iemukt
iemukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemūku | iemūkam | iemuku | iemukām | iemukšu | iemuksim |
| 2. pers. | iemūc | iemūkat | iemuki | iemukāt | iemuksi | iemuksiet, iemuksit |
| 3. pers. | iemūk | iemuka | iemuks | |||
Pavēles izteiksme: iemūc (vsk. 2. pers.), iemūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemūkot (tag.), iemukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemuktu
Vajadzības izteiksme: jāiemūk
1.Iebēgt.
2.Iestigt1.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grauzties tajā kā zvēram, kas nograuž savu slazdā iemukušo ķepu.
- Viņa mudīgi iemūk kūtī pie Sniedzes un no iekšpuses aiztaisa krampīti.
- Cigāra puļķis bija iemucis mutes kaktiņā un nu šūpojās augšā lejā.
- Sakūdīt citus, bet pašam iemukt krūmos – šis triks vairs nedarbojas.
- Notikuma vietā policisti suni paralizēja ar elektrošoku, ļaujot sievietēm iemukt dzīvoklī.