aizšķelt
aizšķelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšķeļu | aizšķeļam | aizšķēlu | aizšķēlām | aizšķelšu | aizšķelsim |
| 2. pers. | aizšķel | aizšķeļat | aizšķēli | aizšķēlāt | aizšķelsi | aizšķelsiet, aizšķelsit |
| 3. pers. | aizšķeļ | aizšķēla | aizšķels | |||
Pavēles izteiksme: aizšķel (vsk. 2. pers.), aizšķeliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšķeļot (tag.), aizšķelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšķeltu
Vajadzības izteiksme: jāaizšķeļ
Iesākt šķelt, bet nepāršķelt; iešķelt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai gan ir gadījumi, kad kāda saruna iekustina ideju vai pat aizšķeļ.