iemauties
iemauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemaujos | iemaujamies | iemāvos | iemāvāmies | iemaušos | iemausimies |
| 2. pers. | iemaujies | iemaujaties | iemāvies | iemāvāties | iemausies | iemausieties, iemausities |
| 3. pers. | iemaujas | iemāvās | iemausies | |||
Pavēles izteiksme: iemaujies (vsk. 2. pers.), iemaujieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemaujoties (tag.), iemaušoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemautos
Vajadzības izteiksme: jāiemaujas
Iesākt maut un tūlīt apklust.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet viņa nekad neiemāvās, savā valodiņā gribēdama pateikt: — Es tevi redzu, mamm!
- Kaut kur iemaujas govs, iedziedas gailis, lai arī to nevar iegleznot, tas tomēr paliek krāsu un otas triepienu struktūrā.
- Laska iemāvās kā bullis, izpūta no nāsīm uguns mēli, cirta nagu pret zemi un ar ragiem metās virsū Ļubas brālim.
- Ievai klēpī kaut kas tā kā ievibrējās, kā iemāvās, kā sakustējās.
- Ņudzoņā iemaujas kā kurli dzīvnieki pret