kūlenīca
kūlenīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kūlenīca | kūlenīcas |
| Ģen. | kūlenīcas | kūlenīcu |
| Dat. | kūlenīcai | kūlenīcām |
| Akuz. | kūlenīcu | kūlenīcas |
| Lok. | kūlenīcā | kūlenīcās |
Kūlnīca – ar kūlu apaugusi pļava.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vispārīgs, kvalitatīvs pļavas zāles raksturojums ir vārdos ciesa ‘pļava, kurā cieta zāle’, lapaine, l a p e ¶nājs, lapene ‘pļava, kurā aug lapu ( lapaina) zāle’ un cirpa, cirpis, cirpene, kūla, kūlainis, kūlājs, kūlava, kūlenīca, kūlnica ‘pļava, kurā ir kūla – veca, nepļauta zāle’.