Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzie.
Atrasts vārdos (391):
- dzie:1
- dziet:1
- dziede:1
- dzieds:2
- dzieds:1
- dziesa:1
- dzieša:1
- dziets:1
- dzieva:1
- dzieve:1
- dziezt:1
- dziedāt:1
- dziedēt:1
- dziedēt:2
- dziedre:1
- dziedrs:1
- dziedrs:4
- dziedrs:3
- dziedrs:2
- dziedus:1
- dzieģis:1
- dzierde:1
- dzierds:1
- dziesma:1
- dziesme:1
- dziesna:2
- dziesna:1
- dzievāt:1
- dzieviņ:1
- dzievot:1
- dziezna:2
- dziezna:3
- dziezna:1
- ādziene:1
- bēdzien:1
- līdziet:1
- Odziena:1
- odziens:1
- zadzien:1
- dziedējs:1
- dziedene:1
- dziedīgs:2
- dziedīgs:1
- dziedošs:1
- dziedris:2
- dziedris:1
- dziemuļa:1
- dziesmot:1
- dziesnāt:1
- dzieties:1
- dzieznāt:1
- audziene:1
- bēdziens:1
- dedzieda:1
- gādziens:1
- ildzieši:1
- jēdziens:1
- jūdziens:1
- kadzieši:1
- miedzien:1
- nedziedi:1
- ņudziens:1
- rodzieši:1
- sadzievu:1
- urdzieši:1
- vidziema:1
- zedzieda:1
- dziedaudz:1
- dziedelis:1
- dziediens:1
- dziedināt:2
- dziedināt:1
- dziednīca:1
- dziedonis:1
- dziedruna:1
- dziemulis:1
- dziesmiņa:1
- dziesmots:1
- dzievināt:1
- apdziedāt:1
- apdziedēt:1
- apdzievāt:1
- apdzievot:1
- apodzieši:1
- atdziedāt:1
- atdzievāt:1
- atdzievot:1
- dadziedēt:1
- drudzieši:1
- dzedzieda:1
- gārdziens:1
- guldziens:1
- iedziedāt:1
- iedzievāt:1
- izdziedāt:1
- izdziedēt:1
- izdzievāt:1
- jurdzieši:1
- kliedzien:1
- kludziens:1
- klūdziens:1
- kuldziens:1
- kundzieši:1
- lēdziekša:1
- lendzieši:1
- mirdziens:1
- nedziedāt:1
- nodziedāt:1
- nodzievāt:1
- ņirdziens:1
- odzienājs:1
- opūdzieši:1
- padziedāt:1
- padziedēt:1
- padzievāt:1
- pusdziedā:1
- raudziens:2
- raudziens:1
- sadziedāt:1
- sadziedēt:1
- sadzievāt:1
- slēdziens:1
- slodziens:1
- uzdziedāt:1
- uzdziedēt:1
- uzdzievāt:1
- vildzieši:1
- Zvidziena:1
- žvadziens:1
- dziedājums:1
- dziedāšana:1
- dziedātājs:1
- dziedēklis:1
- dziedenīte:1
- dziedētava:1
- dziedēties:1
- dziedinošs:1
- dziednieks:1
- dziedrenis:1
- dziedzeres:1
- dziedzerēt:1
- dziedzeris:1
- dziedzerot:1
- dziedziede:1
- dziedzināt:1
- dzievnieks:1
- aizdedzies:1
- aizdziedāt:1
- aizdziedēt:1
- aizdzievāt:1
- apdziesmot:1
- atradzieši:1
- draudziems:1
- draudziene:1
- dzjadziene:1
- grendzieši:1
- guldzienis:1
- iemidziens:1
- karodzieši:1
- klaudziens:1
- kliedziens:1
- klundziens:1
- kordziesma:1
- nobeidzies:1
- odzienieši:1
- padziekste:1
- pārdziedāt:1
- pededzieši:1
- piedziedāt:1
- piedziedēt:1
- piedzievāt:1
- pīrādzieši:1
- popdziesma:1
- sadzieties:1
- sērdziesma:1
- slēdzienis:1
- smaudzieši:1
- smildziene:1
- smildziens:2
- smildziens:1
- smildzieši:1
- sniedziens:1
- spiedziens:1
- spindziens:1
- spirdziens:1
- spirdzieši:1
- sprādziens:1
- sprodzieši:1
- sprūdziens:1
- spurdziens:1
- umurdzieši:1
- uzaudziens:1
- vanadzieši:1
- vedziekste:1
- vedzieksts:1
- vidadzieši:1
- zviedziens:1
- žļārdziens:1
- žmaudziens:1
- žņaudziens:1
- žvadzienis:1
- dziedzerīte:1
- dziedzietis:1
- dziesmenīca:1
- dziesmineja:1
- dziesmnieks:1
- dzievenieks:1
- dzievinieks:1
- apdziedināt:1
- atdziedināt:1
- brīdadzieši:1
- čistidzieši:1
- dievdziesma:1
- dzedziekste:1
- Dzedziekste:1
- gundedzieši:1
- izdziedināt:1
- izdzievināt:1
- jāņudziesma:1
- jēdzienisks:1
- kliedzienis:1
- kopjēdziens:1
- kostidzieši:1
- lēdurdzieši:1
- lēdzieksnes:1
- līgodziesma:1
- mandadzieši:1
- marindzieši:1
- mudurdzieši:1
- nāburdziene:1
- nāburdziete:1
- nedziestošs:1
- nodziedināt:1
- nodziedināt:2
- nodzievināt:1
- nūraudzieši:1
- padziedināt:2
- padziedināt:1
- parīdzietis:1
- piķurdzieši:1
- podradzieši:1
- pučurdzieši:1
- pusbeidzies:1
- sadziedināt:1
- sadziedināt:2
- sitņadzieši:1
- solodziesma:1
- spiedzienis:1
- sprādzienis:1
- sprindzieši:1
- taunadzieši:1
- vairodzieši:1
- vildodzieši:1
- vipindzieši:1
- virtadziene:1
- zīberdzieši:1
- žņaudzienis:1
- žvurdzienis:1
- dziedinātājs:2
- dziedinātājs:1
- dziedinātava:1
- dziedināties:1
- dziedniecība:1
- dziedzerains:1
- dziesminieks:1
- dziesmuspēle:1
- aizdziedināt:1
- apdziedāšana:1
- apdziedātājs:1
- apdziedāties:1
- atdziedāties:1
- atdzievāties:1
- cīruļdziesma:1
- damberdzieši:1
- dzedziedains:1
- iedziedājums:1
- iedziedāties:1
- iedzievāties:1
- iekliedziens:1
- izdziedāties:1
- izdziedēties:1
- izdzievāties:1
- izkliedziens:1
- jāņudziesmas:1
- jēdzientelpa:1
- mežsardziene:1
- nedziedējams:1
- nedziedināms:1
- nobardzietis:1
- nodziedāties:1
- nodzievāties:1
- pagrendzieši:1
- pārdziedināt:1
- pārdzievināt:1
- piebaldzieši:1
- piedziedināt:1
- popdziedonis:1
- rotaļdziesma:1
- rubeņdziesma:1
- sadziedāšana:1
- sadziedātājs:1
- sadziedāties:1
- sadziedzerēt:1
- sadziedzerot:1
- sadzievāties:1
- šūpļadziesma:1
- šūpuļdziesma:1
- uzkliedziens:1
- vakardziesma:1
- varoņdziesma:1
- virsjēdziens:1
- dziedniecisks:1
- dziesmuspēles:1
- dziesmusvētki:1
- aizdziedāšana:1
- aizdziedāties:1
- apakšjēdziens:1
- apdziedāšanās:1
- izadziedāties:1
- kopdziedāšana:1
- ķengaradzieši:1
- mastarīdzieši:1
- minnesdziesma:1
- operdziedonis:1
- pamatjēdziens:1
- pārdziedāties:1
- pārdzievāties:1
- piedziedājums:1
- piedziedzerēt:1
- piedziedzerot:1
- popdziedātājs:1
- pusdziedādams:1
- pusdziedāšana:1
- staburadzieši:1
- šķērsdziedris:1
- tautasdziesma:1
- dziedātājputni:1
- dziedzerkuņģis:1
- dziedzermatiņi:1
- atomsprādziens:1
- blakusjēdziens:1
- izdziedināties:1
- kalnpededzieši:1
- kamerdziedonis:1
- līdziemītnieks:1
- minnesdziedoņi:1
- nosadziedāties:1
- operdziedātājs:1
- pretdziedājums:1
- pretkliedziens:1
- smarždziedzeri:1
- smirddziedzeri:1
- sprādziendrošs:1
- sprādzienkļūda:1
- sprādzienveida:1
- šteinburdzieši:1
- ūdensdziednīca:1
- vaskadziedzeri:1
- dziedātājķauķis:1
- dziedātājžubīte:1
- dzimumdziedzeri:1
- kalnapededzieši:1
- kamerdziedātājs:1
- kodolsprādziens:1
- līdziedzīvotājs:1
- sprādzienrežīms:1
- šlāgerdziedonis:1
- timusdziedzeris:1
- dziedātājcikādes:1
- dziedātājstērste:1
- dziedātājstrazds:1
- meistardziedonis:1
- nektārdziedzeris:1
- priekšdziedātājs:1
- priekšdziedzeris:1
- sprādzienbīstams:1
- sprādziennedrošs:1
- sprādzienpiltuve:1
- sprādzienveidīgs:1
- šlāgerdziedātājs:1
- tilpumsprādziens:1
- vairogdziedzeris:1
- dziedātājsienāzis:1
- dziedzerepitēlijs:1
- ūdensdziedinātava:1
- ūdensdziedniecība:1
- siltumdziedniecība:1
- sprādzienbīstamība:1
- divdzimumdziedzeris:1
- koloratūrdziedātāja:1
- pastaigdziedniecība:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (3423):
- non sequitur _burtiski_ "neizriet"; slēdziens, kura galaspriedums loģiski neizriet no premisām.
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- gaudeamus "priecāsimies"; senas studentu dziesmas nosaukums un pirmais vārds latīņu valodā.
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
- (pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
- psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
- monodija 16. gs. Itālijā - solo dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā.
- psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
- pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
- fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums).
- reifikācija Abstraktu jēdzienu konkretizēšanās.
- abstrahēšana Abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana.
- miežagrauds Acs plakstiņa malas vai tauku dziedzera iekaisums.
- Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija.
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
- tarzālie dziedzeri acu plakstiņu modificētie tauku dziedzeri.
- antistrefons Ačgārns slēdziens.
- hlorakne Ādas izsitumi (komedoni, tauku dziedzeru cistas un pūtes) personām, kas strādā ar hlora savienojumiem (profesionāla dermatoze).
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
- dermatica Ādas slimību dziedināšanā lietojamie zāļu līdzekļi.
- ateroma Ādas tauku dziedzera retences cista.
- ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam.
- tilacīts Ādas tauku dziedzeru iekaisums.
- sūnākslis Ādas tauku dziedzeru sastrutojums.
- miksadenoma Adenoma, kas pa daļai miksomatozi deģenerējusies; gļotu dziedzera adenoma.
- heteradenoma Adenoma, kas radusies audos, kuros normāli nav dziedzeru.
- Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju.
- Vietalvas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī daļa no pirmskara Odzienas pagasta.
- tonafāzija Afāzijas veids, kad zaudēta spēja dziedāt.
- spirituaļi Afroamerikāņu reliģiskās tautas dziesmas; spiričueli.
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
- saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī.
- dūju Aicinājums dūdot, dziedāt.
- cūceņa Aizauss siekalu dziedzeru iekaisums.
- nodoties Aiziet (par daudziem).
- izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- aiztrallāt Aiziet jautri dziedot (trallinot).
- Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- timolīze Aizkrūtes dziedzera audu involūcija.
- timokēze Aizkrūtes dziedzera fizioloģiskās atrofijas aizkavēšanās vai tā palielināšanās.
- timīts Aizkrūtes dziedzera iekaisums.
- tīmektomija Aizkrūtes dziedzera izgriešana.
- timopātija Aizkrūtes dziedzera slimība.
- timocīts Aizkrūtes dziedzera šūna.
- tīmus Aizkrūtes dziedzeris (ar iekšējo sekrēciju).
- distīmisms Aizkrūts dziedzera disfunkcija bērnībā.
- hipotīmisms Aizkrūts dziedzera pazemināta funkcija.
- timopoetīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
- timostimulīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
- atīmija Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums.
- atīmisms Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums.
- tīmuss Aizkrūts dziedzeris.
- pankreoterapija Aizkuņģa dziedzera audu lietošana terapijā.
- pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem.
- heteropankreātisms Aizkuņģa dziedzera darbības neregularitāte.
- zimīns Aizkuņģa dziedzera ekstrakts.
- pankreatopeptidāze Aizkuņģa dziedzera enzīms, kas katalizē peptīdu hidrolīzi.
- laktāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas noārda cieti.
- amilopsīns Aizkuņģa dziedzera ferments, kas pārvērš cieti maltozē.
- dispankreātisms Aizkuņģa dziedzera funkcijas traucējums.
- glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs.
- retardīns Aizkuņģa dziedzera hormons, kas neitralizē tireotoksīna toksisko darbību.
- glikagons Aizkuņģa dziedzera hormons; organismā piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
- pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
- lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās.
- pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
- depankreatizācija Aizkuņģa dziedzera izgriešana.
- pankreātemfrakse Aizkuņģa dziedzera izvadkanāla aizsprostojums un tā izraisītais sastrēguma stāvoklis.
- pankreatopātija Aizkuņģa dziedzera slimība.
- tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas.
- hidropankreatoze Aizkuņģa dziedzera tūska.
- pankreatoduodenektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana līdz ar pieguļošo divpadsmitpirkstu zarnas dalu.
- pankreātektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana.
- pankreass Aizkuņģa dziedzeris.
- pankreāts Aizkuņģa dziedzeris.
- pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem).
- salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu.
- piesagrābties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
- piesajemties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
- piesažicīties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
- piežūžināt Aizpildīt ar šūpuļdziesmas skaņām.
- hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu.
- apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš.
- ptialolitotomija Akmens izoperēšana no siekalu dziedzera vai vada.
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
- litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
- sialolitiāze Akmeņu veidošanās siekalu dziedzeros.
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
- sulfonilurīnviela Aktīvā viela preparātos, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums.
- miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- pīte Ala, dobums (tikai dziesmu grāmatā).
- aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists.
- bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
- andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”).
- spiričuels Amerikas nēģeru garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku.
- blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- ausbunds Anabaptistu garīgu dziesmu krājums, sastādāts 1971, bet sastopams vairs tikai 1583 izdevumā.
- intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
- pankreatoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- pankreatogastrostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un kuņģa vārtnieka daļu.
- pankreatoenterostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un tievo zarnu.
- pankreatojejunostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un tukšo zarnu.
- tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros.
- soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem).
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
- kečs Angļu polifonās dziesmas žanrs; izplatīts 17.-18. gs.
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
- dubultkvartets Ansamblis, kura; sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti); oktets.
- hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis.
- epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu.
- trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
- enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam.
- epitalāma Antīkajā mākslā kāzu slavinājuma dziesma.
- epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts.
- stasims antīkajā tradīcijā dziesma, kas traģēdijā nodalīja atsevišķas epizodes.
- bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs.
- antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
- timolizīns Antiviela, kas noārda aizkrūtes dziedzera šūnas.
- aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs.
- videopleijers Aparāts videoieraksta reproducēšanai no videolentes; daudziem videopleijeriem ir arī ierakstes funkcija.
- laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
- apbruņot līdz zobiem apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
- izsērst Apciemot un paciemoties (pie daudziem vai visiem).
- gānu dziesmas apdziedāšanās dziesmas ar ķengājošu saturu.
- apdiet Apdziedāt (slavējot).
- apziņģēt Apdziedāt (vulgāri).
- aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
- apdainot Apdziedāt, cildināt.
- apdziesmot Apdziedāt.
- apdzīdēt Apdziedēt.
- Mētriena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs.
- Kisigača Apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija.
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
- reversibilitāte Apgriezeniskums; izārstējamība, izdziedināmība.
- pieguldīt Apguldīt (daudzus); dot (daudziem) naktsmājas.
- savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
- grozgalvis Apīņa pievārds tautas dziesmās.
- bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī.
- radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
- estinguendo Apklustot, izdziestot.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
- nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- nopaunot Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- paraloģistika Aplamu slēdzienu, secinājumu, sofismu izmantošana (kādiem mērķiem).
- kontekstualizēt aplūkot ideju vai jēdzienu saistītu ideju vai jēdzienu kontekstā, analizējot kopīgo un atšķirīgo
- traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
- samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
- nome Apollona cildinājuma dziesma Senajā Grieķijā.
- noms Apolona cildinājuma dziesma senajā Grieķijā.
- appūšļot Appūst, appūšot taisīt burvju dziedniecības līdzekli.
- iepūšļāt Appūst, dziedināt pūšļojot.
- skaidrojums apraksts, kurā atklāj vārda nozīmi, resp., jēdzienisko saturu.
- štenhins Apsveikuma dziesma.
- štenķiņš Apsveikuma dziesma.
- brindisi Apsveikuma tosts, galda dziesma.
- baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares.
- apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
- saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
- dziesmu diena apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
- apriebināt Apziest un apvārdot (dziedinot).
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis; apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
- belkanto Apzīmējums itāļu dziedāšanas veidam, kur galvenā vērība pievērsta skaista toņa attīstīšanai.
- mononīms Apzīmējums resp. termins, kuram kādas valodas konkrētas nozares terminu sistēmā konkrēta jēdziena apzīmēšanai nav sinonīma.
- aizsardzības- Apzīmētājs ar aizsardzības jēdzienu saistītiem terminiem.
- nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats; arī jēdziens.
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- apdziedāt Ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot.
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- dziesmots Ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts.
- daudzkausu Ar daudziem kausiem.
- daudzkomponentu Ar daudziem komponentiem.
- gumzurgumzuriem Ar daudziem līkumiem.
- ailains Ar daudziem nodalījumiem.
- daudzstarains Ar daudziem stariem.
- daudzstāvu Ar daudziem stāviem.
- daudzzaru Ar daudziem zariem.
- daudzziedains Ar daudziem ziediem vai ziedkopām (par augiem).
- daudzžuburu Ar daudziem žuburiem.
- apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt; arī apdzejot.
- izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu).
- dziedzerkuņģis Ar gremošanas sulu izdalošiem dziedzeriem bagāts gremošanas orgāns, kurā notiek barības ķīmiska un mehāniska pārstrādāšana.
- sarausties kājās ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
- sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem).
- kriokauters Ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai.
- caur degunu (arī degunā) ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt).
- jēdzienu sistēma ar noteiktu nozari saistītu jēdzienu kopa, kas izstrādāta un strukturēta pēc jēdzienu savstarpējām (hierarhiskajām, asociatīvajām u. c.) attieksmēm.
- nozīmes nobīde ar nozīmes pārnesumu nesaistītas pārmaiņas valodas vienības jēdzieniskajā saturā.
- izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
- nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- nostrīķēt Ar rokām veikt ķermeņa masāžu (lai dziedinātu noteiktas kaites).
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- delomorfs Ar skaidri saskatāmu formu, piem., kuņģa dibena dziedzeru klājšūnas.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
- spridzināt Ar sprādzienu graut, dalīt, pārvietot, arī iznīcināt.
- škamba Ar triecienu, sprādzienu atšķelta skaida.
- sgrimēt Ar troksni sanākt (par vairākiem, daudziem).
- daudzstāvīgs Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
- sēra korķis ārējās auss ejas dziedzeru sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto šo eju.
- sērs ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
- kuņģa dziedzeri ārējās sekrēcijas dziedzeri kuņģa gļotādā, kas izstrādā kuņģa sulu.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
- arietta Arieta - maza ārija ar dziesmas raksturu.
- air Ārija, meldija, dziedājums.
- privācija Aristoteļa un viduslaiku filozofijas jēdziens defektīvu parādību skaidrošanai.
- husani Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem; gusani.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst; sadziedēt.
- aizārstēt Ārstējot sadziedēt.
- pegiatrija ārstēšana ar dziednieciskiem ūdeņiem.
- gonadoterapija Ārstēšana ar dzimumdziedzeru ekstraktiem vai hormoniem.
- organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
- tireoterapija Ārstēšana ar vairogdziedzera preparātiem.
- lāpīt Ārstēt, dziedēt.
- antitireoidīns Ārstniecības preparāts, asins serums, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem izgriezti vairogdziedzeri.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- zālnice Ārstniecisko zāļu pārzinātāja, dziedniece.
- Eskulāpijs Ārsts, dziednieks.
- tuvlidums Artilērijas šāviņa sprādziens tuvāk par mērķi.
- sprāgstpildiņš Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpakete.
- sprāgstpakete Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpildiņš.
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
- dakrioma Asarām pildīta cista, kā asaru dziedzera izvadkanāliņu aizsprostojuma sekas.
- lakrimocīti Asaršūnas, epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu.
- dakrioadenīts Asaru dziedzera iekaisums.
- dakrioadenektomija Asaru dziedzera izgriešana.
- asaru aparāts asaru dziedzeris un asaru izvadceļi.
- mastorāģija Asiņošana no krūts dziedzera.
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
- konceptuālā māksla ASV un Eiropas mākslas virziens 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados; noraidīja vizuālus tēlus un ekspresīvo formas elementu nozīmi, pievērsās vispārīgiem jēdzieniem un priekšstatiem.
- āšiks Ašugs - Azerbaidžāņu, armēņu u. c. austrumu zemju tautu dziesminieks, muzikants.
- pretdziedājums Atbildes dziedājums.
- kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedēties.
- izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedināties.
- likvācija Atdziestošas magmas sadalīšanās vairākās savstarpēji nešķīstošās šķidrās fāzēs.
- sastīvēt atdziestot kļūt stingrākam, sasalt.
- atšauties Atdzist, likt, lai atdziest (par ēdienu).
- tiri Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas.
- tiru Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas.
- ķēku Atkārtojumā dzied priekšā bērniem, kad šūpina viņus uz kājām.
- rutadi Atkārtojumā izmanto kā piedziedājumu dažās dziesmās ar ātru kustību raksturojumu.
- viļu Atkārtojumā izmanto lai atdarinātu vālodzes dziesmu.
- uik Atkārtojumā raksturo lielā pelēkā strazda dziesmu.
- refrēna zīme atkārtojuma zīme, ko liek rindas sākumā un beigās, tautas dziesmu u. c. dziedājumu iespiedumos.
- auru kalniņš atklāta vieta dziedāšanai.
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- zemspiediens Atmosfēras spiediena izmaiņa, kad sprādziena vilnis pārvietojas pāri un rezultējošais spiediens ir mazāks par atmosfēras spiedienu.
- vinils Atomgrupa, kas raksturīga daudziem organiskiem savienojumiem, kuri veido svarīgus polimerizācijas produktus.
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
- sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
- terminu sistēma atsevišķas nozares jēdzienu sistēmai atbilstoši izvēlētu, sistēmiski izstrādātu un strukturētu terminu kopa.
- vēkšējiens Atsevišķs ķērciens, skaļa raudāšana vai kliedziens.
- nobleikšēties Atskanēt šāvienam vai sprādzienam līdzīgam troksnim.
- atskandināt Atskaņot, nodziedāt.
- sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
- apdziedāt Attēlot dziesmā, dzejolī.
- pretstats Attiecības starp diviem jēdzieniem vai uzskatiem, kas savstarpēji izslēdz viens otru.
- semantika attiecības starp rakstzīmēm vai rakstzīmju grupām un to jēdzienisko nozīmi, kas nav atkarīgas no to interpretēšanas un izmantošanas.
- algioglandulārs Attiecīgs uz dziedzera aktivitātes pastiprināšanos, ko izraisa sāpes.
- holokrīns Attiecīgs uz dziedzeriem, kuru sekrēcija saistīta ar šūnu bojāeju, piem., tauku dziedzeriem.
- apokrīns Attiecīgs uz dziedzeru šūnām, kurās sekrēta atdalīšana saistīta ar citoplazmas apikālās daļas pāriešanu dziedzera lūmenā.
- disglandulārs Attiecīgs uz dziedzeru, gk. endokrīno dziedzeru, funkcijas traucējumu.
- kortikoadrenāls Attiecīgs uz virsnieru dziedzera garozu.
- terminu atbilstība attieksme starp dažādu valodu terminiem, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu; terminu ekvivalence.
- hiponīmija Attieksmes starp hiperonīmu, resp., virsjēdziena nosaukumu, un tā hiponīmiem, resp., apakšjēdzienu nosaukumiem.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- hipergonādisms Attīstības traucējumi, ko izraisa pārmērīga dzimumdziedzeru hormonālā aktivitāte.
- nepiekļāvīgs Atturīgs; sevī noslēdzies, nepiemīlīgs.
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
- izpildīt Atveidot ar balsi (vokālu skaņdarbu); dziedāt.
- atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
- notio Atzinums, saprašana, zināšana, jēdziens.
- plūdenā loģika atziņu reprezentēšanas forma jēdzieniem, kurus nevar precīzi definēt ārpus konteksta (piem., "karsts" vai "skaļš").
- dziedzerepitēlijs Audi, kas sedz organisma dziedzeru virsmu.
- limfoidālie audi audi, kuros ir vai rodas limfocīti; sastopami limfmezglos, liesā, mandelēs un aizkrūtes dziedzerī.
- peripankreatīts Audu iekaisums ap aizkuņģa dziedzeri.
- periglandulīts Audu iekaisums ap dziedzeri.
- onkocitoma Audzējs pieauss, zemžokļa dziedzerī, hipofīzē, vairogdziedzerī vai citur; sastāv no onkocītiem.
- hipernefroma Audzējs virsnieru dziedzera garozā, biežāk - nieres audzējs, kura audi izskatās līdzīgi virsnieru dziedzera audiem.
- epithelom Audzējs, kas attīstās no dziedzeru un segkārtas epitēlija, pa daļai arī no saišķaudiem.
- kortikosuprarenoma Audzējs, kas attīstījies no virsnieru dziedzera garozas.
- insulinoma Audzējs, kas sastāv no aizkuņģa dziedzera saliņu šūnām.
- adenofibroma Audzējs, kas sastāv no dziedzera un saistaudiem.
- adenolipoma Audzējs, kas sastāv no dziedzeraudiem un taukaudiem.
- adenohondroma Audzējs, kurā ir dziedzera un skrimšļa audi.
- adenoleiomiofibroma Audzējs, kurā ir dziedzeraudi, gludās muskulatūras šķiedras un saistaudi.
- kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai.
- sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem).
- nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs.
- haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu.
- staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to dalām).
- cerumenoma Auss sēra dziedzeru audzējs.
- cerums Auss sērs, sekrēts, kuru cilvēka ārējās auss ejā rada tauku dziedzeri un pārveidojušies sviedru dziedzeri.
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- korroborisms Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā.
- korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot.
- koļadka Austrumslāvu tautasdziesma - bagātības, veselības, ražas, auglības u. c. labumu vēlējums.
- mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
- amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni.
- atombumba Aviobumba, kurā sprādzienu izraisa urāna vai plutonija atomu kodolu dalīšanās reakcijā atbrīvotā enerģija; kodolbumba.
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
- mugāmi Azerbaidžāņu tautasdziesmas.
- krecināt Āža balsī dziedāt.
- galaktoreja Bagātīga un pastāvīga piena atdalīšanās no piena dziedzeriem.
- corridos Balādisks dziedāšanas stils ASV Meksikas pierobežā.
- dziesminieks Balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt.
- koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus; šādu melodijas izrotājumu izpildījums.
- fonaksija Balss vingrināšana, seno grieķu dziedāšanas un runas māksla.
- baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas.
- gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas.
- zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
- lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā.
- psalmodijs Baznīcas dziedājuma veids, kam raksturīgs psalmu un citu Bībeles tekstu pusdziedāts, pusrunāts izpildījums.
- irmoss Baznīcas dziedājumu veids pareizticīgo dievkalpojumā; baznīcas himnas pirmais pants, kas veido saistību ar nākošajiem dziedājumiem.
- psalmotājs Baznīcas dziedātājs (pareizticīgajiem).
- motets Baznīcas kora dziesma.
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- à livre ouvert bez sagatavošanās (lasīt, tulkot); no lapas (dziedāt, spēlēt); _burtiski_: "pēc atvērtas grāmatas".
- ekstemporēt Bez sagatavošanās turēt runu, tulkot, dziedāt, spēlēt utt.
- zūzāt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
- zūzēt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
- varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem.
- asara Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki.
- spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
- sociālā terapija bieži lietots sinonīms jēdzienam - psihosociālais darbs.
- bifeļputns Bifeļu audējputns - putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris").
- hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri; distantie akvitatori.
- apitoksīns Bišu inde - toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī; izmanto medicīnā.
- vasks bišu vasks - medusbišu vaskadziedzeru sekrēts.
- bošķu dziesma blēņu dziesma.
- ļēļot Bļaustīgi, nejauki dziedāt.
- bļāva Bļaušana, kliedziens.
- bālis Brālis, brālītis, gk. tautasdziesmās.
- drasēt Braši (arī dziedot) soļot, jāt.
- apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
- sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
- vēkšiens Brēciens, kliedziens.
- kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
- bronhoadenīts Bronhiālo dziedzeru (pie bronhiem pieguļošo limfātisko mezglu) iekaisums.
- hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā.
- sētas čakste brūnā čakste, neliels dziedātājputns.
- sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē.
- minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
- Laccifer lacca bruņutu suga, kuras ādas dziedzeri izdala gumilaku.
- čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu.
- ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- reģe Burve, pareģe, dziedinātāja.
- zavetnieks Burvis, dziednieks, kura darbība balstās uz maģisku formulu zināšanu un piesaukšanu.
- plāšnieks Burvis, dziednieks, pūšļotājs.
- burģis Burvis, vārdotājs, pūšļotājs, dziednieks.
- līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
- čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt.
- ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1).
- mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1).
- ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
- ņirbt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju).
- korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
- svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- norobežotājpazīme Būtiska pazīme, ko cenšas ietvert terminā, lai nošķirtu (norobežotu) blakusjēdzienus.
- svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību.
- izoandrosterons C~19~H~30~O~2~, androgēns steroīds, izolēts no urīna virsnieru dziedzeru garozas audzēju gadījumos.
- sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
- propiltiouracils C~7~H~10~N~2~OS, vairogdziedzera inhibitors; lieto hipertireozes ārstēšanai, kā arī gatavojot slimniekus vairogdziedzera operācijai.
- trijodtironīns C15H12I3NO4, vairogdziedzera hormons, iegūts sintētiski; 3-4 reizes aktīvāks par tiroksīnu.
- viridobufagīns C23H34O5, sirds inde krupja "Bufo viridis" ādas dziedzeros.
- valicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
- vallicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
- hidroksiholesterīns C26H45O, holesterīna oksidēšanas produkts; atrodas vilnas taukos un dažos patoloģiskos stāvokļos arī cilvēka tauku dziedzeru ekskrētā.
- metiltiouracils C5H6N2OS, sintētisks tireostatisks preparāts, kas samazina tiroksīna sintēzi vairogdziedzerī; nomāc hemopoēzi, izraisot agranulocitozi.
- streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā.
- jūgums Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu jūdzienu.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
- sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo.
- šķilāties cerot (par rudziem vai miežīem).
- Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām.
- bamalips Ceturtās slēdziena figūras pirmais modus: virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens partikulāri apstiprinošs.
- fesapo ceturtās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- calemes ceturtās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs
- dimatis ceturtās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums pa daļai apgalvojošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai apgalvojošs
- salādēties Cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.).
- dakriadenoskirs Ciets asaru dziedzera audzējs.
- onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma.
- sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem).
- radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
- opistorhoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī.
- vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- epifīze Cilvēka un mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas nepāra dziedzeris, starpsmadzeņu veidojums, kas atrodas galvaskausā.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
- sadziedātājs Cilvēks, kam patīk dziedāt, kas daudz un bieži dzied.
- apdziedātājs Cilvēks, kas apdzied.
- ļāļa Cilvēks, kas dzied vai runā bez īpaša satura.
- dziedātājs Cilvēks, kas dzied, kam patīk dziedāt; dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī).
- rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
- ļēļāks Cilvēks, kas nejauki dzied.
- vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
- šovmenis Cilvēks, kas vada pasākumu, izklaidējot publiku ar dziesmām, dejām, jokiem u. tml.
- hiphopers Cilvēks, kurš nodarbojas ar hiphopu - dejo, dzied, atbilstoši ģērbjas vai uzvedas.
- cīruļdziesma Cīruļa dziesma.
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
- ptialocēle Cista, kurā ir siekalas; parasti rodas, aizsprostojoties siekalu dziedzera izvadkanālam.
- hidrocistoma Cistisks audzējs, kas sācies no sviedru dziedzeriem.
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
- epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks.
- bumburi Cūkas zemādas (mandeļu) dziedzeri.
- aizauši Cūku slimība - dziedzeru iekaisums.
- glukotionskābe Cukurskābe, kuras molekulā ir sērs; atrasta krūts dziedzerī.
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- brūnā čakste čakstu ģints suga ("Lanius collurio"), neliels dziedātājputns, Latvijā sastopama ne visai bieži; sētas čakste.
- gamanāt Čalot, parasti tā saka, ja noris saruna starp daudziem cilvēkiem.
- čuražiņa Čaraža - monotona, vienmuļa dziesma.
- barbershop Četrbalsīgs vīru dziedāšanas stils, uzskata, ka tas radies 19. gs. ASV frizieru salonos.
- tetramastija Četri krūts dziedzeri, attīstības anomālija.
- pinealoma Čiekurveida dziedzera audzējs.
- hiperpineālisms Čiekurveida dziedzera hiperfunkcija.
- pineālektomija Čiekurveida dziedzera izgriešana.
- hipopineālisms Čiekurveida dziedzera pazemināta funkcija.
- epifiziopātija Čiekurveida dziedzera slimība.
- pinealopātija Čiekurveida dziedzera slimība.
- apineālisms Čiekurveida dziedzera vai tā hormona trūkums; tā radītās pārmaiņas.
- pļavas čipste čipstu suga ("Anthus pratensis"), dziedātājputns apmēram zvirbuļa lielumā, Latvijā sastopams bieži, gājputns.
- čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
- fagedēnikas Čūlas, kas iet arvien plašumā un nepadodas dziedēšanai.
- Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums.
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
- Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem.
- tūrisma resursi dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses.
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku.
- spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu.
- aizraibīt Dabūt nost (novērst, izdziedināt) vārdojot (ar buramvārdiem).
- dāļāt Dalīt (bagātīgi), dot daudziem.
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
- apdziedināt Daļēji sadziedēt, apārstēt.
- peru piens darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni; peru pieniņš.
- peru pieniņš darba bišu virsrīkles dziedzeru izdalītais sekrēts, ar ko baro māti un māšu cirmeņus un pirmās trīs dienas darbabišu un tranu cirmeņus.
- sadziedāšana Darbība --> sadziedāt.
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
- jēdzienu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai samazinātu vai novērstu nelielas atšķirības vai pretrunīgumu divu vai vairāku savstarpēji cieši saistītu jēdzienu izpratnē.
- terminu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai vienu un to pašu jēdzienu visos līmeņos - atsevišķā nozarē, saskarnozarē, vispārtehniskā un visas valodas līmenī - izteiktu ar vienu un to pašu terminu.
- aizdziedāšana Darbība, process --> aizdziedāt.
- apdziedāšana Darbība, process --> apdziedāt.
- Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis.
- kārt pie lielā zvana darīt daudziem zināmu (_parasti_ ko peļamu, nosodāmu, nevēlamu).
- izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
- kārt (arī likt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- likt (arī kārt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- mikrokanāla arhitektūra datoru kopnes arhitektūra, ko firma _IBM_ 1987. g. izstrādāja un ieviesa personālajos datoros _IBM PS/2_, tā nodrošina gan asinhronnu, gan sinhronu 32 bitu datu pārraidi ar decentralizētu arbitrāžu un var strādāt sprādzienrežīmā.
- piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
- pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
- pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
- ikoss daudzbalsīgs baznīcas dziedājums, kas atbillst sestajam kanonam.
- kvazidaļina Daudzdaļiņu kvantu fizikas jēdziens, kas apzīmē elementāru kvantu mehānikas ierosinājumu cietvielā, plazmā, atoma kodolā u. c., to (līdzīgi daļiņai) raksturo viļņu funkcija, enerģija, impulss, spins u. c.
- sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
- sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā.
- poliglandulārs Daudzdziedzerains; tāds, ko izraisa daudzu dziedzeru darbība.
- sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
- poliprāgmatiķis Daudziem dažādiem darbiem apkrauts cilvēks.
- haimocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
- hemocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
- automātiska atkalzvanīšana daudziem modemiem piemītoša spēja turpināt iezvanīšanos tik ilgi, kamēr tiek nodibināts savienojums.
- tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga.
- grupas adapters daudzkanālu ierīce, kas nodrošina datu pārraidi pa vairākiem kanāliem un dataora sadarbību ar daudziem attāliem lietotājiem.
- piedziedināt Daudzkārt dziedināt, daļēji sadziedēt.
- bvanga Daudzu afrikāņu cilšu "slepenā biedrība", kas nodarbojas ar dziedniecību.
- sviedru dziedzeri daudzu zīdītāju un cilvēka ādas dziedzeri, kas izdala sviedrus.
- diskrepance Dažādība, divu jēdzienu nesaskaņa.
- heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām.
- vinegrets dažādu priekšmetu vai jēdzienu sajaukums.
- Epimedium x versicolor dažādziedu epimēdija.
- Indigofera heterantha dažādziedu indigofera.
- lauris Dažkārt zaķa apzīmējums tautasdziesmās.
- čūsku inde dažu čūsku sugu indes dziedzeru sekrāts.
- tīmekļa dziedzeri dažu posmkāju ārējās sekrēcijas dziedzeri, kuru sekrēts gaisā ātri sacietē un veido smalkus tīmekļu pavedienus.
- siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
- cri de cœr dedzīgs lūgums, žēlošanās vai protests; _burtiski_: "dvēseles kliedziens".
- goniodisģenēze Defektīva acs priekšējā segmenta (radzene, varavīksnene, lēca, ar tām saistītās kameras un dziedzeri) attīstība.
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
- kalipso Deja 4/4 taktsmērā, kas cēlusies no Vestindijas iedzīvotāju dziesmu un instrumentālās mūzikas stila.
- karmaņola Deja, ko izpildīja, dziedot šo dziesmu.
- declamando Deklamējoši, t. i. piegriežot dziedāšanā galveno vērību skaidrai izteiksmīgai teksta izrunai.
- dziesmiņa Dem. --> dziesma.
- demogrāfiskā eksplozija demogrāfiskais sprādziens.
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi.
- seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
- iniciēšana Detonācijas procesa ierosināšana sprāgstvielā jeb jutīgākās (iniciējošās) sprāgstvielas sprādziens, kas izraisa citas sprāgstvielas sprādzienu.
- pa labi (un) pa kreisi devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
- adenīndezamināze Dezaminētājs ferments, kas katalizē adenīna pārvēršanu hipoksantīnā; rodas aknās, aizkuņģa dziedzerī, liesā.
- aporēma Dialektisks, loģiski grūti atrisināms slēdziens.
- sprādzienpiltuve Diatrēma - dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus.
- milonga Dienvidamerikāņu deja dziedāšanas un plēšeņu pavadībā, vienkāršā tautā ļoti iemīļota.
- flamenko Dienvidspānijas dziesmu, deju un ģitāras spēles veids, kas 18. gs. beigās izveidojās Andalūzijas čigānu mākslā.
- aleluja Dieva slavināšanas sauciens vai dziesma jūdaismā un kristietībā.
- himna Dievu slavinoša dziesma, ko izpilda dievkalpojumos un reliģiskos rituālos.
- īpašfunkcija Diferenciālvienādojumu teorijas jēdziens, kas raksturo atrisinājumu noteiktos apstākļos.
- ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dziedošs Divd. --> dziedāt.
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
- psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
- rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu.
- epitēlijķermenīši Divi iekšējās sekrēcijas dziedzeru pāri, kas atrodas aiz vairogdziedzera.
- Eda Divi senislandiešu literārie darbi: Vecākā Eda - 9.-12. gs. mitoloģisko dziesmu un varoņdziesmu krājums; Jaunākā Eda - 13. gs. sacerējums par islandiešu poētiku.
- antifoni Divu koru vienas un tās pašas melodijas pārmaiņus dziedājumi.
- relevants dokuments dokuments, kas jēdzieniski atbilst informācijas sistēmas lietotāja pieprasījumam.
- vienotājdomuzīme domuzīme ( - ), ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu.
- gāzties Doties, virzīties (par daudziem).
- natrons Dubultskābais nātrijs jeb nātrija bikarbonāts, caurspīdīgi kristāli, ko iegūst sodas ūdens šķīdumam laižot cauri divogļskābi (CO2) un lieto dziedniecībā kuņģa lieko skābju neitralizēšanā.
- uzdūkt Dūcoši dziedāt.
- dundināt Dungot, dziedāt.
- peloterapija Dūņu dziedniecība.
- Ugdana Dūņu dziedniecības kūrorts Krievijas Aizbaikāla amatā, 12 km no Čitas, sāļezera krastā, sanatorija.
- sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
- gražot Dusmoties (tautas dziesmās).
- arrepsija Dvēseles līdzsvars un miers, atturoties no prāta slēdzieniem.
- Dzedzekste Dzedziekste, Aiviekstes pieteka.
- Džedzūkste Dzedziekste, Aiviekstes pieteka.
- ritornels Dzejā - mazas itāļu tautas dziesmiņas veids, 3 rindās, ar atskaņām 1. un 3. rindā.
- cancionero Dzejas antoloģija, dziesmu krājums.
- meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā.
- akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs); savus dzejoļus (improvizācijas rečitatīva formā) skandēja dombras pavadījumā.
- tirtajs Dzejnieks, kas apdziedāja spartiešu varoņu darbus.
- tirtajs Dzejnieks, kas dzied kara dziesmas.
- pantīns Dzejolis, dziesmas teksts.
- kļūme Dzelkšņa sitiens pa kapseli pēc bises mēlītes nospiešanas, kuram neseko sprādziens.
- krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
- dziedātājžubīte Dzeltenpieres ģirlicis - zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Serinus mozambicus").
- Serinus mozambicus dzeltenpieres ģirlicis jeb dziedātājžubīte.
- adenomioma dzemdes audzējs, kas sastāv no dziedzerepitēlija un gludās muskulatūras audiem
- žimbāt Dzert un dziedāt.
- trauvēt Dzert, dziedāt un pļāpāt.
- termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji).
- pusdziedā dziedājuma pusē (līdz pusei nodziedāts).
- a cappella dziedājums bez instrumentāla pavadījuma.
- canto Dziedājums, dziesma; dziedātāja partija; arī balss, melodija.
- meditatīvie dziedājumi dziedāšanas veids, kurā daudzas zilbes tiek izdziedātas uz vienas nots vai arī tiek atkārtota īsa muzikāla frāze.
- tītēt Dziedāt (kā tītiņš dzied).
- nodziedāt Dziedāt (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
- vidējādi dziedāt dziedāt altu.
- gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
- rotot Dziedāt ar piedziedājumu "roto" vai "rotā".
- uzkliegt Dziedāt ar uzkliedzieniem, mainīgā skaļumā.
- ļēlāt Dziedāt ganu dziesmas.
- ļēļāt Dziedāt ganu dziesmas.
- nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
- līgot Dziedāt līgodziesmas.
- rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā".
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas); dziedot izpildīt, nodziedāt.
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
- nodziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt.
- nodziedāt Dziedāt un pārstāt dziedāt (par putniem).
- pārdziedāt dziedāt vēlreiz, no jauna.
- koloratūrdziedātāja Dziedātāja, kas dziedkoloratūrsoprānu.
- locītāja dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu
- falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem.
- strofa Dziedātājputnu dziesmas (baurošanas u. c. riesta skaņu) daļa, kas atkārtojas.
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- kitārods Dziedātājs, kas dzied kitāras pavadījumā.
- vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
- priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
- bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
- fona vokāls dziedātājs, kas piedzied solistam
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
- saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); teicējs (2).
- parastais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia cantans").
- zaļais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia viridissima"), Latvijā bieži sastopamas visā teritorijā.
- Zonotrichia melodia dziedātājstērste.
- Turdus philomelos dziedātājstrazds.
- baznīcas kori dziedātāju kolektīvi, kas darbojas noteiktās draudzēs un piedalās dievkalpojumos.
- trallis Dziedātas melodijas, dziesmas elements, ko veido, atkārtojot noteiktas zilbes.
- Eiropas dziedenīte dziedenīšu suga ("Sanicula europaea"), ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai.
- repināt dziedēt (salauztus kaulus).
- repēt dziedēt, ārstēt.
- dzijāt Dziedēt, dziedināt, sadzīt.
- dzijeklis Dziedināšanas līdzeklis, dziedēklis.
- izveseļot Dziedināt, izdziedēt.
- Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem.
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
- sanatio Dziedniecība, dziedināšana.
- hīlers Dziednieks (angļu "to heal" - "dziedināt").
- demopāts dziednieks, kas izmanto tautas medicīnas līdzekļus.
- pūšļa dziednieks, vārdotājs, pūšļotājs, kas ārstē ar pūšanu.
- kaktu dakteris dziednieks.
- pusdziedādams Dziedošā balsī, it kā dziedot.
- piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai).
- atdziedāt Dziedot aizdzīt, dziedot novērst, dziedot pievilināt.
- sadziedāties Dziedot atsaukties uz dziedāšanu (par cilvēkiem).
- pārdziedāties dziedot kļūdīties; nepareizi nodziedāt
- sadziedāties Dziedot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dziedāt.
- ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
- nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (līgosvētkus).
- pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- lellot dziedot midzināt bērnu.
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- sadziedāt dziedot paveikt, pārvarēt.
- pieskaņoties Dziedot pielāgoties (citu dziedājumam).
- piebalsot Dziedot pievienoties (kāda dziedāšanai).
- trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la", arī jautri dziedāt.
- filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest.
- Sprechgesang dziedruna.
- adenomalācija dziedzera atmiekšķēšanās
- Ribes glandulosum dziedzerainā jāņoga.
- Nemesia strumosa dziedzerainā nemēzija.
- Cerasus glandulosa dziedzerainais ķirsis.
- Xanthium strumarium dziedzerainais smaildadzis.
- ārējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kam ir izvadkanāli uz ārējo vidi.
- iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
- apokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuros sekrēta izdalīšanās notiek reizē ar šo dziedzeru šūnu augšējo daļu atdalīsanos, piem., lielie sviedru dziedzeri.
- merokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuru šūnas vai šūnu daļas, izdalot sekrētu (sk. sekrēts), neiet bojā; pie merokrīnajiem dziedzeriem pieder lielākā daļa no cilvēka sviedru dziedzeriem.
- Oxalis adenophylla dziedzerlapu zaķskābene.
- dziedzerlapainā zaķskābene dziedzerlapu zaķskābene.
- dziedzerainā kazroze dziedzerstublāja kazroze.
- Epilobium adenocaulon dziedzerstublāja kazroze.
- glandulocīts Dziedzeršūna, dziedzeru sekretoriskā šūna.
- gangnams dziesma _Gangnam style_.
- jodlers Dziesma ar jodelējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
- rotaļu dziesma dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu; rotaļdziesma.
- rotaļdziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu; rotaļu dziesma.
- chanson Dziesma, dziedājums.
- grīma Dziesma, dziesmiņa.
- grīmika Dziesma, dziesmiņa.
- riņķa dziesma (tekstā) dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
- šūpļadziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu; šūpuļdziesma.
- šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
- galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes dalībnieki maltītes laikā.
- vakardziesma Dziesma, ko dzied vakarā.
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
- dziedruna dziesmas izpildījums runājot.
- itifalli Dziesmas par godu Bakhum (priesteri Dionisa svētkos, par sievietēm apģērbušies, dziedādami nesa fallus).
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
- dziedājums Dziesmas vai cita vokāla skaņdarba izpildījums (dziedot).
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus.
- sēršu dziesmas dziesmas, kas dziedātas klaušu laikos muižas rijā labību serot.
- dziesmu kamols dziesmu kopums, ko kāds zina.
- sāmavēda Dziesmu vēdas, no Rigvēdas ņemtu dziedamu tekstu krājums priekšdziedātājam, otram priesterim vēdiešu Sāmas upura ceremonijā.
- labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu).
- diatrēma Dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus.
- gonochronisms Dzimuma (kārtu) šķirtība, kad īpatnim ir tikai vai nu vīrišķie vai arī tikai sievišķie dzimuma dziedzeri.
- gonādas Dzimumdziedzeri, orgāni, kuros veidojas dzimumšūnas (olšūnas un spermatozoīdi).
- gonāda Dzimumdziedzeris, sēklinieks vai olnīca; orgāns, kurā attīstās gametas.
- kastrācija dzimumdziedzeru (sēklinieku vai olnīcu) darbības pārtraukšana, gk. to izoperēšana; izrūnīšana.
- gonadopauze Dzimumdziedzeru funkciju izbeigšanās vecumā.
- gonādu aģenēze dzimumdziedzeru nepilnvērtīga attīstība un nediferencēšanās embrioģenēzes stadijā.
- gonadopātija Dzimumdziedzeru saslimšana.
- pseidohermafrodītisms Dzimumorgānu attīstības traucējums, kad pastāv neatbilstība starp dzimumdziedzeriem, dzimumorgāniem un sekundārajām dzimumpazīmēm.
- disģenitālisms Dzimumorgānu attīstības traucējums; dzimumdziedzeru funkcijas traucējums.
- smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts - bālgana masa.
- skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu.
- anakreontika Dzīvespriecīga satura lirika, 18. gs. lirikas virziens, kas atdarināja Anakreonta vīna un mīlas dziesmas.
- THX Dzīvnieku aizkrūtes dziedzera ekstrakts.
- indes dziedzeri dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala citiem dzīvniekiem un cilvēkam toksiskas vielas.
- smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
- eksokrīnie dziedzeri dzīvnieku un cilvēka dziedzeri, kuri savas izstrādātās vielas (sekrētus) izdala uz ķermeņa virsmas vai dažādos organisma dobumos; lielākajai daļai eksokrīno dziedzeru ir izvadvadi; tos sauc arī par ārējās sekrēcijas dziedzeriem.
- peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.).
- dūkt Dzīvot bez rūpēm, dziedot, svilpojot.
- Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
- ķēkas Ēdiens, pagatavots no rudziem, kviešiem, miežiem, zirņiem, pupām un griķiem.
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
- Merta Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas un dziedāšanas dieviete, dieviem veltīto himnu dziedātāju aizgādne.
- ugunssalamandra Eiropā mitros mežos sastopamā salamandru suga, līdz 25 cm garumā, 4 locekļiem, melnu dzelteni plankumotu krāsu, indīgu ādas dziedzeru izdalījumu.
- Sanicula europaea Eiropas dziedenīte.
- Loreleja Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - Reinas nimfa, kas ar savām dziesmām novirza kuģus no ceļa, lai tie sasistos pret klintīm.
- undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra.
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona).
- detonācija Eksplozija, sprādziens; sprādziens, ko izraisa kāda cita sprādziena radītie gaisa viļņi.
- seismiskie viļņi elastīgas svārstības, kas rodas no zemestrīcēm, sprādzieniem, sitieniem, vibrācijām un izplatās Zemes slāņos.
- patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā.
- semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem.
- pārnovas miglājs emisijas miglājs, kas rodas pārnovas sprādziena rezultātā; spīd, sprādzienā nomestajam gāzu apvalkam mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vidi.
- gonadotropisms Endokrīna konstitūcija, kurā dominē dzimumdziedzeru funkcija.
- hipohormonisms Endokrīno dziedzeru hipofunkcija.
- dizendokrīnisms Endokrīno dziedzeru nepietiekama vai nepareiza funkcija.
- timotropisms Endokrīno funkciju traucējumu tips, kad dominē aizkrūtes dziedzera funkcijas traucējumi.
- gigantiskās hromosomas endomitožu rezultātā izveidojušās liela diametra hromosomas dažu divspārņu, piem., drozofilas siekalu dziedzeru audu šūnās.
- himotripsinogēns Enzīms aizkuņģa dziedzerī, no kura veidojas himotripsīns.
- nukleāze Enzīms, kas šķeļ polinukleotīdus oligonukleotīdos un mononukleotīdos; atrodama visās šūnās, visvairāk aknās, aizkuņģa dziedzerī, liesā.
- mumpss Epidēmisks auss siekalu dziedzera iekaisums, ko raksturo sapampums auss priekšā un apakšā, kas sniedzas uz priekšu līdz kaklam.
- asaršūnas Epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu; lakrimocīti.
- epitēlijaudi Epitēlijs - audi, kas klāj ķermeņa virsmu, iekšējo orgānu un ķermeņa dobumus, veido dziedzerus.
- ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
- matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem.
- atgriešanās Ētiski reliģisks jēdziens par cilvēka domu, jūtu un gribas pārvēršanos uz labo pusi.
- gospelis Evaņģēlisks Amerikas nēģeru dziedājums; spiričuela paveids; gospels; gospeļmūzika.
- palija Ezera forele - lašu dzimtas zivs ar daudziem, parasti gaišiem, plankumiem uz tumša pamata; daudzas pasugas Eirāzijas un Ziemeļamerikas arktiskajās jūrās.
- sidha Ezoterismā cilvēks, kas izgājis caur daudziem iemiesošanās cikliem un ir sasniedzis pusdievišķības attīstības pakāpi.
- bhadža Ezoterismā dieva pielūgsmes veids dziedot.
- āgāmikarma Ezoterismā jēdziena "karma" precīzāks nosaukums, kas nozīmē, ka ķermenī iemiesotā cilvēka fiziskā un mentālā darbība ietekmē viņa nākamās inkarnācijas.
- fadu Fado - melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis").
- Arguss Fazānu dzimtas putns ar daudziem acīm līdzīgiem plankumiem uz lidspalvām.
- feredizācija Feredisko pārtraukto strāvu lietošana dziedniecības nolūkiem.
- maltāze Ferments, kas sašķeļ saliktos ogļhidrātus, viens no aizkuņģa dziedzera fermentiem.
- karboksipeptidāze Ferments, kas šķeļ polipeptīdus no tā virknes gala, kurā ir brīva karboksilgrupa; atrodams aizkuņģa dziedzeru sulā.
- hīlings Filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā; hīlerisms.
- abdukcija Filozofijā un loģikā - samērā ticams slēdziens, kas piemērots hipotēzes ģenerēšanai.
- sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties.
- operacionālisms Filozofijas novirziens, kas savieno loģiskā pozitīvisma un pragmatisma idejas, kas atzīst, ka jēdziena saturu var aprakstīt ar tajā ietvertajām operācijām.
- destrukcija filozofisko postulātu pamatu noskaidrošana (viens no M. Heidegera fundamentālās ontoloģijas centrālajiem jēdzieniem).
- atcelšana Filozofisks jēdziens, kas raksturo kaut kā likvidēšanu un vienlaikus saglabāšanu.
- lokālā kopne PCI firmas _Intel_ izstrādāta augstas caurlaidspējas 32 bitu lokālā kopne, kas, izmantojot multipleksēšanu, nodrošina 64 bitu datu pārraidi, bet sprādzienrežīmā - neierobežota garuma datu masīvu pārraidi.
- glosolālija Folklorā (buramos vārdos, piedziedājumos) - skaņu sakopojums, kurā trūkst jēgas.
- bekings Fona vokālists, piedziedātājs (angļu "backing").
- X teorija fonoloģijas teorija, kurā zilbes struktūrā par pamatu tiek izmantots relatīvā laika vienības jēdziens, apzīmējoot šo vienību ar x (vārda galotni šajā teorijā mēdz neanalizēt, saucot to par pielikumu).
- šansons Franču (dažādu laikmetu, dažādu žanra paveidu) dziesma.
- simbolofideisms Franču reformatoru teoloģijas virziens, kas atzīst reliģisku atziņu par subjektīvu, teoloģisku un simbolisku un uzskata tās jēdzienus tikai par reliģijas transcedentās pasaules simboliem.
- karmanola Franču revolucionāru dziesma (1792. g.) ar deju; karmaņola.
- marseljēza Franču revolucionāru dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
- noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga).
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība.
- intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu kārta, konteksts, pieturzīmes.
- Mēns Frīģiešu (Mazāzijas ziemeļrietumi) mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Anatolijā, viņš bija dievs - dziedinātājs un kapa vietu aizgādnis.
- cikarigu Gaiļa dziesmas atdarinājums.
- cikurigu Gaiļa dziesmas atdarinājums.
- ķikarainis Gaiļa epitets tautas dziesmās; ķigurītis.
- ķigurītis Gaiļa epitets tautas dziesmās.
- apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem); noslāpt.
- epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
- architravs Galvenā sija, dziedrs, kas līmeniski guļ uz stabiem vai pīlāriem.
- Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā.
- pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā).
- kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki; ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
- lēlināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus.
- lellināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus.
- aliēnācija Gara traucējums; priekšstatu un jēdzienu sajaukšana, kas ir par cēloni domāšanas kļūdām.
- jubilus Garāka melodiska frāze uz viena vokāļa, sevišķi gregoriskos dziedājumos.
- garkstiens Gārdziens, krāciens.
- gārkstiens Gārdziens.
- vādžerēt Gari velkot, modulēti dziedāt.
- korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts.
- žalobnais nešpors garīga dziesma, ko parasti dzied bērēs.
- antifona Garīga dziesma, ko pārmijus izpilda divi kori vai solists un koris.
- dievdziesma Garīga satura dziesma.
- abecedārijs Garīgas dziesmas, kuru panti sākas ar burtiem alfabēta kārtībā.
- kristaceļš Garīgo dziesmu kopums par Jēzus Kristus ciešanu un nāves upuri.
- psalms Garīgs dziedājums, reliģisku un morāli pamācošu baznīcas dziedājumu nosaukums.
- eksorcisms Garu izdzīšana, apsēstības izdziedināšana.
- eleģiambs Gaudu dziesma, sērīgs dzejojums liriskā pantmērā.
- jeremiāde Gaudu dziesma, vaimanas.
- gavelēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids.
- gavenēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids.
- lelošana Gavilēšanai līdzīgs ganu dziedāšanas veids, senāk pazīstams tikai Kursā un Zemgalē.
- glandotropisks Glandotropiskie hormoni - hipofīzes veidoti hormoni, kas regulē vairogdziedzera, virsnieru un dzimumdziedzeru darbību.
- glāstīšana Glaudīšana, paijāšana, kurai, kā ticēja, ir nomierinoša un vienlaikus piesaistoša, arī dziedinoša iedarbība.
- sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- blenadenīts Gļotādas dziedzeru iekaisums.
- trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes.
- miksadenīts Gļotu dziedzeru iekaisums.
- pleroma Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu.
- gonadotropisks Gonadotropiskie hormoni - hormoni, ko izdala hipofīzes priekšējā daļa un kas mugurkaulniekiem un cilvēkiem stimulē dzimumdziedzeru attīstību un funkcionēšanu.
- gospeļmūzika Gospelis - afroamerikāņu evaņģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids; gospels.
- gospels Gospelis - Amerikas nēģeru evanģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids.
- gotlandiešu Gotlandiešu valodā runā atsevišķos Gotlandes apgabalos, raksturīgs dziedošais tonis un vairāki no senās valodas saglabājušies vienkāršie patskaņi un divskaņi, kā arī jaunveidoti divskaņi.
- papildu pieturzīme grafiska zīme, kas īsti nerāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu, bet palīdz izcelt, iezīmēt kādu teksta vienību un līdz ar to vieglāk uztvert un izprast rakstīto tekstu.
- īstā pieturzīme grafiska zīme, kas rakstos rāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu.
- hieroglifs Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
- semantiskais trīsstūris grafisks vārda nozīmes modelis, kas rāda vārda, apzīmējamās reālijas (referenta) un nozīmes resp. jēdziena attieksmes.
- hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes.
- ziņģgrāmata Grāmata ar laicīgu dziesmu tekstiem.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs.
- gregoriāņu dziedājumi gregoriskie dziedājumi.
- gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas).
- pankreozimīns Gremošanas trakta hormons, kas veicina aizkuņģa dziedzera enzīmu sekrēciju.
- akatists Grieķu baznīcā slavas dziesma Dievmātei, ko dziedāja kājās stāvot.
- Hēsiods Grieķu dziesminieks ("Hēsiodos"; ap 700. g. p. m. ē.), poēma heksametrā "Darbi un dienas", eposā "Teogonija" aprakstīta sengrieķu dievu ģenealoģija, kā arī pasaules radīšanas process.
- Andromahe grieķu mitoloģijā - "Iliādā" apdziedātā Trojas valdnieka dēla Hektora sieva; uzticības un mīlošas sievas apzīmējums.
- Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā.
- Peans Grieķu mitoloģijā - dievība, kas uzveic ļaunos spēkus; Olimpa dievu dziednieks.
- Paiāns grieķu mitoloģijā - dievu dziednieks, kas izārstējis Aīdu un Areju; arī citu dziedinātāju dievu epitets.
- Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne).
- Mahāons Grieķu mitoloģijā - dziedniecības dieva Asklēpija dēls, kas no tēva bija mantojis ārstniecības mākslu un pie Trojas izārstēja daudzus varoņus.
- Orfejs grieķu mitoloģijā - dziedonis, kura dziedāšana valdzinājusi ne vien cilvēkus, bet arī plēsīgus zvērus, kokus, klintis, upes.
- Melamps Grieķu mitoloģijā - Iolkas dibinātāja Amitaona un Idomenes dēls, pareģis un dziednieks, kas spēja izārstēt cilvēku pat bezcerīgos gadījumos.
- Panakeja Grieķu mitoloģijā - izdziedināšanas personifikācija, dziedināšanas dieva Asklēpija meita.
- Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju.
- Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Trāķijas dziedoņa Orfeja sieva, kas mira no čūskas kodiena neilgi pēc kāzām.
- Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti.
- Paiāns grieķu mitoloģijā - viena no Apollona iesaukām, kas saistīta ar viņa dziednieka spējām.
- seirēnes Grieķu mitoloģijā jūras nāras: brīnumskaistas jaunavas ar zivs asti vai arī putni ar jaunavu sejām; tās ar savām dziesmām pievilināja ceļiniekus un tad tos saplosīja un aprija.
- pankreatotomija Grieziens aizkuņģa dziedzerī, gk., lai izņemtu audzēju vai akmeni.
- mastotomija Grieziens krūts dziedzerī.
- sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm; arī saklasificēt.
- gudāt Gulbja dziedāšana.
- guldzienis Guldziens.
- gulgzdienis Guldziens.
- ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados.
- mūža ilgums ģenētiski nosacīts un no daudziem faktoriem atkarīgs indivīda (iedzīvotāju kopas) pastāvēšanas ilgums; lielākiem iedzīvotāju kopumiem parasti aprēķina vidējo mūža ilgumu.
- metaģeogrāfija Ģeogrāfijas zinātņu sistēmas vispārīga teorija, kas pētī dažādu ģeogrāfijas teoriju jēdzienu un atzinumu sistēmas, to metodoloģiju un loģiku.
- Centrālāfrika ģeogrāfiski nenorobežots un tādēļ dažādā nozīmē lietots jēdziens, ar ko saprot zemes Āfrikas kontinenta vidienē.
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai.
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām.
- apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
- apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
- timusķermenītis Hasala dziedzerītis - atrodas embriju un jaunu dzīvnieku timusdziedzera dziedzerepitēlija daiviņu centrā.
- ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā.
- piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
- Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus.
- duša higiēniska vai ārstnieciska ūdensdziedniecības procedūra.
- hīlerisms Hīlings - filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā.
- orfiskā literatūra himnas, poēmas par kosmogoniskiem un teogoniskiem tematiem; leģendārajam sengrieķu mītiskajam dziesminiekam Orfejam un viņa sekotājiem piedēvētie darbi.
- Dharma hindu mitoloģijā - dievišķs prātnieks, arī taisnības dievs, kas personificē jēdzienu "dharma", t. i. likumu, morālo, tiesisko kārtību, likumību.
- Dhanvantari Hindu mitoloģijā - dievu dziednieks, acīmredzot sākumā identificēts ar sauli, "kas virzās pa loku".
- kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti.
- Bhāratī Hindu mitoloģijā - recitācijas un svētsvinīgas dziedāšanas dieviete, kas kopā ar dievietēm Sarasvati un Ilu veido triādi.
- pūdža Hinduisma dievības tēla godināšanas rituāls - mantru dziedāšana, mudru izpildīšana, svēto tekstu lasīšana un upurēšana.
- Satguru Hinduismā jēdziens, kas apzīmē godājamu skolotāju.
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
- ņjāsa Hinduistu aizsardzības rituāls, gatavojoties sarežģītākai ceremonijai, sksuālajai maģijai un dziedniecībai.
- oksitocīns Hipofīzes pakaļējās daivas [hormons]{s:1631}, kas veicina gludās muskulatūras, it īpaši dzemdes un piena dziedzeru muskulatūras, saraušanos.
- tireotropiskais hormons hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas regulē vairogdziedzera darbību, veicina tā hormonu sintēzi; tireotropīns.
- prolaktīns Hipofīzes priekšējās daivas hormons; stimulē piena dziedzeru un olnīcu (dzeltenā ķermeņa) aktivitāti.
- Lielais Sprādziens hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta (iespējamie sākuma izmēri 10^-35^ m, blīvums 10^97^ kg/m^3^) izveidojies Visums; Visuma attīstības sākumposms pirms aptuveni 10-15 miljardiem gadu
- holokrinie Holokrinie dziedzeri - dziedzeri, kuru sekrēta veidošanās ir saistīta ar sekrētu radošo šūnu bojā eju, piem., tauku dziedzeri.
- buferattālums Horizontālas attālums no kodolsprādziena epicentra, kas, ja to pieskaita drošības radiusam, dod vēlamo pārliecību, ka netiks pārsniegta vēlamā riska pakāpe.
- tīmiskā makroģenitosomija hormonāli traucējumi primāra aizkrūtes dziedzera audzēja gadījumā: aptaukošanās, pārmērīgi attīstīta muskulatūra, dzimumorgānu hipertrofija; slimība sākas agrā bērnībā.
- tireoidīns Hormonāls ārstniecības preparāts - sažāvēti un pulverī saberzti dzīvnieku vairogdziedzeri; lieto pavājinātas vairogdziedzeru funkcijas ārstēšanai.
- dzimumhormoni Hormoni, ko izdala dzimumdziedzeri.
- vagotonīns Hormonpreparāts, ko iegūst no aizkuņģa dziedzera; pastiprina insulīna darbību, stimulē parasimpātisko nervu sistēmu.
- sekretīns Hormons, kas piedalās aizkuņģa dziedzera sekrēcijas regulēšanā.
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā.
- gastrīns Hormons, ko producē kuņģa vārtnieka intermediārie dziedzeri; tas ierosina un veicina sekrēciju kuņģa dibena dziedzeros.
- paraganglijs Hromafīnie orgāni, hromafīnā sistēma, adrenālā sistēma - mugurkaulnieku un cilvēka organisma audi, kas atrodas simpātiskās nervu sistēmas pinumos un mezglos un kas veido virsnieru dziedzeru serdes vielu.
- hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā.
- adenoze Hroniska dziedzeru un it sevišķi limfmezglu slimība.
- gusani Husani - Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem.
- ideācija Huserla fenomenoloģijā tīrās apziņas faktu būtības saskatīšana un tās formulēšana jēdzienā, pie kam pieņem, ka šī būtība ir bezlaiciska ideāla rakstura.
- determinatīvs Ideogrāfiskā rakstā hieroglifa elements, kas norāda uz apzīmētā nojēguma piedrību pie noteiktas jēdzienu grupas, nosaka vienādi rakstīto vārdu konkrēto saturu.
- perdendo Idziestot, izgaistot.
- zūzāt Ieaijāt, dziedot šūpot.
- zūzēt Ieaijāt, dziedot šūpot.
- zūzot Ieaijāt, dziedot šūpot.
- krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
- sabrist Iebrist (kur) - par vairākiem, daudziem.
- slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
- sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
- samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot.
- samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u.tml.) - par vairākiem, daudziem.
- samest Iedot naudu, lai (ko) iegādātos (par vairākiem, daudziem).
- iedzeltenais smējējķauķis iedzeltenais dziedātājķauķis (“Hippolais icterina”)
- ielirināties Iedziedāties, ietrallināties (par cīruli).
- kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ.
- arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
- amastija Iedzimts krūts dziedzera trūkums.
- se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
- piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
- pneimoiekārta iekārta, ar ko veic vajadzīgās mehāniskās darbības ar saspiestu gaisu vai citu gāzi; uzbūvē vienkārša, ugunsdroša un sprādziendroša iekārta; galvenās sastāvdaļas ir kompresors, saspiestas gāzes tilpne, pneimodzinēji un attiecīgie vadības un kondicionēšanas aparāti; pneimatiskā iekārta.
- izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
- sakasēt Iekasēt (no vairākiem, daudziem).
- ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu).
- apkravāties Iekravāties, būt ielenktam starp daudziem objektiem.
- endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā (hipofīze, vairogdziedzeris u. c.).
- virsnieres iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola (_glandula suprarenalis_).
- salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
- samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
- saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
- izdot Ierakstīt un publicēt (dziesmu, mūzikas albumu u. tml.).
- saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem).
- sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
- sanākt Ierasties, arī sapulcēties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
- sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- pašlikvidators Ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks.
- deglis Ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai.
- karaoke Ierīce, kas mūzikas ierakstu veidā atskaņo instrumentālu pavadījumu, kuram var mikrofonā dziedāt līdzi.
- šaujamierocis Ierocis, kurā šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju.
- uguns šaujamieroči ieroči, kuros šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju; šaujamieroči.
- sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā.
- uzjemt Iesākt (dziedāt), uzņemt (melodiju).
- sasasākties Iesākt (ko darīt) - par vairākiem, daudziem.
- iedārdēties Iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem); īsu brīdi dārdēt.
- iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
- iedziedāties Iesākt dziedāt (par dažiem putniem); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
- paņemt Iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā); ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu).
- ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas; iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
- aizdziedāties Iesākt dziedāt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedziedāties.
- aizskandināt Iesākt dziedāt.
- iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē; īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
- sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
- sasalikties Iestāties, kļūt par biedru biedrībā, organizācijā (par vairākiem, daudziem).
- samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
- izbirzīt Iet caur birzi lokot zarus (tautas dziesmās).
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu.
- Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem".
- dīva ievērojama aktrise, dziedātāja u. tml.
- ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem.
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- sazīmāt Iezīmēt, lai pēc tam atrastu, pazītu (starp vairākiem, daudziem).
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts.
- magmatiskie ieži ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus.
- Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
- kopjēdziens Ikviens jēdziens, aplūkots no apjoma viedokļa, t. i. attiecībā pret priekšmetiem, ko tas aptver.
- pārbļaut Ilgāku laiku dziedot, sabojāt balsi.
- sagavilēt Ilgāku laiku lēlojot dziedāt, gavilēt, līksmot.
- satrikot Ilgāku laiku nepārtraukti pogāt (par lakstīgalas dziesmu).
- saļēļot Ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt.
- aizbļaut Ilgāku laiku skaļi kliedzot, arī skaļi dziedot, stipri piepūlēt (balss saites), panākt, ka aizsmok (balss).
- nolīgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam).
- sadziedāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt; ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim).
- izpūšļoties Ilgāku laiku, daudz appūst dziedinot vai ļaut sevi izdziedināt ar pūšanu.
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku).
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par putniem).
- nodziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam).
- Odiseja Ilgs ceļojums, klejojums ar daudziem piedzīvojumiem.
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu.
- bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
- bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā.
- Mahābhārata Indiešu eposs, sanskritā rakstītās literatūras vecākais un nozīmīgākais darbs (ap 300. g. p. m. ē. - 300. g.); sastāv no 18 grāmatām jeb dziesmām; hinduisma svētie raksti.
- gandharvi Indiešu mitoloģijā - pusdievi, kas mājo gaisā un ūdeņos; indiešu klasiskajā mitoloģijā - tie ir debesu spēlmaņi un dziedoņi, apsaru pavadoņi.
- pāramita Indiešu mitoloģijā un reliģijā - viens no galvenajiem jēdzieniem, kas saistīts ar pilnības izpratni, sava veida nirvānas sinonīms.
- frinīns Indīga viela, krupja ādas dziedzeru sekrēts.
- kanabīnons Indijas kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, melni brūns balzams, ko lieto dziedniecībā.
- einuhoīds Indivīds ar nepilnīgi attīstītiem dzimumdziedzeriem.
- atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā.
- medības ar pievilināšanu individuālo medību veids, kurā izmanto skaņu signālus (imitētas putnu riesta dziesmas, aicinājuma saucienus, peļu pīkstienus, zaķu baiļu kliedzienus, briežu buļļu riesta aurus, vilku sagaudošanos) vai mānekļus; šādi medī putnus, pārnadžus un plēsējus (vilkus).
- aptaujāšana informācijas iegūšana, vēršoties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem
- masveida (arī masu) komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- masu komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- entropija Informācijas teorijas pamatjēdziens, kas kvantitatīvi raksturo gadījumlieluma nenoteiktību.
- postlūdija Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma; pēcspēle.
- pēcspēle Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma; postlūdija.
- barkarola Instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- adenotoms Instruments dziedzera incīzijai vai adenoīdu izgriešanai.
- sī Interjekcija, zīlītes dziesmas atdarinājums.
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai.
- mazgātājs īpaša dziedinātāja, kas ārstēja ar mazgāšanu
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu.
- lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
- ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
- fizikālā lieluma izmērs īpašība, kas izsaka kvantitatīvo saturu dotajā objektā atbilstoši jēdzienam fizikāls lielums.
- fizikāls lielums īpašība, kas kvalitatīvā ziņā kopīga daudziem fizikāliem objektiem, bet kvantitatīvā ziņā ir individuāla katram objektam.
- saprašana īpašību, pazīmju, satura u. tml. uztveršana, izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
- piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
- jodelēšana Īpašs Alpu iedzīvotāju dziedāšanas veids, kam raksturīga ilgstoša kādu skaņu sakopojumu trallināšana, bieži ar pāreju no krūšu reģistra falsetā.
- glisando Īpašs atskaņošanas un dziedāšanas paņēmiens - slīdoša pāreja no vienas skaņas otrā.
- gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
- siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
- Bodba Īru mitoloģijā - burve un kara dieviete, kas ar saviem kliedzieniem rada bailes un apjukumu karotāju pulkos un parasti parādās vārnas vai kraukļa izskatā.
- klauve Īsa klaudziena troksnis.
- baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena vai sprādziena troksnis.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
- graduālis Īss dziedājums starp epistulas (2) un evaņģēlija lasījumiem dievkalpojumā.
- gaviliens Īss dziedājums, gavilējums.
- iekliedziens Īss, aprauts kliedziens.
- uzdudināt Īsu brīdi dziedāt, čalot.
- nodziedāties Īsu brīdi, vienu reizi dziedāt (par putniem).
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- madžolata Itālijā mīlestības dziesma pie mīļākās loga.
- fescenīna Itāļu tautas apdziedāšanās dziesmas (parasti kodīgas, satīriskas), kuras izpildīja kāzās, ražas novākšanas svētkos.
- stramboto Itāļu tautas mīlas dziesma, sešrinde vai astoņrinde ar divrindu refrēnu strofas beigās.
- vilanele Itāļu, vēlāk franču dzejā lirisks dzejolis - dziesma, parasti sastāv no 19 rindām (sešiem trisrindu pantiem un vienas noslēdzošas rindas).
- uzdziedēt Izārstēt, sadziedēt.
- saārstēt Izārstēt; arī sadziedēt (brūci).
- meistardziedonis Izcils dziedonis.
- ekskrēcija Izdalīšana; dziedzeru un citu orgānu darbība, kuras rezultātā vielmaiņas galaprodukti atstāj organismu.
- izdāļāt Izdalīt (daudz vai visu), atdot daudziem.
- izšķiņķēt Izdāļāt, atdāvināt (vairākiem, daudziem).
- izšķiņķot Izdāļāt, atdāvināt (vairākiem, daudziem).
- nākt pie secinājuma (arī slēdziena) izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu).
- (no)nākt pie slēdziena izdarīt, izveidot slēdzienu.
- ņeukstēt Izdot īsu kliedzienu vai rūcienu.
- izziņģēt Izdziedāt.
- izaligāties Izdziedāties līgo dziesmas.
- izlīgoties Izdziedāties līgo dziesmas.
- izlirināties Izdziedāties, iztrallināties (par cīruli).
- izadziedāties Izdziedāties.
- izziņģēties Izdziedāties.
- atveseļot Izdziedēt.
- atdot (atpakaļ) dzīvību izdziedināt cilvēku, kam draudējusi nāve.
- izdzīdīt Izdziedināt, izdziedēt.
- izkaņģerēt Izdziedināt.
- izzālēties Izdziedināties.
- atmirdzums Izdziestoša gaismas avota vājš spīdums.
- estinto Izdziestot, augstākā mērā klusi.
- perdendosi Izdziestot, izgaistot (skaņai).
- diluendo Izdziestot, izgaistot, līdzīgi "morendo".
- morendo izdziestot; pamazām klusinot skaņu un palēninot tempu.
- sagrebt Izgrebt (par daudziem priekšmetiem).
- persans Izgreznota kolonna zem dziedriem persiešu būvju stilā.
- izķērkt Izgrūst skaļu, griezīgu balss skaņu, radīt nepatīkamu kliedzienu.
- novārdoties Iziet vārdošanas procedūru, lai novērstu, atvairītu (slimību, ļaunumu), vai dziedinātu.
- izplūst Iziet, iznākt, izskriet (parasti par daudziem).
- izstaigalēt Izklīst (par daudziem, visiem).
- ūjo Izmanto kā šūpuļa dziesmas refrēnu.
- carpe diem izmanto katru dienu, baudi mirkli; steidzies baudīt, jo dzīve ir īsa; _burtiski_: "tver dienu".
- pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību.
- sarentēt iznomāt (par daudziem)
- izospins Izotopiskais spins - jēdziens, kuru izmanto elementārdaļiņu fizikā, lai raksturotu noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
- pieskandināt visas malas (arī malu malas) izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
- pieskandināt visas malas (ari malu malas) izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
- repot Izpildīt dziesmu repa stilā.
- saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, ziediem, lapām).
- izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
- izcakināt Izrotāt (ar daudziem nelieliem rotājuma elementiem).
- dikcija Izruna (runājot vai dziedot).
- buku Izsauciens, ko lieto bērnu rotaļu dziesmā, pavadot ritmisku kustību.
- pūtes Izsitumi sejas, krūšu un muguras ādā cilvēkiem, kam ir pastiprināta tauku dziedzeru sekrēcija; pinnes.
- definitum Izskaidrojošais jēdziens jeb izskaidrojošā teikuma subjekts.
- pasadaudzināties Izstāstīt daudziem.
- piepļekstēt Izstāstīt vairākiem, daudziem; izpaust daudz (ziņu, baumu).
- sanākt Izšķilties (par vairākiem, daudziem zobiem).
- izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- ideācija Iztēles spēja; prāta aktivitāte, kas izpaužas ideju, priekšstatu un jēdzienu veidošanā.
- iztrallāt Iztrallināt, izdziedāt.
- savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
- Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta.
- vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts.
- intuīcija Izziņas forma, kurā loģiski sakārtotu slēdzienu vietā ir tieša jutekliskā vai intelektuālā apjausma.
- racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
- sajādināt Jājot (ar daudziem zirgiem) kaut kur nokļūt.
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- olonhosuts Jakutu tautas dziesminieks.
- līgotnis Jāņa dienas dziesmas; līgošana.
- kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīgas kanoniskas pozas, grims, stilizētas dziesmas u. c.; aktieri tikai vīrieši.
- remikss Jau esoša skaņdarba vai dziesmas pārveidošana; jauna interpretācija; remiksēšana (angļu "remix").
- remiksēšana Jau esoša skaņdarba vai dziesmas pārveidošana; jauna interpretācija; remikss (angļu "remix").
- adenosarkoma Jaukts embrionāls ļaundabīgs audzējs, kas attīstās urogenitālajā sistēmā; sastāv no dziedzeraudiem un no sarkomatoziem saistaudiem.
- fibromiksoendotelioma Jaukts siekalu dziedzera tipa audzējs.
- potenciālisms Jaunas parādības, jauna jēdziena vai jaunu attieksmju izteikšanai atbilstoši vārddarināšanas likumiem darināts jauns vārds vai vārdu savienojums.
- jauntermins Jaunvārds (arī jauna vārdkopa), kas darināts noteikta jēdziena izteikšanai.
- tralla Jautra dziesma, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la".
- tralle Jautra dziesma.
- traidas Jautrs traidairīdi dziedājums, gaviles.
- nēnija Jebkura skumja, vienmuļa, dažkārt pat nievājoša satura dziesma.
- adrenotoksīns Jebkura viela, kas toksiski iedarbojas uz virsnieru dziedzeriem.
- timozīns Jebkurš no dažiem aizkrūtes dziedzera humorālajiem faktoriem; visaktīvākais ir 3100 D polipeptīds, "alfa 1" timozīns, ko izdala tīma epitēlijšūnas; nodrošina imūnsistēmas funkcijas un var atjaunot T limfocītu funkcijas dzīvniekiem pēc tīmektomijas.
- tireoze Jebkurš slimīgs stāvoklis, ko izraisa vairogdziedzera disfunkcija.
- dihotomija Jēdziena dalīšana divos savstarpēji izslēdzošos apakšjēdzienos; objektu klases dalīšana divās savstarpēji izslēdzošās apakšklasēs.
- terminēšana Jēdziena izteikšana ar terminu, t. i., ar vārdu vai vārdkopu terminoloģiskajā funkcijā.
- koeficients Jēdziena kvantitatīvs raksturojums, arī salīdzinājumā.
- ampliācija Jēdziena paplašināšana.
- definīcija Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums.
- trihotomija Jēdziena vai objekta dalīšana trīs savstarpēji izslēdzošos apakšjēdzienos vai objektos.
- postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā).
- taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku).
- konceptuālā analīze jēdzieniskā analīze - termina jēgas pamatelementu meklēšana.
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- eksponibls Jēdzieniski atvasināms.
- rēķins Jēdzieniski noslēgta loģiski matemātiska sistēma.
- aloģisms Jēdzieniski vai gramatiski nesaderīgu vārdu vai teikuma daļu satuvinājums, ko var izmantot par stilistisku paņēmienu.
- teikuma semantiskā struktūra jēdzienisko attieksmju kopums, kas veidojas starp teikumā atspoguļotās situācijas dalībniekiem.
- nūmens Jēdziens bez priekšmeta.
- dukha Jēdziens budismā, kas apzīmē neapmierinātību un ciešanas; dzimšana, slimības, novecošana, nāve un atdzimšana ir nerimtīgas un nepārtrauktas "tapšanas" simptomi, kas visu esamību raksturo kā dukhu.
- anika Jēdziens budismā, kas apzīmē visai eksistencei raksturīgo nenoturību un mainīgumu.
- ananta Jēdziens budismā, kas norāda uz absolūtu dvēseles neesamību, viena no trim eksistences zīmēm.
- Ego distonisks jēdziens Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kuras nav saskaņā ar Ego vajadzībām, mērķiem un cilvēka paštēlu.
- maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja.
- abds Jēdziens islāmā, kas apvieno divas radniecīgas nozīmes - "dievlūdzējs" un "kalps".
- konsistence Jēdziens laku un krāsu materiālu viskozitātes salīdzinošai raksturošanai.
- atdarināšana Jēdziens mākslas kā īstenības atveides izcelsmes un būtības raksturošanai.
- atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās.
- Ego sintonisks jēdziens psihoanalīzē un Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kas ir saskaņā ar Ego vajadzībām un mērķiem.
- priekšapziņa Jēdziens psihoanalīzē, kas apzīmā tās neapzinātās asociācijas, tēlus, emocijas utt., kuras atšķirībā no bezapziņas var tikt apzinātas.
- innominātreālkontrakti Jēdziens romiešu tiesībās tādu situāciju apzīmēšanai, kur saistībā izcēlās tikai nodot un pieņemot lietu, bert ne tikai iepriekš vienojoties.
- interusurium Jēdziens romiešu tiesībās, kas saistīts ar sūdzības atraidīšanu, sakarā ar to, ka sūdzētājs prasa vairāk, nekā tam pienākas.
- gailītis Jēdziens rotaļā ar smilgas skaru pušķi.
- dhvani Jēdziens sanskrita poētikā, kas apzīmēja valodas skaņās ietverto slēpto nozīmi, vēlāk arī tieši neizteikto, dzejas tekstā iekodēto maģisko nozīmi.
- progresīvais jūdaisms jēdziens, ar ko apzīmē liberālās un reformu kustības jūdaisma ietvaros Eiropā 19. gs., kas veicina Bībeles zinātnisku izpēti, dievlūgšanas praksē ļauj izmantot dzimto valodu un diētas likumus interpretē daudz liberālāk nekāortodoksāļi.
- sabiedriskā apraide jēdziens, ar ko tiek saprasta apraides sistēma, kuru finansē no sabiedrības līdzekļiem, kuru uzrauga (kontrolē) sabiedrība un kas bez peļņas gūšanas mērķa un neatkarīgi no politiskajām vai komerciālajām ietekmēm kalpo sabiedrībai.
- vecāka gadagājuma personas jēdziens, ar kuru apzīmē personas vēlīnā brieduma vecumā, kas sākas aptuveni 65–70 gados.
- personības traucējumi jēdziens, ar kuru apzīmē psihiskās veselības traucējumu grupu, ko raksturo sociālai funkcionēšanai traucējoši noturīgi uzvedības modeļi, izturēšanās maniere pret sevi un citiem un smagos pārdzīvojumos iegūtā pieredze.
- sociālais ierēdnieciskums jēdziens, ar kuru apzīmē tādas negatīvas parādības labklājības sistēmā, kas ietver sociālā darba birokratizēšanos, pārlieku menedžerismu, institucionalizēšanos un attālināšanos no sociālā darba profesionālās identitātes, kā arī tādu sociālo darbinieku darbību, kurā primāri tiek nodrošinātas institucionālās vajadzības.
- pamata sociālie pakalpojumi jēdziens, ar kuru apzīmē tādus publiskā sektora nodrošinātos pakalpojumus, kuriem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem: tie ir primārā veselības aprūpe, pamatizglītība, pensijas un pabalsti, mājoklis, dzeramais ūdens un sanitārija.
- margināla grupa jēdziens, ar kuru apzīmē tās sociālās grupas, kuras atrodas ārpus galvenajiem sociālās stratifikācijas slāņiem, vispārīgām sabiedrības normām un pēc vienas vai vairākām pazīmēm atšķiras (vai tiek uzskatītas par atšķirīgām) no sabiedrības vairākuma.
- emocionālā labilitāte jēdziens, ar kuru raksturo cilvēka strauju emociju un līdz ar to arī garastāvokļa maiņu.
- izotopiskais spins jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
- kopienas garīgā veselība jēdziens, ar kuru raksturo vienā teritorijā dzīvojošu cilvēku emocionālo, psiholoģisko un sociālo labbūtību, kad indivīdi apzinās savas darbaspējas, spējas pārvarēt stresu un spēj dot ieguldījumu dzīves kvalitātes nodrošināšanā un kopienas kopējā attīstībā.
- glokalizācija jēdziens, kas apzīmē globālo un lokālo procesu saikni, pievēršot uzmanību ekonomisko un kultūrsociālo globālo procesu ietekmei lokālā līmenī un otrādi.
- līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo.
- profesionālās robežas jēdziens, kas apzīmē profesionālās darbības nosacītu nošķīrumu no citām profesijām un no neprofesionālas rīcības; šīs robežas nosaka standarti, vadlīnijas, noteikumi, principi, nostādnes.
- sociālā šķira jēdziens, kas apzīmē sabiedrības daļu, kurai ir līdzīgs ekonomiskais statuss jeb labklājība, politiskais statuss jeb vara un sociālais statuss jeb prestižs.
- sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta.
- weltschmerz Jēdziens, kas iegājies romantisma virziena literatūrā visaptverošas melanholijas, pasaules sāpju apzīmēšanai.
- ģints jēdziens jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
- sugas jēdziens jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes
- aktīva novecošana jēdziens, kas ietver veselības, līdzdalības un drošības iespēju optimizēšanas procesus, kas vērsti uz dzīves kvalitātes uzturēšanu un uzlabošanu bioloģiskās novecošanās gaitā.
- skaitlis jēdziens, kas izsaka daudzumu, skaitu un ko lieto, skaitot kādus objektus, un rakstiski apzīmē ar ciparu vai ciparu kopu
- paaudžu plaisa jēdziens, kas norāda uz fundamentālām atšķirībām starp paaudzēm; visbiežāk to izmanto, raksturojot viedokļu un uzskatu atšķirības, starppaaudžu konfliktus, kas radušies kā urbanizācijas, industrializācijas, tehnoloģiju attīstības un citu sociālo pārmaiņu sekas.
- deģenerācijas kārta jēdziens, kas raksturo attiecīgajai enerģijai atbilstošo kvantu stāvokļu skaitu.
- labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi.
- heteronormativitāte jēdziens, kas raksturo dominējošo sociālo normu sistēmu, kas balstās pieņēmumā, ka cilvēki ir heteroseksuāli un izjūt seksuālu, romantisku tieksmi veidot attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvi.
- nekonvertējamība Jēdziens, kas raksturo jebkādus līdzekļus (valūtu, vērtspapīrus) tādā aspektā, kad nav iespējama to brīva konversija skaidrā naudā vai citā valūtā.
- takas atkarība jēdziens, kas raksturo kā indivīdu, tā arī iestāžu un organizāciju sociālo inerci, atkarību no ierastā darbības veida; ierastības atkarība.
- nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā.
- kustības stabilitāte jēdziens, kas raksturo noteiktu mehāniskās sistēmas kustības parametru ilgstošu nemainību.
- sociālā kohēzija jēdziens, kas raksturo sabiedrības saliedētību, tās struktūru saistību, savstarpējās saiknes un solidaritātes pakāpi sabiedrībā, valstī un starpvalstu attiecībās.
- morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
- sociālā darba efektivitāte jēdziens, kas raksturo sociālā darbinieka darbības rezultāta atbilstību izvirzītajiem mērķiem, piemēram, atbilstošu pieeju, teoriju, metožu izvēli intervences plānā noteiktām klientu mērķgrupām, kā arī sociālā darba procesa atbilstību izvirzītajam mērķim.
- psihes struktūra jēdziens, kas skaidro cilvēka psihes iekšējo procesu pamatelementus, kā arī to attīstību un mijiedarbību.
- negritīds Jēdziens, ko 20. gs. 30. gados ieviesa Francijā dzīvojošie afrikāņu rakstnieki, lai uzsvērtu apziņu un lepnumu par Āfrikas īpatnējo kultūru.
- tiesību pārstāvniecība jēdziens, ko attiecina uz formālām un neformālām sociālā, psiholoģiskā un juridiskā atbalsta darbībām, kas vērstas uz indivīda, grupas vai kopienas interešu un tiesību pārstāvēšanu, problēmu vai konfliktu risināšanu, ņemot vērā viņu labākās intereses.
- funkcionālais analfabētisms jēdziens, ko attiecina uz nepietiekamu rakstpratības un rēķinpratības apguvi, kas būtiski ierobežo cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas un mazina iespējas piedalīties sociālajās aktivitātēs.
- skandha Jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību, tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga.
- pieaugušo drošības aizsargāšana jēdziens, ko attiecina uz to personu tiesībām dzīvot drošībā un būt pasargātām no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas vai pamešanas novārtā, kuras ir vecākas par 18 gadiem un kurām garīgās vai fiziskās veselības, citu slimību vai vecuma dēļ nav iespējams veikt sevis aprūpi un ir nepieciešama sociālā aprūpe un atbalsts.
- radikālā teoloģija jēdziens, ko dažkārt attiecina uz teoloģiju, kas saistīta ar kreisā spārna politiku, vai uz teoloģiju, kas tiecas uz nereālismu.
- atvirzīšanās Jēdziens, ko klasificē kā atvilkšanu, atkāpšanos vai pretinieka aizturēšanu.
- smagā modernitāte jēdziens, ko lieto, lai raksturotu sabiedrību klasiskā kapitālisma laikmetā; tas nozīmē kontrolējamu un paredzamu kārtību un struktūru sabiedrībā, kas balstās uz stabilām, grūti maināmām sociālajām lomām un statusu.
- psihosociālā rehabilitācija jēdziens, ko plašākā nozīmē attiecina uz cilvēka sociālo, psihisko un fizisko spēju atjaunošanu, izmantojot dažādus rehabilitācijas veidus darbā ar dažādām mērķa grupām.
- kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā.
- demonizācija jēdziens, kura izcelsme meklējama reliģijas jomā saistībā ar īpaša, pārcilvēciska ļaunuma piedēvēšanu kādam cilvēkam, cilvēku grupai, dabas vai sociālai parādībai.
- stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
- aizpildījuma skaitlis jēdziens, kuru izmanto kvantu statistikā, lai raksturotu kāda noteikta sistēmas enerģijas līmeņa aizpildījumu.
- četrdimensiju telpa jēdziens, kuru izmanto relativitātes teorijā, lai aprakstītu fizikālos procesus telpā un laikā.
- pietiekami labs vecāks jēdziens, kuru sāka izmantot 20. gs. 50. gados, to attiecinot uz vecāku spējām pietiekami veselīgi un dabiski reaģēt uz jaundzimušā vajadzībām.
- abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
- koncepts Jēdziens, vispārināta doma.
- conceptus Jēdziens.
- virsjēdziens Jēdzienu sistēmas hierarhijā - secīgi augstāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar apakšjēdzienu, piemēram, vispārīgāks jēdziens salīdzinājumā ar konkrētāku, ģints jēdziens salīdzinājumā ar sugas jēdzienu, veselā jēdziens salīdzinājumā ar daļas jēdzienu.
- apakšjēdziens Jēdzienu sistēmas hierarhijā - secīgi zemāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar virsjēdzienu.
- pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata.
- teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas atspoguļo kādus priekšmetus, parādības.
- metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas vai sistēmu īpašības.
- Lamentationes Jeremijas Raudu dziesmu grāmata Vulgātā.
- triūki Joki; jautras spēles ar dziesmām.
- oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā.
- juridiskie termini juridisko jēdzienu vārdiski apzīmējumi, ko izmanto likumu un citu normatīvo aktu satura izteikšanai.
- juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura.
- marīne Jūrniecība, flotes kopjēdziens.
- traidāt Jūsmīgi dziedāt "traidi-ridi-ralala".
- heteradēnija Kāda dziedzera nenormāla lokalizācija, distopija.
- traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
- šlāgeris Kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti.
- dziesmineja Kāda, kas daudz dzied.
- dziesmenīca Kāda, kas zin daudzas dziesmas un kā tās dziedāt.
- cover version kādas dziesmas, kompozīcijas jauns interpretējums (parasti rokmūzikā).
- kolektīvā reprezentācija kādas grupas priekšstati (jēdzieni, mīti) par sevi un savām attiecībām ar pasauli, kuri nav reducējami uz individuālās apziņas stāvokļiem.
- dažs labs cits kāds (no visiem, daudziem).
- kvintiņš Kāds mazs, pelēks putniņš, kas dzied "kvin, kvin".
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
- ķurpis Kāds putns, kas iedzied vakaru.
- viķelis Kāds, kas skaisti dzied.
- padzīdēt Kādu brīdi dziedināt, ārstēt.
- padzīdināt Kādu brīdi dziedināt, ārstēt.
- patrikot Kādu brīdi vīterot (par lakstīgalas dziesmu).
- nolelot Kādu laiciņu dziedāt ganu dziesmu.
- padainoties Kādu laiku dziedāt tautasdziesmas.
- sadaiņot kādu laiku nepārtraukti dziedāt tautasdziesmas.
- nopogāt Kādu laiku pogot un pabeigt pogot (par lakstīgalas dziesmu).
- iztrallāties Kādu laiku, pēc sirds patikas izdziedāties, iztrallināties.
- kola-rieksti Kakao pupām līdzīgas sēklas saturoši augļi-pogaļas, ko dod tropiskā Āfrikā augošie kola koki; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā b audviela un arī barībai.
- ļaukas Kakla dziedzera iekaisums, piemēram, cūkām.
- glandula Kakla dziedzeris (mandele).
- dziedzeres Kakla dziedzeris, mandele.
- struma Kākslis - palielināts vairogdziedzeris.
- ņeukšis Kaķa ņaudienam līdzīgs kliedziens.
- kaļada Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
- kaļadot Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
- mauntinbaiks Kalnainam apvidum, kalnu riteņbraukšanas sacīkstēm paredzēts velosipēds ar izturīgiem riteņiem un daudziem pārnesumiem.
- kamerdziedātājs Kamerdziedonis.
- kapella Kapela 1(2) - dziedātāju koris (baznīcā).
- luksta kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu ģints suga (“Acrocephalus palustris”), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, dzīvo gk. ūdeņu piekrastēs, krūmainās pļavās, zemajos purvos, aizaugušos dārzos, mitros izcirtumos
- ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži.
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens.
- entais Kārtējais (no ļoti daudziem).
- ntais Kārtējais (no ļoti daudziem).
- stīdzinieks Kartupelis ar daudziem un gariem dīgstiem.
- okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
- miserere Katoļu baznīcā dziedājums, sevišķi izplatīts 16.-18. gs. polifoniķu daiļradē.
- antifons Katoļu baznīcas dziedājums, ko pārmaiņus dzied divi (pus)kori vai priekšdziedātājs un koris.
- mizerere Katoļu baznīcas dziedājums; nosaukums cēlies no liturģiskā teksta "Miserere mei, Deus!" - "Apžēlojies par mani, Dievs!".
- magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums dievmātei Marijai.
- graduāle Katoļu dievkalpojuma daļa pēc epistulas nolasīšanas, kad dzied t. s. graduālpsalmus, priesterim stāvot uz altāra kāpnēm.
- misāle Katoļu dievkalpojumu grāmata, kurā sakopotas mises lūgsnas, dziesmas un sprediķi līdz ar priekšrakstiem par liturģiskās darbības gaitu.
- responsorijs Katoļu garīgais dziedājums dialoga veidā starp mācītāju (solistu) un kori.
- litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
- impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu.
- introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri.
- gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
- heirmoss Katra kanona dziedājuma sākuma strofa Austrumu baznīcā.
- distireoze Katrs slimīgs stāvoklis, kas izveidojies sakarā ar traucētu vairogdziedzera funkciju.
- Kerogli Kaukāza tautu mitoloģijā - episkais varonis, bezbailīgs karotājs, dziesminieks, dzejnieks un muzikants, kas cīnījās pret apspiedējiem un netaisnību.
- imunocīts Kaulu smadzeņu un aizkrūtes dziedzera izcelsmes limfocīts, kas nodrošina imūnatbildi.
- kauperīts Kaupera dziedzera iekaisums (parasti gonorejiskas izcelsmes).
- piebaikls Kaut kas, kas biedē, rada biedējošu skaņu, kliedzienu.
- koverversija Kaverversija (angļu "coverversion") - dziesmas vai skaņdarba versija, kas atšķiras no oriģināla, un to izpilda cita grupa vai solists.
- žirši Kazahu tautas dziesminieks, teicējs; atšķirībā no akina ir izpildītājs, nevis sacerētājs.
- hymenaios Kāzu dziedājums.
- kristallglazūras Keramikas izstrādājumu dekoratīvās glazūras ar sastāvu, kas atdziestot kristalizējas.
- izkliedētās pakalpojumatteices uzbrukums kiberuzbrukums, kas tiek veikts, caur internetu mērķsistēmai no daudziem datoriem nosūtot pieprasījumus un tādējādi izraisot tās pārslogojumu.
- kitārodija Kitāras pavadīta dziedāšana.
- kliegoņa Klaigas, kliedzieni.
- saklasificēt Klasificējot sakārtot, savienot (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
- klaudzis Klaudzieni, dārdoņa.
- noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju, dziedātāju, atskaņotāju).
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- ujavas Kliedzieni, saucieni "uja!".
- brēkums Kliedziens, brēka, klaigas.
- kliegums Kliedziens, izkliegtais.
- ūkšiens Kliedziens, sauciens; arī jodelēšanas izsauciens.
- cri Kliedziens, sauciens.
- bļāviens Kliedziens.
- hibrs Kliedziens.
- kliedzienis Kliedziens.
- māviens Kliedziens.
- pūtiens Kliedziens.
- izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
- gudzināt Kliegt, dziedāt (par gulbi).
- Ķemeru kūrorts klimatiskais, balneoloģiskais un dūņu dziedniecības kūrorts Jūrmalā.
- Mamaja Klimatoloģisks un dūņu dziedniecības kūrorts Rumānijā, Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļiem no Konstancas.
- tungāt Klusām dziedāt, dungot.
- žužot Klusi dziedāt, dūkt šūpojot, iemidzinot (bērnu).
- canterellando Klusi dziedot, trallinot.
- sagamanīt Klusi ierunāties (par vairākiem, daudziem).
- rūkuļāt Klusītēm dziedāt.
- dungot Klusu dziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
- dudināt Klusu dziedāt, dūkt (kādu melodiju); dungot.
- uzdudināt Klusu dziedot, čalojot uzmodināt.
- izdungot Klusu izdziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
- uzdungāt Klusu uzdziedāt.
- svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
- pazaudēt balsi Kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju).
- cirkulēt Kļūt zināmam daudziem; izplatīties (par runām, baumām u. tml.).
- kilotonna Kodollādiņa spēka mērvienība, kas atbilst tūkstoš tonnu trinitrotoluola sprādziena spēkam.
- neitronmunīcija Kodolmunīcijas paveids ar mazas jaudas kodollādiņu, kas atšķiras ar palielinātu neitronstarojumu, bet kodolsprādziena triecienvilnim un caurspiedīgajai radiācijai ir otršķirīga nozīme.
- kodoldraudi Kodolspādziena, kodolavārijas draudi.
- termostarojums Kodolsprādziena izraisītais karstums un gaisma.
- trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- megatonna Kodolsprādziena spēka nosacīta mērvienība, kas vienāda ar graujošo efektu, ko dotu miljons tonnu trotila.
- atomsprādziens Kodolsprādziens.
- domāšanas kļūdas kognitīvi biheiviorālajā teorijā lietots jēdziens, kas apzīmē automātiskas domas, kuras izpaužas kā neloģiski, apšaubāmi, iracionāli spriedumi.
- masu dziesma kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
- muzikālā komēdija komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām; arī operete.
- epitēma Komprese, sautējoša dziednieciska aplikācija.
- li Konfūcija ieviests jēdziens, kas apzīmē uzvedības normas, kuras, pēc Konfūcija domām, nosaka visas attiecības starp sabiedrības locekļiem, un pareiza tā pielietošana garantē sociālo labklājību un harmoniju.
- skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas.
- arābu raksts konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies 6. gs. sākumā, 28 burti līdzskaņu apzīmēšanai, trīs no tiem (ā, ū, ī) tiek izmantoti arī garo patskaņu apzīmēšanai, savienojoties savā starpā burti maina grafisko formu, daudziem iespējami četri veidi (izolētais, sākuma, vidus un beigu veds), raksta līmeniski no labās puses uz kreiso.
- izvērses slots kontaktligzda, ar kuras starpniecību datoram var pievienot izvērses plates, lai papildinātu tā funkcionālās iespējas. Daudziem personālajiem datoriem ir vairāki izvērses sloti, kas paredzēti atmiņas palielināšanai, grafikas apstrādes iespēju paplašināšanai vai kādu speciālu ierīču pievienošanai.
- koordinācija Koordinēšana, darbību, kustību, norišu, jēdzienu utt. saskaņošana, to savstarpējās atbilstības radīšana.
- sarotāt kopā dziedāt piedziedājumu "roto".
- kučkus Kopā, barā, jūklī, arī klūpot, kūleņojot (par vairākiem, daudziem).
- kopdzimuma Kopdzimuma organisms - organisms, kurā ir kā sievišķie, tā vīrišķie dzimumdziedzeri.
- Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai.
- endokrinopātija Kopējs nosaukums slimībām, kuras izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi.
- vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
- fotoķīmigrafija Kopjēdziens dažādām grāmatrūpniecības attēlu reprodukcijas nozarēm.
- sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen.
- korists Kora dalībnieks, dziedātājs.
- a capella kora dziedājums bez instrumentāla pavadījuma.
- kantors Kora dziedātājs (katoļu baznīcā).
- part-music Kora mūzika, kora dziesmas.
- partsongs Kora mūzika, kora dziesmas.
- kantors Kora priekšdziedātājs (sinagogā).
- korāļritms Korāļnotīs rakstītu garīgu un laicīgu dziedājumu ritms.
- kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
- kamerkoris Koris ar nelielu individualizētu dziedātāju sastāvu.
- bērnu koris koris, kurā dzied bērni.
- dziesmu karš koru sacensības dziesmu svētkos.
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai.
- dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- niķeļa sulfāts kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, lieto matu krāsās, acu zīmuļos, kosmētikā, savelkošos līdzekļos, var radīt izsitumus uz ādas, toksisks nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai un imūnsistēmai, var izraisīt vemšanu, ja ieēd, var radīt kontakta dermatītu.
- oktilmetoksicinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, lūpu krāsās, smaržās, tonālajos krēmos, var radīt fotoalerģiju un kontakta alerģiju, veicināt iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu.
- parabēni Kosmētikas sastāvdaļas, konservanti, izmanto daudzos kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos, kā arī dažādos tehnoloģiski apstrādātos pārtikas produktos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu, kontakta dermatītu, iespējams krūts vēža riska palielinājums.
- bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
- biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
- dubinuška Krievu strādnieku (strūdzinieku) dziesma (Ei, uhņem!), populāra cara laiku revolucionārā inteliģencē.
- častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
- Alatirs Krievu viduslaiku leģendās un folklorā akmeņu akmens, zemes centrs, kam piemita sakrālas un dziednieciskas īpašības.
- protagons Kristāliska masa, kas izkrīt alkoholiskiem smadzeņu audu ekstraktiem atdziestot; t. s. baltā substance.
- Marija Magdalēna kristietības mitoloģijā sieviete no Galilejas, kuru bija apsēduši septiņi velni un kuru izdziedināja Jēzus Kristus.
- liturģija kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
- relevances kritērijs kritērijs, kurš nosaka meklējamā un pēc pieprasījuma no informācijas sistēmas saņemtā dokumenta jēdzieniskās tuvības pakāpi.
- bufotoksīns Krupju un ķirzaku ādas dziedzeru toksīns.
- smalkžodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Descurainia"), lakstaugi (Kanāriju salās arī puskrūmi) ar īsiem matiņiem, dažkārt arī ar dziedzermatiņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mastektomija Krūts dziedzera (vai tā daļas) izgriešana.
- mastadenoma Krūts dziedzera adenoma.
- mastatrofija Krūts dziedzera atrofija.
- mastīts Krūts dziedzera iekaisums.
- hipomastija Krūts dziedzera nepietiekama attīstība.
- mastoplastika Krūts dziedzera plastiskā operācija.
- mastogrāfija Krūts dziedzera rentgenogrāfija.
- mastogramma Krūts dziedzera rentgenogramma.
- galaktocēle Krūts dziedzera retencijas cista.
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- komedokarcinoma Krūts dziedzera vēzis, kas sastāv no ķekarveidā sakārtotiem vadiem, pildītiem ar sacietējušu sekrētu.
- mastospargoze Krūts dziedzeru piebriedums laktācijas laikā.
- blisters Kuģa korpusa paresninājums kuģa pasargāšanai no mīnu sprādziena iedarbības.
- audējkāji Kukaiņu kārta, nelieli kukaiņi ar slaidu, mīkstu ķermeni; gk. tropiskajos mežos, zīda dziedzeri priekškāju pēdās.
- Kyrios Kungs; grieķu apzīmējums Vecās Derības jēdzienam "Jahve".
- gastradenīts Kuņģa dziedzeru iekaisums.
- ahilija Kuņģa dziedzeru nespēja izdalīt ne sālsskābi, ne olbaltumvielas šķeļošos enzīmus (pepsīna u. c.) un to trūkums kuņģa sulā.
- gastropankreatīts Kuņģa un aizkuņģa dziedzera iekaisums.
- pastaigdziedniecība Kurortoloģiskās dziedniecības metode, kam pamatā ir pārgājieni pa īpaši izveidotiem maršrutiem, kas izveidoti individuāli katram atpūtniekam un tie atšķiras pēc veicamās slodzes.
- kūrvieta Kūrorts - apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi (īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- auditors kvalificēts revidents, kas pārbauda uzņēmuma, iestādes vai organizācijas grāmatvedības norēķinu dokumentus, lai noskaidrotu dokumentu precizitāti, to esamību, ticamību, atbilstību likumīgām prasībām, atklāj saimnieciskās darbības patieso gaitu, aprēķina peļņu, zaudējumus, dod slēdzienu par saimniecisko stāvokli pārbaudes perioda beigās.
- fizikālais vakuums kvantu lauka teorijas pamatjēdziens, kas raksturo šī lauka viszemāko enerģētisko līmeni.
- deģenerācija Kvantu mehānikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad sistēmas noteiktajam enerģētiskajam stāvoklim atbilst vairākas viļņu funkcijas; to skaits nosaka attiecīgā enerģijas līmeņa deģenerācijas kārtu.
- džespilīts Kvarcīts ar daudziem plāniem magnetīta, hematīta un citu dzelzs minerālu starpslānīšiem, dzelzs rūda; dzelžainais kvarcīts.
- kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
- sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns.
- iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi.
- acanthis Ķeģi - zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas žubīšu dzimtas ģints.
- budelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
- budēlis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
- būdelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
- budulis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
- andrejbērns Ķekatnieks, kas Andrejdienas vakarā (30. novembrī), maskā tērpies, iet no mājas uz māju, dzied, spēlē, dejo.
- Diankehts Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievs - zintnieks un dziedinātājs.
- Kliodna Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viņsaules dieviete, kurai piederēja trīs brīnišķīgi putni, kuru dziesma iemidzināja cilvēkus nāves miegā.
- Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus.
- Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku.
- gārciens Ķērkšana; gārdziens.
- miera masa (relatīvistiskajā fizikā) ķermeņa masa, ja ķermenis atrodas miera stāvoklī atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu ķermeni; ķermeņa miera masa m~0~ ir identiska masas jēdzienam klasiskajā mehānikā.
- plaukaste Ķēves un kuces pievārds tautas dziesmās.
- plaukastīte Ķēves un kuces pievārds tautas dziesmās.
- sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
- Lao-Laņs Ķīniešu mitoloģijā - aktiermākslas dievs, aktieru un dziedātāju aizstāvis.
- Vej-Gu Ķīniešu mitoloģijā - dievs, dziedniecības aizgādnis, vēsturiska persona, kas dzīvoja ap 713.-742. g. un ārstēja visus cilvēkus, pēc nāves iecelts dievu kārtā.
- Suņ-Simjao Ķīniešu mitoloģijā - dziednieku, aptiekāru un zāļu tirgotāju aizgādnis.
- Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība.
- bengers laba dziesma.
- adenoma Labdabīgs audzējs dažādos dziedzeraudos.
- fibroadenoma Labdabīgs dziedzera audzējs ar stipri attīstītiem fibroziem audiem, kam reizē ir fibromas un adenomas raksturs.
- hidroakantoma Labdabīgs eksokrīno dziedzeru audzējs.
- prostatas adenoma labdabīgs prostatas dziedzeraudu audzējs, ar ko slimo ap 50% vīriešu pēc 50 gadu vecuma.
- sialadenoma Labdabīgs siekalu dziedzeru audzējs.
- dzimumnobriešanas periods laikposms, kad dzīvnieks strauji aug un attīstās; intensīvi attīstās iekšējās sekrēcijas dziedzeri, sevišķi – dzimumdziedzeri; šis periods beidzas, kad dzīvnieku sāk izmantot vaislai.
- gaiļlaiks Laiks (naktī vai agrā rītā), kad dzied gaiļi.
- gaiļu laiks laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
- gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
- pusgaiļa laiks laiks naktī īsi pirms gaiļa dziedāšanas.
- pusgaiļu laiks laiks naktī īsi pirms gaiļa dziedāšanas.
- pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi.
- otrie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt otro reizi.
- pirmie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt pirmo reizi.
- trešie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt trešo reizi.
- gonadarhe Laiks, kad sākas dzimumdziedzeru aktivitāte.
- aizlaizīt Laizot darīt veselu, dziedēt.
- trejvaloda Lakstīgalas epitets tautasdziesmās.
- trejvalode Lakstīgalas epitets tautasdziesmās.
- nolalināt Lalināt un pabeigt lalināt (dziesmu, melodiju).
- nolallināt Lalināt un pabeigt lalināt (dziesmu, melodiju).
- nezidiektomija Langerhansa saliņu ("insulae Langerhans-i") izgriešana no aizkuņģa dziedzera.
- langu Langu dziesmas - ķengu dziesmas.
- lellošana Latviešu ganu dziesmu īpašs dziedāšanas veids, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām.
- daina Latviešu klasiskā tautas dziesma.
- dieva dēli latviešu mitoloģijā - tēva dēlu līdzinieki, kas pacelti debesu dievību kārtā, tiek apdziedāti un daudzināti gk. kā Saules meitu precinieki.
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- dainoloģija Latviešu tautas dziesmu pētniecība no visdažādākajiem kā satura, tā formas aspektiem.
- ļautiņputra Latviešu tautas ēdiens, ko gatavo no sautētiem, izžāvētiem un brūni notaukšķētiem rudziem, tos samaļot un iekuļot rūgušpienā.
- pavasara rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā" (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
- stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
- burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu.
- sociāli mazaizsargāta grupa latviešu valodā plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piemēram, vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības.
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- medļiķis Lēna dziesma.
- habanera Lēna spāņu tautas deja ar dziedāšanu, divu ceturtdaļu taktsmērā ar raksturīgu uzsvaru uz takts pēdējās astotdaļas; par tās dzimteni uzskata Kubas salu.
- nostiept Lēni, pagarinot skaņas, nodziedāt.
- šlāgers Lētai gaumei pielaikota populāra dziesma vai deja ar dziedāšanu; šlāgeris.
- traumatika Līdzeklis, ar ko vātes dziedēt.
- spridzināšanas ietaise līdzeklis, kas nodrošina sprādzienu noteiktā vietā un laikā vai konkrētas iedarbības rezultātā (uzspridzināšanas līdzekļi, lādiņi un palaišanas ierīces — detonatori).
- kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums; līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
- karaoke līdzi dziedāšana populāras dziesmas instrumentālam pavadījumam.
- aleukaimija Līdzīgi leikēmijai patoloģiskas pārmaiņa liesā, mugurkaula smadzenēs un limfātiskos dziedzeros.
- analoģisms Līdzīgs domu gājiens, analoģijas slēdziens.
- putnu dzīšana Lieldienu rituāla darbība - pirms saullēkta sapulcējas ciema ļaudi, dzied dziesmas par putnu izdzīšanu, kas simbolizēja ļauno garu aizdzīšanu.
- koris Liels, tembrāli un skaitliski līdzsvarots dziedātāju ansamblis.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- klauks Lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni.
- kliuks Lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni.
- klaukt Lieto lai atdarinātu īsa klaudziena troksni.
- kliukt Lieto lai atdarinātu īsa klaudzienu troksni.
- kliukstēt Lieto lai raksturotu vairākkārtīgus īsu klaudzienu skaņas.
- lidu Lieto par dažu tautas dziesmu ievadījumu.
- čikurigū Lieto, lai aprakstītu gaiļa dziedāšanu.
- kikē Lieto, lai atdarinātu (jauna gaiļa) neskanīgu dziesmu.
- kikerigā Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- kikerigī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- kikerigū Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- kikerikī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- kikirigī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- kikergī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu.
- kikerikū Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu.
- kikirigū Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu.
- baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni.
- pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- paukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- badāc Lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni.
- badaukš Lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu šāviena, sprādziena troksni.
- ihihī Lieto, lai atdarinātu zirga zviedzienu.
- piedziedāt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts dziedāt, ka ar dziedāšanu neko nepanāks.
- sutartīne Lietuviešu seno tautasdziesmu, galvenokārt sieviešu darba dziesmu, veids.
- jāņudziesmas Līgodziesmas.
- līgotnes Līgodziesmas.
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
- līgotājs Līgosvētku dalībnieks; līgodziesmu dziedātājs.
- līgāt Līgot, dziedāt līgodziesmas.
- gavilēt Līksmi dziedāt.
- iegavilēties Līksmi iedziedāties.
- izgavilēties Līksmi izdziedāties.
- piegavilēt Līksmi piedziedāt.
- sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- pārdziedināt Likt dziedāt vēlreiz (to pašu).
- dziedināt Likt dziedāt; mācīt dziedāt.
- padziedināt Likt mazliet dziedāt.
- nodziedināt Likt nodziedāt.
- sadziedināt Likt sadziedāt.
- adenīts Limfmezgla vai dziedzera iekaisums.
- pankreatolipāze Lipāze aizkuņģa dziedzera sulā.
- asinsserums Lipīgu slimību dziedniecībā izmantots šķidrums, ko iegūst zirgam iepotējot slimības dīgļus un pēc kāda laika, kad izstrādājušās aizsargvielas, nolaižot asinis, no kurām atšķir serumu - sūkalas.
- dumka Liriska poļu un ukraiņu tautas dziesma; neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
- romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu; lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
- kafēšantāns Liriskas, izklaidējoša rakstura dziesmiņas, ko izpilda restorānos un kafejnīcās.
- meliķis Lirisku dziesmu sacerētājs, liriķis.
- folklorizācija Literāru darbu, gk. dzejoļu (dziesmu) iekļaušanās folkloras tradīcijā, kad tie iegūst tautas daiļradei tipiskas iezīmes: mutvārdu izplatību, variēšanos, anonimitāti, sabiedrisku funkciju.
- kollekta Liturģijā lūgšana, ko nodzied pie altāra.
- doksoloģija Liturģiska slavas dziesma kristīgā dievkalpojumā.
- antifonijs Liturģisks dziedājums, ko pamīšus izpilda divi kori vai retāk solists un koris; antifona.
- baralips Loģikā 4. sillogisma figūras 5. modus, kur abas premisas vispār apgalvojošas, bet slēdziens pa daļai apgalvojošs.
- bocardo Loģikā trešās slēdziena figūras piektais modus: virsteikums partikulāri noliedzējs, apakšteikums vispār apgalvotājs, bet slēdziens partikulāri noliedzējs.
- deontiskā loģika loģikas nozare, kas aplūko izteicienus, kuri izsaka normatīvās darbības noteicošos jēdzienus, pienākumu, pamudinājumu, aizliegumu, atļauju utt.
- semantika loģikas nozare, kas pētī loģisko zīmju attiecību pret īstenības jēdzieniem un priekšmetiem jeb referentiem.
- induktīvā loģika loģikas zinātnes daļa, kas pētī induktīvo slēdzienu iespējas un to patiesuma nosacījumus.
- repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs.
- ora Lūdz, lūdzies!
- orate, fratres lūdziet brāļi; celebranta uzrunas ievadvārdi un pati uzruna ticīgajiem mises laikā.
- hazans lūgšanu dziedātājs jūdaismā - sinagogā vada dievkalpojumu, kurš sastāv no lūgšanām un Toras lasījuma.
- labioloģija Lūpu kustību pētīšana runāšanas un dziedāšanas laikā.
- gastrinoma Ļaundabīgs aizkuņģa dziedzera audzējs, kas sastāv no gatrīnu producējošām šūnām.
- adenomiosarkoma ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no dziedzerepitēlija un gludās muskulatūras audiem
- adenokarcinoma Ļaundabīgs dziedzerepitēlija audzējs.
- seminoma Ļaundabīgs vīriešu dzimumdziedzera audzējs.
- apskandināt Ļaut skanēt dziesmām pa visu apvidu.
- vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu.
- komerckultūra Ļoti izplūdis jēdziens, ar ko var apzīmēt jebkura veida kultūru, kuru "ražo" pārdošanai un peļņas gūšanai.
- nokliegt Ļoti skaļā balsī nodziedāt.
- taurēt Ļoti skaļi runāt, kliegt, arī dziedāt.
- izauroties Ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties.
- logurģija Mācība par dziedniecību ar garu palīdzību, slimajai vietai uzliekot rokas; spiritisms.
- adenoloģija Mācība par dziedzeriem.
- gregorika Mācība par gregoriskajiem dziedājumiem.
- himnoloģija Mācība par reliģiskajām dziesmām.
- terminisms Mācība, pēc kuras visi vispārīgie jēdzieni ir tikai vārdi vai nosaukumi; galējā nominālisma mūsdienu paveids.
- odzēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudonas Odziena" (tagad - "Mētriena") iedzīvotāji.
- zvidzēnieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Zvidziena" iedzīvotāji.
- efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai.
- dziļumieži Magmatiskie ieži, kas veidojušies Zemes dzīlēs, magmai lēni atdziestot liela spiediena un augstas temperatūras apstākļos.
- dzīslieži Magmatiskie ieži, kas, magmai iespiežoties atdziestoša intruzīva masīva vai apkārtējo iežu plaisās, veido dzīslas vai daikas.
- auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle.
- māja Maija - jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija.
- uzliesmojoša maiņzvaigzne maiņzvaigzne, kuras spožums mainās izvirdumu, uzliesmojumu, sprādzienu u. tml. rezultātā.
- asaru maisiņš maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
- kapaunēšana Mājputnu kastrēšana, vīriešu kārtas mājputniem sēklas dziedzeru izgriešana.
- allegorija Mākslas līdzeklis ar ko abstraktus jēdzienus izsaka konkrētos tēlos; alegorija.
- kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
- bartolinīts Maksts priekštelpas lielā dziedzera iekaisums.
- pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu.
- fallaciae Maldīgi prāta slēdzieni, nereti saukti arī par paraloģismiem un sofismiem.
- kluga Malks, guldziens; klugata.
- klunkšis Malks, guldziens; paņēmiens; klunkšķis.
- klumšķis Malks, guldziens; paņēmiens.
- klundziens Malks, guldziens; paņēmiens.
- klugata Malks, guldziens.
- tonsillas Mandeles - limfātisku dziedzeru pāris cilvēka mutē.
- laitītājs Masētājs; tautas dziednieks, kas ārstēja ar mazsāžas paņēnieniem.
- ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
- buks Masku gājiens (Ziemsvētkos, Ziemsvētku nedēļā) bez dziedāšanas, ar dejošanu dažu mūzikas instrumentu pavadījumā; šāda gājiena dalībnieki.
- kvadrātkods mašīnlasāms kvadrātisks laukums, kas sastāv no daudziem divkrāsu neliela izmēra kvadrātiņiem, kuru izvietojums ietver noteiktu informāciju.
- dualitāte Matemātikā, atbilstība starp mat. objektiem (jēdzieniem, oper.) kādā mat. teorijā, kas dod iespēju šos obj. mainīt vietām.
- matemātiskā analīze matemātikas disciplīnu kopums, kurās pēta un izmanto funkcijas robežas, atvasinājuma, diferenciāļa un integrāļa jēdzienus.
- matemātiskā statistika matemātikas nozare, kurā pēta statistisku datu racionālas ieguves un apstrādes metodes, kā arī izstrādā matemātiskus modeļus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
- izrēķināmība Matemātiskās loģikas jēdziens, kas matemātuskos terminos raksturo iespēju ar algoritmu noteikt funkcijas vērtību.
- kombinatoriskā loģika matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- vējpauts Mātes miesās nobeidzies auglis saslimušo pautu jeb olas (augļa) plēņu apvalkā, kas no dzemdes tiek izstumts bieži vien tikai labu laiku pēc augļa nāves.
- furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums; augonis.
- raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm.
- arieta Maza ārija ar dziesmas raksturu.
- serinete Mazas ērģelītes putnu iemācīšanai dziedāt melodijas.
- mošusbrieži Mazi bezragu brieži (Vidusāzijā), kuru tēviņiem ir īpaši dziedzeri, kas izdala muskusu (mošu).
- alveola mazi, mikroskopiski pūslīši tesmenī, kuru iekšpusi klāj dziedzeršūnas, kas ražo pienu.
- dumas Mazkrievu tautas dziesmas par vēsturiskiem notikumiem vai sadzīves parādībām.
- apdziedēt Mazliet (no virspuses) sadziedēt.
- pūšļkājis Mazs kukainis, kas mīt uz augu lapām, ziediem un mizas ("Thrips physopus"); Latvijā bieži uz rudziem, kviešiem, miežiem un auzām.
- piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
- bikini Mazs, divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas sastāv no krūštura un šaurām biksītēm, nosaukums ieviesās 1947. g. pēc atombumbas sprādziena Bikini atolā.
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- eklekticisms Medicīnas virziens, kas no dažādām teorijām izvēlas noderīgākās ārstēšanas vajadzībām, sevišķu uzmanību pievēršot vietējiem dabas (augu) dziedniecības līdzekļiem.
- paliatīvā aprūpe medicīnas, aprūpes, sociālā darba specifiska joma, kuras pamatā ir holistiska pieeja nedziedināmi slimu cilvēku aprūpē.
- espumizāns Medikaments, karminatīvs līdzeklis, kas pastiprina gremošanas trakta dziedzeru sekretorisko darbību.
- slīpēšana Medņa dziesmas otrā daļa (strofa), kas ilgst 3-4 sekundes un atgādina skaņu, kas rodas, piemēram, sērkociņu ātri berzējot pa kārbiņas virspusi.
- knipēšana Medņu gaiļa dziesmas pirmā daļa (strofa) riestošanas laikā, pēc kuras parasti seko, bet dažkārt arī neseko "korķis" un slīpēšana.
- melitisms Medus lietošana dziedniecībā.
- apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
- meibomīts Meiboma dziedzeru ("glandulae Meibomi") iekaisums.
- pčolka Meitene ar daudziem lētas bižutērijas rotājumiem.
- tralla Meitene, kas labprāt dzied.
- žaustaka Meitene, kas uztur sakarus ar daudziem jauniešiem.
- sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakņāt (2).
- sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakt (3).
- sakārnīt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību.
- fado Melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis"); fadu.
- sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams.
- partēnijas Melikas žanrs sengrieķu dzejā - jaunu meiteņu dziesmas, paredzētas izpildījumam korī.
- meldeņš Melodija (1), parasti dziesmai.
- meldija Melodija (1), parasti dziesmai.
- embatērija Melodija vai dziesma, ko fleitas pavadībā dziedāja spartieši, dodamies kaujā.
- vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons.
- solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem - do-re-mi-fa-sol-la-si (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
- balsīgs Melodisks (par dziesmu).
- songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
- kantilēna Melodiskums, dziedošs plūdums (skaņdarbam).
- missale Mesas rokasgrāmata svētniekiem, kur sakopotas lūgsnas, dziesmas un lekcijas, kas parastas mesā, līdz ar attiecīgām rubrikām, t. i. aizrādījumiem par ritu ārējo gaitu.
- sprādziena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido lielas masas meteorīts, ar lielu ātrumu ietriecoties debess ķermeņa virsmā; sadursmes brīdī meteorīta kinētiskā enerģija pāriet siltumā, notiek sprādziens, kurā liela daļa meteorīta iztvaiko, bet sprādziena vietā paliek sekls, apaļš krāteris.
- sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas.
- sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
- silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi.
- kūrortu meži meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.
- diseminētais mielīts mielīts ar daudziem izkaisītiem perēkļiem.
- vaba Miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai.
- miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums.
- serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
- erotica Mīlestības dziesmas.
- sarkanā miliārija miliārija ar sarkanām papulām, rodas stipras svīšanas rezultātā sviedru dziedzeru aiz-sprostojuma dēļ.
- atomsēne Milzīgs putekļu mākonis, kas paceļas augšup pēc atomsprādziena pieņemot sēnes formu.
- pamatot Minēt faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
- integrālshēma Miniatūra elektroniska ierīce no pusvadītāju materiāla ar daudziem komponentiem (tranzistoriem, diodēm, pretestībām, kondensatoriem u. c.), viss izgatavots vienā procesā silīcija plāksnītē; integrālā shēma, mikroshēma.
- minnesdziedoņi Minnesdziesmas sacerētāji - dziesminieki; reizē dzejnieki un savas dzejas komponisti.
- atmīnēšana Mīnu, lādiņu, neeksplodējušās munīcijas, sprādzienbīstamo ierīču atklāšana, izvilkšana vai iznīcināšana un apvidus, akvatorijas, būvju un citu objektu attīrīšana no tiem.
- absolūts Misticisma pamatjēdziens; nemainīgais, mūžīgais, savā ziņā vienīgais un cilvēka prātam neaptveramais.
- jehu Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
- jehū Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
- vintāža Modes un dizaina jomā ar šo jēdzienu parasti apzīmē oriģinālu iepriekšējo paaudžu lietu, kas precīzi ataino tā brīža "modes kliedzienu", "stila virsotni" (parasti 30-60 gadu senās robežās).
- doina Moldāvu, rumāņu tautas dziesmu žanrs; šī žanra dziesma.
- eksplozija Momentāna ķīmiska reakcija, kurā izdalās enerģija, parasti radot uzliesmojumu, triecienvilni; sprādziens.
- čaraža Monotona, vienmuļa dziesma.
- labais Morālās apziņas jēdziens un normatīvi vērtējoša ētikas kategorija; ļaunā pretstats.
- submotīvs Motīva vissīkākā konstruktīvā daļa, kurai ir tikai elementāra jēdzieniskā un tēlainības patstāvība.
- efektors Motoriska vai sekretoriska nerva gala veidojums, kas ierosina kāda muskuļa vai dziedzera darbību.
- hipolīze Mugurkaula iekšējas sekrēcijas dziedzeris, kura hormoni regulē augšanu, ietekmē ķermeņa masu un orgānu formu, stimulē dzimumorgānu augšanu un attīstību, kontrolē pārējo iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību.
- steatomatoze Multiplas tauku dziedzeru cistas.
- leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem.
- kodolmunīcija Munīcija, kuras iznīcinošās iedarbības pamatā ir kodolsprādziena enerģijas izmantošana.
- starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu.
- izpildorgāns Muskulis vai dziedzeris, kura darbība maina kairinātāja lielumu un līdz ar to novērš iemeslu, kas izraisīja refleksu.
- cibets Muskusam līdzīga viela, ko iegūst no cibetkaķu anāliem dziedzeriem; senāk lietots parfimērijā un medicīnā.
- mudžtahids Musulmaņu skolotājs, kurš, pamatojoties uz savām zināšanām un autoritāti, pieņem juridiska rakstura lēmumu vai dod slēdzienu; liela autoritāte šiītu islāmā.
- fetva Musulmaņu zemēs - muftija slēdziens par kāda pasākuma vai darbības pieļaujamību no korāna vai šariata viedokļa.
- mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- ķauķis Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Sylviinae"), 58 ģintis, \~350 sugu, gk. Eiropā, šaurs, smails knābis, parasti vienkrāsains apspalvojums, skaisti dzied, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 24 sugas.
- skroderputns Mušķērāju dzimtas dziedātājputnu suga, ligzdu veido no vienas vai vairākām lapām, kuru malas sašuj kopā ar augu šķiedras u. c. pavedieniem, sastopams Indijā un Šrilankā.
- stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- fjoritūra Mūzikā meldijas izrotājums dziedāšanā.
- vokālā mūzika mūzika, kas sacerēta dziedāšanai ar instrumentālo pavadījumu vai bez tā.
- opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
- atskaņotājmāksla Mūzikas mākslas veids - skaņdarbu atskaņošana, dziedāšana.
- iesildītājs Mūziķis (dziedātājs, grupa), kas uzstājas pirms grupas, kurai ir koncerts.
- atskaņotājmākslinieks Mūziķis, kas darbojas atskaņotājmākslā (dziedonis, instrumentālists, diriģents).
- dziediens Nāk dziediens - saka, ja gribas dziedāt, ja ir patika dziedāt.
- sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- jei Navahu mitoloģijā - dievības - pasaules radītājas, ko dziedināšanas rituālu piesauca maskās ģērbti šamaņi.
- macabre Nāves (dziesma, deja u. tml.).
- neofiloloģija Ne gluži zinātnisks jēdziens, ar ko dažās zemēs apzīmēja modernām tautām, galvenokārt romāņiem un ģermāņiem, veltītās filoloģijas studijas.
- dažs labs ne viens vien; kāds (no visiem, daudziem).
- izlaist Neatskaņot, nenodziedāt (skaņdarba daļu, posmu).
- nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus.
- pačužināt Nedaudz dziedot vai pierunājot censties nomierināt (bērnu).
- patillināt Nedaudz, neilgi dziedāt.
- dažs Nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; vairāki.
- loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
- adžīva Nedvēsele, jēdziens džainisma filozofijā, kas māca, ka pastāv neskaitāmas dzīvas un nedzīvas substances, kas reprezentē prāta un matērijas dihotomiju.
- eksartikulācija Nedziedējami dragāta vai saslimuša locekļa ķirurģiska noņemšana locītavā.
- piesabrāzties Negaidīti, neaicināti ierasties (par vairākiem, daudziem).
- piesagrūsties Negaidīti, neaicināti ierasties (par vairākiem, daudziem).
- vādžot Neglīti, nepareizi dziedāt.
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem).
- padziedēt Neilgu laiku, mazliet dziedēt.
- padziedināt Neilgu laiku, mazliet dziedināt.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
- atciči Neīsti, piena dziedzeriem līdzīgi, bet mazāki, veidojumi govs tesmeņa aizmugures daļā.
- ketosteroīds Neitrālo steroīdu grupas apzīmējums, kurā ir ketogrupa pie 17. oglekļa atoma; tā dod raksturīgu sarkanu krāsu ar m-dinitrobenzolu alkāliskā šķīdumā; virsnieru garozas un dzimumdziedzeru steroīdu metabolīti.
- inkurabls neizārstējams, nedziedināms.
- vāžāt Nejauki, gari velkot dziedāt.
- iejaucīties Nejauši tikt iejauktam (starp daudziem priekšmetiem), tā, ka grūti atrast.
- letāls nelaimes gadījums nelaimes gadījums, kas beidzies ar cietušā nāvi.
- kantilēna neliela apjoma liroepisks dzejolis, arī liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs).
- kabaleta Neliela ārija ar vienkāršu, dziedošu melodiju un nemitīgi atkārtotām, skaidrām ritma formulām 18. gs. operā; tuva kavatīnei.
- citroncielava neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns ("Motacilla citreola"), kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.
- trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- cabaletta Nelielas operas ārija 18. gs., vienkārša, ar dziedošu melodiju atkārtotām ritma formulām.
- pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem.
- dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
- frāze Neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu; ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms.
- stāvmacis Nelūgts kāzu ciemiņš (kas parasti apdzied kāziniekus).
- trūkumzālīte Neļķu dzimtas ģints ("Herniaria"), daudzgadīgs augs ar daudziem guļošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās, 33 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ļerināt Nemākulīgi dziedāt.
- makromastija Nenormāli lieli krūšu dziedzeri.
- atrofisks katars nenormāls gļotādu sausums, ko rada gļotu dziedzeru deģenerācija.
- stiepjams Nenoteikts (jēdziens).
- vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus; arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; daži (2).
- detonācija Nepareiza dziedāšana.
- subrepcija Nepareiza slēdziena darināšana, apzināti vai neapzināti pielaižot kādu jēdzienu samainīšanu.
- adenodiastāze Nepareizs dziedzera vai tā daļu novietojums.
- paraloģisms Nepareizs slēdziens, kas rodas, ja nav ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi.
- bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
- žvēkot Nepatīkami, nesaskanīgi, neglīti dziedāt.
- angelikskābe Nepiesātināta taukskābe, brīvā veidā atrasta dziedniecības dižzirdzeņu saknēs un amilestera veidā romiešu kumelīšu eļļā.
- tireopēnija Nepietiekama vairogdziedzera funkcionēšana.
- hipogonādisms Nepietiekamas dzimumdziedzeru funkcionēšanas nosacīts klīnisks stāvoklis.
- einuhoīdisms Nepilnīga attīstība nepietiekamas dzimumdziedzeru darbības dēļ.
- klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml).
- kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti.
- Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē).
- festina lente nerīkojies pārsteidzīgi: _burtiski_: "steidzies lēnām".
- epitelioceptors Nerva uztvērēja gala aparāts epitēlijā, piem., dziedzerī.
- aizvadnervi Nervi, kas aizvada centrālo orgānu ierosinājumus (impulsus) uz atsevišķiem miesas orgāniem - muskuļiem (kustības nervi, motoriskie nervi), dziedzeriem (nošķiršanas nervi) utt.
- sekretorie nervi nervi, kas vada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz dziedzeriem.
- eferentācija Nervu impulsu plūšana no smadzenēm pa eferentajiem nerviem (motoriskajiem un sekretoriskajiem nerviem) uz izpildorgāniem jeb efektoriem (muskuļiem un dziedzeriem).
- refleksa loks nervu sistēmas daļa, kurā realizējas reflekss un kura savieno receptorus ar smadzenēm, savstarpēji smadzeņu centrus un tos savukārt - ar attiecīgo muskuli vai dziedzeri.
- eferentās nervu šķiedras nervu šķiedras, pa kurām ierosa no smadzenēm nonāk izpildorgānos (muskuļos un dziedzeros).
- amiloreja Nesagremotas cietes pastiprināta ekskrēcija ar izkārnījumiem, trūkstot sālsskābei kuņģī un amilopsīnam aizkuņģa dziedzera sulā.
- ņēgot Nesaprotami, neskaidri dziedāt.
- kaķu koncerts Nesaskanīga dziedāšana, arī muzicēšana; skaņu jūklis.
- glandulārais heilīts neskaidras etioloģijas patoloģija: apakšlūpas gļotu dziedzeru hipertrofija; ap dziedzeru izvadkanāliem balta apmale; uzspiežot no tiem izdalās atsevišķi sekrēta pilieni; dziedzeri bieži sastruto, seja izskatās vecīga.
- sīkt Neskaidri, smalkā balsī runāt, dziedāt.
- dīkt Neskaidri, stiepti dziedāt (parasti paklusu).
- dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem); rūkt.
- izdūkt Neskaidri, zemā balsī izdziedāt (parasti bez teksta).
- nodūkt Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta).
- rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
- adelomorfs Neskaidrs; kuņģa dibena dziedzeršūnu apzīmējums.
- velcēt Neskaisti dziedāt; raudāt.
- iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
- motoriskā amūzija nespēja dziedāt vai spēlēt, lai gan mūzikas izpratne nav zaudēta.
- zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
- pazaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
- jēdzienu lauks nestrukturēta tematiski saistītu jēdzienu kopa, kuru sakārtojot veido konkrētas nozares jēdzienu un terminu sistēmu.
- aizlūzt Netikt pabeigtam (par teikumu, dziesmu u. tml.).
- šauracis Nicīgs pievārds tautas dziesmās: puiši šauracīši.
- vāžas Nicinošs lietuviešu baznīcas dziesmu apzīmējums.
- apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
- pērkona lode no akmens darināts cirvis, ko lietoja akmens un bronzas laikmetā un kam piedēvētas dziednieciskas īpašības.
- e pluribus unum no daudziem viens (ASV valsts devīze).
- batuta No dažādiem materiāliem (koka, zelta u. c.) izgatavota nūjiņa, ko 15.-18. gs. izmantoja ansambļa spēles vai kora dziedājuma laikā, mājot taktis.
- adenogēns No dziedzera attīstījies.
- pankreatīns No dzīvnieku aizkuņģa dziedzera iegūts fermentu preparāts.
- īsinājums No garāka apzīmējuma veidots viena un tā paša jēdziena apzīmējums, ko darina, atmetot kādu daļu no garākā vai izvēloties īsāku sinonīmisku vārddaļu.
- loka dzēšanas režģis no tērauda plāksnītēm ar nelielām gaisa izolācijas atstarpēm veidots režģis, kurā elektriskais loks sadalās vairākos lokos un dziest.
- dikumarīns No trūdoša dziedniecības amoliņa izolēts balts pulveris; medicīnas vajadzībām iegūst arī sintētiski.
- nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu.
- atšķirības no vispārīgā viedokļa - viens no paņēmieniem, ar kura palīdzību iepazīstas ar objektu tad, kad jēdziena veidošana (definēšana) nav iespējama vai nav vajadzīga.
- dieva kauts nobeidzies (par dzīvnieku).
- kritums Nobeidzies dzīvnieks.
- sprādzenis Nobeidzies dzīvnieks.
- sprāgonis Nobeidzies dzīvnieks.
- apbeigties Nobeigties (par daudziem subjektiem).
- izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā).
- apkrist Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- krist Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem).
- apbirt Nobirt (par daudziem vai visiem).
- koris Nodalījums baznīcā, kur atrodas galvenais altāris, parasti vistālāk austrumpusē; sākotnēji - vieta, kur stāvēja dziedātāji.
- muzicēt Nodarboties ar mūziku, spēlējot kādu instrumentu, dziedot; atskaņot skaņdarbu.
- nodziedāties Nodziedāt (4).
- aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai).
- iedziedāt Nodziedāt (dziesmu) un ieskaņot (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
- nogaudot Nodziedāt gaudulīgā balsī.
- noziņģāt Nodziedāt.
- noziņģēt Nodziedāt.
- iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
- apkalst Nokalst (par daudziem vai visiem).
- uzkaut Nokaut (sasirgušu, ievainotu dzīvnieku), iekams (tas) nav nobeidzies.
- sakavēties nokavēties, novēloties (par daudziem).
- apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
- šrepēt Nolaist asinis dziednieciskos nolūkos.
- sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem.
- nedziedējams Nolieguma divdabis --> dziedēt.
- nedziedināms Nolieguma divdabis --> dziedināt.
- aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
- izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
- apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
- apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- samirt Nomirt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem); nomirt (par lielāku daudzumu cilvēku).
- apkauties Nonāvēt citam citu (par daudziem cilvēkiem).
- tim- Norāda uz aizkrūtes dziedzeri.
- tīm- Norāda uz aizkrūtes dziedzeri.
- timo- Norāda uz aizkrūtes dziedzeri.
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem).
- gon- Norāda uz dzimumdziedzeri; spermu; celi.
- gona- Norāda uz dzimumdziedzeri; spermu; celi.
- gone- Norāda uz dzimumdziedzeri; spermu; celi.
- gono- Norāda uz dzimumdziedzeri; spermu; celi.
- dendro- Norāda uz jēdziena saistību ar kokiem.
- epifizeo- Norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri.
- epifizio- Norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri.
- mast- Norāda uz krūts dziedzeri.
- masto- Norāda uz krūts dziedzeri.
- farmako- Norāda uz medikamentiem, dziedniecības līdzekļiem.
- pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, parādība, norise) ir izbeidzies.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir izlietots, izbeidzies.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad ir pagājis, izbeidzies (kāds laikposms, laika moments, arī cilvēka mūža posms).
- pēc Norāda uz to, ko vairs nelieto, kas ir izbeidzies, izzudis, pirms lieto, ievieš ko citu.
- tireo- Norāda uz vairogdziedzeri.
- tiro- Norāda uz vairogdziedzeri.
- cauri Norāda, ka (kas) ir izbeidzies, pabeigts.
- cauri Norāda, ka (laika, arī dzīves posms) ir beidzies.
- iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- atraut Noraut (eksplozijas, sprādziena rezultātā).
- definitīvās normas normas, kas satur tiesisko parādību definīcijas, jēdzienus.
- terminacija Norobežojums, noslēgums, slēdziens, tieslietas nobeigums ar sprieduma pasludināšanu.
- definēt Norobežot un precīzi raksturot (jēdzienu).
- konstrukts Nosacīts, hipotētisks jēdziens, jēdziena kopa, ko pieņem kādu faktu izskaidrošanai.
- emblēma Nosacīts, simbolisks (jēdziena, idejas) apzīmējums (parasti attēla veidā).
- notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
- talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām.
- hamāza nosaukums arābu antoloģijām, kurās parasti ietvertas slavinājuma dziesmas drošsirdībai, apraudāšanas, dabas tēlojumu dziesmas.
- orfeons Nosaukums dažādām mūzikas un dziedātāju biedrībām, arī dažādām jautrības vietām, nošu veikaliem utt.
- noskandināt Noskandēt (parasti dziesmu).
- saslāpt Noslāpēt (par daudziem, piemēram, zivīm).
- izslāpt Noslāpt (par daudziem vai visiem).
- sasvēpt Noslāpt (par daudziem, piemēram, zivīm).
- apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
- sasprāgt Nosprāgt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem); nosprāgt (par lielāku daudzumu dzīvnieku).
- sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu).
- sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju; nolīkt (par daudziem vai visiem).
- locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
- pieturzīme Noteikta grafiska zīme gramatisko vai jēdzienisko teksta vienību atdalīšanai.
- atomspridzeklis Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce kodolsprādziena radīšanai.
- kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce sprādziena radīšanai.
- interpunkcija Noteiktu grafisku zīmju (pieturzīmju) kopums gramatisku, jēdzienisku vai intonatīvu sintaktisku vienību atdalīšanai (vai izdalīšanai) rakstos.
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (parasti no daudziem vai visiem).
- tabulatūra Noteikumu krājums, pēc kuriem meisterzingeriem vajadzēja sacerēt dziesmas.
- izticēt Noticēt (vairākiem, daudziem).
- notrailāt Notrallināt (dziesmu, melodiju).
- miasmi Novecojis jēdziens, ar kuru apzīmēja slimību dīgļus, kas nonāk cilvēka organismā no apkārtējās vides (gaisa, ūdens, zemes); izšķīra dzīvus miasmus (baktērijas u. tml.) un nedzīvus (kaitīgus izgarojumus u. tml.).
- Visuma izplešanās novērojamais attāluma pieaugums starp galaktiku grupām vai kopām, kura iespējamais cēlonis ir Lielais Sprādziens.
- salikt punktus novērtēt sekmes (vairākiem, daudziem) pēc ballu sistēmas un ierakstīt novērtējumu.
- salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- saiet Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
- savietoties Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
- sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem daudziem; sagult (1).
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
- sagulēt Novietoties guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupt.
- satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupties.
- samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- detonēšana Novirzīšanās no pareizā toņa dziedāšanā vai arī stīgu vai pūšamo instrumentu spēlē.
- repis Nukas grāmata - bieza, šaura, augsta (vecā dziesmu grāmata).
- vilkt Ņemt (ko no kopuma, no daudziem).
- hipostazēšana Objekta īpašību, attiecību vai abstraktu jēdzienu pārvēršana par patstāvīgi eksistējošiem objektiem.
- Odensee Odziena.
- Odzes ezers Odzienas ezers Mētrienas pagastā.
- Odensee Odzienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
- Odsen Odzienas muiža, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mētriena.
- oktreotīds Oktapeptīds, sintētisks somatostatīna analogs ar tam līdzīgu, tikai prolongētu darbību; tā acetāta sāļus lieto paliatīvai caurejas ārstēšanai gremošanas trakta endokrīno audzēju gadījumā, aizkuņģa dziedzera audzēju radīto hiperinsulinēmijas simptomu paliatīvai ārstēšanai, kā arī augšanas hormona sekrēcijas mazināšanai akromegālijas gadījumā.
- Dauna slimība oligofrēnijas forma, kurā garīgās un fiziskās attīstības atpalicība saistīta ar īpatnēju somatisku sindromu un slimnieka izskatu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru funkcijas traucējumiem, bieži arī ar dažādām kroplībām.
- olinīca Olnīca (sieviešu organisma dzimumdziedzeris, kur attīstās olšūnas).
- ovārijs Olnīcas, sievišķie dzimumdziedzeri.
- ķikurigū Onomatopoēze - gaiļa dziesma.
- ontoloģisms Ontoloģiskā metode, kas no jēdzienu aplūkojuma un analīzes taisa slēdzienus par lietu eksistenci.
- pankreatolitektomija Operācija akmens izņemšanai no aizkuņģa dziedzera.
- bufopera Operas žanrs ar sadzīvisku tematiku, tautai saprotamu mūziku un reālistiski veidotiem tēliem, kas radās 18. gs. Neapolē kā pretstats nopietnai operai, kura ap to laiku no dramatiska priekšnesuma bija pārvētusies par dziedātāju virtuozitātes demonstrējumu.
- Vecais ceplis operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālais muzejs Madonas novada Indrānu pagasta Meirānos, kas regulāri rīko J. Zābera piemiņas pasākumus.
- operdziedonis Operdziedātājs, operas solists.
- staru (arī ģeometriskā) optika optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
- fizioloģiskā hipertrofija orgāna palielināšanās uz laiku pastiprinātas funkcionēšanas dēļ, piem., dzemdes un piena dziedzeru hipertrofija grūtniecībā.
- lobektomija Orgāna vai dziedzera daivas (īpaši plaušu daivas) izgriešana.
- serotonīns organiska, bioloģiski aktīva viela C~10~H~12~N~2~O, biogēnais amīns, neiromediators, kas sintezējas gk. nervu, tievās zarnas un aizkuņģa dziedzera šūnās; [hormons]{s:1628} , kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā
- attaukošanās Organisma atsvabināšana no liekiem taukiem ar badošanos, pastiprinātu fizisku darbu, ūdens dziedniecību, masāžu u. tml.
- seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
- vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- festino otrās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- camestres otrās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs
- cesare otrās slēdzienu figūras pirmais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispāri apgalvojošs, bet slēdziens vispāri noliedzošs
- duets Pa diviem (parasti dziedāt).
- cocans Paaudzies bērns.
- prāvs Paaudzies.
- podijs Paaugstinājums runātājiem vai dziedātājiem.
- apmalt Pabeigt malšanu, samalt (daudz vai visu, arī daudziem vai visiem).
- iziet cauri kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- iziet caur kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem).
- publiskot Padarīt pieejamu, zināmu daudziem vai visiem.
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
- piekārt pie (lielā) zvana padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- izadaudzināties Padarīt zināmu daudziem, visiem.
- publicēt Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
- iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties; padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi).
- palīgot Padziedāt līgodziesmas.
- palīgot Padziedāt.
- paziņģēt Padziedāt.
- paziņģēties Padziedāties.
- Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja.
- rimeiks Pakaļdarinājums, pārfilmējums (angļu "remake"); populāru dziesmu pārveidojums.
- noplienēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.); noplēnēt.
- noplēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
- sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
- espirando Pakāpeniski noklusinot, izdziestot.
- dūdot Paklusu dziedāt; klusu skanēt (par dziedātāja balsi).
- nodūdot Paklusu nodziedāt.
- padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt.
- slentando Palēninot un izdziestot.
- kamma Pāli valodas vārds, kas atbilst budistu jēdzienam karma.
- eksotireopeksija Palielināta vairogdziedzera izlobīšana un piestiprināšana ārpus griezuma, lai panāktu tā atrofiju.
- kākslis Palielināts vairogdziedzeris.
- kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
- nosvīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
- izdziedināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedēt.
- izdziedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedināt.
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības); izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
- apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
- aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (šūpojot, dziedot u. tml.); iemidzināt.
- atdzesēt Panākt, ka atdziest, veicināt atdzišanu.
- sarepināt Panākt, ka saaug, savienojas (kauli lūzuma vietā); sadziedēt.
- pankroks Panku mūzika - ir ātra, skaļa rokmūzika ar agresīviem, izaicinošiem dziesmu tekstiem, vienkāršu instrumentāciju.
- paņēmiens Pants (piemēram, dziesmai), arī posms, rindkopa (tekstā).
- baigs Par abstraktiem jēdzieniem.
- sasmiet Par dažādiem (daudziem) tematiem smieties.
- atskanēt Par mūziku, dziesmām.
- aizpupināt Par pupuķa jeb badadzeguzes slikto kliedzienu.
- aizpupot Par pupuķa jeb badadzeguzes slikto kliedzienu.
- baigs Par skaitāmiem, mērāmiem jēdzieniem.
- dārdēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- dunēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- grandēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- grandīt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- graut Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- rībēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- saskriet Par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- krūts Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm); krūts dziedzeris.
- sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem); kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
- pārdziedāties pārāk daudz dziedot, nogurt
- degvielas detonācija pārāk strauja degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā; motors darbojas neritmiski, dzirdami klaudzieni, samazinās jauda, un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes.
- vakuummunīcija Parastā munīcija, kuras darbības pamatā ir tilpumsprādziena parādības.
- Tettigonia cantans parastais dziedātājsienāzis.
- klajā Parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
- padziedāt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) dziedāt.
- pārsabrāzties Pārbrāzties (par daudziem gājējiem, braucējiem).
- valīds Pareizs - tāds (par slēdzienu), kurā galaspriedums no premisām tiešām izriet; tāds (par formulu), kas ir patiess jebkurā interpretācijā.
- katisma Pareizticīgajā baznīcā īsa liturģiska himna, ko dzied ortrosa laikā.
- tropars Pareizticīgo baznīcā īpaša svētku dziesma, kurā izteikta svinamā notikuma nozīme.
- vadžu raksts Pareizticīgo baznīcas dziedājumu pieraksts (Krievijā līdz 17. gadsimtam).
- dzimumnobriešana Pāreja no bērnības uz dzimumnobriedumu; hipofīzes priekšējās daivas hormonu ierosinātā dzimumdziedzeru straujā attīstība un to izraisītās pārmaiņas organismā; pubertāte.
- klimakss pārejas vecums (cilvēkam), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība; klimaktērijs.
- klimaktērijs Pārejas vecums (izteiktāk izpaužas sievietēm 45-50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība; klimakss.
- pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
- apsvīst Pārklāties ar mitrumu (tvaikiem atdziestot); aprasot.
- uzaurot Pārlieku skali, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
- aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
- responsorium Pārmaiņus dziedājums dievkalpojuma liturģijā, kas sastāv no kantora dziedājuma un draudzes atbildes; daļu no atbildes dziedājuma var izpildīt arī koris.
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis.
- mukoviscidoze Pārmantota gļotu sekrēcijas anomālija - palielināta gļotu viskozitāte, kas izraisa to retenci un cistu veidošanos aizkuņģa dziedzerī, elpceļos, žultsvados, gremošanas sistēmā.
- stearodermija Pārmērīga ādas tauku dziedzeru sekrēcija.
- ginaikomastija Pārmērīga krūšu dziedzeru attīstība vīriešiem.
- ginekomastija Pārmērīga piena dziedzeru palielināšanās vīriešiem.
- muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
- fēminēšana Pārsievišķošana; zooloģijā eksperimentālā ceļā panākta vīrišķa īpatņa pārmainīšanās sievišķības virzienā tiklab miesā kā psīchikā, ko izdara izoperējot vīrišķos dzimuma dziedzerus un transplantējot to vietā sievišķos.
- portaments Pārslīdēšana no vienas skaņas uz otru bez lēcieniem, ko var izdarīt dziedātāji, stīgu instrumenti un bazūne.
- aizdziedāt Pārspēt dziedāšanā.
- nodziedāt Pārspēt dziedāšanā.
- aizlīgot Pārspēt līgo dziesmu dziedāšanā.
- ditirambs Pārspīlēta jūsmīga uzslava; slavas dziesma.
- sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
- apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
- kālija citrāti pārtikas piedeva E332 (citronskābes kālija sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aizkuņģa dziedzera, asins un aknu laboratorisko izmeklējumurezultātus.
- kalcija citrāti pārtikas piedeva E333, pārtikas skābe, buferviela, var izraisīt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aknu un aizkuņģa dziedzeru darbību.
- sakraloze Pārtikas piedeva E955 (sintezē no cukura un hlora), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt aizkrūtes dziedzera samazināšanos, dzīvniekiem novērota nieru un aknu palielināšanās.
- E127 Pārtikas uzlabotājs - eritrozīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - kanserogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, var iespaidot aknas, vairogdziedzeri, kuņģi, vairošanās funkciju.
- E251 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - vemšana, nelabuma sajūta, galvassāpes, var ietekmēt vairogdziedzeri, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
- kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
- pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē; ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
- sasaberīties Pārvākties (par vairākiem, daudziem).
- izvedums Pārveidojumu virkne, ar kuru no dotajiem izteikumiem (premisām) pāriet uz galaslēdzienu (secinājumu) saskaņā ar loģikas likumiem un pieņemto darbību izpildes kārtību.
- redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršākā formā; iesaistīšana, arī iesaistījums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršāka kopā, sistēmā; arī vienkāršošana, vienkāršojums.
- reducēt Pārveidot (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā formā; iesaistīt (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā kopā, sistēmā; arī vienkāršot.
- salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nokrienēt Pārvilkties ar ādiņu (par atdziestošu šķidru ēdienu).
- nokrienēties Pārvilkties ar ādiņu (par atdziestošu šķidru ēdienu).
- brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
- makrokosms Pasaule (kosmoss), Visums; šis jēdziens parasti apzīmē zvaigžņu pasauli, ko pētī astronomija; pretstats - mikrokosms.
- saslēpties Paslēpties (par daudziem).
- apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas).
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
- Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Vietalvas-Odzienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
- Vietalvas-Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Odzienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
- Iršu pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pērses pagastu, kas, savukārt, 1936. g. pievienots Odzienas pagastam.
- hipersekrēcija Pastiprināta kāda dziedzera sekrēta izdalīšanās.
- hipermastija Pastiprināta krūšu dziedzeru attīstība sievietēm.
- steatoreja Pastiprināta tauku dziedzeru darbība, seboreja.
- hipertireoīdisms Pastiprināta vairogdziedzera darbība.
- apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
- hipertireoze Patoloģiski pastiprināta vairogdziedzera darbība.
- tireoīdisms Patoloģisks stāvoklis, ko izraisījusi vairogdziedzera hiperfunkcija vai hormonu preparātu pārdozēšana.
- balstvārds Patstāvīgs vārds, kam tekstā vai izteikumā ir svarīga informācija vai gramatiska nozīme; vārds, ap kuru veido jēdzieniski saistītu tekstu.
- vakarēt Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
- vakarot Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
- mirinātāji Pavadītāji, kas ar garīgām dziesmām un dažādiem rituāliem palīdz nomirēja dvēselei aiziet viņsaulē.
- hipotireoze Pavājināta vairogdziedzera darbība.
- hipadrenālisms Pavājinātas virsnieru dziedzeru funkcijas.
- rotā Pavasara dziesmu refrēns.
- tīmekļa pavediens pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus; tīmekļpavediens.
- tīmekļpavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzeru izdalījumus; tīmekļa pavediens.
- apsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> apsvērt; slēdziens, kas iegūts, (ko) apsverot.
- pamatojums Paveikta darbība, rezultāts --> pamatot; faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību.
- iejaukt Pavirši, nevērīgi ielikt (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
- hipoadēnija Pazemināta dziedzeru darbība.
- būtiska pazīme pazīme, kas ir nepieciešama un pietiekama jēdziena izpratnei un jēdzieniski atbilstošākā termina izvēlei.
- būtiskā pazīme pazīme, kas ir nepieciešama un pietiekama jēdziena izpratnei un jēdzieniski atbilstošākā termina izvēlei.
- jēdziena saturs pazīmju kopums, kuras izmanto jēdziena veidošanai.
- aplaist ziņu paziņot (daudziem, citam pēc cita).
- pasludināt Paziņot (kādu ziņu, faktu), parasti daudziem.
- apziņot Paziņot (ko daudziem vai visiem).
- izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem).
- apziņot Paziņot, izziņot (parasti kādu rīkojumu daudziem vai visiem).
- sirenes Pēc grieķu mīta jaunavas, kas dzīvoja jūrā uz kādas klits un ar savu skaisto dziedāšanu vilināja pie sevis garāmbraucējus, kurus pēc tam nogalināja.
- izdaiņoties Pēc sirds patikas izdziedāties.
- sterilizācija pēcnācēju radīšanas spējas iznīcināšana, saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
- dernier cri pēdējais modes kliedziens.
- rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- sabrukt Pēkšņi, nenovēršami sarasties (parasti par daudziem darbiem, pienākumiem).
- sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži.
- pepsinogēns Pepsīna proenzīms, ko sēcernē kuņģa dziedzeru šūnas; gremošanas laikā sālsskābes ietekmē pārvēršas par pepsīnu.
- atskola Periodiska mācību, galvenokārt ticības mācības, garīgo dziesmu, atkārtošana skolā pēc pamatskolas beigšanas (līdz tam laikam, kamēr jaunieti iesvētīja).
- ortogonalitāte Perpendikularitātes jēdziena vispārinājums vektoriem, līknēm un virsmām; piem., 2 līknes ir ortogonālas, ja krustpunktā to pieskares ir perpendikulāras.
- bijušais likumpārkāpējs persona, kurai ir piespriests sods par likumpārkāpumu un kura vai nu vēl izcieš sodu (piemēram, atrodas probācijas uzraudzībā), vai kurai soda termiņš jau ir beidzies.
- etnomedicīna Pētījumi par tautā izplatītajiem dziedināšanas paņēmieniem un priekšstatiem par veselību un slimību.
- parotidoskleroze Pieauss dziedzera fibroza sacietēšana hroniska iekaisuma dēļ.
- parotīts Pieauss dziedzera iekaisums.
- parotīdektomija Pieauss dziedzera izgriešana.
- hiperparotīdisms Pieauss dziedzeru pastiprināta funkcija.
- dochmijs Piecbalsienu pēda antīkā pantmērā ar 1. un 4. īsu, pārējiem gariem balsieniem; metriski daktila un jamba savienojums; lietots traģēdijās pacilāta satura dziesmai.
- sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem).
- sasacelties Piecelties, parasti pēc pamošanās (par vairākiem, daudziem).
- saliktās tatvas piecu primāro tatvu kombinācija pa divām, ar kurām var izteikt dažādus ēteriskās fizioloģijas un tantrisma ezoteriskās filozofijas jēdzienus.
- hipostazēt Piedēvēt abstraktiem jēdzieniem patstāvīgu eksistenci, vispārīgas īpašības un kvalitātes (piem., domāšanu, gribu), uzskatīt par patstāvīgiem objektiem.
- piegavilējums Piedziedājums ar ilgi izturētām skaņām, kas izpaužas kā gaviles.
- rota Piedziedājums dažām vasaras sākuma rita dziesmām.
- šūvo Piedziedājums putnu dzinēju dziesmās.
- kaladū Piedziedājums Ziemassvētku tautasdziesmās.
- saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
- salēkt Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvnieku mazuļiem).
- sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- šloders Pieklājīgā sabiedrībā nepiemērota dziesma.
- pielēkt Piekļūt pie riestojoša medņu gaiļa; medņa dziesmas laikā ik pēc 2-3 soļiem jāpstājas - izskatās, ka mednieks lec.
- sasakārties Pieķerties pie loga malas, izliekties (ārā) pa logu (par vairākiem, daudziem).
- galaktoplānija Piena atdalīšanās no kādas citas ķermeņa daļas, ne tikai no krūts dziedzera.
- androgalaktozēmija Piena atdalīšanās no vīrieša krūts dziedzera.
- pups Piena dziedzera daļa (dzīvniekiem), kurā ir izvadkanāls.
- čiči Piena dziedzeri (dzīvniekiem).
- tesmenis Piena dziedzeris (zīdītājiem dzīvniekiem).
- cicis Piena dziedzeris sievietēm.
- krūts dziedzeris piena dziedzeris.
- trieks Piena dziedzeru iekaisums (parasti govīm) pirmajās dienās pēc atnešanās.
- piena drudzis piena dziedzeru iekaisums (pēc dzemdībām).
- galaktostāze Piena sekrēcijas apstāšanās; piena sastrēgums dziedzerī.
- laktācijas periods piena slaukšanas laiks lopiem no atnešanās līdz piena dziedzeru darbības pārtraukšanai.
- agalaktija Piena trūkums krūšu dziedzeros pēc dzemdībām.
- piena sekrēcija piena veidošanās piena dziedzeru epitēlijšūnās, ļoti sarežģīts fizioloģisks process, kurā piedalās viss organisms.
- pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
- laktocīts Pienšūna, krūts alveolu epitēlija dziedzeršūna, kas sekretē pienu.
- salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- sofistika Pierādījumu, slēdzienu u. tml. veidošana, izmantojot sofismus.
- daruna pierunāšana pie dziedāšanas tautas dziesmā.
- radioaktīvie nosēdumi piesārņojuma veids, kas rodas kodolsprādzienos, kā arī kodoltehnikas avāriju gadījumos; radioaktīvo vielu daļiņas, kas putekļu veidā nosēžas uz augsnes, augiem, ūdenstilpēs.
- dis- Piešķir jēdzienam negatīvu vai pretēju nozīmi.
- diz- Piešķir jēdzienam negatīvu vai pretēju nozīmi.
- salikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu vairākiem, daudziem).
- atdziedāties Pietiekoši dziedāt.
- atstrādāties Pietiekoši, līdz pagurumam (arī apnikumam) strādāt; atdzievāties.
- šaurlapītis Pievārds (purva) bērzam tautas dziesmās.
- rukaciņa Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rukainīte Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rūkainīte Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rukažiņa Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rukselīte Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rukulīte Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rogainītis Pievārds rudziem tautas dziesmās.
- rogājiņš Pievārds rudziem tautas dziesmās.
- rogalītis Pievārds rudziem tautas dziesmās.
- roggalvis Pievārds rudziem tautas dziesmās.
- rogulītis Pievārds rudziem tautas dziesmās.
- roguliņš Pievārds rudziem.
- sabulis Pievārds sunim tautasdziesmās.
- rūdaliņa Pievārds zemei tautas dziesmās.
- apstaigāt Pievērsties (daudziem vai visiem) - par skatienu, acīm; arī apskatīt.
- apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
- ķīkt Pīkstēt, dziedāt.
- tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu, spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; arī identitāte, identiskums.
- tāpatīgs Pilnīgi atbilstošs, pilnīgi līdzīgs (parasti par jēdzieniem, spriedumiem); arī identisks.
- nibāna Pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, saplūšana ar dievišķo; centrālais jēdziens budismā; nirvāna.
- alibidomija Pilnīgs seksuālās dziņas trūkums; visbiežāk sastopama sievietēm, to izraisa iedzimti vai iegūti endokrīno dziedzeru darbības vai psihiskie traucējumi.
- Hirosima Pilsēta Japānā (japāņu: 広島市, Hiroshima-shi; angļu val. "Hiroshima"), Honsju salā, tāda paša nosaukuma prefektūras administratīvais centrs, 1945. g. 6. augustā amerikāņi nometa uz to atombumbu, mūsdienās atjaunota, \~1,1 mij iedzīvotāju, uzcelts Miera centrs un muzejs atombumbas sprādziena upuru piemiņai.
- meistardziedonis Pilsētas dzejnieks un dziedonis, cunftes loceklis (Vācijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
- Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem.
- barbara Pirmās slēdziena figūras pirmais modus; virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens tāpat.
- ferio pirmās slēdzienu figūras ceturtais modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- celarent pirmās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispārīgi apgalvojošs, bet slēdziens vispārīgi noliedzošs
- darii pirmās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens partikulāri apgalvojošs
- aizgriezt Pirms ēšanas dzirdēt griezes dziesmu.
- petarde Pirotehnikā - ar pulveri pildīts papīra šāviņš, kas rada biežus sprādzienus.
- tangensoīda Plaknes līkne, kas attēlo tangensa izmaiņas atkarībā no leņķa izmaiņām; sastāv no bezgalīgi daudziem vienādiem zariem.
- tarsadenīts Plakstiņa saistaudu plātnītes un tās dziedzeru iekaisums.
- blefaroateroma Plakstiņa tauku dziedzera cista.
- blefaradenīts Plakstiņa tauku dziedzera iekaisums.
- sialodohoplastika Plastiska siekalu dziedzera izvadkanāla operācija.
- procesuālās garantijas plašākā nozīmē - tiesisko principu un jēdzienu kopums, kas nodrošina tiesvedības uzdevumu izpildi krimināllietas.
- rauts Plašas, greznas viesības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
- rijolis Plaukts, stāvs ar daudziem plauktiem grāmatu, trauku u. c. novietošanai.
- rīvulis Plaukts, stāvs ar daudziem plauktiem grāmatu, trauku u. c. novietošanai.
- sēpijveidīgie galvkāji plēsīgi desmittaustekļu galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieki, kam ir tintes dziedzeri; dažkārt tos sauc par tinteszivīm (5 dzimtas, 20 ģinšu, > 150 sugu).
- ādiņa Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa.
- ādīna Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa.
- pielorkšēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt.
- pieļorkstēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt.
- piepļāpāt Pļāpājot izstāstīt vairākiem, daudziem; pļāpājot izpaust daudz (ziņu, baumu).
- odzienieši Pļaviņu novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Odziena" iedzīvotāji.
- capitolo Poēmas daļa, dziedājums.
- popdziedātājs Popdziedonis.
- souls Popmūzikas stils, kam pamatā modificēts ritmblūzs, dziedājums sakņojas afroamerikāņu gospeļu un blūza tradīcijā.
- hits Populāra, daudz pieprasīta dziesma, skaņdarbs; grāvējs.
- tops populārāko izdevumu, dziesmu u. tml. saraksts.
- chanteuse populāru dziesmu dziedātāja.
- vulkāniskie sārņi porainas lavas drumslas, kas veidojas sprādzienā vai lavas straumes virspusē.
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
- daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas.
- spīdvēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases augstāko vēžu kārta ("Euphausiacea"), daudziem no tiem ir gaismas orgāni, kas izstaro iedzeltenu gaismu, \~85 sugas.
- laiks Posms eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem; viens no galvenajiem fizikas jēdzieniem (lielumiem), ar kuru apraksta notikumu (procesu) ilgstību un secību.
- anelīda Posmtārps - dzīvnieku valsts tips ("Anelida"), ķermenis sastāv no daudziem vienādiem gredzeniem, posmiem - segmentiem, 8000-9000 sugu, ko iedala 5-7 kl.
- instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
- rēķinpratība Prasme rīkoties ar skaitļiem un citiem matemātiskiem jēdzieniem.
- pankrelipāze Preparāts, ko iegūst no cūku aizkuņģa dziedzera; satur dažādus enzīmus, gk. lipāzi, amilāzi un proteāzi; darbība līdzīga aizkuņģa dziedzera sulas darbībai; izmanto gremošanas veicināšanai aizkuņģa dziedzera mazspējas gadījumā.
- glinīdi Pretdiabēta līdzekļu preparātu grupa, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera.
- antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums kā stilistisks paņēmiens.
- katahrēze Pretrunīgu, nesavienojamu jēdzienu savienojums; neloģisks izteikums.
- barvede Priekšdziedātāja, teicēja.
- ziņģis Priekšdziedātājs baznīcā; ērģelnieks.
- uzņēmējs Priekšdziedātājs.
- prostatīts Priekšdziedzera iekaisums.
- hemiprostatektomija Priekšdziedzera laterālās puses izgriešana.
- priekšdziedzera anedoma priekšdziedzera palielināšanās sakarā ar labdabīga audzēja attīstību dziedzeraudos ap urīnizvadkanāla sākumdaļu.
- priekšdziedzera hipertrofija priekšdziedzera palielināšanās vecākiem vīriešiem; apgrūtina urinēšanu.
- prostats Priekšdziedzeris; prostata.
- prostata Priekšdziedzeris.
- sekundārā miksedēma priekšlaicīga novecošana, ko izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru atrofija: sausa, grumbaina āda, pāragra zobu izkrišana, seksuālās funkcijas izsīkums, fizisks un psihisks vājums.
- riebulis Priekšmets ar ko vārdotājs "riebj" (apspaida) dziedējamo vietu.
- jēdziena apjoms priekšmetu un parādību kopums, ko aptver jēdziens.
- timoma Primārs aizkrūtes dziedzera audzējs.
- vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- bezdelīgactiņa Prīmulu suga ("Primula farinosa"), daudzgadīgs augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājams.
- postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros; arī aksioma.
- reterminoloģizēšanās Process, kurā kādreiz izplatīts termins, kas zināmu laiku nav lietots terminoloģiskajā funkcijā, šo funkciju atkal atgūst tajā pašā vai citā nozarē tā paša vai cita jēdziena izteikšanai.
- vispārināšana Process, kurā no atsevišķiem faktiem, parādībām un to pazīmēm secina ko vispārēju, uz daudziem (visiem) līdzīgiem faktiem un parādībām attiecināmu vai kurā atsevišķam faktam, parādībai u. tml. piešķir plašu, vispārēju nozīmi.
- laktācija process, kurā piena dziedzeri (cilvēkiem vai zīdītājiem dzīvniekiem) rada un atdala pienu.
- sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
- hanends Profesionāls tautas dziedonis Azerbaidžānā, Irānā un citās Austrumu zemēs; mugamu izpildītājs.
- oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā.
- kolipāze Proteīns, aizkuņģa dziedzera lipāzes ofaktors.
- miopsīns Proteolītisks enzīms, atrodams kopā ar tripsīnu aizkuņģa dziedzera sulā.
- serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
- dansa Provansiešu dejas dziesma.
- Prūšmale Prūsija (tautasdziesmās).
- Aušauts prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dziedināšanas dievs, kuru mēdz salīdzināt ar romiešu Eskulāpiju.
- saļmys psalms, mirušo piemiņas dziesmu cikls katoļticīgo bērēs.
- foburdons Psalmu dziedājums vienā tonī, dažreiz arī vairākbalsīgi, vienmērīgā ritmā.
- psalmodija Psalmu rečitēšana, dziedāšana.
- radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu); būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums).
- es spēks psihoanalīzē lietots jēdziens pašapziņas apzīmēšanai.
- datīvisms Psihologa L. Gabriloviča mācībā sevišķs apzīmējums jēdzienu priekšstatiem, kas pēc viņa domām ir tikai vienkāršas zīmes.
- identitātes krīze psiholoģijā izmantots jēdziens, kas raksturo cilvēka identitātes attīstības grūtības kādā no dzīves posmiem.
- izastāties Publiski runāt, dziedāt.
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki.
- pildīties Pulcējoties daudziem, kļūt pilnam (par telpu, platību).
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus.
- mezza voce pusbalsī (dziedāt).
- kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
- appūst Pūšļojot dziedināt (slimu locekli, ķermeņa daļu); iedvest maģisku spēku (piemēram, zālēm, ūdenim).
- pūst Pūšļojot dziedināt; pūšļojot gatavot zāles, līdzekļus pret slimībām.
- nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu; pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
- kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- sakliedzējs Putns (parasti gailis), kas daudz un skaļi dzied.
- dziedātājs Putns, kas dzied; arī dziedātājputns.
- dziedonis Putns, kas dzied.
- viķels Putns, kas skaisti dzied.
- mizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki dziedātājputni ar tievu izliektu knābi, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
- čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns.
- sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste.
- fodijs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Foudia").
- parazītaudējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Vidua").
- kokķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģintis ("Dendroica" un "Setophaga").
- mežķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Protonotaria").
- zemesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Seiurus").
- cukurķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas suga ("Coereba flaveola").
- austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta.
- melnvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas divas ģintis ("Agelaius" un "Xanthocephalus").
- kasiks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Cacicus").
- govjustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Molothrus"), ASV izplatīts ligzdošanas parazīts, kas dēj olas citu putnu ligzdās un izposta šīs ligzdas, ja viņa olas netiek izperētas.
- pieresvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Psarocolius").
- pļavvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Sturnella").
- rīsustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas suga ("Dolichonyx oryzivorus").
- strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura").
- svilpējčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas čakstu dzimtas ģints ("Laniarius"), Latvijā nav konstatēta.
- drongo Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas ģints ("Dicrurus").
- dvīņdzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas ģints ("Neositta").
- klinšložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas suga ("Tichodroma muraria").
- garastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Aegithalidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā.
- maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta.
- stabulētājputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Cracticidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Austrālijā, Jaungvinejā un tām tuvējās salās.
- ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai.
- drongs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicruriade"), 2 ģintis, 20 sugu, tropu zonas mežos, izņemot Ameriku.
- havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas).
- palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi.
- krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas.
- žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu.
- strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta.
- zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā.
- medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta.
- zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā.
- nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā.
- paradīzesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Paradisaeidae"), 20 ģintis, 42 sugas, Jaungvinejā un tuvējās salās, dažas sugas arī Austrālijas ziemeļaustrumos un austrumos.
- austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta.
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā.
- peļkājīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Prunellidae"), 1 ģints, 13 sugas.
- lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā.
- somzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Remizidae"), 4 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sittidae"), 4 ģintis, 25 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas.
- paceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Troglodytidae"), 15 ģinšu, 61 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā.
- briļļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Zosteropidae"), 11 ģintis, 83 sugas, tropu zonā no Okeānijas līdz Āfrikai.
- māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa.
- stumbrložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 6 sugas, dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā.
- bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā.
- dzelkņspalvenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 9 ģintis, 70 sugas, sastopami mežos un krūmājos, gk. tropu zonā, izņemot Ameriku.
- amadīnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Amadina").
- amarantžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Loganosticta").
- rīsžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Padda").
- mako putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Anthornis melanura").
- moho Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Moho"); mohoputns.
- mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas.
- māņķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Malurinae").
- monarhķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Monarchinae").
- stabuļputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Orthonychinae"), sastopama dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā.
- māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā.
- kukaiņķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Platysteirinae"), kas satopama gk. Āfrikā.
- odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā.
- vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas.
- resngalvis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta, 10 ģintis, 46 sugas.
- krūmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimtas ģints ("Chamaea").
- papagaiļknābulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints ("Paradoxornis").
- timālijstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas.
- krūmājsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Garrulax").
- saulesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Leiothrix").
- krūmājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Timalia").
- kailace Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints ("Platysteira").
- niedruķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas atsevišķu sugu paralēli nosaukumi.
- krūmķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas divas ģintis ("Bradypterus" un "Cettia").
- čiepstējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Cisticola").
- māņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Epthianura").
- krūmsvilpējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Gerygone").
- smējējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Hippolais").
- zīlīšķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Leptopoecile").
- sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- drēbniekķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Orthotomus").
- saraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Stipiturus").
- dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa").
- lakstīgalķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Lusciniola melanopogon").
- krūmājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Scotocerca inquieta").
- dzelkņknābenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas māņķauķu apakšdzimtas ģints ("Acanthiza").
- rubīnrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas.
- sarkanrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas dažas sugas.
- māņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Catharus"), 12 sugas.
- žagaterickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Copsychus").
- sārtčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Cossypha").
- puslakstīgala Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Erythropygia").
- stabuļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myadestes").
- svilpējstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myiophoneus").
- akmeņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Monticola").
- akmeņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Oenanthe").
- ūdenserickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Rhyacornis").
- zilstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Sialia").
- māņplušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Zoothera").
- zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus).
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
- plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus").
- ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius").
- lazūrstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Grandala coelicolor").
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints.
- paradīzesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas moharhķauķu apakšdzimtas ģints ("Terpsiphone").
- zirnekļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas nektārputnu dzimtas ģints ("Arachnothera").
- tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga.
- bezdelīgtangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Tersininae"), 1 ģints, 1 suga, gk. Dienvidamerikā.
- tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai.
- kardinālstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimta ("Cardinalinae"), 9 ģintis, 39 sugas, tikai Amerikā.
- žubīšstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimtas ģints ("Passerina").
- zvirbuļstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas divas ģintis ("Spizella" un "Zonotrichia").
- darvinžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas dzeņžubju ģints nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām.
- dzeņžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Camarhynchus").
- zemesžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Geospiza").
- junkostērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Junco").
- zemesstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Pipilo").
- dzeltenstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Sicalis").
- ķauķžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Certhidea olivacea").
- kokosžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Pinaroloxias nivalis"), Kokossalas zemesstērste.
- dziedātājstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas zvirbuļstērstu suga ("Zonotrichia melodia").
- siseņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Acridotheres").
- salustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Aplonis").
- vēršstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Buphagus").
- maina Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Gracula").
- bārdstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas suga ("Creatophora cinerea").
- sīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas.
- žagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas.
- zilsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocitta").
- zilkrauklis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocorax").
- klinškovārnis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Pyrrhocorax").
- tuksnešsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Podoces").
- zilžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Urocissa").
- papagaiļvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Cyclarhis").
- čakstvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Vireolanius").
- zīdčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Hypocolius").
- zīdgaraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Phainopepla").
- māņzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas atsevišķas sugas.
- panterputniiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas ģints ("Pardalotus").
- mēdītājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zobgaļstrazdu dzimtas ģints ("Toxostoma"); mēdītājputns.
- kalnzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Montifringilla").
- akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā.
- dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks.
- kalnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Leucosticte").
- tuksnešķeģis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Rhodopechys").
- ģirlicis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Serinus").
- kanārijputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģirliču ģints suga ("Serinus caranius").
- pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis.
- čibarīši Rāceņu epitets tautas dziesmās.
- radiojods Radioaktīvs joda izotops; visbiežāk lietotais ir 131I, ko iegūst, apstarojot telūru ciklotronā; pussabrukšanas periods astoņas dienas; lieto vairogdziedzera funkciju noteikšanai, vairogdziedzera karcinomas metastāžu lokalizācijas noteikšanā, tireotoksikozes terapijā.
- Decca Radionavigācijas sistēma garajos viļņos kuģniecības un gaisa satiksmē; sastāv no daudziem uz zemes bāzētiem radioraidītājiem un balstās uz hiperboliskās navigācijas principu.
- noūkšēties Radīt (lēlojot dziedot) saucienu vai kliedzienu.
- dūmakāt Radīt dūmaku (virs rudziem ziedu laikā).
- baukšēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- dūkt Radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem).
- tītināt Radīt skaņu "tī-tī-tī"; dziedāt kā tītiņš.
- blīkšēt Radīt šāviena, sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt šāviena, sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
- pieradoties Radoties, uzturēt labas attiecības (ar vairākiem vai daudziem radiniekiem).
- pasigrāfija Rakstība, kurā ar simboliem apzīmē jēdzienus.
- piktogramma Rakstu zīme (piemēram, nosacīts attēls), kas apzīmē jēdzienu (bet ne valodas formas).
- ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē jēdzienu.
- zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā); arī birka.
- sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- rapsodija Rapsoda dziesma.
- nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā.
- raudula Raudu dziesma, jeremiāde.
- sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- sarēkt Rēcot saskriet (par vairākiem, daudziem ērzeļiem).
- ecce homo! redziet kāds cilvēks! (par teicienu kļuvuši prokuratora Poncija Pilāta vārdi, ko viņš sacījis jūdiem, izvezdams Jēzu ar ērkšķu kroni galvā).
- aprauties Refl. --> apraut (2); pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
- opsapsā Refrēns (dziesmas beigās).
- vija Refrēns dažās dziesmās, kuras ļaudis dziedājuši ap Vasarsvētkiem.
- impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens.
- nosusināšanas intensitāte relatīvs jēdziens, ko lieto, lai raksturotu augsnes ūdens plūsmas un gruntsūdens līmeņa pazemināšanās tempu; parasti to izsaka ar grāvju vai drenu kopējo garumu metros uz meliorēto zemju platības vienību — 1 ha.
- glosolālija Reliģiozā ekstāzē - nesakarīgu vārdu un frāžu izrunāšana vai dziedāšana; tiek uzskatīts, ka šāda persona nonākusi saskarsmē ar Svēto Garu.
- vāmačara Reliģiska ceremonija senāk austrumos, kurā izmantoja "vīnu, sievietes un dziesmas", lai iemācītu reliģijas sekotāju atbrīvoties no kaislībām.
- karole Reliģiskās pacilātības dziesma, kas paredzēta dziedāšanai Ziemassvētkos vai Lieldienās.
- dziesmu grāmata reliģisku dziesmu krājums.
- reninogēns Renīna proenzīms kuņģa dziedzeros.
- pankreatogrāfija Rentgenoloģiska metode aizkuņģa dziedzera izpētei ķirurģiskas operācijas laikā; kamēr atvērts vēdera dobums, ūdenī šķīstoša kontrastviela tiek ievadīta aizkuņģa dziedzera izvadkanāla un iegūts attēls.
- familiārā adenomatozā polipoze reta, pārmantota resnās zarnas polipoze un ādas tauku dziedzeru cistomatozes kombinācija: ādas tauku dziedzeru cistomatoze rodas jau dzimšanas brīdī vai attīstās pirmajos mūža gados; resnās zarnas polipoze manifestējas tikai dzīves trešajā gadu desmitā.
- dakriopss Retencijas cista, kas attīstās asaru dziedzerī vai tā izvadkanālā.
- somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā.
- pankreatoblastoma Rets ļaundabīgs neskaidras izcelsmes aizkuņģa dziedzera audzējs; parasti novēro bērniem.
- šovs Revijas veida uzvedums, parasti ar mūziku, dziesmām, dejām.
- karmaņola Revolucionāra franču dziesma, ko Parīzes iedzīvotāji sacerēja sakarā ar karaļa gāšanu 1792. g.
- Ešmuns Rietumsemītu mitoloģijā - mirstošais un atdzimstošais augu valstības dievs, arī dievs - dziedinātājs, kam piemīt spēja pamodināt mirušos.
- Rašaps Rietumsemītu mitoloģijā - uguns un zibens dievs, kas ir ļauns pret cilvēkiem, uzsūta tiem sērgas, taču var arī izdziedināt.
- novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju.
- saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- kodolrisks Risks, ko nosaka komandieris un kam uzbrukuma operācijā varētu būt pakļauti savējo spēki, ja kodolierīces sprādziens vērsts uz tuvu esošu pretinieka mērķi.
- obāde Rīta dziesma - dziesma vai lirisks dzejolis, kas pauž skumjas par rītausmu, kurai jāšķir mīlētāji.
- alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā.
- alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda.
- rečitatīvs Ritmiski brīvs dziedājums, kas intonatīvi ir tuvs runai (parasti operās, oratorijās).
- klandi Ritmisku klabienu, klaudzienu kopums, ko parasti rada sliežu transportlīdzekļi, to daļas; šo transportlīdzekļu kratīšanās, zvalstīšanās (parasti ritmiska).
- saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
- teļežka Rokas stumjamie ratiņi, no kuriem tirgū pārdod preces, kam beidzies derīguma termiņš.
- justitia Romiešu jēdzienā taisnības personifikācija; tiesa.
- Karmenta Romiešu mitoloģijā - palīdze dzemdībās, dieviete, kas ar dziesmām noteica jaundzimušā bērna likteni.
- konkordija Romiešu mitoloģijā - personificēts un dievišķots vienprātības jēdziens.
- rūtot Rotāt (4); arī dziedāt.
- cakināt Rotāt (ar daudziem nelieliem rotājuma elementiem).
- rubeņdziesma Rubeņa dziesma.
- apjumības Rudens godības pēc pabeigtas labības pļaušanas un linu plūkšanas, kad vispirms atšķir Jumi, vai nu to noslogot ar akmeni pie zemes, vai parasti ar dziesmām saņemot pēdējā kūlī.
- publiskā runa runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
- pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
- pastiept Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu.
- stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu.
- valoda Runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga.
- ņurgt Runāt daudziem reizē.
- pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
- turēt Runāt, arī dziedāt (noteiktā veidā, ar noteiktu skanējumu).
- plēst Runāt, dziedāt, arī spēlēt, parasti skaļi.
- ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
- saraidīt Saaicināt, likt atnākt (daudziem).
- satrallāt sadziedāt.
- saziņgāt Sadziedāt.
- aizretināt Sadziedēt.
- sadzīdēt Sadziedēt.
- sadziedināt Sadziedēt.
- horeogrāfiskā rotaļa sadzīves horeogrāfijas norise, kurā darbojas neierobežots skaits dalībnieku, kas paši dzied pavadījumu.
- samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
- uztaisīt ūdeni sagatavot ūdeni, ar ko dziedināt.
- salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem).
- duksīgs Saīdzis, noslēdzies.
- sasavilkties Saiet, sanākt (par vairākiem, daudziem).
- pakārtojuma saikļavārds saikļavārds pakārtojumā; daļa no tiem vienlaikus izsaka arī jēdzieniskās attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu.
- tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tādēļ", "tāpēc"), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik"), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti “tik”), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu "tāds", un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem, kā arī uz laika jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kur Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- korelēt Saistīt kādā sakarībā (piemēram, priekšmetus, parādības, jēdzienus).
- ārstniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu; lietojams ārstniecībā, ārstēšanā; dziedniecisks.
- melo- Saistīts ar dziedāšanu, mūziku.
- apolloniskais Saistīts ar harmonisko, skaisto, simetrisko, racionālo un gaišo (F. Nīčes ieviests jēdziens).
- dionīsiskais Saistīts ar irracionālo, disharmonisko, asimetrisko, tumšo (F. Nīčes ieviests jēdziens).
- jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs.
- konceptuāls Saistīts ar konceptu (1), tam raksturīgs; jēdzienisks.
- vitrināt Saka par cīruļa, bet arī par lakstīgalas, dziedātājputna balss skaņām vispār.
- trīcināt Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
- trikot Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
- šņeps velk saka par slokas dziesmu riesta laikā.
- kā kārkli saka par spēcīgi augušu labību, parasti par rudziem.
- trakšķināt Saka par strazda u. c. dziedātājputnu balss skaņām.
- kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
- balss pazūd Saka, ja (parasti dziedātāja) balsij zūd nepieciešamās īpašības.
- kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
- var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums.
- kā lakstīgala saka, ja kāds ļoti skaisti dzied.
- kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied.
- ķērc kā vārna saka, ja kāds runā, kliedz, dzied skaļā, griezīgā balsī.
- rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied vai neskaidri runā.
- celt mājai vai jumtu nost saka, ja kas (parasti dziedāšana, spēlēšana) notiek pārmērīgi skaļi.
- līdz ausīm saka, ja mute ir plaši atvērta pārsteigumā, izbrīnā, kliedzienā, smieklos, smaidā un šīm izpausmēm piemīt liela intensitāte
- balss pazūd Saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ).
- piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
- kā vālodze saka, ja sieviete ir veikla runātāja, _arī_ dziedātāja.
- balss (arī valoda) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- valoda (arī balss) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- uzņemt Sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā).
- piedziedēt Sākt dziedināt, daļēji sadziedēt.
- dot vaļā Sākt intensīvi runāt, dziedāt, spēlēt.
- sagriezties Sākt lidināties, bieži mainot virzienu, augstumu (par, parasti vairākiem, daudziem, putniem, kukaiņiem).
- sacelties spārnos sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
- sacelties kājās Sākt rīkoties, darboties (par vairākiem, daudziem).
- uzņemt Sākt spēlēt, dziedāt (noteiktā toņkārtā, augstumā); sākt (kā) atskaņojumu.
- ierotāt Sākt svinēt ar dziesmu.
- sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām.
- iedziedājums Sākuma posms (kora dziesmai), ko parasti izpilda viens (solo) dziedātājs.
- kanconeta Sākumā trubadūru dziesma, pa lielākai daļai par mīlestību, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija (ērģelēm, klavērēm, lautei) ar dziesmas raksturu.
- canzone Sākumā trubadūru dziesma, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija ar dziesmas raksturu.
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
- apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
- ielāpainis Salāpīts (ar daudziem ielāpiem) cimds.
- linctus Salda un bieza mikstūra, ko senāk lietoja gk. bērnu dziedniecībā.
- sašept Salēkt (par daudziem).
- salakstīt salēkt, salēkt iekšā (par daudziem).
- mucīni Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas gļotdziedzeru sekrētā, siekalās, kuņģa sulā un gļotādu dara valganu un elastīgu.
- mukoīdi Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas radzenē, skrimšļaudos, gļotādas dziedzeros.
- aden- Saliktos vārdos norāda uz dziedzeri.
- adeno- Saliktos vārdos norāda uz dziedzeri.
- pieauss dziedzeris salikts alveolārs lauksaimniecības dzīvnieku siekalu dziedzeris, viens no 3 pāriem lielo siekalu dziedzeru.
- antinomija Salikts slēdziens, kas šķietami pierāda, ka divi savstarpēji pretrunīgi spriedumi izriet viens no otra vai no kāda trešā sprieduma.
- oligosteatoze Samazināta ādas tauku dziedzeru sekrēcija.
- sasalikties Samest (naudu), lai (ko) iegādātos, nopirktu -par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- piesalasīties Sanākt (par vairākiem, daudziem).
- sasažauties Sanākt, sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
- sasašatāties Sanākt, sarasties (par vairākiem, daudziem).
- zumzēt Sanēt, dūkt, klusi dziedāt.
- zumzināt Sanēt, dūkt, klusi dziedāt.
- Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā.
- pankreātalģija Sāpes aizkuņģa dziedzerī.
- dakrioadenalģija Sāpes asaru dziedzerī.
- adenalģija Sāpes dziedzerī.
- raseņaugi Saracēniju rindas dzimta, kukaiņēdāji augi, lapu virspusē ir dziedzermatiņi, kas izdala lipīgu šķidrumu, kurā ielīp sīki kukaiņi un lapa saritinās ap to, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- rasene Sarcēniju rindas dzimta ("Droseraceae"), kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- liela sistēma sarežģīta sistēma ar ļoti daudziem elementiem.
- sarkanastītis Sarkankrūtīšiem tuvi radniecīgs dziedātājs putns, tēviņam apakšā līdz stilbiem melnu, bet mātītēm augšā un apakšā pelnpelēku krāsu, rūsgani sarkanām apakšējām segspalvām; erickiņš.
- kamala Sarkans pulveris no "Mallotus phillippinensis" koka mizas dziedzerīšiem un matiņiem.
- adenohondrosarkoma Sarkomatozs audzējs no dziedzera un skrimšļa audiem.
- čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē; ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
- alot Sasaukties, sadziedāties "alo" saucot.
- sasakrauties Sasēsties (parasti transportlīdzeklī) - par vairākiem, daudziem.
- sadziedāt Saskanīgi dziedāt kopā (ar kādu).
- koordinēt Saskaņot (piemēram, darbības, norises, parādības, jēdzienus), pakārtot (tos) citu citam, radīt savstarpēju atbilstību (starp tiem).
- hiperpankreātisms Saslimšana kā aizkuņģa dziedzera pastiprinātas sekrēcijas sekas.
- hipopankreātisms Saslimšana kā aizkuņģa dziedzera samazinātas sekrēcijas sekas.
- hiperhormonisms Saslimšana kā endokrīno dziedzeru hiperfunkcijas sekas.
- hiperendokrīnisms Saslimšana, ko izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru pastiprināta darbība.
- hipertīmisms Saslimšana, ko rada aizkrūts dziedzera pastiprināta funkcija.
- apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
- istmektomija Sašaurinājuma izgriešana, sevišķi vairogdziedzera sašaurinājuma izgriešana kākšļa operācijā.
- saiet Satilpt (kur); būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- kupleja Satīriska estrādes žanra dziesma ar aktuālu saturu.
- vodeviļa Satīriska ielu, arī tirgus komēdiju dziesmiņa 16. gadsimtā Francijā.
- piesaut Satūkt (piemēram, par dziedzeriem).
- aiztuntulēt Satuntuļot, apsegt ar daudziem apģērba gabaliem.
- sauksma Sauciens, kliedziens.
- helioterapija Saules dziedniecība, Saules starojuma izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- asaru dziedzeris sauszemes mugurkaulnieku ārējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas acs dobuma ārējā augšējā stūrī un izdala asaras.
- socializēšanās Savas sabiedrības sociālo vērtību, normu, jēdzienu, simbolu, valodas, ticējumu, atziņu, tradīciju un institūtu, kā arī noteiktu sociālo lomu apguve mūža gaitā.
- apvērpt Savērpt visu nepieciešamo (parasti daudziem vai visiem).
- pieniņš Savienojumā "peru pieniņš": darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
- virpeļu Savienojumā "virpeļu, vārpeļu" izmantoja kā refrēnu kādā Ziemassvētku dziesmā.
- caurkomponēts Savienojumā ar "dziesma": tāda dziesma, kur katrai teksta strofai vai pantam ir jauna mūzika.
- laist Savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
- uzdot Savienojumos "uzdot balsi", "uzdot toni": vajadzīgajā augstumā nodziedāt, atskaņot (korim, dziedātāju grupai u. tml.) izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu vai dažas pirmās skaņas.
- sarūmīties savietoties (daudziem, nelielā telpā)
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- sagavilēties savstarpēji sasaukties, sadziedāties, jodelēt (par ganiem).
- saziņģēties Sazināties sadziedoties.
- setliste Secība, kādā dziesmas tiek izpildītas koncertā vai miksētas dīdžeja uzstāšanās laikā jeb setā.
- hierarhija Secīga (jēdzienu, arī parādību) pakļautība (kādā sistēmā).
- artikulācija Secīgas skaņu virknes izpildījuma veids mūzikas instrumentu spēlē vai dziedāšanā.
- Acantophanax sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks (sinonīms "Eleutherococcus sessiliflorus"), šīs ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Eleutherococcus sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks.
- starpnervs Sejas nerva mazākā dala, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
- testikuli Sēklinieki, vīrieša dzimumdziedzeri.
- testikuļi Sēklinieki, vīrieša dzimumdziedzeri.
- testikuls Sēklinieks, vīrieša dzimumdziedzeris.
- brizanta sprāgstviela sekundāra sprāgstviela, kas sprādziena vai liela spiediena ietekmē detonē citas sprāgstvielas.
- terminoloģiskais trīsstūris semantiskā trīsstūra modifikācija - grafiski attēlots izziņas ceļš no izziņas objekta līdz tā būtisko pazīmju izzināšanai un apkopošanai jēdzienā un izteikšanā ar terminu.
- arābu valoda semītu valodu grupas valoda ar daudziem sarunvalodas dialektiem.
- Bānūžu svētavots sena kulta vieta Cēsu novda Taurenes pagastā pie Bānūžu ezera, šī avota ūdens senāk uzskatīts par dziedinošu.
- reiki Sena ķīniešu dziedniecības metode, enerģijas pārvalde ar roku pieskārieniem, kuru 19. gadsimtā no jauna atklāja Japānā.
- bluķa vilkšana sena latviešu paraža Ziemassvētku priekšvakarā, bluķi no sētas uz sētu vilkuši vai nu vienas mājas, vai vairāku māju ļaudis kopā, dziedot Ziemassvētku dziesmas (ar refrēnu "kaladū").
- rūna Sena somu, karēļu, igauņu tautasdziesma.
- folija Sena spāņu un portugāļu deja ar dziedāšanu 3/4 taktsmērā; 18. gs. instrumentālā mūzikālēns, svinīgs raksturs.
- polska Sena zviedru dejas dziesma.
- frotola Sena, jautra daudzbalsu itāliešu dziesmiņa.
- strofa Senajā Grieķijā - dziesma, ko dziedāja koris, pārvietodamies no skatuves labās puses uz kreiso.
- komēdija Senajā Grieķijā - izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu dievam Dionīsam.
- ditirambs Senajā Grieķijā - svinīga dziesma par godu dievam Dionisam.
- monodija Senajā Grieķijā - viena dziedātāja dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā vai arī bez tā.
- augurs Senajā Romā - priesteris, kas pēc dabas parādībām, it īpaši putnu dziesmām un lidojuma, iztulkoja dievu gribu.
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
- gaiļi Senāk nakts iedalījums 3 cēlienos pēc gaiļa dziedāšanas reizēm.
- dzīvie izrakteņi senas dzīvo organismu sugas vai grupas, kas izveidojušās pirms daudziem desmitiem miljonu gadu un ir saglabājušās līdz mūsu dienām bez būtiskam izmaiņām.
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kuras galvenie principi ir līdzsvara saglabāšana organismā, diētas ievērošana, ārstēšana ar augiem.
- kaļadas Senas slāvu tautu ierašu dziesmas, ko dzied ziemas saulgriežos un pavada dažādām izdarībām, maskošanos u. tml.
- anakreontieši Sengrieķu dzejnieka Anakreonta atdarinātāji, kas apdzied mīlu un vīnu.
- cikliķi Sengrieķu dzejnieki, kas pēc Homēra apdziedāja grieķu dievus un varoņus.
- tropars Sengrieķu dziedams neliela apjoma prozas darbs, pēc uzbūves kaut kas līdzīgs verlibram jaunlaiku dzejā.
- aoids Sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā.
- himenaja Sengrieķu kāzu dziesma.
- hiporhema Sengrieķu kulta ceremoniālā himna, ko dziedāja svinīgā gājienā.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
- Terpsihora Sengrieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, deju un kordziedāšanas aizgādne.
- skolija Sengrieķu tradīcijā kora lirikas paveids - galda dziesmas, ko dziedāja sapulcējušies viesi kopā ar nama saimnieku.
- korifejs Sengrieķu traģēdijā - kora vadītājs un priekšdziedātājs.
- koris Sengrieķu traģēdijā un komēdijā - izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
- parods Sengrieķu traģēdijas uzveduma sākumdaļa - kora uznākšana uz skatuves un ievadījuma dziesma.
- Iliāda Sengrieķu varoņeposs 24 dziedājumos, par kura autoru uzskata Homēru; eposa pamatā ir nostāsti par Trojas kara notikumiem.
- kantas Seni, svinīgi reliģiski dziedājumi.
- Jama Senindiešu mitoloģijā - mirušo dievs un elles valdnieks; vēdu dziesmās pirmais cilvēks, kas miris un rādījis ceļu uz viņpasauli.
- angirasi Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, dievišķie dziedoņi, kurus uzskatīja par dzejdaru un svētrakstu sacerētāju tēviem.
- prakriti Senindiešu mitoloģijā un filozofijā - jēdziens, kas apzīmē sākotnējo spēku un dabas radošo enerģiju, objektu pasaules pirmcēloni, kas nav matērija, bet gan pati materialitātes ideja, kas rada iluzoro "matēriju", no kuras sastāv redzamā pasaule.
- tjaņ Senķīniešu "debesis", viens no ķīniešu mitoloģijas, kosmogonijas un reliģijas galvenajiem jēdzieniem.
- kants Senlaicīga, vairākbalsīga, sākotnēji reliģiska, vēlāk arī laicīga dziesma bez instrumentāla pavadījuma.
- miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- plāneniece Senlatviešu kāzās viena no panāksnieku dziedātājām, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā.
- plānenieks Senlatviešu kāzās viens no panāksnieku dziedātājiem, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā.
- Nībelungi Seno ģermāņu eposā - dārgumu īpašnieki, par kuriem cīnījās Zigfrīds (Sigurds); šī cīņa attēlota Vecākajā Edā, Nībelungu dziesmā u. c.
- daršana Seno indiešu filozofijas jēdziens, kas apzīmē spēju redzēt, pārdzīvojumu, pieredzi, sapratni, doktrīnu.
- bards Seno ķeltu dziesminieks.
- vaidelotis Seno latviešu dziesminieks; arī burtnieks (2).
- kantika Seno romiešu drāmas daļa, ko recitēja vai dziedāja mūzikas, visbiežāk fleitas pavadījumā.
- skalds Seno skandināvu dziesminieks.
- drāpa Seno skandināvu varoņpoēma, episka slavas dziesma.
- drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem.
- vaideloši Senprūšu un senleišu vidējā priesteru šķira, starp krīviem no vienas puses un dažādiem svētnīcu gaitniekiem no otras puses, kas sargājuši svēto uguni, ziedojuši dieviem, pareģojuši nākotni, noteikuši vietējo svētku laiku, dziedinājuši slimos.
- heironomija Sens kora vadīšanas paņēmiens ar nosacītām diriģenta roku un pirkstu kustībām, kas norāda dziedātājiem ritmu, melodijas virzību un izpildījuma nianses.
- crooner Sentimentālu estrādes dziesmu izpildītājs.
- sesks Sermuļu dzimtas suga ("Mustela putorius"), neliels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
- skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
- hidroparotīts seroza šķidruma uzkrāšanās pieauss siekalu dziedzerī.
- sērdziesma Sēru dziesma.
- gallijambi Sevišķā grieķu pantmērā sacerētas dziesmas.
- skotisms Sholastikas virziens pretstatā tomismam un augustīnismam, raksturīgas subtilas distinkcijas, jēdzienu hipostazēšana, formālisms.
- konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
- siciliāna Sicīliešu deja vai dejudziesma līganā, mierīgā kustībā, trijdaļīgā metrā.
- sialogramma Siekalu dziedzera (izvadkanāla) rentgenattēls.
- sialogrāfija Siekalu dziedzera (izvadkanāla) rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu.
- sialoma Siekalu dziedzera audzējs.
- sialocēle Siekalu dziedzera cista vai audzējs.
- sialadenīts Siekalu dziedzera iekaisums.
- sialoadenektomija Siekalu dziedzera izgriešana.
- sialodohīts Siekalu dziedzera izvadkanāla iekaisums.
- sialostenoze Siekalu dziedzera izvadkanāla sašaurināšanas.
- sialangiektāzija Siekalu dziedzera kanāla paplašinājums.
- sialadenektomija Siekalu dziedzera pārgriešana, atvēršana.
- sialoadenotomija Siekalu dziedzera pārgriešana, atvēršana.
- sialīts Siekalu dziedzera vai tā izvadkanāla iekaisums.
- sialolitotomija Siekalu dziedzera vai tā izvadkanāla pārgriešana, lai izņemtu akmeni.
- elektrosialogramma Siekalu dziedzeru elektriskās aktivitātes grafiskais attēls.
- sialoangiektāzija Siekalu dziedzeru kanāla paplašinājums.
- sialangiogrāfija Siekalu dziedzeru kanālu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas injekcijas.
- sialoangiogrāfija Siekalu dziedzeru kanālu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas injekcijas.
- saaudums Siekalu dziedzeru sekrēta veidojums, ko rada kāpuri iekūņojoties.
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas dziedot maina skaņas augstumu (parasti vairākkārt); variē balsi, melodiju
- pupi Sieviešu kārtas zīdītāju dzīvnieku orgāni ar piena dziedzeriem mazuļu zīdīšanai.
- žausteve Sieviete, kas ielaižas ar daudziem vīriešiem.
- žaustītava Sieviete, kas ieleižas ar daudziem vīriešiem.
- viencicīte Sieviete, kurai ir tikai viens piena dziedzeris.
- tizis Sievietes krūts, piena dziedzeris.
- skinīts Sievietes urīnizvadkanāla dziedzeru vai blakusvadu iekaisums.
- olnīca Sievišķais dzimumdziedzeris, kurā attīstās olšūnas.
- olnīcas Sievišķie dzimumdziedzeri, kuros attīstās olšūnas.
- dziedris Sija, dziedrs 1(1).
- šķērbaļķis sija, dziedrs^1^(1).
- vārcele Sija, dzieds jeb vērbaļķis.
- vārcelis Sija, dzieds jeb vērbaļķis.
- zīlīšveidīgie Sīki dziedātāju putni, kukaiņēdāji.
- mikrolīti Sīki izvirdumiežu kristāli, kas veidojas, lavai strauji atdziestot.
- mikrovezikula Sīks pūslītis apsarkušā ādā, viens no daudziem šādiem ekzēmas elementiem.
- sorīts Siloģismu ķēde, kurā izlaistas dažas sarežģīta slēdziena starppremisas.
- polisiloģisms Siloģismu rinda, kas savstarpēji saistīti tā, ka iepriekšējā siloģisma slēdziens ir nākamā siloģisma premisa.
- purpurgliemeži Siltajās jūrās mītoši gliemeži no kuru gļotu dziedzeriem mantijas dobuma sieniņā izdalās purpurs.
- termoterapja Siltumdziedniecība - ārstēšana ar siltumu (piem., dūņu dziedniecība, mālu dziedniecība, ultraīsviļņu terapija u. c.).
- siltumterapija Siltumdziedniecība.
- peloīdterapija Siltumterapija, it īpaši dūņu dziedniecība.
- perēkļainā miksedēma simetriski novietoti ādas sabiezējumi, kas aproces veidā apņem apakšstilbus; vērojami vairogdziedzera funkcijas traucējumu gadījumā.
- sintaktiskā analīze sintaktisko sakaru, jēdzienisko attieksmju un sintaktisko kategoriju noteikšana sintakses vienībās - vārdu savienojumā un teikumā.
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- sasistematizēt Sistematizējot sakārtot, sasaistīt (parādības, laktus, jēdzienus u. tml.).
- cirkulārā kauzalitāte sistēmiskajā pieejā un analīzē izmantots jēdziens, kas atspoguļo izpratni par cēloņsakarībām kā apļiem: cēloņu un seku secība, kuru raksturo atkārtota atgriešanās pie sākotnējā cēloņa un tā nostiprināšana vai mainīšana, tādējādi radot jaunu cēloņu un seku secību un sakarību.
- ontoloģija Skaidri formulēta reprezentācijas specifikācija, kas apraksta kādas jomas objektus, jēdzienus un citas reālijas, kā arī attiecības starp tiem.
- buža Skaidri, labi nesazdirdams kliedziens, brēka, klaiga.
- droztalāt Skaisti un skaņi dziedāt.
- droztelēt Skaisti un skaņi dziedāt.
- termina pieņemamības vērtes skala skala, pēc kuras vērtē, vai konkrētais termins ir piemērots (ieteicams, pieļaujams) konkrēta jēdziena izteikšanai, vai atbilsttermina prasībām un vai atbilst attiecīgās valodas sistēmai, valodas normām, vārddarināšanas modeļiem u. c.
- rēkt Skaļā, skarbā balsī runāt, arī dziedāt.
- urkoņa Skaļas sarunas par daudziem cilvēkiem, to radītais troksnis.
- pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
- nosakliegties Skaļi dziedot, nogurt.
- skalot Skaļi runāt, dziedāt, uzvesties.
- trēdēt Skaļi vilkt, dziedāt.
- bļaustīties Skaļi, nepareizi dziedāt.
- auri Skaļi, stiepti kliedzieni, brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem).
- brēciens Skaļš, arī ass, griezīgs (dzīvnieka) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (dzīvnieka) balss skaņa.
- kauciens Skaļš, ass, bieži arī stiepts (dzīvnieka) kliedziens; skaļa, asa, bieži arī stiepta balss skaņa.
- ķērciens Skaļš, griezīgs (putna) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (putna) balss skaņa.
- brēciens Skaļš, neapvaldīts kliedziens (parasti bailēs, dusmās, sāpēs).
- uzrēciens Skaļš, skarbs uzkliedziens.
- brēka Skaļu balsu, kliedzienu troksnis; troksnis, kurā dzirdami kliedzieni.
- khandha Skandha - jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību; tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga.
- kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim).
- izskaņa Skanējums (piemēram, dziesmai, runai).
- gavilēt Skanīgi dziedāt (par putniem).
- trallināt Skanīgi dziedāt (par putniem).
- klinkšoņa Skaņa, klaudzieni.
- ataka Skaņas sākums, pāreja no elpošanas uz skaņveides režīmu dziedāšanā un pūšaminstrumentu spēlē.
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas veido papildinājumu dziedātāja vai instrumentālista partijai.
- kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija (parasti to ieskaņo cits mūziķis vai grupa); koverversija.
- ansamblis Skaņdarbs, kas sacerēts vairākiem solo instrumentiem vai dziedātāju balsīm.
- oda Skaņdarbs, kurā ir ietverts svinīgs slavinājums; liriska rakstura svinīga kora dziesma ar instrumentālu pavadījumu.
- traidairīdi Skaņu virknējums jautras dziesmas refrēnā.
- alternatīvā skola skola, kuras mērķi, izglītības saturs un pamatmetodes izvēlētas pēc citiem kritērijiem nekā tradicionālajā skolu sistēmā; parasti ar šo jēdzienu uzsver radikālus un progresīvus uzskatus par izglītību.
- port Skotu rokrakstos maršveidīgu dziesmu apzīmējums.
- sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- mastohondroma Skrimšļains krūts dziedzera audzējs.
- skrofuļi Skrofuloze, dziedzeru slimība; tuberkulozas dabas kakla limfas dziedzeru iekaisums, ar ko saslimst bērni.
- lamento Skumja, žēla operu ārija (17. un 18. gadsimtā); skumjš, žēls dziedājums.
- canticus Slavas dziesma; himna.
- Dīvs Slāvu mitoloģijā - gars, kas mita mežā koku galotnēs, bet naktīs nolaidās zemē un ar savu baiso izskatu un kliedzieniem biedēja vientuļus ceļiniekus.
- koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas.
- Auseņs slāvu ziemas saulgriežu ķekatnieku dziesmu refrēns, kas personificējies.
- analoģija Slēdziena forma, kurā no divu priekšmetu vienu pazīmju līdzības izdara secinājumu par šo priekšmetu citu pazīmju līdzību.
- deduktīvs slēdziens slēdziens, kas parāda, ka kāds spriedums (tā sauktais galaspriedums) izriet no cita sprieduma vai spriedumiem (parasti viens no tiem ir vispārīgāks par pierādāmo spriedumu).
- dilemma Slēdziens, kas satur divas premisas, kuras izslēdz viena otru.
- kategoriskais siloģisms slēdziens, kurā visi trīs spriedumi ir kategoriski.
- hipotētiskais siloģisms slēdziens, kurā vismaz viena premisa ir nosacījuma spriedums.
- konklūzija Slēdziens, secinājums; runas beigu savilkums.
- conclusio Slēdziens, secinājums.
- slēdzienis Slēdziens.
- kupeja Slēgts vagona nodalījums, kas paredzēts nedaudziem (parasti diviem vai četriem) pasažieriem.
- portamento Slīdoša pāreja no vienas skaņas uz otru, dziedot vai spēlējot stīgu instrumentus.
- baurot Slikti un skaļi dziedāt.
- hipoendokrīnisms Slimība, ko izraisa nepietiekama iekšējās sekrēcijas dziedzeru funkcionēšana.
- tireotoksikoze slimība, ko izraisa vairogdziedzera pastiprināta darbība; Bazedova slimība.
- kākslis Slimība, kurai raksturīgs palielināts vairogdziedzeris un pastiprināta hormonu sintēze tajā.
- epikrīze Slimības apraksta kopsavilkums, galīgais slēdziens.
- magnetopats Slimību dziedinātājs, kas uzdodas, ka darot to ar magnētisku spēku palīdzību.
- hospiss Slimnīca vai slimnīcas nodaļa nedziedināmi slimiem pacientiem.
- perkinisms Slimu vietu dziedināšana ar divām dažādu metālu adatām.
- Višudha čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas kakla apvidū, dažkārt to identificē ar vairogdziedzeri.
- Ānahata čakra smalks fizioloģiskais taustes, līdzcietības un apziņas centrs; atrodas krūšu vidusdaļā sirds līmenī (pēc budistu ieskatiem - kakla līmenī); fizioloģiski atbilst aizkrūts dziedzerim.
- kamala Smalks ķieģeļsarkans pulveris, ko iegūst saberžot koka "Rottlera tinctoria" augļu dziedzerīšus un matiņus, satur aktīvu vielu rotlerīnu, lieto pret plakanajiem tārpiem.
- smirddziedzeri Smarždziedzeri, kas izdala smirdīgu sekrētu.
- muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
- cibetīns Smērveidīga, ļoti aromātiska viela, ko iegūst no cibetkaķu tēviņu dziedzeriem un lieto parfimērijā.
- sociālā darba formas sociālajā darbā lietots jēdziens, kas apzīmē specifiskas sociālā darbinieka aktivitātes un darbības, kas tiek īstenotas darbā ar indivīdu, grupu, kopienu vai iedzīvotāju grupām, izmantojot atbilstošas intervences pieejas katrā sociālā darba prakses līmenī.
- bīstamība Sociāls un tiesisks jēdziens, kas saistīts ar kāda objekta vai darbības vērtējumu no personas, īpašuma vai interešu apdraudējuma viedokļa.
- bioloģiskais virziens socioloģijā socioloģijas mācības un skolas (19. gs. 2. p.), kas mehāniski pārnesa bioloģijas jēdzienus un likumus uz sabiedrības dzīvi
- dziedelis Solo dziedātājs.
- runo Somu un karēļu liroepiskās regiversa dziesmas.
- Eirāzijas somzīlīte somzīlīšu suga ("Remiz pendulinus"), Latvijā aizsargājama, neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
- polo Spāniešu čigānu dejas dziesma 3/8 taktī.
- romancero Spāniešu tautas dziesmu krājums.
- malageņa Spāņu dejas dziesma, parasti minorā, ar vienmuļu harmonisko fonu un improvizētu melodiju, trīsdaļīgā taktsmērā.
- adrenotoksīns Specifiska antiviela, kas rodas ievadot dzīvniekam virsnieru dziedzeru ekstraktu.
- dziedamā rīkle spēja labi, pareizi dziedāt; laba balss.
- saprasme Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus; sapratne
- sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
- apraut Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.).
- treļļot Spēlēt, dziedāt trilleri.
- diktāts spēlētu vai dziedātu skaņu pierakstīšana nošu rakstā pēc skaņas.
- sperma Spermatozoīdu un dažu vīrišķo dzimumdziedzeru sekrētu maisījums.
- spiedzienis Spiedziens.
- izspiegt Spiedzot pateikt, izrunāt; spiedzot izdziedāt.
- kumulatīvais efekts sprādziena darbības koncentrēšanās kādā noteiktā virzienā.
- nospridzināties Sprādziena rezultātā tikt nonāvētam.
- nospridzināt Sprādziena rezultātā zaudēt (locekli, ķermeņa daļu).
- brākš Sprādziena trokšņa atdarinājums.
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties; eksplodēt.
- implozija Sprādziens "uz iekšu", piem., uzsprāgstot kineskopam, tā stikli iekšējā vakuuma un ārējā gaisa spiediena dēļ tiek "iesūkti" kineskopā.
- kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija.
- tilpumsprādziens Sprādziens, kurā no sprāgstvielas vispirms tiek radīts aerosolu mākonis, kura uzsprāgšamnu ierosina detonators.
- sprādzienis Sprādziens.
- sprādzienveidīgs Sprādzienveida.
- dievkauts Sprādzis, nobeidzies.
- deflagrācija Sprāgstvielu sadegšana bez sprādziena.
- detonēt Sprāgt kāda cita sprādziena radīto gaisa viļņu ietekmē.
- saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- predikāts Sprieduma elements (loceklis) - jēdziens par subjekta pazīmi.
- subjekts Sprieduma elements (loceklis) - jēdziens par to, kas tiek raksturots predikātā.
- premisa Spriedums, no kā slēdzienā secina jaunu spriedumu.
- spurciens Spurdziens (1).
- spurciens Spurdziens (2).
- spurciens Spurdziens (3).
- saspurgt Spurdzot salidot (parasti par vairākiem, daudziem putniem).
- apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri.
- metakazeīns Starpprodukts, kas veidojas, kazeinogēnam pārvēršoties par kazeīnu aizkuņģa dziedzera sekrēta ietekmē.
- Eirovīzija Starptautisks dziesmu konkurss, kurā piedalās dziedātāji un mūziķi no dažādām Eiropas valstīm.
- deģenerācija Statistiskajā fizikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad dotās fizikālās sistēmas aprakstam nevar izmantot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika.
- inference Statistisks slēdziens.
- hipoadrenokorticisms Stāvoklis vai slimība kā virsnieru dziedzeru garozas samazinātas funkcijas sekas.
- gals Stāvoklis, kad (kas) ir izbeigts, izbeidzies.
- skaļums Stāvoklis, kad daudzi (no klātesošajiem) runā, dzied, smejas u. tml.
- neirofonija Stāvoklis, kad slimnieks ekspirācijas un balsenes muskuļu spazmas dēļ izgrūž griezīgus kliedzienus.
- sasabrāzties Steigā, arī trokšņaini ierasties, sarasties (par vairākiem, daudziem).
- sasagrūsties Steigā, arī trokšņaini sarasties, ierasties (par vairākiem, daudziem).
- stenostenoze Stenona izvadkanāla ("duetus Stenoni") jeb pieauss dziedzera izvadkanāla sašaurinājums.
- tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem.
- kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem.
- bufalīns Steroīds aglukons krupju ādas dziedzeru sekrētā, darbības ziņā līdzīgs bufatolīnam; sirds inde.
- bufotalīns Steroīds aglukons krupju ādas dziedzeru sekrētā; sirds inde.
- dehidrokortikosterons Steroīds, kas atrodams virsnieru dziedzeru garozā; bioloģiskā aktivitāte līdzīga kortikosteronam.
- pagarai Stiepti (dziedāt).
- pavilkt Stiepti padziedāt.
- žīga Stīgu lociņinstruments, ko 12.-13. gs. spēlēja klejojošie dziesminieki.
- stikla liešana stikla izstrādājumu izgatavošana no šķidra stikla (1000–1100 °C) divdaļīgā čuguna veidnē, kurā stikla masa atdziest un sacietē; papildu spiedienu veidne var radīt ar saspiestu gaisu.
- tireokoloīds Stiklveida masa vairogdziedzera folikulos.
- obsidiāns stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos), kas veidojas, strauji atdziestot magmai, ar grumbuļainu, asu virsmu; lieto būvmateriāliem (perlīta ieguvei), dažus paveidus – juvelierizstrādājumiem.
- pamatinformācija stilistikā - valodas vienību jēdzieniskais saturs pretstatā papildinformācijai.
- papildinformācija Stilistikā - valodas vienību stilistiskās un emocionālās ekspresivitātes elementi pretstatā jēdzieniskajam saturam jeb pamatinformācijai.
- paradigma Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas lietu īpašības.
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4).
- kamarinskaja Strauja krievu tautas deju dziesma divdaļu taktsmērā.
- kvēlainīte Straujas dabas sieviete (tautasdziesmās).
- sakrist Strauji mesties (pie ēdiena) un steidzīgi ēst (par vairākiem, daudziem).
- salikties Strauji sagāzties, iemesties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem.
- raut (arī plēst) vaļā strauji sākt (parasti ko dziedat, spēlēt, dejot).
- raut Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
- saķerties Strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) - par vairākiem, daudziem.
- sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
- saklupt Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- sakrist Strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- saklupt Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
- saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- zilkrūtītis Strazdu dzimtas ģints, perēkli taisa apslēptu pie ūdens, kā patīkamu dziedātāju to dažkārt tur būrītī.
- hidradenīts Strutains sviedru dziedzeru iekaisums.
- aknes Strutainu iekaisumu perēkļi ādas matu maisiņos un tauku dziedzeros (pinnes, pūtītes).
- stuburains Stūrains, žuburains, zarains, aplauztiem vai apcirstiem zariem, negluds; ar daudziem stab(iņ)iem.
- konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts.
- izsūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (daudz vai visu, daudziem vai visiem).
- Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
- Rīda-Solomona kodi svarīga lineāro blokkodu saime, ko parasti izmanto sprādzienkļūdu labošanai; viens no ciklisko kodu paveidiem.
- Zamzams Svētā aka, kas atrodas līdzās Kaabai Mekas galvenās mošejas teritorijā, tās ūdenim piedēvētas brīnišķīgas spējas: tas dziedina slimos, remdē izsalkumu.
- pūpolu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemēar palmu zaru rokā; pūpolsvētdiena (tulkojot izmantots tautai uzskatāmākais pūpolu zara jēdziens).
- sabantujs svētki ar daudziem dalībniekiem, saiets; trokšņaina ballīte, jandāliņš.
- hidradenoma Sviedru dziedzeru adenoma, kas klīniski izpaužas kā blīvi mezgliņi uz kakla un krūtīm.
- siringadenoma Sviedru dziedzeru izvadu adenoma.
- anaforēze Sviedru dziedzeru nepietiekama sekrēcija.
- svīšana Sviedru izdalīšanās no sviedru dziedzeriem uz ādas.
- svilpāt Svilpot (par dziedātājputniem, parasti strazdiem).
- jāņot Svinēt Jāņus; dziedāt jāņudziesmas.
- himna Svinīga dziesma, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju.
- paiāns Svinīga lūgšanas vai pateicības dziesma, ko dziedāja kādam dievam, sevišķi Apollonam.
- dārds Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
- grandi Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
- graujas Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
- ofertorijs Šai mišas posmā dziedātā ziedojuma dziesma.
- sašalkties šalkt vienlaikus (parasti par vairākiem, daudziem augiem).
- šamanis Šamanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
- šansonete Šansonu, šansonešu^1^ dziedātāja.
- šansonjē šansonu, šansonešu^1^ dziedātājs.
- plaukšķis (karburatorā) šāvienam līdzīga skaņa karburatorā, kas parasti rodas, uzsprāgstot degvielas tvaikiem ārpus cilindra vai sprādzienam cilindrā izplūstot ārpus tā pa neaizvērušos vārstu.
- kamuflets Šāviņu, bumbu, mīnu pazemes sprādziens, kas neveido sprādziena bedri.
- bārdzīlīte Šīs apakšdzimtas suga ("Panurus biarmicus"), Latvijā reti sastopams neliels dziedātājputns ar garu asti, aizsargājams.
- botrīdija Šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- rasene Šīs dzimtas ģints ("Drosera"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi, >80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- limonija Šīs dzimtas ģints ("Limonium"), kas aug sāļainās augsnēs un lieko minerālsāļu izvadīšanai ir attīstīti sāls dziedzeri.
- nīlzirgs šīs dzimtas suga ("Hippopotamus amphibius"), ķermeņa garums 4-4,5 m, astes garums 35-50 cm, masa 1,3-4,5 t, ādas dziedzeri izdala sarkanu šķidrumu - "asiņainus sviedrus".
- Menzjesa madrone šīs ģints suga ("Arbutus menziesii"), sastopama ASV no Oregonas dienvidiem līdz Kalifornijas ziemeļu daļai, mūžzaļš koks ar daudziem nelieliem oranži sarkaniem augļiem.
- austrumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus luscinia syn. Luscinia luscinia"), neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kas Latvijā sastopams samērā bieži.
- ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša.
- Botrytis cinerea šīs ģints suga, kas ir asku sēnes "Botryotinia fuckeliana syn. Sclerotinia fuskeliana" anamorfa, daudziem augiem izraisa pelēko puvi.
- tesmenis Šis piena dziedzeris kā pārtikas produkts.
- smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš.
- pārkarsēts šķidrums šķidrums, kura temperatūra ir augstāka par tā viršanas temperatūru; šāds šķidruma stāvoklis ir metastabils, un, ievadot tajā viršanas centru, notiek šķidruma spontāna vārīšanās (iztvaikošana), kuras sekas var būt arī sprādziens; izmanto elementārdaļiņu reģistrēšanai speciālās kamerās.
- dzīvniekšķiedra Šķiedra, ko iegūst no dzīvnieku apmatojuma (aitu, kamieļu vilna, mohēra, kašmira, alpaka, lamas šķiedras) vai ko izdala zīdtārpiņa siekalu dziedzeri (dabiskais zīds).
- šļauksts Šļaupsts, jumta dziedrs.
- Nininsina Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, Isinas pilsētas galvenā dievība, arī karotāja un dziedinātāja.
- Gūla Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mitoloģijā dieviete - dziedniece, dievu Ningirsu un Ninurtas sieva.
- Asalluhi Šumeru mitoloģijā dziedniecības dievs, aizstāvis pret apvārdošanu un burvestībām, zemes dieva Enki dēls, kam tēvs nodeva visu savu gudrību.
- Damu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - veselības dievs, dievietes dziedinātājas Nininsinas dēls.
- žūžas Šūpļa dziesma.
- aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
- midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
- žūžot Šūpot, parasti, klusi, maigi dziedot.
- aijā Šūpuļa dziesmu refrēns.
- aiju Šūpuļa dziesmu refrēns.
- žūžu Šūpuļa dziesmu refrēns.
- žūžū Šūpuļa dziesmu refrēns.
- aiju dziesma šūpuļdziesma.
- berceuse Šūpuļdziesma.
- retai Tā ka ir maz sastopams, lietots; tā, ka kas ir tikai dažiem, nedaudziem.
- masveidā Tā, ka (kas) tiek veikts plašā apjomā; tā, ka (kas) attiecas uz daudziem objektiem.
- metaģenēze Tāda dzīvnieku paaudžu mija, kur dzimumpaaudzei (paaudzei, kurā vairošanās noris dzimumiski) seko viena vai vairākas bezdzimumpaaudzes (kur vairošanās noris dalīšanās vai pumpurošanās ceļā); sastopama daudziem zarndobumaiņiem (hidrozojiem un scifozojiem), dažiem tārpiem, zemākajiem hordaiņiem.
- analoģizēšana Tāda secināšana jeb slēdziena veidošana, kur no konstatējuma, ka divi gadījumi kādos aspektos ir vienādi, secina, ka vienādi tie ir vēl kādā aspektā (t. i., ka paralēle turpinās).
- balsu krustojumi tādas vietas vairākbalsīgā kompozīcijā, kur zemākā balss (piemēram, alts) dzied augstākas balss skaņas nekā augstākā (piemēram, soprāns).
- populārs Tāds (cilvēks), kas ir daudziem vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
- a cappella tāds (dziedājums), ko izpilda bez instrumentāla pavadījuma.
- diskursīvs Tāds (par izziņu, domāšanu u. tml.), kas atšķirībā no jutekliskā un intuitīvā ir balstīts uz slēdzieniem, uz loģiku.
- diagonālsaīsinājums Tāds saliktu jēdzienu saīsinājums, kur ar diagonāli respektīvi slīpsvītru parāda abu saliktā jēdziena daļu nosaukumu saistījumu.
- induktīvs slēdziens tāds slēdziens, kuram galasprieduma patiesums no premisu patiesuma izriet tikai ar daļēju ticamību; tā premisas ir par atsevišķām kādas klases lietām, bet galaspriedums - par visām šās klases lietām.
- psitacisms Tāds vārdu un jēdzienu lietošanas veids, kad neizprot pilnībā visu to saturu; spriešana par vārdiem, ne par to saturu.
- līgo Tāds, kad pēc tradīcijas dzied dziesmas ar šādu refrēnu (parasti par laiku, laikposmu).
- baltļipis Tāds, kam ir balta aste, iemīļots epitets zaķim tautasdziesmās.
- cerains Tāds, kam ir ceri; ar daudziem ceriem.
- parādiem apkrauts tāds, kam ir daudz parādu; tāds, kas ir saistīts ar daudziem parādiem.
- sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
- galaktobolisks Tāds, kam piemīt neirohipofīzes izdalīto peptīdu īpašība veicināt piena dziedzeru muskulatūras saraušanos, kura izraisa piena izšļākšanos.
- paraspecifisks Tāds, kam piemīt papildu dziedinošas īpašības, izņemot specifiskās.
- hiperglandulārs Tāds, kam raksturīga pastiprināta endokrīno dziedzeru darbība.
- dramatisks Tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi).
- pankreatotropisks Tāds, kam sevišķa ietekme vai annitāte pret aizkuņģa dziedzeri.
- strumiprīvs Tāds, kam trūkst vairogdziedzera; tāds, kura cēlonis ir vairogdziedzera izgriešana, piem., kaheksija.
- strofisks Tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
- slapjš Tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala daudz šķidruma.
- mitrs Tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala šķidrumu.
- sprādziendrošs Tāds, kas aizsargā no sprādziena; tāds, kas nav sprādzienbīstams.
- hidradenoīds Tāds, kas atgādina sviedru dziedzeri vai satur sviedru dziedzera elementus.
- parapankreātisks Tāds, kas atrodas aizkuņģa dziedzera tuvumā, piem., abscess.
- periglandulārs Tāds, kas atrodas ap dziedzeri.
- intraduktāls Tāds, kas atrodas dziedzera vadā.
- intraglandulārs Tāds, kas atrodas dziedzerī.
- intramammārs Tāds, kas atrodas krūts dziedzerī.
- intraprostatisks Tāds, kas atrodas priekšdziedzerī.
- interglandulārs Tāds, kas atrodas starp dziedzeriem.
- inframammāls Tāds, kas atrodas zem krūts dziedzera.
- timikolimfātisks Tāds, kas attiecas uz aizkrūtes dziedzeri, limfmezgliem un limfātiskām struktūrām (liesu un limfoīdiem agregātiem).
- pankreatikoduodenāls Tāds, kas attiecas uz aizkuņģa dziedzeri un divpadsmitpirkstu zarnu.
- daudzpusējs Tāds, kas attiecas uz daudziem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti daudzi dalībnieki.
- daudzkadru tāds, kas attiecas uz daudziem kadriem.
- multifokāls Tāds, kas attiecas uz daudziem perēkļiem; tāds, kam daudz perēkļu.
- vispārējs Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu.
- ideoglandulārs Tāds, kas attiecas uz dziedzeru sekrēcijas ierosināšanu nosacījuma refleksa veidā (doma, atmiņas).
- ragiokrīns Tāds, kas attiecas uz koloīda pildītām vakuolām dziedzeršūnu citoplazmā secernējošo granulu attīstības stadijā.
- tireotoksisks Tāds, kas attiecas uz pastiprinātu vairogdziedzera funkciju.
- pluriglandulars Tāds, kas attiecas uz vairākiem dziedzeriem vai uz vairāku dziedzeru sekrēciju.
- pluriglandulārs Tāds, kas attiecas uz vairākiem dziedzeriem vai uz vairāku dziedzeru sekrēciju.
- vairākportu tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem portiem.
- vairākpunktu tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem punktiem.
- vairākuzdevumu tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem uzdevumiem.
- vispārcilvēcīgs Tāds, kas attiecas uz visiem vai daudziem cilvēkiem (par cilvēcīgām īpašībām, to izpausmi).
- kortikoīds Tāds, kas cēlies no virsnieru dziedzera garozas vai darbībā līdzīgs tā hormonam.
- dziedīgs Tāds, kas daudz dzied.
- dziesmots Tāds, kas daudz dzied.
- dziedīgs Tāds, kas dziedē, kam piemīt dziednieciskas īpašības.
- pusdzisā Tāds, kas dziest, ir daļēji atdzisis.
- jaunrudzu Tāds, kas gatavots, cepts no jaunajiem rudziem.
- tireotrops Tāds, kas ierosina vairogdziedzera darbību.
- daudzgadu Tāds, kas ilgst daudzus gadus; tāds, kas paredzēts daudziem gadiem.
- insulogēns Tāds, kas ir aizkuņģa dziedzera endokrīno traucējumu ierosināts.
- krāšņs Tāds, kas ir augstvērtīgs, izcili kvalitatīvs, tāds, kas sastāv no daudziem augstas kvalitātes elementiem.
- pazīstams Tāds, kas ir daudziem zināms, kas izceļas (ar kādu īpašību).
- rudzinis Tāds, kas ir iegūts no rudziem, to sēklām (parasti par salmiem, maizi).
- izzarot Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem zariem.
- izžuburot Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem žuburiem.
- savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
- sprādzienveida Tāds, kas ir līdzīgs sprādzienam.
- vispārnozīmīgs Tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem.
- ķepals Tāds, kas ir paaudzies, apvēlies apaļāks.
- publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
- slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
- vispārzināms Tāds, kas ir zināms visiem vai daudziem.
- glābīgs Tāds, kas izglābj, dziedinošs.
- posttraumatisks Tāds, kas izpaužas pēc traumas iegūšanas un ārējas sadziedēšanas.
- kontrārs Tāds, kas izslēdz cits citu, pretējs (piemēram, par spriedumiem, jēdzieniem).
- homohromisks Tāds, kas krāsojas tādā pašā krāsā, kā lietotā krāsviela, piem., viens no siekalu dziedzeru diviem serozo šūnu tipiem.
- skanīgs Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties; tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
- skaļš Tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
- zumba Tāds, kas mīl pie sevis dziedāt, klusām dungot.
- ekstraprostatisks Tāds, kas nav saistīts ar priekšdziedzeri.
- laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
- tropohroms Tāds, kas nekrāsojas ar mucina krāsvielām, piem., dažas siekalu dziedzeru serozās šūnas pēc fiksācijas formalīna un dihromāta maisījumā.
- saspiests Tāds, kas neplūst brīvi (par balsi, dziedājumu u. tml.).
- tireolītisks Tāds, kas noārda vairogdziedzera audus.
- anatrofisks Tāds, kas novērš vai dziedē atrofiju.
- kluss Tāds, kas pašreiz nerunā (arī nesmejas, nedzied u. tml.).
- īsts tāds, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam.
- kopīgs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem.
- kopējs Tāds, kas piemīt vai raksturīgs vairākiem vai daudziem, attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- kopīgs Tāds, kas piemīt vai raksturīgs vairākiem vai daudziem, attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- sprāgstošs Tāds, kas rada sprādzienu, eksploziju.
- tireogēns Tāds, kas radies vairogdziedzera inkretoriskās darbības ietekmē.
- tireoprīvs Tāds, kas radies vairogdziedzera izoperēšanas dēļ, piem., kaheksija.
- pankreatogēns Tāds, kas radies, attīstījies no aizkuņģa dziedzera.
- hipoglandulārs Tāds, kas raksturīgs ar pazeminātu endokrīno dziedzeru aktivitāti.
- apdziedāšanās Tāds, kas saistīts ar apdziedāšanos.
- vokāls Tāds, kas saistīts ar balsi, dziedāšanu.
- denotatīvs Tāds, kas saistīts ar valodas vienības jēdzienisko saturu, nozīmes galveno komponentu.
- termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
- monoptihiāls Tāds, kas sakārtots vienā slānī (kā, piem., dažu dziedzeru epitelijšūnas).
- monuptihiāls Tāds, kas sakārtots vienā slānī (piem., dažu dziedzeru epitēlijšūnas).
- daudzmiljonu Tāds, kas sastāv no daudziem miljoniem vienību.
- daudzsējumu Tāds, kas sastāv no daudziem sējumiem.
- daudztūkstošu Tāds, kas sastāv no daudziem tūkstošiem vienību.
- plašs Tāds, kas sastāv no daudziem, kuri parasti ir saistīti ar noteiktu darbību, sistēmu (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); milzīgs (2).
- milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- mazs Tāds, kas sastāv no nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- ulans Tāds, kas sevī noslēdzies, apmulsis.
- kontrinsulinārs Tāds, kas spēj kavēt insulīna sekrēciju aizkuņģa dziedzerī.
- sprādzienbīstams Tāds, kas spēj sprāgt (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes iedarbībā).
- gonadotrops Tāds, kas veicina mugurkaulnieku dzimumdziedzeru attīstību un darbību.
- eiplastisks Tāds, kas veido veselīgus audus; tāds, kas viegli un labi dziedē.
- fluidāls Tāds, kas veidojies, atdziestot izvirdušai magmai, lavas straumēm.
- nepopulārs Tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme.
- savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli).
- timoprīvs Tāds, ko izraisījusi priekšlaicīga aizkrūtes dziedzera involūcija vai izoperēšana.
- masveidīgs Tāds, ko veic plašā apjomā; tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem; masveida (2).
- masveida Tāds, ko veic plašā apjomā; tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem.
- daudzkriteriāls Tāds, ko vērtē vienlaicīgi pēc daudziem kritērijiem.
- dziedzerains Tāds, kur ir iekaisuši, uztūkuši dziedzeri (par ķermeņa daļām).
- skops Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
- vecs Tāds, kura lietošanas, derīguma termiņš ir beidzies (piemēram, par dokumentiem).
- neizdevies Tāds, kura norise ir saistīta ar neveiksmi; tāds, kas ir beidzies nesekmīgi.
- teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
- krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml. (piemēram, par izrādi).
- pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par matiem, ādu).
- solonumurs Tas (dziesma, skaņdarbs, deja u. tml.), ko izpilda viens cilvēks.
- nozīme Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība.
- alēlisms Tas, ka daudziem gēniem ir divi vai vairāki paveidi (alēles); šī parādība ir sugas indivīdu daudzveidības pamatā.
- pagājušais Tas, kas ir pagājis, izbeidzies; bijušais.
- sebocista Tauku dziedzera cista.
- steatoma Tauku dziedzera cista.
- sebolīts Tauku dziedzera konkrements.
- sebocīts Tauku dziedzera sekretoriskā šūna.
- pelīte tauku dziedzeri (cūkām, liellopiem).
- peliķas Tauku dziedzeri.
- steatadenoma Tauku dziedzeru adenoma.
- disebācija Tauku dziedzeru aizsprostošanās ar sausu dzeltenu masu, sevišķi ap degunu, muti un uz pieres; novēro pelagras vai citu B grupas vitamīnu deficīta gadījumos.
- paraleipse Tauku dziedzeru funkciju traucējumi.
- steatokriptoze Tauku dziedzeru funkciju traucējumi.
- hipersteatoze Tauku dziedzeru hipersekrēcija.
- parasteatoze Tauku dziedzeru sekrēcijas traucējumi.
- steatopātija Tauku dziedzeru slimība.
- ādas dziedzeri tauku, sviedru, piena u. c. dziedzeri.
- blaktene Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ononis"), lakstaugs, puskrūmi vai zemi krūmi, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils ar dziedzermatiņiem, retāk ar ērkšķiem, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- tucji Tauta, dzīvo Ķīnā, Hunanas provinces ziemeļrietumos, arī Hubejas provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, plaši izplatīta ķīniešu valoda un rakstība, tuvu radniecīgi idziem, pakļauti stiprai ķīniešu asimilācijai, animistiskie ticējumi.
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
- tautas dziesma tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautasdziesma.
- vārdnieks Tautas dziednieks, burvis, vārdotājs.
- ragotājs Tautas dziednieks, kas lika slimniekiem radziņus (bankas).
- melodiķis Tautas dziedonis vai instrumentālists, kas sacer tikai melodijas.
- tautas dziesmas versija tautas dziesma, variants, kas no pamatdziesmas atšķiras ar būtisku satura niansi vai arī ar valodisko vai poētisko formu.
- burtnieks Tautas dziesmās burvja nosaukums.
- gludgalve Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai, dots arī līdakai, maltuvei.
- gludgalviņa Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai, dots arī līdakai, maltuvei.
- gludgalvīte Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai, dots arī līdakai, maltuvei.
- glumgalvīte Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai.
- krupe Tautas dziesmās sīka, skaista meiča.
- velenieši Tautas dziesmās un pasakās mirušo (veļu) nosaukums.
- velēnieši Tautas dziesmās un pasakās mirušo (veļu) nosaukums.
- ašugs Tautas dziesminieks - dzejnieks un mūziķis (galvenokārt kaukāziešiem).
- svipaste Tautas dziesmu epitets ķēvei un zīlītei.
- dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā).
- varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas; varoņeposs.
- varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas.
- mīms Tautas izrāde ar improvizētu dziedāšanu, dejošanu, dialogu (senajā Grieķijā, senajā Romā).
- āderētājs Tautas medicīnas dziednieks, kas nodarbojās ar asins laišanu; ādercirtējs.
- ādercirtējs Tautas medicīnas dziednieks, kas nodarbojās ar asins laišanu; āderētājs.
- folkmūzika Tautas mūzika; virziens estrādes mūzikā (gk. balāžu vai kupleju veida dziesmas ar tekstiem par sociālām vai sadzīviskām tēmām un vienkāršu instrumentālo pavadījumu).
- aizdziedāšana Tautas ticējums, ka ceļas visādas nelaimes, ja tukšā dūšā no rīta dzird putnu dziedam.
- apdziedāšana Tautas tradīcija, kas visvairāk iecienīta bijusi kāzās, sastopama arī krustībās, Jāņos, talku, apkūlību mielastos, parasti ar sadalīšanos divās daļās un apdziedāja pretējās puses dalībniekus; apdziedāšanās.
- kārklinīca Tautasdziesma (laicīga dziesma).
- Ūsiņš Tautasdziesmās attēlots gan kā zirgu aizgādnis un audzētājs.
- Rūšu māte tautasdziesmās minēta līdz ar Veļu māti, varēja būt kapu bedres vai kapu uzbēruma pārzinātājs gars.
- nosa tautasdziesmās priedēklis, kas dažreiz joprojām atdalīts no darbības vārda.
- variācija Tautasdziesmas teksts, kas no pamatvarianta atšķiras ar minimālām valodiskām iezīmēm.
- svilpaste Tautasdziesmās zirga epitets.
- variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
- dziesmnieks Tautasdziesmu sacerētājs un dziedātājs.
- ierašu dziesmas tautasdziesmu žanrs, kas saistīts ar darbību (dažādām izdarībām, dejām, spēlēšanu).
- salari Tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, gar Cinhajas un Gansu provinces robežu, valoda pieder pie tjurku grupas (tuva ulguru valodai, ar daudziem aizguvumiem no tibetiešu, mongoļu un ķīniešu valodas), ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- ievilcēja Tautu meita, kas dzied ievilkdama.
- satecēt Teciņus savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- teiktās dziesmas teicamās dziesmas.
- bojans Teiksmains dziesminieks senkrievu folklorā, šamanis, kas ar vieda vārda palīdzību varēja pārvērsties gan vilkā gan ērglī.
- izsaukt Teikt, lasīt priekšā (parasti dziesmas vārdus).
- propozīcija Teikuma "nenoteiksme" jeb daudziem teikumiem kopīgs semantiskais kodols, kas apaug ar laika, izteiksmes, varbūtības, ticamības utt. nojēgumiem.
- aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- ekzekvijas Teksti, kas sastāv no psalmiem ar antifonām un svēto rakstu daļām un kas tiek dziedāti bērēs un citās aizlūguma reizēs par mirušajiem gan mājās, gan baznīcā.
- vārds Teksts (vokālam skaņdarbam, parasti dziesmai).
- pussonis Teķis ar vienu dzimumdziedzeri.
- skarzona Telpa (laukums) apkārt munīcijas sprādziena centram (epicentram), kura robežās ir nodrošināta mērķa iznīcināšana.
- sprādzienbīstama zona telpa, noteikts apjoms telpā vai ārējā iekārtā, kurā ir izveidojusies vai var izveidoties sprādzienbīstama koncentrācija.
- teļapiens Teļa krūšu dziedzeris.
- stiklošanās temperatūra temperatūra, kurā amorfi materiāli dziestot pāriet no elastīga vai viskozi plūstoša stāvokļa stiklveida stāvoklī.
- demitoloģizācija Teoloģiska Rakstu skaidrošanas metode (20. gs.), kuras lietotāji uzskata, ka Bībele sarakstīta mitoloģiskā valodā, un mēģina tajā ietverto kristīgo vēsti atveidot eksistenciālās filozofijas jēdzienos.
- diasfaze Teoloģisks jēdziens, kas izteic kristīgas ticības atstatumu, distanci no nekristīgiem pretī t. s. sintēzei (ticības un kultūras kopībai).
- apofātiskā teoloģija teoloģisks uzskats, ka Dievs nav izzināms un izsakāms cilvēciskos jēdzienos, tāpēc runā par to, kas Dievs nav, nevis par to, kas viņš ir; tā tiek saukta arī par negatīvo teoloģiju (lat. "via negativa" - "negatīvais ceļš") pretstatā katafātiskajai jeb pozitīvajai teoloģijai.
- antipsihiatrija Teorētiska skola, kas uzskata, ka nedz no psihiskas slimības jēdziena, nedz arī vispār no psihiatriskās ārstniecības nav nekāda labuma.
- resilience teorētisks starpdisciplinārs jēdziens, kas veidojies 20. gs. 70. gados un raksturo gan veiksmīgu adaptācijas procesu pēc pārdzīvotiem nelaimes gadījumiem, traumām, traģēdijām, draudiem un citiem nozīmīgiem stresa faktoriem, gan indivīda vai grupas īpašības un spējas pretoties grūtībām.
- militāri piesārņota teritorija teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai toksiskas vai citādi bīstamas vielas, ko izmanto vai bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem.
- sinonīms terminoloģijā - ikviens no terminiem, kuri izsaka vienu un to pašu jādzienu un kuri ir savstarpēji aizstājami jebkurā kontekstā.
- funkcionālā nozīme terminoloģijā - nozīme, kas terminu piesaista konkrētas nozares jēdzienu sistēmai un kas nosaka termina kā funkcionālas vienības būtību un piešķir leksiskajai vienībai terminoloģiskumu.
- noteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašība vārdu (vai lokāmo divdabi) arnoteikto galotni parasti izmanto, ja apzīmējamais jēdziens tiek raksturots kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā.
- nenoteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašības vārdu (vai lokāmo divdabi) ar nenoteikto galotni parasti izmanto, ja īpašības vārds (vai lokāmais divdabis) tiek lietots savā tiešajā nozīmē un apzīmējamais jēdziens tiek raksturots vispārīgi, nevis kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā.
- mononīmiskums Terminoloģijā - viena no terminam izvirzītajām pamatprasībām katras konkrētas nozares ietvaros: "viens jēdziens - viens termins", resp., konkrēta jēdziena izteikšanai - tikai viens noteikts termins.
- apzīmējums Terminoloģijā - zīme, kas pārstāv un izteic jēdzienu (izšķir trīs šādu zīmju veidus: simboli, nosaukumi, termini).
- terminēma Termins kā abstrakta vispārināta terminoloģiskās leksikas struktūrvienība, kas aptver ar vienu un to pašu jēdzienu saistīto dažādu vārdšķiru vārdu un vārdformu kopu, kurā lietvārds vai lietvārda vārdkopa ir šīs kopas pamatkomponents, bet citu vārdšķiru vārdi - kopas sekundārie komponenti.
- pieļaujamais termins termins, kas noteikta jēdziena izteikšanai atzīts par vairāk ieteicamā termina sinonīmu.
- ieteicamais termins termins, kas noteikta jēdziena izteikšanai atzīts par visvairāk atbilstošo.
- noraidītais termins termins, kas noteikta jēdziena izteikšanai piedāvāts vai jua lietots, bet pēc tam atzīts par nevēlamu.
- nozīmes pārnesums terminu darināšanā - vārda nozīmes maiņas paveids, kurā mainās vārda vai citā nocīmē lietota termina jēdzieniskais saturs, pamatojoties uz loģiski (arī tehniski) asociatīvām saitēm strp reālijām, resp., notiek vārda vai citā nozarē lietota termina nozīmes pārnsums pēc jēdzienu pakļautības klasifikācijas sistēmā, pēc tehniskās vai ārējās analoģijas, pēc jēdzienu robežošanās u. c.
- termina noteikšana terminu izrakstīšanas sastāvdaļa, kas ietver termina kā noteiktas nozares jēdziena apzīmējumna pazīšanu tekstā un atlasi.
- apakštermins Terminu sistēmas hierarhijā - termins, kas izsaka apakšjēdzienu un ir pakārtots virsterminam; apakšjēdziena termins.
- virstermins Terminu sistēmas hierarhijā - termins, kas izsaka virsjēdzienu un kam pakārtoti citi termini (apakšjēdzienu termini); virsjēdziena termins.
- entropija Termodinamikas pamatjēdziens - vielas iekšējās struktūras sakārtotības mērs: jo mazāka sakārtotība, jo lielāka entropija.
- abstraktā testēšanas metode testēšanas darbību apraksts tādā abstrakcijas līmenī, kas nesaista testēšanas metodi ar tās praktisko realizāciju; šo jēdzienu lieto, lai specificētu abstrakto testpiemēru konstruēšanu.
- aizbrēkt Ticot, ka putna kliedziens vēsta nelaimi, justies tai nolemtam.
- apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- apstaigāt Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- apsūdzības raksts tiesību akts, kurā prokuratūras pārstāvis pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas noformulē motivētu slēdzienu izskatāmā lietā.
- tiesību enciklopēdija tiesību apskats, kura uzdevums ir propedeitisks - ievadīt tiesību vispārējo jēdzienu izpratnē.
- interpretācijas gramatiskā metode tiesību normu un to sastāvdaļu (vārdu, jēdzienu, terminu, pieturzīmju, skaitļu u. c.) satura vai nozīmes noskaidrošana ar valodniecības - gramatikas, semantikas u. c. līdzekļiem.
- bezdvēsele Tiešā nozīmē cilvēks, kam nav "dziesmu dvēseles", t. i. balss; netiešā nozīmē cietsirdīgs, nepielūdzams un nežēlīgs cilvēks.
- enterokrinīns Tievās zarnas gļotādas hormons, kas stimulē tievās zarnas dziedzeru funkciju.
- rets Tikai dažs, kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
- rets Tikai kāds, parasti cilvēks (no visiem vai daudziem).
- apraides vētra tīkla apraides trafika pārmērīga noslodze ar pārraidēm (sūtījumiem), kad daudziem resursdatoriem vienlaicīgi jāatbild uz pieprasījumiem, kā rezultātā rodas tīkla pārslodze.
- sarakties Tikt apbedītam (par vairākiem, daudziem).
- sagult Tikt apglabātam (par vairākiem, daudziem).
- iziet Tikt izlietotam, patērētam (par produktu); tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
- cirkulēt Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
- sagult Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- sagulties Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- iejukt Tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
- pieplūst Tikt piepildītam, aizņemtam (ar, parasti daudziem, cilvēkiem).
- sasamaukties Tikt uzvirzītam, uzmauktam (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- tireotropīns Tireotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas regulē vairogdziedzera darbību, veicina tā hormonu sintēzi.
- sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai; pierādījums, slēdziens u. tml, kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu.
- tireoidotoksīns Toksīns, kas specifiski iedarbojas uz vairogdziedzera šūnām.
- tonadiļļa tonadilja - spāņu vodeviļa ar dziedāšanu.
- homotopija Topoloģijas pamatjēdziens, kas formalizēti atspoguļo intuitīvo priekšstatu par nepārtrauktu attēlojuma pārveidojumu.
- joika Tradicionāla sāmu dziesma bez vai ar vārdiem, bieži vien improvizēta, melodijām komplicēta ritmika.
- notrallināt Trallināt un pabeigt trallināt (dziesmu, melodiju).
- iztrallināt Trallinot izdziedāt (dziesmu, melodiju).
- datisi trešās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens pa daļai apgalvojošs
- felapton trešās slēdzienu figūras otrais modus: virsteikums vispār noliedzošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- darapti trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji
- ferison trešās slēdzienu figūras sestais modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- trinitāte Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
- trīsvienība Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) vienotība.
- triāde Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
- trijādība Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums.
- tripsinogēns Tripsīna proenzīms aizkuņģa dziedzera sulā, ko zarnu sulas enterokināze pārvērš tripsīnā.
- žaboņa Troksnis, kāds rodas vairākiem vienlaicīgi skaļi runājot (arī vienlaicīgi dziedot daudziem putniem).
- ņurdzums Troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem skaļi sarunājoties.
- čala Troksnis, kas rodas, sarunājoties, tērzējot vairākiem vai daudziem cilvēkiem reizē.
- blīkšķis Troksnis, ko rada šāviens, sprādziens.
- kalaazars Tropiskās zemēs - grūta epidēmiska slimība, ko izraisa vienšūnas parazīti - leišmanijas; tiek bojātas aknas, liesa, limfas dziedzeri u. c. orgāni; rodas no moskīta - flebotomusa dzēliena.
- zeigma Tropu 2 veids, darbības vārda lietojums kopā ar diviem vai vairākiem dažādās jēdzieniskās attieksmēs pakārtotiem vārdiem.
- alba Trubadūru dzejā - rīta dziesma.
- ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
- naftalāns Tumši brūna, ziedei līdzīga masa, ko iegūst no verdošas jēlnaftas, lietoja kā tautas dziedniecības līdzekli.
- kūrortviesnīca Tūristu mītne ar viesnīcai raksturīgo infrastruktūru, kur sniedz ārstēšanas, rehabilitācijas vai rekreācijas pakalpojumus, parasti iekārtotas apvidos ar dabiskiem dziedniecības faktoriem (labvēlīgs klimats, ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņi) vai arī vietās, kur ir izveidota atbilstīga infrastruktūra.
- Ašik-Aidins Turkmēņu un uzbeku (Horezmas oāze) mitoloģijā - dziedoņu un muzikantu aizgādnis, kurš var piešķirt cilvēkam šamaņa spējas vai arī atņemt cilvēkam prātu.
- nosvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties ar mitrumu.
- piesvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties no iekšpuses ar mitrumu.
- ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
- jūras meitas Ūdens gari latviešu mitoloģijā, minēti gan tautasdziesmās, gan teikās, arī buramvārdos.
- ūdensdziednīca Ūdensdziedinātava.
- hidropatija Ūdensdziedniecība.
- hidroterapija Ūdensdziedniecība.
- ūdensārstniecība Ūdensdziedniecība.
- ūdensterapija Ūdensdziedniecība.
- ietinums Ūdensdziedniecības procedūra - slimnieka ietīšana samitrinātā palagā, lai panāktu spēcīgu iedarbību uz visu ķermeni.
- deitērija bumba ūdeņraža bumba, kurā sprādzienam izmanto smagā ūdeņraža - deitērija kodolu sintēzes rezultātā (veidojoties hēlija atomu kodoliem) atbrīvojušos enerģiju.
- uguns iziet uguns izdziest.
- koriģēšana Ugunsvadības jomā - jebkuri labojumi apšaudes datos, lai tuvinātu trāpījumus vai sprādziena vidējo punktu tuvāk mērķim.
- dūma Ukraiņu (arī poļu, čehu) episka dziesma ar vēsturisku saturu, dziļi nopietna, pārdomu pilna.
- kobzars Ukraiņu tautas dziesminieks, kas pats sev spēlē pavadījumu ar kobzu.
- kolomijka Ukraiņu tautasdziesmu žanrs, kas radies 15. gs., pirmie dziesmu pieraksti 17. gadsimtā.
- mastodīnija Unilaterālas vai bilaterālas sāpes krūšu dziedzeros bez lokālām pārmaiņām; parasti novēro jaunām sievietēm, retāk - meitenēm pirms menstruāciju sākšanās, vēl retāk - vīriešiem.
- rokas elektrokalts universāls elektroinstruments, kas nodrošināts ar daudziem darbinstrumentiem un citiem piederumiem sacietējušas krāsas un lakas palieku notīrīšanai; elektrošāberis; elektroskrāpis.
- alma māter universitāte vai cita mācību iestāde, kurā cilvēks studē vai ir studējis; arī oficiālā mācību iestādes dziesma.
- Ņeva Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem.
- Kimmene Upe Somijas dienvidos ("Kymene") ar daudziem atzarojumiem ietek Somu jūras līcī, garums - 204 km.
- anteprostatīts Urīnizvadkanāla sīpoliņa dziedzera iekaisums.
- mureksidreakcija Urīnskābei un daudziem tās atvasinājumiem raksturīga reakcija: vielu aplej ar nedaudz slāpekļskābes un uzmanīgi iztvaicē sausu, pārpalikums saslapēts ar amonjaku krāsojas purpura sarkanumā, jo rodas mureksīds.
- krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
- ad multos annos uz daudziem gadiem.
- atdziedāt Uz dziedāšanu atbildēt ar dziedāšanu.
- konstrukcija Uzbūve, (sastāvdaļu) izkārtojums (piemēram, tekstā, mākslas darbā, jēdzienu grupā).
- sadāvināt Uzdāvināt (ko vairākiem, daudziem).
- uzlīgot Uzdziedāt līgodziesmas.
- uzraut Uzdziedāt, arī uzspēlēt, uzdejot.
- uzziņģēt Uzdziedāt; uzdziedāt ziņģes.
- uzdaiņot Uzdziedāt.
- uzdrasāt Uzjautrināties, uzdziedāt.
- uzbļāviens Uzkliedziens.
- salekt Uzlēkt, ielēkt (kur) - par vairākiem, daudziem; uzlēkt, ielēkt (kur) - par lielāku daudzumu.
- sīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt; apnicīgi dziedāt.
- satupt Uzmesties (kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem.
- darbuzņēmums uzņēmums, kas uz līguma pamata veic pasūtījumus gan no saviem, gan no pasūtītāja piedāvātajiem materiāliem. Visbiežāk jēdzienu lieto, runājot par būvniecības organizācijām, kas uz līguma pamata veic dažādu objektu būvniecību.
- sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem; izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko).
- iebalsot Uzsākt dziedāt vai uzdot (norādīt) toni.
- uzvilkt Uzsākt dziedāt; uzdziedāt.
- pāršaust uzskaitīt ar rīksti daudziem.
- illūstrēt Uzskatāmi paskaidrot kādu jēdzienu ar konkrētiempiemēriem, priekšmetiem vai to attēliem.
- piesaradināties Uzturēt saikni ar daudziem radiniekiem.
- saprast Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
- saziest Uzziedēt (par vairākiem, daudziem augiem).
- noziēst Uzziedēt (par visiem, daudziem).
- vabda Vaba - miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai.
- slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros.
- kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
- līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti.
- gudāt Vaimanāt, dziedāt; žēloties, sūroties, skumt, raudāt.
- tiesību psiholoģija vairāk vai mazāk izplatītas domas, jēdzieni, izjūtas, emocijas un motīvi, kas atspoguļo dažādas juridiskās prasības sabiedrībā.
- kvodlibets Vairākbalsīgs dziedājums 16. un 17. gs., kurā katra balss dzied savus vārdus bez sakara ar citām; dažādu meldiju, dabas skaņu komisks sajaukums vienā gabalā.
- hipermastija Vairāki krūšu dziedzeri, kas nereti novērojami vienam cilvēkam.
- iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt; dziedot ievingrināt balsi (piemēram, pirms uzstāšanās).
- izvirināt durvis (arī durvju durvis) vairākkārt ierasties (kur); ierasties pie daudziem.
- klaigas Vairākkārtēji kliedzieni; vairākkārtēji saucieni; vairākkārtēja sasaukšanās.
- pluridiskrinija Vairāku endokrīno dziedzeru funkcijas traucējums.
- pluridiskrīnija Vairāku endokrīno dziedzeru funkcijas traucējums.
- tireoma Vairogdziedzera audzējs, kurā ir koloīds un jods.
- hipotireoīdisms Vairogdziedzera darbības pamazināšanās.
- tireoaplāzija Vairogdziedzera defektīva attīstība ar nepietiekamu sekrēciju.
- jodtireoidisms Vairogdziedzera funkcijas slimīga pastiprināšanās no joda pārmērīgas lietošanas.
- tireokalcitonīns Vairogdziedzera hormons, kas veicina kalcija saistīšanos audos.
- tiroksīns Vairogdziedzera hormons, kas, piemēram, regulē organisma vielmaiņu, augšanu, attīstību.
- tireoidīts Vairogdziedzera iekaisums.
- atireoidēmija Vairogdziedzera inkrēta trūkums asinīs.
- peritireoidīts Vairogdziedzera kapsulas iekaisums.
- atireoze Vairogdziedzera nefunkcionēšana; vairogdziedzera trūkums.
- tireoidotomija Vairogdziedzera pārgriešana.
- tireoglobulīns Vairogdziedzera sekretēts, jodu saturošs proteīns.
- tireopātija Vairogdziedzera slimība.
- tireoīdektomija Vairogdziedzera vai tā daļas izgriešana.
- ektireoze Vairogdziedzera vai tā funkcijas trūkums.
- tireotomija Vairogdziedzera vai vairogskrimšļa pārgriešana.
- TSH Vairogdziedzeri stimulējošais hormons (angļu "thyroid-stimulating hormone").
- solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists.
- kognitīva valoda valodas funkcionālais paveids, kura uzdevums ir sniegt informāciju, kas klausītājam ir jauna, līdz šim nezināma; šāda valoda ir denotatīva, t. i. lieto vārdus, kuriem ir tikai jēdzieniska nozīme.
- metonīmija Valodas traucējums: pareizā vārda vietā slimnieks lieto ar to jēdzieniski saistītu nepareizu vārdu.
- nozīmes maiņa valodas vienības (parasti - vārda) attiecināšana uz citu konkrēto reāliju konkrētā valodas lietojumā, kas saistīts ar pārmaiņām attiecīgās valodas vienības jēdzieniskajā saturā.
- konotācija Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas.
- denotācija Valodas vienības jēdzieniskā satura (nozīmes galvenā komponenta) izteikšana.
- signifikāts Vārda (un jebkuras zīmes) jēdzieniskais saturs, jēga.
- denotatīvais komponents vārda leksiskās nozīmes daļa - jēdzieniskais saturs bez stilistiskiem, emocionāliem u. c. nozīmes uzslāņojumiem; nozīmes pamatkomponents.
- nozīmes pamatkomponents vārda leksiskās nozīmes daļa - jēdzieniskais saturs bez stilistiskiem, emocionāliem u. c. nozīmes uzslāņojumiem.
- jubilācija Vārda pēdējās zilbes ilgstoša, gavilējoša izdziedāšana kristiānisma kulta mūzikā.
- nozīmes pārnesums vārda vai izteiciena jēdzieniskā satura maiņa (valodas attīstības procesā vai atsevišķā lietojumā), kam pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem; galvenie tēlainā nozīmes pārnesuma veidi ir metafora un metonīmija.
- savārdot Vārdojot piešķirt (kam dziedinošas spējas); apvārdot.
- novārdot Vārdojot radīt (kam) dziedinošas spējas.
- vārdātāja Vārdotāja, dziedniece.
- vārdātājs Vārdotājs, dziednieks.
- košvārds Vārds izskaistinājumam bez kādas īpašas jēdzieniskas slodzes.
- termins vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- hiponīms vārds, kas nosauc konkrētāku jēdzienu salīdzinājumā ar vispārīgāku jēdzienu, piemēram, vārds “tīģeris” ir hiponīms attieksmē pret vārdu “dzīvnieks”.
- holonīms vārds, kas nosauc veselā jēdzienu salīdzinājumā ar daļas jēdzienu, piemēram, vārds "koks" ir holonīms attieksmē pret vārdu "zars"
- hiperonīms vārds, kas nosauc vispārīgāku jēdzienu salīdzinājumā ar konkrētāku jēdzienu, piemēram, vārds "koks" ir hiperonīms attieksmē pret vārdu "bērzs"
- epitets Vārds, kas tēlaini apzīmē, raksturo kāda jēdziena, parādības vai priekšmeta īpašību; māksliniecisks apzīmētājs.
- saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma dalām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds.
- vārdu secība vārdu (vārdu savienojuma komponentu, teikuma locekļu) savstarpējais izkārtojums, kam ir jēdzieniska un stilistiska nozīme.
- gradācijas jēdzienu grupa vārdu grupa, kas nosauc vienu un to pašu pazīmi atšķirīgā pakāpē, piemēram, vārdi “sīks”, “mazs”, “liels” un “milzīgs” veido vienu gradācijas jēdzienu grupu.
- Parsivals varonis viduslaiku teikās, plaši aprakstīts un apdziedāts.
- varoņu dziesma varoņdziesma.
- jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
- līgodziesma Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesma ar refrēnu "līgo".
- līgo Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesmu refrēns.
- vītes vasas vai lapas pārveidnes, ar kurām augs piestiprinās pie balsta; piemēram, vīnkokiem, mežvīniem; raksturīgas arī daudziem tauriņziežiem un ķirbjaugiem.
- māļuks Veca brūce, ko grūti sadziedēt.
- samhiti Vēdisko himnu krājums, kuras dzied upurēšanas un citos reliģiskos rituālos.
- parasimpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās iekšējo orgānu darbības regulēšanā (palēnina sirdsdarbību, stimulē gremošanas dziedzeru sekrēciju utt.), veicina potenciālās enerģijas uzkrāšanos.
- saistīt Veidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts noteiktā kopumā, sistēmā.
- dziedzerēt Veidoties piena dziedzeriem un ražot pienu (par tesmeni).
- izārdava valoda veikla, tekoša valoda (tautas dziesmās).
- pēc tam vēlāk; tad, kad ir izbeidzies kāds laikposms; tad, kad ir izbeigusies kāda darbība, process, stāvoklis.
- gondoljera Venēcijas gondoljeru dziesma (barkarolas paveids).
- barkarola Venēcijas laivinieku (gondoljeru) dziesma, parasti šūpojošā, gaiši liriskā 6/8 taktsmērā.
- vērgale Vērbaļķa (dziedra) gals.
- aptaujāt vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
- buferattālums Vertikālais attālums, ko pieskaita sprādziendrošam radioaktīvo nokrišņu augstumam, lai noteiktu vajadzīgo sprādziena augstumu, kas dod vēlamo pārliecību, ka neradīsies militāri nozīmīgi radoaktīvie nokrišņi.
- aninkretinoze Veselības traucējums, kura cēlonis ir viena vai vairāku iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības trūkums.
- bahši Vidusāzijas tautu dziedoņi, muzikanti, tautas mutvārdu daiļrades radītāji un saglabātāji, to sacerējumus izpilda dutaras (divstīgu instrumenta) pavadījumā.
- menestrels Viduslaikos Provansas trubadūru palīgs, kas prata gan dziedāt, bet ne dzejot.
- domina Viduslaikos šādi tika dēvēta kundze, ko no pienācīga attālumapielūdza mīlas dziedoņi un kuras labvēlībabija sūri grūti jāiegūst.
- gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem.
- menestereļi Viduslaiku ceļojoši dzejnieki un dziesminieki (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā); trubadūri; menestereli.
- trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā).
- menestereli Viduslaiku dziedoņi un mūziķi Francijā un Anglijā.
- žonglieris Viduslaiku Eiropā ceļojošs muzikants, dziesminieks, kas izpildīja gk. citu sacerētas dziesmas.
- sholastiskais reālisms viduslaiku filozofijas virziens, kas atzina, ka universālijas, jeb vispārējie jēdzieni ir tā objektīvā realitāte, kas pastāv neatkarīgi no konkrētajiem priekšmetiem; pamatnostādne, ka idejas atrodas Dieva prātā, bet atsevišķas lietas ir to nepilnīgas kopijas.
- nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā.
- goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus.
- truvērs Viduslaiku galma dzejnieks un dziesminieks, arī prozas, dramatisku darbu autors (no 11. līdz 13. gadsimtam Ziemeļfrancijā).
- sekvence Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums.
- reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetiem.
- dziesmuspēles Viegla satura luga ar dziesmām, dejām un muzikālām starpspēlēm.
- tingeltangels Viegla satura muzikāls uzvedums (piemēram, dziesmuspēle, operete); izprieca, sarīkojums ar banālu mūziku.
- kanadols Vieglais petrolēteris jeb gazolīns, lieto tehnikā kā šķīdinātāju, ļoti reti arī dziedniecībā.
- dziedošs Viegli plūstošs, līdzīgs dziedāšanai (par balsi).
- bufagīns Viela tropu krupju "Bufo agua" ādas dziedzeros; darbojas līdzīgi digitālam.
- kristallāts Viela, kas izdalās kristālu veidā karstam piesātinātam šķīdumam atdziestot.
- krinīns Viela, kas veicina dziedzeru sekrēciju.
- inkrēts Viela, ko izdala kāds iekšējās sekrēcijas dziedzeris; hormons.
- filozofu akmens viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas.
- antitireoīdie līdzekļi vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- diabēts vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība; cukurslimība; cukura diabēts.
- cukurslimība Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība; diabēts.
- sprādzienbīstamība Vielu spēja sprāgt vai detonēt, ja tās karsē vai iniciē ar triecienu, berzi vai citu vielu sprādzienu vai detonāciju.
- solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā); skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā).
- apzīmētājfunkcija Viena no divām terminoloģijas teorijā aprakstītajām termina pamatfunkcijām, kas izpaužas kā jēdziena satura iezīmēšana.
- vienā mutes iepletumā, arī ar vienu mutes iepletumu vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
- vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
- datubāze vienā vai vairākās lietošanas jomās izmantojams datu kopojums, kas organizēts saskaņā ar kādu jēdzienisku struktūru, kura atspoguļo šo datu īpašības un tiem atbilstošo entitāšu savstarpējās attieksmes; datu bāze.
- atdziedāties Vienam otru apdziedāt.
- monologs Vienas personas dziedājums (parasti operā) ar vēstījuma raksturu.
- hemitireoidektomija Vienas vairogdziedzera daivas izgriešana.
- brīvais tulkojums vienas valodas teksta tulkojums citā valodā, atveidojot galveno saturu, jēgu, būtību, bet necenšoties precīzi saglabāt oriģinālvalodas (vai avotvalodas) jēdzieniskās detaļas, emocionāli ekspresīvās nianses un sintaktisko konstrukciju.
- termina ekvivalents vienas valodas terminam jēdzieniski atbilstošais citas valodas termins.
- monodija vienbalsīgs dziedājums, arī vairāku balsu dziedājums unisonā vai oktāvā bez pavadījuma.
- sansevieria Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā šķērsplankumainām lapām ar izturīgu šķiedru, ko izmanto tauvām u. c., daudziem ziediem ķekarainā ziedkopā, kādas 12 sugas Āfrikas un Indijas tropu apgabalu stepēs; sansevjēra.
- magnitūda Vienība, kas rāda, kāds enerģijas daudzums atbrīvojas zemestrīcē vai sprādzienā; to izmanto t. s. Rihtera skalā (no 0 līdz 10 magnitūdām).
- elementārā matemātika vienkāršāko matemātikas faktu kopums, kurā neizmanto matemātiskās analīzes jēdzienus: algebras, ģeometrijas, trigonometrijas, kombinatorikas pamatjautājumi.
- sadarēt Vienlaicīgi uzsākt (kādu darbu, darbību) - par vairākiem, daudziem.
- all'unisono Vienlaicīgi, unisonā; vairākām balsīm dziedāt vai spēlēt vienu un to pašu.
- plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
- plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Arta viens no centrālajiem jēdzieniem un tēliem irāņu pirmszoroastrisma un zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā, kas ietver Visumā valdošo absolūto un harmonisko kārtību - saules pārvietošanos pa debess velvi, diennakts un gada laiku regulāro maiņu, kā arī labestību un godīgumu, uzticību un drosmi dievu, cilvēku, visu dzīvo būtņu domās, vārdos un darbos; Aša.
- blakusjēdziens Viens no diviem (vai vairākiem) savstarpēji norobežojamiem jēdzieniem, kas pakārtoti vienam un tam pašam tuvākajam virsjēdzienam.
- kohiponīms Viens no diviem vai vairākiem paralēliem (viena hiperonīma) hiponīmiem, blakusjēdziena nosaukums.
- korelāts Viens no diviem vai vairākiem priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem, starp kuriem pastāv korelācija (1).
- jēdzieniskais sinonīms viens no diviem vai vairākiem sinonīmiem, kuru nozīmēs atsevišķas jēdzieniskā satura jeb nozīmes pamatkomponenta sēmas ir atšķirīgas.
- mazda Viens no galvenās dievības nosaukumiem irāņu mitoloģijā, kas varētu būt gan viens no dievības epitetiem, gan personificēts abstrakts jēdziens.
- villanella Viens no itāļu (galvenokārt neapoliešu) daudzbalsīgo dziesmu žanriem, radniecīgs frotolai.
- šikings Viens no ķīniešu literatūras svarīgākiem pieminekļiem, "dziesmu grāmata".
- funkcija Viens no matemātikas pamatjēdzieniem, kas izsaka viena lieluma atkarību no cita; atkarīgais mainīgais lielums.
- aizkuņģa dziedzeris viens no mugurkaulnieku ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, cilvēkam atrodas aiz kuņģa, izdala gremošanas fermentus un piedalās vielmaiņas procesā.
- aizkrūtes dziedzeris viens no mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeriem.
- sadalījuma funkcija viens no statistiskās fizikas pamatjēdzieniem, kas raksturo statistiskas sistēmas daļiņu sadalījumu fāžu telpā (pēc koordinātām un impulsa); kvantu statistikā tā raksturo daļiņu sadalījumu pa kvantmehāniskajiem stāvokļiem.
- kopīpašnieks Viens no vairākiem vai daudziem (kā) īpašniekiem; līdzīpašnieks.
- kopnomnieks Viens no vairākiem vai daudziem nomniekiem, kas realizē kopnomu.
- kalcitonīns Viens no vairogdziedzera hormoniem, kas samazina kalcija un fosfātu daudzumu asinīs, kā arī kavē kalcija un fosfātu izdali no kauliem, veicina to nogulsnāšanos kaulos; tireokalcitonīns.
- trijodtiroksīns Viens no vairogdziedzera hormoniem.
- kvarcs viens no visizplatītākajiem iežveidotājiem minerāliem, silīcija dioksīds ar daudziem paveidiem, starp tiem ir dārgakmeņi (ametists, citrīns, kalnu kristāls, morions, prazems u. c.); izmanto aparātu būvē, optikā, juvelierizstrādājumiem, stikla rūpniecībā u. c.
- mitridātijs Viens no visvecākajiem dziedniecības līdzekļiem, izslavēta pretinde, ko pēc Ponta karaļa Mitradāta vai viņa ārstu rakstiem sastādījis Nērona ārsts Dāmokrats.
- nometne Vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām.
- solfedžo vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, balsi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
- mazvīrcele Vīrceļu dzimtas ģints ("Chaenorhinum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, parasti ar dziedzermatiņiem, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- einuhs Vīrietis, kam izoperēti dzimumdziedzeri vai traucēta to darbība.
- adrenokortikotrops Virsnieru dziedzera garozas augšanas vai aktivitātes ietekmētājs.
- adrenalīts Virsnieru dziedzera iekaisums.
- adrenalektomija Virsnieru dziedzera izgriešana.
- adrenopātija Virsnieru dziedzera saslimšana.
- adrenotropisms Virsnieru dziedzeru aktivitātes pārsvars, salīdzinot ar citu endokrīno dziedzeru funkciju.
- adrenalisms Virsnieru dziedzeru funkcijas patoloģiska pastiprināšanās.
- kortizons Virsnieru dziedzeru garozas hormons.
- adrenosterons Virsnieru dziedzeru garozas steroīds hormons ar androgēnu darbību.
- hipoadrenālisms Virsnieru dziedzeru samazināta funkcija.
- virtedzine Virtadziene.
- rulāde Virtuoza pasāža dziedāšanā (parasti koloratūrsoprāna partijās).
- savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.).
- gargarēm Virzoties garām (daudziem, visiem).
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- klīniskais sociālais darbs visbiežāk tiek saprasts kā tiešais terapeitiskais darbs ar indivīdu, pāri, ģimeni vai grupu, lietojot konkrētas psihoterapeitiskās pieejas (piemēram, kognitīvi biheiviorālo, psihodinamisko, sistēmisko ģimenes pieeju), plašākā nozīmē jēdziens dažkārt tiek izmantots, lai apzīmētu sociālā darbinieka mikrolīmeņa praksi kopumā.
- panhipopituitārisms Vispārēja hopofīzes mazspēja, kas izraisa dzimumdziedzeru atrofiju, vairogdziedzera un virsnieru mazspēju; novēro augšanas aizkavēšanos, sekundāro dzimumpazīmju un dzimumtieksmes izzušanu, novājēšanu, hipotensiju, bradikardiju, depresiju u. c.
- furtum Vispārējā nozīmē zādzība; bet senajā Romā vēsturiski mainīgs jēdziens, sākot no veiksmīga kara laupījuma līdz krimināli sodāmiem noziegumiem.
- indie Vispārīgs apzīmējums daudziem un dažādiem elektroniskās mūzikas stiliem jeb noteiktai mūzikas kultūrai (indie pop, indie-rock, indietronics, dream pop, noise pop, lo-fi, math rock, post rock, space rock, sadcore, emo u. c.), kurus vieno vairākas kopīgas iezīmes, piemēram, individualitātes, sava ceļa meklējumi, sadarbība ar nelielām, neatkarīgām ierakstu studijām u. c. (angļu "individual", arī "independent" - "neatkarīgs").
- chill-out Vispārīgs apzīmējums vairāku stilu relaksējošai mūzikai; jēdziens tiek attiecināts arī uz citām jomām, ne tikai uz mūziku.
- kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes; priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
- universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
- sociālā rehabilitācija vispārīgs jēdziens, kas plašā nozīmē ietver visas rehabilitācijas formas un attiecas uz cilvēka sociālās funkcionēšanas uzlabošanu, bet šaurākā nozīmē tiek attiecināts uz specifiskiem rehabilitācijas pakalpojumiem, kā to nosaka normatīvais regulējums konkrētā valstī.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- leksiskā nozīme vispārināts reālijas (īstenības priekšmeta, parādības, dzīvas būtnes, abstrakta jēdziena) atspoguļojums apziņā; to parasti izsaka vārda celms, gramatisko formu maiņa leksisko nozīmi neietekmē.
- geiša Vispusīgi izglītota, profesionāli sagatavota japāņu dziedātāja un dejotāja, kas kavē laiku viesiem, piemēram, tējnīcās, viesībās.
- formula Vispusīgs un precīzs (kāda jēdziena, attiecības, likuma) definējums; īsi izteikts definējums, raksturojums.
- bel canto visu balss reģistru brīva pārvaldīšana, skaistas skaņas, virtuoza melodijas rotājuma (koloratūras) veidošana, _burtiski_: "skaista dziedāšana".
- konnotācija Visu to īpašību un raksturojumu kopums, kas ietilpst kādā jēdzienā, t. i. jēdziena saturs.
- vītiņš Vītītis - mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
- riturnels Vokālajā mūzikā sastopamās instrumentālās starpspēles, kas atkārtojas starp dziedājuma posmiem, apvij tos.
- balss Vokālās mākslas materiāls; skaņu kopums, kas raksturīgs dziedāšanai.
- kora balsis vokālo izpildītāju partiju nosaukums; dažkārt arī kora dziedātāji.
- mofetas Vulkānisko gāzu, sevišķi ogļskābās gāzes izplūdumi dziestošas vulkāniskas darbības pēdējās fāzēs.
- izmeši Vulkānu izvirdumu irdenie produkti (bumbas, lapilli, smiltis, pelni, senāku lavu atlūzas), kas ar sprādzienu spēku tiek izsviesti atmosfērā vai pat stratosfērā.
- Sulamīte Zālamana (Solomona) "Augstajā dziesmā" (Bībele, Vecā Derība) pieminētā noslēpumainā mīļotā.
- lagerheimijas Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Lagerheimia"), elipsveida līdz lodveida vienšūnas zaļaļģes ar nedaudziem sariņiem šūnu galos, retāk vidusdaļā, >10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, kas mīt gk. stāvošu ūdeņu planktonā.
- zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos.
- enteradenīts Zarnu dziedzeru iekaisums.
- infima species zemākais līmenis jēdzienu kārtojumā pēc vispārīguma pakāpes (burtiski "zemākā suga").
- trūdainīte Zemes epitets tautasdziesmās.
- trūdaliņa Zemes epitets tautasdziesmās.
- trūdaļiņa Zemes epitets tautasdziesmās.
- trūduvīte Zemes epitets tautasdziesmās.
- batrahoplastika Zemmēles dziedzera cistas plastiska operācija.
- ranula Zemmēles dziedzera vai tā izvadkanāla retences cista.
- rešņi zemos toņos (rūkt, dziedāt).
- kodolstabs Zemūdens kodolsprādziena radīts dobs ūdens un putu stabs, pa ko eksplozijā radušās karstas augsta spiediena gāzes nokļūst atmosfērā.
- hiposialadenīts Zemžokļa dziedzera iekaisums.
- piena dziedzeris zīdītājdzīvnieku un cilvēka dziedzerorgāns pienu sekrēcijai; krūts dziedzeris.
- ciči Zīdītājiem bērnu zīdīšanas orgāni, kas sastāv no piena dziedzeriem un bērna mutei viegli satverama konveidīga gala.
- viverra Zīdītāju klases dzimtas ("Viverridae") ģints ("Viverra"), plēsējs, tam ir dziedzeris, kas atdala tā saukto cibetu, smaržīgu vielu.
- pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas.
- tauku dziedzeri zīdītāju un cilvēka ādas dziedzeri.
- diferīns Ziede, kas mazina tauku dziedzeru sekretorisko darbību.
- saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem); ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
- proterandrija Ziedu putekšlapu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar auglenīcu drīksnām, kā arī vīriešu dzimuma orgānu agrāka nobriešana daudziem hermafrodītiskiem dzīvniekiem un bezziedu augiem.
- kalada Ziemas saulgriežu ieražu dziesma (Augšzemē).
- kaļada Ziemassvētku dziesmas.
- madjamika Ziemeļu budisma (mahājānas) galvenā filozofiskā skola, kas izveidojās viduslaiku Indijā; neatzīst ārpasaules realitāti, noraida jēdzienisko domāšanu, akcentē intuitīvo atskārsmi.
- suseklītis Zilā zīdene - viengadīga un divgadīga, 30-75 cm gara, bieži sastopama starp labību, sevišķi rudziem, zied no jūnija līdz augustam (medus augs), ziliem, retāk violetiem vai baltiem ziediem.
- ornitomantija Zīlēšana pēc putnu dziesmām, lidojuma u. tml.
- augurijs Zīlēšanas seanss senajā Romā, kurā pēc putnu dziesmām, lidojuma u. tml. tika tulkota dievu griba, īpaši izvēloties nākamā valdnieka amatā stāšanās (inaugurācijas) brīdi.
- simbols Zīme, ko izmanto kādā zinātnes vai tehnikas nozarē jēdzienu, lielumu, darbību, to attiecību apzīmēšanai.
- krenoloģija Zinātne par dziednieciskiem avotiem un avotu floru un faunu.
- pegoloģija Zinātnes nozare, kas pēti avotus, sevišķi dziednieciskus.
- endokrinoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās sekrēcijas dziedzeru uzbūvi, darbību un to darbības traucējumu ārstēšanu.
- teorētisks pētījums zinātniskās izziņas forma, kuras ietvaros, balstoties uz empīrisko pētījumu sniegto materiālu, tiek pilnveidots un attīstīts jebkuras zinātnes jēdzieniskais aparāts, lai arvien vispusīgāk izzinātu esamības lietas, procesus un parādības.
- strongiloze Zirgu invāzijas slimība, ko ierosina "Strongylus equinus" kāpuri, kas lokalizējas aizkuņģa dziedzerī, ierosina tā iekaisumu un sekretoriskās darbības traucējumus.
- zeltzvīgznīte Zivs, kurai ir zeltainas krāsas zvīņas (līdakas pavārds tautasdziesmās).
- fricassee Zobgalīgs nosaukums 16. gs. daudzbalsīgām dziesmām, kurās katra balss dziedāja savu tekstu.
- akrodonts zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
- akrodonta zobi zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
- ABBA Zviedru popgrupa (1972.-1982. g.), nosaukums veidots no dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem, repertuārā melodiskas, ritmiskas dziesmas roka stilā.
- cetija zvirbuļveidīgo kārtas cetiju dzimtas dziedātājputns ("Cettia cetti")
- čipste zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints ("Anthus"), neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi.
- čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas divas bezdelīgu dzimtas ģintis ("Delichon, Riparia"), slaidi dziedātājputni ar mazliet iešķeltu asti, 7 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Bombycillidae") neliels, brūnganpelēks dziedātājputns, 5 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- mizložņputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki putni (masa - 7-15 g) ar tievu, palīku knābi, barojas ar kukaiņiem, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā sastopama 1 suga; mizložņas.
- ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Cinclidae"), neliels putns, mīt pie tekošiem ūdeņiem, 1 ģints, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vārna Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Corvidae"), pie kuras pieder vārnas, kovārņi, krauķi, kraukļi, 26-29 ģintis, 104-112 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
- vārnputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Corvidae"), vidēji lieli putni (garums - 18-70 cm, masa - līdz 1,6 kg), visēdāji, 24-29 ģintis, 104-112 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
- bezdelīgputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli putni (garums - 10-23 cm, masa - 10-60 g), barojas ar kukaiņiem, ko ķer lidojumā, 17 ģintis, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; bezdelīgas.
- vālodze Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Oriolidae"), 2 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vālodžputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Oriolidae"), nelieli (garums - 18-30 cm, masa - 60-200 g), spilgtas krāsas putni, 2 ģintis, 28 sugas, Latvijā 1 suga.
- zīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Paridae"), 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- dzilnīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Sittidae"), nelieli putni (garums - 9,5-19 cm, masa - 15-40 g), 3-4 ģintis, 25 sugas, Latvijā tikai dzilnītis.
- cielavputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 12-22 cm, masa - 12-30 g) ar pagaru asti, 5 ģintis, \~55 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- cīruļputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 12-23 cm, masa - 15-70 g), 15-18 ģintis, 75-82 sugas, Latvijā - 4 ģintis, 4 sugas.
- zīdastputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-22 cm, masa - 60-70 g), barojas ar kukaiņiem un ogām, 5 ģintis, 8 sugas.
- čakstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-36 cm, masa - 22-120 g), raksturīgs āķveidīgi noliekts augšknābja gals, 12-13 ģinšu, 72-80 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- strazdputns Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 17-45 cm, masa - 50-150 g), 23-36 ģintis, \~110 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zīlīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki putni (garums - 10-20 cm, masa - 7-25 g), barojas ar kukaiņiem, arī sēklām, 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 7 sugas.
- stērstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 8-30 cm, masa - līdz 100 g), 133-146 ģintis, \~565 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
- paceplīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 9,5-22 cm), astīti bieži tur paceltu stāvus uz augšu, barojas ar kukaiņiem, izplatīti Amerikā, 15 ģinšu, \~60 sugu, Eirāzijā, arī Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- mušķērājputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (masa - 8-25 g), \~260 ģinšu, >1400 sugu, ko iedala 13 apakšdzimtās, Latvijā konstatētas 4 apakšdzimtas.
- garastīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (masa - līdz 17 g), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
- ķauķputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, sīki un nelieli putni (masa - 5-40 g), barojas ar kukaiņiem, retāk ēd ogas, 58 ģintis, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 23 sugas.
- bārdzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Panurinae"), 3 ģintis, 19 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Turdinae"), pasaulē 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi.
- dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži.
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas zīlīšu ģints suga ("Parus caeruleus"), neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi.
- vītītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus trochilus"), mazs dziedātājputns, gājputns.
- ķauķītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"), neliels dziedātājputns ar olīvzaļu apspalvojumu, 41 suga, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- svirlītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus sibilatrix"), mazs, zaļgandzeltens dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
- erickiņš Zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Phoenicurus"), neliels slaids dziedātājputns ar spilgtu apspalvojumu, 10-13 sugu; Latvijā konstatētas 2 sugas.
- plukšķis zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus"), slaids dziedātājputns ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm (mazākais no meža strazdiem).
- kotings Zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Cotingidae"), gk. mežos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, dažāda lieluma, daudziem ir spilgtas spalvas, 27 ģintis, 79 sugas.
- matainais drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus hottentotus").
- melnais drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus macrocercus").
- raķetastes drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus paradiseus").
- bezdelīga Zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli (ķermeņa masa - 10-60 g), slaidi dziedātājputni ar gariem smailiem spārniem un vairāk vai mazāk šķeltu asti, ligzdguļi, 20 ģinšu, 80 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- ķeģis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ģints ("Acanthis"), nelieli dziedātājputni, 6 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- kaņepītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķeģu ģints suga ("Acanthis cannabina"), neliels dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem.
- dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula pyrrhula"), drukns dziedātājputns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa; parastais svilpis; svilpis.
- zvirbuļputni Zvirbuļveidīgo putnu kārtas apakškārta ("Passeres") jeb dziedātājputni ("Oscines").
- cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni.
- vangačakste Zvirbuļveidīgo putnu kārtas, zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vangidae"), gk. Madagaskarā un tuvējās salās, dzīvo mežos un krūmājos, ķermeņa garums - 12-30 cm, 9 ģintis, 13 sugu.
- bezčaulvēži žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Anostraca"), primitīvi vēži, kuru ķermenis nav ietverts kopīgā čaulā un sastāv no daudziem savstarpēji līdzīgiem posmiem, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; bezčauļi.
- kardināls žubīšu dzimtas dziedātājputniņš ar purpursarkanām spalām; sastopams Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.
- parastais ķeģis žubīšu dzimtas ķeģu suga ("Acantis flammea syn. Carduelis flammea"), neliels, drukns dziedātājputns, mazāks par zvirbuli, lido kompaktos, labi koordinētos bariņos
- zaļžubīte Žubīšu dzimtas suga ("Carduelis chloris syn. Chloris chloris"), neliels dziedātājputns, kura tēviņiem ir raksturīgs zaļgans apspalvojums; rietumu zaļžubīte.
- Užavas Elku liepa žuburaina liepa, kas aug Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas krastā pie Elku strauta ietekas, gan liepai gan strautam piedēvētas dziednieciskas īpašības, liepas dobumā senāk ziedota nauda.
- klonorhoze Žults izvadsistēmas un aizkuņģa dziedzera izvadu helmintoze.
- holangiopankreatogrāfija Žultsvadu un aizkuņģa dziedzera rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- žvadzienis Žvadziens.
dzie citās vārdnīcās:
MEV