mellenājs
mellenājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mellenājs | mellenāji |
| Ģen. | mellenāja | mellenāju |
| Dat. | mellenājam | mellenājiem |
| Akuz. | mellenāju | mellenājus |
| Lok. | mellenājā | mellenājos |
1.Mellenes ("Vaccinium myrtillus"), melleņu cers; arī melleņu audze.
2.Mellenēm apaugusi vieta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienmēr mazliet badā ganījāmies pa mellenājiem zilām mutēm un sāpošiem vēderiem.
- Jā - arī šoruden starp bagātīgi saaugušajiem mellenājiem viņi te lasījuši baravikas.
- Tās pašas taciņas, sūnas un mellenāji, kuri esot tik ilgmūžīgi.
- Ziemā pundurtrusis priecāsies par iespēju uzgrauzt mellenājus un skujkoku zariņus.
- Mellenāji kalpo arī kā vieta, kur paslēpties briesmu brīžos.