čīkstētājs
čīkstētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čīkstētājs | čīkstētāji |
| Ģen. | čīkstētāja | čīkstētāju |
| Dat. | čīkstētājam | čīkstētājiem |
| Akuz. | čīkstētāju | čīkstētājus |
| Lok. | čīkstētājā | čīkstētājos |
čīkstētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čīkstētāja | čīkstētājas |
| Ģen. | čīkstētājas | čīkstētāju |
| Dat. | čīkstētājai | čīkstētājām |
| Akuz. | čīkstētāju | čīkstētājas |
| Lok. | čīkstētājā | čīkstētājās |
1.Tas, kas rada čīkstošas skaņas.
2.Sāpes eketremitātēs, reimatisms.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bieži nesaprotu, kāpēc mums ir tik daudz čīkstētāju?
- Un nav jau teikts, ka tas čīkstētājs krūtīs ir akurāt plaušu karsonis.”
- Dīcēji un čīkstētāji ir ik uz stūra.
- Visvairāk tādēļ, ka no tā nav nekādas jēgas, turklāt paši riskējām iegūt čīkstētāju slavu.
- Acīmredzot es čīkstētājus pat nepievelku.