihijas valdnieks un pūķu pavēlnieks, kurš dzīvo zemūdens kristāla pilī un kuram pieder neizmērojamas bagātības.
čengs Ķīniešu pūšams instruments.
ileocistostomija Ķirurģiska atveres veidošana starp līkumaino un urīnpūsli.
kolpocistouretrocistotomija Ķirurģiska operācija urīnvada atveres atvēršanai, iegriežot urīnpūšļa un maksts sienā.
holecistopielostomija Ķirurģiski izveidota anastomoze no žultspūšļa uz nierēm.
sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles.
ķulmis Labības mērs - 1/4 pūra, citviet arī 1/6 pūra.
skaks Labības mērs 1/10 pūra, ko dzirnavnieks ņēma kā atlīdzību par malšanu.
sētuve Labības mērs, 1/4 pūra (aptuveni 17,5 litri).
sekselis Labības u. c. beramu vielu mērvienība - sestā daļa no pūra jeb puse sieka.
glempings labiekārtots, mājīgs un izsmalcināts īrējams namiņš vai cita neliela nakšņošanas vieta, kas apvieno viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā
Orthotrichum lyelli Laiela pūkcepurene.
astraeus Laikzvaigznes - pūpēžu klases laikzvaigžņu dzimtas ģints.
lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis.
lapseņbumba Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis.
lapseņpūlis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis.
pulcinis Lapseņu pūznis.
sprogaine Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Ulota"), \~65 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pārzobe Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Zygodon"), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ruņķis Latviešu folklorā - mantnesis pūķis, mājas gars.
Roķis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem.
Vilcis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem.
Viļķis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem.
dūda Latviešu stīgu instruments, kas sastāv no 1,5 m gara un ap 9 cm plata plāna dēlīša, ko 2-3 zarnu stīgas savelk puslokā; kā rezonatoru lieto starp stīgām un dēlīti iestiprināto cūkas pūsli.
LOTOS Latvijas skolu vecāko klašu audzēkņu darba un atpūtas vienība.
izsaucēja laukpūcīte laukpūcīšu suga ("Scotia exclamationis")
ziemāju laukpūcīte laukpūcīšu suga ("Scotia segetum")
scotia Laukpūcītes.
miopatoze Lauksaimniecības dzīvnieku muskuļu slimība bez iekaisuma pazīmēm, kas rodas, muskuļus pārpūlot vienveidīgā, ilgstošā, smagā darbā.
šņore Lauku platības mērs, kas aptuveni vienāds ar 3 pūrvietām, bet bija atšķirīgs dažādās vietās un laikos.
kanta Laukuma mērs (= \~10-15 pūrvietas).
sieka vieta laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības, pūrvietas ceturtā daļa
Kopiune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukuma variants.
Kopyune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukums latgaliski.
jergālis Lempis, snaudulis, miega pūznis.
jērgalvis Lempis, snaudulis, miega pūznis.
aizklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
aizklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
atklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklinkāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklinkāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
klampāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt, iet.
klanckāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt.
klimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
klimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
klemperēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar grūtībām, pūlēm iet, arī lēni braukt.
aizkleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aiziet, aizstaigāt.
klemburot Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām (klibojot, streipuļojot) iet.
kleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
klemperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
kleperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
kleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, staigāt, arī lēni braukt.
steģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
steģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stelberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stiģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stoģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stuģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
ieklemburot Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām, streipuļojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
atkleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
atkleburot Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt.
atklemberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt.
atklemburot Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt.
atremsties Lēnām (ar pūlēm) atkļūt atpakaļ.
pavilkties Lēnām (ar pūlēm) lienot, rāpjoties, rāpojot pavirzīties.
aizknibināt Lēnām (un ar pūlēm) noadīt zeķei galu.
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml.
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml.
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (pāri kam, pār ko).
izķebarāt Lēnām un ar piepūli iziet.
samērgļāt Lēnām, ar lielām pūlēm kaut ko padarīt.
ķebarāt Lēnām, ar piepūli iet.
atkruities Lēnām, ar pūlēm atnākt.
aizavilkties Lēnām, ar pūlēm, ar grūtībām aiziet.
ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā
lanckāt Lēni, (ar pūlēm), arī neveikli iet.
nosavilkties Lēni, ar grūtībām, ar pūlēm nokļūt.
aizbīdināt Lēni, ar pūlēm (aiz kaut kā) aizbīdīt.
atgūbāties Lēni, ar pūlēm atnākt (par resnu, lielu cilvēku).
iesavilkties Lēni, ar pūlēm ieiet, ienākt.
košņāties Lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur).
kušņāties Lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur).
izkleberēt Lēni, ar pūlēm, grūtībām iziet, arī izbraukt.
pasavilkties Lēni, ar pūlēm, grūtībām paiet.
noklemperēt Lēni, neveikli ar grūtībām, pūlēm noiet, arī nobraukt.
aizgubāties Lēni, neveikli ar pūlēm aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
piegūbāties Lēni, neveikli, ar pūlēm pieiet; pievirzīties (pie kā).
aizklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām aiziet, aizbraukt.
apklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām apstaigāt.
atklunkurēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt; atklibot.
atklambāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt.
atklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt.
atklampāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt.
izklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
izklampāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
izklunkurēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
noklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām nonākt, noiet; noklibot.
pieklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām pienākt, pieiet.
mērgļāt Lēnītēm, ar lielām pūlēm kaut ko darīt.
lampačot Lēnītēm, ar pūlēm iet.
hidatīda Lenteņa "Echinococcus granulosus" pūšļa jeb kāpura stadija.
hidatīde Lenteņa "Echinococcus granulosus" pūšļa jeb kāpura stadija.
cisticerks Lenteņa tārpa finnas veids; tas ir pūslis, kura siena vienā vietā iespiežas dobumā un veido tārpa galvu ar piesūcekņiem, dažreiz ar āķiem.
cenūrs Lenteņu kāpuru veids, ķermenis pūšļveidīgs, izraisa cenurozi.
catocalinae Lentpūcītes.
vēja virziens leņķis starp meridiāna ziemeļu virzienu un virzienu, uz kurieni pūš vējš (atšķiras no meteoroloģiskā vēja virziena par 180°)
sprengstība lepnība, augsprātība, uzpūtība
graža Lepnība, augstprātība, uzpūtība.
štāts Lepnība, uzpūtība.
staltdegunis Lepns, uzpūtīgs.
Orthotrichum striatum lēverzobu pūkcepurene
zabolotieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" ("Aizpūre") iedzīvotāji.
bronzas rags līdz 1,5 m garš pūšamais instruments, no jaunākā bronzas laikmeta
holecistagogs Līdzeklis, kas veicina žultspūšļa iztukšošanos, ierosinot tā muskuļu kontrakcijas vai Odi sfinktera atslābumu.
strīķkoks Līdzens koks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
amforisks Līdzīgs skaņai, kāda rodas, pūšot pāri pudeles atverei.
saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
izspiest nopūtu Liekuļoti nopūsties.
vītolu dižpūcīte lielā apšu pūcīte
Catocala nupata lielā apšu pūcīte jeb vītolu dižpūcīte
mokas Liela fiziska vai garīga piepūle, sasprindzinājums.
ošu dižpūcīte lielā ošu pūcīte
Catocala fraxini lielā ošu pūcīte jeb ošu dižpūcīte
peldviesnīca Liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
grūtības liela piepūle, sasprindzinājums (kādā darbībā)
Orthotrichum speciosum lielā pūkcepurene
Somateria molisima lielā pūkpīle
pūzdams elsdams lielā steigā, ar lielu piepūli
bass Lielākais (ovālas formas) metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros).
piepūdēt Lielākam daudzumam ļaut sapūt.
drasēt Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam.
drasēties Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam.
bremzēties Lielīties, dižoties, būt uzpūtīgam.
gaiļoties Lielīties, uzpūsties; iekarst.
ielielīties Lieloties kļūt iedomīgam, uzpūtīgam.
mužgums Liels cilvēku pūlis.
paizums liels pūlis, kaut kas liels, kaudze
fok Lieto, lai apzīmētu troksni, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu.
kūvist Lieto, lai atdarinātu pūces balss skaņas.
puh Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, spēcīgiem grūdieniem izpūšot elpu.
tū Lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu.
aitvari Lietuviešu mitoloģijā - gari, kas spēj parādīties pūķa, ugunīgas čūskas, melnas vārnas, kaķa vai spoka izskatā.
Vizūns Lietuviešu mitoloģijā - pūķis, kas aprij mirušos, kuri pēc nāves cenšas uzkāpt nepieejamā kalnā un nokrīt no tā.
trimits Lietuviešu tautas pūšaminstruments, koka taures veids.
birbīne Lietuviešu tautas pūšaminstruments, līdzīgs klarnetei, no koka.
skudučs Lietuviešu tautas pūšaminstruments, vairākstobru flautas paveids.
pūrvedis Līgavas pavadonis, kas ved tās pūru uz līgavaiņa mājām.
lopuži Līgavas pūra lopu dzinēji uz līgavaiņa mājām.
ieloks Līgavas pūra mantu kopējs apzīmējums.
gans Līgavas pūra vedējs.
kraitvedis Līgavas pūra vedējs.
gane Līgavas pūra vedēju dalībniece.
posuogs līgavas pūrs
pasags Līgavas pūrs.
pārradu meitas līgavas radu meitenes, kas pūra mājlopus pārdzina uz līgavaiņa mājām
sastaipīt Likt pārpūlēties.
balsamēt Līķi piepildīt ar tādām vielām un zālēm, kas aizkavē pūšanu; balzamēt.
linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
Autographa gamma linu krāšņpūcīte
atspiedums Litografijā ar pūderkrāsu uz akmens pārvests novilkums, ko lieto krāsu plākšņu kontūru novilkšanai.
suprapubiskā litotomija litotomija ar griezienu virs simfīzes, kur vēderplēve nesedz pūsli
zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
pārnieks Lopenieks un lopeniece, kas kopā ar vedējiem ved līgavas pūra lopus uz jaunā vīra mājām.
narica Lūciņš, ko aizver zirgam aiz ādas, lai vaina izpūznī un sadzīst.
pūšļi Lūpziežu dzimtas sētmalu, ceļmalu un ežmalu lapaugs, stipri zarainu baltvillainu stublāju, pūšļveidīgiem ziediem; Latvijā reti.
pūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekam).
atpūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekiem).
atpūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, locekļiem u. tml.).
pūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, tā daļām).
gleijāt Ļaut atpūsties.
piepūtināt Ļaut atpūsties.
aptrūdināt Ļaut iepūt.
izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.).
izpūtināt Ļaut labi atpūsties.
aizpūdināt Ļaut mazliet iepūt, panākt kaut kā pūšanu.
atpūdēt Ļaut nopūt.
aiztrūdināt Ļaut satrūdēt (aizpūdēt).
notrūdināt Ļaut trūdēt, pūt.
pārpūdēt Ļaut vietām pūstot sairt.
pārsnaikāties Ļoti daudz sniegties, sniedzoties pārpūlēties.
kā pūslis ļoti iedomīgs, lielīgs, uzpūtīgs
šņācējodze Ļoti indīga odze, 1,5 m gara, spēcīgs ķermenis, briesmu gadījumā uzpūšas un skaļi šņāc; izplatīta uz D no Sahāras.
ar slapju pieri ļoti intensīvi, ar lielu piepūli
ar slapju muguru ļoti intensīvi, ar lielu piepūli
ar slapju galvu ļoti intensīvi, ar lielu piepūli
pūkaiņš Ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras.
pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
nokauties Ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
atsažņaugties Ļoti nopūlēties smagā darbā.
nokauties Ļoti nopūlēties, cenšoties pārvarēt (ko nevēlamu).
nosasisties Ļoti nopūlēties, nostrādāties.
nokārnīties Ļoti nopūlēties.
pagoravāt Ļoti nopūlēties.
dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
dabūt trūkties (arī just) Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
nosarauties Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
pārklapatēt Ļoti raizēties, arī pūlēties.
samocīt Ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
liposoma Ļoti sīks dzīvās šūnas pūslītis, ko veido ūdeņains kodols un fosfolipīdu apvalks.
sūri grūti ļoti smagi, ar lielu piepūli, grūtībām
aukāt Ļoti stipri, aukaini pūst (par vēju).
bora Ļoti stiprs un brāzmains vējš, kas piejūras apgabalos pūš no kalniem, kad tur ieplūst auksta gaisa masas.
Angoras trusis ļoti vērtīga trušu šķirne, ko speciāli audzē to garā un pūkainā kažoka dēļ, no kā iegūst tā saukto angoras vilnu
pārsamācīties Mācoties pārpūlēties.
Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas
pūpolot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
pūpoļot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi).
allantoiss Maisiņveidīga dīgļa piedeva rāpuļiem, putniem un zīdītājiem ar kuras palīdzību dīglis iegūst skābekli elpošanai; vēlāk tā daļa pārveidojas par urīnvadu un pūsli.
pirkstināt Maisīt ogles vai pūst gaisu tajās.
makans Maita, pūstošs dzīvnieks.
vīkaļa Mājas gariņš, arī pūķis, kas mājai bagātības gādā.
Amistada ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve un dambis uz ASV un Meksikas robežas (_Amistad, Presa la_), Riograndes / Riobravo upē, kas būvēta, lai nodrošinātu ūdens uzglabāšanu apūdeņošanai, plūdu kontroli un hidroenerģijas ražošanu
meiteji Manipūri - tautība Indijas austrums.
mantrausis Mantnesis, pūķis.
Dracocephalum thymiflorum mārsilu pūķgalve
gāzpūtējs mašīna gāzes plūsmas radīšanai (spiediena ziņā vidējs starp ventilatoru un kompresoru); pūtējs (5)
hipertrihoze Matainums - pastiprināta garo matu augšana vietās, kur parasti aug pūku mati.
Utricularia minor mazā pūslene
Filago minima mazā pūtele
pasieciņš Mazais sieciņš, 1/6 pūra (~11,5 litri, \~8 kg).
pundurpūce Mazākā no pūcēm, tikai 16,5 cm augsta.
alveola mazi, mikroskopiski pūslīši tesmenī, kuru iekšpusi klāj dziedzeršūnas, kas ražo pienu
aptrupināt Mazliet appūdēt.
atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles), atgūt elpu; mazliet atpūsties (pēc spraiga darba).
paspūris Mazliet izspūris.
appūt Mazliet sapūt (visapkārt, no virspuses).
iepūt Mazliet, arī vietumis sapūt.
papūt Mazliet, daļēji sapūt.
paspūtināt Mazliet, neilgu laiku atpūtināt.
paklemburot Mazliet, neilgu laiku lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
mazpulciņš Mazs bariņš, neliels pūlis, neliela sabiedrība.
flažolets Mazs koka pūšamais mūzikas instruments.
dušenieks Mazs zemnieciņš, kam ir piecas pūrvietas aramzemes; būdnieks, mazsaimnieks.
dārza mēbeles mēbeles atpūtai atklātā gaisā
aurnieks Medību raga pūtējs; medību taurētājs.
harpunēt Medīt (lielus jūras dzīvniekus) ar harpūnu.
lūpugons meitas pūra lopu dzinējs
kubuļnīks meitas pūra vedējs
kubuls meitas pūrs
pasaga meitas pūrs
pūcgalviņa Meitene ar izspūrušiem matiem.
Bovista nigrescens melnējošais pūpēdītis
savada Melni pelēka, smalki graudaina aluvija zeme Mezopotāmijas dienvidos, kad apūdeņota, ļoti auglīga.
menoūrija Menstruālā asiņošana caur urīnpūšļa fistulu.
pārmērīties Mērot pārpūlēties.
sestulis Mērvienība, kas atbilda pūra sestajai daļai.
baritons Metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros).
trombons Metāla pūšamais instruments ar "U" veidā izliektu izbīdāmu kulisi; bazūne.
bazūne Metāla pūšamais instruments ar divām U veida caurulēm, no kurām viena iebīdāma otrā.
basa tūba metāla pūšamais mūzikas instruments
ottone Metāla pūšamie instrumenti.
saksotromba Metāla pūšaminstruments, kas pēc savas skaņu caurules mensuras atrodas vidū starp sakshornu un mežragu.
eifonijs Metāla pūšaminstruments, tubas paveids.
eifonists Metāla pūšaminstrumentu tenora un baritona spēlētājs.
ventilis Metāla pūšamo instrumentu mehānisms, kas regulē skaņas augstumu.
atvars Metāla pūšamo instrumentu platais gals - pretējais piemutnim.
smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis.
metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru
konverters Metalurģisks agregāts, kurā iegūst tēraudu no izkausēta ķeta, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
mezglu izgriešanas metode metode kopnes stieņu piepūļu analītiskajā aprēķināšanā, kurā tiek aplūkots atsevišķo mezglu vietās saejošu spēku sistēmas līdzsvars
cistogrāfija Metode urīnpūšļa rentgenoloģiskai izmeklēšanai ar šķidru vai gāzveida kontrastvielu.
fliktēna Mezglveida infiltrāts vai pūslītis uz radzenes vai konjunktīvas.
naūra Mezopotāmijā liels smeļamais rats zemes apūdeņošanai.
Strix aluco meža pūce
meža parks meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai; mežaparks
mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.
miega pūsnis miega pūznis
gulenis Miega pūznis; gulētājs.
septiņguļa Miega pūznis; viens no septiņiem gulētājiem.
midzenēties Miegapūznis (attiecībā uz garīgo dzīvi).
oāze Miera un atpūtas vieta.
repos Miers, atpūta.
metadrāze Miesīga vai garīga pārpūle.
miglas taure miglā lietojams pūšamais instruments, kas rada vienmērīgu zemas frekvences skaņu; tifons; miglas svilpe; miglas sirēna
puvums mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisko savienojumu noārdīšanās process; pūšana
vezikālā malakoplakija mīksti dzeltenīgi pacēlumi uz urīnpūšļa un urīnceļu gļotādas, kuri satur specifiskas Hanzemaņa šūnas; attīstās infekcijas gaitā
malakoplakija Mīksti, paaugstināti plankumi uz doba orgāna, sevišķi urīnpūšļa gļotādas.
elsdams pūzdams milzīgā steigā, ar lielu piepūli, nokusis
Langermania gigantea milzu apaļpūpēdis
Tricholoma colossus milzu pūkaine
aizsust Mitrumā un siltumā sākt pūt.
mizalains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
mizelains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
mizlāns Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
mizulains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
kistoskopija Mīzalpūšla iekšienes apskatīšana ar sevišķa instrumenta palīdzību.
Alabama Mobilas kreisā satekupe ASV dienvidaustrumu daļā (_Alabama River_), garums 569 km (kopā ar Kūsu 933 km), veidojas satekot Kūsai un Talapūsai.
pūlināt mocīt, apgrūtināt, nopūlēties, velti izlietot
pūlēt mocīt, mākt, pārpūlēt, nogurdināt, nokausēt, nopūlēt; viņš pārlieku nokausē, nodzen, pārpūlē savu zirgu
uimenēt Mocīties, nopūlēties.
fluers Moldāvu tautas pūšamais instruments, līdzīgs gana stabulei.
Lu Mongoļu tautu mitoloģijā - pūķis, ūdens stihijas pavēlnieks un zibeņmetis - pērkons ir pūķa rēkoņa, bet zibens rodas, kad tas uzsit ar asti.
svaiga galva možs psihisks stāvoklis (parasti pēc atpūtas)
Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci.
riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža.
āverīgs Muļķīgs, aušīgs, uzpūtīgs.
bezvaida murgi murgi bez vaidiem, bez nopūtām
cisthipersarkoze Muskuļu slāņa anomāls sabiezējums urīnpūšļa sienā.
ravenela mutīne mutīņu ģints pūpēžu suga ("Mutinus ravenelii")
Abramceva muzejs un rezervāts Krievijā (krievu val. _Абрамцево_), Maskavas apgabalā, 19. gs. krievu rakstnieku un mākslinieku atpūtas vieta, vēlāk populāra vieta vienas dienas ekskursiju braucieniem no Maskavas
ragu mūzika mūzika, ko atskaņo ar pūšamajiem instrumentiem
piston Mūzikā, ventilis pūšamos instrumentos.
transponējošie instrumenti mūzikas instrumenti (parasti pūšamie instrumenti), kuru partiju pieraksts notīs atšķiras no skanējuma
bleķis Mūziķi, kas spēlē metāla pūšaminstrumentus.
pūtējs Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu; pūšamā mūzikas instrumenta spēlētājs.
radznieks Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu.
ragāpūtējs Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu.
nāgasvarams Nagasvarams - indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu.
lūkubrācija Nakts darbs, grūts darbs; šādu pūļu rezultāts.
onus Nasta, pūles, grūtības.
Plusia chrysitis nātru zeltpūcīte
nav zemē paņemams nav viegli, bez pūlēm, darba iegūstams
miasma Nāvīgi izgarojumi ar nelāgu smaku, ceļas no pūstošām organiskām vielām; agrāk - gaisa izplatīti slimības dīgļi.
pūziķis Neapmierināts, neizdabājams cilvēks; izspūrušiem matiem.
iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā); ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās, uzturēšanās vietu.
kā no gaisa necerēti, negaitīti, pēkšņi; ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
atkrist atmiegā Nedaudz pagulēt, atpūsties.
patrepēt Nedaudz, mazliet izdēdēt vai sausam sapūt.
pažīgot Nedaudz, mazliet vai kādu brīdi pūst (par vēju).
sabats nedēļas atpūtas un dievkalpojumu diena (jūdaistiem - sestdiena), kas Vecajā Derībā ir noteikta atpūtai
svētdiena Nedēļas septītā diena, vispārēja atpūtas diena.
rāzains negluds, izspūris
svilināšana Neiestrādātu šķiedru galu un pūku atdalīšana, tās sadedzinot; drānas svilina iekārtās ar gāzes degļiem no vienas vai abām pusēm.
atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes).
atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
paviesuļot Neilgu laiku pūst ļoti spēcīgam vējam.
pasaklapatēties Neilgu laiku, ar pūlēm, grūtībām ko darīt, palīdzēt (kādam).
uzpūst Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
pašļaucīties Neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī.
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
papūderēt Neilgu laiku, mazliet pūderēt.
papūdēt Neilgu laiku, mazliet pūdēt.
papūst Neilgu laiku, mazliet pūst.
papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu
profesionālā neiroze neiroze, kas rodas nelabvēlīgu darba apstākļu dēļ; īpaši roku pirkstu toniskas vai kloniskas spazmas pēc ilgstošas atsevišķu muskuļu grupu pārpūles
morgāt Nekārtīgi strādāt (bez atpūtas un bez panākumiem strādāt).
purvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks; purvvells.
purvvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks.
leška Nekārtīgs, izspūris cilvēks.
linaka Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
linausis Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
grecele Nekopta, izspūrusi, izlaidīga sieviete.
disbakterioze Nelabvēlīgas pārmaiņas zarnu mikroflorā, piem., pārmērīgi savairojušās rūgšanas vai pūšanas baktērijas.
pūdernīca Neliela kārba, neliels trauks pūdera glabāšanai.
spertiņš Neliela piepūle, neliels spēriens, grūdiens.
Jumpravas sala neliela sala Daugavā (Ķeguma ūdenskrātuvē) iepretī Dzelmēm, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — 1-2 m, nav apdzīvota, bet tiek izmantota atpūtai
vējulītis Neliela vēja pūsma.
paviljons Neliela vieglas konstrukcijas celtne, piemēram, atpūtai (parasti dārzos, parkos, pludmalēs).
lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojums (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
peridiola Neliela, ieapaļa, apvalkā ietverta pūpēžu klases sēņu glebas centrālā daļa, kuras iekšienē attīstās bazīdijsporas.
pārsla Neliels balts, gaišs (kā) pūkveida, plākšņveida veidojums.
okarīna Neliels olveidīgs keramikas vai metāla pūšaminstruments; pēc skaņas atgādina flautu.
atelpas brīdis neliels pārtraukums, īsa atpūta
pasta taure neliels, gredzenā sagriezts pūšamais instruments, agrāk - pastnieku signālinstruments; pasta rags
direkcions nelielu skaņdarbu (maršu, valšu u. c.) saīsināta partitūra, domāta pūtēju orķestra izpildījumam
gāzu kavitācija nelineāras gāzes pūslīšu svārstības šķidrumā
stumburēties Nemitīgi nopūlēties.
bars Neorganizēts (cilvēku) kopums; pūlis.
irigācijerozija Nepareizas apūdeņošanas radīta sīko augsnes daļiņu un augu barības vielu izskalošanās un aiznese.
krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
junk food nepilnvērtīga barība (čipsi, gāzētie dzērieni, saldumi, uzpūstā kukurūza u. tml.); ātri pagatavojama barība
atpūtnieki Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
atpūtieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas"Atpūtas" iedzīvotāji.
sastirkāties nēsājot kaut ko smagu, velkot vai paceļot, pārpūlēties
muities Nesekmīgi nopūlēties.
mujāties Nesekmīgi nopūlēties.
mūjāties Nesekmīgi nopūlēties.
kukņāties Nesekmīgi pūlēties piecelties.
sastiepties Nesot (ko smagu), sapūlēties, arī izraisīt sastiepumu (1).
pārsanesties Nesot ko smagu, pārpūlēties.
pasastaipīties Nesot ko smagu, pārpūlēties.
pārnesties Nesot pārpūlēties.
pārsastiepties Nesot, ceļot ko smagu, pārpūlēties.
uzstiept Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu.
nostīvēties Nesot, velkot (ko smagu), nopūlēties, nomocīties.
anerģija Nespēja jebkādai piepūlei.
uroshēze Nespēja pilnīgi iztukšot urīnpūsli; urīna sekrēcijas apstāšanās.
ergastēnija Nespēks no pārpūles.
pastaigāties Nesteidzīgi staigāt (piemēram, atpūšoties).
melnās miesās netaupot spēkus, smagi (strādāt, pūlēties)
izstuģīt Neveiklā gaitā, ar pūlēm iziet (parasti par bērniem).
klunkāt Neveikli ar pūlēm iet pa nelīdzenu ceļu.
tampāt Neveikli, ar lielu piepūli darīt.
tampāties Neveikli, ar lielu piepūli darīt.
tapāties Neveikli, ar lielu piepūli darīt.
klunčot Neveikli, ar pūlēm iet.
Fāfnirs Nībelungu sāgā - pūķis, kas sargā Nībelungu dārgumus.
nefrocistīts Nieres un urīnpūšļa iekaisums.
nefroureterocistektomija Nieres, urīnvada un daļas urīnpūšļa izgriešana.
urīnorgāni Nieres, urīnvadi, urīnpūslis un urīnizvadkanāls.
prurigo Niezulis, grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi - mezgliņi un pūslīši.
tabes Nīkšana, sapūšana.
kristālmasa No attīrīta, iebiezināta cukura sīrupa vārīta pārsātinātas koncentrācijas masa, kurā, pievienojot kristalizācijas centrus (pūdercukuru), veidojas cukura kristāli.
Alpu rags no koka darināts kalniešu mūzikas instruments bez mēlītes, ko iekļauj metāla pūšamo mūzikas instrumentu grupā
kreozots no lapkoku darvas iegūts šķidrums ar kodīgu smaku; lieto koka izstrādājumu piesūcināšanai pret pūšanu
saksofons No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti.
mīkstais ķisins no putnu pūkām gatavots spilvens
pēkša No rudzu stiebriem darināta pūšama ierīce, rotaļlieta.
sestave no saknēm vai atvasēm pīts apaļš un plakans trauks, kurā ietilpst 1/6 pūra
pēkšis No spalvas stumbra izgatavota pēkša (pūšama ierīce).
glābšanas plosts no stipra gumijota auduma izgatavots plosts, kas nonākot ūdenī pats atveras un piepūšas
aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji; aizvējš.
aizvējš No vēja pūsmām aizsargāta vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
hidromodulis No zemes platības vienības aizvadītā (nosusināšanā) vai uz zemes platības vienību pievadītā (apūdeņošanā) ūdens daudzuma rādītājs.
izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta.
pūšļoties Nodarboties ar pūšļošanu, vārdošanu.
aiztirzāt Nokļūt, klibojot, ar pūlēm šļūcot.
noklapēties Nokulties, nopūlēties.
appūdēt Nolaidības dēļ ļaut sienam sapelēt, sapūt, iepūt.
nosakamāties Nomocīties, ļoti nopūlēties.
nomočkāties Nomocīties, nopūlēties (darbojoties ar ko slapju, dubļainu).
izeņģēties Nomocīties, nopūlēties.
iznāvīties Nomocīties, nopūlēties.
nožurdzīties Nomocīties, nopūlēties.
nožurgāties Nomocīties, nopūlēties.
nosamočities Nomocīties; nopūlēties.
atāvīties Nomocties, nopūlēties.
aizkamāties Nonākt ar pūlēm.
aizmuģīties Nonākt ar pūlēm.
nostibīt Nonest (ar pūlēm).
mūdīties Noņemties; mocīties; pūlēties.
plāderis Noplucis, izspūris dzīvnieks vai cilvēks.
miena Nopļauta, izmirkusi, vēja izpūsta labība.
nopudravāt Nopūderēt.
izapudravāties Nopūderēties.
nosapudravāties Nopūderēties.
aizajemšana Nopūlēšanās.
nopūlināt Nopūlēt, nogurdināt.
mežģīt Nopūlēt, pārpūlēt (parasti smadzenes, mēli).
pamujāties Nopūlēties (kādu laiku) bez panākumiem.
izņemties Nopūlēties (ko panākt, parasti veltīgi).
noklapatāties Nopūlēties (parasti, ilgāku laiku darot ko sarežģītu, darbojoties ap ko u. tml.).
atsasisties Nopūlēties ar kādu darbu, parasti līdz nogurumam.
nokauties ar niekiem nopūlēties ar ko nenozīmīgu, maznozīmīgu
izaklapatēties Nopūlēties ar ko.
urināt Nopūlēties ar nesekmīgu darbu.
nobakarēties Nopūlēties ar nevajadzīgu darbu.
nomačāties Nopūlēties bez rezultātiem.
dāšīties Nopūlēties, ālēties.
karžāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties; karažāties.
karazāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties.
karažāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties.
nolauzties Nopūlēties, nomocīties (daudz, smagi strādājot).
nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu.
korpēties Nopūlēties, nomocīties.
nomuit Nopūlēties, nomocīties.
nomuities Nopūlēties, nomocīties.
nopurgāties Nopūlēties, nomocīties.
urpēties Nopūlēties, nomocīties.
atsamīties Nopūlēties, noņemties ar ko.
nodēlīties Nopūlēties, noņemties.
nojūdīties Nopūlēties, noskrieties (2).
nosakulties Nopūlēties, nostrādāties, neko nepadarot.
gnaizēties Nopūlēties, nostrādāties.
sasturāties Nopūlēties, nostrādāties.
sturāties Nopūlēties, nostrādāties.
izrūpēties Nopūlēties, par kādu ilgāku laiku, daudz rūpējoties.
ķipāties Nopūlēties, pārstrādāties.
kamacīties Nopūlēties, rūpēties.
noploņčkāties Nopūlēties, strādājot darbu, kas saistīts ar ūdeni; arī notraipīties, izmirkt, strādājot šādu darbu.
dēlīties Nopūlēties, trokšņot, darīt muļķības.
čignīties Nopūlēties.
elmēties Nopūlēties.
izmuzikāties Nopūlēties.
izstirkāties Nopūlēties.
kaulēt Nopūlēties.
murkšīties Nopūlēties.
noāpēties Nopūlēties.
noburties Nopūlēties.
nočiknīties Nopūlēties.
nodučīties Nopūlēties.
noencēties Nopūlēties.
nokakarēties Nopūlēties.
nokāmerēties Nopūlēties.
nokūsnīties Nopūlēties.
nolauzīties Nopūlēties.
nomudīties Nopūlēties.
nomujāties Nopūlēties.
nosajaukties Nopūlēties.
nosapūlēties Nopūlēties.
nosatamities Nopūlēties.
nosvīdēties Nopūlēties.
peķoties Nopūlēties.
smaļīt Nopūlēties.
staklēties Nopūlēties.
stignīties Nopūlēties.
stiknīties Nopūlēties.
timerēties Nopūlēties.
valtēties Nopūlēties.
izpūst Nopūst (uguni), pūšot nodzēst (ko degošu).
nokusnīt Nopūsties, novaidēties.
nokusnīties Nopūsties, novaidēties.
iesūkstīties Nopūsties.
nodusēt Nopūsties.
nodusēties Nopūsties.
nodust Nopūsties.
nosapūsties Nopūsties.
notosties Nopūsties.
uzduzot Nopūsties.
sospirando Nopūšoties, ar nopūtu; vaidot, nospiesti.
atdrunēt Nopūt, atpūt.
atdrupēt Nopūt, atpūt.
attrepēt Nopūt, atpūt.
attrūdēt Nopūt, atpūt.
attrusēt Nopūt, atpūt.
attrust Nopūt, atpūt.
nodrunēt Nopūt, atpūt.
nokulot Nopūt, atpūt.
nopuvēt Nopūt.
sospiro Nopūta, cezura, īsa pauze.
tosiens Nopūta, stenējiens, elsiens.
steniens Nopūta, vaids.
tusns Nopūta, vaids.
nopūtiens Nopūta.
nospūta Nopūta.
pūta Nopūta.
nostruvēt Nopūžņot.
trahel- Norāda uz kaklu, dzemdes vai urīnpūšļa kaklu.
trahelo- Norāda uz kaklu, dzemdes vai urīnpūšļa kaklu.
cist- Norāda uz pūsli vai cistu.
cisti- Norāda uz pūsli vai cistu.
cistido- Norāda uz pūsli vai cistu.
cistiko- Norāda uz pūsli vai cistu.
cisto- Norāda uz pūsli vai cistu.
sapr- Norāda uz pūšanu, pūstošu vielu.
holecist- Norāda uz žultspūsli.
holecisto- Norāda uz žultspūsli.
cik Norāda, ka darbība notiek ar iespējamo piepūli.
aupīgs Norūpējies, nopūlējies.
banda Nosaukums metāla pūšamo un sitamo instrumentu ansamblim, kas ietilpst orķestrī kā patstāvīga vienība.
nospuris Noskrandis, izspūris, noplīsis.
nospūris Noskrandis, izspūris, noplīsis.
pārtecēties Noskrieties, pastāvīgi pārpūlēties.
nolauzt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
nomūdīties Nostrādāt, nopūlēties.
nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība).
nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība).
noplosīties Nostrādāties, nopūlēties, nomocīties.
noeņķēties Nostrādāties, nopūlēties.
nomalties Nostrādāties, nopūlēties.
nosajemties Nostrādāties, nopūlēties.
valdošais vējš noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk
ienākties Novecot, sabojāties, iepūt, ietrunēt.
detonēšana Novirzīšanās no pareizā toņa dziedāšanā vai arī stīgu vai pūšamo instrumentu spēlē.
nodabūt Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.).
zavisovalo Noziedznieks atpūšas.
apvelings Okeāna dzīļu aukstā, ar barības vielām bagātā ūdens pacelšanās augšpusē (silto, vēja aizpūsto virsējo ūdens slāņu vietā).
pertubācija Olvadu izpūšana, lai noteiktu vai atjaunotu caurlaidību.
holecistendīze Operācija akmens izņemšanai no žultspūšļa; holecistotomija, kurai seko žultspūšļa pārgrieztās sienas sašūšana.
ptomaīni Organiski slāpekļa savienojumi, kuri rodas, pūstot olbaltumvielām; indīgi; rodas, piem., bojātā gaļā, zivīs.
skatols Organisks savienojums - olbaltumvielu pūšanas produkts, kas atrodas fekālijās un rada tām raksturīgo smaku.
indols Organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli ar nepatīkamu smaku; viela, kas rodas no triptofāna zarnās pūšanas procesā un dažās baktēriju kultūrās.
ammonifikācija Organisku slāpekļvielu skaldīšanās ar baktēriju palīdzību sadēdēšanas un pūšanas procesos, līdz rodas brīvs amonjaks.
saprotrofi organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda citu organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos
sporta sabiedriskā organizācija organizācija, kas izveidota veselīgas atpūtas organizēšanai, fizisko un garīgo spēju atjaunošanai un paaugstināšanai, augstu rezultātu sasniegšanai sportā
urīnceļi Orgānu kopums urīna izvadīšanai no organisma - urīnvadi, urīnpūslis, urīnizvadkanāls.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
kapelmeistars orķestra (parasti kapelas, teātra orķestra, pūtēju orķestra) vadītājs, diriģents; senāk arī kora vadītājs un diriģents
partičella Orķestra kompozīcijas skice uz 2-3 vai vairāk nošu sistēmām, gk. iedalot pa sistēmai stīgu, pūšamiem u. c. instrumentiem.
simfoniskais orķestris orķestris, kas sastāv no stīgu, pūšamo un sitamo instrumentu grupām
pūtēju orķestris orķestris, kura dalībnieki spēlē pūšamos instrumentus
ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā
sakshorns Ovālas formas metāla pūšaminstruments ar plašu menzūru un parasto pazeminošo triju ventiļu mehānismu.
alta rags ovāls metāla pūšamais mūzikas instruments
Plusidia cheiranthi ozoliņu krāšņpūcīte
turku ozols ozolu suga ("Quercus cerris") ar konisku vainagu un pūkainiem zīļu kausiņiem, paretam audzē dekoratīvu koku
ožas plakode ožas apvidus ektodermālais aizmetnis uz priekšējā smadzeņu pūslīša laterālās virsmas
iegramdīt Pa nelīdzenu ceļa posmu ar zināmu piepūli ievelt iekšā.
ponopalmoze Paātrināta sirdsdarbība no vieglas piepūles.
pīsla Pabaltās, vieglās pūkas, kas atliek no izkvēlojušām oglēm.
apbrūnināt Padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju; apraut, appūst.
izspūrināt Padarīt izspūrušu; ērkulēt.
apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai.
kaverna Pagrabveidīga kazematēta paslēptuve apcietinātos rajonos karavīru rezervju novietošanai atpūtas laikā.
iet pār štagu pagriezt buru laivas priekšgalu pretī vējam, līdz tas sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi laiva maina kursu un halzi
šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
salielināt Palielināt, pārspīlēt, uzpūst.
biezēt Palielinoties kļūt ciešākam, blīvākam (par kukaiņu pūli, baru).
trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu.
satrienēt pamazām sapūt
iebuldurēt Pamazām, ar pūlēm iemācīt (parasti lasīt).
tūkšķēt Pampt, uzpampt, uzpūsties.
gūt Panākt (ar savām spējām, īpašībām, izturēšanos, darbu, pūlēm kādu stāvokli).
novaldīt Panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
dabūt Panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka tiek sasniegts vēlamais rezultāts.
aizdabūt Panākt (parasti ar pūlēm), lai (kāds) ko dara.
izpūdēt Panākt būt par cēloni, ka izpūst.
izspiest nopūtu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nopūšas.
pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas.
pūdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzpūt virsū (uz kā, kam).
komplicēt Panākt, ka (kā) paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle; sarežģīt.
uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pieceļas (kājās).
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju
pārvilkt (arī pārdabūt) savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu.
nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzmostas.
uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kas) tiek pārgādāts (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml).
izdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās cauri (kam), caur (ko); izvirzīt cauri (kam), caur (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties.
kakapo Papagaiļu ģints, vienīgā pūcespapagaiļu apakšdzimtā, nakts putni ar garām sejas spalvām, kas izveido plīvuru kā pūcēm.
pasapūlēties Papūlēties.
pūdiņa Papuve, pūdējums.
pārpūdēt Par daudz sapūdināt (sieru).
mezglainā diseminētā ādas amiloidoze parādās kā stipri niezošas, cietas papūlas un mezgliņi uz apakšstilbu ārpuses
vējizpūte Parādība, kad vējš izpūš no kāda objekta tā sastāvdaļas; vieta, no kuras vējš izpūtis smiltis, sniegu.
pārausties Pārāk daudz aužot, nogurt, pārpūlēties.
pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nogurt, pārpūlēties.
pārskriet Pārāk daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārmācīt Pārāk daudz mācot, nogurdināt, pārpūlēt; iemācīt ko pārāk lielā apjomā.
pārmācīties Pārāk daudz mācoties, nogurt, pārpūlēties.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot, saucot, pārpūlēt balsi, nogurt.
pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nogurt, pārpūlēties.
pārspēlēties Pārāk daudz spēlējot (sporta spēli, rotāju u. tml.), nogurt, pārpūlēties.
pārstrādāt Pārāk daudz strādājot, nogurdināt (ķermeņa daļu); arī pārpūlēt.
pārstrādāties Pārāk daudz strādājot, nogurt, pārpūlēties, arī saslimt.
pārtrenkt Pārāk daudz trencot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtrenkāt Pārāk daudz trenkājot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtriekt Pārāk daudz triecot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārsaklapatēties Pārāk ilgi pūloties, raizējoties, pārgurt.
pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu); pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
pārmocīt Pārāk nogurdināt, pārpūlēt (parasti ķermeņa daļu).
Cucullia umbratica parastā kapucpūcīte
Utricularia vulgaris parastā pūslene
celoblastula Parastais blastulas tips; no blastomēriem sastāvošs pūslītis.
Scleroderma citrinum parastais cietpūpēdis
Hymenogaster vulgaris parastais plēvpūpēdis
Clavatia utriformis parastais zaķpūpēdis
bandorķestris Parasti metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansamblis, kas papildina pamatorķestri un tiek izdalīts no tā sastāva kā patstāvīga vienība.
metālpūšams Parasti savienojumā "metālpūšamais instruments"; metāla pūšamais mūzikas instruments.
mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā); arī ļoti pūlēties.
pako Pareģis, pūšļotājs Andu reģiona pirmatnējās reliģijās.
pārstaigāties pārgājienā (pastaigā) pārpūlēties
pārpūri Pāris pūru.
pārpūrieti Pāris pūrvietu.
pārpūrvieti Pāris pūrvietu.
piepūderēt Pārklāt ar pūderi (parasti parūku, matus).
sapūderēt Pārklāt ar pūderi, parasti pilnīgi (ķermeņa daļas, parasti seju).
appūderēt Pārklāt ar pūderi.
apburbēt Pārklāties (visapkārt) ar caurumiņiem, pūslīšiem.
apstruvēt Pārklāties ar gļotām (tekot ūdenim); applekšēt, appūznīt.
apvillāties Pārklāties ar pūkām (vilnu).
appūkāt Pārklāties ar pūkām, dūnām, pārslām.
piepūkāt Pārklāties ar pūkām, spalvām.
sapūkāt Pārklāties ar pūkām.
iesūrkstēt Pārklāties ar pūtītēm.
aizpļakšt Pārklāties ar pūžņiem (par acīm).
aizpuļāt Pārklāties ar pūžņiem (par acīm).
noposāt Pārklāties ar strutām, pūžņiem.
kā plēsts pārmērīgi ātri, strauji, skaļi; ar pārāk lielu piepūli; uzmācīgi
laist vai garu laukā pārmērīgi censties, ļoti nopūlēties; beigties nost
sačiknīties pārmērīgi piepūlēties
nāvīties Pārmērīgi pūlēties, mocīties.
patrukt Pārplīst, sākt pūžņot, tecēt (par augoni).
pārgandis Pārpūlējies.
pleksalģija Pārpūles stāvoklis, ko novēro pēc gariem pārgājieniem: sāpes nervu pinumu vietās, bezmiegs, uzbudināmība.
hiperintencija Pārpūlēšanās.
pārņemšanās Pārpūlēšanās.
pārdzīt Pārpūlēt (darbā, piemēram, darba dzīvnieku).
pārstiept Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīt (2).
pārstaipīt Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu.
izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); izstaipīt.
izstīvēt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); sastiept.
izstaipīt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu).
bojāt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu)
bendēt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu)
izpūlēt Pārpūlēt, nogurdināt.
pārdarbināt Pārpūlēt.
pārklapatēt Pārpūlēt.
pārpūlināt Pārpūlēt.
samēzties pārpūlēties
sarauties pārpūlēties
dasaplēsties Pārpūlēties, nomocīties (ar ko); pūloties kļūt nespēcīgam, slimīgam.
pārvilkties Pārpūlēties, pārmocīties, velkot ko ļoti smagu.
samaktēties Pārpūlēties, pārstrādāties.
pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīties.
pārstaipīties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu.
dasamočīties Pārpūlēties; aiz pārpūles kļūt nespēcīgam, slimīgam.
dasasisties Pārpūlēties; aiz piepūles kļūt nespēcīgam, slimīgam.
pārrauties Pārpūlēties; pārstrādāties.
izspīlāties Pārpūlēties.
pārgurdēties Pārpūlēties.
pārlauzīties Pārpūlēties.
pārmaktēties Pārpūlēties.
pārņemties Pārpūlēties.
pārpūlināties Pārpūlēties.
pārsapūlēties Pārpūlēties.
sadrauvēties Pārpūlēties.
salauzties pārpūloties sabojāt pašsajūtu, arī pūloties savainoties
pārtriekt Pārpūst, pārdzīt (piemēram, mākoņus, pāri kam, pār ko) - par vēju.
flokulents Pārslveida-, pūkains; tāds, piem., šķidrums, kurā ir neregulāras formas nogulsnes.
pāršmaukties Pārstiepties, pārstaipīties, pārpūlēties.
saeņģēties Pārstrādāties, pārpūlēties.
sausās brokastis pārtikas koncentrāti, kas pilnīgi gatavi izmantošanai uzturā, piemēram, kukurūzas un kviešu pārslas, kukurūzas, rīsu un kviešu pūslīši
E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
konservēšana Pārtikas produktu apstrāde, ar kuru pagarina ātrbojīgu produktu glabāšanas laiku, galvenokārt pasargājot tos no pūšanas un rūgšanas.
E420 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, vēdera uzpūšanās, katarakta, caureja, zarnu krampji, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
atliekt muguru pārtraukt darbu, atpūsties
iet ar pilnām burām pārvietoties, kad vējš vairāk pūš tieši pret burām nekā slīpi pret tām.
pārstrīķēt Pārvilkt (ar īpašu koku pūram, kur iebērta labība, lai to nolīdzinātu).
pārdabūt Pārvirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (pāri kam, pār ko).
himaira Pasakains radījums ar lauvas galvu, kazas vidukli un pūķa asti.
papūst Paspēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
pasāts Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru.
sasnaikstīt Pastiepjoties (ar pūlēm) aizsniegt.
matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur normāli aug tikai pūkveida mati.
pārlūgties Pastiprināti lūgt, lūgties, lūdzot pārpūlēties.
izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
flīģeļhorns Patīkami skanīga maiga tembra metāla pūšaminstruments.
nosmurgāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus darbietilpīgus vai mazrezultatīvus darbus; nopūlēties, veicot šādus darbus.
nopiņķerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, sarežģītus vai mazrezultatīvus darbus; arī nopūlēties, veicot šādus darbus.
noduzot Pavadīt laiku bēdējoties raizējoties, skumstot, pūšot un vaidot.
lielcekule Pavārds vistai ar lielu cekulu, arī pūce vai irbe.
pasvīst Paveikt ko grūtu, saistītu ar piepūli.
dvesiens Paveikta darbība, rezultāts --> dvest (2); pūtiens.
uzpūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzpūkot.
apdabūt Pavirzīt, novietot (parasti ar pūlēm) zem kā.
padabūt Pavirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (kur, kādā virzienā u. tml.).
padabūt Pavirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, zem (kā), arī (kam) apakšā.
Naga Padoha pazemes valstības valdnieks -pūķis Sumatras Bataku pasaules radīšanas mītā
pārpūšana Pēc augstuma dažādu dabiskās skaņurindas virsskaņu iegūšana, nelietojot pūšaminstrumentu spēles atveres, vārstus un ventiļus.
parādīt dievam vēderu pēc ēšanas atpūstie, pagulēt
svilpēt vēju pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš
svilpēt vējamāti pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš
atsagriezties Pēc virziena maiņas pūst iepriekšējā virzienā (par vēju).
iet pilnīgāk peldlīdzeklim pārvietoties, ja vējš vairāk pūš tieši pret burām nekā slīpi pret tām.
labā halze peldlīdzekļa kurss attiecībā pret vēju, ja tas pūš burās no labās puses
kreisā halze peldlīdzekļa kurss, vējam pūšot burās no kreisās puses
ūdensvelosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdens velosipēds.
ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pēdāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdensvelosipēds
kļavu pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele aceris")
baltā pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele leporina")
gaišā ķiršu pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele psi")
apatele Pelēkpūcītes - tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints.
pūpēt Pelēt, pūt (siens).
hemorāģisks pemfigs pemfigs ar asiņainu pūšļu saturu
punčing-bumba Penčingbols - piepūšama, bumbierveidīga ādas bumba, kuru ar šauro galu piekar pie platformas; noder bokseriem par treniņa rīku.
miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni
pāradnieks Persona, kas dzen līgavas pūra liellopus uz līgavas jaunajām mājām.
virbot pērt ar pūpoliem
burstelēt Pesteļot, pūšļot, nodarboties ar buršanu.
lopužos iet piedalīties līgavas pūra lopu aizdzīšanā uz vīra mājām
atrubīties Piekust; būt sagurušām; pārpūlēties.
nopūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
sapūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
aizpūdēt Pieļaut, ka sāk pūt.
ķēpa Pienākums, darbs (parasti nepatīkams), kura veikšana saistīta ar grūtībām, lielām pūlēm.
pieneņpūka Pieneņu pūka.
piepūznīt Piepildīt ar pūžņiem.
piežļugt Piepildīties ar pūžņiem.
piestrutot Piepildīties ar strutām, pūžņiem; piestrutāt.
piestrutāt Piepildīties ar strutām, pūžņiem.
saņēmiens Piepūle, koncentrēšanās.
piepūla Piepūle.
piemocīt Piepūlēt.
gnauzties Piepūlēties, strādāt darbu, kas ir pāri spēkiem.
piesapūlēties Piepūlēties.
steģēties Piepūlēties.
steģīties Piepūlēties.
piepūļus Piepūloties, ar piepūli.
piepampēt Piepūst.
piepausties Piepūsties, uzblīst.
iztūkt Piepūsties, uzpampt, uztūkt.
piedūbst Piepūsties.
metreirinters Piepūšams gumijas balons, ko ievada dzemdes kakla kanālā, lai to paplašinātu.
izpūsties Piepūšoties palielināties apjomā, kļūt lielam, lielākam.
piespangots Piepūties, pietūcis, uzpūsts.
iepūtināt Pieradināt (zirgu) atpūsties zināmās vietās vai noteiktos laikos.
pielauzt Pierunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atvāļāties Pietiekami gulšņāt, atpūsties, noslinkot.
atkrākties Pietiekoši atpūsties (nicīgi).
atpūlēties Pietiekoši nopūlēties.
iestruvēt Pildīties ar pūžņiem.
pieposāt Pildīties ar pūžņiem.
piestruvēt Pildīties ar strutām, pūžņiem.
vezikulektomija Pilnīga vai daļēja sēklas pūslīšu rezekcija.
Holma Pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Kholm"), Balhas vilajetā, oāzē, ko apūdeņo Samanganas lejtece.
Agartala pilsēta Indijas austrumos, Tripūras štata administratīvais centrs, \~523000 iedzīvotāju (2015. g.)
Altamura pilsēta Itālijā (_Altamura_), Apūlijas reģiona Bari provincē, 69900 iedzīvotāju (2014. g.)
Apričēna pilsēta Itālijā (_Apricena_), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Velje pilsēta Itālijā (_Veglie_), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Akvaviva delle Fonti pilsēta Itālijā ("Acquaviva delle Fonti"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Adelfija Pilsēta Itālijā ("Adelfia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Alvērobello Pilsēta Itālijā ("Alberobello"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Alesāno Pilsēta Itālijā ("Alessano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Alēčio Pilsēta Itālijā ("Alezio"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5650 iedzīvotāju (2014. g.).
Aliste Pilsēta Itālijā ("Aliste"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Andrāno Pilsēta Itālijā ("Andrano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
Aradeo Pilsēta Itālijā ("Aradeo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Arnezāno Pilsēta Itālijā ("Arnesano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Askoli Santriāno pilsēta Itālijā ("Ascoli Satriano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.)
Avetrāna Pilsēta Itālijā ("Avetrana"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 6950 iedzīvotāju (2014. g.).
Banjolo del Salento pilsēta Itālijā ("Bagnolo del Salento"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1870 iedzīvotāju (2014. g.)
Bišelje Pilsēta Itālijā ("Bisceglie"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
Biteto Pilsēta Itālijā ("Bitetto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bitonto Pilsēta Itālijā ("Bitonto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 56100 iedzīvotāju (2014. g.).
Bitrito Pilsēta Itālijā ("Bitritto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
Butronjo Pilsēta Itālijā ("Botrungo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2830 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalimēra Pilsēta Itālijā ("Calimera"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kannole Pilsēta Itālijā ("Cannole"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaprarika di Leče pilsēta Itālijā ("Caprarica di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2550 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapurso Pilsēta Itālijā ("Capurso"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
Karapelle Pilsēta Itālijā ("Carapelle"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Karmjāno Pilsēta Itālijā ("Carmiano"), apūlijas reģiona Lečes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Karozīno Pilsēta Itālijā ("Carosino"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Karovinjo Pilsēta Itālijā ("Carovigno"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
Karpinjāno Salentīno pilsēta Itālijā ("Carpignano Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3840 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasamasīma Pilsēta Itālijā ("Casamassima"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kazarāno Pilsēta Itālijā ("Casarano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastellana Grote pilsēta Itālijā ("Castellana Grotte"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastellaneta Pilsēta Itālijā ("Castellaneta"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastrinjāno de Greči pilsēta Itālijā ("Castrignano de Greci"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastrinjāni del Kapo pilsēta Itālijā ("Castrignano del Capo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastro Pilsēta Itālijā ("Castro"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2450 iedzīvotāju (2014. g.).
Kavalīno Pilsēta Itālijā ("Cavallino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Čelje Mesapīka pilsēta Itālijā ("Ceglie Messapica"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Čellamāre Pilsēta Itālijā ("Cellamare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
Čerinjola Pilsēta Itālijā ("Cerignola"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 56800 iedzīvotāju (2014. g.).
Čisternīno Pilsēta Itālijā ("Cisternino"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kollepaso Pilsēta Itālijā ("Collepasso"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
Konversāno Pilsēta Itālijā ("Conversano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kopertīno Pilsēta Itālijā ("Copertino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
Korato Pilsēta Itālijā ("Corato"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 48300 iedzīvotāju (2014. g.).
Koriljāno d’Otranto pilsēta Itālijā ("Corigliano d'Otranto"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Korsāno Pilsēta Itālijā ("Corsano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
Krispjāno Pilsēta Itālijā ("Crispiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kursi Pilsēta Itālijā ("Cursi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4230 iedzīvotāju (2014. g.).
Kutrofjāno Pilsēta Itālijā ("Cutrofiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
Dizo Pilsēta Itālijā ("Diso"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
Fadžāno Pilsēta Itālijā ("Faggiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 3560 iedzīvotāju (2014. g.).
Fazāno Pilsēta Itālijā ("Fasano"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 39400 iedzīvotāju (2014. g.).
Fodža Pilsēta Itālijā ("Foggia"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 149000 iedzīvotāju (2014. g.).
Fraganjāno Pilsēta Itālijā ("Fragagnano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Frankavilla Fontāna pilsēta Itālijā ("Francavilla Fontana"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.)
Galjāno del Kapo pilsēta Itālijā ("Gagliano del Capo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Galatīna Pilsēta Itālijā ("Galatina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
Galatone Pilsēta Itālijā ("Galatone"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
Gallipoli Pilsēta Itālijā ("Gallipoli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
Džinoza Pilsēta Itālijā ("Ginosa"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
Džoija del Kolle pilsēta Itālijā ("Gióia del Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džovināčo Pilsēta Itālijā ("Giovinazzo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
Džudžanello Pilsēta Itālijā ("Giuggianello"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1240 iedzīvotāju (2014. g.).
Džurdiņāno Pilsēta Itālijā ("Giurdignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1950 iedzīvotāju (2014. g.).
Gravīna Puljā pilsēta Itālijā ("Gravina in Púglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.)
Grotalje Pilsēta Itālijā ("Grottaglie"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
Grimo Apūla pilsēta Itālijā ("Grumo Appula"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Guanjāno Pilsēta Itālijā ("Guagnano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
Laterca Pilsēta Itālijā ("Laterza"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
Latiāno Pilsēta Itālijā ("Latiano"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
Leče Pilsēta Itālijā ("Lecce"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2014. g.).
Leporāno Pilsēta Itālijā ("Leporano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Lekvile Pilsēta Itālijā ("Lequile"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Lezīna Pilsēta Itālijā ("Lesina"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
Leverāno Pilsēta Itālijā ("Leverano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
Licanello Pilsēta Itālijā ("Lizzanello"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
Licāno Pilsēta Itālijā ("Lizzano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Lučēra Pilsēta Itālijā ("Lucera"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
Malje Pilsēta Itālijā ("Maglie"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
Mandūrija Pilsēta Itālijā ("Manduria"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.).
Manfredonija Pilsēta Itālijā ("Manfredonia"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 56300 iedzīvotāju (2014. g.).
Margerita di Savoja pilsēta Itālijā ("Margherita di Savoia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Martāno Pilsēta Itālijā ("Martano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Martinjāno Pilsēta Itālijā ("Martignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Martīna Franka pilsēta Itālijā ("Martina Franca"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
Masafra Pilsēta Itālijā ("Massafra"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
Matīno Pilsēta Itālijā ("Matino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Matināta Pilsēta Itālijā ("Mattinata"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Meledunjo Pilsēta Itālijā ("Melendugno"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
Melisāno Pilsēta Itālijā ("Melissano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Melpinjāno Pilsēta Itālijā ("Melpignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
Mezanje Pilsēta Itālijā ("Mesagne"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 27600 iedzīvotāju (2014. g.).
Midžāno Pilsēta Itālijā ("Miggiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
Minervīno di Leče pilsēta Itālijā ("Minervino di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
Modunjo Pilsēta Itālijā ("Modugno"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
Monopoli Pilsēta Itālijā ("Monopoli"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 48400 iedzīvotāju (2014. g.).
Montejāzi Pilsēta Itālijā ("Monteiasi"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Montemezola Pilsēta Itālijā ("Montemesola"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Monteparāno Pilsēta Itālijā ("Monteparano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
Monteroni di Leče pilsēta Itālijā ("Monteroni di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Morčāno di Leuka pilsēta Itālijā ("Morciano di Leuca"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Motola Pilsēta Itālijā ("Mottola"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
Nardo Pilsēta Itālijā ("Nardo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 31800 iedzīvotāju (2014. g.).
Nevjāno Pilsēta Itālijā ("Neviāno"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Noči Pilsēta Itālijā ("Noci"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
Nočilja Pilsēta Itālijā ("Nociglia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
Noikatāro Pilsēta Itālijā ("Noicattaro"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
Novoli Pilsēta Itālijā ("Novoli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Orija Pilsēta Itālijā ("Oria"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ortelle Pilsēta Itālijā ("Ortelle"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2330 iedzīvotāju (2014. g.).
Ostuni Pilsēta Itālijā ("Ostuni"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
Otranto Pilsēta Itālijā ("Otranto"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
Paladžānello Pilsēta Itālijā ("Palagianello"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
Paladžāno Pilsēta Itālijā ("Palagiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
Palmaridži Pilsēta Itālijā ("Palmariggi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1550 iedzīvotāju (2014. g.).
Palo de Kolle pilsēta Itālijā ("Palo del Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Parabita Pilsēta Itālijā ("Parabita"), Apūlija reģiona Lečes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Patū Pilsēta Itālijā ("Patu"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Podžardo Pilsēta Itālijā ("Poggiardo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
Podžorsīni Pilsēta Itālijā ("Poggiorsini"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 1400 iedzīvotāju (2014. g.).
Poligjāno a Mare pilsēta Itālijā ("Polignano a Mare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Porto Čezareo pilsēta Itālijā ("Porto Cesareo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Preziče Pilsēta Itālijā ("Presicce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Pulzāno Pilsēta Itālijā ("Pulsano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Putinjāno Pilsēta Itālijā ("Putignano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
Rakale Pilsēta Itālijā ("Racale"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Rokaforčata Pilsēta Itālijā ("Roccaforzata"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
Rufāno Pilsēta Itālijā ("Ruffano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
Rutiljāno Pilsēta Itālijā ("Rutigliano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ruvo di Pulja pilsēta Itālijā ("Ruvo di Puglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
Saliče Salentīno pilsēta Itālijā ("Salice Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
Salve Pilsēta Itālijā ("Salve"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sammikele di Bari pilsēta Itālijā ("Sammichele di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sankasiāno Pilsēta Itālijā ("San Cassiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sančezario di Leče pilsēta Itālijā ("San Cesario di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandonato di Leče pilsēta Itālijā ("San Donato di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanferdinando di Pulja pilsēta Itālijā ("San Ferdinando di Pulja"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžordžo Joniko pilsēta Itālijā ("San Giorgio Ionico"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžovanni Rotondo pilsēta Itālijā ("San Giovanni Rotondo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarko Lamisā pilsēta Itālijā ("San Marco in Lamis"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarcāno di Sandžuzepe pilsēta Itālijā ("San Marzano di San Giuseppe"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sannikandro Garganiko pilsēta Itālijā ("San Nicandro Garganico"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanpaolo di Čivitāte pilsēta Itālijā ("San Paolo di Civitate"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanpjetro Lamā pilsēta Itālijā ("San Pietro in Lama"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanpjetro Vernotīko pilsēta Itālijā ("San Pietro Vernotico"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sansevero Pilsēta Itālijā ("San Severo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanvito dei Normani pilsēta Itālijā ("San Vito dei Normani"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanarika Pilsēta Itālijā ("Sanarica"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sannikandro di Bari pilsēta Itālijā ("Sannicandro di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanikola Pilsēta Itālijā ("Sannicola"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Santačezarea Terme pilsēta Itālijā ("Santa Cesarea Terme"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
Santeramo Kollē pilsēta Itālijā ("Santeramo in Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sava Pilsēta Itālijā ("Sava"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
Skorāno Pilsēta Itālijā ("Scorrano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sekli Pilsēta Itālijā ("Secli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
Soljāno Kavoura pilsēta Itālijā ("Sogliano Cavour"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Soleto Pilsēta Itālijā ("Soleto"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Spekja Pilsēta Itālijā ("Specchia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Spinačola Pilsēta Itālijā ("Spinazzola"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Spongāno Pilsēta Itālijā ("Spongano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
Skuinzāno Pilsēta Itālijā ("Squinzano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
State Pilsēta Itālijā ("Statte"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sternatija Pilsēta Itālijā ("Sternatia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
Stornarella Pilsēta Itālijā ("Stornarella"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Suprsāno Pilsēta Itālijā ("Supersano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
Surāno Pilsēta Itālijā ("Surano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Surbo Pilsēta Itālijā ("Surbo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
Taranto Pilsēta Itālijā ("Taranto"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 198400 iedzīvotāju (2014. g.).
Taurizāno Pilsēta Itālijā ("Taurisano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
Tavjāno Pilsēta Itālijā ("Taviano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
Terliči Pilsēta Itālijā ("Terlizzi"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
Tidžāno Pilsēta Itālijā ("Tiggiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
Torito Pilsēta Itālijā ("Toritto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Torremadžore Pilsēta Itālijā ("Torremaggiore"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
Torričella Pilsēta Itālijā ("Torricella"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
Trani Pilsēta Itālijā ("Trani"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 55800 iedzīvotāju (2014. g.).
Trepuči Pilsēta Itālijā ("Trepuzzi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
Trikaze Pilsēta Itālijā ("Tricase"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
Tridžāno Pilsēta Itālijā ("Triggiano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
Trinitapoli Pilsēta Itālijā ("Trinitapoli"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
Troja Pilsēta Itālijā ("Troia"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
Tulje Pilsēta Itālijā ("Tuglie"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Tūri Pilsēta Itālijā ("Turi"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Udžento Pilsēta Itālijā ("Ugento"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Udžāno la Kjēza pilsēta Itālijā ("Uggiano la Chiesa"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Valencāno Pilsēta Itālijā ("Valenzano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vernole Pilsēta Itālijā ("Vernole"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
Vjeste Pilsēta Itālijā ("Vieste"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Džolīno Pilsēta Itālijā ("Zollino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasāno delle Murdže pilsēta Itālijā (“Cassano delle Murge”), Apūlijas reģiona Bari provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastri di Leče pilsēta Itālijā (“Castri di Lecce”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2940 iedzīvotāju (2014. g.)
Minervīno Murdže pilsēta Itālijā (“Minervino Murge”), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mola di Bari pilsēta Itālijā (“Mola di Bari”), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
Monte Sant’Andželo pilsēta Itālijā (“Monte Sant’Ángelo”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Montezāno Salentīno pilsēta Itālijā (“Montesano Salentino”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Muro Lečeze pilsēta Itālijā (“Muro Leccese”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Orta Nova pilsēta Itālijā (“Orta Nova”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bari Pilsēta Itālijā, Apūlijas reģiona un Bari provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 312800 iedzīvotāju (2014. g.).
Andrija pilsēta Itālijas dienvidaustrumos (_Ándria_), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 100500 iedzīvotāju (2014. g.)
Barleta Pilsēta Itālijas dienvidaustrumos ("Barletta"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, osta Adrijas jūras krastā, 94700 iedzīvotāju (2014. g.), XII-XV gs. arhitektūras pieminekļi.
Brindizi Pilsēta Itālijas dienvidaustrumos ("Brindisi"), Apūlijas reģiona Brindizi provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 88600 iedzīvotāju (2014. g.).
Molfeta Pilsēta Itālijas dienvidos ("Molfetta"), Apūlijas reģiona Bari provincē, osta Adrijas jūras krastā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
Blekbērna pilsēta Lielbritānijā (_Blackburn_), Anglijā, Liverpūles-Līdsas kanāla krastā, 106500 iedzīvotāju (2011. g.)
Senthelensa pilsēta Lielbritānijā (_Saint Helens_), Anglijas rietumos, Liverpūles piepilsēta, 102600 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērkenheda Pilsēta Lielbritānijā ("Birkenhead"), Anglijas rietumos, osta Mērsi līča krastā, ekonomiski saistīta ar Liverpūli.
Bamnetnarona pilsēta Taizemē, Čhaijapūmas provincē
Anmokio pilsētas rajons Singapūrā (_Ang Mo Kio_)
Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms
pūrulis Pinkainis, kāds, kas ir izspūris.
ķenkara Pinkains, izspūris, nodriskāts.
ķenkars Pinkains, izspūris, nodriskāts.
ķenkurs Pinkains, izspūris, nodriskāts.
ķenkarains Pinkains, izspūris.
pokaiņš Pinkains, izspūris.
pirmbārda Pirmā bārda, pūkas.
drauzs Pirmās pūkas, ko jaunie putnēni pamet ligzdā.
linošana Pirmskāzu apdāvināšanas paraša, kad neprecētas māsīcas rudeņos pie māršām brauca ciemoties, īpaši ar to nolūku, no viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt.
sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss; somu pirts.
somu pirts pirts, kas sastāv no lāvas telpas, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni); sauna
noguruma plaisa plaisa, kas rodas visvairāk piepūlētajā materiāla joslā materiāla neviendabīguma vai virsmas defekta dēļ.
Dekāna Plakankalne Indostānas pussalas dienvidu daļā (angļu val. "Deccan Plateau"), Indijā, augstums - 300-900 m, ierobežo Rietumgati, Austrumgati un Satpūra kalni.
Orthotrichum obtusifolium plakanlapu pūkcepurene
uzvārīšanās plānsieniņu pūslīšu veidošanās uz emaljas vai glazūras virsmas
proktocistoplastika Plastiska taisnās zarnas un urīnpūšļa operācija; rektovezikālas fistulas slēgšana.
gastrocistoplastika Plastiska urīnpūšļa operācija, izmantojot kuņģa sienas gabalu; lieto, lai aizstātu vai palielinātu urīnpūsli.
autocistoplastika Plastiska urīnpūšļa operācija, kurā ņem audus transplantātam no paša slimnieka organisma.
enterocistoplastika Plastiska urīnpūšļa sienas operācija, izmantojot tievās zarnas cilpu.
formēšana Plastmasas spiedapstrādes veids; dobas formas plastmasas izstrādājumu izgatavošana (mehāniski, izpūšot vai ar vakuumu) no iepriekš sakarsētas loksnes.
serīri Plaši, līdzeni akmeņu vai šķembu tuksneši reljefa pazeminājumos Ziemeļāfrikā, kas veidojušies, vējam izpūšot smiltis, mālu un granti.
rūts platības mērs (1/100 pūrvietas)
pamēslis Plebejs, zemākās kārtas cilvēks, cilvēks no pūļa.
pleirocistīts Pleiras un žultspūšļa iekaisums.
hymenogaster Plēvpūpēži.
hymenogastraceae Plēvpūpēžu dzimta.
parastais plēvpūpēdis plēvpūpēžu suga ("Hymenogaster vulgaris")
Tyto alba plīvurpūce
tytoniidae Plīvurpūču dzimta.
tyto Plīvurpūču dzimtas ģints.
nauka Plosīšanās, grūstīšanās pūlī ar patikšanu.
bosabols pludmales volejbols uz piepūšama batuta
vilkt Plūst aukstam gaisam, pūst vējam; būt caurvējam.
pārsapļauties Pļaujot pārpūlēties.
kaūstīt Pļaut sienu (ar neasu izkapti, pieliekot lielas pūles).
limonāža Pļavu apūdeņošanas paņēmiens, uzplūdinot duļķainu upes vai strauta ūdeni.
herpesveida dermatīts polimorfiska dermatoze ar hronisku pārtraukumainu norisi: slimība sākas ar plankumainu, niezošu eritēmu, pēc tam ātri izveidojas herpesveidīgi pūslīši
pārprātoties Prātojot kļūdīties vai pārpūlēties.
pārgudroties Prātojot, gudrojot pārpūlēties.
prozencefalons Priekšējās smadzenes, ko iedala starpsmadzenēs un galasmadzenēs; attīstās no primārā priekšējā smadzeņu pūslīša.
ponsēt Priekšmetu gludināšana ar pūmeku.
ksifoīdalģija Primāra vai sekundāra šķēpveida izauguma neiralģija; sāpes šķēpveida izauguma apvidū, jūtamas arī dziļi aiz krūšu kaula. Sekundāras k. gadījumā biežākās pamatslimības ir poliartrīts, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimība.
vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
riebšana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, ārstēšana; pūšļošana, vārdošana.
vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
riept Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot, riebt 2.
riebt Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot.
nepārtrauktība Princips tiesvedībā - katra tiesas sēde notiek nepārtraukti, izņemot atpūtai nepieciešamo laiku.
minimaksa princips princips, kas tulkošanā nodrošina maksimālu efektu ar minimālu piepūli, piemēram, tulkotājs apzināti izvairās no tām valodas vienībām, kas ir neraksturīgas mērķvalodas sistēmai un bez kā var iztikt, nezaudējot satura precizitāti un tulkojuma kvalitāti
tomasprocess Process, kurā, šķidram čugunam pūšot cauri gaisu, iegūst tēraudu.
miliārija Prosas grauda lieluma pūslīši uz ādas; rodas pastiprinātas svīšanas rezultātā febrilu slimību gadījumos.
suprapubiskā transvezikālā prostatektomija prostatas izņemšana caur suprapubisku vēdersienas un urīnpūšļa griezienu
Leče Province Itālijā ("Provincia di Lecce"), Apūlijas reģionā, platība - 2759 kvadrātkilometri, 814500 iedzīvotāju (2012. g.).
Taranto Province Itālijā ("Provincia di Taranto"), Apūlijas reģionā, platība - 2437 kvadrātkilometri, 578500 iedzīvotāju (2012. g.).
masu psihoze psiholoģiska rakstura izmaiņas cilvēkos, kas dažkārt novērojamas, tiem atrodoties lielā ļaužu pūlī
izoamilamīns Ptomaīns, rauga pūšanas produkts.
gadinīns Ptomalīns pūstošās mencās.
peļēda pūce.
dižpūcīte Pūcīšu dzimtas lentpūcīšu apakšdzimtas tauriņu ģints ("Catocala") neoficiāls nosaukums.
catocala Pūcīšu dzimtas lentpūcīšu apakšdzimtas tauriņu ģints.
tragantzirņu pūcīte pūcīšu dzimtas suga ("Heliophobus kitti"), Latvijā aizsargājama
zobspārnu pūcīte pūcīšu dzimtas suga ("Scoliopteryx libatrix")
raibpēdainā kārklu pūcīte pūcīšu dzimtas tauriņš
dzeltenbrūnais pūčlēlis pūčlēļu suga ("Podargus strigoides"), naktsputns, kuru īpatnējā knābja dēļ mēdz dēvēt par varžmuti, plaši izplatīts Austrālijā
bikšainais apogs pūču dzimtas suga ("Aegolius funereus"), neliels putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam; Latvijā aizsargājams
purva pūce pūču dzimtas suga ("Asio flammeus"), Latvijā aizsargājama
ausainā pūce pūču dzimtas suga ("Asio otus"), pelēcīgi dzeltenbrūns putns ar gariem spārniem un šauru galvu, uz kuras ir gari spalvu pušķi ("austiņas"), ķermeņa garums - 35-37 cm, aktīva gk. naktī
mājas apogs pūču dzimtas suga ("Athene noctua"), neliels Latvijā dzīvojošs putns ar saplacinātu galvu un dzintardzeltenām acīm
apodziņš Pūču dzimtas suga ("Glaucidium passerinum"), mazs pūčveidīgo kārtas putns, strazda lielumā, Latvijā 1000-2000 īpatņu, aizsargājams; Eirāzijas apodziņš; zvirbuļpūcīte.
baltā pūce pūču dzimtas suga ("Nyctea scandiaca"), Latvijā sastopama tikai retumis, kā ziemas viesis, Eiropā aizsargājama
meža pūce pūču dzimtas suga ("Strix aluco"), Latvijā visbiežāk sastopamā pūce
ziemeļu pūce pūču dzimtas suga ("Strix nebulosa"), Latvijā reta ieceļotāja un ziemotāja, aizsargājama
garastes pūce pūču dzimtas suga ("Strix uralensis"), par meža pūci lielāks putns ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu, Latvijā aizsargājama
svītrainā pūce pūču dzimtas suga ("Surnia ulula"), Latvijā aizsargājama
apogs Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas putns.
ūpis Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā.
pūdījiens pūdējums, mēslojums
bebrains suns pūdelis
pudrīt mozgas pūderēt smadzenes - censties pārliecināt; censties apmānīt
uzpūderēt Pūderēt un pabeigt pūderēt (ķermeņa daļas, parasti seju), parasti mazliet.
nopūderēt Pūderēt un pabeigt pūderēt.
nopūderēties Pūderēties un pabeigt pūderēties.
pūks pūka 1(1)
pavilna Pūka, pūciņa; dūnu spalvas.
Hypericum hirsutum pūkainā asinszāle
Oxytropis pilosa pūkainā aslaiviņa
Pseudococcus maritimus pūkainā bruņuts
Camelina pilosa pūkainā idra
matainā irbulene pūkainā irbulene
Genista pilosa pūkainā irbulene
Genista sagittalis pūkainā irbulene
Epilobium hirsutum pūkainā kazroze
skarbā ķērsa pūkainā ķērsa
Cardamine hirsuta pūkainā ķērsa
Paulownia tomentosa pūkainā paulovnija
Phegopteris connectilis pūkainā plūksnpaparde
Helictotrichon pubescens pūkainā pļavauzīte
primula x pubescens pūkainā prīmula
Rudbeckia hirta pūkainā rudbekija
Lagria hirta pūkainā sarvabole
Arabis sagittata pūkainā smiltķērsa
Tricyrtis hirta pūkainā tricirta
Viola hirta pūkainā vijolīte
Luzula pilosa pūkainā zemzālīte
Arctium tomentosum pūkainais diždadzis
Emus hirtus pūkainais dižīsspārnis
Philadelphus pubescens pūkainais filadelfs
Carex hirta pūkainais grīslis
Tragopogon heterospermus pūkainais plostbārdis
Vicia hirsuta pūkainais vīķis
baltmietene pūkaiņu dzimtas sēņu ģints ("Leucopaxillus"), 18 sugas, augļķermeņi gaļīgi ar ieritinātu cepurītes malu, cepurītes diametrs - 3-40 cm, aug laucēs, pļavās, mežos, augļķermeņi veido apļus vai grupas
auzene pūkaiņu dzimtas skaistgalvju ģints ("Calocybe") suga, saukta arī par maija auzeni
pelēklape pūkaiņu dzimtas suga ("Tephrocybe")
baltbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma albobrunneum")
seleriju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aplum")
sudrabpelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma argyraceum")
oranžā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aurantium")
milzu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma colosus"), Latvijā sastopama ļoti reti priežu silos, aizsargājama
baložu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma columbetta")
gredzenotā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma focale")
dzeltenbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma fulvum", syn. "Tricholoma flavobrunneum")
sīkzvīņu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma imbricatum")
netīkamā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma inamoenum")
lāsainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma pessundatum")
apšu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma populinum")
pelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma portentosum")
ziepju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma saponaceum")
iedzeltenā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sejunctum")
baltā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma stiparophyllum", syn. "Tricholoma album")
sēra pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sulphureum")
zemes pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma terreum")
govju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma vaccinum")
svītrainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma virgatum"), vāji indīga sēne
Carex lasiocarpa pūkaugļu grīslis
necilā pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum affine")
ierotītā pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum gymnostomum")
Laiela pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum lyellii")
plakanlapu pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum obtusifolia")
spurainā pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum patens")
zemā pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum pumilum")
lielā pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum speciosum")
lēverzobu pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum striatum")
pūka pūkmats, dūna
lintermašīna Pūku atdalītājs, mašīna pūku atdalīšanai no kokvilnas sēklām.
Ruiša pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum ruyschiana"), Latvijā aizsargājama
mārsilu pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum thymiflorum")
maizes roķis pūķis
spīdana pūķis
pūkulis pūķis, drakons
drakona koks pūķkoks ("Dracaena")
kaiteris Pūķotājs; cilvēks, kas nodarbojas ar kaitsērfingu jeb kaitbordu (pūķošanu).
prāca Pūles; darbs, kas prasa lielu piepūli.
locīt kājas pūlēties ar iešanu, ātri skriet; arī dejot
deldēt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt
kulstīt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt
saldēt nagus pūlēties darīt ko, tērēt laiku veltīgi, bez jēgas
lauzties vaļējās durvīs pūlēties lieki, nevajadzīgi, nezināšanas dēļ.
kompostrēt smadzenes pūlēties pārliecināt (parasti par ko aplamu)
skrebulēties pūlēties piecelties
lēkt vai no ādas laukā (ārā) pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties
pracavāt Pūlēties; veikt darbu, kas prasa lielu piepūli; daudz strādāt.
raskata pūlis
pārpūlēt pūloties paveikt, tikt pāri (kam)
pūle pūļu, rūpju sasniegums, rezultāts, visa mantība, manta, iedzīve
nolidae Pundurpūcīšu dzimta.
nola Pundurpūcīšu dzimtas ģints.
ābeļu pundurvērpējs pundurpūcīšu dzimtas suga ("Nola cuculatella")
pundurvērpējs Pundurpūcīte ("Nolidae") - šīs tauriņu kārtas dzimtas senāks nosaukums.
šņurkt Puņķoties; ar nāsīm pūst.
pūdaka pūpēdis (1)
pūpainis pūpēdis (1)
bovista Pūpēdīši - pūpēžu dzimtas ģints.
Bovista pusilla pūpēdīšu suga
Bovista pusilliformis pūpēdīšu suga
Bovista tomentosa pūpēdīšu suga
melnējošais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista nigrescens"), augļķermenis 3-6 cm diametrā, Latvijā sastopams samērā bieži gandrīz visu gadu, aug pļavās, tīrumos, laukos
svinpelēkais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista plumbea"), augļķermenis 1,5-2 cm diametrā, aug pļavās, gaišos mežos, krūmājos
Lycoperdon spadiceum pūpēdžu suga
dižskābaržu fleogēna pūpēžu grupas sēņu suga ("Phleogena faginea")
ežu pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon echinatum"), aug skujkoku un lapkoku mežos, sastopams reti
smirdošais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon faetidum"), reti sastopama un maz pētīta
kārpainais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon perlatum syn. Lycoperdon gemmatum"), augļķermeņi apaļi (diametrā 1-5 cm) ar kātiņu, ļoti bieži aug mežos, dārzos
bumbieru pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon pyriforme"), augļķermeņi bumbierveidīgi (1,5-2,5 cm diametrā un 2-4 cm augstumā), aug puduros, sastopams ļoti bieži mežos uz augsnes, celmiem un kritalām
brūnais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon umbrinum"), aug lapkoku mežos, sastopams reti
gautierija Pūpēžu klases astpūpēžu dzimtas ģints ("Gautieria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
zemeszvaigzne pūpēžu klases dzimta ("Geastraceae"), sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru, >50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 10 sugu
jumjupūpēdis Pūpēžu klases plēvpūpēžu dzimtas ģints ("Rhizopogon"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
stabiņpūpēdis Pūpēžu klases plēvpūpēžu rindas dzimta ("Secotiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
raupjā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum campestre"), sīka pūpēžsēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
rūsganā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum rufescens"), Latvijā sastopama ne visai bieži skujkoku un jauktajos mežos, aizsargājama
Asterophora lycoperdoides pūpēžu naksnene
vērbneica pūpolu svētdiena
pūpolu vītols pūpolvītols; blīgzna
podnieks pūra ceturtā daļa (=17,375 l, dažviet arī līdz 25 l)
izdevas Pūra izdošana, atvadīšanās mielasts, pūru izdodot, kāzas līgavas mājā.
izdeves Pūra izdošana, atvadīšanās mielasts, pūru izdodot, kāzas līgavas mājā.
pūra pūra lāde
skreine pūra lāde
teine pūra lāde
šķīnis pūra nauda, ko panāksni šķiroties ziedo (samet šķīvī) līgavai
gulu skapis pūralāde
strīķa pūrs pūrs ar nolīdzinātu saturu, bez kaudzes
Asio flammeus purva pūce
pūra vieta pūrvieta
pūrinieks pūrvietas lieluma lauksaimniecības zemes nomnieks
siesta Pusdienas atpūta; viskarstākais dienas laiks (Spānijā, Itālijā un dažās citās zemēs).
puszekselis Puse no pūra sestās daļas.
pušpūravieta puse no pūrvietas
puspūrs Puse pūra 1; šāda tilpuma četrstūrains koka mērtrauks.
puspūrvieta Puse pūrvietas.
parastā pūslene pūsleņu suga ("Utriculara vulgaris")
dienvidu pūslene pūsleņu suga ("Utricularia australis")
vidējā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia intermedia")
mazā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia minor")
gaišdzeltenā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia ochroleuca")
bulla Pūslis, čulga; katrs veidojums, kas atgādina pūsli.
pūslīšu ēde pūslīšēde
trauslā pūslīšpaparde pūslīšpaparžu suga ("Cystopteris fragilis"), sastopama ne visai bieži stāvos upju krastos uz smilšakmens vai dolomīta, gravās, strautiņu krstos
Aldrovanda vesiculosa pūslīšu aldrovanda
Davallia bullata pūslīšu davālija
Carex vesicaria pūslīšu grīslis
Hypogymnia physodes pūslīšu hipogimnija
Splachnum ampullaceum pūslīšu mēslsūna
hidatīdu mola pūslīšu mola
aizmiegs Pusmiegs, pusnomods; pēcpusdienas atpūta.
pušpūre Puspūrs.
pušpūrs Puspūrs.
Mangaļu pussala pussala Rīgas pilsētas ziemeļu daļā starp Daugavu, Vecdaugavu un Rīgas līci, 1,5-3 m vjl., akumulatīvs, vēja pārpūsts, smilšains jūras un Daugavas sanesto nogulumu līdzenums
vējot Pūst (par vēju); būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu).
aizpūst Pūst prom; pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizpūt Pūstot mazliet sabojāties; _(biežāk)_ iepūt.
izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils.
pūšana pūšamā mūzikas instrumenta spēlēšana
rags Pūšamais mūzikas instruments, arī pūšamais signalizēšanas instruments ar izliektu, paplašinātu galu.
koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots)
koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots)
metāla pūšamie (arī pūšamie metāla) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja un arī mūsdienās izgatavo no metāla (piemēram, mežrags, trompete, trombons, tuba)
sepedoģenēze Pūšanas, pūžņošanas attīstība.
alksnāja pūšļcepurene pūšļcepureņu suga ("Physcomitrium pyriforme")
pemfigs Pūšļēde, smaga dermatoze, kam raksturīga pūšļu veidošanās uz ādas un gļotādām.
pūst Pūšļojot dziedināt; pūšļojot gatavot zāles, līdzekļus pret slimībām.
pūstelēt pūšļot
pūstelēties pūšļot
pērtiķis pūšļotājs
vuordinīks pūšļotājs
Fucus vesiculosus pūšļu fuks jeb pūšļaļģe
Cotoneaster bullata pūšļu klintene jeb lodveida klintene
sapūst pūšot (tauri) sasaukt kopā
atpūst Pūšot atvirzīt šurp; pūšot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
sapūst pūšot elpu sildīt rokas
nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē; pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu; pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
sapūsties pūšot pārpūlēties
uzpūst Pūšot piepildīt (ko) ar gāzi; piepūst (1).
saziņāties pūšot ragā signalizēt
uzpūst Pūšot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pūšot uzvirzīt uz kādas vietas.
pūtēle pūte; pinne
ragu orķestris pūtēju orķestris
krislītis Puteklītis, pūciņa.
tīruma pūtele pūteļu suga ("Filago arvensis")
mazā pūtele pūteļu suga ("Filago minima"), Latvijā aizsargājama
pilnputenis Putenis snigšanas laikā, pūšot stipram vējam.
dzimtene Putniem pirmā mīkstā pūka.
pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni
plīvurpūce Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
plīvurpūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), vidēji lieli putni (garums - 30-40 cm, masa - līdz 500 g), ap acīm radiāli novietotas spalvas, kas veido īpatnēju sejas disku - "plīvuru", 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā reti ligzdo 1 suga.
pūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta, nelieli līdz samērā lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 0,05-3,2 kg) ar lielu, apaļu galvu, labi redz tumsā, medī naktī, 27-28 ģintis, 134-135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
auspūcīte Putnu klases pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Otus scops"), Latvijā sastopama kā rets maldu viesis.
uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā); putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas).
pūzma pūznis
pūzms pūznis
pundelis pūznis (lapseņu u. tml.)
pūļots pūžņains
pūšņi pūžņi
aizpūžņot Pūžņojot tikt pārklātam, aizpildītam ar strutām, pūžņiem.
izpūžņot Pūžņot un pabeigt pūžņot.
pokļat pūžņot, strutot (par acīm)
iekukstēties Radīt atsevišķu nopūtai līdzīgu skaņu.
pļērgāt Radīt pļerkšķošu skaņu (piemēram, nemākulīgi spēlējot kādu pūšamo mūzikas instrumentu).
vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
ūvināt Radīt raksturīgas stieptas, zemas balss skaņas (parasti par pūcēm).
spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide)
krākt Radīt šādas skaņas bailēs, sāpēs, piepūlē (par dzīvniekiem, parasti par zirgiem).
radzenieks raga (2) pūtējs
strumpnieks Raga pūtējs, taurētājs.
bombardons Ragu grupai piederīgs pūšams instruments ar 4-5 ventiļiem.
Melanogaster variegatus raibais zemespūpēdis
vaids Raksturīga stiepta (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņa.
vaimanas Raksturīgas stieptas (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņas.
nokrist no debesīm (arī no (zila) gaisa) rasties, izveidoties, arī tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
iekrist klēpī rasties, tikt iegūtam nejauši, viegli, bez pūlēm
iekrist rokās rasties, tikt iegūtam nejauši, viegli, bez pūlēm
(ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm
ramstīt Raustīt, pūlēties, plosīties.
ramstīties Raustīties, plēsties, pūlēties.
familiārais labdabīgais hroniskais pemfigs recidivējošs pārmantots pemfigs (autosomāli dominanta pārmantošana): saplūstošas papūlas, pūšļi, mitras erozijas un kreveles; brūngana ādas pigmentācija
Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis.
Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra.
uzsūkšanās Resorbcija - barības vielu vai medikamentu uzsūkšanās limfā un asinīs no orgānu dobumiem (kuņģa, zarnām, žultspūšļa u. c.) vai ķermeņa virsmas.
zemeņāboliņš Reti sastopama āboliņa suga (pļavās, gar upjmalām, jūrmalā), 7-20 cm garumā, zied no jūnija līdz septembrim, rožsārtiem ziediem, auglis nogatavojoties uzpūsts.
Plykpūrmali Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Plikpūrmaļi" nosaukums latgaliski.
Karakulas rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Kizilkuma rietumu malā, platība - 205 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g., lai saglabātu un pētītu dabas kompleksus (floru un faunu tuksnesī sakarā ar apūdeņošanu)
apūdeņojums Rezultāts --> apūdeņot.
iepuvums Rezultāts --> iepūt; iepuvusi vieta.
izpuvums Rezultāts --> izpūt; izpuvusī vieta.
uzpūtums Rezultāts --> uzpūst (4), uzpūsties (1).
auglis Rezultāts, sekas (darbībai, rīcībai, pūliņiem).
opūdzieši Riebiņu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Opūgi" iedzīvotāji.
apodzieši Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Opūgi" iedzīvotāji.
Kraks Rietumslāvu mitoloģijā - Krakovas pilsētas dibinātājs, kurš nosita Vavela kalna pūķi un uzcēla tur pilsētu.
lasts Rīgā un Vidzemē 45 (sākumā 42) pūri rudzu.
RKAP Rīgas kultūras un atpūtas parks.
Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu.
Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde.
piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
troakārs rīks kaitīgu gāzu nolaišanai no kuņģa un resnām zarnām gadījumos, kad tās apdraud kustoņa dzīvību (uzpūšanās)
laids Rinda, bars, pūlis.
baronga Rituāla baliešu deja, kas veltīta mītiskajai būtnei Barongam - puslauvam, puspūķim.
pūpoļošanna Rituāla pēršana pūpolu svētdienā.
sablīzis Robusts, uzpūties.
hirospazma Rokas krampji, rokas muskuļu profesionālās pārpūles sekas (rakstvežu, telegrāfistu krampji).
pārrakties rokot pārpūlēties
delātors Romā tādu noziegumu privāts uzrādītājs, par kuriem draudēja mantas konfiskācija; daļu no tās bij tiesība saņemt uzrādītājam par savām pūlēm.
Vakūna Romiešiem atpūtas dieviete, arī slinkuma dieviete.
lituus Romiešu kavalērijas pūšamais instruments koniskas metāla caurules veidā ar kāsī lejup saliektu galu.
barabans Rotaļlieta - izžāvēts cūkas pūslis, kurā iebērti zirņi.
skribins Rotaļlieta - izžāvēts cūkas urīnpūslis, kurā iebērti zirņi.
balons Rotaļlieta - piepūšams plāna, elastīga materiāla maisiņš.
ruņģītis Rudzu ruņģis - senlatviešu svētības un bagātības vācējs, labības, īpaši rudzu pūķis.
ziemeļu pūķgalve Ruiša pūķgalve.
Dracocephalum ruyschiana Ruiša pūķgalve.
lunģis Ruņģis - mantnesis pūķis, mājas gars latviešu folklorā.
ruņģis Ruņģītis - mantnesis pūķis, mājas gars.
rundulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
runkulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
rutulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
aupe Rūpes, pūliņi.
riska Rūpes, raizes; darīšanas, kas prasa daudz pūļu, laika, enerģijas.
veltīt rūpes (arī pūles) rūpēties (par kādu, par ko), pūlēties, lai sasniegtu kādu mērķi
aupēties Rūpēties, nopūlēties, saimniekot.
dasabeigties Sabeigties, pārpūlēties.
sasmukt Sabojāties, sapūt, sasmakt, sapelēt.
sadunēt Sabojāties, sapūt.
izbozelēties Sabozties, kļūt izspūrušam, sakuplot.
sagrabināt Sadabūt, ar pūlēm, grūtībām savākt.
sadēnēt Sadilt, satrūdēt, sapūt.
litocenoze Sadragāto akmeņu atlieku izvākšana no pūšļa.
pavadšķielēšana Sadraudzības šķielēšana - biežākais šķielēšanas veids, kuras gadījumā acs kustības nav ierobežotas, rodas 3-4 gadu vecumā, sevišķi, ja ir intensīva redzes piepūle.
izdrebt Sadrupt, sairt; sapūt.
sadrunēt Sadrupt, satrūdēt, sapūt.
rīmulī lopus griezt sadzīt lopus apļveida barā un atpūsties (par slinku ganu)
gult uz pleciem sagādāt pūles, grūtības, nomākt
gult plecos sagādāt pūles, grūtības, nomākt
gulties (arī gult, gulēt) uz pleciem (arī plecos) sagādāt pūles, grūtības, nomākt
lomināt Sagādāt pūru.
sadabūt Sagādāt, parasti ar pūlēm.
piedarināt pūru sagatavot, atjaunot pūru
iztuzināties Sagatavoties, sataisīties, izpūlēties.
pitoģenēze Sairšanas vai pūšanas procesa veidošanās.
drunēt Sairt, trūdēt, pūt.
ķēpīgs Saistīts ar grūtībām, lielām pūlēm (parasti par nepatīkamu darbu, uzdevumu).
anapeiratisks Saistīts ar pārpūli, piem., rakstīšanas spazma.
pūristisks Saistīts ar pūrismu (1), tam raksturīgs.
pūristisks Saistīts ar pūrismu (2), tam raksturīgs.
pūristisks Saistīts ar pūrismu (3), tam raksturīgs.
atrakcija Saistoša nodarbība (piemēram, sabiedriskās atpūtas vietās).
šķeterains Sajucis, izspūris, sapiņķēts (par dziju).
aizkust Sajust elpas trūkumu (pēc fiziskas piepūles); nogurt.
uzsust Saka par augoni, kas sāk pūžņot, atvērties.
degunu iebāzis (retāk iedūris) saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi
mells kā zeme saka par cilvēku, kas, piemēram, pārdzīvojumu, pārpūles dēļ ļoti novājējis, zaudējis veselīgu sejas krāsu
viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu
viens rāviens, arī viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu
viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu
kā ziepju burbulis saka par ko pārspīlētu, izdomātu, arī par īgnu, dusmīgu, uzpūtīgu cilvēku
ir ko padomāt saka par ko tādu, kas veicams, izpildāms ar samērā lielām grūtībām, piepūli
tīrā rotaļa (arī rotaļāšanās) saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu
tīrā rotaļāšanās (arī rotaļa) saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu
loterijā laimēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu
loterijā vinnēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu
kā gailis saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu, ķildīgu vīrieti
nauda birst (arī krīt) (no gaisa, arī kā no gaisa, no debesīm) saka par naudu, ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
zils un zaļš (arī zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma
zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma
debesu dāvana saka par to, ko saņem, iegūst negaidīti, arī bez pūlēm
vai dievam dienu trūkst saka, gribot atpūsties, paslinkot, pavaļoties vai atlikt darbu uz vēlāku laiku
nejust sviedru smaku saka, ja (parasti mākslā), ir sasniegta liela meistarība, ja viss rit brīvi, atraisīti un pūles, kas ieguldītas darbā, nav jūtamas
raibas acis Saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
sirds lec no krūtīm laukā saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi
sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles, dusmām, satraukuma sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi
viegla roka saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara
lauzt kaulus saka, ja darāmais ir par grūtu, prasa lielu fizisko piepūli un liek mocīties, kaitē veselībai
zagļa dzīve saka, ja darbs neprasa lielu piepūli, ja var dzīvot bez grūtībām un raizēm
nelauzt kaulus saka, ja darbs, uzdevums, pienākums nav grūts, neprasa lielu piepūli (biežāk bez personas objekta datīvā)
dzirkstis šķīst gar acīm (kādam) saka, ja ir liela fiziska piepūle, ja saņem spēcīgu sitienu, ja ir spēcīgs, pēkšņs pārdzīvojums
acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja ir lielas dusmas, izbrīns, bailes, skaudība, ziņkāre, sāpes, piepūle, sasprindzinājums
kā stīga saka, ja ir liels sasprindzinājums, liela piepūle (_biežāk savienojumā ar_ savilkt, uzvilkt)
vēders kā bungas saka, ja kādam ir uzpūsts vēders
kuļas kā (pliks) pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus)
kuļas (arī peras, sitas) kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus)
kā moris saka, ja kāds ar lielu piepūli, smagi, grūti strādā
deguns ir gaisā (kādam) saka, ja kāds ir iedomīgs, uzpūtīgs, lepns
kā suns saka, ja kāds ir ļoti noskrējies, nopūlējies, ir ļoti noguris, piekusis
kā lācis saka, ja kāds ir ļoti stiprs, spēcīgs, liels; ja ļoti daudz, ar lielu fizisku piepūli strādā
kā velns ar krustu saka, ja kāds ļoti nopūlas, nomokās
kā kurts saka, ja kāds ļoti pūlas ko panākt, noskrienas, dzenoties kam pakaļ
sēž kā celms saka, ja kāds neko nedara, atpūšas
mokās kā govs ar sakām saka, ja kāds nopūlas, darīdams sev ko nepiemērotu
pūš kā sila priede saka, ja kāds smagi nopūšas, ir nomākts, bēdīgs, neapmierināts, žēlojas par kaut ko.
gatavs (vai) no ādas izlīst saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt)
izlīst no ādas laukā saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt)
kā nabags saka, ja kādu viegli pieveic, bez kādas žēlastības panāk gribēto, bez lielām pūlēm ko izdara
kā pelavu maisu saka, ja kādu viegli, bez lielas piepūles purina, nogāž gar zemi vai paceļ augšā, stipri sit.
skola maksā naudu saka, ja kas ir panākts, gūts ar pūlēm, grūtībām, zaudējumiem
nesameklēt ne ar uguni saka, ja kas nav atrodams pat ar vislielākajām pūlēm vai ir liels retums
kā plēšas saka, ja kas notiek (biežāk cilājas, šņāc) ar lielu piepūli, ļoti intensīvi
nāk kā pa reni saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm
mugura kūp saka, ja ko dara ar lielu piepūli
galva kūp Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
pakausis kūp saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu vai fizisku piepūli
nevar ieliet ar karoti saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u.tml.
nauda griežas (arī nāk griezdamās) saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā
nauda nāk (griezdamās) (arī griežas) saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā
nauda griežas (arī nāk (griezdamās)) saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā
kā (ar) svinu pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās
kā ar svinu (arī kā svina) pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās
zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) saka, ja saņemts spēcīgs trieciens vai sitiens, ja ir liela piepūle, nervu sasprindzinājums
ar halzi saka, kad jahtai piepūstas buras un tai ir gaita
mēles galā saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirsto nosaukumu, vārdu
uz mēles būt saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu
čākstēt Sākt bojāties, iepūt.
sazekšķēt Sākt bojāties, pūt (par veldrē sagāztu labību).
aizburbēt Sākt palikt porainam, izburbējušam, sākt pūt, trupēt.
appūpēt Sākt pelēt (pūt) visapkārt.
iepūšļāt Sākt pūst elpu, atkārtoti uzpūst elpu.
aizstabuļot Sākt pūst stabuli.
saidrēt Sākt pūt, bojāties.
saidrot Sākt pūt, bojāties.
iestebēt Sākt pūt.
pieūbēt Sākt pūt.
sapūžņot Sākt pūžņot, arī strutot; kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, arī strutas lielākā daudzumā.
iepuvešoties Sākt pūžņot, strutot.
iepūžņoties Sākt strutot, pūžņot.
aiztrūdēt Sākt trūdēt (pūt).
aiztrenēt Sākt trunēt, pūt (sairt, sadrupt).
aiztrepēt Sākt trunēt, pūt (sairt, sadrupt).
aiztrapēt Sākt trupēt (pūt).
pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju, parasti apmetņa aizdarei.
Ātiu sala Klusajā okeānā (_Ātiu_), Kuka Salās, Dienvidu Kuka salu grupas Nāpūtoru salās
Singapūra Sala Malakas pussalas dienvidu piekrastē, no kontinenta atdala Džohoras šaurums, no Batamas salas dienvidos - Singapūras šaurums, platība - 692,7 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 177 m vjl.
Jomkipurs Salabšanas svētki (ebr. val. "jōm hakkipūrīm"), "Salīdzināšanas diena", gavēņa diena - ebreju lielākie svētki, tiek svinēti septembrī vai oktobrī.
frīzers Saldējuma ražošanas iekārta saldējuma masas sasaldēšanai un piesātināšanai ar sīki disperģētiem gaisa pūslīšiem.
gumzdīt Salieks, saspiest, spaidīt, burzīt; lauzt, lauzīties, pūlēties, mocīt, mocīties.
samedīt Sameklēt, iegūt, parasti ar pūlēm, grūtībām (ko vajadzīgu, vēlamu).
samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža
sastiept Sanest, parasti ar pūlēm (ko) lielākā daudzumā; sanest, parasti ar pūlēm (kā lielāku daudzumu).
ģirgzde Sāpe, biežāk - sāpīga, krakšķoša plaukstas vai pirkstu locītava, kas rodas no rokas pārpūlēšanas.
eparsalģija Sāpes no pārpūles.
cistalģija Sāpes urīnpūslī.
sapūderēties Sapūderēt sava ķermeņa daļas (parasti seju).
sapubuļāties Sapūkāties.
sapubulēties Sapūkāties.
sapūle sapūlēšanās
saplēsties sapūlēties
sakaulēt sapūst
nopūt Sapūstot atdalīties nost.
sasmirdēt sapūt
saķirmīt Sapūt (par koku).
noplēkšēt Sapūt un cietam kļūt.
nosēst Sapūt un saplacināties (par celtnes daļu).
izdribēt Sapūt, satrūdēt.
sadrenēt Sapūt, satrūdēt.
satrusēt Sapūt, satrūdēt.
pīšļot Sapūt.
saķirmēt Sapūt.
sapuvēt Sapūt.
satrapēt Sapūt.
satresēt Sapūt.
putrīds Sapuvis; tāds, kas saistīts ar pūšanu.
sapūļoties Sapūžņot.
sapūžņāt Sapūžņot.
sarubināt sarakt, ar pūlēm un pa vienam
pisaks sarežģīta nodarbe, kas prasa lielas pūles
peinīgs sarežģīts, saistīts ar piepūli un rūpēm
kalamīns Sārts smalks pūderis, maigs audus savelkošs aizsarglīdzeklis, kas sastāv no cinka oksīda un aptuveni 0,5% dzelzs oksīda; lieto ādas slimību ārstēšanā.
pūlaša Sarūpētais, darbā sagādātais; pūles.
pūlaža Sarūpētais, darbā sagādātais; pūles.
dekompozīcija Saskaldīšana, sairšana, sadalīšanās; pūšana.
golems Saskaņā ar leģendu - māla figūra, kurā 16.-17. gs. Prāgā dzīvojošais rabīns Levi kabalistisku eksperimentu rezultātā iepūtis dzīvību; kaut kas liels un bezdvēselisks.
saviest Saskatīt, saredzēt (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
sasabeigties Saslimt (piemēram, dzīvojot smagos apstākļos, no pārpūles).
aizpenterēties Sasniegt ar pūlēm, aizvilkties.
aizkleināt Sasniegt ar pūlēm.
notvert Sastapt (kādu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
iemutis Sastāvdaļa (pūšamajos mūzikas instrumentos), ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
empiēze Sastrutojums, pūtīšveida izsitumi; ikviena slimība, kam raksturīgas flegmonozas pūtītes, kuras pildās ar strutainu šķidrumu.
saposāt sastrutot, sākt pūžņot
saposot Sastrutot, sākt pūžņot.
sapūkāties Sašķiedroties, sadalīties pūkās.
notrenēt Satrūdēt, sapūt.
sadruvēt Satrūdēt, sapūt.
izrepēt Satrunēt, izpūt.
sadrupēt Satrunēt, sapūt.
sapurpēt Satrunēt, sapūt.
dašanavāt Saudzēt, nepārpūlēt.
Žanadarja Sausgultne Kizilkumā, Kazahstānā, garums - 836 m, \~500 km garā posmā ievadīti Sirdarjas ūdeņi, upes krastos apūdeņojumzemkopība, aitkopība.
harmsils Sauss, karsts vējš Rietumtjanšanā, parasti pūš no kalna un tam ir fēna raksturs; vasarā pūš no dienvidiem un postoši ietekmē veģetāciju.
ērkulēt Savandīt, izrakņāt, saplūkāt, izspūrināt.
buzulaiņš Savēlies, nelīdzens, biezs (par audumiem); pūkains.
beigtam Savienojumā "da beigtam": ar lielu piepūli, tā, ka vairs nevar (ko darīt).
punta savienojumā "puntā palikt" raksturo uzpūšanos, (vēdera) pietūkumu
sveķe Savienojumā "skudru sveķe" - skudru pūžņa sveķi.
svipšķis Savienojumā "svipšķi mest" - spēcīgi uzpūst uguni no oglēm.
pūta Savienojumā "vēja pūta"; vēja pūsma.
izburties Savienojumā ar "cauri": ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu).
piespūtināt Savienojumā ar "ko tur", "ko nu" lieto, lai norādītu, ka nav vērts ilgāk (ko) atpūtināt.
pūtin Savienojumā ar "pūst" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) savienojumā ar saikļiem "kamēr, ka, lai" norāda uz pārāk lielu daudzumu, piepūli, intensitāti, pārāk ilgu laiku
nefrocistanastomoze Savienojuma izveidošana starp nieres bļodiņu un urīnpūsli.
vezikosigmoidostomija Savienojuma izveidošana starp urīnpūsli un S veida zarnu.
secotium Secotium agariocoides - stabiņpūpēžu sugas "Endoptychum agaricoides" nosaukuma sinonīms.
cistospermīts Sēklas pūslīša iekaisums.
gonecistīts Sēklas pūslīša iekaisums.
spermatocistīts Sēklas pūslīša iekaisums.
vezikulotomija Sēklas pūslīša pārgriešana.
vesikulits Sēklas pūslīšu iekaisums.
vezikulīts Sēklas pūslīšu iekaisums.
vezikulogramma Sēklas pūslīšu rentgenattēls pēc kontrastvielas ievadīšanas pa sēklvadu.
vezikulogrāfija Sēklas pūslīšu rentgenogrāfija.
enterocisto-ošeocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir zarnu cilpas un daļa urīnpūšļa.
enterocistoosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir zarnu cilpas un daļa urīnpūšļa.
limāns Sekls dīķis ūdens uzkrāšanai lauksaimniecības platību apūdeņošanai; arī mākslīgi veidots ar dambjiem vai zemes valnīšiem.
vazovezikulīts Sēklvada un sēklas pūslīšu iekaisums.
vazovezikullts Sēklvada un sēklas pūslīšu iekaisums.
vazovezikulektomija Sēklvada un sēklas pūslīšu izgriešana.
deitoskolekss Sekundārais skolekss, kas radies pumpurošanās ceļā lenteņa pūšļveida stadijā.
pūra vešana sena latviešu tradīcija, ar kuru līgavas jeb jaunās sievas īpašuma daļa (pūrs) simboliski un praktiski tika nogādāta vīra saimniecībā
pūrvieta Sena laukuma mērvienība - 0,364962 hektāri; sākotnēji atbilda laukumam, uz kā izsēts 1 pūrs rudzu.
sākija Sena ūdens smeļamā ierīce sējumu apūdeņošanai Ēģiptē, ar vertikālu ratu līdz 9 m diametrā virs ūdenskrātuves, kam malās piestiprināti smeļamie trauki, augšdaļā ūdens izlīst notekas silē un aizplūst uz tīrumiem.
dzīparu klēts senāk klēts, kur glabājās līgavas pūrs
Tivoli Senāk slavena vasaras atpūtas vieta šajā pilsētā.
penketiji Senās Apūlijas iedzīvotāji apmēram no Bari līdz Brindizi, kas padevās romiešiem 3. gs. p. m. ē.
tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti.
gastromicētes Sēnes ar slēgtu, gk. lodveidīgu augļķermeni, kurā veidojas sporas (pie šās sēņu klases pieder pūpēži).
pazemes sēnes sēnes, kuru augļķermeņi attīstās augsnē vai meža trūdu kārtā, saprotrofi un mikorizas sēnes; Latvijā sastopamas vairāku ģintis, bet mežos tikai briežtrifeles un jumjupūpēži; reti sastopamas, maz izpētītas un maz pazīstamas
Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums.
auls Senlaiku pūšamais mūzikas instruments ar divkāršu niedres mēlīti un cilindrisku kanālu; bija izplatīts Priekšāzijā un senajā Grieķijā.
auloss Sens (grieķu un romiešu) pūšaminstruments ar (dubult)mēlīti; viduslaikos pārtapa šalmejā un pommerā, bet XVII gs. pārdzima obojā.
surna sens Austrumslāvu pūšamais instruments - gara koka taure; obojas paveids
dūkas Sens ide tautu pūšams instruments, ko vēl tagad lieto skotu un Balkānu tautu kara orķestrī, īru zemnieki, bet Latvijā suiti; somu (soma) dūdas.
šalmeja Sens koka pūšaminstruments ar dubultmēlīti, diskanta un soprāna paveids.
pommers Sens koka pūšaminstrumentu (alta, tenora un baritona) paveids.
šengs Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra.
šens Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra.
ganu rags (arī taure) sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments
ožragis Sens lietuviešu pūšamais instruments; āžrags.
tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem.
serpents Sens pūšamais instruments, kura vecākie paraugi no 16. gs. atrasti Itālijā, to gatavoja no koka, čūskveidīgi vai fagotveidīgi izliektu ar 6 skaņu caurumiem, kas deva 3 oktāvas un pustoni lielu diapazonu.
taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
urobors Sens simbols - pūķis vai čūska, kas satvērusi savu asti; simbolizē cikliskumu, mūžīgo atgriešanos.
pusdvālektis sens tilpuma mērs - viena divdesmitā daļa pūra jeb 3,475 l (citviet arī līdz 5 l)
mērs Sens tilpuma mērs Baltijā; 1 mērs = 1,5 Rīgas pūri; 1 Rīgas pūrs = 68,75 l.
dvālekts Sens tilpuma mērs, dažādos apvidos dažāds, 1/12-1/2 pūra; arī: 5,75 litri, 4,5 stopi, 20 riekšavas, puse spaiņa, puse sieciņa.
bazīdijsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Basidiomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju, pasaulē zināmas \~900 ģintis, \~12000 sugu, Latvijā konstatēts >300 ģinšu, \~1360 sugu, tās pieder pie himēnijsēņu, pūpēžu un teliomicēšu klases.
zekselis Sestā daļa no tilpuma (parasti pūra) mērvienības.
sestelis Sestals - mērvienība, kas atbilda pūra sestajai daļai.
sestenis Sestals - mērvienība, kas atbilda pūra sestajai daļai.
sestals Sestdaļa, arī labības mērs (1/6 pūra).
sestets Sestulis - mērvienība, kas atbilda pūra sestajai daļai.
atpūtināt kaulus sēžot vai guļot atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles)
papūtināt kaulus sēžot vai guļot mazliet atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles)
asins shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka vēdera dobuma vēnu sistēmā, īpaši urīnpūšļa un nieru vēnās; infestācija notiek pa gremošanas traktu vai cerkārijām ieurbjoties cilvēka ādā peldēšanās laikā; sastopama Āfrikā
sieciņvieta Sieciņa vieta - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu (1/6 pūra) labības.
parafernālijas Sievas manta, kas nav ieskaitīta pūrā un ar ko sieva var rīkoties pēc pašas patikas.
cirpa Sieviete ar izspūrušiem matiem.
krēpe Sieviete ar izspūrušiem matiem.
sure sieviete ar izspūrušiem, pinkainiem matiem
cistouretrocēle Sievietes urīnizvadkanāla un urīnpūšļa trūce.
pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa").
ksantopsidrācija Sīkas dzeltenas (holesterīnu u. c. lipoīdus saturošas) pūtītes vai pustulas uz ādas.
konioze Sīki putekļveida akmentiņi žultspūslī, žultsvados vai citur.
mikrovezikula Sīks pūslītis apsarkušā ādā, viens no daudziem šādiem ekzēmas elementiem.
fliktenula Sīks pūslītis.
pūtīte Sīks strutains (ādas) audu iekaisums; pūte 1.
aļaskas Siltināti uzpūsti zābaki ar biezu zoli, klāti ar sintētisku ūdensnecaurlaidīgu materiālu.
svīteris Silts, adīts augšģērbs ar garajām piedurknēm, parasti ar valnīšadījuma piejostu lejasmalā (piem., pulovers ar atlokāmo valnīšadījuma ciešapkakli līdz pazodei, pūkaini uzkārsts polo krekls).
činuks Silts, mitrs vējš, kas ASV rietumu piekrastē pūš no Klusā okeāna.
činuks Silts, sauss vējš, kas pūš Klinšu kalnu austrumu nogāzēs (ASV un Kanādā).
nopūpuļot Simboliski nopērt ar pūpoliem.
pūpuļot simboliski pērt ar pūpoliem
šķindekļi Simfoniskā un pūtēju orķestra sitamais instruments.
Singapūras Republika Singapūra, valsts Āzijas dienvidaustrumos.
SG Singapūra, valsts divburtu kods.
SGP Singapūra, valsts trīsburtu kods.
SGD Singapūras dolārs; Singapūras Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti.
singapūrieši Singapūras Republikas iedzīvotāji.
Singapūra Singapūras valsts galvaspilsēta, 3,6 mlj iedzīvotāju.
disjunktīvais sakārtojums sintaktisko attieksmju veids, kurā komponentus saista šķiramie saikļi (piem., "Putni bija vai nu vanagi, vai pūces.")
paraboliskās kāpas sirpjveida iekšzemes kāpas pārpūstu smilšu apgabalos, kas veidojušās humīda klimata apstākļos
atšautīt Sist atpakaļ, pūst atpakaļ.
parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
kagals Skaļš pūlis, bars.
drakars Skandināvu karakuģis, kura priekšgalu parasti rotāja pūķa jeb drakona galva; lielākais bijis 28 m garš un 4,5 m plats, to airējuši 70 airētāji.
Egishjalmrs Skandināvu mitoloģijā - bruņucepure, kas piederēja pūķim Fāfniram, kurš sargāja zeltu un kuru nogalināja Sigurds (Zīgfrīds).
Jallarhorns Skandināvu mitoloģijā - Heimdala rags ("Gjallarhorn"), ko viņš pūtīs, tuvojoties pasaules galam - ragnarjokam.
Regīns Skandināvu mitoloģijā - kalējs un burvis, pūķa Fāfnira brālis un slavenā varoņa Sigurda audzinātājs.
Sigurds Skandināvu un ģermāņu mitoloģijā un eposā - varonis, kurš nogalināja pūķi Fānfiru, atmodināja valkīru Brunhildi.
kiksis Skaņas "lūšana", "pārtraukšana" spēlējot pūšamos instrumentus (visbiežāk mežragu).
ataka Skaņas sākums, pāreja no elpošanas uz skaņveides režīmu dziedāšanā un pūšaminstrumentu spēlē.
naudpūķis Skops cilvēks, kas krāj naudu, arī kam ir daudz naudas; naudaspūķis.
sasaskraidīties Skraidot sapūlēties.
bombardiervabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Brachininae"), >500 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vabolēm paīsi segspārni bez izteiktām rieviņām, vienīgi rindstarpas dažreiz nodalītas ar tievām ribiņām, kas bieži vien smalki pūkotas, iztraucētas ar troksni izšļāc šķidrumu, kurš gaisā strauji, eksplozīvi sadalās.
daskriet Skrienot aiz pārpūles nobeigties (par zirgu).
pārsaskrieties Skrienot pārpūlēties.
sasaskrieties Skrienot sapūlēties.
Tulostoma fimbriatum skropstainais kātpūpēdis
pyulīņs skudru pūznis
skudrpūlis Skudru pūznis; skudrbānis.
skudrpūznis Skudru pūznis; skudrbānis.
pūlienis Skudru pūznis.
skudrbānis Skudru pūznis.
skumbrijveida Skumbrijveida zivis - kaulu zivju formu grupa ar slēgtu peldpūsli, stingru mugurkaulu, visai garu dakšainu asti.
Rarogs Slāvu mitoloģijā - uguns gars, ko attēloja kā plēsīgu putnu vai ugunsspļāvēju pūķi, kura ķermenis laistījās un dzirksteļoja.
izpletņslēpošana slēpošana ar izpletni (pūķi u. tml.)
saslidināties Slidojot, slidinoties pārpūlēties.
bresme Slimība, kas izpaužas kā pūslīši uz sejas vai citām ķermeņa daļām.
ohlofobija Slimīgas bailes no pūļa.
ponofobija Slimīgas bailes no sāpēm, noguruma, pārpūles.
posa Sliņķis, liels guļava, "miega pūznis".
fosgēns Smacējoša indīgā kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar pūstoša siena smaku.
pemfiguss Smaga ādas slimība, kam raksturīgi pūšļi uz ādas un gļotādas; pūšļainā ēde.
suta Smaga fiziska piepūle, smags fizisks darbs.
nokorķēties Smagi nopūlēties (neko nenopelnot).
svaist smagi nopūsties
žvūkšēt Smagi pūst.
satust Smagi pūšot, elšot noēst (visu).
būdzīties Smagi strādāt, ilgstoši pūlēties (paveikt kādu darbu).
kamāties Smagi strādāt, pūlēties.
močīties Smagi strādāt, pūlēties.
tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties.
klamzāns Smagnējs, neveikls cilvēks, kas ar pūlēm, grūtībām iet, staigā, parasti veicot mājas darbus.
druka Smags darbs; grūtības; liela piepūle.
Hysterangium clathroides smirdošais astpūpēdis
Lycoperdon foetidum smirdošais pūpēdis
kūkainis Snaudoņa, miega pūznis (arī lamuvārds).
šveplis Snaudoņa, miega pūznis.
guliena Snaudulis, miega pūznis.
migala Snaudulis, miega pūznis.
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
kapa Somijā vismazākais labības mērs; dažviet 2,5 stopa; pūrā - atkarībā no novada - skaitīja 10-24 kapas (Rīgas pūrā - 24 kapas); Vidzemē zviedru laikos par kapi sauca kaudzes daļu, līdzīgu 1/24 pūra; par kapi sauca arī 1/25 pūrvietas, 1/35 mucasvietas, 6 rudzu status u. c.
spūstele Spalvas stumbrs ar apgrieztiem galiem, ko izmantoja, lai ievadītu (iepūstu) zāles dzīvnieka slimajā acī.
bērnu atpūtas nometne speciāli organizēta ārpusģimenes atpūtas un darbošanās vieta, parasti bērniem skolas brīvdienu laikā
sausais šampūns speciāls pūderis, ko ierīvē matos, lai tos iztīrītu bez mazgāšanas
zēģelēt Spēcīgi pūst (par vēju).
zēvelēt Spēcīgi pūst (par vēju).
ciets Spēcīgs, ass (par vēju); tāds (laiks), kad pūš spēcīgs, ass vējš.
vēja brāzma spēcīgs, straujš, īslaicīgs vēja pūtiens
atpūšanās spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties; [atpūta]{s:2360}
atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
šarnīra moments spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi. Šarnīra moments nosaka piepūli, kas nepieciešama, lai atliektu vadības plāksni; momentu samazināšanai lieto aerodinamisko kompensāciju vai trimmerus
lulināt Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
lūlināt Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
lulot Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
lūlot Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
pūst Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
birbināt Spēlēt kādu pūšamo (vai līdzīga skanējuma) mūzikas instrumentu.
pārvarēt Spēt veikt, parasti ar pūlēm (attālumu).
cistometrija Spiediena noteikšana urīnpūslī ar cistometru.
dukmēties Spiesties kopā barā, pūlī.
baltgalvji Spilvas - pūkas, lidmatiņi (augam).
skeitbords Sporta un atpūtas veids - braukšana ar skrituļdēli.
skibobs Sporta un atpūtas veids - braukšana ar šādu sporta rīku.
vindskeitings Sporta veids, slidošana vienlaicīgi kopā ar pūķa laišanu; vējainā laikā var panākt, ka pūķis velk slidotāju.
ūdens pūķošana sportista ar pūķi vilkšana aiz motorlaivas
endoptychum Stabiņpūpēži.
secotiaceae Stabiņpūpēžu dzimta.
Endoptychum agaricoides stabiņpūpēžu suga jeb stabiņpūpēdis
lepstere Stabule, kas gatavota no koka mizas ar šķībi nogrieztu pūšamo galu.
zurna Stabulei līdzīgs pūšamais mūzikas instruments, kas izgatavots no koka un kam ir 8 vai 9 caurumi un atvars; izplatīts Kaukāzā.
spiega stabules pūšamais gals
spiga Stabules pūšamais gals.
gaiļi Stādi ar tieviem, gaišiem stiebriem un baltu pūku kušķīšiem galā.
sasastaigāties Staigājot sapūlēties.
Saxophonia starptautisks saksofonmūzikas festivāls, notiek kopš 1999. g. katru otro gadu Rīgā un citās Latvijas pilsētās, ir Eiropā plašākais festivāls, kas veltīts vienam pūšaminstrumentam un tā lietojumam dažādos instrumentālos sastāvos
apakšvējā stāvēt stāvēt tā, lai vējš pūstu no cita cilvēka uz stāvošā pusi
fliktenuloze Stāvoklis, kam raksturīgi sīki pūslīši uz radzenes vai konjunktīvas.
langot steidzīgi un ar lielu piepūli lāpīt tīklu
drāza Steidzīgu ļaužu pūlis.
drāzma Steidzīgu ļaužu pūlis.
pūkpīle Stellera pūkpīle - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Polysticta stelleri"), neliela, gracioza jūras nirpīle.
Polysticta stelleri Stellera pūkpīle.
acefalocista Sterils (bez parazīta galviņas) ehinokoka pūslis.
Aiola kokle stīgu instruments, kas vējam pūšot žēli skan
smidze Stikla defekts - sīku pūslīšu sakopojums stiklā.
glāzšķūnis Stikla pūšanas darbnīca.
pūsteris stikla pūtējs: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus
kūzerīte Stipri izspūrusi, izjukusi, sprogaina frizūra.
kārties Stipri pūlēties.
kaulēt Stipri pūst (par vēju).
notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augu daļas) atdalās nost (par vēju).
notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
izdzanāt Stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) - par vēju.
izdzenāt Stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) - par vēju.
iegult Stipri pūšot, spiest (uz ko) - par vēju.
iegulties Stipri pūšot, spiest (uz ko) - par vēju.
cerūzis Stipri sacirtoti mati; arī izspūruši, izjukuši mati.
samocīties Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties; stipri, arī ilgāku, laiku mocīties, pūlēties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas.
čiknīties Stīvēties, pūlēties.
izplēsties Strādājot nomocīties, nopūlēties.
paplēsties Strādājot pamocīties, papūlēties.
pārsažņaugties Strādājot pārpūlēties.
knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
budžināties Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle); darboties ar ko sīku, nenozīmīgu.
timerēt Strādāt (ko smalku, bez lielas fiziskas piepūles).
čibināt Strādāt kādu nelielu darbu viegli, bez piepūles.
plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā.
plēst Strādāt, darboties strauji, arī ar pūlēm.
jemties Strādāt, darboties, pūlēties, parasti enerģiski.
kruķēties Strādāt, nopūlēties.
atelpoties Strauji elpot kādu brīdi (pēc fiziskas piepūles), līdz atgūst parasto elpošanas ritmu.
smurguļoties Strauji izelpojot, pūst ārā no deguna izdalījumus (degunu tīrot); šņaukāties.
izšķīst Strauji izklīst (piemēram, par pūli).
notraukt Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
grūt Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku pūli; izgrūt.
iegrūt Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) - par baru, pūli.
izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par baru, pūli.
izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par baru, pūli.
apstrāvot Strāvojot apņemt (par gaisu, smaržām u. tml.), appūst.
telderēt Streipuļot, klibot, pūlēties uz priekšu ar grūtībām - arī braukšus nelāgā ceļā.
pustula Strutains pūslītis (uz cilvēka ādas).
aknes Strutainu iekaisumu perēkļi ādas matu maisiņos un tauku dziedzeros (pinnes, pūtītes).
posa Strutas, pūžņi (acīs).
posāt Strutot, pūžņot (par acīm).
appūt Strutot, pūžņot (par iekaisušu ķermeni, tā daļu).
apčūlot Strutot, pūžņot.
apsūlāt Strutot, pūžņot.
struvēt Strutot, pūžņot.
SPO Studentu pūtēju orķestris.
Cucullia argentea sudrabainā kapucpūcīte
strūst Sūlāt, pūžņot.
strust Sūlāt, pūžņot.
barbets Suņu šķirne, īsto pūdeļu priekšteči, dzimtene - Francija.
Mamestra persicariae sūreņu dārzpūcīte
palmu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē ar palmu zaru rokās; pūpolsvētdiena
pūpolu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemēar palmu zaru rokā; pūpolsvētdiena (tulkojot izmantots tautai uzskatāmākais pūpolu zara jēdziens)
pārsasviesties Sviežot pārpūlēties.
uzsvilpēt Svilpojot panākt, ka sāk pūst (vējš).
Bovista plumbea svinpelēkais pūpēdītis
Surnia ulula svītrainā pūce
šampo Šampūns.
šampons Šampūns.
Melanogaster ambiguus šaubīgais zemespūpēdis
Phalaropus lobatus šaurknābju pūslītis
Splachnum sphaericum šaurpūslīšu mēslsūna
šautinieki Šautnieki - jaunieši, kas Pūpolu svētdienas vai Lieldienu rītā iet no mājas mājā, rituāli pērdami (šauzdami) gulētājus ar pūpolzariem un prasīdami par samaksu olas.
mazais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailurus fulgens"), jenotveidīgs dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un garu pūkainu asti, sastopams gk. Himalajos
vītols Šīs dzimtas ģints ("Salix"), ātraudzīgs divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem, koki un krūmi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, krūmus Latvijā sauc par kārkliem.
pūslene Šīs dzimtas ģints ("Utricularia"), daudzgadīgs lakstaugs ar neattīstītu sakņu sistēmu, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos, >180 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
krastvabole Šīs dzimtas suga ("Georyssus crenulatus"), ķermenis 1-2 mm garš, uzpūsts, melns, uz segspārniem palielu punktu rindas, dzīvo dažādu ūdeņu krastos, to ķermenis parasti klāts ar dūņu kārtiņu.
monoblefarīdas Šīs rindas dzimta ("Monoblepharidaeae"), saldūdens saprofīti, kas sastopami uz dažādu koku zariem vai cita substrāta, kur veido smalku pūkveidīgu, pelēcīgu vai brūnganu micēliju, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš.
aizsprosts šķērsām ūdens plūsmai ierīkota hidrotehniska būve, kas aiztur ūdens noteci un paaugstina ūdenslīmeni augšbjefā, veidojot ūdenskrātuvi; šādas būves ierīko ūdens enerģijas izmantošanai, kuģošanai, apūdeņošanai, ūdensapgādei, plūdu novēršanai; dambis
dietilamīns Šķidrs ptomaīns pūstošās zivīs.
vezikoklīze Šķidruma injicēšana urīnpūslī.
barbotēšana Šķidruma slāņa caurpūšana ar gāzi vai tvaikiem; izmanto sildīšanā, dzesēšanā, maisīšanā, absorbcijas un pārtvaices procesos.
antifungīns Šķidrums ēkas koka daļu pasargāšanai no pūšanas, ko izraisa ēku piepe.
spurgalains Šķiedrains, bārkstains, izspūris.
spurgulains Šķiedrains, bārkstains, izspūris.
šķiņa Šķīnis (6) - pūra nauda, ko panāksni šķiroties samet līgavai.
šnorinieks Šņorinieks - aptuveni 3 pūrvietu zemes īpašnieks.
endoplazmatiskais tīkls šūnas organoīds, ko veido ar membrānu norobežotu kanālu, pūšļu un cisternu sistēma; citoplazmatiskais tīkls
plātnīškomplekss Šūnas organoīds, ko veido ar membrānu norobežotu vakuolu, pūšļu un cisternu sistēma; Goldži komplekss.
Alpu rags šveiciešu tautas pūšamais mūzikas instruments, 1,5-2 m garš rags ar paplašinājumu lejasdaļā, ko pūšot atstutē pret zemi
zemvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras
virsvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš
neredzēt sauli tā nopūlēties ar darbu, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam; būt ļoti aizņemtam
vieglai Tā, ka (kas) ir veicams ar mazu piepūli.
ērti tā, ka darbību var veikt viegli, bez liekas piepūles
grūtai Tā, ka nepieciešamas lielākas pūles, vairāk darba.
lielpūre Tāda, kurai ir liels pūrs.
trīspūrvietu Tāds (lauksaimniecības produkcijas daudzums), kas iegūts no trim pūrvietām.
neagensīvs Tāds darbības vārds, kura nosauktā darbība netiek veikta ar gribas piepūli, ar nodomu.
nopietns Tāds, kā veikšanai ir nepieciešamas zināšanas, prasme, piepūle (par darbu, uzdevumu u. tml.); tāds, kas noris intensīvi, sistemātiski, mērķtiecīgi (par darbību).
vējains Tāds, kad pūš vējš (par laikapstākļiem, laikposmu).
noplucis Tāds, kam ir daļēji izkritis, izspūris apmatojums, apspalvojums.
pūkains tāds, kam ir daudz [pūku]{s:1776}; ļoti mīksts
pūkains Tāds, kam ir daudz [pūku]{s:1777}; tāds, kam kādas daļas (piemēram, lapas) klāj mīksti, smalki matiņi
krēpjains Tāds, kam ir gari, parasti izspūruši, mati (par cilvēkiem); ar gariem, parasti izspūrušiem, matiem (par galvu).
papulovezikulozs Tāds, kam ir papūlas un pūslīši.
papuloeritematozs Tāds, kam ir papūlas uz eritematoza pamata.
pūkveida Tāds, kam ir pūkas forma, veids.
pūkains tāds, kam ir pūkmati, dūnas
pūslīšveida Tāds, kam ir pūslīša 1 forma, veids.
vezikulozs Tāds, kam ir pūslīši vai kas sastāv no pūslīšiem.
pūšļveida Tāds, kam ir pūšļa forma, veids.
pūšļains Tāds, kam ir pūšļi (1).
pūcains tāds, kas atgādina pūci (vista vai gailis ar kuplu apspalvojumu ap knābi)
pujīgs Tāds, kas ātri pūst.
ekstracistisks Tāds, kas atrodas ārpus žultspūšļa, urīnpūšļa vai cistveida audzēja.
intracistisks Tāds, kas atrodas pūslī vai cistā.
intravezikāls Tāds, kas atrodas pūslī.
retrovezikāls Tāds, kas atrodas urīnpūšļa aizmugurē.
paravezikāls Tāds, kas atrodas urīnpūšļa tuvumā.
parvezikāls Tāds, kas atrodas urīnpūšļa tuvumā.
zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš.
histerocistisks Tāds, kas attiecas uz dzemdi un urīnpūsli.
sapro- Tāds, kas attiecas uz pūšanu, uz dzīvnieku un augu organismu atlieku trūdēšanu.
vezikospināls Tāds, kas attiecas uz urīnpūsli un muguras smadzenēm.
vezikorenāls Tāds, kas attiecas uz urīnpūsli un nierēm.
vezikouretrāls Tāds, kas attiecas uz urīnpūsli un urīnizvadkanālu vai to savienojumu.
vezikoperineāls Tāds, kas attiecas uz urīnpūsli un vēderplēvi.
vezikcintestināls Tāds, kas attiecas uz urīnpūsli un zarnām.
vezikointestināls Tāds, kas attiecas uz urīnpūsli un zarnām.
saprozoisks Tāds, kas barojas ar pūstošām vielām (protozoji).
saprofils Tāds, kas barojas no pūstošām vai nedzīvam organiskām vielām (mikroorganisms).
sūtonis Tāds, kas daudz guļ, miega pūznis.
pukinis Tāds, kas gatavots no dūnu, pūku spalvām.
holecistokinētisks Tāds, kas ierosina vai veicina žultspūšļa kontrakcijas.
lēts Tāds, kas ir izdarāms, iegūstams viegli, bez pūlēm; tāds, kam ir maza vērtība.
ķenkarainis Tāds, kas ir izspūris, pinkains.
papillārs Tāds, kas ir līdzīgs kārpai, pūslītim.
kavals Tāds, kas ir nevaldāms, spītīgs, uzpūtīgs.
saviesīgs Tāds, kas ir paredzēts, organizēts kādiem sabiedriskiem, parasti atpūtas, izklaidēšanās, pasākumiem.
spangains tāds, kas ir pārklāts ar pūslīšiem
pagrūts Tāds, kas ir veicams, realizējams ar samērā lielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu.
svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības.
pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus fiziskos spēkus (piemēram, pārguruma, pārmērīgas piepūles dēļ); tāds, kura dzīvības norises ir ļoti vājas.
pusmiris Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus (piemēram, fiziskas pārpūles vai liela pārdzīvojuma rezultātā).
saprogēns Tāds, kas izraisa pūšanu, trūdēšanu (par mikroorganismiem).
saprogēnisks Tāds, kas izraisa pūšanu, trūdēšanu.
cistoīds Tāds, kas līdzīgs pūslim vai cistai.
mazs Tāds, kas nav izvērsts, arī izpaužas vāji, neintensīvi (par darbību, norisi); tāds, kas neprasa daudz enerģijas, pūļu.
pasmags Tāds, kas noris, ko veic ar samērā lielu fizisku piepūli; pagrūts (1).
svaigs Tāds, kas radies no jauna, arī atjaunojies, piemēram, pēc atpūtas, miega (parasti par cilvēka fiziskajiem vai garīgajiem spēkiem).
smirdens tāds, kas sācis bojāties, trūdēt, pūt.
vezikulopapuiārs Tāds, kas sastāv no pūslīšiem un papulām.
vezikulopapulārs Tāds, kas sastāv no pūslīšiem un papulām.
vezikulopustulārs Tāds, kas sastāv no pūslīšiem un pustulām.
purinolītisks Tāds, kas šķeļ pūriņus.
grūts Tāds, kas veicams, realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu.
smags Tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt, tāds, kas prasa lielu psihisku piepūli; grūts (2).
smags Tāds, ko ir grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu; grūts (1).
viegls Tāds, ko nav grūti nokārtot, atrisināt, izlemt, apgūt; tāds, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
viegls Tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu.
ērts Tāds, ko var veikt viegli, bez liekas piepūles (par darbību); tāds, kad jūtas viegli, nepiespiesti, labi (par stāvokli).
pumpaiņš Tāds, kur ir pumpas, pūtes.
pūtains Tāds, kur ir pūtes (parasti par seju).
vējains Tāds, kur pūš vējš (par vietu, teritoriju).
pūšļains Tāds, kurā ir gaisa, gāzes pūslīši.
puvešains Tāds, kurā ir puveši (2); tāds, kas satur puvešus (2); pūžņains; strutains.
pūžņains Tāds, kurā ir pūžņi; tāds, kas satur pūžņus; strutains.
sasprindzināts Tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piemēram, par plānu, uzdevumu); saspriegts (2).
saspriegts Tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piemēram, par plānu, uzdevumu); sasprindzināts (3).
piespiests Tāds, kurā izpaužas lieks sasprindzinājums, lieka piepūle; neīsts, nedabisks.
grūts Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa lielu psihisku piepūli.
pasmags Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa samērā lielu psihisku piepūli; pagrūts (2).
pagrūts Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa samērā lielu psihisku piepūli.
vienkāršs Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, arī izpratnei, apguvei, izlemšanai nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle.
komplicēts Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle; sarežģīts.
sarežģīts Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle.
trīspūrvietu Tāds, kura platība ir trīs pūrvietas.
divpūru Tāds, kura tilpums ir divi pūri.
trīspūru Tāds, kura tilpums ir trīs pūri.
putas Tāds, kura uzbūvei viscaur ir raksturīgi ar gaisu, gāzi pildīti pūslīši, poras.
titānisks Tāds, kura veikšanai ir nepieciešams neparasti liels spēks, piepūle (par darbību); neparasti liels (par spēku, tā koncentrāciju).
putains Tāds, kurā viscaur ir daudz pūslīšu, poru.
nepateicīgs Tāds, par ko negūst pateicību, atzinību, tāds, kas neatlīdzina ieguldītās pūles, spēkus, zināšanas, neizraisa gandarījumu (parasti par darbu).
Pūņmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums.
Pūņumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums.
tanpura Tampūra - klasisks indiešu stīgu instruments; tambura.
tambura Tampūra - klasisks indiešu stīgu instruments; tanpura.
puraščarana Tantriska pūdža, ko izpilda tūlīt pēc iesvētīšanas; dažkārt tā var ilgt vairākas dienas.
platgalvis Tas (tāds) kam ir liela, plata galva, arī izspūruši mati.
linaks Tas, kam izspūruši mati.
lolojums Tas, kas ir kopts, izveidots, radīts ar pūlēm, rūpīgi.
tīrais (arī dzīves) sīkums Tas, kas ir paveicams viegli, bez piepūles.
nieka (arī smiekla) lieta Tas, kas neprasa piepūli.
smiekla (arī nieka) lieta Tas, kas neprasa piepūli.
haļava Tas, ko var dabūt par velti; tas, kas nāk ļoti viegli, nepiepūloties.
taurējiens Taures pūtiens.
pīpernieks Taurētājs, trompetes pūtējs.
zāģkode Tauriņu kārtas dzimta ("Incurvariidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 7-19 mm), galva pūkaini apmatota, saulmīļi, lido pavasarī un vasaras 1. pusē, Latvijā konstatēts 13 sugu.
stiebrkode Tauriņu kārtas dzimta ("Ochsenheimeriidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 10-16 mm), galva klāta ar atstāvošām, izspūrušām zvīņām, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas reti.
zīdtauriņš Tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints ("Antheraea"), pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
krāšņpūcīte Tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Plusiinae"), tauriņu priekšspārni ar metāliski spīdošu, zeltainu vai sudrabainu plankumveida zīmējumu, retāk bez tā, Latvijā konstatēta 21 suga.
kapucpūcīte Tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints ("Cucullia"), tauriņu priekšspārni šauri ar smailu galotni, spārnu plētums - līdz 52 mm, Latvijā konstatēts 15 sugu.
laukpūcīte Tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints ("Scotia"), tauriņu priekšspārni brūngani vai pelēcīgi, Latvijā konstatētas 7 sugas.
autographa Tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas krāšņpūcīšu apakšdzimtas ģints.
nātru zeltpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas krāšņpūcīšu apakšdzimtas suga ("Plusia chrysitis"), spārnu plētums 36-42 mm, priekšspārnu malas laukā un pie pamatnes zeltains zīmējums, kāpuri dzīvo uz nātrēm, panātrēm, sārmenēm
priežu pūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas suga ("Panolis flammea"), tauriņu spārnu plētums 26—35 mm, priekšspārni pelēkbrūni līdz ķieģeļsarkani, šķērsjosla sarkanbrūna, dzīslojums viegli sarmots, galos balts
smiltsvīķis Tauriņziežu dzimtas augs "Vicia villosa Roth.", gk. zaļbarībai un sienam, arī sēklai un zaļmēsliem; ziemas vīķi; pūkainie vīķi.
ho Tauta Indijā, dzīvo Orīsas štata ziemeļos un Biharas štata dienvidos, Čotanagpūras kalnos, valoda pieder pie mundu saimes, reliģija - hinduisma un animistisku ticējumu sajaukums.
malajieši Tauta, Malaizijas, Singapūras un Taizemes dienviddaļas pamatiedzīvotāji; īstie malajieši.
javieši Tauta; dzīvo gk. Javas salas centr. daļā (Indonēzijā); nedaudz dzīvo Malaizijā, Singapūrā; valoda pieder pie indonēziešu valodām; ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti).
malajieši Tautu grupa dienvidaustrumu Āzijā, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā, kā arī Malaizijā, Singapūrā, Brunejā); ticīgie - gk. musulmaņi.
hidrotehnika tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar ūdens kustības regulēšanu dabā, piemēram, nosusināšanu, apūdeņošanu, aizsardzību pret paliem u. tml.
rekreācija Telpa atpūtai, arī brīvā laika pavadīšanai.
dabas parks teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dabas ainavām), kas labiekārtota atpūtai, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto
sulfāta terpentīns terpentīns, ko izdala no sulfātcelulozes vārīšanas katlu nopūšanas gāzu kondensāta
klīrība Tieksme greznoties, patikt, uzpūtība.
krujāties Tiekties, censties, pūlēties.
censties Tiekties, pūlēties (ko darīt, sasniegt mērķi).
sabiedriskā kārtība tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību
dūnvilna Tievas, mīkstas smalkcirtotas vilnas šķiedras, kas sastāv no zvīņu slāņa un garozas (pūku vilna).
Tricholoma pardinum tīģeru pūkaine
izplaiksnīties Tikt aizpūstam, izzust, pāriet.
apkaukt Tikt apkārt ar pūlēm.
sagult Tikt ieguldītam, (kādā pasākumā), izmantotam (kādā nolūkā) - parasti par ievērojamiem līdzekļiem, pūliņiem.
krist no gaisa tikt iegūtam ļoti viegli, bez pūlēm, bez darba; rasties ne no kā.
iekrist mutē tikt iegūtam viegli, bez pūlēm, negaidīti
aptrausties Tikt kaut kam apkārt lēnām un ar pūlēm.
tīne Tilpuma mērs = 3 pūri = 9 sieki = 162 stopi = 208 litri = 720 riekšavas.
trešetnieks Tilpuma mērvienība - pūra trešdaļa.
akvedukts Tilts ūdensvada cauruļu, apūdeņošanas un hidroenerģētisko kanālu pārvadīšanai pāri aizām, upēm, ceļiem.
lauka pūtele tīruma pūtele
Filago arvensis tīruma pūtele
tumšā tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa nigricans"), tauriņu spārnu plētums - 32-36 mm
kviešu tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa tritici"), tauriņu spārnu plētums - 30-35 mm, kāpuri sastopami uz graudzāļu (arī kultūraugu) saknēm
euxoa Tīrumpūcītes.
kalmiks Tītars; uzpūtīgs, iedomīgs cilvēks.
Bobo-Dehkons Tjurku tautu mitoloģijā - kultūrvaronis, zemkopības aizgādnis, esot izgudrojis arklu un pirmais izdomājis ierīkot apūdeņošanas kanālus.
didžeridū Tradicionāls Austrālijas aborigēnu pūšaminstruments, atgādina flautu, tiek uzskatīts par pasaulē vecāko koka pūšaminstrumentu.
Heliophobus kitti tragantzirņu pūcīte
disrefleksija Traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā d., veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus. Raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu.
biliārā diskinēzija traucēta žultspūšļa pildīšanās un iztukšošanās
Cystopteris fragilis trauslā pūslīšpaparde
satrenkt Trencot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku trencot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku trenkājot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
tretnieks Trešdaļa pūra jeb 1 sieks = \~15-16 kg.
satriekt Triecot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku triecot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
foksis Troksnis, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu.
vaiska Trokšņains pūlis.
taurinieks Trompetists, raga pūtējs.
cistoenterocēle Trūce, kuras maisā atrodas daļa urīnpūšļa un zarna.
histerocistocēle Trūce, kuras maisā atrodas dzemde un urīnpūslis vai to daļas.
cistoepiplocēle Trūce, kuras maisā atrodas taukplēve un daļa urīnpūšļa.
tresēt Trūdēt, pūt.
pārtrepēt Trūdot, pūstot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
trepēt Trunēt, sausi pūt.
tenorrags Tubas veida pūšams misiņa mūzikas instruments (ar ventiļu mehānismu), bieži izmanto militārajos orķestros.
bombasts Tukša uzpūsta runa.
žulga Tulzna, pampums, pūte, čulga.
pūzna tulzna, pūte; skabargas izraisīta čūla
kūtaļa Tulzna, pūte.
timbāt Tūļāties, smagi stiept; ar grūtībām vilkties, ar lielām pūlēm kaut ko nest.
Euxoa nigricans tumšā tīrumpūcīte
rēzēt Turēt nekustīgi, atpūtināt.
rekreatīvais tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir atjaunot cilvēka fizisko un garīgo potenciālu, racionāli izmantojot dabiskos un mākslīgos atpūtas un atveseļošanās resursus
izklaidnieks Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs; uz kruīzu kuģiem animators tiek saukts par sociālo vai kruīza direktoru vai virsnieku, bet kūrortos - par izklaides direktoru; animators.
animators Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs.
izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija.
apūdeņojums Ūdens, ar ko apūdeņo.
Tartāra ezers ūdenskrātuve Irākā, Tigras un Eifratas starpupes rajonā, platība - līdz 3400 kvadrātkilometriem, garums - līdz 100 km, piepilda Tigras ūdeņi, izveidota 1957.-1976. g., lai novērstu plūdus Bagdādē un apūdeņotu laukus
Abāspūra ūdenskrātuve ūdenskrātuve Irānā (_'Abbāspūr Reservoir_), Hūzestānas ostānā, Kārūnas upē.
herpes Ūdeņainas pūtītes uz ādas vai gļotādas; izraisa vīruss, gk. ap muti (herpes labialis) un dzimumorgāniem (herpes genitalis).
Draa Upe Āfrikas ziemeļrietumos, Marokā, garums 1150 km, sākas Augstā Atlasa dienvidu nogāzē, pastāvīga tece 200 km (gandrīz visu ūdeni izmanto apūdeņošanai), Atlantijas okeānu sasniedz tikai kalnu sniega kušanas periodā.
Džeimsa Upe ASV, Misūri kreisā krasta pieteka, gareums - 1142 km, tek gar Lielo līdzenumu austrumu malu, uzplūdieni pavasarī un vasarā (lietus), izmanto apūdeņošanai; Dakota.
Tāpi Upe Indijā ("Tāpi"), Indostānas pussalas ziemeļrietumos, garums - 720 km, sākas Satpūras kalnos, ietek Arābijas jūras Khambhātas līcī.
Rāvi Upe Indijā un Pakistānā, Činābas lielākā kreisā krasta pieteka, garums - 725 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, musonu režīms, uzplūdieni vasarā, izmanto apūdeņošanai, noteci regulē aizsprosti.
Damodara Upe Indijā, garums 580 km, sākas Čotanagpūras plato, ietek Gangas attekā Hugli, musonu režīms, pali vasarā.
Atraka upe Irānā un Turkmenistānā (_Atrak, Rūd-e_), daļēji robežupe, garums - 669 km, sākas Kopetdagā, palu laikā ietek Kaspijas jūrā (pārējā laikā visu ūdeni izmanto apūdeņošanai)
Sefīdrūda Upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai.
Andersona upe Kanādā (_Anderson River_), Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālas daļas ziemeļos. ietek Boforta jūras Liverpūles līcī
Lepsi Upe Kazahstānā, garums - 417 km, sākas Džungārijas Alatau ziemeļu nogāzes ledājos, tek pa Semirečjes stepēm un smiltājiem, kur to intensīvi izmanto apūdeņošanai, ietek Balhaša ezera austrumu daļā, kas daļēji izžūst.
Šu Upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 1186 km, satekupes Džuanarika un Kočkora sākas no Iekšējā Tjanšana ledājiem, ūdeņus plaši izmanto apūdeņošanā un upe izsīkst Aščikola ieplakā, nesasniedzot Sirdarju.
Kuršaba Upe Kirgizstānā, Karadarjas kreisā krasta pieteka, garums 157 km, sākas Altaja grēdas ziemeļu nogāzē, vasarā bieži lejtecē izsīkst, jo ūdens tiek izmantots apūdeņošanai.
Žosuja Upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi.
Ribla upe Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā, ietek Īrijas jūrā starp Blekpūlu un Sautportu
Singapūra Upe Singapūras salā.
Čirčika Upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pieteka, veidojas satekot Piskomai un Čatkalai, garums 173 km (kopā ar Čatkalu - 413 km), sniegūdeņu pieplūde, izmanto enerģētikā un apūdeņošanai.
Spūlis Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Spūles" nosaukuma variants latgaliski.
mīža Urinētājs, urīnpūslis.
mīžņa Urinētājs, urīnpūslis.
cistektāzija Urīnizvadkanāla membranozās daļas izgriešana un urīnpūšļa kakliņa iestiepšana, lai izņemtu urīnpūšļa akmeņus.
prostatocistīts Urīnizvadkanāla prostatas daļas un urīnpūšļa iekaisums.
litektāzija Urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slēdzēja paplašināšana, lai izņemtu akmeni.
meiznīks urīnpūslis
pūta urīnpūslis
meizaļniks Urīnpūslis.
mīzalnieks Urīnpūslis.
mīzalpūslis Urīnpūslis.
mīzeklis Urīnpūslis.
litolapaksija Urīnpūšļa akmens sasmalcināšana un drumslu izskalošana.
litotrēze Urīnpūšļa akmens urbšana ar speciālu instrumentu.
cistolīts Urīnpūšļa akmens.
elektrolitotrītija Urīnpūšļa akmeņu skaldīšana ar elektrisko strāvu.
paracistīts Urīnpūšļa apaudu iekaisums.
cistatrofija Urīnpūšļa atrofija.
kolpocistotomija Urīnpūšļa atvēršana caur maksti.
cistoptoze Urīnpūšļa gļotādas daļas noslīdēšana urīnizvadkanālā.
cistīts Urīnpūšļa gļotādas iekaisums.
miksocistīts Urīnpūšļa gļotādas iekaisums.
proktocistotomija Urīnpūšļa griezums no taisnās zarnas puses.
cistoshīze Urīnpūšļa iedzimta šķeltne.
kistīts Urīnpūšļa iekaisums.
urocistīts Urīnpūšļa iekaisums.
cistoskopija Urīnpūšļa iekšējās virsmas aplūkošana ar īpašu endoskopu - cistoskopu.
cistouretroskopija Urīnpūšļa iekšienes un urīnizvadkanāla mugurējās daļas apskate ar endoskopu.
urīnkanāls Urīnpūšļa izvads, kas sākas urīnpūšļa kaklā, tēviņiem, savienojoties ar sēklvadu, veido urogenitālo kanālu, mātītēm atrodas iegurņa dobumā ventrāli no maksts.
cistoplēģija Urīnpūšļa paralīze.
cistoplenija Urīnpūšļa paralīze.
cistopeksija Urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas kā pūšļa trūces ārstēšanas paņēmiens.
vezikofiksācija Urīnpūšļa piešūšana pie vēdera sienas.
cistoplastika Urīnpūšļa plastiska operācija.
cistorekse Urīnpūšļa plīsums.
cistelkoze Urīnpūšļa pūžņošana.
cistogramma Urīnpūšļa rentgenogramma pēc kontrastvielas ievadīšanas.
kistalgija Urīnpūšļa sāpes.
vezikoureterālais atvilnis urīnpūšļa satura atvilnis uz urīnvadiem
cistocēle Urīnpūšļa sienas noslīdējums kopā ar maksts priekšējo sienu.
cistorāfija Urīnpūšļa sienas sašūšana.
litoklizma Urīnpūšļa skalošana akmeņu šķīdināšanai vai aizvākšanai.
cistoklīze Urīnpūšļa skalošana.
trigonīts Urīnpūšļa trijstūra iekaisums.
uretrotrigonīts Urīnpūšļa trīsstūra (parasti priekšējā segmenta) un pieguļošas urīnizvadkanāla daļas iekaisums.
kolpocistocēle Urīnpūšļa trūce ar maksts priekšējās sienas izkrišanu.
cistopielīts Urīnpūšļa un nieres bļodiņas iekaisums.
cistopielogrāfija Urīnpūšļa un nieres bļodiņas rentgenogrāfija.
cistouretrīts Urīnpūšļa un urīnizvadkanāla iekaisums.
cistouretrogrāfija Urīnpūšļa un urīnizvadkanāla rentgenogrāfija.
cistouretrogramma Urīnpūšļa un urīnizvadkanāla rentgenuzņēmums pēc kontrastvielas ievadīšanas.
cistoureterīts Urīnpūšļa un urīnvadu iekaisums.
cistoureterogramma Urīnpūšļa un urīnvadu rentgenuzņēmums.
cistopielonefrīts Urīnpūšļa, nieres bļodiņas un nieres parenhīmas iekaisums.
cistoureteropielonefrīts Urīnpūšļa, urīnvada un nieres bļodiņas un nieres vienlaicīgs iekaisums.
cistoureteropielīts Urīnpūšļa, urīnvada un nieru bļodiņas iekaisums.
kolpouretrocistotomija Urīnvada atveres atvēršana, izgriežot caur urīnpūšļa un maksts sienu.
ureteroneocistostomija Urīnvadā distālā gala pārstādīšana urīnpūslī jaunā vietā.
ureterīts Urīnvadā pūšļa gala iekaisums.
ureterovezikostomija Urīnvada reimplantācija pūslī.
ureterotrigonosigmoidostomija Urīnvadu implantācija S veida zarnā kopā ar urīnpūšļa trīsstūri.
ureteroskopija Urīnvadu izmeklēšana ar endoskopu, ko pa urīnizvadkanālu caur urīnpūsli ievada urīnvadā.
mežģis uzdevums, kas no izpildītāja prasa piepūli, lai nonāktu līdz nevainojami pareizam izpildījumam vai atrisinājumam
furmas Uzgaļi (caurules), kas iemūrētas stāvcepļos, domnās vai citās kausējamās krāsnīs un paredzētas saspiesta gaisa vai skābekļa iepūšanai.
apurbināt Uzirdināt ar pūlēm (arot vai rokot).
izkušināt Uzirdināt, piepūst.
katapazma Uzkaisāms pulveris, pūderis.
pūkojums Uzkaista pūku kārta (piemēram, uz auduma).
benzīna uzpildes stacija uzņēmums ar speciālu iekārtu un ēku kompleksu degvielas un eļļu glabāšanai un spēkratu uzpildīšanai (ēku kompleksā var būt arī veikals, atpūtas telpas u. c.)
sapust uzpampt, uzpūsties
izpumpt Uzpampt, uzpūsties.
uzpūderēties Uzpūderēt savas ķermeņa daļas (parasti seju), parasti mazliet.
apdvest Uzpūst (dvašu, elpu).
piepūst Uzpūst (dzīvnieku).
uzdvašot Uzpūst (par vēju, gaisa pūsmu).
piespundēt Uzpūst (vēderu).
uzspundēt Uzpūst (vēderu).
uzdūlēt Uzpūst dūmus (ar dūlāju).
uzdvest Uzpūst elpu (kādam, kam).
apdvašot Uzpūst elpu.
uzdvašot Uzpūst elpu.
izērkulēt Uzpūst kā ērkuli.
svipstēt Uzpūst liesmu no oglēm.
svipt Uzpūst liesmu no oglēm.
ružģēt Uzpūst uguni, bikstīt ogles.
ružģināt Uzpūst uguni, bikstīt ogles.
saspanderēt Uzpūst; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
Hydrobia ventrosa uzpūstā hidrobija
Brachythecium turgidum uzpūstā īsvācelīte
Gymnocolea inflata uzpūstā kailkausīte
Lobelia inflata uzpūstā lobēlija
Rhizina undulata uzpūstā saknene
Lophozia ventricosa uzpūstā smaillape
Calystegia inflata uzpūstais dižtītenis
Carex rostrata uzpūstais grīslis
pudeļgrīslis Uzpūstais grīslis ("Carex rostrata").
Hydrobia stagnalis uzpūstās hidrobijas "Hydrobia ventrosa" nosaukuma sinonīms
Rhizina inflata uzpūstās saknenes "Rhizina undulata" nosaukuma sinonīms
izapūsties Uzpūsties (par vēderu).
piebangāties Uzpūsties, piepampt.
izkūkt Uzpūsties, pietūkt.
izkūkties Uzpūsties, pietūkt.
kūkt Uzpūsties, pietūkt.
kūkties Uzpūsties, pietūkt.
sapausties Uzpūsties, uzpampt, pacelties.
piepangot Uzpūsties, uzpampt.
izbliezties Uzpūsties.
piespugt Uzpūsties.
uzdumpēties Uzpūsties.
uzpumpēties Uzpūsties.
pūkšīgs uzpūsts un mīksts (par maizi)
sārņu tufs uzpūsts, porains materiāls, ko iegūst, strauji dzesējot metalurģiskos sārņus; lieto par vieglo betonu pildvielu
pūsus uzpūšanās
piespuga Uzpūšanās (vēdera).
timpanitis Uzpūšanās, govju un sīklopu.
soufflet Uzpūtenis.
izspildzība Uzpūtība, izlepšana.
uzpūtīgums Uzpūtība.
sabliezis Uzpūties, piebriedis.
pūcspieģelis Uzpūtīga persona.
blazēts Uzpūtīgi vienaldzīgs.
elefants Uzpūtīgs cilvēks.
ceizuks Uzpūtīgs, iedomīgs cilvēks.
pārprātīgs uzpūtīgs, lielīgs
augstdegunīgs Uzpūtīgs, lielīgs.
šķestrs Uzpūtīgs, lielīgs.
pūtielis uzpūtīgs, vārīgs cilvēks, kas ātri jūtas apvainots
pintiķīgs Uzpūtīgs.
inflācija Uzpūtums; kādas daļas vai orgāna izstiepšana, piepildot to ar gāzi vai šķidrumu.
uzdūdot Uzspēlēt (kādu pūšamo mūzikas instrumebtu).
uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu).
uzragot Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu).
Pakrāces dzirnavezers uzstādināts ezers Pakrāces upē Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 1 ha, garums — 0,5 km, lielākais platums — 0,1 km, lielākais dziļums — 3,5 m, dzirnavu ēka pārbūvēta atpūtas vajadzībām; Pokrāces dzirnavezers
uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (apavus, apģērbu).
uzvazāties Uzvilkties, ar lielu piepūli uzkāpt.
sadabūt Uzzināt, parasti ar pūlēm.
gružvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Cholevidae syn. Catopidae"), pasaulē konstatēts >1000 sugu, Eiropā - 680 sugu, Latvijā diezgan maz pētītas, konstatēts 12 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai iegareni ovāls, 1-9 mm garš, dzīvo zem akmeņiem, grauzēju alās, pie nelielu dzīvnieku līķiem vai pūstošām sēnēm, skudru pūžņos, zem vecās kūlas, meža zemsegā.
spraugložņa Vaboļu kārtas dzimta ("Colydiidae"), \~1650 sugu, maz pētīta, Latvijā konstatētas 6 sugas, vaboļu ķermenis 1,3-7,5 mm garš, iegareni ovāls, saplacināts, satopamas gk. zem koku mizas, koksnē, dažas sugas - skudru pūžņos, kompostā, augsnē.
sarvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lagriidae"), Latvijā konstatēta 1 suga; pūkainīšu dzimta.
skudrvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Monotomidae"), ķermenis neliels, izstiepts, 1,3-3 mm garš, sarkandzeltens līdz brūnmelns, dzīvo gk skudru pūžņos, Latvijā maz pētīta, konstatētas 3 sugas.
vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē.
pundurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scydmaenidae"), iegarenas 0,8-2 mm vaboles ar pūkainu virspusi, sastopamas zem trūdošiem augiem, sūnām, akmeņiem, skudru pūžņos, plēsīgas, pārtiek nokolembolām u. c. sīkiem kukaiņiem, >1600 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
sarainīši Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Corticaria"), vaboles ar iegarenu 1,5-3 mm garu brūnu vai melnu ķermeni, dzīvo uz piepēm u. c. sēnēm, pūstošos kokos, skudru pūžņos, Latvijā konstatētas 9 sugas.
krokainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Enicmus"), Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu kermenis 1,0-2,2 mm garš, plakans, brūns līdz brūnganmelns, sastopami uz piepēm u. c. sēnēm, putnu ligzdās, kūtīs (uz pūstošām organiskām atliekām).
pūzdupūzdamās Vairākkārt atpūzdamās.
pūzdupūzdamies Vairākkārt atpūzdamies.
pūzdupūzdams Vairākkārt atpūzdamies.
kaukāt Vairākkārt aukaini pūst, radot nevienmērīgu stieptu skaņu (par vēju).
staipīties Vairākkārt nesot, ceļot u. tml., ļoti pūlēties.
staipīt (arī snaikstīt) kaklu vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt
putvista Vairāku pūču sugu nosaukums tautā.
krāt Vairot (parasti darba, pūļu rezultātā).
linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā.
pogone Valahu laukuma mērs = 144 parščinas = 49,895 āri = 1,344 pūrvietas.
bozties Valbīties, ja cilvēkam ir liela fiziska piepūle (par acīm).
gleijāties Valstīties, atpūsties.
masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem
raibināt Vārdot, pūšļot (vairākkārt riebt).
vervēt Vārdot, pūšļot.
mēles mežģis vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
Spūlis Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Spūles" nosaukums latgaliski.
telšu pilsētiņa vasaras atpūtai speciāli iekārtota vieta ar teltīm
etēsiji Vasarīgi Egejas jūras ziemeļvēji Grieķijā, kas pūš katru gadu noteiktā laikā un atnes skaidru sausu laiku.
bādnieks Vasarnieks, atpūtnieks (pie jūras, ūdeņiem).
vēdas Vēcieni, to radīta gaisa pūsma; (vēja) pūsma.
flatulence Vēdera uzpūšanās ar biežu zarnu gāzu izplūdi.
vīvele Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam, arī aitai, cūkai.
vīvaļas Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
vīvules Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
mezocista Vēderplēves kroka, kas piestiprina žultspūsli pie aknām.
ķēkatoties Veidot ķēkatu, ciešu pūli.
pūkot Veidot pūkas (par augiem).
varioloīda Vēja bakas, vēja baku pūtīte.
deflācija Vēja noārdošā ģeoloģiskā darbība, novērojama gk. tuksnešos un piekrastu joslās; no sairušiem iežiem un to plaisām vējš izpūš irdeno materiālu un pamazām noārda lielus tuksnešu klintājus.
vēja pūta vēja pūsma
pūtiens vēja pūsma
dūsma Vēja pūsma, brīze.
congs Vēja pūsma.
vējpūsma Vēja pūsma.
vējpūta Vēja pūsma.
pūtis Vēja pūsmas.
zūziens Vēja pūtiens.
barhans vēja sapūsta un veģetācijas nenostiprināta birstošu smilšu pusmēness vai sirpja formas kāpa tuksnešainā apvidū ar garu, lēzenu nogāzi vēja pusē un īsu, stāvu aizvēja nogāzi
pilnvējš Vēja virziens, kas pūš peldlīdzeklim tieši no pakaļgala (10 grādu uz vienu vai otru pusi no diametrālās plaknes).
kaitbords Vējdēlis, kuram buras vietā izmanto pūķi.
sīnaks vējiņš, vēja pūsma
sausvējš vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu relatīvo gaisa mitrumu, lielu mitruma trūkumu; sauspūtis
nakts brīze vējš, kas pūš no atdzisušās sauszemes uz jūru
dienas brīze vējš, kas pūš no jūras uz sasilušo sauszemi
virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
sānu vējš vējš, kas pūš peldlīdzeklim no sāniem (dvarsā)
dvarsa vējš vējš, kas pūš perpendikulāri jahtas diametrālajai plaknei
bakštagvējš Vējš, kas pūš vairāk no aizmugures nekā no sāniem, apmēram 120-160 grādu virzienā pret jahtas kursu.
sānvējš Vējš, kas pūš virzienā uz (kā) sāniem.
Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas
atšaudināt Vēlēt atpūtu, atpūsties, atpūtināt.
smuts Velns, pūķis; nelabais.
sist vēju ar dūri velti mēģināt ko darīt, velti pūlēties
izgalēties Veltīgi nopūlēties, nomocīties.
ķencēties Veltīgi nopūlēties, tūļāties.
nočūbāties Veltīgi nopūlēties.
uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
limfogranuloma Venēriskā limfogranuloma - slimība, kuras izraisītājs ir "Chlamydia trachomatis": nedēļu pēc inficēšanās uz dzimumorgāniem veidojas primārafekts (pūslītis vai papula) vai arī attīstās uretrīts; vīriešiem pēc 2-4 nedēļām parasti izveidojas "bubo inguinalis" ar strutojošām fistulām; sievietēm iekaisums aptver audus ap maksti un taisno zarnu; bieži attīstās ģenitālā un anorektālā apvidus elefantiāze.
atpūtnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
vēsot Vēsi pūst.
vāsma Vēsma, vēja pūsma.
trilināt Vest (ar pūlēm, piespiedu kārtā).
zombijs Vestindijas un ASV dienvidu iedzīvotāju (melnādaino, indiāņu) pagāniskajos ticējumos - svētais pūķis, dievišķais pitons.
jūdze vēsturiska garuma mērvienība, kas līdz 19. gs. sākumam bija galvenais ceļa mērs, sākotnēji apzīmēja attālumu, ko varēja nobraukt bez zirga atpūtināšanas, t. i. izjūgšanas, Livonijas kara laikā Latvijas teritorijā lietotās jūdzes garums bija 6,3-7 km
Mezopotāmija vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā; viens no senākajiem civilizācijas centriem ar attīstītu apūdeņojuma zemkopību un augstu kultūru: Divupe
Cucullia artemisiae vībotņu kapucpūcīte
bobteils Vidēja lieluma ganu suns ar garu, pūkainu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
Utricularia intermedia vidējā pūslene
olifants Viduslaiku varoņeposos - Rolanda pūšamais rags; vēlāk - ziloņkaula medību vai dzeramais rags, izgreznots un ietverts dārgmetālā.
dvesma Viegla (vēja) pūsma, viegls vējš; vēsma.
dvesma Viegla gaisa strāva, plūsma, pūsma.
variolācija Vieglas baku formas pūslīšu satura iepotēšana veselam cilvēkam, lai to imunizētu.
džezs Vieglās mūzikas orķestris, kura pamatsastāvā ietilpst īpaši pūšamie un sitamie instrumenti.
iedvesties Viegli nopūsties.
kā zaķis viegli, bez lielām pūlēm (iznīcināt, sagūstīt)
kā no zara noraujams viegli, bez lielām pūlēm iegūstams
nospiest kā blakti viegli, bez lielām pūlēm panākt kāda bojāeju, padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt
ar vieglu roku viegli, bez lielām pūlēm; pavirši
kā rotaļādamies viegli, bez lielas piepūles
kā sakārnis viegli, bez lielas piepūles
kā rotaļādamies (arī rotaļājoties) viegli, bez piepūles
kā spēlēdamies (arī spēlējoties, rotaļādamies, rotaļājoties) viegli, bez piepūles
kā pa smieklam viegli, bez piepūles; nenopietni, pa jokam
smiekla (arī nieka) lieta Viegli, bez piepūles.
kā sprūdzenis viegli, veikli, bez pūlēm
dvesma Viegls (elpas, nopūtas) izdvesums.
akmens vate viegls, ķīmiski stabils, nedegošs termoizolācijas materiāls, ko izgatavo no izkausētas akmensmasas, izpūšot diegveida šķiedru; lieto termoizolācijai celtniecībā, rūpniecībā
žultsdzinējs viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā
kardiotrasts Viela, ko lieto intravenozi par kontrastlīdzekli, rentgenoloģiski izmeklējot nieru bļodiņas, urīnvadus, urīnpūsli, kā arī asinsvadus un sirdi.
putas Viela, vietu maisījums, kura uzbūvei viscaur ir raksturīgi ar gaisu, gāzi pildīti pūslīši, poras.
antiseptikas Vielas, kas aizkavē pūšanu, mikrobu attīstību.
nitrozamīni Vielas, kas veidojas slāpekļskābei iedarbojoties uz otrējiem amīniem, var būt dažu kosmētikas produktu un šampūnu sastāvā, var izraisīt daudzas vēža formas.
dzidrinātāji Vielas, ko ievada stikla šihtā, lai stikla masu kausēšanas beigās atbrīvotu no gāzu pūslīšu ieslēgumiem; biežāk lietotie dzidrinātāji ir trīsvērtīgie arsēna un antimona oksīdi, nātrija un amonija nitrāti.
angami Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
ao Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
loti Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
rengmi Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
semi Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
leikomaīns Viena no slāpekli saturošām bāzēm, kas veidojas organismā normālā vielmaiņā atšķirībā no ptomaīna, kas veidojas pūšanas gaitā.
velotūrisms Viena no specializētā un aktīvā tūrisma formām - vairāku dienu ceļošana ar velosipēdu pa noteiktu maršrutu aktīvās atpūtas un izziņas nolūkā, parasti ainaviski gleznainos apvidos.
tedžass Viena no tatvām - oranžs vienādmalu trīsstūris ar smaili uz augšu - alķīmijas un rituālās maģijas, smalkā elementa "uguns" un manipūra čakras simbols.
lauksardze Viena vai divas strēlnieku nodaļas, kas apsargā atpūtā novietota karaspēka apakšvienību, daļu.
reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu vai mēlīšu kopa taustiņu pūšamam vai mēlīšu instrumentam (piemēram, ērģelēm, harmonijam, akordeonam u. c.).
stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu; šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments.
kolpocistīts Vienlaicīgs maksts un urīnpūšļa iekaisums.
uretrocistīts Vienlaicīgs urīnizvadkanāla un urīnpūšļa iekaisums.
nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu vienlaikus ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādus labumus
izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
izpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> izpūst (1).
uzpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (1).
uzpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (2).
pūtiens Vienreizēja skaņa, kas rodas, spēlējot pūšamo mūzikas instrumentu
apūdeņojuma deva vienreizējais ūdens daudzums kubikmetros viena hektāra apūdeņošanai
pūrnesis Viens (parasti no vairākiem) līgavas pavadoņiem, kas pārvieto pūru uz jaunajām mājām.
vermikulītbetons Viens no īpaši viegla betona veidiem: tajā pildītājs ir uzpūsts vermikulīts; izmanto būvniecībā siltumizolācijas un skaņu izolācijas nodrošināšanai.
tetrametilendiamins Viens no ptomaīniem jeb pūšanas indēm, saukts arī putrascīns, vāji indīga viela, dažu slimību gadījumos sastopams arī urīnā.
pansionāts Viesnīca atpūtniekiem.
lakta Vieta koku zaros vai speciāli izpītās vijās putnu vai pērtiķu atpūtai džungļos.
laundžs Vieta, kur atpūsties, pavadīt laiku mierīgi un nesteidzoties; elektroniskās mūzikas stils, atpūtas salonu mūzika.
skudriens vieta, kur ir daudz skudru pūžņu
pūdētava vieta, laukums pūdēšanai (humusa uzkrāšanai)
kalnu-ieleju vējš vietējais vējš; veidojas nevienmērīgas kalnu un ieleju sasilšanas un atdzišanas rezultātā – dienā pūš no ielejas gar kalnu nogāzi uz augšu, bet naktī – pretējā virzienā
stūķēt Vilkt, ģērbt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
ķemberēt Vilkties, grūti pūlēties.
pusrupjā vilna vilna ar pūku, pārejas un akota šķiedrām, kuru smalkums 34–40 μm, garums 50–200 mm; lieto zemākas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai
rupjā vilna vilna ar pūku, pārejas, akotu un mirušā mata šķiedrām, smalkums 40–67 μm, garums 10–250 mm, viszemākās kvalitātes vilna
pussmalkā vilna vilna ar rupjākām pūku šķiedrām un pārejas šķiedrām, smalkums – 25–35 μm, garums 40–150 mm; lieto smalkiem trikotāžas izstrādājumiem un smalku uzvalku un kleitu audumu ražošanai
pūslīšēde Vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīga nieze, apsārtums, sīku pūslīšu veidošanās.
parastais herpess Vīrusu slimība, ko ierosina parastais herpesvīruss; pūslīšu lokalizācija visbiežāk uz lūpām, dzimumorgāniem, uz radzenes.
rumbs Virziens no kura pūš vējš.
durt Virzīt (kur iekšā), parasti ar piepūli (ko asu, smailu).
durt Virzīt (miesā, ķermenī), parasti ar triecienu, piepūli (piemēram, adatu, nazi), radot sāpes, ievainojumu.
nodabūt Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
spraukties Virzīties (pa ko šauru, starp ko), parasti ar pūlēm, grūtībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
bīdīties Virzīties (parasti ar piepūli), cenšoties pārvarēt kādu šķērsli.
stiepties Virzīties ar pūlēm, grūtībām (parasti, ko smagu velkot, nesot).
pistons Virzulis ar pogu, ko spēles laikā nospiež ar pirkstu (dažiem metāla pūšamiem instrumentiem).
aptrapēt Visapkārt iepūt.
darba diena visas dienas, izņemot nedēļas atpūtas dienas un likumā noteiktās svētku dienas
rāpties (arī līst) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt)
līst (arī rāpties) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt)
sisties (vai) nost visiem spēkiem pūlēties, censties (ko paveikt, realizēt)
lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
līst no ādas laukā visiem spēkiem pūlēties, pārmērīgi censties (ko realizēt, paveikt); darīt gandrīz neiespējamo
saprēmija Vispārēja smaga intoksikācija, ja asinīs iekļūst pūšanas baktēriju produkti.
iepūtība Vispārināta īpašība --> iepūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
puķainums Vispārināta īpašība --> pūkains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pūkainums Vispārināta īpašība --> pūkains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pūkainums Vispārināta īpašība --> pūkains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pūkainums Vispārināta īpašība --> pūkains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
uzpūtība Vispārināta īpašība --> uzpūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pūšņi viss, kas pūst
Ārjāvarta vissenāko indoāriešu cilšu apdzīvoto teritoriju nosaukums Indostānas pussalas apvidum Lielajā Ziemeļindijas līdzenumā no jūras līdz jūrai austrumos un rietumos un no Himalajiem ziemeļos līdz Vindjas un Satpūras kalniem dienvidos; senindiešu mitoloģijā - zeme, kur norisinās teiksmainie mitoloģiskā laika notikumi
pūce Vista, kuras galva atgādina pūces galvu.
tuba viszemākā reģistra metāla pūšamais mūzikas instruments ar ventiļu mehānismu
pūpola Vītolu dzimtas augu spurdze; arī pūpolu zars.
verba Vītolu dzimtas augu spurdze; arī pūpolu zars.
vermikulīts vizlas tipa minerāls, hidratizēts magnija alumosilikāts Mg~3~(AlSi)~4~O~10~(OH)~2~4H~2~O; ugunsizturīgs būvmateriāls un siltumizolācijas materiāls; karsēts ievērojami uzpūšas
calvatia Zaķpūpēži.
kātainais zaķpūpēdis zaķpūpēžu suga ("Clavatia excipuliformis")
parastais zaķpūpēdis zaķpūpēžu suga ("Clavatia utriformis")
pūšana zāļu gatavošana pūšļojot
enterocistocēle Zarnas un urīnpūšļa trūce.
holecistokinīns Zarnu gļotādas hormons, kas veicina žultspūšļa kontrakcijas.
kolicistīts Zarnu nūjiņu ierosināts urīnpūšļa iekaisums.
kolicistopielīts Zarnu nūjiņu ierosināts urīnpūšļa un nieru bļodiņas iekaisums.
zeltvilnas Zeltvilnas aunāda - grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis.
Orthotrichum pumilum zemā pūkcepurene
fagots Zema reģistra koka pūšamais mūzikas instruments ar vārstuļu sistēmu un divkāršu mēlīšu iemutni.
suzafons zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā; līdzīgs helikonam, bet atšķiras zvana novietojums - tas ir uz sāna
helikons Zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā.
bohara Zemes apūdeņojama zemes īpašuma robežās, galvenokārt Vidusāzijā, kurās audzē lauksaimniecības kultūras bez papildu laistīšanas.
valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc.
valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc.
hidromeliorācija Zemes platību ūdensbilances uzlabošana, ko veic, tās nosusinot vai apūdeņojot.
Tricholoma terreum zemes pūkaine
irigācija Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi; apūdeņošana.
melanogasteraceae Zemespūpēžu dzimta.
melanogaster Zemespūpēžu dzimtas ģints.
šaubīgais zemespūpēdis zemespūpēžu suga ("Melanogaster ambigus")
raibais zemespūpēdis zemespūpēžu suga ("Melanogaster variegatus")
apūdeņojumzemkopība Zemkopība sausa klimata apgabalos, kur tā iespējama tikai regulāri veicot mākslīgu apūdeņošanu.
voloks zemnieka apstrādāšanai ierādīta muižas aramzemes vai pļavu platība (aptuveni 3 pūrvietas)
pušelnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (19. gs. ap 75-110 ha jeb 200-300 pūrvietas).
žurnālu galds zems galds, lietojams atpūtas zonā
ofikleīde Zems pūšamais instruments ar klapēm.
slēns Zems, slapūksnējs, avoksnējs.
flešmobs Zibakcija - performances veids, kuras dalībnieki, parasti liels cilvēku pūlis sapulcējas vienā vietā, veic neparastas darbības un tūlīt pēc izklīst.
Scotia segetum ziemāju laukpūcīte
Tulostoma brumale ziemas kātpūpēdis
Tulostoma mammosum ziemas kātpūpēža "Tulostoma brumale" nosaukuma sinonīms
Kanādas mēnešsēkļi Ziemeļamerikas izcelsmes kokveida liāna ("Menispermum canadense"), kāpelē 4-5 m augstu, kāts lapas malā, jaunie dzinumi pūkaini.
sāmenis Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses.
Strix nebulosa ziemeļu pūce
Fāfnirs Ziemeļu tautu mitoloģijā - pūķis, pārvērsts par milzi, kurš sargā zelta lādi un kuru nonāvē Sīgurds Fāfnirkāvis.
gleokapsa Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Gloeocapsa"), sastopamas pa vienai vai kolonijās pa 2-8 (dažreiz arī daudz vairāk), kolonijas ir mikroskopiskas, gļotainas, lodveidīgas, sastāv no vairākiem gļotainiem pūšļiem, kas ietver cits citu, \~65 sugas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
sālspūžlējs Zīlnieks (burvis), kas zīlē pūšot sāli; sālspūtējs.
sālspūtējs Zīlnieks (burvis), kas zīlē pūšot sāli.
žvīgoņa Zināms troksnis, kāds rodas vējam pūšot caurā jumtā.
atkamāties Zināmu laiku nopūlēties.
kuģniecības zinātne zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kas saistīts ar kuģu un citu peldlīdzekļu konstruēšanu, būvēšanu un izmantošanu kravas un pasažieru pārvadāšanai, militāriem nolūkiem, pētījumiem, atpūtai un sportam; tajā ietilpst navigācija, jūras prakse, meteoroloģija, jūras tiesības, matemātika, fizika, ģeogrāfija, medicīna
Mamestra pisi zirņu dārzpūcīte
pūčbērns Zirņu, pupu ēdiens - no samīcītiem zirņiem, pupām (un piedevām) izveidotas nelielas pikas; pūcis.
ihtiokolla Zivju līme, ko iegūst no sterletu, storu u. c. pūšļu iztīrītas un izžāvētas iekšējās plēves.
ihtiokols Zivju līme; to iegūst no storu dzimtas zivju peldpūšļa; lieto medicīnā, kā arī tehnikā.
Scoliopterix libatrix zobspārnu pūcīte
šļaucēties Zvilus atpūsties.
ķaupis Zvirbulis; uzpūtīgs cilvēks.
cistikolitektomija Žultsakmeņu izņemšana ar griezienu žultspūšļa izvadkanālā.
holecistolitotripsija Žultsakmeņu skaldīšana žultspūsli.
holecistolitiāze Žultsakmeņu slimība, kad akmeņi atrodas vai veidojas žultspūsli.
holegrāfija Žultsceļu un žultspūšļa rentgenoloģiska izmeklēšana, lietojot kontrastvielu.
žults pūslis žultspūslis
žults Žultspūslis (dzīvniekiem).
holecistatonija Žultspūšļa atonija.
holecistotomija Žultspūšļa atvēršana, piem., strutu izlaišanai vai akmeņu izņemšanai.
hronisks holecistīts žultspūšļa iekaisums ar relatīvi viegliem simptomiem, kas pastāv ilgu laiku
holecistīts Žultspūšļa iekaisums.
holekistīts Žultspūšļa iekaisums.
autoholecistektomija Žultspūšļa invaginācija zarnas lūmenā un orgāna atdalīšanās un izdzīšanās.
holecistektomija Žultspūšļa izoperēšana.
cistikotomija Žultspūšļa izvadkanālā atvēršana.
cistikorāfija Žultspūšļa izvadkanālā sašūšana.
holecistoptoze Žultspūšļa noslīdēšana.
holecistektāzija Žultspūšļa paplašināšanās.
holecistostomija Žultspūšļa pārgriešana un iešūšana vēdera sienā, radot fistulu.
holecistopātija Žultspūšļa patoloģija.
holecistopeksija Žultspūšļa piešūšana, piem., pie vēdera sienas.
holecistogrāfija Žultspūšļa rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
holecistogramma Žultspūšļa rentgenogramma.
holecistorāfija Žultspūšļa sašūšana.
holangiogramma Žultspūšļa un aknu izvadkanālu rentgenogramma.
holecistholangiogramma Žultspūšļa un žultsvadu rentgenogramma.
holebilirubīns Žultspūšļa žults pigments, atšķirīgs no bilirubīna.
angioholecistīts Žultsvadu un žultspūšļa iekaisums.

pū citās vārdnīcās:

MEV

pũ