kārklājs
kārklājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kārklājs | kārklāji |
| Ģen. | kārklāja | kārklāju |
| Dat. | kārklājam | kārklājiem |
| Akuz. | kārklāju | kārklājus |
| Lok. | kārklājā | kārklājos |
Kārklu audze; kārkliem apaugusi vieta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Olaines pagasts " Kārklāji"
- Pāri kārklājiem tumsa kā tinte lēnītēm piesūcināja sniega klajumus.
- “Kārklāji 1”
- Līdz malām ar Belostokas tirgū piepirktajiem labumiem piekrautais 426 modeļa universālis ir laimīgi pārlidojis pāri grāvim un līgani piezemējies uz labās puses sāniem kupli sazēlušā kārklājā.
- Pa dienu viņi galvenokārt sagūlušies mežu biezoknī, ar krūmiem aizaugušās iedobēs vai upes malas kārklājos, sen pamestās un pussabrukušās pirtiņās vai viensētās, tikai visspiestākās vajadzības dzīti — izbadējušies vai saslimuši — viņi līda laukā gaismā, toties naktī pārvērtās par novada valdniekiem, naktī viņi soļoja pa ceļa vidu un gāja tur, kur tikai gribēja, un darīja, ko tikai gribēja.