Paplašinātā meklēšana
Meklējam augu.
Atrasts vārdos (124):
- augu:1
- Kaugu:1
- augums:1
- augurs:1
- auguts:1
- Klaugu:1
- augulis:1
- augusts:1
- pušaugu:1
- baugurs:1
- bauguve:1
- Dauguli:1
- Dauguļi:1
- daugums:1
- Dauguņi:1
- Kauguļi:1
- Kaugura:1
- Kauguri:1
- kaugurs:1
- Kaugurs:1
- paugurs:1
- rauguļi:1
- Rauguļi:1
- raugums:1
- Zaugupe:1
- žaugule:1
- Žaugupe:1
- žmaugus:1
- augulība:1
- auguļošs:1
- augumāja:1
- augumiņš:1
- augurijs:1
- apaugums:1
- daugulis:1
- daugulis:2
- draugule:1
- džaugums:1
- gaugulis:1
- ieaugums:1
- izaugums:1
- kauguris:1
- Kauguris:1
- noaugums:1
- pauguris:1
- raugulis:1
- saaugums:1
- smaugums:1
- šmaugums:1
- uzaugums:1
- augulieši:1
- augulišks:1
- augulītis:1
- Dauguļeva:1
- Dauguļova:1
- draugulis:1
- garaugums:1
- inaugurēt:1
- paugurājs:1
- pauguriņš:1
- Paugurīte:1
- paugurots:1
- pieaugums:1
- pieaugusī:1
- Šaugunova:1
- augustieši:1
- baugurītis:1
- dailaugums:1
- daiļaugums:1
- daugulieši:1
- draugulene:1
- draugulība:1
- draugulīgs:1
- drauguliņa:1
- draugulīši:1
- drīzaugums:1
- iežmaugums:1
- iežņaugums:1
- izaugumiņš:1
- kaugurieši:1
- Kaugurieši:1
- nošmaugums:1
- pauguraine:1
- paugurains:1
- paugurītis:1
- pieaugušie:1
- pusaugulis:1
- Raugupatis:1
- zempauguru:1
- auguļevieši:1
- augustnieki:1
- aitaugušais:1
- Dauguļupīte:1
- Kaugurciems:1
- Kaugurmuiža:1
- Kaugurupīte:1
- nepieauguši:1
- Paugurciems:1
- paugurveida:1
- pieaugušais:1
- rauguļnieks:1
- staltaugums:1
- augumlielums:1
- augustīnisms:1
- inaugurācija:1
- kupolpaugurs:1
- paugurainība:1
- paugurainums:1
- paugurknābja:1
- paugurmasīvs:1
- paugurvalnis:1
- platopaugurs:1
- punduraugums:1
- starppauguru:1
- augummērītājs:1
- augustīnietis:1
- paugurveidīgs:1
- rauguļkubliņš:1
- paugurbūvnieki:1
- Sanktaugustīne:1
- neoaugustīnisms:1
- trīspaugurzobji:1
- daudzpaugurzobji:1
- inaugurāldisertācija:1
Atrasts vārdu savienojumos (28):
- augu aizsardzība
- Augu aizsardzības centrs
- augu anatomija
- augu apkodumi
- augu barošanās
- augu dzīvesforma
- augu eļļas
- augu embrioloģija
- augu fizioloģija
- augu ģeogrāfija
- augu kaitēkļi
- augu kopa
- augu māja
- augu miera periods
- augu morfoloģija
- augu noteicējs
- augu sega
- augu seka
- augu sistemātika
- augu slimības
- augu tuberkuloze
- augu valsts
- augu valsts miecvielas
- augu ziloņkauls
- bakteriālās augu slimības
- bioloģiski attālas augu formas
- ģeogrāfiski attālas augu formas
- tīra augu eļļa
Atrasts skaidrojumos (5661):
- sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.).
- slāns (liela auguma) slaists, slamāns.
- Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
- Labrenča diena 10. augusts.
- guņs dīna 10. augusts.
- Lelō Mōrys dīna 15. augusts.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- Bērtuļdiena 24. augusts.
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
- astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni.
- cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm.
- relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu.
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
- Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks.
- favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte.
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
- dzelonis Adatveida izaugumi (dzīvniekiem).
- graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem.
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts.
- Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija.
- juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija.
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
- Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
- vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids.
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
- sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai.
- viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem.
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu.
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums.
- palēvene Aizaugusi krastmala.
- sumbra Aizaugusi vieta purvainā mežā.
- ceļvieta Aizaugusi, maz lietota ceļa vieta.
- čūslējs Aizaugusi, purvaina vieta.
- līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā.
- palēne Aizauguša ezera virskārta.
- palēpene Aizauguša ezera virskārta.
- palēpne Aizauguša ezera virskārta.
- palēsts Aizauguša ezera virskārta.
- otoantrīts Aizauss paugura dobuma iekaisums.
- antrektomija Aizauss paugura dobuma sienu izgriešana vai kuņģa vārtnieka ieejas rezekcija.
- antrotimpanīts Aizauss paugura dobuma un bungdobuma iekaisums.
- antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana.
- mastoideocentēze Aizauss paugura punkcija.
- mastoīdektomija Aizauss paugura šūnu izgriešana.
- mastoidotomija Aizauss paugura šūnu vai dobuma pārgriešana.
- drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces.
- atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni).
- izdēdināt Aizkavēt kultūraugu augšanu sausuma dēļ.
- pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
- Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m.
- aizdrīvēt Aizpildot (spraugu), izlabot (ko).
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu.
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
- kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- acacia Akācijas, mimozaugu dzimtas ģints.
- afelandra Akantaugu dzimtas ģints ("Aphelandra").
- fitonija Akantaugu dzimtas ģints ("Fittonia").
- hemigrafe Akantaugu dzimtas ģints ("Hemigraphis").
- hipoeste Akantaugu dzimtas ģints ("Hypoestes").
- justīcija Akantaugu dzimtas ģints ("Justicia").
- pahistahe Akantaugu dzimtas ģints ("Pachystachys").
- tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā.
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus.
- fondu emisija akciju kapitāla pieaugums kādā uzņēmumā, ieskaitot akciju kapitāla fondus vai sadalāmo peļņu.
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m.
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
- alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
- tipoliti Akmeņi ar augu, kustoņu nospiedumiem.
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
- krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē.
- polinoze Alerģiska slimība - siena drudzis, ko izraisa siena putekļi, kā arī vairāku augu ziedputekšņi.
- aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe.
- kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
- gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
- zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
- alksnaine Alksnājs, alkšņu mežs; ar alkšņiem apaugusi vieta.
- alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
- Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu.
- althaea Altejas - malvu dzimtas lakstaugu ģints.
- andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”).
- karstraugs Alus ieraugs, kas iegūts, ieliekot raugu karstā misā.
- drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā.
- alveolektomija Alveolārā izauguma nogriešana.
- algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām.
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
- anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns.
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas.
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
- dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu.
- amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
- hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
- buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- ammofoska Ammofosa veids, kas satur visas trīs galvenās augu barības vielas.
- pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
- intrakapsulārā ankiloze ankiloze no fibrozu vai kaulaudu saaugumiem starp locītavas virsmām.
- kaulainā ankiloze ankiloze, kas rodas, kaulaudiem aizpildot locītavas spraugu.
- ankilopoēze Ankilozes vai saaugumu rašanās.
- spondilolīze Anomālija, kam raksturīgs saauguma trūkums starp skriemeļa ķermeni un loku.
- asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu.
- mikoprecipitīns Antiviela, kas izraisa precipitāciju raugu un sēņu ekstraktos.
- antokiani Antociāni -augu pigmenti, kas nosaka to krāsu.
- antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem.
- hipokonīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs.
- hipokonulīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs.
- parakonīds Apakšējā dzerokļa meziolingvālais paugurs.
- metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs.
- tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs.
- interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā.
- dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi.
- depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
- doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta.
- pimpuris Apaļš izaugums uz koka.
- apalums Apaļš izaugums, veidojums.
- aspirators Aparāts gāzu paraugu noņemšanai.
- klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē.
- mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
- auksanometrs Aparāts, kas mērī augu pieaugumu garumā.
- Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs.
- Iemetēji apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
- Ķiguļi apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
- Sapas apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Gaujmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Grīšļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Miegupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Segļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā.
- Kaugurmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Līči apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Beites apdzvota vieta (viensēta) Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots.
- maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- šlāpraks Apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu.
- pielaikošana Apģērba vai tā atsevišķo daļu pielāgošana un piemērīšana cilvēka augumam tā izgatavošanas, t. i. šūšanas laikā.
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
- Japānas apinis apiņu suga ("Humulus japonicus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
- aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa.
- grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
- augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
- apurs Appurvis, zema, ar zāli apaugusi vieta, kas pavasarī pārklājas ar ūdeni.
- kutiloīds Apretūras līdzeklis no 95,4% ūdens un 4,6% sausnes, gk. augu līmes, tannīna un olbaltumvielām.
- apsājs Apsēm apaugusi vieta.
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
- apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
- darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
- izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei.
- no galvas līdz kājām aptverot visu augumu, viscaur (noskatīt u. tml.).
- integuments Apvalks - sēklaugu sēklaizmetņa sega, kas apņem tā centrālo daļu (kodolu).
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss.
- zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss.
- lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja.
- mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks, veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes.
- apkarot Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību.
- pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
- agronomija Ar augu audzēšanu saistītu lauksaimniecības zinātņu kopums.
- drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas).
- sulīgā barība ar augu šūnsulu un ūdeni bagātu barības līdzekļu grupa (zaļbarība, sakņaugi, skābbarība, arī ūdeņainā barība).
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu.
- dobes Ar celiņiem norobežoti zemes iedalījumi dārzeņu u. c. kultūraugu audzēšanai.
- ciesājs Ar ciesu apaugusi vieta.
- medus rasa ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām
- dzeloņsporas Ar dzeloņveida izaugumiem klātas sporas.
- trasa Ar grīsli apaugusi liela pļava (kas atrodas tālu no mājas meža ielokā).
- grīslains Ar grīšļiem apaugusi vieta.
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
- krūce Ar izaugumiem un celmiem bagāta vieta.
- burbuļsakta Ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta.
- pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- kā svece ar iztaisnotu augumu, stalti, nekustīgi.
- apauga Ar kokiem vai krūmiem apaugusi vieta.
- cerēklis Ar krūmājiem, brikšņiem apaugusi vieta.
- kuitiens Ar krūmiem apaugusi vieta.
- apaudze Ar krūmiem, zāli apaugusi vieta.
- Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
- lazdūne AR lazdu krūmiem apaugusi vieta.
- skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
- čunčure Ar mazām gubām, ar maziem pauguriņiem blīvi klāta pļava.
- stiebraite Ar meldriem un niedrēm aizaugusi neliela sala, vai tāds upes krasts.
- mežaine Ar mežu apaugusi plaša zemiene; ar mežu apaugusi vieta.
- ķilavas Ar mežu apaugusi sala purvā.
- klajs Ar mežu neapaugusi vieta; klajums.
- klajums Ar mežu neapaugusi vieta.
- nezāliene Ar nezālēm apaugusi vieta.
- cers Ar niedrēm apaugusi vieta.
- plācinis Ar raugu cepta baltmaize.
- rādīt priekšzīmi (arī paraugu) ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
- bakstēt Ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.).
- bakstīt Ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
- iepasakāties Ar stāstu stāstīšanu iekļūt draugu lokā, iedraudzēties.
- tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus.
- tralēt ar traļa palīdzību pētīt jūras dibenu, izzvejot augus, dzīvniekus.
- acs Ar ūdeni pildīta vieta aizaugušā ezerā.
- blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus.
- vilnājs Ar vilnu apaugusi vieta.
- zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība; arī zālaugu kopums kādā platībā.
- parudze Ar zāli aizaugušas nelielas pļavas un grāvji ap rudzu lauku (arī šajā laukā).
- apars Ar zāli apaugusi eža apartu lauku vidū.
- dzirvens Ar zāli apaugusi neuzarta vieta.
- pade Ar zāli apaugusi vieta starp tīrumiem vai mežiem.
- mazzālains Ar zāli nabadzīgs, reti saaugusi neliela zāle.
- damakša Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- damākša Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- damakšņa Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- damaksnējs Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- damaksnis Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- damaukša Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas.
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem; no šiem audiem iegūtais materiāls.
- arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs.
- archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns.
- Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m.
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
- hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos.
- hipergigantosoma Ārkārtīgi liels augums, gigantisms.
- vagotājarkls Arkls rušināmaugu vagošanai.
- Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību.
- Amanors armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas nes pirmos jaunā gada augļus (pēc seno armēņu kalendāra tas sākas augustā).
- Spandaramets armēņu mitoloģijā - pazemes valstības gars, arī pati pazemes valstība; iespējams, ka viņam bijušas arī auglības, augu valsts dievības funkcijas.
- nardes Aromātiska viela, ko iegūst no šo augu saknēm.
- citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
- pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs ("Satureja"), ko izmanto par garšaugu; kalnumētras.
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- aroma aromāts, patīkama augu vai citu vielu smarža.
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
- arrovruts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem.
- ererūts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem.
- vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
- fiziomedikālisms Ārstēšana, kurā izmanto tikai netoksiskus augu izcelsmes līdzekļus.
- iezālēt Ārstēt, parasti ar ārstniecības augu novārījumu.
- dekokts Ārstniecības augu novārījums.
- zāļu tēja Ārstniecības augu tēja.
- zāļu sieva ārstniecības augu vācēja, tirgotāja.
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- aracejas Ārumu dzimta - viendīgļlapju augu dzimta ("Araceae"), galvenokārt tropos, >110 ģinšu, >2900 sugu.
- jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
- knifofija Asfodelaugu dzimtas ģints ("Kniphofia"), dekoratīvi, senlaicīgi augi, kas jāaudzē saulainā vietā.
- adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem.
- miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū.
- Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants.
- ascochyta Askohita - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazitē ziedaugu lapās, ierosinot plankumus.
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas.
- dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu.
- hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas.
- diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu.
- lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
- pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu.
- gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas.
- klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
- diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
- īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis.
- sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu.
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
- paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā.
- dzelonis Ass augu epidermas veidojums.
- spina Ass kaula izaugums jeb paugurs.
- durstīklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, dursaklis.
- dursaklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, durstīklis.
- dursteklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis.
- dureklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem.
- šķērszobji Astaino abinieku kārtas dzimta, ķermeņa garums - 8-30 cm, oldējēji, parasti vairojas ūdenī, kāpuriem ir ārējās žaunas, pieaugušie dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās.
- kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
- Ķīnas astere asteru suga ("Callistephus chinensis"), ko Latvijā plaši kultivē kā krāšņumaugu.
- kokcigotomija Astes kaula incīzija un atbrīvošana no saaugumiem.
- Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
- atzala Atāls - pēc nopļaušanas ataugusi zāle.
- smalkne Atauga; arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
- nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
- izlepuškāt Atdalot ar raukni augu daļas, apstrādāt, iekopt (zemi).
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu).
- atsastiepties Atgulties, parasti iztaisnojot augumu.
- metageitnions Atiešu mēnesis, kas atbilst augusta otrai un septembra pirmai pusei.
- reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
- kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē.
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību; neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
- Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu.
- atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu); atmest (galvu).
- cildenā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus augustus").
- apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars.
- kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām.
- atsist Atņemt (draugu vai draudzeni).
- atkantēt Atņemt (iemīļoto, draugu, draudzeni).
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme.
- Atašienes pilskalns atradās Jēkabpils novada Atašienes pagastā, bija 12 m augsts, iegarens smilts paugurs, norobežots ar grāvjiem un vaļņiem, 20. gs. 70. gados pilnīgi norakts.
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns.
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti.
- Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns.
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi.
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā.
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
- kūmoties Atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus.
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
- signālaugi Ātri dīgstošu kultūraugu dīgsti, kuri tālrindsējā norāda rindu atrašanos un virzienu, lai rindstarpas varētu apstrādāt pirms pamatkultūras sadīgšanas.
- Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms.
- Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
- Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Alsviķu kalns atrodas Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagasta ziemeļu daļā, viļņveida morēnas paugurs, garums - 400 m, platums - 250 mabsolūtais augstums - 194 m vjl., relatīvais augstums - \~25 m.
- Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu.
- Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
- Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
- Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms.
- lielais lielakauls atrodas apakšstilba iekšējā malā, tā augšgalā ir divi locītavpauguri, apakšējā galā - iekšējā potīte.
- Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis.
- Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers.
- Priežu kalns atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, paugura garums - 0,4 km, platums - 0,2 km, absolūtais augstums - 165 m vjl., relatīvais augstums - 18-25 m.
- Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri.
- Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem.
- Ugandas–Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm.
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Zebrus paugurmasīvs atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Zebrus ezera ziemeļu krastā, garums — 4 km, platums — 2,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142 m vjl., relatīvais augstums — 60 m.
- Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers.
- Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels.
- Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%.
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
- Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu.
- Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
- Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains.
- Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
- Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien".
- Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m).
- Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis.
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas.
- Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns.
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
- Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
- Eikša ezers atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība — 57 ha, kopā ar salu - 57,3 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 4 m; Eikše.
- Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms.
- Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
- Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers.
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers.
- Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m.
- Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers.
- Rietumaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, starp Austrumindijas grēdu un Austrālijas kontinentu, lielākais dziļums — 6459 m, gultnes reljefs — paugurains.
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi.
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam.
- Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā.
- Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
- Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka.
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
- Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu.
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora.
- Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms.
- Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns.
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms.
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns.
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā.
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
- Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
- Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām.
- Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns.
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
- Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru.
- Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti.
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns.
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten".
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra.
- Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers.
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
- Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers.
- Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers.
- Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe.
- Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis.
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine.
- Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi.
- Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms.
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns.
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu.
- Gorku pilskalns un apmetne atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pilskalns ierīkots paugurā, kura stāvā nogāze pret purvaino apvidu dienvidu un rietumu pusē ir \~20 m augsta, plakums 45 x 25 m, kultūrslāņa dziļums \~1 m.
- Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts.
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
- Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m.
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis.
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši.
- Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments.
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms.
- Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas.
- Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
- Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m.
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
- Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
- Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.).
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības.
- Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti.
- Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m).
- Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas.
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
- Pušas pilskalns I atrodas Pušas ciema austrumu daļā, ir \~10 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~40 x 20 m, ko \~2 m zemāk apliec terase, austrumu nogāzē \~5 m zem tās ir otra terase, apdzīvošanas laiks nav zināms.
- Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m).
- Spruktu ūdenskrātuve atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā, izveidota Rēzeknes upē 1957. g., platība - 153 ha, garums - 5,2 km, lielākais platums - 0,45 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,7 m.
- Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms.
- Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas.
- Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras.
- Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti.
- Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
- Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
- Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
- Brandavu ezers atrodas Rietumkursas augstienē, Jaunpils novada Jaunpils pagastā, 53,4 m vjl., platība - 11,6 ha, garums - 510 m, platums - 340 m, vidējais dziļums - 2,1 m, lielākais dziļums - 5,8 m, eitrofs, dūņu slānis >2 m, aizaugums - 35%.
- Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers.
- Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
- Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%.
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas.
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas.
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
- Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms.
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
- Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem.
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms.
- Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis").
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka.
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms.
- Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns.
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži.
- Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms.
- Kaķīšu pilskalns atrodas Sventes pagastā, \~1 km uz dienvidiem no Kaķīšu mājām, \~10 m augsts neregulāras formas paugurs, plakumam ir noapaļota trīsstūrveida forma (lielākais platums - \~90 m).
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā.
- Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs.
- Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns.
- Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms.
- Aizpurvju senkapi atrodas Taurupes pagastā pie Aizpurvju mājām, mežā (t. s. Čūsku purvā), ierīkoti 3 iegarenos pauguros (augstums - 2-3 m).
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
- Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns.
- Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
- Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases.
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers.
- Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu.
- Zlēku pilskalns atrodas Ventspils novada Zlēku pagastā, ir 5-6 m augsts paugurs ar lēzenām nogāzēm, plakums - \~60 x 30 m, ziemeļrietumu nogāzē 4 m zem plakuma līmeņa ir 9-12 m plata terase, datējums nav zināms.
- Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine.
- Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers.
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi.
- Incēnu kalns atrodas Vidzemas augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, augstums - 265,4 m vjl., relatīvais augstums - 25 m, garums - 2 km, platums - 1 km.
- Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota.
- Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m.
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi.
- Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem.
- Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri.
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem.
- Jurģu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, absolūtais augstums 210,6 m vjl., nogāzes stāvas, rietumu un dienvidu nogāze apaugusi ar kokiem.
- Sērpiņu pilskalns atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā, ir savrups \~36 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm ziemeļu un rietumu pusē, pārējās ierīkotas 2 terases, plakums - 35 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms.
- vidējais paātrinājums ātruma vektora izmaiņa laika vienībā; taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- monadnoki Atsevišķi klinšu pauguri, kas sastāv no relatīvi izturīgāka materiāla un, denudācijas procesā zemes virsai dilstot, paliek kā izciļņi virs vispārīgā virsas līmeņa.
- solitārs atsevišķi koku, krūmu vai dekoratīvu augu stādījumi, kas atšķiras ar izmēriem, formu, krāsu u. c. dekoratīvajām pazīmēm.
- eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas.
- kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums; arī kušķis.
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- sunīši Atsevišķu augu nosaukums tautā: sūriči; suņmēles; ancīši.
- ģimene Atsevišķu augu pēcnācēji augu selekcijā.
- dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
- konkrescence Atsevišķu ķermeņa daļu saaugums.
- relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam.
- sunulēns atsevišķu šķirņu sīka auguma suns.
- retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā.
- atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos.
- cūkas garums attālums no pakauša paugura līdz astes saknei.
- rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
- sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
- antrotimpanisks Attiecīgs uz aizauss paugura dobuma un bungdobumu.
- biparietāls Attiecīgs uz diviem paura kaula pauguriem.
- iniofaciāls Attiecīgs uz pakauša pauguru un ģīmi.
- inioglabellārs Attiecīgs uz pakauša pauguru un mediālo līniju.
- heteromērisks Attiecīgs uz spināliem neironiem, kuru izaugumi sniedzas muguras smadzeņu pretējā pusē.
- monopodija Attīstības anomālija, kopā saaugušas kājas ar vienu vairāk vai mazāk attīstītu pēdu.
- adultisms Attīstības stāvoklis, kāds raksturīgs pieaugušam cilvēkam; pāragra attīstība.
- lēkne Atvars, kam virsū uzaugusi sūnu, zāļu, sakņu kārta.
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi.
- logs Atvere, sprauga (augu audzē).
- ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
- ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
- prokambijs Audi, kas veido jaunas daļas augu orgānos (stublājos, saknēs); šie audi ir pamats primārajiem vadaudiem.
- avaskularizācija Audu apasiņošanas pārtraukšana kādā ķermeņa apvidū, liģējot asinsvadus vai izmantojot žņaugu.
- matrice Audu daļa, kurā atrodas kāds orgāns vai izaugums (zobi, nagi).
- epikondilīts Audu iekaisums ap locītavas virspauguru.
- piedēklis Audu izaugums uz kāda no auga orgāniem.
- kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots.
- tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
- pašaudze Audze, kurā augi ir saauguši paši (bez cilvēka iedarbības).
- kvantitatīvā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē audzes kopējās krājas vidējais pieaugums.
- tehniskā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē noteiktu dimensiju un kvalitātes kokmateriālu vidējais pieaugums audzē.
- kultivēt Audzēt (augus).
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu.
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
- anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām).
- zoofīts Augam līdzīgs dzīvnieks (piem., hidra, aktīnija u. tml.); agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu.
- augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji.
- augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu).
- šķirtvainaglapji Augi ar brīvām, nesaaugušām vainaglapām.
- skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
- indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes.
- akmeņlauze Augi, kas agstu kalnos izveido tā saucamos spilvenaugus; kultivē klinšu dārzos un stāda uz kapiem, audzē arī istabā.
- epifīti augi, kas aug uz citiem augiem, parasti kokiem, nebūdami to parazīti, bet izmantojot šos augus tikai par piestiprināšanās vietu.
- zoofīti Augiem līdzīgi dzīvnieki (piem., hidra, aktīnija u. tml.), kurus agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu.
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
- sēklkopība augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
- simpods Auglis ar vienu nepilnīgi attīstītu kāju vai kopā saaugušām kājām.
- dicefalotorakopāgs Auglis, kam ir divas galvas un saauguši krūškurvji.
- sinkarpijs Auglis, kas patiesībā sastāv no vairākiem kopā saaugušiem auglīšiem.
- notomels Auglis, kura mugurai pieauguši viens vai divi lieki locekļi.
- proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū.
- riekstaugi Augļaugu apakšgrupa, kura ietilpst lazdas un valriekstkoks.
- sīkstādi Augļu koku, ogu krūmu un krāšņumaugu dīgsti, kurus izpiķē tālākai audzēšanai.
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
- sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu dalās) - par augiem.
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
- riezt Augot veidot (augu daļas); riest (1).
- riest Augot veidot (augu daļas).
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- spurainis Augs, kam ir (parasti lieli, asi) izaugumi.
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
- punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
- priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
- ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas.
- eitrofikācija Augsnes bagātināšanās ar barības vielām un attiecīgajam augsnes tipam netipisku augu sugu ieviešanās.
- siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai fāzei un iestrādājot augsnē; zaļmēslošana.
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
- arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
- humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- lobītājs augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar ko apstrādā (loba) augsni 6–14 cm dziļumā pēc graudaugu novākšanas; apstrādā arī papuves un viengadīgos zālājus.
- ecēšana Augsnes virspusējas (3-12 cm dziļas) apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens.
- zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos.
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
- epiderma Augstāk attīstīto augu segaudi; virsmiziņa.
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
- Ormaņu kalns augstākā virsotne Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, absolūtais augstums 165,4 m vjl., relatīvais augstums 86,5 m.
- Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m.
- gjokuro augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām.
- zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
- stēle Augstāko augu centrālais cilindrs.
- fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
- vasas pārveidnes augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
- megasporangijs Augstāko augu orgāns, kurā attīstās megasporas.
- kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
- selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas.
- mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana.
- zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
- etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz.
- spermijs Augstāko augu vīrišķā dzimumšūna - gameta, kam nav kustības orgānu - viciņu.
- mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī.
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
- voltols augsti viskoza ziežeļļa, ko iegūst, minerāleļļas vai augu eļļas apstrādājot ar elektrisko izlādi.
- Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā.
- Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene.
- Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži.
- Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m.
- intussuscepcija augšanā augšanas veids, kad jaunas sīkākas vielas daļiņas novietojas starp agrākām, vidū, nevis virs tām, un dod tilpuma pieaugumu no iekšas.
- hipokonuls Augšējā dzerokļa distālais paugurs.
- hipokonuss Augšējā dzerokļa distolingvālais paugurs.
- parakonuss Augšējā dzerokļa meziobukālais paugurs.
- metakonuss Augšējā lielā dzerokļa ārējais mugurējais (distobukālais) paugurs.
- tritokonuss Augšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs.
- lielais grozītājs augšstilba kaula augšējais paugurs.
- tīklot Augt tīklveidīgi (par augu dalām, parasti par saknēm, zariem).
- staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to dalām).
- ekotops Augtenes vides komplekss, kas ietekmē augu valsti.
- antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
- zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
- bordo šķidrums augu aizsardzības līdzeklis, fungicīds.
- jarovizācijas stadija augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
- hidroponika augu audzēšana bez augsnes barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos, ko periodiski mitrina ar barības vielu šķīdumu.
- celolignīns Augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- veģetatīvā pavairošana augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem.
- gametofīts augu dzimumpaaudze, kas producē dzimumšūnas - gametas.
- ģeneratīvie orgāni augu dzimumvairošanās orgāni.
- augu dzīvesforma augu dzīvības forma — auga (vai augu grupas) ārējais veids, kurā atspoguļojas tā dzīvescikls un pielāgotība vides apstākļiem.
- sinepju eļļa augu eļļa, ko satur, piemēram, sinepju sēklas.
- sikatīvs augu eļļu žūšanas katalizators, ko pievieno pernicai, lakām, eļļas krāsām, lai paātrinātu plēves veidošanos.
- fitoģeogrāfija Augu ģeogrāfija - zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām.
- giberelīni augu hormoni, kas regulē augšanu un attīstību; pirmoreiz iegūti no mikroskopiskas sēnes "Gibberella fujikuori".
- abscīzskābe Augu hormons, kas kavē šūnu augšanu, veicina lapu un augļu nobiršanu, ierosina augu miera perioda iestāšanos.
- leukoplasts Augu hromatofors, sīks plazmas ķermenis augu šūnās, dzīvā to sastāvdaļa, tomēr bez krāsas, un tikai pa daļai gaismā var kļūt zaļš.
- šķiedrviela augu izcelsmes uzturlīdzekļu sastāvdaļas, kas zarnās netiek sašķeltas un neuzsūcas.
- sirds glikozīdi augu izcelsmes vielas, kas stimulē sirds muskuli.
- salizturība Augu izturība pret salnām; atkarīga no augu sugas, šķirnes un attīstības fāzes.
- aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
- augu kopa augu kopums kādā noteiktā teritorijā; fitocenoze.
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- defoliācija augu lapu mākslīga atdalīšana ar defoliantu palīdzību; parasti izmanto, lai atvieglotu mehanizētu ražas novākšanu.
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
- spilvītes Augu matiņi, tievi, bieži dobumoti un caurspīdīgi virsādiņas izaugumi ar vienu vai vairākām šūniņām.
- mikotrofija augu minerālbarošanās ar sēņu micēlija starpniecību; šo augu — mikotrofu — saknes ar sēnēm ir simbiotiskās attiecībās.
- biešu nematode augu nematodu suga, kas, parazitējot biešu saknēs, rada t. s. biešu nogurumu, kad bietes atpaliek augumā, sausā laikā ātri vīst un dzeltē.
- sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi.
- fototropisms augu orgānu augšanas kustības gaismas iedarbībā.
- pašapputes līnijas augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi.
- uzkrājējaudi augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas (saknēs, sakneņos, bumbuļos, gurnos, stumbros, lapās un sēklās).
- tehniskā gatavība augu produkcijas gatavības pakāpe.
- ūdeņu veģetācija augu sabiedrību kopums jūru un okeānu piekrastē, upēs, ezeros, dīķos u. c. ūdenstilpēs.
- aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas.
- akarinoze Augu sakropļojumi, augu pangas un dažādi citi sačervelējumi uz augu, gk. vīnogulāju lapām.
- augājs Augu sega (uz zemes); augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
- luba Augu sega; sanesumu un augu sega, kas - it kā mizas kārta - klāj ūdeni.
- feloderma augu segaudu (peridermas) iekšējais slānis.
- mirmekohorija Augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas).
- mehanohorija augu sēklu izplatīšanās paņēmiens, kad augļi ļoti ātri atveras un sēklas tiek izmētātas (dzeltenajai akācijai, zaķskābenei u. c.).
- ļemenis Augu slānis, kas pamazām pārklāj aizaugušus ezerus, dīķus, upju līčus.
- miltrasa augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās.
- ziedu svītrainība augu slimība, ko ierosina vīrusi.
- plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
- sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
- sīkplankumainība augu slimība, kurai raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām
- fomoze Augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales).
- melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas.
- adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā.
- pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
- kosmopolīts augs augu suga, kas sastopama visā pasaulē dažādās klimata joslās.
- troses serdenis augu šķiedras līne, kas iet trosei pa vidu un nodrošina tai lokanību, palīdz saglabāt formu.
- micela Augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību.
- plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli.
- pārkūdrošanās Augu un augu daļu lēna, nepilnīga sadalīšanās bez gaisa skābekļa piekļūšanas aizaugušos ezeros, purvos un slapjās pļavās.
- lēsa Augu un augu sakņu saaugums.
- glioksilskābe augu un dzīvnieku audu sastāvdaļa; jaunaudzēs un negatavos augļos atrodama sīrupveidīga viela, ko var iegūt reducējot skābeņskābi; lieto kā reaģentu triptofāna noteikšanai.
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem.
- lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi.
- barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- dabiskais kaučuks augu valsts izcelsmes produkts, ko iegūst no hevejas u. c. koku lateksa; dabisko kaučuku plaši izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai.
- Regnum plantarum augu valsts jeb augi.
- ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
- gneti Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu.
- podokarps Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales").
- heliobionts augu valsts un dzīvnieku valsts sugas, kuru attīstībai nepieciešams Saules apgaismojums.
- piena aizstājēji augu, dzīvnieku un mikrobioloģiskas izcelsmes barības līdzekļu maisījums, ko izmanto pilnīgai vai daļējai pilnpiena vai vājpiena aizvietošanai jaundzīvnieku ēdināšanā.
- sušķis augumā īsi un slikti auguši lini.
- Aulacorthum circumflexum augumāju raibā laputs.
- Macrosiphum euphorbiae augumāju zaļā laputs.
- rudzu (arī labības) mēnesis augusts.
- silmēness augusts.
- baltās lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem; šīs apakškārtas kukaiņi.
- lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi.
- lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu.
- ankilotija Auss ārējās ejas aizaugums vai sašaurinājums.
- izstaiga Austrālijas aborigēnu dzīvē - rituāla ekskursija pa neapstrādātām, krūmiem aizaugušām vietām.
- Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
- kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi.
- Tammuzs Babiloniešu un sīriešu augu valsts dievs, kurš mira un atdzima līdzīgi ēģiptiešu Ozīrisam.
- skraustains Bagāts ar mālainiem pauguriem.
- aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
- diplokoki Baktērijas, kurām ir divu kopā saaugušu lodīšu forma; pie tiem pieder gonokoki un pneimokoki.
- augu tuberkuloze baktēriju izraisītas augu slimības; uz slimības skartajiem orgāniem izveidojas raupji uzaugumi - pauguriņi, kuru tukšumus (kavernas) piepilda slimības ierosinātāji; slimība skar bietes, olīvas, ošus un oleandrus.
- zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm.
- sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē.
- sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem.
- sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
- zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām.
- divmāju baldriāns baldriānu suga ("Valeriana dioica"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
- kalnu baldriāns baldriānu suga ("Valeriana montana"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
- nordiskais tips baltā cilvēka antropoloģiskais tips, kamraksturīgs liels augums, iegarena galva, šaura seja, gaiši mati, zilas acis.
- septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes.
- žogvītes Baltā sētvija - ķirbjaugu jeb putras ābolu dzimtas ģints.
- baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs.
- baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas.
- aleurodea Baltblusiņas - kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta.
- čemurainā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum umbellatum"), Latvijā savvaļā sastopama samērā reti, audzē arī kā krāšņumaugu.
- Pemba bambaru tautas mitoloģijā - demiurgs, kas radīja augus un dzīvniekus, kā arī cilvēkus.
- indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna.
- spožais bambuss bambusu suga ("Fargesia nitida"), ko arī Latvijā tirgo kā dekoratīvu augu.
- Jangs Keitens banaru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, viņš radījis sauli, dzīvniekus un augus.
- bangiophyceae Bangiju klase - zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase.
- bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- Adansonia digitata baobabs, kapokaugu dzimtas suga.
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā.
- Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
- NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā.
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
- trofiskie faktori barības vielas, ko organisms saņem ar augu vai dzīvnieku valsts barību.
- solbārs Bārija polisulfīds, ko lietoja augu kaitēkļu un augu slimību izraisītāju apkarošanai.
- basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā.
- Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava.
- teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs.
- koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
- rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu.
- melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
- Baznīcas kalns Baznīckalns Augstrozes paugurvalnī.
- hipotrofija Bērna barošanās traucējumi, kuru sekas ir novājēšana vai masas pieauguma nepietiekamība.
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- atpalicība mācībās bērna vai pieaugušā nosacīta nespēja sekot mācību darbā saviem vienaudžiem objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ.
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
- atgalis Bērns, ar ko pieaugušajiem tīk jokoties.
- turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem.
- ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu.
- priekšlaicīga nāve bērnu un agrīnā vecuma pieaugušo (nereti līdz 60-70 gadiem) pāragra miršana.
- asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- spirants Berzenis - līdzskanis, ko veido vibrējoša gaisa plūsma, kas spiežas caur šauru runas aparāta spraugu.
- pildbetons betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai, plaši izmanto arī pamatu un citu masīvu konstrukciju betonēšanai; sastāv no vāji plastiskas parastā betona masas un akmeņu pildījuma.
- līcieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
- sapieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Sapa" iedzīvotāji.
- kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu.
- kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu.
- māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
- ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots.
- refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
- parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus.
- slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
- līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu; slīkšņa.
- maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- čukšļi Biezi un nekārtīgi saauguši krūmi.
- čukšņi Biezi un nekārtīgi saauguši krūmi.
- adromišus Biezlapju dzimtas augs, sukulents no Dienvidāfrikas, audzē arī istabās kā krāšņumaugus.
- eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus.
- sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni.
- saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugu ģints ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē, Latvijā konstatēta 1 suga.
- saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
- stromulis Biezs, mīksts augu kāts.
- vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu.
- eksaltācija bioelektrisko potenciālu amplitūdas pieaugums kaut kādas iedarbības rezultātā.
- haplodonts Bioloģijā dzīvnieks, kura dzerokļiem nav pauguriņu.
- organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus.
- brokisms Bioloģijas teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku un augu suga noveco un iet bojā tāpat, kā noveco un iet bojā atsevišķs īpatnis.
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
- kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās).
- biogēnie stimulatori bioloģiski aktīvas vielas, kas rodas izolētos dzīvnieku un augu audos organismam nelabvēlīgos apstākļos un veicina dzīvības procesus audos šajos apstākļos.
- biomasa Bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos.
- punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts.
- audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus.
- malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst.
- mizasblakts Blakšu kārtas dzimta ("Aradidae"), sīkas un vidējas (3-10 mm) blaktis, dzīvo zem koku mizas, spraugās, piepēs, pārtiek no augu sulas vai sēņu micēlija; \~750 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu.
- nopakulot Blīvi piepildīt ar pakulām (spraugu).
- punes Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
- puni Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
- bendēt Bojāt, iznīcināt (augus).
- kuiļot Bojāties (par kāpostiem, kam uzmeties bumbuļveida izaugums uz saknēm vai stublāja).
- tekošā bonitāte bonitāte, kas noteikta pēc pēdējo 6-10 gadu vidējā pieauguma.
- ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
- kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami.
- panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos.
- augu morfoloģija botānikas nozare par augu ārējās uzbūves likumsakarībām un formu veidošanās procesiem.
- augu sistemātika botānikas nozare, kas klasificē augus.
- karpoloģija Botānikas nozare, kas pētī augu augļus un sēklas.
- ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
- fitopaleontoloģija Botānikas nozare, kas pētī izmirušo augu fosilās atliekas; tas pats, kas paleobotānika.
- dendroloģija botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
- augu embrioloģija botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
- augu anatomija botānikas nozare, kurā pēta augu iekšējo uzbūvi.
- augu fizioloģija botānikas nozare, kurā pēta dzīvības procesus augos - vielu un enerģijas maiņu, augu barošanos, augšanu, vairošanos, augu kustības un izturību.
- paleobotānika Botānikas un paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu augus un to attīstības vēsturi.
- Cieceres ezera salas botāniskais liegums Brocēnu novadā, valsts aizsardzībā kopš 1923. g., platība - 14 ha, aug 12 diži ozoli (apkārtmērs - >4 m), vairākas aizsargājamu augu sugas.
- Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas.
- šļokāt Bradāt (nomīdot augus, veidojot sliedes).
- strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
- Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis.
- stāvīgs Brašs, stalts, izskatīgs, dižs augumā; brangs, tukls
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
- zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu.
- Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi.
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
- sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem).
- gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas.
- ārkauss Brīvu vai saaugušu augšlapu veidojums, kas atrodas tieši zem kausa vai pat ir saaudzis ar to.
- saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām).
- sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu.
- vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns.
- sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli.
- brūklenājs Brūklenēm apaugusi vieta.
- brūkleņājs Brūkleņu cers; brūklenēm apaugusi vieta; brūklenājs.
- brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem.
- brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
- miemurs Bumbulis pie koka; aizauguša zara vieta.
- kraupa Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā.
- kraupes Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā.
- timpanomastoidīts Bungdobuma un aizauss paugura šūnu iekaisums.
- kulkstēt Burbuļot pa šauru spraugu no trauka, mutuļot.
- kulkt Burbuļot pa šauru spraugu no trauka, mutuļot.
- rānunkuls Burtiski: vardīte; liela augu dzimta dzelteniem ziediem, gundegas, uguns puķes.
- oriģinālpierīkošana Burtu paraugu piegāde lietuvei jauna burtu kolekcijas papildinājuma izgatavošanai.
- apspīlēt Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām.
- nokuiļot Būt par cēloni, ka iznīkst, pārstāj augt (par kāpostu sakņu kroplu bumbuļveida izaugumu - kuili 2).
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
- reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
- pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
- zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
- līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
- nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
- nobirdināt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (augu daļas) - par augiem.
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa ^14^C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās.
- C C~14~ - radioaktīvs oglekļa izotops, kura daudzums augu vai dzīvnieku atliekās ļauj noteikt arheoloģisku objektu vecumu.
- ursolskābe C~30~H~48~O~3~, triterpēnskābe augļu kutikulā un dažu augu lapās; emulsijas līdzeklis farmācijā.
- protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem.
- soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos.
- strofantidīns C23H32O6, kardioaktīvs strofantu un tam radniecīgu augu glikozīdu steroidālais aglikons.
- stigmasterīns C29H48O, fitosterīns, kas atrodams kopā ar citiem sterīniem augu, piem., sojas eļļā.
- pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements.
- kārtaina gaļa cauraugusi gaļa.
- cauraudzīte Cauraugusi gaļa.
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
- Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
- augu māja celtne siltummīlošo augu audzēšanai; arī siltumnīca.
- cementa aktivitāte cementa stiprības pieaugums pēc noteikta cietēšanas laika (pārbauda pēc standartnoteikumiem).
- cementācija Cementam līdzīgu vielu veidošanās; salipšana; saaugumu rašanās.
- pleroma Centrālā daļa augstāko augu sakņu augšanas zonā, kā arī dzinuma galotnes augšanas zonā.
- sadārdzināšanās cenu pieaugums.
- izcirst Cērtot izveidot (kur caurumu, spraugu u. tml).
- laurinskābe CH3(CH2)10COOH, piesātināta taukskābe augu eļļās un spermacetā.
- miristīnskābe CH3(CH2)12COOH, vienvērtīga piesātinātā taukskābe, kas atrodama augu un dzīvnieku taukos.
- pelargonskābe CH3(CH2)7COOH, taukskābe, ko iegūst, oksidējot oleīnskābi; dabā atrodas dažu augu eļļu glicerīdos.
- Cieceris Cieceres ezers Saldus paugurainē.
- paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā; priekšzīmīgs ciemats.
- aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
- piekniebties Cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem).
- kamols Ciešs, parasti apaļš (augu, to daļu) kopums.
- uzskrausts Cieta māla paugurs tīrumā.
- arorūts Ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem.
- epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves.
- rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām).
- dzelksnis Ciets un ass izaugums (augiem).
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals.
- supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai.
- Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs.
- puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība.
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums.
- pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne.
- piretrīns Cilvēkam maztoksisks augu izcelsmes insekticīds, pieskares insekticīds.
- asteskauls Cilvēkam mugurkaula pēdējais segments, kas veidojas no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermeņiem, kas saauguši kopā vienā kaulā.
- elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
- ķerzobis Cilvēks ar šķībi saaugušiem zobiem.
- leptosoms Cilvēks ar trauslu, kalsnēju, astēnisku augumu.
- zaķlūpa Cilvēks, kam ir nesaaugusi virslūpa.
- miglotājs cilvēks, kas apsmidzina augus ar ķimikālijām
- veģetārietis Cilvēks, kas apzināti uzturā lieto galvenokārt augu valsts produktus un pilnībā atsakās no gaļas (bet atkarībā no uzskatiem, var lietot zivis, olas vai piena produktus).
- prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
- laktoveģetārietis Cilvēks, kas uzturā izmanto gk. augu un piena produktus un atsakās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
- kolektors Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
- jūdass Cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus.
- setuks Cilvēks, kura augums mazāks par vidējo.
- tautas attīstība cilvēku brīvību un iespēju paplašināšanas un labklājības pieauguma process.
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- mikrobārkstiņa Cilvēku un dzīvnieku epitēlijšūnu membrānas izaugumi.
- daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus.
- popis Cinis, sūnains pauguriņš purvā.
- popenis Cinis, sūnains paugurs purvā vai slapjā pļavā.
- tenolīze Cīpslas atbrīvošana no saaugumiem.
- meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana.
- grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā.
- regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus.
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
- pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa.
- māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija.
- cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza.
- kadsura citronliānu dzimtas ģints ("Kadsura"), Latvijā 1 sugu reizēm audzē kā krāšņumaugu.
- Japānas kadsura citronliānu dzimtas kadsuru ģints suga ("Kadsura japonica"), ko Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu, bet tā nav ziemcietīga.
- Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām.
- bergamotkoks Citrusaugu augļu koks.
- citronaugs Citruss - divdīgļlapju augu ģints rūtu dzimtā.
- astrobotānika Citu planētu augu valsts pētīšana ar astronomijas metodēm.
- introducēšana Citzemju augu vai dzīvnieku ieaudzēšana vide, kura ir citādi dabas apstākli nekā sākotnējie.
- speķa cūka cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
- penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- acanthaceae Cūknātru rindas akantaugu dzimta.
- strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus.
- brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta.
- kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.
- zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem.
- sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
- selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu.
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
- pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu.
- tetrāde Četras haploīdas augu šūnas - sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā.
- kammilti četru graudaugu milti kama pagatavošanai.
- kama Četru graudaugu milti, tradicionāls igauņu pārtikas produkts.
- čīkstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium") - augs ar gaļīgām lapām un dzeltenzaļiem, baltiem vai gaišsarkaniem ziediem; Latvijā audzē kā krāšņumaugu, retāk savvaļā.
- čūksliena Čūkslājs - sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām aizaugusi, slīkšņaina vieta.
- Fridrihsena čuža čužu suga ("Pentaphylloides x friedrichsenii"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
- galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis.
- polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
- Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini.
- Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa.
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu.
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu.
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini.
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini.
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu.
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu.
- Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini.
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu.
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu.
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines.
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums.
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu.
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem.
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu.
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini.
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu.
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā).
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu.
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu.
- Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu.
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma.
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini.
- Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km.
- Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km.
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu.
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni.
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi.
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni.
- Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km.
- tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
- Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
- Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem.
- Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs.
- Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas.
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus.
- Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene.
- Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas.
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši.
- Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis.
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
- Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri.
- Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība.
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība.
- Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu.
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes.
- Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni.
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas.
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
- Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
- Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas.
- Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi.
- Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas.
- Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas.
- Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte.
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
- Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem.
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas).
- Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole).
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
- Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs.
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas.
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
- Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām.
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas.
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
- Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni.
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
- Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts.
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
- Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas.
- Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas.
- Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis").
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas.
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
- Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni.
- Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas.
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas.
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas.
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu.
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
- Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
- Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes).
- Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu.
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus.
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
- Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis").
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
- Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai.
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
- Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
- Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas.
- Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha.
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
- Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes.
- Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta.
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
- Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas.
- Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu.
- Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams.
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi.
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
- Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
- Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine.
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene.
- Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu.
- klimatiskie resursi dabas resursu daļa; klimatisko elementu kopums, kas lielā mērā ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību, kā arī augu un dzīvnieku valsts raksturu.
- biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika.
- ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
- basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
- bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem.
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- šibļaks Dabisks krūmājs un krūmu mežs Balkānu pussalas dienvidaustrumu daļā, aug uz pauguriem un kalnu nogāzēm, sastāv no augiem, kas dzestrā sezonā nomet lapas.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm).
- usne Dadžu ģints lakstaugu ("Cirsium") senāks nosaukums.
- dailaugums Daiļaugums.
- hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
- pelēkā dakšaste dakšastu ģints tauriņš ("Cerura vinula"), spārnu plētums 55-75 mm, lido no maija līdz augustam, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
- šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
- šķībot Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- līgotnis Daļēji aizaugusi, bet vēl dūksnaina vieta ūdens tilpnes vai purva malā, kas ejot līgojas.
- apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (augus).
- akacis daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera; dzelve.
- izlūkbites Darbabites, kas dravas apkārtnē sameklē ziedošus augus ar nektāru un ziedputekšņiem un ar dejām informē citas bites par atradnēm.
- dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes.
- tēzaurācija Dārgmetālu, monētu un banknošu izņemšana no apgrozības, lai veidotu uzkrājumus, ja gaidāms to vērtības pieaugums vai peļņas gūšana nākotnē.
- piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru.
- parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
- dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu.
- daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
- paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus; arī priekšzīmīga dārzniecība.
- krāšņumdārzs Dārzs, kas ierīkots dekoratīvu augu audzēšanai.
- Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers.
- dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus).
- periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums.
- badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni).
- puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli.
- pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- multipolārs Daudzpolu-; tāds, kam vairāki izaugumi (piem., par nervu šūnu).
- daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija.
- megasporofils Daudzu augstāko augu pārveidojusies lapa, uz kuras attīstās megasporangijs.
- taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas.
- zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
- polikladija Daudzzarainība, nenormāla augu zarošanās pēc to apgriešanas, apgraušanas u. c. ievainojumiem, piem., dzīvžogos.
- Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
- Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka.
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe.
- kupolpaugurs Daugulis - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
- Daugeln Dauguļi.
- Salienas dzirnavezers Dauguļu dzirnavezers Salienas pagastā.
- Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
- Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
- Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums.
- plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
- parafīlijas Dažādas formas sūnu stumbru izaugumi.
- vēzis Dažādas izcelsmes augu slimība.
- ķeburs Dažādi izliekts izcilnis, arī izaugums (kādā virsmā).
- pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas.
- augu sega dažādu augu kopums kādā apvidū.
- dabiskie sveķi dažādu augu un kukaiņu dzīvības procesu produkti, kurus izmanto laku un krāsu rūpniecībā un citur.
- iedzīvotāju pieauguma potenciāls dažādu iedzīvotāju atražošanās komponentu lomas raksturojums iedzīvotāju skaita pieaugumā tā stabilizācijas periodā (stabilo iedzīvotāju modelī).
- tanatocenoze Dažādu mirušu dzīvnieku (arī augu) sakopojumi, no kuriem vēlāk veidojas apbedījumi.
- komposti Dažādu organisko vielu (augu atlieku, kūdras, kūtsmēslu, vircas) sadalīšanās produkts.
- demogrāfiskā efektivitāte dažādu pasākumu un programmu īstenošanas efekts, bieži ģimenes plānošanas programmas efekts vai specifisku kontraceptīvo līdzekļu ietekme uz iedzīvotāju skaita pieaugumu vai samazinājumu.
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai).
- zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene.
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- algas Dažādu zemāku augu nosaukums, kuri aug ūdenī vai miklumā; aļģe.
- principes Dažās augu sistēmās tā sauktas palmas kā īpaša augu rinda.
- filoīds Dažu aļģu lapoņa daļa, kas līdzīga augstāko augu lapai.
- spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
- gametofora Dažu augu (piem., sūnu) daļas, kur veidojas gametangiji.
- zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
- piestiņi Dažu augu apzīmējums.
- pienes Dažu augu baltā sula.
- mētala Dažu augu nosaukumu daļa.
- haptotropisms Dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas.
- apsarme Dažu augu slimību simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
- reotropisms Dažu augu spēja ieņemt noteiktu stāvokli attiecībā pret ūdens kustību.
- kotājs Dažu augu stublājs.
- piens Dažu augu šūnsula baltā krāsā.
- mirmekofilija Dažu augu uzbūves īpatnības, ko izmanto skudras, piem., dobi stublāji ar plānām sienām, kuros tās apmetas uz dzīvi, saldi izdalījumi uz lapām, ar kuriem tās barojas.
- pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī daža citu dzimtu augu sēkla, auglis.
- stolons Dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
- papildbarošanās Dažu kukaiņa attīstības stadija pēc jaunā īpatņa izkūņošanās no kūniņas līdz pieauguša īpatņa stadijas sasniegšanai, kad tas kļūst nobriedis dzimumdzīvei.
- maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
- kappuķes Dažu no Kapzemes (Dienvidāfrikas) ievestu krāšņumaugu nosaukums tirdzniecībā.
- manna Dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā.
- enācijs Dažu paparžaugu lapveidīgs izaugums, kurā notiek fotosintēze.
- metapofīze Dažu skriemeļu augšējo locītavizaugumu zirņveida izaugums.
- damara dažu tropu augu sveķi, ko izmanto spīdīgu laku, linoleja un plāksteru izgatavošanā; damarsveķi.
- plakanzirnis Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti.
- puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm.
- māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām.
- piknocīts Deformēts, sarāvies eritrocīts, reizēm ar adatveida izaugumiem; parasti nelielā skaitā atrodams jaundzimušo asinis; to skaits palielinās hemolītisku traucējumu gadījumā.
- kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām.
- elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu.
- akmeņdārzs Dekoratīvi augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- pundurvistiņa Dekoratīvo vista veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums; šī veida vistas.
- pundurvista Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šī veida vistas.
- fiale Dekoratīvs arhitektonisks elements: piramidāls tornītis, kura noslēgumā atrodas rotājums - t. s. krabji un krusta roze (stilizēti augu motīvi); izmantots gotikas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
- pinakls Dekoratīvs arhitektūras elements: četrstūrains, uz augšu sašaurināts tornītis, kura noslēgumu rotā stilizēti augu motīvi.
- nolīna Dekoratīvu augu ģints ("Beaucarnea"), ko dēvē arī par ziloņkāju.
- limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā.
- pitospora Dekoratīvu augu ģints ("Pittosporum"), mūžzaļi krūmveida augi ar smaržīgiem, baltiem ziediem.
- ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas.
- selenicerejs Dekoratīvu augu ģints ("Selenicereus").
- tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas.
- aponogetons Dekoratīvu ūdensaugu ģints ("Aponogeton"), kuras peldošie augi iesakņojas dīķa dibenā.
- nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem.
- zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas.
- trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēļiem pārsedz ar trešo dēli.
- augulītis Dem. --> augulis.
- augumiņš Dem. --> augums.
- baugurītis Dem. --> baugurs.
- izaugumiņš Dem. --> izaugums.
- pauguriņš Dem. --> paugurs.
- stacionārie iedzīvotāji demogrāfiskais modelis, stabilie iedzīvotāji ar nulles dabiskā pieauguma koeficientu, pastāvot to nemainīgam vecuma sadalījumam.
- mastoidīts Deniņkaula aizauss paugura iekaisums.
- odontoblasts Dentīnrades šūna, osteoblastam līdzīga dentīnu veidotāja šūna zoba pulpā, kurai ir garš diegveida izaugums - Tomsa dentālā šķiedra.
- sīksopkaine Denudatīvs reljefs, ko veido dažādas formas pauguri un to grupas, kas veidojušies pamatiežos, ilgstoši izlīdzinoties senai kalnu sistēmai.
- robežderīgums Derīguma pieaugums, kāds rodas, patērētāja rīcībā esošās preces daudzumu palielinot par vienu vienību.
- stādāmais materiāls dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai.
- fenhilalkohols Dezinfekcijas līdzeklis, ko ieguva no dažu augu ēteriskajām eļļām, izmantots arī medicīnā pret reimatismu.
- kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta.
- ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- gundega Didīgļlapju klases augu dzimta ("Ranunculaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, krūmi, puskrūmi, liānas; Latvijā tikai lakstaugi.
- niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties).
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne.
- rīcins dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga ("Ricinus communis"), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- dadīgt Dīgstot būt par cēloni tam, ka palielinās (augu) daudzums.
- uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām); dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
- germinatio Dīgšana, dīgšanas periods augstāko augu dzīvē.
- dichotomija Dihotomija - zarošanās 2 daļās, garenās ass virzienā, augu stublāja (stumbra) vai kā tml. divžuburaina dalīšanās.
- divveidība Dimorfisms - spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot divas formas; divu formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- divveidīgs Dimorfs - tāds, kas spēj veido divas formas vai pastāvēt divās formās (par dzīvnieku vai augu sugu).
- stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
- vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga.
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene.
- ķeimars Divas kopā saaugušas ogas.
- magnoliāti Divdīgļlapji - plašākā ziedaugu klase.
- dikotilēdoni Divdīgļlapji, segsēkļu augu klase.
- sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos.
- meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos.
- simarubacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, koki un krūmi, kādas 125 sugas 30 ģintīs gandrīz tikai siltākā Āzijā un Amerikā un Madagaskarā.
- sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja.
- halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā.
- lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām.
- malpigiācejas Divdīgļlapju augu dzimta ("Malpighiaceae"), liānas un krūmi tropu mežos, \~60 ģinšu, \~800 sugu.
- magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- loazācejas Divdīgļlapju augu dzimta ar aptuveni 250 sugām, visumā lakstaugiem, gk. D Amerikā.
- goodeniācejas Divdīgļlapju augu dzimta kampānulātu (pulkstenīšu) rindā, zāļaugi, puskrūmi un krūmi, \~250 sugas, gk. Austrālijā.
- stilidiaceja Divdīgļlapju augu dzimta kampanulatu rindā, ar zigomorfiem ziediem, kur to 2-3 putekšlapas saaugušas ar irbuli, lakstaugi un puskrūmi, kādas 120 sugas Austrālijā.
- nimfeācejas Divdīgļlapju augu dzimta ranāļu rindā, ūdens vai purva augi peldošām vai ūdenī iegrimušām lapām.
- podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi.
- ģīmjzieži Divdīgļlapju augu dzimta tubifloru rindā, gk. zāļaugi vai krūmi ar nedalītām lapām, zigomorfiem ziediem.
- kornācejas Divdīgļlapju augu dzimta umbellifloru rindā, koki vai krūmi, no tiem Latvijas florā grimonis.
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
- stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā.
- proteācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi ar ādainām lapām, augšēju sēklotni un krāsainu, vainagveida apziedni, gk. D puslodē.
- guttiferae Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi, retāk lakstaugi, ar sekrētu (pienainas sulas) tvertnēm zaros, lapās.
- juglandācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki ziemeļu mērenā joslā un tropiskā A-Āzijā un Amerikā, gk. ar ēdamiem augļiem.
- saururaceae Divdīgļlapju augu dzimta, lakstaugi purvos ar pamīšus sakārtotām lapām un divdzimumu ziediem bez apziedņa, kas sakopoti vārpās.
- dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
- kariofillācejas Divdīgļlapju augu dzimta, viengadīgi vai ilggadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi veselām pretstatītām, parasti šaurām lapām; nagleņu dzimta.
- tītņaugi Divdīgļlapju augu dzimta.
- spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem.
- semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā.
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
- strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā.
- kolokazija Divdīgļlapju augu ģints "Araceae" dzimtā, tropiskā Āzijā.
- parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai.
- nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus.
- kēlastrs Divdīgļlapju augu ģints "Celastraceae" dzimtā, tropu un subtropu krūmi.
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
- nyssa Divdīgļlapju augu ģints "Nyssaceae" dzimtā, ka pieder mirtifloru rindai, 6 sugas.
- pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā.
- minusops Divdīgļlapju augu ģints "Sapotaceae" dzimtā, kokaugi, \~160 sugas tropos.
- nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas.
- peganum Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, puskrūmi, 6 sugas Vidusjūras zemēs.
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi.
- stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu.
- platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains.
- obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē.
- podophyllum Divdīgļlapju augu ģints bārbalu dzimtā ("Berberidaceae"), lakstaugi, 5 sugas, Ziemeļamerikā un mērenā Āzijā.
- ochroma Divdīgļlapju augu ģints bombakāceju dzimtā, tropiskās Amerikas koks ar visai čauganu koksni, ko lieto kā korķi un izolācijas materiālu.
- glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene.
- protium Divdīgļlapju augu ģints burserāceju dzimtā, 50 sugas siltākā Amerikā.
- scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos.
- dorema Divdīgļlapju augu ģints dienvidos, no atsevišķām sugām iegūst amonjaka gumiju, ko lieto dažādu plāksteru pagatavošanai.
- sapium Divdīgļlapju augu ģints euforbiaceju dzimtā, koki vai krūmi, kādas 95 sugas gk. tropos.
- limnanthemum Divdīgļlapju augu ģints gencianu dzimtā, ūdens vai ložņīgi purva augi, \~20 sugu tropu un subtropu apgabalos.
- sarcocaluon Divdīgļlapju augu ģints geraniaceju dzimtā, ar 6 sugām Dienvidāfrikas tuksnešu apgabalos.
- tideja Divdīgļlapju augu ģints gesneriaceju dzimtā, siltumnīcu ziedaugs ar gumveida saknēm, sulotiem, spilviņām pārklātiem stublājiem.
- murogas Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, 7 sugas mērenā joslā, Latvijā 1 suga, sīks līdz 11 cm augsts viengadīgs augs.
- čamarags Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, visas sugas narkotiski indīgi augi (sevišķi zemes stumbri un apakšējās lapas).
- pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās.
- cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā.
- stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos.
- lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene.
- odontospermum Divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē.
- momordica Divdīgļlapju augu ģints ķirbju dzimtā, kāpelētāji vai gulus lakstaugi ar koši krāsainiem vai dzeloņainiem augļiem.
- nectandra Divdīgļlapju augu ģints lauru dzimtā, koki tropu Amerikā, \~90 sugu.
- pogostemon Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gandrīz kārtnu ziedu vainadziņu, 30 sugas siltākā Āzijā.
- satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras.
- argemone Divdīgļlapju augu ģints magoņu dzimtā Meksikā; vairākas sugas krāšņumaugi.
- malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās.
- psidium Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, ap 100 sugas, gk. krūmi, tropu un subtropu Amerikā.
- melaleuca Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, sīki koki vai arī krūmi, ap 100 sugu, gk. Austrālijā.
- jambukoks Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, tuva ģintij "Eugenia".
- pimenta Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, vienmēr zaļi kokaugi, 5 sugas Karaibu jūras zemēs.
- shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu.
- scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
- lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem.
- kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem.
- pachyrrhizus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 2 sugas tropu Amerikā un Āzijā.
- myroxylon Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, dažas sugas dod balzamu.
- psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
- tetragonolobus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, lakstaugi ar ziediem lapu padusēs un cilindriskām pākstīm, 7 sugas.
- tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu.
- soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā.
- parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki.
- sibbaldia Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, platkājiņiem līdzīgi augi, kādas 7 sugas, gk. Āzijas ziemeļos un kalnos.
- kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā.
- santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā.
- sideroxylon Divdīgļlapju augu ģints sapotaceju dzimtā, koki ar veselām lapām, sīkiem ziediem un ogām, kādas 100 sugas tropos ar visai cietu koksni.
- simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos.
- nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu.
- dorstenija Divdīgļlapju augu ģints, Amerikas un Āfrikas zāļaugi ar asi vircotu sakni, ko lieto kā svīdēšanas līdzekli un pret čūsku kodumiem.
- duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu.
- kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni.
- serjania Divdīgļlapju augu ģints, koka liānas Dienvidamerikas tropos, kādas 170 sugas, vairākas dod vietējiem iedzīvotājiem zivju indi.
- terminalia Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām, zaru galos sakopotām lapām, sīkiem zaļiem un baltiem ziediem vārpās un olas vai bumbiera veida augļiem kauleņiem, 150 sugas tropos.
- tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām.
- shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā.
- moringa Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ar 2-3-kārt nepārī plūksnotām lapām un garu pākstij līdzīgu augli pogaļu, sastopams Ziemeļāfrikā, Arābijā un Austrumindijā.
- dipterocarpus Divdīgļlapju augu ģints, lieli tropiskās Āzijas koki, daudzas sugas dod no urbumiem sveķus un balzamu.
- karikācejas Divdīgļlapju augu ģints, nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- goldfussia Divdīgļlapju augu ģints, neliels krūms, mūžam zaļām, pretstatītām ovālām lapām ar smailiem galiem.
- tabernaemontana Divdīgļlapju augu ģints, tropu koki un krūmi, to starpā ir piena koks un vairākas sugas, kas dod gutaperču.
- ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- kārklaugi Divdīgļlapju augu rinda ("Salicales"), koki un krūmi ar veselām pamīšām lapām, bezapziedņa ziediem ar 2 vai daudz putekšlapām.
- geraniāles Divdīgļlapju augu rinda ar gk. piecskaitļa ziediem, ar augšēju sēklotni.
- opuntiales Divdīgļlapju augu rinda ar vienīgu dzimtu, kaktusiem.
- parietāles Divdīgļlapju augu rinda kārtniem, retāk arī nekārtniem ziediem, parasti divdzimuma ar divkāršu, parasti piecskaitļa apziedni, ap 30 dzimtu gk siltākos un tropu apgabalos.
- kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā.
- plantaginales Divdīgļlapju augu rinda, kopziedlapaiņi, tikai viena, ceļmalu lapu dzimta, lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, ar 3 ģintīm, >220 sugu.
- ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
- terebinthales Divdīgļlapju augu rinda.
- hortenzija Divdīgļlapju klases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Hydrangeaceae"), nelieli koki, krūmi vai krūmveida liānas, 17 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
- raflēzijaugi Divdīgļlapju klases aristolohiju rindas dzimta, parazītiski tropu augi, kas aug gk. piesūkušies citu augu saknēm.
- gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
- gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
- kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
- melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu.
- akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu.
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
- kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi).
- neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
- vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
- vistene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Empetraceae"), kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem, 9 ģintis, 9 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- dievkrēsliņš Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Euphorbiaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi (Latvijā tikai lakstaugi).
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
- naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
- roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās.
- trompetvīns Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Campsis"), Latvijā 2 sugas audzē kā dekoratīvus augus; kampsis.
- ekremokarpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Eccremocarpus"), Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- parotija Divdīgļlapju klases burvjlazdu dzimtas ģints ("Parrotia"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai.
- kalofila Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tējasaugu rindas asinszāļu dzimtas ģints ("Calophyllum").
- kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas.
- binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija.
- pulkstenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Campanulaceae"), lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, \~40 ģinšu, 800 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 11 sugas; Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- riekstkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas.
- rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas.
- ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu.
- abēlija Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Abelis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- djērvilas Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Diervilla"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- dipelta Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Dipelta"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
- tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
- sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem.
- salpiglose Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas ģints ("Salpiglossis"), kuras 1 sugu Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
- taurespuķe Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas suga ("Salpiglosis sinuata"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu; jomoto salpiglose.
- krasula Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas biezlapjaugu dzimtas ģints ("Crasula"), ko Latvijā audzē telpās.
- eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes.
- jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās.
- kampešs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas cezalpīniju dzimtas ģints ("Haematoxylon").
- indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki.
- evodija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Evodia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
- skimmija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Skimmia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
- anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
- zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu.
- čemurvīns Divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints ("Ampelopsis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus.
- gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs.
- dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
- platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
- daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu.
- Kurtoša ezeri divi ezeri Feimaņu pauguraines ieplakā, Rušonas pagastā, 151 m vjl., \~400 m viens no otra, abpus Kurtoša ciemam.
- Asūnes ezeri divi ezeri Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., eitrofi.
- diplopāgs Divi saauguši, vienādi attīstīti dvīņi, kuriem viens vai vairāki dzīvībai svarīgi orgāni ir kopīgi.
- syncephalus Divkāršs izkropļojums, kurā sakarā ar attīstības traucējumiem dvīņi saauguši galvas, kakla un pa daļai vidukļa apvidū.
- divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna.
- fruktidors Divpadsmitais mēnesis (no 18.-19. augusta līdz 17.-18. septembrim) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
- drozofila Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas ģints ("Drosophila"), kukainis, kas gk. pārtiek no augu sulas, \~1000 sugu.
- hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana.
- potbastards Divu atšķirīgu augu krustojums potēšanas ceļā.
- sinkrēcija Divu iekaisušu serozu virsmu saaugums vai salipums.
- žākļveida zars divu līdzīga izmēra zaru saaugums, kas veidojas gk. lapu kokiem (kļavai, ievai, blīgznai, augļu kokiem), bet nav stiprs, tāpēc slodzes ietekmē viena daļa nolūst.
- konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā.
- dvīņkristāli Divu viendabīgu kristālu saaugums pēc noteiktiem likumiem.
- dizainparaugu starptautiskā reģistrācija dizainparaugu reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1925. gada 6. novembra Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada 2. jūlija Ženēvas aktu vai citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju.
- Lokarno klasifikācija dizainparaugu starptautiskā klasifikācija.
- Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri.
- Ķīvmeža dižakmens dižakmens Ventspils novada Piltenes pagastā, mežā, viens no 10 lielākajiem dižakmeņiem Latvijā, garums - 6,35 m, platums - 4,35 m, augstums - līdz 2,8 m, apkārtmērs - 17,5 m, lielākā daļa atrodas virs zemes un ir apaugusi ar sūnām.
- kundzīte Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaugusi meita.
- onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis.
- staltaugums Dižens, stalts augums.
- grīslis Doņaugu dzimtas ("Juncaceae") doņu ģints ("Juncus").
- skrule Draiska pusaugu meitene.
- tējot Draudzīgi pasēdēt draugu pulkā, arī dzerot tēju.
- philia Draugu mīlestība, tuva draudzība.
- pārvadājamā drava drava, kas vienā sezonā (vienreiz vai vairākreiz) tiek pārvesta citā vietā, lai tuvinātu savvaļas nektāraugu platībām vai sekmētu kultūraugu apputeksnēšanu lielās platībās.
- Aizdrikšņu ezers Driksnis, ezers Aronas paugurlīdzenumā, Ļaudonas pagastā.
- piedrīvēt Drīvējot piepildīt (plaisu, spraugu, caurumu).
- damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas.
- pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega.
- drudišu Drudišu maize - maize no linsēklām un garšaugu pārpalikumiem.
- dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
- Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem.
- jumis Dubultauglis, dubultvārpa, pa pārim kopā saauguši augi.
- sutnājs Dūkstaina, ar zāli apaugusi, bet ziemā neaizsalstoša vieta.
- ragainais dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps auritus”), drukns ūdensputns ar samērā strupu knābi un paresnu kaklu, Latvijā dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, gājputns.
- laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns.
- izdurt Durot iznīcināt (parasti augus).
- izdurstīt Durstot iznīcināt (parasti augus).
- pusdienziede Dvdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Aizoaceae syn. Mesembryanthemaceae"), krūmi, puskrūmi un lakstaugi, gk. Dienvidāfrikā, Austrālijā, \~150 ģinšu, 1200-2500 sugu, dažas sugas kultivē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- Siāmas dvīņi dvīņi, kas kādā ķermeņa daļā saauguši kopā; dažkārt tiem ir kopīgi orgāni, asinsrites sistēma u. tml.
- somatopāgs Dvīņi, kas saauguši kopā vidumu apvidū.
- psodīms Dvīņu kroplība, kad abi dvīņi saauguši jostasvietā.
- kraniopāgs Dvīņu kroplība, kurā dvīņu galvaskausi saauguši kopā.
- heteropāgs Dvīņu kroplība, kurā nevienāda lieluma dvīņi saauguši savā starpā ar vēdera priekšējo sienu.
- ksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi saauguši šķēpveida izauguma apvidū (līdz nabai).
- sternoksifopāgija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula ķermeņa un šķēpveida izauguma apvidū.
- iliotorakopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši ar ribeņa un vēdera sānu apvidiem.
- iliopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši zarnu kaula apvidū.
- cefalotorakopāgs Dvīņu kroplis ar saaugušām galvām un ribeņiem.
- morīns Dzeltenā augu krāsviela; flavona derivāts.
- luteolīns Dzeltena augu krāsviela.
- antohlors Dzeltena krāsviela (pigments), ko satur augu šūnu sula, galvenokārt ziedu vainaglapās, retāk - augļos un lapās (rudenī).
- ksantofills Dzeltenā krāsviela augu lapās; ksantofils.
- hromoplasti Dzeltenas vai sarkanas plastīdas augu šūnu protoplazmā.
- tetrametiltiuramdisulfīds Dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai; TMTD.
- astaksantīns Dzeltens karatinoīds pigments, atrodams dzīvnieku un augu organismos.
- Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
- kalnu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis.
- ferruminatio Dzelzs rokas piemetināšana statujai: akcesijas (pieauguma) gadījums romiešu tiesībās.
- kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
- dzērvenājs Dzērvenēm apaugusi vieta.
- oligotrofiskais ezers dziļš ezers ar dzidru ūdeni, nabadzīgu augu un dzīvnieku valsti, maz barības vielām un planktona.
- apakšdzimta Dzimtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- ritualizēts homoseksuālisms dzimumsakari starp viena dzimuma personām, visbiežāk pieaugušiem vīriešiem un zēniem, iniciācijas rituālu laikā.
- galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos.
- Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš.
- dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
- sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes; mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
- oligofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto nedaudzu sugu augus vai dzīvniekus.
- eirifāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku un augu valsts produktiem; visēdāji.
- kaitnieks Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu; kaitēkļi.
- kaitēklis Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
- pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma; atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
- konkurents Dzīvnieks, augs, kas sacenšas ar kādu citu dzīvnieku, augu dzīvības vai uztura dēļ; konkurences (3) dalībnieks.
- ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi vai ragveida izaugumi.
- veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
- tafocenoze Dzīvnieku (arī augu) kopums apbedīšanas sākotnējā stadijā, pirms to mineralizēšanās.
- bada vilna dzīvnieku trūcīgas ēdināšanas dēļ izveidojušies vilnas matiņi ar iežņaugumiem, kas nav piemērota tekstilrūpniecībā un vilnas izstrādājumiem.
- dzīvā daba dzīvnieku un augu kopums.
- reliktu formas dzīvnieku un augu sugas, kas saglabājušās no senākiem laikiem.
- protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
- hromatīns Dzīvnieku un augu šūnu kodola viela, kas veido hromosomas.
- izrakteņi Dzīvnieku vai augu fosilijas, kas atrodas zemes garozā.
- protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
- gameta dzīvnieku vai augu organismu dzimumšūnas; apaugļošanās procesā divas pretēju dzimumu šūnas saplūst.
- acidofilija Dzīvnieku vai augu organismu šūnu un audu spēja saistīt skābas krāsvielas.
- suga Dzīvnieku vai augu šķirne.
- karioplazma Dzīvnieku vai augu šūnas kodola protoplazma.
- centrosoma Dzīvnieku, arī dažu augu šūnu kustību organoīds, kas parasti atrodas plātnīškompleksa zonā.
- organiskās atliekas dzīvnieku, augu atliekas.
- parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte.
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
- hurma Ebenu rindas ebenu (ebenaugu) dzimtas ģints ("Diospyros"), 200-500 sugu, kas izplatītas gk. Āzijas dienvidos.
- noecēt Ecējot apstrādāt (augus).
- izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
- pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg.
- Nefertums Ēģiptiešu mitoloģijā - augu valsts dievs, kuru pielūdza galvenokārt Memfisā.
- sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu.
- Eikša Eikša ezers - atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 4 m; Eikše; Eikšu ezers.
- rēde Eja starp kalniem un kokiem apaugušiem pauguriem, arī starp kāpām.
- reņģe Eja starp kalniem un kokiem apaugušiem pauguriem, arī starp kāpām.
- sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
- nobiru sēnes ekoloģiska sēņu grupa, kura attīstās meža zemsegā, tās noārda un mineralizē meža zemsegā nonākušās augu nobiras — koku lapas (skujas), zarus, mizu, kā arī lakstaugu atliekas.
- dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas.
- reizulis Ekonomikas zinātnē - pieņēmums, ka ieguldījumi, piem., jaunā ražotnē, stimulēs arī nacionālā ienākuma pieaugumu, kas vairākkārt pārsniegs sākotnējo ieguldījumu.
- akseleratora teorijas ekonomiskās augšanas teorijas, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka katrs ienākuma vai produkcijas pieprasījuma pieaugums vai samazinājums izraisa relatīvi lielāku investīciju pieaugumu vai samazinājumu.
- ekzīna Eksīna - ziedaugu ziedputekšņu ārējais apvalks.
- dendrotrons Eksperimentāla iekārta kokaugu dzīvības norišu pētīšanai maināmā vidē.
- fitofāgija ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids, kurā augēdāji barībā atkārtoti izmanto daudzgadīgo augu virszemes daļas.
- kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
- elektrokultūra Elektriskās enerģijas pielietošana augu attīstības veicināšanā, radot elektrisko lauku gaisā ap augiem vai zemē, mēģinot attīstīt augu saknes.
- tahiritmija Elektroencefalogrāfijā smadzeņu normālo viļņu biežuma pieaugums līdz 15-20 viļņiem sekundē.
- skenējošais elektronmikroskops elektronmikroskops, kurā elektronstaru kūlis, skenējot paraugu no punkta uz punktu, izraisa sekundārā kūļa emisiju, kas veido attēlu uz monitora fluorescējošā ekrāna; ar to var iegūt trīsdimensiju attēlu.
- Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m.
- cilts Elites augu pēcnācēji, kas selekcionēti vairākās paaudzē.
- olekranons Elkoņa paugurs.
- oktilaldehīds Eļļa ar augu smaržu CH3(CH2)6CHO, atrodama dažās ēteriskās eļļās, vai iegūstama mākslīgi oksidējot oktilalkoholu.
- karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā.
- spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
- epidermoma Epidermas izaugums, piem., kārpa.
- tīklērce Ērču kārtas dzimta ("Tetranychidae"), sīka ērce (garums - līdz 0,8 mm), kas sūc augu sulu, (parasti) veidojot sūkumu vietās tīklojumu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi.
- Lugažu kauja Ērģemes kauja 1560. g. augustā.
- eriocaulaceae Eriokaulonaugu dzimta.
- akantrocīts Eritrocīts, kuram ir ģenētiski nosacītas formas izmaiņas, kas izpaužas kā dzeloņaini citoplazmas izaugumi.
- ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās.
- Kalifornijas ešolcija ešolciju suga ("Eschscholtzia californica"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu.
- Fuflunss etrusku mitoloģijā - augu valsts un auglības dievība, tiek identificēts ar grieķu Dionīsu un romiešu Silvānu.
- Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m).
- līkšņājs Ezera gabals, kam pāri pāraugusi pļava.
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis).
- Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%.
- Svātūnes ezers ezers Adzeles pacēlumā, Baltinavas pagasta dienvidu daļā, 107,4 m vjl., platība - 36 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 11,3 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Jorzavas ezers; Svētūnes ezers.
- Sprogu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Balvu novada Vīksnas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 55,9 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,8 m, lielākais dziļums — 7,4 m, sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — 5 %; Sproģu ezers.
- Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%.
- Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers.
- Indzeris Ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers.
- Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers.
- Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers.
- Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers.
- Bērtiņu ezers ezers Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5,9 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~300 m.
- Ilgājs Ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers.
- Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits.
- Ķikuru ezers ezers Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība — 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs — \~500 m, dziļums — 3,3 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Kukuru ezers.
- Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers.
- Baļotes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Jēkabpils novada Kūku pagastā 8 km uz ziemeļaustrumiem no Jēkabpils, 96,4 m vjl., platība - 149,2 ha, garums - 2,4 km dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, platums - līdz 1 km, dziļums - līdz 4,2 m; Stirnas ezers; Stirnezers; Stirniņas ezers; Stirnu ezers.
- Vadzols Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers.
- Driksnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers.
- Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers.
- Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
- Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers.
- Starpezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers.
- Dibenezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers.
- Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš.
- Melnezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers.
- Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers.
- Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā.
- Timsenis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers.
- Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
- Auciema ezers ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, 54,6 m vjl., platība — 41 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,45 km, vidējais dziļums — 1,9 m, eitrofs ezers, 15% platības aizņem niedrāji.
- Driškins Ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 60,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 370 m, lielākais dziļums - 5 m, eitrofs, daļējs aizaugums, dibenā dūņas; Driškina ezers; Drišķu ezers.
- Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers.
- Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers.
- Šilovkas ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 132,6 m vjl., platība — 81,5 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 13,0 m, eitrofs, aizaugums — niecīgs; Rožlauku ezers; Rožlaukuma ezers; Silavs; Silovka ezers.
- Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers.
- Dervanišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, 120,4 m vjl., platība — 68,7 ha, garums 2,2 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, aizaugums — \~13%; Ustankas ezers; Ustaukas ezers.
- Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers.
- Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers.
- Abiteļu ezers ezers Augšzemes augstienes austrumu daļā, Skrudalienas pagasta austrumu malā, 155,7 m vjl., platība - 97,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 3,4 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - \~20% platības, 2 salas; Abiķeļu ezers; Obiteļu ezers; Obiceļu ezers; Koļesņikova ezers.
- Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers.
- Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers.
- Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers.
- Skujenes ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Šēderes pagastā, 148 m vjl., platība — 10,1 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — \~30%; Skujiņas ezers.
- Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis.
- Viesītes ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, dziļā subglaciālā iegultnē, Viesītes novada Viesītes pagastā, 94,8 m vjl., platība — 232 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,9 m, lielākais dziļums — 20 m, eitrofs.
- Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs.
- Krīgānu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Rites pagastā, 85,3 m vjl., platība - 61,5 ha, garums - 1,55 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs ezers, aizaugums - 80%.
- Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers.
- Vīķu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļaustrumu malā, Sēlpils pagastā, 76,8 m vjl., platība — 85,4 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,7 m; Vīķezers.
- Kumbuļu ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 145 m vjl., platība — 41,4 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, aizaugums — 70%, sapropeļa iegulas; Kumbules ezers.
- Ugarinka Ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers.
- Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers.
- Sila ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 146,3 m vjl., platība - 262 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,8 m, eitrofs, ar aizaugušiem līču krastiem.
- Šengeidas ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 150,0 m vjl., platība — 59,8 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,7km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Ezerenes ezers; Senheidas ezers; Šēnheidas ezers.
- Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers.
- Baltezers Ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Cieceres pagastā, 121,5 m vjl., platība - 35 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,7 m, lielākais dziļums - 17,8 m, eitrofs ezers, aizaugums - 10-15%; Baltais ezers.
- Veiķenieku ezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu pagastā, 66,4 m vjl., platība - 28,0 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels.
- Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers.
- Zebrus ezers Ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Dobeles novada Bikstu pagastā, 86,5 m vjl., platība - 412 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 1,75 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs; Zebras ezers; Zebres ezers.
- Lielauces ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, 100,8 m vjl., platība — 372 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs ezers, aizaugums — 40%, iztek Auce, ezers ietilpst dabas liegumā “Vīķu purvs”.
- Ķerkliņu ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 101 m vjl., platība — 50 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 32 m, eitrofs, aizaugums — 10%.
- Ušurs Ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers.
- Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs.
- Laukezers Ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers.
- Sāvienas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, 104,2 m vjl., platība — 57,9 ha, garums — 2,3 km, platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums 10%.
- Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune.
- Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers.
- Narača ezers ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas.
- Nampo salas ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas.
- Pēterēnu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, stipri aizaugusi dzelvīte Sudas purvā.
- Iļzeits ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā pie Pauliņiem, platība - 14,1 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~350 m, lielākais dziļums - 3,9 m; Ildzis; Ilza ezers; Paulānu ezers.
- Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā, platība - 21 ha, garums - \~1,1 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Ildzis; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers.
- Kaļveits Ezers Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, platība - 33,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs, aizaugums 17%; Kalvišu ezers; Kalvīšu ezers.
- Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Kombuļu pagastā, platība - 18,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 14 m; Ildzītis; Ilzes ezers.
- Iļdzeits Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie Šķipiem, platība - 12,8 ha, lokveida, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ildzis; Ildzas ezers; Ilza ezers.
- Galšūns Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers.
- Dorotpoles ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 131,8 m vjl., platība - 37,8 ha, garums - 1 km, platums - līdz 400 m, lielākais dziļums - 12,2 m, galamorēnas sprostezers, eitrofs, aizaugums - 9%; Sila ezers.
- Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers.
- Ildza ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā pie Bogdāniem, platība - 26 ha, garums - \~1,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,9 m; Ildze; Ildzis; Ilzas ezers.
- Kulis Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 148,6 m vjl., platība - 35,8 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 nelielas salas, eitrofs, aizaugums - 5%: Kuļu ezers; Kūļu ezers.
- Kairīšu ezers ezers Dagdas paugurainē, Svariņu pagastā, 175,7 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 8,1 m, eitrofs, aizaugums 9%; Kairišu ezers; Zamborovas ezers.
- Balts Ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers.
- Sepenes ezers ezers Embūtes pagastā, 88,1 m vjl., platība — 67 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs, aizaugums — 60%; Sepes ezers.
- Lielais Dūbuļs ezers Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 144 m vjl., platība - 27,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 5 m, lielākais dziļums - 30,4 m, eitrofs, aizaugums - 20%; Dubeļka ezers; Dubuļka ezers; Duboļezers; Dūbuļezers; Dubuļu ezers; Lielais Dubuļkas ezers.
- Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers.
- Stupānu ezers ezers Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 152 m vjl., platība — 32,0 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 2,5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — 10%; Kavčaru ezers.
- Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers.
- Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers.
- Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis.
- Plaužu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 57 m vjl., platība — 13,6 ha, garums — >0,5 km, lielākais platums — \~0,4 km, lielākais dziļums — 6 m, eitrofs, aizaugums — 25%; Plaudis; Plaudes ezers.
- Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks.
- Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums.
- Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers.
- Mazezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa ziemeļu malā, Dikļu pagastā, 77,2 m vjl., platība - 62,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,75 km, lielākais dziļums - 2,8 m; Dauguļu Mazezers.
- Sārumezers Ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums.
- Gardaunis Ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers.
- Jersikas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Jersikas pagastā, 94 m vjl., platība — 41 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 6%, dibens dūņains; Dimanta ezers; Dimantu ezers.
- Tīdu ezers ezers Kalvenes pagastā, 103,2 m vjl., platība - 30,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, aizaugums - neliels.
- Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers.
- Borauga Ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 22,5 ha; Dauguļu ezers.
- Ustubnīks Ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 145,4 m vjl., platība - 17 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 12,2 m, aizaugums - \~15%; Uztupnieku ezers; Ustubņiku ezers.
- Šternberga ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 15 ha, caurtek Stirna; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers.
- Varnaviču ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 7,6 m, lielākais dziļums — 27,3 m, mezotrofs, aizaugums — neliels; Ventas ezers; Vilnīšu ezers.
- Jērkules ezers ezers Krimuldas pagastā, platība - 13,8 ha, garums - 550 m, lielākais platums - 380 m, dziļums - 0,5-1 m, apkārt kūdrājs, aizaugums, dibenā dūņas; Erkules ezers; Ierkules ezers.
- Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers.
- Kukšu ezers ezers Kurmāles paugurainē, Alsungas pagastā, 63,8 m vjl., platība — 42 ha, garums — 1,3 km, platums — līdz 0,5 km, lielākais dziļums — 4,6 m, eitrofs, aizaugums — 5%
- Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%.
- Slujas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Rendas pagastā, 31,5 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,6 m, distrofs, aizaugums - 20%; Slūjas ezers.
- Jāšezers Ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers.
- Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers.
- Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers.
- Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Rešetnieku ezers; Rešetniku ezers; Rešetņiku ezers; Gubāna ezers; Gubena ezers.
- Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers.
- Briģu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Briģu pagastā, 111,3 m vjl., platība — 28 ha, garums — 820 m, platums — 440 m, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, stāvošs ezers, aizaugums — \~30%; Skobarnas ezers.
- Dziļezers Ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers.
- Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers.
- Brodaižas ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 180,2 m vjl., platība — 35,0 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 7,7 m, eitrofs, aizaugums — \~20%.
- Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers.
- Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers.
- Kauguris Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers.
- Dziļūts Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers.
- Opolais Snidzins ezers Latgales augstienē, starppauguru ieplakā, Ludzas novada Ņukšu pagastā, 157 m vjl., platība — 47 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 6,7 m.
- Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša.
- Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs.
- Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers.
- Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers.
- Sedzeris Ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers.
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds.
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers.
- Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers.
- Lielais Asūnes ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainā, Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., platība - 19,5 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m; Asūnes ezers.
- Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers.
- Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers.
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers.
- Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains.
- Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis.
- Jazinks Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers.
- Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers.
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers.
- Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers.
- Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Elzas ezers; Ilzas ezers.
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers.
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers.
- Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers.
- Sivers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers.
- Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers.
- Ežezers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers.
- Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers.
- Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers.
- Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers.
- Ots Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers.
- Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%.
- Drīdzs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers.
- Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers.
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers.
- Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels.
- Indrs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers.
- Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers.
- Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m.
- Ižūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 101,6 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ižūna ezers.
- Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala.
- Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers.
- Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna.
- Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers.
- Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels.
- Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
- Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%.
- Skaists Ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%.
- Soma ezers ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 163,0 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 4,7 m, lielākais dziļums — 13,4 m, eitrofs, aizauguma gandrīz nav.
- Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers.
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers.
- Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers.
- Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers.
- Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers.
- Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m.
- Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers.
- Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru.
- Salmejs Ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers.
- Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
- Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers.
- Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs.
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs.
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers.
- Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala).
- Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers.
- Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers.
- Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%.
- Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers.
- Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers.
- Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis
- Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
- Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers.
- Sesavas ezers ezers Lielauces pauguraines Zebrus-Īles paugurgrēdā, Īles pagastā, 90,5 m vjl., platība — 17 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,2 m; Linezers; Linmārka ezers; Linmārks.
- Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers.
- Peiteļa ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā (~40% platības) un Krievijā (~60%), 107,6 m vjl., platība - 347 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 2,0 km, lielākais dziļums - 2,2 m, aizaugums - niecīgs; Pītelis; Piteļa ezers.
- Lielais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 7,1 ha; Lielais Klaugu ezers; Lielais Klauģa ezers.
- Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks.
- Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers.
- Pabažu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Saulkrastu novada Sējas pagastā, 38,3 m vjl., platība — 38,2 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,55 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 12 m, aizaugums — 10%.
- Raunaisis Ezers Mežoles paugurainē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 206,6 m vjl., platība - 31,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, iztek Rauna; Raunaizis; Raunaiža ezers; Raunaižu ezers; Raunas ezers.
- Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers.
- Dūņezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers.
- Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers.
- Ummis Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers.
- Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers.
- Kaņieris Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers.
- Klāņezers Ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers.
- Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers.
- Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs.
- Gaiduļu ezers ezers Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 168,3 m vjl., platība — 66,1 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 4,5 m.
- Stogoršņu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība 19,3 ha; Klaugu ezers; Stagāršņu ezers; Stagoršņu ezers.
- Stiebrājs ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,2 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 2,6 m, eitrofs, aizaugums - 50%; Stibrais ezers; Stībrais ezers; Stiebraiša ezers; Stiebriešu ezers; Stiebrīšu ezers.
- Umaņu ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, 157,0 m vjl., platība - 56,2 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, aizaugums - \~12%; Patmalnieku ezers.
- Ilziks Ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers.
- Pinku ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 53,6 m vjl., platība - 29 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 12 m; Pinķu ezers; Piņķu ezers; Leismaču ezers.
- Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers.
- Zvirgzdu ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Alsungas un Gudenieku pagastā, 49,1 m vjl., platība — 74,7 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 12,3 m, mezotrofs, aizaugums — niecīgs.
- Gaiļezers Ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers.
- Cieceres ezers ezers Saldus paugurainē, Cieceres pagasta teritorijā, 99,7 m vjl., platība — 276,8 ha, garums — 9,5 km dienvidu — ziemeļu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 7,2 m, lielākais dziļums — 22 m, ezera ziemeļu daļas austrumu krastā izvietojusies Brocēnu pilsēta; Cieceris.
- Ildzis Ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers.
- Baltiņu ezers ezers Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, 97,6 m vjl., platība - 32,8 ha, garums - 750 m, platums - 570 m, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, aizaugums - 30%.
- Ummuru ezers ezers Siguldas pagastā, 100,4 m vjl., platība - 13,2 ha, garums - 0,77 km, lielākais platums - 0,22 km, lielākais dziļums - 6,8 m, distrofs, aizaugums - \~10%.
- Beļanu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, 149,8 m vjl., platība - 94 ha, no tiem Latvijā 55,4 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs ezers, aizaugums - 23%; Balta ezers; Baltais ezers; Baltezers.
- Bruņu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, 147,8m vjl., platība - 37 ha, garums - 0,8 km, platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,6 m, eitrofs, ļoti produktīvs, tiek izmantots zivju audzēšanai; Bruņenes ezers.
- Kirjaņiška Ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers.
- Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers.
- Ķiržu ezers ezers Straupes pagastā, mežā, 62 m vjl., platība - 14,7 ha, garums - 1,4 km, platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, 1/4 platības aizaugusi; Ķiršu ezers; Ķiržu-Ķirzas ezers; Tirša ezers.
- Selēku ezers ezers Tīnūžu pagastā, platība — 8,5 ha, garums — 200 m, platums — 150 m, lielākais dziļums — 3,2 m, eitrofs, aizaugums — \~10%.
- Lainums ezers Tukuma novada Matkules pagastā, platība - 11 ha, garums - 580 m, platums - 250 m, lielākais dziļums - 1,5 m, eitrofs, aizaugums - 40%; Lainuma ezers.
- Sēmes ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, 56,5 m vjl., platība — 48,6 ha, garums — 0,95 km, platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,3 m, eitrofs, aizaugums — \~25%.
- Lakšezers Ezers Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 34,7 ha, garums - 700 m, lielākais dziļums - 1,2 m, apaļa ezerdobe, eitrofs, aizaugums - 40%, ligzdo gulbji; Lakšu ezers.
- Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers.
- Tirukšezers Ezers Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,52 km, lielākais dziļums - 4,3 m, stipri dūņains, eitrofs, aizaugums - 30%; Tirukša ezers; Tīrukšu ezers; Vectirukšu ezers; Vectīrukšu ezers.
- Dziļūkstes ezers ezers Vestienas paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, 209,2m vjl., platība - 28,3 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4 m.
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers.
- Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls.
- Zaļezers Ezers Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Bārbeles pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~100 m.
- Gulbēris Ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers.
- Sezēris Ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers.
- Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers.
- Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers.
- Inesis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 193,8 m vjl., platība 525 ha, garums 3,8 km, lielākais platums 2,2 km, vidējais dziļums 2,8 m, lielākais dziļums 4,9 m.
- Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers.
- Laišķenu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ērgļu pagastā, 180,6 m vjl., platība - 18,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 350 m, lielākais dziļums - 3,0 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - 60%; Lumeņu ezers.
- Vidus ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Jumurdas pagastā, 199,0 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,0 m; Videzers; Dreimaņu ezers; Dreimaņu-Liepu ezers.
- Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers.
- Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis.
- Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
- Salājs Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers.
- Kāla ezers Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers.
- Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs.
- Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers.
- Zosins Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers.
- Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers.
- Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers.
- Liezēris Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers.
- Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
- Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers.
- Bangveulu Ezers Zambijā ("Bangweulu"), Luapulas augšteces apvidū, 1067 m vjl., krasta kontūras sezonāli mainās, platība - 4000-15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5 m, krasti purvaini, apauguši ar papirusiem, sastopami nīlzirgi.
- Laidzes ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēluma malā, Talsu novada Laidzes pagastā, platība — 171 ha, 42 m vjl., garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs, aizaugums — 16%; Sārcenes ezers.
- Lubezers Ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 38,6 m vjl., platība - 129,6 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 13%.
- Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
- Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers.
- Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte.
- Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda.
- Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
- Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri.
- Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis.
- Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri.
- Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels.
- Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris.
- Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks.
- Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas.
- farmakognozija Farmācijas nozare, kurā pēta ārstniecības augus un no augiem un dzīvniekiem iegūtus zāļu materiālus (drogas).
- pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma.
- katanoli Fenola, krezola un to derivātu kondensācijas produkti ar sēru, ko lieto krāsošanā tannīna un antimona savienojumu vietā bazisko krāsvielu saistīšanai augu šķiedrā un krāsu laku izgatavošanai.
- Karakalpaku stepe Fergānas ielejas centrālā daļa Uzbekistānā, solončaki, takiri, smilšu pauguri, vietām pārpurvota, pustuksnešains, tuksnešains augājs, ganības.
- hidrolāzes Fermenti, kas šķeļ saliktas organiskas vielas, hidrolīzes procesā tām pievienodami ūdeni; izplatītas augu un dzīvnieku šūnās.
- citāze Ferments dažādu augu sēklās, kas šķīdina šūnas apvalku.
- glutamināze Ferments dzīvnieku un augstāko augu audos, kurš katalizē glutamīna šķelšanu glutamīnskābē un amonjakā.
- carboligāze Ferments dzīvnieku un augu audos, kas katalizē pirovīnogskābes pārvēršanu par acetilmetilkarbinolu.
- karboligāze Fermrents dzīvnieku un augu audos, kas katalizē pirovīnogskābes pārvēršanu par acetilmetilkarbinolu.
- dominante Fitocenozē pārsvarā esošās augu sugas, kas nosaka fitocenozes pamatīpašības.
- bakterioze fitopatogēno baktēriju ierosināta augu slimība.
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus.
- fitoftorozes Fitopatogēno sēņu ierosinātas augu slimības.
- retardanti fizioloģiski aktīvas vielas, kas palēnina organisma attīstību, regulē augu augšanu, piemēram, kavē stublāja attīstību, lai palielinātu izturību pret veldrēšanos.
- fitohormoni Fizioloģiski aktīvi savienojumi, kas kopā ar inhibitoriem regulē augu augšanu un attīstību.
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_.
- kravas saņēmējs fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek piegādāts Latvijā kontrolējamo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto augu, vielu vai zāļu sūtījums; šī persona var nebūt saņemto augu, vielu vai zāļu lietotāja.
- mikroplāzija Fiziskās attīstības aizture; nenormāli mazs augums.
- intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori.
- Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem.
- šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli.
- dimetilparanitrofeniltiofosfāts Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
- metilparations Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
- vofatokss Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
- liptobiolīti Fosilās ogles, kas veidojušās no ķīmiski izturīgiem augstāko augu komponentiem (sporām, vaskiem, sveķiem).
- henopodioze Fotofobija un eritematozi ādas izsitumi cilvēkiem, kas lietojuši uzturā balandu vai nakteņu dzimtas ("Chenopodiaceae") augus.
- gervais Franču mīkstais siers, darināts ar siera raugu; nogatavojas 24 stundās.
- kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības.
- figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi.
- nepārtraukta funkcija funkcija, kuras argumenta bezgalīgi mazam pieaugumam atbilst bezgalīgi mazs funkcijas pieaugums.
- pilnais diferenciālis funkcijas bezgalīgi mazā pieauguma galvenā (lineārā) daļa
- termidors Gada 11. mēnesis (19. jūlijs -17. augusts) pēc Francijas Lielās revolūcijas kalendāra.
- gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- veģetācijas periods Gada periods, kad noris augu augšana un attīstība.
- klaidulēns Gados jauns vai augumā mazs klaidonis, vai klaidoņa dēls.
- gadskārtu izliekums gadskārtu vietējais izliekums, kas rodas zaru vai ieaugumu ietekmē.
- sēst Gadu gaitā kļūt mazākam augumā.
- saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti.
- vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu.
- zemules Gaileņaugu ģints, sīki, tikai 3-8 cm gari zāļaugi, pamīšus lapotu stublāju, sīkiem, baltiem vai iesārtiem ziediņiem, pa vienam lapu žākļos.
- bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga.
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
- arhineirons Galvas smadzeņu garozas centrālā motoriskā šūna un tās izaugumi.
- sinencefalocēle Galvas smadzeņu truce ar saaugumiem.
- encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas.
- entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris.
- pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
- bleini Gaļas izaugumi gailim zem knābja.
- toksaskaridoze Gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība specifiska cērme, kas parazitē pieaugušu dzīvnieku tievajā zarnā un kuņģī; invadējas alimentāri.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
- luiga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks; liuga.
- liuga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks.
- ukurainis Gara auguma cilvēks ar platiem pleciem.
- lamsters Gara auguma cilvēks, kas neveikli staigā.
- sielains Gara auguma cilvēks.
- sielējs Gara auguma cilvēks.
- sielis Gara auguma cilvēks.
- streilis Gara auguma cilvēks.
- veršte Gara auguma cilvēks.
- grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
- ģilka Gara auguma kalsna meitene.
- klaņķis Gara auguma lempis.
- šķina Gara auguma lēnas gaitas cilvēks.
- šķinaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks.
- šķīnaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks.
- torģele Gara auguma meitene.
- koiza Gara auguma neizskatīga sieviete.
- koizaka Gara auguma neizskatīga sieviete.
- koizika Gara auguma neizskatīga sieviete.
- škora Gara auguma sieviete.
- žeicka Gara auguma un tieva sieviete.
- lonta Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
- lonte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
- lunte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
- klemza Gara auguma vārgs cilvēks.
- paizums gara auguma vīrietis
- slandzene gara auguma, kalsna sieviete.
- klīķis Gara auguma, kalsns, novājējis cilvēks.
- strenzis Gara auguma, vājas miesasbūves cilvēks.
- šķiedras Garas un šauras (prozenhimātiskās) šūnas vai šūnu saišķi, kas veido augu stumbru (stiebru).
- skara Garena dažu augu ziedkopa (piemēram, spurdze, vārpa).
- stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu garens kopums; arī vītne (1).
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis.
- rizomorfas Gari (līdz vairākiem metriem) paralēlu hifu kūļi, kas klāti ar nedzīvām hifu šūnām un zarojas līdzīgi augu saknēm.
- mikrosteocīti Gari, zaraini neiroglijas šūnu (mikroglijas) izaugumi.
- sveķu aile garš, ar sveķiem pildīts kanāls augu organismā.
- lošmaks Garš, liela auguma cilvēks.
- piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām.
- slaids Garš, taisns un nesazarots (par augu daļām).
- dārgzāle Garšviela, īpaši augu vai to daļu veidā.
- pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība.
- Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
- Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe.
- Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
- Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
- Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
- Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem.
- Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha.
- gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
- elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
- ahimēne Gesnēriju dzimtas ģints ("Achimenes"), kuras dažādus hibrīdus var nopirkt augu tirdzniecības vietās.
- aloplekte Gesnēriju dzimtas krūms vai puskrūms, audzē kā dekoratīvus augu siltās augu mājās vai arī siltās iztabās.
- līmes krāsu glezniecība glezniecības tehnika, kurā par pigmentu saistvielu izmanto augu un dzīvnieku līmi; izplatīta gk. monumentālajā glezniecībā.
- stearīns glicerīna un stearīnskābes esteris, dzīvnieku un augu tauku sastāvdaļa.
- glicerīdi glicerīna un taukskābju esteri; augu un dzīvnieku tauku galvenā sastāvdaļa.
- hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
- ādainis Gluds, bez pūkojuma, apspalvojuma, klāts it kā ar stingru plēvīti (piemēram, par augu lapām).
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
- glutamīns Glutamīnskābes monoamīds, sastopams daudzu augu sulā un smadzeņu audos; nepieciešams dažu baktēriju sugu attīstībai.
- smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu alveolāros izaugumus un zobu kakliņus.
- Amerikas vīksna gobu suga ("Ulmus americana"), Latvijā introducēta, vietām audzē kā krāšņumaugu parkos.
- zemā goba gobu suga ("Ulmus pumila"), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu.
- stepes goba gobu suga (“Ulmus carpinifolia”, arī “Ulmus minor syn. Ulmus campestre”), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
- lielziedu godēcija godēciju suga ("Godetia grandiflora"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu, arī dažādas tās šķirnes.
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
- GDB Grāmatu draugu biedrība.
- granula graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku un augu šūnas citoplazmā.
- kornfleiki Graudaugu (lielākoties kukurūzas) pārslas.
- monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā.
- vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- skrasts graudaugu vai linu krāvuma slānis vai iedalījums.
- kornfleiks Graudaugu, galvenokārt kukurūzas, pārslas.
- kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- stiebrošana graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze - stiebru augšana garumā; šajā laikā intensīvi aug arī lapas, tās beigās parasti ir izveidojusies lielākā daļa zaļmasas, palielinās sausnas procents.
- skarošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā skara izaug no augšējās lapas maksts.
- vārpošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā vārpa izaug no augšējās lapas maksts.
- salikta vārpa graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
- auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle.
- rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums.
- auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura.
- cerošana Graudzāļu un dažu lakstaugu zarošanās stublāja apakšzemes vai (retāk) virszemes mezglu vietās, sekundāro sakņu un papildu virszemes dzinumu veidošanās.
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās.
- vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava.
- skriemelis gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
- sauskaulis Greiza priede vai egle ar rupjšķiedrainu izaugumu.
- apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu); ļoti skaists, harmonisks.
- Hipomedonts grieķu mitoloģijā - Adrasta brālis vai brālēns, dalībnieks septiņu karagājienā pret Tēbām, kurš izcēlās ar milzīgu augumu un fizisku spēku, tomēr uzbrukumā gāja bojā.
- Aloādi grieķu mitoloģijā - divi brāļi: Ots un Efialts, Īfimedijas un Poseidona dēli (vai mazdēli), kas bija slaveni ar savu neizmērojamo spēku un gigantisko augumu.
- pigmeji Grieķu mitoloģijā - punduru cilts, kas mitusi uz dienvidiem no Ēģiptes, un kuru augums bijis no skudras līdz pērtiķa lielumam.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju.
- Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
- Tallo Grieķu mitoloģijā - ziedošo augu dieviete, to sargātāja, viena no horām - dievietēm, kuras pārzināja gadalaiku maiņu.
- vērķēt Griezt (izaugumus zirga nagā), tīrīt (zirga nagu kaļot).
- uzziedēšana griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes.
- uzziedināšana Griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes.
- aukuba Grimoņu dzimtas augu ģints ("Aucuba").
- paukši Grīšļaugu dzimtas meldru ģints augi.
- stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
- bugurains Grubuļains; paugurains.
- čeveris Grumbuļains izaugums uz koka stumbra.
- aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos.
- epispādija Grūta iedzimta kroplība, kad urīnkanāls virs dzimumlocekļa attīsta vaļēju spraugu.
- kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas.
- Armazi Gruzīnu mitoloģijā - senākā dievība, debesu, pērkona, lietus un augu valsts pavēlnieks, kā arī dievs karotājs.
- Ambri gruzīnu mitoloģijā — ar milzīgu spēku, augumu un svaru apveltīts varonis.
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
- paugurknābja gulbis gulbju suga ("Cygnus olor"), liels ūdensputns ar melnu pauguru pie knābja pamata un melnām kājām.
- izlaiden Guļus ar izstieptu augumu, garšļaukus.
- garšļaukus Guļus ar izstieptu augumu.
- galbangumija Gumijas sveķi no vairākām "ferula" sugām Persijā, Afganistānā un Turkestānā, rodas no šo augu pienainās sulas.
- cimicifūga Gundegu dzimtas augu ģints.
- vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm.
- atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas.
- mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
- zvārgulītis Gundegziežaugu ģints, 6-15 zeltdzeltenas ziedlapiņas saritinājušās apaļā galviņā, stublājs ar spirāliskām lapām.
- zaļumjaunavas Gundegziežu dzimtas zāļaugu ģints, divkārt līdz trīskārt plūksnotām lapām ar matveidīgām galotnēm, īpatnējām šaurām nektārlapiņām.
- skrajziedu gurķene gurķeņu suga ("Borago laxiflora"), ko Eiropā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
- gēnu banka ģenētiskā materiāla kolekcija, vienkopus savākts dažādu augu un dzīvnieku sugu ģenētiskais materiāls (sperma, olas, embriji, sēklas, ziedputekšņi, augi).
- Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
- Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš.
- Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m.
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām.
- Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala.
- Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu.
- putekšņu analīze ģeoloģiski bioloģiska metode aizvēsturisko laiku augu valsts un klimatisko izmaiņu pētīšanai, analizējot fosilos putekšņus un sporas, it sevišķi kūdras purvu slāņos.
- ģimenes plānošanas tradicionālās metodes ģimenes plānošanas metodes bez modernās zinātnes sasniegumu pielietojuma - kalendārā metode, atturēšanās no dzimumdzīves, barošana ar krūti, ārstniecisko augu pielietošana u. c.
- dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu.
- mudžeklis Haotisks, arī liels (augu, to daļu) kopums.
- Lono Havajiešu (Okeānija) mitoloģijā - debesu, miera un kultūraugu dievs, kas citur Okeānijā tiek saukts par Rongo.
- rudens helēnija helēniju suga ("Helenium autumnale"), kuras atsevišķas šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts.
- kokveida heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium arborescens"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- ksilāns Hemiceluloze, atrodama pārkoksnētos augu šūnapvalkos, kviešu salmos, saulgriežu sēklu mizās u. c.; hidrolizējot ar skābi, rodas ksiloze.
- Japānas henomele henomeļu suga ("Chaenomeles japonica"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un augļaugu kopš 19. gs. vidus.
- krāšņā henomele henomeļu suga ("Chaenomeles speciosa"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
- progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi.
- lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
- artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija.
- furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu.
- makrospora Heterosporaugu sievišķā gametofīta sākotnējā šūna; megaspora.
- mikrospora Heterosporaugu vīrišķā gametofīta sākotnējā šūna, kas turpmāk veidojas par ziedputeksni.
- ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta.
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
- virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
- ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
- hipoleps Hipolepu dzimta - ērgļpapardes ("Hypolepidaceae"), paparžu nodalījuma augu dzimta.
- heksahlorāns Hloru saturošs cikloheksāna atvasinājums, līdzeklis pret augu kaitēkļiem.
- androfilija Homoseksuāla un heteroseksuāla dzimumtieksme uz pieaugušiem vīriešiem.
- hiperplastiskā hondrodistrofija hondrodistrofija, kurā uz kaulu epifīzēm veidojas multipli skrimšļa izaugumi.
- džeimsija Hortenziju dzimtas suga ("Jamesia americana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, izcelsme no Ziemeļamerikas.
- ekstensīvais hortikulturālisms hortikulturālisms, kas raksturīgs ar daudzgadīgu augu audzēšanu (piem., kokospalmas vai banāni).
- citohroms Hromoproteīds, viens no hemohromogēniem, kas plaši izplatīti dzīvnieku un augu audos un kam piemīt svarīga nozīme oksidācijas procesos.
- endomitoze Hromosomu skaita pieaugums augu un dzīvnieku organismu šūnu kodolos bez šūnas dalīšanās, vārpstas izveidošanās un bez kodola dalīšanās.
- sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos.
- rinosporidioze Hroniska dziļā mikoze, kam raksturīgi polipiem līdzīgi izaugumi uz deguna un balsenes gļotādas.
- Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs.
- Ale Ibo (Nigērija) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, kas radīja zemi un augu valsti, no viņas bija atkarīga raža, saukta arī Ali, Ana, Ani un Aija.
- linu idra idru suga ("Camelina alyssum"), kādreiz augusi linu sējumos un ceļmalās.
- sferīti Ieapaļi kristāliski veidojumi augu šūnās.
- mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
- ieviest Ieaudzēt (kur augus vai dzīvniekus).
- slēgtais ieaugums ieaugums, kas iziet uz zāģmateriāla galu, bet neiziet uz sānu virsmu.
- gaišais ieaugums ieaugums, kura koksnes krāsa ir tuva apkārtējās koksnes krāsai un nesatur mizas iekļāvumus.
- izdēstīt Iedēstīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
- ektrosindaktilija Iedzimta patoloģija, kuras gadījumā trūkst viena vai vairāku pirkstu un esošie pirksti saauguši kopā.
- ģenētiskais kods iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos; iedzimtais organisma struktūras un funkciju pamatplāns, kas ietverts katras indivīda šūnas ģenētiskajā materiālā.
- sternopags Iedzimtas kroplības veids, dvīņu saaugums krūšu kaula apvidū.
- zaķlūpa Iedzimts anatomisks defekts - nesaaugusi virslūpa.
- simelija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā; simpodija.
- simpodija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā.
- syndactylia Iedzimts pirkstu saaugums, resp. nepilnīga rokas un kājas pirkstu nodalīšanās attīstības laikā.
- atretoblefārija Iedzimts plakstiņu saaugums, analoģisks simblefārijai.
- palmatūra Iedzimts vai posttraumatisks pirkstu saaugums.
- pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi.
- iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) attiecība pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu (parasti izteikts promilēs).
- iedzīvotāju kontrole iedzīvotāju pieauguma un izvietojuma regulēšana.
- iedzīvotāju pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju skaita pieauguma (samazinājuma) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika posmā.
- iedzīvotāju mehāniskais pieaugums iedzīvotāju skaita pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
- skramba Iegarena, šaura brūce (augu virsma).
- histerotēciji Iegareni dažu sēņu un ķērpju augļķermeņi, kas atveras ar spraugu.
- drumi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas.
- drumliņi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas.
- drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
- Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m.
- Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m.
- korakoidīts Iekaisuma sāpes lāpstiņas un knābjveida izauguma apvidū līdz ar deltas muskuļa atrofiju.
- fumigators Iekārta augsnes, augu vai noliktavu fumigācijai.
- stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā.
- vagotājs Iekārta, ierīce rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
- piefrendot iekļaut savu virtuālo draugu sarakstā, piemēram, portālā "draugiem.lv".
- iesamesties Ieķerties, piemēram, drēbēs (par dažu augu augļiem).
- atikoantrotomija Ieliekuma virs bungdobuma un aizauss paugura dobuma ķirurģiska atvēršana.
- robežienākums Ienākuma pieaugums, kuru gūst ražotājs, produkcijas izlaidi palielinot par vienu vienību.
- nepotisms Ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem varas nostiprināšanas nolūkā; radu būšana, draugu būšana.
- Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes.
- Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m.
- Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes.
- Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji.
- teicis Ieplaka, padziļinājums (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens; zema, grīšļaugiem noaugusi pļava.
- iespiesties Ieplūst (kur iekšā pa spraugu, šauru vietu u. tml.).
- iespraukties Ieplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, gaisa strāvām.
- reflācija iepriekš pazeminājušos cenu atjaunošanās, pieaugums.
- ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
- ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā.
- draga ierīce (arī daudzzaru enkurs) augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena
- kelektoms Ierīce audu paraugu iegūšanai no audzējiem.
- miglātājs Ierīce augu miglošanai.
- drāga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena; draga (2).
- droga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenstilpes dibena; draga (1).
- eļļas spiedne ierīce eļļas izspiešanai no eļlasaugu sēklām un augļiem; ir hidrauliskās spiednes un gliemežspiednes.
- gruntscaurule Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā.
- gruntstveris Ierīce iežu paraugu ņemšanai no urbuma sienām.
- baromakrometrs Ierīce jaunpiedzimušo auguma un svara noteikšanai.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- batometrs Ierīce, ar kuru dažādā dziļumā ņem paraugus no ūdenskrātuvēm, urbumiem.
- tahimetra batometrs Ierīce, ar kuru ņem ūdens paraugus, lai noteiktu duļķainību, vienlaicīgi var noteikt arī straumes ātrumu.
- rāvējs Ierīce, iekārta (kā, parasti augu, to daļu) izraušanai.
- racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
- augummērītājs Ierīce, instruments (kā) auguma mērīšanai.
- iealus Ierūgusi (rudzu vai citu graudaugu) miltu mīkla, vēl nepārmīcīta.
- galanskōs vystas iesarkanspalvainas liela auguma vistas (gaiļi).
- pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
- iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
- iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
- izstādīt Iestādīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
- sasēdināt Iestādīt (vairākus, daudzus augus).
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
- Sulas salas ietilpst Moluku salu grupā, uz austrumiem no Sulavesi, Indonēzijā, platība — \~5000 kvadrātkilometru, pauguraini līdzenumi un kalni, augstums — līdz 1157 m.
- Pinku ezera dabas parks ietver šo ezeru un tā apkārtni, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., teritorijā ir savdabīgi dīķu biotopi, konstatētas >25 retu augu sugas, ligzdo vairākas retas putnu sugas.
- Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni.
- Ziemeļvidzemes ģeobotāniskais rajons ietver Ziemeļvidzemes zemieni un Idumejas augstieni, kā arī Metsepoles līdzenumu, Ērģemes pauguraini, Aumeisteru paugurvalni un Gaujas senleju.
- Kapitolijs Ievērojamākais Senās Romas paugurs un cietoksnis, kas no 12. gs. atkal ir Romas pilsētas centrs.
- dzimstības uzplaukums ievērojams dzimstības un dzimušo skaita pieaugums noteiktā laika posmā pēc zemas dzimstības perioda, parasti pēc kara.
- introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu).
- aizvadāt Ieviest (piemēram, augu, dzīvnieku sugu, šķirni).
- ievājs Ievu audze; ievām apaugusi vieta.
- akmeņogles Iezis un derīgais izraktenis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
- kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas.
- prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājēs.
- bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
- organiskā (arī bioloģiskā) dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā.
- Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus.
- lektīns Ikviena hemaglutinējoša viela, kas ekstrahēta no dažu augu sēklām.
- nosēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni.
- nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
- izdurstīties Ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus).
- stādīties Ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus).
- pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties par ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
- indīgā ilīcija ilīciju suga ("Illicium religiosum"), ko audzē kā dekoratīvu augu, bet visas tās daļas ir indīgas.
- Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi.
- dižā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis nobilis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu un ārstniecības augu.
- Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju.
- brahmarandra Indiešu metafizikā sprauga galvvidū, pa kuru cilvēka organisms saņem kosmisko enerģiju, bet pēc cilvēka nāves dvēsele pa šo spraugu atstāj ķermeni.
- pāpadas Indiešu virtuves ēdiens: no atsevišķu pākšaugu miltiem pagatavotas vafeles jeb skraukšķīgas pankūkas.
- ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela.
- indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- helleborīns Indīgs glikozīds "Helleborus" ģints augu saknēs ar digitālam līdzīgu iedarbību; paralizē centrālo nervu sistēmu.
- anabazīna Indīgs šķidrums, ko iegūst no anabāzes auga; lieto augu apmiglošanai cīņā pret kaitēkļiem.
- sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
- pedomorfisms Infantilu īpašību saglabāšanās pieaugušā organismā.
- kurkuma Ingveraugu dzimtas lakstaugu ģints ("Curcuma"), kas sastopama Dienvidamerikā un Indijā.
- fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors.
- rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus.
- genuklasts Instruments ceļa locītavas saaugumu pārlaušanai.
- viscerotoms Instruments, ko lieto iekšējo orgānu (aknu) pēcnāves paraugu iegūšanai.
- krass Intensīvs, straujš (piemēram, par kā pieaugumu, palielināšanos).
- Ašermana sindroms intrauterīni saaugumi pēc abrāzijas, miomektomijas vai ilgstošas pesāriju lietošanas; mensturāciju traucējumi, neauglība, spontāni aborti, dzemdību gadījumos nereti pieaugusi placenta.
- hedīhija Inveraugu dzimtas ģints ("Hedychium").
- zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
- gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
- liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums.
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- perisperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīglim nepieciešamās barības vielas.
- endosperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas.
- konīdijnesēji Īpaši micēlija izaugumi, kuru galā veidojas konīdijas.
- maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni; cilvēks šādā tērpā.
- pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
- sutināms Īpašs katls kartupeļu, sakņaugu vārīšanai, sautēšanai; arī neliela celtne, piebūve, kur atrodas sautēšanas katls un kur sagatavo lopbarību.
- sumi Īpašs tintes irbulītis, kas gatavots no augu pigmenta un saistvielas un kuru lieto, pamērcējot tā galu ūdenī; izmanto kaligrāfijā un glezniecībā.
- fitonīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu augu (parasti koku).
- kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- sporokarpiji Īpatnēji dažu paparžu sori, kas ārēji atgādina sēklaugu augļus.
- izcilā henomele ir Japānas henomeles un krāšņās henomeles hibrīds ("Chaenomeles x superba"), ko arī audzē kā krāšņumaugu.
- Upursalas pilskalns ir Upursalas rietumu puses pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - 17 m, plakums - ovāls 32 x 18 m, lēzenākajā ziemeļu galā izveidotas 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Ameretāts Irāņu mitoloģijā - viens no septiņiem gaismas gariem, visu augu sargs un aizgādnis, arī ganāmpulku aizgādnis un rūpējas par to auglību.
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri.
- brahidaktilija Īsi kāju vai roku pirksti, bieži mazs augums.
- simbrahidaktilija Īsi, kopā saauguši kāju vai roku pirksti; pleznu pirksti.
- palinis Īsi, nepaauguši lini.
- suksnīši Īsi, slikti paauguši lini.
- radioimpulss Īslaicīgs, impulsveida starojuma intensitātes pieaugums radioviļņos.
- strūpene Īss un diezgan biezs priekšmets; diezgan resna maza auguma sieviete.
- gemula Īss, ērkšķveidīgs nervu šūnas dendrīta izaugums.
- uncinula Īstās miltrasas sēņu ģints "Erysiphaceae" dzimtā, attīsta spēcīgu gaisa sēņotni, kas ar baltu segu vai plankumiem pārklāj saslimušās augu daļas.
- līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā.
- uzaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus, to kopumu).
- pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
- daaudzēt Izaudzēt (augus) līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
- emerģences Izaugumi uz augu virsmas, kuru izveidošanā piedalās ne tikai epiderma, bet arī audi, kas atrodas dziļāk (piemēram, rožu dzeloņi, apiņu pieķeršanās matiņi uti).
- krums Izaugums (mezgls) uz koka stumbra.
- dupis Izaugums (pumpa) koka koka stumbrā.
- kārpa Izaugums (uz auga mizas, lapām, augļiem, saknēm).
- sēklsedze Izaugums ap kailsēkļu sēklu.
- sēžas (arī sēdes) tulzna izaugums astes apvidū (mērkaķu dzimtas dzīvniekiem).
- gumbulis Izaugums kokiem, ozola rieksts.
- knābītis izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka.
- punte Izaugums pie koka.
- ķīla Izaugums uz koka stumbra.
- punums Izaugums uz koka.
- trumele Izaugums uz koka.
- kumbris Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām).
- kumbrs Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām).
- kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
- ķumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
- ķunis Izaugums, bumburs uz koka.
- keloīds Izaugums, kas rodas brūču, dziļu apdegumu vietās.
- osteohondrofīts Izaugums, kurā ir kaulaudi un skrimšļaudi.
- fima Izaugums, mezglam līdzīgs veidojums ādā.
- kumburs Izaugums, puns, paugurs.
- uzaugums Izaugums.
- izpunums Izcils nelīdzenums, paugurs.
- izpienot Izdalīties augu šūnsulai.
- sapienēt Izdalīties augu šūnsulai.
- degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi.
- Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai).
- elptests Izelpas paraugu analīze.
- kunnulāji Izkulta āboliņa stublāji; pākšaugu stublāji.
- audrums Izlaists, palaidnīgs, rupjš bērns; arī tāds pieaugušais.
- uzbrāļoties Izlikties par draugu, brāli.
- izagaldīties Izlobīties (par pākšaugu sēklām).
- izlūkiebrukums Izlūkošanas veids ar slēptu piekļūšanu objektam un pēkšņu uzbrukumu tam, lai sagrābtu gūstekņus, dokumentus un ieroču paraugus.
- lauka izmēģinājums izmēģinājums (piemēram, augu ražīguma pārbaudei) apstākļos, kas tuvi ražošanas apstākļiem.
- iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.).
- izmērīties Izmērīt sev (piemēram, auguma garumu).
- Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus.
- productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai.
- kalamāriācejas Izmirušu augu grupa skostaugu rindā ar kokveidīgu stumbru, gk. karbona florā, bet sākaš jau devonā un izmira permā.
- pirmkailsēkļi Izmirušu augu klase ("Progymnospermae"); eksistēja no devona vidus līdz karbona vidum.
- nokost Iznīcināt (augus, to daļas), arī iznīcināt augus (kādā platībā) - par salu, salnu.
- nomaitāt Iznīcināt (augus).
- izskaust Iznīdēt (augus).
- izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
- izspraukties Izplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, dūmiem u. tml.
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem); durties (2).
- saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļas) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
- saretināt Izretināt (augus) lielākā daudzumā; izretināt (augu lielāku daudzumu).
- izpudurot Izretināt (augus), atstājot puduros; šādā veidā apstrādāt (piemēram, lauku).
- korallīts Izrokams korallis; marmors ar tanī ieaugušiem koraļļu gabaliem.
- metā Izskatā; augumā.
- ražens Izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, liels, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
- ražins izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
- izsēdināt Izstādīt (augus).
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
- izsliet Iztaisnot (augumu, ķermeni).
- sasliet Iztaisnot (piemēram, augumu, plecus).
- izslieties Iztaisnot augumu, ķermeni.
- atstiept Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes.
- izslieties Iztaisnoties, izstiepties (par augumu, ķermeni).
- nodurstīt Izveidot caurumus (jaunu augu stādīšanai).
- izstīgot Izveidot stīgas (kur) - par augu.
- Engures ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 3266 ha, ligzdo 169 putnu sugas, konstatēts >800 augstāko augu sugu.
- izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- macerāts Izvilkums, kas iegūts, macerējot augus.
- pampaks izvirzījums uz virsmas, pacēlums, izcilnis, neliels pauguriņš.
- grozītājs Izvirzīts augšstilba kaula paugurs.
- hortus siccus izžāvētu augu kolekcija, herbārijs; neinteresantu faktu kopums.
- pieauguma tiesības ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesībām pārējiem līdzmantiniekiem.
- izjāt Jājot izbojāt (kādu vietu); jājot izbojāt, iznīcināt (parasti augus).
- alpīnais jānītis jānīšu suga ("Erigeron alpinus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- oranžais jānītis jānīšu suga ("Erigeron alpinus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- krāšņais jānītis jānīšu suga ("Erigeron speciosus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes.
- sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana; valsts reliģija Japānā (1868. - 1945. g.).
- mistrīt Jaukt kopā (dažādus graudaugus).
- ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
- atāls Jauna zāle, kas izaugusi nopļautās vai noganītās vietā (tajā pašā gadā).
- pusvista Jauna, nepieaugusi vista.
- panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls.
- atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties par patstāvīgu augu.
- zaļoksnis Jauns, spēcīgs, zaļojošs koks; jaunu, spēcīgu, zaļojošu augu kopums.
- epikotils Jaunu augu stublāja daļa, kas atrodas starp dīgļlapām un pirmajām lapām.
- selekcija Jaunu augu un dzīvnieku šķirņu un mikroorganismu celmu veidošana un veco šķirņu uzlabošana ar krustošanu, eksperimentālo mutaģenēzi, izlasi u. c. metodēm nolūkā paaugstināt to saimniecisko vērtību.
- zālainie spraudeņi jaunu mātesaugu 5-6 cm garu nepārkoksnējušos dzinumu daļas ar 1-3 pumpuriem; vislabāk apsakņojas koku un krūmu ziedēšanas laikā atdalīti spraudeņi.
- interkalācija jaunu struktūru rašanās bioloģiskā sistēmā, piemēram, dažu augu interkalāra augšana.
- veidošanās jaunu šķirņu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku, augu kopumu rašanās
- lini Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints ("Phormium"), 2 sugas ("Phormium colensoi" un "Phormium tenax"), brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus.
- phormium Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints, 2 sugas, brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus.
- tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes.
- samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.
- tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē.
- taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku).
- sarkanmiecēšana Jēlādu miecēšana ar augu miecvielām - ozolu mizu ekstraktiem, arī ar egļu un kastaņu mizām - stingrības palielināšanai.
- jodglidīns Joda savienojums ar augu olbaltumu.
- starprinda Josla, kas atrodas starp augu rindām.
- akvakultūra Jūras augu vai dzīvnieku audzēšana.
- neritiskā josla jūras josla gar krastu, kuras dziļums nepārsniedz 200 m, tajā daudz dažādu augu un dzīvnieku.
- kaugurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kaugurciems" iedzīvotāji.
- Jaunķemeri Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas jūras līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu.
- filohinons K~2~ vitamīns, kas nodrošina normālu asins recēšanas norisi; to satur visu augu lapas, olas u. c. produkti.
- ģiģēles Kāda augu (zāles) suga, ko pavasaros labprāt ēd cūkas.
- trūda Kāda augu slimība, kas bojā saknes.
- melda Kāda augu suga ar garām, asām lapām.
- kardzenes Kāda augu suga ar ziliem ziediem (lietoja pret klepu).
- kaldzene Kāda augu suga, kas aug meža biezoknī un satur riebīgu sulu.
- vāverkājas Kāda augu suga, kas aug mitrās pļavās.
- plakšines Kāda augu suga; plakšenes.
- gaisine Kāda augu suga.
- govpuķe Kāda augu suga.
- ķērppuķīte Kāda augu suga.
- klēpines Kāda augu suga.
- lapacīši Kāda augu suga.
- lēdzēkša Kāda augu suga.
- ledzelkšņi Kāda augu suga.
- magreņi Kāda augu suga.
- mārdega Kāda augu suga.
- mariņi Kāda augu suga.
- pelēksnīca Kāda augu suga.
- pērklene Kāda augu suga.
- piekritine Kāda augu suga.
- plakšenes Kāda augu suga.
- rāvine Kāda augu suga.
- smārdes Kāda augu suga.
- tējenīte Kāda augu suga.
- dzeltris Kāda lielāka ar nātrēm un panātrēm aizaugusi vieta.
- vārnagi Kāda ložņājošu augu suga (ar dzelteniem ziediem un pelēkām lapām); pūkainais vīķis ("Vicia hirsuta").
- zeltzvīgznīte Kāda mitrā vietā augoša augu suga ar dzelteniem ziediem.
- aktualizēšanās Kāda notikuma, fakta, jautājuma nozīmīguma pieaugums.
- populāji Kāda ūdensaugu suga.
- sētlači Kāda zālaugu suga.
- miglošana kādas platības apstrādāšana, smidzinot augus ar ķimikālijām
- monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūraga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā.
- trunte Kāds pieaugums pie augoša koka.
- ķepsnītis Kāds, kam ir mazs augums.
- sempurs Kāds, kam ir mazs augums.
- tīpulis Kāds, kas ātri iet, būdams maza auguma un īsām kājām.
- peska Kāds, kas ir mazs augumā.
- pamplis Kāds, kuram ir mazs augums.
- jukna Kāds, kurš ir neatbilstošā un augumam nepiemērotā tērpā.
- labēdis Kāds, kurš krāpnieciskos nolūkos izliekas par labu draugu.
- kailatne Kaila, neapaugusi vieta.
- cikadeja Kailsēkļu augu dzimta ("Cycadaceae"), 10 ģintis, ap 125 sugas, tropos.
- ginkgoācejas Kailsēkļu augu dzimta ("Ginkgoaceae"), koki ar lēverainām, paralēli dzīslotām lapām un kātainiem sēklas aizmetņiem.
- gnetācejas Kailsēkļu augu dzimta, ziedu un stumbra (koksnes) uzbūvē, tāpat arī apaugļošanā vidēji augi starp kailsēkļiem un segsēkļiem, ierindoti īpašā rindā "Gnetales", kas sistemātiski novietota blakus skoju kokiem.
- ciekuraugi Kailsēkļu augu klase, arī skuju koki.
- skujaiņi Kailsēkļu augu šķira (augi bez sēklotnes un ar kailiem iesēkļiem uz zvīņlapām), skuju koki vai krūmi, vienmāju vai divmāju vējzieži, bez apziedņa; skuju koki.
- megafilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas cikadejaugu zars ("Cycadophytina syn. Cycadiae").
- mikrofilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas priežaugu jeb skuju koku zars ("Pinophytina syn. Coniferophytina").
- panga Kaitēkļu izraisīts izaugums uz augu daļām.
- biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm.
- podocīts Kājiņšūna, nieres kamoliņa kapsulas iekšējās sienas epitēlijšūna, kuras izaugumi cieši pieguļ kamoliņa kapilāru virsmai.
- sterculiaceae Kakaoaugu dzimta.
- kolas Kakaoaugu ģints, mūžzaļi, līdz 20 m augsti koki, tropiskajā Āfrikā, \~125 sugas.
- tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
- marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000.
- vīrakciedrs Kalifornijas vīrakciedrs - ciprešu dzimtas suga ("Calocedrus decurrens"), ko Latvijas rietumu daļā paretam audzē kā krāšņumaugu.
- mikropertīts Kālija laukšpats (ortoklazs vai mikroklīns) ar regulāri ieaugušiem mikroskopiskiem plagioklaza ieslēgumiem.
- dīfenbahija Kallu dzimtas ģints ("Dieffenbachia"), brīvdabā tropiskās Amerikas augi, lielām, platām, dažādās krāsās izraibotām lapām, Eiropā audzē siltumnīcās un augu mājās kā krāšņumaugu.
- priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs; pjedmonts.
- Samaņkas kalns kalns — atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums — 1,1 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 173,2 m vjl., relatīvais augstums — 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja.
- Sniķera kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, paugurs ar divām virsotnēm, absolūtais augstums - 178,2 m vjl., relatīvais augstums - 18 m, garums - 300 m, platums - 200 m.
- Garjuru kalns kalns Alūksnes augstienes austrumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izolēts kupolveida morēnas paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 198 m vjl., relatīvais augstums — 35 m.
- Bērtiņu kalns kalns Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, glaciostruktuāls izometriskas formas paugurs, diametrs 1 km, vairākas virsotnes, kuru absolūtais augstums — 205-212 m vjl., relatīvais augstums līdz 40 m, stāvas nogāzes, ko saposmo vairākas gravas, apaudzis ar kokiem.
- Sauleskalns Kalns Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir sarežģītas uzbūves lielpaugurs, ar vairākām virsotnēm, garums - 2,5 km, platums - 1,3 km, absolūtais augstums - 266,6 m vjl., relatīvais augstums - 63 m.
- Ķauķu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, 2 km uz dienvidiem no Dēliņkalna, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, izolēts, apaļš paugurs, absolūtais augstums - 210,3 m, relatīvais augstums - 30 m.
- Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns.
- Melnokauļu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Dēliņkalna, izolēts paugurs \~300 m diametrā, absolūtais augstums - 210 m vjl., relatīvais augstums - 50 m.
- Vistukalns Kalns Alūksnes augztienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - \~200 m vjl., relatīvais augstums - 35 m, 300 m garš un 150 m plats vaļņveida paugurs.
- Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
- Baltiņu kalns kalns Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, grēdveida paugurs, garums - 1,3 km, platums - līdz 250 m, centrālajā daļā absolūtais augstums - 147 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
- Baznīckalns Kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns.
- Meduma kalns kalns Augšzemes augstienē, Sventes-Meduma paugurainē, Medumu pagastā, absolūtais augstums — 170 m vjl.
- Gundegu kalns kalns Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Eglaines pagastā, absolūtais augstums - 152,7 mvjl., relatīvais augstums - 20 m.
- Dabora kalns kalns Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļu daļā, Sēlpils pagastā, 5 km uz dienvidrietumiem no Pļaviņām, absolūtais augstums - 158 m vjl., relatīvais augstums - 40-45 m, diametrs - līdz 500 m, nogāzes stāvas; Tabora kalns.
- Riekstu kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, absolūtais augstums - 180 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, ir 2,5 km garas un līdz 1,5 km platas paugurgrēdas augstākā virsotne; Lazdu kalns.
- Skrudalienas kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, Augšzemes augstienes austrumu daļas augstākā virsotne, absolūtais augstums — 201 m vjl.
- Lapsu kalns kalns Austrumkursas augstienē, Lielauces pauguraines dienvidu malā, Lielauces pagastā, ir grēdveidīga pauguru masīva augstākā daļa, garums - 1,7 km, platums - 0,8 km, absolūtais augstums - 151,2 m, relatīvais augstums - 30 m.
- Rugājkalns Kalns Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kandavas pagstā, ir 800 m garš un 550 m plats asimetriskas formas vidējpaugurs (daugulis), absolūtais augstums - 97,6 m vjl., relatīvais augstums - 22,6 m, virsotne - iegarena.
- Morisona kalns kalns Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Baldones pagastā, absolūtais augstums - 81,9 m vjl., relatīvais augstums - 50 m.
- Ozolkalns kalns Cēsu novada Nītaures pagasta ziemeļaustrumu daļā, absolūtais augstums - 248,7 m, relatīvais augstums - līdz 31 m, kupolveida paugurs \~800 x 600 m.
- Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns.
- Lauvaskalns Kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m.
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns.
- Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas.
- Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu.
- Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes.
- Sauleskalns Kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m.
- Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns.
- Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns.
- Sūnupļavas kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, paugura garums — 1 km, platums — līdz 0,5 km, absolūtais augstums — 216 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka.
- Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
- Gorka kalns kalns Latgales augstienes rietumu malā, Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, trīsstūrveida paugurs, garums - \~1 km, augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 40 m.
- Valgacu kalns kalns Madonas novada Mārcienas pagastā, ir 2,5 km garas un līdz 420 m platas paugurgrēdas virsotne, absolūtais augstums — 163,9 m vjl., paceļas 42 m virs blakus esošās Rankas ezera ieplakas.
- Spirukalns Kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns.
- Dzērves kalns kalns Madonas-Trepes vaļņa ziemeļu daļā, Madonas novada Lazdonas pagastā, vaļņveida formas paugurs ar osveidīgu virsu, absolūtais augstums — 171 m vjl., relatīvais augstums — 45 m, stāvas nogāzes.
- Skasterkalns kalns Raiskuma pagastā, asimetrisks, stiepts, līdz 40 m augsts paugurs dauguļu paugurmasīva augstākajā daļā, absolūtais augstums - 94,8 m vjl., lauksaimnieciski apgūts.
- Palteskalns Kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m.
- Sperjāņu kalns kalns Sēlijas paugurvalnī, Viesītes pagastā, ir 2 km garas un līdz 500 m platas vaļņveida grēdas augstākā daļa, absolūtais augstums - 133,2 m, relatīvais augstums - \~40 m.
- Vārnas kalns kalns Straupes pagastā, asimetrisks, ieapaļš glaciotektoniskas izcelsmes lielpaugurs, diametrs - 1,75-2 km, absolūtais augstums - 95,8 m, relatīvais augstums - 30-40 m.
- Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
- Kuslīša kalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, paugurs 0,5 km diametrā, absolūtais augstums — 252,9 m vjl., relatīvais augstums — 52 m; Kušļa kalns.
- Kaibēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Vecpievalgas pagastā, ir platoveida paugurs, kura absolūtais augstums - 226 m vjl., relatīvais augstums - 30 m, diametrs - 2 km.
- Māla kalns kalns Vidzemes augstienē, Zaubes pagastā, rietumu-austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, absolūtais augstums - 235 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
- Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas.
- Gremu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, Cesvaines pagastā, ieapaļš plakanvirsas paugurs ar lēzenām nogāzēm, absolūtais augstums - 155,3 m vjl., relatīvais augstums - 5-6 m.
- Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu.
- Slapjuma kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Drustu pagastā, paugura garums - 0,4 km, absolūtais augstums - 248 m vjl., relatīvais augstums - 30 m.
- Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m.
- Naudeļkalns Kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m.
- Torņa kalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines austrumu malā, Tirzas pagastā, absolūtais augstums - 171,0 m vjl., relatīvais augstums - 51 m virs Tirzas ielejas.
- Piģu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, ir 1 km garš un 0,3 km plats vaļņveida paugurs ar vairākām virsotnēm, augstākā 127,7 m vjl., relatīvais augstums - 15 m.
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota.
- Rapšu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Aronas pagastā, Gaiziņkalna dabas parkā, garums - 350 m, platums - līdz 173 m, absolūtais augstums - 256 m vjl., lielākais relatīvais augstums - 47,5 m.
- Silu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,3 km, platums - \~1 km, absolūtais augstums - 219,1 m vjl., relatīvais augstums - \~20 m virs apkārtējām starppauguru ieplakām.
- Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni.
- Sauleskalns Kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m.
- Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.).
- Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m.
- Kamparkalns Kalns Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļu malā, Talsu novada Lībagu pagastā, absolūtais augstums - 173,8 m vjl. (relatīvais augstums - 32,3 m), garums - 750 m, platums - līdz 200 m.
- alpinārijs Kalnu augu sakopojums stilizētā kalnu veidojumā.
- Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē.
- Kitadake Kalnu masīvs Japānā ("Kita dake"), Honsju salas centrālajā daļā, Akaisi grēdā, augstums - līdz 3189 m, smailas virsotnes, stāvas nogāzēs, kas apaugušas mežiem.
- lielmeita Kalpone, algota strādniece lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- lielpuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- lielspuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- šļicka Kalsna, gara auguma sieviete.
- Kalšu Kalšu ezers - atrodas Embūtes paugurainē, Vaiņodes pagastā, uz Latvijas un Lietuvas robežas, 111 m vjl., platība - 43,3 ha (Latvijā 20 ha), garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs.
- kalvājs Kalvēm (skalbēm) pieaugusi vieta.
- toltri Kaļķakmes pauguru grēdas Podolijas augstienē Ukrainā.
- Kamenka Kamenkas ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, 153,4 m vjl., platība - 13 ha, lielākais dziļums - 1,3 m, distrofs, stipri aizaudzis; Kaimjonsku ezers; Kamjonoka ezers; Kamjonoks; Komjonoks.
- Kaminča Kaminčas ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Bebrenes un Eglaines pagastā, 145 m vjl., platība - 27,6 ha, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs, aizaugums 10%.
- rūsganā mežstrupaste kāmju dzimtas mežstrupastu suga ("Myodes glareolus", agrāk "Clethrionomys glareolus"), Latvijā visbiežāk sastopamais grauzējs, biežāk uzturas ēnainos, mitros un aizaugušos lapkoku un egļu mežos, kā arī vecos parkos
- kabene Kamu putra - sens vidzemnieku ēdiens no miltaugu un pākšaugu maisījuma.
- luksta kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu ģints suga (“Acrocephalus palustris”), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, dzīvo gk. ūdeņu piekrastēs, krūmainās pļavās, zemajos purvos, aizaugušos dārzos, mitros izcirtumos
- kapitāla koncentrācija kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
- izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
- kapāne Kaplis sakņaugu un kāpostu kapāšanai.
- kapāns Kaplis sakņaugu un kāpostu kapāšanai.
- ložņu kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium reptans"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- bombacaceae Kapokaugu dzimta.
- adansonia Kapokaugu dzimtas ģints.
- ceiba Kapokaugu dzimtas ģints.
- ochroma Kapokaugu dzimtas ģints.
- mēmele Kāpostu dzimtas augu suga, kas zied ziliem ziediem.
- goldlaks Kāpostu dzimtas ģints ("Cheiranthus"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziediem lakas smarža, 12 sugu, dabā ap Vidusjūru, kultivē kā krāšņumaugu.
- kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi.
- dzegušspļaudekļi Kāpuru kūniņa augu (parasti rasaskrēsliņu) lapās.
- krājkase Kārba, kurā pa īpašu spraugu var iemest naudas zīmi, monētu (uzglabāšanai, sakrāšanai).
- hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos.
- kārklenājs Kārklu audze; kārkliem apaugusi vieta; kārklājs.
- kārklājs Kārklu audze; kārkliem apaugusi vieta.
- karotne Karotene ("Cochlearia")- divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā ar karotes veida apakšējām lapām.
- kugra Kārpa, uzaugums uz ādas.
- papilla Kārpiņa, neliels izaugums.
- augonītis kārpveida izaugums uz skābeņu augiem, kura formai un lielumam ir būtiska nozīme sugu savstarpējā atšķiršanā.
- kuna Kārpveidīgs izaugums.
- apakškārta Kārtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- vidējais krājas pieaugums kārtējā krājas pieauguma attiecība pret perioda ilgumu gados.
- konca Kartupeļu (un citu augu) lakstu resgaļi.
- kartupeļu vēzis kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.
- urkša Kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks.
- pupucis Kas sīks, maza auguma.
- gramzdāt Kasīt ar nazi, parasti sakņaugus, augļus.
- piegramzdāt Kasot ar nazi (parasti sakņaugus, augļus), sagatavot tos pietiekoši lielā daudzumā.
- urna Kaste ar spraugu, parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai.
- izkast Kašņājot izraut, iznīcināt (piemēram, augus).
- magdalēnietes Katoļu sieviešu ordenis ar augustīniešu noteikumiem netiklībā kritušo sieviešu glābšanai un labošanai.
- salezietes Katoļu sieviešu ordenis, ko dibināja 1610. g. un 1618. g. tas pieņēma augustiniešu regulu un klauzūru.
- amaroīds Katra rūgta augu viela, kas nepieder pie glikozīdiem vai alkaloīdiem.
- pašproduktivitāte Katram atsevišķam vērtējamam dzīvniekam raksturīgie produktivitātes kritēriji, piem., cūkām - speķa biezums, dzīvmasas pieaugums diennaktī un barības patēriņš produkcijas vienības ražošanai.
- gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula.
- latekss Kaučukaugu piensula; pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, plēves veidotāju.
- Kaugari Kaugaru ezers - Kauguris, ezers Mākoņkalna pagastā.
- Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
- Kaugura Kaugura ezers - Kauguru ezers Litenes pagastā.
- Kauči Kauguri.
- Kaugerhof Kauguri.
- Kaugurs Kauguris, ezers Mākoņkalna pagastā.
- Kauguru ezers Kauguris, ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- kauguris Kaugurs.
- Kūšolu ezers Kauguru ezers Litenes pagastā.
- Kušalas ezers Kauguru ezers Litenes pagastā.
- Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis.
- Kaugurupīte Kauguru kanāls Jelgavas novadā.
- Kaugershof Kauguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
- līčupieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līčupes" iedzīvotāji.
- mūrēnieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
- mūrmuizieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
- skangalieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Skaņgale" iedzīvotāji.
- Kušala Kaugurupīte, Pogupes pieteka.
- Kūšala Kaugurupīte, Pogupes pieteka.
- antrotomija Kaula dobuma, piem., aizauss paugura dobuma atvēršana.
- apofīze Kaula izaugums, izcilnis.
- hipoporoze Kaula saauguma nepietiekama attīstība pēc lūzuma.
- hiperporoze Kaula saauguma pārmērīga attīstība (pēc lūzuma).
- iegurņa joslas skelets kauli, kas kājas pievieno rumpim; pieaugušam cilvēkam sastāv no diviem gūžas kauliem.
- osteofīts Kaulplēves veidots kaula izaugums.
- noutīt Kaut ko sīku (piemēram, ogas) nolasīt vai (slikti izaugušu labību) nopļaut.
- Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers.
- enotera Kazrožu dzimtas augs, kura dzimtene ir Ziemeļamerika; dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- skarainā kelreitērija kelreitēriju suga ("Koelreuteria paniculata"), ko mēdz audzēt kā krāšņumaugu, sauc arī par pūslīškoku.
- Kinga Kinga sala - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju ("King Island"), Basa šauruma rietumu daļā, platība 1125 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 213 m, 1700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Korejas kirengešoma kirengešomu suga ("Kirengeshoma koreana"), zied augustā-septembrī ar maigi dzelteniem ziediem, kas aug stāvus.
- Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs.
- Eiropas kizils kizilu dzimtas suga ("Cornus mas"), ko Latvijā audzē kā krāšnumaugu kopš 19. gs. sākuma.
- paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
- apakšklase Klases sadalījuma vienība (parasti dzīvnieku un augu sistemātikā).
- dizainparaugu starptautiskā klasifikācija klasifikācija, kas iedibināta ar 1968. gada 8. oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu; Lokarno klasifikācija.
- abudance Klasifikācija, kas izsaka zemsegas augu daudzumu un izvietojumu kādā konkrētā zemes platībā.
- līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
- Klauce Klauces ezeri - ezeru pāris Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, uz austrumiem no Saukas.
- Klaugu Klaugu ezers - Stogoršņu ezers Ilzeskalna pagastā.
- aizkleķēt Kleķējot aiztaisīt ciet (caurumu, spraugu).
- Klepinu Klepinu ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, mežā uz austrumiem no Silenes, 177,5 m vjl., platība - 34 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 5,5 m, distrofs, aizaugums - niecīgs.
- Kliģu Kliģu ezers - atrodas Spārenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 56,5 m vjl., platība - 21,8 ha, garums - 590 m, platums - 450 m, vidējais dziļums līdz dūņām - 5,7 m, lielākais dziļums - 15,1 m, eitrofs, aizaugums - neliels (5-15%).
- dismorfoloģija Klīniskās ģenētikas nozare, kas saistīta ar trejāda veida strukturālo defektu (malformācija, sairšana, deformācija) diagnostiku un paraugu interpretāciju.
- Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības.
- acer Kļavas - kļavaugu dzimtas ģints.
- cukurkļava Kļavu ģints suga ("acer saccharum"), Kanādā sastopams koks, Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
- kļavaine Kļavu mežs, kļavām apaugusi vieta.
- kļaviene Kļavu mežs, kļavām apaugusi vieta.
- atdzīvoties Kļūt izmantojamam augu audzēšanai (par kādu teritoriju).
- izkalst Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
- piedraudzēties Kļūt par draugu.
- vērties Kļūt platākam, lielākam (par plaisu, spraugu u. tml.).
- izaretināties Kļūt retākam (par augu, priekšmetu kopu).
- saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
- slieties Kļūt taisnākam, staltākam (parasti par augumu).
- knābis knābītis - izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka.
- Kodžaeli Koadželi pussala - atrodas Mazāzijas pussalas ziemeļrietumu daļā ("Kocaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, garums - 75 km, platums - līdz 50 km, pauguraina, augstums - līdz 537 m.
- Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja.
- nuclearia Kodolšūnaiņi - dzīvās dabas taksons, kas aptver dzīvniekus, sēnes un augus.
- trums Koka izaugums bojājuma apvidū.
- kumza Koka izaugums.
- apmala Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu).
- apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu).
- koksnes vēzis koka virsmas brūce ar pakāpienveidīgi paplašinātu sānu virsmu un grubuļainiem koksnes saaugumiem gar brūces malām vai sveķu izplūdumiem.
- erythroxylaceae Kokaīnaugu dzimta.
- kokaīnkrūms kokaīnaugu dzimtas suga (_Erythroxylon coca_), Dienvidamerikā sastopams krūms, no kura lapām iegūst kokaīnu.
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu.
- aborētums Kokaudzētava; vieta, kur tiek kultivētas un ir aplūkojamas retas koku, krūmu un citu augu sugas; koku dārzs; dendroloģiskais parks.
- agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām.
- māteskoks Kokaugs, ko izmanto par mātesaugu.
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
- defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja.
- sēklu stratifikācija kokaugu sēklu miera perioda pārtraukšana, lai palielinātu dīgšanas enerģiju, turot tās speciālā substrātā sugai specifiskā temperatūras režīmā.
- lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas.
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks.
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus.
- vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju.
- dendrobionti kokaugu stāvā mītoši organismi (putni, kā arī daudzi kukaiņi, zirnekļveidīgie u. c. bezmugurkaulnieki).
- aplieva Kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa.
- zemala Kokiem un krūmiem neapaugusi grāvja mala.
- apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā): augu kopums šādā laukumā, joslā.
- mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu.
- mādzeris Koksnes izaugums ar izlocītām koksne šķiedrām.
- tillas Koksnes parenhīmas šūnu izaugumi.
- vaļējais koksnes vēzis koksnes vēzis vai brūce ar plakanu vai padziļinātu dibenu, pakāpjveidīgām malām un uzaugumiem tās perifērijā.
- nosusināto mežu augšanas gaita koku augšanas tempa maiņa pēc meža nosusināšanas, kas labvēlīgi ietekmē koku pieaugumu, kas konstatējama jau nākamajā veģetācijas periodā pēc grāvju izrakšanas.
- kokaudzes pieaugums koku kopas fitomasas pieaugums.
- mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles.
- tehnisko izvejvielu plantācijas koku vai krūmu stādījumi, no kuriem iegūst izejvielas tehniski nozīmīgas produkcijas (miecvielu, gutaperčas, augu krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, ēterisko eļļu) ražošanai vai citus noderīgus meža produktus (klūdziņas pīšanai, dekoratīvus materiālus, medu, riekstus).
- ciāteja kokveida paparžu augu ģints ("Cyathea"), kas sastopama Austrālijas tropu mežu apakšstāvā; suga "Cyathea cooperi" bieži tiek kultivēta.
- diksonija Kokveida paparžu augu ģints ("Dicksonia"), sastopama tropos, Eiropas ziemeļu daļā mēdz audzēt telpās un siltumnīcās.
- lēcaste Kolembola ("Collembola") - kukainis, augu kaitēklis.
- apputinātājmiglotājs Kombinēta mašīna augu apsmidzināšanai ar ķīmikāliju šķīdumiem, suspensijām un emulsijām, augu apputināšanai ar sausiem pulverveida preparātiem, kā arī mitrinātajai apputināšanai.
- amofoska Kombinēti slāpekļa, fosfora, kālija minerālmēsli sakņaugu, dārzeņu u. c. intensīvu kultūru mēslošanai, kā arī siltumnīcās.
- tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā.
- zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā.
- komelīnaugi Komelīnu rindas dzimta, \~40 ģintis, \~600 sugas, no kurām vairāk pazīstamas ir tradeskancijas un zebrīnas, ko audzē kā nokarenus telpaugus.
- plene Kompānija; draugu pulciņš.
- Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku.
- Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm.
- rauši Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- ekstrakts koncentrēts augu vielu izvilkums spirtā vai ūdenī.
- halva Konditorejas izstrādājums - saldvielu un sasmalcinātu eļļas augu kodolu masa.
- dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā.
- fitobezoārs Konkrements kuņģī, kas sastāv no augu matiņiem, mizām un šķiedrām.
- ciršanas secības koeficients konkrētās audzes kārtējā krājas pieauguma attiecība pret tās pašas sugas un bonitātes normālas audzes krājas kārtējo pieaugumu bāzes vecumā.
- supervīzija konsultēšanas veids pieaugušo izglītībā un profesionālās darbības sistēmā.
- CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora").
- kopaudži Kopā augoši; kopā izauguši.
- koplapas Kopā saaugušas vainaglapas.
- ķeķere Kopā saauguši augļi.
- ķeķeris Kopā saauguši augļi.
- virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem.
- arheofīti Kopš aizvēsturiskiem laikiem florā zināmas (pēc fosīlām atliekām) augu sugas.
- simpetaļi Kopziedlapainie, segsēkļu ziedaugu apakšklase divdīgļlapju klasē, ir ar ziedu, kam ziedlapas jeb vainaglapas saaugušas savā starpā kopā.
- zvaniņzieži Kopziedlapaino divdīglapaugu dzimta, zālaugi ar lapainu stublāju, nedalītām, pamīšus augošām lapām, ziliem ziediem ciešās vārpās.
- ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem.
- kampanulāti Kopziedlapaino divdīgļlapju augu rinda, gandrīz visi lakstaugi, ar 5-skaitļa ziediem, ar kausiņu saaugušām zied- (vaiņag-) lapiņām, 5 putekšlapām.
- sakņspiedes Kopziedlapju divdīglapjua augu dzimta, vairumā augu parazīti, dažādas sugas parazitē uz dažādu augu saknēm un nomāc tās.
- smadzeņkoraļļi Koraļļi, kuru nogulsnes veido paugurus ar rievotu virsmu, kas atgādina smadzenes.
- Kančhori Korejiešu mitoloģijā - pūķis, kas zemei nes sausumu un iznīcina augu valsti.
- Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
- ūdens kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
- niacīnamīds Kosmētikas sastāvdaļa (specifiska B2 vitamīna forma), piedeva, izmanto matu kondicionētājos, pretnovecošanas līdzekļos, arī graudaugu miltos, tiek uzskatīts, ka var labvēlīgi ietekmēt veselību.
- kosveidīgie Kosveidīgo klase (jeb ķīļlapjveidīgo klase), ietilpst paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi, raksturīgs stumbra dalījums mezglos un posmos.
- ķīļlapjveidīgie Kosveidīgo klase paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi ar stumbra dalījumu mezglos un posmos, kokveida formas izmirušas triasa sākumā, saglabājusies tikai kosa.
- koronions Kraniometrijā apakšžokļa vainagveida izauguma galotne.
- inions Kraniometrijā pakauša ārējā paugura virsotne.
- prostions Kraniometrijā zemākais priekšējais punkts uz augšžokļa alveolārā izauguma, starp vidējiem priekšzobiem.
- asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi.
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
- Dauguli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski.
- simtkājis Krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedrusuka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali.
- overbots krass preču tirgus cenu kāpums, kas seko iepirkuma apjoma ievērojamam pieaugumam.
- purpursarkanā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium purpureum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi.
- akvareļa krāsa krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
- dabiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
- lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
- šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu.
- majonēze Krējumveida konsistences emulsija (mērce) no augu eļļas, olas dzeltenuma (vai visas olas), etiķa, citrona vai laima sulas ar dažādam garšvielām (sāli, saldinātajiem, sinepēm, papriku) u. c. piedevām.
- Pulkova Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija, kas atrodas Pulkovas augstienes ziemeļu paugurā.
- Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai.
- drūza Kristālu grupa, to saaugums.
- Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs.
- augsmes robežas kritiskā situācija, kuru paredz ar datoraprēķiniem pamatots uzskats, ka pastāvīgais iedzīvotāju skaita pieaugums kopā ar Zemes dabisko resursu straujo izsīkšanu var novest pie vides katastrofas.
- montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- mīkrosomija Kroplaini mazs augums.
- diplosomija Kroplības veids, kad kādā ķermeņa vietā saauguši pilnīgi attīstīti dvīņi.
- kuilis Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kura dēļ (kāposti) pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst.
- čeveris Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kuru dēļ kāposti pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst.
- pērša krūklis krūkļu suga ("Frangula purshiana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- bigne Krūmi, aizaugušas, neiztīrītas vietas; biežņa.
- cemeris Krūmiem apaugusi purvaina vieta mežā.
- bruksla Krūmiem apaugušas ganības.
- brukslājs Krūmiem apaugušas ganības.
- morēnuvāls Krumlins - lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā.
- krūmājs Krūmu audze, krūmu puduris; ar krūmiem apaugusi vieta.
- ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā.
- dzimumhibridizācija Krustošana dzimumceļā un šādu krustojumu iegūšana (augu vai dzīvnieku valstī).
- hibridizēt Krustot (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu īpatņus).
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus).
- zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis).
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- abriēta Krustziežu dzimtas augs ("Abrieta") ar violetiem vai rozā ziediem, kas sakopoti ziedkopās, savvzaļā izplatīts Mazāzijā un Balkānos, citviet Eiropā audzē kā dekoratīvu augu.
- slotzāles Krustziežu dzimtas augu ģints, garenām, olējādām sēklotnēm, augļi bez knābja vai ar ļoti īsu knābi, 3 sugas.
- smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm.
- mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu.
- ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- krūzotie kāposti krustziežu dzimtas kāpostaugu grupas krāšņumaugs un dārzenis, lapas labi attīstītas, krokotas, gaiši zaļas ar brūnganu vai violetu nokrāsu.
- kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām; lopbarības kāposti; šo augu virszemes daļas.
- cilpene Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ("Iberis"), savvaļā sastopams Kaukāzā un Dienvideiropā, vairākas sugas audzē arī kā krāšņumaugus.
- obrēta Krustziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Aubrieta"), apmēram 12 sugas, selekcionētas vairāk nekā 40 šķirnes, savvaļā Balkānos un Mazāzijā, Latvijā audzē gk. vienu selekcionētu šķirni ar tumši violetiem ziediem.
- torakopāgs Krūšu kaula apvidū kopā saauguši dvīņi.
- Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m.
- moška Kukainis, parasti kāds no lakstaugu kaitēkļiem.
- kolis Kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku; arī ķirmji.
- piretrs Kukaiņu apkarošanas līdzeklis, ko ražo no dažu Āfrikas augu žāvētiem ziediem, sastāvā ir piretrīni un cinerīni, kas ātri sadalās un ir nekaitīgi zīdītajiem.
- laputs Kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta ("Aphidodea"), pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts \~390 sugu.
- laccifer Kukaiņu klases augutu kārtas bruņutu apakškārtas ģints.
- mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
- laupītājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas.
- utumuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chamaemyiidae"), 2-5 mm gari, sudrabpelēki mušveidīgie, kas mīt zālē, krūmos, uz dažādu augu ziediem.
- auguts Kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu.
- tripsis Kukaiņu klases kārta ("Thysanoptera"), kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~80 sugu.
- dižmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu.
- augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība.
- iežmauglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Apocryta"), ļoti sīki līdz ļoti lieli (ķermeņa garums - 0,13-40 mm) plēvspārņi, kam pirmais vēdera posms ir ar iežmaugu.
- nervātūra Kukaiņu spārnu un augu lapu dzīslojums.
- kūlenīca Kūlnīca - ar kūlu apaugusi pļava.
- Baznīckalns kulta vieta Babītes pagastā, kādreizējo Babītes pļavu teritorijā, neregulāras formas paugurs (diametrs \~100 m), pēc nostāstiem tur kādreiz atradusies baznīca.
- Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms.
- Panderu upurkalns un upurakmens kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā, \~10 m augsts, apaļš paugurs (diametrs \~50 m) ar 2-6 m platām terasēm nogāzēs visapkārt, plakuma centrā, kas ir 2-3 m augstāks par pārējo plakumu, atrodas Upurakmens (augstums - 1,2 m, garums - 1,8 m, platums - 1,6 m), datējums nav zināms.
- Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms.
- Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
- Mežites elkukalns kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, \~300 m uz dienvidiem no Mežites pilskalna, \~25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas iespējams, mākslīgi izveidotas stāvākas.
- Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus.
- Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi.
- Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms.
- Zebrenes elku kalns kulta vieta Zebrenes pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, ir savrups \~20 m augsts paugurs (garums - \~600 m, platums - \~250 m), ko ietver purvājs, otrpus Zebrus ezeram atrodas ezerlūķu pilskalns, izmantošanas laiks nav zināms.
- vagotājkultivators Kultivators rušināmaugu kopšanai un vagošanai.
- rušināmkultivators Kultivators rušināmaugu rindstarpu rušināšanai.
- ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi.
- bumbuļaugi kultūraugi (piemēram, kartupeļi, topinambūrs), kuru galvenā produkcija (bumbuļi vai gumi) izveidojas kā atsevišķu augu pazemes daļu paresninājumi.
- durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro.
- virsaugs Kultūraugs, zem kura pasēj kādu apakšaugu.
- pēcaudzēšana kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posmā, pēc vēlas sējas).
- sēklaudzēšana Kultūraugu augstvērtīgu šķirņu sēklu audzēšana šķirnes sējumu atjaunošanai.
- augseka Kultūraugu izvietojuma secība saimniecības teritorijā; audzēšanas secības galvenais uzdevums ir nezāļu, augu slimību un kaitēkļu iznīcināšana.
- augu seka kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
- kūlīšu sienamais aparāts kultūraugu, galvenokārt linu, novākšanas mašīnu sastāvdaļa stiebru savākšanai kūlīšos un to sasiešanai ar speciālu auklu; sākotnēji izmantoja arī labības pļāvējos.
- sēkluberzne Kuļmašīnas sastāvdaļa vai atsevišķa ierīce āboliņa, timotiņa, linu u. c. kultūraugu sēklu galviņu izberšanai.
- iekult Kuļot iegūt (labību, pākšaugu sēklas).
- monsieur kungs, pieklājības tituls katram pieaugušam vīrietim Francijā.
- gastrolīze Kuņģa atbrīvošana no saaugumiem.
- pūčka kupla eglīte (kas augusi klajā laukā).
- čemurs Kupla, cieši, blīvi saaugusi (augu vai to daļu) kopa; kupls lakstaugs; arī cers.
- krūms Kupls (dažu lakstaugu) cers.
- daugulis Kupolpaugurs - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
- Bezdelīgu kalns kupolveidīgs morēnas paugurs, atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvā, uz ziemeļiem no Kalnišķu ezera, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, absolūtais augstums — 186,4 m vjl.
- akonīti Kurpītes ("Aconitum") - daudzgadīgu zālaugu dzimtas ("Ranunculaceae") ģints; daudzi veidi ir indīgi, dažus izmanto medicīnā, citus audzē kā dekoratīvus augus.
- matkauss Kurvjziežu dzimtas augu augļu lidpūku kopums.
- hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs.
- salāti Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Lactuca") ar \~100 sugām, no kurām Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, lakstaugi ar skraju lapojumu.
- piretri Kurvjziežu dzimtas augu ģints; no dažu šās ģints sugu - Dalmācijas un Kaukāza kumelīšu ziedkopām iegūst pulveri, ko lieto kaitīgu kukaiņu iznīcināšanai.
- dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- agerāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ageratum"), 43 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
- sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- kliņģerīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Calendula"), krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem, 20 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu un ārstniecības augu audzē 1 sugu.
- krizantēma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Larvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas.
- cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos.
- kosmeja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cosmos"), sastopama tropiskajā un subtropiskajā Amerikā, 26 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
- mārtiņroze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dendranthema"), \~50 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē dažādas šķirnes.
- dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe.
- doronika Kurvjziežu dzimtas ģints ("Doronicum"), daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem, dzelteniem ziediem, \~35 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu; skurbule.
- ehinācija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinacea"), ārstniecības augs, savvaļā sastopams gk. Ziemeļamerikā, Latvijā audzē dārzos, arī kā krāšņumaugu.
- ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
- felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā.
- gazānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gazania"), \~16 sugas (Dienvidāfrikā), Latvijā 1 suga. hibrīdus audzē kā krāšnumaugus.
- helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
- liatre Kurvjziežu dzimtas ģints ("Liatris"), ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audē arī kā krāšņumaugus.
- zeltpīpenīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pyrethrum"), \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
- rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
- samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes.
- telēkija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Telekia"), 2 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
- cīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Zinnia"), \~22 sugas, gk. Vidusamerikā, Latvijā audzē kā krāšņumaugus atsevišķas šķirnes un formas; cinnija.
- lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas.
- liatrise Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, ar ziediem zilgansārtās blīvās vārpās jūlijā un augustā.
- argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām.
- zoogonidijas Kustīgas ūdensaugu šūniņas, kas patstāvīgi kustas un der vaislai.
- galvanotaksija Kustīgo zemāko augu un dzīvnieku organismu kustības, kas notiek elektriskās strāvas ietekmē, kuru laiž cauri šķidrumam, kur šie organismi atrodas.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- skurbs kušķis, krūmveida zāles vai labība saaugums.
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
- šķidrmēsli Kūtsmēsli (ar 7-10% sausnas), ko iegūst, dzīvniekus turot uz spraugu grīdām bez pakaišiem.
- tilpumanalīze Kvantitatīva analīze, kurā nosaka reaģentšķīduma tilpumu, kāds nepieciešams reakcijai ar analizējamo paraugu.
- kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- sidi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - pārdabiskas būtnes, kas mita pauguros, dziļi apakšzemē.
- pigura Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam), apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
- figūra Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam); apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
- stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids.
- sirenomēlija Ķermeņa apakšdaļas attīstības anomālija, viena nepilnīgi attīstīta apakšējā ekstremitāte vai kopā saaugušas kājas.
- bibis Ķermeņa daļa, loceklis, kam ir īsa, strupa puļķveida forma; puļķveida izaugums, veidojums.
- lipotrofija Ķermeņa tauku daudzuma pieaugums.
- astēnisks tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs liels augums, šaurs un garš krūškurvis, vāja muskulatūra.
- pikniskais tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders.
- statūra Ķermeņa veids, augums.
- cefalodija Ķērpju lapoņa izaugums, kurā simbionts ir zilaļģes (pārējās lapoņa daļās - zaļaļģes).
- izīdijas Ķērpju veģetatīvie vairošanās orgāni; sīki lapoņa virsmas izaugumi, ko veido sēnes hifas un starp tām esošās aļģes.
- Ķikuri Ķikuru ezers - atrodas Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība - 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs - \~500 m, dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 10%.
- sfenofillaļi Ķīļlapainie, izmirušu paparžaugu grupa, krūma vai koka veida augi ar slaidu rievotu, posmos sadalītu stumbru, \~12 sugas, gk. karbonā.
- fitoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī augu ķīmisko sastāvu un ķīmiskās reakcijas augos.
- arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
- fitotoksināti Ķīmiskas vielas, kas bojā augu valsti.
- nematocīdi Ķīmiskas vielas, ko izmanto augu aizsardzībā nematožu iznīcināšanai.
- fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.
- pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus).
- herbicīdi ķīmiski līdzekļi nevēlamu augu (galvenokārt nezāļu) apkarošanai.
- makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu.
- fumigants Ķīmisks preparāts (pesticīds), kuru lieto gāzu, tvaiku vai aerosolu veidā augu slimību, kaitēkļu un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšanai.
- eļļotājs Ķīmisku vielu maisījums, ar kuru apstrādā filamentus vai pavedienus to iegūšanas procesā; parasti satur augu eļļas vai minerāleļļas.
- kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas.
- Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
- Huandi Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, galvenais no pasaules pušu valdniekiem - Centra valdnieks, kas bijis ļoti liela auguma, ar četrām sejām un četrām acīm, lai labāk varētu vērot debespuses.
- Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos.
- kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā.
- sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
- patisons Ķirbjaugu dzimtas suga ("Cucurbita pepo var. patison"), viengadīgs dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas.
- dzeloņgurķis Ķirbju dzimtas ģints ("Echinocystis"), kāpelējoši lakstaugi, 15 sugu (Ziemeļamerikā), Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
- tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem.
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
- ureterolīze Ķirurģiska urīnvadā atbrīvošana no saaugumiem.
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
- ķīvelēns Ķīvītes mazulis, nepieaugusi ķīvīte.
- sēdēt Labi atbilst, piegult augumam (par apģērbu).
- attīstīts Labi izveidoties (par augu veģetatīvajiem orgāniem).
- ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
- patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus) - parasti par vidi, apstākļiem.
- bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks.
- kumeļa gadi laiks, kad vēl nav pieauguša cilvēka rūpju; pusaudža gadi, agra jaunība.
- maigais laimiņš laimiņu suga ("Sedum sexangulare syn. Sedum boloniense, Sedum acre subsp. sexangulare"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un vietām konstatēta arī savvaļā.
- nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni); aplaistīt.
- nokantēšana Laivas vai jahtas sagāšana uz sāniem, lai notīrītu zemūdens daļu no apaugumiem (aļģēm, gliemežiem).
- fizoles Lakstaugu dzimta, tautā sauktas arī par turku pupām.
- grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimta un doņu dzimta.
- silmalīte Lakstaugu ģints "Nemophila" suga.
- leontice Lakstaugu ģints bārbalu dzimtā, \~12 sugas.
- pundurplūškoks Lakstaugu plūškoks ("Sambucus ebulus").
- pusirbene Lakstaugu plūškoks ("Sambucus ebulus").
- Sambucus ebulus lakstaugu plūškoks.
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
- alliaceae Lakšaugu dzimta jeb sīpolu dzimta.
- lambažos Lambažos iet - rauguļos iet.
- lietuvēns Lamu vārds, apzīmējot kādu dusmīgu, niknu, ļoti nepaklausīgu bērnu vai pieaugušo.
- kulcenis Lamuvārds maza auguma neveiklam cilvēkam.
- čujāks Lamuvārds vājam gara auguma cilvēkam.
- krumlins lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā un kuru garenasis atšķirībā no drumliniem sakļaujas ledāja kustības virzienā; morēnuvāls.
- pielapas Lapas pamata izveidojumi dažādā izskatā; piem., lapām līdzīgi veidojumi madarām; sīkas lapiņas rožu un pākšaugu dzimtās; turzīte (sk.) sūreņu dzimtā; ērkšķi ērkšķogām.
- lapas maksts lapas pamatnes saaugusi pārveidne, kas apņem stumbru.
- maksts Lapas pamatnes saaugusi pārveidne, kas apņem stumbru.
- pielape Lapas plātnes izaugums, kas atrodas pie lapas pamata un sākumā aizsargā jaunās lapas.
- psyllidae Lapblusiņas - augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi.
- taloms laponis - zemāko augu (aļģu, ķērpju u. c.) un sēņu ķermenis, kas nav sašķēlies sastāvdaļās - stumbrā, lapās un saknēs
- talloms Laponis - zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju, dažu sūnu) ķermenis, kam nav stublāja un lapu; klājonis.
- stādāmā lāpstiņa lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
- aphidodea Laputis - kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta.
- aphis Laputis - kukaiņu klases augutu kārtas laputu apakškārtas ģints.
- pupu laputs laputu apakškārtas suga (“Aphis fabae”), Latvijā sastopama bieži, ir postīga lauka pupām un bietēm, blīvās kolonijās sūc augu sulu lapu apakšpusē un uz stublājiem
- Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem.
- Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
- ārlatvieši Latvieši, kas dzimuši, auguši ārpus Latvijas.
- bēgļu komitejas latviešu bēgļu apgādes organizācijas 1. pasaules kara laikā, pastāvēja no 1914. g. augusta līdz 1918. g. novembrim, kad to lietas pārņēma Padomju Krievijas Latviešu nacionālo lietu komisariāts.
- izcelšanās teikas latviešu mitoloģijā - ietver nostāstus par pasaules izcelšanos, antropogoniskās teikas un teikas par augu, dzīvnieku un putnu rašanos.
- ceru māte latviešu mitoloģijā - pārzināja augu, labības, koku, krūmu cerošanu.
- Rudzu māte latviešu mitoloģijā gars, kura pārzināšanā ir rudzu (plašāk graudaugu) ražība.
- Meža māte latviešu mitoloģijā viņas pārziņā ir meža augu un dzīvnieku valsts, arī mežā nokļuvušu cilvēku pārraudzība.
- Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
- Helsinki-86 Latvijas cilvēktiesību aizstāvju grupa, dibināta 1986. g. jūlijā Liepājā, 1987. g. organizēja 14. jūnija demonstrāciju un 23. augusta demonstrāciju, kā arī bija vairāku citu trešās atmodas prasību un pasākumu iniciatori.
- Centrālā komiteja, LKP Latvijas Komunistiskās partijas augstākais orgāns partijas kongresu starplaikā 1940.-1991. g., ko ievēlēja LKP kongress, un tā funkcijas noteica LKP statūti; pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. g. augustā LKP darbība tika aizliegta.
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- LPIA Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība.
- Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos.
- Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
- rugainis lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
- rugaine Lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
- ārsēja Lauks, kas apsēts ārpus augu sekā paredzētās kārtības.
- griķrugājs Lauks, kur auguši un novākti griķi.
- tupinēte Lauks, kurā auguši kartupeļi.
- buļvaite Lauks, kurā ir auguši kartupeļi.
- sēklas lauks lauks, kurā kultūraugus audzē sēklas iegūšanai.
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku; viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju; mistrā - nozīmīgākais augs.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, smalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
- augļkopība Lauksaimniecības nozare - augļaugu kultūru audzēšana.
- laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
- augkopība Lauksaimniecības pamatnozare - kultūraugu audzēšana.
- zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- ekstensīvā zemkopība lauksaimniecības sistēma, kurā produkcijas apjoma pieaugumu panāk, palielinot apstrādājamās zemes platību.
- potētājs Lauksaimniecības speciālists, kas potē augus.
- graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
- lauztā Lauztā sirds - magoņu dzimtas sirdspuķu ģints ("Dicentra") suga ("Dicentra spectabilis"), kas savvaļā aug Ķīnas ziemeļu daļā un Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- lazdājs Lazdām apaugusi vieta; lazdu audze.
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- Baltijas grēda ledāja veidota pauguraiņu josla, kas lokveidā stiepjas līdztekus Baltijas jūrai no Dānijas caur Vāciju, Poliju, Lietuvas austrumiem un Latvijas dienvidaustrumiem, garums — \~1500 km, platums — 80-90 km, augstums — 200-300 m.
- aunu pieres ledāju nogludināti cietu iežu izciļņi vai pauguri.
- auna piere ledāju nogludināts cietu iežu izcilnis vai paugurs.
- absolūtā leikocitoze leikocītu kopējā skaita pieaugums perifēriskajās asinīs.
- apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
- noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni); apliet.
- izšļaucīties Lēni izstaipīt (augumu).
- izašļaucīties Lēni izstaipīt savu augumu.
- platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā.
- halucinogēns līdzeklis vai viela, kas izraisa halucinācijas; sintētiski ķīmiskie savienojumi un augu produkti, kas rada psihes darbības traucējumus - pastiprinātu emocionalitāti, eiforiju, halucinācijas u. c.
- pašu kapitāls līdzekļi, kurus uzņēmuma dalībnieki uz neierobežotu laiku bez atlīdzības nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā iegūtais līdzekļu pieaugums (peļņa).
- tīrelis līdzens, klajš augstais purvs, kas attīstības gaitā pārdzīvojis atkārtotus ugunsgrēkus un kur kūdrā gandrīz vienmēr ir deguma horizonts un pārogļotas augu atliekas.
- Kulundas līdzenums līdzenums — atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā, uz austrumiem no Irtišas, Krievijā un Kazahstānā, platība — \~100000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums — līdz 250 m.
- mets Līdzība, vienādība augumā un vecumā.
- kondiloīds Līdzīgs locītavpauguram.
- bilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam no pasīvajiem runas orgāniem, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna abos sānos.
- unilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienos sānos.
- mediāls spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi nenoslēdz eju elpas plūsmai, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vidusdaļā.
- laterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienā vai abās sānu daļās.
- noliekt Liecot pavērst ar galu uz leju, līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
- Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts.
- liekaudzis Lieks izaugums, pieaugums.
- šķirt Liekt uz pretējām pusēm (augus, to daļas).
- veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
- svētēlis liela auguma cilvēks ar garām kājām.
- brozs Liela auguma cilvēks ar neveiklām kustībām.
- lizums Liela auguma cilvēks; lamu vārds.
- blīzums Liela auguma cilvēks.
- cilvecene Liela auguma cilvēks.
- kaikums Liela auguma cilvēks.
- klemencis Liela auguma cilvēks.
- klemendis Liela auguma cilvēks.
- koļčars Liela auguma cilvēks.
- lingāns Liela auguma cilvēks.
- aize Liela auguma meitene.
- lamma Liela auguma sieviete.
- blozs Liela auguma sliņķis.
- milka Liela auguma suns.
- skapis Liela auguma vīrietis, platiem pleciem.
- ambals Liela auguma vīrietis.
- kumpelis Liela auguma zēns.
- kumpels Liela auguma zēns.
- pamatīgs Liela auguma, arī spēcīgs.
- gorilla Liela auguma, brutāla izskata miesassargs, gangsteris u. tml.
- blese Liela auguma, dūšīga sieviete.
- korra Liela auguma, kalsna cūka.
- būdīgs Liela auguma, masīvs (par cilvēku), ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi, platām krūtīm.
- klimbests Liela auguma, neizveicīgs cilvēks.
- milka Liela auguma, neveikla sieviete.
- kagaīnis Liela auguma, neveikls cilvēks.
- klamkāns Liela auguma, neveikls cilvēks.
- žmoga Liela auguma, plecīgs cilvēks.
- tralācis Liela auguma, rupjš, nebēdīgs cilvēks.
- strīmala Liela auguma, tieva sieviete.
- putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega.
- plantācija Liela platība, kur audzē viena veida augus.
- Klauģis Lielais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 122,8 m vjl., platība - 7,4 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā.
- beizis Lielāka auguma cilvēks, kas staigā kājas vilkdams.
- Viskūžu sala lielākā Latvijas ezeru sala (garums - 3 km, platums - 1,5 km) un dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Usmas ezerā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 309 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., izveidots, lai aizsargātu veco priežu audzi, retos augus un putnus.
- Gross-Kaugern Lielkauguru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- humīnskābes Lielmolekulāras organiskās vielas, kas rodas, sadaloties augu atliekām.
- Elkas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, absolūtais augstums — 261 m vjl., relatīvais augstums — 40 m, garums — 1 km, platums — 0,8 km.
- Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni.
- Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā.
- Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
- dižans Liels (apjomā, augumā); izcils, brašs, varens.
- stalbuks Liels gabals; liela auguma cilvēks.
- svēdra Liels koksnes izaugums (vietējs paresninājums) uz stumbra, zariem vai saknēm ar izlocītām koksnes šķiedrām.
- dižmežs liels mežs, kurā koki izauguši no sēklām; visas skujkoku audzes ir dižmežs.
- blesīgs Liels, pamatīgs, drukns (par cilvēka vai dzīvnieka augumu).
- plantācija Lielsaimniecība, kur audzē viena veida augus (piemēram, kokvilnu, cukurniedres, tēju).
- ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā.
- trīsdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar trīs [vadmēriem]{s:1663}, piemēram, sieviešu virsdrēbju 100.–112.–160. lielums der figūrām, kuru krūšu apkārtmērs ir (100±2) cm, gūžu apkārtmērs – (112±3) cm un augums – (160±4) cm
- vidējais pieauguma temps lielums, kas rāda, par cik procentiem vidēji palielinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "+" zīme) vai samazinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "–" zīme) pētāmās parādības līmenis visā aplūkojamā periodā; to aprēķina, no vidējā augšanas tempa atņemot 100%.
- guze Lieto kā lamuvārdu slinka, neizdarīga (liela auguma) cilvēka raksturošanai.
- sauskaule Līki, greizi augusi priede, egle.
- biešvabole Līķvaboļu dzimtas ģints ("Aclypea"), vidēji lieli kukaiņi, fitofāgi, ēd biešu un citu augu dīgstus un jaunas lapas; Latvijā 2 sugas; biešu kapracis.
- skaistlilija Lilijaugu dzimtas puķaugs, ziedi tumši zili, sagrupēti čemurā uz 50-60 cm gara stublāja.
- sētlilje Lilijaugu ģints augs bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem, čemurainu ziedkopu.
- vārplilje Lilijaugu ģints, augi bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem.
- čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns.
- asfodels Liliju dzimtas augu ģints ar lieliem ziediem; asfodeli izplatīti Vidusjūras baseina zemēs. Krimā un Kaukāzā aug asfodelam tuvi krāšņumaugi - asfodelīnes (5 sugas).
- pumpursīpols liliju dzimtas augu veģetatīvās vairošanās orgāns, kas izaug ziedkāta lapu padusītēs (piemēram, lilijām) vai centrālā loka galā (piemēram, ķiplokiem).
- eremūrs Liliju dzimtas bumbuļsīpolu augu ģints ("Eremurus"), izplatīta Vidusāzijas stepēs un kalnu rajonos; to dažkārt kultivē kā krāšņu dekoratīvu augu; no bumbuļsīpoliem iegūst līmvielu un emulģējošu vielu.
- agapants Liliju dzimtas ģints ("Agapanthus"), daudzgadīgs augs Dienvidāfrikā; Eiropā audzē kā krāšnumaugu vasarā zālienā, pa ziemu vēsās augu mājās vai istabā.
- fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas.
- hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija.
- muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
- baltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Ornithogalum"), daudzgadīgi sīpolaugi ar stāviem bezlapu stublājiem, rozetes lapas lineāras, ar bālām vidusdzīslām, ziedi kārtni, zvaigžņveidīgi, 150-200 sugu, Latvijā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu.
- albuka Liliju dzimtas sīpolaugs Dienvidāfrikā, audzē arī siltumnīcās un augu mājās, arī istabās.
- asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu.
- amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas.
- aspidistra Liliju rindas ģints ("Aspidistra"), kas savvaļā aug Himalajos, Ķīnā, Japānā, audzē augu mājās un dzīvokļos, pastāvīgi zaļš krāšņumaugs ar 30-50 cm garām lapām un tumši violetiem ziediņiem pie pašas zemes.
- sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē.
- kāpuru līme līme, ko izmanto augu aizsardzībā līmes jostu apziešanai.
- relatīvā limfocitoze limfocītu procentuāls pieaugums leikocītu pārējo formu vidū, ko novēro gk. neitropēnijas gadījumā.
- limfocitoze Limfocītu skaita palielināšanās perifēriskajās asinīs; to novēro sakarā ar dažādām akūtām (garais klepus) vai hroniskām infekcijas slimībām (tuberkuloze, infekciozā mononukleo-ze, infekciozais hepatīts), vai arī kā nenobriedušo limfocītu skaita pieaugumu limfoleikozes gadījumā.
- starenes Linaugu ģints ar 4 kauslapām, 4 ziedlapām un 4 putekšlapām (liniem 5).
- pundurlini Linaugu ģints augs ar 4 kauslapām, 4 ziedlapām un 4 putekšlapām; starene.
- Valles grēda Linkuvas vaļņa turpinājums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, stiepjas gandrīz 40 km garumā starp Skaistkalni un Lindi, absolūtais augstums — sasniedz 63,4 m vjl., relatīvais augstums — 10-18,4 m, platums — 0,5-1,25 km.
- triandrija Linneja sistēmā trešā augu šķira ar trim svabadiem putekļu trauciņiem.
- lielziedu lins linu suga ("Linum grandiflorum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- daudzgadīgais lins linu suga ("Linum perenne"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- sējas lini linu suga ("Linum usitatissimum"), ko Latvijā audzē kā kultūraugu.
- viscins Lipīga viela, produkts, kas rodas, pārveidojoties dažu augu šūnu sieniņām un protoplazmai.
- klanīt Locīt, šūpot (piemēram, augus, to daļas) - par vēju.
- heilotomija Locītavas dobuma malu kaula izauguma ekscīzija.
- kondilektomija Locītavpaugura amputācija.
- kondiloklāzija Locītavpaugura laušanas operācija, lai izlabotu kāju stāvokli "genu varum" (O veida kāju) gadījumā.
- kondilotomija Locītavpaugura pāršķelšana.
- aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu).
- Atlantijas--Baltijas rase lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums
- lipomelanotiskā retikuloze lokalizēts vai ģeneralizēts limfmezglu pietūkums kā sekundāra parādība dermatozes gadījumā: dažus mēnešus vai gadus pēc dermatozes simptomu rašanās palielinās limfmezgli, sasniedzot valrieksta lielumu; palielinātie limfmezgli ir asi norobežoti un nav saauguši; visbiežāk palielinās ingvinālie, aksilārie, retāk - ulnārie, cervikālie un paramammārie limfmezgli; dermatozes simptomiem pārejot, limfmezgli kļūst mazāki.
- zigoma Loks, ko veido deniņu kaula vaiga izaugums un vaiga kauls.
- Madonas-Trepes valnis lokveidā izliekta iegarenu paugurgrēdu josla uz kopēja vaļņveidīga pacēluma starp Madonu un Neretas lejteci, garums - \~45 km.
- kololīze Lokzarnas atbrīvošana no saaugumiem.
- siena milti lopbarība, ko iegūst samaļot labības, pākšaugu, eļļas augu sēklas vai rupjo barību.
- milti lopbarība, ko iegūst, samaļot labības, pākšaugu, eļļas augu sēklas vai rupjo barību.
- skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes.
- proteīns Lopbarības, dzīvnieku un augu produktu slāpekļvielas.
- Dauguli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski.
- Dauguļeva Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļova" kļūdains nosaukuma variants.
- floēma Lūksne - augu audi, kas vada organiskās vielas, kuras rodas lapās.
- maša lūku, arī augu tievo daļu pinums.
- sinheilija Lūpu saaugums.
- baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām.
- smaržene Lūpziežu dzimtas augu ģints ar sarkaniem smaržīgiem ziediem.
- skaistnātre Lūpziežu dzimtas ģints ("Coleus"), tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām, ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; raibnātre.
- noēdināt Ļaut noēst (zālaugus kādā platībā).
- kā īlens ļoti ass, smails; tievs (augumā), vājš.
- klurga Ļoti gara auguma cilvēks.
- metafoss Ļoti indīgs insekticīds, fosfororganisks preparāts, ko lieto dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai.
- izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
- milzis Ļoti liela auguma cilvēks; gigants (1), milzenis (2).
- milzenis Ļoti liela auguma cilvēks; gigants (1), milzis (2).
- milzonis Ļoti liela auguma cilvēks.
- milzis ļoti liela auguma, pārdabiski spēcīga būtne
- ražens Ļoti liels, bagātīgs, ļoti labi izdevies (par augu ražu).
- sīkaļa Ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns).
- liliputs ļoti maza auguma cilvēks; punduris.
- punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
- agrotīkls Ļoti plāns materiāls, ko izmanto, piem., augu pārklāšanai agrā pavasarī.
- tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
- aleirona graudi ļoti sīki olbaltumvielu graudiņi labības un daudzu citu augu sēklu šūnās.
- fitoplanktons Ļoti sīku augu kopums, kuri dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām; augu planktons.
- demogrāfiskais sprādziens ļoti straujš pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, kāds bijis vērojams pēdējos simt gadus; demogrāfiskā eksplozija.
- stelārā teorija mācība par augstāko augu centrālā cilindra jeb stēles uzbūves principiem un filoģenētisko attīstību, kā arī dažādu stēles tipu savstarpējām attiecībām.
- bioklimatoloģija Mācība par klimata ietekmi uz organismiem, sevišķi uz dzīvnieku un augu attīstību, uz lauksaimniecības kultūru attīstību, bioklimatiskajām sezonām, arī uz cilvēku veselību.
- preformācijas teorija mācība, ka dzimumšūnā ir veidojums, kas visā pilnībā nosaka, kā attīstīsies dīglis un kādas pazīmes būs no tā izaugušajam organismam; preformisms.
- paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu; priekšzīmīga mācību stunda.
- trasgo Mājas gars spāņu folklorā, augumā līdz plaukstas lielumam, mitinās kolonijās un palīdz mājas saimniecībā, bet ja izdomā pajokoties, tad zaudē mēra sajūtu.
- jaunputni Mājputni no izšķilšanās līdz to iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
- mājputnu produktivitāte mājputnu spēja noteiktā laika periodā (mēnesī, gadā, izmantošanas periodā) ražot zināmu olu un gaļas daudzumu; produktinvitāti raksturo dējība, dzīvmasas pieaugums, barības izlietojums 10 olu vai 1 kg dzīvmasas pieauguma iegūšanai.
- sirdsveida makleja maklejus suga ("Macleaya cordata"), kuras dažas šķirnes Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu.
- pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus.
- desikācija Mākslīga augu žāvēšana ar desikantiem, paātrina sēklu nobriešanu, augļu ienākšanos un atvieglo mehanizēto novākšanu.
- krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai; hibridizēt.
- segtās platības mākslīgi izveidota vide kultūraugu audzēšanai, steidzināšanai un uzziedināšanai - siltumnīcas, lecektis, īslaicīgi segumi ar stacionāru vai pārvietojamu karkasu.
- kultūrcenoze Mākslīgi radīta, komplicēta kultūraugu kopdzīves forma; agrofitocenoze.
- agrofitocenoze Mākslīgi radīta, komplicēta kultūraugu kopdzīves forma.
- provokācijas foni mākslīgi radīti nelabvēlīgi augu augšanas un attīstības apstākļi selekcijas materiāla vai šķirņu bioloģisko un saimniecisko īpašību pārbaudei.
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
- ikonoloģija Māksliniekam paredzēts alegorisku figūru attēlu vai aprakstu paraugu krājums (gk. baroka laikā).
- eritrēmiskā mieloze maligns eritro- un mielopoēzes palielinājums pieaugušiem: izteikta perifēriska eritroblastoze; normohroma anēmija ar anizo- un poikilocitozi; trombocitopēnija ar hemorāģiskās diatēzes iezīmēm; neraksturīga leikocitoze ar novirzi pa kreisi; palielinātas aknas un liesa ar sekundārās asinsrades centriem šais orgānos.
- malpighiaceae Malpīgijaugu dzimta.
- malpīgija Malpīgijaugu dzimtas ģints ("Malphigia").
- alteja Malvu dzimtas augu ģints ("Althaea"), \~ 15 sugas, Latvijā 1 adventīva suga.
- kaķsierīte Malvu dzimtas augu ģints ("Malva").
- pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus.
- kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas).
- kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem.
- Haumia Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - debesu dieva un zemes dievietes dēls, auglības dievs, savvaļas dārzeņu un augu, paparžu un batātes aizgādnis.
- Haumija Maoru savvaļas sakņu un augu dievs, debesu dieva Rangi un zemes dievietes Papas dēls.
- stromante Marantu dzimtas ģints ("Stromanthe"), Dienvidamerikas augs, ko Latvijā izplata kā telpaugu.
- īstais mārdadzis mārdadžu suga ("Silybum marianum"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvo augu, paretam sastopams kā dārzbēglis.
- palmona Margarīns no augu (kokosa palmu u. tml.) taukiem.
- timiāns Mārsils ("Thymus"), kam ir sīkas lapas, violeti iesarkani ziedi un ko izmanto par garšaugu.
- piesvars Masas pieaugums (dzīvniekiem).
- blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
- retinātājs Mašīna augu retināšanai.
- novācējs Mašīna, agregāts kultūraugu ražas novākšanai.
- dekortikators Mašīna, ar ko atdala šķiedru no pārkoksnējušos stublāju daļām šķiedraugu sausās apstrādes procesā.
- dārzeņu novākšanas mašīnas mašīnas tādu dārzeņu novākšanai, kas ienākas vienā laikā un lielās platībās (kāpostu kombains, burkānu novācējs, pākšaugu novākšanas mašīnas, sīpolu novākšanas mašīnas, zāles pļaujmašīna, cukurbiešu cēlājs, kartupeļu kombains, dārzeņu kuļmašīna).
- pilosella Mataino mauraugu apakšģints.
- pildmateriāls Materiāls (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
- dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piemēram, ēteriskās eļļas, sveķus).
- kaunuma paugurs matiņiem apaugusi tauku kārtas velve sievietes vēdera lejasdaļā virs ārējiem dzimumorgāniem.
- trihoma Matiņš vai neliels, pēc izcelšanās tam līdzīgs izaugums (zvīņas u. tml.) uz auga.
- mateļļa Matu kopšanas līdzeklis - eļļa, parasti ar augu ekstraktu piedevām.
- matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
- skropstas Matveida izaugumi (augu dalām).
- anaplāzija Maz diferencētu audu rašanās, piem., ļaundabīgos audzējos; šūnu formas pārveidošanās embrionālā virzienā līdz ar to vairošanās spējas pieaugumu.
- demperis Maza augum apaļīgs cilvēks, kas iet ātri cilājot kājas.
- mātainīte Maza auguma (pieaugusi) sieviete.
- sprudzenis Maza auguma cilvēciņš.
- kurzulis Maza auguma cilvēks (kā lamuvārds).
- spuņģis Maza auguma cilvēks (nievājošs apzīmējums).
- ulis Maza auguma cilvēks vai bērns.
- vervulis Maza auguma cilvēks vai dzīvnieks.
- kņaucis Maza auguma cilvēks, kas darbā nav pietiekami spēcīgs.
- cirslis Maza auguma cilvēks, kas viegli uzbudinās un kļūst ķildīgs.
- knorbe Maza auguma cilvēks, kas zaudējis spēkus.
- knisis Maza auguma cilvēks; arī mazs dzīvnieks.
- strupucis Maza auguma cilvēks; arī tāds dzīvnieks.
- jemperis Maza auguma cilvēks; mazs kustīgs cilvēks.
- sēpulis maza auguma cilvēks; pamazs bērns.
- puņdža Maza auguma cilvēks; punduris.
- jeperis Maza auguma cilvēks; pusaudzis.
- bembere Maza auguma cilvēks.
- čabīte Maza auguma cilvēks.
- čuberis Maza auguma cilvēks.
- družiņš Maza auguma cilvēks.
- gričkiņš Maza auguma cilvēks.
- gubiņš Maza auguma cilvēks.
- jemšiks Maza auguma cilvēks.
- ķedluks Maza auguma cilvēks.
- knariņš Maza auguma cilvēks.
- knauslis Maza auguma cilvēks.
- kroksis Maza auguma cilvēks.
- pumpaļa Maza auguma cilvēks.
- pupuris Maza auguma cilvēks.
- seperis Maza auguma cilvēks.
- sīkvīriņš Maza auguma cilvēks.
- strubiķis Maza auguma cilvēks.
- strūpenis Maza auguma cilvēks.
- zemaudzis Maza auguma cilvēks.
- zembembere Maza auguma cilvēks.
- zemkājis Maza auguma cilvēks.
- šēpuris Maza auguma dzīvnieks.
- ķūsis Maza auguma korpulents vīrietis.
- māgužiņa Maza auguma labsirdīgs vecītis.
- zemala Maza auguma meita.
- meitele maza auguma meitene, mazule.
- kroksene Maza auguma meitene.
- repis Maza auguma panīcis lops.
- čāpa Maza auguma paveca sieviete.
- svēpurs maza auguma radījums.
- puņģis maza auguma resns dzīvnieks.
- bemburis Maza auguma resnvēderis.
- pugaža Maza auguma sieviete; peguža.
- čabīte Maza auguma sieviete.
- peguža Maza auguma sieviete.
- piružīņa Maza auguma sieviete.
- špidrilka Maza auguma sieviete.
- strumpe Maza auguma sieviete.
- tuntulīte Maza auguma sieviete.
- ķīsis Maza auguma vīrietis.
- ūģerītis Maza auguma vīrietis.
- ūģērītis Maza auguma vīrietis.
- puksis Maza auguma vīrs.
- stanaks Maza auguma vīrs.
- kveņķis Maza auguma zēns, tāds sivēns vai teļš.
- džiekste Maza auguma, kalsna sieviete.
- džiekstene Maza auguma, kalsna sieviete.
- bamplis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks.
- bamslis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks.
- špidelīgs Maza auguma, rosīgs, kustīgs (par cilvēku).
- kņirpis Maza auguma, vājš cilvēks.
- svirplis maza, sīka auguma cilvēciņš.
- Klauģis Mazais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 123 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā.
- grička Mazāki, sliktāk paauguši lini.
- Klein-Wrangelshof Mazbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
- pieplacināt Mazliet noliekt (augus, to daļas).
- paslieties Mazliet, daļēji iztaisnot savu augumu, ķermeni.
- paslieties Mazliet, daļēji iztaisnoties, pastiepties (par augumu, ķermeni).
- riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- pūšļkājis Mazs kukainis, kas mīt uz augu lapām, ziediem un mizas ("Thrips physopus"); Latvijā bieži uz rudziem, kviešiem, miežiem un auzām.
- piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
- pumpulis mazs, augumā atpalicis cilvēks.
- sadurtins Mazs, plecīgs (augums).
- knabene Mazs, stāvs paugurs.
- mikroklizma Mazu šķidruma daudzumu, piem., 1-2 tējkarošu glicerīna, augu eļļas, parafīna u. c. ievadīšana taisnajā zarnā.
- neolītiskā revolūcija medības, zveju, barības augu vākšanu sāka nomainīt zemkopība un lopkopība (9000.-8000. g. p. m. ē.); pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību.
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
- eklekticisms Medicīnas virziens, kas no dažādām teorijām izvēlas noderīgākās ārstēšanas vajadzībām, sevišķu uzmanību pievēršot vietējiem dabas (augu) dziedniecības līdzekļiem.
- Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji.
- skarifikācija Mehāniska vai ķīmiska dažu augu sēklapvalku ievainošana, kas paātrina sēklu dīgšanu.
- meiteņkārta Meitenes (pretstatā jaunietēm, pieaugušām sievietēm).
- ievākt Meklējot sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu paraugus); savākt.
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- ganīties Meklēt un ēst augu barību (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
- ganīties Meklēt un ēst augu barību (par savvaļas dzīvniekiem).
- lovīties Meklēties; meklēt draugu, draudzeni; censties noķert.
- sarainā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia exasperata"), laponim kārpveida izaugumi.
- meldrājs Meldriem apaugusi vieta; meldru audze.
- nosusināšana Meliorācijas pasākumu komplekss - liekā ūdens novadīšana no saimnieciskai darbībai izmantojamām zemes platībām; nosusinātā augsnē kultūraugu ražība ir lielāka.
- mellenājs Mellenēm apaugusi vieta.
- melnalksnājs Melnalkšņu audze; melnalkšņiem apaugusi vieta.
- kulišu papuve melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
- bang-up Melno jāņogu, upeņu šķirne; spēcīga auguma, dod maz dzinumu, lielas ogas.
- melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
- tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas.
- antrakoīdeja Melnplauku sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints ("Anthracoidea"), sori ar sporām veidojas gk. grīšļu ģints augu sēklotnē vai citā ziedkopas daļā; >30 sugu, Latvijā konstatēts >10 sugu.
- melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
- miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
- zobainā mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia dentata"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Vilsona mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia wilsoniana"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas.
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
- bipolaritāte Mēreno ziemeļu puslodes joslu augu un dzīvnieku (sevišķi jūras dzīvnieku) izplatība apmēram tajos pašos platuma grādos dienvidu puslodē.
- mērīties Mērījot salīdzināt (ar ko) auguma garumu; mērījot salīdzināt (ar ko auguma garumu).
- samērīties Mērījot salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, citam ar citu).
- izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
- nomērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
- mērīties Mērīt sev (piemēram, auguma garumu).
- darbs ar grupu mērķtiecīgi organizēts psihosociāls un izglītojošs process, kura fokusā ir personas attīstība grupas dalībnieku sociālās mijiedarbības procesā, kas notiek dažādās situācijās un grupās (piemēram, ģimene, organizācija, draugu grupa, klubi, reliģiskās draudzes, vecāku grupas).
- lokālais mēslojums mēslojums (minerālmēsli), kas noteiktā dziļumā lentveidā vai ligzdveidā iestrādāti augsnē noteiktā attālumā no kultūraugu sēklām.
- papildmēslojums Mēslojums, ar ko apgādā augus to augšanas laikā.
- pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas.
- zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli.
- zaļmēsli mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēslojums; siderāti.
- fosfora minerālmēsli mēslošanas līdzeklis, kurā galvenais augu barības elements fosfors (P) visbiežāk ir fosforskābes sāļu veidā; veicina citu barības elementu izmantošanu, palielina augu izturību pret sausumu un veldrēšanos, sekmē augu nobriešanu.
- kālija minerālmēsli mēslošanas līdzekļi, kuros galvenais augu barības elements ir kālijs (K), veicina cukuru un cietes veidošanos un uzkrāšanos augos, vielmaiņu augu šūnās un olbaltumvielu uzkrāšanos, labību cerošanu un sakņaugu sakņu veidošanos.
- piedot Mēslot (augus, augsni) ar papildmēslojumu.
- piebarot Mēslot (augus, augsni) ar virsmēslojumu.
- aeroloģiskais aparāts meteoroloģiskais aparāts gaisa fizikālā stāvokļa noteikšanai brīvā atmosfērā dažādos augustumos.
- biodīzeļdegviela metilesteris vai etilesteris, ko iegūst no tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot iekšdedzes motoros par degvielu.
- polikross Metode svešapputes augu līniju un šķirņu vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
- decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām.
- bioģeoķīmiskās derīgo izrakteņu meklēšanas metodes metožu komplekss, kura pamatā ir anomālu ķīmisko elementu koncentrācijas pētījumi biosfēras objektos: augsnē, kūdrā, augu pelnos u. c.
- izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus.
- mimuri Mezglaini, bumbuļveida koka izaugumi; miemuri 1.
- tell Mezopotāmijā paugurs ar drupām, Alžīrijā kalnājs.
- mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
- dabiskā meža atjaunošana meža atjaunošana, izmantojot sēklu pašizsēju no atstātiem sēkliniekiem un blakus augošām audzēm vai ar paaugu, veicināšanai var izmantot arī augsnes joslveida apstrādi, lai radītu koku sēklām labākus dīgšanas apstākļus.
- mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām.
- viršu kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc purvāja vai priedēm apauguša augstā purva nosusināšanas.
- meža blakusizmantošana meža izmantošana, kas nav saistīta ar kokmateriālu ieguvi (savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu, sūnu u. c. izejvielu ieguve; dravu izvietošana mežā, lopu ganīšana vai siena pļaušana, meža izmantošana kultūras vajadzībām, zinātniskiem mērķiem, medībām, veselības nostiprināšanai u. tml.).
- virsaugstums Meža kokaugu kopuma 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi.
- vidulājs meža nogabals, kurā mežs atjaunojas vai arī tiek atjaunots gan no atvasēm, gan no sēklām; no atvasēm atjaunojušos kokus izcērt jaunākus, bet no sēklām izaugušos — lielākā vecumā; sastopami kā dižmeža, tā atvasāju koki.
- tarkšķene Meža sprigane ("Impatiens noli-tangere"); viengadīgi lakstaugi, 30-100 cm gari, zied jūlijā un augustā, ziedi gaišdzelteni vai zeltdzelteni.
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium).
- neproduktīva mežaudze mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu.
- osu meži meži, kas veidojušies osu, kēmu vai citu glaciālas izcelsmes pauguru stāvās nogāzēs pārsvarā uz grantainas, karbonātiskas augsnes cilmiežiem.
- Pokaiņu mežs mežs Dobeles novada Naudītes pagastā Sesavas kreisajā krastā, aizņem \~100 ha lielu teritoriju ar sarežģītu reljefu, kas veido Pokaiņu paugurmasīvu.
- taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības.
- pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
- Mūrmuižas dzirnavezers Miegupes dzirnaezers Kauguru pagastā.
- Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe.
- Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts.
- Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
- nitella Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Nitella"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes, kas pēc ārējā izskata atgādina augus, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- parastais miežubrālis miežubrāļu suga ("Phalaroides arundinacea"), tās dekoratīvo formu ("Picta"), ar dzelteni svītrainām lapām, dažviet audzē kā krāšņumaugu.
- trīskāršā mikānija mikāniju suga ("Mikania ternata"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu.
- mikoplazmoze Mikoplazmu ierosināta cilvēku, dzīvnieku un augu infekcijas slimību grupa.
- endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
- coniferophytina Mikrofilo kailsēkļu, priežaugu jeb skuju koku evolūcijas zara "Pinophytina" nosaukuma sinonīms.
- alu mikrolēpija mikrolēpiju suga ("Micropelia speluncae"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu
- alkšņlapu mikromele mikromeļu suga ("Micromeles alnifolia"), ko Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu.
- mikrobioloģiskā meliorācija mikroorganismu izmantošana pastiprinātai augu organisko atlieku mineralizācijai vai gaisa slāpekļa saistīšanai.
- bārkstiņas Mikroskopiski gļotādas izaugumi, kas palielina tās virsmas laukumu.
- smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm.
- pļavblaktis Mīkstblakšu dzimtas ģints, polifāgi, sūc augu sulu un pārnēsā augu vīrusslimības.
- Alpu miķelīte miķelīšu suga ("Aster alpinus"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- miltainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps farinosa"), kas sastopama uz pieaugušiem naktstauriņiem.
- miltenājs Miltenēm apaugusi vieta.
- koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums; liela, milzīga auguma būtne.
- makrosomija Milža augums.
- žube Mīļvārdiņš neliela auguma sievietei.
- Mindaugas ezers Mindaugas ezers - atrodas Teiču purva ziemeļu daļā, Murmastienes pagastā, platība - 36 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4,1 m, distrofs, bez aizauguma; Mindaukas ezers.
- augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās.
- kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- kompleksie minerālmēsli (arī mēsli) minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kuros galvenais augu barības elements ir slāpeklis (N); biežāk lietotie slāpekļa m. ir urīnviela, amonija sulfāts, amonija hlorīds, amonija nitrāts, sašķidrināts amonjaks, amonjaka ūdens.
- magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g.
- kainīts Minerāls - magnija sulfāta un kālija hlorāta dubultsāls; lieto lauka kultūraugu mēslošanai.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus); izmīdīt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
- myrothamnaceae Mirotamnaugu dzimta.
- myrsiniaceae Mirsīnijaugu dzimta.
- eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus.
- vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi.
- lavsonija miršu rindas vējmietiņu dzimtas augu ģints ("Lawsonia"), ziedaugi, izplatīti gk. tropu joslā.
- bezakotu lavsonija miršu rindas vējmietiņu dzimtas tropu augu suga ("Lawsonia inermis"), kuras augļus izmanto hennas izgatavošanai.
- iesārtā miskante miskantu suga ("Miscanthus purpurascens"), ko Latvijā bieži audzē kā krāšnumaugu.
- piemistrot Mistrojot pievienot (augu kopai augus).
- zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
- appurvis Mitra, zema vieta, kas aizaugusi ar krūmiem un kalpo par ganībām.
- šļumurs Mitru, gļotainu ūdensaugu kušķis.
- fitoklimats Mitruma un temperatūras režīms augu augšanas vidē (piem., zālājā, koku vainagos u. tml.).
- priežu mizasblakts mizasblakšu suga ("Aradus cinnamomeus"), masveidā savairojas zem 5—30 g. vecu priežu mizas kāpu apmežojumos, silā, mētrājā un priežu sēklu plantācijā; pieaugušas blakts ķermenis saplacināts, 3,8—5,5 mm garš, tumši rūsganbrūns.
- skābbarības kombains mobils agregāts skābbarības kultūraugu pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī – sastāvdaļas: griezējaparāts, masas sasmalcinātājtrumulis un izvadcaurule.
- etalonmodelis modelis, kurš apstiprināts par paraugu (standartu) tālākām izstrādēm.
- Manahans Mongoļu mitoloģijā - medību dievs, kuru iztēlojās kā milzīga auguma cilvēku; mežu un savvaļas dzīvnieku saimnieks.
- cephalosporium Monīliju dzimtas ģints, saprofīti augsnē, uz augu atliekām, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- bezmaiņas sējums monokultūra, kas ir vienīgā lauksaimniecības kultūra, ko audzē saimniecībā vai arī ilgstoša (desmitiem g.) nepārtraukta vienas sugas augu audzēšana vienā un tajā pašā laukā.
- Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži.
- Bežaņicu augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, Lovates un Veļikajas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 338 m.
- Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m.
- Žemaitijas augstiene morēnu pauguraine Lietuvas ziemeļrietumos, vidējais augstums — 120-150 m, lielākais — 234 m, daudz ezeru.
- Maskavas augstiene morēnu pauguraine no Vorjas un Maskavas augšteces rietumos līdz Kolokšas augštecei austrumos, Krievijas Maskavas un Vladimiras apgabalā, garums — >300 km, augstums — līdz 310 m.
- Baltkrievijas grēda morēnu pauguraiņu josla Baltkrievijas ziemeļrietumos, garums - \~500 km, augstums - līdz 345 m.
- linneons Morfoloģiski līdzīgu tuvradniecisku augu formu kopums, kas atbilst sugas kritērijiem.
- jušanas saknītes muguras smadzeņu saknītes, kas rodas no muguras smadzeņu nervu mezglu jušanas neironu izaugumiem un ieiet muguras smadzenēs.
- liekna Muklājs, staigna vieta; mitra purvaina vieta mežā; zema vieta starp 2 pauguriem.
- augļu koku mūķiene mūķiene, kas apgrauž lapu koku lapas, gadā divas paaudzes, kas izlido jūnijā un augustā.
- leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem.
- Karuskaibe Munduruku (Brazīljas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas cilvēkiem iemācīja audzēt un izmantot manioku, kokvilnu u. c. kultūraugus.
- Muhremois Mūru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
- čadors Musulmaņu sievietes apģērbs, garš apmetnis, ko tradicionāli valkā Irānā, augums ir apsegts, seja redzama.
- skroderputns Mušķērāju dzimtas dziedātājputnu suga, ligzdu veido no vienas vai vairākām lapām, kuru malas sašuj kopā ar augu šķiedras u. c. pavedieniem, sastopams Indijā un Šrilankā.
- botāniskais muzejs muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.).
- alamanda Mūžzaļu Brazīlijas augu ģints ("Allamanda").
- šķidrā krava nafta un naftas produkti, spirts, augu eļļa, dzīvnieku tauki un cita krava, ko pārvadā noslēgtās tilpnēs.
- gumbrīns Naftas pārstrādes blakusprodukts, kas sastāv no askanīta māliem un organiskām vielām, kuras atdalītas no naftas; lieto kā organisko mēslojumu un augu augšanas stimulatoru.
- spuldzes Nagleņziežu (neļķu) ģints ar kopā saaugušām kauslapiņām, 2 daļās šķeltām, baltām vai sarkanām ziedlapiņām, spilvotu kausiņu, pieczobainu auglīti.
- sālsvirza Nagleņziežu dzimtas augu ģints, brīvām kauslapām, ļoti biezām, gaļīgām lapām 4 rindās.
- smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem.
- stegļi Nagleņziežu ģints ("Spergula") ar svabadām (nesaaugušām) kauslapiņām, diegveidīgām lapām - pa vairākām kopā mieturī, baltiem ziediem.
- naktsspuldze Nagliņziežu jeb neļķu dzimtai piederīgs augs ar kopā saaugušām kauslapiņām, Latvijā 2 sugas.
- velndiegi Nakteņaugu ģints, krūmi ar sarkanām ogām, slaidiem, nokareniem zariem, apmalē veselām lapām, piltuves veidīgu, violeti sarkanu vainadziņu.
- zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā.
- fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus.
- petonija Nakteņu dzimtas lakstaugu ģints, kas cēlusies Dienvidamerikā; dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
- lampionaugs Nakteņu dzimtas lakstaugu ģints; dažām sugām (Meksikas tomāti, zemeņtomāti) ir ēdami augļi.
- klarkija Naktssveču dzimtas ģints ("Clarkia"), viengadīgs dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, 10 sugu (pēc citiem datiem 4 sugas), Latvijā audzē kā krāšņumaugu 1 sugu un tās šķirnes.
- nātra Nātre (2) - augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās; \~35 sugas, Ziemeļeiropā 2 sugas.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- krājkastīte Naudas krāšanai paredzēts noslēgts trauks ar šauru spraugu monētu, naudaszīmju iemešanai.
- naudas plūsma naudas un naudas ekvivalentu pieaugums un samazinājums.
- Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- potnazis Nazis ar īpašu nadziņu augu potēšanai.
- Alpu neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis alpestris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- purva neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis palustris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- leicīns Neaizstājama aminoskābe, ir augu un dzīvnieku olbaltumvielās.
- eža Neapstrādāta, ar zāli apaugusi šaura sleja (starp laukiem vai ceļmalās).
- pamedne Neapstrādāta, krūmiem aizaugusi zeme upes krasta zemienē.
- tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums; zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts; pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
- guaša Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
- kurmulis Nederīgs maza auguma cilvēks.
- tautas augstskola neformāla interešu un profesionālās pilnveidošanās iestāde pieaugušajiem.
- pacilā nefrolēpe nefrolēpju suga ("Nephrolepis exaltata"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu.
- citronāts Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
- sukāda Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
- negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums; Āzijas pigmeji.
- Āzijas pigmeji negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums; šo etnisko grupu piederīgie; negritosi.
- ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem.
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas).
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
- neuradaceae Neiradaugu dzimta.
- oligodendrocīts Neiroglijas šūna ar nelielu skaitu izaugumu, kas aptver neirona ķermeni; šīs šūnas piedalās neironu vielmaiņā un nervšķiedru apvalka veidošanā.
- neirīts neirona izaugums, kas aizvada impulsus prom no nervu šūnas ķermeņa; aksons.
- bipolārs neirons neirons, kam ir divi izaugumi - aksons un dendrīts.
- pseidounipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums, kurš nedaudz atstatus no n. ķermeņa sadalās dendrītā un aksonā.
- unipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums; cilvēkam tāds ir neiroblasts līdz dendrītu attīstības sākumam.
- endaksoneirons Neirons, kura izaugums neiziet ārpus muguras smadzenēm.
- anaksons Neirons, kuram nav ass cilindra izauguma, piem., dažas nervu šūnas tīklenē.
- pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
- pseudofosīlijas Neīstas fosīlijas, dažādi izveidojumi noguluma iežos, kurus uzskatīja par pārakmeņotu augu vai dzīvnieku atliekām, bet kas īstenībā ir gk. dažādu nedzīvās dabas procesu sekas.
- tutenis Neizaugusi putna spalva.
- piedravas lauks nektāraugu kultivēšanai ne tālāk kā 0,5 km no dravas ārpus saimniecības laukaugu un lopbarības augu sekām iedalīts zemes gabals, kur audzē nektāraugus.
- iebiedēšana Nelabvēlīgs mijiedarbības stils, kas izpaužas gan attiecībās starp pieaugušajiem, gan arī attiecībās starp bērniem un pieaugušajiem.
- krūtaine Nelīdzena vieta ar izciļņiem, kas apauguši ar sūnu.
- ķekums Nelīdzens, lieks sakņu izaugums (piemēram, kāpostiem).
- kudzulna Nelīdzenums, izaugums kokā.
- krumslis Nelīdzenums; paugurs; izcilnis.
- Kurpnieku sala neliela akumulatīva sala Daugavas lejtecē, iekšējās deltas paplašinājumā, lejpus Kundziņsalas, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — līdz 2,5 m, lielākajā daļā — līdz 1 m, neapdzīvota, purvaina, apaugusi ar krūmiem un niedrām.
- Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
- citroncielava neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns ("Motacilla citreola"), kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.
- čilksts Neliela auguma cilvēks ar smalku, spalgu balsi.
- puntlaks Neliela auguma cilvēks, bērns.
- dumpnis Neliela auguma cilvēks.
- dumpuris Neliela auguma cilvēks.
- dunkuris Neliela auguma cilvēks.
- kroška Neliela auguma meitene.
- drušķis Neliela auguma plecīgs cilvēks; arī tāds zirgs.
- roņķis neliela auguma resns, neveikls cilvēks, arī šāds kustonis.
- čenkstere Neliela auguma sieviete.
- lieģine Neliela auguma slaida sieviete.
- korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
- vīriķis Neliela auguma vīrietis.
- čilksts Neliela auguma, kalsns vīrietis.
- pundurpriede Neliela auguma, maza priede.
- zemtīgs Neliela auguma.
- guntiņa Neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- iekraule Neliela paugura nogāze.
- iegoznis Neliela pussala, aizaugusi ar mežu.
- puduris Neliela tuvu augošu augu grupa.
- pudurs Neliela tuvu augošu augu grupa.
- rungulēns Neliela, arī vēl neizaugusi lopbarības biete.
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojums (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- ganglijs Neliela, recekļaina, no locītavas somiņas un no muskuļu cīpslu maksts izaugusi cista.
- lenticelas Nelieli, irdeni šūnu sakopojumi kokaugu peridermā.
- smulāns neliels augumā; netīrīgs.
- kumburis Neliels izaugums uz līdzenas virsmas.
- knibis Neliels izaugums, nelīdzenums.
- skupsna Neliels lakstaugu kopums, cers.
- ieroza Neliels paugurs, kalna virsa.
- puduris neliels paugurs.
- punduris neliels paugurs.
- pauguris Neliels paugurs.
- parazītlapsene Neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu.
- barības (arī piebarošanas) lauciņš neliels zemes gabals mežā, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
- izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē izmēģināšanai.
- pungors Neliels, apaļš, kraujš paugurs.
- uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; pakalns.
- pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; uzkalns.
- šķipsna Neliels, parasti pirkstos, saujā, saņemams (kā, piemēram, augu daļu, beramas vielas) kopums.
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
- ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi.
- know-how Nemateriālo ieguldījumu sastāvdaļa, kas ietver tehnisko dokumentāciju, izstrādājumu paraugus, komerciāla rakstura ziņas, norādījumus par ražošanas organizāciju u. c. informāciju; pieredze, zinātība.
- stublājnematode Nematožu klases ģints ("Ditylenchus"), sīkas nematodes, kas parzitē gk. augu stublājos un izraisa to deformēšanos - paresnināšanos, pundurformu veidošanos.
- sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs.
- hipogigantosoma Nenormāli liels augums, kas tomēr nesasniedz gigantismu.
- mikroencefālija Nenormāli mazas galvas smadzenes normāla auguma cilvēkam.
- nanisms Nenormāli mazs augums salīdzinājumā ar to, kāds tas vidēji ir attiecīgās sugas attiecīgā vecuma, dzimuma, populācijas, rases pārstāvjiem; pundurība.
- odontoms Nenormāls zoba dentīna uzaugums, kas ieplešas pulpas kambarītī, arī zobu saknes kanālītī un zoba saknes virspusē.
- kangars Nenoteiktas izcelsmes pauguru rinda purvā.
- neomyzus Neomyzus circumflexus - augumājas raibās laputs "Aulacorthum circumflexum" nosaukuma sinonīms.
- drickāns Nepaklausīgs pusaugu puika.
- gigants Neparasti liela būtne; ļoti liela auguma cilvēks; arī milzis.
- mikrosomatija Neparasti mazs augums, pundurība.
- polidispondilisms Nepareiza vairāku skriemeļu attīstība, kuras dēļ attīstās punduraugums, vājš intelekts un turku seglu malformācija.
- irigācijerozija Nepareizas apūdeņošanas radīta sīko augsnes daļiņu un augu barības vielu izskalošanās un aiznese.
- refraktūra Nepareizi saauguša lauzta kaula atkārtotas laušanas operācija.
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
- trumuļa kalte nepārtrauktas darbības kalte visu šķirņu kultūraugu sēklu kaltēšanai; kaltes cilindrs nostādīts horizontāli vai ar nelielu kritumu uz izejas pusi un lēni rotē.
- suķelis nepieaugusi cūka; puscūcis.
- karāties Nepiegulēt augumam (par pārāk lielu apģērbu).
- linolēnskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe C~2~H~5~(CH=CHCH~2~)~3~–(CH~2~)~6~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas u. c. augu eļļu sastāvā.
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
- terpēns Nepiesātināts gaistošs ogļūdeņradis, daudzu augu ēterisko eļļu sastāvdaļa.
- karotīns Nepiesātināts ogļūdeņradis (retinola provitamīns), oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka un dzīvnieku organismā pārvēršas A vitamīnā (ir burkānos, tomātos, skābenēs, ābolos).
- ložkomoiņiks Nepilngadīgais, kas pilda pieaugušo uzdevumus.
- leptostroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Leptostromataceae"), parazīti un saprofīti uz lakstaugu, koku un krūmu stumbriem, lapām un augļiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, \~20 sugu.
- melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu.
- sferopsīds Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Sphaeropsidaceae"), saprofīti un parazīti - augu slimību izraisītāji, \~500 ģinšu, 5200 sugu, Latvijā konstatēts 60 ģinšu, 700 sugu.
- cerkosporas nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma demāciju dzimtas ģints ("Cercospora"), parazitē uz augu lapām, stumbriem, augļiem, \~1270 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
- septorija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints ("Septoria"), augu parazīti, attīstās uz lakstaugu, koku un krūmu lapām un jaunajiem dzinumiem, kur veido baltus vai brūnganus plankumus ar tumšu apmali, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~170 sugu.
- monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu.
- tuberkulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Tuberculariaceae"), saprofīti, retāk pusparazīti un augu parazīti, Latvijā konstatēts 14 ģinšu, 34 sugas.
- cilindrosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Cylindrosporium"), sēnes parzitē uz augu lapām, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- gleosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Gloeosporium"), parzitē uz savvaļas augu un kultūraugu lapām, stublājiem, augļiem, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu.
- penicīliji Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Penicillium"), gk. saprofīti, kas izplatīti augsnē, uz dažādiem, gk. augu izcelsmes produktiem, visā pasaulē \~250 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
- ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
- fomas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phoma"), gk. saprofīti uz nokaltušām augu daļām, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu.
- fomopse Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phomopsis"), parazīti, retāk saprofīti uz lakstaugu lapām un stublājiem, koku un krūmu stumbriem; \~100 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
- rabdosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Rhabdospora"), saprofīti uz augu stulbājiem un zariem, retāk uz lapām, \~150 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
- fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm.
- kverpis Nepilnīgs, sīks augumā, bet nejauks, uzstājīgs knēvelis.
- invāzija Neregulāra, masveidīga kādas sugas dzīvnieku vai augu ieceļošana, ieviešanās kādā teritorijā.
- kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti.
- neirolīze Nerva atbrīvošana no apkārtējām rētām un saaugumiem; rētaudu izgriešana, kuri penetrē nerva stumbrā.
- neiroglija Nervaudu daļa, kas aizpilda telpu starp nervu šūnām, to izaugumiem un smadzeņu kapilāriem.
- neiroma Nervaudu saaugums griezuma vai pārrāvuma vietā (pēc operācijas vai traumas).
- nervu šūna nervu sistēmas pamatvienība, kas sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem un vada nervu impulsus; neirons; neirocīts.
- neirocīts Nervu šūna - nervu sistēmas pamatvienība, kas sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem un vada nervu impulsus.
- rizoneirons Nervu šūna, kuras izaugumi piedalās nerva saknītes veidošanā.
- dendrīti Nervu šūnas izaugumi, kas pievada šūnai impulsu.
- aksons Nervu šūnas izaugums, kas novada nerva impulsu uz citām nervu šūnām vai uz izpildorgāniem.
- nervu šķiedras nervu šūnu izaugumi, kas vada nervu impulsus.
- baltā smadzeņu viela nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
- baltā (smadzeņu) viela nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
- plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu; nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību.
- šļuncka Neveikla gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete; šļoncka.
- šļoncka Neveikla, gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete.
- kladaņķis Neveikls gara auguma cilvēks, kas iet grīļodamies.
- bambāns Neveikls, arī liela auguma cilvēks.
- gūžains puisis neveikls, lempīgs, gara auguma cilvēks.
- jēznieks Neveikls, liela auguma cilvēks.
- lāmis Neveikls, liela auguma, neglīti ģērbies cilvēks.
- knerpis Neveselīgs, maza auguma bērns vai kustoņa mazulis, kas bieži dara nerātnības.
- laukumains Nevienāds (parasti par augu kopumu).
- hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
- spenēzis niecīgs, bet iecirtīgs zēns; maza auguma cilvēks.
- plīns Niedrēm apaugusi vieta ezerā starp krastu un dziļāku ūdeni ezera vidū.
- niedrājs Niedrēm apaugusi vieta; niedru audze.
- nefrolīze Nieres atbrīvošana no saaugumiem.
- nefroskleroze Nieru sacietēšana un sakrunkošanās, ja tajās saauguši saistaudi; arī nieru bojājumi hipertonijas gadījumā.
- kaika Nievājošs apzīmējums cilvēkam, sevišķi tādam, kam liels augums un garš kakls.
- melnīte Nigella - viengadīga puķe gundegu dzimtā, zied bāli ziliem ziediem zaru galos jūlijā un augustā.
- Damaskas nigella nigellu suga ("Nigella damascena"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- sējas nigella nigellu suga ("Nigella sativa"), ko retumis audzē kā garšaugu.
- spuldzeņu nikandra nikandru suga ("Nicandra physaloides"), Latvijā reti sastopama sakņu dārzos, pagalmos, nezālienēs, audzē arī kā krāšņumaugu.
- vārgot Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
- vārgt Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
- vārguļot Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
- Imana Njaruandu un rundu (Ruanda) mitoloģijā - galvenais dievs, demiurgs, kas radījis debesis, zemi, augus, dzīvniekus un pirmo cilvēku pāri.
- sporogonijs No apaugļotas sūnu olšūniņas izaugušais auglis ar sporām.
- pakulas No augu (parasti linu, kaņepāju) garajām šķiedrām pirmapstrādē atdalīts īsu šķiedru kopums; zemākas kvalitātes linu šķiedras.
- ēteriskās eļļas no augu izejvielām iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši, aromātiski organisku savienojumu maisījumi; lieto parfimērijā, pārtikas rūpniecībā.
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
- koka mālšpiks no cieta koka izgatavots darbarīks - irbulis augu vai sintētisko šķiedru trošu spleisēšanai.
- tenontofima No cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs.
- tenontofīma No cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs.
- spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs.
- mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
- fitohinīns No dažu augu lapām izolēta viela, kas ietekmē ogļhidrātu metabolismu līdzīgi insulīnam.
- pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
- pakpudele No īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele.
- atzeļa No jauna sazālusi (ataugusi) zāle.
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- pune No koka saauguma izgrebta bļodiņa.
- puns No koka saauguma izgrebta bļodiņa.
- celmu atvases no lapkoku celmu snaudošiem, retāk papildu pumpuriem izaugušas, ātri augošas atvases, kas veido koku stumbrus.
- lemeša priekšlobītājs no lemeša, vērstuves un statnes sastāvošs priekšlobītājs, kas, novietots katra arkla korpusa priekšā, nogriež aramsloksnes virskārtu un iegulda to vagas dibenā ar zāļaino pusi uz leju; arkla korpuss, kas pārvietojas aiz priekšlobītāja, nogriež aramsloksnes apakšējo daļu un apber ar to vagas dibenā ieguldītās nezāles un augu atliekas.
- erukaskābe No rāceņu (un arī dažu citu augu) eļlas iegūstama skābe.
- periants No saaugušām augšējām lapām veidojies zieda apziednis, aizsargslānis ap jungermanniju arhegoniju.
- stromatolīti No zilzaļajām aļģēm veidojušies komplicētas formas karbonātiežu uzaugumi uz seklūdens baseinu dibena.
- metaplāzija Nobriedušu (dzīvnieku, augu) audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
- džizja Nodoklis, ko maksāja naudā vai natūrā pieaugušie Arābu kalifāta iedzīvotāji, kas nebija musulmaņi; vēlāk to ievāca arī citās arābu valstīs, 18. gs. beigās Osmaņu impērijā saplūda ar haradžu.
- robežlikme Nodokļa robežlikme - nodokļa likme, kas tiek noteikta uzņēmējam par papildu ienākumu daļu vai to pieaugumu (procentos).
- pašapsēšanās Nogatavojušos nezāļu augu (pāksteņu, pogaļu) spēja atvērties un izkaisīt sēklas laukā.
- piegāza Nogāze (kalnam, pauguram, ielejai, krastam).
- piegāze Nogāze (kalnam, pauguram, ielejai, krastam).
- nostiepties Nogāzties guļus ar izstieptu, iztaisnotu augumu.
- biozona Nogulumi, kas atbilst atsevišķas sugas, ģints vai cita augu vai dzīvnieku taksona pilnam eksistences laikam - biohronam.
- plakēt Noklāt ar velēnām zemes nogāzes, lai tās nostiprinātu ar zālaugu saknēm un pasargātu no izskalošanas un- noslīdēšanas.
- pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi.
- nolina Nolina recurvata - atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") augu veikalos sastopams nosaukums.
- nomērīties Nomērīt sev (piemēram, auguma garumu).
- noskust Nomizot (nevārītus kartupeļus, nevārītas augu saknes).
- applūkt Noplūkt (daudzus vai visus ziedus, augus).
- novejot Nopļaut (slikti izaugušu zāli).
- sēks Nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
- zaļā masa nopļautu, nocirstu u. tml. augu, to daļu kopums.
- zaļmasa Nopļautu, noganītu, augsnē iestrādātu vai dzīvniekiem izēdināmu zālaugu zaļā masa.
- ehino- Norāda uz dzeloņiem, asiem izaugumiem vai līdzību ar ezi.
- stil- Norāda uz īlenveida izaugumu.
- stilo- Norāda uz īlenveida izaugumu.
- ankil- Norāda uz izliektu kāšveida formu; uz ķermeņa daļu kustību ierobežojumu vai saaugumu.
- ankilo- Norāda uz izliektu kāšveida formu; uz ķermeņa daļu kustību ierobežojumu vai saaugumu.
- pterigo- Norāda uz spārnu, spāmkaula spārnveida izaugumu.
- pterig- Norāda uz spārnu, spārnkaula spārnveida izaugumu.
- no Norāda uz to, kas ir par pamatu, paraugu kā veidošanai, attēlošanai.
- cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noder (kam) par paraugu (1).
- stādīt (arī likt) par priekšzīmi norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
- stādīt (arī likt) par priekšzīmi (arī paraugu) norādīt uz kādu, ko kā uz atdarināmu paraugu.
- normosomija Normāls augums, normāla ķermeņa uzbūve.
- platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
- kondiloma Norobežots, papillārs ādas vai gļotādas izaugums, ko izraisa iekaisuma process.
- apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu.
- ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (augu un dzīvnieku augšanas, attīstības u. tml. stāvokli, apstākļus).
- nomiglot Nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- pazīstēt Noteikt (kādu augu, dzīvnieku, arī to sugas, šķirnes).
- kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas.
- Branči Noteikta kalendāra diena (Labrenča diena, 10. augusts), kad tika rīkots gadatirgus.
- bioma Noteiktā klimatiskajā reģionā sastopamo augu un dzīvnieku kopums.
- tipfigūras etalona manekens noteikta lieluma tipfigūrai atbilstošo izmēru (parasti torsa) manekens, ko lieto ģērba antropometriskās atbilstības vizuālai pārbaudei, konstruējot modeļparaugu vai pārbaudot tiražētā ģērba piegulumu.
- siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- herbārijs Noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
- strukturāli semantiskais modelis noteiktas struktūras un semantikas vārddarinājums, ko aktīvi izmanto par paraugu citu līdzīgas struktūras un semantikas leksisko vienību darināšanai.
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
- Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā.
- Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu.
- tākeliņš Notinums (ar stipru diegu vai speciālu līni) augu vai sintētiskās šķiedras galā, kas novērš tā atšķetināšanos.
- nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) - parasti par krusu.
- nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu.
- knapača Novājējis neliela auguma cilvēks vai dzīvnieks.
- nojemt Novākt (augu) ražu.
- Visuma izplešanās novērojamais attāluma pieaugums starp galaktiku grupām vai kopām, kura iespējamais cēlonis ir Lielais Sprādziens.
- ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā.
- ņieburis Ņieburs - sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, cieši auguma virsdaļu apņemoša īsa jaciņa, ko velk virs tautiskā krekla, lai augums izskatītos slaids.
- Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība.
- Dahla Oāžu grupa Lībijas tuksneša austrumos, Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - \~180 km, platums - līdz 32 km), audzē dateļpalmas, eļļas augus, citrusus, graudaugus.
- Kufra Oāžu grupa Lībijas tuksneša vidienē, Lībijas dienvidaustrumos, autoceļš savieno ar Bengazi ostu, audzē dateļpalmas, graudaugus, dārzeņus, lielākā oāze - Džaufra.
- familiārisms Oficiālā situācijā vai sarunā ar svešām vai oficiālām personām lietots pazemināta stila sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds vai frāze, kas var būt iederīgi ģimenes vai tuvu paziņu un draugu saziņā, bet ne apstākļos, kad jāievēro noteiktas runas etiķetes prasības.
- čiekuroga Ogai līdzīga sēklu kopa ar saaugušām čiekura zvīņām (piemēram, paeglim).
- ogulājs Ogaugu cers, krūms; ogaugu audze; vieta, kur atrodas ogaugu audze.
- celuloze ogļhidrāts (C~6~H~10~O~5~)~n~ jeb (C~6~H~7~O~2~(OH)~3~)~n~, lielmolekulāra dabas viela, kas veidojas fotosintēzes procesā, augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa.
- glukoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā; glikoze.
- glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā.
- hemiceluloze Ogļhidrāts, kas ietilpst augu šūnu apvalkā.
- jaunstādi Ogulāju, krāšņumkrūmu, ziemciešu, siltumnīcu un telpu puķu pavairotais augu stādu materiāls līdz izstādīšanai pastāvīgā augšanas vietā.
- indofenoloksidāze Oksidētājs ferments dzīvnieku un augu audos, kas katalizē indofenolzilās veidošanos; identiska ar citohromoksidāzi.
- kombinētā pernica oksidētu vai polimerizētu augu eļļu un sikatīva šķīdums terpentīnā vai lakbenzīnā.
- akokantēra Oleandru dzimtas augu ģints Āfrikā, lapās ir ubaīnam līdzīgs glikozīds akokanterīns.
- adēnija Oleandru dzimtas ģints ("Adenium"), stumbra sukulents ar resniem, sulīgiem zariem, ziedi vientuļi, lieli, audzē arī istabās, kā krāšņumaugu.
- kapmirte Oleandru dzimtas ģints ("Vinca"), 7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 2 sugas.
- rauvolfija oleandru dzimtas tropu kokaugu ģints (~90 sugu), vairākas sugas satur alkaloīdus, kurus lieto medicīnā.
- ksantoramnīns Olīvdzeltena organiska krāsviela no "Rhamnus" augu ogām (labākās no Persijas); lietoja audumu, papīru, ādu un konditorejas preču krāsošanai.
- salpingolīze Olvada atbrīvošana no saaugumiem.
- duodenolīze Operācija divpadsmitpirkstu zarnas atbrīvošanai no saaugumiem.
- O. S. A. Ordinis Sancti Augustini - augustīniešu ordeņa loceklis.
- lignīns Organiska viela, kas ietilpst augu šūnapvalka sastāvā.
- kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās; atsevišķs šī ieža gabals.
- ekstraktvielas Organiskas neolbaltumvielas augu un dzīvnieku audos, kuras var ekstrahēt (2).
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas.
- bioloģiskā produktivitāte organiskās vielas (biomasas) pieaugums ekosistēmā noteiktā laika vienībā.
- ekstraktīvās vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju.
- ekstraktīvas vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju.
- biosildmateriāls Organiski substrāti (kūtsmēsli, augu atliekas, nesadalījusies kūdra, koku mizas, skaidas, mājturības atkritumi), kuru bioloģiskās noārdīšanās procesā izdalās siltums; izmanto lecektīs, siltumnīcās, retāk laukā siltumprasīgiem kultūraugiem.
- indoksils Organisks heterocikliskās rindas savienojums, gaišdzeltena, kristāliska viela, augu indikāna sairšanas produkts; rodas arī kā starpprodukts daudzās indigo sintēzēs.
- citrāls Organisks savienojums, viens no svarīgākajiem aldehīdiem; atrodas citronmelisu, dažu eikaliptu sugu un citu augu ēteriskajās eļļās; lieto parfimērijā, kā arī hipertonijas un acu slimību ārstēšanā.
- gigantisms Organisma vai atsevišķu organisma daļu pārmērīga izaugšana; milža augums (vīriešiem >190 cm, sievietēm >180 cm).
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- pelaģiāls Organismu (augu un dzīvnieku) apdzīvots ūdens slānis ezeros, jūrās, okeānos.
- algotie pagaidu sabiedriskie darbi organizēts aktīvās nodarbinātības pasākums bezdarbniekiem sociālo iemaņu un prasmju uzturēšanai, īpaši sociāli ekonomiskās krīzes un bezdarba pieauguma apstākļos.
- provizorisks orgāns orgāns, ko organisma attīstības gaitā nomaina pieaugušam īpatnim raksturīgs orgāns.
- plikauši Orhideju dzimtai piederīga augu ģints pļavu un mežmalu augs.
- tauksakņi Orhideju dzimtas augu ģints, gludmalu lūpām, 2 lapām, nedaudz ziediem.
- purvsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām; purvjsakņi.
- sūnsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, sīkiem iebaltiem ziediem, pie pamata iedobtu lūpu.
- sīkkātņi Orhideju dzimtas augu ģints, zobotu lūpas apmali, vienu, reti kad divām lapām.
- bletila Orhideju dzimtas ģints ("Bletilla"), savvaļā sastopama Ķīnas dienvidos, Eiropā audzē kā krāšņumaugu.
- miltonija Orhideju dzimtas ģints ("Miltonia"), tropu epifīts, siksnveidīgām gludām lapām pāros, audzē siltumnīcās un augu mājās.
- oncīdija Orhideju dzimtas ģints ("Oncidia") ar kādām 400 sugām, Rietumindijā un Amerikas tropos, dažas sugas un šķirnes audzē kā telpaugus.
- phajus Orhideju ģints, tropu augi dažādas krāsas ķekaros sakopotiem ziediem, ap 20 sugu, dažas kultivētas augu mājās podos arī Latvijā.
- groteska Ornamenta stils, kurā dīvainu, fantastisku augu, ziedu motīvi savijas ar fantastiskiem cilvēku un zvēru tēliem vai dažādām stilizētām maskām.
- osiens Osājs - ošiem apaugusi vieta, ošu audze.
- eskers Oss - garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs, kas sastāv no smilts, grants un oļiem, ko ledāja plaisā vai tunelī noguldījuši ledājkušanas ūdeņi; Latvijā - arī kangars.
- kangars Oss - garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs; smilšu paugurs.
- Asvas ezers Osvas ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Bērziņu pagastā.
- Ķīķerkalns Osveidīgs valnis ar paugurotu virsu Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Vecumnieku pagastā, 2 km uz rietumiem no Vecumniekiem, garums - 1,5 km, platums - 50-200 m, relatīvais augstums - līdz 15 m.
- osājs Ošu audze; ošiem apaugusi vieta.
- epistrofejs Otrs kakla skriemelis augstākiem mugurkaula zīdītājiem ar sevišķu izaugumu, ap ko grozās pirmais skriemelis, atlass.
- Sirdskalns Otrs lielākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, \~2,5 km uz dienvidrietumiem no Gaiziņkalna, augstums - 296,8 m.
- ozolājs Ozolu audze; ozoliem apaugusi vieta.
- dubultvārpa Pa pārim kopā saaugušas vārpas; jumala.
- dubultauglis Pa pārim kopā saauguši augi; jumala.
- nobarvilna Pa ziemu izaugusī vilna.
- normālais paātrinājums paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
- pampaks pacelta zemes virsmas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni; paugurs.
- atdzīvināt Padarīt (kādu teritoriju) izmantojamu augu audzēšanai.
- retināt Padarīt retāku (augu kopu vai auga daļas).
- izretināt Padarīt retākus augus (kādā vietā).
- atsvaidzināt Padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus); atvēsināt, atveldzēt.
- izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
- tautas saeima padomju okupācijas apstākļos 1940. g. 14.-15. jūlijā ievēlētā augstākā likumdošanas institūcija Latvijā, kas 1940. g. 25. augustā tika pārdēvēta par LPSR Pagaidu Augstāko padomi.
- paeglājs Paegļu audze; paegļiem apaugusi vieta.
- Mārsnēnu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Kauguru un Brenguļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Marzenhof, krieviski — Marsņenskaja.
- Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen.
- Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja.
- Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja.
- noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
- pantenis Pākstenis, kas nogatavojies iežmaugu vietās šķērsām sadalās posmos.
- leguminosae Pākšaugu dzimta.
- tragakants Pākšaugu dzimtas astragālu ģints apakšģints.
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
- astragāls Pākšaugu dzimtas augu ģints; no dažām šo augu sugām iegūst vērtīgus sveķus - tragantu.
- prosopis Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, gk. tropos.
- amorfa Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, ko audzē dārzos kā krāšņuma krūmus, zied skaistiem purpurviolētiem, vārpveidīgi sakopotiem ziediem.
- klitorija Pākšaugu dzimtas ģints ("Clitoria").
- vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija.
- glicīnija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria").
- sandalkoks Pākšaugu dzimtas koks ar cietu koksni, no kura iegūst sandalu; arī šā koka koksne; gk. aug tropiskos apgabalos.
- ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās.
- bauhinia Pākšaugu ģints, tropu krūmi un koki, pa daļai kāpelējoši augi ar līkloču stumbriem.
- fabales Pākšaugu rinda.
- cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu.
- mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
- mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu.
- legumīns Pākšaugu sēklu olbaltumviela.
- vērķi Pakulas spraugu aizbakstīšanai.
- naikars Palama liela auguma cilvēkam.
- bradikardija palēnināta sirdsdarbība, pulsa biežums pieaugušajam mazāks par 60 reizēm minūtē.
- paleokarpoloģija Paleobotānikas nozare; viena no stratigrāfiskajām metodēm, kas pētī fosilo augu makroatliekas.
- savācējsaimniecība Paleolītā un mezolītā valdošais saimniecības veids, kas ļāva nodrošināt iztiku, iegūstot to (dzīvniekus, putnus, zivis, barības augus utt.) no apkārtējās vides.
- meita kā guba paliela auguma resna, plecīga meita.
- pundurpalma Palmu dzimtas ģints ("Chamaerops"), neliela auguma palmu dzimtas augs ar starainām lapām.
- areka palmu ģints (_Areca_), aug tropu zemēs - no Indijas līdz Jaungvinejai, kokiem ir plūksnotas lapas, dažas sugas kultivē oranžērijās un kā telpaugus.
- Ziemeļlatgales pacēlums pamatiežu pacēlums Austrumlatvijas zemienes ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 163 m (Numernes valnis), to klāj 5-25 m biezi kvartāra nogulumi, pamatmorēnas līdzenums ar pauguriem un grēdām, purvi, meži.
- meita kā piesta pamaza auguma resna meita.
- panāksti Panāksnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
- panākši Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
- panākšņi Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
- raiblapainība Panašējums - botāniskā nosaukums augu lapu baltajām svītrām un plankumiem, piem., pelargonijām, lauku kļavai u. c.
- verbēna Panātru rindas augu dzimta ("Verbenaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas, \~100 ģinšu, \~2600 sugu gk. tropos un subtropos.
- verbēnaugi Panātru rindas dzimta ("Verbenaceae"), lakstaugi, krūmi, liānas, koki ar gk. vienkāršām lapām, ziedi kārtni, retāk nekārtni, \~100 ģinšu, \~2600 sugu, dažas sugas audzē (arī Latvijā) kā krāšņumaugus; verbēnas.
- vilkvālīte Pandānu rindas augu dzimta ("Typhaceae"), pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem, 1 ģints.
- pūcene panīkusi egle, kas izaugusi dubļos vai sliktā smilšainā augsnē.
- kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam.
- otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas.
- protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā; šīs paaudzes organisms.
- ezerene Paparžaugu grupas klase ("Isoetopsida"), heterospori lakstaugi, kuriem lapas rozetē, pie lapas pamata ir mēlīte (ligula 1(2)) un zem tās bedrītē atrodas sporangijs.
- psilofīti Paparžaugu grupas nodalījums ("Psilophyta"), ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
- aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas.
- psilotāli Paparžaugu klase ("Psilotales"), gk. sastopami vēlīnā silūrā un devonā, bet ir arī dažas recentas formas.
- psilotales Paparžaugu klase.
- polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām".
- veģetatīva lapa paparžaugu lapa bez sporu nesējiem.
- indūzijs Paparžaugu lapas epidermas izaugums, kas pārklāj sporangijus un to grupas.
- purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- kariota Paparžaugu nodalījuma ģints ("Caryota"), kuras dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzijas tropu apgabali.
- ciateja Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyathea"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
- cibotija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cibotium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
- cirtomija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
- davālija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Davallia"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
- didimohlēna Paparžaugu nodalījuma ģints ("Didymochlaena"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
- likuala Paparžaugu nodalījuma ģints ("Licuala"), kuras gandrīz 100 sugas sastopamas tropiskajā Dienvidaustrumu Āzijā vai Austrālijas ziemeļdaļā, vairākas sugas audzē telpās arī Latvijā.
- mikrolēpija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Microlepia").
- pelleja Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pellaea").
- platragpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Platycerium"), kas sastopama Āfrikā, Āzijā un Austrālijā, kur aug uz kokiem, Eiropā audzē kā dekoratīvu telpaugu.
- spārnpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pteris"), kas brīvdabā sastopamas gk. tropos, bet atsevišķas sugas arī Vidusjūras apkārtnē.
- adiantaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta ("Adiantaceae"), \~200 sugas.
- vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis.
- staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas.
- paparde Paparžaugu nodalījums ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām.
- strobils Paparžaugu un kailsēkļu vairošanās orgāns.
- nephrodium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās podos kā lapu augus.
- adiante Paparžu rindas adiantaugu dzimtas ģints ("Adiantum"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu.
- adiantpaparde Paparžu rindas adiantaugu dzimtas suga ("Adiantum capillus veneris"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu; Veneras mati.
- anapofīze Papildu izaugums, kas atbilst šķērsizauguma pakaļējam pauguriņam; novērojams galvenokārt krūšu un jostas skriemeļos.
- aklā zarna paplašinājums tievās un resnās zarnas savienošanās vietā ar tārpveida izaugumu (apendiksu).
- lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem.
- pasīks Par augiem, to daļām, arī augu kopumu.
- varens Par augiem, to daļām, arī par augu kopumu. Varena liepa. Vareni kļavas zari.
- salapot Par augu kopumu (kādā vietā).
- raibs Par dzīvnieku vai augu kopumu.
- neauglīgs Par pieaugušu dzīvnieku.
- dīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
- izdīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
- pārlaistīt Pārāk daudz laistīt (augu).
- pārcirtums Pārāk intensīva koksnes ieguve, kas pārsniedz tās pieaugumu.
- kulmīti Pārakmeņojušies augu stiebri.
- kopālsveķi Pārakmeņoti dienvidaugu sveķi; lieto laku izgatavošanai.
- kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu.
- pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus.
- nosēdēt Pāraugot, aizēnojot nomākt (citus augus).
- paraugošana Paraugu ņemšana minerālu, iežu, kā arī izr. sastāva un kval. noteikšanai.
- somiņsēne parazītiska sēne, kas izraisa augu slimības; askusēne.
- helminti Parazītiskie tārpi, kas cilvēku, dzīvnieku un augu organismā ierosina helmintozes.
- pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
- melnais pelējums parazītisku sēņu izraisīta augu slimība.
- endoparazīts Parazīts, kas dzīvo citu dzīvnieku un augu (saimnieku) ķermenī un pārtiek no to dzīvajiem audiem.
- haustorija Parazītsēņu šūnu izaugums, kas iespiežas tā auga šūnās, kuru parazīts apsēdis.
- parazitoze parazītu izraisīta slimība; zināmas cilvēku, dzīvnieku un augu slimības, ko ierosina vienšūņi (amebiāzi, malāriju, trihomoniāzi), tārpi (askaridozi, enterbiozi, trihinelozi).
- botanomantija Pareģošana dedzinot dažādu augu lapas, koku zarus un ārstniecības augus.
- eksēmija Pārejoša lielāka asins daudzuma izslēgšana no vispārējās asinsrites, piem., šoka gadījumā (vēdera dobumā) vai uzliekot žņaugu loceklim.
- stečka Paresna, maza auguma, neveikla sieviete,.
- drukns Paresns (augums, ķermenis, ķermeņa daļa).
- stempis Paresns, maza auguma bērns vai zirgs; resns, lēns, neveikls cilvēks.
- popenis Pāri ezera malai pāraugusi līgana pļava.
- patārkavāt Parīvēt (piemēram, sakņaugus).
- apputināt Pārklāt (augus ar indīgām pulverveida vielām, lai apkarotu kaitēkļus un slimības).
- saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos); pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
- koksnainie spraudeņi pārkoksnējušos dzinumu spraudeņi (apm. 10-30 cm gari ar vismaz 2-3 pumpuriem), ko sagatavo augu miera periodā, pēc lapu nobiršanas rudenī līdz pumpuru briešanas sākumam pavasarī.
- pārliet Pārlaistīt (piemēram, augus, augsni).
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- pārgļotošanās Pārmaiņas augu membrānās, celulozei vai pektīnvielām pārvēršoties gļotās.
- pārkramošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, kramam gulstoties atsevišķās membrānas kārtās, vai arī membrānā rodoties atsevišķiem krama ieslēgumiem.
- pārkaļķošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, tur submikroskopiski iegulstoties kalcija karbonātam.
- recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu.
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis.
- recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (augu un dzīvnieku hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
- ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis.
- mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas.
- joma Pārpurvota ieleja, kas iet līdzās jūras krastam un atdalīta no jūras ar smilšu pauguriem, apaugušiem ar mežu.
- hiperkompensācija pārspīlēta kompensācija, piemēram, asinsspiediena paaugstināšanās pāri normai mitrālās stenozes gadījumā; pārmērīgs eritrocītu skaita pieaugums pēc asins zuduma vai hemolīzes gadījumā.
- sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
- naudžote Parsu iniciācijas ceremonija, kuras laikā bērnam pasniedz kreklu un pavedienu, kas simbolizē "jaunu piedzimšanu" pieauguša cilvēka kārtā.
- acetilēta ciete pārtikas piedeva E1420, biezinātājs, augu sveķi, izmanto mērcēs, desertos, konditorejas izstrādājumos, nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- hidroksipropilciete Pārtikas piedeva E1440, biezinātājs, augu sveķi, nav noskaidrots nekaitīgums, īpaši zīdaiņu pārtikā.
- montānskābes esteri pārtikas piedeva E912 (iegūst no pārakmeņotiem augu sveķiem), virsmas pārklājējs, iedarbība nav novērtēta.
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- siers pārtikas produkts, ko iegūst no piena, sarecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām.
- zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju, jūras dzīvnieku un augu ieguvi, kā arī šās produkcijas pārstrādi.
- makrosporofils Pārveidota augu lapa, uz kuras attīstās makrosporangiji.
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
- pārkorķoties Pārveidoties par korķaudiem (par augu audiem).
- kuļmašīna Pārvietojama vai stacionāra lauksaimniecības mašīna augu sēklu un graudu izkulšanai un atdalīšanai no salmiem un pelavām.
- karantīna pasākumu komplekss pret kaitīgu augu un dzīvnieku izplatīšanos.
- kultūrizglītība pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus
- Starptautiskais birojs Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic dizainparaugu starptautisko reģistrāciju un kārto dizainparaugu starptautisko reģistru.
- apakšaugs Pasējas kultūra - lauksaimniecības kultūra (piem., āboliņš, lucerna, stiebrzāles, seradella, viengadīgā airene), ko audzē vienā platībā ar virsaugu (parasti labību) un kas veģetācijas perioda sākumā aug un attīstās lēnāk nekā virsaugs un sējas gadā ražu parasti nedod; sēj reizē ar virsaugu vai vēlāk.
- granadila Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi; granadija.
- granadija Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi; granadila.
- granadiljo Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi.
- pamiglot Pasmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
- Mūrmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1933. gadam, kad tas pievienots Kauguru pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
- Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
- incuhtlīnija Pašapputes līnija - augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi (incuhti).
- inflācijas spirāle pašietekmējošs process, kad cenu pieaugums izraisa algu pieaugumu, bet tas savukārt dod pamatu tālākam cenu pieaugumam.
- apriņķu zemes padomes pašvaldības iestādes Vācijas neokupētajos Vidzemes apriņķos 1917. g., ko ievēlēja apriņķa iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās, pastāvēja no 1917. g. augusta līdz decembrim, kad to vietā izveidoja strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes.
- polipi Patoloģiski bārkstveida vai sēņveida izaugumi uz gļotādas.
- jaunveidojums Patoloģiski šūnu izaugumi - pangas - uz augu lapām, lapu kātiņiem, dzinumiem, ziedpumpuriem, kurus izraisa kukaiņi, ērces, baktērijas, vīrusi vai auga attīstības traucējumi.
- polips Patoloģisks bārkstveida vai sēņveida izaugums uz gļotādas.
- artrofīts Patoloģisks izaugums locītavas dobumā.
- Morēnas paugurs paugura tipa reljefa forma, ko veido gk. glacigēnie (morēnas) nogulumi.
- Vidusčehijas augstiene pauguraina augstiene Čehu masīva vidienē, Čehijā, garums — \~120 km, augstums — līdz 723 m.
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe.
- Badhizs Pauguraina augstiene Tedženas un Murgabas upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, Turkmenistānā, augstums - līdz 1267 m.
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi.
- Sautdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu dienvidu daļa, augstums - 271 m, garums - 100 km.
- Nortdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu ziemeļu daļa, augstums - 294 m, garums - 120 km.
- kalvenes Pauguraina vieta pļavā.
- kalvene Pauguraina virsma (pauguru rinda paralēli kāpām, arī siena kaudzes virsma).
- kalviņa Pauguraina virsma (pauguru rinda paralēli kāpām, arī siena kaudzes virsma).
- pakalnāja Pauguraina zeme.
- Daunsi Paugurainas kaļķakmeņu kuestu grēdas Lielbritānijas dienvidaustrumos, lielākais augstums - 294 m, garums - līdz 120 km.
- adiri Paugurainas, tuksnešainas priekškalnes vai atsevišķas izolētas augstienes Centrālāzijā.
- Otepē augstiene pauguraine Igaunijas dienvidaustrumos, augstums — līdz 217 m.
- Pandiveres augstiene pauguraine Igaunijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 166 m, osu virknes, silūra kaļķakmeņu atsegumi, karsta procesi.
- paugurājs Pauguraine.
- piegultnes kāpas pauguraini pacēlumi, kas veidoti no smiltīm un stiepjas joslā gar palienes piegultnes daļu.
- Armaņakas plato paugurains apvidus Francijas dienvidos 230-280 m vjl., Garonnas zemienes dienvidos, kas izveidojies saplūstot Pireneju upju plašajiem iznesu konusiem.
- Parīzes baseins paugurains līdzenums Francijas ziemeļos (fr. val. “Bassin de Paris”), aizņem \~1/4 Francijas teritorijas, augstums — 100-500 m vjl., saposmo gk. Sēnas baseina upes.
- Dariganga Paugurains līdzenums Gobi ziemeļaustrumos, Mongolijas austrumu daļā, augstums 1300-1400 m, aprimušu vulkānu konusi, bazalta lavas lauki, solončaki, takiri, sāļezeri, sausā stepe.
- Mazovijas-Podlases zemiene paugurains līdzenums Polijas ziemeļaustrumos, Vislas vidusteces baseinā, augstums - līdz 227 m, virskārtā 50-100 m biezi glaciālie nogulumi, centrā Varšavas ieplaka.
- krumslains Paugurains, nelīdzens.
- paugurots Paugurains, pakalnains.
- kalvains Paugurains.
- piekalnains Paugurains.
- Sibīrijas Uvāli paugurainu augstieņu sistēma Rietumsibīrijas līdzenumā, Krievijā, stiepjas 900 km no Obas līdz Jeņisejas ielejai, lielākais augstums — 285 m, egļu, lapegļu un priežu meži, daudz purvu, naftas un dabasgāzes atradnes.
- Ammomanes deserti pauguraiņu tuksnešcīrulis.
- paugurs Pauguriņš (2).
- Cygnus olor paugurknābja gulbis.
- hidrolakolīts Paugurs ar ledus vai sasalušu iežu kodolu mūžīgā sasaluma joslā.
- platopaugurs Paugurs ar plašu virsotnes plakanumu, ko veido bezakmens māls; zvoncs.
- mazais grozītājs paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi.
- Pilskalns Paugurs Balvu novada Baltinavas pagastā, Puncuļovas ezera krastā, garums - 320 m, platums - 180 m, absolūtais augstums - 123,2 m vjl., ziemeļu daļā tas savienots ar subparalēli orientētu, 1,5 km garu. \~200 m platu valni un kopā ar to veido \~39 m augstu, grūti pieejamu pacēlumu, ko norobežo stāvas nogāzes un pārpurvoti pazeminājumi, senatnē bijis latgaļu pilskalns.
- kaupra Paugurs vai pauguru virkne; paugura mugura.
- kaupris Paugurs vai pauguru virkne; paugura mugura.
- pangurs Paugurs, ar zāli apaudzis pakalns.
- kalva Paugurs, arī kokiem apaudzis uzkalns (piemēram, purvā); pauguru rinda līdztekus kāpām (Kurzemes jūrmalā).
- grantskalns Paugurs, kur ir grants.
- kauburs Paugurs, pakalns, kalniņš.
- kaupre Paugurs; paugura mugura; pauguru virkne.
- paugors Paugurs.
- paugurmasīvs Pauguru kopa uz vienas kopējas paceltas pamatnes, ko parasti norobežo nogāzes.
- pauguraine Pauguru kopums plašākā, teritorijā; paugurains apvidus.
- Gracula religiosa pauguru maina.
- Mazais Liepukalns pauguru masīvs Latgales augstienē Andzeļu pagastā, uz ziemeļiem no Isakovas ezera, garums 0,8 km, platums 0,6 km, relatīvais augstums līdz 50 m, augstākā virsotne 263,7 m vjl., veido gk. smilšmāla morēna, apaudzis ar mežu.
- Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija.
- rēve pauguru virkne.
- stūra masīvs pauguru, vaļņu un ieplaku sistēma, kurā reljefa formas sagrupējušās ar virsotni pret ledāju vērsta trīsstūra veidā; stūra paugurmasīvs.
- Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
- paugurveidīgs Paugurveida.
- neirofibrillas Pavedienveida balststruktūras nervu šūnās un to izaugumos.
- bārstes Pavedienveida izaugumi liellopu mēles sānos.
- ievākums Paveikta darbība --> ievākt (2); savākto paraugu kopums.
- pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut; pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
- savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt(3); savākto paraugu, ziņu, datu kopums.
- stiebrojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiebrot; stiebru kopums (piemēram, augu audzē).
- šķinums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (1); šķinot iegūto augu daļu kopums.
- viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp osiem; ar zāli apaugusi ieplaka.
- paleja Pazemināta vieta zemes virsā; vieta zemes virsas pacēluma, paugura piekājē, arī ielejas, gravas lejasdaļā.
- Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā.
- Vidzemes augstiene pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, platība — 4772 kvadrātkilometri, kas ietver 6 ainavapvidus (Mežoles, Piebalgas pauguraine, Vestienas pauguraine, Aumeisteru paugurvalnie, Augšgaujas pazeminājums un Augšogres pazeminājums) starp Dienvidvidzemi, Gaujaszemi un Aiviekstes zemi.
- eksistences cīņa pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- rugājs Pēc skūšanas atauguši samērā īsi bārdas mati.
- pieaudze Pēcnācēji, to pieaugums (par dzīvniekiem).
- vivipārija Pēcnācēju, radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
- saaugušais ieaugums pēdas no slēgtā ieauguma uz finiera virsmas māzerainas koksnes veidā.
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
- atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
- vīgriežu pelašķis pelašķu suga ("Achillea cartilaginea"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- tūbainais pelašķis pelašķu suga ("Achillea tomentosa"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- zemūdens daļas apaugums peldlīdzekļa zemūdens daļas pārklāšanās ar baktēriju, sēņu, aļģu, molusku, kā arī citu sugu un dzīvnieku (kopā \~2000 sugu) kārtu - bioloģisko apaugumu, kas palielina ūdens pretestību un degvielas patēriņu, samazina ātrumu, var veicināt koroziju.
- lēsa Peldoša velēna aizaugošā krastā, plāna, augu saknēm satrūdot izveidojusies humus kārta virs ūdens.
- sadd Peldošas augu masas tropu upēs un ezeros; sadi.
- sadi Peldošas augu masas tropu upēs un ezeros.
- pundurpele Peļu dzimtas suga ("Micromys minutus"), kuras pārstāvju auguma garums - ir \~5-7 cm, masa - 7-12 g.
- Anaphalis margaritacea pērļu kaķpēdiņa, kurvjziežu dzimtas suga, kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- tuvskats personas vai dzīvas būtnes uzņēmums, iekļaujot kadrā ne vairāk kā apmēram ceturtdaļu tās auguma, arī jebkura cita priekšmeta uzņēmums no neliela attāluma; tuvplāns.
- kultūrvaronis Personāžs, kas iegūst vai rada cilvēkiem dažādus kulta priekšmetus (uguni, kultūraugus, darbarīkus), māca tiem amatus, medību paņēmienus u. c.
- pundurpērtiķis Pērtiķu kārtas dzimta ("Callithricidae"), mazākie pērtiķi ar zīdainu kažoku un garu asti, ēd augus un kukaiņus, Dienvidamerikā (izņemot Andus), 4 ģintis, 33 sugas.
- gludā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria leioplaca"), kas bieži sastopama uz gludas lapkoku mizas, tās apotēciji atrodas pie pamata paplašinātos kārpveida izaugumos.
- karklenes Pie kārklaugu stumbriem augošas sēnes.
- kārklenes Pie kārklaugu stumbriem augošas sēnes.
- dzinums Pieauguma daļa (augam) vienā noteiktā laika posmā; vasa.
- pievaiss Pieaugums (lopiem, kustoņiem).
- absolūtais pieaugums pieaugums laika vienībā.
- kāpums Pieaugums, palielinājums; uzplaukums, pilnveidošanās.
- inkrements Pieaugums, palielināšanās, piem., augstuma, temperatūras.
- pieauga Pieaugums.
- pievaisle Pieaugums.
- dižaita Pieaugusi aita.
- dižmeita Pieaugusi kalpone.
- nesastāvējis laulībā pieaugusi persona, kura nekad nav sastāvējusi laulībā.
- cjocja Pieaugusi sieviete; tante (bērnu valodā).
- neauglība pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus; grūtniecības neveidošanās, dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas ilgāk nekā vienu gadu.
- neauglība Pieauguša (dzīvnieka) organisma nespēja radīt pēcnācējus.
- speciālā izlases cirte pieauguša un pārauguša vecuma koku daļēja izciršana aizsargājamos mežos un īpaši aizsargājamos iecirkņos, kur atļauta galvenā cirte, lai uzlabotu meža dabisko atjaunošanos un sanitāro stāvokli.
- strobila Pieaugušais lentenis visā garumā (galva, kakls un posmi).
- blēņdaris Pieaugušais, kas dara ko nelietderīgu, niekojas.
- rakaris Pieaugušais, kas dara ko nevēlamu, arī pārgalvīgu, negaidītu.
- liels cilvēks Pieaugušais.
- pieaugusī Pieaugušais.
- pieaugušie Pieaugušais.
- sēklkopības grupa pieaugušas audzes selekcijas novērtējums, iedalot četrās grupās: A – izcila audze, B – sēklaudze, C – normāla audze un D – mīnusaudze.
- kokaudzes ražība pieaugušas kokaudzes koku stumbru krāja (m3/ha).
- defeminācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums un mazināšanās.
- defeminizācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums vai mazināšanās.
- lielcilvēki Pieaugušie cilvēki.
- liels Pieaugušie.
- pieaudži Pieaugušie.
- ciršanas vecums pieaugušo audžu vecuma zemākā robeža, ar kuru var uzsākt galveno izmantošanu.
- audžu ekspluatācijas fonds pieaugušo un pāraugušu audžu kopējā krāja.
- lielcilvēkgājums Pieaugušu cilvēku kārta.
- lielcilvēkkārta Pieaugušu cilvēku kārta.
- izslieties kājās piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni.
- autoamputācija Piedēkļu vai hiperplastisku izaugumu (piem., polipu) pašlikvidēšanās, spontāni atdaloties no ķermeņa.
- kāpu veģetācija piejūras kāpu augu sabiedrību kopums, kura struktūru un sugu sastāvu nosaka īpašie augšanas apstākļi.
- piekūns Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Falconidae"), vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem, 3 apakšdzimtas, 10 ģinšu, 61 suga; Latvijā konstatēta apakšdzimtas ("Falconinae") 1 ģints, 6 sugas.
- aklimatizēt Pielāgot, pieradināt (augus un dzīvniekus) pie svešiem klimatiskiem apstākļiem.
- balsīties Pieņemties augumā, briedumā, uzbaroties; balsēties.
- balsēties Pieņemties augumā, briedumā, uzbaroties.
- bubkas Piepes, kas saaugušas uz koka.
- aizpildīt Piepildīt (spraugu, dobumu ar ko).
- aizalvot Piepildīt ar alvu (plaisu, spraugu, dobumu).
- aizalvot Piepildot (caurumu, spraugu) ar alvu, izlabot (metāla priekšmetu).
- kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes.
- parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
- pieradzis Pieres kaula izaugums (dobradžu) ragu pamatā.
- fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.
- arahīnskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos; eikozānskābe.
- eikozānskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos.
- pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- rasināt Pievadīt ūdeni sīku pilienu veidā (augu virszemes daļām vai augsnei).
- Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos.
- draugoties pievienot draugu sarakstam _Facebook_ vai _draugiem.lv_ sociālajā tīklā.
- negrilli Pigmeji - ciltis Centrālajā Āfrikā, neliela auguma cilvēki.
- pundurtauta Pigmeji, tautu grupas gk. Āfrikas tropos ar pieaugušu vīriešu augumu līdz 150 cm.
- hromatofori Pigmentēti ieslēgumi aļģu šūnu protoplazmā; pieder pie krāsainajiem plastīdiem; reizēm par hromatoforiem sauc visus kā zemāko, tā augstāko augu krāsainos plastīdus.
- livers Pilnesis - ierīce nelielu šķidruma daudzumu pārnešanai, noņemot paraugus vīnam, eļļām u. tml.
- pumpure pilnībā neizaugusi (maza auguma) sieviete.
- naturalizācija Pilnīga introducētu augu vai dzīvnieku pielāgošanās apstākļiem jaunā audzēšanas vietā.
- sasakņoties Pilnīgi piepildīties ar augošu augu saknēm.
- sindaktilija pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums; dažām dzīvnieku sugām - normāla parādība, cilvēkam - attīsrtības anomālija.
- našains Pilns ar plūdu sanestām augu daļām.
- Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris.
- Hirosima Pilsēta Japānā (japāņu: 広島市, Hiroshima-shi; angļu val. "Hiroshima"), Honsju salā, tāda paša nosaukuma prefektūras administratīvais centrs, 1945. g. 6. augustā amerikāņi nometa uz to atombumbu, mūsdienās atjaunota, \~1,1 mij iedzīvotāju, uzcelts Miera centrs un muzejs atombumbas sprādziena upuru piemiņai.
- Akžužta Pilsēta Mauritānijā ("Akjoujt"), izaugusi no kalnrūpniecības ciemata, vara rūdas ieguve, vara rūdas bagātināšanas fabrika, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinaja Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 860 m vjl., 10400 iedzīvotāji (2011. g.), pilsēta izaugusi ap Sinaja klosteri, kas dibināts 1695. g.
- Spriņģu pilskalns pilskalns — atrodas Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, ir savrups, iegarens, 12-14 m augsts paugurs, ko apņem purvājs, plakums — \~60 x 35 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs.
- Reuta kalns pilskalns Aglonas pagastā pie Jaunaglonas ciema, ir 25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, postīts jau senākos laikos, plakums - 70 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka.
- Puduļu pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, Odzes ezera dienvidaustrumu galā, savrups, 20 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~50 x 25 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~8. gs.
- Bulandu pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Iršu pagastā Pērses labajā krastā, 6-9 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (40 x 22 m) - izlīdznāts, datējums nav zināms.
- Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.).
- Strobuku pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, ir \~70 m garš paugurs, plakuma platums - \~20 m, postīts ar kartupeļu bedrēm, datējums nav zināms, ziemeļu pakājē atklāta apmetnes vieta.
- Grūbeles kalns pilskalns Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, savrups, 30-35 m augsts paugurs, nogāzes rietumu puses puslokā dabiski stāvas, austrumu pusē mākslīgi veidotas ar 3 terasēm.
- Aizputes pilskalns pilskalns Aizputē, Tebras labjā krastā, 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakumam (~100 x 60 m) noapaļotas trapeces forma, konstatēts 0,5 m biezs, uz kuršu pils eksistences laiku attiecināms kultūrslānis.
- Rinku pilskalns pilskalns Aizputes novada Kazdangas pagastā, 14 m augsts paugurs, ko no apkārtnes norobežo gravas ar stāvām kraujām, plakums - ovāls 120 x 80 m, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto vietvārdu "Boyensemme"; Boju pilskalns.
- Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši.
- Kapličas kalns pilskalns Aizputes pagastā, 500 m uz ziemeļaustrumiem no Ievades, ar mežu apauguša paugura dienvidu daļa, ko atdala puslokveida valnis (garums - 25 m, augstums - 1,5 m) un \~8 m plats grāvis, plakumu (~65 m diametrā) no visām pusēm aptver \~3 m augsts valnis ar \~3 m pārrakumu dienvidu pusē; 18. gs. uzcelta kapliča, kas nav saglabājusies.
- Orma kalns pilskalns Aizputes pagastā, Tebras kreisajā krastā, savrups paugurs ar izlīdzinātu, 30 x 50 m lielu plakumu, tā austrumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, dienvidaustrumu pakājē ir varbūtēja apmetnes vieta.
- Spīdzenieku pilskalns pilskalns Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Spīdzenieku mājām, ir \~26 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, datējums nav zināms.
- Nametkalns Pilskalns Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, kokiem apauguša paugura dienvidaustrumu daļa, tā dienvidu nogāze ir ļoti stāva (augstums - 30 m), plakums - daļēji izlīdzināts - 40 x 50 m.
- Nāzupu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 70 m, kultūrslānis nav konstatēts un izmantošanas laiks nav zināms.
- Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms.
- Leperu pilskalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs Dubnas kreisajā krastā, ieapaļo plakumu apjož 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Melnais kalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~25 m augsts paugurs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, tādēļ zaudējis savu sākotnējo formu, spriežot pēc atrastajām senlietām bijis apdzīvots līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem.
- Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti.
- Stalidzānu svilušais kalns pilskalns Andrupenes pagastā, ir savrups, ovāls, \~10 m augsts paugurs, plakums — 45 x 30 m, dienvidrietumu nogāze dabiski stāva, pārējās apliec 3 paralēlu grāvju, vaļņu un terašu sistēma, datējums nav zināms; Kara kalns; Kara kapi.
- Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā.
- Palazdiņu pilskalns pilskalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta Liellazdu ciemā, ir \~18 m augsts paugurs, ko senāk apliekuši 2 vaļņi un 2 grāvji, stipri postīts ar 1. pasaules kara tranšejām u. c. rakumiem, plakums - \~80 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Greitas kalns pilskalns Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, ir \~30 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Dubna, dienvidrietumu pusē norobežots ar 70 m garu valni un platu grāvi (~10 m augstumu starpība), plakums 90 x 80 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Skromaņu Greitas kalns.
- Lapsukalns pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, savrups, 17 m augsts, apaļš, tagad ar mežu apaudzis paugurs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām.
- Melnaiskalns Pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, Tartaka ezera ziemeļu krastā, garens ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugura, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu gala nogāze ir stāva, \~30 m augsta, plakums \~60 x 30-50 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. vai pat vēlāk.
- Bārenes pilskalns pilskalns Augšdaugavas novada Prodes pagastā, savrups 15-17 m augsts paugurs, ko no vienas puses norobežo strauts, no otras - grava, plakums - \~55 x 55 m, datējums nav zināms.
- Āpšukalns Pilskalns Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Rūķīšu mājām, savrups \~12 m augsts, apaļš paugurs, virsotnes līdzenā daļa (plakums) - \~30 m diametrā, apjož terase 4-5 m augstumā, dienvidrietumu pusē ar šauru pāržmaugu savienots ar apkārtni; pāržmauga nocietināta ar diviem \~1,5 m augstiem vaļņiem un 2 grāvjiem.
- Berzīnes pilskalns pilskalns Balvu nopvada Bērzpils pagastā, 15 m augsts, garens paugurs, kas abos galos norobežots ar grāvi un valni, plakums - 25 x 65 m, kultūrslānis izpostīts 19. gs. ierīkojot pilskalnā kapsētu un kapliču.
- Pilskalns Pilskalns Balvu novada Balvu pagastā, Pilskalnu ciema ziemeļu daļā, savrups \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums neizlīdzināts - \~60 x 25 m, datējums nav zināms.
- Mistra kalns pilskalns Balvu novada Šķilbēnu pagasta Porskovas ciemā, 11 m augsts paugurs, plakums 55 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13.-14. gs.
- Kauguru kalns pilskalns Balvu novada Vīksnas pagastā, 1 km uz dienvidrietumiem no Makšinovas ciema, aizņem \~11 m augsta paugura ziemeļaustrumu daļu, plakums garš, šaurs (20 x 100 m), nogāzes stāvas, norobežo arī ar 20 m garu un 2 m augstu izplūdušu valni un 2 m dziļu un 6 m platu pārrakumu.
- Pilveru pilskalns pilskalns Bauskas novada Bārbeles pagastā, ir 7 m augsts paugurs purvainu mežu un staignu pļavu vidū, domājams, ka bijis pa laikam apdzīvots līdz 10. gs.
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši.
- Ilzes pilskalns pilskalns Bebrenes pagastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Ilzines ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugurs, relatīvais augstums — 10 m, garums — \~70 m, platums — līdz \~40 m.
- Riekstu kalns pilskalns Cēsīs, Pils parkā, uz rietumiem no Cēsu viduslaiku pils, ir savrups, 14 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 50 x 25 m, 11.-12. gs. apdzīvojuši vendi, vēlāk izmantojis Zobenbrāļu ordenis.
- Pavēņu pilskalns pilskalns Cēsu novada Dzērbenes pagastā pie Pavēņu mājām, ir garens paugurs ar vidēji stāvām nogāzēm, plakums — 40 x 20 m, postīts gan lauksaimniecības darbu rezultātā, gan ar 2. pasaules kara ierakumiem.
- Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils.
- Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe".
- Baltkāju pilskalns pilskalns Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, savrups, 12 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas datējams ar 1. gt. 1. pusi vai nedaudz vēlāku laiku.
- Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs.
- Zviedru kapi pilskalns Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā (viduslaikos tajā ierīkota kapsēta), tas ir paugurs Vārtājas senlejas malā, ziemeļu un austrumu pusē norobežo dziļas gravas un valnis, plakums neregulārs (~60 x 50 m), datējums nav zināms, tā veidols nav tipisks Kurzemes senajiem pilskalniem.
- Blieķu kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, 3 km uz dienvidiem no Cīravas centra, Cīravas-Dunalkas ceļa labajā pusē, 5-6 m augsts, garens paugurs ar ovālu plakumu (asis \~30 x 20 m), varbūtēji identificēts ar vēstures avotos 1253. g. minēto ciemu "Gerve".
- Dunalkas elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, uz dienvidiem no Grantiņu mājām, savrups, lēzens paugurs ar plakumu \~60 m diametrā, kas no 3 vpusēm norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, pēc izveidojuma vairāk atgādina kulta vietu.
- Diždāmes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, Vidvides labajā krastā, 14 m augstā paugurā, \~200 m uz austrumiem no Sedoļu mājām, pilskalna 3 pusēs nogāzes ir dabiski stāvas, ceturtajā - ziemeļaustrumu pusē pilskalna plakumu (~30 x 40 m) aizsargā 5 m augsts valnis un grāvis, aiz kura ir vēl otrs nepilnus 2 m augsts valnis.
- Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu.
- Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Durbes labajā krastā, savrups 4-8 m augsts paugurs ar līdzenu, zemu un purvainu apkārtni, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakuma garums - 80 m, platums - 10-22 m.
- Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, 9 m augsts paugurs ar apaļu plakumu 50 m diametrā, no ziemeļiem un austrumiem to norobežo dziļas gravas.
- Ezerlūķu pilskalns pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā, Zebrus ezera ziemeļu krastā, savrups, \~30 m augsts, ainavisks paugurs, plakums - \~40 x 25 m, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms.
- Klosterkalns Pilskalns Dobeles novada Tērvetes pagastā, Tērvetes dabas parkā, Tērvetes kreisajā krastā, paugurs ar vairākām terasēm paceļas 22 m virs Tērvetes līmeņa, plakums - \~42 x 16 m, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras sākuma.
- Incēnu pilskalns pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā pie bijušajām Incēnu mājām, Avīknes kreisajā krastā, paugurs ar stāvām 20-30 m augstām nogāzēm, plakums — četrstūrains 30 x30 m, datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
- Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš.
- Kaivēnu pilskalns pilskalns Ērgļu pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~3 km no Ērgļiem un \~500 m uz ziemeļiem no Kaivēnu mājām, tas ir ar kokiem un krūmiem apaudzis iegarenas formas paugurs \~20 m augstas pauguru grēdas austrumu galā, plakums — 40 x 20 m, domājams, bijis apdzīvots bronzas laikmentā (1500. g. — 1. gs. p. m. ē.).
- Ūdrāju pilskalns pilskalns Ezernieku pagastā, ir \~50 m augsts paugurs, plakums - 35 x 22 m, sānu nogāzēs divu līmeņu terases, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms.
- Slobodas Piļikovaja gora pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir 10-15 m augsts, \~200 m garš un \~50 m plats paugurs, ko apliec purvs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms.
- Slobodas Starij zamok pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir stāvs, savrups, 12-14 m augsts paugurs, plakums - apaļš \~20 m diametrā, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms.
- Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms.
- Viculaiku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 35 x 31 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi.
- Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms.
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns.
- Spārnu kalns pilskalns Īles pagastā, ir paugurs Spārnu ezera krastā, kura augšdaļā ir 10 m augstas, ļoti stāvas nogāzes, plakums - 40 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc vēsturnieku domām šeit bijusi 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene") - zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs.
- Tulijas pilskalns pilskalns Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, ir paugurs, ko ziemeļu un rietumu pusē apliec upe, austrumu pusē purvaina ieplaka, plakums — 70 x 25 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Kņāvukalns Pilskalns Jēkabpils novada Rites pagastā pie robežas ar ar Elkšņu pagastu, \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 60 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē.
- Sudrabkalns Pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, ir savrups, konusveidīgs, \~26 m augsts paugurs ar ļoti stāvām nogāzēm, plakums - apaļš (diametrs - 45-50 m), bijis apdzīvots līdz 13. gs.
- Līču pilskalns pilskalns Jelgavas novada Sesavas pagastā, Vircavas labajā krastā, ir 8 m augsts paugurs, līdz 20. gs. vidum tam apkārt vēl bijis 8 m plats grāvis, plakums — 35 x 25 m.
- Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns.
- Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms.
- Vecslobodas pilskalns pilskalns Kaunatas pagasta Vecslobodas ciemā, ir \~40 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm 3 pusēs, bet lēzenākajā ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kas pāriet terasē un apjož visu pilskalnu, plakums — \~50 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Vītoliņu pilskalns pilskalns Kazdangas pagastā, bijušās Kazdangas muižas parkā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, dienvidu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums \~50 x 15-20 m, datējums nav zināms.
- Vīnakalns pilskalns Klintaines pagastā pie Vīnkalna mājām, ir \~15 m augsts paugurs, ko vienā pusē norobežo Daugavas senkrasta krauja, plakums ovāls \~60 x 20 m, postīts 19. gs. ar muižas kapenēm, bijis apdzīvots \~3.-4. gs.
- Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos.
- Pustoškas baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Ezernieku pagastā, savrups, 10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 30 x 15 m, datējums nav zināms.
- Udinovas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagasta Udinovas ciemā, Garā ezera rietumu krasta pussalā, ir \~400 m gara paugura gals, augstums — \~10 m, ko rietumu pusē norobežo \~50 m plata, purvaina ieleja, plakums — \~100 x 30 m, no pārējā paugura nodalīts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Ostrovnas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagastā, Ostrovnas ezera austrumu krastā, \~20 m augsts paugurs, plakums — \~50 x 15 m, zemāk izveidota terase un nocietinājumi, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Stāvais kalns pilskalns Krāslavas novada Kalniešu pagastā, starp Stirnu un Ustubnīku ezeru, ir \~15 m augsts paugurs, izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo formu, plakums - 150 x 80 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~5 gs.; Peļņiku stāvais kalns.
- Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms.
- Jablovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta.
- Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
- Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts.
- Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence.
- Dižgabala kalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungā, starp Dzirnavu ezeru un Pils ielu, tas ir savrups, 8-10 m augsts, ovāls paugurs, plakums - 22 x 54 m, \~4 m zem plakuma līmeņa visapkārt pilskalnam ir \~8 m plata terase.
- Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns.
- Imuļu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2 km uz dienvidrietumiem no Lēnām (saukts arī par Lēnu pilskalnu), aizņem zemu pļavu vidū esoša paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 30 x 40 m; Lēnu pilskalns.
- Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Ķezberkalns Pilskalns Limbažos, netālu no Mazezera dienvidu krasta, līdz 10 m augsts paugurs, rietumu pusē grava, austrumu pusē mitra pļava, dienvidu pusē bijis norobežots ar valni un grāvi, plakums - 50 x 70 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.
- Piltiņkalns pilskalns Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Cēsu novada Stalbes pagasta robežas, stāvs \~40 m augsts paugurs, plakums - 60 x 50 m, datējums nav zināms.
- Kaniņu kalns pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā, augstums \~9 m, aizņem paugura ziemeļrietumu galu, ko no pārējā paugura norobežo 6 m dziļa pārrakuma vieta un pakavveida valnis (garums \~20 m, augstums 2 m), plakums 18-24 x 80 m, varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
- Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms.
- Vecslabodas baznīcas kalns pilskalns Ludzas novada Istras pagasta Vecslabodas ciemā, \~7 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm, zemes šaurumā starp Audzeļu un Dziļo ezeru, plakums \~60 x 30 m, datējums nav zināms.
- Silovas pilskalns pilskalns Ludzas novada Ņukšu pagasta Silovu ciemā, ir \~15 m augsts paugurs starp Pildas ezeru un Mazo Zurzu ezeru, plakums - \~40 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Solomenku pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā starp Garo Snidzinu un Rovinkas ezeru, paugurs, kura augstākā vieta paceļas \~20 m virs ezeru līmeņa, plakums — \~40 x 20 m, datējums nav zināms.
- Porkaļu pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā, apaļš \~15 m augsts paugurs mežainā, paugurainā apvidū, nocietināts ar 3 paralēliem grāvjiem un vaļņiem, kas apliec visu pilskalnu, plakums — 45 x 40 m, datējums nav zināms.
- Rogu kara kapi pilskalns Ludzas novada Salnavas pagastā, Rītupes labajā krastā, ir stāva , 10 m augsta paugura austrumu daļa, plakums 50 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-5. gs.
- Jurizdikas pilskalns pilskalns Ludzas pilsētas austrumu nomalē, tas aizņem garena paugura 15 m augsto austrumu galu, no kura uz ziemeļiem ir Lielais Ludzas ezers, bet uz dienvidiem — ezerā ietekošā strauta leja, plakums — \~50 x 20 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti.
- Jaunandrānu pilskalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā pie Avotiņu (Jaunandrānu) mājām, \~10 m augsts, kukuļveidīgs paugurs ar stāvām nogāzēm un izlīdzinātu, ieapaļu plakumu (~30 x 20 m), bijis apdzīvots vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs.).
- Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils.
- Lisiņas pilskalns pilskalns Madonas novada Barkavas pagastā, \~10 m augsts kukuļveidīgs paugurs (garums — 100 m, platums — 80 m) pļavu vidū, bijis apdzīvots līdz \~9-12 gs.; Aizkārkles pilskalns; Bozēnu pilskalns; Būzēnu pilskalns.
- Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m.
- Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Lubejas pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagasta Lubejas ciemā, savrups \~15 m augsts, iegarens paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~40 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies.
- Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs.
- Pilskalns Pilskalns Madonas novada Mārcienas pagastā, \~20 m augsts, savrups paugurs pie strauta gravas, plakums - 75 x 30 m, datējums nav zināms.
- Zeļenopoles Karātavu kalns pilskalns Mākoņkalna pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Zeļenopoles ciema, ir \~40 m augsts, savrups paugurs, kas nocietināts ar 2 vaļņiem un 2 grāvjiem, kas pāriet terasēs, kuras apliec visu pauguru, plakums - \~50 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., spriežot pēc nosaukuma izmantots arī par soda vietu.
- Medzes pilskalns pilskalns Medzes pagastā, bijušajā Medzes muižas parkā, paugurs ar 5-7 m augstām nogāzēm, rietumu nogāzē ierīkota terase, plakums — 60 x 60 m, uz dienvidiem no pilskalna, domājams atradusies senpilsēta, datējams ar 9-12. gs.
- Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Uženu pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres labajā krastā, ir \~11 m augsta, stāva paugura daļa, plakums - 60 x 40 m, bija atdalīts no pārējā paugura ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts apstrādājot zemi, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Ogres pilskalns pilskalns Ogres novada Mazozolu pagastā, Ogres labajā krastā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo Ogre un tās vecupe, nogāzes stāvas, līdz 15 m augstas, plakums — \~60 x 10-20 m, domājams, ka bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Aderkašu pilskalns pilskalns Ogres novada Taurupes pagastā, Ogres upes labā krasta pietekas Taukatnes malā - 15-17 m augsts paugurs, augšpusē \~25x18 m, rietumu nogāze stāva, pārējās viena zem otras izveidotas divas 3-5 m platas terases.
- Ērgļu skanstes kalniņš pilskalns pie Ērgļu dzirnavām, 10 m augsts, savrups paugurs Ogres kreisajā krastā, plakums - \~35 x 40 m, bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Pilišku pilskalns pilskalns Preiļu novada Vārkavas pagasta Pilišku ciemā, ir savrups 10 m augsts kukuļveidīgs paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, plakums — 50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~3 gs.
- Ureles pilskalns pilskalns Raiskuma pagastā, Unguru ezera ziemeļu krastā, ir savrups, iegarens, \~30 m augsts paugurs, plakums - 55 x 30 m, saistāms ar Indriķa hronikā 1218. un 1223. g. minēto Ureles pili ("castrum Urele"); Baznīcas kalns.
- Micānu Kirkas kalns pilskalns Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Micānu ciemā, savrups, \~20 m augsts, ieapaļas formas paugurs, plakums — 40 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Smagaņu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, plakums - apaļš ar diametru \~30 m, gandrīz visu pilskalna nogāzi apliec terase, precīzs datējums nav zināms.
- Balbītes pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Rāznas ezera rietumu daļā, nelielā salā iepretī Zosnai, tas ir \~12 m augsts apaļas formas paugurs ar stāvām nogāzēm, plaknuma diametrs - 10 m.
- Leimanišķu baterijas kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, Šentes kalnu mežā pie Leimanišķu ciema, \~15 m augsts paugurs, plakuma garums - 150 m, platums - 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Rasnupļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, Zušupes kreisajā krastā, ir \~1 km gara paugurvaļņa augstākā vieta, kas paceļas >20 m virs apkārtnes, plakums — 100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.; Openku pilskalns; Žogotu pilskalns.
- Pļuskovas pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Rikavas pagastā, starp Pļuskovas un Piliskolna ciemu, ir \~10 m augsta paugura augstākā un stāvākā vieta, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-12. gs.
- Stupeļu kalns pilskalns Rites pagastā, ir savrups \~30 m augsts iegarens paugurs, plakums - \~82 x 55 m, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 6 m zem plakuma līmeņa ierīkota terase, kas apliec gandrīz visu pilskalnu, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Margaskalns Pilskalns Rites pagastā, savrups 21 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, plakums - 30 x 24 m, bijis apdzīvots pirms 10 gs.
- Rušenicas pilskalns pilskalns Rušonas pagastā starp Rušona un Zolvas ezeru, Rušonīcas labajā krastā, ir 16 m augsta paugura platākā daļa, kas no pārējā paugura norobežota ar 3 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 90 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Kurtoša pilskalns pilskalns Rušonas pagastā, iegarens, \~10 m augsts paugurs (garums \~150 m, platums \~100m), ko no 3 pusēm apņem zemas, purvainas pļavas, ziemeļu pusē Lielais Kurtoša ezers.
- Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
- Karātavu kalns pilskalns Saldus novada Rubas pagastā, Vadakstes labajā krastā pie Latvijas un Lietuvas robežas savrups, garens (30 x 100 m) paugurs ar stāvām nogāzēm.
- Vildogas pilskalns pilskalns Siguldas pagastā, savrups paugurs, ko ierobežo Nurmižupītes un Sviķupītes gravas, plakums \~120 x 90 m, bijis apdzīvots pirms 10. gs.
- Krievu kalns pilskalns Skrundas pagastā, \~2 km uz austrumiem no Skrundas, Ventas senkrasta labajā malā, \~10 m augsts paugurs, plakums - \~60 x 50 m, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem.
- Pīkaņu skansts kalns Pilskalns Smiltenes novada Launkalnes pagastā, \~600 m uz ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, Palsas senkrastā, aizņem stāva paugura ziemeļu dienvidu galu, plakums \~40 x 20 m, nocietināts ar grāvi, 2 vaļņiem, bet lēzenāko rietumu nogāzi apliec terase, datējums nav zināms.
- Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils.
- Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi.
- Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms.
- Sudmaļu pilskalns pilskalns Sventes pagastā, ir savrups, 22 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~60 x 45 m, \~5 m zem plakuma pilskalnu apliec terase, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras un varbūtēji arī mūsu ēras 1. gt.
- Poliščinas pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Poleščinas (Poliščinas) ciemā, pie Latvijas un Krievijas robežas, ir \~10 m augsts, savrups paugurs, postīts noarot nogāzes, plakums — 35 x 20 m, datējums nav zināms.
- Rubuļu pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Rubuļu ciemā, \~10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, plakums sākotnēji — 17 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Bašķiņkalns Pilskalns Talsu novada Ārlavas pagastā, savrups, iegarens \~17 m augsts paugurs, plakums - (20 x 40 m) nelīdzens, ar kritumu uz dienvidu pusi, rietumu puses pakājē ir terase, kas ziemeļu pusē beidzas ar stāvu nogāzi.
- Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā.
- Milzu kalns pilskalns Talsu novada Laucienes pagastā, \~2 km uz austrumiem no Talsiem, mežā, 38 m augsta paugura vidusdaļa, ko no pārējā paugura norobežo grāvji un vaļņi, plakums - \~60 x 25 m, rietumu pusē aiz grāvja un vaļņiem konstatēta priekšpilsētas vieta, bijis apdzīvots līdz 13. gs.
- Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre".
- Vecmoku pilskalns pilskalns Tukuma novada Tumes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~2 m augstu valni, plakums ovāls — 40 x 30 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.; Skāmaņu pilskalns.
- Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms.
- Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši.
- Batarejas kalns pilskalns un senkapi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā pie Rurānu mājām, ir 15-20 m augsts paugurs, divās pusēs norobežo gravas, divi plakumi, pirmais \~60 x 25-28 m, otrais \~50 x 23 m, izmantots līdz \~10 gs.
- Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms.
- Saldu piliņgore pilskalns un senkapi Krāslavas novada Konstantinovas pagastā starp Ignatovas un Saldu ciemu; pilskalns ir 13 m augsts, tagad kokiem apaudzis paugurs, plakums 40 x 20 m, datējums nav zināms.
- Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu.
- Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium").
- Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns.
- Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils.
- Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils.
- Vecpiebalgas pilskalns pilskalns Vecpiebalgā, \~250 m uz austrumiem no Vecpiebalgas luterāņu baznīcas, ir \~15 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, plakums — \~60 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
- Vecpils pilskalns pilskalns Vecpils pagastā, ir \~20 m augsts paugurs nelielas upītes kreisajā krastā, nocietināts ar vairākiem dziļiem grāvjiem un 3 m augstu valni, plakums — 60 x 40 m, domājams, ka te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Merķes ("Merke") pils.
- Popes pilskalns pilskalns Ventspils novada Popes pagastā, 600 m uz rietumiem no bijušās Popes muižas, ir zemes izvirzījums ar dabiski stāvām nogāzēm \~25 m augsta paugura rietumu pusē, plakums — 45 x 30 m, saistāms ar Alnas Balduīna un kuršu miera līgumā (1231. g.) minēto Popes ciemu (“Popen”).
- Puzes pilskalns pilskalns Ventspils novada Puzes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, ko ietver mitras pļavas, plakums — 35 x 20 m, datējams ar 12.-13. gs., saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Puzes (“Pussen”) ciemu.
- Kūliņu pilskalns pilskalns Viesītes pagastā, savrups, \~34 m augsts, kokiem apaudzis paugurs ar dabīgi stāvām nogāzēm, kurās izveidotas terases, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
- Višķu pilskalns pilskalns Višķu pagasta Ostrovas ciemā, ir \~12 m augsts paugurs Višķu ezera ziemeļu krasta pussalā ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, ko veido senezera krasts, dienvidu nogāze postīta ezera krasta erozijas dēļ, bet pārējās nogāzes, domājams, noartas, bijis apdzīvots līdz \~12 gs.
- Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
- Maskavas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, Višķu ezera dienvidu krastā, savrups, \~15 m augsts paugurs, ko austrumu un dienvidu pusē norobežo līdz 20 m dziļas gravas, postīts rokot granti, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Maskovskajas pilskalns; Gorodok.
- Naumku pilskalns pilskalns Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Venteru pilskalns pilskalns Zantes pagastā, \~250 m uz dienvidaustrumiem no Venteru mājām, ir savrups paugurs ar stāvām nogāzēm, kuram apkārt purvains mežs, plakums — trīsstūrveida, \~50 x 25 m, datējums nav zināms, iespējams, ka izmantots par paslēptuvi vai pagaidu nocietinājumu.
- Vieķu pilskalns pilskalns Zosēnu pagastā, ir paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 193 m vjl., relatīvais augstums — 17 m, plakums — \~20 x 15 m, tā kultūrslānis postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, datējums nav zināms.
- Liedes kalni pilskalns, apmetne un kulta vieta Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, nelielu pauguru virkne (garums — \~20 km, augstums — 115-160 m vjl., relatīvais augstums — 4-11 m) gar Liedes labo, vietām arī kreiso krastu, starp tiem pilskalns (~10-12 m augsts) un kulta vieta (Māras kalns), kā arī apmetnes vieta starp Māras kalnu un Liedes upi, kas bijusi apdzīvota līdz \~10 gs.
- Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns.
- Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu.
- Sakaiņu pilskalns pilskans Ķekavas novada Daugmales pagastā, ir savrupa, 32 m augsta paugura virsotne, plakums — ovāls \~60 x 50 m, ap to 1 m augsts valnis, \~3 m zem plakuma līmeņa — \~20 m plata terase, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
- aizpīt Pinot aizdarīt, (piemēram, spraugu, caurumu).
- milzu pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum maximum"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu.
- sarkanā pirakanta pirakantu suga ("Pyracantha coccinea"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- ilkši Pirkstveidīgi izaugumi uz zirgu kājām pie ceļgala locītavām.
- strelcis Pirmajā gadā izaugušais sīpola zieds.
- teloms Pirmatnējo augstāko augu dihotomiski sazarotā bezlapu ass orgāna (stumbra) zaru gali.
- Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m.
- arhimicētes Pirmsēnes, mikroskopiski sīkas sēnes, aļģu un ziedaugu iekšējie šūnu parazīti; pie arhimicētēm pieder kartupeļu vēža, kāpostu dēstu melnkaites u. c. slimību ierosinātāji.
- pirofītaļģes Pirofīti ("Pyrrophyta") - zemāko augu nodalījums, mikroskopiskas, kustīgas vai nekustīgas vienšūnas aļģes; saldūdeņos un jūrās, >130 ģinšu, \~1070 sugu, Latvijā \~60 sugu.
- pīsuļu Pīsuļu egles - lielā mežā augušas egles ar gludu mizu un smalkiem gada riņķiem.
- blefarofīma Plakstiņa audzējs vai izaugums.
- sinkants Plakstiņu saaugums acs kaktiņos.
- simblefarons Plakstiņu saaugums ar acābolu.
- blefarosinehija Plakstiņu saaugums, salipums.
- mikronogriezums Plāna augu vai dzīvnieku audu kārta (ap 10-15 mm), kas nogriezta no parauga virsmas ar mikrotomu audu anatomijas pētīšanai.
- gurta Plāna gļotaina ūdensaugu kārta stāvošu ūdeņu virsū.
- plīvurs Plāns plēvveida vai ādveida (augu, dzīvnieku ķermeņa) izaugums.
- plasti Plastīdi - dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
- iridocistektomija Plastiska zīlītes operācija, ja tā aizaugusi pēc traumas vai kataraktas operācijas.
- olbaltumplasti Plastmasas, ko iegūst no augu un dzīvnieku olbaltumvielām (piem., kazeīna).
- ārstniecības augi plaša augu grupa, ko izmanto cilvēka un dzīvnieku slimību ārstēšanā un profilaksē.
- arhegonālie augi plaša augu grupa, kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs.
- substantīvās krāsvielas plaša mākslīgu organisku krāsvielu grupa, kuras krāso augu šķiedras bez kodinātājiem neitrālā vai vāji sārmainā krāsas šķīdumā.
- salmaugi Plaša viendīglapju augu dzimta, ar posmainu, mmezglainu, dobumainu stublāju (salms), linearām divrindu lapām, lielāko tiesu ar graudu par augli.
- klajs Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
- klajums Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
- Ziemera valnis plašs vaļņveida pacēlums Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraines austrumu malā, garums — 5 km, platums — 1,5 km, absolūtais augstums — 218,5 m vjl., relatīvais augstums — 48 m.
- klānis Platība, laukums ar blīvu (vienas sugas) augu kopumu.
- Pīdmonts Plato Apalaču dienvidaustrumu priekškalnēs ("Piedmont"), ASV, starp Hudzonas un Alabamas upi, platums - 50-200 km, virsa līdzena (40-400 m), ar atsevišķām atliku paugurainēm (700 m).
- zvoncs Platopaugurs - paugurs ar izteiktu virsotnes plakanumu, kuru veido bezakmens māls.
- pārplīst Plaukstot, briestot atvērties (par augu daļām).
- plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
- šķilties Plaukt (par augu daļām, parasti par lapām, ziediem).
- lakstot Plaukt (par augu lapām).
- pneimonolīze Plaušas atbrīvošana no saaugumiem ar krūšu sienu, lai lietotu kolapsa terapiju plaušu tuberkulozes gadījumā.
- fitopneimonokonioze Plaušu bojājums, kas rodas no augu putekšņu ieelpošanas.
- torakokaustika Plaušu plēves saaugumu pārdedzināšana ar kauteri torakoskopa kontrolē, neatverot krūškurvja dobumu.
- Lielbērze Plaušu tuberkulozes slimnīca, dibināta 1935. g., izvietota bijušās Lielbērzes muižas ēkās, 100 vietu, ārstē pieaugušos tuberkulozes slimniekus.
- drošķis Plecīgs, neliela auguma cilvēks.
- vīrs kā zārds plecīgs, spēcīgs gara auguma cilvēks.
- turzīte Plēvjaina sūreņu dzimtas augu maksts, kas izveidojusies saaugot pielapēm un aptver stublāja mezgla apakšdaļu.
- pūslītis plēvjains grīšļa augšlapu saaugums, kurā ir sievišķais zieds un auglis.
- plīvurs plēvjains vai ādains izaugums uz paparžaugu lapām, kas sedz sporu nesējus.
- stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- indozijs Plīvurs, neliels izaugums paparžu lapu virspusē, sedz sporangiju kaudzītes (sorusus).
- verķis Plucināti augu šķiedru gali, kurus lieto drīvēšanai - planku spraugu aizbakstīšanai.
- noplūkt Plūcot novākt (augus); plūcot novākt augus (kādā platībā).
- nopļaut Pļaujot novākt (augus).
- nopļaut Pļaujot novākt augus (kādā platībā).
- pļaut sēku pļaut augus (parasti zāli, āboliņu, vīķus) sēkam.
- kulnica Pļava ar sliktu zāli, kūlu aizaugusi.
- alksna Pļava, kur ir auguši vai aug alkšņi.
- vēršacītis Pļavas vēršacītis - tauriņu kārtas samteņu dzimtas suga ("Maniola jurtina"), kas jūnijā - augustā samērā bieži sastopams pļavās, mežmalās, laukos.
- laparokaustika Pneimoperitoneju koriģējoša operācija plaušu tuberkulozes terapijā: aknu un diafragmas (vai liesas un diafragmas) saaugumu pārdedzināšana.
- apzaļumošana Podos, kastēs u. c. audzētu telpaugu izvietošana sabiedriskajās, rūpnīcu u. c. telpās.
- Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala.
- Bangera oāze polārā oāze Austrumantarktīdā, Vilksa Zemē, Noksa krastā, platība - 450000 kvadrātkilometru, no okeāna atdala šelfa ledājs, klinšaini pauguri un kalnu grēdas ar saldūdens ezeriem un sāļezeriem (lielākais 25 km garš, 137 m dziļš), sastopami ķērpji, sūnas.
- ciete Polisaharīds, kas rodas augu zaļajās daļās graudiņu veidā.
- inulīns Polisaharīds; augu rezerves ogļhidrāts, sastopams cigoriņu saknēs, topinambūra bumbuļos u. c.
- Pērkoņkrusts politiska organizācija Latvijā; dibināta 1932. g. janvārī Rīgā, 1934. g. tika aizliegta, vācu okupācijas sākumā darbību atjaunoja, bet 1941. g. augustā likvidēta.
- bigarādija Pomerance, rūgtais apelsīns - mūžzaļš koks, no kura ziediem un lapām iegūst ēterisku eļļu, kuru izmanto parfimērijā; audzē kā krāšņumaugu.
- Islandes zirgs poniju šķirne, domājams, norvēģu un īru poniju krustojums, maza auguma (skausta augst. 115-135 cm), spēcīgs.
- lielziedu portulaka portulaku suga ("Portulaca grandiflora"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- lingvatulas Posmkāju ģints; pieaugusī forma parazitē zīdītāju, dažreiz arī cilvēka pieres un deguna dobumos; kāpuri nonāk plaušās un gremošanas orgānos.
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
- parapodijas Posmtārpu ķermeņa izaugumi, ar kuriem dzīvnieks pārvietojas.
- pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
- uzpotēt Potējot savienot divu radniecīgu augu veģetatīvās daļas.
- acošana Potēšanas veids - augļu un dekoratīvo kokaugu šķirņu pavairošana, pieaudzējot snaudpumpurus, augošus pumpurus vai ziedpumpurus potcelmam (potcelma mizas šķēlumā ievieto pavairojamā auga pumpuru).
- ablaktēt Potēt kokus, krūmus vienu augošu augu pieaudzējot otram.
- konkrēciāņi Prātnieki, kas apgalvo, ka miesa ar dvēseli saauguši, sakusuši kopā.
- vērpējdadži Prāvi divgadīgi lakstaugi, kas pirmajā gadā veido lapu rozeti, kas iznīkst otrajā gadā, kad attīstās stublājs, audzē kā dekoratīvu augu, savvaļā Vidusjūras apkaimē.
- fitoprecipitīns Precipitīns, kas rodas pēc imunizācijas ar augu proteīnu.
- algicīdi Preparāti ūdensaugu iznīcināšanai.
- forbiāts Preparāts augsnē sastopamo augu kaitēkļu (nematodu, kāpostu mušas olu un kāpuru u. c.) apkarošanai, satur 20% dimetilditiokarbamīnskābes metilesteri.
- koturns Priekšā ar auklu savelkami augsti mednieku zābaki, vēlāk aktieru zābaki ar ļoti biezām zolēm, lai paaugstinātu aktiera augumu.
- tikumiskais ideāls priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
- hiba Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas suga ("Thujopsis dolabrata"), kas savvaļā satopama Japānā, bet Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, dēvē arī par Japānas patūju.
- infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija.
- ksifoīdalģija Primāra vai sekundāra šķēpveida izauguma neiralģija; sāpes šķēpveida izauguma apvidū, jūtamas arī dziļi aiz krūšu kaula. Sekundāras k. gadījumā biežākās pamatslimības ir poliartrīts, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimība.
- metafloēma primārās lūksnes daļa, kas diferencējas pieaugušos augos, kuriem nav sekundārā pieauguma; tā diferencējas vēlāk (pēc protofloēmas) un veido visu funnkcionējošo lūksni.
- gaiļbiksītes Prīmulu suga ("Primula veris syn. Primula officialis"), ko izmanto kā ārstniecības augu un krāšņumaugu.
- bioloģiskais spektrs procentos izteikts kādas teritorijas augu dzīvesformu sastāvs.
- mēslošana Process augu nodrošināšanai ar barības vielām un augsnes īpašību uzlabošanai iestrādājot augsnē mēslojumu.
- kūdrošanās Process, kas noris pastāvīga lieka mitruma apstākļos, kur šiem apstākļiem piemēroto augu atliekas lēni noārdās un veidojas kūdra.
- augu barošanās process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās barības vielas un sintezē attiecīgajai augu sugai raksturīgos organiskos savienojumus; šis process kopā ar vielu noārdīšanos ir augu vielmaiņa; augos atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir augsnē.
- standartizēšana Process, kurā tiek izstrādāts ar kompetentas valdības institūcijas rīkojumu apstiprināms dokuments (standarts), kas nosaka vienotus vispārīgos principus noteiktu darbību veikšanai, kā arī vienotu paraugu saistošai tā īstenošanai praksē bez būtiskām individuālām atšķirībām, lai sekmētu optimālu sakārtotību kādā jomā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā.
- pieaugušo aprūpe audžuģimenēs programmas pieaugušo cilvēku, kas nav spējīgi par sevi rūpēties fizisku vai garīgu traucējumu dēļ. relatīvi pastāvīgai novietošanai citās ģimenēs gadījumos, ja viņiem nav ģimenes locekļu, kas varētu sniegt palīdzību.
- paiza Prosaugu suga, ko audzē galvenokārt lopbarībai.
- baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
- baptisms Protestantisma konfesija, kas noraida bērnu kristīšanu un praktizē pieaugušo kristīšanu, iegremdējoties ūdenī.
- Pergrubis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pavasara un auglības, augu valsts dievs.
- pacēlums Psihiska aktivitāte, rosme; emociju intensitātes pieaugums.
- hospitālisms Psihiskās attīstības aiztures zīdaiņa vecumā, kas rodas emocionālā kontakta ar pieaugušo izteikta deficīta dēļ.
- Baltijas atsevišķais kara apgabals PSRS kara apgabals Baltijas valstu teritorijā 1940.-1941. g., kas tika izveidots pēc Baltijas valstu okupēšanas 1940. g. augustā, tā štābs atradās Rīgā; 1941. g. jūnijā atkāpjoties no Baltijas valstīm tas evakuējās uz Novgorodu, un tur to izformēja.
- Molotova-Ribentropa pakts PSRS un Vācijas līgums par neuzbrukšanu un tam pievienotais slepenais protokols par interešu sfēru sadali Eiropā, noslēgts 1939. g. 23. augustā Maskavā.
- tīrumpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Euxoa"), tauriņu priekšspārni pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo augsnes virsējos slāņos, kur barojas ar lakstaugu, gk. graudzāļu saknēm, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- dārzpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Mamestra"), tauriņu priekšspārni brūngani, pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo uz lakstaugu lapām, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- šepka puika; par augumu lielākās drēbēs ieģērbies puika
- čemurpūkaine Pūkaiņu dzimtas ģints ("Lyophyllum"), sēņu augļķermeņi skrimšļaini, aug ceros, bieži vien kātiņi pie pamatnes saauguši, cepurītes diametrs - 3-25 cm, 25 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- kazīls Puķu ozoliņš - ilggadīgs lakstaugs gundegu dzimtā, sastopams reti upju krastos un tuvējās pļavās, audzē arī kā krāšņuma augus dārzos vai parkos.
- platpulkstenīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Platycodon"), 1 suga, savvaļā sastopama Austrumāzijā, citur, arī Latvijā, to audzē kā daudzgadīgu krāšņumaugu grupās un ziedu griešanai.
- vienādlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula isophylla"), ko Latvijā audzē kā telpaugu.
- dusts Pulveris, ko lieto augu aizsardzībai pret kaitēkļiem, nezālēm; kaitīgs, Eiropā aizliegts.
- milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot kādu izejmateriālu (piemēram, minerālvielas, augus, dzīvniekus, to daļas).
- punga Pumpa; paugurs.
- turioni Pumpuri un dzinumi, kas attīstās uz dažu augu pazemes stublājiem.
- pululācija Pumpurošanās, dzīvnieku un augu organismu bezdzimuma vairošanās.
- hiposomija Pundura augums (vīrietim zem 150 cm, sievietei zem 138 cm).
- punduris Pundurauguma cilvēks.
- nanosomija Punduraugums.
- nānandrija Pundurvīriņi; maza auguma (līdz 130 cm) vīrieši.
- kudzums Puns, izaugums.
- māzerpuns Punveida izaugums ar izlocītu šķiedru (kokam); māzers 1.
- māzers Punveida izaugums ar izlocītu šķiedru (kokam).
- daudzvainaglapu purene pureņu suga ("Caltha polypetale"), ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu.
- mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem.
- lēmene Purvaina krastmala aizaugušam ezeram.
- lēna Purvaina vieta, kas līgojas, aizaugums - ezermalā.
- žebieksne Purvaina, ar bieziem krūmiem apaugusi vieta mežā.
- derglājs Purvaina, ar zāli un krūmiem pieaugusi vieta.
- swamps Purvaini, ar dabisku veģetāciju apauguši, vēl nekultivēti zemi līdzenumi ASV dienvidaustrumu daļā.
- puķdoņi Purvāju augu ģints garkātainiem ziediem ķekarā (3-10), ar pieziedlapiņām.
- Madiešēnu purvs purvs Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā un Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 1881 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, zem kūdras līdz 2 m biezs sapropeļa slānis.
- Rožu purvs purvs Jēkabpils novada Salas un Sēlpils pagastā, \~7 km uz dienvidrietumiem no Salas, Sēlijas paugurvalnī, platība - 1428 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, 991 ha aizņem dabas liegums (kopš 1987. g.); Pliksnes purvs; Pliksnis; Ošānu purvs.
- Sūnāklis purvs Sēlijas paugurvalnī un Taurkalnes līdzenumā, Saukas un Viesītes pagastā, platība - 1003 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m, zem kūdras vietām sapropelis un kaļķis, 50 ha platībā iegūst frēzkūdru; Liepu-Sūnākļu purvs.
- Bažu purvs purvs Talsu novada Kolkas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, platība - 2646 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, atrastas 168 paparžaugu un sēklaugu sugas, to vidū retas un aizsargājamas.
- pārejas purvs purvs, kas veidojas, kūdras slānim zemā purvā kļūstot biezākam un mainoties augu valstij; palielinās augu barošanās no atmosfēras nokrišņiem, bet samazinās no gruntsūdeņiem.
- zemais purvs purvs, kurš veidojas ieplakās, upju ielejās, kur pieplūst gruntsūdeņi vai upju ūdeņi, kā arī aizaugot ezeriem; pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi; zemais purvs
- zemais (arī zāļu) purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- mitrājs Purvs, mitrs mežs, sekls ezers un aizaugušas piekrastes ūdeņi līdz 6 m dziļumam.
- purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām.
- šepuks Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks; šepuris.
- šepčuks Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks.
- šepuris Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks.
- plēška Pusauga meitene, kas kļūst pieaugusi.
- zuņķis Pusaugu bērns vai tāds dzīvnieku mazulis.
- depšus Pusaugu bērns.
- bullenis Pusaugu bullis.
- pussiķis Pusaugu cūka.
- mērģele Pusaugu meitene, meita, jaunava.
- gūžainis Pusaugu puika kā piektais ar četriem lielākiem vīriem lauka darbos.
- zontris Pusaugu puisis.
- pačābulis Pusaugu vista.
- jemperis Pusaugu zēns, pusaudzis.
- žurķis Pusaugu žurka.
- pušaugu pusaugu.
- aptēnija Pusdienas ziedu dzimtas augs Āfrikas austrumu krasta tuksnešainās vietās, neliels sukulentu krūms; audzē arī dzīvokļos kā nokarenus augus sienu vāzītēs.
- akrode Pusdienas ziedu dzimtas augs Dienvidāfrikā, ziedi ap 4 cm diametrā, sārti, retāk balti; audzē arī kā krāšņumaugus telpās.
- taucene Pūsleņaugu dzimtas ģints, pundurlapas veselas, ziedi pa vienam, 3-15 cm gari augi, zied no maija līdz jūlijam zilviolētiem vai baltiem ziediem.
- mazuksnējs Puslīdz mazs (par augumu); mazīgsnējs.
- mazīgsnējs Puslīdz mazs (par augumu).
- subfosilijas Puspārakmeņojumi, fosilijas, kas satur maz pārveidotas augu vai dzīvnieku atliekas.
- Pašaeli pussala pussala Balkānu pussalas austrumu daļā ("Pasaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, pauguraina, augstums - līdz 379 m, tajā izvietota Stambulas pilsētas lielākā daļa.
- Oņegas pussala pussala Baltās jūras dienvidu piekrastē starp Oņegas un Dvinas līci, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, reljefs paugurains, līdz 190 m vjl.
- Salentīnas pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, starp Adrijas un Jonijas jūru, garums - \~150 km, paugurains līdzenums, augstums - līdz 300 m.
- Melvila pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (“Melville Peninsula”), starp Foksa baseinu un Komiti līci, platība — 63000 kvadrātkilometru, pauguraina (augstums — līdz 558 m).
- Abšeronas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu krastā (_Abşeron_), Azerbaidžānā, garums - 60 km, platums - līdz 30 km, paugurains līdzenums, piekrastē - 26 m zjl., rietumu daļā - līdz 310 m vjl., naftas un gāzes atradnes, dienvidrietumos izvietota valsts galvaspilsēta - Baku, rietumu daļā dubļu vulkāni.
- Buzači Pussala Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, dienvidu daļa pauguraina (augstums - līdz 61 m), vietām barhani, ziemeļos - solončaki.
- Leidžou Pussala Ķīnas dienvidos ("Leizhou Bandano"), Guandunas provincē, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā, garums - 135 km, platums - līdz 70 km, pauguraina, augstums - līdz 272 m.
- Paragvana Pussala Venecuēlas ziemeļos, starp Karību jūru un Venecuēlas līci, ar kontinentu to savieno Medanosa zemesšaurums, platība - 2400 kvadrātkilometru, virsa pauguraina (augstums - līdz 853 m).
- buncele Pušķis, saišķis (puķu, kādu augu).
- degunragputni Putni ar lielu knābi, augšknābja pamats ar lielu ragveida izaugumu, 45 sugas, dzīvo Āfrikas, Dienvidāzijas un Jaungvinejas tropiskajos mežos.
- papildhromosomas Putniem, divspārņiem, dažām augu sugāms sastopamas, gk. nelielas, hromosomas, kuru funkcijas nav saistītas ar morfoloģisko pazīmju determinēšanu un tās pastāv līdzās diploidālajam hromosomu komplektam.
- hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem.
- aklimatizators Putnu māja, kurā jaunputnus audzē apstākļos, kas tuvi pieaugušo putnu turēšanas apstākļiem.
- raganu spļaudekļi (arī siekalas, vēmekļi) putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem
- melnkāja Puve, kas skar augu daļas, kuras robežojas ar augsni un sakņu sistēmu.
- Zantes paugurgrēda radiāla starpmēļu paugurgrēda Austrumkursas augstienes Saldus pauguraines austrumu malā, stiepjas \~20 km garumā no Zemītes līdz Blīdenei, platums — 1-3 km.
- radioaktīvo vielu inkorporācija radioaktīvo vielu iekļūšana dzīvnieku vai augu organismā un to fiksācija orgānos un audos.
- praktiskā radiobioloģija radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā.
- radiouzliesmojums Radiostarojuma intensitātes straujš pieaugums.
- audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
- ievainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu audos).
- savainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu daļām).
- augšanas ātrums rādītājs, ko raksturo ar absolūto un relatīvo jeb attiecināto pieaugumu.
- goniosinehija Radzenes saaugums ar varavīksneni pie acs priekšējās kameras leņķa.
- ieradzis Raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
- maļa Raganas vēmeklis - putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem.
- vainadziņš ragveida, zvīņveida vai matiņveida izaugumi uz vainaglapas plātnītes un nadziņa vai pie vainaga apmales pārejas stobriņā; raksturīgs neļķu un skarblapju dzimtā.
- kolejas Raibnātres, lūpziežu dzimtas lakstaugu un krūmu ģints; izplatīts arī kā istabas augs ar skaistas krāsas lapām, audzē kā viengadīgu paklājaugu.
- ziedēt Raisīt ziedus (par ziedaugu); būt plaukumā (par ziedu).
- Monmartra Rajons Francijas galvaspilsētas Parīzes ziemeļu daļā ("Montmartre"), atrodas uz \~130 m augsta paugura, kopš XIX gs. beigām Parīzes mākslinieku kvartāls.
- pseidoklasicisms Rakstniecības virziens 17. un 18. gs. Eiropā, kas par paraugu un priekšzīmi izmantoja tikai sengrieķu un senromiešu rakstniecību.
- vienpēdiņas rakstzīme ( ' ' ), ko latviešu valodā lieto augu un dzīvnieku šķirņu nosaukumu un vārdu nozīmju paskaidrojumu grafiskai apzīmēšanai.
- galvenais raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kas dod nesējraķetei vai kosmiskajam lidaparātam lielāko daļu ātruma pieauguma; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju.
- Skrundas radiolokācijas stacija raķešu uzbrukuma agrās atklāšanas stacija, ko PSRS armijas vajadzībām uzbūvēja 1960-os gados, tajā darbojās 2 lokatori, kas turpināja darbu līdz 1998. g. 31. augustam, 1999. g. 21. oktobrī Latvija pārņēma teritoriju savā jurisdikcijā; tika uzsākta arī lielāka lokatora būve, kas pēc starpvalstu vienošanās tika uzspridzināta 1995. g. 4. maijā.
- Alises rasene raseņu suga ("Drosera aliciae"), kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, Latvijā mēdz audzēt kā telpaugu.
- limbaži Rauguļi, raudzības.
- izraut Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu).
- raustīt Raujot plēst (augus, to daļas).
- plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
- šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko); arī plūkt (1).
- vākt Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (augu) ražu; pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūt, gādāt (ražu).
- izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas).
- pārravēt Ravējot vēlreiz, attīrīt no nezālēm (augus).
- izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus).
- kaplēt Ravēt, atbrīvot no nezālēm (augus) ar kapli; ravēt, iznīcināt (nezāles) ar kapli.
- Apšu sala Rāznas ezera lielākā sala, atrodas netālu no ezera ziemeļrietumu krasta, Zosnagala līcī, apaugusi ar mežu; Kazjonnijas sala.
- Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā; Rēznas ezers.
- mistrs Raža, produkcija, kas iegūta no šādas augu kopas.
- talamuss Redzes pauguri - pelēkās vielas sakopojumi galvas smadzenēs; centrs, kurā pienāk impulsi no visiem maņu orgāniem (tikai ne no ožas orgāniem) un kur noris šo impulsu sākotnējā analīze un sintēze.
- klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
- anabaptists Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustības dalībnieks; šī kustība prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- Molize Reģions Itālijas vidusdaļā ("Molise"), Apenīnu pussalā, Adrijas jūras piekrastē - paugurains līdzenums, centrālajā daļā - Molizes plakankalne.
- soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību.
- homeostāze Relatīvs cilvēku, dzīvnieku un augu organisma iekšējās vides un dažu fizioloģisko funkciju pastāvīgums.
- totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
- glaciālais reljefs reljefs, kas veidojies seno un tagadējo ledāju darbības rezultātā (morēnu pauguraines, līdzenumi un grēdas, osi, sandri, kēmi, aunapieres).
- aklā zarna resnās zarnas izaugums, kurā sārmainas vides apstākļos notiek barības daļiņu mikrobiālā šķelšanās; nozīmīga barības sagremošanā zirgiem, trušiem, arī putniem.
- resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks vai dzīvnieks.
- rempelis Resns, maza auguma cilvēks.
- rempucis Resns, maza auguma cilvēks.
- rempulis Resns, maza auguma cilvēks.
- bulciņa Resns, maza auguma pusaudzis.
- padēls Resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes.
- restionaceae Restijaugu dzimta.
- aizsargājamie augi retas un izzūdošas augu sugas un sugas ar lielu zinātnisku, estētisku vai praktisku nozīmi, kuras ir valsts aizsardzībā.
- osteohondrodesmodisplāzija Reti sastopama iedzimta saistaudu (skeleta, locītavu un to kapsulu, saišu) displāzija; mazs vai punduraugums, iedzimts locītavu vaļīgums ar multiplām luksācijām un subluksācijām; nereti fleksijas kontraktūras.
- progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms.
- pudurot Retinot atstāt (lauksaimniecības augus) puduros pa trīs līdz četri kopā.
- izretināt Retinot izraut, izcirst, izzāģēt (augus, to daļas).
- smaržīgā rezēda rezēdu suga ("Reseda odorata"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu.
- Čečora Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada rietumu daļā, Rēzeknes pazeminājumā, garums - 19 km, kritums - 40 m, iztek no pārpurvotas pļavas Rāznavas paugurainē; Čečava; Čečere; Čečorka; Čičora.
- Adžametas rezervāts rezervāts Gruzijā, Rioni baseinā, platība 4800 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Imerētijas un Hartvisa ozolu, dzelkvu u. c. reliktus augus.
- akvārijs Rezervuārs ūdens dzīvnieku un augu audzēšanai un demonstrēšanai.
- PETRA Rīcības programma jauniešu profesionālajai apmācībai un sagatavošanai pieaugušo un darba dzīvei.
- Riču ezers Riču ezers - atrodas Skrudalienas pauguraines nomalē, Augšzemē, uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, daļēji Daugavpils novada Demenes pagastā, platība - 1286 ha (Latvijā - 588 ha), garums - 6 km, lielākais platums - 4 km, vidējais dziļums - 9,7 m, lielākais dziļums - 39,7 m, nosacīti mezotrofs ar dzidru ūdeni; Riča ezers.
- Vārdupes kalns Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraines un Sudrabkalnu augstākā virsotne, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 137,7 m vjl., relatīvais augstums — 48 m.
- Kurzemes pussala Rietumlatvijas ziemeļu daļa starp Baltijas jūru un Rīgas līci, dienvidu robeža ir Rīgas līča dienvidu krasta līnijas turpinājums sauszemē pa līniju Kauguri — Ziemupe.
- Ešmuns Rietumsemītu mitoloģijā - mirstošais un atdzimstošais augu valstības dievs, arī dievs - dziedinātājs, kam piemīt spēja pamodināt mirušos.
- čora Rievas, ievainojuma vietas koka mizā; aizaugusi nocirsta zara vieta.
- Severīna dienas izlīgums Rīgas patriciāta un namnieku opozīcijas vienošanās 1589. g. 26. augustā, ar to beidzās Kalendāra nemieri un tika atjaunota agrākā rātes vara Rīgā, kā arī tika iznīcināts Lielās ģildes zīmogs, tādējādi uzsverot, ka tai nav publiskās varas pilsētā.
- atvasinājums Robeža funkcijas y=f(x) pieauguma dy attiecībai pret argumenta pieaugumu dx punkta x=x0 apkārtnē, kad dx tiecas uz 0; apzīmē y', f'(x0) vai dy/dx.
- augu noteicējs rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
- Zvanu kalni rombveidīgs glaciotektoniskas izcelsmes paugurmasīvs Adzeles pacēluma dienvidu daļā uz ziemeļiem no Numernes vaļņa, Baltinavas pagastā, garums - \~2 km, platums - līdz 1,4 km, absolūtais augstums - 145 m vjl., relatīvais augstums - \~40 m
- Fēronija Romiešu mitoloģijā - lauku, mežu, ārstniecības augu un pazemes valstības dieviete.
- Atijs Nāvijs romiešu mitoloģijā - zinošākais priesteris - augurs, kurš jau agrā jaunībā izrādīja neparastas spējas izskaidrot dievu gribu pēc putnu izturēšanās.
- peculium Romiešu tiesībās "pater familias" vergiem vai pat arī pieaugušiem dēliem nošķirta manta patstāvīgai saimniekošanai (zemkopībā, tirdzniecībā, amatniecībā).
- rhoipteleaceae Ropitēlijaugu dzimta.
- mandele Rožu dzimtas ģints ("Amygdalus"), neliels, vasarzaļš koks vai krūms, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugu atsevišķas šķirnes.
- kazbārdis Rožu dzimtas ģints ("Aruncus") daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- ērkšķu plūme rožu dzimtas suga ("Prunus spinosa"), ērkšķains krūms (1-4 m augsts) ar baltiem ziediem, zili kauleņi, kuru garša kļūst maigāka pēc salnām, tos izmanto sulu, liķieru izgatavošanai; Latvijā ļoti reti kultivē kā krāšņumaugu.
- taucene Rožziežu dzimtai piederīga augu ģints, ziedi dzelteni, auglis ar dzelonīšiem, rievains, lapas pārtraukti plūksnotas.
- cinhona Rubiju dzimtas augu ģints, tropos, iegūst hinīnu.
- valdmeistars Rubiju dzimtas augu miešķu suga, smaržīgais miešķis.
- sējas rudzi rudzu suga ("Secale cerealea"), ko ziemeļu puslodē kultivē kā viengadīgu labības augu.
- lolot Rūpīgi kopt un saudzēt (piemēram, augu, dzīvnieku).
- rūsa Rūsas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 126 ģintis, \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģints, >240 sugu.
- priedes mizas rūsa rūsas sēnes "Peridermiumpini" izraisīta slimība; šai sēnei ir nepilns attīstības cikls (zināma tikai ecīdiju stadija), nav arī starpsaimniekaugu, un infekcija izplatās tieši no priedes uz priedi; sveķu vēzis.
- kronarcija Rūsas sēņu rindas dzimta ("Cronartiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, to ierosinātās augu slimības sauc par stabiņrūsām; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- rindstarpu kultivēšana rušināmaugu apkopšana.
- pudurošana Rušināmaugu mehāniskā retināšana (galvenokārt tālrindu sējumos) ar kultivatoru vai cukurbiešu retinātāju, atstājot rindā vienādos atstatumos vairāku augu pudurus.
- pierušināt Rušinot (piemēram, zemi, augsni), pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to, parasti augus).
- kumkvats Rūtaugu dzimtas ģints "Fortunella" krūms vai koks, kas šos augļus ražo.
- kinkāns Rūtu dzimtas citrusaugu ģints augļu koks; augļus lieto svaigus un arī pārstrādātus.
- smaržīgā rūta rūtu suga ("Ruta graveolens"), Latvijā audzē kā garšaugu, ārstniecības augu un krāšņumaugu.
- sinehija Saaugums, patoloģisks blakusesošu virsmu savienojums; īpaši varavīksnenes saaugums ar apkārtējām daļām.
- iridektomezodialīze Saaugumu izgriešana gar varavīksnenes iekšējo malu.
- intrapleirālā pneimonolīze saaugumu likvidēšana starp plaušu un krūšu plēvi.
- ankilotomija Saaugumu pārdalīšana starp divām saaugušām virsmām, sevišķi mēles atbrīvošanai.
- kardioshīze Saaugumu pārgriešana starp sirdi un krūškurvja sienu adhezīvā perikardīta gadījumā.
- artroklāzija Saaugumu pārraušana ankilotiskā locītavā.
- histerolīze Saaugumu pārtraukšana starp dzemdi un blakusorgāniem.
- desmoplāzija Saaugumu veidošanās.
- saaudzis vainags saaugusi un reizē nobirstoša zieda daļa (kauss, apziednis).
- apakšlūpa Saaugusi zieda vainaga apakšējā daļa, visbiežāk ir daivaina, manāmi lielāka par augšlūpu, ar raksturīgu punktu vai sv;itru zīmējumu.
- augšlūpa Saaugusi zieda vainaga augšējā daļa, visbiežāk kapucveidīga, dažreiz arī sīka, sarukusi.
- lēss Saaugušas, savijušās augu saknes virs ūdens.
- apmīdīt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
- apmīņāt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
- apmīt Sabradāt, nobradāt (daudzus augus).
- kurmulis Sacietējis ķermeņa izaugums.
- miroņkauls Sacietējums, izaugums uz kaula.
- raukuļains sačumurojies, sačervelējies (par augu lapām).
- stāvojums Sadalījums stāvos (augu audzei).
- sedd Sadi peldošas augu masas tropu upēs un ezeros.
- jarovizēt Sagatavot (sēklu) pirms sējas īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
- sēklaudzētava Saimniecība, saimniecības vienība, kurā sagatavo vērtīgu šķirnes augu sēklas materiālu.
- kundzīte Saimnieka, darba devēja nepieaugusi meita.
- sitotoksisms Saindēšanās ar augu uzturu, kas inficēts ar pelējumsēnēm vai baktērijām.
- papiloma Saistaudu kārpveida izaugums.
- ģeneratīvs saistīts ar augu dzimumvairošanos.
- organisks saistīts ar dzīvo dabu, pie dzīvnieku vai augu valsts piederīgs.
- stēnisks Saistīts ar organisma spēka pieaugumu, enerģijas kāpinājumu (emocionāla stāvokļa rezultātā).
- inkrementāls Saistīts ar pieaugumu vai papildinājumu, papildu izmaiņas pašreizējā sistēmā.
- veģetārs Saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs; tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti.
- tilpummaiņas vienmērība saistvielu izstrādājumu īpašība saglabāt kompaktumu (nerodas plaisas, atšķēlumi) cietēšanas procesā; to nosaka, saistvielu javas paraugus vārot vai pārbaudot autoklāvā.
- kā bogans saka par gara auguma cilvēku, arī slinku, laisku cilvēku.
- kā stīga saka par iztaisnotu augumu (_biežāk savvienojumā ar_ izstiepties).
- kā bleipēderis saka par kalsnu, tievu, neliela auguma cilvēku.
- kā deķis saka par kaut ko vienmērīgi, biezi noaugušu.
- kā sviests saka par ko lekni augušu (biežāk par zāli).
- kā gubinis saka par liela auguma, pilnīgu, arī kuplās drēbēs saģērbušos cilvēku.
- kā ikri saka par lieliem labi augušas labības graudiem.
- graudi kā siļķes saka par lieliem labi augušas labības graudiem.
- galva duras debesīs saka par ļoti gara auguma cilvēku.
- kā izdreijāts saka par ļoti proporcionāli veidotu cilvēku, tā augumu, locekļiem.
- kā spandags saka par maza auguma korpulentu cilvēku vai mazu, resnu dzīvnieku.
- kā liela dāma saka par meiteni, kura cenšas izlikties pieaugusi.
- kā lucēns saka par palielu, apaļīgu, labi noaugušu bērnu.
- kā kompeta saka par samērā lielu, garu priekšmetu, augu, tā daļu u. tml., kas izceļas starp citiem tā paša veida priekšmetiem.
- cizēt Saka par sienāža vai kāda cita kukaiņa radītām skaņām; arī par vēja vai augu vējā radītām skaņām.
- vardei līdz krūtīm saka par slikti augušu. īsu labību, zāli, seklu ūdeni.
- kā kārkli saka par spēcīgi augušu labību, parasti par rudziem.
- kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- kā maiss saka, ja apģērbs ir par lielu, nav pēc auguma.
- (šaurs) kā biksenes saka, par kādu šauru, augumam pieguļošu apģērba gabalu (piemēram, svārkiem).
- kauls Sakaltuši augu (piemēram, āboliņa, aveņu) stublāji.
- sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- sakņāji Sakņaugu saknes.
- parastais sakņmīlis sakņmīļu suga ("Dascillus cervinus"), 10-12 mm gara ovāla, melna vabole, kas sastopama uz ziediem, kāpuri attīstās mitrā augsnē un pārtiek no augu saknēm.
- pangnematode Sakņu pangnematode - veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Meloidogyne"), kuru kāpuri iespiežas saknēs, un tur veidojas dažāda lieluma izaugumi - pangas, ģintī >30 sugu.
- ziemeļu sakņu pangnematode sakņu pangnematožu suga ("Meloidogyne hapla"), kas parazitē gan kultūraugu (burkānu, gurķu, salātu), gan savvaļas augu saknēs.
- pirmdzimtene Sākotnējā, vissenākā vieta, teritorija, kur (kas, piemēram, dzīvnieku, augu suga, šķirne) ir radies.
- Khālsa Sākotnēji militāra sikhu kopiena, mūsdienās tā ir pilnībā uzticamu pieaugušo sikhu kopienas locekļu savienība.
- pacelt galvu sākt pieauguša cilvēka dzīvi.
- Masīra Sala Arābijas jūrā ("Masira"), Omānā, garums - 70 km, platība - 600 kvadrātkilometru, pauguraina, augstums - līdz 276 m.
- Langelande sala Baltijas jūrā (_Langeland_), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 284 kvadrātkilometri, līdz 46 m augsta morēnu pauguraine, dižskābaržu meži.
- Falstera Sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga dienvidaustrumos, platība - 514 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums - līdz 44 m vjl.
- Nunivaka Sala Beringa jūrā (ASV), platība - 4500 kvadrātkilometru, virsa pauguraina, augstums līdz 511 m (Robertsa kalns), subarktiskās pļavas, audzē ziemeļbriežus, muskusvēršus.
- Alsa sala Dānijā (_Als_), Mazajā Beltā, Dānijas arhipelāga dienvidrietumos, platība - 314 km^2^, 51300 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 81 m augsta morēnu pauguraine, 1864.-1920. g. piederēja Vācijai.
- Englsi sala Īrijas jūrā (_Anglesey_), Britu salu arhipelāgā, Velsas ziemeļrietumu piekrastē, platība - 715 kvadrātkilometru, stāvi krasti, paugurains reljefs, lielākā pilsēta un osta - Holiheda.
- Madura Sala Javas jūrā ("Madura"), ietilpst Lielo Zunda salu grupā, atrodas uz ziemeļiem no Javas, Indonēzijā, platība - 4558 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 471 m.
- Zakinta Sala Jonijas jūrā, Jonijas salu grupā, Grieķijā, platība - 408 kvadrātkilometri, rietumos - kaļķakmens masīvs, augstums - līdz 756 m, austrumos - paugurains līdzenums.
- Velsas Prinča sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Prince of Wales Island"), platība — 33230 kvadrātkilometru, neapdzīvota, virsa pauguraina, augstums — līdz 254 m, krasti līčaini, arktiskais tuksnesis.
- Viktorijas sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. _Victoria Island_), platība — 217300 kvadrātkilometru (9. lielākā sala pasaulē), paugurains reljefs, augstākā virsotne — 914 m.
- Sibirjakova sala sala Karas jūras austrumu daļā, pie ieejas Jeņisejas līcī, Krievijas Krasnoojarskas novadā, platība - \~800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 50 m, reljefs paugurains, daudz ezeru, sīku upju, piekrastē sēkļi.
- Liepu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 2,8 ha, konstatētas 111 augu sugas.
- Ropažu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 4,5 ha, konstatētas 137 augu sugas.
- Mazā sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 0,5 ha, konstatētas 62 augu sugas.
- Auzu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3 ha, konstatētas 127 augu sugas.
- Priežu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3,7 ha, konstatētas 139 augu sugas.
- Banka Sala Lielo Zunda salu grupā, starp Sumatru un Kalimantānu (Indonēzijā), platība - 11600 kvadrātkilometru, līdzena, atsevišķi pauguri līdz 699 m, lielākā pilsēta Pankalpinanga.
- Komoda Sala Mazo Zunda salu grupā, starp Sumbavu un Floresu, Indonēzijā, platība - 494 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 735 m.
- Sauthemptona Sala starp Hudzona līci un Foksa baseinu, Kanādā (angļu val. "Sauthampton Island"), platība - 44000 kvadrātkilometru, 834 iedzīvotāji, pauguraina virsma, augstums - līdz 533 m.
- Maļorka Sala Vidusjūrā ("Mallorca"), Baleāru salu grupā, Spānijā, platība - 3600 kvadrātkilometru, pauguraine, līdz 1445 m augsti kalni.
- ievākt Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas) un sagatavot uzglabāšanai.
- medusrasa Salds lipīgs izsvīdums uz augu lapām.
- medus rasa salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piemēram, laputis)
- pleists Salīcis, liela auguma cilvēks (nedaudz slinks un izlaidīgs).
- saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu kopumu).
- autotropisms Saliekušos vai noliekušos augu spēja iztaisnoties (piem., veldrē sagulušas graudzāles pacelšanās).
- -shīze Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz spraugu, plaisu, šķeltni.
- cerebrozīdi Salikti lipīdi, kas sastopami augu un dzīvnieku audos, īpaši daudz - nervu audu membrānās.
- Riekstukalns Salikts fluvioglaciāls paugurs (uz kura uzbūvēta observatorija) netālu no Baldones mežā, absolūtais augstums - 84 m vjl., relatīvais augstums - 55 m, izstiepts 2,2 km austrumu-rietumu virzienā, 1,3 km plats; Smugaušu kalns.
- pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru.
- seglapu salmene salmeņu suga ("Helichrysum bracteatum"), ko Larvijā mēdz audzēt kā viengadīgu krāšņumaugu.
- Cusimas salas salu grupa ("Tsushima") Korejas šaurumā, Japānas teritorija, platība - \~700 kvadrātkilometru, reljefs paugurains, augstums - līdz 649 m.
- spilgtā salvija salviju suga ("Salvia splendens"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu dārzos un parkos.
- Samaņkas Samaņkas kalns - atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums - 1,1 km, platums - līdz 0,6 km, absolūtais augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja; Samaņku kalns.
- smalksnājs samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
- smalce Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
- smalksne Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
- pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
- korēmija Sāniski saaugušu konēdijnesēju kopa.
- mastoīdalģija Sāpes aizauss paugura apvidū.
- epikondilalģija Sāpes augšdelma kaula virspaugura apvidū.
- kļava Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), kļavaugu dzimta, 2 ģintis.
- nospiest Saplacināt un izžāvēt zem kāda smaguma (augu, tā daļu).
- sablākšt Saplacināt, sablīvēt veldrē (augus) - par lietu, vēju.
- gitija Sapropelis - organogēnas ezeru dūņas, kas veidojas no ūdensaugu un ūdensdzīvnieku atliekām.
- sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās.
- apperkšķēt Sarauties, dabūt rūsas traipus, tā parasti saka par augu lapām vai ziediem.
- sarkāji Sarkāju tārpi - tārpu klase posmaino tārpu subtipā, vidukļa segmentiem sānos pauguriņi, kas klāti sariņiem, gandrīz visi ir jūras dzīvnieki, mīt gk. krastu tuvumā.
- henna sarkanbrūna augu krāsviela - lieto galvenokārt matu krāsošanai.
- sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī.
- papilosarkoma Sarkoma, kas rada izaugumus uz ķermeņa virsmas.
- alkalinūrija Sārmains urīns, piem., augu valsts uzturlīdzekļu ietekmē.
- rupatene Sārmene ("Stachys") - lūpziežu dzimtas divdīgļlapju augu ģints, lakstaugi, puskrūmi un krūmi ar robotām lapām, ziediem lapu padusēs neīstos mieturos, auglis - riekstiņu skaldauglis.
- vilnainā sārmene sārmeņu suga ("Stachys byzantina"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- lielziedu sārmene sārmeņu suga ("Stachys grandiflora"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- stāvā sārmene sārmeņu suga ("Stachys recta"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu.
- Zībolda sārmene sārmeņu suga ("Stachys sieboldir", arī "Stachys tuberifera"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu.
- kūlītis Sasiets (novāktu, parasti nelielu, augu) saišķis.
- puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
- detrīts saskalotu augu vai dzīvnieku atlieku (gliemežvāku, koraļļu, kaulu fragmentu u. tml.) sakopojums nogulās vai iežos.
- sasniegties Saskarties (piemēram, par augu daļām, priekšmetiem).
- kāpinājums Sasprindzinājuma pieaugums, virzība uz kulmināciju (mākslas darbā).
- apzaļumot Sastādīt (kādā vietā) augus.
- sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus); padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- iedraudzēt Satikt draugus; iepazīstināt.
- atvašu saulrietenis saulrieteņu suga ("Jovibarba globifera", arī "Jovibarba sobolifera", senāk arī "Sempervivum soboliferum"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvija ir tā areāla ziemeļu robeža, tāpēc sastopams reti, aizsargājams, audzē kā krāšņumaugu akmeņdārzos un uz kapiem.
- salmi Sausi labības augu stiebri; sausi labības, pākšaugu, zāļu, eļļas augu stiebri, lapas, ziedkopas, kas paliek pēc graudu, sēklu izkulšanas.
- pogaļa sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu.
- medullīns Savāda viela, ko dabū no dažu augu serdes.
- apauga Savainota un pēc tam apaugusi vieta kokam.
- sasēkot savākt zināmu daudzumu nopļautu zālaugu.
- laponoīds Savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
- plekstveidīgs Savienojumā "plekstveidīgās zivis": zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
- staipekņveidīgs savienojumā "staipekņveidīgo klase"; paparžaugu nodalījuma klase (_Lycopodiatae_), kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru.
- interdigitācija Savienošanās ar pirkstveida izaugumu palīdzību, piem., muskuļu.
- saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums.
- vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
- savrupstādījums Savrups augu stādījums.
- Babītes pilskalns savrups, 8 m augsts paugurs kāpu virknē Babītes pagastā, Babītes ezera ziemeļu krastā, ziemeļrietumu nogāze stāva, pārējās nogāzes lēzenas, ziemeļu nogāzē grāvis, plakums (25 x 15 m) nelīdzens, četrstūrveidīgs, ar noapaļotiem stūriem; Poļu kalns.
- pārdot Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) atteikties no saviem morāles principiem, nodot (draugus, līdzcilvēkus).
- pārdoties Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) nodot draugus, līdzcilvēkus, pāriet pretinieka pusē.
- sazālēt Sazāļot (parasti ar savvaļas augu novārījumu, novilkumu).
- daudzveidīgā sēdgliemene sēdgliemeņu suga ("Dreissena polymorpha"), kas dažkārt veido apaugumus un rada aizsprostojumus hidrotehniskās būvēs un HES iekārtās.
- Acantophanax sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks (sinonīms "Eleutherococcus sessiliflorus"), šīs ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- agroveģetācija Segetālā veģetācija - tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem.
- segners Segnera rats - augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- magnolijaugi Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums, visaugstāk organizētā augu valsts daļa, kurā ietilpst vairāk nekā puse zināmo augu sugu.
- angiospermae Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums.
- kalikants Segsēkļu nodalījuma augu dzimta ("Calycanthaceae").
- kausziede Segsēkļu nodalījuma kalikantu dzimtas ģints ("Calycanthus"), vidēji lieli, blīvi krūmi ar ļoti spīdīgām lapām, ko Eiropā mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; kalikants.
- auglis Segsēkļu zieda veidojums, kurš attīstās pēc zieda apaugļošanās un kurā attīstās sēklas; dažu šādu augu sulīgs, ēdams veidojums.
- kopziedlapains Segsēkļu ziedaugs, kam ziedlapas saaugušas savā starpā kopā; kopvainaglapis.
- lecektis Segtas zemē padziļinātas vai virszemes būves agrīno dārzeņu, puķu u. c. dekoratīvo kultūraugu, kā arī to sēklu un dēstu audzēšanai.
- piesēt Sējot pievienot klāt (citu augu) sēklas.
- eitrofiskais ezers sekla vai vidēji dziļa aizaugusi ūdenstilpe ar lielu daudzumu barības vielu.
- nucels Sēklaizmetņa kodols - sēklaugu sēklaizmetņa centrālā daudzšūnu daļa, ko ietver viena vai divas segas (t. sauc. integumenti); segsēkļu nucelā atrodas dīgļsoma ar olšūnu, no kuras pēc apaugļošanas rodas dīglis.
- sējmateriāls Sēklas materiāls - sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus.
- sīksaknes Sēklas ražošanai izaudzētas mazas sakņaugu saknes.
- meža reproduktīvais materiāls sēklas, sējeņi, stādi un augu daļas, ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai.
- ziedaugi sēklaugu apakšnodalījums (_Angiospermae_), augi, kas vairojas ar sēklām un parasti zied krāšņiem ziediem; segsēkļi.
- segsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Magnoliophytina syn. Angiospermae"), kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis, 358 dzimtas, \~13000 ģinšu, \~300000 sugu, Latvijā konstatētas 109 dzimtas, \~1600 sugu.
- kailsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Pinophyta syn. Gymnospermae"), kam sēklaizmetņi un sēklas nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas brīvi uz sēklzvīņām.
- ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; putekšņi.
- putekšņi sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; ziedputekšņi.
- efedra Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases efedru rinda ("Ephedrales").
- īve Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma ginku klases apakšklase ("Taxidae").
- skujkoks Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma klase ("Pinopsida, Pinatae"), mūžzaļi, reti vasarzaļi koki un krūmi ar adatveida (skujām), retāk zvīņveida vai lentveida lapām.
- intīna Sēklaugu putekšņu apvalka iekšējais slānis.
- sēklas materiāls sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus.
- sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai.
- augļu dārzs sēkleņu un kauleņu augļaugu stādījums augļu ražošanai.
- mezorhijs Sēklinieka tēne, embrionālā apzarņa daļa, kas ietver sēklinieku; pieaugušam indivīdam to aizstāj kroka starp sēklinieku un tā piedēkli.
- eitrofiska ūdenstilpe sekls ezers vai cita ūdenstilpe, kurā uzkrājas augu barības vielas, kas veicina organismu vairošanos, ūdens ziedēšanu, skābekļa trūkumu un aizaugšanu.
- funikulolīze Sēklsaites atbrīvošanas operācija no saaugumiem.
- arils Sēklsedze - sulīgs izaugums ap sēklu.
- jarovizācija Sēklu pirmssējas sagatavošana īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
- sinantropā veģetācija sekundāru, cilvēka darbības dēļ izveidojušos augu sabiedrību kopums.
- elite Selekcijā iegūta, augstvērtīga (augu vai dzīvnieku) izlase.
- Pļaviņu valnis Sēlijas vaļņa turpinājums Daugavas labajā krastā, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma paceltā rietumu mala, garums — \~8,5 km, platums — 8 km.
- bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu.
- tepe sena dzīvesvieta; 30-40 m augsts paugurs, kas izveidojies no māla kleķa celtņu paliekām ilgstošas apdzīvotības rezultātā: uz sagruvušo celtņu peliekām būvēja jaunas celtnes, tādājādi gadsimtu un pat gadu tūkstošu gaitā apmetne auga augstumā; bieži sastopamas Vidusāzijā, Kaukāzā, Indijā, Balkānu pussalā, kā arī Tuvajos austrumos.
- Aizvīķu pilskalns sena kulta vieta Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, \~100 m uz rietumiem no Pilenieku mājām, Gramzdas-Aizvīķu ceļa kreisajā pusē, lēzens paugurs ar 32 m diametra plakumu.
- Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām.
- Milzkalnes baznīcas kalns sena kulta vieta Smārdes pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Šlokenbekas pils, \~8 m augsts iegarens paugurs (~150 x 100 m), viena mala norakta.
- atdzīres Sena paraža pēc lielākām dzīrēm (īpaši kāzās) nākamajā vai aiznākamajā svētdienā sarīkot nelielākas dzīres tuvāku radu vai draugu ielokā.
- ponijs Sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 centimetriem; šīs populācijas zirgs.
- Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks.
- harūspiki Senajā Romā - zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu.
- hirakoteriji Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; eohipi.
- eohipi Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; hirakoteriji.
- Āra Senarābu mitoloģijā - dievs, Basras pilsētas aizgādnis, auglības un augu valsts dievs, tam raksturīgas gaismas un saules dieva iezīmes.
- toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu.
- Agha senindiešu mitoloģijā - asura, valdnieka Kansas karaspēka pavēlnieks, kurš iecerējis nogalināt Krišnu un viņa draugus, pārvērtās par čūsku ar tik milzīgu rīkli, ka Krišnas draugi to noturēja par alu, kur nolēma patverties, taču Krišna viņus izglāba.
- Dzilnaskalns Senkapi Balvu novada Šķilbēnu pagastā, Balvu-Baltinavas ceļa kreisajā pusē, šaurs paugurs, kurā izvietoti 10 agrā dzelzs laikmeta kapu uzkalniņi 6-8 m diametrā (to augstums - \~1 m).
- Auru senkapi senkapi Limbažu novada Limbažu pagastā, paugurā pie Auru mājām, datēti ar 1. gt. p. m. ē., daļa atrasto senlietu attiecas uz m. ē. 5.-9. gs.
- dubultkleperis Sens apzīmējums igauņu vietējam lielāka auguma zirgam (142-151 cm skaustā); mazākus vietējos igauņu, īpaši Sāmsalas zirgus, dēvēja vienkārši par kleperiem.
- rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti.
- fosilijas Senu dzīvnieku vai augu atliekas, nospiedumi, organismu darbības pēdas; pārakmeņojumi.
- mūmijas Sēņotnes blīvi caurausti augu orgāni, daļēji saglabājoties to normālajam veidam, piemēram, augļu parastās puves mūmijas saglabājas ziemā augļu koku zaros.
- raganu apļi sēņu augļķermeņu veidoti apļi, rodas labvēlīgos apstākļos, kad no uzdīgušas sēnes sporas radiāli uz visām pusēm aug micēlijs un no tā izaugušie augļķermeņi veido blīvākus vai skrajākus apļus, kas biežāk veidojas atklātās vietās, taču tie atrodami arī mežā, kur, augot starp kokiem, tie var būt pārtraukti.
- mikoflora Sēņu flora, sēņu augu kopība.
- sakņu trupe sēņu izraisīta koksnes noārdīšanās, tā ir slimība, kas visā ziemeļu puslodē rada lielus ekonomiskus zaudējumus, samazina koksnes pieaugumu un kvalitāti vērtīgākajā stumbra daļā; sakņu trupēšana veicina vējgāzes, kā arī izraisa koku nokalšanu.
- kalšana Sēņu un baktēriju izraisīta augu saslimšana.
- mikosterīns Sēņu vai raugu sterīns.
- peronospora Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Peronosporaceae"), obligāti augu parazīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis.
- hitrīdijsēnes sēņu valsts nodalījums ("Chytridiomycota"); sēņu veģetatīvais ķermeis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs; vairojas dzimumiski un bezdzimumiski (ar zoosporām), gk. ir aļģu un sauszemes ziedaugu parazīti, retāk saprotrofi.
- fungozitāte Sēņveida izaugums.
- parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
- baltā sētvija sētviju suga ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs.
- superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
- karantīnas kaitēkļi sevišķi bīstami augu kaitēkļi, kuru izplatības ierobežošanai un apkarošanai izstrādāta speciāla karantīnas pasākumu sistēma.
- skrejsēža Sēža ar spraugu starp urbumu un vārpstu.
- šķīvja priekšlobītājs sfērisks šķīvis, kas nostiprināts slīpi gan pret vertikālo plakni, gan pret braukšanas virzienu; iestrādā nezāļu un augu atliekas līdzīgi lemeša priekšlobītājam.
- askohitas Sferopsīdu dzimtas ģints ("Ascochyta"), viena no lielākajām nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģintīm, parazītiskas un fakultatīvi saprofītiskas sēnes, parazitē gk. uz augu lapām, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 135 sugas.
- paraugshēma Shēma, ko lieto par paraugu.
- Mensona shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē apzarņa vēnās un vārtu vēnā; izplatīti Āfrikā, Dienvidamerikā un Rietumindijā.
- Japānas shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka apzarņa vēnās; parazīti plaši izplatīti Japānā un Ķīnā; infestācija notiek ar dzeramo ūdeni.
- asins shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka vēdera dobuma vēnu sistēmā, īpaši urīnpūšļa un nieru vēnās; infestācija notiek pa gremošanas traktu vai cerkārijām ieurbjoties cilvēka ādā peldēšanās laikā; sastopama Āfrikā.
- skotisms Sholastikas virziens pretstatā tomismam un augustīnismam, raksturīgas subtilas distinkcijas, jēdzienu hipostazēšana, formālisms.
- sida Sida - divdīgļlapju augu ģints.
- spoks Sienāzim un sisenim līdzīgs kukainis tropiskās zemēs, kas pēc izskata un krāsas atgādina augu lapas, zarus vai citas augu daļas.
- piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas vairākkārt liec, kustina dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus)
- tante Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- smicis Sīka auguma bērns.
- krupītis Sīka auguma cilvēks.
- siksis Sīka auguma cilvēks.
- sīkala Sīka auguma jaunava.
- luža Sīka auguma sieviete.
- smuģis Sīka, neizaugusi zivs.
- mikroglija Sīkas neiroglijas šūnas ar zarainiem izaugumiem (mikrosteocīti), kuras spēj amēbveidīgi pārvietoties.
- aperenes Sīkas parzītiskas sēnītes uz augstāko augu lapām; appērsnes.
- Camelina microcarpa sīkaugu idra.
- statolīti Sīki cietes graudiņi, kas sastopami augošās augu daļās un zināmā mērā ietekmē augšanas virzienu.
- bārkstis Sīki izaugumi (piemēram, pie dzīvnieku vai augu orgāniem).
- kapājums Sīki sasmalcinātas augu lapas, saknes u. tml. lopbarībai.
- bārkšspārņi Sīki, 1-4 mm gari kukaiņi ar samērā slaidu ķermeni, pārtiek no augu sulām, sēņu sporām.
- čūksnājs Sīkiem, bieziem krūmiem aizaugusi, slīkšņaina vieta.
- brikšņājs Sīkiem, bieziem krūmiem apaugusi vieta; krūmājs.
- čūkslājs Sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām aizaugusi, slīkšņaina vieta.
- tāla sīkplikstiņš sīkplikstiņu suga ("Arabidopsis thaliana"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, gk. sausās, smilšainās vietās pauguru nogāzēs, atmatās, skrajos priežu mežos u. c., līdz 40 cm augsts viengadīgs vai divgadīgs augs ar vienkāršiem un zarotiem matiņiem.
- matiņš Sīks epidermas izaugums (augiem).
- spura Sīks izaugums (augiem, to daļām).
- ekskrescence Sīks izaugums ķermeņa virspusē, īpaši uz ādas un gļotādas.
- knapsieriņš Sīks puika vai neliela auguma cilvēks.
- spurgaliņa Sīks šūnu izaugums saknes galā.
- spurgala Sīks veidojums, izaugums (augiem, to daļām).
- krups Sīks, mazs (augums).
- pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos.
- sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., desublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
- silāre Siliem apauguši pauguri, kam pa vidu labības lauki.
- parastā silpurene silpureņu suga ("Pulsatilla vulgaris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- priekšējais simblefarons simblefarons, kurā plakstiņu un acābolu savieno atsevišķi saaugumi.
- mugurējais simblefarons simblefarons, kurā saaugums sniedzas līdz konjunktīvas velvei.
- kardiolīze Sirds atbrīvošana no mediastināliem un perikardiāliem saaugumiem, izdarot operāciju.
- kardiosimfīze Sirds somiņas obliterācija, epikarda saaugums ar perikardu un perikarda saaugums ar videni.
- kardiocēle Sirds trūce, sirds iespiešanās vēdera dobumā caur diafragmas spraugu vai caur ievainojumu.
- binārā nomenklatūra sistēma, kurā ikvienas augu un dzīvnieku sugas apzīmēšanai tiek lietoti divi latīņu vārdi, ko kuriem pirmais norāda ģinti, bet otrais - sugu; binominālā nomenklatūra.
- dezintermediācija Situācija, kad klienti izņem noguldījumus no banku kontiem, lai izvietotu šos līdzekļus naudas tirgus instrumentos procenta likmju pieauguma periodos.
- drūza Skābeņskābā kalcija kristālu saaugums augu šūnā.
- acidofilie skābpiena dzērieni skābpiena dzērieni ar izjauktu vai neizjauktu recekli, kas ražoti no piena, vājpiena, daļēji nokrejota piena vai jebkura šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugu, kura sastāvā ietilpst acidofilās nūjiņas (acidofilais piens, acidofilais rūgušpiens, lakto, biolakto, biolaktīns).
- jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
- laktobacilīns Skābpiena produkts, kas izgatavots ar šīs kultūras ieraugu.
- daiļaugums Skaists izskats, stalts augums.
- apollons Skaists jauneklis ar labi veidotu augumu.
- spiroindekss Skaitlis, ko iegūst, dalot vitālo kapacitāti ar augumu.
- iksija Skalbju dzimtas ģints ("Ixia"), sastopama Dienvidāfrikā, dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu.
- Vali Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina dēls, pavasara dievs, kas simbolizē dienas pieaugumu pavasarī.
- iešņikstēties Skaņa, kas dzirdama ātri griežot vai kožot augus vai gaļu.
- dorsāla skaņa skaņa, kuru izrunā, ar mēles muguru pie aukslējām veidojot spraugu vai slēgumu.
- smiltājvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Serica"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama priežu mežos u. c. biotopos ar vieglu smilšainu augsni, pārtiek no dažādu augu lapām, lido vakarā un naktī.
- vējsmilgas Skaraino salmaugu ģints ar vienziedainām vārpiņām, 3-4 reizes par ziedplēksnēm garāku, taisnu vai ielocītu akotu, par iekšplēksnēm mazākām kausiņa ārplēksnēm.
- spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas.
- vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm.
- svētzāles Skaraino salmaugu ģints, sienā sakaltējot smaržīgas zāles, krūmāju augi ar brūnām spīdīgām vārpiņām.
- trijzobe Skaraino salmaugu ģints, skara šauri savilkusies kopā, ar 4-16 zaļām vārpiņām, 3-5 ziediem, ārējās ziedplēksnes galā 3 zobiņi.
- daglītis Skarblapju dzimtas augu ģints ("Echium") ar asām lapām un ziliem vai sārtiem ziediem \~30 sugas, Latvijā 1 suga.
- heliotrops Skarblapju dzimtas augu ģints ("Heliotropium"), ap 200 sugām, lakstaugi, puskrūmi, krūmi ar sīkiem, ziedkopās sakārtotiem baltiem vai violetiem ziediem; arī krāšņumaugi; satur ēteriskas eļļas.
- omfalode Skarblapju dzimtas ģints ("Omphalodes"), mazi, vasarzaļi augi ar gaišzaļām lapām, kas veido zemsedzi daļēji noēnotā vietā, Latvijā dažas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugu.
- krustu kauls skeleta kauls, ko veido pieci kopā saauguši skriemeļi (krustu un astes skriemeļi); mugurkaula daļa, kas ietilpst iegurnī
- transversektomija Skriemeļa šķērsizauguma atdalīšana.
- diapofīze Skriemeļa šķērsizauguma augšējā jeb partikulārā daļa.
- kostotransversektomija Skriemeļa šķērsizauguma un ribas galviņas rezekcija.
- hondrofīts Skrimšļa izaugums kaula locītavas virsmā.
- hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts.
- ekhondroze Skrimšļains izaugums, kam nav audzēja rakstura.
- sūcējskropstaiņi Skropstaiņu tipa klase ("Suctoria"), vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi, dzīvo piestiprinājušie pie ūdensdzīvniekiem vai ūdensaugiem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zeika Slaida, gara auguma meitene.
- smuidrauziņa Slaidi izaugušas auzas.
- garaugums Slaids augums.
- smuidrs Slaids, stalts, arī lokans, vingrs (par cilvēku, tā augumu).
- Vecslampe Slampes vidusposma vecupe, kas izveidojusies pēv Slampes augšteces ūdeņu novadīšanas uz Kauguru kanālu, bet lejteces - uz Vecbērzes poldera apvadkanālu; Vecā Slampe.
- ķūķis Slapja, gubā saaugusi labība.
- kūķis Slapja, gubā saaugusi labība.
- ķūķītis Slapja, gubā saaugusi labība.
- vadaugas sliede sliede uz klāja, pa kuru pārvieto vadaugu, meklējot optimālo tās atrašanās vietu, kad tā atrasta, vadaugas stāvokli fiksē.
- paurītis Slikti augusi, neliela kāpostgalviņa.
- paišķi Slikti auguši, neizdevušies lini.
- kviesēni Slikti izauguši (mazi) kvieši.
- čabulis Slikti izauguši dārzeņi.
- pseidohipoparatireoze Slimība ar hipokalcēmisku tetāniju, kas tomēr ir refraktāra pret parathormonu (iespējams, recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): mazs augums, hipoplastiska miesasbūve, vispārēja adipozitāte; apaļa, pilnīga seja; pahidermija; zobu emaljas hipoplāzija ar agrīnu zobu izkrišanu; īsas ekstremitātes; sevišķi saīsināti ir ulnārās puses pirksti.
- fitoze Slimība, ko ierosina augu valsts parazīti.
- fitonoze Slimība, ko rada augu indīgās vielas.
- vēja slota slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- vējslota Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- epakme Slimības periods, kurā vērojams simptomu pieaugums.
- bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
- bakterioloģiskais (arī bioloģiskais, toksiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- izplūdis Slimīgi resns (cilvēka augums); izblīdis.
- liemenis Slinks, neveikls gara auguma cilvēks, kas mīl daudz gulēt.
- gražu slota slotai līdzīgs zaru saaugums bērzam vai alksnim ar ko baida nerātnus bērnus.
- parastais slotzaris slotzaru suga ("Cytisus scoparius syn. Sarothamnus scoparius"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet Priekules novada Gramzdā tā pārgājusi arī savvaļā.
- augumāja Sltumnīcas tipa būve, kas paredzēta augu attīstībai nepieciešamā mikroklimata nodrošināšanai.
- kvašiorkors Smaga vitamīnu deficīta un nuztures traucējumu klīniskā aina maziem bērniem tropiskā klimata joslās: atpalicība augumā, gremošanas traucējumi (caureja ar steatoreju), hiponatriēmija, edēma ar hipoalbuminēmiju, hiperglobulinēmiju un hipergammaglobulinēmiju.
- asums Smaili, asi izaugumi, izvirzījumi.
- žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
- piesis Smails ragveida (dažu putnu) kāju izaugums.
- dendrīti Smalki, sazaroti kristālu saaugumi, kas pēc formas atgādina augus.
- āķītis Smalks, ass izaugums ar liektu galu (dažiem augiem un dzīvniekiem).
- muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
- priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas.
- gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm.
- miglāt Smidzināt (augus) ar ķīmikālijām.
- brizgāt Smidzināt (augus).
- miglot Smidzināt augus ar ķimikālijām.
- skrejsmidži Smidžu dzimta, augu parazīti.
- kaugurs Smilšu paugurs; paugurs vai pauguru rinda.
- Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības.
- Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats.
- Ubari Idehans smilšu tuksnesis Sahārā ("Idehan Ubari"), Lībijas rietumos, līdz 200 m augsti smilšu pauguri, sāļezeri, solončaki, iegūst dabīgo sodu un vārāmo sāli.
- Piearāla Karakums smilšu Tuksnesis Turānas zemienes ziemeļos, no Arāla jūras ziemeļaustrumiem līdz Sirdarjas lejtecei, Kazahstānā, augstums - līdz 10 m, starp smilšu pauguriem - sāļezeri, smilšu pauguros - gruntsūdeņi.
- Līneburgas tīrelis smiltāju pauguraine Vācijas ziemeļu daļā (“Lueneburger Heide”), uz dienvidiem no Hamburgas un Līneburgas, Elbas un Vēzeres baseina ūdensšķirtne.
- arābe Smiltsķērsa - krustziežu dzimtas zālaugu ģints ("Arabis") dažas sugas, kuras Latvijā tiek audzētas kā krāšnumaugi.
- svēpis Smulis, trašķis; maza auguma notašķījies cilvēks.
- apledojuma enerģija sniega un ledus pieaugums gadā virs sniega robežas; ledāju (šļūdoņu) aktivitātes rādītājs.
- antroposocioloģija Socioloģijas novirziens, kas pieņēma, ka cilvēka anatomiski fizioloģiskās pazīmes (galvaskausa izmēri un forma, augums, matu krāsa u. tml.) tieši ietekmē sabiedrisko procesu norisi.
- ķermeņa augstums somatomērs, kuru mēra ar antropometru vai ar mērlatu kā vertikālās projekcijas attālumu no pēdapakšu līmeņa līdz paura virsotnes līmenim; mēra bez apaviem, stāvot taisni, ar kājām kopā; augums.
- māhineni somu mitoloģijā - pazemes gari, kas ir antropomorfiski, ķēmīga izskata, bet viņiem var būt skaistas meitas, viņi pieņem vardes, ķirzakas, sermuļa, kaķa un citu zvēru izskatu, mīt ne tikai pazemes pasaulē, bet arī mežos, kalnos, pauguros, nezālēm aizaugušās vietās.
- pīlādzene Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- pīlādžspireja Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- lapsastu spalvzāle spalvzāļu suga ("Pennisetum alopecuroides"), ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu akmeņdārzos u. tml.
- Krānas Spāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - fejas, kuras iztēlojās kā brīnumskaistas garmatainas maza auguma sievietes, kas dzīvoja alās un avotos.
- vīnpuķīte Sparģeļaugu ģints, stublājs tikai ar divām, sirdsveidīgām, kātainām lapām, ziedi galotnes ķekarā, auglis sarkana oga.
- dvīņspārnulis spārnains auglis kļavu u. c. augu dzimtās.
- pterīgijs Spārnveida plēve, trīsstūraina konjunktīvas kroka acs spraugas apvidū, biežāk mediāli, saaugusi ar radzenes virsmu.
- korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku.
- piesienamā trose speciāli sagatavota sintētiskā vai augu šķiedru trose ar iešpleisētām cilpām galos, kas paredzēta tikai peldlīdzekļa pietauvošanai (piesiešanai) krastā.
- bioģeoķīmiskās endēmijas specifiskas augu, dzīvnieku, cilvēku saslimšanas, ko izraisa viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī).
- heteroze Spēcīgāka attīstība, lielāka dzīvotspēja un produktivitāte (augu un dzīvnieku hibrīdiem salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
- būda Spēcīgi attīstīts ķermenis; liels, smagnējs augums.
- lācis Spēcīgs, liela auguma cilvēks.
- tēvainis Spēcīgs, liela auguma vīrietis.
- hidrotropisms Spēja (augu orgāniem) augt mitruma virzienā.
- dimorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot divas formas; divu formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- trimorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot trīs formas; triju formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- hiperstēnija Spēka vai tonusa pieaugums.
- atlētisms Spēka vingrojumu sporta veids, kurā ar vingrojumu palīdzību tiek veicināta muskuļota auguma un labas stājas izveidošanās; kultūrisms; bodibildings.
- padraugoties Spēlēt draugus, draudzīgi izturēties.
- vilkšana Spiedapstrādes veids stiepļu izgatavošanai - apaļu vai fasonprofila sagatavi aukstā stāvoklī izvelk caur spraugu, kuras šķērsgriezums ir mazāks par sagataves šķērsgriezumu; v-as procesā metāls plastiski deformējas un uzkaldinās; tā plastiskumu var atjaunot ar atkvēlināšanu.
- tīra augu eļļa spiežot, ekstrahējot vai izmantojot līdzvērtīgu paņēmienu, no eļļas augiem iegūta augu eļļa, kas ir nerafinēta vai rafinēta, bet nav ķīmiski modificēta un kā degviela ir piemērota izmantošanai noteiktu veidu iekšdedzes motoros, kā arī atbilst emisijas prasībām.
- spilventiņš Spilvenveida izaugums (uz dzīvnieka pēdas), kam nav apmatojuma.
- leontiaze Spitālības veids sejā, kad tās mezgli tā izdalīti (saauguši), ka tā izskatās pēc lauvas purna.
- ruderālā veģetācija spontāni veidojies augu sabiedrību kopums teritorijā, kurā cilvēka darbības dēļ pilnīgi vai daļēji iznīcināta iepriekšējā augu sega; viens no sinatropās veģetācijas veidiem.
- paparžaugi Sporaugu grupa ("Pteridophyta"), kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa, Latvijā augošie ietilpst 3 nodalījumos - staipekņu ("Lycopodiophyta"), kosu ("Equisetophyta") un paparžu nodalījumā ("Polypodiophyta").
- Baiļi Sporta un slēpošanas centrs Valmieras novada Kauguru pagastā pie Valmieras pilsētas austrumu robežas.
- bodibildings Sporta veids - spēka vingrojumi, kas veicina muskuļota, glīta auguma un labas stājas izveidošanos, kultūrisms.
- lapainie spraudeņi spraudeņi, ko sagatavo un apsakņo augu aktīvā augšanas periodā no nenobriedušiem dzinumiem ar lapām.
- Fragenhof Spraugu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- hondroporoze Spraugu vai dobumu veidošanās skrimšļos; normāli tas notiek pārkaulošanās laikā.
- Spurnal Sprēstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
- balzamīņu sprigane sprigaņu suga ("Impatiens balsamina"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Vallera sprigane sprigaņu suga ("Impatiens wallerana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- stirāji Spuraini (dažu augu) salmi.
- brakšķi Spuras, bārkstveida izaugumi.
- brakšķis Spuras, bārkstveida izaugumi.
- kasiopeīdas Stabila meteoru plūsma ar radiantu Kasiopejas zvaigznājā; novērojama no 20. jūlija līdz 10. augustam, ar maksimumu 27. jūlijā.
- perseīdas Stabila meteoru plūsma, kuras radiants atrodas Perseja zvaigznājā; novērojama katru gadu ap 12. augustu.
- sadināt stādīt (augu).
- dēstīt Stādīt (jaunos augus, parasti nelielus lakstaugus).
- dēstīt Stādot augus, ierīkot (mežu, dārzu u. tml.).
- velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu.
- līkņa Staigna pļava aizaugušā ezermalā.
- lēmenis Staignājs, purvaina krastmala aizaugušam ezeram.
- prievīši Staipekņi ("Lycopodium") - staipekņaugu ģints, kurā mēreni lieli, ložņīgi, kāpelētājaugi vai nokareni zemes augi un epifiti; \~180 sugas.
- gļotas Staipīga, lipīga, caurspīdīga masa, ko izdala augu šūnapvalki; staipīga, lipīga masa, ko veido organismi.
- Staldes Staldu pilskalns - atrodas Virešu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums - 50 x 25 m, datējums nav zināms.
- lielums standartizēts apmērs (parasti apģērbam, apaviem); šāda apmēra numurs; augumlielums.
- Konstanzenhof Stantes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
- iridolīze Starp lēcas kapsulu un varavīksneni radušos saaugumu pārgriešana.
- rekonstruktīvā cirte starpcirte vidēja vecuma audzēs, ja ir paredzams, ka valdošā koku suga attiecīgajos augšanas apstākļos izveidos mazvērtīgu audzi un dos nelielu un mazvērtīgu koksnes pieaugumu.
- attīstības psiholoģija starpdisciplināra un integratīva psiholoģijas nozare, kas pēta likumsakarības cilvēka uzvedībā, psihiskajos procesos un to īpašībās visos vecumposmos, sākot no prenatālā perioda līdz vēlīnam pieaugušā vecumam.
- Transilvānijas plato starpkalnu plato Karpatu dienvidu daļā, Rumānijā, ietver Dienvidkarpati, Austrumkarpati un Apuseni, garums — \~180 km, platums — līdz 150 km, augstums — 500-800 m, paugurainas augstienes un kuestu grēdas saposmo Murešas un tās pieteku ielejas un gravas.
- interneirons Starpneirons, viens no centrālās nervu sistēmas daudzajiem neironiem, kas ar plaši sazarojušiem izaugumiem uztur sakarus starp dažādiem receptoriskiem un efektoriskiem neironiem.
- interkondilārs Starppauguru, starp (locītavas) pauguriem esošs.
- intertuberkulārs Starppauguru.
- radziņš Starpskriemeļu skrimšļos deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums.
- konsistence Statistikā - iztvērumu palielināšanas noteikts precizitātes pieaugums.
- talamotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek iznīcinātas specifiskas šūnu grupas redzes paugurā; veic, lai mazinātu sāpes, trīci un stīvumu Pārkinsona (Parkinson) slimības gadījuma, kā arī izmanto psihoķirurģijā, lai mazinātu trauksmi, psihozes un maniakālo depresiju.
- veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes; vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
- graudu barība stiebrzāļu, pākšaugu un eļļas augu graudi (sēklas), ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai un kas pieskaitāmi spēkbarības līdzekļiem un nepieciešami visu sugu mājdzīvnieku, īpaši putnu, cūku, zirgu un augstražīgu govju, ēdināšanai.
- plēst Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā).
- tvirts Stingrs, ciets (parasti par augu daļām, priekšmetiem, vielām).
- Manilas trose stipra augu šķiedras trose, ko pagatavo no abaka (meža banāna) lūkiem, tā ir iedzeltena, spoža, gluda, lokana un viegla.
- valdnieks stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī)
- arkla zole stipri noblīvēts augsnes slānis, kas izveidojas, ilgāku laiku arot vienādā dziļumā; šis slānis kavē nokrišņu ūdens iesūkšanos un augu sakņu augšanu un attīstību, ūdens pacelšanos pa kapilāriem no zemes dziļākiem slāņiem; augsnes zoli iznīcina ar augsnes dziļirdināšanu.
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augu daļas) atdalās nost (par vēju).
- jaunaudze Stipri sazēlis, pieaudzis jauns (augu) kopums.
- liķieris Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
- rūsis Stirpa, kaudze, guba; apklāta bedre sakņaugu glabāšanai.
- saslieties Strauji iztaisnot augumu; strauji iztaisnoties (parasti par augumu, pleciem).
- impulss straujš atsevišķs elektriskā sprieguma vai elektriskās strāvas pieaugums laikā.
- āboliņu stublājnematode stublājnematožu suga ("Ditylenchus dipsaci"), izplatīta visā Latvijas teritorijā, tā parazitē sarkanajā āboliņā un stipri novājina augus; šai sugai ir vairākas rases, kas parazitē dažādos augos: zemenēs, bietēs, sīpolaugos.
- Selonija studentu korporācija, dibināta 1880. g. Rīgā, apvienojoties Rīgas latviešu studentu organizācijai "Draugu pulciņš" un 19 latviešu studentiem no vācu korporācijām, bija pirmā Latvijā nodibinātā latviešu studentu korporācija, krāsas: zaļš, balts, sarkans.
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- stūra paugurmasīvs stūra masīvs - pauguru, vaļņu un ieplaku sistēma, kurā reljefa formas sagrupējušās ar virsotni pret ledāju vērsta trīsstūra veidā.
- kolumbiakrāsvielas Substantīvas, t. i. augu šķiedrvielas tieši krāsotājas azokrāsvielas.
- kausmatiņi sugas izplatīšanas nolūkā matiņos pārveidotas kauslapas dažu augu dzimtu sugām.
- pasuga Sugas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- sabiedrība sugu kopums, (augu vai dzīvnieku) grupa, kas ir izveidojusies vai pielāgojusies dzīvei kādā vidē.
- elaiosoma Sulīgs dažu augu sēklu vai augļu izaugums.
- siamangs Sumatras salā mītošs gibonu dzimtas cilvēkpērtiķis; tam ir kopā saauguši pirksti un kakla maiss.
- evapotranspirācija summārā iztvaikošana — augu fizikālā iztvaikošana kopā ar fizioloģisko iztvaikošanu, kas ir meža ūdens bilances patēriņa daļas lielākā sastāvdaļa un gadā sasniedz 600 mm.
- sūnākslis Sūnām apaugusi vieta; sūnājs.
- antocerotas Sūnaugu klase, ieapaļi rozetveida lapoņi ar īpatnēju uzbūvi, aug tropos un mērenajās joslās.
- arhegonijs Sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns.
- sūnājs Sūnu audze; sūnām apaugusi vieta (parasti purvs).
- maigā suņmēle suņmēļu suga ("Cynoglossum amabile"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- gumilaka Sveķaina viela, kas sariešas uz dažu tropu augu zariem kukaiņu koduma vietās; lieto zīmoglakas, šellakas un izolācijas laku izgatavošanai.
- iekšaudzēšana Svešapputes augu tuvradniecīga krustošana, inbrīdings.
- fito- Svešvārdos nozīmē 'augu-'.
- kusti Svētā josta, kura saskaņā ar Zaratustras norādījumiem jāvalkā katram pieaugušam zooastrietim - gan vīrietim, gan sievietei.
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe.
- ravēt Šādā veidā atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
- pļaut Šādā veidā griezt lakstaugu, parasti zāles, labības, virszemes daļas (kādā platībā).
- stādīt Šādā veidā ievietojot augsnē augus, to dalās, veidot (piemēram, dārzu, mežu).
- mēslot Šādā veidā nodrošināt (augus) ar mēslojumu.
- sekste Šādam veidojumam līdzīgs izvirzījums, arī izaugums.
- dabas raugi šādas sēnes, kas sastopamas augsnē, no kurienes tās nokļūst uz augu augļiem.
- kāpa Šādu pauguru virkne vai grēda (parasti piekrastēs).
- Ludzas-Ciblas grēda šaura, nedaudz līkumota paugurgrēda Latgales augstienē, starp Ludzu un Ciblu, garums - 12 km, platums - 80-200 m, relatīvais augstums - līdz 25 m.
- zemes piramīdas šauri 10–15 m augsti konusveida pauguri, kas veidojas, atmosfēras nokrišņiem izskalojot nešķiroto morēnas materiālu; virsotnē liels laukakmens vai klints atlūznis, kas pasargā no erozijas morēnas masu.
- lineārs Šaurs un garš, ar taisnām, gandrīz paralēlām malām (par augu lapām).
- dīn- Šausmīgs, varens; lietots salikteņos, sevišķi augu un dzīvnieku nosaukumos, piem., dīnozaurs u. c.
- Peklera šeflēra šeflēru suga ("Schefflera pueckleri"), kas augu tirdzniecībā vairāk pazīstama kā uzmavu tupidante ("Tupidanthus calyptratus").
- dadzis Šī auga (arī dažu citu augu) ziedkopa.
- aktinīdija Šīs dzimtas ģints ("Actinidia"), kokveida liānas, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- budleja Šīs dzimtas ģints ("Buddleia"), kuras vairākas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- eiforbija Šīs dzimtas ģints ("Euphorbia") jeb dievkrēsliņš, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, vairākas audzē kā telpaugus.
- burvjlazda Šīs dzimtas ģints ("Hamamelis"), kuras vairākas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- riekstkoks Šīs dzimtas ģints ("Juglans"), vienmājas koks ar spirāliskām, plūksnainām lapām un augļiem - riekstiem, 15 sugu (pēc citiem datiem - 40 sugu), Latvijā audzē gk. kā krāšņumaugus.
- magnolija Šīs dzimtas ģints ("Magnolia"), 80 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- lāčpurns Šīs dzimtas ģints ("Morchella"), agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu, 5 sugas.
- brūnkāte Šīs dzimtas ģints ("Orobanche"), kas parazitē uz citu augu saknēm; brūns vai dzeltens stumbrs, zvīņveidīgas lapas, ziedi vārpveida vai ķekarveida ziedkopās, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- peronospora Šīs dzimtas ģints ("Peronospora"), savvaļas un kultūraugu parazīti, \~260 sugu, Latvijā konstatētas \~85 sugas.
- priede Šīs dzimtas ģints ("Pinus"), mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem, Latvijā savvaļā 1 suga.
- saprolegnija Šīs dzimtas ģints ("Saprolegnia"), gk. saprofīti uz dzīvnieku un augu atliekām, retāk parazīti, \~20 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- akmeņlauzīte Šīs dzimtas ģints ("Saxifraga"), >370 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vēl dažas audzē kā krāšņumaugus.
- citronliāna šīs dzimtas ģints ("Schisandra"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē vienu sugu.
- vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus.
- krese Šīs dzimtas ģints ("Tropaeolum"), no kuras Latvijā vairākas sugas audzē kā viengadīgus kāpelētājaugus ar nekārtniem oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem un ieapaļām lapām.
- verbēna Šīs dzimtas ģints ("Verbena"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, nelieli krūmi ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās, \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- vijolīte Šīs dzimtas ģints ("Viola"), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes.
- begonija Šīs dzimtas lielākā ģints ("Begonia"), Latvijā vairākas sugas tirgo kā krāšņumaugus un telpaugus.
- beomicētes šīs dzimtas suga ("Icmadophila ericetorum") ir ķērpis ar gaišpelēku vai zilganu laponi un dzeltensārtiem apotēcijiem, kas aug augstajos purvos, slapjos mežos uz augu atliekām, kūdras, veciem celmiem un trupošas koksnes.
- akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte.
- zobenzivs Šīs dzimtas suga ("Xiphias gladius"), līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
- pērļu kaķpēdiņa šīs ģints suga ("Anaphalis margaritacea"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- medusbite Šīs ģints suga ("Apis mellifera"), no kuras ir izveidojušās vairākas medusbišu rases, ko izmanto medus un vaska ražošanai, augu apputeksnēšanai.
- lielā arktote šīs ģints suga ("Arctotis venusta var. grandis"), Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu, 50-70 cm augsts izkliedus zarots stulbājs, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
- baltā diktamne šīs ģints suga ("Dictamnus albus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, augā un ziedos ir ēteriskās eļļas, tādēļ viss augs izdala spēcīgu citronu aromātu, ziedi sārti ar tumšākām dzīsliņām; degošais krūms; ugunskrūms.
- dioneja Šīs ģints suga ("Dionea muscipula"), kas aug purvainās vietās Ziemeļamerikā, kukaiņēdājs augs ar lapām, kas gar malām apaugušas sariņiem, kurus aiztiekot lapas aizveras.
- gorilla Šīs ģints suga ("Gorilla gorilla"), liels primāts, augums 1,8-2 m, masa - līdz 250 kg.
- Japānas oriksa šīs ģints suga ("Orixa japonica"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
- paksistima Šīs ģints suga ("Paxistima canbyi"), ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu vai zālāja aizstājēju, paklājveida krūms ar blīvu, 5-7 cm augstu lapotni.
- plēsīgā fitosejula šīs ģints suga ("Phytoseiulus persimilis"), ko izmanto augu mājās tīklērču apkarošanai.
- trīslapu poncira šīs ģints suga ("Poncirus trifoliantus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu; trejlapcitrons.
- orangutans Šīs ģints suga ("Pongo pygmaeus"), liels primāts, augums līdz 150 cm, masa - līdz 200 kg, roku plētums - līdz 3 m (Kalimantānas un Sumatras salas mežos).
- tievā teilorija šīs ģints suga ("Tayloria tenuis"), kas aug kūdreņos uz nitrofilu augu (aveņu, nātru) paliekām.
- Aconitum ferox šīs ģints suga, kas sastopama Indijas austrumu daļā, satur pseidakonitīnu, visstiprāko no augu indēm.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (augu) organismā vai tā daļās.
- vāleņstromsēne Šīs rindas dzimta ("Clavicipitaceae"), augu, sēņu un kukaiņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
- diaporta Šīs rindas dzimta ("Diaporthaceae"), saprofīti uz koku un krūmu stumbriem un zariem, lakstaugu stublājiem, dažkārt arī parazīti uz novājinātiem augiem, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 25 sugas.
- eksobazīdija šīs rindas dzimta ("Exobasidiaceae"), sēnēm nav augļķermeņa, bazīdijas ar bazīdijsporām veidojas tieši uz micēlija, obligāti ziedaugu parazīti, Latvijā parazitē uz ēriku dzimtas augiem un veido sarkanīgus uzblīdumus.
- leocija Šīs rindas dzimta ("Leotiaceae syn. Helotiaceae"), vairākums saprofīti uz atmirušām augu daļām, retāk parazīti, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 37 sugas.
- olīva Šīs rindas dzimta ("Oleaceae"), vasarzaļš vai ziemzaļš koks vai krūms, 30 ģinšu, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - oši un savvaļā pārgājušie ligustri, kā krāšņumaugus audzē ceriņus, forsītijas, telpās - jasmīnus ("Jasminum").
- rūta Šīs rindas dzimta ("Rutaceae"), 150 ģinšu, 1500-2000 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- saracēnija Šīs rindas dzimta ("Sarraceniaceae"), kas sastopama Amerikas tropu joslā, dažas sugas ļoti dekoratīvas un tiek audzētas augumājās.
- vējslotsēne Šīs rindas dzimta ("Taphrinaceae"), parazīti, kas izraisa augu (gk. koku un krūmu) lapu, zaru un augļu deformāciju, 4 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- pasiflora Šīs rindas ģints ("Passiflora"), ko kultivē ēdamo augļu dēļ un kā krāšņumaugus (arī telpās).
- selaginella Šīs rindas ģints ("Selaginella"), kuras vairākas sugas un šķirnes tirgo kā dekoratīvus telpaugus.
- Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām.
- gļotas Šķidra zāļu forma, ko iegūst, šķīdinot karstā ūdenī tādas augu jēlvielas, kurās atrodas gļotvielas.
- šūnsula Šķidrums, ar ko ir pildīti augu šūnu dobumi.
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- spaļi Šķiedraugu (piemēram, linu) apstrādes blakusprodukts - stublāju koksnes daļas.
- dekortikācija Šķiedru atdalīšana no šķiedraugu stublājiem.
- pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
- pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
- grantskalniņi Šļūdoņa veidoti nelieli osi vai gala morēnu pauguri.
- labība Šo augu graudi.
- ozols Šo augu koksne.
- cukurbietes Šo augu sakne.
- puscukurbietes Šo augu saknes.
- ķimene Šo augu sēklas, augļi.
- rudzi Šo augu sēklas, graudi.
- sunīši Šo augu sēkleņa atskabargains izaugums.
- Šternberga Šternberga ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 15 ha; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers.
- Ninhursaga Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - māte, kas svētlaimīgo salā Dilmunā izaudzēja astoņus brīnumainus augus.
- Ninmaha Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs - varonis, Enlila dēls, augu valsts, auglības un kara dievs.
- mitoze Šūnas kodola dalīšanās, viens no dzīvnieku un augu šūnu vairošanās veidiem, kas nodrošina ģenētiskā materiāla vienlīdzīgu sadalīšanos starp meitšūnām.
- diploīdija Šūnas kodola hromosomu komplekta divkāršotība; raksturīga augu sporofītam un dzīvnieku somatiskajām šūnām.
- epitēlijs Šūnas, kas izklāj dažus iekšējos augu dobumus.
- diplotrypa Šūndzīvnieku ģints, dzīvnieki masīvās, pusbumbveidīgās, parasti brīvās, pie substrāta nepieaugušās kolonijās, kas sastāv no daudzām diezgan lielām un cieši viena otrai piegulošām šūnu caurulītēm, apakšējā un augšējā silūrā.
- citofilakse Šūnu pašaizsardzība pret infekciju un lītiskiem aģentiem; leikocītu aizsardzības funkcijas aktivitātes pieaugums.
- sietstobrs Šūnu rinda, pa kuru organiskās vielas plūst no lapām uz pārējām augu daļām.
- ļuvenēt Šūpoties, kustēties (par purvainu ar zāli apaugušu vietu).
- jaunaugs Tā gada jaunais augums kokiem.
- lekns Tā, ka veidojas par labi attīstītu un sulīgu, arī kuplu augu.
- noplicināšana Tāda rīcība lauksaimniecībā, kad ilgāku laiku vienā vietā audzē augus ar vienādām barības vielu prasībām un augu uzņemtās barības vielas neatdod zemei atpakaļ.
- garlīns Tāda vieta upē, kur biezi saaugušas ūdensaugu saknes.
- pionieru sugas tādas augu sugas, kas kādā atklātā vietā ieviešas pirmās un rada pirmo augu sabiedrību.
- ielejains Tāds (apvidus), kur daudz pauguru un ieleju.
- adatains Tāds (augs, dzīvnieks), kas pārklāts ar smailiem, asiem izaugumiem; tāds (augs, dzīvnieks), kam ir smaili, asi izaugumi.
- drukns Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir paresns augums, ķermenis.
- frikatīvs Tāds (līdzskanis), ko veido vibrējoša gaisa plūsma caur šauru spraugu runas aparātā.
- vēžizturīgs Tāds (organisms, parasti augs, augu šķirne), kas neinficējas ar vēzi 2(2).
- transgēnisks Tāds (par augu, dzīvnieku vai mikroorganismu), kam ar gēnu inženierijas palīdzību pievienots svešs gēns.
- truntains Tāds (par koku), kam daudz lielāku un mazāku pieaugumu.
- ārpussakņu Tāds (piemēram, augu barošanās vielu uzņemšana), kas noris bez sakņu starpniecības.
- zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi; tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas.
- saknaiņš Tāds (šķidrums), kurā ievietotas ārstniecības augu saknes.
- sakņains Tāds (šķidrums), kurā ievietotas ārstniecības augu saknes.
- koplapains Tāds (vainags), kam vainaglapas saaugušas kopā.
- kalnaine Tāds apvidus, kur ir kalni, pauguri.
- kupls Tāds, (koks, krūms), kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne, tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu, ziedu, rogu.
- sakārtot Tāds, kam augot, attīstoties ir radies noteikts novietojums (attiecībā pret ko) - parasti par augu daļām.
- dzeloņains Tāds, kam ir adatveida izaugumi (par dzīvnieka ķermeņa daļām).
- punāts Tāds, kam ir apaļi izaugumi uz mizas (par koku).
- rantains Tāds, kam ir apaļīgi, vienmērīgi zobiņi (par augu lapām).
- ķeburains Tāds, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
- ķeburains Tāds, kam ir daudz dažādu virsmas izciļņu, arī izaugumu.
- spicens tāds, kam ir daudzi asi izaugumi (ērkšķi).
- mezglains Tāds, kam ir izaugumi (parasti par kokiem, to daļām).
- hekatomerāls Tāds, kam ir izaugumi, kas dalās divās daļās, piem., neirons, kura izaugumi iet pa vienam katrā pusē gar muguras smadzenēm.
- staklains Tāds, kam ir izaugumi, sazarojumi.
- staklaiņš Tāds, kam ir izaugumi, sazarojumi.
- kumbrains Tāds, kam ir izliekumi, izaugumi (piemēram, par augiem, to daļām).
- paugurknābja Tāds, kam ir knābis ar pauguru.
- pigurns Tāds, kam ir labs, slaids augums (par cilvēku).
- sīkulīgs Tāds, kam ir ļoti mazs augums, mazi izmēri (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šķidrs Tāds, kam ir maz lapu, ziedu, zaru (par augiem); tāds, kurā starp augiem ir samērā liels attālums (par augu kopumu).
- zems Tāds, kam ir mazs augums (parasti par cilvēku).
- mēlveida Tāds, kam ir mēles forma, veids (parasti par augu daļām).
- puskails Tāds, kam ir niecīga augu sega; tāds, kurā aug reti koki, krūmi.
- paugurveida Tāds, kam ir paugura (1) forma, veids.
- ragaiņš Tāds, kam ir ragam līdzīgi izaugumi, veidojumi.
- ragains Tāds, kam ir ragi vai ragveida izaugumi (par dzīvniekiem, to galvām).
- ragains Tāds, kam ir ragveida izaugumi (par augiem).
- skarbs Tāds, kam ir raksturīgas cietas daļas, cieti, asi matiņi (parasti par lakstaugiem); ciets, ar cietiem, asiem matiņiem (par lakstaugu daļām).
- plecīgs Tāds, kam ir raksturīgi plati pleci (par augumu); arī padrukns.
- līks Tāds, kam ir saliecies, saliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
- strups Tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēkiem).
- skropstains Tāds, kam ir sīki matveida izaugumi (par augu dalām).
- ass Tāds, kam ir smaili izaugumi, veidojumi; tāds, kas pārklāts ar smailiem izaugumiem, veidojumiem.
- taisns Tāds, kam ir stalts, nesalīcis, arī nesaliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
- trikuspidāls Tāds, kam ir trīs smailes, piem., trīsviru vārstulis vai zobs ar trim pauguriem.
- nevīcis Tāds, kam ir vāja veselība, vājš augums.
- vienmucinis Tāds, kam ir vāji izteikts viduklis (par augumu).
- koncens Tāds, kam lieli, resni kaceni, kāti stublāji; tāds (kopums), kur ir šādas augu daļas.
- kails Tāds, kam nav augu segas tāds, kas nav apaudzis ar kokiem, krūmiem.
- pliks Tāds, kam nav augu segas vai tā ir niecīga; tāds, kas nav apaudzis ar kokiem, krūmiem; kails (4).
- sēdošs Tāds, kam nav kāta un kas ir piestiprināts tieši pie kāda cita augu orgāna (par lapām, ziediem, augļiem).
- pozitīvs Tāds, kam piemīt kas vēlams, derīgs (par dzīvnieku, augu, vides iedarbību).
- plūksnains Tāds, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (par augu lapām).
- šķirtlapains Tāds, kam vainaglapas nav saaugušas kopā.
- odontinoīds Tāds, kas atgādina zoba substanci; izaugums uz zoba saknes vai kakliņa.
- retromastoīds Tāds, kas atrodas aiz auss paugura.
- parantrāls Tāds, kas atrodas gaisu saturoša dobuma tuvumā, piem., deguna blakusdobuma vai aizauss paugura papildšūna.
- piezemes Tāds, kas atrodas pie augsnes virskārtas, tās tuvumā (parasti par augu daļām).
- intertragisks Tāds, kas atrodas starp auss gliemežnīcas pauguru un pretpauguru (ierobs).
- intertraģisks Tāds, kas atrodas starp auss gliemežnīcas pauguru un pretpauguru (ierobs).
- intertrohantērisks Tāds, kas atrodas starp grozītājiem (augšstilba kaula pauguriem).
- interakcesorisks Tāds, kas atrodas starp skriemeļu papildizaugumiem, piem., muskulis.
- interspināls Tāds, kas atrodas starp skriemeļu smailajiem izaugumiem.
- intertransversārs Tāds, kas atrodas starp skriemeļu šķērsizaugumiem.
- interklinoīds Tāds, kas atrodas starp spārnkaula mazo spārnu pauguriem.
- interpterigoīds Tāds, kas atrodas starp spārnveida izaugumiem.
- interkoronolds Tāds, kas atrodas starp vainagveida apakšžokļa izaugumiem.
- infraspinozs Tāds, kas atrodas zem skriemeļa smailā izauguma.
- zempauguru Tāds, kas atrodas, noris zem pauguriem (4).
- starprindu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp augu rindām.
- starppauguru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp pauguriem.
- mastookcipitāls Tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un pakauša kaulu.
- mastoparietāls Tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un paura kaulu.
- citoplazmatisks Tāds, kas attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām.
- mastoidāls tāds, kas attiecas uz deniņu kaula aizauss pauguru.
- karotikoklinoīds Tāds, kas attiecas uz iekšējo miega artēriju un spārnkaula ķīļveida izaugumu.
- iniomeziāls Tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un mediālo līniju.
- inioglabelārs Tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un virsdeguni.
- sapro- Tāds, kas attiecas uz pūšanu, uz dzīvnieku un augu organismu atlieku trūdēšanu.
- zaļš Tāds, kas aug, zaļo, attīstās (par augiem, to daļām, augu kopumu); tāds, kam ir lapas, skujas (par augiem).
- sakļaut Tāds, kas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu dalām); tāds, kura sastāvdaļas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļu kopumu).
- satuvināt Tāds, kas augot, attīstoties atrodas tuvu viens pie otra, cits pie cita (par dzīvnieku vai augu dalām).
- sakopot Tāds, kas augot, attīstoties veido noteiktas formas kopumu (par augu daļām).
- puspieguļošs Tāds, kas daļēji pieguļ augumam (par apģērbu).
- tauta Tāds, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem (par izglītības iestādēm).
- klinoīds Tāds, kas formas ziņā atgādina gultu, piem., ķīļveida izaugums.
- pusmiris Tāds, kas gandrīz ir aizgājis bojā (par augiem, augu kopumu).
- skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
- salmi Tāds, kas ir izgatavots no sausiem, parasti labības augu, stiebriem.
- rags Tāds, kas ir izgatavots no šādiem dzīvnieku ragvielas izaugumiem.
- pundurīgs Tāds, kas ir maza auguma, drukns.
- staigns Tāds, kas ir mīksts, neizturīgs un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (piemēram, par augsni, augu kopumu).
- roņķīgs Tāds, kas ir neliela auguma, resns.
- ruņķīgs Tāds, kas ir neliela auguma, resns.
- stingrs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to dalām, arī par augu kopumu).
- spēcīgs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- stiprs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- veldrains Tāds, kas ir noliecies veldrē (parasti par stiebraugu, zālaugu kopumu); tāds, kur ir veldre (par lauku, tīrumu).
- piekniebts Tāds, kas ir par šauru un cieši apkļauj augumu (par apģērba gabaliem).
- sēkla Tāds, kas ir paredzēts, izmantojams sējai, augu pavairošanai.
- stempīgs Tāds, kas ir paresns, maza auguma (par bērnu vai zirgu).
- kanonisks Tāds, kas ir pieņemts par paraugu, par vienīgo pareizo (piemēram, par tekstu, tekstu kopumu).
- stāvots Tāds, kas ir sadalījies stāvos (par augu audzi).
- mieļainis Tāds, kas ir sajaucies ar raugu.
- pilns Tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi; tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli).
- ūzains Tāds, kas ir tērpies lielās, platās biksēs; arī dzīvnieks (piemēram, aita, gailis) ar apaugušām kājām.
- plašs Tāds, kas ir vērsts uz visām pusēm (piemēram, par augu dalām); kupls (1).
- vasarzaļš Tāds, kas ir zaļš tikai vienu veģetācijas periodu (par augu lapām).
- mūžzaļš Tāds, kas ir zaļš visu gadu (par augu lapām).
- ziemzaļš Tāds, kas ir zaļš ziemā (par augu lapām, skujām).
- morķīgs Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; tāds, kam ir izaugumi (par koka stumbra gabalu).
- rūgstošs Tāds, kas izdala putekļus, birstošas vielu daļiņas, parasti, ja to apstrādā (par augu).
- dzēlīgs Tāds, kas izraisa sāpes, apsārtumu, arī ievaino ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem).
- zvīņains Tāds, kas klāts ar zvīņām (2), arī tāds, ko veido zvīņas (2) - par augu orgāniem, to daļām.
- mastoīds Tāds, kas līdzīgs krūtsgalam, piem., aizauss paugurs.
- nedzīvs Tāds, kas nav apdzīvots, tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz (par teritoriju).
- neizdevīgs Tāds, kas nav piemērots (kā, piemēram, augu) attīstībai.
- vārgs Tāds, kas nav pietiekami attīstījies, tāds, kas nav stiprs, stingrs (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- nepieaudzis Tāds, kas nav sasniedzis pieauguša īpatņa vecumu.
- nepaklausīgs Tāds, kas neievēro, neizpilda pieaugušo rīkojumus (par bērnu).
- nedzīvs Tāds, kas nepieder pie dzīvnieku vai augu valsts.
- neauglīgs Tāds, kas nespēj radīt pēcnācējus (par pieaugušu cilvēku).
- recesīvs tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļā (par augu, dzīvnieku pazīmēm, īpašībām); tāds, kas atkāpjas.
- priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam); arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
- āķains Tāds, kas pārklāts ar atskabargainiem izaugumiem.
- pacils Tāds, kas pie pamata ir guļošs, bet tālāk stāvs (par augu daļām, parasti stumbru, zariem).
- draugamējs Tāds, kas pieder draugam; tāds, kas attiecas uz draugu; drauga.
- draugmējs Tāds, kas pieder draugam; tāds, kas attiecas uz draugu; drauga.
- piekļāvīgs Tāds, kas piekļaujas augumam (par apģērbu).
- organogēnisks Tāds, kas radies no dzīvnieku vai augu atliekām vai no to dzīvības procesu produktiem; biogēns.
- piegulošs Tāds, kas samērā cieši apņem augumu, tā daļu.
- pieguļošs Tāds, kas samērā cieši apņem augumu, tā daļu.
- organogēns Tāds, kas sastāv no dzīvnieku, augu atliekām vai minerāliem, kas radušies dzīvnieku, augu dzīvības procesos.
- ūdeņains Tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem).
- kvēpainis Tāds, kas satur sakaltušu, sabirzušu augu cietās daļiņas.
- vēlīgs Tāds, kas veicina (parasti augu) augšanu, attīstīšanos.
- ražīgs Tāds, kas veicina augu augšanu, ražību (piemēram, par augsni, laikposmu); auglīgs (2).
- briedīgs Tāds, kas veicina augu, augļu, sēklu attīstību; auglīgs.
- simpodiāls Tāds, kas veidots kā vasa ar divām kopā saaugušām kājām.
- galēnisks Tāds, ko iegūst, apstrādājot ārstnieciskas izejvielas, kuras atrodamas augu, arī dzīvnieku valstī (pēc Galēna (129.-201. g.) vārda).
- tūbains Tāds, ko klāj biezi matiņi (par augiem, to daļām); biezs (par augu matojumu).
- hrestomātisks Tāds, ko var izmantot par paraugu; tipisks, izplatīts.
- mazlauku Tāds, kur (augu sekā) ir četri lauki vai mazāk par četriem laukiem.
- divlauku Tāds, kur (augu sekā) ir divi lauki.
- trīslauku Tāds, kur (augu sekā) ir trīs lauki.
- daudzlauku Tāds, kur (augu sekā) ir vairāk par četriem laukiem.
- stiebrains Tāds, kur aug daudz stiebraugu; tāds, kas satur daudz stiebru.
- liepinis Tāds, kur aug vai ir augušas liepas.
- skrajš Tāds, kur augi neatrodas cieši blakus cits citam (par augu kopumu); tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam (piemēram, par augu orgāniem, to sastāvdaļām).
- lekns Tāds, kur ir biezi saauguši šādi augi (piemēram, par pļavām, ganībām, tīrumiem).
- kalnains tāds, kur ir daudz kalnu, pauguru
- kalnots tāds, kur ir daudz kalnu, pauguru; kalnains
- paugurains Tāds, kur ir daudz pauguru.
- ziedains Tāds, kur ir daudz ziedošu augu, ziedu.
- nelīdzens Tāds, kur ir grumbas, krokas, sīki izaugumi, izsitumi (parasti par ādu).
- krāšņs Tāds, kur ir izcili bagātīga, skaista augu valsts, izcili skaistas reljefa formas (par vietu, apvidu, ainavu).
- nelīdzens Tāds, kur ir kalni, pauguri, gravas (par vietu, reljefu).
- staigns Tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju).
- līdzens Tāds, kur nav kalnu, pauguru, gravu (par vietu, reljefu).
- mells Tāds, kur nav uzaugusi vai ir (pilnīgi) noēsta zāle.
- sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
- liess Tāds, kurā ir maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne nav auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
- skops Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība sugu, ģinšu u. tml. ziņā (par augu, dzīvnieku kopumu); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
- paliess Tāds, kurā ir samērā maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne ir samērā maz auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
- blīvs Tāds, kurā nav spraugu; tāds, kas (kam) ir cieši piekļāvies.
- tukšs Tāds, kurā nav, piemēram, sēklu, kodola (par augu daļām, to apvalkiem).
- ražens Tāds, kurā rodas spēcīgi sakuplojuši, sazēluši augi (par augu attīstības norisi).
- ķeburaiņš Tāds, kura virsmā ir izciļņi, izaugumi, grumbuļi, arī zarains, žuburains.
- stiņķins Tāds, kurš ir liela auguma.
- Stalbes pagasta teritorija tagadējā teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauts viss bijušais Rozulas (Rozbeķu) pagasts, Kūduma pagasta ziemeļu daļa, Ķieģeļu pagasta dienvidrietumu stūris un Dauguļu pagasta dienvidu daļa.
- stalts Taisns, samērīgs, parasti garš, arī vingrs (par cilvēkiem); taisns, samērīgs, parasti garš (par cilvēka augumu).
- himatijs Taisnstūrveida apmetnis, kura platums atbilda valkātāja augumam, bet garums bija vienāds ar 2,5 auguma garumiem.
- formācija Taksonomiska vienība, kas apvieno augu asociāciju grupas, kurām valdošo stāvokli veido viena un tā pati suga.
- mikroskopiskās sēnes taksonomiski daudzveidīga sēņu grupa, kurām nav makroskopisku augļķermeņu; tās ir gan saprofītiski, gan parazītiski organismi, kas mīt augsnē, uz augiem, kukaiņiem, uz augu un dzīvnieku atliekām.
- Talsu-Tukuma Talsu-Tukuma pauguraine - Vanemas pauguraine.
- tamaricaceae Tamarikaugu dzimta.
- tamarikss Tamarikaugu dzimtas ģints ("Tamarix"), skaisti dekoratīvie krūmi ar skrajiem zariem un bālganiem, sārti violetiem ziediem.
- kaulēdājtārps Tārps, kas izēd līķus no iekšpuses, tam ir saknēm līdzīgi izaugumi, kas spēj izurbties cauri kauliem; zombijtārps; osedakss; atklāts 2002. g. kāda vaļa atliekās 2800 m dziļumā.
- apendikolīze Tārpveida piedēkļa atbrīvošana no saaugumiem.
- staltaudzis Tas (tāds), kam ir stalts augums.
- aizbāžams Tas ar ko aizbāž (caurumu, spraugu).
- ķeburs Tas, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
- precedents Tas, kas ir bijis iepriekš un noder par paraugu kam vēlākajam, pašreizējam.
- greckis Tas, kas ir maza auguma, nīkulis.
- paraugstunda Tas, kas var būt par augstas meistarības paraugu.
- lecitīni Taukiem līdzīgas organiskas vielas dzīvnieku un augu šūnās, salikti lipīdi, bioloģisko membrānu struktūrelementi; pārtikas piedeva E322, stabilizētājs, emulgators, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, izmanto arī medicīnā un parfimērijas rūpniecībā.
- Kaukāza tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum caucasium"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- lipoksēmija Taukskābju daudzuma pieaugums asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā).
- aizlejs Taukvielas (tauki, sviests, krējums, augu eļļa u. c.), ko pievieno parasti no dārzeņiem gatavotam ēdienam, arī zupai.
- argirestīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Argyresthiidae"), sīki tauriņi, spārnu plētums 6-15 mm, kāpuri dzīvo tīmekļu ligzdās kokaugu pumpuros, ziedos, augļos, dzinumos, lapās; Latvijā konstatētas 24 sugas; tīklkodes.
- makstkode tauriņu kārtas dzimta ("Coleophoridae"), sīki tauriņi (spārnu plētums 6-24 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, dzīvo uz dažādiem augiem, kāpuri no augu daļām veido makstis un attīstās tajās, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 122 sugas.
- urbējs Tauriņu kārtas dzimta ("Cossidae"), kurā ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
- vērpējs Tauriņu kārtas dzimta ("Lasiocampidae"), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- cekulkode Tauriņu kārtas dzimta ("Plutellidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-27 mm), galva gluda, uz paugura atstāvošu zvīņu cekuliņš, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
- makstneši tauriņu kārtas dzimta ("Psychidae"), vidēji lieli tauriņi, kāpuri dzīvo no augu daļām vai smiltīm veidotā makstī uz dažādiem augiem, koka ēku sienām, akmeņiem, 800 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- kode Tauriņu kārtas dzimta ("Tineidae"), kurā ietilpst kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku, >2000 sugu, Latvijā konstatētas 43 sugas.
- tinējs Tauriņu kārtas dzimta ("Tortricidae"), kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 368 sugas.
- gumiņi Tauriņziežu augu sakņu izaugumi, kas radušies gumiņbaktēriju ietekmē.
- sālskrūms Tauriņziežu dzimtas augu ģints, kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
- slotājs Tauriņziežu dzimtas augu ģints, krūmi ar rīkstveidīgiem, šķautnainiem zariem, krāšņuma krūms, no 50 cm līdz 3 m garumā, lieliem, dzelteniem, reti kad baltiem ziediem.
- koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- robīnija Tauriņziežu dzimtas ģints ("Robinia"), koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem, smaržīgiem ziediem ķekaros, \~20 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas.
- āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugu ģints ("Trifolium"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
- laiviņa tauriņziežu dzimtas ziedu vainaga divas apakšējās, saaugušās vainaglapas.
- kama Tautas ēdiens Vidzemē no dažādu miltu un pākšaugu maisījuma.
- bakfišs Tautas nosaukums pusaugu meitenēm.
- Alokste Tebras labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, augštece Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 44 km, kritums - 73 m, iztek no Tīdu ezera Bandavas paugurainē, ietek Tebrā pie Apriķiem.
- izejviela Tehnoloģisks dzīvnieku un augu valsts materiāls, kas veido kāda produkta pamatu.
- kamēlija Tējasaugu dzimtas ģints ("Camellia"), mūžzaļš dienvidu koks vai krūms ar ādainām lapām un lieliem ziediem, ap 80 sugu.
- tējaskrūms Tējasaugu dzimtas suga ("Thea sinensis", arī "Camelia sinensis"), mūžzaļš krūms, no kura iegūst tēju (1.1.).
- theales Tējasaugu rinda.
- klusija Tējasaugu rindas asinszāļu dzimtas ģints ("Clussia").
- asinszāļaugi Tējasaugu rindas dzimta, koki, krūmi, lakstaugi ar vienkāršām, pretēji vai mieturī sakārtotām lapām; \~50 ģintis, 900 sugas.
- karbonizēt Tekstilrūpniecībā - apstrādāt (vilnu vai pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
- sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls.
- lielziedu telima telimu suga ("Tellima grandiflora"), savvaļā aug Ziemeļamerikā, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, līdz 50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs.
- modelēt Tēlniecībā - veidot paraugu, skici u. tml. (mālā, vaskā, plastilīnā); apstrādāt nākamās skulptūras virsmu, veidojot izciļņus un iedobumus.
- spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
- tele Teļš (sievišķais īpatnis); nepieaugusi govs.
- maltusisms Teorija, kas pamato nabadzību ar pārāk strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu (absolūto pārapdzīvotību).
- Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km.
- savanna Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas.
- rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības.
- rezervāts Teritorija, kurā ir pilnīgi saglabājama dabiskā augu un dzīvnieku valsts un kurā ir ar likumu noteikts stingrs dabas aizsardzības režīms.
- zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
- tedions Tetradifons - akaricīds, pieskares inde, nonāvē olas, kāpurus un pieaugušos īpatņus, nav indīgs bitēm u. c. derīgiem kukaiņiem, izmanto kā sastāvdaļu dūmu svecēs.
- omphyma Tetrakoraļļu ģints, vientuļi koniskas formas koraļļi ar daudzām septām un sakņveida izaugumiem apakšējā daļā.
- TMTD Tetrametiltiuramdisulfīds - dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai.
- kollēgianti Ticības sekta 17. un 18. gadu simtenī, kas atmeta garīdzniecību un atļāva pašiem draudzes locekļiem sprediķot; kristīja tikai pieaugušus.
- satīkot Tiekties (pēc kaut kā) pieauguma.
- tirckene Tieva, gara auguma sieviete; arī nenopietna sieviete; tircka.
- tircka Tieva, gara auguma sieviete; arī nenopietna sieviete.
- knībars Tievāka vieta (iežmaugums) dzijā.
- notievēt Tievējot samazināt svaru, iegūt slaidāku augumu.
- rizoīdi Tievi pavedienveida izaugumi, ar kuriem daļa aļģu, sēnes, ķērpji, sūnas un paparžu protalliji piestiprinās pie substrāta, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
- skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties.
- tigridia Tīģera lilija, viendīgļlapju augu ģints īrisu dzimtā, lieliem ziediem kā īrisiem, 8 sugas Vidusamerikā, starp tām krāšņuma augs dārzos, spīdīgi sarkaniem ziediem ar dzeltenām un purpura sarkanām svītrām.
- sālsaugi Tikai ar zināmām barības sālīm bagātā zemē sastopamie augi, lielāko tiesu mīkstām lapām un mīkstu stublāju, mazu pārkokojumu un zemu augumu.
- tīrsēja Tikai vienas sugas, šķirnes augu sēklu sēja.
- dzenolis Tikko izaugusi vasas daļa, zars, stīga; dīglis.
- dzenols Tikko izaugusi vasas daļa, zars, stīga; dīglis.
- retinoshize Tīklenes šķelšanās: juvenilās formas gadījumā notiek nervšķiedru slānī, pieaugušo formas gadījumā - ārējā tīklveida slānī; traucējumi parasti ir labdabīgāki un lēnāk progresējoši nekā tīklenes atslāņošanās gadījumā.
- sieks Tilpuma mērvienība graudu, pākšaugu mērīšanai - aptuveni 15 kilogramu; šāda lieluma apaļš mērtrauks.
- karnaubvasks Tipiski augu vaski, ko iegūst, izvārot ar ūdeni Brazīlijas vēdekļpalmas ("Copernica cerifera") daļas; pārtikas piedeva E903, glazētājviela, struktūras veidotājs, reti, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, kuņģa kairinājumu.
- urbināt Tīrīt (kādu dobumu, spraugu), kasot vai bakstot (to ar ko smailu).
- plānīt Tīrīt kādu vietu aizaugušā ūdenstilpē.
- palmīns Tīrīti ēdami augu tauki no kokosa riekstu eļļas.
- segetālā veģetācija tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem.
- kviešu tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa tritici"), tauriņu spārnu plētums - 30-35 mm, kāpuri sastopami uz graudzāļu (arī kultūraugu) saknēm.
- mistraine Tīrums, kurā audzis mistrs vai kāds citas augu sajaukums.
- Savonas tītenis tīteņu suga ("Convolvulus sabatius"), ko Latvijā audzē kā atraktīvu nokareno augu.
- trejkrāsu tītenis tīteņu suga ("Convolvulus tricolor"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- tītņi Tītņaugu dzimtas ģints, nezāles.
- zvaniņtītņi Tītņaugu dzimtas tītņu ģints suga.
- balasta augi to augu apzīmējums, kas nonākuši uz kuģa kopā ar zemi vai smiltīm, kas domātas kuģa balastam.
- restrikcija to kredītu samazināšana, kurus kādas valsts centrālā banka piešķir komercbankām; tādējādi samazinās kredīti rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumiem, sarūk ražošanas apjomiun pazeminās tās pieauguma tempi.
- krūmāju (arī plēsuma) arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
- plēsuma (arī krūmāju, retāk krūmu) arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
- impulstransformators Transformators, kas pārveido īsus (no mikrosekundes daļas līdz dažiem simtiem mikrosekunžu) signālus ar stāvu pieaugumu (fronti), būtiski nepārveidodams impulsu formu; lieto automātiskajās elektroniskajās un sakaru ierīcēs.
- streta Trauksmains kustības paātrinājums, tempa pieaugums galvenokārt lielas formas skaņdarbu noslēguma posmos.
- graudāt Traukt (parasti augu daļas).
- aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.).
- Palšu ezeri trīs ezeri Latgales augstienes dienvidaustrumu malā Dagdas novada Šķaunes pagastā, Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, tos atdala smilšains oss, eitrofi, stipri aizauguši, bez noteces; Palsas ezeri; Palšas ezeri.
- Ostrovas ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Silajāņu pagastā, \~150 m vjl., 11 km uz austrumiem no Preiļiem, eitrofi, maz aizauguši.
- lielā trīsene trīseņu suga ("Briza maxima"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- nefrolēpe Tropisku paparžu ģints ("Nephrolepis") ar vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās un dzīvokļos.
- sarsaparilla Tropu Amerikas "Smilax" ģints augu sakne, kas satur trīs hemolītiskus saponīnus - smilasaponīnu, sarsasaponīnu un parilīnu; agrāk lietota sifilisa ārstēšanai.
- bignoniacijas Tropu augu dzimta, divdīgļlapji, gk. koki un kāpelējoši krūmi.
- pithecolobium Tropu koku ģints pākšaugu dzimtā, kādas 110 sugas, vairākas svarīgas tautsaimniecībā no Meksikas līdz Brazīlijai, dažas dod augļus lopbarībai, Javas sugas (djenkols) audzē ēdamo sēklu dēļ.
- bakopa Tropu un subtropu rajonu purvu augi ("Bacopa"), no kuriem radīta telpaugu šķirne, kas ļoti piemērota audzēšanai iekaramajā grozā.
- hemlokegle Tsuga - priežu dzimtas ģints (ap 14 sugām) skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām Ziemeļamerikā un Austrumāzijā; audzē arī kā krāšņumaugu.
- oāze Tuksneša vai pustuksneša vieta, kur ir bagātīga augu valsts, arī attīstīta zemkopība.
- Tara tuksnesis tuksnešains un pustuksnešains apgabals Indijā un Pakistānā (angļu val. "Thar Desert"), Indas-Gangas līdzenuma dienvidrietumu daļā, stiepjas gar Indas kreiso krastu 850 km garumā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-200 m, apaugušas smilšu grēdas, kāpas, barhāni, vietām smilšu klajumi, zemākajās vietās solončaki, takiri, sāļezeri, biežas smilšu vētras.
- pliķe Tukša, ne ar ko neaizaugusi vieta; neauglīgs lauks.
- pliķis Tukša, ne ar ko neaizaugusi vieta; neauglīgs lauks.
- pakakts Tukšais, ar matiem neapaugušais laukums pieres sānu daļā.
- dobums tukšums, kas radies, sairstot augoša koka vai resna zara kodolkoksnei; parasti attīstās pāraugušu vecu koku stumbru vai zaru sānu virsmā sēņu vai baktēriju iedarbībā.
- paralēlais teksts tulkojamam avottekstam līdzīgs teksts, kuru izmanto kā papildu informācijas avotu vai paraugu.
- indigo Tumši zila, kristāliska viela (agrāk to ieguva no tropisko augu indigoferu lapām, tagad sintētiski); attiecīgā krāsviela; attiecīgais krāsas tonis.
- Malozemeļskas tundra tundra Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Indigu un Pečoras lejteci un Sulas upi dienvidos, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, paugurains līdzenums, vidējais augstums - 40-50 m, lielākais - 162 m, daudz ezeru un purvu, mūžīgais sasalums.
- ankiloproktija Tūpļa saaugums kā striktūras vai atrēzijas sekas.
- dabas tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos.
- arabeska Tuvo Austrumu tautu ornamentācijas veids, kam raksturīgs līniju, ģeometrisku formu, stilizētu augu elementu savdabīgs apvienojums; šāds ornaments.
- dvīņsugas Tuvu radniecīgas augu vai dzīvnieku sugas, kas cita citu it kā aizstāj dažādos areālos vai vienā areālā bet dažādos ekoloģiskajos apstākļos.
- vikariāti Tuvu radniecīgas augu vai dzīvnieku sugas, kas dažādos areālos viena otru nomaina vai viena areāla robežās sastopamas dažādās ekoloģiskajās nišās.
- tauki Ūdenī nešķīstoši un par ūdeni vieglāki glicerīna un taukskābju esteri, kas ietilpst dzīvo organismu un augu sastāvā.
- akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas.
- ūdensmēris Ūdens mēris, elodejas - vardukšņaugu (sīklēpu) dzimtas ģints, lapas sīkas (līdz 2 cm garas), smalkzobotas, pa 3 kopā mieturī, zem ūdens, ziedi (ja ir) sīki, rožsārti, gariem kātiem.
- gutācija ūdens pilienu izdalīšanās no neievainotām augu lapām; tā vērojama, ja auga saknes uzsūc vairāk ūdens, nekā iztvaiko auga lapas.
- elkši Ūdens usnes, bidroharitacēju dzimtas viendīgļlapis, diezgan parasts ūdens augs ar alojei līdzīgām biezām zobenveidīgām, apmalē dzeloņainām lapām spēcīgā rozetē, biežāk sastopams ezermalās un aizaugušos ūdeņos.
- pieglezēt Ūdens virsmai aizaugt ar ūdensaugu kārtu.
- nemofila Ūdenslapju dzimtas ģints ("Nemophila"), \~11 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- facēlija Ūdenslapju dzimtas ģints ("Phacelia"), \~200 sugu (gk. Amerikas kontinentā), Latvijā sastopama tikai 1 suga, Eiropā vairākas audzē kā dekoratīvus augus.
- lielais ūdensmīlis ūdensmīļu suga ("Hydrous aterrimus"), dzīvo stāvošos, aizaugušos ūdeņos, ķermenis ovāls, 32-40 mm garš, viena no lielākajām Latvijas ūdensvabolēm.
- Amazones viktorija ūdensrožu dzimtas viktoriju ģints suga, kas aug Amazones upes līčos un attekās; botāniskajos dārzos audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte.
- eitrofikācija Ūdenstilpju piesātināšanās ar augu barības vielām, kas veicina ūdensorganismu pārmērīgu savairošanos un ūdenstilpju aizaugšanu.
- hidrēšana ūdeņraža pievienošana, piemēram, šķidrajām augu eļļām vai taukiem (dubultsaišu vietās), lai paaugstinātu to kušanas temperatūru un palielinātu cietību; hidrogenēšana.
- aerenhīma Ūdeņu un purvu augu irdenie audi, kuru šūnstarpās ir gaiss.
- umerkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī.
- ummerkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī.
- ummurkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī.
- virtene Ūnijā, virknē novietots, izkārtots (piemēram, vienveidīgu priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
- Kumbule Upe Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas un Demenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 24,4 m, iztek no Bruņu ezera, tek cauri Kumbuļu ezeram, ietek Jāņuciema ezerā; Kumbula; Kumbuls; Kumbele; Kumbuļupe.
- Sarisu Upe Kazahstānā ("Sarisw"), garums - 761 km, sākas, satekot Žaksisarisu un Žamansarisu, tek pa Kazahstānas sīkpauguraini un Betpakdalas tuksnesi, ietek Telekola ezerā.
- Turgaja Upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā.
- Tuba Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, veidojas satekot Kazirai un Amilai, kuras sākas Austrumsajānos, garums - 119 km (kopā ar Kaziru - 507 km), tek pa paugurainu stepi, plašajā palienē sadalā vairākos atzaros, ietek Krasnojarskas ūdenskrātuvē.
- Dursupe Upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva.
- Rīva Upe Kurzemes rietumu piekrastē, Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Jūrkalnes, garums - 53 km, kritums - 66 m, iztek no Vilgales ezera Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē; Rīve.
- Čerčena Upe Ķīnas rietumu daļā ("Cherchen"), garums \~725 km, sākas Arkataga grēdā, lejtecē izsīkst, palu laikā (jūlijā-augustā) aizplūst līdz purviem Lobnora ezera dienvidrietumos.
- Akmenīca upe Latgales augstienē Rēzeknes un Krāslavas novadā, sākas Rāznavas paugurainē 6 km uz dienvidaustrumiem no Rāznas ezera, garums - 16 km, kritums - 24,4 m, ietek Ūdrejas ezerā.
- Alekšupīte Upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe.
- Istalsna Upe Ludzas novada Nirzas un Istalsnas pagastā, garums - 20 km, kritums - 26,4 m, iztek no Sporņa ezera Rāznavas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Nirzas, tek caur Istalsnas ezeru, ietek Lielā Ludzas ezera dienvidaustrumu galā, augšpus Istalsnas ezera saucas arī Ļadiņa, Ļadinas strauts.
- Lāčupīte Upe Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novadā, garums - 31 km, kritums - 66 m, iztek no Sekļa ezera Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, lejtecē no Apšuciema 3,5 km tek paralēli jūras krastam un ietek Rīgas jūras līcī pie Klapkalnciema; Lāčupe, augštecē arī Lankupe, Lanka.
- Kreuna upe Prodes pagastā un Lietuvā, garums - Latvijā 6 km, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Subates, ietek Sartu ezerā Lietuvā; Krauna; Lietuvā - Kriauna.
- Džūkste Upe Tukuma novada dienvidu daļā, garums - 30 km, kritums - 42 m, ietek Kauguru kanālā, kas tālāk ūdeņus novada pa Vecbērzes poldera apvadkanālu uz Lielupi; Džukste.
- Slampe Upe Tukuma novada Slampes un Džūkstes pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, no satekas ar Džūksti sākas Kauguru kanāls, kas novada ūdeņus uz Lielupi.
- urķītis Urkša - kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks.
- nokarenā usneja usneju suga ("Usnea filipendula"), kurai raksturīgi gari, nokareni pavedienveida lapoņi ar sānizaugumiem; galvenie pavedieni klāti ar kārpiņām un sorēdijām; aug vietās, kur ir palielināts gaisa mitrums.
- aizaudzis zars uz apaļā kokmateriāla izliektās virsmas neredzams, stumbra koksnē ieaudzis zars, par ko var liecināt mizas rētas vai saaugumi.
- mugura Uz auguma (vilkt, būt uzvilktam).
- gemmoterapija uz fitoterapijas un homeopātijas principiem balstīta terapija ar augu pumpuru preparātiem.
- stāvlampa Uz grīdas novietojama lampa aptuveni cilvēka auguma garumā.
- žerkle Uz leju nokāries govs kakla ādas izaugums.
- sporodohijs Uz spilvenveidīga hifu pinuma izaugušu konīdijnesēju kopa.
- bakterioidi Uz tauriņziežu augu saknēm dzīvojošo baktēriju, kas saista brīvo gaisa slāpekli, attīstības stadija ar lielāku slāpekļa uzkrājumu.
- uzaudzināt Uzaudzēt (augus, dzīvniekus, to kopumu).
- uzkauliņi Uzaugumi uz kājas priekšpuses, visbiežāk zirgiem.
- liekkauls Uzaugums kaulam.
- piedrākelēties Uzbāzties; piesisties par draugu.
- uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam; pielaikot.
- laikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
- pielaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
- uzkalnijs Uzkalnains, paugurains.
- apkalnis Uzkalns, paugurs.
- kurgāns Uzkalns, paugurs.
- bums Uzplaukums; straujš aktivitātes vai popularitātes pieaugums.
- Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers.
- polifilija Uzskats, ka dzīvnieku un augu organismu sugas cēlušās no daudzām izejformām.
- transformisms Uzskatu sistēma (bioloģijā) par dzīvnieku un augu formu mainību un pārvēršanos dabas faktoru ietekmē; arī evolucionisms.
- rezonanse Uzspiestu svārstību amplitūdas straujš pieaugums svārstību sistēmā, kas novērojams, ja pastāv noteikta ārējās iedarbības frekvence.
- Siladzirnavu ezers uzstādināts Liedes upē, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, līmenis pacelts par 3 m, līdz 122,5 m vjl., platība — 48,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,2 m, aizaugums — 60%; Jaungulbenes dzirnavezers; Liedes ezers.
- Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers.
- ovolaktoveģetārisms Uztura ierobežojums, lietojot dārzeņus augu un piena produktus un olas un atteikšanās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
- trepangs Uzturā izmantojams bezmugurkaulnieku tipa jūrasgurķu klases dzīvnieks ar gurķveida ķermeni, uz kura ādas ir adatveida izaugumi.
- sakne uzturā lietojamās sakņaugu saknes, retāk lapas, augļi; sakņaugi.
- oligofāgija Uztura režīms, kurā dzīvnieki izmanto tikai nedaudz (bieži tuvu radnieciskas) augu sugas.
- polifāgija uztura režīms, kurā organismi izmanto dažādu sugu augus un dzīvniekus.
- stenofāgija Uztura režīms, kurā organismi izmanto noteiktu sugu augus un dzīvniekus.
- monofāgija Uztura režīms, kurā organismi izmanto vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augus vai dzīvniekus.
- ovoveģetārisms Uztura režīms, kura pamatā ir augu produkti un olas un atteikšanās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
- veģetārisms Uztura režīms, kura pamatā ir augu produktu lietošana; mācība par šādu uztura režīmu.
- laktoveģetārisms Uztura režīms, kura pamatā ir augu un piena produkti un atteikšanās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
- margarīns Uzturlīdzeklis, ko iegūst no šķidriem augu un dzīvnieku taukiem, nepiesātinātās taukskābes pārvēršot piesātinātās.
- melnulis Vaboļu dzimta ("Tenebrionidae"), kurā ietilpst sīki līdz vidēji, melni kukaiņi, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem, \~17000 sugu, Latvijā - \~30 sugu.
- trūdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Aderidae"), 700 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 2-3 mm garš, sastopamas zem trūdošām augu atliekām, zem koku mizas.
- ložņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Anthicidae"), 2900 sugas, Eiropā konstatētas 235 sugas, Latvijā maz pētīta, konstatētas \~9 sugas, vaboles ķermenis šaurs, cilindrisks vai plakans, 2-5 mm garš, galva ar izteiktu kakla pāreju, sastopamas trūdošās augu atliekās, zemsegā, zāģskaidās.
- apions Vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae", pēc senākas klasifikācijas bija iekļauta smecernieku dzimtā kā āboliņu smecernieku ģints "Apion"), Latvijā maz pētīta, >60 sugu, līdz 5 mm garumā, bumbierveidīgas vaboles, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus, sēklas.
- apionu dzimta vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae"), Latvijā maz pētīta, konstatēts >60 sugu, vaboļu ķermenis bumbierveidīgs, līdz 5 mm garš, vaboles ir šauri specializējušies augēdāji, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus un sēklas.
- tinējsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Attelabidae"), neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot, Latvijā konstatēts >15 sugas.
- lapgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Chrysomelidae"), sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas, \~35000 sugu, Latvijā konstatēts \~340 sugu.
- putekšņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Kateretidae"), 1,5-2,8 mm garas vaboles, segspārni īsi, nenosedz vēdera galu, taustekļi ar divposmainu vai trīsposmainu vālīti, sastopamas uz augu ziediem, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- blusvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Leptinidae syn. Platypsyllidae"), pasaulē konstatēts 10 sugu, Eiropā - 4 sugas, Latvijā - 1 suga, vaboļu ķermenis saplacināts, 2-2,5 mm garš, dzeltenbrūns, galva ar sānu izaugumiem, uz pieres neliela dzelkšņu rinda, bebru parazīti.
- māņīsspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Micropeplidae"), ķermenis šaurs 1,0-2,5 mm garš, satopamas trūdošās augu atliekās, trūdošā koksnē, dzīvnieku ekskrementos un citur, Latvijā maz pētītas, konstatētas 2-3 sugas.
- trūdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Orthoperidae syn. Corylophidae"), pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un sēņotnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml., 425 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- zaglītis Vaboļu kārtas dzimta ("Ptinidae"), nelielas vaboles (ķermeņa garums - 1,5-5 mm), pārtiek no augu un dzīvnieku izcelsmes barības, bojā ādas, graudu izstrādājumus, drēbes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- sakņu kaitēkļi vaboļu, divspārņu, taisnspārņu un tauriņu kārtas kukaiņi, kuru kāpuri dzīvo augsnē un bojā augu saknes.
- traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
- traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes.
- šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (augus, to daļas).
- locīt Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
- pielocīt Vairākkārt lokot, mazliet pieliekt (parasti augus, to daļas).
- cirst Vairākkārt sitot, triecot (ar cirvi vai citu asu priekšmetu), veidot (iedobi, caurumu, spraugu).
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (parasti augus).
- iebraucīt Vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu).
- mīklenes Vairāku augļu un to augu nosaukumi: lācenāji, morus sugas, meža korintes, buburene; dažos apvidos arī blusenes un vistenes.
- krēsliņš Vairāku augu sugu nosaukumu sastāvdaļa.
- pauts Vairāku augu sugu, ar attiecīga veida ziedu formu, nosaukums.
- polimorfisms Vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā.
- prīmulveida vairodzene Vairodzeņu suga ("Androsace primuloides"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits, parasti ievērojami, palielinās.
- līdzinieču metode vaislinieka meitu salīdzināšana ar citu vaislinieku meitām, kuras ir vienāda vecuma un ir augušas un ražo līdzīgos apstākļos.
- Grenlandes vaivariņš vaivariņu suga ("Ledum groenlandicum"), ko reizēm mēdz audzēt kā dekoratīvu augu.
- klinklāvs Vājš gara auguma cilvēks.
- ķemburis Vājš, maza auguma cilvēks.
- rempis Vājš, maza auguma cilvēks.
- smaržīgā vakarene vakareņu suga ("Hesperis matronalis"), kas ir dārzbēglis, audzē kā krāšņumaugu.
- botanizēt Vākt augu paraugus (dabā).
- herbarizēt Vākt, žāvēt un presēt (augus) herbārijam.
- daugulieši Valmieras novada Dikļu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" iedzīvotāji.
- jaunmuižnieki Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji.
- kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kauguri" iedzīvotāji.
- kļavēnieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji.
- kļavieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji.
- kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" (padomju laikā "Kaugurieši") iedzīvotāji.
- Kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Kaugerskaja Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kaugershof Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums.
- paugurvalnis Valņveidīga reljefa lielforma ar paugurainu virsmu.
- runas kultūra valodas sistēmas potenciālo iespēju un labāko valodas paraugu īstenošana ikdienas saziņas procesā (runā) saistībā ar noteiktu lingvistisko un komunikatīvo (saskarsmes) īpašību kopumu.
- valodas kultūra Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodu kā kultūrvērtību, valodas lietojumu noteiktā valodas attīstības posmā, izzina valodas sistēmas attīstības likumības un tendences un uz to pamata izstrādā ieteikumus (paraugus) valodas optimālam lietojumam, sekmējot izteiksmes skaidrību un bagātināšanos un valodas ilgtspējīgu attīstību.
- augusta pučs valsts apvērsuma mēģinājums PSRS, kas notika 1991. g. 18.-21. augustā un bija iecerēts, lai pārtrauktu reformas, bet rezultātā veicināja PSRS izjukšanu.
- VAAD Valsts augu aizsardzības dienests.
- asinsdonoru centrs valsts iestāde, kas sagatavo asinis un asins komponentus, pārbauda asins paraugus un apgādā ārstniecības iestādes ar kvalitatīvām konservētām asinīm, asins komponentiem un preparātiem.
- nospārnošana Vaļējas pludināšanas apstākļu uzlabošana upēs, lai novērstu pludināmo kokmateriālu aizķeršanos aiz dažādiem šķēršļiem, īpaši šaurās un līkumotās upēs, kā arī tur, kur upju krasti noauguši ar kokiem un krūmiem līdz pat ūdenslīmenim; izmanto garenvirzienā sasaistītus baļķus.
- caurejošais ieaugums vaļējs ieaugums, kas iziet uz zāģmateriāla divām pretējām sānu malām.
- oss Vaļņveida paugurs (parasti šaurs, garens) vai pauguru virkne, kas sastāv galvenokārt no ledāja kušanas ūdeņu straumju veidotiem smilts, grants un oļu nogulumiem; eskers.
- suņastes Vāpskaraino salmaugu ģints, vienpusīgu vārpskaru, daudz ziediem un sekstainu ietērpu vārpiņām, divām kausplēksnēm, īsu akotu zieda ārplēksnei.
- sfinkterolīze Varavīksnenes atbrīvošana no saaugumiem ar radzeni.
- iridorekse Varavīksnenes atbrīvošana no saaugumiem.
- varmākas–upura problēmas vardarbības tipiska parādība, kad varmākas vai upura lomā atrodas vienmēr vieni un tie paši cilvēki (pieaugušie vai bērni); tendence kļūt pa varmāku vai upuri veidojas jau bērnībā, un to galvenokārt nosaka attiecīgs audzināšanas stils.
- kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds.
- ūdensusnes Vardukšņaugu dzimtas ģints, sēdošām, ļoti lielām, plati lineālām, stīvām, dzeloņaini zobotām lapām rozetē, baltiem, 3-4 cm platiem ziediem.
- sīklēpas Vardukšņaugu dzimtas ģints, ūdensaugi ar garkātainām peldlapām, sešām drīksnām; vardukšņi.
- vardukšņi Vardukšņaugu ģints ar apaļām, sirdsveidīgām, garkātainām peldlapām.
- peiksta rudzi vārgi (slikti auguši) rudzi.
- rempelis Vārgs, maza auguma cilvēks.
- rempucis Vārgs, maza auguma cilvēks.
- rempulis Vārgs, maza auguma cilvēks.
- ņapis Vārgs, neliela auguma cilvēks.
- ņirpis Vārgulis, nīkulis (par dzīvnieku vai augu).
- Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele.
- nosprazits Varu, arsēnu un kaļķi saturošs miglošanas līdzeklis, lietojams pret augu slimībām un grauzējiem kukaiņiem.
- atvasara Vasaras beigu posms (apmēram no augusta vidus līdz septembra beigām); silts, saulains laiks šai posmā.
- kutīns Vaskam līdzīga viela, kas kopā ar celulozi veido augu ādiņu.
- sekundārā lūksne vaskulāro augu vadaudi, kas veidojas kambija šūnām daloties uz āru.
- primārā lūksne vaskulāro augu vadaudi, kas veidojas no prokambija.
- vectante Veca sieviete attiecība pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- kongosarkanā Vecākā substantīvā azokrāsviela, kas tieši krāso augu šķiedrvielas, maz izturīga pret gaismu, mazgāšanu un skābēm.
- veconkols Vecāks vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; vecāku tēvocis (2).
- veconkulis Vecāks vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; vecāku tēvocis (2).
- sengrava Vecgrava - gravas attīstības pēdējā stadija - sausa ieleja ar lēzeni ieliektu dibenu, izliektām, velēnotām nogāzēm, kas bieži apaugusi ar krūmājiem.
- vecuma grupa vecumklašu apvienojums jaunaudzēs, vidēja vecuma audzēs, briestaudzēs, pieaugušās un pāraugušās audzēs.
- vegetāriānisms Veģetārisms, mācība, ka augu barība cilvēkam esot visveselīgākā.
- nogatavināt Veicināt (augu, to daļu) attīstību līdz pilnīgai bioloģiskai gatavībai (par parādībām dabā).
- zemo purvu mikroreljefs veidojas zemā un pārejas purva augu sbiedrības ietekmē, kur galvenā nozīme ir ciņu grīslim, doņiem un ciņusmilgām.
- pārejas purva kūdraugsnes veidojas, zemā purva kūdraugsnei tālāk attīstoties - palielinoties kūdras slāņa biezumam un samazinoties minerālvielām bagāto gruntsūdeņu ietekmei uz augu barošanos.
- sazaļot Veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām, kļūt, parasti pilnīgi, zaļam (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- vārstulis Veidojums spraugu, caurumu noslēgšanai (kādā orgānā).
- mistrot Veidot (augu kopu) no dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem.
- kāpa Vēja sanests smilšu paugurs vai valnis (parasti piekrastēs, tuksnešos).
- kāps Vēja sanests smilšu paugurs vai valnis (parasti piekrastēs, tuksnešos).
- vārpats Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
- vārpucis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
- verpelis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
- atjaunojamie energoresursi vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa (bioloģiski noārdāmā frakcija) produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos.
- spilga Vēl galīgi neizaugusi spalva, dūnu spalva.
- Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas.
- sabraucīt Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu).
- kājainis Veltnis graudaugu kulšanai.
- matonis Veltņtārpu tipa klase ("Nematomorpha syn. Gordiacea"), vairākus desmitus centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem, \~220 sugu, Latvijā sugu skaits un sastāvs nav noskaidroti.
- anisakidae Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas dzimta, kas parazitē gk. pieaugušos domesticētos un savvaļas plēsējos.
- rudens vēlziede vēlziežu ģints suga (“Colchicum autumnale”), indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā savvaļā sastopama reti, aizsargājama; audzē kā krāšņumaugus
- jatropa Vemjamais jeb caurejas rieksts, eiforbiju dzimtas tropu augu ģints auglis; jatrofa.
- aromatizētie vīni vermuts u. c. vīni, kuru ražošanā izmanto aromātvielu un garšvielu piedevas (augu ekstraktus, muskatriekstus, kanēli, krustnagliņas u. c.).
- bebrenājs Veronika ("Veronica") - cūknātru dzimtas lakstaugu ģints.
- bebrene Veronika ("Veronica") - cūknātru dzimtas lakstaugu ģints.
- ārstniecības vēršmēle vēršmēļu ģints lakstaugu suga ("Anchusa officinalis").
- brāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par sliktu (dzīvnieku, augu).
- pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākpārdošanas gaitā; daļa no vērtības, kas pieaugusi uzņēmumā, pateicoties algotā darbaspēka spējai radīt lielāku vērtību nekā ir pašam darbaspēkam.
- podēciji Vertikāli izaugumi uz ķērpju lapoņa, kuru izcelsme saistīta ar ekscīpulu.
- pseidopodēciji Vertikāli ķērpju lapoņa izaugumi.
- veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā); augu sega; augājs.
- flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); augu valsts.
- biota Vēsturiski izveidojies kādas teritorijas augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums; bioma.
- Puatū Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Poitou"), Biskajas līča piekrastē, ietver Desevras, Vandejas, Vjennas departamentu, pārsvarā paugurains reljefs.
- sprogkājvēzis Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Cirripedia"), dzīvo jūrā, pieķērušies akmeņiem, kokiem u. tml.; hermafrodītiski dzīvnieki, kuru ķermeni sedz kaļķa plātnes, >800 sugu, dažreiz veido apaugumus uz kuģiem, Latvijā konstatēta 1 suga; sprogkājis.
- tabulokarīdi vēžveidīgo apakšklase ("Tabulocarida"), vidēji lieli vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem galvkrūšu vairogs, pieaugušie ir sēdoši dzīvnieki (dzīvo, piestiprinājušies pie substrāta), kāpuri - brīvi peldoši; gk siltās jūrās; 3 kārtas, \~800 sugu.
- flagellāti Vicaiņi, vienšūņu tipa klase, kuras pārstāvjiem ir dzīvnieku un augu iezīmes, ap 4000 sugu, Latvijā 320 sugu.
- dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību).
- ķekarspireja Vidēja auguma ziemcietīgs rožu dzimtas krāšņumaugs, Latvijā reti sastopams.
- Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
- šostaļļa viduklī augumam pieguloša (vilnas) auduma jaka.
- alkanna Vidusjūras apkārtnē augošu daudzgadīgu lakstaugu ģints, kas pieder pie skarblapju dzimtas.
- Cirstu skanste viduslaiku nocietinājums Madonas novada Jumurdas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ierīkota, nostiprinot kāda paugura austrumu un rietumu nogāzi, dienvidu pusē izrokot grāvi un uzberot valni, bet ziemeļu pusē Ogres 7-8 m augstajā krastā izbūvējot valni, šī skanste ir kvadrātveida nocietinājums, tās vaļņu garums — \~50 m, platums — 4 m, augstums — līdz 3 m, stipri cietusi 2. pasaules kara laikā, kad tajā ierīkoti ierakumi un blindāžas.
- Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga.
- metopions Viduspunkts starp abiem pieres kaula pauguriem; izmanto par antropometrisko punktu.
- Glaudānu sala vidussēres sala Daugavā lejpus Berezaukas ietekas, iepretim Dvietes pamatkrasta izcilnim, garums - līdz 1 km, platums - līdz 0,3 km, neapdzīvota, zema, akumulatīva, applūstoša smilšu sēre, apaugusi ar zāli un krūmiem.
- Maneseina revīzija Vidzemes un Kurzemes vietējo pārvaldes institūciju darbības pārbaude no 1882. g. maija līdz 1883. g. augustam (vadīja senators N. Maneseins). Revīzija atklāja vietējo varas institūciju darbības nelikumības; tas tika izmantots, lai likvidētu vācu muižnieku tiesības un ciešāk piesaistītu Baltijas guberņas Krievijai.
- čadra Viegls plīvurs, kurā musulmaņu sievietes, izejot no mājas, ietinas, atstājot šauru spraugu acīm.
- koloīds Viela, kas nekristalizējas, bet arī neiet cauri dzīvnieku vai augu plēvēm, piem., olbaltumvielas, ciete.
- lipekļviela Viela, kas satur augu lipekli.
- desikanti Vielas (piem., kalcija un magnija hlorāti, deboss, reģions), kas paātrina augu izžūšanu.
- gravitācijas nestabilitāte vielas blīvuma un tās daļiņu ātruma fluktuāciju (novirzes no līdzsvara stāvokļa) pieaugums, ko rada gravitācijas spēks un kas noved pie vielas sablīvējumu veidošanās.
- barība Vielas, kas nepieciešamas augu dzīvības norisēm.
- auksīni Vielas, kas veicina augu augšanu.
- defolianti Vielas, kas veicina augu lapu priekšlaicīgu nobiršanu (piem., kalcija ciānamīds, magnija hlorāts, butifoss); lieto, lai atvieglotu ražas novākšanu.
- anaboliskie steroīdi vielas, kas veicina muskuļu masas pieaugumu; sportistiem - dopings.
- fotovadītspēja Vielu elektrovadītspējas pieaugums elektromagnētiskā starojuma ietekmē.
- taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas; arī tauki.
- ģenerācija Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums.
- stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
- Apekalns Viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, 235 m virs jūras līmeņa, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Vidzemes šosejas, viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, absolūtais augstums — 235 m vjl. (relatīvais augstums — 35 m), garums — 1,5 km, platums — 1 km, kalna galā Apukalna baznīca (celta 1774.-1779. g., arhitektūras piemineklis).
- kriptogāmi Viena no augu valsts divām galvenajām grupām, kurās augus iedalīja K. Linnejs (otra ir fanerogāmi); ziedi nav redzami, vairojas ar sporām (papardes, sūnas).
- demārketings Viena no mārketinga darbības formām, ko nosaka preču pieprasījuma pieaugums līdz tādam līmenim, kas pārsniedz to ražošanas iespējas ar esošajiem resursiem.
- vārsne Viena no saaugušajām augļlapām auglī (piemēram, pākstīm), kas, sēklām nogatavojoties, atdalās no citam augļlapām to saauguma vietās.
- uz pieaugušo centrētā pieeja viena no sociālā darba pieejām, kurā sociālā darbinieka intervences centrā ir pieaugušais.
- aknu sūnas (Hepaticae) viena no sūnaugu klasēm - lapoņveida augi vai augi ar stumbru un lapām.
- telomu teorija viena no visvairāk izplatītajām teorijām par augstāko augu orgānu izcelsmi; pēc tās, visi augstāko augu orgāni radušies no telomiem.
- paaudze vienā un tai pašā laikposmā eksistējošs, aptuveni vienāda vecuma vienas sugas (dzīvnieku, augu) kopums; ģenerācija.
- ūdens ēzelītis vienādkāju kārtas vēžu suga (_Asellus aquaticus_), kas Latvijā bieži sastopama stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, it īpaši vietās ar biezāku ūdensaugu augāju.
- homostilija Vienāds irbuļu garums visu kādas augu sugas eksemplāru ziedos.
- ziemspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas zaigspārīšu dzimtas suga ("Sympycna annulata"), vienīgā Latvijas faunas spāru suga, kam pārziemo pieauguši īpatņi.
- rotācija Vienas augu sekas cikls noteiktā laikposmā.
- klons Vienas šūnas vai organisma pēcnācēji, kas radušies bezdzimumvairošanās ceļā; augu selekcijā - ar noliekšņiem, spraudeņiem, bumbuļiem, sakneņiem pavairoti augi.
- šķirne Vienas un tās pašas sugas (augu, dzīvnieku) grupa ar iedzimstošām, parasti raksturīgām, cilvēkam vēlamām, īpašībām.
- radinieks Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieku vai augu īpatnis.
- audze Vienas vai vairāku sugu augu kopums.
- biezenis viendabīga masa, ko pagatavo, saspaidot, samaļot, izberžot caur sietu vai citādi sasmalcinot augļus, ogas, saknes pākšaugus, arī gaļu un zivis.
- glīvenes Viendīgļlapju augu dzimta ("Potamogetonaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi ūdensaugi, 2 ģintis.
- īridācejas Viendīgļlapju augu dzimta lilijaugu rindā ar ložnīgu gumainu rizomu vai (retāk) sīpoliem, ar bezkātainām lapām; \~60 ģintis gk. tropos un subtropos; Latvijā 2 ģintis: gladiolas un īrisi, bez tam kā krāšņumaugi biežāk krokusi, retāk citi.
- kommelinācejas Viendīgļlapju augu dzimta, kam ziediem izšķir vienu kausiņu un vainadziņu, gk. tropos, Latvijā sastopama kā istabas augs.
- muzācejas Viendīgļlapju augu dzimta, lieli lakstaugi ar šķietamu (neīstu) stumbru, lielām lapām, siltākās zemēs.
- skalbjaugi Viendīgļlapju augu dzimta, tikai vienu veltenisku (cilindrisku) ziedvālīti; araceju augi.
- leukoja Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, ilggadīgs sīpolaugs vidēji lieliem, nokareniem, zvanveidīgiem ziediem (parasti baltiem); \~10 sugu, Vidusjūras apgabalā; lefkojas.
- pancratium Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, sīpolaugi šaurām lapām un smaržīgiem, čemurainā ziedkopā sakopotiem ziediem ar blakus vainadziņu, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē un Āzijā līdz tropiem.
- sansevieria Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā šķērsplankumainām lapām ar izturīgu šķiedru, ko izmanto tauvām u. c., daudziem ziediem ķekarainā ziedkopā, kādas 12 sugas Āfrikas un Indijas tropu apgabalu stepēs; sansevjēra.
- ophiopogon Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, ilggadīgi augi ar īsu zemes stumbru un šaurām vai lancentiskām lapām apakšā, virs kurām paceļas hiacintveidīga ziedkopa.
- melmenis Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar resnu, gaļīgu, baltu zemes stumbru ar zvīņveida lapām un daudz saknēm, no kura paceļas stublājs ar daudz lapām.
- smilax Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, krūmi vai puskrūmi, gk. kāpelētāji, \~200 sugas tropos.
- medeola Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, sīkiem ziediem čemurā, augs atgādina čūskogu, gk. Amerikā.
- stanhopea Viendīgļlapju augu ģints orhideju dzimtā, epifīti ar vienu eliptisku līdz ovālu lapu gaisa bumbulim un lieliem ziediem nokarenā ziedkopā, vairāk nekā 50 sugu tropu Amerikā.
- strelitzia Viendīgļlapju augu ģints strelīciju dzimtā, kokveidīgi augi ar 2 rindās sakārtotiem, līdz 2 m garām olas veida lapām ar gariem kātiem, 4 sugas Dienvidāfrikā.
- tacca Viendīgļlapju augu ģints, lakstaugi, 17 sugas gk. Austrumāzijas salu arhipelāgā.
- mikrospermas Viendīgļlapju augu rinda, ko raksturo sīkas sēklas 0,1-0,2 mm caurmērā, kas sastāv tikai no dažiem simtiem šūnu, apklātas ar irdenu čaulu, tiek producētas miljoniem katrā auglī.
- helobiae Viendīgļlapju augu rinda, ūdens un purva augi, bieži ar trijskaitļa ziediem.
- synanthae Viendīgļlapju augu rinda, vidēja starp tai tuvām palmām un starp aracejām, lieli lakstaugi, liānas vai palmveida koki ar zemu stumbru un lapu vainagu, 1 dzimta, ciklantacejas, 44 sugas tropu Amerikā.
- tilandsija Viendīgļlapju klases bromēliju dzimtas ģints ("Tillandsia"), daudzgadīgi tropu un subtropu lakstaugi, pārsvarā epifīti, kas aug uz citiem augiem, gk. Amerikā, Latvijā dažas sugas audzē augumājās un istabās.
- amarillis viendīgļlapju klases dzimta ("Amaryllidaceae"), kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes, 65 ģintis, 860 sugu; Latvijā savvaļā neaug, kā krāšņumaugus dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas, krīnijas.
- mazlēpe Viendīgļlapju klases lakstaugu dzimta ("Hydrocharitaceae"), 16 ģintis, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
- kanna Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Cannaceae"), ilggadīgs lakstaugs ar asimetriskiem, parasti spilgtiem, dažādas krāsas ziediem, audzē kā krāšņumaugu (arī telpās).
- ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu.
- celogīnes Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Coelogyne"), daudzgadīgi lakstaugi, audzē arī kā dekoratīvus telpaugus, ziedi balti.
- acidantēra Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Acidanthera"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu, atgādina gladiolu, dzimtene Etiopija.
- krokosmija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu; montbrēcija.
- lapeirūzija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Lapeirousia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu.
- sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- strelīcija viendīgļlapju klases, banānu dzimtas apakšdzimta ("Strelitziaceae"), lakstaugi ar ādainām lapām divās rindās un nekārtniem ziediem laivveida seglapas žāklē, auglis - pogaļa, aug tropos, gk. Dienvidāfrikā un Dienvidamerikā; 3 ģintis, 7 sugas; audzē arī kā krāšņumaugus.
- fluviales Viendīgļlapju ūdens un purva augu rinda.
- pandanales Viendīgļlapju ziedaugu rinda ar kāta galā vālītes veida ziedkopās sakopotiem ziediem, kam nenoteikts putekšlapu un augļlapu skaits, pa daļai lakstaugi purvainās vietās un ūdeņos, pa daļai koki un krūmi (tropos).
- tīteņgriķis Viengadīga nezāle ar apakšā zarotiem, tītenīgiem stublājiem, vijoties ap kultūraugu stublājiem, tos apēno un veicina veldri.
- melnsēklīte Viengadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar dalītām lapām un gaišziliem ziediem; audzē kā krāšņumaugu.
- spilants Viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs "Spilanthes alevacea L.", saukts arī "Paragvajas krese", pa daļai lieto kā garšaugu, vairāk ārstniecībā, sēj lecektīs agri pavasarī, vēlāk izstāda.
- melone Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucumis melo") ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem, parasti ovāliem, augļiem.
- kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucurbita pepo var. giraumontia") ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā.
- arbūzs Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar sulīgiem augļiem ("Citrullus edulis", arī "Citrullus lanatus" un "Citrullus vulgaris").
- gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ("Cucumis Sativus") ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem.
- asteroksiloni Vieni no pirmajiem psilofītu klases sauszemes augiem; izmiruši devonā, līdz 1 m gari, \~1 cm resni dihotomiski zaroti stumbri ar dažus mm gariem izaugumiem, kas veica lapu funkcijas; stumbra vidū zvaigžņveida koksne.
- Augu aizsardzības centrs vienīgā specializētā augu aizsardzības pētniecības iestāde Baltijā, dibināta 1913. g. kā Baltijas kultūraugu kaitēkļu stacija, 1914.-1918. g. Baltijas bioentomoloģiskā stacija, 1918.-1923. g. Bioentomoloģiskā stacija, 1923.-1930. g. Augu aizsardzības institūts, 1930.-1948. g. Latvijas Augu aizsardzības institūts, 1948.-1964. g. Baltijas augu aizsardzības stacija, 1964.-1991. g. Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle, tagadējais nosaukums kopš 1991. g.
- medību tornis vienkārša vai sarežģītāka (ar slēgtu kabīni) celtne, kuras augstums ir atkarīgs no reljefa, apauguma un citiem faktoriem, kas iespaido dzīvnieku novērošanas redzamību.
- pamatpiegrieztne Vienkārša, pēc auguma mēriem konstruēta piegrieztne, no kuras var modelējot izveidot sarežģītākas piegrieztnes.
- Galēna preparāti vienkārši ārstniecības līdzekļi, kas sastāv no augu vai kustoņu vielām.
- procentu aprēķins vienkāršos procentus no kapitāla K laikā t ar procentu likmi p aprēķina pēc formulas (K-t-p):100; aprēķinot saliktos procentus (procentus no procentiem), uzkrāto procentu summa tiek pieskaitīta sākotnējam kapitālam, un procenti tiek rēķināti no pieaugušā kapitāla.
- legumelīns Vienkāršs albumīns pākšaugu sēklās.
- lapa viens no augstāko augu pamatorgāniem – dažādas formas un lieluma (parasti zaļa) plātne, kurā norisinās fotosintēze un citi auga dzīvībai svarīgi procesi
- sterigma Viens no bazīdiju vai konīdijnesēju izaugumiem, uz kuriem attīstās sporas.
- neirofibrilla Viens no citoplazmas pavedieniem nerva šūnā un tās izaugumos.
- neirapofīze Viens no diviem izaugumiem, kas savienojoties izveido skriemeļa loku jeb muguras smadzeņu atveres dorsālo sienu.
- talāms Viens no diviem redzes pauguriem starpsmadzenēs.
- līdzaudzis Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas auguši kopā, vienlaikus.
- Faulera aizspārns viens no izbīdāmo spraugu aizspārņa veidiem, kam ir raksturīgs plānāks aizspārņa profils un ir iespējama lielāka izbīdīšana pa hordu.
- nindžitss Viens no japāņu cīņas veidiem; cīkstoņa tērps nosedz visu ķermeni, atstājot spraugu acīm.
- dendriceptors Viens no jutīgiem punktiem dendrīta zaraino izaugumu galos, kas uztver stimulus no citu neironu efektoriem.
- Ievas ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 164,4 m vjl., platība - 9 ha, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 12,5 m.
- Dzērves ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 166,6 m vjl., platība — 8,9 ha, vidējais dziļums — 5,65 m, lielākais dziļums — 20 m.
- Pilskalna ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 166,8 m vjl., platība - 15 ha, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17 m; Druskas ezers.
- Mellītis Viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 167,7 m vjl., platība - 5 ha, vidējais dziļums - 6,1 m, lielākais dziļums - 21 m.
- Raipala ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,4 m vjl., platība - 36,1 ha, vidējais dziļums - 11,9 m, lielākais dziļums - 35 m; Raipalu ezers; Raipaļu ezers; Raipuļu ezers.
- Lielais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,8 m vjl., platība 10 ha, vidējais dziļums 9,1 m, lielākais dziļums 30 m; Baltais ezers; Lielais Baltiņa ezers; Lielais Baltiņu ezers; Lielbaltiņa ezers.
- Mazais ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2 ha, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 4,5 m.
- Mazais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība 3,2 ha, vidējais dziļums 11,2 m, lielākais dziļums 32 m (viens no dziļākajiem ezeriem Latvijā); Mazais Baltiņa ezers.
- Māras kalns viens no Liedes kalniem Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kulta vieta Liedes labajā krastā, \~10-12 m augsts paugurs, izmantots līdz \~10 gs.
- Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaida viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidu, robežojas ar Piejūras ainavzemi un 5 Rietumkursas ainavapvidiem (Ēdoles pauguraine, Rietumkursas Pieventas nogāze, Rietumkursas vidienes pauguraine, Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaine, Bārtas āru apvidus).
- vākšana Viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem dabas produktu (savvaļas augu, augļu, sakņu, bišu medus, molusku, kukaiņu) izmantošanai pārtikai; pirmatnējā sabiedrībā parasti pastāvēja līdztekus medniecībai un zvejniecībai.
- pleirapofīze Viens no skriemeļa laterālajiem izaugumiem kā ribas homologs.
- teraspēle viens no spēļu terapijas veidiem, kas attīsta bērnā drošu piesaisti vecākiem (vai citiem nozīmīgajiem pieaugušajiem).
- literārā norma viens no valodas normas tipiem; tradicionāli izveidojušās, visai literārajai valodai kopīgas, apzināti izkoptas un noteiktā periodā par paraugu atzītas un rakstītos avotos (gramatikās, vārdnīcās) fiksētas valodas likumības.
- pieraušņi Viens no vienkāršākajiem augu pavairošanas veidiem, sakņu veidošana no jauniem dzinumiem.
- imitētājvingrinājums Viens no vispopulārākajiem vingrinājumu veidiem, lai apgūtu konkrētas darbības iemaņas vai iejustos cita cilvēka ādā, apzināti atdarinot ārēju paraugu.
- patogēnās sēnes vienšūnas un daudzšūnu organismi, kas ierosina mikozes - augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšslimības.
- miscela Vienveidīgs augu eļļas un šķīdinātāja (benzīna, dihloretāna u. c.) maisījums, starpprodukts augu eļļas ieguvē ar ekstrakcijas paņēmienu.
- audzētava Vieta (saimniecība, saimniecības daļa), kur (vairumā) audzē (dzīvniekus vai augus).
- zaļums Vieta brīvā dabā, kur daudz savvaļā augošu koku, zaļo augu.
- uzkalne Vieta kalna, paugura u. tml. augšdaļā; arī uzkalns.
- pakalne Vieta kalna, paugura u. tml. lejasdaļā vai tās tuvākajā apkārtnē; kalna, paugura u. tml. nogāze.
- piekalne Vieta pie reljefa veidojuma (parasti kalna, paugura) nogāzes vai (tā) nogāzes lejasdaļā.
- māmulītis Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli; avotiņš.
- avotiņš Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli.
- kāpustaite Vieta, kur ir auguši kāposti.
- šķiedru izliekums vietējs šķiedru izlocījums ap zariem, stumbra puniem un mizas ieauguma tuvumā; gadskārtu izliekums.
- Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš.
- nutācija Vijīga augu galotņu griešanās kustība.
- korķa vīksna vīksna ar spārnveida korķa izaugumiem uz zariem.
- vīksnājs Vīksnu audze; vīksnām apaugusi vieta.
- vējkaņepe Vilkpieņaugu ģints, divmāju augs bez piensulas, ar 9-12 putekšnīcām.
- būzains Vilnains (par augu kātiem).
- karbonizācija Vilnas vai pusvilnas apstrāde ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
- Karši stepe viļņots līdzenums Uzbekistānā, pazeminās (no 500 m līdz 200 m) rietumu virzienā — no Zeravšanas un Hisaras grēdas paugurainajiem atzariem līdz Sundukli smiltājiem.
- rēte Viļņveida izaugums uz koka mizas.
- strečings Vingrojumu sistēma, kuras pamatā ir auguma un locekļu stiepšana.
- līja Vīnkokaugu dzimtas ģints ("Leea").
- mežvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Parthenocissus"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs, 15 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma.
- kalceolārija Vīrceļu dzimtas ģints ("Calceolaria"), savvaļā sastopama Amerikā, Latvijā paretam audzē kā dekoratīvus augus siltumnīcās un istabā.
- sako Vīriešu svārki, kas sniedzas mazliet pāri jostas vietai, līdzeni pieguļ augumam un ir ar 2 pogu rindām.
- vīrelis Vīrietis (parasti neliela auguma).
- onkols Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; tēvocis (2).
- onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; tēvocis (2).
- tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- deradelfs Virs nabas saauguši dvīņi ar vienu galvu, četrām kājām un 3-4 rokām.
- augsne Virsējā zemes kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi), kurā iespējama augu augšana.
- zeme Virsējā zemes kārta, kurā iespējama augu augšana.
- piere Virsotne, stāvākā vieta (piemēram, kalnam, pauguram).
- buļvinieks Virszemes pagrabs sakņaugu glabāšanai.
- lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai.
- cedriens Viršiem aizaugusi vieta.
- vecūkšņa Viršiem apaugusi vieta mežā; vieta ar vecu zāli.
- virsājs Viršiem apaugusi vieta.
- viršājs Viršiem apaugusi vieta.
- raibziedainība Vīrusu izraisīta augu slimība, kam raksturīgi raibi plankumi, parasti uz ziediem.
- febroniānisms Virziens 18. gs. baznīcas tiesību zinātnē, kas nosodīja pāvesta laicīgo varu, kaut arī atzina pāvestu par baznīcas galvu un baznīcas administrācijas pārraugu.
- bioarhitektūra Virziens 20. gs. arhitektūrā, kas izmanto augu un dzīvnieku valsts strukturālos un konstruktīvos principus.
- prerafaelisms Virziens angļu glezniecībā un literatūrā (19. gadsimta vidū), kura pārstāvji par paraugu izmantoja agrās renesanses mākslu (pirms Rafaela).
- klasicisms Virziens mākslā, mākslas metode un estētikas teorija, kas par normu un paraugu izvirza antīko mākslu (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam Eiropā un no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam Krievijā).
- sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
- kompresijas gredzens virzuļa augšējais g., kas noblīvē spraugu starp virzuli un cilindru, novēršot gāzu caurplūdi no degkameras uz karteri.
- radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu.
- sēklaugi Visaugstāk attīstīto augu nodalījums ("Spermatophyta"), kuru raksturīga pazīme ir sēklu veidošanās, \~301000 sugu.
- izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
- omnivors Visēdājs, kas pārtiek kā no augu, tā dzīvnieku valsts produktiem.
- reproduktīvais materiāls visi meža atjaunošanai izmantojamie kokaugu ģeneratīvās un veģetatīvās pavairošanas izejmateriāli: sēklas, sējeņi, stādi, dižstādi, spraudeņi, mietņi, stādeņi.
- karaliene Visizcilākā pārstāve (kādā, parasti augu, dzīvnieku, grupā).
- karalisks visizcilākais (kādā, parasti augu, dzīvnieku, grupā)
- karalis Visizcilākais pārstāvis (kādā, parasti augu, dzīvnieku, grupā).
- hipomikrosoma Vismazākais augums, kuru vēl var uzskatīt par normālu.
- impampa Vispār kāds savienojums, piem., kopā saauguši kartupeļi vai āboli.
- impampis Vispār kāds savienojums, piem., kopā saauguši kartupeļi vai āboli.
- monurons Vispārējas iedarbības herbicīds ar ko iznīcina nezāles platībās, kur neaudzē kultūraugus, sīpolu sējumos, kartupeļu stādījumos un augļu dārzos.
- esenciālā hipertensija vispārīgs apzīmējums klīniskam sindromam, kam raksturīgs paaugstināts diastoliskais spiediens, ko parasti pavada arī sistoliskā spiediena pieaugums.
- atbalsta centrs vispārīgs apzīmējums pakalpojumu sniegšanas vietai, kurā nodrošināti vairāki pakalpojumu veidi un tiek sniegts sociāls, emocionāls, informatīvs un praktisks atbalsts dažādām mērķa grupām (ģimenēm, bērniem, pieaugušajiem un senioriem).
- paugurainība Vispārināta īpašība --> paugurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paugurainums Vispārināta īpašība --> paugurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmsēnes Visprimitīvākās sēnes - mikroskopiski vienšūnas organismi, kas dzīvo mitrā vidē (piemēram, ūdenī uz aļģēm, mitrā zemē vai sauszemes augu šūnās) un kas vairojas ar zoosporām.
- daba Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts; apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības.
- tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
- transseksualitāte Visvairāk izteiktā dzimuma identitātes traucējuma izpausme pieaugušajiem, ilgstoša pastāvīga vēlēšanās atbrīvoties no savām primārajām un sekundārajām dzimumpazīmēm un iegūt cita dzimuma īpašības; īpaši raksturīga cilvēkiem, kas mēģina kļūt par pretējā dzimuma pārstāvjiem ar ģērbšanos, hormonterapiju vai ķirurģisku operāciju.
- Viestura dārzs visvecākais Rīgas publiskais parks, atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu, platība 7,6 ha, ierīkots 1721. g., mūsu dienās aug 15 vietējie un >55 introducēto kokaugu taksoni; Forburgas dārzs; Pētersalas dārzs; Pirmais Ķeizardārzs; Ķeizardārzs; Pilsētas dārzs; Dziesmu svētku parks.
- tigmotropisms vīteņaugu (piemēram, parastā apiņa) izliekšanās, reaģējot uz pieskares vai berzes kairinājumu.
- vītolājs Vītoliem apaugusi vieta; vītolu audze.
- pūpola Vītolu dzimtas augu spurdze; arī pūpolu zars.
- verba Vītolu dzimtas augu spurdze; arī pūpolu zars.
- meža vizbulis vizbuļu suga ("Anemone sylvestris"), Latvijā aizsargājama, audzē arī kā krāšņumaugu.
- Sentlūsija Vulkāniskas izcelsmes sala Mazajās Antiļu salās, garums - 43 km, platums - 22 km, paugurains reljefs, augstums - līdz 950 m.
- zāle Zālaugu kopums; šādu augu kopuma izveidota zemsedze; arī zālājs, maurs 1(1).
- poacīti zālaugu pārakmeņojumi, arī pārakmeņojušos augu nospiedumi.
- herba Zāle 2, laksti; augu virszemes daļas apzīmējums farmacijā.
- sūreņaugi Zālējāda bezziedlapju divdīglapju augu dzimta, ziedi sakopoti vārpās, rožsārti, lapas pamīšus, gariem kātiem.
- svinaugi Zālējāda kopziedlapju divdīglapju augu dzimta, šaurām apakšrozetes lapām, rožsārtiem vai purpursarkaniem ziediem, sausām vīkallapām; plumbaginaceae.
- vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- gludenā čūska zalkšu dzimtas suga ("Coronella austriaca"), neindīga brūngana čūska ar gludām zvīņām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama; oldzīvdzemdētāja — mazuļi izšķiļas olu dēšanas brīdī; tie (parasti 4—8) piedzimst augusta 2. pusē.
- eiastra Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Euastrum"), samērā īsas, parasti plakanas dažādas formas un lieluma viešūnas aļģes ar dziļu iežmaugu vidusdaļā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas.
- pleirotēnija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Pleurotaenium"), cilindriskas vienšūnas zaļaļģes ar iežmaugu vidū; \~400 sugu, Latvijā 9 sugas.
- staurastras Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Staurastrum"), dažādas formas vienšūnas aļģes, parasti ar dziļu iežmaugu vidū, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 32 sugas, kas mīt saldūdeņos, biežāk purvu ūdeņos.
- starastras Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints, dažādas formas vienšūnas aļģes, parasti ar dziļu iežmaugu vidū, kas šūnu dala 2 simetriskās daļās (pusšūnās), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 32 sugas, kas mīt saldūdeņos, biežāk purvu ūdeņos.
- hloroplasti Zaļi augu šūnu organoīdi - veidojumi, kuros norit fotosintēzes reakcijas.
- sedatīvie līdzekļi zāļlīdzekļi (bromīdi un augu preparāti), kas ir mazāk aktīvi nekā trankvilizatori un neiroleptiskie līdzekļi.
- gurgta Zaļo augu pārklājums uz stāvoša ūdens.
- asimilētājaudi Zaļo augu pastāvīgie audi, kuros notiek organisko vielu veidošanās no neorganiskām vielām (fotosintēze).
- čīsla Zaraina vieta vai saaugums malkas pagalē, kas traucē to saskaldīt.
- šuslas Zaraini izaugumi uz koka.
- zumburs Zarains koks; izaugums, pumpa uz koka.
- žebers Zarains miets, uz kā žāvēt graudaugus.
- kumburains Zarains, bumbuļains, pilns ar izaugumiem.
- morķaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra; morčaks.
- morčaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra.
- mieturis zari, kas izauguši no viena gada galotnes sānu pumpuriem (priedei, eglei).
- enterolīze Zarnu atbrīvošana no saaugumiem.
- sinehtenterotomija Zarnu saaugumu pārdalīšana.
- knulle Zars, izaugums kokā.
- izkritušais zars zars, kam nav saauguma ar apkārtējo koksni un kas turas tajā neblīvi; pie izkritušajiem zariem pieskaita arī izkritušo zaru caurumu.
- nesaaudzis zars zars, kura gadskārta nav saaugusi ar apkārtējo koksni vai ir saaugusi ar to mazāk par 1/4 no zara šķēluma perimetra.
- saaudzis zars zars, kura gadskārta saaugusi ar apkārtējo koksni ne mazāk par 3/4 no zara šķēluma perimetra.
- daļēji saaudzis zars zars, kura gadskārta saaugusi ar apkārtējo koksni no 1/4 līdz 3/4 no zara šķēluma perimetra.
- Zebrus–Īles paugurgrēda Zebrus-Īles paugurgrēda - atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, stiepjas 6 km garumā no Zebrus ezera austrumu krasta līdz Sesavas ezeram, platums - 0,1-1,2 km, veido 3 atsevišķi, gandrīz paralēli vaļņi, absolūtais augstums - 148 m vjl., relatīvais augstums sasniedz 53 m.
- luksts Zema, mitra (parasti ar zāli, krūmiem apaugusi) vieta; vieta, kas palu laikā applūst.
- ielāns Zema, purvaina, kokiem apaugusi vieta.
- skrofulodermija Zemādas audu tuberkuloze, ar to slimo visbiežāk bērni, bet dažreiz arī pieauguši.
- apara Zemāka, nearta, ar zāli apaugusi vieta tīruma vai pļavas vidū.
- epitēlijmuskuļšūnas Zemākiem zarndobumaiņiem tipiskas šūnas ektodermā un endodermā, kuru ķermeņi veido epitēliju, bet pamatnes izaugumi ir kontraktili - tie pilda muskulatūras funkciju.
- lesonijas Zemāko aļģu augu brūnaļģu nodalījuma lamināriju rindas dzimta ("Lesoniaceae"), lielas aļģes ar ļoti dažādu laponi, gk. dienvidu jūrās.
- heterogenerāti Zemāko augu brūnaļģu nodalījuma klase ("Heterogeneratophyceae"), aug jūrās uz akmeņiem un epifītiski uz citām aļģēm, iedala 7 rindās, Latvijā konstatētas 2 rindas, 6 ģintis, 7 sugas.
- epitemija Zemāko augu kramaļģu nodalījuma dzimta ("Epithemiaceae"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- einotija Zemāko augu kramaļģu nodalījuma dzimta ("Eunotiaceae"), Latvijā konstatēts 15 sugu.
- lecideja Zemāko augu ķērpju nodalījuma asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lecideaceae"), ķērpjiem ir vienveidīgs, sīks, zvīņveidīgs, vesels vai šūnveidīgi saplaisājis, dažreiz graudains krevju lapotnis, 20 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 47 sugas.
- mieturaļģes Zemāko augu nodalījums ("Charophyta") - makroskopiskas aļģes, kas izskatā līdzīgas kosām, aug ūdenstilpēs; ar nepatīkamu smaku; 6 ģintis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
- zaļaļģes zemāko augu nodalījums ("Chlorophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā, \~360 ģinšu, 8000 sugu, Latvijā konstatēts >1380 sugu.
- zeltainās aļģes zemāko augu nodalījums ("Chrysophyta"), kustīgas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu (pavedienveida, plātņveida) aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu, \~1200 sugu, Latvijā konstatēta 71 suga
- zilaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cyanophyta"), pēc cita sistemātiskā iedalījuma ir baktēriju valsts ciānbaktēriju klase ("Cyanobacteria syn. Oxyphotobacteria"), vienšūnas, koloniju vai pavedienveida daudzšūnu organismi, vissenākie organismi uz Zemes, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 390 sugu.
- kriptofītaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cryptophyta"), mikroskopiskas, kustīgas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- eiglēnaļģe Zemāko augu nodalījums ("Euglenophyta"), iegarenas vai apaļas kustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes; 6 dzimtas, 60 ģinšu, \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 189 sugas.
- ķērpis Zemāko augu nodalījums ("Lichenes"); tajā apvienoti organismi, kuriem ir divas sastāvdaļas - sēnes un aļģes, \~20000 sugu, Latvijā >460 sugu; iedala krevju (aug uz akmeņiem, zemes, kokiem), lapu (aug uz klintīm, koku stumbriem un zemes), krūmu ķērpjos (aug mežos un purvos).
- brūnaļģes Zemāko augu nodalījums ("Phaeophyta"), aļģu grupa (brūnā krāsā), kuras sastopamas galvenokārt jūrās.
- pirofīti Zemāko augu nodalījums ("Pyrrophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas koloniju, retumis pavedienveida, aļģes, kuru šūnas ir kailas vai ietvertas divdaļīgās bruņās; pirofītaļģes.
- sārtaļģe Zemāko augu nodalījums ("Rhodophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida, krūmveida, plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā, zilganā krāsā, 2 klases, \~3800 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga, no tām saldūdeņos - 27 sugas.
- dzeltenzaļās aļģes zemāko augu nodalījums ("Xanthophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas, koloniju, daudzšūnu un sifonveida aļģes dzeltenzaļā, retāk zilā vai zilganā krāsā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 51 suga.
- bangiaceae Zemāko augu sārtaļģu nodalījuma bangiju klases dzimta.
- bangia Zemāko augu sārtaļģu nodalījuma bangiju klases ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids - divu morfoloģiski vienādu, bet fizioloģiski un bioķīmiski atšķirīgu gametu (dzimumšūnu) saplūšana.
- aerotaksis Zemāko, pie vietas nesaistīto augu (piem., baktēriju) spēja ieņemt kustoties noteiktu stāvokli, atbildot uz skābekļa kairinājumu.
- zemenājs Zemenēm apaugusi vieta.
- seklaršana Zemes aramkārtas virsējās daļas uzaršana (līdz 15 cm dziļumam), ar ko iestrādā kūtsmēslus vai rudenī apar bijušos sakņaugu laukus, kā arī izmanto dažos citos gadījumos.
- biodaudzveidība Zemes dzīvnieku, augu un mikrobu sugu dažādības pakāpe; ģenētiskā dažādība atsevišķu sugu ietvaros; šo sugu veidoto ekosistēmu dažādība.
- dārzs Zemes gabals, kur audzē kultūraugus (augļu kokus, krūmus, ziedus, dārzeņus).
- lauks zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu vai vairāku augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
- augstiene Zemes virsas daļa, kas paugurainā līdzenumā paceļas attiecībā pret apkārtējo teritoriju augstāk par 200 metriem (Latvijā – par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
- organogēnais reljefs Zemes virsas nelīdzenumi un plakanu līdzenumu apvidi, kas izveidojušies augu un dzīvnieku darbības rezultātā vai uzkrājoties to atliekām.
- aizsargtrose Zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- Namejs Zemgaļu vadonis 13. gs., dažos avotos dēvēts arī par Zemgales karali; 1279. g. viņa vadībā zemgaļi atguva Livonijas ordeņa ieņemto Tērveti, bet 1281. g. augustā bija spiesti pārspēka priekšā pamest Zemgali un devās uz Lietuvu.
- Polockas zemiene zemiene Daugavas augšteces un tās pieteku baseinā, Baltkrievijas ziemeļos, augstums — 140-160 m, viļņots līdzenums, morēnu pauguri, grēdas, kāpas, upju ielejās — gravas.
- Piekarību zemiene zemiene Kolumbijā, Magdalenas, Kaukas un Sinu lejtecē, daudz atteku un ezeru, purvi, vietām pauguraini Andu atzari (augstums - līdz 800 m vjl.).
- Pečoras zemiene zemiene Pečoras upes baseinā, Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, pārpurvojušies fluvioglaciāli un limnoglaciāli smilšu un mālu līdzenumi, morēnu un smilšu-grants pauguri un grēdas, daudz ezeru, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē jūras terases.
- aitu nodevas zemnieku nodevu veids, Latvijā pastāvēja no viduslaikiem līdz 19. gs. - bija jānodod aitas pagastam dzīru rīkošanai un muižai jēru desmitā tiesa (1/10 daļa aitu ganāmpulka pieauguma)
- dubļu vulkāns zems paugurs ar piltuvveida krāteri virsotnē, pa kuru periodiski izverd dubļu masas un gāzes, kas bieži ir sajauktas ar ūdeni un naftu.
- bemberis Zems, kropls koks ar mezglainiem zariem, vai izaugums koka stumbrā.
- luzula Zemzālītes - viendīgļlapju augu ģints doņu dzimtā.
- ortodentīns Zīdītāju dentīns, kurā ir odontoblastu izaugumi, nevis pašas šūnas.
- bandikuts Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Peramelidae"), nelieli somaiņu kārtas dzīvnieki ar garu purnu, aktīvi naktī, entomofāgi, retumis ēd arī citus dzīvniekus un augus, izplatīti Austrālijā.
- žņaudzējkoks Zīdkokaugu dzimtas fikusu ģints suga, liānas, kas ar saviem stumbriem tik blīvi apvij nesējkoku, ka tas iet bojā.
- baltais zīdkoks zīdkoku suga ("Morus alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma.
- hipantijs Zieda apakšējās daļas paplašinājums, kas sastāv no saaugušiem apziedņa un putekšņlapu pamatnēm.
- rīklīte zieda robeždaļa starp apmali un stobriņu saaugušā vainagā.
- kopvainaglapji Ziedaugi ar koplapainu zieda vainagu, ko veido stobriņā saaugušas vainaglapas.
- embrijs Ziedaugu dīglis, kas ieslēgts sēklā.
- akuba Ziedaugu ģints, kas aug Āzijas dienvidaustrumos, Latvijā kā istabas puķe ar raibām lapām pazīstama to suga "Acuba marmorala".
- grizelīnija Ziedaugu kārtas ģints ("Griselinia"), mūžzaļi, dekoratīvi augi ar apaļām, ādainām, gaiši zaļām lapām, kas iztur dažus grādus sala, var stādīt neapkurināmā siltumnīcā vai arī audzēt traukā.
- viendīgļlapji ziedaugu klase (_Monocotyledoneae, Liliatae_), kurā ietilpst augi, kuru dīgļiem ir viena dīgļlapa, kas bieži ir pārveidota par sūcējorgānu barības vielu uzņemšanai no endosperma; \~70 dzimtu, \~100000 sugu, Latvijā konstatētas 22 dzimtas, 394 sugas; liliāti.
- auglenīca ziedaugu vairošanās orgāns, kas izveidojas zieda vidū, saaugot vienai vai vairākām augļlapām.
- eksīna Ziedaugu ziedputekšņu ārējais apvalks.
- perigīni Ziedi, kam sēklotne ietverta zieda asī kā kausā, bet nav ar to saaugusi (piem., ķiršiem).
- vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi; graudaugu (labības) ziedkopa.
- tauriņzieds Zieds ar piecām brīvām, nevienādām ziedlapām (buras jeb karogs, divi irkļi un divu kopā saaugušu ziedlapu laiviņa, kā zirnim).
- stobrzieds Zieds ar stobriņā saaugušu vainagu (piemēram, asteru, lūpziežu dzimtas augiem).
- pilnzieds Ziedu pilnīgs plaukums (augam, augu kopumam).
- floristika Ziedu un augu kārtošanas teorija un prakse.
- buķets Ziedu, augu buķete.
- kandelila Ziemeļamerikas dienvidu daļā, gk. Meksikā, augošs krūms, no kura iegūst augu vasku.
- Jeņisejas-Hatangas Ziemeļsibīrijas zemienes rietumu daļa starp Jeņiseju rietumos un Hatangas ieteku austrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, paugurains reljefs ar lēzenām grēdām (augstums - 200-300 m), pazeminājumos - purvi.
- suseklītis Zilā zīdene - viengadīga un divgadīga, 30-75 cm gara, bieži sastopama starp labību, sevišķi rudziem, zied no jūnija līdz augustam (medus augs), ziliem, retāk violetiem vai baltiem ziediem.
- zilganais vīteņsausserdis zilais sausserdis ("Lonicera caerulea"), līdz 4-5 m augsts krūms, lapas lielas, pelēkzaļas, ziedi dzeltenīgi, zied jūnijā-augustā.
- kalotriha Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Calotrix"), pavedieni nezaroti vai zaroti, asimetriski, \~45 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu, kas mīt gk stāvošos ūdeņos, kur veido apaugumus uz zemūdens priekšmetiem un arī uz mitrām klintīm.
- šizotrihas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Schizotrix"), pavedieni neīsti zaroti, cieši savijušies, veido ādainas, garozveidīgas vai spilvenveidīgas kopas, \~80 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu, kas ne visai bieži sastopamas uz augsnes, klintīm, upju krastos, arī apaugumos, tekošos ūdeņos.
- zilenājs Zilenēm apaugusi vieta.
- augurijs Zīlēšanas seanss senajā Romā, kurā pēc putnu dziesmām, lidojuma u. tml. tika tulkota dievu griba, īpaši izvēloties nākamā valdnieka amatā stāšanās (inaugurācijas) brīdi.
- fitohroms Zilganzaļš augu pigments, kas ir bioloģiskā pulksteņa sastāvdaļa, regulē sēklu dīgšanu utt.
- lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls).
- alpīnā zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium alpinum"), ko Latvijā audzē kā krāšnumaugu.
- milzu zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium giganteum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- augļkopība Zinātne par augļaugu kultivēšanu.
- fitoģenēze Zinātne par augu izcelšanos un attīstību.
- augu ģeogrāfija zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām; fitoģeogrāfija.
- fitopatoloģija Zinātne par augu slimībām, to profilakses un apkarošanas metodēm.
- elektrobioloģija Zinātne par augu un dzīvnieku organismu elektriskām norisēm.
- palaiobioloģija Zinātne par izmirušo dzīvnieku un augu formu un uzbūvi, to savstarpējo radniecisko sakarību un atkarību no apkārtnes; paleobioloģija.
- agroķīmija Zinātne par ķīmijas izmantošanu lauksaimniecībā; pēta ķīmiskos un bioķīmiskos procesus augsnē un augos, augu barības vielu apriti, mēslojuma ietekmi uz augsni un augiem.
- agrikultūrķīmija Zinātne par ķīniskām parādībām lauksaimniecībā kultivējamo augu mājkustoņu dzīvē.
- augkopība Zinātne par lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu.
- bioģeogrāfija Zinātne, kas pētī augu un dzīvnieku izplatību un sadalījumu atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
- citoloģija Zinātne, kas pētī augu vai dzīvnieku šūnu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
- mežzinības Zinātne, kas pētī meža dabu (piemēram, meža veidotājus augus, meža vides apstākļus).
- horoloģija Zinātnes nozare, kas pētī augu un dzīvnieku ģeogrāfisko izplatību.
- paleopatoloģija Zinātnes nozare, kas pētī seno cilvēku, dzīvnieku un augu slimības.
- botāniskais dārzs zinātniska un izglītojoša iestāde, kurā atrodas plašas augu kolekcijas no dažādām zemeslodes ģeogrāfiskajām vietām, kā arī vāc augus pēc noteiktas sistēmas, audzē, pētī tos un veido ekspozīcijas.
- muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
- legalizēt Zinātniski fiksēt (piemēram, augu sugas) esamību kādā novadā.
- sarkanā grāmata zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošas un apdraudētas augu un dzīvnieku sugas un pasugas, doti dati par to bioloģiju un izplatību, norādīti faktori, kas samazina šo augu un dzīvnieku skaitu.
- Sarkanā grāmata zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās augu, dzīvnieku, sēņu, ķērpju sugas un pasugas, sniegti dati par to bioloģisko izplatību, minēti galvenie faktori, kuru dēļ sugu skaits krasi samazinās.
- diagnoze zinātnisks kādai augu vai dzīvnieku sistemātikas grupai (dzimtai u. c.) raksturīgo pamatpazīmju apraksts.
- ģenealoģija Ziņu kopums par (dzīvnieku vai augu) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
- raduraksti Ziņu kopums par (dzīvnieku vai augu) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
- pilnnadzis Zirga nags, kura mīkstā, iekšējā daļa ir izaugusi pārāk liela.
- uzkaulis Zirgu slimība, hronisks lecamās locītavas iekaisums, kā rezultātā rodas kaulu uzaugumi.
- lipatkas Zirgu slimība, kam ir raksturīgi kreveļaini izaugumi ap nagiem.
- dižzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Pisauridae"), lieli (garums 11-22 mm), drukni tumšas krāsas zirnekļi ar garām kājām, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas, dzīvo mitrās, krūmiem aizaugušās pļavās, purvos, ūdeņu tuvumā.
- tanis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), galvkrūtis saaugušas kopā ar vēderu, ķermeņa garums - 1-22 mm, 8 kājas, kas 3-5 reizes, dažreiz pat 40 reižu garākas par ķermeni, \~3000 sugu; māņzirnekļi.
- jūrasgrundulis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Gobiidae"), neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijā Baltijas jūras piekrastē konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
- odontosteofīts Zoba kaulains izaugums.
- zāģenes Zobenāju dzimtas augu ģints, ar nekārtniem, gandrīz divlūpainiem, sarkaniem ziediem viensānu ķekaros.
- dentelācija Zobveida izaugumu rašanās.
- gahambari Zoroastrismā sešas svētas dienas, kuru obligātu svinēšanu noteic Zaratustra: pavasara vidus, vasaras vidus, graudaugu novākšanas svētki, lopu atgriešanās no ganībām, ziemas vidus un labo garu pacienāšanas diena.
- gaura Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas ģints ("Mergus"), liela vai vidēja auguma nirējputns ar garu, tievu knābi; 7 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas.
- dižā zvaigznīte zvaigznīšu suga ("Astrantia maxima"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- agāma Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Agamidae"), rāpulis ar akrodontiem (pie žokļa augšējās malas pieaugušiem) zobiem, 35 ģintis, >300 sugu.
- iguāna Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Iguanidae"), 50 ģinšu, \~700 sugu, 0,1-2 m garas ķirzakas, kurām zobi pieauguši pie žokļa ārmalas, pārtiek no bezmugurkaulniekiem un sīkiem mugurkaulniekiem, retāk no augiem, dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropos, Polinēzijā, Madagaskarā; leguāna.
- zvīņojums Zvīņu (2) kopums (augu orgāniem, to daļām).
- Zaugupe Žaugupe, Pērkonu ezera pieteka.
- kurkuma Žāvēta un pulverī saberzta šī augu sakne, kas satur dzeltenu krāsvielu, ko lieto pārtikas produktu un audumu krāsošanai.
- saleps Žāvēti dzegužpuķu un dažu citu orhideju dzimtas augu bumbuļi, kas satur gļotainu vielu un stērķeli; lieto medicīnā un zīda audumu apstrādē.
- fosfonekroze Žokļa alveolara izauguma nekroze, konstatēta tiem, kas strādā ar fosforu.
- dabiskā pernica žūstošu augu eļļu maisījums ar sikatīvu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa augu.