iemuļļāt
iemuļļāt apvidvārds
1.Pavirši, nekārtīgi (ko) izdarīt (piemēram, iesēt).
2.Iesākt (ko darīt), bet nepabeigt.
3.Iejaukt, iemīdīt.
Avoti: ĒiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad mēs iemuļļāsim šo jautājumu vēl tālāk.
- Viņai bija viens tumsā iemuļļāts skūpsts, ko atceroties, Mētru pārņēma dīvaina sāpju lēkme.
- Vizuāli grāmata par pusaugu meitenes Mētras dzīvi atgādina pusaudža dienasgrāmatu — sākot no tēva zaudēšanas, līdz pirmajam " tumsā iemuļļātajam skūpstam", krūšturīša pirkšanai, zemeņu zagšanai un citiem vasaras piedzīvojumiem.
- iemuļļāsim likumu, kuram faktiski jēgas nav gandrīz vairs nekādas.
- Tagad viss ir iemuļļāts gruntī iekšā līdz pusmetram," stāsta A. Bergmanis.