Paplašinātā meklēšana
Meklējam sākt.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (1609):
- (sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti.
- (pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
- (pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- aizadi Adījuma valnis vai raksti; aizsākts adījums.
- agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta.
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
- turpinājums Aizsākta teksta, izteikuma, domas u. tml. nākamais posms, daļa.
- turpināšana aizsākta teksta, izteikuma, domas, attēla u. tml. nākamā posma, daļas veidošana
- turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
- turpinājums Aizsāktas darbības, norises, stāvokļa nākamais posms
- turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
- Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
- sakrenkstēt Aizsmakt vai sākt klepot.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu.
- piedurt nagus aiztikt, paņemt ko, sākt ko darīt.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
- encēt Aplūkot, uzsākt.
- saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
- iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi.
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
- pārvīst apžūt un sākt izkalst.
- izstūkāt Ar grūtībām kaut ko uzsākt.
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- ar diegiem nav aršana ar nemākuļiem nav ko iesākt.
- pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību; saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsot Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
- ieskaustīt Ar vāli sākt kulstīt (linus).
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11 gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
- pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast.
- atzilgt Atkal iesākt zaļot, atgūties.
- atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
- ielīņāties Atkārtoti mazliet sākt līt.
- ielīņoties Atkārtoti mazliet sākt līt.
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
- uzņemt pēdas atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni).
- traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
- mesties Ātri sākt (ko darīt); ātri doties (ko darīt).
- ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- Benfas nacionālais parks atrodas Albertas provincē, Kanādā, izveidošana uzsākta 1885. g. nelielā teritorijā, kas tagad paplašināta aptuveni 250 reizes, platība - 6641 km^2^.
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana.
- Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
- Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta.
- Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs.
- Āraišu ezerpils atrodas uz salas Āraišu ezerā, kopplatība - \~2000 m^2^, apdzīvoja latgaļi 9.-10. gs., 1981. g. sākta rekonstrukcija, uzbūvētas 16 senās celtnes (2002. g.).
- atdzīvāties Atsākt (no jauna) augt, zaļot.
- atsadzīvināties Atsākt (no jauna) augt.
- celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
- norauties Atsākt dzert (pēc atturības perioda).
- pavadāties Atsākt slaukt (pēc atnešanās).
- pasākt Atsākt.
- aiziet Atsākties (parasti par ko nevēlamu).
- apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē) atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi; uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
- aiziet plašajā pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi; uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
- aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi; uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
- iztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
- izadoties Augot, attīstoties sākt līdzināties kam.
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- svīst Aust (par rīta gaismu); sākties, iestāties (par rītu, dienu).
- iejosta Aust iesākta josta.
- sadrauvēties Baidīties (ko) iesākt.
- didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt.
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
- kā dieva nepieņemts bezdarbībā, bez noteikta uzdevuma, neziņā, ko iesākt.
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā, atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers.
- pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienē; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
- sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā sākt pastāvēt (jaunā stadijā).
- iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
- saplekt Bojāties, sākt pelēt.
- lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju.
- maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru.
- slīgt Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
- pieņemt Būt ar mieru veikt (amata pienākumus); uzsākt (amata pienākumu) veikšanu.
- būt kājās būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
- būt uz pekām būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
- plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
- būt nagos būt kļūmīgā situācijā, nelaimē, nezināt, ko iesākt.
- apguvējs cilvēks, kas sākt izmantot, ietvert savā darbības lokā (piemēram, jaunu teritoriju)
- dristīns Cilvēks, kas steigā un pavirši strādā, nepabeidz iesākto (darbu).
- ilgstošais bezdarbnieks cilvēks, kurš ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavs sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā.
- H-stunda D-dienas noteikta stunda, kurā plānots sākt pavēlē noteikto operāciju.
- nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3).
- nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2).
- Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks).
- uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2).
- mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
- mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
- neapoliešu skola daudzi komponisti 17. gs. beigās Neapolē kompozīcijā novērsās no florenciešu pasāktā "reprezentatīvā stila", pievēršot vairāk vērības noapaļotām ārijām un atstājot novārtā rečitatīvu izstrādāšanu starp ārijām.
- iesildīšanās Dažādu manevru, paņēmienu un darbību atkārtošana pirms starta, lai labāk uzsāktu sacensības.
- nodīdzināt Diedzēt, likt dīgt, sākt augt.
- darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas.
- aizsākts Divd. --> aizsākt.
- griezt ilksis atpakaļ doties atpakaļ; pārtraukt ko, sākt ko citu.
- iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt.
- iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu).
- tineklis Dzijas šķetere, kas iesākta tīt.
- pervēt vaļā enerģiski iesākt.
- ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko).
- vasot Enerģiski sākt strādāt.
- PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
- švītrēties Gaišam kļūt, sākties (dienai).
- švītroties Gaišam kļūt, sākties (dienai).
- dasataisīties Gatavoties uzsākt kādu darbu.
- gļotēt Glumēt, sākt pārklāties ar gļotām.
- kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot.
- kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust.
- ļekstēt Gurt, sākt pagurt.
- Daugavpils hidroelektrostacija hidrotehnikas būves projekts Daugavas hidoelektrostaciju kaskādē, kuras projektēšana tika uzsākta 20. gs. 70. gados, 1979. g. tika uzsākti celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1986. g. tika uzsākta kampaņa presē par šī projekta kā ekoloģiski un ekonomiski neattaisnojamās būves celtniecības pārtraukšanu.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- iežverkstēties Iečīkstēties, sākt čīkstēt, vēkšķēt.
- ņemt galvā (arī prātā) iedomāties, sākt domāt (ko).
- ņemt prātā (arī galvā) iedomāties, sākt domāt (ko).
- nākt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, sākt aptvert, kur kādu meklēt, kā noskaidrot vajadzīgo.
- uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli; sākt darboties.
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
- saņemt (arī paņemt) (vadību, varu) savās rokās iegūt varu; sākt valdīt.
- attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
- aizkukoties iekliegties; sākt kūkot un pārtraukt kūkot
- iebīties Iekšēji sākt baidīties.
- iegarēties Iekurties, sākt kārtīgi degt.
- ievēdināties Iekustēties, sākt šūpoties.
- ievējoties Iekustēties, sākt šūpoties.
- apmauties Iemauroties, sākt maurot.
- iepēkšties Iemesties un sākt izplatīties.
- aizdzirkstēties Iemirdzēties, sākt spīdēt.
- paņemties Ieņemties, pasākt.
- iemodēties Ierast, iesākt (ko lietot, darīt).
- aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt.
- pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti.
- sabuntot Ierosināt (vairākus, daudzus) sacelties, sākt nemierus.
- aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
- iniciēt Ierosināt; uzsākt.
- atsākt Iesākt (atkal, no jauna to pašu).
- pasākt Iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt.
- aizvērpt Iesākt (domu, sarunu).
- uzjemt Iesākt (dziedāt), uzņemt (melodiju).
- sasasākties Iesākt (ko darīt) - par vairākiem, daudziem.
- iemuļļāt Iesākt (ko darīt), bet nepabeigt.
- ietaisīties Iesākt (ko darīt); sagatavoties (ko darīt).
- iecūkāt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
- ieķēzīt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
- aizsākt Iesākt (ko) lietot.
- aizsākt Iesākt (ko).
- ievērpt Iesākt (parasti domu, sarunu).
- aizadīt Iesākt adīt un uzadīt nelielu adījuma daļu.
- ieadīt Iesākt adīt, bet nepabeigt.
- iezagt Iesākt apzagt.
- iebirzīt Iesākt ar sēšanas joslu iezīmēšanu tīrumā.
- ieārdīt Iesākt ārdīt.
- aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
- ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
- uzčalot Iesākt ātri, jautri runāt un apklust.
- iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
- ieauroties Iesākt aurot un tūlīt pārstāt.
- uzaurot Iesākt aurot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot (1).
- aizaust Iesākt aust (par gaismu, dienu u. tml.).
- aizaust Iesākt aust, bet nepabeigt.
- iebalēt Iesākt balēt; mazliet, arī vietumis nobālēt.
- uzbalsnīt Iesākt balsnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, balsnīt.
- iebangoties Iesākt bangot; īsu brīdi bangot.
- uzbangot Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
- ierāties Iesākt bārties un aizrauties ar bāršanos.
- iebaukšķēties Iesākt baukšķēt un tūlīt apklust.
- iebauroties Iesākt baurot un tūlīt apklust; iemauroties.
- aizbēdāt Iesākt bēdāties.
- ieblarkšēties Iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieblarkšķēties Iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieblaukšēties Iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieblaukšķēties Iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieblāvoties Iesākt blāvot; īsu brīdi blāvot.
- uzblāzmot Iesākt blāzmot (parasti par gaismu, gaismas avotu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
- uzbrāzmot Iesākt blāzmot (piemēram, par veļu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
- ieblāzmoties Iesākt blāzmot; īsu brīdi blāzmot.
- ieblēties Iesākt blēt un tūlīt apklust.
- iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
- iebrakšēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrākšēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrākšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrāzmoties Iesākt brāzmot un tūlīt pārstāt.
- uzbrāzt Iesākt brāzt (par vēju, vētru u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt; uzbrāzties (3).
- uzbrāzties Iesākt brāzties (par vēju, vētru, u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
- aizbrēkties Iesākt brēkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebrēkties.
- iebriest Iesākt briest, nogatavoties.
- aizbrīkšēties Iesākt brīkšēt un tūlīt pārstāt; iebrīkšēties.
- aizbrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt; iebrikšķēties (biežāk).
- aizbrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt; iebrīkšķēties.
- aizbrikšēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrikšēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebruikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrīkšēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrīkstēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iešņikstēties Iesākt brīkšķēt vai brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebriukšķēties Iesākt briukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust (par Zirgu).
- aizbubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebubināties.
- iebūkšēties Iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebūkšķēties Iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebuldurēties Iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru).
- ieburbulēties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
- ieburbuļoties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
- ieburkšēties Iesākt burkšēt (1) un tūlīt pārstāt.
- ieburkšķēties Iesākt burkšķēt (1) un tūlīt pārstāt.
- uzburzgulēt Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
- uzburzguļot Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
- iedurt skatienu iesākt cieši skatīties (kur).
- iesamīties Iesākt cīkstēties, spēkoties.
- iecirpt Iesākt cirpt, bet nepabeigt.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
- aizčabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečabēties.
- iečabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt.
- iečabēt Iesākt čabēt uz īsu brīdi.
- iečabināties Iesākt čabināties un tūlīt pārstāt.
- iečakstēties Iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko).
- iečakstināties Iesākt čakstināt (1) un tūlīt pārstāt.
- iečamstēties Iesākt čāpstināt, elsot (pēkšņi, uz īsu brīdi) un apklust.
- iečarkstēties Iesākt čarkstēt un tūlīt pārstāt (parasti par vistām).
- aizčaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečaukstēties.
- iečaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt.
- aizčaukstēt Iesākt čaukstēt.
- iečēkšēties Iesākt čēkstēt un tūlīt pārstāt.
- iečerkstēties Iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečērkstēties Iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- aizčiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečiepstēties.
- iečiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust.
- aizčīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečīkstēties.
- aizķīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; iečīkstēties.
- iečīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizčinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečinkstēties.
- iečinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust.
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
- aizčirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečirkstēties.
- iečivināties Iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečūkstēties Iesākt čūkstēt un tūlīt pārstāt.
- iečukstēties Iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt.
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas).
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par šķidrumu).
- iedarboties Iesākt darboties (par mehānismu, ierīci).
- pielēkt Iesākt darboties (par motoru).
- iemostīties Iesākt darbu un pamest to nepabeigtu.
- iedārdēties Iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem); īsu brīdi dārdēt.
- iedārdēties Iesākt dārdēt (par skaņu); īsu brīdi dārdēt.
- uzdārdināt Iesākt dārdināt un pabeigt.
- ietaisīt Iesākt darināt, gatavot, bet nepabeigt.
- iedarināt Iesākt darināt.
- iedarīt Iesākt darīt, bet nepabeigt.
- pieķerties Iesākt darīt, veikt (ko).
- iedegties Iesākt degt (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- uzliesmot Iesākt degt ar liesmu, liesmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu, liesmot.
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- iedegties Iesākt degt, izstarojot gaismu.
- aizdegties Iesākt degt; uzliesmot.
- iedēvēt Iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes); iesaukt.
- iedīkties Iesākt dīkt un tūlīt pārstāt (par dažiem kukaiņiem).
- iedimdēties Iesākt dimdēt (par mūzikas instrumentiem); īsu brīdi dimdēt.
- iedimdēties Iesākt dimdēt (par skaņām); īsu brīdi dimdēt.
- iedimdēties Iesākt dimdēt (par vietu, telpu); īsu brīdi dimdēt.
- iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem); īsu brīdi dimdēt.
- iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par zemi); īsu brīdi dimdēt.
- aizdīrāt Iesākt dīrāt, bet nepabeigt.
- iedīrāt Iesākt dīrāt, bet nepabeigt.
- iesajaukties Iesākt draiskuļoties.
- iedrāzt Iesākt drāzt (piemēram, koku, mizu), bet nepabeigt.
- aizdrāzt Iesākt drāzt, bet neturpināt.
- iedrebēties Iesākt drebēt (par priekšmetiem); īsu brīdi drebēt.
- iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties.
- aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedrebēties.
- aizdrebēt Iesākt drebēt.
- iegulties dreifā iesākt dreifēt (parasti par kuģi).
- iedrupt Iesākt drupt.
- aizducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieducināties.
- ieducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt.
- iedūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust (parasti par baložiem).
- aizdūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedūdoties.
- iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); iesākt dūkt un tūlīt pārstāt.
- iedūkties Iesākt dūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.); īsu brīdi dūkt.
- aizdūkties Iesākt dūkt; īsu brīdi dūkt; _(biežāk)_ iedūkties.
- iedūmoties Iesākt dūmot.
- iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem); īsu brīdi dunēt.
- iedunēties Iesākt dunēt (par skaņām); īsu brīdi dunēt.
- iedunēties Iesākt dunēt (par vietu, telpu); īsu brīdi dunēt.
- iedunēties Iesākt dunēt (piemēram, par zemi); īsu brīdi dunēt.
- aizdunēties Iesākt dunēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedunēties.
- iedungoties Iesākt dungot; iesākt dungot un tūlīt apklust.
- iesasirdīties Iesākt dusmoties.
- iedzalkstīties Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi dzalkstīt.
- uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
- aizdzert Iesākt dzert, bet neizdzert līdz galam.
- iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
- iedziedāties Iesākt dziedāt (par dažiem putniem); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
- paņemt Iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā); ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu).
- ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas; iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
- aizdziedāties Iesākt dziedāt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedziedāties.
- aizskandināt Iesākt dziedāt.
- iedzirksteļoties Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi dzirksteļot.
- uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm); īsu brīdi dzirkstēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem).
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties (1).
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi dzirkstēt, atstarojot gaismu.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstīt; iedzirkstēties (1).
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt, atstarojot gaismu; īsu brīdi dzirkstīt, atstarojot gaismu.
- aizdzirkstīties Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi dzirkstīt; _(biežāk)_ iedzirkstīties.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt; uzdzirkstēt.
- ieriest Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
- ieriezt Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
- iemesties Iesākt dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
- nomesties Iesākt dzīvot (kur), arī palikt (kur kādu laiku) - par dzīvniekiem.
- iedžinkstēties Iesākt džinkstēt un tūlīt pārstāt.
- ieecēt Iesākt ecēt, bet nepabeigt.
- uzelsot Iesākt elsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
- ieelsties Iesākt elst; iesākt elst un tūlīt pārstāt.
- ieņagāt Iesākt ēst bez vajadzības, aiz palaidnības.
- noņērgāt Iesākt ēst, bet neapēst.
- iegāgināties Iesākt gagināt un tūlīt apklust.
- iegagināties Iesākt gāgināt un tūlīt apklust.
- iegailēties Iesākt gailēt (par acīm); īsu brīdi gailēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par spīdumu.
- aizgailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm); iekvēloties; _(biežāk)_ iegailēties.
- iegailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm); īsu brīdi gailēt.
- iegailēties Iesākt gailēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi gailēt, atstarojot gaismu.
- uzgailēt Iesākt gailēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
- aizdegties Iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu); pēkšņi kļūt gaišam, spožam.
- aizgārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegārgties.
- iegārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust.
- iegaršoties Iesākt garšot, iepatikties (par ēdienu, ko ēd).
- iegaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust (parasti par suni, vilku).
- aizgaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegaudojies.
- uzgaudot Iesākt gaudot; īsu brīdi gaudot.
- aizagavēties Iesākt gavēt.
- aizgrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegrabēties.
- iegrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt.
- iegrabināties Iesākt grabināties un tūlīt pārstāt.
- iegrandēties Iesākt grandīt un tūlīt pārstāt.
- iegrauties Iesākt graut 2(1) un tūlīt pārstāt.
- aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt; mazliet, viegli apgrauzdēt.
- aizgrauzt Iesākt grauzt, bet nepabeigt; nograuzt kādu gabalu; _(biežāk)_ iegrauzt.
- iegriezt Iesākt griezt; daļēji, arī vietumis sagriezt vai pārgriezt.
- aizgriezt Iesākt griezt; mazliet iegriezt.
- aizgruzdēt Iesākt gruzdēt; mazliet apgruzdēt.
- iegruzdēties Iesākt gruzdēt.
- ieguldzēties Iesākt guldzēt un tūlīt pārstāt.
- iegulgoties Iesākt gulgot un tūlīt pārstāt.
- aizgurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegurkstēties.
- iegurkšēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
- iegurkšķēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
- iegurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieīdēties.
- ieīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust.
- ieieskāt Iesākt ieskāt.
- ieieties Iesākt iet un pierast pie iešanas.
- iesaieties Iesākt iet un pierast pie iešanas.
- iesalaisties Iesākt iet, braukt.
- ieirt Iesākt irt.
- ienicināt Iesākt izjust naidu; sākt nicināt.
- ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
- ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
- uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- ierunāties Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu; arī uzliesmot (2).
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (parasti par apgaismes ķermeņiem); īsu brīdi izstarot gaismu.
- iekvēloties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni).
- iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem).
- iejāties Iesākt jāt un pierast pie jāšanas; ievingrināties jāšanā.
- pašķirt (arī pavērt, retāk atvērt) jaunu lappusi iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
- pavērt (arī pašķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
- aizstrādāt Iesākt kādu darbu.
- iekapāt Iesākt kapāt, sakapāt nelielu daudzumu.
- aizkaplēt Iesākt kaplēt, bet nepabeigt.
- aizkāsēties Iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekāsēties.
- iekaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku).
- aizkaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekaukties.
- aizkaut Iesākt kaušanu, bet nepabeigt.
- aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabēties.
- ieklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt.
- uzkrakšināt Iesākt klabināt un pārtraukt (par stārķi).
- aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabināties.
- ieklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt.
- aizkladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekladzināties.
- iekladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust.
- ieklaigāties Iesākt klaigāt un tūlīt apklust.
- ieklakstēties Iesākt klakstēt un tūlīt pārstāt.
- ieklakšēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieklakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklaudzēties.
- ieklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt.
- ieklauvēties Iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt.
- ieklepoties Iesākt klepot un tūlīt pārstāt.
- aizkliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekliegties.
- iekliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust.
- ieklinkšēties Iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieklinkšķēties Iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieklukstēties.
- ieklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust.
- aizknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakstēties.
- ieknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt.
- aizknakšēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties.
- aizknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties.
- ieknakšēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknaukstēties Iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt.
- aizknaukšēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties.
- aizknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties.
- ieknaukšēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknikstēties Iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt.
- aizknikšēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties.
- aizknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties.
- ieknikšēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknosīties Iesākt knosīties un tūlīt pārtraukt.
- ieknukstēties Iesākt knukstēt un tūlīt apklust.
- iekņudēties Iesākt kņudēt un tūlīt pārstāt.
- iemēģināt roku iesākt ko darīt; pārbaudīt savu veiksmi.
- iesataisīties Iesākt ko nepārtraukti, ilgstoši darīt.
- aizkrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrakstēties.
- iekrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt.
- aizkrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrakšķēties.
- iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- aizkrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrākties.
- iekrāsot Iesākt krāsot, bet nepabeigt.
- iekraukāties Iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt.
- iekraukstēties Iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt.
- iekraukšēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekstēties Iesākt krekstēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšķināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
- iekrikstēties Iesākt krikstēt un tūlīt pārstāt.
- iekrikšēties Iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekriukšēties Iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust.
- iekriukšķēties Iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust.
- iekūkoties Iesākt kūkot un tūlīt apklust (par dzeguzi).
- iekunkstēties Iesākt kunkstēt un tūlīt apklust.
- uzkūpt Iesākt kūpēt, dūmot.
- iekūpēties Iesākt kūpēt; īsu brīdi kūpēt.
- aizkurēties Iesākt kurēties.
- iekurēties Iesākt kurēties.
- aizkurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkstēties.
- iekurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust.
- ievarkšķēties Iesākt kurkstēt, brēkt, ķērkt, činkstēt.
- aizkurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkšķēties.
- iekurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust.
- iekurnēties Iesākt kurnēt.
- iekust Iesākt kust; mazliet izkust.
- iekustēt Iesākt kustēt.
- iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iesakustēties Iesākt kustēties.
- iekutēties Iesākt kutēt un tūlīt pārstāt.
- iekvarkšķēties Iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt.
- iekvarkstēties Iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt.
- aizkvēloties Iesākt kvēlot (par gaismas avotu); īsu brīdi kvēlot; _(biežāk)_ iekvēloties.
- iekvēloties Iesākt kvēlot (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- iekvēloties Iesākt kvēlot, izstarojot gaismu.
- uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
- aizkvēpināt Iesākt kvēpināt.
- iekviekties Iesākt kviekt un tūlīt apklust.
- ieķaukstēties Iesākt ķaukstēt un tūlīt apklust.
- ieķērkstēties Iesākt ķērkstēt un tūlīt apklust.
- ieķērkties Iesākt ķērkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
- ieķildoties Iesākt ķildoties, iekļūt ķildā.
- iedegties Iesākt labi degt.
- ielaistīties Iesākt laistīties; īsu brīdi laistīties.
- ielaizīt Iesākt laizīt.
- ielamāties Iesākt lamāties, nedaudz.
- ielasīt Iesākt lasīt (grāmatu, žurnālu u. tml.).
- aizlasīt Iesākt lasīt, bet nepabeigt.
- ielāsmēt Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
- ielāsmot Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
- ielāsmoties Iesākt lāsmot; īsu brīdi lāsmot.
- uzlāsmot Iesākt lāsmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsmot.
- uzlāsēt Iesākt lāsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsot 2.
- uzlāsot Iesākt lāsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsot 2.
- ielauzt Iesākt lauzt, bet nenolauzt; aizlauzt.
- aizlauzt Iesākt lauzt, bet nenolauzt.
- izlidāt Iesākt lidojumu (par lidaparātiem).
- izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātiem).
- izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- ieliesmoties Iesākt liesmot; īsu brīdi liesmot.
- palīkt Iesākt līgt, bet nesalīgt.
- ielieņoties Iesākt līņāt uz ilgāku laiku.
- ielīst Iesākt līst (līdumu).
- ielīties Iesākt līt un turpināties ilgstoši.
- ielīņāt Iesākt līt.
- ielīt Iesākt līt.
- ielobīt Iesākt lobīt; mazliet, arī vietumis atlobīt.
- ielocīties Iesākt locīties; īsu brīdi locīties.
- ielupināt Iesākt lupināt.
- aizlūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt; ielūzt.
- ielūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt.
- ieskolot Iesākt mācīt.
- uzmargot Iesākt margot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, margot.
- iemauroties Iesākt maurot un tūlīt apklust.
- iemauties Iesākt maut un tūlīt apklust.
- iemekšķināties Iesākt mekšķināt un tūdaļ pārtraukt.
- iemēļot Iesākt mēļot.
- iemēzt Iesākt mēslus mēzt.
- iemiglot Iesākt miglot.
- uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par acīm); īsu brīdi mirdzēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi mirdzēt, atstarojot gaismu.
- aizmirdzēties Iesākt mirdzēt; īsu brīdi mirdzēt; _(biežāk)_ iemirdzēties.
- apzibēt Iesākt mirdzēt.
- uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
- iemirgoties Iesākt mirgot; īsu brīdi mirgot.
- uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
- iemirguļoties Iesākt mirguļot; īsu brīdi mirguļot.
- iemirkšķināties Iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt.
- aizmizot Iesākt mizot, bet nepabeigt; daļēji nomizot.
- iemizāt Iesākt mizot, bet nepabeigt.
- ielaupīt Iesākt mizot; mazliet, arī vietumis nomizot.
- iemurkšēties Iesākt murkšēt un tūlīt pārstāt.
- iemurkšķēties Iesākt murkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iemurmināties Iesākt murmināt un tūlīt pārstāt.
- aizbubināt Iesākt murmināt, klusi zviegt.
- iemurmuļoties Iesākt murmuļot un tūlīt pārstāt.
- uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
- aizderglīt Iesākt nekārtīgi ēst.
- ieniezēties Iesākt niezēt un tūlīt pārstāt.
- aizasākties Iesākt nodarboties (ar ko).
- aizsākties Iesākt norisēt, izpausties, parādīties; _(biežāk)_ iesākties.
- ieritēt Iesākt norisināties, risināties.
- iesirmt Iesākt nosirmot.
- aizņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust: _(biežāk)_ ieņaudēties.
- ieņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust.
- ieņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt apklust.
- aizņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieņerkstēties.
- ieņirbēties Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
- uzņirbēt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
- uzņirbt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
- ieņirbties Iesākt ņirbt; īsu brīdi ņirbt.
- ieņirgties Iesākt ņirgt un tūlīt pārstāt.
- ieņirkstēties Iesākt ņirkstēt un tūlīt pārstāt.
- ieņirkšēties Iesākt ņirkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieņurdēties.
- ieņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust.
- ieņurkstēties Iesākt ņurkstēt un tūlīt apklust.
- ieņurkšēties Iesākt ņurkšēt un tūlīt apklust.
- ieņurkšķēties Iesākt ņurkšķēt un tūlīt apklust.
- ieņurrāties Iesākt ņurrāt un tūlīt apklust.
- iepakšēties Iesākt pakšēt un tūlīt pārstāt.
- iepakšināties Iesākt pakšināt un tūlīt pārstāt.
- iepakšķēties Iesākt pakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepakšķināties Iesākt pakšķināt un tūlīt pārstāt.
- iezīlēt Iesākt pareģot.
- ieparkšēties Iesākt parkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieparkšināties Iesākt parkšināt un tūlīt pārstāt.
- ieparkšķēties Iesākt parkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieparkšķināties Iesākt parkšķināt un tūlīt pārstāt.
- iepatikties Iesākt patikt.
- iepēkšēties Iesākt pēkšēt un tūlīt apklust.
- ieprēkšķināties Iesākt pēkšķēt un apklust.
- iepēkšķēties Iesākt pēkšķēt un tūlīt apklust.
- aizpelēt Iesākt pelēt; iepelēt.
- aizperēt Iesākt perēt; perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
- ieperēt Iesākt perēt.
- ieperināt Iesākt perēt.
- iebriesties Iesākt piebriest, uzbriest, augt.
- iesaistīties Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- ierietēt Iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni); rasties tesmenī (par pienu).
- aizpīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iepīkstēties.
- iepīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust.
- iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
- uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties.
- uzplaiksnīties Iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties; uzplaiksnīt.
- ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties.
- uzplandīt Iesākt plandīt (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt; uzplandīties.
- uzplandīties Iesākt plandīties (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīties; uzplandīt.
- ieplarkšēties Iesākt plarkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieplarkšķēties Iesākt plarkšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizplaukt Iesākt plaukt.
- ieplerkšēties Iesākt plerkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieplerkšķēties Iesākt plerkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplīkšēties Iesākt plīkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplinkšēties Iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplinkšķēties Iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepliukšēties Iesākt pliukšēt un tūlīt pārstāt.
- iepliukšķēties Iesākt pliukšķēt un tūlīt pārstāt.
- saplivināties Iesākt plivināties un tūlīt pārstāt.
- aizplīvoties Iesākt plīvot; īsu brīdi plīvot.
- uzplīvot Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
- ieplucināt Iesākt plucināt.
- aizplūkt Iesākt plūkt, daļēji noplūkt.
- ieplunkšēties Iesākt plunkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieplunčēties Iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplunkšķēties Iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt.
- uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties.
- iepļekšēties Iesākt pļāpāt un pārstāt; ierunāties.
- iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
- iecērtāt Iesākt pļaut, pļaustīt (vairākās vietās, ne visai intensīvi).
- aizpļaut Iesākt pļaut; daļēji nopļaut.
- iepļerkšēties Iesākt pļerkšēt un tūlīt pārstāt.
- iepļerkšķēties Iesākt pļerkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepogoties Iesākt pogot un tūlīt apklust.
- iepostīt Iesākt postīt.
- iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujākā ritmā) - par sirdi; īsu brīdi pukstēt.
- aizpukstēties Iesākt pukstēt; īsu brīdi pukstēt; iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt; _(biežāk)_ iepukstēties.
- iepukšēties Iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepukšķēties Iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepulsēties Iesākt pulsēt (parasti straujākā ritmā); īsu brīdi pulsēt.
- uzpulsēt Iesākt pulsēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pulsēt.
- iesisties Iesākt pūst (kādā virzienā) - par vēju; iegriezties 1.
- iepūst Iesākt pūst (noteiktā virzienā) - par vēju.
- iegulties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju); iegriezties.
- iegriezties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
- uzpūst Iesākt pūst (par vēju, gaisa plūsmu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
- sagriezties Iesākt pūst no citas puses, iegriezties (par vēju).
- iepūsties Iesākt pūst; īsu brīdi pūst.
- ieputot Iesākt putot.
- ierēkties Iesākt radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt asu, skarbu, skaļu troksni.
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
- iečaloties Iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.); īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
- ierēkties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- iebest Iesākt rakt un pārtraukt rakšanu.
- iemaukt Iesākt rakt.
- aizraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieraudāties.
- ieraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt.
- ieklupt matos (arī cekulā) iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt.
- ieravēt Iesākt ravēt, bet nepabeigt.
- ierecēt Iesākt recēt; mazliet sarecēt.
- ierēkties Iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
- aizrībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierībēties.
- ierībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt.
- ierībināties Iesākt rībēt, nodārdēt.
- aizrībēt Iesākt rībēt.
- aizrībināt Iesākt rībināt; īsu brīdi rībināt.
- aizrieties Iesākt riet un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierieties.
- ierieties Iesākt riet un tūlīt apklust.
- ierisināt Iesākt risināt (piemēram, sarunu, domu).
- ierist Iesākt rist, ārdīties; iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
- ieritināt Iesākt ritināt.
- iegramzdot Iesākt rīvēt; sarīvēt kādu daļu (no kā) un pievienot (kam).
- iegremzdot Iesākt rīvēt; sarīvēt kādu daļu (no kā) un pievienot (kam).
- ierubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni).
- aizrubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierubināties.
- uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
- ierūgt Iesākt rūgt.
- aizrukšēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties.
- aizrukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties.
- ierukšēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust.
- ierukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust.
- ierūkties Iesākt rūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.); īsu brīdi rūkt.
- ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
- ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
- aizrūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierūkties.
- ierunāties Iesākt runāt (par ko), īsi pateikt (ko).
- aizbilst Iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai).
- aizrunāties Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ierunāties.
- ierunāties Iesākt runāt; iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
- iesarunāties Iesākt runāt.
- aizrūsēt Iesākt rūsēt; mazliet aprūsēt.
- aizsanēties Iesākt sanēt; īsu brīdi sanēt; _(biežāk)_ iesanēties.
- iesanēties Iesākt sanēt; īsu brīdi sanēt.
- iesenēties Iesākt sanēt; īsu brīdi sanēt.
- apsāpēties Iesākt sāpēt, mazliet sāpēt.
- aizsāpēties Iesākt sāpēt; īsu brīdi sāpēt; _(biežāk)_ iesāpēties.
- iesāpēties Iesākt sāpēt; īsu brīdi sāpēt.
- aizieties Iesākt sāpēt.
- uzkniebt Iesākt sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); īsu brīdi sāpīgi kairināt.
- iesarkties Iesākt sarkt un pārstāt.
- aizsarkt Iesākt sārtoties, kļūt sārtam.
- iesārtoties Iesākt sārtoties; kļūt iesārtam.
- iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē; īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
- iesaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iekliegties.
- aizsaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iesaukties _(biežāk);_ iekliegties.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (dzīvnieku) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot vārdu.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot nosaukumu.
- iesaukāt Iesākt saukt, saukāt kādā vārdā vai vārdu savienojumā; dot iesauku.
- iesēkties Iesākt sēkt un tūlīt apklust.
- aizsērt Iesākt sērt (riju), bet nepabeigt.
- iesīkties Iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm); īsu brīdi sīkt.
- aizsīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iesīkties.
- iesīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust.
- iesilt Iesākt sildīt (par sauli).
- iesirmēt Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- iesirmot Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- uzskulbināt Iesākt skandināt un tūlīt pārtraukt.
- aizskandināt Iesākt skandināt.
- ieskandināt Iesākt skandināt.
- ierunāties Iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
- iekukot Iesākt skanēt dzeguzes balsij.
- iekūkot Iesākt skanēt dzeguzes balsij.
- aizskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskanēties.
- ieskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrabēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
- aizskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskrabināties.
- ieskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapstināties Iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšēties Iesākt skrapšēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšināties Iesākt skrapšināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšķēties Iesākt skrapšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšķināties Iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt.
- ieskribināt Iesākt skribināt, bet nepabeigt.
- ieskribināties Iesākt skribināties un tūlīt pārstāt.
- aizskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt; ieskrubināt.
- ieskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt.
- ieskrubināties Iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt.
- ieskūpstīt Iesākt skūpstīt, dot pirmo skūpstu.
- aizskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
- ieskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
- aizslaukt Iesākt slaukt, bet nepabeigt.
- ieslaukt Iesākt slaukt; iesākt slaukt, bet nepabeigt.
- uzsmakot Iesākt smakot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smakot.
- aizsmaržoties Iesākt smaržot; _(biežāk)_ iesmaržoties.
- iesmaržoties Iesākt smaržot; īsu brīdi smaržot.
- uzsmaržot Iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
- aizsmārdīt Iesākt smaržot.
- iesmēķēt Iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.); aizsmēķēt.
- aizsmelgties Iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt; _(biežāk)_ iesmelgties.
- iesmelgties Iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt.
- iesmidzināties Iesākt smidzināt; īsu brīdi smidzināt.
- ieķiķināties Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
- iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
- iesasmieties Iesākt smieties.
- iesmilkstēties Iesākt smilkstēt un tūlīt apklust.
- iesmīnēties Iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt.
- iesmirdēties Iesākt smirdēt; īsu brīdi smirdēt.
- iesnausties Iesākt snaust; īsu brīdi snaust.
- iesnigt Iesākt snigt (par pirmo sniegu).
- iesparkšēties Iesākt sparkšēt un tūlīt pārstāt.
- iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un tūlīt pārstāt.
- uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
- iekrist Iesākt spēcīgi pūst (kur iekšā) - par vēju.
- iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu reģistru).
- aizspēlēt Iesākt spēlēt.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
- iedegties Iesākt spīdēt (parasti no spuldzēm), par gaismu, ugunīm.
- uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
- iespīdēties Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
- uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
- iespiegties Iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku).
- uzspīgot Iesākt spīgot; īsa brīdi, parasti spēcīgi, spīgot.
- iespīguļoties Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
- uzspīguļot Iesākt spīguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīguļot.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties.
- uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- iespindzēties Iesākt spindzēt un tūlīt pārstāt.
- iespirināties Iesākt spirināties un pārtraukt.
- uzliesmot Iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); īsu brīdi spoži spīdēt.
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- uzliesmot Iesākt spraigi norisēt (par sarunu, diskusiju u. tml.); īsu brīdi spraigi norisēt.
- iesprakstēties Iesākt sprakstēt un tūlīt pārstāt.
- uzsprakstēt Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
- iesprakšēties Iesākt sprakšēt un tūlīt pārstāt.
- iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un tūlīt pārstāt.
- uzsprakšēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
- uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
- iesprauslāties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
- iesprausloties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
- iesprēgāties Iesākt sprēgāt (par ko degošu); īsu brīdi sprēgāt.
- uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni).
- iesprikstēties Iesākt sprikstēt un tūlīt pārstāt.
- uzsprikstēt Iesākt sprikstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprikstēt.
- iespulgoties Iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot.
- uzspulgot Iesākt spulgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spulgot.
- iespurgties Iesākt spurgt (parasti par putniem).
- iespurkšēties Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iespurkšķēties Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
- uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- iestaroties Iesākt starot; īsu brīdi starot.
- uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
- iestenēties Iesākt stenēt un tūlīt apklust.
- iestingt Iesākt stingt; kļūt stingam.
- iemostīt Iesākt stostīties.
- iestāties Iesākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
- iestrādāt Iesākt strādāt.
- uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzkūsot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- iestrinkšēties Iesākt strinkšēt un tūlīt pārstāt.
- aizstrinkšēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties.
- aizstrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties.
- iestrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iesūrstēties Iesākt sūrstēt; īsu brīdi sūrstēt.
- aizsvilināt Iesākt svilināt; aizdedzināt.
- iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
- aizšviļpāt Iesākt svilpot.
- iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- aizsvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iesvilpties.
- uzsvilpt Iesākt svilpt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, svilpt.
- aizsvilt Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
- aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
- uzšalkot Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
- aizšalkties Iesākt šalkt; iesākt šalkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešalkties.
- iešalkties Iesākt šalkt; iesākt šalkt un tūlīt pārstāt.
- uzšalkt Iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
- ierunāties Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
- iešķaudīties Iesākt šķaudīt un tūlīt apklust; īsi, viegli nošķaudīties.
- aizšķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt; iešķelt.
- iešķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt.
- iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
- iešķetināties Iesākt šķetināties.
- aizšķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešķindēties.
- iešķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt.
- aizšķindēt Iesākt šķindēt; iešķindēties.
- iešļakstēties Iesākt šļāksiet un tūlīt pārstāt.
- iešļupstēties Iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt.
- iešmīkstēties Iesākt šmīkstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņakstēties Iesākt šņakstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- aizšņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešņākties.
- iešņaukāties Iesākt šņaukāties un pātraukt.
- iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņukstēties Iesākt šņukstēt un tūlīt pārstāt.
- iešūpoties Iesākt šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
- iešvīkstēties Iesākt švīkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizšvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešvirkstēties.
- iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt.
- uzšvirkstēt Iesākt švirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, švirkstēt.
- ietamborēt Iesākt tamborēt, bet nepabeigt.
- ietarkšēties Iesākt tarkšēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
- ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
- aiztarkšēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietarkšķēties.
- aiztarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietarkšķēties.
- uztarkšināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
- uztarkšķināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
- aiztaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ietaurēties.
- ietaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt.
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
- ietērēt Iesākt tērēt (naudu).
- iekantēt Iesākt tēst (kantēt), bet nepabeigt.
- ietēst Iesākt tēst, bet nepabeigt.
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
- ietikšēties Iesākt tikšēt un tūlīt pārstāt.
- ietikšķēties Iesākt tikšķēt un tūlīt pārstāt.
- ietinkšēties Iesākt tinkšēt un tūlīt pārstāt.
- aiztinkšēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietinkšķēties.
- aiztinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietinkšķēties.
- ietinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ietirkšēties Iesākt tirkšēt un tūlīt pārstāt.
- ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ietrakoties Iesākt trakot, arī plosīties; arī satrakoties.
- ietrallināties Iesākt trallināt; iesākt trallināt un tūlīt apklust.
- satrailāt Iesākt trallināt.
- ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
- aiztrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietrīcēties.
- satrinkšēt Iesākt trinkšēt un pārtraukt.
- satrimšķināt Iesākt trinkšķināt un pārtraukt.
- ietrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
- aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties _(biežāk);_ aiztrīcēties, ietrīcēties.
- aiztrīsēt Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties.
- ietrīsuļoties Iesākt trīsuļot un tūlīt pārstāt.
- ietrokšņoties Iesākt trokšņot un tūlīt pārstāt.
- ietusnīties Iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt.
- ieūjināties Iesākt ūjināt un tūlīt apklust.
- stirkāties Iesākt un pamest nepabeigtu darbu.
- iestāt Iesākt un turpināt (parasti darbību).
- ieurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; daļēji izurbt.
- aizurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; ieurbt.
- ieurkšēties Iesākt urkšēt un tūlīt apklust.
- ieurkšķēties Iesākt urkšķēt un tūlīt apklust.
- aizvaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievaidēties.
- ievaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust.
- apvaidēt Iesākt vaidēt, jo sākas dzemdību sāpes.
- ievaimanāties Iesākt vaimanāt un tūlīt apklust.
- ievankšēties Iesākt vankšēt un tūlīt apklust.
- aizvankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievankšķēties.
- ievankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust.
- iesavirties Iesākt vārīties.
- ievaukšēties Iesākt vaukšēt un tūlīt apklust.
- ievaukšķēties Iesākt vaukšķēt un tūlīt apklust.
- iemegžt Iesākt veidot (acis tīklam).
- aizamesties Iesākt veidoties (parasti par augļiem).
- ievēkšēties Iesākt vēkšēt un tūlīt apklust.
- ievēkšķēties Iesākt vēkšķēt un tūlīt apklust.
- iesprēst Iesākt vērpt un uzpildīt vērpumu uz kā.
- ievērpt Iesākt vērpt, bet nepabeigt.
- aizvērpt Iesākt vērpt.
- uzvēsmot Iesākt vēsmot; īsu brīdi vēsmot.
- ievibrēties Iesākt vibrēt; īsu brīdi vibrēt.
- ievidžināties Iesākt vidžināt un tūlīt apklust.
- iešķērēt Iesākt vilkt velkus uz velku kokiem, bet nepabeigt.
- uzvilnīt Iesākt vilnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vilnīt.
- uzviļņot Iesākt viļņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, viļņot.
- ieviļņoties Iesākt viļņoties; īsu brīdi viļņoties.
- ievīpsnāties Iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt.
- uzvirmot Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
- ievirmoties Iesākt virmot un tūlīt pārstāt.
- uzvirpuļot Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
- aizvīst Iesākt vīst; apvīst.
- aizvīt Iesākt vīt; novīt (līdz zināmai vietai).
- aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievīteroties.
- ievīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust.
- ievizēties Iesākt vizēt (par acīm); īsu brīdi vizēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- ievizēties Iesākt vizēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi vizēt.
- aizvizēties Iesākt vizēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ievizēties.
- ievizēties Iesākt vizēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi vizēt, atstarojot gaismu.
- uzvizēt Iesākt vizēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizēt.
- ievizmoties Iesākt vizmot; īsu brīdi vizmot.
- uzvizmot Iesākt vizmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizmot.
- ievizuļoties Iesākt vizuļot; īsu brīdi vizuļot.
- uzvizuļot Iesākt vizuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizuļot.
- aizzāģēt Iesākt zāģēt, bet nepabeigt; iezāģēt.
- iezāģēt Iesākt zāģēt, bet nepabeigt.
- iezaigoties Iesākt zaigot (par acīm); īsu brīdi zaigot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezaigoties Iesākt zaigot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zaigot.
- iezaigoties Iesākt zaigot, atstarojot gaismu; īsu brīdi zaigot, atstarojot gaismu.
- uzzaigot Iesākt zaigot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zaigot.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zalgot.
- iezalgoties Iesākt zalgot, atstarojot gaismu; īsu brīdi zalgot, atstarojot gaismu.
- uzzalgot Iesākt zalgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zalgot.
- iezaļot Iesākt zaļot.
- iesmakt Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
- iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu; mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
- iesmakt Iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- aizzelt Iesākt zelt, zaļot.
- iezelt Iesākt zelt.
- iezibēties Iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezibēties Iesākt zibēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zibēt.
- iezibēties Iesākt zibēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi zibēt, atstarojot gaismu.
- uzzibēt Iesākt zibēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibēt.
- uzzibināt Iesākt zibināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibināt.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
- aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezibsnīties.
- iezibsnīties Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
- uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot; uzzibsnīt.
- iezilgmoties Iesākt zilgani spīdēt; īsu brīdi zilgani spīdēt.
- iezilnēties Iesākt zili spīdēt; īsu brīdi zili spīdēt.
- iezīst Iesākt zīst.
- iezuzēties Iesākt zuzēt un tūlīt pārstāt.
- aizzvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezvanīties.
- iezvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt.
- iezvēroties Iesākt zvērot; īsu brīdi zvērot.
- iezviegties Iesākt zviegt un tūlīt apklust.
- iezvīļoties Iesākt zvīļot; īsu brīdi zvīļot.
- uzzvīļot Iesākt zvīļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zvīļot.
- uzžadzināt Iesākt žadzināt un pārtraukt žadzināt.
- iežadzināties Iesākt žadzināt un tūlīt apklust.
- iežagoties Iesākt žagoties un tūlīt pārstāt.
- iežāvēt Iesākt žāvēt (piemēram, gaļu, zivis), bet nepabeigt; daļēji nožāvēt.
- iežļakstēties Iesākt žļakstēt, atskanēt atsevišķam žlakstam.
- iežvadzēt Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
- iezvadzēties Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
- iežvadzēties Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
- aizžvakstēties Iesākt žvadzēt.
- iežvarkstēties Iesākt žvarkstēt un tūlīt pārstāt.
- iežvīgoties Iesākt žvīgot.
- iežvikstēties Iesākt žvikstēt un tūlīt pārstāt.
- iežvīkstēties Iesākt žvīkstēt un tūlīt pārstāt.
- iecelties Iesākt, ierast celties (noteiktā laikā).
- pielaicīties Iesākt, ķerties klāt.
- ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
- izdarīt Iesākt, pasākt.
- padarīt Iesākt, pasākt.
- iesajemties Iesākt, prasti labi, augt (par augiem).
- cominciare Iesākt.
- sasākt Iesākt.
- klunkucis Iesākta perēt, bet neizperēta ola.
- klunkuris Iesākta perēt, bet neizperēta ola.
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
- aizvērpties Iesākties (par domu, sarunu).
- pastāt Iesākties (par nākamo mūža gadu).
- pastupīt Iesākties (par nākamo mūža gadu).
- atnākt Iesākties (par pārdzīvojumiem, izjūtām u. tml.).
- iekustēties Iesākties (par runu, sarunu).
- ievīties Iesākties (par sarunu).
- pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
- ievērpties Iesākties (parasti par domu, sarunu).
- pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); atmosties (2).
- uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); pamosties (2); atmosties (2).
- iesastāties Iesākties un turpināties (par parādībām dabā).
- iestāties Iesākties un turpināties (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu).
- pastupīt Iesākties un turpināties kādu laiku (par parādībām dabā).
- pienākt Iesākties, iestāties (par laikposmu).
- uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu); kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
- uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu).
- iesasākties Iesākties.
- uzsākties Iesākties.
- adeklis Iesākts adījums, cimds vai zeķe kopā ar adatām.
- aizbars Iesākts bars (labības vai zāles sleja) jeb spaile, labību pļaujot.
- darīklis Iesākts darbs.
- aizlasīts Iesākts, bet lasīt nepabeigts.
- pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
- aizrisināts Iesākts.
- aizsprāgt Iesprāgt, ieplaisāt, sākt plaisāt, sprēgāt.
- pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
- ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu); sākt aust (par gaismu).
- atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu); pienākt.
- uznākt Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu).
- ieraudāt Iešņukstēties; iesākt raudāt.
- iedrebināties Ietrīsēties, sākt drebēt.
- iezvanīt Ievadīt, iesākt (ko jaunu).
- darbu rinda ievadīto darbu saraksts, kuru izpilde vēl nav iesākta.
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
- sasajemties Intensīvi sākt (ko darīt).
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
- sazvadzināt Īsu brīdi skandināt, iesākt skandināt un pārtraukt.
- aiztikšēties Īsu brīdi tikšķēt, iesākt sprakstēt, par īsu tikšķošu skaņu.
- aiztikšķēties Īsu brīdi tikšķēt, iesākt sprakstēt, par īsu tikšķošu skaņu.
- apbeigties Izbeigties, sākt trūkt.
- izrozīties Izcelties, rasties, veidoties, sākt dīgt.
- aizvaukšēties Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt.
- aizvaukšķēt Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt.
- aizurkšķēties Izdot rukšķošas skaņas, sākt rukšķēt.
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); iemīlēt (2).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā).
- aiztilāt Izklātiem sākt balot (par liniem).
- aiztilēt Izklātiem sākt balot (par liniem).
- pagriezties Izmainīt virzienu un sākt pūst (no citas puses) - par vēju.
- iegriezties Izmainīties, iesākt pūst no citas puses (par vēju).
- kļēbāt Izmirkt, sākt pūt (par labību).
- iepūdēt Izraisīt strutu rašanos, ļaut sākt pūt.
- iepūdināt Izraisīt strutu rašanos, ļaut sākt pūt.
- nostāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- stāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- iedrenēt Izžūt, sākt trūdēt.
- renga Japāņu klasiskās dzejas žanrs, kas radās kā sacensība improvizācijas mākslā, kur vairāki dalībnieki tematiski papildina iesākto pa 2 vai 3 rindām, kamēr pietiek spēka un iedvesmas.
- kājniekošanās Jātnieku un artilēristu nokāpšana no zirgiem, lai uzsāktu darbību kājām.
- akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos.
- faktiskais sastāvs juridisko faktu sistēma, kas ir nepieciešama, lai iestātos juridiskās sekas, uzsāktos tiesiskas attiecības, notiktu izmaiņas šajās attiecībās.
- pārtraukšana kāda procesa apturēšana, kuru izraisa, piemēram, signāls, ko ģenerē ievadizvades iekārta vai komanda programmā, un kas tiek veikta tā, lai procesa izpildi varētu atsākt.
- pārtraukums Kāda procesa, piem., datora programmas izpildes, apturēšana, kuru izraisa, piem., signāls, ko ģenerē ievadizvades iekārta vai komanda programmā un kuru veic tā, lai procesa izpildi varētu atsākt.
- saklibāties Kādu laiku ejot sākt klibot.
- sācenīte Kaut kas, kas ir iesākts.
- zamuķiķ Kaut ko pasākt.
- zavariķ Kaut ko pasākt.
- smagkļūda Kļūda, kas neļauj programmai atsākt normālu funkcionēšanu.
- patrūkties Kļūt bailīgam, sākt raizēties.
- aizgremzties Kļūt dusmīgam, sākt dusmoties.
- aizdzeltēt Kļūt iedzeltenam, iesākt dzeltēt (par lapām, kokiem).
- klibt Kļūt klibam, sākt klibot.
- ielabēties Kļūt labam, sākt labāk uzvesties.
- saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
- iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
- saļupt Kļūt mīkstam un sākt locīties (mitrumā).
- zekšķēt Kļūt netīram, sākt bojāties.
- nokļūt uz skatuves kļūt par aktieri; sākt piedalīties izrādēs.
- iepazīt Kļūt pazīstamam (ar kādu); iesākt pazīt (kādu); iepazīties (1).
- atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
- ļiverēt Kļūt vaļīgam un sākt kustēties.
- ļiverēties Kļūt vaļīgam un sākt kustēties.
- sažēlēt Kļūt žēl vai sākt bēdāties.
- kniest Knist, sākt dīgt (parasti par sēklām).
- medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
- operatora komanda komanda, ar kuru operators no datora vai termināļa pults vēršas pie vadības programmas, lai saņemtu nepieciešamo informāciju, mainītu datu apstrādes gaitu, uzsāktu jaunas darbības vai pārtrauktu notiekošās.
- boks Komanda, ko tiesnesis dod bokseriem ringā, lai tie sāktu vai turpinātu cīņu.
- taktels Kompānijas "DuPont" zīmols: elastīga sintētiska šķiedra, tās ražošana uzsākta 1983. gadā.
- brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu.
- Aleksandrs III Krievijas cars (dzīv. 1845.-1894. g., cars no 1881. g., Aleksandra II dēls), pārtrauca Aleksandra II iesāktās reformas, izvērsa pārkrievošanas kampaņu, uzsāka ebreju vajāšanu.
- krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu.
- iečākstēt Kūstot sākt kļūt nedaudz irdenam (par ledu).
- Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
- iezākāt Ķengājoties sākt bieži apsaukāt.
- latentums laika intervāls datorā starp datu pieprasījuma brīdi un brīdi, kad tiek uzsākta datu pārsūtīšana.
- aizklausināt Laikus savās interesēs sākt pēc kaut kā taujāt.
- aizsūkāt Laizot sākt sūkāt, zīst (pēc kā radies pārtraukums).
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu.
- iežūrēt Lēnām sākt līt bez vēja un pērkona negaisa.
- izspiest (kādu) asaru liekuļojot sākt raudāt.
- Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību.
- hopā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
- opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
- op Lieto, lai pamudinātu celt ko smagu; lieto, lai pamudinātu vairākus sākt celt ko smagu reizē.
- hops Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) sākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
- hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju darbību, parasti augšup.
- sistēmas Gopher serveris lietojumprogramma, kas apgādā ar dokumentiem un izvēlnēm _Gopher_ klientus un ļauj tiem uzsākt nepieciešamās informācijas meklēšanu.
- stingrais lappuses pārtraukums lietotāja ievadīts lappuses pārtraukums, kurš piespiež programmu sākt drukāt jaunā lappusē.
- atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu.
- prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
- pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
- Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
- iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
- satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
- laiksprauga Maģistrāles tīkla laika parametrs, kas nosaka, kad stacija var atsākt pārraidi.
- nokļūt Mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt atrasties (kādā stāvoklī).
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- maizdona Maizes klaips, kas ir iesākts lietot, griezt.
- iekarst Mazliet sakarst; iesākt kļūt karstam.
- aizkniest Mazliet sākt dīgt.
- aizknist Mazliet sākt dīgt.
- pasakužināties Mazliet sarosīties ko darīt, uzsākt.
- belzt Mēģinājumi sākt staigāt (par mazu bērnu).
- laidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo vienmērīga, pakāpeniska darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga laidena ieslēgšana notiek bez vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, un tas dod iespēju kustību uzsākt vienmērīgi.
- pirmais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu - 7,9 km/s; riņķa ātrums.
- riņķa ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu; pirmais kosmiskais ātrums.
- ieplaukt Mitruma iedarbībā sākt plukt.
- aizsust Mitrumā un siltumā sākt pūt.
- līdzsavienojums Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kas ļauj uzsāktas sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošiem izsaukumiem pārslēgt savienojumu, neizvienojot iepriekšējo.
- nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
- nevierīties Neapstāties, kamēr nav pabeigts iesāktais.
- plakarēties Nebeidzot vienu darbu, sākt citu.
- iegrausties Negaidīti, pārāk skaļi un neskaidri sākt runāt.
- ieķeverot Neglīti iesākt veidot pinumnu (grozu vai vīzes).
- cēls Neiesākts; neaizskarts.
- iepenterēt Nekārtīgi iesākt.
- ieķerlāt Nekārtīgi paņemt un pamest; nekārtīgi iesākt darbu un nepabeigt; iesaistīt.
- ķerties vērsim pie ragiem nekavējoties sākt rīkoties; pievērsties būtiskajam, galvenajam.
- iezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laika posmu, parādībām dabā).
- piezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laikposmu, parādībām dabā).
- uzbrukt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- uzklupt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- uzkrist Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- pamest (arī atstāt) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
- atstāt (arī pamest) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
- pamest pusratā nepabeigt (ko iesāktu).
- atstāt pusceļā nepabeigt (ko iesāktu).
- ieķirmināt Nepareizi iesākt kaut ko darīt.
- režgas Nepareizi sākts, sabojāts darbs.
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
- jaunuzplēsts Nesen no kokiem un krūmiem atbrīvots lauks, kur uzsākta lauksaimnieciska darbība.
- jaunuzsākts Nesen, no jauna uzsākts.
- uzdot Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
- palikt pusceļā netikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam
- stāvēt Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu); netikt apstrādātam, izstrādātam.
- gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības).
- nogaidīt Neuzsākt, arī neturpināt (ko), kamēr uzzina, noskaidro (kādus apstākļus, faktus u. tml.).
- šķībt Neveikties, sākt bojāties.
- pasprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.).
- izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem).
- no raduma no sākta gala, no dzimšanas.
- sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu).
- Lielais Ķīnas mūris nocietinājuma siena Ķīnas ziemeļos, celtniecība sākta IV gs. p. m. ē., nostiprināts un papildināts līdz XV gs., kopējais garums \~5000 km (pilnīgi nav saglabājies), augstums — 6,6 m (ar uzzobjiem līdz 8-10 m), platums — 6,5 m (pamatā) — 5 m (augšā), ik pēc dažiem simtiem m — sargtorņi, pēc 10 km — novērošanas un signālu torņi, kalnu pārkāpēs — cietokšņi.
- izlaist tirgū nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai; iesākt pārdot.
- likt pie mutes (arī lūpām) nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
- likt pie lūpām (arī mutes) nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
- pārņemt Nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt veikt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
- uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.).
- kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- kārt (ubaga) tarbu (retāk kuli) plecos (biežāk kaklā) nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- kārt kaklā ubaga kuli nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- kārt plecos ubaga tarbu nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, laikposms) turpinās, tiek turpināts.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.
- marķieris noteikta bitu secība, ko pārraida viena lokālā tīkla stacija otrai, lai uzrādītu staciju, kurai ir tiesības sākt pārraidi.
- reģistrētie noziegumi noziegumi, par kuriem ziņots iekšlietu iestādēm un par kuriem uzsākta iepriekšējā izmeklēšana.
- uzbeigt Pabeigt darīt (ko iesāktu).
- izlaist Pabeigt sagatavošanu un nodot izrādīšanai, iesākt izrādīt (parasti kinofilmu, teātra izrādi).
- slopt pagurt, sākt nogurt.
- iegurt Pagurt, sākt nogurt.
- pāriet Pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos).
- pierast Pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu.
- pierast Pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) - par dzīvniekiem.
- mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā).
- mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām sabiedrībā).
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
- Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
- paņemt rokā grāmatu (arī avīzi, žurnālu u. tml.) palasīt, iesākt lasīt (grāmatu, avīzi, žurnālu u. tml.).
- paņemt rokā žurnālu (arī grāmatu, avīzi u. tml.) palasīt, iesākt lasīt (žurnālu, grāmatu, avīzi u. tml.).
- uzvest uz ceļa Palīdzēt izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- palikt pusratā palikt nepabeigtam (par iesāktu darbu); nepabeigt.
- spadēties pampt, sākt uzpampt.
- su Pamudinājums sunim sākt medības, medījuma meklēšanu.
- ņemt varu savās rokās panākt, ka gūst varu; sākt valdīt.
- ņemt vadību (arī varu) savās rokās panākt, ka gūst varu; sākt valdīt.
- ņemt varu (arī vadību) savās rokās panākt, ka gūst varu; sākt valdīt.
- aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
- dabūt uz ciņa (kādu) panākt, lai kāds varētu sākt patstāvīgu dzīvi; uzaudzināt; palīdzēt kādam izkļūt no grūtībām.
- pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, lai turpinātu tā iesākto darbību.
- anticipācija Parādības vai darbības sākšanās pirms laika, kad tai vajadzētu sākties pēc likuma vai paraduma; parādsaistību pirmstermiņa izpilde.
- pieteikt sevi Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu); izpausties, sākt izpausties.
- parādīties pie apvāršņa parādīties noteiktā sabiedrībā, ierasties, sākt kur darboties.
- konservatīvā novērtēšana paralēlā apstrādē izmantota tehnoloģija, kad nekāda novērtēšana netiek uzsākta, pirms nav skaidri zināms, ka tā ir nepieciešama.
- spekulatīvā novērtēšana paralēlā apstrādē izmantota tehnoloģija, saskaņā ar kuru novērtēšana tiek uzsākta, nezinot, vai tā maz būs vajadzīga.
- celties Parasti savienojumā "celties kājās" vai "celties augšā"; sākt aktīvi darboties.
- iesākt Parasti savienojumā "ko iesākt": darīt, rīkoties; paveikt.
- pasākt Parasti savienojumā "ko pasākt": darīt, rīkoties.
- likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu).
- ar Parasti savienojumā ar "sākt" formām: norāda uz kādu notikumu vai stāvokli, kas ir kādas darbības vai norises sākumposmā.
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu).
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru.
- klēmēt Pārgatavoties un sākt bojāties.
- aizbļaut Pārkliegt; iekliegties, sākt kliegt.
- aizbrēkt Pārkliegt; iesākt kliegt, raudāt.
- patrukt Pārplīst, sākt pūžņot, tecēt (par augoni).
- pāriet Pārrēķināt (citās mērvienībās); sākt lietot (citu mērvienību sistēmu).
- datoratkarība Pārspīlēta un slimīga tieksme darboties ar datoru, nespēja pārtraukt iesāktās datornodarbības, depresijas sajūta, ja netiek pie datora.
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām); kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- atgavēties Pārtraucot gavēt atsākt ēst gaļu.
- atmest Pārtraukt (parasti ko iesāktu); pamest.
- pamest (biežāk atmest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
- atmest (retāk pamest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
- atmest (retāk pamest) visam ar roku pārtraukt, neturpināt (visu iesākto).
- atmest ar roku Pārtraukt, pamest (ko iesāktu); atstāt (ko) novārtā.
- lauzt ceļu (kaut kam) pārvarot grūtības, šķēršļus, aizsākt ko jaunu, sekmēt vēlamā realizēšanos.
- sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
- iemanīties Pasākt (ko darīt).
- sašausmināties Pašiedvesmas vai iedomu rezultātā sākt pārdzīvot šausmas, bailes.
- rumulas Pavasara atmodas rituāli un darbības - savstarpēja laistīšanās ar ūdeni, kad pirmo reizi dzina lopus ganos, uzsākta zemes aparšanu vai pēc mēslu talkas; pirmās ganu dienas svinēšana.
- pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
- pacelt ieroci pavērst ieroci (pret ko); sākt bruņotu cīņu.
- ieklēgāties Pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt kliegt (kā zosis).
- ieklaukšēties Pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt trokšņot (klabēt).
- rīstīties pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko).
- sviesties pēkšņi ātri mesties vai sākt skriet (citā virzienā).
- iesvilties Pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju).
- iekrist Pēkšņi iesākt runāt, pārtraucot citu runātāja.
- sasacelties Pēkšņi iesākties, izraisīties (par parādībām dabā).
- izcelties Pēkšņi iesākties, rasties.
- pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam.
- izacelties Pēkšņi rasties, iesākties.
- sprukt Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
- uzgribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties; sagribēt.
- sagribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties.
- saķepuroties Pēkšņi sākt ķepuroties, spārdīties.
- uznīst Pēkšņi sākt nīst.
- sist (arī sisties) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
- sisties (arī sist) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
- attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms).
- iesisties Pēkšņi sākt strauji pulsēt, strauji pieplūst (parasti galvā, sejā) - par asinīm.
- sprukt Pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) - piemēram, par vielu.
- uztīkot Pēkšņi sākt tīkot, vēlēties.
- uzskriet Pēkšņi sākties (par lietu, vēju u. tml.).
- iedegties Pēkšņi sākties un asi izpausties (par sāpēm).
- iekvēloties Pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.); iedegties (5).
- iedegties Pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.).
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt.
- spert (arī šaut) vaļā pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt.
- šaut Pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt.
- pasacelties Pēkšņi, negaidīti iesākties.
- satrukt Pēkšņi, strauji (parasti satraukumā) sākt ko darīt, rīkoties.
- sprāgt Pēkšņi, strauji sākt virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt čabēt, čaukstēt, grabēt.
- aizdungāties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt dungot (melodiju).
- aizgrabēties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
- aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
- aizgraust Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
- aizdūcināt Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt.
- sastreipuļoties Pēķšņi sākt streipuļot.
- stiltons Pelējuma siers, kura dzimtene ir Anglija; nosaukums pēc vietas, kur, kā vēsta nostāsti, 17. gadsimtā tika uzsākta šīs siera šķirnes tirdzniecība.
- Kūmu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Novadnieku un Kursīšu pagastā, \~18 km no Brocēniem, platība 272,2 ha, derīgās slāņkopas dziļums 7,5-21,1 m, segkārta 5-12 m, kaļķakmens ieguve sākta 1988. g., izmanto gk. cementa ražošanas uzņēmumā "Brocēni".
- labprātīga atteikšanās personas pilnīga un labprātīga atteikšanās no uzsākta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam, pastāvot faktiskai iespējai to izdarīt un apzinoties šo iespēju.
- ciršanas vecums pieaugušo audžu vecuma zemākā robeža, ar kuru var uzsākt galveno izmantošanu.
- iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi; uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.).
- sadumēt pieņemt vecuma smaku, sākt bojāties (par pārtikas produktiem).
- iesadzīvāties Pierast un sākt justies labi (jaunos apstākļos).
- iedzīvoties Pierast un sākt justies labi, ērti (jaunā vietā, jaunos apstākļos u. tml.).
- aizkustināt Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt; iekustināt, sakustināt.
- uzspurdzināt Piespiest uzspurgt, uzsākt lidot.
- ķurpt Pildīties ar netīrumiem, sākt dambēties.
- Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
- Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem.
- ierūkt Pirmo reizi (gadā) iesākt rūkt (par pērkonu).
- gramūklis pīta zāles grīste, ko slimai govij iesien mutē, lai sāktu gremot.
- nogaides saraksts procesu saraksts, kuri gaida kādu citu darbību pabeigšanu, lai varētu atsākt izpildi procesā, un kuru atsākšanu vada, izmantojot semaforus vai citus sinhronizācijas mehānismus.
- pārtrauce Programmas izpildes procesa apstādināšana, lai (atbilstoši programmu prioritātei) atsāktu un zināmu laiku turpinātu citas programmas izpildi.
- atgrieze Programmisks paņēmiens, ar kuru skaitļošanas procesu var atsākt no programmas (apakšprogrammas) izsaukuma vietas, saglabājot iepriekšējos datus.
- Čatokvas konference PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju konference Jūrmalā 1986. g. 15.-19. septembrī, tika rīkota, lai propagandētu PSRS uzsāktās reformas jeb t. s. pārkārtošanos.
- Galenieku purvs purvs Bauskas novada Codes pagastā, platība — 600 ha, kūdras slāņa lielākais biezums — 5,2 m, 1969. g. purvā sākta pakaišu kūdras ieguve; Lakstīgalu purvs.
- ņemt rokā spalvu (arī zīmuli) rakstīt, sākt rakstīt.
- tvert spalvu (arī zīmuli), biežāk ņemt rokā spalvu (arī zīmuli) rakstīt, sākt rakstīt.
- tvert zīmuli (arī spalvu), biežāk ņemt rokā zīmuli (arī spalvu) rakstīt, sākt rakstīt.
- Skrundas radiolokācijas stacija raķešu uzbrukuma agrās atklāšanas stacija, ko PSRS armijas vajadzībām uzbūvēja 1960-os gados, tajā darbojās 2 lokatori, kas turpināja darbu līdz 1998. g. 31. augustam, 1999. g. 21. oktobrī Latvija pārņēma teritoriju savā jurisdikcijā; tika uzsākta arī lielāka lokatora būve, kas pēc starpvalstu vienošanās tika uzspridzināta 1995. g. 4. maijā.
- uzpelēt Rasties atsevišķiem pelējuma plankumiem, sākt pelēt.
- izraisīties Rasties, iesākties (par cilvēka darbību, par norisēm sabiedrībā).
- izraisīties Rasties, iesākties (par norisēm dabā, procesiem ierīcēs u. tml.).
- sacelties Rasties, iesākties, parasti pēkšņi (par parādībām dabā).
- grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri); sākt pārklāties ar grumbām (par ādu).
- ventēt Raut, sākt.
- atjaunoties Refl. --> atjaunot (2); atsākties.
- atsākties Refl. --> atsākt.
- Imanta Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā uz ziemeļiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, izveidojusies bijušā Imantciema, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas teritorijā, sākta apbūvēt 20. gs. 20. gadu beigās.
- domu pavediens risināmais jautājums, tas, par ko aizsākts domāt.
- turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt (par aizsāktu darbību, stāvokli, tekstu, domu, tradīciju u. tml.); refl. --> turpināt; tikt turpinātam.
- kupačot Rūgstot sākt pārklāties ar putām.
- aizputot Rūgstot sākt putot.
- klezēt Sabiezēt un sākt veidoties kunkuļiem.
- kupucēt Sabiezēt, sākt sarecēt pikās.
- saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem.
- apsmakt Sabojāties, sākt smakot (gaļa).
- skarāt sadalīties skarās, arī sākt skrandot.
- vienādranga sakari sadarbība starp tīkla ierīcēm, kas darbojas tīklā ar vienādranga arhitektūru, kur abi sadarbības partneri ir tiesīgi seansus uzsākt, iniciēt un pabeigt.
- iešūpoties Sagatavoties un iesākt (piemēram, darbu, kādu pasākumu).
- mādīties Sagatavoties, uzsākt.
- kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt.
- maisam gals ir vaļā saka, ja ir labvēlīgi apstākļi, lai kaut kas sāktos.
- nagi niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt, ja kāds ko ļoti vēlas.
- mēle kā piesieta saka, ja kāds aiz uztraukuma, bailēm, pārsteiguma nespēj parunāt, sākt sarunu.
- kā pazudis saka, ja kāds nezina, ko iesākt, ir samulsis, nomākts.
- atiet Saka, lai pamudinātu sākt kādu darbību.
- duālā sāknēšana sāknēšana, kas dod iespēju uzsākt datora darbību, izmantojot vienu no divām datora atmiņā ievadītām operētājsistēmām.
- sākt (atkal) no gala sākt (atkal) no sākuma, sākt vēlreiz, no jauna.
- pucēt vaļā sākt (intensīvi) ko darīt.
- kāpt uz korķa sākt (parasti ilgstošu) dzeršanu.
- uzņemt Sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā).
- sugot sākt aizsalt (par ūdeni ūdenskrātuvē, kad tas aukstumā paliek biezs)
- celties spārnos sākt aktīvi darboties
- celties kājās (arī augšā) sākt aktīvi darboties.
- sūnēt sākt apaugt ar sūnām.
- pārnest uguni sākt apšaudīt citu mērķi, citu vietu.
- krist Sākt bārt, rāt (kādu), sākt pārmest (kādam).
- palaisties dzeršanā sākt bieži lietot alkoholiskos dzērienus, kļūt par dzērāju.
- celties kājās sākt cīnīties, aktīvi darboties.
- stāties (kam) klāt sākt darboties (ap ko), sākt apstrādāt (ko).
- (at)vērt durvis sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
- noiet pagrīdē sākt darboties nelegāli.
- sarosīties Sākt darboties, rīkoties, arī sākt klāt iedarbīgam.
- pāriet no vārdiem pie darbiem sākt darīt ko (pēc runāšanas, pārrunām u. tml.).
- spert pirmo soli sākt darīt ko jaunu.
- pāriet (no vārdiem) pie darbiem sākt darīt ko.
- aiziet krievos sākt dienēt armijā (parasti par padomju laiku).
- ielapot Sākt dīgt, sākt veidot lapas.
- noraut pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
- noraut (arī apraut) pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
- atnākt slaucamai sākt dot pienu pēc grūsnības laika.
- nākt (arī atnākt) slaucamai sākt dot pienu pēc grūsnības laika.
- tikt uz strīpas, arī tikt strīpā sākt dzīvot, strādāt u. tml. vēlamā veidā.
- vālēt vaļā sākt enerģiski rīkoties.
- likties (arī mesties) darbā sākt enerģiski strādāt.
- pielikt spēku sākt iedarboties ar spēku (uz ko).
- ķerties Sākt izgatavot, veidot, apstrādāt (ko), sākt rīkoties, darboties (ap ko).
- iemīlēt Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu); sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
- iemīļot Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu); sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
- sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
- samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
- uzlikt masku sākt izlikties, slēpt savu īsto dabu, būtību.
- uzņemt Sākt izmantot (brīvo laikposmu); sākt svinēt (svētkus).
- iepazīties sākt izprast, iegūt priekšstatu (par kādu, kāda raksturu u.tml.).
- šķebēt sākt izsaukt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- uzsēsties uz astes sākt izsekošanu.
- šķirt (arī vērt) jaunu lappusi sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
- atliekt muguru taisnu sākt justies brīvam, neatkarīgam.
- ķerties pie ieročiem sākt karu, uzbrukumu.
- mesties uz galvas (kaut kur) sākt kaut ko bez apdomas, riskēt.
- šaut vaļā sākt kaut ko darīt
- laist vaļā sākt kaut ko darīt (piemēram, spēlēt mūzikas instrumentu).
- raut vaļā sākt kaut ko darīt.
- atdarīt ausis sākt klausīties un saprast.
- sājēt sākt kļūt rūgtam.
- viksēt vaļā sākt ko darīt.
- likties kopā sākt kopā dzīvot, darboties, strādāt.
- mest kauliņus kopā (ar kādu) sākt kopdzīvi.
- uzņemt (retāk uzsākt) gaitu sākt kustību, virzību.
- uzsākt (biežāk uzņemt) gaitu sākt kustību, virzību.
- celt ķildu sākt ķildu.
- celties spārnos sākt lidot (par putniem).
- sacelties spārnos sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
- atvērt slūžas sākt liecināt pratināšanā.
- līcin sākt sākt liekties, sākt ļodzīties.
- uzkāpt uz adatas sākt lietot injicējamas narkotiskās vielas.
- uzsēsties uz adatas sākt lietot injicējamas narkotiskās vielas.
- laist darbā sākt lietot.
- vērt (arī šķirt) jaunu lappusi sākt ļaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
- piesēsties pie grāmatas sākt mācīties no grāmatas; sākt lasīt.
- saplainīties sākt nekārtīgi runāt vai rīkoties.
- ķerties pie naža sākt operāciju; arī operēt.
- aizburbēt Sākt palikt porainam, izburbējušam, sākt pūt, trupēt.
- rožot sākt pārklāties ar leduspuķēm.
- glīmēt Sākt pārklēties ar gļotām, sākt glumēt.
- laisties peldus sākt peldēt.
- pacelt galvu sākt pieauguša cilvēka dzīvi.
- iesākt Sākt pierast (ko darīt); pasākt.
- iet armijā sākt pildīt aktīvo karadienestu.
- iet zaldātos sākt pildīt aktīvo karadienestu.
- aizlaist uz korķa sākt pļēgurot.
- aizlaist uz plosta sākt pļēgurot.
- apseglot Pēgasu sākt rakstīt dzejas, kļūt par dzejnieku.
- laist biļļas vaļā sākt raudāt.
- nokļūt uz slidena ceļa sākt rīkoties amorāli, pagrimt.
- nonākt (arī nokļūt) uz slidena ceļa sākt rīkoties neatbilstoši morāles, juridiskajām normām.
- sūrt sākt rūgtēt.
- paplest muti sākt runāt, izteikt kaut ko.
- vērt vaļā muti sākt runāt, izteikt savas domas.
- šauties starpā sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.
- krist vidū (arī starpā) sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.
- krist starpā (arī vidū) sākt runāt, pārtraucot, citu runātāju.
- sasūrkstēt sākt sāpēt, bēdīgam kļūt.
- tikt jēgā sākt saprast, aptvert.
- pieņemt delegāciju sākt sarunas ar savas valsts vai ārvalsts sabiedrības pārstāvjiem vai ārvalsta diplomātiem.
- atvērt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atvērt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atdarīt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atdarīt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- laist meldiņu vaļā sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem).
- izplūst vaimanās sākt skaļi, nesavaldīgi vaimanāt.
- laist ļekas vaļā sākt skriet; bēgt projām.
- laist kājas vaļā sākt skriet; bēgt.
- mesties (arī laisties) skriet sākt skriet.
- krist atpakaļ sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
- uzņemt Sākt spēlēt, dziedāt (noteiktā toņkārtā, augstumā); sākt (kā) atskaņojumu.
- sarūsīt sākt spīdēt rūsganā krāsā (par debesu pamali).
- izplūst asarās sākt stipri raudāt.
- izplūst smieklos sākt stipri smieties.
- stāties Sākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.); sākt pildīt (kādus pienākumus).
- atklāt uguni sākt šaut.
- sagriezt Sākt vadīt (kādu) dejā ar straujām riņķveida kustībām; sākt dejot (kādu deju) ar straujām riņķveida kustībām.
- aizmesties Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
- ieretēt Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
- uzņemt(ies) uz saviem pleciem sākt veikt (parasti) ko grūtu.
- uzņemt uz saviem pleciem sākt veikt (parasti) ko grūtu.
- uzņemties uz saviem pleciem sākt veikt (parasti) ko grūtu.
- savemties sākt vemt.
- apsākt Sākt, iesākt.
- saplikšķināt sākt, parasti pēkšņi, plikšķināt.
- sākt (ies) (atkal) no gala sākt, tikt sāktam (atkal) no sākuma, sākt, tikt sāktam vēlreiz, no jauna.
- sācēt sākt.
- latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908.
- latgaliešu rakstu valoda sākta veidot 18. gs. augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu atspoguļošanai rakstos; principi vairākkārt pārstrādāti, pareizrakstība noteikta 1927.-1929. g. latgaliešu ortogrāfijas komisijas lēmumos.
- būt kājās sākties, izcelties.
- sapūšot saposot, sākt strutot.
- izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
- izsprēgt Sasprāgt, sākt sprēgāt; izsprēgāt.
- izsprēgāt Sasprāgt, sākt sprēgāt.
- saposāt sastrutot, sākt pūžņot.
- saposot Sastrutot, sākt pūžņot.
- aiztemst Satumst, sākt palikt tumšam.
- sašviukšināt Savicinot pātagu sākt plīkšķināt, plaukšķināt.
- sašviukšķināt Savicinot pātagu sākt plīkšķināt, plaukšķināt.
- sācan Savienojumā ar "sākt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sācien Savienojumā ar "sākt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sācin Savienojumā ar "sākt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- laist Savienojumā ar "vaļā": sākt darbināt, ieslēgt (piemēram, ierīci, mašīnu).
- laist Savienojumā ar "vaļā": sākt spēcīgi veidot (skaņas).
- ņemties Savienojumā ar verba nenoteiksmi: sākt darīt un darīt (ko).
- iet kāda pēdās sekot kāda paraugam, turpināt kāda tradīcijas, aizsākto darbu.
- Kartāga Senpilsēta Ziemeļāfrikā ("Carthage"), Tunisas līča krastā (tagadējā Tunisijā), dibināta - 825. g. p. m. ē., romieši nopostīja - 146. g. p. m. ē., arheoloģiskie izrakumi uzsākti XIX gs. vidū.
- sēsties airos sēsties laivā un sākt airēt.
- niša Sfēra, nozare, sektors u. tml., kas piemērots specifiskai darbībai vai vēl ir relatīvi brīvs, lai tajā varētu uzsākt veiksmīgu darbību.
- sastrēgumsignāls Signāls, ko pārraida maģistrāles tīkla stacija, lai informētu citas stacijas par to, ka tās nedrīkst sākt pārraidi.
- sīkuļot Sildot sākt šņākt un sīki burbuļot (par ūdeni).
- sīkuļoties Sildot sākt šņākt un sīki burbuļot (par ūdeni).
- sāncensība Situācija, kurā pārraides vides pieejas protokols ļauj vairākām lokālā tīkla stacijām sākt datu pārraidi vienā laikā, riskējot ar sadursmes rašanos.
- pieslāpt Skābekļa trūkuma dēļ sākt degt vājāk (piemēram, par uguni, liesmām).
- Gulveiga Skandināvu mitoloģijā - ļauna burve no vānu cilts, kuras ierašanās pie āsiem kļuva par iemeslu tam, lai sāktos āsu un vānu karš - pirmais karš pasaulē.
- Liva un Livtrasirs skandināvu mitoloģijā - sieviete un vīrietis, kas ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi, lai atkal atsāktos cilvēku dzimums.
- stērbelēt Skrandoties, sākt dalīties stērbelēs.
- dastāt Sparīgi sākt (ko darīt).
- spontaneitate Spēja pašam no sevis iesākt kaut ko, pašnoteikšanās.
- atrauties Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem; pacelties gaisā (par lidaparātiem).
- izturēt Spēt (ilgāku laiku) veikt (iesākto), spēt paveikt (iesākto).
- uzspurgt Spurdzot uzsākt lidot; spurdzot uzlidot (parasti par putniem).
- pusrats Stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam.
- vazot Strādāt; strauji sākt strādāt.
- krist Strauji mesties (pie ēdiena) un sākt steidzīgi ēst.
- pucēt Strauji sākt (parasti fizisku darbību).
- raut (arī plēst) vaļā strauji sākt (parasti ko dziedat, spēlēt, dejot).
- raut Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
- dakrist Strauji sākt darīt (ko).
- mesties virsū Strauji sākt darīt (ko).
- rauties Strauji sākt virzīties, arī strauji virzīties (par transportlīdzekļiem).
- likties Strauji, enerģiski sākt strādāt, darīt ko (kādā vietā).
- jemt Strauji, pēkšņi sākt.
- dāšīties Strīdēties, sākt kaulēties, ķildoties.
- cērpties Strīdēties, uzsākt strīdu.
- krist matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
- krist (arī klupt) matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
- šiepties šķiebties, sākt plaisāt.
- atbirums Tā kolektīva daļa, kas neturpina pasākto.
- pusdarbs Tā, ka ir iesākts veidot, bet nav līdz galam izveidots.
- darbīgs Tāds, kas darbojas vai (jebkurā brīdī) var sākt darboties (par parādībām dabā).
- pusšūts Tāds, kas iesākts šūt, bet nav pašūts.
- pussmēķēts Tāds, kas ii iesākts smēķēt, bet nav izsmēķēts.
- kareivīgs Tāds, kas ir gatavs sākt konfliktu, strīdu; tāds, kam piemīt tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
- pusbūvēts Tāds, kas ir iesākts būvēt, bet nav uzbūvēts.
- puscelts Tāds, kas ir iesākts celt, bet nav uzcelts (par celtni).
- puscepts Tāds, kas ir iesākts cept, bet nav izcepts.
- pusdarīts Tāds, kas ir iesākts darīt, bet nav līdz galam padarīts.
- pusdzerts Tāds, kas ir iesākts dzert, bet nav izdzerts.
- pusēsts Tāds, kas ir iesākts ēst, bet nav apēsts.
- pusmazgāts Tāds, kas ir iesākts mazgāt, bet nav izmazgāts, nomazgāts.
- pusperēts Tāds, kas ir iesākts perēt, bet nav izperēts.
- puspļauts Tāds, kas ir iesākts pļaut, bet nav nopļauts.
- pusslaukts Tāds, kas ir iesākts slaukt, bet nav izslaukts.
- pusteikts Tāds, kas ir iesākts teikt, bet nav pateikts līdz galam.
- pusvārīts Tāds, kas ir iesākts vārīt, bet nav izvārīts.
- pusžāvēts Tāds, kas ir iesākts žāvēt, bet nav izžāvēts.
- nenobeigts Tāds, kas ir iesākts, bet nav pabeigts.
- aizsākts Tāds, kas ir iesākts.
- jaunapgūstams Tāds, ko pašlaik sāk saimnieciski izmantot vai ko drīzumā paredzēts sākt saimnieciski izmantot (parasti par zemi).
- kareivīgs Tāds, kurā izpaužas gatavība sākt konfliktu, strīdu; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
- aizsākts Tas, kas ir iesākts.
- sasniedzējs tas, kurš pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.)
- sataustīt Taustot sameklēt (ko); taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko); taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- labējā sabīde teksta horizontālā izlīdzināšana attiecībā pret labo dokumenta malu, panākot, ka katra rindiņa beidzas vienā un tajā pašā pozīcijā, bet rindiņas var sākties dažādās pozīcijās; labējā taisnošana.
- kacens Tikko adīt iesākts cimds.
- iemeklis Tīkls, kas iesākts gatavot.
- aizķerties Tikt kavētam (sākt, turpināt kādu pasākumu); aizkavēties.
- nojukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu); sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi; izjukt (2).
- sajukt Tikt pārtrauktam, sākt norisēt, parasti pilnīgi citādi, nekārtīgi (par norisi, pasākumu); nerealizēties (par ieceri, nodomu).
- sākties (atkal) no gala tikt sāktam (atkal) no sākuma; tikt sāktam vēlreiz, no jauna.
- meklēt kašķi tīšuprāt, apzināti uzsākt strīdu.
- uz pēdām tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties u. tml.).
- pa pēdām, arī uz pēdām tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties)
- izpindzelēties Tūļīgi, gausi sagatavoties un iesākt (ko darīt).
- pārņemt stafeti turpināt kāda iesākto darbu, darbību.
- nākt Tuvoties, sākties (par laikapstākļiem); parādīties, parasti virs apvāršņa (par sauli).
- aizčapstināties Uz īsu brīdi sākt ķert gaisu.
- pie darba uzaicinājums sākt ko darīt.
- aizasināt Uzasināt; sākt asināt.
- izdoties Uzdoties (par kādu citu), sākt saukt sevi citā vārdā.
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- stāties (kāda, kā) vietā uzņemties, sākt pildīt cita pienākumus; aizstāt (ko).
- pieņemt Uzsākt (militāra pretdarbību, cīņu), parasti pretinieka radītajā situācijā; darboties (sacensībās) atbilstoši pretinieka radītajai situācijai.
- sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- saslieties Uzsākt aktīvu darbību (pret ko); aktīvi izpaust pretestību (pret ko).
- atjaunot Uzsākt atkal, no jauna; atsākt.
- blokēt Uzsākt blokādi, ielenkt.
- izbraukt Uzsākt braucienu.
- satverties uzsākt cīņu
- iziet cīņā uzsākt cīņu (pret ko), uzsākt apkarot (ko).
- pieteikt karu Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
- sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem; izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko).
- atsāknēt Uzsākt darbināt datoru, atkārtoti ielādējot operētājsistēmu.
- aiziet Uzsākt darboties (piem., par motoru).
- ieķērnāties Uzsākt darbu, ko nevar pabeigt.
- sadumpoties Uzsākt dumpi, sacelties.
- iebalsot Uzsākt dziedāt vai uzdot (norādīt) toni.
- uzvilkt Uzsākt dziedāt; uzdziedāt.
- aizadīt Uzsākt gatavot vīzi, savelkot tās purngalu vai gatavojot dubultu zoli.
- dasalikties Uzsākt kādu darbu.
- dasastāties Uzsākt kādu darbu.
- iedzievāt Uzsākt kādu darbu.
- atklāt fronti uzsākt kara darbību.
- pieņemt Uzsākt kārtējo (darba, dienesta, sabiedriska) pienākuma veikšanu, nomainot šī pienākuma iepriekšējo veicēju.
- pasacilāties Uzsākt ko darīt.
- sasalikties Uzsākt kopdzīvi, nereģistrējot laulību.
- atstāt Uzsākt kustību (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
- atiet Uzsākt kustību, braucienu (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
- pacelties spārnos uzsākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- ierumulēt Uzsākt lopu ganīšanas sezonu ar rumulēšanos.
- iziet dzīvē uzsākt patstāvīgu darba dzīvi (piemēram, pēc skolas beigšanas).
- stāties (darba) ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu; arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma).
- stāties darba ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu; arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma).
- nostāties uz kājām uzsākt patstāvīgu dzīvi; kļūt patstāvīgam.
- nostāties uz savām kājām uzsākt patstāvīgu dzīvi; kļūt patstāvīgam.
- iebildināt Uzsākt sarunu vai to ierosināt.
- iziet uz ledus uzsākt slidošanu no ledus laukuma malas; arī izslidot
- ievadīt lietu (pret kādu) uzsākt, ierosināt tiesas procesu.
- ievadīt lietu uzsākt, ierosināt tiesas procesu.
- ievadīt Uzsākt, iesākt (ko).
- dragāt vaļā Uzsākt.
- vīkšēt Uzsākt.
- drakšt Uzsūkt mitrumu, sākt bojāties.
- nodot stafeti uzticēt citam turpināt iesākto darbu, darbību.
- sajust Uztvert, sākt uztvert (ar maņu orgāniem).
- abvērs Vācijas militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas dienests, kura dibināšana sākta 1919. g., bet pavēle parakstīta ar 1921. g. 1. janvāri, pastāvēja līdz 1944. g., kad pēc atentāta pret Hitleru to iekļāva Galvenajā impērijas drošības pārvaldē.
- iepriekšēja vienošanās vairāku personu vienošanās uzsākt kopīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
- procesa virzītāji valsts pilnvarotas iestādes un amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus vienpersonīgi vai koleģiāli nolūkā uzsākt, vadīt un virzīt kriminālprocesu, lai noskaidrotu lietā patiesību un taisītu pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- uzticības izteikšana valstu parlamentu kreatīvās un kontroles funkciju īstenošanas metode attiecībā uz valdības un tās atsevišķo locekļu pilnvarošanu uzsākt vai turpināt savu darbību, vienlaikus ir arī politiskās atbildības uzņemšanās un izpausmes forma.
- turpināt Veidot (aizsāktam tekstam, izteikumam, domai, attēlam u. tml.) nākamo posmu, daļu.
- nākt Veidoties, iestāties, iesākties (piemēram, par kādu stāvokli, parādību).
- turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību).
- uzsākt Veikt pašu pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu; iesākt (1).
- sadarēt Vienlaicīgi uzsākt (kādu darbu, darbību) - par vairākiem, daudziem.
- restarta punkts vieta programmā, no kuras var tikt atsākta tās izpilde.
- minstināties Vilcināties sākt, turpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
- babņiks Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs.
- meitbāliņš Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- meitģēģeris Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- meitkuilis Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- aizdedzes potenciāls vismazākā potenciālu diference starp elektrodiem, kas nepieciešama, lai sāktos patstāvīgā izlāde gāzē.
- smagie braucamzirgi zirgi, kas veidoti transportam, – ar vidēji lielu vilcējspēku izbraukumiem ar karietēm nelielos attālumos; vēlāk sākti izmantot lauksaimniecības darbos.
- piezvanīt Zvanot (pa telefonu), noraidīt signālu, lai uzsāktu sarunu.
sākt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV