iemūrēt
iemūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemūrēju | iemūrējam | iemūrēju | iemūrējām | iemūrēšu | iemūrēsim |
| 2. pers. | iemūrē | iemūrējat | iemūrēji | iemūrējāt | iemūrēsi | iemūrēsiet, iemūrēsit |
| 3. pers. | iemūrē | iemūrēja | iemūrēs | |||
Pavēles izteiksme: iemūrē (vsk. 2. pers.), iemūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemūrējot (tag.), iemūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemūrētu
Vajadzības izteiksme: jāiemūrē
1.Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
1.1.Mūrējot ieveidot (kādā telpā).
2.Mūrējot ievietot, apņemt (tā, ka nevar izkļūt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To te iemūrēja ar atzīmi, ka jāver vaļā 2045. gadā.
- Gada sākumā te iemūrēja pamatakmeni, novembrī katlu mājai jābūt pabeigtai.
- Pirmajā stāvā zem kapelas izveidoja vannasistabu ar grīdā iemūrētu keramikas baseinu.
- Un vispār — kā tas ir, kad tevi tā iemūrē?
- Komunisms laikam tevī tādu neticību iemūrējis, ka ar raķetēm neizsitīs.