Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaņa.
Atrasts vārdos (51):
- kaņa:1
- skaņa:1
- kaņape:1
- kaņaps:1
- atkaņa:1
- dūkaņa:2
- dūkaņa:1
- Kakaņa:1
- kaņapes:1
- atskaņa:1
- ieskaņa:1
- izskaņa:1
- noskaņa:1
- sarkaņa:1
- saskaņa:1
- uzskaņa:1
- kaņapējs:1
- kaņavāle:1
- kopskaņa:1
- labskaņa:1
- pārskaņa:1
- patskaņa:1
- pēcskaņa:1
- pieskaņa:1
- tīrskaņa:1
- paskaņas:1
- žēlkaņas:1
- daiļskaņa:1
- jaukskaņa:1
- līdzskaņa:1
- nesaskaņa:1
- pilnskaņa:1
- vienskaņa:1
- virsskaņa:1
- hiperskaņa:1
- ievadskaņa:1
- infraskaņa:1
- kopnoskaņa:1
- palīgskaņa:1
- pamatskaņa:1
- pedāļskaņa:1
- starpskaņa:1
- ultraskaņa:1
- pārgājskaņa:1
- stereoskaņa:1
- sudrabskaņa:1
- pamatnoskaņa:1
- labiālskaņas:1
- Skaņaiskalns:1
- komentārskaņas:1
- ultraskaņapstrāde:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1999):
- son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids
- patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
- ģerdzinēt Aizrīšanās, radot zināmas skaņas
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa
- pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa
- akorda prīma akorda apakšējā skaņa; pamatskaņa (1)
- prīma akorda pamatskaņas
- ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama
- viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu
- radiometrs Akustikā - skaņas intensitātes mērīšanas ierīce
- vispārējā akustika akustikas nozare, kas pēta skaņas rašanos, izplatīšanos un mērīšanu
- arhitektūras akustika akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos
- sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas
- skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- aizblunkšķēties Alus rūgšanas laikā izdot zināmas skaņas
- amforilokvija Amforiska balss pieskaņa
- amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām
- krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā
- konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas
- sonometrs aparāts ar ko mērī skaņas parādību lielumus
- hidrofons aparāts auskultācijai, kurā perkusijas skaņa piekļūst ausij caur ūdens stabu
- fonometrs aparāts skaņas stipruma mērīšanai
- diafons aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā)
- trokšņmērs aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs
- videomagnetofons aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās
- stetofons Aparāts, ar ko iespējams pārraidīt auskultējamās skaņas vairākiem klausītājiem
- stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā
- teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti
- ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem
- filmofonogrāfs Aparāts, kas ieraksta skaņas kinolentē
- ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās
- videoaparatūra aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai
- videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai
- Frenela zonas apg., kādos tiek sadalīta gaismas vai skaņas viļņu frontes virsma, lai aprēķinātu gaismas (skaņas) difrakcijas ainu
- kāsītis Apgrieztais jumtiņš - diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta
- bracata apraksta lēkāšanas skaņas
- šnirķu šnerķu apraksta zobenu šķindoņas skaņas
- coperto Apsegts, aizklāts; ar surdīni apslāpēta skaņa
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso
- skaņas ilgums ar aparātu nosakāmais skaņas garums bez funkcionālās nozīmes
- sist ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni
- dzirdēt ar ausi uztvert (skaņas)
- dziedāt ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju
- bes ar dubultbemolu – par veselu toni – pazemināta skaņa "h (si)"
- sadzirdēt ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu)
- saklausīt ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt
- uzsvērta runas vienība ar intensitāti (retāk - pamattoņa frekvenci, ilgumu) izcelta valodas vienība (skaņa, zilbe, vārds)
- nomākt ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē
- melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju
- izrotājums ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms
- klabināt ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi)
- sarīkot ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas)
- trokšņot ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus
- izsist ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas); tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu
- surdinēt ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru
- gongs ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls
- vienstīgas ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai)
- Secesijas stils arhitektūras stils, kas nodibinājās 19. gs. 90. gados, pa daļai kā protests pret agrāko vēsturisko stilu valdonību, pa daļai arī kā saskaņas meklējums starp moderno dzīvi un arhitektūras formu
- izturējums Artikulācijā - skaņas izrunas vidējā, galvenā daļa, kurā runas orgāni ir konkrētās skaņas izrunai raksturīgajā stāvoklī
- kinēma Artikulācijas atšķirības pazīme, viena runas orgāna darbība, izrunājot fonēmu; piem., skaņa "p" sastāv no vienas labiālas kinēmas, "b" - no divām kinēmām (labiālas un guturālas), "m" - no trim kinēmām (labiālas, guturālas un nazālas)
- salūtlādiņš Artilērijas lādiņš šāviena skaņas imitācijai mācību, manevru, salūtu laikā, kā arī skaņu signāliem
- klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija
- disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu
- atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa
- uzčivināt Atdarinot putnu balss skaņas, uzsaukt "čiv!" (piemēram, aicinot putnus)
- skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās)
- slumpata Atkārtojumā apraksta nevīžīga gājēja soļu skaņas, kas iet velkot kājas
- slipad Atkārtojumā apraksta ritmiskas zirga soļu skaņas
- ļur Atkārtojumā apraksta skaņas, kas rodas šķidrumam plūstot, burbuļojot
- ļuru Atkārtojumā apraksta skaņas, kas rodas šķidrumam plūstot, burbuļojot
- tiri Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas
- tiru Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas
- stipata Atkārtojumā atdarina kliba cilvēka soļu skaņas
- cap Atkārtojumā lieto, lai apzīmētu gājēja soļu skaņas
- ruku Atkārtojumā raksturo ritmiskas skaņas, piemēram, zirgu soļus
- šviku Atkārtojumā raksturo soļu skaņas
- pluka Atkārtojumā raksturo, piemēram, plandoša karoga skaņas
- tapa Atkārtojumā vai savienojumā "tipu, tapu" lieto lai raksturotu ātru soļu skaņas
- džin Atkārtojumos atdarina zvārguļu skaņas
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas)
- ņerkšināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- ņerkšķināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- ņerkstināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- žvārkstināt atkārtoti radīt žvārkstošas skaņas
- aperto Atklāta skaņa; norādījums noņemt surdīni (pūšamajiem instrumentiem)
- abbassando Atlaižot, pazeminot, noklusinot (skaņas stiprumu)
- atmosfēras akustika atmosfēras fizikas un akustikas nozare, kurā pēta skaņas izplatīšanos un ģenerācijas īpatnības reālā atmosfērā un pēta atmosfēru ar akustikas metodēm
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress
- tērkt ātri un atkārtoti ar knābi kaļot koka stumbru, radīt noteiktas skaņas
- gādziens Atsevišķa gāgināšanas skaņa, ko rada zoss
- braukšķis Atsevišķa skaņa "braukš!", sitiena skaņa
- klaikš Atsevišķa skaņa, blīkšķis
- stikšķiens Atsevišķa skaņa, kas rodas stikšķinot
- čāpsts Atsevišķa skaņa, kas var rasties paverot muti
- balsvedība Atsevišķu balsu kustība, attīstība daudzbalsu skaņdarbā, kas balstās uz harmoniskas saskaņas noteiktiem principiem
- iepurkšēties Atskanēt čerkstošai, grabošai, šņācošai skaņai
- iepurkšķēties Atskanēt čerkstošai, grabošai, šņācošai skaņai
- iepurkstēties Atskanēt čerkstošai, grabošai, šņācošai skaņai
- nogurgt Atskanēt gurkstošai skaņai
- atgurkstēties Atskanēt gurkstošai skaņai (piemēram, govij atgremojot kumosu)
- atblākšķēt atskanēt klaudzošas skaņas atbalsij
- noļirkšķēt Atskanēt ķērkstošai, kaucošai skaņai
- kliemstēt Atskanēt neskaidrai skaņai no tālienes
- ielorkšķēties Atskanēt plunkšķim vai klunkšķim līdzīgai skaņai
- ieļorkstēties Atskanēt plunkšķim vai klunkšķim līdzīgai skaņai
- pulšķēt Atskanēt skaņai, kāda rodas kaut kam iekrītot ūdenī
- nodžergzdēt Atskanēt vājai, neskaidrai skaņai
- nodžergzdēties Atskanēt vājai, neskaidrai skaņai
- nepilnīga atskaņa atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi
- precīza atskaņa atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas
- kalambūriskā atskaņa atskaņa, ko rada homonīmi vai homonīmu veida sabalsojumi
- hiperdaktiliska atskaņa atskaņa, kurā uzsvērta ceturtā un vēl tālāka zilbe no rindas beigām
- atšalkas Atskaņas
- vīrišķās atskaņas atskaņas ar uzsvaru rindas pēdējā zilbē
- sievišķās atskaņas atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē
- daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām
- četrkāršas atskaņas atskaņas, ar kurām atskaņotas četras rindas
- trīskāršas atskaņas atskaņas, ar kurām atskaņotas trīs rindas
- atskalas Atskaņas, atbalsis
- asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi
- skaņas augstuma kropļojumi atskaņojošās iekārtas darbības ātruma svārstību izraisītas izmaiņas skaņas tonalitātē
- gredzena atskaņas atskaņu izkārtojums četrrindē, kad pirmā rinda atskaņota ar ceturto, otrā - ar tiešo; aptveru atskaņas
- skaņas celiņa novirze atšķirība filmas attēla un tam atbilstošā skaņas celiņa posma novietojumā uz filmas lentes (skaņas celiņš ir priekšā attēlam), ko nosaka projektoru konstrukcija
- audioperspektīva Atšķirības skaņas kvalitātē atkāra no skaņas avota attāluma no kameras
- pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus
- atstarot Atvirzīt (radioviļņus, skaņas viļņus u. tml.) no savas virsmas
- audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta
- tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai
- augšējā skaņa augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā)
- flageolete Augsts, flautas skaņai līdzīgs tonis, ko rada ar lociņu spēlējams mūzikas instruments, ja stīgām viegli pieskaras ar pirkstu
- dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda
- palataļi Aukslēju skaņas jeb aukslējeņi
- pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- ieaurot Aurojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust
- higrehēma Auskultācijā šķidruma skaņa (šļakstiena, pilēšanas skaņa)
- redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā
- aktīvā autofokusa sistēma autofokuss kompaktkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka ar ultraskaņas vai infrasarkano staru impulsiem
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu
- laringofonija Balss skaņa, auskultējot balseni
- ehofonija Balss skaņas atbalsošanās, dzirdama, auskultējot krūtis
- lallas Balss skaņas, parasti atkārtojot "la"
- kontrapunkts balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās (kontrapunktējošās) skaņās
- greizskanis Balsvedības paņēmiens, kad divu blakus akordu dažādās balsīs atrodas vienas un tās pašas pakāpes skaņas, bet ar dažādām alterācijas zīmēm
- zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
- afonisks bez skaņas, neskanīgs, sēcošs
- svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos
- bilabiāls Bilabiāla skaņa - skaņa, kuru izrunājot saskaras abas lūpas
- bioakustika Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku balsis un akustisko sazināšanos, arī dzīvnieku (sikspārņu, delfīnu) orientēšanos ar skaņas signāliem
- pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne)
- kaucoša boja boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu; miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11,5 jūras jūdžu attālumā
- bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām
- egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai
- metabole Burta atmešana rituma vai daiļskaņas dēļ
- izplatīt būt par (kā, piemēram, gaismas, siltuma, skaņas) avotu
- uzdzīt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
- uznest būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
- piepildīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- nomākt būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu)
- noslāpēt būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu)
- izsist būt par cēloni tam, ka rodas (ritms, skaņas)
- klepot būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas
- žagoties būt tādam, kam izraisās žagas; radīt žagām raksturīgas skaņas
- dzirdēt būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas
- šalkt būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu)
- nolīgoties būt tādam, kurā īsu brīdi izplatās spēcīga skaņa
- skanēt būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi)
- sanēt būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
- zumēt būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
- sīkt būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi); atskanēt šādām skaņām
- spindzēt būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
- pārplūst būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- dziedātājcikādes Cikāžu suga ("Cicadidae"), kuru tēviņi spēj radīt čirkstošas skaņas
- binaurālais efekts cilvēka un dzīvnieku spēja noteikt, kādā virzienā atrodas skaņas avots, ja skaņu uztver ar abām ausīm
- šķeltnieks cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā)
- krešendo Crescendo - pakāpenisks skaņas pastiprinājums
- piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- čarkstoņa Čērkstošas, metāliskas skaņas
- izčiepstēt Čiepstot izdot (skaņas) un apklust
- piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- parafāzija Daļējas afāzijas veids, kad slimnieks runājot izlaiž atsevišķas skaņas vai vārdus vai aizvieto tos ar citiem
- consecutio temporum darbības vārdu laika formu saskaņa saliktā teikumā
- atematiska konjugācija darbības vārdu locīšanas tips, kurā personu galotnes pievienotas saknei tieši, bez tematiskā patskaņa
- kaucināt Darbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas)
- zvanīt Darbinot attiecīgu mehānismu, panākt, ka [zvans]{s:841} rada skaņas
- zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona
- zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas; atskanēt šādām skaņām
- tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
- vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu)
- stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
- zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām
- vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu)
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem)
- piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- audioterminālis Datu apstrādes sistēmas terminālis, kas skaņas veidā saņemtu ziņojumu pārveido diskrētā formā un pēc informācijas apstrādes atbildi atkal pārveido skaņā
- tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu
- -edrs daudzskaldņu nosaukumu izskaņa
- burkšķiens Dažāda augstuma un stipruma troķšņus apvienojoša īslaicīga skaņa
- dzirdamie signāli dažāda garuma, skaita un kombinējuma skaņas, ko rada ar lokomotīvju, motorvagonu un drezīnu svilpēm, mutes svilpēm, signāltaurēm, sirēnām un petardēm
- enharmonija Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņa
- diskrepance Dažādība, divu jēdzienu nesaskaņa
- impulsterapija Dažādu fizikālo faktoru (elektriskās strāvas, elektriskā un magnētiskā lauka, ultraskaņas u. c.) iedarbība uz slimnieka organismu atsevišķu, ritmisku, īslaicīgu impulsu veidā
- ultrasonogrāfija Dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi
- gravis dažās valodās šo zīmi lieto arī citu zilbes intonāciju apzīmēšanai, kā arī uzsvara apzīmēšanai virs īsā patskaņa
- klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas
- blorkšs dažu dzīvnieku radītās balss skaņas
- blurkšs dažu dzīvnieku radītās balss skaņas
- piedvesums dažu skaņu artikulācijā - izelpas radīta, dvesmai līdzīga skaņa; aspirācija^1^
- mikterofonija Deguna pieskaņa balsī, runāšana ar deguna pieskaņu
- rinofonija Deguna pieskaņa balsij
- rezonanti Deguna skaņas eiropiešu valodās
- skaniņa dem. --> skaņa
- rotacisms Dentālas (alveolāras) skaņas (parasti "s") pārvēršanās par "r"
- nona Devītā skaņa (tonis) no pamatskaņas
- doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt
- garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai
- trēma diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa zīmes), kas norāda, ka šis patskanis izrunājams atsevišķi no iepriekšējā patskaņa
- umlauts diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa), kas rāda patskaņa palatalizāciju
- apgrieztais jumtiņš diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta (latviešu valodā tā norāda, ka līdzskanis ir divcentru slēdzenis); kāsītis
- piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- hipofonija Disfonija ar samazinātu skaņas veidošanos; izraisa čukstēšanu
- angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē
- balss saites divas balsenes audu krokas, kas vibrējot palīdz veidot skaņas
- simbalofons Divkāršs stetoskops, kas dod iespēju salīdzināt skaņas un noteikt to lokalizāciju
- sinhronizācija divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku; kinotehnikā - skaņas un attēla kustību precīzas atbilsme; fototehnikā - zibspuldzes unn fotoaparāta slēdža darbības saskaņošana
- konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa
- blankšis Dobja skaņa
- žvākstiens Dobja skaņa
- bankšķis Dobja skaņa (dzidrāka nekā bunkšķis)
- ikri Dobja skaņa, kas rodas skrienoša zirga iekšējos orgānos
- bunkšoņa Dobja, apspiesta skaņa
- brontīdi Dobjas, pērkonam līdzīgas skaņas, kas bieži dzirdamas aktīvas seismiskās darbības rajonos
- pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- gurgot Dūdot - radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem)
- grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas
- bizz Dunduru radītās skaņas atdarinājums
- biz dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot
- bīz dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot
- piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- iedungot Dungojot panākt, ka skaņa izplatās (kur iekšā)
- dvēsenis Dvesmas skaņa
- rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas; šādā formā uzrakstīts dzejolis
- baltās vārsmas dzejas rindas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas)
- lipogramma Dzejolis, kurā apzināti nav lietota tā vai cita skaņa
- monorims Dzejolis, kurā atkārtojas viena un tā pati atskaņa
- rīme dzejolis, pants, parasti diletantisks, nemākulīgs; arī atskaņa
- nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju)
- pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); variēt (balsi, melodiju)
- piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- lalināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt
- lallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt
- trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la", arī jautri dziedāt
- filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest
- skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti
- audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas
- ehoakūzija Dzirdes traucējums, kura gadījumā šķiet, ka normāli dzirdētā skaņa atkārtojas
- Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu
- bļāviens Dzīvnieka balss skaņas (blējiens, māviens, ņaudiens)
- vēkšiens Dzīvnieka skaļa balss skaņa (piemēram, blējiens, māviens, ņaudiens)
- turkšins Dzīvnieks, kas rada pazemas balss skaņas
- vēkšis Dzīvnieks, kas rada skaļas balss skaņas (piemēram, blēj, mauj, ņaud)
- piedžinkstoņa Džinkstoša pieskaņa
- piedžinkstēt Džinkstot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- slapšķināt ēdot ar lūpām radīt zināmas skaņas
- fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens)
- skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni
- akustoelektriskais efekts elektriskās strāvas vai elektrodzinējspēka rašanās vadošā vidē (metālā, pusvadītājā) ultraskaņas skrejviļņa iedarbībā
- fūze Elektrisko mūzikas instrumentu palīgierīce skaņas efektu radīšanai
- fūzis Elektrisko mūzikas instrumentu palīgierīce skaņas efektu radīšanai
- videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai
- elektrostetogrāfs Elektrisks aparāts, kas pastiprina un grafiski reģistrē elpošanas vai sirdsdarbības skaņas
- skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā
- stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā
- pseidostereofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids, kur izmanto vienu pārraides vai ierakstes kanālu, bet divus atskaņošanas kanālus
- pseidokvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids: klausītāju telpā iekārto četrus atšķirīgu signālu kanālus ar skaļruņiem, bet tikai divus pārraides vai ierakstes kanālus
- monofonija Elektroakustiska skaņas signāla vienkanāla pārraide; tā ir vienkārša un ekonomiska, taču klausītājiem nedod priekšstatu par atsevišķu skaņas avotu izvietojumu telpā
- velosimetrs Elektromehāniska ierīce, ar kuras palīdzību mēra cietu virsmu svārstību ātrumu ultraskaņas frekvenču diapazonā; izmanto mašīnu un būvju svārstību (vibrāciju) pētīšanai
- grifs Elektronisko mūzikas instrumentu kontaktplāksnīte vai lente, kurai izpildītājs pieskaras ar pirkstiem un, mainot elektriskās strāvas spriegumu, iegūst dažāda augstuma skaņas
- hipotaksija Emocionāls saskaņas stāvoklis hipnozes sākumā starp slimnieku un hipnotizētāju
- formants Enerģijas koncentrācijas vieta skaņas spektrā, kuras frekvence atbilst balss trakta rezonanses frekvencei
- antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta
- etnokonfrontācija Etnosu, tautu konfrontācija jeb nesaskaņas
- nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss
- anāhatašabda Ezoterismā skaņa, kas nav uztverama ar parasto dzirdi, bet dzirdama meditācijā, kad cilvēks sasniedzis zināmu attīstības stadiju
- sphota Ezoterismā, iespējams doma vai kāda speciāla skaņa, kas stimulē prātu negaidītām zināšanām
- sinhronizācija filmas attēla un skaņas saskaņošana montāžas procesā
- apskaņotā kopija filmas pozitīva kopija, kurā ir gan attēls, gan skaņas celiņš
- skaņas kopija filmas pozitīvkopija, kurai ir gan attēls, gan skaņas celiņš
- brīvā skaņa filmas skaņa, ko ieraksta neatkarīgi no attēla
- dzīvā skaņa filmas skaņa, ko ieraksta vienlaikus ar attēlu
- katakustika Fizikas nozare, kas pētī skaņas atstarošanu, atbalsošanu
- akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās īpašības un skaņas viļņu (elastisko svārstību un viļņu) mijiedarbību ar vielu, kā arī to izmantošanas iespējas; šādu svārstību intervāls ir no 0 līdz 10 GHz
- sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas
- disonance Fizioloģisks efekts (izjūta), ko iegūstam, kad divas vai vairākas skaņas ar tuvām svārstības frekvencēm darbojas uz mūsu ausi
- ultraskaņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto ultraskaņas diapazona (virs 20000 Hz) mehāniskās svārstības
- dūzme Flautas skaņas
- akomodācija fonētikā - līdzskaņa un patskaņa artikulācijas daļēja pielāgošanās, parasti tiem atrodoties blakus
- redukcija fonētikā - process, kurā segments vai segmentu virkne vājinās, t. i., reducējas, piemēram, īsa neuzsvērta patskaņa zudums
- balsīgs līdzskanis fonētikā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunai raksturīga balss sišu vibrācija
- instrumentālā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā ar mehāniskiem, elektriskiem elektroniskiem instrumentiem un ierīcēm pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus, piemēram, uzsvaru, intonāciju
- eksperimentālā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā eksperimentos pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus
- vispārīgā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas aparāta veidotās skaņas un to izmantošanas daudzveidīgās iespējas dažādās valodās
- pārīsums Fonētiska kvalitāte, kas norāda, ka skaņa ir īsāka par īsu skaņu
- konsonantizācija Fonētisks process, kurā patskaņa vai divskaņa komponents pārvēršas par līdzskani
- anaptikse Fonētisks process, patskaņa iespraudums starp līdzskaņiem, parasti starp sonantu un troksneni
- epentēze Fonētisks process; skaņas iespraudums vārdā, kurā sākotnēji tās nav bijis
- grāvs Fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra apakšējās frekvencēs; zemfrekvences
- akūts fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra augšējās frekvencēs
- augstfrekvences Fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra augšējās frekvencēs
- konsonantisks Fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka skaņas izrunā vokālajā traktā ir būtisks šķērslis, ko rada vai nu divi aktīvie runas orgāni, savstarpēji tuvojoties, vai arī viens runas orgāns, kas tuvojas kādam pasīvam runas orgānam
- pakaļējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā izmantota mēles pakaļējā daļa
- priekšējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām; palatāls
- vokālisks fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā vokālajā traktā gaiss plūst brīvi, nesastopot nekādu šķērsli
- skaņu mija fonoloģiska parādība, kurā valodas skaņas (patskaņi, līdzskaņi) atbilstoši valodas sistēmai pārvēršas fonētiski atšķirīgās skaņās
- konsonantizēšanās Fonoloģisks process, kurā galazilbes artikulācijas procesā otrais divskaņa komponents, kas to tuvina līdzskanim jeb konsonanatam vai pilnīgi pārvērš par to
- skaņas kvantitāte funkcionāli nozīmīgs skaņas garums
- taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs bez kompresora, kurā gaisa saspiešana notiek ar ieejošās plūsmas kinētisko enerģiju; lieto lidojumiem ar lielu virsskaņas ātrumu (virs Maha skaitļa 1,5–2)
- akustooptiskā difrakcija gaismas difrakcija neviendabīgā vidē, kas radīta ar ultraskaņas viļņiem
- pastiprinātāja aktivizētājlampa gaismas ķermenis, kura gaisma projektorā cauri skaņas celiņam nonāk uz fotoelektriska elementa un iedarbina pastiprinātāju
- kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu)
- papildnervs Galvas smadzeņu nervs, kas nodrošina skaņas veidošanu balsenē, muskuļu jušanu, galvas un plecu kustības
- pamatnoskaņa Galvenā, nozīmīgākā noskaņa (mākslas darbā)
- iekšējais apmetums galvenokārt kaļķa apmetums ar skaņas un siltumizolācijas un dekoratīvām īpašībām
- kāpjošā gamma gamma, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo
- krītošā gamma gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem
- karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt
- piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- transskaņas ātrums gāzes ātrums, kas ir tuvs vietējam skaņas ātrumam; lidojot ar transskaņas ātrumu, rodas gaisa blīvējuma lēcieni un raksturīgas krasas aerodinamisko spēku maiņas
- subkritiska plūsma gāzes plūsma, kuras ātrums ir mazāks par skaņas ātrumu
- kritiskā plūsma gāzes plūsma, kuras ātrums sasniedz skaņas ātrumu un izsaka maksimālo jeb kritisko caurplūdi esošajos apstākļos
- zemskaņas ātrums gāzes plūsmas ātrums, kas ir mazāks par skaņas ātrumu (Maha skaitlis mazāks par 1)
- skreboņa graboņa, čirkstoņa vai līdzīga skaņa
- burts Grafiska zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai
- intonogramma Grafisks intonācijas attēls - skaņas pamattoņa līkne
- tituli grāmatās grāmatā var būt dažādi tituli – aizsargtituls, ieskaņas tituls, galvenais tituls, prettituls; nākamajā lappusē aiz galvenā titula ievieto svarīgākos bibliogrāfiskos datus – autora vārdu un uzvārdu, grāmatas un izdevniecības nosaukumu, izdošanas vietu un gadu
- spiritus grieķu gramatikā dvesmas skaņas "h" apzīmējums
- krāsis Grieķu gramatikā viena vārda beigu patskaņa savilkums ar sekojošā vārda sākuma patskani
- riepu kaukšana griezīga skaņa, kas rodas, riepām lielā ātrumā berzējoties pret ceļa segumu, tā liecina par riepu izslīdi vai buksēšanu (pagriezienos, bremzējot, ieskrienoties)
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi
- gurgot Guldzināt, izdvest skaņas līdzīgi kā rīkli skalojot
- knukšēt Guļot (miegā) radīt zināmas skaņas, nemierīgi gulēt (par maziem bērniem)
- elektriskā ģitāra ģitāra, kuras skaņa tiek elektriski pastiprināta
- viļņu pretestība hidroaeromehānikā – pretestība, kas rodas, ja gāzes ātruma attiecība pret ķermeni pārsniedz skaņas ātrumu šai gāzē un ir triecienviļņa ierosināšanai patērētās enerģijas daudzums
- destabilizatori Horizontālais spārnojums, kas novietots pirms spārna virsskaņas lidmašīnās; nodrošina garenstabilitāti un vadību
- limerika Humoristiska vai komiska piecrinde, kurā pirmās atskaņas vārds bieži vien ir vietvārds
- hipogramma Ide pirmdzejas skaniskās organizācijas veids, kurā atslēgas vārda (dievības, sakrālas, maģiskas darbības u. tml.) skaņas tiek pastiprināti bieži atkārtotas citos teksta vārdos
- ķinķele Iejaukšanās, apjukums, nesaskaņas, strīdi, šķērslis
- audioierakstītājs Iekārta skaņas fiksēšanai ar magnētiskiem (magnetofonu) vai optiskiem līdzekļiem (optisko ierakstītāju)
- skaņas nolasītājs iekārta, ar ko montāžas procesā var dzirdēt ierakstu filmas skaņas celiņā
- hidrofons Iekārta, ar kuru uztver zemūdens skaņas
- mikrofons Iekārta, kas pārvērš skaņas signālus elektriskajos signālos
- akustiskais kanāls iekārtu komplekss un fizikālā vide, kas pārnes skaņas un ultraskaņas signālus
- hendings Iekšējās atskaņas drotkveta rindās, nepāra rindās tās ir daļējas, pāra rindās pilnīgas
- akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis
- perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju
- uztvērējs ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai
- uztvērējierīce ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai; uztvērējs (2)
- kopula ierīce ērģelēs, kas atļauj vairākas ērģeļu klaviatūras tā saistīt, ka uz vienas spēlējot nospiežas arī citu attiecīgie kauliņi un līdz ar to pievienojas tiem atbilstošo stabuļu skaņas
- pneimatoskops ierīce krūškurvja perkusijas skaņas auskultācijai pa muti
- surdīne ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai
- dempfers ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai; surdīne
- audiofiltrs ierīce nevēlamo frekvenču atdalīšanai skaņas ierakstā
- klusinātājs ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.)
- klusinātājs ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm)
- akustiskais starotājs ierīce skaņas viļņa ierosināšanai elastīgā vidē (piemēram, membrāna, sirēna, stīga, svilpe utt.)
- raidierīce ierīce skaņas viļņu, elektrisko signālu vai radioviļņu pārveidei un pārraidīšanai
- rekorders ierīce toņfrekvences elektriskā signāla (skaņas signāla) mehāniskai ierakstei skaņuplašu izgatavošanas procesā
- reverberators ierīce vai sistēma, ar kuru elektroakustiskās pārraides traktā imitē reverberācijas (pēcskaņas) signālu; ar to var formēt arī atbalsis, atkārtojumus u. c. skaņu efektus
- mūzikas instruments ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas
- lāzermikrofons ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas
- devējs ierīce, kas pārveido skaņas, gaismas, mehānisko u. c. enerģiju atbilstošos elektriskos signālos vai arī otrādi
- optofons ierīce, kas pārvērš gaismas viļņus skaņas viļņos
- runas sintezators ierīce, kas, izmantojot ciparinformāciju, ģenerē cilvēka balsij līdzīgas skaņas
- otofons ierīce, ko lietoja vājdzirdīgie skaņas pastiprināšanai; klausāmais radziņš
- akustiskais interferometrs ierīce, kurā izmanto skaņas viļņu interferenci, lai noteiktu skaņas ātrumu un absorbcijas koeficientu šķidrumos un gāzēs
- iegaudoties iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
- iegriezties iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi)
- iekliegties iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem)
- iečakstināties iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem)
- iedziedāties iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust
- iegaudoties iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
- anticipācija Ieskaņa - kāda akorda skaņa, kas parādās pirms visa akorda
- Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns
- aizgrudzināties Iezviegties, izdot zviedzošas skaņas
- izņaukstēties ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties)
- izgaudoties ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
- noplaikšķināt ilgāku laiku vai nedaudz (viegli) plaukšķināt, plīkšķināt (radīt šādas skaņas)
- atkarcinēt ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas)
- žvingoņa Ilgstošas griezīgas skaņas
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā vairāk vai mazāk brīvi virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa
- pedāļskaņa Ilgstoši izturēta skaņa, īpaši basā, kam ir relatīvi patstāvīga harmoniskā jēga
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
- onomatopeja Imitējošs saskaņas veidots vārds (piem., tom-toms)
- jūras balss infraskaņa, kas rodas stiprā vējā jūras virspusē, veidojoties vēja virpuļiem aiz viļņu mugurām
- instrumentu saimes instrumentu sadalījums pēc skaņas radīšanas principa: pašskaņi, stīgskaņi, plēvskaņi un gaisskaņi
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas)
- konflikta atrisināšana interešu pretrunu samazināšana vai likvidēšana starp indivīdiem vai sociālajām grupām, kad zūd interešu sadursmes cēlonis; visbiežāk izpaužas kompromisu atrašanā un pieņemšanā, saskaņas panākšanā, bet reizēm vienas puses pilnīgā kapitulācijā
- cīku cīku interjekcija čīkstošas, slīdošas skaņas aprakstīšanai
- trollis Interneta trollis - persona, kas sēj nesaskaņas tiešsaites sarunās, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus vai citādi traucēt normālu diskusiju
- pamatne Intervāla, akorda apakšējā skaņa
- melodiskais intervāls intervāls, kura abas skaņas izpilda secīgi
- harmoniskais intervāls intervāls, kura abas skaņas izpilda vienlaicīgi
- audiovizuālā ieraksta studija īpaši aprīkota (skaņas izolēta) un kontrolēta telpa, kurā notiek skaņu filmu uzņemšana
- glisando Īpašs atskaņošanas un dziedāšanas paņēmiens - slīdoša pāreja no vienas skaņas otrā
- akcents Īpatnības skaņu izrunā (runājot svešvalodā); izrunas nianse, pieskaņa
- diftongisks savienojums īsa patskaņa un tam sekojoša skaneņa (l, ļ, m, n, ņ, r) savienojums vienā zilbē
- apokopēt Īsināt vārdus zaudējot vienu vai vairākas skaņas vārda beigās; strupināt
- iegaudiens īslaicīga gaudojoša skaņa
- blējiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> blēt
- čakstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> čakstēt (2)
- čiepstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> čiepstēt
- dārdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4)
- dīciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dīkt
- dimdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3)
- dimdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4)
- dūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (1)
- dūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (4)
- dūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (5)
- duniens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dunēt (4)
- gaudiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> gaudot (1)
- guldziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (1)
- guldziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (2)
- iekauciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1)
- kauciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2)
- kauciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaut (3)
- klukstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> klukstēt
- krāciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (1)
- krāciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2)
- krāciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3)
- kūkojiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot 1
- kurkstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (1)
- kurkstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (2)
- kurciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkt
- kvieciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kviekt
- māviens īslaicīga vienreizēja skaņa --> maut
- ņaudiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņaudēt (1)
- ņurdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņurdēt(1)
- parkšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> parkšķēt (1)
- pēkšiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšēt
- pēkšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt
- pīkstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt(1)
- rēciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1)
- rēciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1)
- rībiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4)
- rējiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet
- rukšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rukšķēt
- rūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1)
- rūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5)
- rūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6)
- rūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7)
- sēciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(1)
- sēciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(2)
- sīciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(1)
- sīciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(2)
- sīciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(3)
- sīciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(4)
- skandiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt 2
- smilksts īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2)
- sparkšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sparkšķēt
- spiedziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1)
- spiedziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2)
- spiedziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3)
- spindziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (1)
- spindziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (2)
- spindziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (3)
- spindziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (4)
- stenējiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1)
- svilpiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1)
- svilpiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2)
- šalciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (1)
- šalciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (2)
- šķindiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt
- trikšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> trikšķināt
- zviedziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (1)
- zviedziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (2)
- džinkstiens īslaicīga vienreizēja skaņa; džinkstēt
- plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments
- tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem
- čiviens Īslaicīga, vienreizēja skaņa, kas rodas čivinot
- noklabināt īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi)
- nopakšināties īsu brīdi radīt skaļas skaņas (piemēram, ūdens pilēm krītot ūdenī u. tml.)
- noklidzināt īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem)
- nomurkšēt īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas
- nomurkšķēt īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas
- noņēkšēt īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm)
- noņerkstēt īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem)
- nogaudot īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas
- samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas, draudzīgas attiecības
- aizrekšināties Izdot rukšķošas skaņas
- aizrekšķināties Izdot rukšķošas skaņas
- aizrūkstēties Izdot rukšķošas skaņas
- aizurkšķēties Izdot rukšķošas skaņas, sākt rukšķēt
- aizslupšķēties Izdot stomīgas skaņas
- aizšļupstēties Izdot stomīgas skaņas
- perdendosi Izdziestot, izgaistot (skaņai)
- stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko
- vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles)
- vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles)
- nogludināt Izlīdzināt (piemēram, pretrunas, ne saskaņas)
- izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt)
- portato Izpildījuma veids, kas ir vidējs starp "legato" un "staccato": visas skaņas tiek izpildītas viegli akcentēti un ir atdalītas cita no citas ar nelielām "elpas" pauzēm
- liet Izplatīt (parasti spožu, gaismu, siltumu); izplatīt (skaņas, smaržas)
- nest Izplatīt (skaņas, smaržas) - par vēju
- velties Izplatīties (par skaņu); virzīties līdz ar skaņas avotu
- izpļurināties Izplunčāties (radot skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu) - par ūdensputniem
- pārskaņot izraisīt (patskaņa) pārskaņu
- naidot izraisīt ķildas, nesaskaņas, arī nesaticību
- nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu
- labializēt Izrunāt (skaņas), noapaļojot un izstiepjot lūpas
- buks Izsauksmes vārds ar sitienu saistītas skaņas apzīmēšanai
- brīc Izsauksmes vārds plīstoša stikla vai līdzīgas skaņas apzīmēšanai
- burkš Izsauksmes vārds rībošas skaņas apzīmēšanai
- buc Izsauksmes vārds skaņas aprakstīšanai, kas rodas auniem vai kazām badoties
- stinkš izsauksmes vārds šķindošas skaņas aprakstīšanai
- onomatopoētisms Izsauksmes vārds, kas attēlo dabas skaņas
- bum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot klusinātu attālu pērkona dunu vai līdzīgas skaņas
- skrauc Izsauksmes vārds, ķērcošas skaņas atdarināšanai
- skrauč Izsauksmes vārds, ķērcošas skaņas atdarināšanai
- izskanējums Izskaņa (1)
- oze Izskaņa, kas norāda uz patoloģisku stāvokli vai procesu, dažreiz arī uz nenormālu palielināšanos
- apklusināt Izslēgt, apturēt (mašīnu, ierīci, kas rada skaņas)
- paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas)
- pirotehniskais izstrādājums izstrādājums, kas satur degošu vai eksplozīvu maisījumu un ir paredzēts dūmu, skaņas vai gaismas efekta radīšanai, signalizācijai vai svētku uguņošanai
- palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.)
- murrāt Jebkuras citas skaņas, kas nomierina, iežūžina, rada patīkamu sajūtu
- čīkstoles Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta
- čīkstolis Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta
- aiztura kādas iepriekšējā akorda skaņas saglabāšanās jaunajā akordā, kam šī skaņa ir sveša
- čum kādas skaņas atdarināšanas vārds
- grafētika kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums (sistēma), kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas
- aizstāšana kādas valodas vienības (skaņas, morfēmas, vārda, vārdformas vai sintaktiskas konstrukcijas) lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi
- knakstētājs kāds, kas knakst, rada knakstošas skaņas
- šļepstis kāds, kas šļupst, skaidri neizrunā visas skaņas
- pašvikstināt kādu laiku radīt švīksotšas skaņas
- videokamera Kamera (3.1) vienlaicīgai skaņas un videoattēla ierakstīšanai videokasetē
- sinhronā audiokamera kamera attēla un skaņas vienlaicīgai fiksēšanai vienā kinolentē, paredzēta galvenokārt 16 mm filmām
- Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes")
- ceiba Kapoks - šķiedra, ko iegūst no vairākiem kapoku dzimtas kokiem, galvenokārt no kapokkoka (aug visās tropu zemēs); kapoku lieto kā glābšanas jostu un glābšanas riņķu pildmateriālu, skaņas izolācijai utt.
- kosms Kārtība, skaistums, saskaņa
- timpāns Katla formas bungas ar regulējamu skaņas augstumu; spēlē ar īpašām vālītēm
- labiālisms Katras artikulētas skaņas izruna līdzīgi lūpeņiem, piem., kā "b", "p" vai "m"
- balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums
- detašē Katras skaņas izspēlēšana uz stīgas ar atsevišķu vijīgu lociņa kustību uz augšu vai leju
- piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem
- izkaukt Kaucot radīt (skaņas) - piemēram, par suni, vilku
- akustiskā kavitācija kavitācija, ko izraisa akustiski viļņi (ultraskaņa); plaši lieto emulsiju un suspensiju iegūšanai, kā arī lieko tauku likvidācijai bez ķirurģiskas iejaukšanās
- komentārskaņas Kinofilmas skaņas, kuru avots netiek parādīts kadrā vai kā citādi saistīts ar reālo ekrāna darbību
- signāldēlis Klabata - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste
- izklabināt Klabinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms)
- piekladzināt Kladzinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām
- pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- izklakšināt Klakšinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms)
- izklakšķināt Klakšķinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms)
- izklaudzināt Klaudzinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms)
- piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- klunkšķiens Klunkstiens - kāda šķidruma vienreizēja šļakstiena skaņa slēgtā traukā
- korķis Klunkšķim līdzīga skaņa, kuru riestojošs medņu gailis parasti izdod, pārejot no knipēšanas uz slīpēšanu
- polkšēt Klusināta skaņa (saduroties dzelzs priekšmetiem)
- pagaist kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt
- apčirkstēt kļūt tādam, ka braucot vai ejot rodas čirkstoša skaņa (zemei, dubļiem sasalstot)
- noskaņoties kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa
- piesmakt kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma; kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu skaņas avotu)
- piestrēgt kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma) - par telpu, apkārtni, vidi
- sastingt kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība, skaņas u. tml. (par vietu, vidi)
- pieplūst kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža)
- pieskanēt kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi)
- piebirt kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma)
- kniukšis Knakšķoša skaņa
- koisanu Koisanu valodas - valodu saime D-Āfrikā (saukta par "klikšķu valodu" pēc raksturīgas klikšķa skaņas); tajā ietilpst hotentotu un bušmeņu valodas, kā arī A-Āfrikas valodas - sandave, hadzapu
- žvangulis Koka zvans, klabeklis, ko govīm meža ganībās uzkāra kalā, lai tās pēc skaņas varētu atrast
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%
- medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
- turbotaisnteces dzinējs kombinēts vairāku režīmu gaisa reaktīvais dzinējs lidojumiem ar hiperskaņas ātrumu; sastāv no gāzturbīnas un taisnteces dzinēja kontūra
- mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas; komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības
- lasāmatmiņas kompaktdisks kompaktdisks, ko izmanto teksta un grafikas, kā arī skaņas ierakstīšanai; CD-ROM
- akustiskais spektrs komplekss grafisks skaņas attēls, kurā skaņas komponenti tiek raksturoti pēc svārstību biežuma (frekvences) un amplitūdas (galvenokārt intensitātes)
- dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru
- sonoristika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru
- bīfs konflikts, nesaskaņas, strīds
- invertors Konstruktīvs iekārtojums akustiskajās sistēmās skaņas līmeņa paaugstināšanai zemajās frekvencēs
- projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas
- rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai
- kopnoskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa
- koptonis Kopēja, vienojoša noskaņa
- kopskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā); kopskanējums (2)
- kopskanējums Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā); kopskaņa (2)
- pedālkopula Kopula ērģelēs, kas pievieno pedāļa skaņām galvenā manuāļa skaņas (ar īpašu konstrukciju, dažreiz arī nenospiežot manuāļa kauliņus)
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu
- rotaļa Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, skaņas); norise, kurā kas (piemēram, gaisma, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu
- ehofotonija Krāsas sajūtas rašanās, uztverot skaņas
- Doplers Kristiāns Doplers - austriešu fiziķis (1803.-1853. g.), teorētiski pamatojis to, ka gaismas un skaņas svārstību frekvence, ko uztver novērotājs, ir atkarīga no novērotāja un svārstību avota kustības ātruma
- tetacisms Kropļota vai neskaidra "t" skaņas izruna
- pamīšas atskaņas krusteniskās atskaņas
- cikāde kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes
- stridulācijas orgāni kukaiņu skaņas radošie orgāni
- piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē)
- izkūkot Kūkojot radīt (skaņas) - par dzeguzi; kūkojot izpaust
- izkunkstēt Kunkstot radīt (skaņas); kunkstot izpaust
- ubi concordia, ibi victoria kur saskaņa, tur uzvara
- kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā
- diftongoīds Kvalitatīvi (tembrāli) neviendabīgs patskanis, kura sastāvā kā pieskaņa ir elements, kam artikulācija ir tuva galvenā elementa artikulācijai
- piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- viļņu krīze ķermeņa applūsmas pāreja no zemskaņas ātruma uz vietējo virsskaņas ātrumu, kā rezultātā rodas blīvējuma lēcieni un ievērojami palielinās gaisa pretestība
- virsskaņas ātrums ķermeņa kustības ātrums gāzveida vidē, kas lielāks par skaņas ātrumu šajā vidē
- naids Ķildas, nesaskaņas, arī nesaticība
- tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis
- tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- consonanza Labskanīga, saliedēta saskaņa
- jaukskaņa Labskaņa
- Mēness-Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu; vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši; lunāri solārais kalendārs
- pērkons Laikapstākļi, kam ir raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības
- reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai
- iespraudenis Lāpāmā skaņa
- ciparaudio kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kas tiek formatēts tā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes skaņas ierakstīšanu ciparu formā 74 minūšu ilgai atskaņošanai
- sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu)
- saukt kopā lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu)
- d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
- nostiept lēni, pagarinot skaņas, nodziedāt
- aerodinamiskais sasilums lidaparāta virsmas temperatūras paaugstināšanās lidojuma laikā ar virsskaņas ātrumu
- Maha skaitlis lidojoša ķermeņa ātruma attiecība pret skaņas ātrumu attiecīgajā lidojuma augstumā
- amforisks Līdzīgs skaņai, kāda rodas, pūšot pāri pudeles atverei
- nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis
- jotācija Līdzskaņa "j" rašanās patskaņa priekšā vārda sākumā vai starp patskaņiem
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām
- velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām
- maggiore Lielā (dūra) trijskaņa un dūra toņkārtas apzīmējums
- dūrakords Lielais trijskanis, pamattoņa, lielās tercas un tīrās kvintas saskaņa
- detonācija Liesmas izplatīšanās vielā ar ātrumu, kas lielāks par skaņas ātrumu šajā vielā
- ģeoakustika Lietišķās akustikas un ģeofizikas nozare, kas pētī skaņas un ultraskaņas diapazona akustiskos viļņus, kas izplatās Zemes garozā, kā arī to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē
- rok lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu cūkas balss skaņas
- klok lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
- klokš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
- kluk lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
- klukš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
- klīr lieto (parasti savienojumā ar "klār"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas
- klār lieto (parasti savienojumā ar "klīr"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas
- čagu lieto atdarinot klusu soļu skaņas
- klibklab lieto atdarinot zirga soļu skaņas
- čirka lieto atkārtojumā (arī "čirks, čirku"), lai atdarinātu govs slaukšanas skaņas
- klišu lieto atkārtojumā un savienojumā ar "lumzu, lumzu" atdarinot vecu ratu riteņu braucot radītas skaņas
- čiņ lieto atkārtojumā, lai atdarinātu augstāku toņu zvana skaņas
- čura lieto atkārtojumā, lai atdarinātu cepšanas vai vārīšanās skaņas
- čuru lieto atkārtojumā, lai atdarinātu, piemēram, govs slaukšanas skaņas
- tripa lieto atkārtojumā, lai raksturotu ritmiskas skaņas
- ķirks lieto čirkstošas skaņas atdarināšanai
- džiņ lieto džinkstošas, šķindošas skaņas atdarināšanai
- bļekšķēt lieto lai atdarinātu nenoteiktas skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcoties pa māliem
- kar lieto lai atdarinātu vārnas balss skaņas
- kliukstēt lieto lai raksturotu vairākkārtīgus īsu klaudzienu skaņas
- knietēt lieto mēslu vaboles radītās skaņas raksturošanai
- šmauks lieto plaukšķošas skaņas aprakstīšanai (piemēram, sitiena troksni)
- čira lieto savienojumā "čira čiri", lai atdarinātu atsevišķu putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas
- čira lieto savienojumā "čira čura", lai atdarinātu slīpēšanas, pulēšanas, strīķēšanas skaņas
- lir lieto šķindošas skaņas atdarināšanai, piemēram, saskandinot glāzītes
- pik lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas
- pīk lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas
- ņiukt lieto, lai atdarinātu augstas, spiedzīgas suņa balss skaņas, kad tas dzen medījumu
- buku lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas
- buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas
- čok lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas
- bē lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas
- mū lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas
- mē lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas, aitas) balss skaņas
- čik lieto, lai atdarinātu dažu putnu balss skaņas
- kukū lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas
- čirk lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas
- dir lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas
- vit lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas
- čiv lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas
- kling lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas
- čer lieto, lai atdarinātu paskarbas, pazemas putnu balss skaņas
- ko lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas
- čir lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas
- klang lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas
- pēk lieto, lai atdarinātu pīles balss skaņas
- kūvist lieto, lai atdarinātu pūces balss skaņas
- virkš lieto, lai atdarinātu putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas
- čak lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas
- veu lieto, lai atdarinātu stirnu buka balss skaņas
- ļer lieto, lai atdarinātu suņa balss skaņas, tam nikni rejot, uzbrūkot
- bļur lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas
- bur lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas
- čau lieto, lai atdarinātu vālodzes balss skaņas
- fui-iū lieto, lai atdarinātu vālodzes balss skaņas
- kva lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas
- kvā lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas
- ki lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, kad tā tikko izdējusi olu
- kudī-ka-ka lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, tai bailēs kladzinot
- eu lieto, lai atdarinātu zaķa balss skaņas
- ga lieto, lai atdarinātu zoss balss skaņas
- din lieto, lai atdarinātu zvana skaņas
- bim lieto, lai atdarinātu zvana skaņas, pulksteņa sitienus
- vidžu lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas
- krā lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas
- čiep lieto, lai attdarinātu cāļa balss skaņas
- dundu lieto, lai raksturotu dobjas skaņas
- krū lieto, parasti atkārtojumā "krū, krū", lai atdarinātu dzērvju balss skaņas
- čiri lieto, parasti savienojumā "čira, čiri", lai atdarinātu, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas
- labiālis lūpenis - līdzskanis, ko artikulē ar lūpām; labiālskaņa
- murmināšana Lūpu kustināšana bez skaņas, piem., komatozā stāvoklī vai "delirium mussitans" gadījumā
- labiālskaņas Lūpu skaņas: b, p, f, v, m
- pianisimo ļoti maza (skaņas) intensitāte
- Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis
- ietaurēt ļoti skaļi runājot, panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- spalgs ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas
- anakamptika mācība par gaismas un skaņas refleksiem
- fonometrija mācība par skaņas stipruma mērīšanu
- audiolente magnētiskā lente ar skaņas ierakstu
- ciparu audiolente magnētiskā lente, kas nodrošina ciparsignālu formā pārveidotas skaņas ierakstu, kura atskaņošanas kvalitāte ir salīdzināma ar reproducēšanas kvalitāti, ko nodrošina kompaktdiski
- grājas Maigi dobjas skaņas, klusa rūkoņa
- mūzika Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir skaņa
- pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu
- apstrāde ar ultraskaņu materiāla daļiņu atdalīšana ar speciāla instrumenta ultraskaņas svārstību enerģiju
- caurlaidība materiāla vai izstrādājuma spēja laist cauri dažādas (piem., gaisa, gāzes, gaismas, ūdens, siltuma, skaņas) plūsmas
- ultraskaņapstrāde Materiālu fizikālķīmiskās apstrādes veids, kurā izmanto ultraskaņas svārstību (frekvence 16-30 kHz) enerģiju; lieto sagatavju griešanā, metāla virsmu tīrīšanā u. c.
- piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- valodas skaņa mazākā fonētiskā valodas vienība; latviešu valodas skaņas iedalāmas patskaņos, divskaņos un līdzskaņos
- fons mazākais valodas fonētiskais segments (skaņa) pirms tā identificēšanas ar konkrētu valodas patskani, divskani, līdzskani vai atbilstošo fonēmu
- pablorkšēt mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas
- pablurkšēt mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas
- dabiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis - tonis - pustonis
- paralēlas tonalitātes mažora un minora tonalitātes, kurām ir vienāds skaņu sastāvs un divas kopējas skaņas tonikas trijskaņos
- fonoautogrāfs Mehāniska ierīce skaņas ierakstīšanai, bet ne atskaņošanai
- pļuršķināt meklējot barību šķidrumā radīt attiecīgas skaņas (par pīlēm)
- mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma
- pamatskaņa Melismos - melodijas skaņa, kam ir pievienota cita skaņa (citas skaņas)
- priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā
- gruppetto Melismu veids; melodijas pamatskaņas un tās augšējo un apakšējo palīgskaņu mija; grupeto
- kāpjošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo
- krītošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo
- hromatiskā gamma melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros); skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi)
- ventilis Metāla pūšamo instrumentu mehānisms, kas regulē skaņas augstumu
- tangentes Metāla stienīši jeb mēlītes vecā klavihorda taustiņu pakaļējos galos, kas ļāva panākt skaņas vibrāciju
- metināšana ar ultraskaņu metināšana, izmantojot ultraskaņas svārstību radīto siltumu
- akustiskā lokācija metode objekta atrašanās vietas noteikšanai ar skaņas viļņu palīdzību
- frekvences modulācija metode radiotehnikā, kur augstfrekvences radioviļņu (nesošo viļņu) frekvence tiek mainīta tā, lai nesējfrekvence atveidotu pārraidītās skaņas frekvenci
- katodofons Mikrofons, kurā izmantots skaņas viļņu iespaids uz jonizētu gāzi
- akustiskais mikroskops mikroskops, kurā augstfrekvences ultraskaņas signālu (frekvence līdz 1 GHz) pēc atstarošanās no objekta apstrādā elektroniski un iegūto attēlu aplūko uz monitora ekrāna
- trīsdesmitgadu karš militārs konflikts Eiropā 1618.-1648. g., kura iemesls bija gan konfesionālas nesaskaņas starp protestantiem un katoļiem Svētās Romas impērijā, gan cīņa par kundzību Eiropā
- dabiskais minors minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis -tonis -tonis - pustonis - tonis - tonis
- vibrozvans Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kad ienākošā zvana skaņas signāls tiek aizstāts ar aparāta vibrāciju
- akustiskā uzmava modema tipa ierīce, kas kalpo secīgu bināru signālu pārveidošanai secīgos tonālos signālos, lai tos pārraidītu pa telefonu kanāliem; tā realizē arī ienākošo tonālo signālu dekodēšanu un to izmanto termināļa pievienošanai telefonu tīklam ar telefona klausules un ārējā skaņas izolējoša ietvara palīdzību, bez elektriskiem savienojumiem; to galvenokārt lieto portatīvu termināļu pievienošanai datoru tīklam; akustiskais modems
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 -3 skaņu motīvi dažādos reģistros
- detektēšana Modulēšana, nesējfrekvences sprieguma vai strāvas signāla pārveidošana modulācijas spriegumā (skaņas vai videofrekvences signālā); informācijas signāla atdalīšana no tā nesējviļņa
- sinhronizators montāžas iekārta attēla un skaņas sinhronizēšanai
- sinhronizācijas numuri montāžas procesā 30 cm intervālos uz filmas un skaņas celiņa malām uzrakstītie numuri, kas montāžas režisoram ir orientieris attēla un skaņas sinhronizācijai
- multimediji Multivide - tehniski organizēts vairāku komunikācijas vai informācijas reproducēšanas un apstrādes veidu (skaņas, nekustīga attēla, video, rakstīta teksta) kopums; visbiežāk tā sauc speciālu kompaktdisku iekārtu (CD-ROM) izmantošanu datoros, arī videokonferences u. tml.
- salikta ierīce multivides ierīce skaņas vai cita veida speciālā datnē (piemēra, MIDI datnē) ierakstītas informācijas reproducēšanai
- konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku; šī virziena skaņdarbi
- spēka nelietošana mūsdienu starptautisko tiesību princips, saskaņa ar kuru valstīm ir pienākums starptautiskajās attiecībās atturēties no varas vai varas draudu lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, kā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem
- rezonanse Mutes un deguna dobumā radušās gaisa pašsvārstības, kas pastiprina to frekvencei tuvos skaņas komponentus
- mi-diēzs Mūzikā par pustoni paaugstināta skaņa "mi"
- mi-bemols Mūzikā par pustoni pazemināta skaņa "mi"
- aitakts Mūzikā un prosodijā skaņa vai zilbe pirms noslēgtas ritmiskas vienības (takts, pēdas)
- fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību
- stīga Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas
- pirofons Mūzikas instruments, kura skaņas rodas degot gāzei dažāda garuma caurulēs
- taustiņinstruments Mūzikas instruments, kuru spēlē ar taustiņu (klaviatūras) palīdzību, neatkarīgi no skaņas radīšanas veida (pneimatiski, ar stīgām, stikla plāksnītēm utt.)
- aerofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir ap instrumentu vai pašā instrumentā esošā gaisa vibrācijas, kas tiek izraisītas, neiesvārstot stīgas, membrānas vai instrumenta korpusu
- membranofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir membrāna (stingri nostiepta āda), pie šīs grupas pieder bungas, timpāns tamburīns
- glissando Mūzikas instrumentu īpašs spēles paņēmiens, kas rada slīdošu pāreju no skaņas uz skaņu
- sensoriskā amūzija mūzikas kurlums jeb nespēja saprast muzikālas skaņas
- nots Mūzikas skaņa, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un grafiskajam apzīmējumam
- alterācija Mūzikas skaņas paaugstinājums vai pazeminājums par pustoni vai toni, tās pakāpes nosaukumam nemainoties
- semibrevis Mūzikas skaņu apzīmēšamas mensurālā notācijā tāda skaņa, kas atbilst veselai notij vēlākajā nošu pierakstā
- kāpiens Mūzikas teorijā solis, atstatums no kādas skaņas līdz tās blakus pakāpei uz augšu vai uz leju
- konkrētisms Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces; konkrētā mūzika
- ieskanis Nākamā akorda skaņa (parasti īsa skaņa, atrodas uz vājās taktsdaļas), kas parādās (parasti melodijā) pirms paša akorda iestāšanās
- paredze Nākamās zilbes iedarbošanās uz iepriekšējo zilbi, nākamās skaņas paredzēšana (nojaušana) iepriekšējās skaņas laikā
- nazalizēta skaņa nazalizācijai pakļauta orāla skaņa
- kambiāta Neakorda skaņa uz vājās taktsdaļas
- pārgājskaņa Neakorda skaņa vājajā taktsdaļā, kas pakāpeniskā kustībā savieno divas akorda skaņas
- skrimšķis Neartikulēta skaņa, kas nāk no rīkles
- skrimšķi neartikulētas skaņas, piemēram, tās, kas rodas, tīrot kaklu
- disonanse Neatbilstība kam vispārpieņemtam, vispāratzītam; harmonijas, saskaņas trūkums
- pretruna Neatbilstība, nesaskaņa
- kankšķēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas
- kankstēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas
- paklabināt neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi)
- paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām
- pačakstināt neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem)
- nelabiāls Nelabiāla skaņa - skaņa, kuru izrunājot lūpas ir pasīvas
- piano neliela (skaņas) intensitāte
- okarīna neliels olveidīgs keramikas vai metāla pūšaminstruments; pēc skaņas atgādina flautu
- audioretušas ielāps neliels, necaurspīdīgs ielāps, kas nosedz skaņas celiņa salaidumu montāžas vietā, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu
- onomatopoētiski vārdi nelokāmi vārdi (izsauksmes vārdi), kas ar savu skanisko sastāvu atdarina apkārtējā vidē dzirdamas skaņas (blaukš, vau vau, kukū)
- burdons Nemainīga basa skaņa mūzikā, kas pastāvīgi skan līdzi dažiem instrumentiem, piem., dūdām
- zāģēt Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas; nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas)
- rotacisms Nepareiza "r" skaņas izruna vai tās aizstāšana ar citu skaņu
- ļerkšināt Nepārtraukti, ilgāku laiku darbināt (instrumentu, ierīci), radot skaņas, trokšņus
- bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas)
- muršķināt Nepatiesību runāt; neskaidri runāt, murmināt; radīt paklusas neskaidras skaņas
- žagas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa, ko izraisa diafragmas periodiska savilkšanās un ko pavada raksturīgas skaņas
- konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi
- cīkot Neprasmīgi spēlēt vijoli vai citādi radīt nepatīkamas čīkstošas skaņas
- klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml)
- klusēt Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem)
- klusēt Neradīt skaņas (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml.); nedarboties (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml., kas rada skaņas)
- domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ; atšķirīgi uzskati, atšķirīgas domas
- lalināšana Nesaprotama, neskaidra runa; skaņas "r" izrunāšana kā "l"
- dystonie Nesaskaņa
- dishronisms Nesaskaņa laika
- disharmonija Nesaskaņa, griezīgs skanējums; saskaņas, harmonijas traucējums
- inkongruence Nesaskaņa; neatbilstība, nesavienojamība, nesakrišana
- ķilda Nesaskaņas
- kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem vai tiesību normām, kas regulē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības
- likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības
- karš nesaskaņas vai strīds
- asumi Nesaskaņas, ķildas
- mesintelligence Nesaskaņas, pārpratums
- kollīzija Nesaskaņas, sadursme
- saķīve nesaskaņas, strīds
- naidests Nesaticība, nesaskaņa
- nesatiksme Nesaticība, nesaskaņa
- nesaderība Nesaticība, nesaskaņas
- subkrepitācija Neskaidra krepitējoša skaņa
- bļurkšis Neskaidra skaņa
- užģēt Neskaidras skaņas, skaņu juceklis; neskaidri runāt, murmināt
- piesist mēli neskaidri izrunāt (kādas skaņas); arī šļupstēt
- ūkoņa Neskaidrs troksnis, apslāpēta skaņa
- bezskaņas vārdi neskanīgi vārdi; vārdi bez skaņas
- barifonija Netīra, nebrīva, smaga balss skaņa
- neverbāls Neverbālā saziņa - informācijas apmaiņa, apzināti un/vai neapzināti valodā izmantojot nevis vārdus, bet bezvārdu saziņu - žestus, mīmiku, ķermeņa valodu, skaņas, pauzes u. c.
- vibrofons no dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu
- skaņas atbalss no lieliem šķēršļiem atstarotais skaņas vilnis, kuru novērotājs dzird kā atbalsi - izraisītās skaņas vienreizēju vai daudzkārtīgu atkārtojumu
- aizdimdēt no rībošas, dārdošas skaņas aizkrist ausīm, tikt apdullinātam
- valodu konflikti nopietnas atšķirīgu valodas kolektīvu domstarpības un nesaskaņas kādā valodas jautājumā, galvenokārt valodas politikas jomā
- eho- norāda uz atbalsi, skaņas atkārtošanu
- pār norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās)
- uz norāda uzmanības, uztveres objektu, no kā ir iespējama skaņas izplatīšanās; norāda virzienu, kurā izplatās skaņa
- video- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu
- stereo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu
- video- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu
- stereo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu
- staccando Noraujot skaņas
- tonalitāte Noskaņa (1)
- jūtoņa Noskaņa, izjūta
- sajausma Noskaņa, jutoņa
- izskaņa Noskaņa, kas izpaužas (piemēram, balsī, runā)
- ieskaņa Noskaņa; arī pieskaņa
- štimmungs Noskaņojums, garastāvoklis; noskaņa
- skandums Noskaņojums; arī noskaņa
- do atslēga nošu atslēga, kas norāda pirmās; oktāvas do skaņas atrašanās vietu nošu sistēmā
- alterācijas zīmes nošu raksta zīmes, kas apzīmē skaņas paaugstināšanu, pazemināšanu vai atsaukšanu
- noskaņojums Noteikta garastāvokļa izpausme, arī atspoguļojums (parasti mākslas darbā); arī noskaņa
- skaņu ieraksts noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt
- nolīdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.)
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus
- izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt
- pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- izņaudēt Ņaudot radīt (skaņas)
- pasīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to izstarotajiem signāliem (piemēram, pēc skaņas, elektromagnētiskajiem viļņiem)
- lietojumprogrammu saskarne "DirectX" operētājsistēmas "Microsoft Windows 95" saskarņprogrammatūra, kas nodrošina lietojumprogrammām tiešu piekļuvi datoru skaņas un grafikas aparatūrai
- multivides paplašinājumi operētājsistēmas papildinājumi, kas nodrošina grafikas un skaņas sinhronizēšanu. Šie paplašinājumi jeb t. s. aizķeres ļauj multivides programmatūras izstrādātājiem izmantot audio- un videoinformāciju bez darbietilpīgu specializētu programmu sastādīšanas
- dubultloksnes detektors optiska, ultraskaņas vai mehāniska kontroles ierīce, kura novērš dubultu lokšņu padevi, kas rodas elektostatiskā lādiņa ietekmē
- nosukstīties Ošņājot radīt zināmas skaņas
- re Otrās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa
- pakaucināt Padarbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas)
- attālināt padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām
- vaķ Paipalas balss skaņas atdarinājums
- decrescendo pakāpeniski noklusinot, samazinot skaņas stiprumu
- diminuendo pakāpeniski samazinot skaņas stiprumu
- pastiprināt Palielināt (skaņas) intensitāti
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (skaņas) intensitāti
- sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par skaņas intensitāti)
- pamatskaņa Pamatnoskaņa
- pamattonis Pamatnoskaņa
- noklusināt panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai klusas skaņas
- klusināt panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas
- pieklusināt panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas
- skaļināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) rada skaļas vai skaļākas skaņas
- mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti skaņa) kļūst maigāks, klusāks
- klusināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss
- noklusināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust
- kliedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās
- pieplūdināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- saspīlēt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē
- sinkopēt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa vai skaņu kopa) zūd vārda vidū
- ievirzīt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās (kur iekšā)
- novirzīt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.)
- paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst augstāka, arī skaļāka
- noslāpēt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama
- pieslāpēt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst vājāk dzirdama
- pazemināt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst zemāka, arī klusāka
- samierināt panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem cilvēkiem) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas, draudzīgas attiecības
- piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa)
- piebārstīt panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē)
- izveidot panākt, būt par cēloni, ka rodas (skaņa, skaņu kopums)
- pieskanēt panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte
- šķelt panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā)
- sacelt panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, rodas (skaņas)
- pieklusināt panākt, ka (kāds) pieklust; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks
- izvilināt panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta)
- apklusināt panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas)
- baltais pants pants, kura vārsmās nav atskaņu (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas)
- hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus
- modo Paņēmiens, maniere; arī skaņa, skaņkārta, skaņojums
- skaņas spiediens papildspiediens, kas rodas gāzēs un šķidrumos, ja tajos izplatās skaņa
- diakritiskā zīme papildus zīme virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, kas piešķir burtam citu nozīmi (piemēram, latviešu s un š), norāda skaņas kvantitāti, intonāciju, toņus u. tml.; dažādās rakstu sistēmās vienu un to pašu zīmi var lietot ar atšķirīgu nozīmi
- izolācijas papīrs papīrs siltuma, skaņas, gaismas un elektroenerģijas izolācijai
- difuzors Paplašināta vieta sistēmā (caurulē, kanālā u. tml.), kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums samazinās (notiek plūsmas bremzēšana), vai sašaurināta vieta, kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums palielinās; zemskaņas gāzes plūsmā kanāls ir paplašināts, virsskaņas plūsmā - sašaurināts; lieto centrbēdzes sūkņos, centrbēdzes kompresoros, reaktīvajos dzinējos
- papļurināties Paplunčāties, radot skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu
- apslāpt par skaņu (kuru nomāc cita skaņa)
- tonikalitāte Parādība, kad kāds elements, skaņa, dažādu skaņu secība vai komplekss iegūst stabilizējošu, galveno lomu, kļūst par toniku 1
- nunnācija pārāk bieža "n" skaņas lietošana runā; runāšana caur degunu
- detonācija pārāk strauja darbmaisījuma sadegšana motora cilindrā (pārsniedz skaņas ātrumu), tā rezultātā samazinās motora lietderīgā jauda un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes
- izomorfisms paralēlisms valodas skaņas un valodas jēgas aspektu organizācijā (izteiksmes aspektā un satura aspektā)
- skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu
- šņirks parasti atkārtojumā, raksturo skaņas, kas rodas ar asu dzelzs griezni griežot (vai skrāpējot) kādu cietu materiālu, piemēram, akmeni
- kluss parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu; parasti savienojumā ar "būt", "kļūt, "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas
- skaņu (arī fonēmu) mija pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma)
- portaments Pārslīdēšana no vienas skaņas uz otru bez lēcieniem, ko var izdarīt dziedātāji, stīgu instrumenti un bazūne
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem)
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.)
- pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
- paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība
- hiperskaņas ātrums pārvietošanās ātrums, kas lielāks nekā pieckārtīgs skaņas ātrums attiecīgajā vidē
- pazlankšķināt paskalināt; uz brīdi radīt skaņas kas rodas slēgtā tilpumā, kad šķidrums triecas pret tā sienu
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas
- hiperfonēze Pastiprināta perkusijas skaņa vai pastiprināta balss skaņa auskultējot
- raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas
- spurguls Pātagas auklai piestiprināta zīda auduma strēmele skaņas pastiprināšanai to vicinot
- pusgarš patskanis patskanis, kuru izrunā ar pagarinājumu, kas ir vidējs starp tādas pašas kvalitātes īsā un garā patskaņa fonēmas garumu
- pārskaņa Patskaņa daļēja asimilācija
- sinkope patskaņa izlaidums vārdā, lai saglabātu dzejas pantmēru
- aizstāju pagarinājums patskaņa pagarinājums sekojoša patskaņa zuduma dēļ
- sabalsojums paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (2); arī atskaņa
- saspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē
- skanējums paveikta darbība, rezultāts --> skanēt(1); arī skaņa (2)
- skanējums paveikta darbība, rezultāts --> skanēt(3); arī noskaņa, iespaids
- aizlauzt pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas)
- iztraucēt pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu; radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- aizgremt Pēkšņi, uz īsu mirkli izdot dobjas skaņas (piem., pārciešot sāpes)
- žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē
- miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni
- tonis Periodisku svārstību radīta skaņa ar labi uztveramu augstumu; muzikāla skaņa
- apklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju
- izklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa vērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem liek vibrēt dažādu ķermeņa daļu audiem
- timpānisks Perkusijas skaņa, ko novēro, perkutējot vēderu, ja zarnas pildītas ar gāzēm vai gaisu
- hipofonēze Perkusijas vai auskultācijas skaņas pavājināšanās
- skaņas karte personālo datoru palīgierīce, kas no ciparu datiem ģenerē skaņu atveidojošus analogsignālus, izmantojot vai nu ciparanalogu pārveidotājus, vai frekvences modulēšanas mikroshēmas; izmantojot ciparanalogu pārveidotāju, tā parasti nodrošina arī skaņas ieraksti ciparu formā, kā arī vada mūzikas instrumentus (piemēram, sintezatoru), kas pievienoti datoram, izmantojot saskarni _MIDI_
- austiņa Pie ausīm piekļaujama elektroakustiska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās
- pieklinkšķināt Pieklauvējot radīt klinkšķošas skaņas
- sol Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa
- asimilēties Pielīdzināties (citai valodas skaņai) - par valodas skaņām
- saskandināt Piesist (ko vienu pie otra) tā, ka rodas skaņa
- izčakstināties pietiekoši čapstināt (radot noteiktas skaņas)
- piebalsot Pievienoties (kāda) radītām skaņām, radot līdzīgas skaņas
- pekšēt pīles balss skaņas atdarinājums
- blūšķis Plīkšķoša ūdens skaņa
- plaikšķis Pliukšķoša skaņa
- pļurināties Plunčāties, radot skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu
- urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urdzēt
- urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urgt
- šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to dalām, arī par koku, krūmu kopumu)
- stenēt Plūstot radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (parasti par vēju, ūdeņiem)
- turkšķēt pļāpāt, tukšu runāt; radīt neskaidras skaņas
- turšķēt pļāpāt, tukšu runāt; radīt neskaidras skaņas
- moviola Portatīva iekārta kinofilmu caurskatīšanai, ar kuru var demonstrēt attēla un skaņas ierakstus kopā vai atsevišķi
- vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds
- internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds
- alofilija pozitīva noskaņa pret kādu grupu, pie kuras indivīds pats nepieder
- mobilais s- prefiksāls skaņas paplašinājums indoeiropiešu pirmvalodā, kā dēļ izveidojušies vienu un to pašu skaņu varianti
- konflikts Pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursme; nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds
- di- Priedēklis dia- pirms patskaņa - caur
- sitamie skaņu rīki priekšmeti, kas rada skaņu, ja tos ritmiski kustina vai ieskandina; tautas mūzikas pašskanošie (skaņa rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā) un sitamie instrumenti
- īsais priekšskanis priekšskanis, ko izpilda kā izrotājamās skaņas ilguma vismazāko daļu
- garais priekšskanis priekšskanis, kura ilgums ir puse no izrotājamās skaņas ilguma
- skaņas pagarinājums process, kurā fonētiski un fonoloģiski palielinās skaņas ilgums vai garums
- skaņas saīsinājums process, kurā fonētiski vai fonoloģiski samazinās skaņas ilgums vai garums
- Lavala sprausla profilēts kanāls – sākumā sašaurināts un tālāk paplašināts, lai iegūtu virsskaņas izplūdes ātrumu; lieto reaktīvajos dzinējos, virsskaņas un hiperskaņas aerodinamiskajās caurulēs
- izlīdzinātība Psihiska līdzsvarotība; arī saskaņa, harmonija
- laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem un īstenību
- sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa
- žvingulis Pulksteņa zvana skaņa
- kulise Pūšaminstrumentu bīdāmā daļa (piem. bazūnei, trombonam) skaņas augstuma mainīšanai
- stārķputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), lieli putni (garums - 130-180 cm, masa - līdz 6 kg), skaņas rada klabinot knābi, 6-11 ģinšu, 17 sugu
- kāsināt radīt (skanēt) paipalas balss skaņas
- taisīt radīt (skaņas)
- kaukt radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem)
- krecināt radīt aprautas, čērkstošas skaņas (par dažiem putniem)
- šķaudīt radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
- krīpšķināt radīt asas, nepatīkamas skaņas
- klidzināt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem)
- trillināt radīt augstas, dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
- ļirināt radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus)
- smilkstēt radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram, par vēju); atskanēt šādām skaņām
- pīkstēt radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām
- vidžināt radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām): atskanēt šādām skaņām
- spiegt radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm)
- spiegt radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
- spiegt radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem)
- ņeukšēt radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem)
- ņiukšēt radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem)
- ņiukstēt radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (parasti par suņiem, arī zirgiem)
- ķiukšēt radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (parasti par suņiem, kad tie dzen medījamo dzīvnieku)
- ķeukšēt radīt augstas, spiedzīgas skaņas (parasti par suņiem, kad tie dzen medījamo dzīvnieku)
- čīgināt radīt augstas, stieptas skaņas
- šviļpāt radīt augstas, stieptas skaņas (par vēju)
- tinkšēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai
- tinkšķēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai
- stinkšēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt
- stinkšķēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt
- pīkstēt radīt augstu, parasti stieptu, skaņu (piemēram, par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai
- svilpt radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1)
- klirkšēt radīt čirkstošas skaņas (par vistām)
- šļakšināt radīt dažādas skaņas ar muti (par cūkām) vai tās atdarināt
- žvunkšēt radīt dobjas šņācošas skaņas
- lirināt radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli)
- trīzuļot radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas
- trizuļot radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām
- zvanīt radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas skaņas (par [zvanu]{s:1512}); atskanēt šādām skaņām
- zvanīt radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi); atskanēt šādām skaņām
- zvanīt radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām
- šķindēt radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai
- šukstināt radīt eža pukšķēšanas skaņas
- maurāt radīt garas, stieptas, govs maušanai līdzīgas skaņas (par cilvēku)
- vaimanāt radīt gari stieptai skaņas (par veļu, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām
- raudāt radīt gari stieptas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
- raudāt radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādām skaņām
- aurot radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
- smuikāt radīt gaudulīgas skaņas
- gaudot radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem)
- kvarkšēt radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem)
- kvarkšķēt radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem)
- plirkšēt radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai
- plirkšķēt radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai
- raudāt radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli)
- murmināties radīt ilgstošas neskaidras, paklusas balss skaņas
- baurot radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas; maurot
- maurot radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm)
- blēt radīt īpatnējas balss skaņas (par aitām, kazām)
- smieties radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
- ķiukstēt radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī
- trikšķināt radīt īsas, parasti augstas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par putniem)
- čivināt radīt īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem)
- kurkstēt radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem)
- ķaukstēt radīt īsas, samērā augstas balss skaņas; riet smalkā balsī
- pukšēt radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem)
- pukšķēt radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem)
- pukstēt radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem); pukšķēt (2)
- plinkšēt radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu); atskanēt šādai skaņai
- plinkšķēt radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu); atskanēt šādai skaņai
- tankšēt radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai
- tankšķēt radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai
- gaudāt radīt kaucošas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru)
- izklabināt radīt klakšķošas skaņas
- gremt radīt klusas balss skaņas (par slimiem dzīvniekiem)
- ļikstināt radīt klusas skaņas, kā kaut ko ēdot, zelējot
- zužināt radīt klusas vienmērīgas skaņas, atskanēt šādām skaņām
- sanēt radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
- zuzēt radīt klusas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
- žūžot radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu); atskanēt šādai skaņai
- kramšināt radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni)
- kramšķināt radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni)
- irināt radīt monotonas skaņas (piemēram, par zemesvēzi)
- čamalēt radīt neartikulētas skaņas, bērnam mācoties runāt
- šņargļāties radīt nepatīkamas šņaukšanas skaņas
- bojāt gaisu radīt nesaskaņas
- iedzīt ķīli radīt nesaskaņas, sašķelt
- murmināt radīt neskaidras, paklusas balss skaņas (par dzīvniekiem)
- sīkt radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu); atskanēt šādām skaņām
- trokšņot radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm)
- trokšņot radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem)
- knipet radīt noteiktas skaņas medņu riestā
- čerināt radīt noteiktas skaņas, kas raksturīgas pelēkā strazda balss skaņām
- sašmaukstināties radīt noteiktas skaņas, kas raksturīgas tikai vāverei
- pļukstēt radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram biezputrai vāroties
- pļupēt radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties
- pļupināt radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties
- pļupīt radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties; pļupēt
- pļupstēt radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties; pļupēt
- ņurkt radīt ņaudēšanai līdzīgas skaņas
- varkšēt radīt ņurdošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
- izņurdēt radīt ņurdošas neskaidras skaņas
- urkšķēt radīt paasas, samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti cūkām); arī rukšķēt
- vaivenēt radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem)
- vīvināt radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem)
- guldzēt radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem); atskanēt šādam skaņām
- lulot radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1)
- lūlot radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1)
- lulināt radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1)
- lūlināt radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1)
- bukšināt radīt paklusas, aprautas balss skaņas (par dzīvniekiem)
- krecināt radīt paklusas, mazliet ķērkstošas skaņas (par cilvēku)
- ņorkšēt radīt paklusas, ņurdošas skaņas; urkšķēt
- ņēkšēt radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm)
- bubināt radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu)
- rucināt radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu); bubināt
- īdēt radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm); klusu maut
- šķaudīt radīt paskalos, šņācošas balss skaņas (par dzīvniekiem)
- čarkšēt radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem)
- čārkstēt radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem)
- čerkstēt radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem)
- čērkstēt radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem)
- turkšēt radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem)
- čorkšēt radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem); čurkstēt
- čorkstēt radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem); čurkstēt
- ņekšēt radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem
- ņīkšēt radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem
- ņeukšēt radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem)
- ņaukšēt radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem); arī ņaudēt
- tūrkšt radīt pazemas balss skaņas (par dzīvnieku)
- čurkstēt radīt pazemas balss skaņas (par putniem)
- žmurkstēt radīt pazemas balss skaņas (par putniem)
- zumēt radīt pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (parasti par bitēm); atskanēt šādām skaņām
- totināt radīt pazemas, paklusas balss skaņas, kas atgādina saucienu "to! to!" (parasti par gaili)
- zimzēt radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
- dūkt radīt pazemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem)
- čokstināt radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri)
- kraukāt radīt raksturīgas asas balss skaņas (par dažiem putniem)
- pīpināt radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti)
- smilkstēt radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni)
- sisināt radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem)
- spiegt radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem)
- kviekt radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām)
- vilkt radīt raksturīgas balss skaņas - par putniem
- dūdot radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem)
- blorkšēt radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
- blurkšēt radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
- tūterēt radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem)
- tūtināt radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem)
- kūkot radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi)
- kogināt radīt raksturīgas balss skaņas (par gaiļiem)
- kokināt radīt raksturīgas balss skaņas (par gaiļiem)
- ņaudēt radīt raksturīgas balss skaņas (par kaķi)
- merkšēt radīt raksturīgas balss skaņas (par kazu)
- pogot radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu)
- pupināt radīt raksturīgas balss skaņas (par pupuķi)
- buldurēt radīt raksturīgas balss skaņas (par tītaru)
- zviegt radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem)
- rukšēt radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām)
- rukšķēt radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām)
- kladzēt radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām)
- kladzināt radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām)
- žadzināt radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par žagatām)
- krekšēt radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
- krekšķēt radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
- griezt radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (parasti par griezi)
- zvanīt radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi); atskanēt šādām skaņām
- murrāt radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi)
- guldzēt radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu); atskanēt šādām skaņām
- lulot radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2)
- lūlot radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2)
- lulināt radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2)
- lūlināt radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2)
- klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām
- klaukšķināt (biežāk klakšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām
- skandēt radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām
- pokšināt radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi)
- pokšināties radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi)
- krākt radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē)
- klakšināt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
- klakšķināt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
- čakstināt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem)
- čagināt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām); žadzināt
- kraucināt radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par dažiem putniem)
- ņurrāt radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par kaķi); murrāt
- čirkstēt radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par putniem)
- kraukt radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par kraukļiem)
- ņurdēt radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par suni)
- ūkšēt radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem)
- ūkšķēt radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem)
- ņurkšēt radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi)
- ņurkšķēt radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi)
- ūjināt radīt raksturīgas pazemas, parasti stieptas, balss skaņas (parasti par putniem)
- klukstēt radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus)
- rubināt radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem)
- rēkt radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem)
- čirkstēt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); sisināt
- kraukāties radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot
- kraukāt radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot; kraukāties
- zāģēt radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt
- pēkšēt radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm)
- pēkšķēt radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm)
- pēkšināt radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt
- pēkšķināt radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt
- mekšķināt radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšināt
- mekšināt radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšķināt
- vaidēt radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm)
- vaimanāt radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm)
- gagināt radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm)
- gāgināt radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm)
- gāgāt radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm); gāgināt
- nogaudot radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci)
- ūvināt radīt raksturīgas stieptas, zemas balss skaņas (parasti par pūcēm)
- ūbot radīt raksturīgas zemas balss skaņas (par baložveidīgajiem)
- urrināt radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urināt
- urbt radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urināt, urrināt
- ulināt radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urrināt
- urināt radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urrināt
- mēkšķēt radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām)
- zāģēt radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas - par dzīvniekiem
- ņerkstēt radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem)
- tirkšēt radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
- tirkšķēt radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
- riet radīt raksturīgas, samērā īslaicīgas balss skaņas (parasti par suni)
- klaigāt radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm)
- klerot radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dzērvēm)
- klaigalēt radīt raksturīgas, samērā skaļas skaņas (par dažiem putniem)
- klikšināt radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem)
- klikšķināt radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem)
- klikstināt radīt raksturīgas, samērā spalgas, aprautas balss skaņas (par dažiem putniem)
- kācināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
- kākināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
- kākšināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
- trāsēt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt
- trēsāt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsēt
- strinkšēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai
- strinkšķēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai
- trinkšēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt
- trinkšķēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt
- žvadzināt radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par dažiem putniem)
- zvadzināt radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par žagatu)
- klimst radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem); klaigāt (2)
- pinkšēt radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem)
- pinkšķēt radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem)
- sīkt radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
- sīkt radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem); atskanēt šādām skaņām
- sīkt radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādām skaņām
- vēkšēt radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem)
- vēkšķēt radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem)
- kliegt radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku
- rēkt radīt skaļas skaņas (par mūzikas instrumentiem, orķestri)
- kliegt radīt skaļas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm)
- kaukt radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām
- maut radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm)
- ķērkt radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas
- brēkt radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem)
- ķērkt radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem)
- čāčināt radīt skaņas "čā-čā" (parasti par vistu)
- tatināt radīt skaņas "ta, ta, ta, ..."
- tuktināt radīt skaņas "tuk, tuk"
- tungāties radīt skaņas "tung, tung"
- skanēt radīt skaņas (par priekšmetiem, iekārtām, ierīcēm u. tml.)
- strinkšēt radīt skaņas (par strinkšķināmiem stigu instrumentiem)
- strinkšķēt radīt skaņas (par strinkšķināmiem stigu instrumentiem)
- trinkšēt radīt skaņas (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem)
- trinkšķēt radīt skaņas (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem)
- vīkšināt radīt skaņas kā plēšot apģērbu vai papīru
- slankšināt radīt skaņas kratot trauku ar šķidrumu
- porkšēt radīt skaņas, kas atgādina burbuļošanu (vāroties) vai rūkšanu
- blurināt radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu
- bļurināt radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu
- pļurināt radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu
- plurkšināt radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu
- blorrāt radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu; meklēt (ko šķidrumā), radot šādas skaņas
- ļirkšēt radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem
- ļirkšķēt radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem
- ļirkstēt radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem
- stabulēt radīt skaņas, virzoties, parasti pa ko šauru (parasti par vēju)
- žļankšēt radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai
- žļankšķēt radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai
- žļankstēt radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai
- žļadzēt radīt skaņu, kāda rodas, piem., mīkstam, piemirkušam priekšmetam kustoties vai šķidrumam atsitoties (pret ko); atskanēt šādai skaņai
- šļonkstēt radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai
- šļunkstēt radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai
- čurināt radīt skaņu, kas līdzinās šķidruma strūklas atsitiena radītai skaņai
- parkšēt radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām
- parkšķēt radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām
- sparkšēt radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām
- sparkšķēt radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām
- ķerkstēt radīt skarbas, pazemas balss skaņas (par dažiem putniem)
- ķērkstēt radīt skarbas, pazemas balss skaņas (par dažiem putniem)
- pļerkšēt radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai
- pļerkšķēt radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai
- spindzēt radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm); atskanēt šādām skaņām
- spindzēt radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
- žviukstēt radīt smalku, īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piem., ja spēcīgi šķeļ gaisu ar tievu, elastīgu priekšmetu; atskanēt šādai skaņai
- taurēt radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem)
- tētināt radīt stieptas balss skaņas (par vistu); stiepti, ne visai skaļi kladzināt
- gaudot radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
- vaidēt radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.)
- kaukt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādai skaņai
- krākt radīt šādas skaņas bailēs, sāpēs, piepūlē (par dzīvniekiem, parasti par zirgiem)
- čečināt radīt šņācošas balss skaņas (par dažiem putniem)
- švikstināt radīt švīkstošas skaņas
- švirbināt radīt švirkstošas skaņas
- samplēt radīt un apstrādāt skaņas ar sampleru
- raidīt radīt un izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, izteikumus u. tml.)
- raidīt radīt un izplatīt kādā vidē (skaņas, skaņu signālus) - par dzīvniekiem
- punkšināt radīt vēdera gāzu atbrīvošanas skaņas
- zizināt radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
- dūkt radīt zemas balss skaņas (par putniem)
- mulēt radīt zemas, dobjas skaņas (par dažiem putniem)
- rūkt radīt zemas, vienmērīgas balss skaņas (par dzīvniekiem)
- rūkt radīt zemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); arī dūkt (1)
- klingstināt radīt zvana piesitienu atsevišķas skaņas
- kludzināt radīt žagām līdzīgas skaņas, kas var novest pie vemšanas
- verkšināt radīt žēlīgas skaņas
- ļerkstēt radīt žvadzošas skaņas
- žvākāt radīt žvīkstošas skaņas
- žvingzdināt radīt žvīkstošas skaņas
- izkliegt Radīt, izveidot (raksturīgas balss skaņas) - parasti par putniem
- nokarcināt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu)
- nokarcinēt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu)
- ķaukstēt Radīts īsas, nesakarīgas skaņas (par zīdaini, kas mācās runāt)
- piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- nobazūnēt Radot bazūnei līdzīgas skaņas panākt (ko)
- piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem
- pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem
- pievēkšēt Radot skaļas balss skaņas, panākt, ka tās izplatās viscaur (telpā, vidē)
- ieskanēt Radot skaņas, iebraukt
- ideogrāfiskais raksts raksta veids, kurā rakstzīmes (nosacīts attēls vai zīmējums) apzīmē nevis valodas skaņas, bet noteiktas nozīmes vārdus vai morfēmas (senēģiptiešu, šumeru, ķīniešu u. c. rakstības sistēmās)
- alfabētiskais raksts raksta veids, kurā zīmes (burti) apzīmē valodas skaņas; skaņu raksts; fonogrāfiskais raksts
- atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem
- fonētiskais raksts raksts, kurā grafiskā zīme ir atsevišķas skaņas vai fonēmas apzīmējums; skaņu raksts
- skaņu raksts raksts, kurā kurā grafiskā zīme ir atsevišķas skaņas vai fonēmas apzīmējums; fonētiskais raksts
- smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa
- vaids Raksturīga stiepta (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņa
- vaimanas Raksturīgas stieptas (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņas
- vaimanas Raksturīgas, (vēja, vētras) radītas, gari stieptas skaņas
- purkš raksturo apspiestu smieklu skaņas, kā arī skaņas kas rodas plēšot drēbi u. tml.
- švik Raksturo strauju kustību; arī skaņas, kas rodas plaujot ar izkapti
- mīties Rasties citas skaņas, fonēmas vietā (morfēmā, vārdā) - par skaņu, fonēmu
- iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai
- stabulēt Raudāt, gari stiepjot skaņas
- scramjet Reaktīvais dzinējs, kurā gaisa plūsmai ir virsskaņas ātrums
- izrēkt Rēcot radīt (skaņas) - par dzīvniekiem
- klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas
- umlauts regresīva vokālisma pārskaņa, pakaļējās rindas patskaņiem un divskaņiem kļūstot par priekšējās rindas patskaņiem un divskaņiem sekojoša priekšējās rindas vokālisma ietekmē
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums
- pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- slēptā reklāma reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju
- pierībināt Rībinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- pagurkšķināt Rijot radīt rīklē attiecīgas skaņas
- guldzināt Rijot šķidrumu, vairākkārt radīt padobjas skaņas
- sparkšis Rīks, ar ko sparkšina, t. i. rada skarbas, ritmiskas skaņas
- grunge Rokmūzikas stils, smagā metāla un "punk" hibrīds, tam raksturīga griezīga ģitāras skaņa, vienkāršība, raupjums
- kankšķēt Rubeņu mātītes radītās skaņas briesmu gadījumā
- pierūcināt Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- pierūkt Rūcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- ierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā)
- iedergties Runājot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, radot asu, augstu toni
- pastiept Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu
- stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu
- mitacisms Runas defekts, "m" skaņas bieža izrunāšana citu skaņu vietā
- izrunas fokuss runas skaņas veidošanās vieta (runas aparātā)
- stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes
- raustīt valodu runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes; stostīties
- heterofāzija runas traucējums, kad vārds, zilbe vai skaņa tiek izrunāta cita vārda, zilbes vai skaņas vietā; heterolalija
- zilbe runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu
- pusdziedāšana Runāšana, ievērojami pagarinot skaņas
- šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ
- stabulēt Runāt, parasti stiepti artikulējot skaņas
- sarīmēt Sacerēt (dzejoli), ievērojot atskaņas
- savietojamība saderība, saskaņa
- elēģisks saistīts ar elēģiju, tai raksturīgs; tāds, kas pēc noskaņas ir līdzīgs elēģijai
- stereofonisks saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; tāds, kas rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā
- radu būšana ir cūku būšana saka gadījumos, kad starp radiem gadās nesaskaņas
- viena miesa un viena dvēsele saka par cilvēkiem, starp kuriem ir pilnīga saskaņa
- iet caur kauliem saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas
- skaldi un valdi saka par rīcību, politiku, ko realizē ar uzkundzēšanos, varas sagrābšanu, izraisot nesaskaņas
- auss aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī)
- kādu ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņu uzskatos, mērķos, centienos rodas nesaskaņas
- mazgāt netīro veļu saka, ja citiem tiek izklāstītas ģimenes vai kādas cilvēku grupas iekšējās nesaskaņas
- ne čibu, ne čabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa
- ne čiku, ne čaku saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
- ne čaku, ne grabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
- viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem
- kā pastardienas bazūne saka, ja ir ļoti skaļa, nepatīkama balss vai skaņa, liels troksnis
- elle vaļā saka, ja izraisās asi strīdi, nesaskaņas
- gaudo kā vilks saka, ja kāds skaļi, stiepti vaimanā, kliedz, raud, ja kas rada skaļas, asas, stieptas skaņas
- galva dūc saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes
- ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- asinis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (parasti asinsrites traucējumu ietekmē)
- analogais telefons sakaru sistēma, kurā skaņas svārstības tiek pārveidotas analoģiskās elektromagnētiskajās svārstībās, ko pārraida pa sakaru līnijām un atkal pārveido skaņas svārstībās
- umlauts saknes patskaņa palatalizācija; īpaši izplatīta ģermāņu valodās
- bīdžamantra Sākotnēja skaņa vai zilbe ar daudzām mistiskām un simboliskām nozīmēm, garāku mantru sastāvdaļa
- uzpīpināt sākt pīpināt (parasti ar transportlīdzekļa skaņas signālu); īsu brīdi pīpināt
- komparatīvistika Salīdzināmi vēsturiskā valodniecība; pētī radniecīgu valodu un dialektu rašanos un vēsturi; salīdzinot šo valodu dotumus, iespējams rekonstruēt senākās skaņas, formas, vārdu nozīmes, turklāt ne vien atsevišķām valodām, bet pat pirmvalodai
- -fons Salikteņu otrā daļa - skaņa (piem., telefons)
- viru Salikumā "viru virām" raksturo haotiskas, nesakarīgas skaņas
- viru Salikumā "viru virumis" raksturo haotiskas, nesakarīgas skaņas
- strinkšķis samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti
- trinkšķis samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti; strinkšķis
- pakluss samērā kluss (par skaņu); tāds, kas rada samērā klusas skaņas
- pagarinājums samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem
- īsums samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums
- simetrija Samērība, savstarpēja atbilstība, saskaņa (parādībām dabā, sabiedrībā)
- ķīmija Saprašanās; jūtu saskaņa
- vienskaņa Saskaņa
- akords Saskaņa (piemēram, mākslas darbā, cilvēku attiecībās)
- harmonija Saskaņa, samērīgums
- sadienība Saskaņa, saticība
- unisons Saskaņa, vienotība
- sadera saskaņa, vienprātība
- seksuālā disharmonija saskaņas trūkums laulāto vai partneru dzimumattiecību jautājumos
- nesaskaņa Saskaņas, savstarpējas atbilstības trūkums
- nesaskaņa Saskaņas, vienprātības trūkums
- disharmonija Saskaņotības trūkums, neatbilstība, nevienprātība; nesaskaņa, nesaskaņotība
- tonālais audiometrs sastāv no ģeneratora, kas rada dažāda augstuma un stipruma skaņas, un telefona, nosakot dzirdamības slieksni - vismazāko skaņas stiprumu, kuru var uztvert ar pārbaudāmo ausi noteiktā attālumā
- sadarība saticība, saskaņa; saderība
- intonācija Satura ievirze, pamatnoskaņa (parasti tekstā)
- skaņa Satura, formas īpatnību kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī noskaņa
- idiofonija Savdabīga nepatīkama balss skaņa
- šķic savienojumā "a šķic" (parasti atkārtojumā) raksturo ēvelēšanas skaņas
- brika savienojumā "brika braka" raksturo soļu skaņas
- brakata savienojumā "brikata, brakata" apraksta vairāku zirgu ātru soļu skaņas
- brikata savienojumā "brikata, brakata" apraksta vairāku zirgu ātru soļu skaņas
- či savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas
- čī savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas
- dakaru savienojumā "dikaru, dakaru" raksturo dobjas, apspiestas skaņas
- dikaru savienojumā "dikaru, dakaru" raksturo dobjas, apspiestas skaņas
- depu savienojumā "dipu depu" raksturo dažu dzīvnieku (parasti nagaiņu) soļu skaņas
- dipu savienojumā "dipu depu" raksturo dažu dzīvnieku (parasti nagaiņu) soļu skaņas
- slampu savienojumā "slimpu slampu" apraksta nevīžīgu, smagnēju soļu skaņaas
- slimpu savienojumā "slimpu slampu" apraksta nevīžīgu, smagnēju soļu skaņaas
- stingu savienojumā "stingu, štrangu" apraksta zobenu šķindoņas skaņas
- štrangu savienojumā "stingu, štrangu" apraksta zobenu šķindoņas skaņas
- škrapu savienojumā "škripu škrapu" raksturo ādas apavos apautu kāju soļu skaņas
- škripu savienojumā "škripu škrapu" raksturo ādas apavos apautu kāju soļu skaņas
- tilkš savienojumā "tilkš, talkš" raksturo zvana skaņas
- varuļi savienojumā "viruļu varuļiem" raksturo ātri mainīgas skaņas
- žvagu savienojumā "žvagu žvags" apraksta žvadzošas skaņas
- bricata savienojumā ar "bracata" apraksta lēkāšanas skaņas
- plisku savienojumā ar "plaisku" un "plesku" raksturo plata apģērba kustības skaņas ejot
- plika savienojumā ar "plaka" raksturo maizes mīcīšanas skaņas
- pļikadi savienojumā ar "pļekadi" raksturo ritmiskas sitienu skaņas, kas rodas, piemēram, velējot veļu
- pļiku savienojumā ar "pļeku" raksturo ritmiskas plaukšķošas skaņas, kas rodas, piemēram, mīcot maizes mīklu
- pļekadi savienojumā ar "pļikadi" raksturo ritmiskas pļakšķošas sitienu skaņas, kas rodas, piemēram, veļu velējot
- pļeku savienojumā ar "pļiku" raksturo skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcot maizes mīklu
- skrīpu savienojumā ar "skrāpu" raksturo skaņas, kas rodas skrāpējot
- skrāpu savienojumā ar "skrīpu" raksturo skaņas, kas rodas skrāpējot
- strauku savienojumā ar "striuku" apraksta ritmiskas izkapts kustības skaņas siena pļavā
- šlur savienojumā ar "šluru" raksturo skaņas, kas rodas slaucot govi
- šļiku savienojumā ar "šļaku" apraksta govs slaukšanas skaņas
- šļaku savienojumā ar "šļiku" apraksta ritmiskas darbības, kas rada šļakstošas skaņas (piemēram, govs slaukšanu vai maizes mīklas mīcīšanu)
- šniku savienojumā ar "šnaku" raksturo ritmiskas skaņas
- šnaku savienojumā ar "šniku" raksturo ritmiskas skaņas
- švika savienojumā ar "švaka" lieto lai aprakstītu ritmiskas skaņas, piemēram, zobenu šķindoņu
- šviku savienojumā ar "švaku" lieto lai aprakstītu ritmiskas skaņas, piemēram, zobenu šķindoņu
- švimbu savienojumā ar "švambu" apraksta skaņas, kas rodas strebjot
- švipu savienojumā ar "švapu" lieto lai raksturotu ritmiskas skaņas, kas rodas, piemēram, ēdot
- švaka savienojumā ar "švika" lieto lai aprakstītu ritmiskas skaņas, piemēram, zobenu šķindoņu
- švaku savienojumā ar "šviku" lieto lai aprakstītu ritmiskas skaņas, piemēram, zobenu šķindoņu
- švambu savienojumā ar "švimbu" apraksta skaņas, kas rodas strebjot
- švapu savienojumā ar "švipu" lieto lai raksturotu ritmiskas skaņas, kas rodas, piemēram, ēdot
- viku savienojumā ar "vaku" atdarina ritmiskas skaņas
- laist savienojumā ar "vaļā": sākt spēcīgi veidot (skaņas)
- vaku savienojumā ar "viku" atdarina ritmiskas skaņas
- ne- savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ams", "-āms", norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot
- sen- savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ts", norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen
- pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē
- knapa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas
- knipa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas
- korespondence Savstarpēja atbilstība, saskaņa; savstarpēja attieksme, sakars
- saspēle Savstarpēja saskaņa
- valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa
- kušītu valodas semītu-hamītu valodu saimes grupa, izplatības teritorija - Etiopija, Somālija, Sudāna, Kenija, Tanzānija, Džibuti; tipoloģiski daudzveidīgas, attīstīts konsonantisms (faringālās skaņas), attīstīta locīšanas sistēma
- monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai
- neimas Senas skaņdarbu zīmes (punkti, svītras, to apvienojumi u. tml.), kas aptuveni norāda skaņas augstumu; tās izmantoja viduslaikos, piem., korāļu pierakstos
- kačinas Senču gari pueblo tautām, piemēram, hopiem un zuniem, kas mīt ASV dienvidrietumos; tiek godāti kā starpnieki starp cilvēkiem un lielajiem stihiju dieviem, arī kā saskaņas un pārticības nesēji
- burdens Seno stīgu instrumentu zemākās skaņas stīga
- burdons Seno stīgu instrumentu zemākās skaņas stīga
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas
- Eola arfa sens stīgu instruments ar garu korpusu un dažāda resnuma, dažādi iespriegotām stīgām, kas vēja ietekmē izdod savdabīgas virstoņu skaņas
- sekundakords Septakorda trešais apvērsums, kur basā atrodas septakorda septimas skaņa
- si Septītās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa
- hexa- Seši (līdzskaņa priekšā)
- piesīkt Sīcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas dziedot maina skaņas augstumu (parasti vairākkārt); variē balsi, melodiju
- klabata Signāldēlis - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste
- zvans Signālierīce, kas rada noteiktas frekvences skaņas
- pīpināt Signalizēt ar īsiem skaņas signāliem
- postsinhronizācija Sinhronas skaņas ierakstīšana filmā agrāk uzņemtam attēlam
- pikstināt sist, radīt sitienu skaņas (par sienas pulksteni)
- zvans Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas
- tubafons Sitamais mūzikas instruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa
- šķīvis Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no viena vai diviem metāla diskiem un kam ir raksturīga asa skaņa
- žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu)
- pekšēt sitiena skaņas atdarinājums (_sit jumtu, ka pekš vien_)
- hiperdaktiliska sk. hiperdaktiliska atskaņa
- articolando Skaidri izpildīt skaņas
- kliegšana skaļas balss skaņas radīšana (piemēram, aiz bailēm, sāpēm) – par cilvēku
- kliegšana skaļas skaņas radīšana – par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem
- māvas skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm)
- kliedziens skaļi, intensīvi radīta balss skaņa (piemēram, sāpēs, bailēs)
- piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- pieblārkšēt Skaļi, nesakarīgi runājot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- brēciens Skaļš, arī ass, griezīgs (dzīvnieka) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (dzīvnieka) balss skaņa
- kauciens Skaļš, ass, bieži arī stiepts (dzīvnieka) kliedziens; skaļa, asa, bieži arī stiepta balss skaņa
- ķērciens Skaļš, griezīgs (putna) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (putna) balss skaņa
- skandīgs Skaļš, tāds, kas spēj radīt skaņas
- apakšējais dzirdamības slieksnis skaļuma līmenis (0 foni), kad skaņa ir tikko dzirdama
- pieskandēt Skandējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- noskaņa Skanējuma īpatnības, skaņas īpašību kopums
- sliukšēt Skanēt skaņai, kas rodas klaudzinot ar āmuru, vai sitot pļauku pa ausi
- sudrabskaņa Skanīga, tīra skaņa
- piezvanīt Skanot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, telpā)
- skaniens skaņa
- gērds Skaņa
- jorus Skaņa
- phone Skaņa
- skanoņa Skaņa
- skaņoņa Skaņa
- skans Skaņa
- suono Skaņa
- šīpt skaņa (kas rodas ledum vai stiklam lūstot)
- starpskaņa Skaņa (piemēram, skaņurindā), kas atrodas starp veselajiem toņiem un kam ir
- tonis Skaņa ar noteiktām īpašībām (skaņdarbā, mūzikas skaņu sistēmā u. tml.)
- mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai meditācijā maksimāli koncentrētos (sākotnēji hinduismā un budismā)
- balksne skaņa, balss
- iešņikstēties skaņa, kas dzirdama ātri griežot vai kožot augus vai gaļu
- pamatskaņa skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa; pamatpakāpe
- pamatpakāpe skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa; pamatskaņa (2)
- pēcskaņa skaņa, kas ir vēl dzirdama pēc tās avota darbības izbeigšanās
- nezilbiska skaņa skaņa, kas nespēj veidot zilbes kodolu
- grudēt skaņa, kas rodas braucot pa uzsalušu, dubļainu ceļu
- nošļirkstēt skaņa, kas rodas ejot vai braucot pa mitru zemi
- šļurkšķis skaņa, kas rodas izlejot šķidrumu
- šļāks skaņa, kas rodas izlejot ūdeni
- šļauksts skaņa, kas rodas izlejot ūdeni
- ļurkšis skaņa, kas rodas plīstot uzpeldošiem burbuļiem alus vai vīna rūgšanas procesā
- vaukšis skaņa, kas rodas salaužot koku
- vaukšķis skaņa, kas rodas salaužot koku
- virsskaņa skaņa, kas rodas skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) atsevišķu daļu vibrācijas rezultātā un kas papildina pamatskaņu
- čirkstiens skaņa, kas rodas slaucot pienu
- noblākšķēties skaņa, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
- šņakas skaņa, kas rodas vairākkārtīgi ne sevišķi stipri sitot (dzīvniekam vai cilvēkam)
- zilbiska skaņa skaņa, kas spēj veidot zilbes kodolu; latviešu valodā šādas skaņas ir patskaņi, divskaņi, skaneņi
- sonants skaņa, kas veido zilbi; skanenis (1)
- skanenis skaņa, kas veido zilbi; sonants
- klinkšoņa skaņa, klaudzieni
- laringāla skaņa skaņa, ko artikulē balsenes dobumā
- džurkste skaņa, ko ejot rada slapji zābaki
- palīgskaņa skaņa, ko pievieno kādai melodijas skaņai tās bagātināšanai
- apikāla skaņa skaņa, ko rada ar mēles galu
- čāpstienis skaņa, ko rada elsošana
- troksnis skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības; šāda skaņa, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē
- kardiehēma skaņa, ko rada sirds
- trinkšis skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti
- šļāgs skaņa, ko rada tekošs ūdens
- iūkšis skaņa, ko rada zirgs
- orāla skaņa skaņa, kuras artikulācijas laikā mīkstās aukslējas ir paceltas, izslēdzot deguna dobumu
- dorsāla skaņa skaņa, kuru izrunā, ar mēles muguru pie aukslējām veidojot spraugu vai slēgumu
- labiāla skaņa skaņa, kuru izrunājot aktīvi darbojas lūpas
- nazāla skaņa skaņa, kuru izrunājot gaisa plūsma tiek virzīta caur deguna dobumu
- nelabiāla skaņa skaņa, kuru izrunājot lūpas ir pasīvas
- dentāla skaņa skaņa, kuru izrunājot mēle pieskaras zobiem
- palatāla skaņa skaņa, kuru izrunājot mēles izliekuma augstākais punkts ir pie cietajām aukslējām
- bilabiāla skaņa skaņa, kuru izrunājot saskaras abas lūpas
- raugāšanās skaņa, kuru medņu gailis parasti izdod vakarā (riestā) pēc iesēšanās kokā
- skanums skaņa, skanīgums
- klinkša skaņa, šķinda
- būkšs skaņa, troksnis, ko rada dumpis 2
- dūsma skaņa, troksnis, rūkoņa, svilpoņa
- tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas
- vibrato Skaņai svārstoties ar nelielu novirzi no pamattoņa
- betacisms skaņas "b" pārmērīga lietošana valodā, aizstājot ar to citas skaņas
- ces skaņas "do bemol" apzīmējums burtu notācijā
- cis skaņas "do diēz" apzīmējums burtu notācijā
- ceses skaņas "do dublbenol" apzīmējums burtu notācijā
- C skaņas “do” apzīmējums burtu notācijā
- fes skaņas "fa bemol" apzīmējums burtu notācijā
- F skaņas “fa” apzīmējums burtu notācijā
- paralambdacisms skaņas "l" aizstāšana runā ar citu skaņu
- lambdacisms skaņas "l" nepareiza izruna; "l" izrunā "r" vietā
- as skaņas "la bemol" apzīmējums burtu notācijā
- ais skaņas "la diēz" apzīmējums burtu notācijā
- aisis skaņas "la dubldiēz" apzīmējums burtu notācijā
- A skaņas “la” apzīmējums burtu notācijā
- kiksis skaņas "lūšana", "pārtraukšana" spēlējot pūšamos instrumentus (visbiežāk mežragu)
- es skaņas "mi bemol" apzīmējums burtu notācijā
- eis skaņas "mi diēz" apzīmējums burtu notācijā
- eses skaņas "mi dublbemol" apzīmējums burtu notācijā
- E skaņas “mi” apzīmējums burtu notācijā
- des skaņas "re bemol" apzīmējums burtu notācijā
- dis skaņas "re diēz" apzīmējums burtu notācijā
- disis skaņas "re dubldiēz" apzīmējums burtu notācijā
- D skaņas "re" apzīmējums burtu notācijā
- B skaņas “si bemol” apzīmējums nošu notācijā (Eiropas pierakstā)
- his skaņas "si diēz" apzīmējums burtu notācijā
- hisis skaņas "si dubldiēz" apzīmējums burtu notācijā
- B skaņas "si" apzīmējums burtu notācijā
- H skaņas "si" apzīmējums burtu notācijā (Eiropas pieraksts)
- ges skaņas "sol bemol" apzīmējums burtu notācijā
- gis skaņas "sol diēz" apzīmējums burtu notācijā
- gisis skaņas "sol dubult diēz" apzīmējums burtu notācijā
- G skaņas "sol" apzīmējums burtu notācijā
- vokaligramma skaņas amplitūdas, frekvences un laika raksturojumu grafisks atveidojums; izmanto vokaliskopijā
- runas ciparošana skaņas analogsignāla pārveidošana ciparsignālā, lai to uzglabātu atmiņā, pārraidītu vai apstrādātu ar cipariekārtām
- skārpstēt skaņas apzīmējums
- redukcija skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd
- uldēt skaņas atdarinājuma verbs: "upe klusi uld"
- bak skaņas atdarinājums, piemēram, mīklu mīcot, riju kuļot
- barkš skaņas atdarinājums, piemēram, ratu rīboņa
- šļirkt skaņas atdarinājums; šļirkstēt
- atonālisms skaņas atslābums tonī, vārdā, runā
- štimmis skaņas augstums; arī melodija
- audioretuša skaņas celiņa salaidumu montāžas vietu retuša, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu
- progresīvā disimilācija skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē
- regresīvā disimilācija skaņas disimilācija sekojošās skaņas ietekmē
- skaņas stiprums skaņas enerģijas plūsmas blīvums, t. i. enerģijas daudzums, kas, skaņai izplatoties, vienā laika vienībā izplūst caur virsmas laukuma vienību perpendikulāri skaņas izplatīšanās virzienam
- skaņas celiņa fons skaņas fons, kas piemīt skaņas celiņam neatkarīgi no tajā fiksētās skaņas
- skaņas deformēšana skaņas ieraksta nedabiska pārveidošana
- audioieraksts skaņas ieraksts - magnētisks skaņas ieraksts lentā, optisks ieraksts kompaktdiskā, elektronisks ieraksts datora atmiņā vai citā datu nesējā (agrāk - arī mehānisks ieraksts skaņuplatē), ko izmanto informācijas uztverei ar dzirdi
- optiskais skaņas ieraksts skaņas ieraksts, fiksējot skaņas modulācijas fotogrāfiska attēla veidā
- absolūtais skaņas garums skaņas ilgums - ar aparātu nosakāmais skaņas garums bez funkcionālās nozīmes
- skaņas absorbcija skaņas intensitātes samazināšanās, skaņai izplatoties caur kādu vidi, t. i. skaņas enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, piemēram, siltumā
- skaņizolācija skaņas izolācija; pasargāšana no trokšņiem
- skaņas refrakcija skaņas izplatīšanās virziena maiņa neviendabīgā vidē, turklāt skaņas ātrums mainās pakāpeniski, nevis lēcienveidīgi
- rekursija skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; artikulācijas nobeigums
- artikulācijas nobeigums skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; rekursija
- diverģence skaņas izrunas maiņa atkarībā no stāvokļa vārdā (pozicionālā pārmaiņa)
- artikulācijas sākums skaņas izrunas sākumdaļa, kurā runas orgāni pāriet no iepriekšējā stāvokļa uz stāvokli, kāds nepieciešams skaņas izrunai; ekskursija (3)
- skaņas plate skaņas karte
- modulācijas trokšņi skaņas kropļojumi neadekvāti modulētos skaņas celiņos
- relatīvais skaņas garums skaņas kvantitāte
- uzskaņa skaņas pacēlums (uzsvērtā zilbe pantpēdā)
- pērkons skaņas parādība, ko negaisā izraisa elektriskie lādiņi (zibens)
- sonoritāte skaņas pazīme, kas izpaužas kā vienas valodas skaņas relatīvi lielāks skanīgums salīdzinājumā ar citām skaņām vienādos apstākļos; skanīgums
- skaņveide skaņas radīšanas principi, jomas un konkrēti paņēmieni
- tonācija skaņas raksturs, nokrāsa
- žvūrgzdens skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību
- žvurgzdiņš skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību
- žvūrgzdins skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību
- žvūrgzdiņš skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību
- mīkstā ataka skaņas sākums, kad balss saites nav pilnībā sakļautas un skaņa nav tik stipra
- cietā ataka skaņas sākums, kad gaiss ar sparu izlaužas caur sakļautām balss saitēm
- ataka skaņas sākums, pāreja no elpošanas uz skaņveides režīmu dziedāšanā un pūšaminstrumentu spēlē
- artikulārā analīze skaņas sastāva (kvalitātes) noteikšana pēc runas orgānu darbības raksturojuma
- akustiskā analīze skaņas sastāva kompleksa noteikšana pēc tās komponentu svārstību frekvences un intensitātes
- fons skaņas skaļuma mērvienība - skaņas skaļuma līmenis ir 1 fons, ja skaņas spiediena līmenis tāda paša skaļuma skaņai ar 1 kHz frekvenci ir 1 dB
- sons skaņas skaļuma mērvienība; 1 sons atbilst skaļuma līmenim 40 foni, ja skaņas frekvence ir 1000 Hz
- akustiskais bārs skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar 1 dinu lielu spēku uz 1 kvadrātcentimetru; mikrobārs
- decibels skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar tādu līmeni, kura 20 decimāllogaritma attiecībai pret nosacīto dzirdamības slieksni (2·10^-5^ N/m^2^) ir vienāda ar vienu; bela desmitā daļa, apzīmējums - dB; cilvēka ausij uztveramais skaņas intensitātes līmenis mainās robežās no 0 līdz aptuveni 120 dB
- impedance skaņas spiediena un plūsmas attiecība harmonisku svārstību gadījumā
- akustiskā impedance skaņas spiediena un plūsmas attiecība, ja svārstības ir harmoniskas
- vibrācija skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā), kas izpaužas nelielās novirzēs no pamattoņa; vibrato
- pieskaņa skaņas tembra, izrunas īpatnība (parasti neliela)
- dalītais ieraksts skaņas un attēla ierakstīšana ar atsevišķām ierīcēm, izmantojot sinhronās darbības sistēmu
- asinhronisms skaņas un attēla savienojums kinofilmā laika ziņā neatbilstoši realitātei
- tautas mūzikas instrumenti skaņas un toņa avoti, ko tauta patstāvīgi un mērķtiecīgi pielāgojusi vai izgatavojusi vairāku paaudžu laikā un saglabājusi mūzikas interpretācijai; sadzīvē lietotie skaņu rīki un mūzikas instrumenti; šaurākā nozīmē - profesionāli mūzikas instrumenti, kas kļuvuši par tradicionāliem instrumentiem un piemēroti tautas mūzikas interpretācijai
- osteofonija skaņas vadāmība pa kaulu
- oseosonometrija skaņas vadāmības noteikšana kaulā
- fiksācija skaņas vai attēla iemiesojums materializētā formā, kas dod iespēju to publiskot, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību
- zūdošā kopija skaņas vai attēla veidā izvadīts nepastāvīgs informācijas atveids
- sinkope skaņas vai skaņu kopas zudums vārda vidū
- sintēze skaņas veidošana no tās atsevišķiem elementiem
- ultraskaņa skaņas viļņi, kuru svārstību frekvence ir robežās no 15-20 kiloherciem (kHz) līdz apmēram 1000000 megaherciem (MHz); izmanto zinātnē, tehnikā, medicīnā (lokācijai, iekšējo orgānu zondēšanai u. c.); cilvēka ausis ultraskaņas svārstības neuztver
- piano pianissimo skaņas visklusākā pakāpe
- krākšana Skaņas, kas parasti izceļas, mēlei miegā atkrītot atpakaļ pret mīkstajām aukslējām un rīkles mugurējo sienu
- čirkstas Skaņas, kas rodas cepot gaļu vai beržoties cietiem priekšmetiem
- bļuršķināt skaņas, kas rodas ejot ar slapjiem apaviem; šļurkstēt, žļurkstēt
- skrūšķas Skaņas, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus)
- pļūkšas Skaņas, kas rodas maisot kādu pusšķidru masu
- slarkšēt Skaņas, kas rodas vārot putraimus
- slarpšēt Skaņas, kas rodas vārot putraimus
- slarkšēt skaņas, kas rodas, šņācot, elpojot caur degunu
- illiterāti Skaņas, ko nevar precīzi atveidot, tāpēc tās vai nu tiek vienkārši attēlotas ar daudzpunktes palīdzību (klusums), vai arī nosacīti, piem., nospļaušanās ("tfu"), šķaudīšana ("apčī"), smiekli ("ha-ha") u. tml.
- rilst skaņas, ko rada dzelzs priekšmeti, berzējoties viens pret otru
- solis Skaņas, ko rada šādas kāju kustības
- dziesma Skaņas, ko rada, piemēram, vibrējoši priekšmeti, gaisa plūsma, ūdens plūsma
- žvairi Skaņas, trokšņi
- kariljons Skaņdarbs, kurā atdarinātas zvanu skaņas
- mažors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpē) veido lielo trijskani
- minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani
- nenoturīga skaņa skaņkārtas skaņa, kas rada nepabeigtības iespaidu, prasa turpinājumu
- noturīga skaņa skaņkārtas skaņa, kas rada nobeiguma iespaidu, neprasa turpinājumu
- ievadtonis Skaņkārtas visnenoturīgākā skaņa, kas atrodas pakāpi zemāk vai augstāk par toniku un tiecas uz to
- simetriskās skaņkārtas skaņkārtas, kuru pamatā ir noteikta centrālā saskaņa un skaņurindas veidojas no oktāvu vienmērīga dalījuma intervālos
- burtu notācija skaņu apzīmējums ar burtiem: A (zilbju notācijā - la), B (si bemols), C (do), D (re), E (mi), F (fa), G (sol), H (si); apzīmējot skaņas paaugstinājumu par pustoni, attiecīgajam burtam pievieno galotni "-is", par toni - "-isis", apzīmējot pazeminājumu par pustoni, - "-es", par toni - "-eses"
- amplitūdas skaņas celiņš skaņu celiņš no divām daļām – caurspīdīgās un necaurspīdīgās, kuru robežu veido skaņas signāla oscilogrāfiska fiksējuma līnija
- mēmais negatīvs skaņu filmas nnegatīvs, kuram nav piemontēts skaņas celiņš
- anapests Skaņu grupa, kas sastāv no divām īsām skaņām un vienas garākas skaņas
- daktils Skaņu grupa, kas sastāv no vienas garas skaņas un divām īsākām skaņām
- amfibrahijs Skaņu grupa, kurā divas īsas skaņas ietver garāku skaņu
- skaņu skala skaņu secība, kur skaņas sakārtotas pēc principa no zemākajām uz augstākajām
- dzirdēšana skaņu uztveršana ar ausi; spēja uztvert skaņas
- noplurkšēties Skaņu verbs, raksturo ātru spārnu kustību radītas skaņas
- pakāpe Skaņurindas skaņa attiecībā pret kādu citu skaņu šajā skaņurindā
- pļerkšoņa Skarba, griezīga skaņa
- pļerkšķis Skarba, griezīga skaņa, ko rada, piemēram, mašīnas, mūzikas instrumenti
- parkšķis Skarba, mainīga augstuma, pazema skaņa, ko parasti rada putni
- sparkšķis Skarba, parasti ritmiska, skaņa
- portamento Slīdoša pāreja no vienas skaņas uz otru, dziedot vai spēlējot stīgu instrumentus
- ehopātija Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga dzirdēta vārda vai skaņas vai redzētas darbības automātiska, bezmērķīga atkārtošana
- piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- r sonora skaņa, plūdenis, ko veido mēles priekšgalam virmojot pret augšējo zobu iekšējās puses alveolām
- videolente Speciāla lente (2) videosignāla un skaņas ierakstīšanai, uzglabāšanai un reproducēšanai
- lente Speciāla, samērā šaura sloksne kā (piemēram, skaņas, attēlu) fiksēšanai
- eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem
- dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālas skaņas
- gaišdzirdība Spēja sadzirdēt skaņas ar frekvenci, augstāku par normālās dzirdamības robežu
- dzirde Spēja uztvert skaņas
- diktāts spēlētu vai dziedātu skaņu pierakstīšana nošu rakstā pēc skaņas
- izspiegt Spiedzot radīt (skaņas)
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu
- konverģējoši diverģējoša sprausla sprausla, ar kuru var sasniegt ļoti lielu (gāzes vai tvaika) izplūdes ātrumu, kas pārsniedz skaņas ātrumu; izmanto aktīvās turbīnās un reaktīvos dzinējos
- Sarkanā grāmata standartu kopums, ko izstrādājušas firmas _Sony_ un _Philips_ un kas nosaka kompaktdiska _CD-DA_ celiņu skaitu, kuros ierakstīti diskrētie audiodati, kā arī izmantojamos kļūdu labošanas līdzekļus, kas ierakstīšanas procesā nodrošina skaņas iespējami labāku saglabāšanu
- skaļums stāvoklis (apkārtnē, dabā, vidē u. tml.), kad ir stipras skaņas
- klusums stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai kad nav dzirdamas skaņas
- nemiers stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) pastāv nesaskaņas, strīdi, arī naids
- fonomioklonija stāvoklis, kad, auskultējot muskuli, dzirdama skaņa, kas norāda uz neredzamām fibrilārām kontrakcijām
- izstenēt Stenot radīt (skaņas); stenot izpaust; izvaidēt
- stereoskaņa Stereofoniska skaņa
- stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas - austiņas stereofoniska ieraksta vai pārraides atskaņošnai, kas klausītājā rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā
- diehoskops Stetoskopa veids, ar kuru iespējams vienlaicīgi uztvert divas dažādas skaņas ķermeņa dažādās daļās
- dermatofons Stetoskopiska ierīce, ar kuru var uztvert asinsrites skaņas ādā
- vaids Stiepta, Šņācoša skaņa, kas rodas stiprā vējā, vētrā, arī kokiem, koku zariem šādā vējā, vētrā lokoties u. tml.
- vaids Stiepta, šņācoša, arī neskaidra skaņa, kas rodas, darbojoties motoriem, ierīcēm u. tml.
- gāgas Stieptas (parasti zosu) balss skaņas
- gaudas Stieptas spalgas, svelpjošas skaņas
- hordofoni Stīgu mūzikas instrumenti - mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir nostieptu stīgu vibrācijas
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls
- kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas
- guturotetānija Stostīšanās sakarā ar balsenes spazmu, izrunājot skaņas "g" un "k"
- skaņas barjera strauja lidaparāta aerodinamiskās pretestības palielināšanās lidojumā, tuvojoties skaņas ātrumam; tās cēlonis ir viļņa krīze plūsmā, kurai seko ātra viļņa pretestības palielināšanās
- sist strauji skarot ko, radīt skaņas
- sisties strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas
- mels Subjektīva ārpussistēmas mērvienība skaņas augstuma mērīšanai; lieto gk. muzikālajā akustikā
- tonfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā
- toņfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā
- fono- Svešvārdos ar nozīmi 'skaņas-'
- iesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- piesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- piesvilpot Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- iesvilpot Svilpojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- izsvilpot Svilpojot radīt (skaņas)
- ģīgāt Svilpot, radīt šādas skaņas
- zvans Šādas signālierīces radītās skaņas
- vibrato Šādas skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā)
- piešalkt Šalcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- plaukšķis (karburatorā) šāvienam līdzīga skaņa karburatorā, kas parasti rodas, uzsprāgstot degvielas tvaikiem ārpus cilindra vai sprādzienam cilindrā izplūstot ārpus tā pa neaizvērušos vārstu
- hidatisms Šķidruma kustības skaņa (šļakstiens) ķermeņa dobumā
- konfuzors Šķidruma vai gāzes plūsmas kanāla sašaurinājums; sašaurinoši profilēts kanāls, kurā palielinās gāzes zemskaņas ātrums
- šķandas Šķindošas skaņas
- piešķindēt Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- izadzirdēties Šķist, ka dzird (skaņas)
- sigmatisms Šļupstēšana, nepareiza vai neskaidra "s" skaņas izruna
- svipstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt
- švepstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt; svepstēt
- pudžināt Šmakstinot, un radot citas skaņas ar muti, skubināt zirgu
- piešņākt Šņācot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- iešņākt Šņācot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- švīkstas Švīkstošas skaņas, kas ceļas no klusinātām sarunām
- tālu tā, ka (skaņa) izplatās samērā lielā attālumā
- īsi tā, ka (skaņas, trokšņi) atskan neilgu brīdi
- tuvu tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu); tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu)
- zems Tāda (skaņa), kas ietilpst lielajā oktāvā
- augsts Tāda (skaņa), kas ietilpst otrajā oktāvā
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā
- balsu krustojumi tādas vietas vairākbalsīgā kompozīcijā, kur zemākā balss (piemēram, alts) dzied augstākas balss skaņas nekā augstākā (piemēram, soprāns)
- pakluss tāds (laikposms), kad ir samērā klusas skaņas
- kluss tāds (laikposms), kad nav stipru skaņu; tāds (laikposms), kad nav dzirdamas skaņas
- faringāls tāds (līdzskanis), kuru izrunājot atpakaļ pavilkta mēles sakne tuvojas vai piekļaujas rīkles sienai; latviešu valodā ir tikai viens šāds līdzskanis - dvesmas skaņa "h"
- palatalizēts tāds (par līdzskani), ko izrunā, mēles vidusdaļu papildus paceļot pret aukslējām; latviešu literārajā valodā vienīgā palatalizētā skaņa ir mīkstinātais līdzskanis ŗ, ko vairums runātāju vairs nelieto
- guturāls tāds (par skaņu), kas rodas balsenē; rīkles skaņa
- virsskaņa tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu attiecīgajā vidē
- tuvs tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem)
- skaļš tāds, kad ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par laikposmu)
- skanīgs tāds, kad izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par laikposmu)
- skaņš tāds, kad izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par laikposmu)
- miniatūrs tāds, kam ir neliels apjoms un parasti viena noskaņa (par skaņdarbu)
- pērkons tāds, kam ir raksturīga zibens un tā izraisītās skaņas parādības rašanās (par laikapstākļiem)
- skaļš tāds, kam ir samērā augsts skaļuma līmenis (par skaņu); tāds, kas rada skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni
- nesaderīgs tāds, kam raksturīga nesaticība, nesaskaņas
- ķērkstošs tāds, kam raksturīgas vibrējošas, asas, griezīgas balss skaņas
- nelāgs tāds, kam trūkst saskaņas, draudzīguma (par cilvēku attiecībām)
- mikroakustisks tāds, kas attiecas uz vājām skaņām; tāds, kas palīdz saklausīt ļoti vājas skaņas (par instrumentu, aparātu)
- trokšņains tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
- augšējais tāds, kas ietver augstākas skaņas (balss vai instrumenta diapazonā); augstāks par citu (skaņu, balsi)
- zems tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu diapazonu); apakšējais (par balsi, piemēram, basu, baritonu)
- zemzems tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu diapazonu); apakšējais (par balsi, piemēram, basu, baritonu); ļoti [zems]{s:2633}
- apakšējais tāds, kas ietver zemākās skaņas (balss vai instrumenta diapazonā)
- tālskanīgs tāds, kas ir tālu uztverams (par skaņu); tāds, kur tālu izplatās skaņas (par vietu, vidi)
- kluss tāds, kas ir vāji dzirdams, vājš, neintensīvs (par skaņu); tāds, kas nerada stipras skaņas
- šķeltniecisks tāds, kas izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā)
- skaļš tāds, kas mēdz radīt spēcīgas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem)
- mēms tāds, kas nedarbojas un nerada skaņas (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem)
- nedzirdams tāds, kas noris klusu, bez skaņas
- izlīdzinošs tāds, kas novērš, atvaira (piemēram, strīdus, nesaskaņas)
- ņiukstīgs tāds, kas rada augstas, spiedzīgas balss skaņas
- skanīgs tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem)
- trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi)
- trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem)
- skaņš tāds, kas rada skanīgas, arī skaļas skaņas; arī skanīgs (1)
- tālskanīgs tāds, kas rada tālu uztveramas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem)
- anehogēns tāds, kas ultrasonogrāfijā nerada atbalsi (neatstaro skaņas viļņus), un attēlā parādās melnā krāsā
- skanisks tāds, ko veido skaņas; tāds, ko veido, izmantojot skaņas
- pilns tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi)
- pārpilns tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (par vietu, telpu, vidi)
- trokšņains tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu)
- pakluss tāds, kur ir samērā klusas skaņas (parasti par vietu, telpu)
- skaļš tāds, kur ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par vietu, telpu, vidi)
- skanīgs tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi); tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas
- zvanīgs tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti zvanu, skaņas (par telpu, vietu, vidi)
- skaņš tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi)
- kluss tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu); tāds, kur nav dzirdamas skaņas
- plats tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem)
- šaurs tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem)
- saspīlēts tāds, kurā ir saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē
- tonāls tāds, kurā izmanto skaņas, tāds, kuru veic ar skaņām
- stings tāds, kurā nav kustības, darbības, skaņas u. tml. (piemēram, par vietu, vidi, situāciju)
- skanīgs tāds, kurā rodas labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par norisi, darbību)
- trokšņains tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus
- pūšams tāds, kurā skaņa rodas no ievadītās gaisa strāvas vibrācijas (par mūzikas instrumentiem)
- sitams tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem)
- saskanīgs tāds, kurā vēlamā veidā ir apvienotas vairākas skaņas, skaņu kopumi
- lielisks tāds, starp kura locekļiem ir sevišķi laba saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu), tāds, ar kuru ir šādas attiecības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- slikts tāds, starp kuriem ir nesaskaņa, nesaprašanās, naidīgas attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu); tāds, ar kuru ir šādas attiecības
- labs tāds, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu); tāds, ar kuru ir šādas attiecības
- pietarkšināt Tarkšinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- pietarkšķināt Tarkšķinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- pietarkšēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- pietarkšķēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- čīkstētājs tas, kas rada čīkstošas skaņas
- čurkstētājs tas, kas rada čurkstošas skaņas
- iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju)
- pietaurēt Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- ietaurēt Taurējot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- moderators Taustiņinstrumentu ierīce skaņas slāpēšanai, klusināšanai
- klavihords taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti; skaņa ir maiga un klusa
- saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas
- urdzoņa Tekoša ūdens skaņa
- zvanīšana telefona sistēmas darbināšana tā, lai panāktu, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona
- reverberācija Telpas akustikas raksturotājs lielums - skaņas enerģijas dzišana atskaņošanās procesā slēgtā telpā
- laringāļu teorija teorija, ar kuru vēsturiskajā valodniecībā skaidro vokālisma un konsonantisma vēsturi indoeiropiešu valodās, uzskatot, ka indoeiropiešu pirmvalodā bijušas rīkles skaņas laringāļi, kuru izzušana ietekmējusi patskaņu un līdzskaņu kvalitāti un kvantitāti dažādās indoeiropiešu valodās
- krustojummodulācijas tests tests, lai panāktu maksimālu amplitūdas skaņas celiņa blīvumu, līdz ar to - minimālu skaņas defekta iespēju
- spēlēt Tiekot darbinātam, radīt skaņas, mūziku (par mūzikas instrumentu)
- taurēt Tiekot spēlētam, radīt skaņas (par tauri)
- cenoze Tieksme uzticēties mērķu saskaņas gadījumā
- duļķot ūdeni tīši sagrozīt faktus, slēpt patiesību, tā radot neizpratni, sajukumu, nesaskaņas
- terkšēt Tītara balss skaņas
- terkšķēt Tītara balss skaņas
- skanis Tonis, skaņa
- augsta mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas augstākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā
- vidēja mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas vidējā stāvoklī patskaņa izrunas laikā
- zema mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas zemākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā
- pietrallināt Trallinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- dobuma rezonators Trauks, kuru ar apkārtējo vidi savieno neliels caurums vai kakliņš; atrodoties ārējā skaņas laukā, tas pastiprina tikai noteiktas frekvences skaņas, tā dodot iespēju izdalīt harmoniskās komponentes; Helmholca rezonators
- mi Trešās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa
- terckvintakords Trijaskaņa pamatveids
- tonikas trijskanis trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas
- kvartsekstakords Trijskaņa otrais apvērsums - augstākās skaņas pārcēlums oktāvu zemāk
- sekstakords Trijskaņa pirmais apvērsums - pamatskaņas pārcēlums oktāvu augstāk
- akords Triju vai vairāku dažāda augstuma skaņu kopskaņa
- iztrinkšināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju)
- iztrinkšķināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju)
- dūzma Tumša skaņa, kas tikai dūc
- turbotaisnteces Turbotaisnteces dzinējs - kombinēts vairāku režīmu gaisa reaktīvais dzinējs lidojumiem ar hiperskaņas ātrumu; sastāv no gāzturbīnas un taisnteces dzinēja kontūra
- čuk-čuk Tvaika lokomotīves skaņas atdarinājums
- skaņas zemūdens kanāls ūdens slānis, kura robežās skaņas viļņi, iekšēji daudzkārt atstarojoties, koncentrējas un izplatās lielā attālumā; liela nozīme zemūdens sakaros kuģu vadīšanā
- pieūjināt Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- ehogenitāte ultraskaņas atstarošanas spēja ultrasonogrāfijā
- ehokardiogrāfija Ultraskaņas diagnostikas metode, ar kuru reģistrē sirds struktūru un parāda to kustības laikā
- akustoelektronu mijiedarbība ultraskaņas viļņu (ar frekvenci 10^7^–10^13^ Hz) mijiedarbība ar vadāmības elektroniem metālā vai pusvadītājā; cēlonis ir iekšējā kristāliskā lauka izmaiņas, ultraskaņai periodiski deformējot kristālisko režģi
- sonogrāfija Ultrasonogrāfija - dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi
- ultraskaņdiagnostika Ultrasonogrāfija - dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi
- endosonogrāfija Ultrasonogrāfijas veids, kad ultraskaņas avots ir iestrādāts elastīgā endoskopa optiskās šķiedras galā, tā dodot iespēju to ievadīt kāda orgāna lūmenā
- tektonika uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienotība, saskaņa (celtnē)
- mēmais ieraksts uzņemšana bez skaņas ierakstīšanas
- mipora Uzputota aminoplasta bloki; lieto par skaņas un siltumizolācijas materiālu celtniecībā
- izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust
- izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas); vaimanājot izpaust
- svilpot vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem)
- svilpot vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādām skaņām
- guldzināt vairākkārt radīt raksturīgas padobjas skaņas (par dažiem putniem)
- trāsināt vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt
- trēsināt vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsināt
- strīdēties vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas, balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem)
- tricināt vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu
- sisties vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas
- kvakšināt vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem)
- kvakšķināt vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem)
- svaidīt vairākkārt, arī neapdomīgi teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni; vairākkārt radīt (kādas skaņas); mētāt (3)
- mētāt vairākkārt, arī neapdomīgi, teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni; vairākkārt radīt (kādas skaņas)
- repetīcija vairākkārtēja, ātra vienas un tās pašas skaņas atkārtošana, sevišķi klavierspēlē
- rejas vairākkārtīgas suņa vai suņu dzimtas dzīvnieka radītas raksturīgas skaņas
- blakata Vairāku, cits citam sekojošu sitienu skaņa
- uzdot toni vajadzīgajā augstumā nodziedāt, atskaņot izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu vai dažas pirmās skaņas
- bronhofonija Vāji dzirdama, no bronhiem izejoša balss skaņa, ko dzird, auskultējot plaušas
- reducēt Vājināt (skaņas) artikulāciju tā, ka mazinās (tās) ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas (tās) zudums
- artikulētā valoda valoda, ko veido runas orgānu saskaņotā darbībā radītas skaņas un no tām veidotas valodas vienības
- somatiskā metode valodas pētīšanas instrumentālā metode, ar kuru var konstatēt skaņas artikulācijas veidu un vietu, kā arī noteikt, kuri runas orgāni piedalās artikulācijā; fizioloģiskā metode
- fizioloģiskā metode valodas pētīšanas instrumentālā metode, ar kuru var konstatēt skaņas artikulācijas veidu un vietu, kā arī noteikt, kuri runas orgāni piedalās artikulācijā; somatiskā metode
- patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs
- līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība
- alveolāra skaņa valodas skaņa, kas veidojas, artikulācijas procesā ar mēles galu pieskaroties alveolām (latviešu valodā - č, dž, l, r, š, ž)
- aspirēta skaņa valodas skaņa, kuru izrunā ar piedvesmu, radot _h_ skaņai līdzīgu efektu
- labiodentāla skaņa valodas skaņa, kuru izrunājot saskaras apakšlūpa un augšējie priekšzobi; mūsdienu latviešu literārajā valodā labiodentāli ir līdskaņi _f_ un _v_
- skaņas kvalitāte valodas skaņas enerģijas izkārtojums, kas skaņas spektrā atšķirvienu skaņu no citas
- iespraudums Valodas skaņas iestarpinājums vai izveidojums starp vārda skaņām
- diverģenti Valodas skaņas, kuras izrunā dažādi atkarībā no to stāvokļa vārdā
- garums valodas skaņu izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums
- skaniskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstzīmēm atveido valodas skaniskos elementus - zilbes un skaņas; fonogrāfiskā rakstība
- fonogrāfiskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstzīmēm atveido valodas skaniskos elementus – zilbes un skaņas; skaniskā rakstība
- fonētika Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju; skaņu mācība
- elīzija Vārda beigu patskaņa zudums nākošā vārda sākuma patskaņa vai mēmā h priekšā
- onomatopoēze Vārdu veidošana, to skanējumā atdarinot dabas skaņas
- dziedāt veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (parasti par dažiem putniem, kukaiņiem)
- nodziedāt veidot un pārstāt veidot raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem)
- artikulēt Veidot, izrunāt (valodas skaņas)
- laist Veidot, radīt (skaņas, vārdus)
- vējtaure Vēja radītās skaņas
- zuduma pakāpe vēsturiskajā fonētikā - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā patskanis ir zudis, no divskaņa palicis tikai otrais komponents no diftongiskā savienojuma - zilbiskais skanenis
- sirds toņi vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība
- medijs vide informācijas saglabāšanai, pārraidei u.tml.; informācijas izpausmes veids (attēls, skaņa, video)
- videokasete Videomagnetofonā ievietojama slēgta kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstam
- menzūra Viduslaiku mūzikā - skaņas, takts ilguma mērs
- pievidžināt Vidžinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- kņikstināt Viegli sitot ar metāla priekšmetu radīt zināmas skaņas
- kņikstināties Viegli sitot ar metāla priekšmetu radīt zināmas skaņas
- atdzesējamā konstrukcija viena no siltumizturīgām hiperskaņas lidaparātu konstrukcijām, kurā izmanto iekšējo konvektīvo dzesēšanas sistēmu
- puksts viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa
- asimilācija Vienas skaņas pielīdzināšanās citai
- kopskanējums Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums; kopskaņa (1)
- consensus Vienošanās, saskaņa; konsenss
- vienbalsība Vienprātība, pilnīga saskaņa (kādā jautājumā)
- konkordija Vienprātība, saskaņa
- viensirdība Vienprātība, saskaņa
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(12); skaņa, ko rada šāda darbība
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(2); skaņa, ko rada šāda darbība
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(6); skaņa, ko rada šāda darbība
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(7); skaņa, ko rada šāda darbība
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(8); skaņa, ko rada šāda darbība
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(9); skaņa, ko rada šāda darbība
- sitiens vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> sist(1); skaņa, ko rada šāda darbība
- pūtiens vienreizēja skaņa, kas rodas, spēlējot pūšamo mūzikas instrumentu
- pūtiens vienreizēja skaņa, ko rada signālierīce
- do viens no septiņiem skaņu, nosaukumiem zilbju notācijā; atbilstošā skaņa
- defrakcija Viļņu (skaņas u. c.) nestacionāra mijiedarbība ar vidi
- absorbcija viļņu (skaņas, gaismas, jonizējošā starojuma, radioviļņu u. c.) enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, viļņiem ejot caur vielu
- gamba Violas paveids, ko atskaņotājs turēja starp kājām vai uz ceļiem, skaņa maiga, vāja
- siltumizturīga konstrukcija virsskaņas un hiperskaņas gaisakuģu konstrukcija, kuras sakaršanu var pieļaut līdz 1500 Celsija grādiem, neparedzot siltumizolāciju; lieto titāna, tērauda, niķeļa sakausējumus un kompozītmateriālus
- lokācija Virziena un (vai) attāluma noteikšana līdz attālam objektam pēc tā izstarotajiem signāliem vai arī izmantojot uz objektu nosūtīto un no tā atstaroto signālu (skaņas vilni vai elektromagnētisko vilni)
- tusnīt Virzīties, radot aprautas šņācošas skaņas (par transportlīdzekļiem)
- sist Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus); virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas
- svilpot Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm)
- žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu)
- šalkt Virzoties un saskaroties ar ko, radīt šādas skaņas (par gaisa, gāzu plūsmu)
- svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju); arī svilpt (2)
- šalkt Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem); būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu)
- miksēšana Visa filmas skaņas materiāla (mūzikas, dialoga, trokšņu) apvienošana vienā skaņas celiņā
- gamma Visas iespējamās skaņas vai daļa no tām
- pāri Viscaur vietā, telpā (izjust darbību, parasti skaņas izplatīšanos)
- skaņas amplitūda vislielākā skaņas svārstību atvirze no miera stāvokļa
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme; mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu)
- tonika Visnoturīgākā skaņkārtas skaņa
- kluksti Vistām raksturīgās skaņas
- bel canto visu balss reģistru brīva pārvaldīšana, skaistas skaņas, virtuoza melodijas rotājuma (koloratūras) veidošana, _burtiski_: "skaista dziedāšana"
- pievīterot Vīterojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- ehokardioskopija Vizuālās diagnostikas veids, ar kuras palīdzību izvērtē sirds anatomiju un tās funkcijas, izmantojot datora aparatūru ar ultraskaņas metodi
- bass Zemākā skaņa akordā; apakšējā balss vairākbalsu salikumā
- apakšējā skaņa zemākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā)
- superkritiskais aerodinamiskais profils zemskaņas lidmašīnas spārna profils, kas, palielinot profila biezumu, ļauj palielināt lidojuma ātrumu par 50–100 km/h, saglabājot cēlējspēka koeficientu
- īsā zilbe zilbe, kuras kodolā nav gara patskaņa, divskaņa vai diftongiska savienojuma
- zizināt Zīlītes^2^ balss skaņas
- diēzs Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par pustoni
- dubldiēzs Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par vienu toni
- bemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par pustoni
- dublbemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par vienu toni
- volta Zīme nošu rakstā, kas norāda uz skaņas, skaņu kopas atkārtojumu
- fermāta Zīme nošu rakstā, kas pagarina skaņas vai pauzes ilgumu uz nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes)
- nots Zīme, kas līnijkopā fiksē skaņas augstumu un ilgumu
- mūzikas terapija zinātniska, pierādījumos balstīta mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu (skaņa, ritms, melodija un harmonija, dinamika u. c.) izmantošana terapeitiskiem mērķiem, lai sekmētu komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, fizisko, garīgo un sociālo labklājību
- piezvanīt Zvanot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- izzvanīt Zvanot radīt (skaņas)
- izzviegt Zviedzot radīt (skaņas)
- gūdas Žēlabas, žēlas skaņas
- piežūžot Žūžojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
kaņa citās vārdnīcās:
MEV