pūtains
Lietojuma biežums :
pūtains īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | pūtains | pūtaini |
Ģen. | pūtaina | pūtainu |
Dat. | pūtainam | pūtainiem |
Akuz. | pūtainu | pūtainus |
Lok. | pūtainā | pūtainos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
pūtaina | pūtainas |
pūtainas | pūtainu |
pūtainai | pūtainām |
pūtainu | pūtainas |
pūtainā | pūtainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | pūtainais | pūtainie |
Ģen. | pūtainā | pūtaino |
Dat. | pūtainajam | pūtainajiem |
Akuz. | pūtaino | pūtainos |
Lok. | pūtainajā | pūtainajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
pūtainā | pūtainās |
pūtainās | pūtaino |
pūtainajai | pūtainajām |
pūtaino | pūtainās |
pūtainajā | pūtainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
pūtaini apstākļa vārds
Tāds, kur ir pūtes (parasti par seju).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – bļodiņu atnesa jau tas tur, pūtainais; bļodiņā bija gabals sasmakušas gaļas.
- Nepatīkami atzīties pat tagad, bet mani kā pūtainu, kalsnu abiturientu nodarbināja dzīves jēga.
- Es skatījos uz viņu, uz Karla pūtaino seju, gluži kā pirmo reizi viņu redzēdams.
- – kusls, pūtains cilvēkkucēns.
- Pūtainais uzmauca tev jaunu, spīdīgu kaklasiksnu – ar jautru, skanīgu zvainiņu – un jaunu ķēdi.