iemurmināties
iemurmināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemurminos | iemurmināmies | iemurminājos | iemurminājāmies | iemurmināšos | iemurmināsimies |
| 2. pers. | iemurminies | iemurmināties | iemurminājies | iemurminājāties | iemurmināsies | iemurmināsieties, iemurmināsities |
| 3. pers. | iemurminās | iemurminājās | iemurmināsies | |||
Pavēles izteiksme: iemurminies (vsk. 2. pers.), iemurminieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemurminoties (tag.), iemurmināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemurminātos
Vajadzības izteiksme: jāiemurminās
Iesākt murmināt un tūlīt pārstāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — RAGANA, — iemurminājās vecene, noplivinādamās uz zilā sēdekļa.
- Kā sajutis Medeinas skatienu, tas aši aizmiedza acis un iemurminājās:
- — Jo redzēju nāves rievu, — viņš iemurminājās.
- — Neatstāšu, — iemurminājās vecis, staipīdams nagus.
- vecis ar baltām acīm, — viņš iemurminājās.