Paplašinātā meklēšana
Meklējam cis.
Atrasts vārdos (794):
- cis:2
- cis:1
- cis-:1
- cisa:1
- cisi:1
- ecis:1
- ēcis:1
- cisas:1
- cisāt:1
- ciska:1
- cissa:1
- cist-:1
- cista:1
- cists:1
- aicis:1
- Ancis:1
- bēcis:1
- bicis:1
- bicis:2
- bocis:1
- bucis:1
- cicis:1
- cīcis:1
- cocis:1
- cucis:1
- cūcis:1
- čocis:1
- ducis:1
- dūcis:1
- dūcis:4
- dūcis:5
- dūcis:6
- dūcis:7
- dūcis:3
- dūcis:2
- encis:1
- ercis:1
- ērcis:2
- ērcis:3
- ērcis:1
- fucis:1
- incis:1
- jēcis:1
- Jēcis:1
- jocis:1
- jucis:1
- kocis:1
- kucis:1
- ķēcis:1
- ķicis:1
- ķocis:1
- ķocis:2
- lacis:1
- lācis:1
- lecis:1
- lēcis:2
- lēcis:1
- līcis:2
- līcis:1
- locis:1
- locis:3
- locis:2
- lucis:1
- macis:1
- Micis:1
- mocis:1
- mucis:1
- ņucis:1
- cisiņš:1
- cissus:1
- cisti-:1
- cisto-:1
- cistra:1
- akacis:1
- baucis:2
- baucis:1
- blicis:1
- boncis:1
- bricis:3
- bricis:2
- bricis:1
- brucis:1
- buncis:1
- cercis:1
- cincis:1
- čaucis:1
- Čiecis:1
- dalcis:1
- dancis:1
- dancis:2
- dancis:3
- dārcis:1
- dencis:1
- dipcis:1
- diucis:1
- dracis:1
- duncis:2
- duncis:3
- duncis:4
- duncis:1
- filcis:1
- fricis:1
- Gaucis:1
- glacis:1
- grucis:1
- Gulcis:1
- ģencis:1
- ikucis:1
- jeīcis:1
- jencis:1
- kalcis:1
- kancis:1
- kapcis:1
- karcis:1
- kaucis:1
- Kaucis:1
- kincis:1
- klucis:1
- knicis:1
- koncis:1
- koncis:2
- kracis:1
- kracis:2
- kracis:3
- krācis:1
- krecis:1
- krīcis:1
- krūcis:1
- kuicis:1
- kuncis:1
- kupcis:1
- ķaucis:1
- ķelcis:1
- ķencis:2
- ķencis:1
- ķercis:1
- ķērcis:1
- ķiecis:1
- ķincis:1
- ķoncis:1
- ķuncis:1
- ķurcis:1
- lancis:1
- laucis:1
- lencis:1
- lincis:1
- lorcis:1
- luncis:2
- luncis:1
- mārcis:1
- mārcis:2
- maucis:1
- mencis:1
- mercis:1
- mincis:1
- muncis:1
- muncis:2
- muncis:4
- muncis:3
- deciso:1
- Gecisa:1
- cisains:1
- cisciņa:1
- cisidae:1
- cisināt:1
- cisinis:1
- cisinis:2
- cisinis:3
- ciskāns:1
- cisoīda:1
- cistīns:1
- cistīts:1
- cistoma:1
- abrocis:1
- aklacis:1
- akļacis:1
- akracis:1
- algācis:1
- alkacis:1
- alvacis:1
- apkucis:1
- aplīcis:1
- apmucis:1
- apmucis:2
- apricis:1
- argucis:1
- ārtacis:1
- ārtecis:1
- ārticis:1
- atlocis:1
- aupucis:1
- bajacis:1
- bakacis:1
- bezacis:1
- bigucis:1
- bigucis:2
- bolacis:1
- bozacis:1
- Brencis:1
- bruncis:2
- bruncis:1
- cekecis:1
- cepecis:1
- cibācis:1
- čīpucis:1
- depucis:1
- dīkacis:1
- divacis:1
- divucis:1
- dujacis:1
- fakucis:1
- flancis:1
- francis:1
- frencis:1
- gugucis:1
- ģiducis:1
- ielīcis:1
- ielocis:1
- ieļucis:1
- ierocis:1
- ietacis:1
- Īslīcis:1
- izticis:1
- kabacis:1
- kakacis:2
- kakacis:1
- kakācis:1
- kākacis:1
- kākucis:1
- kalacis:2
- kalācis:1
- kamucis:1
- kapacis:1
- kapacis:2
- kapucis:1
- klancis:1
- klapcis:1
- klaucis:1
- klencis:1
- klencis:3
- klencis:2
- klincis:3
- klincis:2
- klincis:1
- kloncis:1
- kluncis:1
- knaucis:2
- knaucis:1
- kņaucis:1
- kosacis:1
- krancis:1
- krancis:2
- kreicis:1
- kriecis:1
- kriecis:2
- krilcis:1
- kruncis:1
- kubucis:1
- kubucis:4
- kubucis:2
- kubucis:3
- kukucis:2
- kukucis:1
- kūkucis:1
- kupucis:1
- kvancis:1
- kvencis:1
- ķēpucis:1
- ķikucis:1
- lakacis:1
- lapacis:1
- lekacis:1
- lēpacis:1
- lepecis:1
- lepucis:1
- letecis:1
- Līdacis:1
- līkucis:1
- ļekacis:1
- ļekucis:1
- ļēpucis:1
- makacis:1
- makucis:1
- malacis:1
- maracis:1
- mekucis:1
- migacis:1
- migucis:1
- mikucis:1
- milicis:1
- milīcis:1
- mirucis:1
- nagacis:1
- nejūcis:1
- neticis:1
- nevīcis:1
- nikucis:1
- nīpucis:1
- nodūcis:1
- noļucis:1
- notucis:1
- novicis:1
- nukucis:1
- ņikucis:1
- ņukucis:1
- abscisa:1
- buciski:1
- cūcisks:1
- cisinīks:1
- cisteīns:1
- cistella:1
- cisterna:1
- cistīdas:1
- cistido-:1
- cistiko-:1
- cistisks:1
- cistoīds:1
- cistrons:1
- aizlīcis:1
- akuracis:1
- apdancis:1
- applucis:1
- apšurcis:1
- aptaucis:1
- ātrtecis:1
- baltacis:1
- bambucis:1
- bešrocis:1
- bezrocis:1
- bīckocis:1
- bīskocis:1
- bladācis:1
- boglacis:1
- brālucis:1
- brūnacis:1
- burbucis:1
- cūkmicis:1
- četracis:1
- Dardacis:1
- dobracis:1
- dzīvucis:1
- Galdacis:1
- glāžacis:1
- grubucis:1
- ģērdacis:1
- ģirlicis:1
- ģirļicis:1
- iepilcis:1
- izmircis:1
- izpaicis:1
- izpeicis:1
- izplecis:1
- izsalcis:1
- kalmācis:1
- kapracis:1
- klagācis:1
- klājacis:1
- klamacis:1
- klamācis:1
- klebecis:1
- klepucis:1
- klikucis:1
- klugucis:1
- klukucis:1
- knabacis:1
- knabācis:1
- knābācis:1
- knabucis:1
- knibucis:1
- knikucis:1
- knubucis:1
- košķacis:1
- krepecis:1
- krepucis:1
- krūtacis:1
- kumpacis:1
- kunkucis:1
- kunnacis:1
- kurmucis:1
- kurmucis:2
- ķeplācis:1
- ķirvecis:1
- labrocis:1
- Lārancis:1
- lāslacis:1
- laukacis:1
- lētticis:1
- līčlocis:1
- liekacis:1
- lielacis:1
- līkkocis:1
- līklocis:1
- linpucis:1
- linsūcis:1
- madracis:1
- maigacis:1
- makracis:1
- mammucis:1
- matracis:1
- mazticis:1
- melnacis:1
- miegacis:1
- miglacis:1
- mūrlācis:1
- nespēcis:1
- niekacis:1
- noplucis:1
- nosircis:1
- nošļucis:1
- nošurcis:1
- notvīcis:1
- ogļracis:1
- padelcis:1
- ābecisks:1
- acistija:1
- aitciska:1
- aticisms:1
- danciski:1
- diēcisks:1
- diēcisms:1
- etacisms:1
- ēticisms:1
- fascisms:1
- fascisti:1
- grēcisms:1
- grēcists:1
- hircisms:1
- cisālijas:1
- cisinieks:1
- ciskkauls:1
- cistaceae:1
- cisticola:1
- cistinoze:1
- cistocēle:1
- cistofori:1
- cistogons:1
- cistolīts:1
- cistoreja:1
- cistotoms:1
- aitpricis:1
- aizakacis:1
- aizplecis:1
- aizsmacis:1
- apšņurcis:1
- apviducis:1
- astaņacis:1
- astoņacis:1
- atpalicis:1
- baltrocis:1
- bīstkocis:1
- burtlicis:1
- četrlocis:1
- četrrocis:1
- daudzacis:1
- deveņacis:1
- deviņacis:1
- divvilcis:1
- diždancis:1
- Doberūcis:1
- Doburūcis:1
- dodklucis:1
- dzērvacis:1
- garšņucis:1
- gāzjaucis:1
- grāvracis:1
- greizacis:1
- grīvlīcis:1
- jērenīcis:1
- kalnracis:1
- kladancis:1
- klebencis:1
- kleibacis:1
- klemencis:1
- klimbucis:1
- klunkucis:2
- klunkucis:1
- knurbucis:1
- kvarpucis:1
- kverpucis:1
- Labrencis:1
- līdztecis:1
- Linmārcis:1
- Linmērcis:1
- mantjēcis:1
- mantracis:1
- Margancis:1
- Margaucis:1
- mieglācis:1
- neapnicis:1
- nokvercis:1
- nopluscis:1
- nošļurcis:1
- nošņurcis:1
- atrociski:1
- atrocisks:1
- betacisms:1
- citocista:1
- decisters:1
- disciseda:1
- discisija:1
- egoicisms:1
- ektocista:1
- Francisko:1
- francisks:1
- francisms:1
- gleocista:1
- holecist-:1
- ciskadieši:1
- cisplatīns:1
- cistalģija:1
- cistelkoze:1
- cisticerks:1
- cistoklīze:1
- cistometrs:1
- cistoptoze:1
- cistorekse:1
- cistoshīze:1
- cistoskirs:1
- cistoskops:1
- Akmeņrūcis:1
- attēllicis:1
- autoplacis:1
- ballplacis:1
- bodsplacis:1
- bušuruncis:1
- bužaruncis:1
- bužuruncis:1
- caurvilcis:1
- četrvilcis:1
- dabravecis:1
- desielocis:1
- Doberiucis:1
- Doberyucis:1
- Dūberiucis:1
- garsvārcis:1
- greizrocis:1
- gudravecis:1
- jūraslīcis:1
- kanavracis:1
- klētsvecis:1
- kramavecis:1
- kreisrocis:1
- leduslācis:1
- mīkstrocis:1
- mutslaucis:1
- pakaļtecis:1
- anatocisms:1
- angiocista:1
- anglicisms:1
- cilvēcisks:1
- deltacisms:1
- dolcissimo:1
- duplicisms:1
- eksorcisms:1
- eksorcists:1
- epicistīts:1
- gallicisms:1
- gammacisms:1
- hidrocista:1
- cisampelīns:1
- ciskudrille:1
- ciskudriska:1
- cistadenoma:1
- cistercieši:1
- cistinēmija:1
- cistinūrija:1
- cistitomija:1
- cistoblasts:1
- cistogāmija:1
- cistogramma:1
- cistoģenēze:1
- cistoīdejas:1
- cistokoleja:1
- cistorāfija:1
- cistotomija:1
- cisvestisms:1
- apakšklucis:1
- apkārttecis:1
- ballsplacis:1
- baltsvārcis:1
- bambuslācis:1
- bodesplacis:1
- brūnsvārcis:1
- bruņrupucis:1
- bružuruncis:1
- bubuldancis:1
- bubulmercis:1
- daudzvilcis:1
- deviņdancis:1
- enkurklucis:1
- grizlilācis:1
- jampadracis:1
- jauniznācis:1
- kākardancis:1
- kankarlācis:1
- kontrdancis:1
- kroņprincis:1
- krustdancis:1
- lunkanrocis:1
- lupatdancis:1
- melnsvārcis:1
- mugurdancis:1
- pagastvecis:1
- pakaļplecis:1
- aerocistīts:1
- apendicisms:1
- asepticisms:1
- blastocista:1
- cilvēciskot:1
- circumcisio:1
- empīricists:1
- endocistīts:1
- enterocista:1
- estēticisms:1
- fakocistīts:1
- gastricisms:1
- gnosticisms:1
- gonecistīts:1
- heterēcisms:1
- histricisms:1
- ciskudrillis:1
- cisstāvoklis:1
- cistationīns:1
- cistatrofija:1
- cisteīnskābe:1
- cistektāzija:1
- cistektomija:1
- cistencefāls:1
- cisticerkoze:1
- cistofibroma:1
- cistogrāfija:1
- cistolitiāze:1
- cistoluteīns:1
- cistometrija:1
- cistopeksija:1
- cistopielīts:1
- cistoplēģija:1
- cistoplenija:1
- cistosarkoma:1
- cistoskopija:1
- cistostomija:1
- cistostomoze:1
- ballesplacis:1
- bruņurupucis:1
- dubultdancis:1
- finierklucis:1
- kalberdancis:1
- kaldardancis:1
- kankardancis:1
- kodolierocis:1
- ķelberdancis:1
- lupatkrancis:1
- malkasjancis:1
- Melnaisrūcis:1
- mugurbruncis:1
- acefalocista:1
- agnosticisks:1
- agnosticisms:1
- amatniecisks:1
- arodniecisks:1
- ārstniecisks:1
- autocisterna:1
- avīžniecisks:1
- bruņniecisks:1
- celtniecisks:1
- cilvēciskums:1
- didymocistis:1
- dumpniecisks:1
- dzīvniecisks:1
- eklekticisms:1
- ekscistācija:1
- ekstrincisks:1
- fibrocistoma:1
- franciskānis:1
- glezniecisks:1
- heterocistas:1
- hidrocistoma:1
- histēricisms:1
- historicisms:1
- cistencefālis:1
- cisticerkoīds:1
- cistikorāfija:1
- cistikotomija:1
- cistoplastika:1
- cistospermīts:1
- cistouretrīts:1
- cistranstests:1
- cisvestītisms:1
- dienasviducis:1
- kambartmencis:1
- ķembartmencis:1
- ancistrocerus:1
- ārzemniecisks:1
- dakriocistīts:1
- dziedniecisks:1
- dzimtniecisks:1
- Franciskopole:1
- gonecistolīts:1
- holecistagogs:1
- cisternpiekabe:1
- cistokarcinoma:1
- cistoureterīts:1
- fotorakstlicis:1
- mašīnburtlicis:1
- acetilcisteīns:1
- aizgādniecisks:1
- amatnieciskums:1
- bruņnieciskums:1
- buntavniecisks:1
- cietumniecisks:1
- dermatocistoma:1
- dzīvnieciskums:1
- ekoskepticisms:1
- ekstracistisks:1
- formkriticisms:1
- gleznieciskums:1
- grāmatniecisks:1
- hipokorticisms:1
- holecistalģija:1
- cisheterozigota:1
- cisternogrāfija:1
- cistoenterocēle:1
- cistoepiplocēle:1
- cistoepitelioma:1
- cistohemorāģija:1
- cistolitotomija:1
- cistouretrocēle:1
- deveņvīraspēcis:1
- finiergarklucis:1
- aizbildniecisks:1
- apgaismniecisks:1
- ārzemnieciskums:1
- austrumnieciski:1
- austrumniecisks:1
- ballastcisterna:1
- dakriocistocēle:1
- dakriocistotoms:1
- derrnatocistoma:1
- dienvidniecisks:1
- eiroskepticisms:1
- enterocistocēle:1
- hiperkorticisms:1
- histerocistisks:1
- holecistatonija:1
- cistadenosarkoma:1
- cisthipersarkoze:1
- cistokolostomija:1
- angioholecistīts:1
- anglokatolicisms:1
- asinsradniecisks:1
- dakriocistalģija:1
- dakriocistoptoze:1
- dzimtbūtniecisks:1
- fakocistektomija:1
- histerocistocēle:1
- holecistektāzija:1
- holecistektomija:1
- cistopielogrāfija:1
- cistopielonefrīts:1
- cistouretrogramma:1
- cistransizomērija:1
- cisturetrogrāfija:1
- autocistoplastika:1
- dakriocistotomija:1
- dzimtsbūtniecisks:1
- empiriokriticisms:1
- cistadenokarcinoma:1
- cisternautomobilis:1
- cistikolitektomija:1
- cistoproktostomija:1
- cistoureterogramma:1
- cistouretrogrāfija:1
- cistouretroskopija:1
- dakriocistektāzija:1
- dakriocistektomija:1
- dakriocistostenoze:1
- dakriocistostomija:1
- histerocistokleize:1
- cistidolaparotomija:1
- cistikolitotripsija:1
- cistoureteropielīts:1
- enterocistoplastika:1
- gastrocistoplastika:1
- cistidotrahelotomija:1
- cistikoenterostomija:1
- autoholecistektomija:1
- enterocisto-ošeocēle:1
- enterocistoosheocēle:1
- hipoadrenokorticisms:1
- dakriocistorinotomija:1
- dakriocistorinostenoze:1
- dakriocistorinostomija:1
- cistoureteropielonefrīts:1
- dakriocistosiringotomija:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (4776):
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- Uncle Sam "tēvocis Sems"; _ironiski_ ASV, ASV valdība.
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
- aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem.
- ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs.
- teitoņu (Tipiski) vācisks.
- mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
- Abukira Abukiras līcis.
- prožektors acis
- superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas.
- postīgas acis acis, kas niez vai asaro
- ači Acis.
- ačkas Acis.
- blenžamie Acis.
- blisenes Acis.
- bolenes Acis.
- burkali Acis.
- čokāli Acis.
- fari Acis.
- fonari Acis.
- fonāri Acis.
- glazki Acis.
- iluminators Acis.
- karabciki Acis.
- lokatori Acis.
- morgali Acis.
- morgalki Acis.
- peška Acis.
- šnifti Acis.
- stariņi Acis.
- starmetējs Acis.
- zenki Acis.
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
- dermatocēle Ādā izveidojies dobums; cista.
- dermoīdektomija Ādas cistas izgriešana.
- dermatocistoma Ādas cistveida audzējs.
- derrnatocistoma Ādas cistveida audzējs.
- hlorakne Ādas izsitumi (komedoni, tauku dziedzeru cistas un pūtes) personām, kas strādā ar hlora savienojumiem (profesionāla dermatoze).
- ateroma Ādas tauku dziedzera retences cista.
- ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam.
- Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof).
- cūkactiņas Adījuma raksts, kas atgādina acis.
- dūrgals Adīta vai izšūta aproce, uzrocis; maucis (2).
- maucenis Adīts uzrocis, izšūts ar stikla pērlītēm.
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
- arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- daļa administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība armijā
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga.
- AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
- Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- ARK Agrārrūpnieciskais komplekss.
- ARA Agrorūpnieciskā apvienība (kopā ar nosaukumu, piem., ARA "Rīga").
- ARK Agrorūpnieciskā komiteja.
- agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.
- civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents.
- Hainasch Ainažu pagasta vāciskais nosaukums.
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
- aitciska Aitas kautķermeņa daļa - ciska.
- badmire Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmiris Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- ķerča Aizgalds cūkām; ķērcis.
- ķercis Aizgalds cūkām; ķērcis.
- Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski.
- Ašerādena Aizkraukles pagasta un apdzīvotās vietas (ciema) vāciskā nosaukuma latviskojums.
- aizlipināt Aizķepināt (acis).
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
- aizburbis Aizpampis (piem., acis).
- Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums.
- Schloss-Hasenpoth Aizputes pilspagasta vāciskais nosaukums.
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
- aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
- iesmakt Aizsmacis (par skaņām, skaņu avotiem).
- gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt.
- aizsmacināts Aizsmacis.
- nosmaktēts Aizsmacis.
- aizmergžt Aizspiest (aizvērt) acis.
- aizmilzis Aiztūcis.
- mērkšt Aizvērt (acis).
- samērkšt Aizvērt (acis).
- aizmirgt Aizvērt acis.
- pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
- samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
- piemiedzēt Aizvērt, pievērt (acis).
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
- Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
- Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
- velna acs akacis
- aciņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī.
- actiņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī.
- apodzenis akacis (ezerā)
- purvakacis Akacis purvā.
- akata Akacis, bezdibenis purvā, upē, ezerā.
- akats Akacis, nepārejama vieta purvā, kur aug tikai sūna un purva zāle, bet ne koki un krūmi.
- akacs Akacis.
- akate Akacis.
- apuodzenis Akacis.
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
- Akmeņrūču strauts Akmeņrūcis, upe Latvijā.
- akuracis Aku racējs; akracis.
- Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm.
- Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Marienburga Alūksnes pilsētas vāciskā nosaukuma latviskojums.
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
- patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
- alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli
- Alhesirasas līcis Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - ~10km.; Gibraltāras līcis.
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
- Schloss-Schujen Amatas novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība.
- papeterija Amatnieciska papes un papīra izstrādājumu pagatavošana.
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus
- arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski.
- doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
- homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu.
- Ammohosta Ammohostas līcis - atrodas Kipras salas austrumos.
- Amohosta Amohostas līcis - Ammohostas līcis.
- machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- Anzen Ances pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Tremarctos ornatus Andu lācis.
- krīks Anglijā - neliels līcis.
- pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda.
- mikronormoblasts Anomāls eritrocīta priekštecis ar defektīvu hemoglobīna sintēzi.
- Adalijas līcis Antaljas līcis Turcijas dienvidos.
- heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos
- antropotehnika Antropometrijas un psihotehnikas datu izlietošana arodnieciskās izlases nolūkos.
- partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis
- pūces acis apaļas, lielas, mazliet uz āru izspiedušās acis
- bluķis Apaļš koka klucis kalēja laktas novietošanai.
- stukurnīca Apaļš koka klucis.
- stukurnīce Apaļš koka klucis.
- halators Aparāts ārstniecisku šķidrumu izsmidzināšanai.
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem
- bedājs Apbedītājs; kapracis.
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
- kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
- Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
- Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
- Platone Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn.
- Cena Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža".
- Pelēči Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs.
- jumula Apģērbā un darbā panīcis cilvēks.
- šendelis apjucis, izklaidīgs cilvēks
- sagriezies Apjucis, piem.: viņam ir sagriezies.
- konfūzs Apjucis, samulsis.
- zavaruha Apjucis, uzbudināts notiesāto pūlis.
- paģedis Apjucis.
- piepilsētas zona apkārtējā teritorija, kam ir cieši saimnieciski, sadzīves un kultūras sakari ar lielu pilsētu
- komprese Apliekamais, pārsējs, ko uzliek ārstnieciskā nolūkā.
- mācību ierocis apmācībās izmantojams ierocis
- apmesli Apmetnis, jaka, uzsvārcis, apģērba veids.
- zajebal Apnicis; lamāšanās izsauciens.
- dostal Apnicis.
- žeibonis Apreibis, apjucis cilvēks.
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu).
- solarizācija Apsauļošana (parasti ārstnieciskā nolūkā).
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri
- mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks, veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- FLAIR Ar pārtiku saistīta agrorūpnieciskā pētniecība ("food-linked agro-industrial research").
- garote Ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
- kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
- cistisks ar šķidrumu pildīts veidojums; tāds, kur ir cista (3)
- ūdensmatracis Ar ūdeni vai želeju pildīts matracis.
- Bakingema līcis Arafuru jūras līcis Austrālijas ziemeļu daļā, rietumos norobežo Vesela salas, austrumos - Ingliškompani salas.
- laukcūka Ārcūka, ārtecis.
- eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
- balneoterapija Ārīga ārstniecisku minerālūdeņu lietošana ārstniecībā un profilaksē.
- grīze arkla dūcis
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili
- Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas.
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs
- kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme
- līdzestība Ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu
- bioterapija Ārstēšana ar bioloģiskiem ārstnieciskiem līdzekļiem (serumi, vakcīnas), dzīviem organismiem (kefīrs, raugs) vai orgāniu dzīvības produktiem (kuņģa sula, žults).
- pegiatrija ārstēšana ar dziednieciskiem ūdeņiem
- diētterapija Ārstēšanās metode, kuras pamatā ir ārstnieciska un profilaktiska uztura iedarbība uz organismu.
- ārstnieciskais uzturs ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu
- tūkstošzālīte Ārstnicisks augs, kas palīdz daudzu slimību gadījumos.
- Pulmonaria obscura ārstniecības lakacis
- modalitāte Ārstnieciska (gk. fizikāla) līdzekļa lietošanas veids vai nosacījumi.
- konkokcija Ārstnieciska mikstūra, ko gatavo vārot.
- inhalēt Ārstnieciskā nolūkā ieelpot (vielas).
- irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
- noberzēšanās Ārstnieciska un profilakses procedūra, ko izdara, zināmā secībā ātri noberzējot atsevišķas ķermeņa daļas vai visu ķermeni ar sausu vai ūdenī saslapinātu rupju audumu; viens no norūdīšanās paņēmieniem.
- beberīcenzafte Ārstnieciska viela, kuras sastāvā ir kāds bārbeļu preparāts.
- lakača Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- lakače Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- lakači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- lakāči Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- laukači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- laukauši Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- medenes Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- plaušene Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- terenkūrs ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums
- peloīdi Ārstnieciskās dūņas un to aizstājēji.
- koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos
- jatrotehnika Ārstnieciskās prakses tehnika vai paņēmieni.
- ādas raudze ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu
- piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- dehelmintizācija Ārstnieciski profilaktisku pasākumu komplekss parazītisko tārpu (helmintu) iznīcināšanai.
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas
- zālnice Ārstniecisko zāļu pārzinātāja, dziedniece.
- apliekamais Ārstniecisks līdzeklis - samitrināts apklājums.
- talidomīds Ārstniecisks līdzeklis relaksācijai, izgudrots 1950. gados, vēlāk atklājās, ka grūtniecēm tas izraisa augļa kroplumu.
- lobelīna hidrogēnhlorīds ārstniecisks līdzeklis, ko lieto elpošanas stimulēšanai saindēšanās, infekcijas, jaundzimušo afiksijas gadījumā, arī par diagnostikas līdzekli asinsrites ātruma noteikšanai
- viši Ārstniecisks minerālūdens "Vichy".
- procedūra Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums.
- piededzināšana Ārstniecisks paņēmiens; patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām.
- izoverīns ārstniecisks preparāts, kuru lieto, lai pasteidzinātu dzemdības un veicinātu dzemdes muskulatūras saraušanos pēcdzemdību periodā
- ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās
- disulfāns Ārstniecisks sutfanilamidu grupas preparāts, baltā streptocīda atvasinājums; lieto pret dizentēriju un kolītu.
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
- ārtacis Ārtecis.
- ārticis Ārtecis.
- mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni līdz 8 km
- dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs).
- lielgabals Artilērijas ierocis ar samērā garu stobru apšaudei ar klājuguni.
- lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
- mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
- zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru.
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
- simforoks Ārtroks - mākslinieciski komplicēta rokmūzika ar augstu tehnisko līmeni.
- dakrioma Asarām pildīta cista, kā asaru dziedzera izvadkanāliņu aizsprostojuma sekas.
- asfaltēšana Asfaltbetona segas ierīkošana lidlaukos, pagalmos, uz autoceļiem, ietvēm, rūpniecisko ēku grīdām, jumtiem u. c.
- hemotransfūzija Asins pārliešana - cilvēka (donora) asiņu ievadīšana otram cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
- konvertīns Asinsreces faktors, kas nepieciešams protrombīna pārveidei par trombīnu; serumā atrodas tā priekštecis prokonvertīns.
- franciskānis Asīzes Franciska dibinātā katoļu ubagotāju mūku ordeņa loceklis.
- astoņa Astoņacis.
- Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums.
- Ataschan Atašienes muižas nosaukums vāciski.
- izlīdzināšanas aprēķins atbilstoši likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā
- ekscistācija Atbrīvošanas no cistas; stadija zarnu parazīta dzīvības ciklā pēc iekļūšanas saimnieka organismā.
- atgubis Atcepis, atlēcis.
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- attaisīt Atdarīt (acis, muti).
- atvērt Atdarīt (acis, muti).
- pseidoatetoze Atetotiskas pirkstu kustības, ja slimnieks izstiepj rokas un aizver acis; novēro tabesa un multiplas sklerozes gadījumā.
- vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
- atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
- atkārtota pārraide atkārtots ziņojumu nosūtīšanas process datoru tīklā, ko veic noteiktā laika periodā, ja nav pienācis apstiprinājums par iepriekšējā ziņojuma saņemšanu
- celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts)
- izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts)
- izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts)
- Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
- Aļaskas līcis atklāts līcis Klusajā okeānā starp Aļaskas pussalu un Ziemeļamerikas kontinentu, platums pie ieejas — >2200 km, dziļums — līdz 5659 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 5,4 m
- Gvībaras līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas piekrastē, Donegolas grāfistes rietumos.
- Slaigo līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas salas ziemeļrietumu piekrastē, Slaigo grāfistes ziemeļu daļā.
- mācībmaksa Atlīdzība, ko māceklis maksā principālam par tirdzniecisko vai arodniecisko izglītību.
- mācībnauda Atlīdzība, ko māceklis maksā principālam par tirdzniecisko vai arodniecisko izglītību.
- koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
- hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
- provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
- passé atpalicis no laika ritma, novecojies
- tramvajā dzimis atpalicis, stulbs
- trolejbusā dzimis atpalicis, stulbs
- iesīkstējis Atpalicis; tāds, kura uzskati neatbilst sava laika prasībām.
- iesūnojis Atpalicis.
- Sudočjes ezers atradās Arāla jūras dienvidu piekrastē, pie Amudarjas deltas 53 m vjl., Uzbekistānā, platība - 337 kvadrātkilometri (1975. g.), 20. gs. beigās izsīcis
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- atvācināt Atradināt no visa vāciskā.
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
- pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
- Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
- Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
- Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
- Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
- Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
- Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums
- Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms
- Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
- Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
- Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
- Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
- Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
- Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis
- kambaris Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām.
- bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds.
- spīds Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums; izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam.
- ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
- izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi
- nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā.
- rakstlicis Attēllicis - drukas iekārta augstas izšķirtspējas attēlu izvadei.
- ilustrēt Attēlot, atspoguļot mākslinieciski pasīvi, bez dziļākas problemātikas.
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
- atvāzt Atvērt (muti, acis, plaukstas u. tml.).
- indikācijas primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa primitīvs, ko iniciē servisa sniedzējs, lai izsauktu kādu procedūru vai lai norādītu, ka procedūru izsaucis viens no servisa lietotājiem, kuri sadarbojas aplūkojamā slāņa servisa piekļuves punktā
- norakstīt zaudējumos atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju
- Ihlensche Auces novada Īles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Gross-Autzsche Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- ugunīgais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes franciscanus")
- jēlaudums Audums, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- madarojums Audumu mākslinieciskās apdares veids - rotājuma izveide uz auduma krāsošanas procesā.
- izkopta audze audze, kurā paredzētajā laikā kvalitatīvi veikti visi vajadzīgie mežsaimnieciskie pasākumi
- organoma Audzējs, kura sastāvā ir kāda orgāna daļas (dermoīdcista).
- tetrots Auglis, kam ir divas sejas, četras acis un četras ausis.
- tetroftalms Auglis, kam ir divas sejas, četras acis un divas ausis.
- kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
- augsnes erozija augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā
- visokovoļtnijs Augstākā ranga policists.
- bums Augstas konjunktūras posms saimnieciskajā dzīvē.
- zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
- bans Augsts ungāru ierēdnis (ban), turciski - kungs.
- Dweeten Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- cenklis Augšstilbs, ciska.
- steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
- kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
- palašs Aukstais ierocis ar garu, taisnu asmeni, kuru ieliek makstī.
- Tongdžosenmans Austrumkorejas līcis Japāņu jūrā.
- koka kastītes austrumnieciskas cilmes sitaminstrumentu komplekts ar dobju, noslēpumainu, biedīgu skaņu no senajiem tempļiem
- orientālisms Austrumniecisks kolorīts.
- austrumnieciski Austrumniecisks.
- orienta- Austrumniecisks.
- benzovozs Autocisterna degvielas pārvadāšanai.
- pienmašiņa Autocisterna, kas transportē pienu.
- pienmašiņš Autocisterna, kas transportē pienu.
- piensavācējs Autocisterna, kas transportē pienu.
- pienvāģis Autocisterna, kas transportē pienu.
- narcisisms Autoerotisma veids: iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās ar savu skaistumu; narcisms.
- autolaistītājs Automašīna ar cisternu un smidzinātāju.
- mašīnpistole Automātiskais šaujamierocis, automāts.
- ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis galvenokārt dzīvā spēka iznīcināšanai ar lodēm.
- starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus
- kravas automobilis automobilis kravu pārvadāšanai, kuram ir kravas kaste, platforma, furgons vai cisterna
- autotips Autora dzīves laikā iznācis darbs; pirmiespiedums; pārspiedums, neatkāpjoties no pirmparauga.
- autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas
- laulāt Aužot tīklam beidzamo kārtu, salaist kopā ikkatras divas tīkla acis.
- helebarde Āva - seno laiku ierocis, kara cirvis garā kātā.
- kodolbumba Aviobumba - eksplozīvas darbības kodolierocis.
- penny-a-liner Avīžu līdzstrādnieku un arodniecisku rakstnieku palama, rindu rakstītājs (angļu "vienu pensu par rindu").
- numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei.
- Mbori azandu tautas mitoloģijā pirmsencis un demiurgs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā ir; viņš dzīvo upju iztekās (pēc citas versijas, zem zemes), reizēm viņam tiek piedēvēta arī bērna ieņemšana
- nunčaks Aziātu ierocis - divas koka nūjiņas, kas savienotas ar auklu vai ķēdi.
- Arabata līcis Azovas jūras līcis Ukrainā (_Arabats'ka zatoka_), Krimā, Kerčas pussalas ziemeļrietumos.
- plikadesa Badacietējs, stipri izsalcis cilvēks.
- bada režīms badošanās ārstnieciskos nolūkos
- gallofobija Bailes no frančiem, naids pret visu francisko.
- Tonkinas līcis Bakbo līcis Dienvidķīnas jūrā.
- baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai
- Baldon Baldones muižas un pagasta nosaukums vāciski.
- Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts.
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
- Parthenocissus inserta balstāmā mežvīna "Parthenocissus vitacea" nosaukuma sinonīms
- nordiskais tips baltā cilvēka antropoloģiskais tips, kamraksturīgs liels augums, iegarena galva, šaura seja, gaiši mati, zilas acis
- Aythyla nyroca baltacis
- platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā.
- teiba baltais sapals (_Leuciscus leuciscus_)
- tulcis baltais sapals ("Leuciscus leuciscus")
- baltiņš Baltais sapals ("Leuciscus leuciscus").
- Aristes līcis Baltijas jūras līcis Igaunijā, Sāmsalas dienvidos, Serves pussalas ziemeļrietumos.
- Pērnavas līcis Baltijas jūras līcis pie Igaunijas dienvidrietumu krastiem.
- Pulmonaria saccharata baltraibais lakacis
- akminarūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akminarūcis" ("Akmeņrūči") iedzīvotāji.
- Dūberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukuma variants.
- Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski.
- Doberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
- Doberūcis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
- Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski.
- Vilkariucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukuma variants.
- Vylkaryucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukums latgaliski.
- litofānija Bareljefa attēla izveidošana vaskā - sagatavošanas process caurspīdīgu māksliniecisku attēlu izgatavošanai uz papīra.
- liess Barības vielu trūkuma dēļ panīcis augs.
- Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Bewern Bebrenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- tekainītis Bērns, kas jau sācis staigāt, skraidīt.
- pačābulis Bērns, kas sācis staigāt.
- pliņķīši Bērnu spēle, kurā viens aizver acis un citi slēpjas.
- izberzēt (arī izberzt) miegu no acīm berzējot acis, pilnīgi atmosties
- izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
- tāpatēm Bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis).
- kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam.
- akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
- mezobilileikāns Bezkrāsains mezobilifuscīna priekštecis.
- urohromogēns Bezkrāsains urohroma priekštecis, ko atrod urīnā dažos patoloģiskos stāvokļos.
- Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
- bešrocis Bezrocis.
- dvorņaks Bezsugas suns, krancis.
- Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks.
- Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
- Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai.
- Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
- ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
- Kusas muiža bijusī muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems; nosaukums vāciski "Kussen"
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
- Appriken Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums vāciski.
- Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste".
- Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems".
- Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere.
- Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
- Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- Amt-Grobin Bijušās Grobiņas muižas nosaukums vāciski.
- Neu-Sahten Bijušās Jaunsātu muižas nosaukums vāciski.
- Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
- Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
- Bilskenshof Bilskas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē)
- Gaskoņas līcis Biskajas līcis.
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
- prohorijs Blastocistas ārējais slānis, no kura veidojas horijs.
- pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
- noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
- noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties.
- pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
- incistēšanās Blīva apvalka (cistas) veidošanās vienšūnas organismiem.
- blīzināt Blīzināt acis - pārgriezt acis (aiz dusmām).
- peķe Bluķis, klucis ragavās, uz kura guļ vedamais baļķis.
- Bohaivans Bohai līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumos.
- Bohaivaņs Bohai līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumos.
- valbot Bolīt (acis), bolīties, šķobīt (muti).
- valbāt Bolīt (acis), bolīties, šķobīties.
- bolīties Bolīt acis.
- valkšķēt Bolīt, pārgriezt acis.
- pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
- nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
- nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties.
- pabolīties Bolot acis, paskatīties.
- karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta.
- sieksta Bremžu klucis, bremžu loks.
- Bristoles līcis Bristola līcis Beringa jūras austrumos.
- kooperatīvā sabiedrība brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos
- interneta pētniecības uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta ilgtermiņa pētniecisko problēmu risināšanu un protokolu izstrādāšanu, kā arī jaunu attīstības virzienu ieteikšanu interneta arhitektūras padomei
- broliski Broliski runāt - runāt augšzemnieciski, latgaliski, arī neskaidri runāt (kā mazs bērns).
- Ursus arctos brūnais lācis
- soda ekspedīcija bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai
- bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
- čerepaha Bruņurupucis.
- rāpucis Bruņurupucis.
- vītolu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Chionapsis salicis")
- Sārnāta Budistu svētceļojumu vieta 6 km uz ziemeļiem no Benaresas (Indijas ziemeļaustrumu daļā), kur Buda esot sācis vispirms sludināt savu mācību.
- Macrocystis pyrifera bumbieru makrocistis
- bumbiere Bumbieru makrocistis - lamināriju rindas brūnaļģe dienvidu jūrās, līdz 60 m gara, peld pa ūdens virsu ar pūšļu palīdzību lapveidīgajos zaros.
- mitakisms Burta "m" bieža atkārtošana valodā; mitacisms.
- rotakisms Burta "R" neskaidra izruna; rotacisms.
- parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
- tipotets Burtlicis grāmatu spiestuvēs.
- aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumu; metieris.
- pachulka Burtlicis, kas darba ziņā pakļauts citam burtlicim un strādā tā uzraudzībā.
- atlicējs Burtlicis, kas nodarbināts ar tipogrāfiskā materiāla izjaukšanu un atlikšanu.
- metieris Burtlicis, kas sadala slejās saliktu tekstu lappusēs; aplauzējs (2).
- linotipists Burtlicis, kas strādā ar linotipu.
- monotipists Burtlicis, kas strādā ar monotipu.
- mašīnburtlicis Burtlicis, kas strādā pie salikuma mašīnas.
- rokasburtlicis Burtlicis, kas veido rokas salikumu.
- Schloss-Burtneek Burtnieku pagasta vāciskais nosaukums.
- valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
- nomarināt Būt klāt nāves brīdī un aizvērt nomirušā acis.
- nomirdināt Būt klāt nāves brīdī un aizvērt nomirušā acis.
- saduļķot Būt par cēloni tam, ka (acis) kļūst neskaidras, nespodras, blāvas.
- saasarot Būt par cēloni tam, ka (acis) piepildās ar asarām.
- saliekt ragā būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi)
- atdzīvināt Būt par cēloni, ka (seja, acis) kļūst spraigākas, izteiksmīgākas.
- nīkuļot Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
- patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
- retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā; būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
- pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- ekonomiskā reforma būtiski organizatoriski un saimnieciski pārveidojumi sabiedrības ekonomikā ekonomiskās situācijas uzlabošanai
- panelis būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā
- trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem.
- rescinnamīns C~35~H~42~N~2~O~9~, rezerpīnam radniecisks alkaloīds dažu rauvolfiju sugu augos.
- nerols C10H18O, nepiesātināts pirmējais spirts, atrodams daudzās ēteriskajās eļļās; geraniola cisizomērs.
- jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā.
- narcisīns C16H17NO4, narcises sīpola alkaloids.
- mirkā Caur un cauri izmircis.
- pulicaria dysenterica caurejas sūricis
- smadze caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
- smadzis caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
- utene Caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica").
- balasta sistēma cauruļu, sūkņu un cisternu sistēma ūdens balasta regulēšanai
- caurvelce Caurvilcis.
- māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
- saimniecības ēka celtne, ko izmanto saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām
- ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām; atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
- ielene Ceļu policiste.
- mentozavrs Ceļu policists.
- Novorosijskas līcis Cemesas līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos.
- kopīgs Centīgs, rosīgs, kārtīgs, saimniecisks.
- Centrālamerikas kopējais tirgus Centrālamerikas valstu reģionāls tirdznieciski ekon. grupējums, izveidots 1961.
- neirocisticerkoze Centrālās nervu sistēmas infekcija ar cūku lenteņa ("Taenia solium") cisticerkiem.
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
- Veisenstein Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Annenhof Cēsu novada Zaubes pagasta Annas muižas bijušais nosaukums vāciski.
- industrija 4.0 ceturtās rūpnieciskās revolūcijas apzīmējums; vispārīgi lieto, runājot par visaptverošu ražošanas procesu un pakalpojumu sektora centrālo uzdevumu un procesu automatizāciju un digitalizāciju
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- ciča Cicis - mātes krūts; pups (dzīvniekam).
- cice Cicis - mātes krūts; pups (dzīvniekam).
- cičuks Cicis (2).
- tita Cicis, zīdeklis.
- tits Cicis, zīdeklis.
- aizmiegt Cieši aizvērt (acis, plakstiņus).
- aizžmiegt Cieši aizvērt (acis).
- aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
- sažņaugt acis cieši samiegt acis
- Narcissus cyclamineus ciklamenziedu narcise
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti.
- hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- cilvēcīgs Cilvēcisks (1).
- introjekcija Cilvēcisku īpašību, it sevišķi apziņas, piedēvēšana ārpasaules parādībām; pasaules nodalīšana ārpasaulē un no tā principiāli atšķirīgā iekšējā pasaulē.
- asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
- pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
- tehnogēns Cilvēka saimnieciskās darbības radīts, ietekmēts.
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi
- žilmas cilvēka seja; acis
- cisticerkoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa parazitējošs cisticerks.
- hilbilijs Cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs").
- bocmanis Cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa.
- pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
- kluncis Cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks.
- skrandulācis Cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandu lācis; skrandainis.
- sineastisks Cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem.
- skeptiķis Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
- sprigacis Cilvēks, kam ir spriganas acis, sprigans skatiens.
- atnācējs Cilvēks, kas atnācis, ieradies.
- iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
- ļēpis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi; ļēpucis.
- durinis Cilvēks, kas iet, noliecis galvu.
- pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis (2).
- zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1).
- kritušais eņģelis Cilvēks, kas izpelnījies kādas sabiedrības nosodījumu un ticis izraidīts no tās.
- merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
- mantinieks Cilvēks, kas ko manto (3); darba turpinātājs; pēctecis.
- bolacis Cilvēks, kas mēdz bolīt, grozīt acis.
- pusciemiņš Cilvēks, kas nesen pārnācis dzīvot (pie kāda) un vēl nav iedzīvojies.
- veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
- zemracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem; arī grāvracis.
- atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
- pirtinieks Cilvēks, kas peras, mazgājas pirtī; cilvēks, kas tikko pārnācis no pēršanās pirtī.
- pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
- literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus; rakstnieks; arī publicists.
- germanofils Cilvēks, kas simpatizē vāciskajam, vācu kultūrai.
- zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
- jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
- gurķis cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt
- jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
- turpinātājs Cilvēks, kas turpina kāda darbu, tradīcijas; pēctecis (2).
- vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
- ambidektrs Cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis; ambidekstrs (1).
- ambidekstrs Cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis.
- vainīgs Cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
- tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
- deportēts Cilvēks, kurš ir ticis piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- publicists Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs.
- žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
- namežnieks cilvēks, kurš uzvilcis ar asinīm notraipītas netīras drēbes
- dzimumnoziedznieks cilvēks, kurš veicis dzimumnoziegumu
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
- ciršanas secības klase cirsmu grupējums pēc prioritātes no saimnieciskas lietderības viedokļa cirtes veida ietvaros
- slaune ciska, gūža
- marsupializācija Cistas malu piešūšana pie vēdera sienas brūces malām, ja cistas izņemšana ir tehniski neiespējama.
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
- finnoze Cisticerkoze - cilvēka un dzīvnieku slimība, ko izraisa lenteņu kāpuri - finnas jeb cisticerki.
- Cystocoleus niger cistokoleju sugas "Cystocoleus ebeneus" nosaukuma sinonīms
- čubu maiss cisu maiss
- cūciškai Cūciski, nekārtīgi.
- puscūka Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem; puscūcis (1).
- ārcūka Cūka, kas tek apkārt ārā: pretstats baroklim; ārtecis.
- reksis Cūka, puscūcis.
- ķulis Cūkas ciska.
- cimbulis Cūkas ciskas gabals.
- mylyns cūku kaujamais duncis
- cukurrūpniecība Cukura ieguve no augiem rūpnieciskā veidā; Latvijā cukurbiešu pārstrāde cukurā.
- ticīgs Čakls, darbīgs, kārtīgs; arī tikumīgs, uzticīgs; ticis.
- četracis Četrinieks kāršu spēlē; tāda spēļu kārts, kurai ir četras acis (6).
- Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja.
- galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis.
- Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem.
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- eksploatācija Dabas bagātību izstrādāšana; dabas spēku izmantošana saimnieciskos nolūkos.
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība.
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- meža resursi dabas procesu un mežsaimnieciskās darbības rezultātā uzkrātais meža ekoloģiskais, ekonomiskais un sociālais potenciāls
- dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana
- klimatiskie resursi dabas resursu daļa; klimatisko elementu kopums, kas lielā mērā ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību, kā arī augu un dzīvnieku valsts raksturu
- medību saimniecība dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi
- tūrisma resursi dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
- akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem.
- vitamīnu preparāti dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai
- denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem.
- helioterma dabisks vai mākslīgs ārstnieciskos nolūkos izveidots, atklāts nātrija hlorīda ūdens baseins ar 38-40⁰ C temperatūru
- deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
- daiļruna Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana.
- daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļruna.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī [teika]{s:1835}, [leģenda]{s:1834}.
- Jaunvāles pagasts daļa no tagadējā Brenguļu pagasta teritorijas, kas pastāvēja kā atsevišķs pagasts līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Sackenhof, krieviski — Novovalenskaja
- puslopisks Daļēji dzīvniecisks, tāds, kas neatbilst cilvēku uzvedības normām.
- pusizplucis Daļēji izplaucis; pusizplaucis.
- pusplucis Daļēji izplaucis; pusplaucis.
- pusplūcis Daļēji izplaucis.
- tūksnains Daļēji pietūcis, pārklājies ar augoņiem.
- pussakritis Daļēji sabrucis, sagruvis.
- pussabrucis Daļēji sabrucis.
- pusamatniecisks Daļēji saistīts ar amatniecību, rūpnieciski vāji attīstīts.
- pusvāciski daļēji, pa pusei vāciski
- darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā
- bišu dzelonis darbabišu aizsargāšanās un uzbrukšanas ierocis - pārveidots, ass, atskabargains un hitinizēts olu dējeklis
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis.
- rūpnieciskā zveja darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus
- atgadījums civilajā aviācijā darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu
- verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām.
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums)
- laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
- šefte Darījumi (parasti tirdznieciski).
- šepte Darījumi, parasti tirdznieciski.
- zemes kadastrs datu sakopojums par visas zemes dabisko, saimniecisko un tiesisko stāvokli, kā arī zemes paraugvērtību un zemes reālo vērtību uzskaites dati
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
- Mulungu Daudzu Austrumāfrikas tautu pirmsencis un lietus dievība.
- policistoze Daudzu cistu (3) veidošanās.
- apslaukt Daudzus apkrāpt kāršu spēlē vai veikalnieciskos darījumos.
- Skrundalina Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- plantācija Dažādiem specializētiem saimnieciskiem mērķiem ierīkojama un audzējama koku un krūmu audze.
- elektroaerosolterapija Dažādu ārstniecisku maisījumu ieelpošana ar saspiesta gaisa un kameras ģeneratora palīdzību.
- miecvielu augi dažādu dzimtu augi, ko rūpnieciski var izmantot miecvielu (tanīnu) ieguvei
- neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms.
- jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms.
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
- teleskopacis Dažu dziļjūras zivju acis, kas izstieptas garumā "kā tālskatis".
- kvestors Dažu valstu parlamentos - administratīvi saimnieciskās daļas pārzinis.
- Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts"
- caurloža Dejas veids; caurdancis.
- noformētājmāksla Dekoratīvās mākslas nozare, kas pievēršas ielu, laukumu, ražošanas teritoriju, skatlogu, tirdzniecības un kultūras reklāmas mākslinieciskai noformēšanai.
- baroks Dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma, bet to nomainīja rokoko un klasicisms.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids, mākslinieciski augstvērtīgu rotaslietu, sadzīves, kulta interjera priekšmetu, ieroču izgatavošana.
- apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
- Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu.
- Ajaksa delfīnija delfīniju suga ("Delphinium ajacis")
- Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu
- čišķele Dem. --> ciska (nicīgi).
- cisciņa Dem. --> ciska.
- ķišķele Dem. --> ciska.
- dūcītis Dem. --> dūcis.
- dunčelis Dem. --> duncis.
- duncītis Dem. --> duncis.
- ercuks Dem. --> ercis.
- ierocītis Dem. --> ierocis.
- inčiņš Dem. --> incis.
- Jēcēns Dem. --> Jēcis.
- kancītis Dem. --> kancis.
- klucītis Dem. --> klucis (1).
- klučelis Dem. --> klucis.
- klucēns Dem. --> klucis.
- kničelis Dem. --> knicis.
- kriecītis Dem. --> kriecis 1.
- kuciņš Dem. --> kucis.
- līcītis Dem. --> līcis.
- lucēns Dem. --> lucis.
- melnactiņa Dem. --> melnacis.
- melnactīte Dem. --> melnacis.
- miglactiņš Dem. --> miglacis.
- mincītis Dem. --> mincis.
- munčelis Dem. --> muncis 1(1).
- ņikucītis Dem. --> ņikucis.
- pelēcītis Dem. --> pelēcis (1).
- placītis Dem. --> placis.
- platactiņa Dem. --> platacis.
- rudacītis Dem. --> rudacis.
- runčelis Dem. --> runcis.
- runčiņš Dem. --> runcis.
- runčukēns Dem. --> runcis.
- runčuks Dem. --> runcis.
- rupučēks Dem. --> rupucis.
- rupucēns Dem. --> rupucis.
- strucītis Dem. --> strucis.
- šauracītis Dem. --> šauracis.
- šauractiņa Dem. --> šauracis.
- tulcītis Dem. --> tulcis.
- tupucītis Dem. --> tupucis.
- vacītis Dem. --> vacis 1, cālis.
- zilacīte Dem. --> zilacis.
- zilacītis Dem. --> zilacis.
- lietišķā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī demogrāfiskās attīstības saistību ar cilvēku saimniecisko darbību; demogrāfijas metožu kopums, kuras tieši saistītas ar praktiskiem lietojumiem
- utile dulci miscere derīgo savienot ar patīkamo (to ieteicis Horācijs "Dzejas mākslā")
- ektocista Dermoidālās vai hidatīdes cistas ārējais slānis.
- psiholoģiskā agresija destruktīvas un kaitnieciskas darbības, kas vērstas pret indivīdu, grupu vai sabiedrības daļu, nodarot upurim psiholoģisku kaitējumu; izpausmes ir verbālas un neverbālas, tās mērķis ir ietekmēt, dominēt un izrādīt varu
- Altenburg Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst.
- bauslība Dieva noteikts reliģisku, ētisku un saimniecisku priekšrakstu kopums jūdu tautai.
- Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma.
- pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas)
- kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis.
- trioftalms Diprozopisks auglis, kam ir trīs acis.
- vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga.
- komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
- dirināt Dirināt acis - mirkšķināt acis, mest ar acīm.
- pleiras krustveida discisija discisija strutu evakuācijai empiēmā
- dujacis Divacis (kāršu spēlē).
- dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
- krotoni divdīgļlapju klases eiforbiju dzimtas ģints ("Croton"), tropu koki, krūmi, lakstaugi ar pienainu sulu; lielākā daļa indīgi; izmanto ārstnieciski
- anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
- Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies
- kaltrops Divu īsu, asu metāla stienīšu savienojums, kas izveidots tā, ka viens asais gals vienmēr ir vērsts uz augšu; vairāk nekā 2000 gadus izmantots kā ierocis ienaidnieka aizkavēšanai.
- diskordance Divu radniecisku būtņu, piem., dvīņu, pazīmju neatbilstība, nesakritība.
- dizains dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē
- Bixten Dobeles novada Bikstu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Nauditten Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs.
- Lēbe Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - cilvēku pirmsencis uz zemes, kuram bija divi dēli, kuru pēcteči ir vairākas dogonu ciltis.
- kinoapraksts Dokumentāla (parasti informatīvi publicistiska) īsfilma.
- brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- norīkojumpasūtījums Dokuments, kas regulēja saimnieciskās attiecības piegādātāju un patērētāju centralizētās plānošanas sistēmā.
- attaisnojuma dokuments dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību
- gada pārskats dokumentu kopa, kurā atspoguļoti uzņēmuma pārskata gada saimnieciskās darbības rezultāti
- klaburjakts Draiskuļošanās; amizēšanās; tracis.
- cilindrsieta drukāšanas šablons drukāšanas šablons, kurā drukājamais raksts veidots uz bezšuvju plānsienu cilindra sieta; izmanto rūpnieciskās iekārtās
- Doberūcis Dūberiucis - Sudarbes pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā.
- duzins Ducis.
- tuzins Ducis.
- dūce Dūcis.
- somu duncis duncis ar īsu un biezu asmeni
- tutans Duncis, nazis.
- tute Duncis, nazis.
- tutens Duncis, nazis.
- kumpelis Duncis, tutenis, līks zonbens; kumpis (3).
- daga Duncis; arī īss zobens tuvcīņai.
- dūcis Duncis; cūku kaujamais nazis.
- beikutis Duncis.
- buselis Duncis.
- doucs Duncis.
- duņķis Duncis.
- kandžars Dunčveida ierocis Austrumos; handžars.
- handžars Dunčveida ierocis Austrumos.
- pīķis Duramais ierocis - garā kātā nostiprināts smails asmens.
- durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
- šķēps Duramais vai metamais ierocis - samērā garš stienis ar uzasinātu galu vai smailu uzgali.
- bozīgs Dusmīgs, īgns, sapīcis; nelaipns.
- Narcissus poeticus dzejnieku narcise
- dzejnieces Dzejnieku narcise ("Narcissus poeticus").
- dzelve Dzelme, dziļums, akacis.
- parastais ģirlicis dzeltenais ģirlicis
- ģirlicis Dzeltenais ģirlicis jeb parastais ģirlicis ("Serinus serinus").
- Serinus serinus dzeltenais ģirlicis, parastais ģirlicis jeb ģirilcis
- dziedātājžubīte Dzeltenpieres ģirlicis - zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Serinus mozambicus").
- Serinus mozambicus dzeltenpieres ģirlicis jeb dziedātājžubīte
- cistoluteīns Dzeltens pigments dažās olnīcas cistās.
- čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
- hidromioma Dzemdes mioma ar cistisku deģenerāciju.
- bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
- cistadenoma Dziedzera audzējs, kurā ir cistas.
- dzelme Dziļa ūdens bedre (akacis) purvā.
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- bedre Dziļums jūrā (retāk citās ūdenskrātuvēs); akacis.
- dzimtniecisks Dzimtbūtniecisks.
- dzimtsbūtniecisks Dzimtbūtniecisks.
- vivisecējums Dzīva organisma operēšana pētnieciskos nolūkos; vivisekcija.
- kustonisks Dzīvniecisks (1).
- kustonisks Dzīvniecisks (2).
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citām metodēm.
- mājdzīvnieki dzīvnieki, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem
- rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordists (2).
- rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordnieks.
- sarkanacis Dzīvnieks, kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
- sarkosporidioze dzīvnieku hroniska invāzijas slimība, ko ierosina vienšūņi, veidojot cistas; retumis slimo arī cilvēki
- sarkocistoze Dzīvnieku hroniska invāzijas slimība, ko ierosina vienšūņi, veidojot cistas; sarkosporidioze.
- manss Dzīvojamo un saimniecisko ēku komplekss, kas kopā ar zemes valdījumu veidoja zemnieku saimniecību viduslaikos Rietumeiropā.
- Džeimsa Džeimsa līcis - Hudzona līča dienvidu gals Kanādas piekrastē, garums - 442 km, platums - 217 km, lielākais dziļums - 100 m, lielākā sala - Akimiski sala (3000 kvadrātkilometru).
- holokausts Ebreju masveida iznīcināšana, ko 1939.-1945. gadā veica nacisti.
- Enohs ebreju mitoloģijā - Ādama pēctecis septītajā paaudzē, kas nodzīvojis 365 gadus, Metuzāla tēvs
- Metuzāls Ebreju mitoloģijā - ilga mūža simbols, viens no cilvēces ciltstēviem, Ādama pēctecis, Enoha dēls un Noasa vectēvs, kurš nodzīvojis 969 gadus.
- rumpausis Ēdama sēne - rumpucis.
- Termu līcis Egejas jūras Termes līcis, Grieķijā.
- Saloniku līcis Egejas jūras Termes līcis.
- Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā.
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- Emys orbicularis Eiropas purvbruņurupucis.
- EUMC Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre on Racism and Xenophobia").
- gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām.
- budonka Ēka, ko izmanto dzīvošanai, saimnieciskām vajadzībām.
- iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā
- merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
- matricmodeļi Ekonomiski matemātiski modeļi matricu (tabulu) veidā; atspoguļo attiecības starp ražošanas izmaksām un rezultātiem, izmaksu normatīvus, saimnieciski ražotājekonomisko struktūru.
- ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities").
- rūpniecības apvērsums ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu; rūpnieciskā revolūcija
- ekoskeptiķis Ekoskepticisma piekritējs.
- saplacinātā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia recisa")
- maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis").
- Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā
- Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
- Helvella elastica elastīgais rumpucis
- vibrācijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārvēršana mehāniskajās svārstībās un mehānisko svārstību rezonanse; izmanto zemu (rūpniecisko) maiņstrāvas frekvenču mērīšanai
- pironisms Elīdas Pirona (4. gs. pr. m. ē.) - sengrieķu skepticisma skolas dibinātāja mācība.
- oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, kas izsaka lietišķu attieksmi un ko izmanto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās un sarunās, publicistikas oficiālajos žanros
- empiriosimbolisms Empiriokriticisma paveids, kas atzīst, ka sajūtas un domāšanas konstrukcijas ir simboli, nevis mater. pas. atspoguļojums; šie simboli ir vienīgā realitāte.
- empiriomonisms Empiriokriticisma paveids, pārspīlēja zināšanu relatīvo raksturu, izvirzīja sab. esamības un sab. apziņas identitātes principu.
- empiriokritiķis Empiriokriticisma piekritējs.
- ģeneralizētā fibrozā osteodistrofija endokrīna slimība, kas vērojama mūža vidējos gados; raksturīga ar kalcija zudumu skeleta kaulos (osteoporoze), fibrozu audu un jaunu kaulaudu rašanos kaula smadzeņu vietā un ar cistu veidošanos; kauli kļūst biezi un izkropļoti
- helioenerģētika enerģētikas nozare, kas izstrādā metodes, ar kurām iespējams izmantot Saules starojuma enerģiju rūpnieciskām un sadzīves vajadzībām
- cistoepitelioma Epitelioma, kurā ir ar šķidrumu pildītas cistas.
- Marks Eposā par Tristanu un Izoldi Kornvolas karalis, Tristana tēvocis, kas Tristanu aizsūtīja precībās pie skaistās Izoldes.
- Erlaa Ērgļu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu; narcisisms.
- dixi Esmu izteicies; savu esmu pateicis; romiešu oratoru iemīļots vārds.
- dixi et animam levavi esmu pateicis un (tādējādi savu) sirdi atvieglojis
- Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja.
- Agdi Evenku (Aizbaikāls, Ķīna) mitoloģijā - pērkona un zibens saimnieks, debesu vecis, kas mostas pavasarī un izšķiļ uguni, kuras dzirksteles satriec ļaunos dēmonus.
- Linmērcis Ezers Dobeles novada Naudītes pagastā, platība - <1 ha; Linmārcis.
- Margaucis Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11 ha; Margancis; Marganča ezers; Margaucu ezers; Margauča ezers; Margavicu ezers; Margaviču ezers; Margolta ezers; Marguca ezers.
- Velna ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Velnacis
- Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci
- Skrapču ezers ezers Raunas novada Raunas pagastā, platība - 3 ha; Skrapcis
- Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers
- loch ezers; šaurs jūras līcis
- menstruum Farmacijā šķidrumi ar ko gatavojot ārstnieciskas vielas izvelk no drogām dabiskās vielas.
- psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
- neofašisms Fašistiskā kustība pēc 2. pas. kara, gk. Itālijā un Vācijā (neonacisms).
- fašists fašistiska režīma (it īpaši nacistiskās Vācijas) armijas karavīrs
- muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs; šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi.
- Fortas līcis Fērtoforts, līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā, Skotijas austrumu piekrastē.
- cistofibroma Fibroma, kurā ir cistas.
- fibrocistoma Fibrozs audzējs ar cistisku deģenerāciju.
- hjūmisms Filozofa D. Hjūma un viņa piekritēju mācība, kam raksturīgs skepticisms, empīrisms, bet ētikā - utilitārisms.
- neoplatonisms Filozofijas virziens 3.-6. gs. Romas impērijā; veidojās uz Platona ideālisma un Austrumu misticisma pamata.
- komercija Finansiāli, gk. tirdznieciski darījumi; tirdzniecība (parasti lielā apjomā).
- pašu kapitāla izmaiņu pārskats finansu pārskatu sastāvdaļa, kurā sniedz ziņas par uzņēmuma pašu kapitālu un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisku darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šī perioda neto peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no t'norakstītās summas
- finiergarklucis finierklucis
- cistostomoze Fistulas izveidošana urīnpūšļa sienā; cistostomija.
- reitterapeits Fizioterapeits, kas izmanto ārstēšanā zirgu; ārstnieciskās jāšanas speciālists.
- lāzerstrāvu terapija fizioterapijas metode, kurā ārstnieciskā nolūkā apstaro noteiktas ķermeņa daļas ar starojumu no kvantu ģeneratoriem, lāzeriem
- siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā
- ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā
- intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori
- pamērklis Fiziski vājš (panīcis) dzīvs radījums.
- Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m
- izplecis Formas tērpa uzplecis (karavīra apģērbam).
- baterijas tornis fortifikācijas būve; lielgabalu uzstādīšanai īpaši izbūvēts tornis mūra piļu stūros, bastionu sistēmas priekštecis
- paleotērijs Fosils nepārnadzis, vissenākais zirga priekštecis.
- rakstlicis Fotorakstlicis - drukas iekārta augstas izšķirtspējas pustoņu attēlu un tekstu izvadei.
- Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.).
- kordeljeri Franciskāņu - katoļu mūku ordeņa atzarojums.
- terciarka franciskāņu 3. ordeņa locekle, fanātiska dievlūdzēja
- minorīti Franciskāņu mūku ordeņa locekli.
- konventuālis Franciskāņu ordeņa mērenākā virziena piekritējs.
- klarises Franciskāņu ordeņa sieviešu atzars; klarisas.
- klarisietes Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215 dib. Asīzes Klāra; klarisas.
- klarisas Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215. g. dibinājusi Asīzes Klāra.
- gvardiāns Franciskāņu vai kapucīņu klostera priekšnieks.
- spranciski Franciski.
- parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu.
- simultānisms Futūristu iemīļots paņēmiens ātruma un kustības iespaida radīšanai gleznā, apvienojot tajā to, ko redz, ar to, kas palicis atmiņā.
- Mazais Sirts Gābisas līcis Vidusjūras dienvidu daļā.
- Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis).
- casus Gadījums, nejaušība; tiesībās - zaudējums, kas noticis bez kādas personas vainas vai bez ļauna nolūka.
- Mārtiņdiena Gadskārtas svētki, ko svin 10. novembrī, un tie iezīmē šķirtni starp rudeni un ziemu, senāk arī saimnieciskā gada noslēgumu.
- pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
- optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā
- rinofaringocēle Gaisu saturoša cista aizdegunē.
- Testudo elephantopus Galapagu milžbruņurupucis.
- ziloņu bruņurupucis Galapagu milžbruņurupucis.
- Galapagu milžbruņurupucis Galapagu salās dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 110 cm, augstums - līdz 60 cm, masa - 100-400 kg.
- Barova rags galējais Aļaskas ziemeļu punkts ("Point Barrow"), 6,4 km gara smilšu strēle, ciemats \~2000 iedzīvotāju, Arktikas zinātniski pētnieciskā stacija
- apnicis kā mannas putra galīgi apnicis
- porencefālija Galvas smadzeņu attīstības defekts, kam raksturīgas cistas vai dobumi smadzeņu virsmā, savienoti ar laterālajiem ventrikuliem.
- encefalopunktūra Galvas smadzeņu, sevišķi cisternas punkcija.
- iedzīvotāju ienākuma nodoklis galvenais tiešais nodoklis, kas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetos; Latvijā to veido: 1) algas nodoklis, ko par darbinieka ienākumiem maksā darba devējs; 2) patentmaksa -pašvaldību noteikts avansa maksājums par dažu veidu saimniecisku darbību; 3) nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tā nav apliekama ar uzņēmuma nodokli; 4) nodoklis no citiem ienākumiem
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko māksliniecisko līdzekļu kopums; galvenais, nozīmīgākais mākslas darba žanrs, variants.
- vidriecis Gaļas viducis; speķis.
- obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements.
- eksporta kredīta garantija garantija, kas garantijas ņēmēja labā tiek sniegta zaudējumu segšanai, kuri radušies garantijas ņēmējam, ja pircējs nav veicis samaksu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu eksportētāja kredīta gadījumā vai aizdevuma līgumu pircēja kredīta gadījumā
- bamblis Garīgi atpalicis bērns.
- aļamo-fo Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis.
- anton Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis.
- aivars garīgi atpalicis, pamuļķis (kriminālvidē)
- nepilnīgs Garīgi atpalicis; arī plānprātīgs.
- konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem).
- Pulmonaria longifolia garlapu lakacis
- kūlis Garš klucis, ar kura palīdzību tiek nostiprināti jumstiņi lubu jumtos.
- galabija Garš uzsvārcis, tradicionāls arābu vīriešu tērps Vidusjūras zemēs.
- limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu; neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
- laikrādis Garš, tievs un nomizots kadiķa jeb paegļa, arī egles zars, kas guleniski piestiprināts pie ēkas ārsienas, rāda nākamos laika apstākļus; barometra priekštecis.
- Hymenocallis longipetala garvainaglapu peruāņu narcise
- konfekcija Gatavo apģērbu un veļas rūpnieciska ražošana; rūpnieciski ražoti gatavie apģērbi un veļa.
- Gauču ezers Gaucis Drabešu un Vaives pagastā.
- mutons Gēna vismazākā daļa, kuras pārmaiņas var izraisīt mutāciju; cistrons.
- introgresija Gēnu pārnešana starp dažādu sugu organismiem attālajā hibridizācijā, ko dabā sastop gadījumos, kad tuvradniecisku sugu areāli nav izolēti; eksperimentā to panāk ar krustošanu.
- jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle
- gloeocystidaceae Gleocistu dzimta.
- coccomyxa Gleocistu dzimtas ģints.
- coenococcus Gleocistu dzimtas ģints.
- gloeocystis Gleocistu dzimtas ģints.
- palmodictyon Gleocistu dzimtas ģints.
- sphaerocystis Gleocistu dzimtas ģints.
- thorakochloris Gleocistu dzimtas ģints.
- litofānija Glezniecisks attēls uz apdedzināta, neglazēta porcelāna plātnēm; ja plātnes tur pret gaismu, reljefi izceļas attēla gaismēna.
- pitoresks Glezniecisks; tāds, kas labi piemērots gleznošanai (piem., dabasskats).
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
- mondiālisms globāla domāšana, vispārcilvēcisks pasauluzskats, kas Zemes iedzīvotājus uzlūko par vienotu populāciju
- mukocēle Gļotas saturoša retences cista.
- pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu.
- Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika.
- gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
- demiurgs Gnosticismā: ļauna, nepilnīga būtne, pasaules radītāja (pretstatā pilnīgajai būtnei - Dievam).
- Astrabadas līcis Gorgānas līcis Kaspijas jūrā.
- divdarbis Grāmatrūpniecībā darbinieks, kas reizē ir burtlicis un iespiedējs.
- grāmatu māksla grāmatu mākslinieciskā un tehniskā apdare saistījumā ar grāmatu saturu
- žurnālorderu grāmatvedība grāmatvedība, kuru, izmantojot saimniecisko operāciju reģistrāciju, veic īpašos hronoloģiskas un sistemātiskas uzskaites reģistros - žurnālorderos
- memoriālorderis Grāmatvedības dokuments, uz kura pamata tiek ierakstītas saimnieciskās operācijas, kas nav saistītas ar kasi (bezskaidras naudas norēķini, preču izsniegšana un pieņemšana), atbilstošos grāmatvedības kontos.
- diversija graujoša, kaitnieciska darbība pretinieka aizmugurē, pretinieka teritorijā vai savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
- ļekme Grāvju un mārku dibenā izmircis pliens un glīzds.
- raķis grāvracis
- kanavracis Grāvracis.
- blīnis Greizacis, pusakls cilvēks.
- loksoftalms Greizacis, šķielētājs.
- koss Greizacis.
- šķielētājs Greizacis.
- sveiracis Greizacis.
- zveiracis Greizacis.
- zveiris Greizacis.
- Ehsarfjords Grenlandes jūras līcis Islandes ziemeļos, starp Tjerdnesu un Melrahkaslehtu.
- geoponika Grieķu lauksaimniecisku rakstu kopojums, kas sastādīts 6. gs. un pārstrādāts 10 gs.
- Melanips grieķu mitoloģijā - Areja un Trītona meitas Tritijas dēls, kurš nodibinājis pilsētu Ahajā, ko nosaucis mātes vārdā par Tritiju
- Pallants grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona jaunākais dēls, Aigeja brālis un Tēseja tēvocis, ko Tēsejs nogalināja
- Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
- Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs)
- Aerope Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja mazmeita, kuru tēvs bija licis noslīcināt jūrā vai pārdot verdzībā.
- Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas
- Harons grieķu mitoloģijā - mirušo pārcēlājs pāri pazemes valstības upēm līdz Aīda vārtiem; attēlot kā skrandains, drūms vecis
- Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru
- Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi
- Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību
- Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis
- Hērakls Grieķu mitoloģijā - varonis, pusdievs, Zeva un Alkmēnes dēls, kurš veicis 12 varoņdarbus.
- Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu.
- rocenieks griežamais kloķis; vienrocis (izkapts)
- Čaunas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidaustrumos, no kuras to atdala Ajonas sala, garums - 150 km, lielākais platums - 100 km, dziļums - līdz 25 m, ietek Čaunas upe.
- Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m
- Dvinas līcis grīvlīcis Baltās jūras dienvidaustrumos, garums — 93 km, platums pie ieejas — 130 km, dziļums — līdz 125 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~1,4 m
- Oņegas līcis grīvlīcis Baltās jūras dienvidos, garums 185 km, platums 50-100 km, dziļums līdz 100 m, ledus sega no novembra līdz maijam
- Mezeņas līcis grīvlīcis Baltās jūras ziemeļaustrumos, starp Kaņina pussaqlu un kontinentu, garums — 105 km, platums — 97 km, dziļums — 5-25 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 10 m
- Čošas līcis grīvlīcis Barenca jūras dienvidaustrumos, pie Kaņina pussalas (Krievijā), garums - 110 km, lielākais platums130 km, dziļums - līdz 55 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4,3 m
- Hjēradsbloui grīvlīcis Islandes rietumu piekrastē, Jēgilsau au Dālas lejtecē
- Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m
- Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m
- Baidaratas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, starp Jugru un Jamalas pussalu, garums - \~180 km, platums - pie ieejas 78 km, dziļums - līdz 20 m, ietek Kara, Juribeja, ziemā aizsalst, vasarā ziemeļu vēji piedzen ar ledu
- Jeņisejas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidu daļā, starp Gidanas un Taimiras pussalu (Krievijā), Jeņisejas grīvas turpinājums, garums — 225 km, platums pie ieejas — \~150 km, dziļums — 6-20 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
- Buorhajas līcis grīvlīcis Laptevu jūrā, uz dienvidaustrumiem no Ļenas deltas, garums - 120 km, platums pie ieejas - 110 km, lielākais dziļums - 18 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,3 m, ledus sega gandrīz visu gadu
- Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m
- Taujas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras ziemeļos, iesniedzas sauszemē 75 km, vidējais platums - 120-130 km, dziļums - 40-50 m, krasti stāvi, klinšaini, ziemeļrietumu daļā lēzeni, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 5 m
- Pečoras līcis grīvlīcis Pečoras jūras dienvidu daļā, garums — \~100 km, platums — 40-120 km, dziļums — līdz 6 m
- Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m
- Ursus arctos horribilis grizlilācis
- grizlijs Grizlilācis - pelēkais lācis (Ziemeļamerikā).
- Gawesen Grobiņas novada Gaviezes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- kosīties Grozīt (bolīt) acis no vienas puses uz otru (par zirgu).
- gruce Grūbas; grucis.
- bantiesības Gruntskunga vienīgā (ekskluzīvā) tiesība uz noteiktiem saimnieciskas darbības veidiem.
- Druwen Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Neuschwaneburgsche Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Lijsohn Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Schloss-Tirsen Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- lagaža Gulta, cisas.
- lāgaži Gulta, cisas.
- ūdensgulta Gulta, kuras matracis pildīts ar ūdeni vai želeju.
- popis Gultas matracis.
- cinkslis Gurns, ciska (dzīvniekiem).
- slauns Gurns, ciska, ciskas iekšpuse.
- sluine Gurns, ciska, ciskas iekšpuse.
- šluine Gurns, ciska, ciskas iekšpuse.
- kulša Gurns, ciska, kāja; kulksnis.
- cenkle Gurns, ciska, liels.
- čikslis Gurns, ciska.
- ķenkle Gurns, ciska.
- slauna Gurns, ciska.
- kulksnis Gurns, ķūlis, ciska.
- cencele Gūža, ciska, gurns.
- kulkša Gūža, ciska.
- Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns.
- inbreds Ģenētikā - tāds, kas iegūts radnieciskas krustošanas ceļā.
- ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās
- rekreācijas ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kas dabasvidi pētī no atpūtas un tūrisma saimnieciskās organizēšanas viedokļa
- detalizētā ģeoloģiskā izpēte ģeoloģiskās izpētes darbi atradnēs, lai tās sagatavotu rūpnieciskai izmantošanai – noteiktu krājumus, kvalitāti, ieguves apstākļus
- ģeotīkls Ģeosintētisks tīkls, kurā atveru laukums ir daudz lielāks par materiāla šķiedru laukumu un tīkla acis savā starpā ir savienotas ar mezgliem.
- Mjelnirs Ģermāņu mitoloģijā - burvju veseris un cirvis dieva Tora galvenais ierocis, kas šķīla zibeņus.
- Manns Ģermāņu mitoloģijā - pirmais cilvēks, no zemes dzimušā dieva Tuisto dēls, triju ģermāņu cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu - pirmsencis un ciltstēvs.
- ģimenes funkcijas ģimenes darbības veidi noteiktu vajadzību apmierināšanai; mūsdienās par galvenajām funkcijām parasti uzskata reproduktīvo, audzināšanas, saimnieciski ekonomisko, morāli psiholoģisko un rekreatīvo
- ģimenes plānošanas tradicionālās metodes ģimenes plānošanas metodes bez modernās zinātnes sasniegumu pielietojuma - kalendārā metode, atturēšanās no dzimumdzīves, barošana ar krūti, ārstniecisko augu pielietošana u. c.
- ģirlics Ģirlicis.
- āmurhaizivs Haizivju suga ar platu, āmuram līdzīgu galvu, kuras malās atrodas izvalbītas acis un nāsis.
- Handžouvans Handžou līcis Austrumķīnas jūras rietumu daļā.
- Hauraki Hauraki līcis - atrodas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, starp Koromandelas un Oklendas pussalu, garums - \~170 km, platums - 25-50 km, dziļums - līdz 150 m
- Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem.
- Heigeips Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā.
- Heisibs Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā.
- Kabips Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā.
- Tikva Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā.
- Tsui-Goabs Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā.
- landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas.
- nestoriānisms Herētiska kristiešu mācība, kuras piekritēji apgalvoja, ka Kristus inkarnāciju veido divas savstarpēji nesaistītas personas - cilvēciskā un dievišķā.
- herkulisks Herkulam piemērots, pārcilvēcisks.
- hidatidostomija Hidatīdes cistas atvēršana.
- duša higiēniska vai ārstnieciska ūdensdziedniecības procedūra
- avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras
- Vesantara Hindu mitoloģijā - princis, Budas pēdējā cilvēciskā inkarnācija, pirms viņš kļuva par Sidhartu Guatamu.
- Kālanemi Hindu mitoloģijā un eposā "Rāmājana" - rākaša, Rāvanas tēvocis, kurš mēģināja nonāvēt pērtiķu valdnieku Hanumānu, bet tika nonāvēts.
- urbilatērijs Hipotētiesks visu divpusēji simetrisko dzīvnieku sugu sencis, kas varētu būt dzīvojis pirms 600 miljoniem gadu.
- krurotarzs Hipotētisks aizvēsturisks rāpulis, dinozauru priekštecis, kas dzīvojis uz zemeslodes pirms \~250-200 miljoniem gadu.
- akūts holecistīts holecistīta forma, kas parasti attīstās žultspūšļa obstrukcijas dēļ; simptomi variē no vieglas tūskas un sastrēguma līdz smagai infekcijai ar gangrēnu un perforāciju
- pseidoholecistīts Holecistītam līdzīgs sindroms, ko novēro kā alerģisku reakciju pret dažiem uzturlīdzekļiem.
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
- Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva
- ideācija Huserla fenomenoloģijā tīrās apziņas faktu būtības saskatīšana un tās formulēšana jēdzienā, pie kam pieņem, ka šī būtība ir bezlaiciska ideāla rakstura.
- pagrauzdes Iebrucis ledus.
- metacerkārija Iecistējusies cerkārija, trematožu cistiska miera stadija starpsaimnieka (vēžu, zivju) audos.
- meža kategorija iedalījuma vienība, kas noteikta mežu iedalīšanai atkarībā no tautsaimnieciskas un ekoloģiskas nozīmes vai galvenā uzdevuma
- apstarošana Iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
- splīnīgs Iedomīgs, untumains, ārišķīgs (par cilvēku); arī īgns, sapīcis.
- rēzus faktors iedzimts antigēns, kas atrodams dažu pērtiķu un 85% cilvēku eritrocītos un, nonācis rēzus negatīvā organismā (kas pats to nesintezē), ierosina specifisku antivielu rašanos
- dieva dots iedzimts; no dabas nācis
- patentmaksa Iedzīvotāju ienākuma nodokļa veids - ikgadējs maksājums par tiesībām nodarboties ar atsevišķa veida saimniecisko darbību (individuālo darbu).
- iedzīvotāju integrācija iedzīvotāju saimnieciskas un kultūras dzīves internacionalizācijas forma
- neizpildīts ieguldījumu pakalpojums ieguldījumu pakalpojums, ko sistēmas dalībnieks pieņēmis izpildei, bet pilnīgi vai daļēji nav veicis, un tā rezultātā ieguldītājs cietis zaudējumus vai finansu instrumenti ir neatgriezeniski pazuduši
- ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā
- iezīmēt Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis).
- Volfišbejs Ielīcis Atlantijas okeānā ("Walfish Bay"), Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, garums - 10 km, platums pie ieejas - >10 km, dziļums - līdz 9 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,5 m
- Gdaņskas līcis ielīcis Baltijas jūras dienvidos, Krievijas un Polijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 74 km, platums — pie ieejas 107 km, dziļums — līdz 115 m
- Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m
- bolēt Ieplest un grozīt (acis).
- boļāt Ieplest un grozīt acis.
- bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis.
- pabarot Iepriecināt (acis).
- anterogrāds Iepriekš noticis.
- aizpuvis Iepuvis, sācis pūt.
- hronoloģiskie grāmatvedības ieraksti ieraksti saimniecisko darījumu reģistrācijas žurnālā dienu un mēnešu secībā, bet atsevišķas dienas ietvaros - darījumu kārtas numuru secībā
- birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija; ierēdņu vara; profesionālo kalpotāju vai ierēdņu kopums.
- korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu
- anizeikometrs Ierīce, ar kuru noteic attēlu nevienādību abās acis.
- marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona); pēdvilcis.
- rapieris ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni, ko izmanto paukošanā; florete
- pretierocis Ierocis cita ieroča iznīcināšanai, neitralizēšanai.
- bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu.
- aukstais ierocis ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu
- liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā ar degoša šķidruma strūklu.
- tālšaujams Ierocis tālai šaušanai.
- nāves ierocis ierocis, ar ko var nogalināt, iznīcināt
- ugunsmetējs Ierocis, kas izsviež aizdedzinātu degmaisījumu un kas aprīkots ar ierīci degmaisījuma aizdedzināšanai.
- kodolierocis Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- šaujamierocis Ierocis, kurā šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju.
- arma Ierocis.
- aizperēt Iesākt perēt; perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
- iemegžt Iesākt veidot (acis tīklam).
- ielūkot Ieskatīties kādā; mest acis uz kādu.
- posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris.
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
- pārpotēt Ievadīt organismā (piemēram, saslimušus audus no cita organisma) pētnieciskā nolūkā.
- Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (_Ida-Viru maakond_), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arī ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers .
- Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis.
- Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis.
- Dorpat Igaunijas pilsētas Tartu bijušais nosaukums vāciski.
- Uku Igauņu mitoloģijā - mājas gars (miris sencis).
- bogns Īgns, saīdzis, sapīcis, nelaipns.
- sadzīves tērpi ikdienas, lietišķie, atpūtas, ārstnieciskie, svinību un ceremoniju tērpi
- profānais Ikdienišķais, cilvēciskais, nereliģiskajai sfērai piederīgais.
- Uexkuellsche Ikšķiles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- ūdens resursu lietotājs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kas iegūst ūdeņus vai lieto tos saimnieciskajā darbībā
- būvizstrādājums Ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, kas paredzēta iestrādāšanai būvē.
- nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
- čiekste Ilgstoši ūdenī mircis vai zemē gulējis koks; veci gulšņi.
- Prohden Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Hincenberg Inčukalna pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus.
- puebli Indiāņu cilšu grupa ASV dienvidrietumu pustuksnešainajā rajonā, runā jutoacteku (hopi, sunji, tano u. c.) un keresu valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- sunji Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- tano Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- totonaki Indiāņu tauta Meksikā, dzīvo Meksikas līča piekrastē, valoda pieder pie maijosoku saimes totonaku zara, XIV-XV gs. tos pakļāva acteki, reliģija - kristiānisms (katolicisms).
- sapoteki Indiāņu tauta, agrāk dzīvoja Meksikas dienvidu daļā; pirms spāņu ierašanās bija izveidojuši varenu valsti, valoda pieder pie otomangu saimes (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- kiči Indiāņu tauta, dzīvo gk. Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisms, senie ticējumi.
- mami Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas rietumos un Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisma un seno ticējumu sajaukums.
- kakčikeli Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - kristiānisms (katolicisms), arī pirmatnējie ticējumi.
- kekči Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes, reliģija - katolicisms, daudz seno ticējumu.
- otomi Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas centrālajā daļā, valoda pieder pie otomangu saimes, antropoloģiskā ziņā vissenāko Meksikas iedzīvotāju pēcteči, kultūrā stipri pirmsspāņu laika elementi, reliģija - kristiānisms (katolicisms), daudz tradicionālo ticējumu.
- cocili Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi celtaliem, reliģija - katolicisms, stipras seno kultu paliekas.
- celtali Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi cociliem, reliģija - katolicisms, seno kultu paliekas.
- mišteki Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidos, valoda pieder pie otomangu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- taraski Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas vidienē, valoda savrupa, saglbājuši īpatnēju kultūru, reliģija - kristiānisms (katolicisms), izplatīti senie ticējumi.
- miskiti Indiāņu tauta, dzīvo Nikaragvas austrumu piekrastē, valoda pieder pie miskitomatagalpu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī cilšu ticējumi.
- kutars Indiešu duncis ar vienu vai diviem asmeņiem.
- Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras.
- Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei
- Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs
- Melursus ursinus Indijas lācis.
- Šārkbejs Indijas okeāna līcis ("Shark Bay") Austrālijas rietumu piekrastē; Haizivju līcis.
- Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
- automāts Individuālais automātiskais strēlnieku šaujamierocis.
- triecienšautene Individuālais automātiskais strēlnieku uzbrukuma ierocis.
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
- meža valsts reģistrs informācijas sistēma, kurā apkopo un glabā informāciju par mežiem un tajos notiekošo saimniecisko darbību
- litoskops Instruments akmeņu apskatei urīnpūslī; cistoskops.
- balonkatetrs Instruments, ko ievada asinsvados diagnostiskos un ārstnieciskos nolūkos.
- instrumentārijs Instrumentu komplekts, kas nepieciešams kādai darbībai: anatomiskai, ķirurģiskai, zobārstnieciskai, dzemdnieciskai u. c.
- orgtehnika Inženiertehniskās, pētnieciskās un organizatoriskās darbības mehanizācijas un automatizācijas tehniskie līdzekļi; organizācijas tehnika.
- liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums.
- lakans Īpaši sagatavots klucis loku un slieču liekšanai.
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
- leicisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kad matu vai spalvu sega ir bez pigmenta, bet āda un acis ir pigmentētas; iespējami varianti līdz pilnīgam albīnismam.
- ķērējstrupceļš Īpašs sliežu ceļš vadību zaudējušu vilcienu apturēšanai, kad vilcienam nedarbojas bremzes un tas virzās garā posmā ar kritumu, un vilciena daļu apturēšanai, kad dzelzceļa līnijas noteicošajā kāpumā vilciens ir pārtrūcis.
- Ippick Ipiķu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis.
- Akvan-dēvs Irāņu mitoloģijā - viens no varenākajiem dēviem, kuram bija galva kā zilonim, gari mati, mute pilna zobu kā meža kuilim, baltas acis un melnas lūpas; viņu nogalināja varonis Rustams.
- Sāma Irāņu mitoloģijā un eposā - Sāmīdu dinastijas ciltstēvs, Jimas pēctecis, dēvu un briesmoņu uzvarētājs, kas gatavo galīgo labā uzvaru pār ļauno.
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri.
- Hamas Islama fundamentālistu - ekstrēmistu kaujiniecisks grupējums (kustība); HAMĀS.
- Kahtāns islāma mitoloģijā - leģendārs sencis - visu dienvidarābu cilšu eponīms, pretstats Adnānam - ziemeļarābu cilšu sencim, dažkārt tiek identificēts ar Vecās derības Joktānu
- Mūsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Mozum, pēc Korāna Muhameda priekštecis, kas māca to pašu, ko Muhameds.
- Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura.
- Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.).
- stilets Īss trīsšķautņu vai četršķautņu duncis.
- valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
- krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā).
- pazibēt Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām.
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību
- izbozt Izbolīt (acis).
- sabolēt Izbolīt (acis).
- ieblīnēt Izbolīt acis.
- provenanse Izcelšanās vieta, dzimšanas vieta, no kurienes kas nācis, piem., kuģis, prece.
- ass Izcils kara lidotājs, kas notriecis daudz pretinieka lidmašīnu.
- tribūns Izcils sabiedrisks darbinieks, orators, publicists.
- čupā Izjucis; sabojāts, salauzts.
- ķellāt Izlaidīgi (cūciski) ēst.
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- žulga Izmircis apģērba gabals.
- ļunka Izmircis cilvēks.
- plūžņa Izmircis cilvēks.
- plūznis Izmircis cilvēks.
- zveņģe Izmircis cilvēks.
- mīkstulis Izmircis dzīvs radījums.
- šļecēns Izmircis koka bluķis.
- šmacāns Izmircis koka gabals, bluķis.
- žurgs Izmircis koks; slapji žagari.
- melznis Izmircis, iepuvis koka gabals.
- izmīkšķis Izmircis, izmiekšķēts.
- stabans Izmircis, sapuvis koka gabals.
- žļagains Izmircis, staigns (par ceļu, zemi).
- žļagans Izmircis, staigns (par ceļu, zemi).
- pirmvērsis Izmiris liellopu savvaļas bullis, mājdzīvnieku priekštecis.
- izblīzināt Izmirkšķināt; dusmās (acis) pārgriezt.
- nodzīt Iznīcināt (kārpas, varžacis, izsitumus u. tml.).
- apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
- beigts Iznīcis, gājis bojā (par augiem).
- parvēnijs Iznirelis, cilvēks, kas ātri ticis uz priekšu (lieto nicinošā nozīmē).
- izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
- nogult Izpausties (piemēram, sejā, acis).
- atblāzmoties Izpausties (sejā, acis) - par pārdzīvojumu.
- oglekļa dioksīds izplatītākais oglekļa oksīds CO~2~ (ogļskābā gāze), gāze, kas smagāka par gaisu; slāpē degšanu; pārtikas piedeva E290 (rūpnieciski iegūst raudzēšanas procesā), iesaiņošanas gāze, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, toksisks nervu sistēmai
- urķēšanās Izpriecas labad vai ļaunprātīgi vai krāpnieciskā nolūkā veikta nesankcionēta piekļūšana datoram vai programmatūrai.
- kāksle Izsalcis cilvēks, rīma, gardēdis.
- kalksnis Izsalcis cilvēks.
- badika Izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
- kamokslis Izsalcis, izbadējies cilvēks.
- kamoksnis Izsalcis, izbadējies cilvēks.
- badeika Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks; negausīgs, rijīgs dzīvnieks.
- badastaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks.
- badstaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks.
- badēklis Izsalcis, izbadējies, negausīgs dzīvnieks; arī cilvēks, kas daudz ēd.
- izkārsis Izsalcis, izbadojies, ļoti izslāpis.
- izkānējies Izsalcis, izbadojies.
- izkānējis Izsalcis, izbadojies.
- nokāmējis Izsalcis, izbadojies.
- badagalīgs Izsalcis, negausīgs.
- badgalīgs Izsalcis, negausīgs.
- begalis Izsalcis, rijīgs cilvēks.
- elkans Izsalcis, rijīgs.
- izšļāpis Izsalcis, vājš, liess.
- izcieties Izsalcis.
- izgāmējis Izsalcis.
- izkurejies Izsalcis.
- nepaēdis Izsalcis.
- olodns Izsalcis.
- seroprofilakse Izsargāšana no saslimšanas, ievadot organismā ārstniecisku serumu.
- Bet ko tu dieniņ! izsaucas, ja ir noticis kas negaidīts
- ej no(st) izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
- izskalāt Izskalot ārstnieciskos nolūkos (ķermeņa daļu).
- izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
- bārstīties Izšķērdīgi, nesaimnieciski rīkoties; šķiesties.
- perpete Izšūts, izrakstīts krekla uzplecis tautastērpam; iešūti raksti, raibumi krekla uzplečos un aprocēs.
- mēbeļu stils izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopums, kas raksturo mēbeles piederību kādam laikmetam, mākslinieciskam virzienam vai skolai
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- rocīgs Izticis; turīgs, pārticis.
- ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
- Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas
- nostrādāt Izveidot (mākslas darbu), parasti mākslinieciski augstvērtīgi.
- uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
- sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi
- ģeogrāfija izvietojums (kādai saimnieciskās vai kultūras dzīves nozarei)
- izvirtīgs Izvirtis, deģenerējies, panīcis.
- izvelbt Izvirzīt, izspiest (uz āru acis).
- Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen").
- trimiņš Jandāliņš, tracis, strīds; tusiņš, burziņš.
- Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus.
- hitlerjūgends Jaunatnes organizācija nacistiskajā Vācijā (1926.-1945. g.).
- Neuenburg Jaunpils pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Neu-Rosensche Jaunrozes (tagad Apes) pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- kaucēns Jauns runcis; runcis.
- runcēns Jauns runcis; runcis.
- selekcija Jaunu augu un dzīvnieku šķirņu un mikroorganismu celmu veidošana un veco šķirņu uzlabošana ar krustošanu, eksperimentālo mutaģenēzi, izlasi u. c. metodēm nolūkā paaugstināt to saimniecisko vērtību.
- modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
- Neu-Sackenhof Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
- aizmilzis jautājums jautājums, kas joprojām (ilgāku laiku) palicis neatrisināts
- troliņš Jautrs troksnis, tracis.
- komerciāls paziņojums jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību
- tirgus dalībnieks jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā
- mūsdienu valodniecība jebkuras ievirzes valodnieciskie pētījumi, kas tiek veikti mūsdienās
- samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi
- demonizācija jēdziens, kura izcelsme meklējama reliģijas jomā saistībā ar īpaša, pārcilvēciska ļaunuma piedēvēšanu kādam cilvēkam, cilvēku grupai, dabas vai sociālai parādībai
- Dubena Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Rubinen Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
- Elley Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Brandenburg Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Neubergfrid Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kalnzeemsche Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Gross-Platon Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Liewenbersen Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Platon Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Schwethofsche Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Wolgunde Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Krons-Wuerzausche Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Gruenhofsche Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Mītava Jelgavas vāciskā nosaukuma "Mitau" latviskots variants.
- glīzains Jēls, izmircis, apglumējis.
- Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs.
- Almakahs Jemeniešu mitoloģijā - dievība, ko pielīdz Sābas valstī; mēness dievs, pirmsencis, valsts aizgādnis un valdnieks.
- panda Jenotveidīgo dzimtas apakšdzimta ("Ailurinae"), neliels plēsīgs zīdītājs, kas dzīvo Himalajos; bambuslācis; dažkārt iekļauj lāču dzimtā vai nodala patstāvīgā dzimtā "Ailuropodidae".
- Seijershof Jeru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Amvrakijas līcis Jonijas jūras līcis Grieķijā (_Amvrakikós Kólpos_), Epiras perifērijā.
- crazy Jucis, traks.
- čoknīts Jucis; jocīgs.
- Kanādas jūdaskoks jūdaskoku suga ("Cercis canadensis")
- parastais jūdaskoks jūdaskoku suga ("Cercis siliquastrum")
- banjūdze Jūdze vai zināms skaits jūdžu radiusā no pilsētas centra kā pilsētas jurisdikcijas tirgus tiesību vai amata u. c. saimnieciskās darbības veidiem.
- miežvilks Jumim radniecisks un rudzu ruņģim līdzīgs latviešu druvu auglības dēmons.
- sēras Jūrā negaidīti uznācis pārejošs sniega un lietus mākonis, kas uz laiku aizsedz redzes loku.
- jūras elkons jūras līcis
- Abū Kīra līcis jūras līcis (_Abū Qīr, Khalīj_) Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Ēģiptes piekrastē uz austrumiem no Nīlas ietekas
- Ambaru līcis jūras līcis (_Ambaro, Helodranon’_) Madagaskarā, Ancirananas provinces rietumu piekrastē
- Adenas līcis jūras līcis (_Gulf of Aden_) Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Āfriku u Arābijas pussalu
- Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Gulf") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, starp Ziemeļamerikas kontinentu, Benksa un Viktorijas salu, garums — 445 km, lielākais platums — 213 km, lielākais dziļums — 285 m
- Brovīkens jūras līcis (fjords) Baltijas jūras rietumu piekrastē, Zviedrijas austrumos
- Ačafalajas līcis jūras līcis Ačafalajas grīvā (_Atchafalaya Bay_), ASV Luiziānas štatā, Meksikas līča ziemeļos
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m
- Algoas līcis jūras līcis Āfrikas kontinenta dienvidaustrumos, Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas reģiona dienvidos
- Bristola līcis jūras līcis Aļaskas dienvidrietumu piekrastē ("Bristol Bay"), Beringa jūras austrumu daļā, platums — pie ieejas 480 km, dziļums — 27-84 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,7 m; Bristoles līcis
- Admiralitātes līcis jūras līcis Antarktīdā (_Admiralty Bay_), Klusā okeāna austrumos, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas austrumu piekrastē
- Ārdli jūras līcis Antarktīdā (_Ardley Bay_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidrietumu daļā
- Atkas līcis jūras līcis Antarktīdā (_Atka Iceport_), Hokona VII jūras krastā
- Amundsena līcis jūras līcis Antarktīdā (angļu val. _Amundsen Bay_), Indijas okeāna Kosmonautu jūras austrumu krastā
- Kačhas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļaustrumu daļā ("Gulf of Kachchh"), uz ziemeļrietumiem no Kāthiāvāras pussalas (Indijā), garums — 165 km, platums pie ieejas — \~46 km, dziļums — līdz 38 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
- Omānas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļrietumu daļā, starp Hada un Dživani ragu, Ormuza šaurums to savieno ar Persijas līci, platība — 112000 km2, garums — \~450 km, platums pie ieejas — līdz 330 km, dziļums — līdz 3694 m, plūdmaiņas — 2,5-3 m
- Albermārla līcis jūras līcis ASV (_Albemarle Sound_), Ziemeļkarolīnas štata austrumos
- Apalaču līcis jūras līcis ASV (_Apalachee Bay_), Meksikas līča ziemeļaustrumos
- Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
- Baijagrandes līcis jūras līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Argentīnas Santakrusas provinces dienvidu daļas austrumu piekrastē
- Argjēnas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna Mauritānijas piekrastē (_Arguin, Baie d’_)
- Baijablankas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna rietumos, Argentīnas Buenosairesas provinces dienvidu daļā
- Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (_Cardigan Bay_), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m
- Donegolas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Donegal Bay"), Īrijas ziemeļrietumu piekrastē, garums — 39 km, platums — līdz 35 km, dziļums — 50-79 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,7 m
- Biskajas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, starp Franciju un Spāniju, platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 1715 m, lielākais - 5120 m
- Meinas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietuma daļā (angļu val. “Gulf of Maine”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, starp Jaunskotijas pussalu un Keipkodas pussalu, dziļums — līdz 227 m
- Sentlorensa līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Gulf of Saint Lawrence"), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, no okeāna to atdala Ņūfaundlenda un Keipbretona, platība — 249000 kvadrātkilkometru, dziļums — līdz 538 m
- Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā)
- Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
- Česapīka līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Chesapeake Bay"), ASV piekrastē, garums — 315 km, platums — 6-30 km, lielākais dziļums — 27 m
- Ankšesa līcis jūras līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (_Anxious Bay_), Dienvidaustrālijas štata dienvidu daļā, Eira pussalas rietumu piekrastē
- Albatrosa līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Albatross Bay_), Jorkas raga pussalas rietumu daļā, Karpentārija līča austrumu malā
- Ansona līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Anson Bay_), Ziemeļu Teritorijas ziemeļrietumos, Timoras jūras dienvidaustrumu daļā
- Amakusas līcis jūras līcis Austrumķīnas jūras Japānas piekrastē (_Amakusa-nada_), Kjusju salas rietumos
- Aivaņs jūras līcis Austrumķīnas jūras rietumos (_Ai Wan_), Ķīnas Džedzjanas provincē
- Aklinsas līcis jūras līcis Bahamu salās (_Acklins, Bight of_), Aklinsas salas rietumu piekrastē
- Mardihansu līcis jūras līcis Baltijas jūrā, Igaunijas teritorijā, dienvidos no Hījumā salas Kepu pussalas
- Somu līcis jūras līcis Baltijas jūras austrumu daļā (ig. val. _Soome laht_, somu val. _Suomenlahti_), garums - 390 km, lielākais platums - 120 km, lielākais dziļums - 121 m
- Matsalu līcis jūras līcis Baltijas jūras austrumu daļā, Igaunijas piekrastē
- Pomerānijas līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidos, Vācijas un Polijas teritorija
- Ķīles līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (vācu val. _Kieler Bucht_), Jitlandes pussalas piekrastē, Vācijā, dziļums — 10-20 m
- Greifsvaldes līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, starp Rīgenes salu un kontinentu, Vācijas Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- Tallinas līcis jūras līcis Baltijas jūras Somu līča dienvidrietumu daļā, Igaunijas ziemeļu piekrastē pie Tallinas
- Hjuvfjords Jūras līcis Barenca jūras ziemeļrietumu daļā, Edža salas dienvidrietumos starp Kvalpintenu un Nēgerpintenu.
- Anadiras līcis jūras līcis Beringa jūrā starp Čukču pussalu un Eirāzijas kontinentu (_Anadyrskij zaliv_), Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 278 km, platums — \~400 km, lielākais dziļums — 105 m, plūdmaiņas — līdz 3 m
- Nortona līcis jūras līcis Beringa jūras ziemeļaustrumu daļā (“Norton Sound”), Aļaskas rietumu piekrastē, uz dienvidiem no Sjūarda pussalas, dziļums — 10-20 m, lielākais dziļums — 27 m
- Arkašonas līcis jūras līcis Biskajas līča austrumu krastā (_Arcachon, Bassin d’_), Francijā, Jaunakvitānijas reģiona Žirondas departamentā
- Astrolaba līcis jūras līcis Bismarka jūras dienvidos (_Astrolabe Bay_), Papuā-Jaungvinejā, Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļā, pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m
- Liaodunas līcis jūras līcis Bohai jūras ziemeļu daļā, Ķīnas ziemeļaustrumos, garums — 220 km, platums pie ieejas — 175 km, dziļums — 10-15 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m
- Bokefjerdens jūras līcis Botnijas līča ziemeļrietumos, Zviedrijas piekrastē
- Koļučinas līcis jūras līcis Čukču jūras dienvidu daļā, Čukču pussalas ziemeļu piekrastē, garums - 100 km, platums vidusdaļā - \~37 km, dziļums - 7-14 m
- Kēges līcis jūras līcis Dānijā, Zēlandes salas austrumos
- Fakses līcis jūras līcis Dānijā, Zēlandes salas dienvidaustrumos, dienvidos norobežo Mēnas sala
- Orhūsas līcis jūras līcis Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumu piekrastē, Samsē Belta rietumos
- Aņpu līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Bakbo (Tonkinas) līča ziemeļaustrumos, Ķīnas Guandunas provincē
- Bāndona līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Siāmas līča dienvid rietumos, Taizemē, Malakas pussalas austrumu piekrastē
- Honhai līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastē, Ķīnas Guandunas provincē
- Dzješi līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastē, Ķīnas Guandunas provinces dienvidu daļā
- Bedzjiņas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastes rietumu daļā, ietek Mojundzjana
- Korejas līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas un Ķīnas piekrastē, dziļums — <50 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~10 m
- Puokhei līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumu daļā, no jūras to atdala Liaodunas un Šaņdunas pussala, platība - 82700 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 72 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m
- Sentobēnas līcis jūras līcis Džērsijas salas dienvidos
- Ajonoras līcis jūras līcis Egejas jūras ziemeļrietumos (_Agíou Órous, Kólpos_), starp Ajonoras un Sitonijas pussalu, Grieķijas teritorija
- Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē
- Asida līcis jūras līcis Filipīnās (_Asid Gulf_), Masbates salas dienvidos
- Ailendbejs jūras līcis Filipīnās (_Island Bay_), Sulu jūras rietumos, Palavanas salas austrumu piekrastē
- Baleras līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē
- Ažaksjo līcis jūras līcis Francijā (_Ajaccio, Golfe d'_), Korsikas salas rietumu krasta dienvidu daļā
- Rokeinas līcis jūras līcis Gērsnijas salas rietumu daļā
- Ārdenkeiplas fjords jūras līcis Grenlandē (_Ardencaple Fjord_), tās austrumu piekrastē
- Sģaulfandi jūras līcis Grenlandes jūrā, Islandes ziemeļu piekrastē, starp Flatejas salu rietumos un Tjerdnesas pussalu austrumos
- Hurnsunns jūras līcis Grenlandes jūras austrumos, Špicbergenas salas dienvidrietumos
- Skāgafjords jūras līcis Grenlandes jūras dienvidos, Islandes ziemeļos, strp Skāgi un Tredlas pussalu
- Kanertitivaks jūras līcis Grenlandes ziemeļaustrumos, starp Skorsbija Zemi un Blosvila krastu
- Argolidas līcis jūras līcis Grieķijā (_Argolikós Kólpos_), Mirtejas jūras ziemeļrietumos, Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos
- Āplas līcis jūras līcis Guamas salas rietumoas (_Åpla', Bahihan_), ASV teritorija Klusajā okeānā
- Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu.
- Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m
- Hāpsalu līcis jūras līcis Igaunijas kontinentālās daļas rietumos, Noarosti pussalas dienvidos
- Ģeogrāfa līcis jūras līcis Indijas okeāna austrumu daļā ("Geographe Bay"), Austrālijas dienvidrietumu piekrastē, garums - 65 km, dziļums - līdz 27 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 1 m
- Anžuānas līcis jūras līcis Indijas okeāna Komoru salās, Nzvani salas ziemeļrietumos
- Salvas līcis jūras līcis Indijas okeāna Persijas līča dienvidrietumu daļā ("Golf of Salva"), Bahreinas līča dienvidu daļa, austrumos apskalo Kataras pussalu, dziļums - līdz 25 m
- Maputu līcis jūras līcis Indijas okeāna rietumu daļā (“Baia do Maputo”), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Maputu pussala un Iņakas sala, garums — \~40 km, dziļums — līdz 10 m, osta Maputu; senāk — Delagoas līcis
- Pelabuhanratu līcis jūras līcis Indijas okeānā, Javas salas dienvidrietumos, Indonēzijas Rietumjavas provinces piekrastē.
- Bengālijas līcis jūras līcis Indijas okeānā, starp Indostānas un Indoķīnas pussalu un Andamanu un Nikobaru salām (angļu val. "Bay of Bengal"), platība — 2,19 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4519 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,7 m
- Adanas līcis jūras līcis Indonēzijā (_Adang, Teluk_), Kalimantānas (Borneo) salas austrumu piekrastē
- Aru līcis jūras līcis Indonēzijā (_Aru, Teluk_), Sumatras salas ziemeļaustrumos, Malakas šauruma austrumu piekrastē
- Penandžuna līcis jūras līcis Indonēzijā, Javas salas dienvidu piekrastē, Rietumjavas un Centrālās Javas provincē
- Bleksoda līcis jūras līcis Īrijā, Mejo grāfistes rietumos
- Belfāstas līcis jūras līcis Īrijas austrumu piekrastē, Ziemeļu šauruma atzars
- Donmānusas līcis jūras līcis Īrijas dienvidrietumos, Šīpshedas pussalas dienvidos
- Belitidžas līcis jūras līcis Īrijas dienvidrietumu piekrastē, Veksfordas grāfistes dienvidos
- Dandolkas līcis jūras līcis Īrijas jūras rietumu krasta ziemeļu daļā, Lautas grāfistes ziemeļaustrumu piekrastē
- Morkams jūras līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumos, Lielbritānijā, Anglijas rietumu piekrastē
- Lūsa līcis jūras līcis Īrijas jūras ziemeļos, starp divām pussalām Skotijas dienvidrietumos
- Tralī līcis jūras līcis Īrijas rietumu piekrastē, starp Kerrihedu ziemeļos un Brendonhedu dienvidrietumos, Kerri grāfistes rietumu daļā
- Bentri līcis jūras līcis Īrijas salas dienvidrietumos, starp Bēras un Šīpshedas pussalu
- Šenonas grīvlīcis jūras līcis Īrijas salas rietumos, kas izveidojies Šenonas upei ietekot Atlantijas okeānā
- Klū līcis jūras līcis Īrijas salas rietumu piekrastē, Mejo grāfistē
- Ardnarfjords jūras līcis Islandē (_Arnarfjörður_), Rietumfjordu pussalas rietumu daļā
- Bahkabloui jūras līcis Islandes austrumos, starp Launganesa pussalu un Svardnesa zemesragu, Norvēģu jūras rietumos
- Reidarfjords jūras līcis Islandes austrumu piekrastē
- Borgafjords jūras līcis Islandes rietumos, Fahsabloui līča austrumos
- Kvalfjords jūras līcis Islandes rietumos, Fahsabloui līča dienvidaustrumos
- Breidafjords jūras līcis Islandes rietumos, starp Rietumfjordu un Snaiveldsnesas pussalu
- Kvāmmsfjords jūras līcis Islandes rietumu daļā, Breidafjorda atzars tā dienvidaustrumos
- Padregsfjords jūras līcis Islandes salas Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā
- Īsafjords jūras līcis Islandes salas Rietumfjordu pussalas ziemeļrietumu daļā
- Hrūdafjords jūras līcis Islandes salas ziemeļu piekrastē, starp Ziemeļu Zemi austrumos un Rietumu Zemi dienvidrietumos, Hūnabloi līča iekšējais līcis
- Jēgilfjords jūras līcis Islandes ziemeļrietumos
- Trisdilfjords jūras līcis Islandes ziemeļrietumos, starp Melrahkaslehtu un Launganesu
- Hūnabloui jūras līcis Islandes ziemeļu piekrastē, atdala Rietumfjordu pussalu no Skāgi pussalas
- Asināras līcis jūras līcis Itālijā (_Asinara, Golfo dell’_), Sardīnijas salas ziemeļrietumos, rietumos norobežo arī Asināras sala
- Akkeši līcis Jūras līcis Japānā (_Akkeshi-wan_), Hokaido salas dienvidaustrumos, Klusā okeāna piekrastē.
- Ariakes līcis jūras līcis Japānā (_Ariake-kai_), Kjusju salas rietumu daļā
- Mucu līcis jūras līcis Japānā, Honsju salas ziemeļu piekrastē, dienvidos no Cugaru šauruma, garums - 60 km, platums pie ieejas - 10 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 58 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas 0,4 m
- Ungi līcis jūras līcis Japāņu jūras ziemeļaustrumos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļaustrumu piekrastē
- Pētera Lielā līcis jūras līcis Japāņu jūras ziemeļrietumu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, garums — 80 km, platums dienvidu daļā — \~200 km
- Arkūra līcis jūras līcis Jaunkaledonijas salas ziemeļrietumu galā (_Harcourt, Baie d’_), Klusā okeāna Koraļļu jūrā
- Adaira līcis jūras līcis Kalifornijas līča ziemeļos, Meksikā, Sonoras štatā
- Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m
- Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
- Amatikes līcis jūras līcis Karību jūras Hondurasas līcī (_Amatique, Bahia de_), Belizas un Gvatemalas teritorijā
- Gorgānas līcis jūras līcis Kaspijas jūras dienvidu daļā, Irānas piekrastē, iesniedzas sauszemē — 63 km, platums — 11 km, dziļums — līdz 4 m; Astrabadas līcis
- Agrahanas līcis jūras līcis Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikā
- Komsomoļeca līcis jūras līcis Kaspijas jūras ziemeļaustrumu daļā, platība — \~15000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1 m
- Šeldervīkens jūras līcis Kategata dienvidaustrumos, Zviedrijā, Skones lēnē
- Olborgas līcis jūras līcis Kategata rietumos, Dānijas piekrastē
- Laholmas līcis jūras līcis Kategata Zviedrijas piekrastē, apskalo Hallandes un Skones krastus
- Balenjēra līcis jūras līcis Kergeēna salas ziemeļaustrumu daļā, Kergelēna arhipelāgā Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs
- Amohostas līcis jūras līcis Kipras salas austrumos (_Ammochostoú, Kólpos_)
- Akrotiri līcis jūras līcis Kipras salas dienvidos (_Akrotíriou, Kólpos_)
- Kalifornijas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumos (sp. val. “Golfo de California”), Ziemeļamerikas rietumu piekrastē, platība — 180000 kvadrātkilometru, garums — 1240 km, platums — līdz 220 km, lielākais dziļums — 3292 m
- Banderasa līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumos, Meksikas Najaritas un Halisko pavalsts piekrastē
- Fonsekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Fonseca"), Salvadoras, Hondurasas un Nikaragvas piekrastē, garums - 74 km, platums - līdz 90 km, pie ieejas - 35 km, dziļums - līdz 27 m
- Gvajakilas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Guayaquil"), Dienvidamerikas piekrastē, Ekvadorā, iesniedzas sauszemē — 115 km, platums pie ieejas — 160 km, dziļums — līdz 200 m
- Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m
- Sanfrancisko līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("San Francisko Bay"), ASV rietumu piekrastē, ar okeānu to savieno Zelta Vārtu šaurums, garums — 88 km, platums — līdz 20 km, lielākais dziļums — 19 m
- Panamas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. “Golfo de Panama”), Panamas piekrastē, platība — 37000 kvadrātkilometru, iesniedzas sauszemē 140 km, platums pie ieejas — \~185 km, dziļums — līdz 3200 m, daudz salu, pusdiennakts plūdmaiņas — 6,4 m
- Pjudžitsaunds jūras līcis Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Puget Sound"), ASV rietumu piekrastē, Vašingtonas štatā, Huana de Fukas šaurums to savieno ar Kluso okeānu, garums - 126 km, platums pie ieejas - 60 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, augsti
- Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci
- Učiuras līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Hokaido salas dienvidu piekrastē, ieapaļš, \~55 km diametrā, platums pie ieejas - \~30 km, dziļums - līdz 100 m, krasti pārsvarā zemi
- Kuka līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā, Aļaskas pussalas dienvidu piekrastē, uz rietumiem no Kenajas pussalas, garums — 370 km, platums — 18-111 km, dziļums — 22-78 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 12 m, spēcīga straume — līdz 15,5 km/h.
- Avačas līcis jūras līcis Krievijā (_Avačinskij zaliv_), Kamčatkas pussalas dienvidaustrumu piekrastē
- Sentbraidsa līcis jūras līcis Ķeltu jūras ziemeļu daļā, Sentdžordža šauruma austrumos, Īrijas piekrastē, starp Sentdeividshedu ziemeļos un Skomeras salu dienvidos
- Sjameņas līcis jūras līcis Ķīnas dienvidaustrumos, Taivānas šauruma dienvidrietumu piekrastē, Taivānas teritorija
- Leidžou līcis jūras līcis Ķīnas dienvidos, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
- Senbrijē līcis jūras līcis Lamanša dienvidu daļā, Senmalo līča dienvidrietumos, Francijas piekrastē
- Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā (_Golfe de Saint-Malo_), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m
- Mauntas līcis jūras līcis Lamanša ziemeļrietumos, Kornvolas pussalas dienvidrietumos, starp Lendsenda un Lizarda ragu
- Hatangas līcis jūras līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā, Taimiras pussalas dienvidaustrumos, garums — 220 km, lielākais platums — 54 km, dziļums — līdz 29 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m, gada lielāko daļu līci klāj ledus
- Indola līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidos
- Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals
- Strangfordas līcis jūras līcis Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos, ar šauru ieeju dienvidos
- Bristoles līcis jūras līcis Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol Channel"), Atlantijas okeāna Ķeltu jūras līcis, garums - 230 km, platums pie ieejas - 126 km, dziļums - līdz 50 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 14,4 m
- Dornohfērts jūras līcis Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijas ziemeļaustrumos
- Ampasindavas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Ampasindava, Helodranon’_), Ancirananas provinces rietumos, Mozambikas šauruma ziemeļaustrumos
- Antungilas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Antongila, Helodranon’_), Tomasinas provinces ziemeļaustrumos
- Anancunu līcis jūras līcis Madagaskaras dienvidrietumu daļā (_Anantsono, Helodranon’_), Tuliaras provinces piekrastē
- Kampečes līcis jūras līcis Meksikas līča dienvidu daļā (_Bahia de Campeche_), uz rietumiem no Jukatanas pussalas, garums - >300 km, platums pie ieejas - 750 km, dziļums - līdz 3286 m
- Burgasas līcis jūras līcis Melnās jūras rietumu daļā, Bulgārijas piekrastē
- Remzi līcis jūras līcis Menas salas ziemeļaustrumos, Īrijas jūras ziemeļu daļā
- Saronikas līcis jūras līcis Mirtejas jūras ziemeļu daļā, Grieķijas piekrastē, garums - 67 km, platums pie ieejas - 50 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,7 m
- Anibares līcis jūras līcis Nauru salas austrumu krastā (_Anibare Bay_), Klusajā okeānā
- Rietumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Valherena un Dienvidbevelandes pussalas
- Austrumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, starp Shauvenas-Deivelandes salu ziemeļos un Valherena un Dienvidbevelandes salu dienvidos
- Avateles līcis jūras līcis Niue salas dienvidrietumos (_Avatele Bay_), Klusajā okeānā
- Alofi līcis jūras līcis Niue salas rietumu piekrastē (_Alofi Bay_), Klusajā okeānā
- Balbejs jūras līcis Norfolkas salas austrumos, Klusā okeāna Fidži jūrā
- Ūfutfjords jūras līcis Norvēģijā, Nūrlannes filkes ziemeļos, Vestfjorda turpinājums uz ziemeļaustrumiem
- Terpeņija līcis jūras līcis Ohotskas jūras dienvidu daļā, Sahalīnas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 65 km, platums - \~130 km, dziļums - līdz 50 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,5 m
- Šeļihova līcis jūras līcis Ohotskas jūras ziemeļaustrumu daļā, garums — 650 km, platums pie ieejas — 130 km, lielākais platums — 300 km, dziļums — līdz 350 m
- Penžinas līcis jūras līcis Ohotskas jūras ziemeļaustrumu daļā, Šeļihova līča ziemeļaustrumu daļa, garums — 300 km, vidējais platums — 65 km, dziļums — līdz 62 m, krasti stāvi, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 12,9 m (lielākās Klusā okeāna jūrās)
- Kuveitas līcis jūras līcis Persijas līča ziemeļu daļā, garums — \~50 km, platums pie ieejas — \~20 km
- Aņivas līcis jūras līcis Sahalīnas dienvidu daļā (_Aniva, zaliv_), starp Toņinoaņivska un Kriļona pussalu, iesniedzas sauszemē 90 km, platums — 104 km, dziļums — līdz 93 m, plūdmaiņas — līdz 1,6 m
- Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
- Kolgas līcis jūras līcis Somu līcī, Igaunijas teritorija, Harju apriņķī
- Haras līcis jūras līcis Somu līča dienvidos, starp Jumindas un Perispeas pussalu, Igaunijas ziemeļos
- Eru līcis jūras līcis Somu līča dienvidos, starp Perispeas un Kesmu pussalu, Igaunijas ziemeļos
- Arousas līcis jūras līcis Spānijā (_Arousa, Ria de_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provinces rietumu piekrastē
- Alkudijas līcis jūras līcis Spānijā (_d’Alcúdia, Badia_), Vidusjūras Maļorkas salas ziemeļaustrumu daļā
- Almerijas līcis jūras līcis Spānijas dienvidos (_Almeria, Golfo de_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Alvoranas jūras ziemeļaustrumos
- Stūrfjords jūras līcis Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā starp Špicbergenas salu rietumos un Edža un Barenca salu austrumos
- Nordenšelda līcis jūras līcis Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos, starp Nūrkapu un Plātena ragu
- Sjinhua līcis jūras līcis Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastē
- Meidžou līcis jūras līcis Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastē
- Bangkokas līcis jūras līcis Taizemes piekrastē, Dienvidķīnas jūras Siāmas līča ziemeļos
- Ahiparas līcis jūras līcis Tasmana jūras ziemeļaustrumos (_Ahipara Bay_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeŗietumos
- Admiralitātes līcis jūras līcis Timoras jūras dienvidos (_Admiralty Gulf_), Austrālijas ziemeļu piekrastē
- Smolandsfarvandets jūras līcis un šaurums Dānijā, starp Zēlandes salu ziemeļos un Lollandes un Falsteras salu dienvidos
- Ammohostas līcis jūras līcis Vidusjūrā, Kipras salas austrumos
- Iskenderunas līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļā (turku val. "Iskenderun"), Turcijas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 74 km, platums — līdz 46 km, dziļums — līdz 99 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,8 m
- Arābu līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļas dienvidu piekrastē (_‘Arab, Khalij al_), Ēģiptes ziemeļos
- Lionas līcis jūras līcis Vidusjūras ziemeļrietumu daļā (fr. val. _Golfe du Lyon_), Francijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas — 245 km, dziļums — līdz 1000 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,2 m
- Isefjords jūras līcis Zēlandes salas ziemeļu daļā, Dānijas teritorija Zēlandes un Galvaspilsētas reģionā
- Vācu līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidrietumu daļā, starp Ziemeļfrīzu un Austrumfrīzu salām
- Helgolandes līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidu daļā (vācu val. _Helgolaunder Bucht_), starp Jitlandes pussalu un Vācijas ziemeļu piekrasti, dziļums — <40 m, paisums — \~2 m
- Marifērts jūras līcis Ziemeļjūras ziemeļrietumu daļā (angļu val. _Moray Firth_), Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē, platums pie ieejas - 100 km, dziļums - 25-60 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,5 m
- Admiralitātes līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (_Admiralty Inlet_), Kanādā, Bafina (Kikiktāluka) salas ziemeļos
- Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
- Būtijas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Gulf of Boothia"), Kanādas ziemeļu piekrastē, starp Melvila un Būtijas pussalu un Bafina Zemi, garums - 518 km, platums - 220 km, lielākais dziļums - 200 m
- grīvlīcis Jūras līcis, kurš iestiepjas tālu sauszemē un kura virsotnē ietek upe.
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- golfs Jūras līcis.
- jūraslīcis Jūras līcis.
- lunka Jūras līcis.
- atkraste Jūras piekrastes zona, kas sākas no jūras krasta un turpinās dziļjūrā un kurā notiek saimnieciskā darbība.
- Zelta vārti jūras šaurums ("Golden Gate"), kas savieno Sanfrancisko līci (ASV rietumu piekrastē) ar Kluso okeānu, garums — 8 km, platums — 1,5-3 km, pār to uzbūvēts tilts (garums — 1620 m, iekārtā daļa — 1281 m)
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
- gramatiskā iztulkošana juridiskā akta satura noskaidrošana tā valodnieciskās formas analīzes ceļā
- mara Jūrmalas ezers, ezera veida jūras līcis, joma.
- Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā.
- Karvas pagasts kā atsevišķs pagasts pastāvēja no 19. gs. vidus līdz 1949. gadam tagadējā Alsviķu pagasta ziemeļrietumu daļā; vāciski saucās Korwenhof, krieviski — Korvenskaja
- audzin Kā audzin saaudzis - ļoti cieši klāt; tā, ka nevar atdalīt, nošķirt; (garīgi) ļoti tuvs, radniecisks.
- krūmu ķirbis kabacis
- Cucurbita pepo var. giraumontia kabacis
- kabači Kabacis.
- Kačas līcis Kačhas līcis Arābijas jūrā.
- kritala Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
- kritaļa Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
- kritals Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
- kritelis Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
- pārvaldīšana Kāda objekta pārraudzīšana, vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai, ievērojot taupības režīmu, saimnieciskumu u. c.
- acmete Kāda, kas met acis (skatienus) uz kādu.
- postenis Kādas (parasti finansiālas, saimnieciskas) darbības atsevišķa nozare, daļa, atsevišķs veids.
- spējumzālītes kāds ārstniecisks augs
- jeiris Kāds, kam greizas acis.
- spožacis Kāds, kam ir spožas acis.
- zilbiksis Kāds, kam ir zilas bikses (piemēram, žandarms, milicis).
- pārmucis Kāds, kas aizmucis pāri robežai.
- apmālis Kāds, kas ir apmulsis, apstulbis, apjucis.
- miekšķis Kāds, kas ir izmircis; arī piedzēris cilvēks.
- miekšēns Kāds, kas ir izmircis.
- miekšis Kāds, kas ir izmircis.
- šurmaka Kāds, kas ir ļoti izmircis.
- aizsmakulis Kāds, kas jau ilgāku laiku ir aizsmacis.
- labēdis Kāds, kurš krāpnieciskos nolūkos izliekas par labu draugu.
- kumpiķis Kāds, kurš staigā sakumpis, salīcis.
- paolīt Kādu brīdi šurp un turp grozīt (acis).
- ļempa Kāja, ciska.
- stulpe Kājas daļa starp ceļgalu un cisku.
- ļitki Kājas, ciskas.
- hellebarde Kājnieku kara ierocis vēlīnajos viduslaikos, kas 15.-16. gs. bija cērtams un grūžams karošanas rīks ar apmēram 2 m garu kātu un parasti pusmēneša veida cirvi galā.
- cincis Kaķis, mincis.
- muris Kaķis; vecs, liels runcis.
- servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm.
- marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000.
- goza Kalna piegāze ar ieleju; meža līcis.
- Kalncempji Kalncempju pagasts - pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Zeltiņu, Alsviķu un Annas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalnemoise, krieviski - Kalncempskaja.
- Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja.
- kalnracējs Kalnracis.
- miner Kalnracis.
- raktuvnieks Kalnracis.
- rūdracis Kalnracis.
- Skasterkalns kalns Raiskuma pagastā, asimetrisks, stiepts, līdz 40 m augsts paugurs dauguļu paugurmasīva augstākajā daļā, absolūtais augstums - 94,8 m vjl., lauksaimnieciski apgūts
- Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja.
- Tasch-Padderen Kalvenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja.
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas līcis - atrodas Baltijas jūras dienvidaustrumos, ar Vislas strēli daļēji norobežots no Gdaņskas līča.
- Kambeja Kambejas līcis - Khambātas līcis Arābijas jūras ziemeļu daļā.
- Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis.
- Kamčatka Kamčatkas līcis - atrodas Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 74 km, platums - \~148 km, dziļums - līdz 2000 m
- Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis.
- jopsik Kamzolis, bezrocis.
- jopsiks Kamzolis, bezrocis.
- vomzāns Kamzolis; bezrocis; arī jaka.
- vomziks Kamzolis; bezrocis; arī jaka.
- Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis.
- Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums.
- kanka Kancis, gabals.
- kance Kancis.
- Kandalakša Kandalakšas līcis - grīvlīcis Baltās jūras ziemeļrietumu daļā, garums - 185 km, lielākais platums - 67 km, lielākais dziļums - 350 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m
- Kanhva Kanhvas līcis - atrodas Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjongi līča ziemeļaustrumos, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 10 m
- Kanvamans Kanhvas līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē.
- Kantona Kantonas līcis - Džudzjankovas līcis.
- Čemulpo līcis Kanvamans, līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā.
- Kao Kao Dai - viena no Vjetnamas lielākajām sinkrētiskajām sektām, kas apvieno budisma, kristietības, daoisma un konfūcisma elementus.
- sekačs Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1).
- sekats Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1).
- sekecis Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1).
- apracējs Kapracis.
- bērējs Kapracis.
- dobracis Kapracis.
- kapacis Kapracis.
- trofeja Kara laikā iegūts pretinieka ierocis, bruņojuma piederums, transportlīdzeklis, karogs u. tml.
- regals Karalisks, valodniecisks.
- karaļdēls Karaļa dēls; princis.
- Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu.
- kadrs Karaspēka daļas pastāvīgais sastāvs, izlase, kodols, pamats, kas veic iestādes administratīvos, mācības un saimnieciskos darbus.
- ķinna Kārba, ķocis.
- ķinne Kārba, ķocis.
- cistokarcinoma Karcinoma ar cistisku deģenerāciju.
- Marakaivas līcis Karību jūras Venecuēlas līcis.
- Marakaibo līcis Karību jūras Venecuēlas līcis.
- izkārējies Kārīgs, izsalcis, izbadojies.
- izkārējis Kārīgs, izsalcis, izbadojies.
- izkāris Kārīgs, izsalcis, izbadojies.
- ķirurģiskā karote karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai
- sapals karpu dzimtas suga (_Leuciscus cephalus_), saldūdens zivs ar platu muguru, sarkanām spurām
- ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām.
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
- orfa Karpu dzimtas sugas ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), audzē dīķos un akvārijos; zelta ālants.
- sautēt Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā.
- naudene Kāršu liekacis.
- naudiņa Kāršu liekacis.
- pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
- šucmanis Kārtības policists Vācijā līdz 2. pasaules karam; Latvijā 2. pasaules kara laikā tā dēvēja personas, kas dienēja kārtības dienesta bataljonos un kārtības palīgpolicijā.
- kāravs Kārtībnieks, policists.
- ķildiņas Kartupeļiem (bumbuļiem) pumpuri (acis).
- penkāputra Kartupeļu biezputra; pencis.
- Korvenskaja Karvas pagasta vāciskā nosaukuma "Korwenhof" krieviskojums.
- širpotrebs Kas mazvērtīgs, neoriģināls, arī nemāksliniecisks.
- kas par desām kas noticis; kas notiek
- pauts Kas uzpūsts, uztūcis, ieapaļš.
- tiesību dogma kategorija, ar kuru apzīmē fenomenus, uz kuriem balstās tiesības, - vispārcilvēciskās vērtības, starptautiski atzītos tiesību principus, subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus, juridisko tehniku utt.
- katoļu baznīca Katolicisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- katoļu baznīca Katolicisma starptautiska organizācija.
- katoļu ticība katolicisms
- katolisms Katolicisms.
- katoļticība Katolicisms.
- okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
- katoļticīgs Katoļu baznīcas loceklis; katolicisma piekritējs; katolis.
- katoļi katoļu baznīcas loceklis; katolicisma piekritējs; katoļticīgais
- bernardieši Katoļu mūki, kas piederēja pie franciskāņu mūku ordeņa atzara, stingrā reglamenta piekritēju grupas (observantiem), Latgalē bernardiešu mūki apmetās 18. gs. vidū.
- kapucietis Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
- trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids.
- baltpuse Katra neapspiesta lappuse, ko burtlicis saliek iespiežamai formai aiz titullapas u. c.
- Kauce Kaucis, Lielupes pieteka.
- Kauču Kauču strauts - Kaucis, Lielupes pieteka.
- kaujas ierocis kaujā izmantojams ierocis
- aviācijas raķete kaujas ierocis gaisa un virszemes mērķu iznīcināšanai, kurā lādiņa nogādei līdz mērķim izmanto raķešdzinēju
- dūšenieks Kaujiniecisks cilvēks.
- kaujniecisks Kaujiniecisks.
- kaujnieciskums Kaujinieciskums.
- krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi.
- cirkslis Kauliņš pie pēdas (potīte), arī ciskas kauls.
- šanse Kauliņu mešanā laimējušās acis.
- žļaga Kaut kas izmircis, atmiekšķējies, jēls, ūdeņains, izšķīdis.
- žļega Kaut kas izmircis, atmiekšķējies.
- žulka Kaut kas izmircis, ūdeņains, žulgans.
- ļurcka Kaut kas izmircis.
- plucinis Kaut kas izspūris, noplucis.
- palīkšis Kaut kas līks, salīcis.
- lauska Kaut kas noplucis, nolietots.
- plukona Kaut kas noplucis.
- nīceklis Kaut kas panīcis, izgaistošs, pārejošs.
- pelēķis Kaut kas pelēks, piemēram, pelēks zirgs; pelēcis.
- plāškata Kaut kas plakans, saplacis.
- ķervele Kaut kas sarāvies, sarucis, sakrunkojies.
- ļauka Kaut kas slapjš, izmircis tā, ka noļekst.
- badu nodzīt kaut ko nedaudz ieēst, kad ir ļoti izsalcis
- priekšgabals Kautas cūkas priekšplecis.
- draka Kautiņš, tracis.
- drāka Kautiņš, tracis.
- sedzacīte Kautrīga meitene, kas aizsedz acis.
- Kenaja Kenajas līcis - Kuka līcis Aļaskas pussalas dienvidu daļā.
- Khambāta Khambātas līcis - atrodas Arābijas jūras ziemeļu daļā ("Gulf of Khambhāt"), Indijas rietumu piekrastē, uz austrumiem no Kāthiāvāras pussalas, garums - 250 km, dziļums - līdz 36 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 11,9 m
- kinopublicists Kinematogrāfists, kas nodarbojas ar kinopublicistiku.
- kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
- art house Kino (arī drāmas) virziens, kurā uzmanība veltīta nevis skatītāju piesaistīšanai, bet lielākoties mākslinieciskām kvalitātēm, mākslinieciskiem meklējumiem vai kādam īpašam mākslinieciskam vēstījumam.
- avangarda kino kino, kura galvenais mērķis ir nevis peļņas gūšana, bet mākslinieciski interesantu ainu veidošana uz ekrāna
- spēlfilma Kinodarbs, kura pamatā ir inscenēts sižets un kuru īstenojis režisors, apvienodams scenārista, operatora, aktieru u. c. radošās grupas dalībnieku darbu un izmantodams dažādus vizuālos un akustiskos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.
- sineasts Kinomīlis, kino entuziasts; cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem; mākslas kino veidotājs.
- kinožurnālistika Kinopublicistika.
- kinožurnālists Kinopublicists.
- kompaktapakšstacija Kioskapakšstacija - rūpnieciski izgatavota kompakta transformatoru apakšstacija.
- Kirova Kirova līcis - Gizilaghačas līcis Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, tā nosaukums PSRS laikā.
- Kizilagača Kizilagačas līcis - Gizilaghačas līcis.
- deidelnieks Klaidonis, sliņķis, panīcis cilvēks.
- klaucis Klancis, gabals.
- birģeru klasicisms klasicisma novirziens, kura galvenais princips bija lietderīgums, kas izpaudās dzīvojamo telpu diferencēšanā atkarībā no to uzdevumiem un samērā atturīgā fasāžu veidojumā
- klasicists Klasicisma pārstāvis.
- arheoloģiskais klasicisms klasicisma paveids, kura pārstāvji konsekventi izmantoja antīkās arhitektūras formas, radās Francijā 18. gs.
- vecklasika Klasicisma sākumposms (17. gadsimtā); šī posma skaņdarbu kopums.
- čimbole Klavieru priekštecis.
- krecelīgs Klepojošs, aizsmacis.
- revīzijas uzdevums klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude, kā arī klienta saimnieciskās darbības revīzija saskaņā ar likumu vai noslēgto līgumu
- CRM Klientu attiecību vadība jeb pārvaldība (angļu "customer relationship management"), vadības nozare, kas pēta uzņēmuma vai iestādes darbu (sadarbību) ar klientiem un šo aktivitāšu lomu rentabilitātes palielināšanā, efektivitātes celšanā un attiecību cilvēciskošanā.
- klinciski Klinciski iet - klibojot iet.
- Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja.
- kūlinis Klucis ar iedobumiem uz ragavām baļķu nostiprināšanai.
- kumbrs Klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai; krūškoks.
- kūlis Klucis ragavās, uz kā tiek balstīts baļķa resnākais gals.
- paklucis Klucis, bluķis uz kura skalda malku.
- šaška Klucis, gabals.
- stupure Klucis, īss koka gabals.
- stupuris Klucis, īss koka gabals.
- stupurs Klucis, īss koka gabals.
- kluči Klucis.
- metahronisms Kļūda, attiecinot kādu faktu uz vēlāku laiku, nekā tas īstenībā noticis.
- knabacis Knabācis.
- karete knābjainais jūras bruņurupucis - jūras bruņurupuču suga siltās jūrās, ko medī ragvielas dēļ; draud iznīcība
- Kocebū Kocebū līcis - atrodas Čukču jūras dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Kotzebue Sound"), Aļaskas rietumu piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 54 km, vidusdaļā - līdz \~130 km, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
- Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja.
- neitronu bumba kodolierocis, kam ir ļoti liels radioaktīvais starojums, bet salīdzinoši mazs triecienvilnis un izdalītais siltums; tiek nogalināts viss dzīvais, bet materiālie zaudējumi ir ierobežoti
- neitronbumba Kodolierocis, kas rada ļoti intensīvu neitronstarojumu un relatīvi mazāku triecienvilni; paredzēts cilvēku iznīcināšanai.
- kūlienis Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa galu.
- kūliens Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa resnāko galu.
- kvulīņs koka klucis baļķu vešanai uz ragavām
- ķempele Koka klucis paliktnim, balstam.
- pluocs koka klucis ragavās baļķu vešanai
- parulle Koka klucis smagu priekšmetu velšanai.
- klūdzenis Koka klucis uz ragavām, uz kā, baļķus vedot, liek baļķa resno galu.
- bluķis Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols.
- bemberis Koka klucis.
- aulis Kokā uzvelkams bišu strops, dore; neliela koka kaste (senāk arī izdobts vienkocis), ko ieliek kokā bišu spieta ķeršanai.
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
- Hirschenhof Kokneses novada Iršu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- šautris Koks, ar ko sist, sitamais; bulta; metamais ierocis; strēle.
- finierkluča lobīšana koksnes griešana paralēli šķiedru virzienam, kad finierklucis rotē, bet lobnazis, griežot finiera lenti, izdara virzes kustību
- galvenā suga koku suga, kas noteiktos meža augšanas un ekonomiskajos apstākļos vislabāk atbilst saimnieciskajiem mērķiem
- valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga
- komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
- virspusējais cistiskais kolīts kolīts, kuram raksturīga cistu veidošanās zarnu gļotādā
- dziļais cistiskais kolīts kolīts, kuram raksturīgas gļotu cistas zarnu zemgļotādas slānī
- paramucīns Koloīds olnīcas cistās; atšķiras no mucīna un pseidomucīna, jo reducē Fēlinga šķīdumu ("solutio Fehling-i") bez iepriekšējas vārīšanas ar skābi.
- lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
- epitēma Komprese, sautējoša dziednieciska aplikācija.
- koncerna bilance koncerna gada pārskata sastāvdaļa, kas sniedz informāciju par koncernu kopumā kā par atsevišķu saimniecisku vienību, neņemot vērā apvienoto uzņēmumu juridisko attiecību robežas
- vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
- anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.).
- konfūcietis Konfūcisma piekritējs.
- konfuciānisms Konfūcisms.
- nestorisms Konstantinopoles patriarha Nestorija 5. gs. dibināta kristietisma sekta; atzīst, ka Jēzum Kristum ir divas atšķirīgas dabas - dievišķā un cilvēciskā.
- konstablis Konstebls - ierindas policists (parasti Anglijā).
- konstabls Konstebls - ierindas policists (parasti Anglijā).
- grāmatojums kontējums - saimniecisko darījumu atspoguļošana grāmatvedības kontos
- kompleksā plakne koordinātu plakne, kuras katram punktam (x, y) piekārtots komplekss skaitlis z=x+yi; abscisu un ordinātu asi kompleksajā plaknē sauc attiecīgi par reālo un imagināro asi.
- internacionāle Koordinējoša institūcija, ko dibinājušas strādnieciskas (leiboristiskas) un sociālistiskas organizācijas.
- ofiti Kopapzīmējums gnosticisma virzienam, kas ierāda čūskai centrālo vietu savos kosmoloģiskos un soteroloģiskos mītos, uzskatot to par augstākā dieva ieroci un patiesās atziņas nesēju.
- mehanoterapija Kopnosaukums fizikālām metodēm, kurās izmanto mehānisko enerģiju, piem., ārstnieciskā vingrošana, masāža.
- Papua līcis Koraļļu jūras līcis Jaungvinejas salas dienvidu piekrastē (angļu val. “Gulf of Papua”), iesniedzas sauszemē 150 km, platums — pie ieejas 330 km, dziļums — līdz 969 m
- Rietumkorejas līcis Korejas līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā.
- Sodžosenmans Korejas līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā.
- korrespektīvs Korrespektīvs testaments - Savstarpējs testaments, kurā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru.
- kosis Kosacis.
- tribromsalāns Kosmētikas sastāvdaļa, antiseptiska viela, fungicīds, izmanto ziepēs un ārstnieciskajā kosmētikā, ASV aizligts lietot kosmētikā, jo izraisa fotoalerģiju.
- triklokarbāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto ziepēs, ārstnieciskajā kmosmētikā, dezodorantos, var izraisīt fotoalerģiskas reakcijas, krampjus, ilgstoša lietošana var izraisīt vēzi.
- selēna sulfīds kosmētiskas sastāvdaļa, pretblaugznu viela, izmanto ārstnieciskā pretblaugznu šampūnā, arī daudzkrāsainās kodes apkarošanai, var izraisīt ādas kairinājumu un spēcīgu acu kairinājumu, var būt toksisks aknām
- šķarbalains krācošs, aizsmacis (par balsi)
- šķērbalains Krācošs, aizsmacis, neskaidrs (par balsi).
- šķerbalains Krācošs, rupjš, aizsmacis (par skaņu).
- šķerbelains Krācošs, rupjš, aizsmacis (par skaņu).
- baratērija Krāpšana ar tirdznieciskiem rēķiniem.
- glazūrā iekausēta keramiskā krāsa krāsa porcelāna un mākslinieciska fajansa glazētu neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; glazūru apdedzina kopā ar krāsas dekoru 1200 °C un augstākā temperatūrā
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs).
- Andrepen Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Uschwalden Krāslavas novada Izvaltas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Born Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- bīstkocis Krāsns kruķis; bīskocis.
- kramavecis Kraupains vecis.
- kairis Kreisrocis, kreilis; ķeiris.
- lēstaugs Krekla uzplecis; lāstaugs.
- lāstaugs Krekla uzplecis.
- lāstauks Krekla uzplecis.
- pārkamiesis Krekla uzplecis.
- kalašņikovs Krievijā ražots strēlnieku automātiskais šaujamierocis, automāts.
- oberiuti Krievu literātu un mākslinieku grupējums Ļeņingradā 20. gs. 20. gadu beigās un 30 gadu sākumā, kas uzstājās pret reālismu kā seklu, virspusēju, nemāksliniecisku virzienu, piedāvājot aizsākumu absurda mākslai.
- Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai
- Alatirs Krievu viduslaiku leģendās un folklorā akmeņu akmens, zemes centrs, kam piemita sakrālas un dziednieciskas īpašības.
- tiharjs Kriminālpolicists privātās drēbēs.
- kūms Kriminālpolicists.
- cisteīnskābe Kristāliska skābe, iegūta, oksidējot cisteīnu vai cistīnu.
- kristallizēšana Kristālu radīšana un audzēšana laboratorijās vai rūpnieciski.
- Jānis Kristītājs kristīgajos priekšstatos pēdējais no praviešiem, mesijas atnākšanas vēstnešiem, tiešais Jēzus Kristus priekštecis
- konfesors Kristīgās draudzes loceklis, kas vajāšanas laikā mocīts, bet palicis dzīvs.
- recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos; arī atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- struktūrkrīze Krīze ekonomikā: saimnieciskās struktūras ilgstoša neatbilstība sociāli ekonomiskā progresa prasībām.
- Helvella crispa krokainais rumpucis
- gabbawa Krupis, rupucis.
- rupucis Krupis; arī bruņurupucis.
- kukucis Krupis; rupucis.
- kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu.
- galaktocēle Krūts dziedzera retencijas cista.
- Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis.
- pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība.
- uzkucies Kūkumains, salīcis.
- uzkūcies Kūkumains, salīcis.
- Guddeneeken Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kurmahlen Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Roennensche Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Schnehpeln Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Turlausche Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- arhitektūras piemineklis kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi
- Voots Kultūrvaronis Zairas (Kongo Demokrātiskā Republika) kubu mitoloģijā, kubu valdnieku pirmsencis un visas tautas ciltstēvs.
- krūškoks Kumbrs - klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai.
- kūkucis Kuprītis, tāds, kas salīcis staigā.
- koksēšana kurināmā (piemēram, akmeņogļu) rūpnieciska pārstrāde ar karsēšanu bez gaisa piekļuves
- Kurmen Kurmenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kurišhafs Kuršu līcis.
- ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam.
- antikonsumerisms Kustība un ideoloģija, kas vēršas pret patērnieciskuma izplatību mūsdienu pasaulē.
- nereālisms Kustība, kas veidojās uz Dieva nāves teoloģijas pamata, tās pārstāvji apgalvoja, ka reliģiskas doktrīnas attiecas tikai uz cilvēciskiem vērtību avotiem un neattiecas uz objektīvo realitāti.
- mobīlis Kustīgs tēlniecisks objekts 20. gs. tēlniecībā.
- auditors kvalificēts revidents, kas pārbauda uzņēmuma, iestādes vai organizācijas grāmatvedības norēķinu dokumentus, lai noskaidrotu dokumentu precizitāti, to esamību, ticamību, atbilstību likumīgām prasībām, atklāj saimnieciskās darbības patieso gaitu, aprēķina peļņu, zaudējumus, dod slēdzienu par saimniecisko stāvokli pārbaudes perioda beigās
- kverra Kviecējs, panīcis sivēns.
- Fossenberg Ķēču pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja.
- Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers.
- skursts Ķeiris, kreisrocis.
- Duenhob-Brambergshof Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
- Mils Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotājs, kura tēvocis, ieraudzījis Īriju no augsta torņa Spānijā, ieradies Īrijā, kur to nogalinājuši danieši.
- Bārnstaplas līcis Ķeltu jūras līcis Lielbritānijas piekrastē, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļrietumos.
- ķēniņdēls Ķēniņa dēls; princis.
- šķerbulains Ķērcošs, krācošs, aizsmacis.
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- rumpauši Ķerveļi; rumpucis.
- jēlķieģelis Ķieģelis, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
- Sintjaņs Ķīnas mītu personāžs, dumpīgs varonis, kas pieteicis karu pašam Huandi.
- Džuandzī Ķīniešu daoistu skolotājs (dzīvoja ap 370.-300. g. p. m. ē.), kurš slavināja dabisku dzīvesveidu un vērsās pret konfūcisma konvencijām, akcentēja garīgas disciplīnas nepieciešamību, kas ved uz meditāciju, uz bezformas dao.
- si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu
- Sjuņdzi Ķīniešu konfūcisma skolotājs (3. gs. p. m. ē.), kurš savā mācībā savienoja konfūcisma un daoisma idejas, uzskatīja, ka pareiza ceremoniju norise palīdz uzlabot ļauno cilvēku dabu, kritizēja aizspriedumus un sniedza jaunu, racionālu populārās reliģiskās prakses interpretāciju.
- Či-Ju Ķīniešu mitoloģijā - dumpīgais milzis, kuram piemita pārcilvēcisks spēks, ieroču izgudrotājs.
- Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs.
- mah-džongs Ķīniešu nacionāla spēle ar īpašiem kauliņiem vai kārtīm, radniecisks domino, tikai stipri grūtāks un interesantāks.
- kapitonāža Ķirurģiska cistas dobuma likvidēšana.
- ooforostomija Ķirurģiska olnīcas cistas atvēršana.
- dekstrāls Labās puses-; kas strādā ar labo roku, labrocis; labējais.
- mielocista Labdabīga cista, kas attīstījusies no rudimentāra mugurkaula kanāla.
- dermoīdi Labdabīgas cistas, novērojamas jau pirmos dzīves gados; parasti apaļas formas veidojums ar biezu, ārpusē gludu, iekšpusē nelīdzenu ādai līdzīgu un matiem pārklātu kapsulu.
- papiloadenocistoma Labdabīgs audzējs, kam ir papillomas, adenomas un cistomas struktūra.
- trihoadenoma Labdabīgs folikulārs audzējs ar lielām cistām, kas klātas ar zvīņepitēliju; lokalizējas uz sejas vai viduma.
- dižtēvs Labi pārticis saimnieks.
- actains Labības lauks, kurā vietām ir neizdīgušas labības laukumi (acis).
- Lārancis Labrencis.
- Lauris Labrencis.
- ķepainis Lācis.
- ķepkāja Lācis.
- lācs Lācis.
- locis Lācis.
- meška Lācis.
- miška Lācis.
- pekainis Lācis.
- lagerheimia Lagerheimija - zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints.
- hafs Lagūna, līcis; līdz 1946. g. tā sauca lielus līčus Baltijas jūras dienvidu daļā, kas atdalīti no jūras ar garām smilšu jomām.
- gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas
- laukacis Lakacis.
- laukausis Lakacis.
- lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis.
- bezgalotnis Lapu koks, kuram 2-4 m augstumā nozāģēta galotnes daļa, lai audzētu zarus, kurus periodiski, apmēram ik pēc 2-10 gadiem nocērt dažādām vietējām saimnieciskām vajadzībām.
- šaurlapji Lapu koku grupa ar mazākām lapām un saimnieciski mazvērtīgāku koksni (bērzi, alkšņi, apses).
- ketlasis Lašu dzimtas Klusā okeāna lašu ģints suga ("Oncorhynchus keta"), vērtīga, rūpnieciski izmantojama lašu dzimtas zivs.
- Maikats Latviešu mitoloģijā - mājas gars, mājas sargs, mirušais pirmsencis, arī Maikata.
- Upes māte latviešu mitoloģijā ir gan cilvēkam izpalīdzīgs, gan kaitniecisks ūdens gars
- akumulācijas reljefs Latvijā veidojies uzkrājoties jūras, upju, ezeru, ledāja eolajiem u. c. nogulumiem, kā arī cilvēka saimnieciskās darbības gaitā.
- Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
- Kalkuhnen Laucesas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- klotilde Laucinieciska meitene.
- zaiga Laucinieciska, naiva meitene.
- rusticano Laucinieciski; tautiski; vienkārši, nemāksloti.
- rustico Laucinieciski; tautiski; vienkārši, nemāksloti.
- pāķīgs Lauciniecisks.
- pāķisks Lauciniecisks.
- Fulica atra laucis
- ķillains Laucis ("Fulica atra").
- kuiga Laucis ("Fulica atra").
- pops Laucis (2) - dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
- papis Laucis (2), dumbrvistiņu suga ("Fulica arta").
- apsējas Lauka gabaliņš, kas kļūdas pēc palicis neapsēts; pēc māņticējumiem tā ir slikta zīme, kas norāda uz nāves gadījumu saimē.
- kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis.
- agroklimatoloģija Lauksaimniecības klimatoloģija, zinātne par klimatu kā lauksaimnieciskās vides faktoru, kas ietekmē ražošanu.
- fabrika Lauksaimnieciskās ražošanas objekts, kur galvenie darba procesi ir mehanizēti.
- graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
- palīgsaimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas saimniecība (piemēram, rūpniecības uzņēmumam), kas daļēji nodrošina (attiecīgā uzņēmuma darbiniekus) ar lauksaimniecības produktiem.
- padomju saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, kura ražošanas līdzekļi un ražotā produkcija bija valsts īpašums
- bioloģiskā lauksaimniecība lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski iegūtu minerālmēslu un pesticīdu lietošanu
- agrārs Lauksaimniecisks; tāds, kur lauksaimniecība dominē pār rūpniecību.
- fermeris Lauksaimnieks, lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmuma īpašnieks vai nomnieks.
- rurāls Lauku; laukiem raksturīgs; lauciniecisks.
- Miči Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otra nosaukuma "Micis" variants.
- Lodiger Lēdurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Thalarctoas maritimus leduslācis
- ziemeļlācis Leduslācis.
- leģioneloze Leģionāru slimība - pneimonijveida slimība, ko izraisa aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs.
- DSS lēmumatbalsta sistēma (angļu "decision support system")
- noklimpāt Lēnām, salīcis iet lielās čībās.
- elziņš Lencis, cilpa; bikšu lences.
- Vesternorlande lēne Zviedrijā, robežojas ar Vesterbotenas, Jemtlandes un Jēvleborjas lēni, austrumos apskalo Botnijas līcis, platība - 5146 kvadrātkilometri, 252800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Hērnesanda
- Ļaodunas līcis Liaodunas līcis Bohai jūras ziemeļos.
- l līcis
- Motamas līcis līcis Adamanu jūras ziemeļu daļā, Mjanmas (Birmas) piekrastē, garums - 220 km, platums pie ieejas - 220 km, dziļums - līdz 20 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 7,2 m
- Arnemas līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (_Arnhem Bay_), Austrālijas Ziemeļu teritorijas ziemeļos, Bakingema līča dienvidaustrumos
- Karpentārija līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Carpentaria"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Jorkas raga un Arnemlendas pussalu, platība - 328000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, lielākais dziļums - 71 m
- Laplata Līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, Paranas un Urugvajas satekestuārs, garums - 320 km, platums - līdz 220 km, dziļums - 10-20 m
- Fahsabloui līcis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (_Faxafloi_), Islandes rietumu piekrastē, starp Reikjanesas un Snaivedlsnesa pussalu, iesniedzas sauszemē - 60 km, platums pie ieejas - 120 km, dziļums pārsvarā <50 m, krasti zemi, purvaini
- Agavas līcis līcis Augšezera austrumu krastā (_Agawa Bay_), Kanādā, Ontārio provincē
- Handžou līcis līcis Austrumķīnas jūras rietumu daļā ("Hangzhou Wan"), Ķīnas piekrastē, garums - 150 km, platums pie ieejas - 110 km, dziļums - līdz 13 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 7,5 m
- Hānes līcis līcis Baltijas jūrā, Zviedrijas dienvidaustrumu piekrastē, Skones un Blēkinges lēnes krastā
- Rīgas līcis līcis Baltijas jūras austrumu daļā, Latvijas un Igaunijas piekrastē, platība - 16300 kvadrātkilometru, garums - 174 km, lielākais platums - 137 km, lielākais dziļums - 67 m
- Mēklenburgas līcis līcis Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu val. _Mecklenburger Bucht_), pie Vācijas krastiem, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~50km, dziļums — līdz 27 m
- Varangerfjords Līcis Barenca jūras dienvidrietumos, uz Norvēģijas un Krievijas robežas, garums – 120 km, platums pie ieejas – 50 km, dziļums – līdz 420 m, pusdiennakts plūdmaiņas – 2,2 m
- Kuskokvimas līcis līcis Beringa jūras austrumu daļā, Aļaskas dienvidrietumu piekrastē, ieplūst Kuskovimas upe.
- Karagas līcis līcis Beringa jūras dienvidrietumos, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, Krievijā, garums — 117 km, dziļums — 30-60 m, neregulāras plūdmaiņas — 2,4 m
- Andrejosta Līcis Daugavas labajā krastā, Rīgā, pie pilsētas kanāla ietekas.
- Džudzjankovas līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas dienvidu piekrastē, garums - 63 km, platums pie ieejas - 31 km, dziļums - līdz 26 m, plūdmaiņas neregulāras - līdz 2,5 m; Kantonas līcis
- Bakbo līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas un Vjetnamas piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 241 km, dziļums - 40-82 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 5,9 m; Tonkinas līcis
- Termes līcis līcis Egejas jūras ziemeļrietumos, Grieķijas piekrastē, austrumos — Halkidikes pussala, garums — 160 km, platums pie ieejas — 89 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 0,5 m
- Skorsbija līcis līcis Grenlandes jūrā ("Scoresby Sund"), Grenlandes austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 340 km, dziļums - 400-600 m, fjordos - līdz 1450 m, jauktas un pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,3 m
- Īsfjords līcis Grenlandes jūras ziemeļaustrumos (_Isfjorden_), Špicbergenas salas rietumu daļā, garums - 92,5 km, platums pie ieejas - 11 km, dziļums - >200 m, sazarots, no piekrastes kalniem ieslīd šļūdoņi
- Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci
- Karnārvonas līcis līcis Īrijas jūras austrumos, Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos starp Engsli salu un Leina pussalu
- Fērtofklaids līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Firth of Clyde_), Skotijas rietumu piekrastē, garums - \~140 km, platums pie ieejas - 40 km, dziļums - līdz 164 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m; Klaidas līcis
- Gilsfjords Līcis Islandes ziemeļrietumu krastā, Breidifjorda austrumu daļā.
- Hvamsfjords Līcis Islandes ziemeļrietumu krastā, Breidifjorda austrumu daļā.
- Austrumkorejas līcis līcis Japāņu jūrā (_Tongjosǒn-man_), Korejas pussalas ziemeļaustrumu piekrastē, plašā piekrates zonā dziļums <100 m, atklātajā daļā - līdz 2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,5 m
- Anamarijas līcis līcis Karību jūrā (_Ana Maria, Golfo de_), Kubas dienvidu / dienvidrietumu piekrastē
- Bones līcis līcis Klusā okeāna Bandas jūras ziemeļrietumu daļā Sulavesi salas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~330 km, platums - 50-120 km, dziļums pie ieejas - >2500 m
- Ankudas līcis līcis Klusā okeāna dienvidaustrumos ("Golfo de Ancud"), starp Dienvidamerikas kontinentu un Čilojes salu, platums līdz 50 km, dziļums līdz 357 m, Čakao šaurums un Korkovadas līcis to savieno ar Kluso okeānu
- Plenti līcis līcis Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē — \~80 km, platums pie ieejas — \~220 km, dziļums — līdz 1000 m, vairākas salas
- Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam
- Oļeņokas līcis līcis Laptevu jūras dienvidu daļā, Krievijā, iesniedzas sauszemē 65 km, platums — \~130 km, dziļums — līdz 15 m, ietek Oļeņoka un daudz Ļenas deltas atteku
- Dženovas līcis līcis Ligūrijas jūras ziemeļu daļā, Itālijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 30 km, platums pie ieejas — 96 km, dziļums — līdz 1552 m, pusdiennakts plūdmaiņas — 0,3 m, krasti stāvi, klinšaini
- Izmitas līcis līcis Marmora jūras austrumu daļā ("Izmit Körfezi"), Mazāzijas ziemeļrietumu piekrastē, Turcijā, garums — 52 km, platums pie ieejas — 6 km, dziļums — līdz 183 m
- Cemesas līcis līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos, Kaukāza ziemeļrietumu piekrastē, garums 15 km, platums pie ieejas 9 km, dziļums 21-27 m, ietek Cemesa, osta Novorosijska; Novorosijskas līcis
- Feodosijas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, Krimas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē — 13 km, platums pie ieejas — 31 km, dziļums — 20-28 m
- Karkinitas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, starp Krimas pussalas ziemeļrietumu krastu un Hersonas apgabala piekrasti, garums - 118,5 km, dziļums - līdz 10 m
- ierozis Līcis mežmalā.
- Oslofjords Līcis Norvēģijas dienvidu piekrastē (norv. val. "Oslofjorden"), garums - 102 km, platums pie ieejas - 15-30 km, dziļums - līdz 354 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m
- Stūrfjords līcis Norvēģu jūrā (_Storfjord_), Norvēģijas rietumu piekrastē, Mēres un Rumsdāles filkē, garums - 90 km
- Tronheimas fjords līcis Norvēģu jūras dienvidaustrumos, Norvēģijas rietumu piekrastē, garums — 130-150 km, platums — 4-18,5 km, dziļums — līdz 785 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,4 m
- Sahalīnas līcis līcis Ohotskas jūras ziemeļrietumu daļā, garums — 100 km, platums — līdz 160 km, neregulāras plūdmaiņas līdz 2,3 m
- Dūkstigala līcis līcis Rāznas ezera ziemeļos, vairāk nekā 2 km garš ezera izvirzījums
- Akabas līcis līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā, starp Arābijas un Sinaja pussalu, garums - 180 km, platums - 28 km
- Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m
- Neapoles līcis līcis Tirēnu jūrā (“Golfo di Napoli”), starp Kapri un Iskiju, iesniedzas Apenīnu pussalā 22 km, platums pie ieejas — 30 km, dziļums — līdz 300 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
- Dālbušens līcis Vēnerna ezera rietumos, norobežo Vermlandsnēsas pussala, Vermlandes lēnes teritorija
- Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts
- Valensijas līcis līcis Vidusjūras rietumu daļā ("Golfo de Valencia"), Spānijas austrumu piekrastē, dziļums — līdz 500 m, plūdmaiņas neregulāras, līdz 0,1 m
- Fērtoforts Līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā ("Firth of Forth"), Skotijas austrumu piekrastē (Lielbritānijā), garums - 80 km, platums pie ieejas - 25 km, dziļums - līdz 46 m, daudz sēkļu unrifu, pusdiennakts plūdmaiņas - >6 m
- Foksa baseins līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Foxe Basin"), starp Bafina zemi un Melvina pussalu Kanādas piekrastē, garums - \~600 km, platums - 375 km, dziļums - līdz 110 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 9 m
- Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis.
- ievalka Līcis, līkums.
- ievalks Līcis, līkums.
- leņķe Līcis, līkums.
- kalva Līcis, sēklis.
- danga Līcis.
- ielīkums Līcis.
- ievelka Līcis.
- līķis Līcis.
- līkucis Līcis.
- Līdeces ezers Līdacis, ezers Aiviekstes pagastā.
- Līdaces ezers Līdacis, ezers Aiviekstes pagastā.
- Līdočka Līdacis, ezers Feimaņu pagastā.
- Lidočkas Līdacis, ezers Feimaņu pagastā.
- Līdočkas Līdacis, ezers Feimaņu pagastā.
- Līdača ezers Līdacis, ezers Zvārtavas pagastā.
- Līdaku ezers Līdacis, ezers Zvārtavas pagastā.
- Līkaču ezers Līdacis, ezers Zvārtavas pagastā.
- ilgtermiņa ieguldījumi līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un atrodas uzņēmuma saimnieciskajā apritē ilgāk par vienu gadu; sastāv no nemateriālajiem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un ilgtermiņa finansu ieguldījumiem
- konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
- kreilens Liekts, salīcis.
- Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala.
- liekacis Liela tīkla acis, kas īpaši izaustas dažu tīkla linumu virspusē.
- Austrālijas līcis Lielais Austrālijas līcis.
- Lielie Greizie Rati Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Ursa Major Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- UMa Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Plencīšu ezers Lielais Plencis, ezers Ļaudonas pagastā.
- Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli
- Bafina Zeme lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, apskalo Lenkastras šaurums, Bafina līcis, Labradoras jūra, Hudzona šaurums, Foksa baseins un Būtijas līcis, platība - 476000 kvadrātkilometru, 11000 iedzīvotāju (2004. g.), garums - 1610 km, platums - 210-720 km, augstākais kalns - 2591 m vjl.
- nacionālais parks lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto
- Taganrogas līcis lielākais līcis Azovas jūras ziemeļaustrumu daļā, no jūras to atdala Dolgajas un Belosarajas strēle, garums — \~140 km, platums pie ieejas — 31 km, vidējais dziļums — \~5 m
- acis kā spoles (arī pogas) lielas acis
- acis kā pogas (arī spoles) lielas acis
- tutenpeilis Liels nazis, duncis.
- tutenpīlis Liels nazis, duncis.
- runcins liels runcis
- kubls Liels trauks (kā) rūpnieciskai pārstrādei, apstrādei.
- mastodonts Liels, izmiris zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzīvnieks ("Mastodon"), ziloņa un mamuta priekštecis.
- mežainis Liels, plēsīgs meža dzīvnieks (parasti vilks, lācis).
- Gross-Jungfernhof Lielvārdes novada Jumpravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Lenewarde Lielvārdes pils vāciskais nosaukums 13. gs.
- Kroten Liepājas apriņķa Krotes pagasta bijušais nosaukums vāciski; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Bunkas pagastā.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
- pluncis Lietū izmircis cilvēks.
- Paltemal Līgatnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Conradsruhe Līgatnes sākotnējais vāciskais nosaukums no 1814. g.
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu juridiskai personai (koncesionāram), kas to apsaimnieko, ievērodama līguma noteikumus.
- literārkontrakts Līgums, kas nodibināts uz īpaša ieraksta pamata Senās Romas pilsoņu ienākumu un izdevumu grāmatās, uzturot savstarpējus saimnieciskos sakarus.
- līčlocis Līklocis (1).
- līčlocis Līklocis (2).
- parangs Līks dajaku zobens vai duncis, ko lieto kā ieroci un darbarīku.
- kumpis Līks duncis, tutenis.
- uzkumpis Līks, salīcis.
- pamēde Līkums, līcis.
- sekcija Līķa uzšķēršana, parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā; beigta dzīvnieka ķermeņa uzšķēršana pētnieciskā nolūkā.
- biešvabole Līķvaboļu dzimtas ģints ("Aclypea"), vidēji lieli kukaiņi, fitofāgi, ēd biešu un citu augu dīgstus un jaunas lapas; Latvijā 2 sugas; biešu kapracis.
- amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas.
- Schloss Hochrosen Limbažu novada Augstrozes muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Ainažu pagasts Limbažu novada pagasts, kas atrodas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Ainažu pilsētu un Salacgrīvas un Alojas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Ainažu pilsētas lauku teritorija, vāciski - Hainasch, krieviski - Hainažskaja.
- Adiamuende Limbažu novada Skultes pagasta un muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Ubbenorm-Saarum Limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Widrisch Limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- prolimfocīts Limfocīta priekštecis, pārejas forma starp limfoblastu un limfocītu.
- Linmārcis Linmērcis, ezers Naudītes pagastā.
- Linamērka ezers Linu mārcis, ezers Rendas pagastā.
- Linmaiku ezers Linu mārcis, ezers Rendas pagastā.
- Linmārku ezers Linu mārcis, ezers Rendas pagastā.
- glīzds Lipīgs, ķēpīgs; sakritis, saplacis.
- Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem.
- lasmanis Locis.
- locmanis Locis.
- lūcs Locis.
- nāveklis Lode, šāviņš, lādiņš, ķīmiskais, bioloģiskais ierocis.
- nāvēklis Lode, šāviņš, lādiņš, ķīmiskais, bioloģiskais ierocis.
- skatuviskā darbība loģiski vienots, mērķtiecīgs psihofiziskās darbības process - viena no galvenajām aktiermākslas izpausmēm, līdzeklis mākslinieciska tēla radīšanai
- činkulis Lopa ciska, žāvētas gaļas gabals.
- karteča Ložmetēja veida sešstobru šaujamierocis (19. gadsimta vidū).
- tautas saimniecības padome LSPR Tautas komisāru padomes institūcija 1919. g., kas koordinēja ar saimniecisko darbību saistīto tautas komisariātu darbu.
- lubene Lubu literatūra - viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības.
- lugiņš Lucis, lucītis.
- kuncis Lucis.
- lučiņš Lucis.
- Istrasche Ludzas novada Istras pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Nersensche Ludzas novada Nirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja.
- ļembests Ļembasts - tracis, skandāls.
- burtēze Ļoti centīga, skolnieciska studente, kas izvairās no jebkādiem sakariem ar vīriešiem.
- jēls Ļoti izmircis, arī apglumējis, satrūdējis (par augiem, to daļām).
- kā no mārka izvilkts ļoti izmircis, slapjš
- plauša Ļoti izmircis.
- izsalcis kā vilks ļoti izsalcis
- izsalcis (arī izbadējies) kā vilks ļoti izsalcis
- pusbadis ļoti izsalcis; tāds, kas ilgāku laiku dzīvojis ar minimālu pārtikas daudzumu
- aizgandis Ļoti izsalcis.
- izbadīgs Ļoti izsalcis.
- izgalējies Ļoti izsalcis.
- izgalējis Ļoti izsalcis.
- izkāmējis Ļoti izsalcis.
- acis kā šķīvji ļoti lielas, apaļas acis
- acis kā spoles ļoti lielas, apaļas acis; arī ziņkārē, izbrīnā plaši ieplestas acis
- sarkans kā biete (arī kā (vārīts) vēzis) ļoti nosarcis
- sarkans (arī nosarcis) kā vārīts vēzis ļoti nosarcis
- sarkans (arī nosarcis) kā (vārīts) vēzis (arī kā biete) ļoti nosarcis
- sarkans kā biete ļoti nosarcis
- pusdzīvs Ļoti panīcis (par augiem).
- kā ķieģelis ļoti piesarcis, iededzis, sarkans
- pārbolīt Ļoti plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus tā, ka atsedzas acu baltumi.
- kā bluķis ļoti resns, arī pietūcis
- kuziķu kuziķiem ļoti salīcis; salīkušā stāvoklī, arī pieklibojot
- slapjš kā mārks ļoti slapjš; izmircis
- (slapjš) kā no mārka (izvilkts) ļoti slapjš; izmircis
- slapjš kā mārks, arī slapjš kā no mārka (izvilkts) ļoti slapjš; izmircis
- ažūrs Ļoti smalks, mākslinieciski darināts.
- šaudīt Ļoti strauji vērst (acis, skatienu) pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm.
- Laibacha Ļubļanas vāciskais nosaukums.
- instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
- adopcionisms Mācība, ka Jēzus no Nacaretes tikai savā dievišķībā ir patiess Dieva Dēls, bet savā cilvēciskumā - Dieva žēlastībā "adoptēts" Dēls. Rietumu baznīca 8. gadsimtā adopcionismu noraidīja.
- lasāmā grāmata mācību grāmata, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātniski, publicistiski raksti
- darba vidē balstītas mācības mācību organizēšanas un īstenošanas pieeja, kurā izglītības un tālākizglītības programmas teoriju un praksi izglītojamie apgūst pārmaiņus izglītības iestādē un uzņēmumā, organizācijā vai pie individuāla saimnieciskās darbības veicēja
- Jummerden Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Laudon-Odsen Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- agrīnā magnolija magnoliju suga ("Magnolia kobus syn. Magnolia praecocissima")
- čilans Maiju pareģis, kurš uz vairākām dienām noslēdzās tumšā telpā, kur, sasniedzis ekstātisku stāvokli, izteicis savus pareģojumus.
- pseidocista Maisveida telpa audos, kas atgādina cistu.
- vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī.
- suņkopība Mājas suņu audzēšana saimnieciskām vai dekoratīvām vajadzībām.
- žīkars Mājlops; vājš, panīcis dzīvnieks.
- putnkopība Mājputnu audzēšana gaļas un olu ieguvei; attiecīgā lauksaimnieciskās ražošanas nozare.
- gurķu makrocistīdija makrocistīdiju suga ("Macrocystidia cucumis")
- atlīdzība maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ.
- debetkarte Maksājumu kartīte, kurā iestrādāts mikroprocesors; atšķirībā no kredītkartes tajā ir ierakstīts, cik daudz naudas vēl atlicis, ko tērēt, un norēķināšanās brīdī nav jāsaistās ar banku.
- litoponija Māksla iestrādāt gleznieciskus tēlojumus plānās porcelāna plātnēs, kas apskatāmas tiešā apgaismojumā (uz servisēm, krāsns podiņiem u. tml.).
- faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
- provokācijas foni mākslīgi radīti nelabvēlīgi augu augšanas un attīstības apstākļi selekcijas materiāla vai šķirņu bioloģisko un saimniecisko īpašību pārbaudei
- režija Mākslinieciskā (lugas, muzikāli dramatiskā darba, uzveduma, koncerta sagatavošanas, kinofilmas uzņemšanas u. tml.) vadīšana.
- mākslas kalējs mākslinieciskā metālkaluma speciālists
- ilustratīvisms Mākslinieciska pasivitāte, dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
- izšūšana Mākslinieciska šūšana; līniju veidošanai lieto svītru dūrienus vai arī krusta dūrienus (tiek sekots pamatnes diegam).
- ietērps Mākslinieciskais (grāmatas, brošūras u. tml.) veidojums.
- dekorators Mākslinieciskais noformētājs.
- art director mākslinieciskais vadītājs, tas, kurš atbild par produktu grafisko un māksliniecisko noformējumureklāmas uzņēmumos, tipogrāfijās u. c.
- reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus; literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
- apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
- tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju
- kameja Mākslinieciski (juvelieriski) apstrādāts akmens (parasti slāņains) ar reljefu attēlu.
- adrese Mākslinieciski apdarināts apsveikuma raksts, ko pasniedz svinīgā ceremonijā.
- ansamblis Mākslinieciski apvienots, saliedēts izpildītāju kolektīvs.
- menuki Mākslinieciski darināti metāla izrotājumi japāņu zobenu rokturiem, kas tiem piestiprināti ar zīda auklu.
- Triumfa arka mākslinieciski izdaiļoti uzvaras vārti (galvenokārt seno romiešu arhitektūrā)
- nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
- daiļdārzs Mākslinieciski izveidoti apstādījumi.
- etnogrāfiskie ansambļi mākslinieciski kolektīvi, kas koncertu vai teatralizētu uzvedumu veidā popularizē kāda novada folkloru un tradīcijas, kas pārmantotas no iepriekšējām paaudzēm
- lubu (arī sēnalu) literatūra mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra
- sēnalu (arī lubu) literatūra mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra
- envaironments Mākslinieciski organizēta telpiskā kompozīcija, modernās mākslas virziens.
- performanss Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā netiek iesaistīti skatītāji; virziens 20. gs. 70.-80. gadu mākslā; performance.
- performance Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā, atšķirībā no hepeninga, skatītājus neiesaista; virziens 20. gs. 70.-80. g. mākslā; performanss.
- poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
- forma Māksliniecisko līdzekļu kopums (mākslas darba satura izteikšanai); mākslas darba žanrs, variants.
- karavadžisms Māksliniecisko līdzekļu sistēma reālisma agrīnajā posmā 17. gs. Eiropas glezniecībā.
- kenings Māksliniecisks paņēmiens islandiešu ediskajā un skaldiskajā dzejā - lietvārda aizstāšana ar diviem lietvārdiem.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
- simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja.
- māksleniecisks Māksliniecisks.
- skunstīgs Māksliniecisks.
- dizainers Mākslinieks, kas piedalās rūpnieciski ražojamo priekšmetu un mehānismu konstruēšanā.
- malace Malacis.
- malacs Malacis.
- naģelis Malacis.
- Helarctos malayanus Malajas lācis.
- kriss Malajiešu duncis ar vairāk nekā pusmetru garu un lielāko tiesu čūskveidīgi izlocītu, abpusēji griezīgu asmeni.
- ookineta Malārijas parazīta apaugļotā makrogameta oda organismā; tā ieurbjas oda kuņģa sienā, kur pārveidojas par oocistu.
- Schloss-Lemburg Mālpils novada (pagasta līdz 2009. g.) bijušais nosaukums vāciski.
- Mangišlaka Mangišlakas līcis - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, starp Tibkaragānas un Buzači pussalu, garums - \~100 km, platums pie ieejas - \~70 km, dziļums - 10-12 m
- grābsis Mantkārīgs (un pārticis) cilvēks.
- roktinis Manžete, uzrocis.
- meža sicista māņlēcējpeļu dzimtas suga (“Sicista betulina”), mazs grauzējs, ķermeņa garums 6-8 cm, masa 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- pseidoneoplazma Māņu audzējs, uztūkums, kas atgādina neoplazmu, piem., retencijas cista.
- Lorensu Markiša līcis Maputu līcis, kas atrodas Indijas okeāna rietumu daļā ("Baia do Maputo"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā.
- Margancis Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- Marganča ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- Margaucu ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- Margauča ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- Margavicu ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- Margaviču ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- Margolta ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- Marguca ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- Mari līcis Marifērts, līcis Ziemeļjūrā, Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē.
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
- pantalone Maska, komiskais vecis; radies 16. gs., runāja venēciešu dialektā.
- Maslova Maslova piramīda - cilvēcisko vajadzību piramīda - hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, pamatnē ir cilvēka fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības.
- salizturība Materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem.
- mēslošanas līdzekļi materiāls augsnes auglības palielināšanai (var būt cietā, šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī). Ir organiskie mēsli, minerālmēsli, arī rūpnieciskās ražošanas blakusprodukti, bakteriālie mēslošanas līdzekļi, organominerālmēsli (piemēram, amonizēta kūdra)
- pārpalikums Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa.
- gultas pope matracis
- beņdiks Matracis.
- benzobaks Matracis.
- madracis Matracis.
- mastrums Matracis.
- matrace Matracis.
- matrass Matracis.
- pabalza Matracis.
- pabālza Matracis.
- pabalze Matracis.
- mauči Maucis.
- repis Maza auguma panīcis lops.
- Alkatraza Maza klinšaina saliņa ("Alcatraz") Klusā okeāna austrumu piekrastē, Zelta vārtu līcī pie Sanfrancisko, kur līdz 1963. g. bija izvietots cietums.
- Narcissus minor mazā narcise
- plikanis Maza, plakana zivs, plicis.
- pēlītis Maza, sekli peldoša laiva; arī vienkocis.
- Ursa Minor Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- UMi Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Pulicaria vulgaris mazais sūricis
- peles acis mazas acis ar šaudīgu skatienu
- defētisms Mazdūšības izplatīšana un veicināšana nopietnu politisku vai saimniecisku sarežģījumu gadījumos.
- vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpe; arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpe (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
- vannot Mazgāt vannā (kādu), arī panākt, ka (kāds, kas) vannā saņem, parasti ārstniecisku, peldi.
- vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā, lai saņemtu, parasti ārstniecisku, peldi.
- paplest Mazliet ieplest (acis, nāsis).
- paplucis Mazliet noplucis.
- pagaudens Mazliet vārgs, sanīcis.
- pataisīt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti); pavērt (2).
- pavērt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti).
- vēķis Mazs bērns, kas ātri sācis staigāt.
- lekainis Mazs bērns, kas sācis rāpot.
- žepkus Mazs puika, kurš sācis staigāt un valkā bikses.
- ruņčelis Mazs runcis.
- pumpulis mazs, augumā atpalicis cilvēks
- ņauba Mazs, panīcis (dzīvnieks vai cilvēks).
- mēbeļu komplekts mēbeļu izstrādājumu grupa ar plašiem sastāva variantiem, kas apvienoti savā starpā ar arhitektoniski māksliniecisko (stilistisko) mērķi, paredzēta telpas funkcionālo zonu aprīkošanai
- mēbeļu iekārta mēbeļu izstrādājumu grupa, kas apvienota pēc mākslinieciski stilistiskām un konstruktīvām pazīmēm, paredzēta telpas noteiktas funkcionālas zonas aprīkošanai
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- fizikālā medicīna medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmantošanai ārstniecībā un profilaksē
- fizioterapija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmatošanai ārstniecībā; arī fizioterapeitiskās procedūras.
- refleksoterapija Medicīnas nozare, kas pētī masāžas, elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīvajiem punktiem un to ārstnieciskās izmantošanas iespējas; refleksoloģija, refleksterapija.
- refleksoloģija medicīnas nozare, kas pētī masāžas, elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīvajiem punktiem un to ārstnieciskās izmantošanas iespējas; refleksterapija
- hirudoloģija medicīnas nozare, kas pētī medicīnisko dēļu ārstniecisko izmantošanu
- veselības apdrošināšana medicīniskās palīdzības un ārstniecisko pakalpojumu nodrošināšana; izšķir valsts obligāto un brīvprātīgo apdrošināšanu
- Medsen Medzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- promegakariocīts Megakariocīta priekštecis.
- Stounhendža Megalītu monuments Solsberijas līdzenumā Anglijā; iespējams, bijusī svētnīca saules pielūgšanai vai vieta, kur ir ticis noteikts zemkopības un astroloģiskais kalendārs.
- mehānicists Mehānicisma piekritējs.
- Nanga Kangri meita garam laosiešu mitoloģijā, kura ieradusies Laosā no Lankas salas, viņu apprecēja vietējais princis
- līzīte Meitene; vientiesīga sieviete; laucinieciska meitene, kas nepievērš uzmanību savam izskatam.
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns.
- melioratīvā ainava meliorācijas darbu rezultātā radusies kultūrainava, ko raksturo meliorācijas pasākumu radītās funkcionālās pārmaiņas sākotnēji dabiski attīstošos vai cilvēka saimnieciskās darbības ietekmētos ainavu kompleksos
- nosusināšana Meliorācijas pasākumu komplekss - liekā ūdens novadīšana no saimnieciskai darbībai izmantojamām zemes platībām; nosusinātā augsnē kultūraugu ražība ir lielāka.
- Cystocoleus ebeneus melnā cistokoleja
- melnacte Melnacis.
- baribals Melnais lācis; mīt Ziemeļamerikas mežos.
- Melnais strauts Melnaisrūcis, Bolupes pieteka.
- gurlis Melns laucis ("Fulica atra").
- Purukupali Melvila un Batersta salās (Austrālijas ziemeļi) dzīvojošo tivu ticējumos - pirmsencis, kura vainas dēļ cilvēki ir mirstīgi.
- putasū mencu dzimtas rūpnieciskas nozvejas zivs; arī ēdiens no šīs zivs gaļas
- probabilisms Mērena skepticisma virziens platonismā, kura pamattēze definēja, ka droši neko nevar apgalvot, bet visi atzinumi ir labākā gadījumā tikai paticami un derīgi praktiskai dzīvei.
- zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā).
- granulējums Metāla mākslinieciskās apdares paņēmiens, kad metāla plāksnei pielodē nelielas metāla lodītes, kārtotas dažādā rakstā.
- cila Metāla sloksnīte salikuma rindas garumā ar pusapaļām austiņām abās pusēs, ko burtlicis lieto liknī rindas salikšanai.
- sekats Metāla stienis izkapts asināšanai; sekacis (2).
- sekecis Metāla stienis izkapts asināšanai; sekacis (2).
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai; šāda veida rotaļu rīks.
- harpūna Metamais ierocis lielu jūras dzīvnieku medīšanai.
- čakra Metamais ierocis senajā Indijā, metāla riņķis (12-15 cm diametrā) ar asu ārmalu, kuru uzmauca uz rokas vidējā pirksta, sagrieza un meta uz pretinieku.
- sviedeklis metamais ierocis, linga
- lietišķā meteoroloģija meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu sakarības ar cilvēku saimniecisko darbību; pie lietišķās meteoroloģijas pieder biometeoroloģija, agrometeoroloģija, medicīnas meteoroloģija, rūpniecības meteoroloģija, lauksaimniecības meteoroloģija, aviācijas meteoroloģija
- zemes vērtēšana metode, ar kuru salīdzinoši vērtē zemes noderīgumu lauksaimnieciskajai ražošanai, tās auglību vai ienesīgumu
- Nicrophorus vespilloides meža kapracis
- mistrotā kultūra meža kultūra, kurā ieaudzēti divu vai vairāku sugu koki, izvietojot tos noteiktā kārtībā atkarībā no sugu mežsaimnieciskajām īpatnībām; tās sastāvā var iekļaut tikai galvenās sugas, galveno sugu un palīgsugu vai arī galveno sugu, palīgsugu un krūmu sugu
- Sicista betulina meža sicista
- sicista Meža sicista - māņlēcējpeļu dzimtas suga ("Sicista betulina"), viens no vismazākajiem grauzējiem, ķermeņa garums - 6-8 cm, masa - 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- vidulājs meža viducis
- zaļais zelts meži kā tautsaimnieciska vērtība
- Grencgofskaja Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskā nosaukuma krieviskojums.
- Grenzhofsche Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskais nosaukums.
- mežmiķelis Mežonīgs, noplucis, apdauzījies, apjucis cilvēks.
- MRA Mežrūpnieciskās ražošanas apvienība (raj., kopā ar nosaukumu: MRA "Kursa").
- cērtamība Mežsaimniecībā koka vai mežaudzes vecums, kādā tā iegūst vērtību, kas atbilst mežsaimnieciskiem apsvērumiem.
- meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem
- meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai
- agromežmeliorācija Mežsaimniecisku pasākumu komplekss aramzemes mitruma režīma uzlabošanai ierīkojot mežu joslas.
- rūsganā mežskudra mežskudru suga ("Formicidae rufa"), kas mūsu dienās tiek uzskatīta par tuvu radniecisku, grūti atšķiramu sugu grupu, kurā ietilpst šādas mežskudras: "Formicidae aquilonia", "Formicidae lugubris", "Formicidae rufa" un "Formicidae polyctena"
- Henrija mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus henryana")
- pieclapiņu mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus quinquefolia")
- Japānas mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus tricuspidata")
- balstāmais mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus vitacea")
- midzis Miegacis - miegains cilvēks.
- garas acis miegainas, nogurušas acis
- miguzis Miegains cilvēks; migacis.
- nirkšt Miegt (acis), mirkšķināt.
- izgārdināt Mielot acis, baudīt izgaršot.
- izgardināt Mielot acis, baudīt, izgaršot.
- miglans Miglacis.
- cisturetrogrāfija Mikcijas cisturetrogrāfija - urīna plūsmu novērošana urīnizvadkanālā.
- nicrocystis Mikrocistas.
- Microcystis aeruginosa mikrocistu suga
- Microcystis endophytica mikrocistu suga
- Microcystis flos-aquae mikrocistu suga
- Microcystis ichthyoblabe mikrocistu suga
- Microcystis incerta mikrocistu suga
- Microcystis musicola mikrocistu suga
- Microcystis parietina mikrocistu suga
- Microcystis pulverea mikrocistu suga
- Microcystis viridis mikrocistu suga
- mikronauts Mikroorganisms, kas pētnieciskos nolūkos nosūtīts kosmosā.
- maša mīksts matracis, kas pasargā sportistu no sasišanās, krītot no sporta rīka vai lecot
- ņecka Mīksts pikucis.
- draugmīlestība mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību; līdzgaitnieciska mīlestība
- obehess Milicijas struktūrvienība cīņai ar saimnieciskajiem noziegumiem (Padomju Savienībā, no krievu "Otģel borbi s hiščeņijami sociaļisķičeskoj sobstvennosķi").
- ments Milicis, policists.
- musors Milicis, policists.
- ielasmeita Milicis; policists.
- mentozaurs Milicis; policists.
- musars Milicis; policists.
- polismenis Milicis; policists.
- stekists Milicis; policists.
- mencis Milicis.
- mīlis Milicis.
- pelēcis Milicis.
- svetafors Milicis.
- Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m
- augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās
- valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados
- miohippus Miocēna zirgs, fosils zirga priekštecis miocēnā.
- bulināt Mirkšķināt (acis), parasti atmostoties, arī pārsteiguma, izbrīnā.
- plaišķināt Mirkšķināt acis.
- izmirkšķēt Mirkšķināt, blisināt acis.
- izmirkšķināt Mirkšķināt, blisināt acis.
- bedējs Mirušo apracējs; arī kapracis.
- mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu.
- bāuls Misticiskas bengāļu sektas loceklis; šī sekta kā sevišķu vērtību uzsver brīvību no spaidiem, no dogmām un no sociālo kastu sistēmas un vairās no jebkādām ārējām reliģiskas pielūgsmes izpausmēm.
- sūfisms Misticisks un askētisks virziens islāmā, kas radās 8.-9. gadsimtā un uzskata, ka galvenais ir garīgā attīstība, nevis Korāna skaitīšana no galvas; mūsdienās izplatīts Irākā un Indijā, arī Kosovā.
- absolūts Misticisma pamatjēdziens; nemainīgais, mūžīgais, savā ziņā vienīgais un cilvēka prātam neaptveramais.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
- misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks.
- mistiķis Misticisma, mistikas (1) piekritējs.
- Dzimmu Mītisks Japānas imperatoru sencis, saules dievietes Amaterasu pēctecis; Dzimmu Tenno.
- Džuaņsjui mītisks Ķīnas valdnieks, ziemeļu pavēlnieks, Huandi pēctecis un augstākās varas mantinieks, konfūcieši viņu uzskatīja par ideālu valdnieku, kas valdījis 2514.-2436. g. p. m. ē.
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam
- deģeneratīvā māksla modernās mākslas apzīmējums nacistiskajā Vācijā
- pūslīšu mola mola, kas rodas, cistiski deģenerējoties norija bārkstīm; auglis neattīstās un pārvēršas ķekaram līdzīgā veidojumā
- Tomini līcis Moluku jūras līcis tās rietumu daļā ("Teluk Tomini"), Sulavesi salas austrumu piekrastē, garums - 440 km, platums pie ieejas - \~100 km, rietumu daļā - \~200 km, lielākais dziļums - 3573 m, līča vidū - Togianu salas, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,4 m
- monoblasts Monocīta priekštecis, liela, bazofila šūna.
- linneons Morfoloģiski līdzīgu tuvradniecisku augu formu kopums, kas atbilst sugas kritērijiem.
- Moutamas līcis Motamas līcis Adamanu jūras ziemeļu daļā.
- Martabanas līcis Motamas līcis Adanmanu jūras ziemeļu daļā.
- gonādiskais mozaīcisms mozaīcisms, kas attīstījies gonādā, līdz ar to rodoties dzimumšūnu mutācijai
- Mstislavļa Mscislava, pilsēta Baltkrievijā.
- pseidomucīns Mucīnam līdzīga viela, atrasta olnīcas cistās.
- strukuls Muciņa, strucis.
- mielocistocēle Muguras smadzeņu cistveida izvirzījums caur defektu mugurkaulā.
- kefalveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Mugiliformes"), gk. jūrās, tropu un mērenajās joslās, saimnieciski nozīmīgas zivis.
- plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas.
- rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā.
- Medummuiža Muiža Bārbeles pagasta teritorijā, celta 17. gs., dokumentos minēta ar vācisko nosaukumu "Witwenhof", bet ēkas nojauktas 20. gs. 80. gados.
- Lielbārbele muiža Bārbeles pagastā, kas minēta 1504. g. dokumentos ar vācisko nosaukumu "Gross-Barbern"
- Mazbārbele Muiža Bērbeles pagastā, kas minēta 1504. g. dokumentos ar vācisko nosaukumu "Klein-Barbern".
- ringa muiža, kurā sievietes darīja visu veidu saimnieciskos darbus
- Balgales muiža muiža, kuras teritorijā 19. gs. izveidojās Balgales pagasts, vāciski — Ballgalen
- Carnikavas muiža muiža, kuras teritorijā izveidojies Carnikavas ciems, tās dzīvojamā ēka nodegusi 1917. g., saglabājusies tikai muižas pārvaldnieka ēka, bijušais nosaukums vāciski — Zarnikau
- Piņķu muiža muiža, kuras teritorijā izveidojusies šī apdzīvotā vieta, vāciskais nosaukums "Pinkenhof"
- Jāņmuiža muižas kungu māja ir ievērojams baroka un klasicisma arhitektūras piemineklis
- Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns
- lielkundzisks Muižniecisks.
- ubagotājmūki Mūki, kas dzīvo agrās kristietības sludinātā nabadzībā, piem., franciskāņu un dominikāņu ordeņu mūki viduslaikos, kas pārtika gk. no žēlastības dāvanām.
- pseidokoloīds Mukoīda viela, dažreiz atrodama olnīcu cistās.
- vītolu mūķene mūķeņu suga ("Leucoma salicis")
- steatomatoze Multiplas tauku dziedzeru cistas.
- stulburis Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
- āmuriņš Muļķis; garīgi atpalicis cilvēks.
- murdiens murmināšana, ņurdoņa, burbuļošana, tracis
- inženierģeoloģiskie procesi mūsdienu ģeoloģiskie procesi, ko izraisījusi vai pastiprinājusi cilvēka saimnieciskā darbība, piem., noslīdeņi, krastu izskalošana
- sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti.
- nikābs Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, kas parasti sedz visu galvu un seju, atskaitot acis; reizēm atsegta arī daļa pieres.
- Japānas mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula narcissina")
- muzeja kolekcija muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums
- atonalitāte Muzikālās jaunrades veids, kam raksturīga atteikšanās no klasicisma skaņkārtiski tonālajām likumsakarībām.
- ampluā Muzikālu skatuves darbu populāro lomu pamatraksturojums (pirmais mīlētājs, padumjš tēvocis, veikla spindzele, pretencioza vecmeita u. tml.).
- izgribis Mūžam izsalcis; nesātīgs cilvēks, badakāsis.
- brūns Nacisti.
- Luftwaffe nacistiskās Vācijas gaisa karaspēks
- zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda".
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja
- naciks nacists
- fazāns Nacistu laika civilierēdnis.
- lazdiķis Narcise ("Narcissus").
- narcija Narcise ("Narcissus").
- narcīs Narcise ("Narcissus").
- narciss Narcise ("Narcissus").
- narcese Narcise ("Narcisus").
- lociņi Narcise.
- narce Narcise.
- nārces Narcises ("Narcissus").
- narcissus Narcises.
- primārais narcisisms narcisisms, ko novēro agrā bērnībā, attiecību attīstības fāzē, kad bērns sevi nav atdalījis no ārējās pasaules un uzmanību veltī visu veidu izklaidei pašam ar sevi
- automonoseksuālisms Narcisma paveids, kad dzimumdziņas objekts ir paša ķermenis, kas ieģērbts pretējā dzimuma tērpā.
- autoirumācija Narcisma paveids, sava dzimumlocekļa kairināšana ar mēli un lūpām; orālā masturbācija.
- tocetnarcise Narcisu suga ("Narcissus tazzeta"); pušķu narcise.
- Allium narcissiflorum narcisziedu sīpols
- tacete Narcišu suga - pušķu narcise, tocetnarcise ("Narcissus tazzeta").
- ciklamenziedu narcise narcišu suga ("Narcissus cyclamineus")
- mazā narcise narcišu suga ("Narcissus minor")
- smaržīgā narcise narcišu suga ("Narcissus odorus")
- dzejnieku narcise narcišu suga ("Narcissus poeticus")
- pušķu narcise narcišu suga ("Narcissus tazzeta"); tocetnarcise
- Triandru narcise narcišu suga ("Narcissus triandrus")
- trompetnarcise Narcišu suga (Narcissus pseudonarcissus), tās ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
- narodņiks Narodņicisma piekritējs.
- pero Nazis, duncis.
- cistotoms Nazis, ko lieto cistotomija.
- mesers Nazis, somu duncis, duncis.
- duncis Neaizvāžams nazis ar spalu un smailu galu (duršanai, arī griešanai); šāds aukstais ierocis.
- profibrinolizīns Neaktīvs fibrinolizīna priekštecis.
- progastrīns Neaktīvs gastrīna priekštecis.
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- dutene Neass rīks vai ierocis; dute.
- dute Neass rīks vai ierocis.
- čūrāt Neatlaidīgi un neapnicis strādāt.
- necilvēcīgs Necilvēcisks (1).
- laupt Nedabiski izplest (acis).
- kretals Negausīgs, vienmēr izsalcis.
- klumbaks Neglīts nenoteikta veida priekšmets; kā nederīgs atlicis koka klucītis.
- luskains Neglīts, nejauks, riebīgs, noplucis.
- vastala Nēģu aizsprosts, lašu tacis.
- vastales Nēģu aizsprosts, lašu tacis.
- vasteļi Nēģu aizsprosts, lašu tacis.
- virga Nēģu aizsprosts, tacis.
- virgs Nēģu aizsprosts, tacis.
- pamiegt Neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus).
- pusmāksla Neīsta, amatnieciska māksla.
- ne cepts, ne vārīts neizdevies, pusceļā palicis; nenoteikts, svārstīgs; neievērojams
- aizvēkšties Nejauki raudāt, līdz kļūst aizsmacis.
- nošļuris Nekārtīgs; noplucis.
- pašpārvadājumi Nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas.
- lauku attīstība nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana
- eseja Neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
- iegoznis Neliela paleja, neliels meža līcis.
- ganglijs Neliela, recekļaina, no locītavas somiņas un no muskuļu cīpslu maksts izaugusi cista.
- raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- invence Neliels divbalsīgs vai trīsbalsīgs skaņdarbs parasti ar noteiktu mākslinieciski tehnisku ideju.
- dūcēns Neliels dūcis.
- šrepe Neliels iegriezums (ādā, ķermeņa daļā), nolaižot asinis ārstnieciskā nolūkā.
- puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
- boļa Neliels koka klucis, ko liek govīm uz ragiem, lai badoties neievainotu citas govis.
- polis Neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis.
- punga neliels līcis
- klipa Neliels līcis (jūrā).
- mārs Neliels līcis, kurā ieeja bloķēta ar sanešiem.
- stance Neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu.
- fitobārs Neliels restorāns, kur blakus tradicionāliem ēdieniem un dzērieniem var nobaudīt arī ārstnieciskās tējas, skābekļa kokteiļus, svaigi spiestas sulas.
- revolveris Neliels rokas šaujamierocis ar rotējošu cilindrisku magazīnu.
- kalcifikāts Neliels sakaļķojums (no latīņu "calx", "calcis") muskulī vai citos audos.
- vurvulis Neliels šaujamais ierocis; revolveris.
- kocis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis; maisiņš.
- čočis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis.
- ķocele Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis.
- aizlīcis Neliels upes līcis pie lēzeniem krastiem ar lēnu, bieži vien pat pretēju straumi, kuru veido asi gultnes pagriezieni un izvirzīti zemesragi.
- rokzāģis Neliels zāģis ar vienu rokturi; vienrocis.
- plēsis Neliels, divzarains rīks, ar kuru baļķī ievelk, iezīmē svītras, lai pēc tam veidotu gropi; metāla svītrvilcis.
- joma Neliels, parasti nošķirts, līcis.
- kalksnis Nelūgts viesis; nepatīkams ciemiņš, kas neaicināts atnācis un neiet prom.
- balagāns Nemāksliniecisks zemas kvalitātes priekšnesums, izrāde ar lētiem efektiem.
- blasts Nenobriedis šūnas priekštecis, kam vēl nav radušās noteiktas šūnas pazīmes, piem., neiroblasts.
- pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
- hipereiriopija Nenormāli platas acis.
- ku-kū Nenormāls; jucis.
- kukū Nenormāls; jucis.
- pagrīns Nenozīmīgs, niecīgs, vājš, panīcis (arī materiāli).
- neoklasiķi Neoklasicisma piekritēji.
- neonacists Neonacisma piekritējs.
- emanācija Neoplatonisma un gnosticisma mācībā - pasaules izcelšanās izskaidrojums ar dievības radošās enerģijas izplūšanu.
- pasakains neparasti skaists, arī ļoti labs – kā nācis no pasakas
- kodolincidents Neparedzēts gadījums, kurā iesaistīts kodolierocis, kodolierīce vai kodolieroča daļa, bet kas nav kvalificējams par kodolavāriju.
- meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu)
- ilgstošs noziedzīgs nodarījums nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar sekojošu ilgstošu pienākumu nepildīšanu, kuru likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajam
- tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
- trieķis Nepatīkams atgadījums, sadursme, skaļš strīds; tracis.
- Bičlija jodamēba nepatogēna amēba, kas parazitē cilvēka resnajā zarnā; pārtiek no mikrobiem; veido volutīnu un glikogēnu saturošas cistas, kas viegli saskatāmas joda šķīdumos
- suķelis nepieaugusi cūka; puscūcis
- nepieēža Nepieēdināms, pastāvīgi izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks.
- autbrīdings Neradniecisku īpatņu krustošana.
- Herbergen Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Nerftsche Neretas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Niederbartan Neretas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- nemetāliskie derīgie izrakteņi nerūdas derīgie izrakteņi: silikāti, oksīdi, hlorīdi, fosfāti, sulfāti, karbonāti, nitrāti u. c. minerāli vai ieži, ko saimnieciski izmanto dab. veidā, kā arī ķīmiski vai termiski apstrādātus
- kaucis Nerūnīts runcis.
- pārtraukts nervozs, mazliet jucis
- plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu; nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību.
- šķērdētājs Nesaimniecisks cilvēks.
- jaunuzplēsts Nesen no kokiem un krūmiem atbrīvots lauks, kur uzsākta lauksaimnieciska darbība.
- žurgains Netīrs (par šķidrumu); izmircis, netīrs (par masu).
- ņāka Neuzplaucis, panīcis augs.
- skepse Neuzticēšanas kādām idejām, teorijām, pastāvošajām zināšanām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko); arī skepticisms (2).
- brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai.
- bībis Neveikls, apjucis cilvēks.
- buinis Neveikls, biezi saģērbies cilvēks, kuram tikko saredzamas acis (galvenokārt par sievietēm sacīts).
- anizosfigmija Nevienāds pulsa apjoms, spēks vai laiks atbilstošās artērijās abās ķermeņa pusēs, piem., abās spieķa vai ciskas artērijās.
- taurīns NH~2~(CH~2~)~2~SO~2~OH, cisteīna noārdīšanās produkts, atrodams žultī savienojumā ar holskābi; nelielā daudzumā atrodams arī plaušu un muskuļu audos.
- niekātava Niekacis.
- nieres policistoze nieres audu, gk. kanāliņu attīstības traucējumi, kas izraisa cistu veidošanos
- Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis.
- Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu.
- Brinkenhof Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- pērkona lode no akmens darināts cirvis, ko lietoja akmens un bronzas laikmetā un kam piedēvētas dziednieciskas īpašības
- adventīvs No citurienes nākošs vai nācis.
- luckuris No kažoka pāri palicis ādas gabaliņš.
- kurienietis No kurienes nācis, kurai vietai piederīgs.
- šamota ķieģeļi no pussausas šamota masas presēti ķieģeļi, ko izmanto rūpniecisko un sadzīves krāšņu oderēšanai
- ideotips No saimnieciskā viedokļa ideāla organisma (šķirnes) modelis, kam ir optimāls morfoloģisko, anatomisko, fizioloģisko un bioloģisko īpašību kopums.
- finanšu pārskats no valsts budžeta tieši finansēta komersanta finanšu darbības rezultāta aprēķins, kas sastāv no bilances, saimnieciskās darbības rezultāta aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas pārskata, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kustības pārskata un ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumu pārskata un paskaidrojuma
- noskretis Nobružāts, neapkopts, nonīcis.
- grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic saimniecisko darījumu uzskaites un kontroles funkcijas.
- tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību; uzturēt tirdznieciskus sakarus.
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
- Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju
- novērošana Nodokļu administrācijas kontrole, kad pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības.
- uzpervēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (piemēram, lūpas, uzacis).
- šrepēt Nolaist asinis dziednieciskos nolūkos.
- izkāsis Noliesējis, kalsnējs, izsalcis, izbadojies.
- nolutis Noļucis.
- noļutis Noļucis.
- klonazepāms Nomierinošs ārstniecisks līdzeklis, trankvilizators; izmanto arī narkomāni.
- nodzīvāties Nonākt trūkumā, nabadzībā (parasti nesaimnieciska, nepareiza dzīves veida dēļ).
- mēļa Nonīcis cilvēks.
- pemperis Nonīcis koks.
- pempis Nonīcis koks.
- ķirla Nonīcis lops.
- izgandējis Nonīcis.
- žiegs Noplucis cilvēks vai dzīvnieks.
- žņiegs Noplucis cilvēks vai dzīvnieks.
- pluzna Noplucis cilvēks.
- plāderis Noplucis, izspūris dzīvnieks vai cilvēks.
- dapļaustīt Nopļaut to, kas palicis nenopļauts ar pļaujmašīnu.
- brūzulēties Nopurināties (par putnu, kurš samircis).
- -tropija Norāda uz acs novirzi no normālā stāvokļa, ja abas acis ir atvērtas un neaizsegtas; šķielēšana.
- kopš Norāda uz laiku, kad (kas) ir norisinājies, noticis; pirms.
- cist- Norāda uz pūsli vai cistu.
- cisti- Norāda uz pūsli vai cistu.
- cistido- Norāda uz pūsli vai cistu.
- cistiko- Norāda uz pūsli vai cistu.
- cisto- Norāda uz pūsli vai cistu.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (augs, tā daļas) ir nokaltis, iznīcis.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir ieradies, atnācis (pie kāda, arī kur).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ko ir veicis agrāk, ātrāk par citiem un izvirzījies pirmajā vietā.
- no Norāda uz to, kam pēc kādas darbības, stāvokļa izbeigšanās ir kas atlicis mazākā apjomā, mērā.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
- tikko Norāda, ka kas ir veikts, noticis tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā materiāla, vielas rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota).
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
- nozīmēt Norādīt, parakstīt (ārstnieciskas procedūras, zāles).
- subnormāle Normāles projekcija uz abscisu ass.
- darba aizsardzība normatīvo aktu un tiem atbilstošu ekonomisko, organizatorisko, tehnisko, sanitāri higiēnisko un ārstnieciski profilaktisko pasākumu sistēma, kas garantē drošu darbu, novērš nelaimes gadījumus un arodslimības, kā arī saglabā strādājošo darba spējas visā darba procesā
- cistoīds Norobežots atmiekšķētu audu sakopojums, kas atšķiras no cistas ar to, ka nav ieslēgts kapsulā.
- Ringkēbingas fjords norobežots jūras līcis ar šauru ieeju Jitlandes pussalas rietumu piekrastē, Dānijas Vidusjitlandes reģionā
- Vohpnafjords Norvēģu jūras līcis Islandes ziemeļaustrumu piekrastē.
- biete Nosarcis cilvēks.
- pomidors Nosarcis cilvēks.
- labraks Noskrandis, panīcis cilvēks.
- slīkonis Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks; arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu.
- noskubis Noslīdējis, nošļūcis.
- acta Nospriests, pārrunāts, noticis.
- ļauks Nošļucis uz leju, nolaists.
- pļuga Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks.
- pļugavs Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks.
- pusmastā Nošļucis.
- tipfigūra Noteikta reģiona iedzīvotāju vienas dzimumvecumgrupas daļas, kas parasti pārstāv vairāk par 0,1%, standartizēta vai tipizēta, ar vadmēru samērības robežgarumu intervālu centriem definēta lieluma figūra; apģērbu rūpnieciskajā ražošanā un tirdzniecībā lietojamos parametrus atveido lielummēru tabulās, manekenos, apģērbu datorizētās konstruēšanas sistēmu datu bāzēs.
- pierobežas zona noteikta zemes platība gar valsts robežu, kurā var noteikt pierobežas režīmu, kas paredz īpašu iebraukšanas, atrašanās un saimniecisko darbu veikšanas kārtību šajā teritorijā
- fait accompli noticis fakts (pret ko nav jēgas iebilst un kur neko nevar izlabot)
- actum Noticis, nospriests.
- opuščenijs Notiesātais, kas ticis ar varu pazemots un pret savu gribu kļuvis par pasīvo pederastu.
- hozbanda Notiesātie, kas strādā cietuma saimnieciskajā apkalpošanā.
- nosacītā varbūtība notikuma B varbūtība, pieņemot, ka notikumi A un B ir savstarpēji atkarīgi un ka notikums A jau ir noticis
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, saimnieciski ekonomiskās dzīves pilnīgu sabrukumu.
- vienvidniecisks Novadniecisks.
- džeiga Novājējis, panīcis cilvēks.
- noģindējis Novājējis, panīcis, novārdzis.
- atvērst Novērst (acis, skatienu).
- izvairīt Novērst (acis, skatienu).
- aizvērst Novērst (parasti acis, skatienu).
- Kvots Nueru (Sudānas dienvidi, Etiopija) mitoloģijā - pirmsencis, demiurgs, kultūrvaronis, kas radījis sauli un cilvēkus, kā arī visu citu, spēj cilvēkam parādīties sapnī, pareģojot grūtniecību vai nāvi.
- zero Nulle; nullpunkts; nullacis.
- ņurītis Ņurdētājs, ņurrātājs, runcis.
- uzņēmējdarbības vide objektīvā realitāte: no cilvēka gribas neatkarīgu saimniecisku, juridisku, administratīvu, ekoloģisku, demogrāfisku un citu nosacījumu un procesu reāla eksistence; aktīvu saimniekošanas subjektu, objektu, procesu un spēku, to attiecību kopums
- adamantinoma Odontogēns audzējs, kura uzbūve atgādina zoba emaljas orgāna aizmetņa uzbūvi; audzēja audi var būt blīvi vai saturēt cistas, pildītas ar dzidru šķidrumu.
- kontisms Ogista Konta mācība, kas teorētisku skepticismu savieno ar tikumisku pārliecību un centību pec pozitīvam un universālām pārgrozībām.
- narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
- Krappenhof Ogres novada Krapes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Esenhof Ogres novada Madlienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Sunzeln Ogres novada Suntažu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- jodalbacids Olbaltuma savienojums ar jodu (10%), dzelteni balts pulveris, šķīst ūdenī, lietoja kā ārstniecisku līdzekli.
- proteīnoterapija Olbaltumvielu ievadīšana organismā ārstnieciskos nolūkos.
- proteīnterapija Olbaltumvielu ievadīšana organismā ārstnieciskos nolūkos.
- ooforocistektomija Olnīcas cistas izgriešana.
- parovariotomija Olnīcas piedēkļa cistas izgriešana.
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas un 4 muhāfazas, robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis.
- onkols Onkulis - tēva vai mātes brālis; tēvocis (1).
- oocystaeae Oocistu dzimta.
- franceia Oocistu dzimtas ģints.
- glaucocystis Oocistu dzimtas ģints.
- gloeotaenium Oocistu dzimtas ģints.
- granulocystis Oocistu dzimtas ģints.
- nephrocytium Oocistu dzimtas ģints.
- oocystis Oocistu dzimtas ģints.
- holecistendīze Operācija akmens izņemšanai no žultspūšļa; holecistotomija, kurai seko žultspūšļa pārgrieztās sienas sašūšana.
- iliofemoroplastika Operācija gūžas locītavas fiksācijai, atšķeļot lielo grozītāju no ciskas kaula un ievietojot spraugā kaula lēveri, kuru noliec no zarnu kaula laterālās virsmas.
- terapeitiskā deva optimālais medikamentu daudzums, kas izraisa ārstniecisko efektu
- zelta ālants orfa - mākslīgi izveidota ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), ko audzē kā krāšņumzivi dīķos, parku baseinos un akvārijos
- organoskopija Orgāna izmeklēšana ar optisku ierīci, piem., cistoskopija, ezofagoskopija, laringoskopija u. c.
- monofāgs Organisms, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; vienēdājs.
- asociācija organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi
- saimniekot Organizēt, vadīt, arī veikt ar (parasti lauksaimniecisko) ražošanu saistītos darbus, pasākumus.
- Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem.
- Paulsgnade Ozolnieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- pusizgribējies Pa pusei izsalcis.
- pusizsalcis Pa pusei izsalcis.
- pusizsīcis Pa pusei izsalcis.
- pussagubis Pa pusei salīcis, sakrities.
- pusgubu Pa pusei salīcis, sakupis.
- pusgubus Pa pusei salīcis, sakupis.
- apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
- atkarot Padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus).
- aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
- vāciskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt vācisku vai vāciskāku.
- Rojas pagasta teritorija pagasta teritorija gandrīz pilnībā aptver pirmskara Lubezeres pagastu (bijušie nosaukumi: vāciski - Lubesern, krieviski - Lubezerskaja), kā arī pievienotas daļas no bijušā Dundagas, Nogales un Upesgrīvas pagasta teritorijas
- Ādažu pagasts pagasts Ādažu novadā, kas 2009.-2021. g. bija atsevišķs novads, līdz 2009. g. pagasts Rīgas rajonā ar centru Ādažos, kura robežas sakrīt ar tagadējā novada robežām; bijušie nosaukumi: vāciski - Aahof, krieviski - Adažskaja
- Mazzalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) ar administratīvo centru Ērberģē, robežojas ar Daudzeses, Zalves un Pilskalnes pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Ērberģes pagasts, vāciski — Herbergen, krieviski — Gerbergenskaja
- Skrīveru pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novads, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), robežojas ar Aizkraukles, Sērenes un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Romershof, krieviski — Skriverskaja
- Aizkraukles pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Aizkraukles ciemā, aptver Aizkraukles pilsētu no 3 pusēm, robežojas ar Skrīveru, Kokneses un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ascheraden, krieviski - Ašeradenskaja
- Daudzeses pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Daudzevā, robežojas ar Sērenes, Seces, Zalves un Mazzalves pagastu, kā arī ar Bauskas un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Daudzevas pagasts, vāciski — Daudsewas, krieviski — Daudzevaskaja
- Vietalvas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Aiviekstes, Klintaines, Bebru un Iršu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fehteln, krieviski — Vetalvskaja
- Kokneses pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Bebru, Klintaines, Seces un Aizkraukles pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kokenhusen, krieviski — Kokenguzenskaja
- Bebru pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Iršu, Vietalvas, Klintaines un Kokneses pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bevershof, krieviski — Beverskaja
- Sērenes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Jaunjelgavas, Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Seces un Daudzeses pagastu, kā arī ar Bauskas un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seren, krieviski — Serenskaja
- Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja
- Zalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Neretas, Pilskalnes, Mazzalves un Daudzeses pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Lielzalves pagasts, vāciski — Gross-Salwen, krieviski — Groszaļvenskaja
- Neretas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Pilskalnes un Zalves pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nerftsche, krieviski — Nerfstskaja
- Sunākstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Seces un Staburaga pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sonnaxtsche, krieviski — Sonnakstskaja
- Iršu pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Vietalvas un Bebru pagastu, kā arī ar Ogres un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Pērses pagasts, Iršu kolonijas, vāciski — Kolonie Hirschenhof, krieviski — Giršengofskaja
- Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja
- Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja
- Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja
- Zeltiņu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seltinghof, krieviski — Zeļtinskaja
- Mālupes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Jaunalūksnes, Liepnas, Jaunannas un Malienas pagastu, kā arī ar Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mahlup, krieviski — Malupskaja
- Pededzes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Scharlotenburg, krieviski — Kalnapedeskaja
- Mārkalnes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Pededzes, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Lāzberģa pagasts, vāciski — Fianden, krieviski — Lasbergskaja
- Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja
- Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja
- Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja
- Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja
- Demenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada dienvidu daļā, tajā atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts ar zīmi "Saules puķe", robežojas ar Medumu, Laucesas un Skrudalienas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Demmen, krieviski — Demenskaja
- Bebrenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada rietumu daļā, robežojas ar Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bewern, krieviski — Bevernskaja
- Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja
- Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja
- Salienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Skrudalienas, Vecsalienas un Naujenes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Sallonay, krieviski — Sallonaiskaja
- Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja
- Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja
- Skrudalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Tabores, Vecsalienas, Salienas, Demenes un Laucesas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Skrundalina, krieviski — Skrundaļinskaja
- Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja
- Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
- Īslīces pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Rītausmās, robežojas ar Rundāles pagastu, Bauskas pilsētu, Ceraukstes un Gailīšu pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Bornsmindes pagasts, vāciski — Bornsmunde, krieviski — Vornemindskaja
- Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja
- Ceraukstes pagasts pagasts Bauskas novadā starp Mūsu un Mēmeli, robežojas ar Codes, Vecsaules, Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zerrauxtsche, krieviski — Cerraukstskaja
- Skaistkalnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Brunavas, Vecsaules, Bārbeles un Kurmenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Šēnbergas pagasts, vāciski — Schonberg, krieviski — Šenbergskaja
- Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja
- Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja
- Codes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Mežotnes, Iecavas, Dāviņu un Vecsaules pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zohden, krieviski — Codenskaja
- Kurmenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Skaistkalnes, Bārbeles un Valles pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurmen, krieviski — Kurmenskaja
- Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja
- Bārbeles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Valles, Kurmenes, Skaistkalnes un Vecsaules pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Barbern, krieviski — Barbernskaja
- Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja
- Aizvīķu pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagastā; bijušie nosaukumi: Aizviķu pagasts, vāciski - Aiswicken, krieviski - Asvikenskaja
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
- Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja
- Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja
- Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja
- Taurenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastu; bijušie nosaukumi: Nēķena pagasts, vāciski — Noetkenshof, krieviski — Netkenskaja
- Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
- Mārsnēnu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Kauguru un Brenguļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Marzenhof, krieviski — Marsņenskaja
- Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
- Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja
- Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
- Zaubes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Nītaures un Skujenes pagastu, kā arī ar Ogres un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpils pagasts, vāciski — Jurgensburg, Neuhof, krieviski — Jaunpiļskaja
- Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja
- Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
- Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
- Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
- Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja
- Grobiņas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kadiķos, aptver Grobiņas pilsētu, robežojas ar Medzes, Gaviezes un Bārtas pagastu, kā arī ar Durbes un Nīcas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grobin, krieviski — Grobinskaja
- Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja
- Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja
- Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja
- Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja
- Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja
- Vecpils pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Aizputes, Kalvenes, Bunkas, Durbes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenburg, krieviski — Altenburgskaja
- Kalētu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Dunikas, Bārtas, Virgas un Gramzdas pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalleten, krieviski — Kaletenskaja
- Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja
- Bārtas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Oberbartau, krieviski — Oberbartauskaja
- Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja
- Kazdangas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Lažas, Kalvenes un Aizputes pagastu un Aizputes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Katzdangen, krieviski – Kazdangenskaja
- Nīcas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Liepājas pilsētu, Otaņķu, Dunikas un Rucavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Niederbartan, krieviski — Niederbartauskaja
- Rucavas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Nīcas un Dunikas pagastu, kā arī ar Lietuvu, rietumos apskalo Baltijas jūra; bijušie nosaukumi: vāciski — Rutzau, krieviski — Rutcavskaja
- Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja
- Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja
- Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja
- Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja
- Gaviezes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Tadaiķu, Bunkas, Virgas, Bārtas un Grobiņas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gawesen, kriewviski — Gavezenskaja
- Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja
- Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
- Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja
- Bikstu pagasts pagasts Dobeles novada rietumu daļā, robežojas ar Annenieku un Zebrenes pagastu, kā arī ar Saldus un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bixten, krieviski — Bikstenskaja
- Vecauces pagasts pagasts Dobeles novadā, no trīs pusēm aptver Auces pilsētu, robežojas ar Lielauces, Īles, Bēnes un Vītiņu pagastu, līdz 2009. g. Auces pilsētas lauku teritorija; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Autz, krieviski — Aļt-Aucskaja
- Naudītes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Auru, Penkules, Bēnes, Īles un Annenieku pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nauditten, krieviski — Nauditenskaja
- Penkules pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Auru, Tērvetes, Bukaišu un Būnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pankelhof, krieviski — Pankeļgofskaja
- Īles pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Bēnes, Lielauces un Zebrenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ihlensche, krieviski — Ilenskaja
- Auru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Penkules, Naudītes, Annenieku, Dobeles un Krimūnu pagastu, kā arī ar Dobeles pilsētu un Tērvetes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Auermunde, krieviski — Auermjundskaja
- Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja
- Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja
- Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja
- Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja
- Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
- Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
- Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
- Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
- Lizuma pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lijsohn, krieviski — Ļizumskaja
- Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
- Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja
- Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
- Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
- Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja
- Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja
- Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja
- Ābeļu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Brodos; līdz 1925. g. saucās Salas pagasts un ietvēra arī tagadējā Salas pagasta teritoriju, vāciski - Holmhof, krieviski - Goļmgofskaja
- Saukas pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Lonē, robežojas ar Viesītes, Elkšņu un Rites pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sauken, krieviski — Saukenskaja
- Rubenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Rubeņos, robežojas ar Leimaņu, Zasas, Dunavas, Asares, Aknīstes un Leimaņu pagastu, kā arī ar Ilūkstes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rubinen, krieviski — Rubenskaja
- Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja
- Krustpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Spunģēnos, robežojas ar Variešu, Kūku un Sēlpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Jēkabpils pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreuzburg, krieviski — Kreicburgskaja
- Dignājas pagasts pagasts Jēkabpils novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Dunavas, Zasas, Leimaņu, Kalna un Ābeļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubena, krieviski — Dubenaskaja
- Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja
- Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja
- Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja
- Gārsenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Aknīstes un Asares pagastu, Aknīstes pilsētu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Garssen, krieviski — Garsenskaja
- Zasas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Dignājas, Dunavas, Rubenes un Leimaņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Weessen, krieviski — Zasenskja
- Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja
- Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja
- Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
- Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja
- Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja
- Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja
- Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja
- Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja
- Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja
- Līvbērzes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Kalnciema, Valgundes un Glūdas pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Liewenbersen, krieviski — Livenberzenskaja
- Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja
- Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja
- Ozolnieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Valgundes un Cenu pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paulsgnade, krieviski — Paulsgnadskaja
- Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja
- Kaplavas pagasts pagasts Krāslavas novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastu Daugavas pretējā krastā, kā arī ar Krāslavas pilsētu, Augšdaugavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Born, krieviski — Bornskaja
- Izvaltas pagasts pagasts Krāslavas novada rietumu daļā, robežojas ar Kombuļu un Ūdrīšu pagastu, kā arī ar Daugavpils un Aglonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Uschwalden, krieviski — Užvaldskaja
- Andrupenes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andzeļu, Dagdas, Konstantinovas un Kastuļinas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Andrepen, krieviski - Andrepenskaja
- Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja
- Nīkrāces pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Dzeldā, robežojas ar Rudbāržu un Skrundas pagastu, kā arī ar Saldus un Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: Briņķu pagasts, vāciski — Brinkenhof, krieviski — Brinkenskaja
- Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja
- Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
- Kabiles pagasts pagasts Kuldīgas novada austrumu daļā, robežojas ar Vārmes, Rumbas un Rendas pagastu, kā arī ar Talsu un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kabillen, krieviski — Kjabiļevskaja
- Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja
- Alsungas pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu malā, robežojas ar Ēdole, Īvandes un Gudenieku pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Alšvangas pagasts, vāciski - Alschwangensche, krieviski - Aļšvangenskaja
- Ēdoles pagasts pagasts Kuldīgas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Padures, Īvandes un Alsungas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Edwahlen, krieviski — Edvaļenskaja
- Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja
- Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja
- Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja
- Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja
- Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja
- Raņķu pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ranken, krieviski — Rankenskaja
- Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja
- Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja
- Daugmales pagasts pagasts Ķekavas novadā, robežojas ar Ķekavas un Baldones pagastu, kā arī ar Salaspils un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Līves-Bramberģes pagasts, vāciski — Dunhob-Brambedrgshof, krieviski — Djungob-Brambergskaja
- Vidrižu pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Gravās, robežojas ar Skultes un Limbažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Widrisch, krieviski — Vidrižskaja
- Braslavas pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Klāmaņos, robežojas ar Brīvzemnieku un Alojas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Breslau, krieviski — Braslavskaja
- Skultes pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Mandegās, robežojas ar Liepupes, Limbažu un Vidrižu pagastu, kā arī ar Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Adiamunde, krieviski — Skuļtskaja
- Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja
- Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja
- Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
- Liepupes pagasts pagasts Limbažu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, robežojas ar Salacgrīvas, Viļķenes, Limbažu un Skultes pagastu; bijušie nosaukumi: Pernigeles pagasts, vāciski — Pernigel, krieviski — Pernigeļskaja
- Pāles pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Alojas, Brīvzemnieku, Katvaru, Viļķenes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sepkull, krieviski — Sepkuļskaja
- Umurgas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Limbažu pilsētu, Katvaru un Limbažu pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ubbenorm-Saarum, krieviski — Ubbenorm-Sarumskaja
- Viļķenes pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilkenhof, krieviski — Viļkenskaja
- Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
- Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja
- Nirzas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Zaļesjes, Lauderu, Rundēnu, Pildas un Isnaudas pagastu, kā arī ar Zilupes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nersesnsche, krieviski — Nerzenskaja
- Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
- Sausnējas pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Sidrabiņos, robežojas ar Ērgļu un Vestienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Saussen, krieviski — Sausenskaja
- Bērzaunes pagasts pagasts Madonas novada rietumu daļā, robežojas ar Vestienas, Aronas, Mārcienas un Kalsnavas pagastu, kā arī ar Pļaviņu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski Bersohn, krieviski — Berzonskaja
- Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja
- Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja
- Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja
- Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja
- Ērgļu pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Jumurdas, Vestienas un Sausnējas pagastu, kā arī ar Cēsu un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Erlaa, krieviski — Ergeļskaja
- Jumurdas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Liezēres, Vestienas un Ērgļu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Jummerden, krieviski — Jumurdskaja
- Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja
- Lazdonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu un Praulienas, Mārcienas un Aronas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lasdohn, krieviski — Lazdonskaja
- Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja
- Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja
- Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja
- Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja
- Lielvārdes pagasts pagasts Ogres novadā (2004.-2021. g. Lielvārdes novadā), robežojas ar Lielvārdes pilsētu, REmbates, Lēdmanes, Jumpravas un Birzgales pagastu; bijušie nosaukumi: Lielvārdes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Lennewarden, krieviski — Ļeļvardskaja
- Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja
- Rembates pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķegumā, robežojas ar Ķeguma un Lielvārdes pilsētu, kā arī ar Birzgales, Tomes, Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ringmundshof, krieviski — Rembatskaja
- Birzgales pagasts pagasts Ogres novada dienvidu daļā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Tomes pagastu, kā arī ar Bauskas un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Linde, Linde-Birzgale, vāciski — Linden, krieviski — Lindenskaja
- Jumpravas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Birzgales, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Lieljumpravas pagasts, vāciski — Gross-Jungfernhof, krieviski — Jungferskaja
- Suntažu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Lauberes, Ogresgala un Tīnūžu pagastu, kā arī ar Ropažu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sunzeln, krieviski — Sunceļskaja
- Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja
- Lēdmanes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Lauberes, Madlienas, Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ledemannshof, krieviski — Ledemanskaja
- Krapes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Krappenhof, krieviski — Krappenskaja
- Meņģeles pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas, Taurupes un Mazozolu pagastu, kā arī ar Ērgļu un Kokneses novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenwoga, krieviski — Altenvogskaja
- Taurupes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Mazozolu, Meņģeles, Madlienas un Ķeipenes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Aderkaši, vāciski — Fistehlen, krieviski — Aderkasskaja
- Lauberes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Suntažu, Ķeipenes, Madlienas, Lēdmanes un Rembates pagastu; bijušie nosaukumi: Lauberes-Ozolu pagasts, vāciski — Laubern, krieviski — Lauber-Ozoļskaja
- Ķeipenes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Taurupes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Jaunķeipenes pagasts, vāciski — Kaipen, krieviski — Keipenskaja
- Virgas pagasts pagasts Priekules novadā ar administratīvo centru Paplakā, robežojas ar Bunkas, Priekules, Gramzdas un Kalētu pagastu, kā arī ar Grobiņas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wirgen, krieviski — Virgenskaja
- Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja
- Ropažu pagasts pagasts Ropažu novadā (2004.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2004. g. Rīgas rajonā, 1819.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Stopiņu un Garkalnes pagastu, kā arī ar Siguldas, Ogres un Salaspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rodenpois, krieviski — Rodenpoiskaja
- Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja
- Gaiķu pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Satiķos, robežojas ar Šķēdes, Jaunlutriņu, Lutriņu, Brocēnu un Remtes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gaiken, krieviski — Gaikenskaja
- Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja
- Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja
- Ezeres pagasts pagasts Saldus novada dienvidu daļā, robežojas ar Nīgrandes, Zaņas, Kursīšu un Rubas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lielezeres pagasts, vāciski — Gross-Essern, krieviski — Gros-Ezernskaja
- Remtes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Blīdenes, Brocēnu un Gaiķu pagastu, kā arī ar Tukuma un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Remten, krieviski — Remtenskaja
- Rubas pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Ezeres, Kursīšu, Zvārdes, Jaunauces un Vadakstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski — Ringen, krieviski — Ringenskaja
- Lutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Jaunlutriņu, Saldus, un Zirņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Luttringen, krieviski — Lutringenskaja
- Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja
- Vadakstes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Rubas un Jaunauces pagastu, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waddax, krieviski — Vadakskaja
- Sējas pagasts pagasts Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā); daudz mazākā teritorijā pastāvēja līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Zogenhof, krieviski — Cegenskaja
- Mores pagasts pagasts Siguldas novadā (2003.-2009. g. Rīgas rajona Siguldas novadā, 1990.-2003. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Siguldas pagastu, kā arī ar Līgatnes, Amatas un Mālpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Moritzberg, krieviski — Moreskaja
- Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja
- Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja
- Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja
- Lēdurgas pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Krimuldas pagastu, kā arī ar Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lodiger, krieviski — Loddigerskaja
- Allažu pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Siguldas, Inčukalna un Mālpils pagastu, kā arī ar Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Allasch, krieviski - Allažskaja
- Rudbāržu pagasts pagasts Skrundas novadā, robežojas ar Skrundas pilsētu, Raņķu, Skrundas un Nīkrāces pagastu, kā arī ar Aizputes un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rudbahren, krieviski — Rudbarenskaja
- Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja
- Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja
- Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar Valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja
- Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja
- Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja
- Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja
- Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja
- Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
- Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja
- Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja
- Saldus pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Druvā, robežojas ar Saldus pilsētu, Zirņu un Lutriņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Frauenburg, krieviski — Frauenburgskaja
- Krāslavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja
- Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja
- Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja
- Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja
- Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja
- Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja
- Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja
- Ķekavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, robežojas ar Baložu pilsētu un Daugmales un Baldones pagastu, kā arī ar Salspils un Olaines novadu; bijušie nosaukumi: Doles pagasts, vāciski — Dahlen, krieviski — Daļenskaja
- Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen
- Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja
- Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja
- Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis
- Dundagas pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Kolkas, Rojas, Lubes, Īves un Valdgales pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dondangen, krieviski — Dondangenskaja
- Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
- Vandzenes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Rojas, Mērsraga, Laucienes, Laidzes un Ārlavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wandsen, krieviski — Vandzenskaja
- Virbu pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Stendes pilsētu, Lībagu, Strazdes un Abavas pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpagasta pagasts, vāciski — Neuvaken, krieviski — Nejvakenskaja
- Laidzes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Valdgales, Ārlavas, Vandzenes, Laucienas un Lībagu pagastu, kā arī ar Talsu pilsētu; bijušie nosaukumi: Valdegales pagasts, vāciski — Waldegalen, krieviski — Vaļdegaļenskaja
- Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja
- Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja
- Irlavas pagasts pagasts Tukuma novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Jaunsātu, Tumes, Degoles un Lestenes pagastu, kā arī ar Jaunpils un Kandavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Irmlau, krieviski — Irmlavskaja
- Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja
- Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja
- Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja
- Zentenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Sēmes, Pūres un Cēres pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Senten, krieviski — Zentenskaja
- Sēmes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Smārdes, Tumes, Pūres un Zentenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehmen, krieviski — Semenskaja
- Lestenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Irlavas, Degoles, Slampes, Džūkstes un Jaunpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lesten, krieviski — Lestenskaja
- Engures pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Lapmežciema un Smārdes, Sēmes un Zentenes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Angern, krieviski — Angernskaja
- Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja
- Tumes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Tukuma pilsētu, Smārdes, Degoles, Irlavas, Jaunsātu, Pūres un Sēmes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Tummen, krieviski — Tummenskaja
- Zantes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Vānes, Zemītes un Viesatu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Santen, krieviski — Zantenskaja
- Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja
- Pūres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Sēmes, Tumes, Jaunsātu, Kandavas un Cēres pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Puhren, krieviski — Purenskaja
- Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
- Kārķu pagasts pagasts Valkas novada rietumu daļā, robežojas ar Ērģemes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Karkell, krieviski — Karkeļskaja
- Ērģemes pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Kārķu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Ermeshoft, krieviski — Ermesskaja
- Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja
- Ēveles pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski — Eveļskaja
- Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
- Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja
- Kauguru pagasts pagasts Valmieras novadā ar administratīvo centru Mūrmuižā, robežojas ar Kocēnu un Valmieras pagastu, Valmieras pilsētu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kaugershof, krieviski - Kaugerskaja
- Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
- Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja
- Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja
- Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja
- Burtnieku pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Rencēnu, Valmieras, Kocēnu, Bērzaines un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Burtneek, krieviski — Zamok-Burtņekskaja
- Vaidavas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Kocēnu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waidau, krieviski — Vaidauskaja
- Lodes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Metzkull, krieviski — Meckjuļskaja
- Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja
- Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja
- Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja
- Ķoņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Naukšēnu, Jeru, Vilpulkas un Lodas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Konigshof, krieviski — Keņigskaja
- Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
- Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja
- Naukšēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Rencēnu, Jeru un Ķoņu pagastu, kā arī ar Valkas novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Naukschen, krieviski — Naukšenskaja
- Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja
- Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
- Ipiķu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Vilpulkas un Ramatas pagastu, kā arī ar Igauniju, ietver tālāko Latvijas ziemeļu punktu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ippick, krieviski — Ippikskaja
- Puzes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Blāzmā, robežojas ar Ances, Usmas, Ugāles un Popes pagastu, kā arī ar Dundagas un Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pussen, krieviski — Puzenskaja
- Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja
- Vārves pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Ventavā, robežojas ar Ventspils pilsētu, Tārgales, Piltenes, Ziru un Užavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Warwen, krieviski — Varvenskaja
- Jūrkalnes pagasts pagasts Ventspils novada dienvidu daļā, Baltijas jūras krastā, robežojas ar Užavas un Zīru pagastu, kā arī ar Alsungas un Pāvilostas novadu; bijušie nosaukumi: Pilsberģes pagasts, vāciski — Felixberg, krieviski — Feliksbergskaja
- Ances pagasts pagasts Ventspils novada ziemeļu daļā, robežojas ar Puzes, Popes un Tārgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Anzen, krieviski - Ancenskaja
- Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja
- Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja
- Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja
- Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja
- Usmas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ugāles un Puzes pagastu, kā arī ar Talsu un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Usmaiten, krieviski — Usmaitenskaja
- Zlēku pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ziru, Piltenes un Ugāles pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schleck, krieviski — Šlekenskaja
- pagasta vecis pagastvecis; pagasta vecākais
- hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta
- puskamzols Paīss kamzolis; adīts bezrocis.
- čimslis Pakaļkājas cīpsla, Ahileja cīpsla, augšstilbs, ciska.
- pakaļšciska Pakaļkājas ciska.
- palaiofrons Pakaļpalicis cilvēks, kas laikam nav gājis līdzi.
- Bābeles tornis pakāpienveida piramīda Babilonā, ko cēluši pašpārliecināti cilvēki, lai aizsniegtu debesis; darbu Dievs pārtraucis
- ņarga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
- ņērga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
- izlietot Pakļaut kādai, parasti saimnieciskai, darbībai.
- denacificēt Pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes).
- pieņemt Pakļaut sevi (ārstniecisku vai higiēnisku procedūru) ietekmei.
- sauszemes žurka palama līdzbraucējam, kurš tikai gadījuma pēc nonācis uz jahtas vai kuģa
- čemuru palēks palēku suga ("Chimaphila umbellata", senāk "Pyrola umbellata"), Latvijā aizsargājama, dekoratīvs un ārstniecisks augs
- ņedašlo Palicis (kam kas) nesaprasts.
- ņedašol Palicis (kam kas) nesaprasts.
- aizelsis Palicis bez elpas.
- lauksaimniecības intensifikācija palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību
- cistinēmija Palielināts cistīna daudzums asinīs.
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2).
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
- apakšklucis Paliktnis, apakšējais klucis.
- pusglups Pamuļķis; apjucis.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (sēļa, acis) iegūst citu izteiksmi.
- bastarda panātre panātru suga ("Lamium hybridum syn. Lamium incisum"), kas tiek uzskatīta par skaujošās un sārtās panātres hibrīdu
- pačablis Panīcis cālis, izplūrējis gailēns.
- siekalis Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala.
- siekals Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala.
- siekala Panīcis cilvēks (nosiekalojies).
- kūrlūzis Panīcis cilvēks.
- ļurga Panīcis cilvēks.
- panīkulis Panīcis cilvēks.
- suplaks Panīcis cilvēks.
- šuplaks Panīcis cilvēks.
- svāpulis panīcis dzīvnieks
- mērgalis Panīcis dzīvnieks.
- sebris Panīcis dzīvnieks.
- šekstelis Panīcis indivīds (arī dzīvnieks vai augs).
- jēlausis Panīcis sivēns ar jēlām ausīm.
- baiga Panīcis un novārdzis dzīvnieks vai stāds; putnu biedēklis.
- pagāmējis Panīcis, no bezmiega noguris.
- klimeris Panīcis, nonīcis dzīvnieks vai cilvēks.
- apšurcis Panīcis, nonīcis.
- nobardzietis Panīcis, noplīsis.
- ģībulis Panīcis, novājējis cilvēks vai cita dzīva radība.
- nošerpis Panīcis, novārdzis.
- paplucis Panīcis, paputējis, nabadzībā nonācis.
- čirkulis Panīcis, slikti barots sivēns.
- nošurcis Panīcis.
- panabis Panīcis.
- estampu papīrs papīrs ar ierobežotu lineāro deformāciju mitrā stāvoklī; lieto māksliniecisko gravīru izgatavošanai
- paps Papis - laucis (2), dumrvistiņu suga ("Fulica arta").
- Papuas līcis Papua līcis.
- paraaglutinācija Parādība, kad imūnserums aglutinē ne tikai slimības ierosinātājus, bet arī tiem radniecisko mikrobu celmus.
- peons Parādu verdzībā, atkarībā nonācis cilvēks (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
- receptūra Parasti savienojumā "ārstnieciskā receptūra": mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem; darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
- priecināt Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- priecēt Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
- heterēcisms Parazītisma forma, kurā dažādas attīstības stadijas notiek dažādos saimniekos, piem., ehinkoks parazitē sunī lenteņa stadijā, bet cilvēkā - cistas stadijā.
- pārsieviete Pārcilvēciska sieviete.
- pārcilvēcīgs Pārcilvēcisks.
- dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai
- industrializācija Pāreja no sabiedrības, kuras pamatā ir lauksaimnieciskā ražošana, uz sabiedrību, kurā galvenā ražošanas nozare ir rūpniecība.
- industrializēšanās Pāreja no sabiedrības, kuras pamatā ir lauksaimnieciskā ražošana, uz sabiedrību, kurā galvenā ražošanas nozare ir rūpniecība.
- pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- sēds paresna aukla zvejas tīkla abās malās, uz kuras savērtas tīkla acis
- plācēnieši Pārgaujas novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Plācis" iedzīvotāji.
- uzvalbīt Pārgriezt (acis) uz augšu.
- novalbīt Pārgriezt (acis).
- ksenomanija Pārliecīga tieksme pēc visa svešā, ārzemnieciskā.
- frankomanija Pārliecīga visa franciskā cienīšana.
- pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai.
- mukoviscidoze Pārmantota gļotu sekrēcijas anomālija - palielināta gļotu viskozitāte, kas izraisa to retenci un cistu veidošanos aizkuņģa dziedzerī, elpceļos, žultsvados, gremošanas sistēmā.
- ceļa kaula juvenilā osteopātija pārmantoti ceļa kaula osifikācijas traucējumi: ceļa kauls pietūcis un jutīgs pret spiedienu, recidivējošas sāpes ceļa locītavā ar pārtraukumainu hidrartrozi
- gallomānija Pārmērīga visa franciskā pielūgšana.
- kā pīle pārmērīgi ēdelīgs, vienmēr izsalcis
- rijīgs kā pīlēns pārmērīgi ēdelīgs, vienmēr izsalcis
- arkebūza Pārnēsājams šaujamierocis - degļa bise, ko lietoja 15.-16. gs.
- stingers Pārnēsājams zenītierocis pašnovades šāviņu palaišanai uz lidojošiem mērķiem; tā darbības rādiuss ir līdz 5 km
- paroce Parocis.
- parocenis Parocis.
- polonizācija Pārpoļošana, poļu politiskās, saimnieciskās un kultūras kundzības nodrošināšana Polijas valstij piederošajās zemēs, kuras apdzīvo citu tautību pārstāvji.
- Skuķu ezers pārpurvojies ezers Augšdaugavas novada Dvietes un Pilskalnes pagastā, platība - 110 ha, nolaists 1936. g. lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu, tagadējā "Dvietes palienes dabas parka" (senāk dabas lieguma "Dvietes dumbrāji") teritorijā
- kā no zara nokritis pārsteigts, apjucis, satriekts
- pārticīgs Pārticis (2).
- upakovanijs Pārticis, bagāts cilvēks.
- resns Pārticis, bagāts.
- ņerva Pārticis, bet skops cilvēks, kurš pārdzīvo savu iedomāto nabadzību.
- pieticis Pārticis.
- amonija hidroksīds pārtikas piedeva E527, skābuma regulētājs, neitralizētājs, ražo no gāzveida amonjaka, dažās valstīs aizliegts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas
- E527 Pārtikas uzlabotājs - amonija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- E920 Pārtikas uzlabotājs - L-cisteīns, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz veselību.
- E232 Pārtikas uzlabotājs - nātrija o-fenilfenols, konservants, iespējamā iedarbība - kairina acis un ādu, vemšana, krampji.
- birokratizācija Pārvaldes sistēmas pārveide, palielinot izpildinstitūciju un valsts aparāta pilnvaras uz pārstāvniecisko institūtu, iedzīvotāju un organizāciju ierindas biedru tiesību rēķina.
- administrācijas izmaksas pārvaldības un saimnieciskās darbības izmaksas, ko nevar attiecināt uz galvenajām uzņēmuma funkcijām (piemēram, ražošana, realizācija, pētniecība)
- grāmatvedības kontrole pasākumi, metodes un paņēmieni, ar kuru palīdzību uzrauga uzņēmuma līdzekļu saglabāšanu, saimniecisko darījumu atbilstību likumiem, uzņēmuma statūtiem un iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī nodrošina grāmatvedības uzskaites informācijas pareizību
- zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai
- pieglābt Pasargāt; censties glābt pirms negadījums ir noticis.
- ciklofosfāns Pasaulē plaši lietots alkilējošs pretvēža preparāts, Latvijā resintezēts 1950. gados un izstrādāta oriģināla tā rūpnieciskās ražošanas tehnoloģija.
- ietacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko ūdensdzīvnieku ceļos; tacis.
- deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem).
- Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
- badokšņa pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks
- badagalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badakāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badgalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badkāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badacūka Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
- badapiesis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks; arī skops, mantkārīgs cilvēks.
- atpakaļ pastiprina tā vārda nozīmi, kurš norāda, ka darbība, process noticis pagātnē
- atklātne Pastkarte (parasti mākslinieciski izveidota).
- kapustņiks Pašdarbniecisks komisks uzvedums, kurā izsmietas vietējās negācijas un netikumi; sākotnēji vārds apzīmēja jautru pasēdēšanu aktieru kompānijā, mielojoties ar kāpostu pīrāgiem.
- suicidāls Pašnāvniecisks.
- ipse dixit pats teicis (par autoritatīvu personu)
- valsts uzņēmums patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura ar tai norobežoto valsts īpašuma daļu veic uzņēmējdarbību
- kokaudzētava Patstāvīgs mežsaimnieciskās ražošanas uzņēmums meža reproduktīvā materiāla izaudzēšanai apmežošanas un apzaļumošanas vajadzībām.
- carisms Patvaldnieciska valsts iekārta Krievijā 1557.-1917. g.
- autokrātisks Patvaldniecisks, varā neierobežots.
- autokratīgs Patvaldniecisks.
- špaga Paukošanas ierocis ar elastīgu trīsšķautņu asmeni, kam ir uzskrūvējams uzgalis.
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
- piemegžt Pavairot cilpas, acis (piemēram, adot, gatavojot nītis, tīklu) pietiekami, daudz.
- guļņa Pavasarī atlicis sniegs.
- panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk; arī atgūt (nokavēto).
- vāciskojums Paveikta darbība, rezultāts --> vāciskot (1).
- vāciskojums Paveikta darbība, rezultāts --> vāciskot (2).
- pavēlīgs Pavēlniecisks.
- nodurt Pavērst lejup (acis, skatienu); noliekt (galvu).
- novērst Pavērst prom, uz ko citu (skatienu, acis).
- ieplest Pavērt platāk (acis, nāsis).
- pretpāvests Pāvesta valdīšanas laikā opozīcijas ievēlēts pāvests, ko oficiālā baznīcas vēsture atzīst par nelikumīgu; katolicisma vēsturē bijuši 39.
- Paulshafen Pāvilostas vāciskais nosaukums, ko plaši lietoja 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- Noa Pēc 1. Mozus grāmatas, Ādama pēctecis 10. paaudzē, galvenā persona stāstā par vispasaules grēku plūdiem; Noass.
- depreciācija Pēc 1931. g. saimnieciskās krīzes devalvācijas vietā lietots termins.
- zefiroti Pēc jūdaistu kabalistiskā misticisma mācībām iezīmes, kas raksturo Dieva aktus un padara viņu zināmu.
- post factum pēc notikušā, pēc tam, kad kaut kas jau noticis
- kampaņa pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā)
- ūzusfrukts Pēc romiešu tiesībām kādas lietas personiska lietošana uz visu mūžu, pašu lietu nebojājot, nedz mazinot tās saimniecisko vērtību.
- mazvērtīgu jaunaudžu rekonstrukcija pēc sastāva vai biezuma (slēguma) mežsaimnieciskajām, rekreācijas vai ainaviskajām prasībām neatbilstošu dabiski atjaunojušos mežaudžu pārveidošana
- veckatolicisms Pēc Vatikāna pirmā koncila (1869. gadā) izveidojies katolicisma novirziens, kas noliedza koncilā pieņemto dogmu par pāvesta nemaldību.
- pēcnieks Pēctecis (1).
- pēcgājējs Pēctecis (2).
- pēcnācis Pēctecis (2).
- pēcnieks Pēctecis (2).
- pakaļnieks Pēctecis.
- petecis Pēctecis.
- atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
- pēdējais mohikānis pēdējais, kas vēl palicis no kā zūdoša, atmirstoša, pēdējais kādas cilvēku grupas pārstāvis
- masta kurpe peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā balstās masta pēda
- masta ligzda peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā iebalstās masta pēda
- Eudia pavonia pelēkais pāvacis
- glutations Peptīds, kas sastāv no 3 aminoskābju - glutamīnskābes, cisteīna, glicīna atlikumiem; sastopams gandrīz visos dzīvajos organismos.
- anaerobiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus anaerobius syn. Diplococcus magnus"), mikroaerofils vai anaerobisks mikroorganisms; atrodams aklās zarnas piedēklī, sieviešu dzimumorgānos, kā arī cistīta un dobumu infekciju klīniskajos paraugos
- novecošanas periods periods, kad dzīvnieks pakāpeniski zaudē savu saimniecisko derīgumu, samazinās tā produktivitāte
- Pernu līcis Pērnavas līcis.
- saimnieks persona, kas organizē, vada (kā) saimniecisko darbību
- valsts amatpersona persona, kas pastāvīgi vai uz laiku pilda varas pārstāvja funkcijas; ieņem amatus, kas ir saistīti ar pārvaldes, administratīvi saimniecisko pienākumu pildīšanu utt.
- kurators Persona, kas profesionāli organizē kādu mākslas, muzejniecisku vai cita rakstura pasākumu un pārrauga tā norisi (piemēram, izstādes kurators).
- pakalpojuma sniedzējs persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam
- ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona persona, kura neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā
- biedru institūts personas, dalībnieki, kas apvienojas, slēdzot sabiedrības līgumu, lai sasniegtu kopēju saimniecisku mērķi
- filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata
- hymenocallis Peruāņu narcises.
- Atusteišena pētnieciska stacija ASV (_Attu Station_), Atu salā, Aelutu salu rietumos, Nīru salās
- Aujuituka pētnieciskā stacija Kanādā (_Auyuittuq_), Hudzona līča Manselas salas dienvidu galā
- teātra muzejs pētnieciska un izglītojoša kultūras iestāde,kas vāc, glabā, pētī un eksponē teātra vēstures materiālus
- itinerārijs Pētnieciskos ceļojumos un ekspedīcijās - ceļu iezīmēšana ar attālumu norādēm.
- zonde Pētniecisks aparāts, ierīce (kā) pētīšanai apstākļos, kad pētījuma objekts nav tieši pieejams (atrodas zemes dzīlēs, lielā attālumā, kosmosā u. tml.).
- kopotājs Pie avīzēm, žurnāliem, grāmatām u. c. iespieduma darbiem ar sleju sakārtošanu lappusēs nodarbināts burtlicis.
- bra Pie sienas uzkarams svečturis vairākām svecēm, mākslinieciski izveidots 17.-19. gs. valdošo (baroka, rokoka, ampīra) stilu gaumē.
- ložņājošs stublājs pie zemes pieplacis, stīgojošs un mezglu vietās sakņojošs stublājs
- kauterizācija Piededzināšana - ārstniecisks paņēmiens, patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām.
- vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācisks noskaņojums.
- bičkomers Piekrastes, ostas klaidonis (parasti bez darba palicis jūrnieks).
- sopens Piemircis koka gabals.
- mērcekls Piemircis koks.
- smacēns Piemircis siens.
- žļedzēns Piemircis, sapuvis koks.
- piesmērcējis Piemircis.
- piesmircis Piemircis.
- piežuldzis Piemircis.
- sasmircis Piemircis.
- sazvindzis Piemircis.
- aizgulēts piens piens, kas palicis krūtī pa nakti vai 24 stundas
- piengājums Piens, kas palicis pie sviesta to gatavojot un tiek noskalots.
- paslauka piens, kas palicis tesmenī pēc slaukšanas vai pēc nokāšanas spainī
- ziemeļu klimakociste piepju sēņu grupas klimakocistu ģints suga ("Climacocystis borealis")
- piespangots Piepūties, pietūcis, uzpūsts.
- subtangente Pieskares projekcija uz abscisu ass.
- smergs piesmircis
- nomīlināties Pietiekoši ilgi priecēt acis skatoties uz mīļoto personu vai kādu skaistu lietu.
- satromelējis Pietūcis, uztūcis.
- aptūskis Pietūcis.
- pills Pietūcis.
- apdūklajs Pietvīcis laiks, gaiss; dūmakains gaiss.
- apdūmaklajs Pietvīcis laiks, gaiss; dūmakains gaiss.
- piemirkšt Pievērt (acis uz brīdi).
- saņirkšt Pievērt (acis).
- piemiegt Pievērt, mazliet sašaurināt (acis, plakstiņus).
- činkstis Pikucis tauku.
- špīķis Pīķis - garš, smails elements, detaļa vai ierocis.
- Pilics Pilcis, ezers Naukšēnu pagastā.
- pildiņš Pilddklucis.
- merka Pilnīgi izmircis priekšmets, miklums, drēgnums.
- mērka Pilnīgi izmircis priekšmets, miklums, drēgnums.
- slapjš kā žurka pilnīgi slapjš (nosvīdis, samircis)
- Alameda Pilsēta ASV ("Alameda"), Sanfrancisko piepilsēta, 77700 iedzīvotāju (2014. g.), osta un jūras kara bāze Sanfrancisko līča austrumu krastā.
- Bērkli Pilsēta ASV ("Berkeley"), Kalifornijas štatā, Sanfrancisko piepilsēta, Sanfrancisko līča austrumu krastā, 118800 iedzīvotāju (2014. g.), Kalifornijas universitāte, dibināta 1873. g. un ir viena no lielākajām ASV.
- Sanfrancisko Pilsēta ASV ("San Francisco"), Kalifornijas štatā, pussalā starp Kluso okeānu, Zelta vārtu šaurumu un Sanfrancisko līci, 716000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sanfransisko de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā ("San Francisco de Macoris"), 188100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Versaļa Pilsēta Francijā ("Versailles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 86100 iedzīvotāju (2010. g.), 1682.-1789. g. Francijas karaļu rezidence, izcili XVII-XVIII gs. baroka un klasicisma arhitektūras ansambļi.
- Inčīza Vald’Arno pilsēta Itālijā ("Incisa in Val d'Arno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Piltene Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumu daļā, Ventspils novadā (1950.-2009. Ventspils rajonā, 1819.-1949. g. Ventspils apriņķī) 173 km no Rīgas un 22 km no Ventspils, pilsētas tiesības kopš 1557. g., no 1234. g. Kurzemes bīskapijas rezidence, bet no 1309. g. bīskapijas administratīvais centrs; bijušais nosaukums vāciski - Pilten.
- Apapa Pilsēta Nigērijā, Lagosas rūpnieciska piepilsēta, valsts galvenā osta, 217300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Īstade pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Ystad_), Skones lēnē, 18300 iedzīvotāju (2010. g.), osta, prāmju satiksme ar Bornholmas salu (Dānija) un Poliju, labi saglabājušās 16.-18. gs. guļbaļķu ēkas, franciskāņu ordeņa klosteris (tagad muzejs), pirmās ziņas no 13. gs.
- urbāns Pilsētniecisks.
- Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
- Ķīšukalns pilskalns Zvirgzdenes pagastā, Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krasta pussalā, 3 pusēs stāvas, 14 m augstas nogāzes, austrumu pusē tas norobežots ar 5 m augstu valni un 2 m dziļu grāvi, plakums - \~75-80 x 35-40 m, bijis apdzīvots 8.-13. gs., bet daži atradumi norāda, ka tas ticis izmantots jau pirms mūsu ēras; Jeršovka; Ķīšu pilskalns
- Pilten Piltenes pilsētas bijušais nosaukums vāciski.
- aceknis Pinuma acs, arī acis (piemēram, tīklam).
- Pinkenhof Piņķu muižas un pagasta vāciskais nosaukums.
- telemobiloskops Pirmā radiolokācijas iekārta, patentēta 1904. g. Vācijā, mūsdienu radiolokatoru un radaru priekštecis.
- barokālais klasicisms pirmais klasicisma uzplaiksnījums mākslā, kas radās Francijā 17. gs. otrajā pusē, tā piekritēji augstāk par visu vērtēja prātu, jūsmoja par mākslinieka erudīciju un domas skaidrību, par loģiski veidotiem mākslas darbiem ar skaidru un līdzsvarotu kompozīciju
- eolipils Pirmais tvaika mašīnas prototips, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekštecis, ko 1. gs. izveidoja sengrieķu zinātnieks Aleksandrijas Hērons.
- Getlinga ložmetējs pirmais zināmais pusautomātiskais ierocis, kas patentēts ASV 1862. g., vēlāk pārdots un atdarināts visā pasaulē
- trenčkots Pirmajā pasaules karā frontē valkātais angļu virsnieku lietus mētelis no impregnētas drānas un ar eļļas piesūcinātu starpdrēbi; trencis.
- uzskaitvedība Pirmreizēja saimniecisko līdzekļu, to avotu un saimniecisko procesu uzskaite grāmatvedības pirmreizējos dokumentos un pirmreizējos uzskaites reģistros.
- blauzināt Pirms iemigšanas virināt acis.
- ante factum pirms kaut kas noticis
- neščasķe Pistole vai cits ierocis.
- dudara Pistole, šaujamierocis.
- dura Pistole, šaujamierocis.
- mašina Pistole, šaujamierocis.
- vatorga Pistole, šaujamierocis.
- mikstura Pistoles, šaujamierocis.
- krēsleņš plācis (ratu daļa)
- plecis Placis, laukums.
- pluocs plācis, ratu daļa
- blefaroateroma Plakstiņa tauku dziedzera cista.
- virsmatracis Plāns matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača.
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
- nekropole Plašas (parasti mākslinieciski izveidotas) kapenes (seno kultūras centru tuvumā).
- valodiskā lietpratība plašas valodnieciskās zināšanas, konkrētas valodas leksikas un gramatikas sistēmas pārzināšana, izpratne par procesiem valodu attīstībā un valodas politikā un prasme valodas zināšanas izmantot praksē
- atlaupt Plaši atvērt (acis).
- atplest Plati atvērt, attaisīt (parasti muti, acis); pavērt platāk (acis).
- pārgriezt Plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus, vairāk atsedzot acu baltumus.
- valbīt Plati izplest un grozīt (acis); bolīt.
- bolīt Plati izplest un grozīt (acis).
- izbolīt Plati izplest un grozīt (acis).
- izlaupt Plati izplest un grozīt (acis).
- izplest Plati pavērt (piemēram, acis); plati atvērt (piemēram, muti).
- plest Plati vērt vaļā (piemēram, acis, muti).
- Hellvīkena plats un sekls Ēresuna līcis (_Höllviken_) uz ziemeļiem no Falsterbū zemesraga, Zviedrijā, Skones lēnes dienvidrietumos
- hidatioze Plaušu vai aknu infekcija, ko izraisa "Echinococcus" ģints plakantārpu kāpuri; raksturīga cistu veidošanās.
- rocētais plecģērbs plecģērbs, kura stāva sānos ir iestrādātas roces, bet tajās nav iešūtas piedurknes (piem., veste, bezrocis)
- plekste Plekstveidīgo zivju kārtas dzimta ("Pleuronectidae"), kuras pārstāvjiem acis parasti ir ķermeņa labajā pusē, >40 ģinšu, \~100 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 sugas.
- plenteris Plencis.
- lācis Plēsēju kārtas dzimta ("Ursidae"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti, 6 ģintis, 7 sugas, Latvijā sastopams tikai brūnais lācis, 21. gs. sākumā \~10 īpatņi.
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu; leduslācis.
- sfeksi Plēvspārņu kārtas kukaiņu grupa, radnieciska lapsenēm, ar vairāk nekā 1200 sugām.
- Blicca bjoerkna plicis
- pliksis Plicis - karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas; pliksnis.
- plīksne Plicis - karpveidīgo kārtas zivs.
- pliksnis Plicis - karpveidīgo kārtas zivs.
- plīte Plicis ("Blicca bjoerkna", senāk "Abramis blicca").
- plītne Plicis ("Blicca bjoerkna", senāk "Abramis blicca").
- blicis Plicis ("Blicca bjoerkna"), karpzivju dzimtas suga.
- mauris Plicis (1).
- male Plicis.
- plicenis Plicis.
- plikšķis Plicis.
- pliksna Plicis.
- pliksne Plicis.
- plikšnis Plicis.
- pliktiņi Plicis.
- bukulapas Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
- dundurāboliņš Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
- dunduramoliņš Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
- dunduramols Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
- kazlēpe Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
- kazlēpes Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
- kazmēles Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
- vecvīrpoga Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
- vellakastiņi Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
- vilkamēle Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
- vilkamēles Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
- vilkumēle Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
- vilkumēles Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
- zilgaiņi Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
- pļurceniski Pļurciski.
- pļurziski Pļurciski.
- pneimatocēle Pneimatiska cista.
- lielas enerģijas pneimatiskais ierocis pneimatiskais ierocis, kura lādiņa sākumenerģija ir lielāka par 12 džouliem
- mazas enerģijas pneimatiskais ierocis pneimatiskais ierocis, kura lādiņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus
- pneimerkators Pneimatisks aparāts, ar ko noteic šķidruma līmeni rezervuāros, kuģa tilpnēs, cisternās.
- seksots Policijas aģents, kriminālpolicists.
- bobijs Policista apzīmējums Anglijā, pēc Roberta (Bobija) Pīla vārda, kurš 1828 realizēja Anglijā policijas likumus.
- kvestors Policista dienesta pakāpe Itālijā.
- bobbi Policista iesauka Anglijā.
- bobbijs Policista iesauka Anglijā.
- topajut Policisti izseko.
- poliči Policisti.
- PCO Policistiskas olnīcas (angļu "polycystic ovaries").
- PCOS Policistisko olnīcu sindroms (angļu "polycystic ovarian syndrome").
- lielvaras pārbaudnis policists
- gads ļegavijs policists
- polismenis Policists (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- kops Policists (parasti ASV).
- toptuns Policists izsekotājs.
- kručoks Policists, detektīvs.
- zlīdnis Policists, kas kādu gatavojas aizturēt.
- kārtībnieks Policists, kas uzrauga kārtības un drošības noteikumu ievērošanu sabiedriskā vietā.
- detektīvs Policists, kas veic noziegumu izmeklēšanu.
- paška Policists, uzraugs.
- karabinieris Policists, žandarms (Itālijā).
- pogainais Policists; formā tērpts uzraugs.
- pogains Policists; formā tērpts uzraugs.
- citrons Policists; milicis.
- draugs Policists; milicis.
- faraons Policists; milicis.
- kruķis Policists; milicis.
- bierīce Policists.
- duhs Policists.
- dūks Policists.
- dūzis Policists.
- gads Policists.
- kārtībsargs Policists.
- ļagavijs Policists.
- ļapašs Policists.
- legālais Policists.
- milicis Policists.
- namēsnieks Policists.
- padla Policists.
- pirāts Policists.
- podļipalo Policists.
- policis Policists.
- poļuks Policists.
- skābais Policists.
- štemks Policists.
- štimks Policists.
- suka Policists.
- vertuhajs Policists.
- zilais Policists.
- Arctovski Polijas pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Arctowski_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas Potera pussalā.
- Danska Polijas pilsētas Gdaņskas vāciskā nosaukuma "Danciga" latviskojums.
- Danciga Polijas pilsētas Gdaņskas vāciskais nosaukums līdz 1945. g.
- Hurnsunna Polijas zinātniski pētnieciskā stacija Špicbergenas salā, Hurnsunna līča ziemeļu krastā
- panģermānisms Politiska doktrīna Vācijā (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
- neonacisms politiska kustība pēc 2. pasaules kara, kas mēģina restaurēt nacismu un pielāgot to politiskajiem apstākļiem
- militārisms Politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam.
- hlorīns Polivinilhlorīdšķiedra (PSRS ražojuma tirdznieciskais nosaukums).
- slovincieši Poļiem radnieciska neliela slāvu tauta, tuvu rada kašubiem.
- straž Poļu nacionāla organizācija (1905.-1939. g.) cīņai ar ģermanizāciju un vācu saimnieciskajām interesēm, kā arī lai stiprinātu poļu katoliskās un saimnieciskās intereses.
- pomerancs Pomerancis.
- tomijs Portatīvs automātisks šaujamierocis, konstruēts 20. gs. 20. gados, nosaukts amerikāņu ģenerāļa Dž. T. Tomsona (1860.-1940. g.) vārdā.
- transavangards Postmodernisma tēlotājas mākslas novirziens, kura pārstāvji noliedz konceptuālo mākslu, par galveno glezniecībā un tēlniecībā izvirzot emocionālo faktoru un spēles elementu sasaistot metaforisku figurālismu, glezniecisku apjomu, spilgtu koloristisku risinājumu, uzsvērtu ekspresivitāti ar kultūrvēsturiskām asociācijām.
- pragmatisms Prakticisms (1).
- pragmatisks Prakticisms; pieeja, kas priekšplānā izvirza praktiski izdevīgo.
- Elija Pravietis Izraēlas valstī ķēniņa Ahaba laikā; saskaņā ar Otrās Ķēniņu grām. 2. nod., Elija uzbraucis debesīs ugunīgos ratos; Jaunajā Derībā Eliass.
- nomas pirkums preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus
- polipolija Pretstats monopolstāvoklim: vispārējas pārdošanas tiesības, brīva tirdznieciska konkurence.
- darba aizsardzības pasākumi preventīvi tiesiski, saimnieciski, sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības
- suvenīrs Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā; piemiņlieta.
- piemiņlieta Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā.
- babka Priekšmets spēlē - klucis, ripa u. tml., ko cenšas apgāzt sviežot ar nūju.
- svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos; arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
- dizains priekšmetu un vides mākslinieciskā projektēšana un konstruēšana
- priekštecētājs Priekštecis, priekšgājējs.
- antecesors Priekštecis.
- punktacis Primitīvas acis ar lēcu (zirnekļiem un daļai kukaiņu).
- pūšamā caurule primitīvs medību un cīņas ierocis šaušanai ar mazām bultām, parasti saindētām; līdz \~40 m, lieto Amerikā un DA-Āzijā
- komercdarbības īstenošanas vietas princips princips, kas nosaka komersantu tiesisko stāvokli un paredz, ka visiem komersantiem, kas ir saimnieciski aktīvi kādas valsts tirgū, ir jāievēro šīs valsts normatīvie akti, neraugoties uz to, ka viņu mītne atrodas ārvalstīs
- konsorts Princis konsorts - Lielbritānijā valdošās karalienes vīrs, kas pats nav karalis.
- sprincis Princis.
- infants Prinča tituls Spānijā, Portugālē; princis (monarha otrais dēls).
- privātīpašniecisms Privātīpašnieciskums.
- sadalīšana Process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem - sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām jau pastāvošām vai jaunizveidotām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) apmaiņā pret proporcionālu skaitu iegūstošo sabiedrību izlaisto akciju vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod vienu vai vairākus savas saimnieciskās darbības veidus sabiedrībai, kuru tā izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā.
- cirsmas novērtēšana process, kura laikā, izmantojot koku dastlapā fiksēto vai datordastmērā uzkrāto informāciju (koku skaits pa sugām, to izmēriem atbilstošie rūpnieciskie sortimenti, koku augstumu mērījumi) un lietojot īpašas datorprogrammas, par katru pārdošanai sagatavoto kailcirti vai kopšanas cirti iegūst virkni cirsmu raksturojošu rādītāju
- pusprodukts Produkts, ko izmanto tālākā rūpnieciskā apstrādē (kā) izgatavošanai.
- interneta biedrība profesionāla bezpeļņas organizācija, kas veicina un atbalsta interneta tehnisko attīstību un tā lietojumus pētnieciskajās un akadēmiskajās institūcijās, kā arī ražošanas sfērā
- dzemdībpalīdzība Profilaktorisku un ārstniecisku pasākumu sistēma sievietes veselības aprūpei grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī jaundzimušo veselības aprūpei pirmajās dzīves dienās.
- Tacis Programma "Tacis" - Eiropas Kopienas tehniskās palīdzības programma Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, lai tajās izveidotu stabilu tirgus ekonomiku.
- oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā.
- lietojumģenerators Programmatūras izstrādāšanas sistēma, kas pēc tam, kad programmētājs ir noteicis lietojumprogrammas funkcijas, ģenerē tai atbilstošus pirmkodus (mašīnas komandas).
- būvaplēsums Projektētās celtnes saimniecisks vai būvmehānisks aprēķins.
- transuretrālā prostatektomija prostatas rezekcija ar cistoskopa palīdzību
- Anglikāņu baznīca protestantisma paveids, kas radās 16. gs. Anglijā, saglabāja katolicisma rituālus un Baznīcas organizācijas principus, bet par Baznīcas vadītāju atzina nevis Romas pāvestu, bet Anglijas karali
- dragonāde Protestantu vajāšanas veids Francijā Ludviķa XIV laikā: protestantu mājās novietoja uz dzīvi dragūnus, kas pret saviem saimniekiem izlietoja dažādus spaidus un patvarības, kamēr tie beidzot jutās spiesti pāriet katolicismā.
- 16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam
- Asva province Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, dienvidos apskalo Okoa līcis
- Manitoba province Kanādas vidusdaļā ("Manitoba"), no ASV robežas līdz 60° paralēlei, ziemeļaustrumos apskalo Hudzona līcis, administratīvais centrs - Vinipega, platība - 647797 kvadrātkilometri, 1232700 iedzīvotāju (2011. g.)
- apraksts Prozas žanrs, kam pamatā ir dokumentalitāte un kas mākslinieciskā vispārinājumā attēlo reālus faktus un personas; šī žanra sacerējums.
- pseudoklasicisms Pseidoklasicisms.
- apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
- vinols PSRS ražotās polivinilspirta šķiedras tirdznieciskais nosaukums.
- komentārs Publicistikas žanrs - operatīvs materiāls, kurā īsi analizēts un vērtēts kāds sabiedrisks vai politisks notikums, pasākums u. tml.
- žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā, informācijas aģentūrās).
- skribents Publicists, žurnālists (parasti ar zemu kvalifikāciju, nenopietns, paviršs).
- puerils Puicisks, bērnišķīgs.
- puiķelība Puiciskums.
- klepuča Puika; klepucis.
- apotēma Pulverveida nogulsnes (radnieciskas humīnskābēm) dažos uzlējumos un novārījumos, kuras rodas, ilgstoši glabājot gaisa ietekmē.
- pumpuča pumpucis (1)
- puņģis Puncis^1^
- Narcissus nanus pundurnarcise
- Narcissus lobularis pundurnarcises "Narcissus nanus" nosaukuma sinonīms
- Pleces purvs purvs Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 982 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,8 m; Plecis
- purveklis purvs, akacis, purvaina vieta; maza, purvaina pļava ar krūmāju
- kūdras purvs purvs, kura kūdra ir rūpnieciski izmantojama
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras
- paplaucis Pusplaucis.
- pavēries Pusplaucis.
- pusatplaucis Pusplaucis.
- pusatvēries Pusplaucis.
- pusplaukumā Pusplaucis.
- leišsviests Pussakults sviests, kurā palicis ķērnes piens.
- Čukču pussala pussala Āzijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), platība — 49000 kvadrātkilometru, apskalo Čukču jūra, Beringa šaurums, Beringa jūras Anadiras līcis
- Jamalas pussala pussala Āzijas ziemeļrietumos, Krievijā, starp Baidaratas līci un Karas jūru rietumos un Obas līcis austrumos, platība - 122000 kvadrātkilometru, garums - 700 km, platums - līdz 240 km, lielākais augstums - 84 m vjl., mūžīgais sasalums
- Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra
- Bretaņa pussala Francijas ziemeļrietumos (fr. val. _Bretagne_), apskalo Lamanšs un Atlantijas okeāna Biskajas līcis, garums - >200 km, platums - līdz 120 km
- Kūli pussala pussala Īrijas austrumos, Lautas grāfistē, pie Ziemeļīrijas (Lielbritājijas) robežas, dienvidos - Īrijas jūras Dandolkas līcis
- Aivera pussala Īrijas salas dienvidrietumos (_Iveragh_), starp Dinglas un Kenmērrivera līcis
- Inišouenas pussala pussala Īrijas salas ziemeļos, iesniedzas Atlantijas okeānā un Ziemeļu šaurumā, norobežo Svili līcis rietumos un Foilas līcis austrumos, Donegolas grāfistes teritorija
- Ārdsas pussala pussala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos (_Ards Peninsula_), dienvidos no Belfāstas līča, rietumos un dienvidos to apskalo Strangfordas līcis, bet austrumos Ziemeļu šaurums
- Serves pussala pussala Sāremā salas dienvidos, Igaunijas Sāremā apriņķī, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis, dienvidos Irbes šaurums, garums \~25 km, lielākais platums \~10 km
- mājputni putni, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem
- kulainis Putni: kuitala, laucis.
- dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
- zilžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Urocissa").
- grāvelis Racējs, grāvracis.
- grāveris Racējs, grāvracis.
- radus Rada, radniecisks.
- krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- sēklu kvalitāte rādītāji, kas raksturo sēklas saimniecisko derīgumu (dīgtspēju, dīgšanas enerģiju, tīrību, 1000 sēklu masu u. c.), kas jāzina, nosakot izsējas normu
- sānlīnijas radniecība radniecība starp cilvēkiem, kam ir kopējs priekštecis (piemēram, starp brāļiem, māsām, brālēniem, māsīcām)
- tuva radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē)
- tāla radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis
- attāla radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds sens kopējs sencis
- ģenealoģisks Radniecisks.
- radnieciski Radniecisks.
- tuvīms Radniecisks.
- konstelācija Radniecisku domu grupa, ko ar pamatdomu saista kopēja emocionālā pieredze.
- inbredlīnija Radniecisku īpatņu grupa (līnija), kas iegūta inbrīdinga rezultātā.
- līnija radniecisku īpatņu grupa, kurās vairākās paaudzēs vai vienādos krustojumos atkārtojas vienas un tās pašas pazīmes
- ekoģilde radniecisku jeb daļēji pārsedzošos ekoloģisko nišu kopa
- ragrillis Ragainis, ragacis.
- purpura ragzobe ragzobju suga ("Ceratodon purpureus"), kuras izplatība palielinājusies saimnieciskās darbības rezultātā, aug uz atsegtas smilts un kūdras augsnes, pilsētās zālienos, smilšu sanesās uz jumtiem, notekcaurulēm, akmeņiem, koku mizas spraugās
- Nicrophorus vespillo raibais kapracis
- raibsvārks Raibsvārcis.
- pārrakstīties rakstot nopelnīt lielāku summu, nekā ticis noteikts
- feļetons Raksts, kurā izsmietas negatīvas parādības, kritizētas konkrētas personas; attiecīgais publicistikas žanrs.
- aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; aizbildniecisks.
- aizgādīgs Raksturīgs aizgādībai; aizgādniecisks.
- siluets Raksturīgs, mākslinieciski izteiksmīgs (celtnes, celtņu grupas) formu, apveidu kopums.
- ģimenes pazīmes raksturojumi, pēc kuriem iedzīvotāju kopums tiek uztverts kā ģimene; svarīgākās iezīmes: kopīga dzīves vieta, radnieciskās attiecības, kopīgs budžets
- raķešierocis Raķešu ierocis.
- zenītraķete Raķešu zenītierocis.
- rāpuča rāpucis (1)
- konverģēt Rasties līdzīgām pazīmēm (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
- plukšķis Rauda ("Rutilus rutilus", senāk "Leuciscus rutilus").
- žņerksts Raudulīgs, nemierīgs, izsalcis cilvēks.
- Alt-Drostenhof Raunas novada Drustu pagasta bijušās Vecdrustu muižas nosaukums vāciski.
- Schloss-Ronnenburg Raunas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Zosnagala līcis Rāznas ezera līcis tā ziemeļrietumu daļā.
- V1 Reaktīvie lādiņi, ko vācieši 1944 izšāva uz Angliju; saīs. no vācu "Vergeltungswaffe" - atriebības ierocis.
- V2 Reaktīvie lādiņi, ko vācieši 1944 izšāva uz Angliju; saīs. no vācu "Vergeltungswaffe" - atriebības ierocis.
- recesija Regresīvu saimniecisko procesu kopums, kas raksturīgs ekonomiskās lejupslīdes sākumam.
- radnieciskā pārošana regulāra radniecisku eksemplāru pārošana; inbrīdings, iekšaudzēšana
- Luāra reģions Francijas rietumu daļā (_Pays de la Loire_), robežojas ar Bretaņas, Normandijas, Centra Valdeluāra un Jaunaktivānijas reģionu, rietumos apskalo Biskajas līcis
- Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis.
- giroze Reiboņa veids, kura slimniekam stāvot liekas, ka viss ap viņu griežas; viņam jāaizver acis, lai nepakristu.
- svaidīšana Reliģijā, pareizticības un katolicisma sakraments, ar kuru personas nošķir no pasaulīgās sfēras un ievada dievišķajā.
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
- buhmanisms Reliģiski ētiska un politiska kustība, kas izvirza cilvēces glābšanas mācību, kuras centrā ir indivīda morālā pārtapšana, aizsācis 1938. g. amerikāņu luteriešu mācītājs F. Buhmanis.
- puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (angļu un skotu sabiedrībā 16. un 17. gadsimtā), kuras sākotnējais mērķis bija atbrīvot anglikāņu baznīcu no katolicisma elementiem.
- pampis Resns, samircis koks.
- adenomatoīdā cistiskā malformācija reta iedzimta cistiska plaušu slimība; raksturīgas daudzas savstarpēji savienotas cistas, kas norobežotas ar kubveida vai bronhu epitēliju; elpošanas traucējumi parasti vērojami tūlīt pēc dzimšanas
- sebocistomatoze Reta slimība, kam raksturīga dažāda lieluma tauku cistu veidošanās viduma vai locekļu zemādā; parasti slimo vīrieši.
- miksoglobuloze Reta tārpveida piedēkļa un resnās zarnas slimība; raksturīgas cistas ar gļotu kermenišiem.
- familiārā adenomatozā polipoze reta, pārmantota resnās zarnas polipoze un ādas tauku dziedzeru cistomatozes kombinācija: ādas tauku dziedzeru cistomatoze rodas jau dzimšanas brīdī vai attīstās pirmajos mūža gados; resnās zarnas polipoze manifestējas tikai dzīves trešajā gadu desmitā
- dakriopss Retencijas cista, kas attīstās asaru dziedzerī vai tā izvadkanālā.
- holedohocēle Reti sastopama pārmantota kopējā žultsvada cistiskā dilatācija, kuras paplašinātā daļa ir žultsvada sienā.
- viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā.
- rietrumniecisks Rietumniecisks.
- mazjūra Rīgas jūras līcis.
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- RRRR Rīgas rūpniecisko robotu rūpnīca.
- rovvecis Rijas gars jeb rijas vecis.
- alkans Rijīgs, nepiepildāms (ēšanā); izsalcis.
- španeris Riņķveidīgs pirkstiem uzbāžams metāla sitamais ierocis.
- španneris Riņķveidīgs pirkstiem uzbāžams metāla sitamais ierocis.
- Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.).
- rīskopība Rīsa audzēšana pārtikai un rūpnieciskai pārstrādei.
- adefagija Rīšanas liga; slimais vienmēr izsalcis.
- Susseyhof Rites pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- phur-bu Rituālais duncis ar trijskaldņa asmeni, ko izmantio Tibetas budisma rituālos, lai izdzītu ļaunos garus.
- šaujamloks Rokas ierocis bultu mešanai.
- loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru.
- stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām - uz laides nostiprināts loks.
- rokas zāģis rokzāģis, vienrocis
- pāvests Romas bīskaps, katoļu baznīcas galva un Vatikāna valsts galva; pēc katoļu mācības, apustuļa Pētera pēctecis un Dieva vietnieks zemes virsū.
- inkardinācija Romas katoļu baznīcas garīdznieka pastāvīga pakļautība tās diecēzes bīskapam, kurā garīdznieks ir ticis ordinēts; garīdznieka pārcelšana no vienas diecēzes uz otru tiek atļauta tikai pamatota iemesla dēļ un notiek pēc stingriem priekšrakstiem.
- Numitors Romiešu mitoloģijā - Eneja pēctecis, Albalongas karalis, Romula un Rema vectēvs.
- Askanijs Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja un viņa pirmās sievas Kreūsas dēls, Anhīsa un dievietes Veneras (grieķu Afrodītes) mazdēls, kurš nodibināja Albalongas pilsētu Latijā un tās valdnieku dinastiju, viņš bija Romas dibinātāju Romula un Rema pirmsencis.
- negotiatio Romiešu tiesībās: sabiedrības dibināšanas akts un pati sabiedrība, kas radīta kādam saimnieciskam nolūkam un ir ar to aprobežota.
- Androkls Romiešu vergs ("Androclus"), kurš, kā vēstī leģenda, ieguvis lauvas uzticību, izvelkot ērkšķi tam no ķepas, kad vēlāk vergs ticis upurēts lauvam, tas viņu pazinis un nav aizticis, imperators apžēlojies un atbrīvojis viņu no verdzības.
- vistiņu ķeršana rotaļa, kurā ķērājam aizsietas acis
- Aglia tau rudais pāvacis
- ciklopiskā anoftalmija rudimentāras, kopā saplūdušas acis un orbītas
- ruču rauda rudulis ("Scardinius erythrophthalmus", senāk "Leuciscus erythrophtalmus")
- rinks runcis
- runka runcis
- ruņķis runcis
- ņurka Runcis; cilvēks, kuru var spaidīt vai taustīt.
- katins Runcis.
- runčaks Runcis.
- runcīns Runcis.
- ruņčuks Runcis.
- Ruhental Rundāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- burlesks Rupja komisma paveids, kura nolūks smīdināt, izzobojot cilvēka dzīvnieciskās vai dabiskās vajadzības.
- jēliski Rupji, mežonīgi, cūciski.
- industrija Rūpniecība; ražošana ar rūpnieciskām metodēm.
- fabrikācija Rūpnieciska (izstrādājumu) izgatavošana.
- karuseļkrāsns Rūpnieciska krāsns, kurā izstrādājumus (gk metāla sagataves) karsē uz rotējoša diskveida klona.
- rūpals Rūpnieciska zivju ieguve.
- pašpatēriņa zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas norādīts attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū
- komerciālā zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu, ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū
- vienkāršā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – tīršķirnes dzīvnieku krusto ar citas šķirnes tīršķirnes vaislinieku, iegūstot pēcnācējus nobarošanai, vaislai vai tālākai krustošanai
- dubultā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – vienkāršajā krustošanā iegūto dzīvnieku krusto ar vienkāršajā krustošanā iegūtu vaislinieku
- atgriezeniskā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – vienu no vienkāršajā krustošanā izmantotām šķirnēm lieto atkārtoti, proti, pirmās pakāpes krustojuma dzīvniekus krusto ar jau izmantotās šķirnes vaislinieku
- trīs šķirņu krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kur krusto vienkāršajā krustošanā iegūto pirmās pakāpes krustojumdzīvnieku ar trešās šķirnes vaislinieku
- pārmaiņus krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kurā jaunas vaislinieces vienmēr izvēlas no iepriekšējā krustojuma, bet izmanto tīršķirnes vaisliniekus, iesaistot tos pārmaiņus pēc kārtas no divām, trijām vai vairāk šķirnēm
- IRDAC Rūpnieciskās pētniecības un attīstības padomdevēja komiteja ("Industrial Reserch and Development Advisory Committee").
- sēriju ražošana rūpnieciskās ražošanas veids - preču izgatavošana sērijās
- dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids - mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī.
- safabricēt Rūpnieciski izgatavot (ko) lielākā daudzumā; rūpnieciski izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- fabricēt Rūpnieciski izgatavot (ko).
- kioskapakšstacija Rūpnieciski izgatavota kompakta transformatoru apakšstacija.
- sausais apmetums rūpnieciski izgatavotas ģipša plātnes
- kapa Rūpnieciski izgatavots kokvilnas auduma gultas pārklājs.
- kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai
- kombinētā lopbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības u. c. barības veidu maisījums miltu, drupatu, granulu vai brikešu veidā; katrai dzīvnieku sugai un grupai izēdina tai gatavotu kombinēto lopbarību; barības maisījums
- jauda Rūpnieciski izmantojami objekti - mašīnas, tehnoloģiskas iekārtas, rūpnīcas.
- saira Rūpnieciski nozīmīga vējzivju kārtas skumbrijlīdaku dzimtas zivs (gk. izplatīta Klusā okeāna mērenās un subtropu joslas rajonos).
- rūpnieciskais dizains rūpnieciski ražojamo priekšmetu un mehānismu mākslinieciska konstruēšana
- zičkas Rūpnieciski ražoti krāsaini diegi.
- bairišs Rūpnieciski ražots alus; bairītis.
- kāršu un kauliņu spēles galds rūpnieciski ražots galds ar aprīkotu spēles vadītāja vietu, spēlētāju likmju izdarīšanas vietām un klājumu
- ruletes spēles galds rūpnieciski ražots īpašas konstrukcijas galds ar aprīkotu spēles vadītāja vietu, spēlētāju vietām, spēles laukumos sadalītu klajumu un mehāniski rotējošu cilindru ar numurētiem dažādu krāsu laukumiem
- datorpārvaldības uzdevumgrupa rūpniecisko ražotāju un izplatītāju konsorcijs, kas izstrādājis datorpārvaldības saskarnes standartu
- pusfabrikāts Rūpniecisks produkts, kas paredzēts turpmākai apstrādei, piem., dzija.
- Dzeltenā grāmata rūpniecisku standartu kopums, kas nosaka lasāmatmiņas kompaktdisku formātu un kas ir Sarkanās grāmatas pirmais paplašinājums, kurš ļauj kompaktdiskā diskrētā formā ierakstīt ne tikai skaņu, bet arī 650 megabaitus datu
- rāpuča rupucis
- ješka Rupucis, krupis.
- lekacis Rupucis.
- ļekacis Rupucis.
- korporācija Sabiedrība saimnieciskas darbības veikšanai; akciju sabiedrība (ASV un dažās citās valstīs).
- klesinis Sabiezējis, izšķīdis, izjucis (par ēdienu).
- zebris Sabozies, nonīcis dzīvnieciņš.
- kadūks Sabrucis, nepastāvīgs, iznīcīgs.
- rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
- aizmeties Sācis dīgt, attīstīties (parasti pumpurs, aizmetnis).
- iedusējis Sācis pelēt.
- aizrūsīt Sācis rūsēt, sācis pārklāties ar rūsu.
- guļamģērbi sadzīves, ārstnieciskie vai higiēniskie ģērbi, kas paredzēti gulēšanai (piemēram, pidžama, naktskrekls); guļamdrēbes
- guļamdrēbes sadzīves, ārstnieciskie vai higiēniskie ģērbi, kas paredzēti gulēšanai (piemēram, pidžama, naktskrekls); guļamģērbi
- Sagaminada Sagami līcis.
- pļekains Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu).
- pļekaiņš Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu).
- pļekans Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu).
- īdzenis Saīdzis, sapīcis cilvēks; īga.
- īgonis Saīdzis, sapīcis cilvēks; īga.
- īga Saīdzis, sapīcis cilvēks.
- ezersaimniecība Saimnieciskā darbība ezeros, gk. zveja.
- nenoplicinoša mežsaimniecība saimnieciskā darbība, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un atjaunošanās spēju, neapdraudot citas ekosistēmas
- komercdarbība Saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.
- dzīvošana Saimnieciskā dzīve, ekonomika, dzīves veids, morālā dzīve.
- arbitrāža Saimnieciska strīda izšķiršana, konflikta likvidēšana.
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
- branša Saimnieciskās darbības nozare vai specialitāte.
- krodzniecība Saimnieciskās darbības nozare, kas saistīta ar viesu apkalpošanu krogos, traktieros u. tml.
- grāmatvedība Saimnieciskās darbības vienlaidu nepārtraukta uzskaite un kontrole naudas izteiksmē.
- integrācija Saimnieciskās dzīves internacionalizācijas forma: brīva tirdzniecība starp dalībvalstīm, muitu savienība u. tml.
- agrārģeogrāfija Saimnieciskās ģeogrāfijas nozare, kas apskata dažādu zemes izmantošanas veidu ģeogrāfisko novietojumu un pētī šī novietojuma cēloņus.
- dotums Saimnieciskās joslas ārsaimnieciskais faktors jeb ārsaimniecisks priekšnosacījums.
- apmītņošana Saimnieciskās politikas virziens jaunu teritoriju apgūšanā, kas galveno uzmanību pievērš apmetņu radīšanai un veidošanai.
- kalkulācija Saimnieciskās uzskaites nozare - uzņēmuma ražošanas, pārvaldes un apgrozības izmaksu noteikšana.
- bīstamie atkritumi saimnieciskās vai citas darbības rezultātā radušies bīstami atlikumi un blakusprodukti, kas var būt gan piesārņotāji, kuri negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību, gan materiālu resursi, kurus izmanto tūlīt pēc to rašanās vai pēc attiecīgas pārstrādes (apstrādes)
- likvīdā koksne saimnieciski izmantojamā audzes krājas daļa, kurā tiek ieskaitīta stumbra koksne un priedes, bērza, apses resnākie zari, bet netiek ieskaitīti egles un alkšņu zari
- balasts Saimnieciski neizmantojama krava, smagums, ko novieto transportlīdzeklī (piemēram, kuģī, lidaparātā) dažādu spēku līdzsvarošanai.
- kefale Saimnieciski nozīmīga zivs, izplatīta tropu un mērenajās joslās.
- iznīkala Saimnieciski panīcis cilvēks.
- kartelis Saimnieciski patstāvīgu uzņēmumu apvienība, kas izveidota, lai novērstu savstarpēju konkurenci un vienotos par pārdošanas noteikumiem, cenām utt.
- nīkulīgs Saimnieciski vāji attīstīts, nestabils.
- kontējums Saimniecisko darījumu atspoguļošana grāmatvedības kontos.
- bilancvērtība Saimniecisko līdzekļu novērtējums naudas izteiksmē grāmatvedības bilancē.
- grāmatvedības bilance saimniecisko līdzekļu un to avotu novērtēšana naudas izteiksmē un atspoguļošana īpašā divdaļīgā tabulā
- analītiskā uzskaite saimniecisko operāciju grāmatvedības uzskaite, rādītājus dodot naudas, bet nepieciešamības gadījumā arī naturālā izteiksmē
- ekoloģiskā ekspertīze saimniecisko projektu, dokumentācijas, programmu, materiālu un izstrādājumu atbilstības iepriekšēja pārbaude ekoloģiskās drošības un vides aizsardzības prasībām
- komercsabiedrība Saimniecisks uzņēmums komercdarbības veikšanai; uzņēmējsabiedrība.
- lidosta saimniecisks uzņēmums, kas nodrošina pasažieru un kravas pārvietošanu ar aviotransporta palīdzību un komercpakalpojumus (ēdinašana, tirdzniecība) uzņēmuma telpās vai teritorijā
- saimniecīgs Saimniecisks.
- virčaptīgs Saimniecisks.
- dzimtnieks Saimnieks, kas savu saimniecību iepircis no muižas par dzimtu.
- agnostisks saistīts ar [agnosticismu]{e:56953}, tam raksturīgs
- ekonomisks saistīts ar [ekonomiju]{s:2090}, saimnieciski vai finansiāli izdevīgs
- ekonomisks saistīts ar [ekonomiku]{s:2112}; arī saimniecisks
- medicīnisks Saistīts ar [medicīnu]{s:1755}, tai raksturīgs; lietojams medicīnā, ārstniecībā, ārstēšanā; arī ārstniecisks.
- agnosticisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
- dziedniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu; lietojams ārstniecībā, ārstēšanā; ārstniecisks.
- ārstniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu; lietojams ārstniecībā, ārstēšanā; dziedniecisks.
- psihofarmakoloģisks Saistīts ar ārstniecisko vielu ietekmi uz psihi, šai ietekmei raksturīgs.
- vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
- katolisks Saistīts ar katolicismu, tam raksturīgs.
- klasicistisks Saistīts ar klasicismu, tam raksturīgs.
- agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas iespējām un rezultātiem.
- komerciāls Saistīts ar komerciju (1), tai raksturīgs; tirdzniecisks.
- lingvistisks Saistīts ar lingvistiku, tai raksturīgs; valodniecisks.
- mehānistisks Saistīts ar mehānicismu, tam raksturīgs.
- mistisks Saistīts ar misticismu, mistiku (1), tai raksturīgs.
- nacistisks Saistīts ar nacismu, tam raksturīgs.
- narcistisks Saistīts ar narcismu, tam raksturīgs.
- narodņicisks Saistīts ar narodņicismu, tam raksturīgs.
- neonacistisks Saistīts ar neonacismu, tam raksturīgs.
- urbānisks Saistīts ar pilsētu; pilsētniecisks.
- policejisks Saistīts ar policiju, tai raksturīgs; tāds, kas raksturīgs policistiem.
- īpašniecisks Saistīts ar privātīpašnieku, tam raksturīgs, īpašnieciska attieksme.
- publicistisks Saistīts ar publicistiku, tai raksturīgs.
- radniecīgs Saistīts ar radniecību (1), tai raksturīgs; radniecisks (1).
- industriāls Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs; rūpniecisks.
- scientioloģisks Saistīts ar scientioloģiju, tai raksturīgs; zinātniecisks.
- merkantilistisks Saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks; merkantils (2).
- merkantils Saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks.
- skeptisks Saistīts ar skepticismu (1), tam raksturīgs.
- stoicisks Saistīts ar stoicisma (1) filozofiju.
- stoisks Saistīts ar stoicismu (1), tam raksturīgs.
- saņudzis Sajucis (piemēram, adīklis).
- šķeterains Sajucis, izspūris, sapiņķēts (par dziju).
- ķemburains Sajucis.
- kā vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
- kā novārīts vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
- slīcējs ķeras pie salmiņa saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
- daudz netrūka, arī cik (tur) trūka (retāk cik daudz trūka) saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz
- daudz netrūka saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz
- radu būšana saka par radnieciskām attiecībām, no kurām (parasti) iegūstams kāds labums
- nav ne smakas saka par to, kā nav; saka par to, kas ir pilnīgi izzudis, aizgājis bojā, ticis iznīcināts
- likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē.
- velna pirksts saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu
- būt aiz muguras saka par to, kas pagājis, noticis, pārdzīvots
- (nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (no kā) vairs nekas nav palicis pāri.
- raibas acis Saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
- acis ir raibas saka, ja acis ir pārgurušas, ja kāds ir pārguris
- kā pienaglots saka, ja acis, skatiens ilgstoši nenovēršas no kaut kā.
- kā piekalts Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
- vaigi (arī seja) svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē)
- vēders pie mugurkaula pieaudzis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies
- vēders pie mugurkaula pierāvies saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies, ļoti novājējis
- ne čiku, ne čaku saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
- ne čaku, ne grabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
- gaiss tāds, ka cirkāts stāv pie griestiem saka, ja ir ļoti sasmacis gaiss (kādā telpā)
- stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms.
- stunda ir situsi saka, ja ir pienācis brīdis, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, kaut kam, ja ir pienācis kā gals, beigu posms
- likteņa stunda sit saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2)
- stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
- kā suns saka, ja kāds ir ļoti izsalcis
- norīt mēli saka, ja kāds ir ļoti izsalcis
- kā vilks saka, ja kāds ir ļoti izsalcis, ja ko ļoti iekāro
- kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nosarcis
- kā burkāns saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, sasarcis
- ne vīlīte nav sausa saka, ja kāds ir ļoti samircis, izlijis
- kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
- cik tālu var novest (kādu) saka, ja kāds ir panācis vai kaut kas ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
- kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir pārāk nemierīgs, neapvaldīts, satraukts, apjucis
- nezināt, cik vecs ir saka, ja kāds ir pilnīgi apjucis, zaudējis saprašanu
- kā no mākoņiem izkritis saka, ja kāds izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties situācijā
- ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko dara, visu atlicis, no visa atsacījies
- iet suņus sist saka, ja kāds kļuvis lieks, nevajadzīgs, palicis bez darba
- ka prieks saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis
- uguns pakulās saka, ja kāds pēkšņi sadusmojas, ir ļoti sašutis vai ja sākas tracis
- kā biete saka, ja kāds stipri nosarkst, ir ļoti sasarcis
- kā jēla gaļa saka, ja kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs, apnicis
- pēdējais tūkstotis saka, ja kas līdz beidzamajam nolietots, sabrucis, ja kāds kļuvis pavisam vecs, nevarīgs
- še tev nu bija saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts
- laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais, (kādā negadījumā, neveiksmē)
- kāda kauliņi balinās saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis
- (nav) ne miņas Saka, ja no kā nekas nav palicis pāri.
- (nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
- galva griežas riņķī saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams, ja cilvēks ir apjucis
- Antiņ, pūt stabulīti, prātiņ, nāc mājās saka, ja sarunbiedrs ir pateicis ko muļķīgi
- iet vaļā saka, ja šaujamierocis izšauj
- līdz brošai saka, ja viss ir apnicis
- par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar kādu faktu, kas ir vai nav noticis
- putni galvā saka, lai norādītu, ka kāds ir dīvains, jucis, psiholoģiski nelīdzsvarots
- Tā man (tev, jums, viņam) vajag! saka, norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram, sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies
- cik tur vajag saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis
- pietvīcis Sakarsis, sasarcis.
- sakņubu Sakņubis, salīcis.
- sakņucis Sakņupis; arī salīcis.
- samirkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, mirkšķināt (acis, arī plakstiņus); īsu brīdi mirkšķināt.
- sakacis Sakucis.
- sakucies Sakucis.
- sakumbris sakumis, salīcis
- kumps Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku). AO Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem).
- ķumpis Sakumpis, salīcis cilvēks.
- Trinidāda Sala Atlantijas okeāna rietumos, Mazo Antiļu salu dienvidos, platība - 4828 kvadrātkilometri, no Dienvidamerikas ziemeļu piekrastes atdala Parijas līcis, Serpjentes un Dragonas šaurums.
- Alutoka sala Grenlandes rietumu piekrastē (_Aluttoq_), dienvidos un dienvidrietumos apskalo Kekertarsūpas līcis, ziemeļrietumos Vargata šaurums
- Šrilanka Sala Indijas okeāna ziemeļu daļā pie Indostānas pussalas, no kuras šķir Polka šaurums un Mannāras līcis.
- Benksa sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. "Banks Island"), no kontinenta atdala Amundsena līcis, apskalo Boforta jūra, Maklūra šaurums un Velsas Prinča šaurums, platība - 64000 kvadrātkilometru
- Bafina sala sala Kanādas ziemeļaustrumos (_Baffin Island_; _Qikiqtaaluk_), Bafina līcis un Deivisa šaurums to atdala no Grenlandes, Hudzona šaurums no Labradoras pussalas, Foksa baseins un Būtijas līcis no Kanādās kontinentālās daļas, un Lenkasteras šaurums no Devonas salas
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- Alt-Sales Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Līgatnes minerālūdens Salaspils pazemes ūdeņu horizonta maz mineralizēts kalcija hidrogēnkarbonāta tipa ūdens, lieto kā ārstniecisko dzeramo ūdeni.
- mākslīgais medus salds, uzturā izmantojams vielu maisījums, ko ražo rūpnieciski, galvenokārt no cukura
- Neu-Autzsche Saldus novada Jaunauces pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- tūteniski Salīcis (par cilvēku).
- līkonis Salīcis cilvēks.
- kroža Salīcis un lēni ejošs cilvēks.
- pakucies Salīcis uz priekšu.
- pakucis Salīcis uz priekšu.
- ķeksains Salīcis, āķains.
- līkaža salīcis, ar kupri; tāds, kas cenšas visiem izpatikt
- noķurnis Salīcis, galvu nokāris.
- kumpe Salīcis, greizs kuprītis.
- uzkupri Salīcis, kūkumu uzmetis (par cilvēku).
- uzkucu Salīcis, kūkumu uzmetis.
- uzkūpris Salīcis, kūkumu uzmetis.
- kreils Salīcis, liekts.
- pleists Salīcis, liela auguma cilvēks (nedaudz slinks un izlaidīgs).
- noknubis Salīcis, nokāris galvu.
- sagūbis Salīcis, sakņupis; gūbu.
- sakupies Salīcis, sakņupis.
- sakupis Salīcis, sakņupis.
- saknūpu Salīcis, sakrities.
- kukuris Salīcis, sakumpis cilvēks.
- uzkūkņus Salīcis, sakupis.
- čunčuriski Salīcis, sarāvies.
- sakņūpu Salīcis, saspiests kopā.
- kumpača salīcis, sažuvis, kuprains
- kumpacis Salīcis, sažuvis, kuprains.
- paguzu Salīcis, šķībs, slīps.
- pagužu Salīcis, šķībs, slīps.
- sluins Salīcis, tizls.
- sakucis Salīcis; arī sarāvies.
- pagumu Salīcis.
- pagumzu Salīcis.
- paknubis Salīcis.
- pakužu Salīcis.
- sagumis Salīcis.
- saknubējies Salīcis.
- saknubējis Salīcis.
- sakņubies Salīcis.
- sakrucis Salīcis.
- sakumis Salīcis.
- sakumpis Salīcis.
- uzgubis Salīcis.
- uzkumis Salīcis.
- uzlīcis Salīcis.
- uzlīču Salīcis.
- pagūbu Saliecies, salīcis.
- divlīkumā Salīkušā stāvoklī; sarāvies, salīcis (parasti aiz sāpēm, nespēka).
- Saloniki Saloniku līcis - Egejas jūras Termes līcis, Grieķijā.
- Torrensa ezers sāļezers Dienvidaustrālijā (angļu val. "Lake Torrens"), uz ziemeļiem no Spensera līča, 2. lielākais ezers Austrālijā, garums - 240 km, platums - 65 km, lietus sezonā platība - \~5900 kvadrātkilometru, dabiskā stāvoklī ezers ir izsīcis (ar sāls kārtiņu)
- kinžals Samērā īss divasmeņu duramais ierocis ar smailu galu.
- kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piemēram, saimniecisku, zinātniski pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
- raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks, informatīvs teksts (parasti laikrakstā, žurnālā, krājumā).
- aizverkšķīt Samiegt (acis).
- aizveršķīt Samiegt (acis).
- verkšt Samiegt (acis).
- šļurka Samircis cilvēks; kaut kas izmircis.
- šļurkata Samircis cilvēks; kaut kas izmircis.
- stablis Samircis koka gabals; satrūdējis, sapuvis koka gabals.
- smacenis Samircis koka gabals.
- smacēns Samircis koka gabals.
- smadzens Samircis koka gabals.
- smadzēns Samircis koka gabals.
- smicens Samircis koks.
- smircēns Samircis koks.
- ļura Samircis priekšmets, kas vairs tik ļuv.
- pluņģis Samircis, salijis lupata gabals.
- nomircs Samircis.
- pamislis Samulsis, apjucis.
- Sanfranciska Sanfrancisko, pilsēta ASV.
- Sanfranciska Sanfrancisko, pilsēta Trinidadā un Tobāgo.
- Sanfranciska Sanfrancisko, upe ASV dienvidrietumos.
- Frisco Sanfrancisko.
- pablūdis Sanīcis.
- saņīcis Sanīcis.
- medikopters Sanitārais helikopters; vārds apritē ienācis pēc vācu un austriešu seriāla "Medikopters 117".
- raps Santīma nosaukums vāciski; tā reizēm dēvē Šveices santīmu.
- aiztērpis Sapampis, uztūcis.
- saducis Sapelējis, sasmacis (parasti par miltiem, putraimiem).
- subhepatiskais periviscerīts sāpes labajā paribē, nereti koliku veidā; slikta dūša, meteorisms, hroniska holecistīta un apendicīta pazīmes
- sairsies Sapīcis, īgns.
- grīnelītis Sapīcis, saskābis cilvēks.
- saģedis Sapuvis, sapelējis, sasmacis.
- gordovojs Sargs; policists.
- Pulmonaria rubra sarkanais lakacis
- Serinus pusilus sarkanpieres ģirlicis
- Saronas līcis Saronikas līcis Grieķijas piekrastē.
- sarkans Sārts, nosarcis (par seju).
- norūzāts Sārts, notvīcis.
- piere Sarucis stumbrs, uz kā virsmas attīstās lapas.
- ceceris Sarucis, krunkains, noliesējis vai kalsens cilvēks, dzīvnieks vai koks.
- šlaugans Sarucis, sarāvies, slābans.
- notvīcis Sasarcis.
- Nuada Argatlams saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" "Nuada Sudrabrocis" bija daniešu - dievišķas izcelsmes tautas, piekto Īrijas iekarotāju valdnieks
- Grāls saskaņā ar leģendu, svēts trauks, kas lietots Svētajā vakarēdienā un kurā Jāzeps no Arimatijas savācis krustā sistā Jēzus asinis; Svētais Grāls
- sutums Sasmacis gaiss.
- umma Sasmacis gaiss.
- zorkams Sasmacis sārma šķīdums, samazgas.
- cedrs Sasmacis, sabojājies.
- cēdrs Sasmacis.
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- Sauken Saukas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- jauns transportlīdzeklis sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kurš lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem; kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100 stundām; gaisakuģis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām
- nosacītība Savdabība, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tēlainas izteiksmes līdzeklis, kas ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
- saverkšīt Saviebt (seju, tās daļas); samiegt, arī samirkšķināt (acis).
- saverkšķīt Saviebt (seju, tās daļas); samiegt, arī samirkšķināt (acis).
- vējzivjveidīgs Savienojumā "vējzivjveidīgo kārta": kaulzivju kārta ("Beloniformes"), kurā ietilpst līdz 1 metram garas, saimnieciski izmantojamas zivis, kas dzīvo tropu un mēreno joslu ūdeņos.
- sen- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ts", norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- māja Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieku audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.
- ventrikulocisternostomija Savienojuma izveidošana starp smadzeņu trešo ventrikulu un starpkājiņu cisternu.
- mest Savienojumos "mest acis", "mest skatienu": ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- savilce Savilcis.
- verkšķīt Savilkt (piemēram, seju, acis).
- veršķīt Savilkt (piemēram, seju, acis).
- barišas Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu un mielasts sakarā ar šādu darījumu.
- līkopi Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu vai kādu saistību uzņemšanos, ko parasti atzīmē ar iedzeršanu.
- ruderāli augi savvaļas augi, kas aug cilvēku saimnieciskās darbības ietekmes teritorijās
- daucīns Savvaļas burkānu lapu alkaloīds; radniecisks pirolidīnam.
- bantengs Savvaļas vērsis ("Bibos banteg"), liellopu priekštecis, dzīvo mežos Indoķīnā un Malajas arhipelāgā; bantings.
- gigantiskais bruņurupucis Seišelu milžbruņurupucis.
- Testudo gigantea Seišeļu milžbruņurupucis jeb gigantiskais bruņurupucis.
- spermatocēle Sēklinieka, sēklinieka piedēkļa vai sēklsaites retences cista, kas pildīta ar serozu šķidrumu, kurā ir spermatozoīdi.
- Pomožes līcis sekls ielīcis Baltijas jūras dienvidos (“Zatoka Pomorska”), pie Vācijas un Polijas krastiem, dziļums 12-14 m, iepretī atrodas Odras sēklis, dziļums 6-9 m
- Oderas līcis sekls ielīcis Baltijas jūras dienvidos (vācu val. “Oderbucht”), dziļums — 12-14 m, Svina to savieno ar Ščecinas līci, kura austrumu pusē ietek Odera
- Narvas līcis sekls līcis Somu līča dienvidaustrumos, iesniedzas sauszemē — \~40 km, platums pie ieejas — \~90 km, dziļums — 30-64 m
- lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
- atpēdas dzīt sekot pēdām tai virzienā, no kurienes kāds nācis
- Pērkones kanāls sena Liepājas ezera noteka uz Baltijas jūru Liepājas pilsētā, pie tās dienvidu robežas, kas tagad no jūras puses aizsērējusi, platums — līdz 100 m, palicis \~1,2 km garš ezera atzars; Pērkone; Dienvidu kanāls
- stoa Senajā Grieķijā galerija, kurai vienā pusē ir siena, bet otrā - kolonnas; ap laukumiem, pie ģimnāzijām, tempļiem u. c., pastaigu un pulcēšanās vieta (no tās cēlies stoicisma nosaukums).
- fabri Senajā Romā - amatnieki, kas varēja kaut ko pagatavot, mākslinieciski apstrādājot koku, metālu u. c.
- reskripts Senajā Romā - imperatora rakstveida atbilde sakarā ar kādu jautājumu, kas viņam ticis iesniegts izlemšanai; šāda atbilde ieguva likuma spēku.
- sēnalliteratūra Sēnalu literatūra - mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- pirmtēvs Sencis, ciltstēvs.
- seniķis Sencis.
- stimbuks Sēnes kātiņš, kas palicis sēni nolaužot.
- palinodija Sengrieķu dzejā - dzejolis, kurā autors atsakās no tā, ko viņš teicis citos dzejoļos; arī atteikšanās no agrākiem uzskatiem.
- Plotīns Sengrieķu filozofs un neoplatonisma pamatlicējs (dz. ap 205.-269. g.), kura idejas ietekmēja agrīno kristietību; aprakstīja attiecības, kas pastāv starp pasauli un dvēseli, un savienoja Platona mācību ar Austrumu misticismu.
- Kastālijas avots Sengrieķu mitoloģijā - avots Parnasa kalna pakājē, kurā, glābdamās no Apollona uzmācības, metās nimfa Kastālija; cilvēks, kas dzēris no šā avota, ticis apveltīts ar dzejnieka talantu.
- Arguss Sengrieķu mitoloģijā - daudzacains milzis sargs, kura visas acis nekad nebija aizmigušas vienlaikus.
- Dasju senindiešu mitoloģijā - dēmons, āriešu ienaidnieks, ko uzveicis Indra, no debesīm uzmetot viņam virsū uguni; dažkārt par viņa nogalētāju uzskata Somu.
- Rudra Senindiešu mitoloģijā - dievība, pērkona, niknuma, dusmu personifikācija, dieva Šivas priekštecis vēdismā; graujošais spēks.
- Prithī senindiešu mitoloģijā - pirmais valdnieks, Manu Svajambhuvas pēctecis, kurš Višnuisma mitoloģijā tiek uzskatīts par divdesmit otro Višnu avatāru
- agnejāstra senindiešu mitoloģijā - teiksmains ierocis, ugunīga šautra vai šķēps ar milzīgu iznīcinošu spēku, vēlākos laikos tam piedāvātas maģiskas īpašības
- Bhīšma Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" pāndavu un kauravu tēvocis, valdnieka Šantanu un dievietes Gangas dēls.
- Vena senindiešu mitoloģijā - valdnieks, Angi un Manu dēls (vai tā pēctecis), kas kļuvis par valdnieku paziņoja, ka cilvēkiem ir jāatsakās no upurēšanas un ka viņš pats ir upurēšanas kungs
- Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās
- Savitrī Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Ašvapati meita, kas sev par vīru izvēlējās Satjavanu, lai gan zināja, ka viņam atlicis dzīvot tikai vienu gadu.
- berdišs Senlaiku aukstais ierocis – plats, garš cirvis ar asmeni pusmēness formā garā kātā.
- makauitls Seno acteku kara ierocis (meksikāņu "macquauitl"), plakana koka runga ar rievām abās malās, kur ieķīlētas obsidiāna šķēpeles, kas izveidoja asas, robotas smailes.
- ballista Seno laiku mašīna (galvenokārt aplenkšanas ierocis) akmeņu, ar dzelzi apkaltu baļķu mešanai.
- Ilu Seno semītu tautu augstākā dievība, rietumsemītu mitoloģijā augstākais dievs, radītājs un cilvēku priekštecis.
- ādercirtnis Sens ārstniecisks instruments, kas lietots asiņu nolaišanai.
- kramenīca Sens rokas šaujamierocis, kas tika aizdedzināts, uzsitot kramu pret tēraudu.
- neumas Sens skaņuraksta veids, mūsdienu nošu raksta priekštecis.
- septeņacis Septiņacis (kāršu spēlē).
- Seren Sērenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- hidrotionūrija Sērūdeņradis urīnā (smagā cistītā).
- sešaķine Sešacis.
- sešķine Sešacis.
- Taizemes līcis Siāmas līcis Dienvidķīnas jūrā.
- sicista Sicistas.
- Lielais Sirts Sidras līcis Vidusjūras dienvidos.
- sialocēle Siekalu dziedzera cista vai audzējs.
- gruntniece sieva zemniekam, kas bija iepircis savas mājas (Latvijā līdz pirmajam pasaules karam)
- sieviešu kustība sieviešu cīņa par līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē
- lāstauka Sieviešu krekla uzplecis.
- kirpans Sikhu reliģijas simbols - īpašas formas izliekts nazis jeb duncis, kas kalpo kā ceremoniāls ierocis.
- merkantilisms Sīkumains aprēķins, arī savtīgs veikalnieciskums.
- dihlorodietilsulfīds Sinepju gāze, iprīts, indīga kaujas viela (eļļains šķidrums); kairina ādu, acis un elpošanas ceļus.
- melnā sinepe sinepju suga ("Sinapis nigra"), reizēm tiek audzēta kā ārstniecisks augs
- narkise Sīpolu augs smaržainiem dzelteniem vai baltiem ziediem; narcise.
- narcisziedu sīpols sīpolu suga ("Allium narcissiflorum")
- ekstrasistole Sirds pukstiens, kas noticis pirms normālā laika sirds ritmā un kam var sekot kompensatoriska pauze.
- Toma evaņģēlijs sīriešu teksts no Jēzus izteikumu krājuma, kas 1947. gadā tika atrasts Naghammadi, Ēģiptē, pauž gnosticisma mācības idejas
- masāža Sistemātiska mehāniska iedarbība uz cilvēka (vai dzīvnieka) ķermeņa, tā daļu virspusi ārstnieciskos vai higiēniskos nolūkos, izmantojot speciālus paņēmienus.
- grāmatvedības kontu plāns sistematizēts grāmatvedības kontu saraksts, ko uzņēmumā izstrādā ilglaicīgai lietošanai, pamatojoties uz tiesību aktos noteikto uzņēmumu un organizāciju vienoto grāmatvedības kontu kontu plānu un detalizējot to atbilstīgi uzņēmuma saimnieciskās darbības īpatnībām
- timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis.
- pagaidu bezbērnotība situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku
- suķāns Sivēns, puscūcis.
- suķēns Sivēns, puscūcis.
- oksigēnterapija Skābekļa terapija - skābekļa ievadīšana organismā ārstnieciskā nolūkā.
- brēka Skaļi un aktīvi izteikta neapmierinātība, protests; arī tracis.
- troksnis skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; arī tracis, skandāls
- Buri Skandināvu mitoloģijā - dievu pirmsencis, dieva Bora tēvs un Odina vectēvs, kas radies no sāļajiem akmeņiem, kurus laizīja govs Audumla.
- Helgi skandināvu mitoloģijā - mītiskais ciltstēvs, kurš savā pirmajā dzīvē paveicis vairākus varoņdarbus un atriebies tēva slepkavam, otrajā dzīvē viņš uzvar ļauno ķēniņu Hundingu, trešajā dzīvē kopā ar Halfdanu valda dāņu zemē
- svīta Skaņdarbs, kas sastāv no vairākām patstāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika, mākslinieciskā iecere.
- skaņrežisors Skaņieraksta speciālists, kurš pārrauga ieraksta gaitu, veicinot māksliniecisko vienotību un līmeni.
- virtuves skapis skapis virtuves un saimniecisko priekšmetu un piederumu glabāšanai
- šķielēt Skatīties sānis, galvenokārt pavēršot tikai acis; būt pavērstam sānis (par acīm).
- gūgot Skatīties, acis un muti ieplētis.
- zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
- zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
- boķēt Skatīties; mest acis.
- boķīt Skatīties; mest acis.
- blisināt Skatoties vairākkārt mirkšķināt (acis).
- ietērps Skatuves telpas mākslinieciskais veidojums atbilstoši lugas darbības apstākļiem un idejiskajam saturam.
- skeptiķis Skepticisma (1) piekritējs.
- šaubība Skepticisms.
- skūtgalvji Skinhedi, ļoti bieži neonacistiskas jauniešu organizācijas biedru pazīme.
- izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
- skraucis Skroderis, kraucis.
- Zeezern Skrundas pagasta Cieceres muižas bijušais nosaukums vāciski.
- izdzīt Skujot izveidot noteiktā formā (piemēram, uzacis).
- noskumīgs Skumjš, bēdīgs, nospiests, sašļucis.
- skrēpis Skursteņslaucis.
- skinhedi Skūtgalvji; ļoti bieži neonacistiskas jauniešu organizācijas biedru pazīme.
- šķīsts Slapjš, izmircis.
- pluncis Slapjš, samircis drēbes gabals, cilvēks vai kas cits.
- izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piemēram, acis, matus).
- baltais lotoss slepena kustība Ķīnā 18.-20. gs., kuras mācība bija budisma un daoisma misticisma sajaukums
- rozenkreicieši Slepenas biedrības locekļi (17., 18. gs.), kas nodarbojās ar misticisma studijām; šādas biedrības pārstāvji mūsdienās.
- slepenais Slepenpolicists, slepenpolicijas aģents.
- privāts Slepenpolicists.
- šaursliežu ceļš sliežu ceļš, kurā attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm ir mazāks par 1000 mm (rūpnieciskajam transportam)
- švērnēt Slikti vāciski runāt.
- mucinoze Slimība, kam raksturīga anomāla mukopolisaharīdu uzkrāšanās ādā; tiek iedalīta metaboliskajā (miksedēma u. c.), sekundārajā jeb kataboliskajā (deģenerācija dažādu neoplazmu gadījumos) un lokalizētajā (folikulārās, sinoviālās cistas u. c.).
- strongiloidoze Slimība, ko izraisa infestācija ar strongiloīdiem; pazīmes: zarnu darbības traucējumi, tenesms, holecistīts.
- kineziterapija Slimības ārstēšana ar aktīvām vai pasīvām kustībām; ārstnieciskā vingrošana.
- imūnprofilakse Slimības novēršana ar vakcīnu vai ārstniecisku serumu.
- bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis
- odontofobija Slimīgas bailes, redzot dzīvnieka zobus; bailes no zobārstnieciskām manipulācijām.
- cisternogrāfija Smadzeņu bazālās cisternas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā.
- radionuklīdiskā cisternogrāfija smadzeņu bazālās cisternas rentgenogrāfija pēc radioaktīvas kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā
- cefalhidrocēle Smadzeņu šķidruma uzkrāšanās zem galvaskausa velves kaula plēves, ja noticis galvaskausa lūzums.
- autocisterna Smagā automašīna ar cisternu.
- bāba Smags koka klucis pāļu dzīšanai.
- bojenkurs Smags metāla vai betona klucis, pie kura ar ķēdi piestiprina boju.
- izgrieztā smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia excisa")
- Lēveru smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia incisa")
- ņirbeklis Smalks rokdarbs, uz kuru skatoties acis sāk ņirbēt.
- Narcissus odorus smaržīgā narcise
- Vecdrustu muiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Drusti" bijušais nosaukums; arī bijušās muižas nosaukums tagadējā Smiltenes novadā, kuras teritorijā izveidojušies Drusti; vāciski - Alt-Drostenhof.
- Schloss-Adsel Smiltenes novada Gaujienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- smakains Smirdīgs, sasmacis.
- radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis.
- mesa Somu duncis, duncis, nazis.
- pribluda Somu duncis, duncis.
- saksans Somu duncis, duncis.
- saksons Somu duncis, duncis.
- pika Somu duncis; duncis.
- fiņaks Somu duncis.
- finka Somu duncis.
- caudillo Spānijas valsts un valdības vadītāja 1939.-1975. g. (Francisko Franko) tituls.
- topkross Speciāla atlases metode, pēc kuras radnieciskā pārošanā iegūtu vaislinieku pāro ar tās pašas šķirnes neradnieciskā pārošanā iegūtu mātīti.
- stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (cariskajā Krievijā).
- aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (no kā kaitīga, piemēram, no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
- militārais gludstobra šaujamierocis speciāli militārajām vajadzībām izgatavots vai ražots gludstobra šaujamierocis, kurš pārbaudīts apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1300 bāriem, darbojas apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1000 bāriem, un kura munīcija ir garāka par 76,2 milimetriem
- podiatrs Speciālists ārstnieciskajā pēdu aprūpē un atveseļošanā.
- cisternpiekabe specializēta piekabe, kuras šasijai uzmontēta cisterna šķidru, gāzveida, beramkravu vai maisījumu pārvadāšanai
- autouzpildītājs Specializēts kravas automobilis ar cisternu un tilpnēm degvielas un ziežvielu pārvadāšanai un transportlīdzekļu uzpildei ar degvielu, eļļu, ziežvielām vai ūdeni.
- cisternautomobilis Specializēts kravas automobilis, kura šasijai uzmontēta viena vai vairākas cisternas.
- oscilators Speciāls aparāts, ko lieto elektriskajā metināšanā, lai pārveidotu rūpnieciskās frekvences (50 Hz) zemsprieguma maiņstrāvu augstfrekvences (150-200 kHz) augstsprieguma (2000-3000 V) maiņstrāvā.
- psoas Spēcīgs kājas muskulis (ciska, gurns), kas sākas no jostas skriemeļiem un beidzas pie ciskas kaula augšējās daļas; arī psoas muskulis.
- sprikstināt Spīdināt (acis), zibeņot (ar acīm); dzīvi, dedzīgi mirkšķināt acis.
- cistometrija Spiediena noteikšana urīnpūslī ar cistometru.
- metranpāžs Spiestuvē burtlicis, kas saliktos burtus sakopo pa lappusēm; metieris, kopotājs.
- reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā); attiecīgais publicistikas žanrs.
- sporonts Sporaiņa šūna, kas veido sporas incistējoties un tad daloties.
- florete Sporta ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni.
- acis kā iepilinātas spožas, mirdzošas, skaistas acis
- čoksts Sprauga starp ciskām, dibens.
- čūksts Sprauga starp ciskām, dibens.
- profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde, kurā cilvēki ārstējas, nepārtraucot darbu vai mācības.
- vēķot Staigāt kā mazam bērnam, kas tikko sācis staigāt.
- sākotnējā grafikas apmaiņas specifikācija standartizēts datorgrafikas datņu formāts, ko ieteicis Amerikas Nacionālais standartu institūts un kas īpaši piemērots datorizētās projektēšanas programmu veidoto modeļu aprakstīšanai
- biogrāfiskā pieeja starpdisciplināra pētnieciska pieeja, kā arī apzīmējums vairākām metodēm sociālajā darbā, tā pievērš uzmanību attiecībām starp individuālo dzīvi, sociālajām struktūrām un vēsturiskajiem procesiem, kas šo dzīvi ietekmējuši un veidojuši; pēta arī to, kā individuālā un personiskā pieredze tiek stāstīta
- komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus.
- H "Hotel" starptautiskais signāls - nozīmē "man uz borta ir locis"
- globālā tīmekļa konsorcijs starptautisks rūpniecisks konsorcijs, kas izveidots, lai izstrādātu globālā tīmekļa kopējos standartus
- G "Golf" starptautisks signāls – nozīmē "man vajadzīgs locis"
- G Starptautisks signāls "Golf" - nozīmē "man vajadzīgs locis".
- H Starptautisks signāls "Hotel" - nozīmē "man uz borta ir locis".
- Nirnbergas process starptautisks tiesas process, kurā tiesāja nacistiskās Vācijas valdības pārstāvjus un kara noziedzniekus, notika no 1945. g. 20. novembra līdz 1946. g. 1. oktobrim NIrnbergā (Vācijā)
- stāvmucis Stāvkocis (3).
- stāmacis Stāvmacis.
- stāmačis Stāvmacis.
- stāvmuca Stāvmucis (2).
- pakļautība Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir nonācis (piemēram, kādu apstākļu iedarbībā).
- pusplauka Stāvoklis, kad (kas) ir daļēji izplaucis; pusplaucis.
- konklinācija Stāvoklis, kad abas acis griežas uz iekšpusi un kad abu acu vertikālie meridiāni nav paralēli, bet konverģē augšā.
- ekscikloforija Stāvoklis, kurā acu vertikālie meridiāni ir paralēli, ja acis ir vaļā; acis aizverot, to augšējie gali sliecas attālināties.
- skrauja stāvs, nobrucis krasts; stāva vieta, kritums
- iegrieztā stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra incisa"), līdz 1 m augsts krūms ar līkločveidīgām vasām, tās lapas rudeņos krāsojas sarkanbrūnos toņos
- aizsargstikls Stikls (arī cits caurspīdīgs materiāls), ko izmanto, lai aizsargātu, piemēram, acis, seju.
- pusvadītājstikls Stikls ar pusvadītāja īpašībām, ko izgatavo rūpnieciski uz halkogenīdu vai oksīdu bāzes.
- stulte Stilbs; kājas daļa starp ceļgalu un cisku.
- observanti Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; bernardīni.
- bernardīni Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; observanti.
- rauceklis Stīpvilcis - mucenieka darbarīks stīpu savilkšanai.
- stoiķis Stoicisma (1) piekritējs.
- apātija Stoicisma ētikas ideāls.
- Kurtenhof Stopiņu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- arbalets Stops - aukstais šaujamierocis, kas sastāv no laidē iestiprināta loka un palaižamās ierīces.
- store Storveidīgo kārtas dzimta ("Acispenseridae"), 4 ģintis, 24 sugas.
- peintbols Stratēģiska kaujas spēle, kurā kā galvenais ierocis tiek izmantoti šaujamie, kas lādēti ar krāsu lodītēm.
- pašaut Strauji pavērst (acis, skatienu).
- sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
- racionālisms Strāvojums mākslā, arī māksliniecisku paņēmienu kopums, kas pārmērīgi uzsver intelektuālu, loģisku vispārinājumu nozīmi daiļradē.
- tanku dūre strēlnieku reaktīvs prettanku ierocis
- Neu-Wohlfahrt Strenču novada Jērcēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Stakeln Strenču vāciskais nosaukums.
- gāganu karš strīds, ķilda, tracis
- jandaliņš Strīds; tracis, kņada.
- jandāliņš Strīds; tracis, kņada.
- subsistence Substances patstāvīgā bezlaiciskā esība; gan eksistējošu, gan neeksistējošu lietu spēja būt par domāšanas objektu (piem., subsistēt var arī tādi neeksistējoši objekti kā zelta kalni vai tādi pretrunīgi objekti kā apaļi četrstūri).
- Sūcu ezers Sūcis, ezers Bilskas pagastā.
- Sūču ezers Sūcis, ezers Bilskas pagastā.
- Sūcezers Sūcis, ezers Bilskas pagastā.
- Sūčezers Sūcis, ezers Bilskas pagastā.
- Sūča Sūča ezers - Sūcis, ezers Bilskas pagastā.
- Dūberiucis Sudarbes kreisā krasta pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā, garums - 5 km; Doberūcis.
- suiķēns Suķis - puscūcis, sivēns.
- Sonnaxtsche Sunākstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- suns suņu dzimtas suga ("Canis familiaris"), kas tiek turēta kā mājdzīvnieki, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns
- šoloītkvintlijs suņu šķirne, meksikāņu kailais suns (nav apmatojuma), uzskata, ka tiem piemīt ārstnieciskas, ciešanas remdējošas spējas
- Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
- Krievijas sveda svedu ģints suga ("Suaeda salsa"), radnieciski tuva Jūrmalas svedai, no tās atšķiras gk. ar augstumu (25-100 cmm)
- aliens svešinieks; tas, kurš atbraucis no citurienes
- dematerializācija Svēto tēlu dematerializācija - Bizantijas mākslas princips, ka svētie jāattēlo tā, lai attēlos neizpaustos nekādas cilvēciskas jūtas, lai tie izskatītos pārpasaulīgi; tehniski to vislabāk varēja realizēt mozaikā.
- sviestkluncis Sviesta gabals; sviestkloncis.
- reiksma Svītrvilcis; iezīmēšanas velce.
- reismass Svītrvilcis; iezīmēšanas velce.
- cirvis Šāda veida ierocis vai darba rīks.
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- meredits Šaha uzdevums (divvilcis), kura sākuma stāvoklī nav vairāk kā divpadsmit figūru.
- Šampetris Šampēteris - senāks nosaukums (cēlies no franču: "champetre" - "lauciniecisks").
- Šārku līcis Šārkbejs, jūras līcis Austrālijas rietumu piekrastē.
- skrotenīca šaujamierocis (parasti bise) šaušanai ar skrotīm
- šaudīkla Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
- šaujamrīks Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
- šaujams Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
- stroķis Šaujamierocis (parasti šautene).
- granātšāvējs Šaujamierocis pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai līdz 400 m attālumā un speciālo uzdevumu veikšanai, šaujot ar speciālām granātām.
- pusautomātiskais šaujamierocis šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu
- automātiskais šaujamierocis šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus
- pneimatiskais ierocis šaujamierocis, kurā lodes, bultas vai citu lādiņu izsviešanai izmanto saspiesta gaisa vai balonos pildītas ogļskābās gāzes izplešanās spēku
- atkārtotas darbības šaujamierocis šaujamierocis, kurā pēc katra šāviena jaunu patronu no aptveres vai cilindra ievada ar roku darbināms mehānisms
- īsstobra šaujamierocis šaujamierocis, kura stobra garums nepārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums nepārsniedz 600 milimetrus
- garstobra šaujamierocis šaujamierocis, kura stobra garums pārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums pārsniedz 600 milimetrus
- gludstobra šaujamierocis šaujamierocis, kuram ir gludas vismaz divas trešdaļas no stobra urbuma garuma, skaitot no patrontelpas
- viena šāviena šaujamierocis šaujamierocis, kuram nav padeves aptveres vai cilindra un kurā munīciju (patronu) pirms katra šāviena ieliek ar roku
- bliežamais Šaujamierocis.
- puška Šaujamierocis.
- stvols Šaujamierocis.
- Pulmonaria angustifolia šaurlapu lakacis
- Zālas līcis šaurs jūras līcis Baltijas jūras dienvidriatumu daļā, Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas ziemeļos
- fjords Šaurs, dziļš, bieži vairākus desmitus kilometru garš, izlocīts jūras līcis ar atzarojumiem un stāviem, augstiem (1000-1200 m) krastiem.
- ruža Šautene, ierocis.
- lācis Šīs dzimtas dzīvnieks (parasti brūnais lācis).
- efedra šīs dzimtas ģints ("Ephedra"), mūžzalš krūms vai puskrūms, ārstniecisks augs; dažas sugas satur alkaloīdu efedrīnu, ko lieto medicīnā
- garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte
- zaķzivs Šīs dzimtas suga ("Cyclopterus lumpus"), saimnieciski izmantojama, vidēji liela jūras zivs; jūras zaķis; jūraszaķis.
- menca Šīs dzimtas suga ("Gadus morhua"), liela, saimnieciski nozīmīga mencveidīgo kārtas zivs ar vairākām pasugām.
- lejamkrava šķidra vai pusšķidra krava, kuru iekrauj un izkrauj lejot; piemēram, pienu vai benzīnu, pārvadā noslēgtās tilpnēs - cisternās, mucās vai speciālā tarā, uzskaita, pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam pēc tilpuma
- šķīnis Šķīlis; paliels duncis (skalu plēšanai).
- mātes šķirne šķirne, no kuras mātītes izmanto rūpnieciskā krustošanā, bet hibridizācijā – mātes līniju veidošanai
- tēva šķirne šķirne, no kuras rūpnieciskajā krustošanā izmanto tikai vaisliniekus, bet hibridizāciju programmās – tēva līniju veidošanai
- snucis Šņucis - stūris, kakts, mala.
- šņuķe Šņucis (1).
- Akva Iboma štats Nigērijā (_Akwa Ibom_), administratīvais centrs - Ujo, platība - 7081 km^2^, \~4805000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos, apskalo Gvinejas līcis
- Bajelsa štats Nigērijā, administratīvais centrs - Jenagoa, platība - 10773 kvadrātkilometri, 1703400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos, apskalo Gvinejas līcis
- Enmerkars šumeru varoņeposa personāžs, Lugalbandas tēvs un Gilgameša priekštecis, galvenais varonis divos šumeru sacerējumos, kuros stāstīts par Urūkas valdnieka attiecībām ar Aratas pilsētu (Irānas kalnienē) un tās valdnieku
- Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica.
- endoplazmatiskais tīkls šūnas organoīds, ko veido ar membrānu norobežotu kanālu, pūšļu un cisternu sistēma; citoplazmatiskais tīkls
- plātnīškomplekss Šūnas organoīds, ko veido ar membrānu norobežotu vakuolu, pūšļu un cisternu sistēma; Goldži komplekss.
- traktariānisms Tā iesaukta Oksfordas kustība, kas 19. gadsimtā cīnījās par katolicisma atdzimšanu Anglijas Baznīcā.
- savādošana Tā vai cita mākslinieciskā elementa pasniegšana tekstā ārus pierastā konteksta, lasītāja uzmanības pievēršanai (angļu literatūrzinātnē "defamiliarization").
- pusvaļā Tā, ka ir daļēji atvēries, paplaucis.
- puskurā Tā, ka ir iesācis kurēties, bet nav izkurējies.
- paknupu Tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- paknūpu Tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- pakņupu Tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- pakņūpu Tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- paknupus Tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- paknūpus Tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- pakņupus Tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- pakņūpus Tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- knupu Tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- knūpu Tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- kņupu Tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- kņūpu Tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- knupus Tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- knūpus Tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- kņupus Tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- kņūpus Tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- sveikā Tā, ka kādos nelabvēlīgos apstākļos cilvēkam nav noticis kas nevēlams.
- baltactiņa Tā, kam ir gaišas acis vai maiga, gaiša seja.
- vikalīns Tabletes, kas satur bismuta bāzisko nitrātu, magnija karbonātu, nātrija hidrokarbonātu u. c. ārstnieciskas vielas, darbojas savelkoši, neitralizē skābi un atvieglo vēdera izeju.
- sortimentu tabulas tabulas, kas parāda rūpniecisko sortimentu iznākumu no dažādu sugu dažāda izmēra kokiem
- varzis Tacis 1.
- desmitace Tāda (piemēram, spēļu kārts), kam ir desmit acis.
- iedvesmošana Tāda garīga ietekmēšana, kas cilvēku apvelta ar neikdienišķu, pat pārcilvēcisku spēju domāt, runāt vai rīkoties.
- dekadence Tāda literatūras un mākslas strāva, kas atsakās no reālisma, sociālajām un nacionālajām idejām, pievēršas subjektīvajam, anormālajam, amorālajam, misticiskajam; tradicionāli par dekadenci sauc 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma norises Eiropas literatūrā un mākslā.
- varoņkults Tāda personas dievināšana, it kā tā būtu apveltīta ar pārcilvēciskām īpašībām.
- postindustriāla sabiedrība tāda sabiedrība, kurā galvenā nozīme vairs nav rūpnieciskajai ražošanai, bet ir zinātnei, tehnikai un izglītībai
- divacis Tāda spēļu kārts kurai ir divas acis (6).
- septiņacis Tāda spēļu kārts, kurai ir septiņas acis (6).
- tirgusekonomika Tāda tautsaimnieciskā sistēma, kur resursu iedale lielākoties noris ar tirgu starpniecību, nevis valsts veiktas plānošanas ietvaros.
- komandekonomika Tāda tautsaimnieciska sistēma, kur resursus ar plānošanas institūciju starpniecību sadala valsts.
- divpadsmitace Tāda, kam ir divpadsmit acis.
- trijace Tāda, kam ir trīs acis.
- klientisms tādas attiecības starp politikas veidotājiem un iedzīvotājiem, kā arī starp pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu saņēmējiem, ko raksturo asimetriskas un vertikālas varas pozīcijas, kas izpaužas kā aizbildnieciskums un mērķa grupu redzējuma ignorēšana
- cirtmets tādas vecumklases vidējais (saimnieciskajos mežos) vai augstākais (saudzējamos mežos) gadu skaits, kuras zemākā robeža ir ciršanas vecums
- anosmotiskie dzīvnieki tādi dzīvnieki, kam osmas (ožas) orgāns sarucis un nedarbojas (piem., vaļi)
- actaiņš Tāds (audums, adījums), kura raksts atgādina acis.
- pašvelts Tāds (audums), kas velts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots.
- rudacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir rudas acis.
- zaļacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir zaļas acis.
- brūnacains Tāds (cilvēks), kam ir brūnas acis.
- melnacains Tāds (cilvēks), kam ir melnas vai ļoti tumšas acis.
- pelēkacains Tāds (cilvēks), kam ir pelēkas acis.
- tumšacains Tāds (cilvēks), kam ir tumšas acis.
- zilacains Tāds (cilvēks), kam ir zilas acis.
- šeftīgs Tāds (cilvēks), kas bieži un labprāt iesaistās tirdznieciskos darījumos.
- šeptīgs Tāds (cilvēks), kas bieži un labprāt iesaistās tirdznieciskos darījumos.
- puscepts Tāds (cilvēks), kas ir iesācis (ko) mācīties, bet nav pabeidzis.
- sarkanacains Tāds (dzīvnieks), kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
- durkļots Tāds (ierocis), kam ir durklis.
- miegains Tāds (piemēram, acis, balss), kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašpīts Tāds (priekšmets), kas pīts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots.
- eritematozs tāds (rajons vai veidojums), kur var attīstīties eritēma; sasarcis, ar pastiprinātu asins pieplūdumu
- garstobra Tāds (šaujamierocis), kam ir samērā garš stobrs.
- garstobru Tāds (šaujamierocis), kam ir samērā garš stobrs.
- bezatsitiena Tāds (šaujamierocis), kas darbojas bez atsites.
- pakaļlādējams Tāds (šaujamierocis), ko lādē no stobra pakaļējā gala.
- gallādējams Tāds (šaujamierocis), ko lādē pa stobra galu.
- gludstobra Tāds (šaujamierocis), kura stobra kanālam nav vītņu.
- neīsts Tāds, ar ko nesaista asinsradniecība, bet ar ko ir radnieciskas attiecības.
- strupains Tāds, kam astes vietā palicis tikai īss tās gabals.
- astoņacis Tāds, kam ir astoņas acis.
- divactiņa Tāds, kam ir divas acis.
- simtacains Tāds, kam ir fasetacis.
- bolīgs Tāds, kam ir ieplestas, grozīgas acis.
- kumpains Tāds, kam ir kumpa mugurā, tāds, kas ir sakumpis, salīcis (par cilvēku).
- lielacains Tāds, kam ir lielas acis (1).
- lielacu Tāds, kam ir lielas acis.
- maigacis Tāds, kam ir maigas acis.
- patāls Tāds, kam ir maz kopēju, radniecisku pazīmju (ar ko).
- platkājis Tāds, kam ir plata kāja (piem., lācis, pīle u. c.).
- platacains Tāds, kam ir platas acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- platpēdis Tāds, kam ir platas pēdas (piemēram, lācis).
- raibacis Tāds, kam ir raibas acis.
- priekšniecisks Tāds, kam ir raksturīga augstprātība, pavēlnieciska attieksme pret citiem.
- skeptisks Tāds, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
- skaistacis Tāds, kam ir skaistas acis.
- neļoms Tāds, kam ir slikta fiziskā pašsajūta; noguris; apnicis.
- taisns Tāds, kam ir stalts, nesalīcis, arī nesaliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
- stīvacu Tāds, kam ir stīvas, nekustīgas acis.
- sidrabacains Tāds, kam ir sudrabkrāsas acis.
- šauracains Tāds, kam ir šauras acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šķībacains Tāds, kam ir šķības acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- trijacis Tāds, kam ir trīs acis.
- varžacains Tāds, kam ir varžacis (par kāju pēdām, pirkstiem).
- sveiks Tāds, kam kādos nelabvēlīgos apstākļos nav noticis kas nevēlams.
- attāls Tāds, kam maz kopēju, radniecisku pazīmju (ar ko).
- frenčots Tāds, kam mugurā ir frencis.
- kails Tāds, kam nav paskaidrojuma; tāds, kam nav ilustratīvā materiāla; tāds, kam nav mākslinieciska ietērpa.
- pliks Tāds, kam nav paskaidrojuma; tāds, kam nav ilustratīvā materiāla; tāds, kam nav mākslinieciska ietērpa.
- ļuberīgs Tāds, kam nav stingruma; vaļīgs, noļucis.
- skauģacis Tāds, kam nenovīdīgas acis, kas vēl citam ļaunu; skauģis.
- tuvs Tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par radniecību; tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par cilvēkiem.
- tāls Tāds, kam pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par radniecību); tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par cilvēkiem).
- riktīgs Tāds, kam piemīt vēlamas, pozitīvas īpašības (piemēram, kārtīgums, saprātīgums, arī saimnieciskums).
- artistisks Tāds, kam raksturīga rūpīgi izstrādāta mākslinieciskā forma; māksliniecisks, izteiksmīgs.
- atraisīts Tāds, kam raksturīgs apgarots vieglums, māksliniecisks pacēlums.
- alvacis Tāds, kam vājas acis.
- badīgs Tāds, kas (pastāvīgi) ir izsalcis, izbadējies; rijīgs, negausīgs.
- purīgs Tāds, kas ar darbu ticis turīgs.
- vācīgs Tāds, kas atdarina visu vācisko.
- citurienietis Tāds, kas atnācis no citas puses, citas zemes.
- ekstracistisks Tāds, kas atrodas ārpus žultspūšļa, urīnpūšļa vai cistveida audzēja.
- intracisternāls Tāds, kas atrodas cisternā, sevišķi iegareno smadzeņu un smadzenīšu cisternā.
- intracistisks Tāds, kas atrodas pūslī vai cistā.
- interfemorāls Tāds, kas atrodas starp ciskām.
- gallisks Tāds, kas attiecas uz galliem un Galliju; francisks.
- okcidentāls Tāds, kas attiecas uz Rietumiem, to zemēm un kultūrām; rietumu-, rietumniecisks.
- agrārs Tāds, kas attiecas uz zemes īpašumu, zemes lietošanu, lauksaimniecību; lauksaimniecisks.
- paliess Tāds, kas barības vielu trūkuma dēļ ir samērā panīcis (par augiem).
- citreizējs Tāds, kas bijis, noticis citreiz.
- aizpērnais Tāds, kas bijis, noticis vai radies aizpērn.
- autbreds Tāds, kas cēlies, krustojot neradnieciskus dzīvniekus.
- dziedīgs Tāds, kas dziedē, kam piemīt dziednieciskas īpašības.
- inbred- Tāds, kas iegūts radnieciskas krustošanās ceļā.
- kože Tāds, kas iet salīcis.
- smakulis Tāds, kas ir aizsmacis.
- provinciāls Tāds, kas ir atpalicis (parasti sabiedriski politiskajā dzīvē); tāds, kam ir sīkas, mietpilsoniskas intereses.
- nodrāzts Tāds, kas ir bieži dzirdēts; nodeldēts, apnicis.
- kādreizējs Tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad pagātnē, senāk.
- nesens Tāds, kas ir bijis, noticis pirms neilga laika.
- pērnpavasara Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada pavasarī.
- pērnrudens Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada rudenī.
- pērnvasaras Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada vasarā.
- pērnziemas Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada ziemā.
- pērns Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušajā gadā.
- bijušais Tāds, kas ir bijis, noticis; pagājušais.
- aizgājušais Tāds, kas ir bijis,noticis agrāk; pagājušais.
- žņurga Tāds, kas ir fiziski panīcis.
- pajauns Tāds, kas ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās pirms samērā neilga laika.
- pusēdis Tāds, kas ir iesācis ēst, bet nav paēdis.
- pašizgatavots Tāds, kas ir izgatavots ar paša spēkiem, līdzekļiem (ne rūpnieciski).
- žūris Tāds, kas ir izmircis.
- badains Tāds, kas ir izsalcis, izbadējies, rijīgs.
- izkarnējies Tāds, kas ir izsalcis.
- izkāsies Tāds, kas ir izsalcis.
- pirmējs Tāds, kas ir izveidojies, noticis agrāk par ko citu līdzīgu; sākotnējais; pirmais.
- slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā dalām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
- ilustratīvs Tāds, kas ir mākslinieciski pasīvs, tāds, kam trūkst dziļākas problemātikas.
- izticis Tāds, kas ir materiāli nodrošināts; pārticis.
- toreizējs Tāds, kas ir noticis, pastāvējis laikposmā, laika momentā, no kura ir pagājis samērā ilgs laiks.
- ņīkulis Tāds, kas ir panīcis.
- piesārtis Tāds, kas ir piesarcis; tāds, kas ir kļuvis sārts.
- kurzemisks Tāds, kas ir raksturīgs Kurzemei, atbilst kurzemnieku paražām; kurzemniecisks.
- runcīgs Tāds, kas ir raksturīgs runcim; runcisks.
- pajauns Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika; tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
- puskaltis Tāds, kas ir sācis kalst, bet nav nokaltis.
- pusplaucis Tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav izplaucis.
- satracināts Tāds, kas ir sācis trakot, plosīties (par dzīvnieku).
- satrakots Tāds, kas ir sācis trakot, plosīties (par dzīvnieku).
- ūzainis Tāds, kas ir sācis valkāt garās bikses (parasti par zēnu).
- ūziķis Tāds, kas ir sācis valkāt garās bikses (parasti par zēnu).
- katoļticīgs Tāds, kas ir saistīts ar katolicismu; tāds (cilvēks), kas tic katolicisma dogmām.
- brūns Tāds, kas ir saistīts ar nacistisko Vāciju.
- ķumpīgs Tāds, kas ir salīcis, sakumpis; tāds, kam ir kūkums mugurā.
- pirmītējs Tāds, kas ir ticis lietots, ar ko ir bijusi saskare tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- vilgs Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma, tvaika, arī mitrs; valgs 2.
- valgs Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma, tvaika; arī mitrs.
- mikls Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma, tvaika; mazliet mitrs.
- mitrs Tāds, kas ir uzsūcis, satur šķidrumu, tvaiku.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem); tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
- šlipsots tāds, kas ir uzvilcis [šlipsi]{s:1864}
- miekšķēns Tāds, kas ir viscaur izmircis.
- jukls Tāds, kas jūk, sajucis.
- aizsārtis Tāds, kas kļuvis mazliet sārts, sācis sārtot.
- nepiedzīvots Tāds, kas līdz šim nav noticis, piedzīvots; nebijis; arī ārkārtīgs.
- nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts; nebijis; arī ārkārtīgs.
- cistoīds Tāds, kas līdzīgs pūslim vai cistai.
- ņergāns Tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid.
- ņergava Tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid.
- ņergavs Tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid.
- ņeršķis Tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid.
- plaucis Tāds, kas lietū, sniegā u. tml. izmircis.
- plucis Tāds, kas lietū, sniegā u. tml. izmircis.
- plūcis Tāds, kas lietū, sniegā u. tml. izmircis.
- plunce Tāds, kas lietū, sniegā u. tml. izmircis.
- švaks Tāds, kas nav izaudzis pietiekamā daudzumā, vēlamā lielumā; tāds, kuram trūkst vēlamo īpašību; panīcis.
- neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu); tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
- eksoterisks Tāds, kas nav noslēpums, kas domāts arī mazāk zinošiem (par reliģiskiem ritiem, misticiskām mācībām u. tml.), populārs; visiem saprotams.
- neapstrādāts Tāds, kas nav saimnieciski izmantots, tāds, kurā nav veikti nekādi agrotehniskie pasākumi (par zemes gabalu).
- lopisks Tāds, kas neatbilst cilvēka cieņai; tāds, kas nav morāli attaisnojams; dzīvniecisks (2).
- jaunzemnieks Tāds, kas nesen atguvis senču zemi vai saimniecību un uzsācis nodarboties ar lauksaimniecību.
- jaunpienācējs Tāds, kas nesen ir pienācis.
- intranatāls Tāds, kas noticis dzemdību laikā.
- jaunienācējs Tāds, kas nupat ir ienācis.
- monofāgs Tāds, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem (par organismiem).
- nosacīts Tāds, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tāds, kas mākslā ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
- suga Tāds, kas pilnīgi atbilst šīs pamatvienības, arī kādas šķirnes, parasti saimnieciski nozīmīgajām, pazīmēm.
- čērksnis Tāds, kas sācis (mēdz) čērkstēt.
- smirdens tāds, kas sācis bojāties, trūdēt, pūt.
- aizsāpis Tāds, kas sācis sāpēt.
- misticisks Tāds, kas saistīts ar misticismu, ar ticību pārdabiskiem spēkiem, tiešai saskarsmei ar dievišķo.
- vecs Tāds, kas samērā sen ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās.
- policistisks Tāds, kas sastāv no vairākām cistām vai kurā ir vairākas cistas.
- plantigrādisks Tāds, kas staigā, balstoties uz visu pēdu (cilvēks, lācis).
- šķelacis Tāds, kas šķielē, greizacis.
- nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis.
- beidzamais Tāds, kas tikko vai nesen bijis, noticis, sācies; jaunākais.
- pēdējais Tāds, kas tikko vai nesen bijis, noticis, sācies; jaunākais.
- jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās.
- jauniznācis Tāds, kas tikko vai nesen ir iznācis (par iespieddarbu).
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- nupatējs Tāds, kas tikko vai pavisam nesen noticis, bijis; arī pašreizējs.
- pašvārīts Tāds, kas vārīts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots.
- četrkārtējs Tāds, kas veicis ko četras reizes; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu četras reizes.
- daudzkārtējs Tāds, kas veicis ko daudzas reizes.
- divkārtējs Tāds, kas veicis ko divas reizes; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu divas reizes.
- trīskārtējs Tāds, kas veicis ko trīs reizes; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu trīs reizes.
- vairākkārtējs Tāds, kas veicis ko vairākas reizes.
- vienkārtējs Tāds, kas veicis ko vienu reizi; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu vienu reizi.
- pēdējais Tāds, kas vēl ir atlicis (pēc kādas norises, stāvokļa u. tml.).
- vijīgs Tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku (par balsi); tāds, kas ir izteiksmīgs, niansēts (par runu, māksliniecisku priekšnesumu u. tml.).
- applucis Tāds, kas vietām zaudējis spalvas; noplucis.
- lietots Tāds, kas zināmu laiku ticis izmantots un zaudējis daļu savas vērtības.
- galēnisks Tāds, ko iegūst, apstrādājot ārstnieciskas izejvielas, kuras atrodamas augu, arī dzīvnieku valstī (pēc Galēna (129.-201. g.) vārda).
- liktenīgs Tāds, ko ir noteicis liktenis (1); tāds, kas ir saistīts ar likteni (1).
- jaunapgūstams Tāds, ko pašlaik sāk saimnieciski izmantot vai ko drīzumā paredzēts sākt saimnieciski izmantot (parasti par zemi).
- jaunapgūts Tāds, ko saimnieciski izmanto tikai kopš neilga laika (parasti par zemi).
- vardacains Tāds, kur ir varžacis.
- oligocistisks Tāds, kurā ir nedaudz cistu (piem., audzējs).
- monocistisks Tāds, kurā ir viena cista vai kurš sastāv no vienas cistas.
- skeptisks Tāds, kurā izpaužas skepse, arī skepticisms (2).
- neķītrs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; arī ļoti netikumisks, amorāls.
- neķītrs Tāds, kura saturs ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; ļoti rupjš, piedauzīgs.
- sprigacīgs tāds, kuram ir mirdzošas, mirgojošas acis
- maračs Tāds, kurš nodarbojas ar buršanu, vārdošanu; maracis.
- vecs Tāds, kuru ir nomainījis kas jauns, tāds, kura vietā nācis kas cits.
- vienpadsmitactiņa Tāds, tāda, kam ir vienpadsmit acis.
- Ungurpils pagasts tagadējā Alojas pagasta nosaukums līdz 1925. g., tolaik Valmieras apriņķī; vāciski — Schloss-Purkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
- acis izbozīt taisīt lielas acis
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
- kokaudzes vecums taksācijas pazīme, ko izmanto meža fonda raksturošanai pa atsevišķām koku sugām, kā arī mežsaimniecisko un meža izmantošanas pasākumu plānošanai
- allohtons Taksons (parasti suga), kas kādā apvidū nonācis un apmeties pārceļošanas rezultātā.
- Walgahlen Talsu novada Abavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Normhusen Talsu novada Laucienes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Wandsen Talsu novada Vandzenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Neuvaken Talsu novada Virbu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- sidhāntāčāra Tantrista sestā garīgās attīstības pakāpe, kurā viņš apgūst svēto tekstu dziļākās gudrības un kļūst par sidha jogu ar pārcilvēciskām spējām - sidhi.
- Tarantas līcis Taranto līcis Jonijas jūrā.
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
- gals Tas (parasti neliels gabals), kas palicis pāri pēc apstrādes, lietošanas (piemēram, griežot, dalot ko garenu).
- paliekas Tas (parasti nevēlamais), kas ir palicis, saglabājies (no pagātnes, no bijušā).
- atliekas Tas (parasti nevēlamais), kas palicis no pagātnes, no bijušā.
- pļoncka Tas (piemēram, apģērbs, apavi), kas ir izmircis, slapjš, mīksts; pļancka.
- pļancka Tas (piemēram, apģērbs, apavi), kas ir izmircis, slapjš, mīksts.
- simtacis Tas (tāds), kam ir fasetacis.
- lielacis Tas (tāds), kam ir lielas acis (1).
- platacis Tas (tāds), kam ir platas acis.
- šauracis Tas (tāds), kam ir šauras acis.
- caurbraucējs Tas (tāds), kas kādā vietā iebraucis uz īsu brīdi un dosies tālāk (par cilvēku); tas (tāds), kas brauc kādai vietai cauri vai garām (par cilvēku).
- brīvlaistais Tas (tāds), kas oficiāli atbrīvots no verdzības vai dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- iesācējs Tas (tāds), kas tikko sāk vai ir sācis (piemēram, mācīties, strādāt) un kam vēl nav pietiekamu zināšanu, iemaņu.
- bubuļbārdis Tas, ar ko baida kādu (piemēram, bārdains, dusmīgs vecis, arī cita būtne).
- akcents tas, ar ko izceļ (kādu kompozīciju, ansambli, māksliniecisku veidojumu u. tml.)
- pabeigas Tas, kā ir palicis ļoti maz.
- cīnītājs Tas, kam ir kaujiniecisks raksturs, tas, kas dedzīgi pauž kādu ideju (parasti par mākslu, literatūru).
- zvēracis Tas, kam zvēro acis.
- atlikums Tas, kas atlicis (pēc pārējā izlietošanas, izdošanas); pārpalikums.
- valbacis Tas, kas bolī acis.
- pēdējais Tas, kas ir atlicis.
- aizgājušais Tas, kas ir bijis, noticis agrāk.
- pieredze Tas, kas ir bijis, noticis; tas, kas ir pārdzīvots, izjusts.
- meka Tas, kas ir ļoti slapjš (salijis, piemircis u. tml.).
- atmauka Tas, kas ir nomucis, atdalījies.
- bruceklis Tas, kas ir noslīdējis, nobrucis (piemēram, dzija no spoles).
- celumi Tas, kas ir palicis nesamalts.
- pārpalikums Tas, kas ir palicis pāri (parasti no kāda kopuma), nav izlietots, realizēts.
- paliekas Tas, kas ir palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas un parasti vairs nav izmantojams.
- paliekas Tas, kas ir saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojāejas, iznīcināšanas; atliekas.
- sijas Tas, kas ir sijājot palicis pāri.
- kverplis Tas, kas ir sušķis, vājš, panīcis.
- beidzamais Tas, kas ir visvairāk aizkavējies, atpalicis.
- izvāres Tas, kas izvārīts, kas vārot palicis pāri.
- lieluzņēmējs Tas, kas nodarbojas ar plaša apjoma līgumdarbu, tirdzniecisku operāciju u. tml. organizēšanu, veikšanu.
- bijušais Tas, kas noticis; pagātne.
- padibene Tas, kas palicis no kāda šķidruma vai cita kā trauka dibenā.
- padibenis Tas, kas palicis no kāda šķidruma vai cita kā trauka dibenā.
- padibens Tas, kas palicis no kāda šķidruma vai cita kā trauka dibenā.
- padibins Tas, kas palicis no kāda šķidruma vai cita kā trauka dibenā.
- padubenis Tas, kas palicis no kāda šķidruma vai cita kā trauka dibenā.
- atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas u. tml. un parasti nav vairs lietojams.
- izdegums Tas, kas palicis pāri, kam izdegot; rezultāts --> izdegt (1).
- pārpalicis Tas, kas palicis pāri.
- padubenes Tas, kas palicis trauka dibenā no kāda šķidruma vai kā cita.
- vienēdājs Tas, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem (par organismiem); monofāgs.
- iedars Tas, kas sācis kādu darbu.
- iestāvis Tas, kas sācis pie otra dzīvot.
- atliekas Tas, kas saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojā ejas, iznīcināšanas; paliekas.
- iedaris Tas, kas sāk vai ir sācis kādu darbu.
- jaunākais Tas, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
- žēlastības dāvanas tas, ko dod kādam, kas nonācis trūkumā
- teiciens Tas, ko kāds ir teicis; izteiciens (2); arī izteikums (1).
- izteiciens Tas, ko kāds ir teicis; teiktais.
- jaunpienācējs tas, kurš tikko vai nesen kaut ko uzsācis
- sebocista Tauku dziedzera cista.
- steatoma Tauku dziedzera cista.
- taukkluncis Tauku gabals; taukkloncis.
- resngalvītis Tauriņu kārtas dzimta ("Hesperiidae"), nelieli tauriņi ar spārnu plētumu 20-35 mm, galva plata, acis tālu viena no otras, nelieli spārni, gk. tumšbrūni vai okerdzelteni, vienkrāsaini vai ar plankumiem, dzīvo gk. uz lakstaugiem; \~3000 sugu, Eiropā \~40 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- kokēži Tauriņu zemāko naktstauriņu grupā, ar neveiklu, samērā resnu, stipri matotu ķermeni, gariem, labi attīstītiem taustekļiem, actiņu nav, snuķītis sarucis.
- tetumi Tauta Indonēzijā, dzīvo gk. Timoras salas ziemeļaustrumos, pieder pie ambontimuriešu tautām, reliģija - kristiānisms (katolicisms), animistiskie ticējumi, totēmisma paliekas.
- ibanagi Tauta, dzīvo Kagajanas ielejā, Lusonas salas ziemeļos, Filipīnās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi kalniešu ciltīm, reliģija - katolicisms, stipras animisma paliekas.
- teso Tauta, dzīvo Ugandā, uz ziemeļaustrumiem no Kjogas ezera un Kenijas pierobežā, tuvu radniecīgi karamodži (Ugandā) un turkani (Kenijā), valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, reliģija - kristiānisms (gk. katolicisms), daļa saglabājuši senču un dabas spēku kultu.
- havajieši Tauta, Havaju salu arhipelāga pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (protestantisms, katolicisms).
- samoāņi Tauta, Samoa salu pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā un pēc kultūras īpatnībām - polinēzieši, saglabājušies ģints iekārtas elementi, reliģija - kristiānisms (protestantisms, arī katolicisms).
- taitieši Tauta, Taiti u. c. Biedrības salu (Klusajā okeānā) pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā - polinēzieši, reliģija - gk. kristiānisms (kalvinisms, arī katolicisms).
- laist asinis tautas medicīnā - ārstnieciskos nolūkos notecināt zināmu daļu asiņu
- irka Tautastērpa krekla uzplecis.
- irks Tautastērpa krekla uzplecis.
- plānsaimniecība Tautsaimniecības iekārtas veids, kur iedzīvotāju saimniecisko dzīvi brīvā tirgus vietā pilnīgi vai daļēji regulē centrālo iestāžu lēmumi.
- konservācija Tehniski pasākumi, ar kuriem nodrošina, lai kādu iemeslu dēļ darbu pārtraucis uzņēmums, atradne, raktuve vai nepabeigts būvobjekts noteiktu vai nenoteiktu laiku saglabātos drošā stāvoklī.
- Longitudinālā ieleja tektoniska ieplaka Andos, starp Krasta un Galveno Kordiljeru, Čīlē, virsa pazeminās no 1200 m ziemeļos līdz okeāna līmenim dienvidos (Ankudas līcis)
- scenogrāfija Tēlotājas mākslas nozare, kas ietver skatuves telpas māksliniecisko izveidi atbilstoši uzveduma darbības apstākļiem un saturam.
- iluzionisms Tēlotājmākslā - īstenības imitācija, kuras mērķis ir ar mākslinieciskiem līdzekļiem radīt mānīgu iespaidu, ka attēlotie priekšmeti un telpa reāli eksistē.
- burtliktava Telpa, kur strādā burtlicis.
- apofātiskā teoloģija teoloģisks uzskats, ka Dievs nav izzināms un izsakāms cilvēciskos jēdzienos, tāpēc runā par to, kas Dievs nav, nevis par to, kas viņš ir; tā tiek saukta arī par negatīvo teoloģiju (lat. "via negativa" - "negatīvais ceļš") pretstatā katafātiskajai jeb pozitīvajai teoloģijai
- liberālisms Teorija un sociālpolitiska nostāja, kas vērsta uz pārstāvniecisku valdīšanu, preses, vārda un ticības brīvību, šķiru privilēģiju atcelšanu, brīvu starptautisko tirdzniecību u. tml.
- antropozofija Teozofijas paveids - mācība par cilvēku un tā garaspēju attīstīšanu līdz garīgai varai pār dabu (izveidojis vācu misticists R. Šteiners 20. gs. sākumā); antropozofi radīja Valdorfa pedagoģiju.
- esamības analīze terapeitisks esamības aplūkojums, psihoterapijas virziens, kas pacienta psihes traucējumus aplūko kā viņa cilvēciskās esamības realizācijas eksistenciālus traucējumus
- simts Teritoriāli saimnieciska vienība kontinentālajā Rietumeiropā mūsu ēras sākumā un agrajos viduslaikos, kas sastāvēja no 100 vienas cilts vai radniecīgu cilšu savienības lielģimeņu mājām.
- dabas parks teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dabas ainavām), kas labiekārtota atpūtai, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto
- onkulis Tēva vai mātes brālis; tēvocis (1).
- onkulis Sems tēvocis Sems.
- unkulis Tēvocis; krusttēvs.
- onka Tēvocis.
- Selenarctos thibetanus Tibetas lācis.
- ķemerejas tiesa tiesu institūcija 17.-19. gadsimtā, kas pildīja saimnieciskās un finanšu tiesas funkcijas, Rīgā nodibināja 17. gs. beigās, un tā bija apvienota ar amatu tiesu, locekļi bija 3 rātskungi, spriedumus varēja pārsūdzēt Rīgas rātē, pastāvēja līdz tiesu reformai 1889. g.
- antropogēnā slodze tieša vai netieša cilvēku un viņu saimnieciskās darbības iedarbība uz dabu kopumā vai uz tās atsevišķiem komponentiem un elementiem (ainavām, dabas resursiem u. tml.)
- šautra tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai); metamais ierocis
- spirituāļi Tikumības uzraugi priesteru semināros; franciskāņu mūku ordeņa stingrākā daļa.
- cistationīns Tioesteris, veidots no hemocisteīna un serīna kā starpprodukts, metionīnam pārvēršoties cisteīnā.
- ievedprēmijas Tirdzniecības politikas ierocis uztura līdzekļu trūkuma un dārdzības laikos.
- veikals tirdznieciska, arī finansiāla darbība, arī darījums
- tirdzn. nos. tirdzniecisks nosaukums
- merkantils Tirdzniecisks, komerciāls.
- veikalisks Tirdzniecisks.
- dominējošais stāvoklis tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem
- Narcissus tazzeta tocetnarcise jeb pušķu narcise
- kliests Tracis, dumpis ar kaušanos.
- murdi tracis, kņada
- jakariņš Tracis, kņada.
- jembele Tracis, nelaime, nebūšana.
- jakte Tracis, plosīšanās.
- dādu karš tracis, skaļš strīds
- ļezga Tracis, skandāls; sajukums; nekārtība; troksnis.
- jambats Tracis, skandāls.
- trivogs Tracis, trauksme.
- jūkste Tracis, troksnis.
- trācis Tracis, troksnis.
- jampadracis Tracis; lēts, skaļš sarīkojums.
- jakts Tracis; rotaļāšanās; draiskuļošanās.
- škandālis Tracis; skaļš strīds, lamāšanās, ķilda.
- škandāls Tracis; skaļš strīds, lamāšanās, ķilda.
- hajs tracis; skandāls
- ļembasts Tracis; skandāls.
- trādirīdis Tracis; trokšņains, uztraukumiem pilns notikums.
- ļurms Tracis.
- tararams Tracis.
- trace Tracis.
- traiķis Tracis.
- varga Tracis.
- Treppenhof Trapenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Narcissus triandrus triandru narcise
- ūdenstriecis Triecis.
- kosinuss Trigonometriska funkcija - kustīgās leņķa malas patvaļīga punkta abscisas attiecība pret šī punkta vektora garumu; taisnleņķa trijstūra šaurā leņķa kosinuss ir šim leņķim pieguļošās katetes attiecība pret hipotenūzu.
- balaklava trikotāžas vai adīta galvassega, kas paredzēta, lai atklātu tikai daļu sejas; atkarībā no stila un valkāšanas veida neaizsegtas ir acis, mute un deguns vai sejas priekšpuse
- mizerikords Trīskantains duncis, ar ko bruņinieks deva beidzamo dūrienu uzvarētam pretiniekam.
- ņauka Troksnis, burzma, tracis.
- jezda Troksnis, kņada; tracis, burza, juceklis.
- alesis Troksnis, skandāls, tracis.
- bruzgas Troksnis, tracis, kņada.
- ojāgs Troksnis, tracis, kņada.
- kalaša Troksnis, tracis, trokšņains strīds.
- trobele Troksnis, tracis; trogele.
- fracas Troksnis, tracis.
- kalača Troksnis, tracis.
- trivolks Troksnis, tracis.
- trogele Troksnis, tracis.
- šums Troksnis; tracis, skandāls.
- tairis Troksnis; tracis.
- drace Trokšņaina uzdzīve ar kaušanos; tracis.
- tromboblasts Trombocita priekštecis; megakariocīts.
- Narcissus pseudonarcissus trompetnarcise
- troņprincis Troņmantnieka tituls (dažas monarhijās); troņmantnieks, kam ir šāds tituls; arī kroņprincis.
- strucis Trucis, muciņa; alus muca.
- kluču bremzes mehānisms trumuļa tipa bremzes mehānisms, kurā nerotējošā detaļa ir bremzes klucis un bremzēšana notiek, to piespiežot pie trumuļa iekšējās virsmas
- truškopība Trušu audzēšana gaļas, ādu, vilnas ieguvei; attiecīgā lauksaimnieciskās ražošanas nozare.
- pagrauda Tukšums starp ledu un ūdeni; iebrucis ledus.
- pagrauzda Tukšums starp ledu un ūdeni; iebrucis ledus.
- pagrauzde Tukšums starp ledu un ūdeni; iebrucis ledus.
- Siukst-Poenau Tukuma novada Džūkstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- vāciskot Tulkot vāciski (parasti daiļdarbu).
- zilais tuncis tuncis jeb tunzivs
- bonito Tuncis Vidusjūrā un Klusajā okeānā, nozīmīga pārtikas zivs.
- tuna Tuncis, tunzivs.
- Thunnus thunnus tunzivs jeb zilais tuncis
- spēcīgs turīgs, pārticis
- spējots turīgs, pārticis
- pārturīgs Turīgs, pārticis.
- kūrortviesnīca Tūristu mītne ar viesnīcai raksturīgo infrastruktūru, kur sniedz ārstēšanas, rehabilitācijas vai rekreācijas pakalpojumus, parasti iekārtotas apvidos ar dabiskiem dziedniecības faktoriem (labvēlīgs klimats, ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņi) vai arī vietās, kur ir izveidota atbilstīga infrastruktūra.
- tutins Tutenis, duncis.
- rokasgranāta Tuvcīņas metamais ierocis.
- granātmetējs Tuvcīņas šaujamierocis, kas šauj ar granātām.
- radniecīgs Tuvs, līdzīgs pēc kopējas izcelšanās (par tautām, tautībām u. tml.); radniecisks (2).
- tuvradīgs Tuvu radniecisks.
- tuvradniecisks Tuvu radniecisks.
- dieds Ubags; vecs vīrs, vecis.
- hidrauloss ūdensērģeles; sens mūzikas instruments, mūsdienu ērģeļu priekštecis, kuram gaisa padevi nodrošināja ūdens staba spiediens
- dehlorācija Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas, dehlorēšana.
- dehlorēšana Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas.
- deglens Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa, lācis u. tml.).
- ugunsierocis Uguns šaujamierocis.
- Vulkāniskais līcis Uičuras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumos, Hokaido salas piekrastē.
- Schloss-Puerkeln Ungurpils (tagad Alojas) pagasta vāciskais nosaukums.
- Īslīce Upe Latvijā (daļēji), Lielupes kreisā pieteka Bauskas un Jelgavas novados, garums - 70 km (Latvijā 49 km), sākas Lietuvā, kritums - 48 m; Islica; Īslica; Īslīca; Īslīcis (Lietuvā Īslīkis).
- Sula upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē, grīvā plašs līcis
- rio Upe, straume, arī upei līdzīgs jūras līcis, parasti vietvārdos.
- riu Upe, straume, arī upei līdzīgs jūras līcis, parasti vietvārdos.
- aizgrieznis Upes līcis.
- lanka Upes līcis.
- upeslīcis Upes līcis.
- Francisko Urāna pavadonis ("Francisco"), vidējais attālums no planētas - 4276000 km, izmēri - 22 km
- Batšeba Ūrija sieva, ko ķēniņš Dāvids ieraudzīja mazgājamies un apņēma par sievu, kad bija Ūriju licis nogalināt, Zālamana māte.
- cistoskopija Urīnpūšļa iekšējās virsmas aplūkošana ar īpašu endoskopu - cistoskopu.
- ureterīts Urīnvadā iekaisums, kam raksturīgi cistiski veidojumi gļotādā.
- Artigasa Urugvajas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Artigas_), Karaļa Džodža (Vaterlo) salas rietumu daļā.
- parūka Uz galvas uzliekams mākslīgs matu veidojums (dabisko matu aizstāšanai, arī mākslinieciskiem, dekoratīviem mērķiem).
- deidvuds Uz koka kuģiem - vadņu pildklucis, novietots starp priekšvadni un pakaļvadni un ķīli.
- mitrajēze Uz lafetes uzmontēts automātisks daudzstobru ātršāvējs ierocis; mitraijēze.
- mitraijēze Uz lafetes uzmontēts automātisks daudzstobru ātršāvējs ierocis.
- uzpiedurknis Uz piedurknes uzvelkams plānas drēbes uzrocis, ko viegli izmazgāt.
- sagubis Uz priekšu salīcis.
- vircas laistītājs uz traktorpiekabes vai automobiļa uzmontēta cisterna vircas, arī citu šķidrumu iesūknēšanai, transportēšanai un izkliedēšanai uz lauka
- uzači Uzacis.
- ūzači Uzacis.
- virsmati Uzacis.
- ofrioze Uzacu spazma, acs gredzenmuskuļa augšējā plakstiņa daļas spazmatiska savilkšanās, kas sarauc uzacis.
- arhitektonika Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienība (celtnē).
- tektonika uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienotība, saskaņa (celtnē)
- atstāt Uzdot veikt (parasti to, kas vēl atlicis).
- uzkucis Uzlīcis, uzkumpis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- uzkupis Uzlīcis, uzkumpis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- uzkuzu Uzlīcis, uzkumpis.
- nelikviditāte Uzņēmuma saimnieciskais stāv oklis, kad tam nav pietiekami daudz līdzekļu savu kārtējo parādsaistību pildīšanai.
- uzņēmuma pāreja uzņēmuma vai tā patstāvīgas, identificējamas daļas (saimnieciskas vienības) nodošana citai personai uz līguma, administratīvā vai normatīvā akta, tiesas sprieduma vai kāda cita pamata, kas radies starp pusēm ārpus to līgumiskajām saistībām, kā arī komercsabiedrību apvienošana, sadalīšana vai pārveidošana
- nodrosētājs Uzņēmums, banka, fermeris vai cits saimnieciskās darbības subjekts, kas veic nodroses operācijas.
- iztulzis Uzpampis, uztūcis.
- stumulgots Uzplaucis.
- pagona Uzplecis (formas tērpam).
- palliums uzplecis no baltas vilnas ar melniem krustiem, ko Romas pāvests sūta jaunieceltam bīskapam
- poļete Uzplecis.
- uzkamiesis Uzplecis.
- kūliņš Uzragavām liekams klucis, kas nepieciešams baļķu vešanai.
- ieblenzties Uzraukt uzacis, ieplest acis.
- roksildis uzrocis, roku sildāmais
- mufe Uzrocis; roku sildāmais.
- mukta Uzrocis.
- uzmava Uzrocis.
- uzroce Uzrocis.
- mistika Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam; misticisms.
- atomisms Uzskats, ka visa saimnieciskā dzīve ir atsevišķo indivīdu saimnieciskās darbības summa un ka tāpēc par tautsaimnieciskās pētīšanas sākuma punktu jāņem atsevišķā indivīda saimnieciskā rīcība.
- pārkrekls Uzsvārcis, virsvalks.
- kitelis Uzsvārcis; halāts.
- kalats Uzsvārcis.
- secēt Uzšķērst (līķi), parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā; uzšķērst (beigta dzīvnieka ķermeni) pētnieciskā nolūkā.
- oligofāgija Uztura režīms, kurā dzīvnieki izmanto tikai nedaudz (bieži tuvu radnieciskas) augu sugas.
- monofāgija Uztura režīms, kurā organismi izmanto vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augus vai dzīvniekus.
- jūras kāposti uzturā un medicīnā izmantojamās brūnaļģes laminārijas rūpnieciskais nosaukums
- bromatogrāfija Uztura vai ārstnieciskās uztures apraksts.
- silfīda Vabole, kas aprok savu barību - beigtu dzīvnieku līķus; kapracis (2).
- vāca Vācieši, vācu, vācisks.
- vāciskam Vāciski (runāt).
- plīsiski runāt vāciski runāt
- švērnīt Vāciski runāt.
- vāciskus Vāciski.
- vācmēlē Vāciski.
- vācuski Vāciski.
- apvācināt Vāciskot.
- aroddaļas Vācu darba frontes (2. pasaules kara laikā) arodnieciskas institūcijas, kas kārtoja sociālpolitiskos jautājumus atsevišķās ražošanas nozarēs.
- ārizēšana Vācu fašistu piekoptā ebreju diskriminācija, kas viņu terminoloģijā saucās "atbrīvošana no žīdu ietekmes valsts saimnieciskā un kulturālā dzīvē".
- SS Vācu nacistiska organizācija (vācu "Schutz-Staffel"), kas atbildēja par iekšējo drošību, vadīja teroru pret opozīciju un ebrejiem, apsargāja koncentrācijas nometnes; Nirnbergas procesā tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju.
- Švābu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1275.-1276. g. sastādījis kāds nezināms franciskāņu mūks, jūtama kanonnisko tiesību ietekme, ietverta doktrīna par karaļa varas atkarību no pāvesta
- kasko Vagonu, cisternu u. c. transportlīdzekļu apdrošināšana.
- vārstīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
- virāt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
- virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
- bajonete Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
- Schildburg Vairogmiesta vāciskais nosaukums, 16. gs. apmetne tagadējās Bauskas pilsētas vietā.
- eksogāmija Vairošanās tips, kam gk. raksturīga neradniecisku organismu pārošanās.
- endogāmija Vairošanās tips, kam gk. raksturīga tuvradniecisku organismu pārošanās.
- kamrāts Vāja menca; kambartmencis.
- valacis Valbacis.
- valbīties Valbīt acis; bolīties (2).
- izvalbīt Valbot izgrozīt, sagriezt (acis).
- savalbīt Valbot sagriezt (acis).
- Ermeshoft Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Karkell Valkas novada Kārķu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Wiezenhof Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Walksche Valkas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Ranzen Valmieras novada Rencēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kolberg Valmieras novada Skaņkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Wolmarshofsche Valmieras pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- lingvistiskā paleontoloģija valodniecības nozare un vēstures palīgnozare, kas izmanto valodnieciskus faktus, lai pētītu tautu u. c. etnisko kopību materiālo un garīgo kultūru pirmsrakstības periodā, tautu izvietojumu un kontaktus, etnoģenēzi
- neolingvistika Valodniecības virziens, kas radies 20. gs. 20. gados Itālijā; pamatlicēji M. Bartoli un Pž. Bertoni eklektiski apvienoja vairākas V. fon Humbolta idejas, estētiskā ideālisma u. c. atziņas, uzskatīja valodu par individuālu garīgu darbību, māksliniecisko jaunradi.
- aprakstošā valodniecība valodniecības virziens, kurā, izmantojot distributīvās analīzes metodi, izstrādā valodniecisku teoriju valodas struktūras formālo elementu detalizētam un visaptverošam aprakstam
- serbokroati Valodnieciskā ziņā vienību veidojoša slāvu tauta Dienvidslāvijā; horvāti (kroati) ir eiropeiskāki, katoļi ar latīņu rakstību; serbi vairāk austrumnieki, lielāko tiesu grieķu pareizticīgie ar kiriļicas rakstību.
- jaunattīstības valstis valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs; tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība; ļoti nevienāda ienākumu sadale - daudz nabadzīgo, maz turīgo; nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība
- Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns.
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra
- Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
- asignējumu samazināšana valsts budžeta līdzekļu asignējumu samazināšana līdz saimnieciskā gada beigām, mainot attiecīgo mēnešu finansēšanas plānus
- stagflācija Valsts ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga cenu paaugstināšanās, inflācija ražošanas, tirdzniecības saimniecisko procesu depresijas apstākļos.
- teokrātija Valsts forma, kurā Dievs tiek atzīts par valdnieku vai arī to, kas netieši vada esošo varu (piemēram, jūdaismā, viduslaiku katolicismā).
- valsts budžeta ilgtermiņa saistības valsts funkciju, valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamiem pakalpojumiem, saskaņā ar kuru noteikumiem budžeta finansēta institūcija veic maksājumus saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados
- Meža valsts reģistrs Valsts meža dienesta uzturēta informācijas sistēma par mežiem un saimnieciskajām darbībām tajos.
- mežsaimniecība Valsts mežu fonda administratīvi saimnieciska vienība (līdz 1957. gadam).
- autoritārais režīms valsts pārvaldīšanas veids, kad valsts izpildvara kontrolē pilsonisko sabiedrību, reglamentē garīgo dzīvi, ekonomiku, ierobežo vai atlaiž pārstāvnieciskās valsts varas iestādes, likvidē opozicionārās partijas un organizācijas, lieto politiskas represijas
- fiskālisms Valsts rīcība, kas pirmajā vietā liek ieņēmumu gūšanu valsts kasē un saimnieciskās intereses.
- Togo valsts Rietumāfrikā (_Togo_; _Togolaise, République_), platība - 56785 kvadrātkilometri, 6031800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lome, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, robežojas ar Ganu, Burkinfaso un Beninu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis
- Gana valsts Rietumāfrikā (angļu val. _Ghana_), platība - 238533 kvadrātkilometri, \~24 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Akra, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Kotdivuāru, Burkinafaso un Togo, apskalo Gvinejas līcis
- reprezentācijas izdevumi valsts un pašvaldību iestāžu, dažādu organizāciju un saimniecisku uzņēmumu izdevumi, kas saistīti ar pārstāvēšanu; tos parasti piešķir augstākajām amatpersonām
- revīzijas pakalpojums valsts un pašvaldību institūciju finansu revīzija un revīzijas pārskata sagatavošana, kā arī atzinuma sniegšana par saimnieciskā gada pārskatu
- agrofirma Valsts vai kooperatīvs uzņēmums, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu vai pārstrādi.
- ilgtermiņa saistības valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, kurus no budžeta finansēta institūcija apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados
- Wangaschhof Vangažu muižas vāciskais nosaukums, kas minēts zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos.
- dardadzis Varavīksne; dardacis.
- amerikānisms Vārds, kas kādā valodā aizgūts no Amerikas angļu valodas (anglicisma paveids).
- argotisms Vārds, kas literārajā valodā ienācis no kāda argo.
- epitets Vārds, kas tēlaini apzīmē, raksturo kāda jēdziena, parādības vai priekšmeta īpašību; māksliniecisks apzīmētājs.
- hieroglifu raksts vārdu un skaņu raksta priekštecis, burtu vietā sastāv no ideogrammām; mūsdienās saglabājies Ķīnā, Japānā
- bezspēcīgs Vārgs, panīcis (par augiem, to daļām).
- kluīns Vārgs, sanīcis, vājš.
- kahektisks Vārgs, slimīgs, panīcis.
- šutisks Vārgulīgs, sanīcis.
- Taivanas zilžagata vārnu dzimtas suga ("Urocissa caerulea")
- sarkanknābja zilžagata vārnu dzimtas suga ("Urocissa erythrohyncha")
- dzeltenknābja zilžagata vārnu dzimtas suga ("Urocissa flavirostris")
- vārpodzis Vārpucis (1).
- clavus Varžacis.
- vārnači Varžacis.
- gresele Veca kārba, ķocis.
- dankeri Vecā vācu baptistu brālība - dibināta 1723. g. ASV, lielākā sekta, kas atdalījusies no sākotnējā baptistu virziena vāciski runājošās valstīs, mūsdienās ASV ap 4000 dalībnieku.
- veconkols Vecāks vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; vecāku tēvocis (2).
- veconkulis Vecāks vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; vecāku tēvocis (2).
- vilagvecis Vecis ar lielu rīksti.
- vecelis Vecis, vecs vīrietis.
- šitriks Vecis.
- Oņķupe Vecistabvalks, ūdenstece Kolkas pagastā.
- Uņķupe Vecistabvalks, ūdenstece Kolkas pagastā.
- Schloss-Serben Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Alt-Pebalg-Orrishof Vecpiebalgas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- gubiņš Vecs cilvēks, kas staigā salīcis.
- skrausts Vecs panīcis zirgs.
- ķece Vecs, nodilis matracis.
- kankari Vecs, noplucis, noskrandis apģērbs.
- izburška Vecs, pussabrucis priekšmets.
- veconkols Vectēva vai vecāsmātes brālis; mātes vai tēva tēvocis (1).
- veconkulis Vectēva vai vecāsmātes brālis; mātes vai tēva tēvocis (1).
- vadžra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Indras ierocis, vāle, kuru Tvaštars izkala īpaši viņam.
- iecistēties Veidojot cistu, ievietoties tajā.
- romanizēt Veidot (daiļdarbu) ar romānam raksturīgām mākslinieciskajām īpatnībām.
- objektivizēt Veidot māksliniecisku vispārinājumu, tipizēt.
- prosperity Veiksme, saimnieciska labklājība; uzplaukums.
- allonža Vekselim piesaistīts gabals vekseļtiesisku uzrakstu (piem., indosamentu) atzīmēšanai, kuriem pietrūcis vietas uz paša vekseļa.
- iepriekšēja revīzija vēl nenotikušas saimnieciskās darbības revīzija uz projekta vai atļaujošā dokumenta pamata; projekts vai atļaujošais dokuments netiek vērtēti no lietderības viedokļa
- ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā (ap 1800.-1830. g.), kuram raksturīgas svinīgas, smagas formas, un asi krāsu kontrasti.
- sbirs Vēlākos laikos - policists Itālijā.
- kara tribūns vēlēta amatpersona, kas kara laikā leģionos veica administratīvus un saimnieciskus pienākumus
- šerifs Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- revīzijas komisija vēlētu personu grupa, kas pārbauda komisiju, valžu un citu izpildorgānu, kā arī dažu valsts iestāžu un amatpersonu saimniecisko, finansiālo u. c. darbību
- aretaloģija Vēlīnā grieķu-romiešu klasicisma reliģiozi-filozofiska satura literatūra.
- hellebarda Vēlīnos viduslaikos lietots kājnieku cērtams un durams ierocis pīķa veidā ar asā galā piedēklī izveidotu platu pusmēness veida cirvi.
- augstrats Velosipēda priekštecis, divritenis ar lielu priekšējo riteni, kura asij tieši pievienoti pedāļi, un augstu izvietotu sēdekli.
- drezīna velosipēda priekštecis, kas izgudrots 1817. g., ar kuru brauca, kājām pret zemi atsperoties
- Venecuēla Venecuēlas līcis - atrodas Karību jūras dienvidu daļā, Venecuēlas piekrastē (sp. val. "Golfo de Venezuela"), starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums - 231 km, platums pie ieejas - 98 km, dziļums - 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 1 m
- Landgemeinde Pilten Ventspils novada Piltenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Popensche Ventspils novada Popes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Pussen Ventspils novada Puzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Vērgale Vērgales pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski - Wirginahlen, krieviski - Virgenskaja.
- vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris).
- slēgt Vērt ciet (acis, plakstiņus).
- mergžt Vērt ciet acis.
- miegt Vērt ciet, sašaurināt (acis, plakstus).
- miegties Vērt ciet, sašaurināt acis, plakstus.
- Trešais reihs vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933. līdz 1945. gadam oficiālā nosaukuma Vācijas Impērija (1933—1943) un Lielvācijas Impērija (1943—1945) vietā; lai apzīmētu šo periodu Vācijas vēsturē, izmanto arī terminus "fašistiskā Vācija", "nacistiskā Vācija", "Hitlera Vācija" un "hitleriskā Vācija"; terminu 'fašisms' lietoja Padomju Savienībā un lieto tās bijušajās republikās, tomēr Vācijai faktiski atbilst 'nacisms' jeb 'nacionālsociālisms'
- agrārvēsture Vēstures nozare, kas pētī kādas zemes agrārās iekārtas saimniecisko, tiesisko un tehnisko attīstību.
- Langdoka Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Languedoc"), ietver Ero, Gāras, Tarnas, Odas, Lozēras, Augšluāras, Ardešas departamentu, platība - 27800 kvadrātkilometru, apskalo Lionas līcis.
- zuduma pakāpe vēsturiskajā fonētikā - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā patskanis ir zudis, no divskaņa palicis tikai otrais komponents no diftongiskā savienojuma - zilbiskais skanenis
- reģenerācija vēsturisko arhitektūras objektu, ansambļu vai pilsētbūvnieciskā kompleksa pārveidošana, kurā atjauno tā zudušās daļas, plānojumu un telpisko struktūru, funkcionālo aktivitāti
- Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība
- sovhoztehnikums Vidējā speciālā mācību iestāde, kur sagatavoja lauksaimniecības speciālistus un kas veidoja vienotu saimniecisku kompleksu ar sovhozu.
- vides dizains vides organizēšana atbilstoši noteiktām prasībām un vidē izvietojamo objektu mākslinieciskā konstruēšana; šī darba rezultāts
- vidriece Vidriecis - gaļas viducis; speķis.
- vidrietis Vidriecis - gaļas viducis; speķis.
- vidrieksne Vidriecis.
- vidrocis Vidriecis.
- vidrucis Vidriecis.
- vuducis Viducis.
- knēpe Viduklis, viducis.
- Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina
- Testudo graeca Vidusjūras bruņurupucis.
- Antaljas līcis Vidusjūras līcis Turcijas dienvidu piekrastē (_Antalya Körfezi_), platums pie ieejas - 216 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 0,4 m
- Alvastras klosteris viduslaiku klostera drupas netālu no Ombergas Esterjētlandē, cēluši franču cisteriešu mūki 1143. g., nopostīts 1567. g.
- puslaicīgs Viduvējs, vidēji pārticis.
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- vidzemnisks Vidzemniecisks.
- lubu literatūra viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības, domāta laika kavēklim
- viendienītis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas; viendienis.
- viendienis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas.
- izejviela Viela, no kuras var ko iegūt rūpnieciskā pārstrādē.
- cistinūrija Vielmaiņas traucējums, kas izpaužas kā cistīna izdale urīnā.
- inhalācija Vielu ieelpošana ārstnieciskā nolūkā.
- asins pārliešana viena cilvēka asiņu ievadīšana citam cilvēkam ārstnieciskā nolūkā; asins pārliešana notiek tikai atbilstoši asins grupai un rēzus faktoram, veicot individuālu saderības pārbaudi
- Velsa viena no 5 Lielbritānijas Karalistes daļām (_Wales_), platība - 20779 kvadrātkilometri, 3004600 iedzīvotāju (2008. g.), adminstratīvais centrs Kārdifa, robežojas ar Angliju (austrumos), apskalo Bristoles līcis, Sentdžordža šaurums un Īrijas jūra
- analekti Viena no četrām tā dēvētā konfūcisma kanona grāmatām, kas ietver Konfūcija mācības pamatprincipus un, iespējams, ir sastādīta apmēram septiņdesmit gadus pēc viņa nāves.
- albaspidīns Viena no melnās ozolpapardes ("Dryopteris filix-mas") sakneņu drogu ārstnieciskām vielām.
- dokozaheksaēnskābe Viena no zivju eļļas aktīvajām vielām ar ārstniecisku efektu.
- eikozapentaēnskābe Viena no zivju eļļas aktīvajām vielām ar ārstniecisku efektu.
- ačka Vienacis.
- monoftalmisks Vienacis.
- vienacīgs Vienacis.
- arodsavienība Vienas vai vairāku radniecisku ražošanas nozaru arodbiedrību apvienība, parasti ar juridiskas personas tiesībām.
- melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi.
- gels Viendabīga želejveida masa; ārstniecisks vai kosmētisks līdzeklis, kas pagatavots no šādas masas.
- amarillis viendīgļlapju klases dzimta ("Amaryllidaceae"), kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes, 65 ģintis, 860 sugu; Latvijā savvaļā neaug, kā krāšņumaugus dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas, krīnijas
- dūbums vienkocis
- zlaukts vienkocis
- avilis Vienkocis (bišu strops).
- čoliņa Vienkocis, laiviņa no izdobta koka.
- ločiks Vienkocis, laiviņa no izdobta koka.
- pēlīte Vienkocis, sekli peldoša laiviņa, bieži izcirsta no viena gabala, lietoja zvejai un putnu medībām.
- vienkocene Vienkoka laiva; vienkoce; vienkocis (1).
- vienkoce Vienkoka laiva; vienkocis (1).
- badakunna Vienmēr izbadējies, izsalcis cilvēks vai dzīvnieks; skops mantkārīgs cilvēks.
- badcūka Vienmēr izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks.
- vienriča Vienricis (ķerra 1(1)).
- ricis Vienricis (ķerra), rateļi.
- kārnele Vienricis.
- Abū Dabī viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem, platība — 67340 km^2^, 1628000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvas centrs Abū Dabī, robežojas ar Dubaijas emirātu, kā arī ar Omānu un Saūda Arābiju, apskalo Persijas līcis
- neogotika Viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kur izmantoti gotikas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi; visspilgtāk izpaudās arhitektūrā, radās Anglijā 18. gs. vidū, plašāk izplatījās ap 19. gs. vidu.
- neorenesanse Viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kur izmantoti renesanses mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi; vispilnīgāk izpaudās arhitektūrā, īpaši Vācijā, kur tā kļuva par spilgtāko nacionālo iezīmi 19. gs. 2. p. būvmākslā.
- neobaroks Viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kurā izmantoti baroka mākslinieciskie paņēmieni un dekoratīvās formas.
- Neustadt Viens no Jaunjelgavas vāciskajiem nosaukumiem ap 16.-17. gs.
- Neustadtchen Viens no Jaunjelgavas vāciskajiem nosaukumiem ap 16.-17. gs.
- antocianīns Viens no pigmentiem, kuri atrodami augos glikozīdu veidā, radnieciski flavoniem un katehīniem; nesatur slāpekli; noteic augļu un ziedu sarkano, zilo un violeto krāsu; pārtikas piedeva E163.
- folklora Viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija); tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi.
- pemperis Vientiesis, panīcis cilvēks.
- pempiņš Vientiesis, panīcis cilvēks.
- pempis Vientiesis, panīcis cilvēks.
- ciembērns Viesis, bērns, kas atnācis ciemos.
- Ekengraf Viesītes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
- postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas, graušanas.
- šūpulis Vieta, kur kas ir radies, sācis veidoties.
- patents Vietējās pašvaldības izsniegta atļauja veikt individuālu saimniecisku darbu.
- kadars Vilkacis.
- vilkataks Vilkacis.
- vilkateks Vilkacis.
- vilkatis Vilkacis.
- vilteka Vilkacis.
- vilkamēle Vilkmēle ("Succisa") - lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
- dunduramols Vilkmēle ("Succisa").
- vilkumēle Vilkmēle ("Succisa").
- pļavas vilkmēle vilkmēļu suga ("Succisa pratensis")
- krēsls Nr. 14 Vīnes mēbeļu meistara M. Toneta radītais krēsls, ko pirmo sāka ražot rūpnieciski (1859. g.).
- sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai.
- pace Vingrojumu sistēma (angļu "progressive aerobic circuit exercise"), kurā svara samazināšanai vai muskuļu palielināšanai tiek izmantoti trenažieri.
- mežvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Parthenocissus"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs, 15 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma.
- onkols Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; tēvocis (2).
- onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; tēvocis (2).
- miedzēt Virināt (acis), mirkšķināt.
- pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
- halāts Virsvalks, uzsvārcis; rīta svārki.
- ķitelis Virsvalks, uzsvārcis.
- ūdens resursu lietošana virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti
- vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
- līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu.
- spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu.
- izžuris Viscaur izmircis.
- Frišhafs Vislas līcis.
- vispārcilvēcīgs Vispārcilvēcisks (1).
- pētniecības ētika vispārcilvēcisku morāles normu un profesionālās darbības ētikas kodeksa ievērošana pētījumā; universāli labas zinātniskās prakses pamatprincipi: godprātīgums, caurskatāmība, objektivitāte, neatkarība
- NACE Vispārējā saimniecisko darbību klasifikācija Eiropas Savienībā ("general industrial classification of economic activities within the European Union").
- ārzemnieciskums Vispārināta īpašība --> ārzemniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atpalicība Vispārināta īpašība --> atpalicis (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kas rodas, ja atpaliek darbā, darbībā, attīstībā.
- bruņnieciskums Vispārināta īpašība --> bruņniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cilvēciskums Vispārināta īpašība --> cilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvnieciskums Vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvnieciskums Vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleznieciskums Vispārināta īpašība --> glezniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- humanitāte Vispārināta īpašība --> humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme; cilvēciskums; arī cilvēcība.
- kaitnieciskums Vispārināta īpašība --> kaitniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaujinieciskums Vispārināta īpašība --> kaujiniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kareivīgums.
- laucinieciskums Vispārināta īpašība --> lauciniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslinieciskums Vispārināta īpašība --> māksliniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslinieciskums Vispārināta īpašība --> māksliniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilvēciskums Vispārināta īpašība --> necilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilvēciskums Vispārināta īpašība --> necilvēcisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemākslinieciskums Vispārināta īpašība --> nemāksliniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaimnieciskums Vispārināta īpašība --> nesaimniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārcilvēciskums Vispārināta īpašība --> pārcilvēcisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pavēlnieciskums Vispārināta īpašība --> pavēlniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilsētnieciskums Vispārināta īpašība --> pilsētniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- privātīpašnieciskums Vispārināta īpašība --> privātīpašniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- publicistiskums Vispārināta īpašība --> publicistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- puiciskums Vispārināta īpašība --> puicisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums.
- radniecīgums Vispārināta īpašība --> radniecīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; radnieciskums (1).
- radniecīgums Vispārināta īpašība --> radniecīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; radnieciskums (2).
- radnieciskums Vispārināta īpašība --> radniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- radnieciskums Vispārināta īpašība --> radniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saimnieciskums Vispārināta īpašība --> saimniecisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- samiernieciskums Vispārināta īpašība --> samierniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; samierniecība.
- samierniecība Vispārināta īpašība --> samierniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; samiernieciskums.
- skolnieciskums Vispārināta īpašība --> skolniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skolnieciskums Vispārināta īpašība --> skolniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķeltnieciskums Vispārināta īpašība --> šķeltniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vāciskums Vispārināta īpašība --> vācisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veikalnieciskums Vispārināta īpašība --> veikalniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viensētnieciskums Vispārināta īpašība --> viensētniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vispārcilvēciskums Vispārināta īpašība --> vispārcilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zemnieciskums Vispārināta īpašība --> zemniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dekoratīvās vistas vistas, ko audzē skaistumam spalvu un krāsu daudzveidības dēļ, bet kam nav saimnieciskas nozīmes (Bentamas, Brobanternas, Feniksa, Jokohamas, Paduanas vistas)
- vistkopība vistu audzēšana olu un gaļas ieguvei; attiecīgā lauksaimnieciskās ražošanas nozare
- Paneiropa Visu Eiropas tautu saimnieciskas un valstspolitiskas apvienošanas centieni.
- vitamīnu terapija vitamīnu preparātu lietošana ārstnieciskā un profilaktiskā nolūkā
- vitamīnterapija Vitamīnu preparātu lietošana ārstnieciskā un profilaktiskā nolūkā.
- Valzivju līcis Volfišbejs, līcis Āfrikas dienvidrietumu piekrastē.
- šļurka Zābaks, kas ūdenī samircis šņurkst.
- šļurkata Zābaks, kas ūdenī samircis šņurkst.
- hlorella Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Chlorella"), vienšūnas zaļaļģe, kas satur daudz olbaltumvielu un tauku, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 10 sugas.
- lagerheimijas Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Lagerheimia"), elipsveida līdz lodveida vienšūnas zaļaļģes ar nedaudziem sariņiem šūnu galos, retāk vidusdaļā, >10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, kas mīt gk. stāvošu ūdeņu planktonā.
- tetraedrona Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Tetraedron"), saplacinātas trīsstūrainas līdz piecstūrainas vai tetraedriskas vienšūnas zaļaļģes ar gludu vai punktētu (granulētu) apvalku, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas, kas mīt gk. planktonā.
- Serinus citrinella zaļgandzeltenais ģirlicis
- parakolobaktrumi Zarnu nūjiņām radniecisku baktēriju ģints, kas nespēj noārdīt laktozi vai noārda to lēnām; dažas to sugas ir patogēnas.
- Zebrene Zebrenes pagasts - pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Bikstu, Annesnieku, Īles un Lielauces pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski - Rengenhof, krieviski - Rengengofskaja.
- zeltracējs Zeltracis.
- uradņiks Zemākā dienesta pakāpe Krievijas apriņķa policijā 1878.-1917. g.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- gorodovojs Zemākā dienesta pakāpe Krievijas pilsētu policijā līdz 1917.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konstebls zemākā dienesta pakāpe policijā (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs); policists, kam ir šāda dienesta pakāpe
- svilinātājs Zemāko naktstauriņu dzimta ("Pyralididae"), tauriņi ar sīku, tievu gludu ķermeni, uz galvas fasetu acis un actiņas, spārni gari, trīsstūrveidīgi, lido naktī, skrien uz uguni un apsvilinās.
- šūpuļzeme Zeme, kur kas ir radies, sācis veidoties.
- dabassaimniecība Zemes ģeogrāfiskā apvalka un tā saimnieciskās izmantošanas sociāli ekoloģisks komplekss.
- zemes derīgums zemes nogabala īpašību atbilstība lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām
- grunts Zemes virskārtas ieži, kas ir cilvēku inženierceltnieciskās darbības objekts.
- tehnosfēra Zemeslodes daļa, kurā noris saimnieciskā, parasti ar tehnikas izmantošanu saistītā, darbība, arī zemeslodes daļa, kuru ietekmē šāda darbība.
- Ahilleona rags zemesrags Azovas jūras dienvidos, Krievijā, apskalo Kerčas šaurums un Temrjukas līcis
- batrahoplastika Zemmēles dziedzera cistas plastiska operācija.
- ranula Zemmēles dziedzera vai tā izvadkanāla retences cista.
- laucnieciski Zemnieciski, lempīgi.
- lauceniski Zemniecisks, lempīgs.
- laucniecisks Zemniecisks.
- zemniecīgs Zemniecisks.
- zemnisks Zemniecisks.
- brīvnieks Zemnieks (feodālismā), kas atbrīvots no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- gruntnieks Zemnieks, kas bija iepircis savas mājas (Latvijā līdz pirmajam pasaules karam).
- nebrīvība Zemnieku dzimtbūtnieciska pakļautība.
- plantigrads Zīdītājs, kas ejot min uz zemes ar visu pēdu un atbalstās uz tās apakšu (piemēram, āpsis, lācis, pērtiķis, arī cilvēks).
- māņlēcējpele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Zapodidae"), sīki grauzēji (ķermeņa garums - 5-9 cm), pēc izskata līdzīgi pelēm, 11 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - meža sicista.
- mājlops Zīdītāju klases mājdzīvnieks (piemēram, govs, cūka, aita, kaza), ko parasti izmanto saimnieciskiem mērķiem; lauksaimniecības dzīvnieks.
- krūšu dobums zīdītāju ķermeņa dobuma priekšējā un cilvēka ķermeņa augšējā daļa ("cavum thoracis")
- menomini Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas centrālās teritoriālās grupas cilts, dzīvo ASV, uz rietumiem no Mičigana ezera, kopš 1852. g. iekļauti rezervātā, reliģija - katolicisms.
- tomahauks Ziemeļamerikas indiāņu vālei vai cirvim līdzīgs sitamais, metamais ierocis.
- Voša līcis Ziemeļjūras līcis Lielbritānijas austrumu piekrastē (_The Wash_), garums - 26 km, platums pie ieejas - 23 km, garums - līdz 41 km, pusdiennakts plūdmaiņas - 7,6 m, stipras plūdmaiņas straumes, ātrums - līdz 4 km/h.
- Zeiderzē Ziemeļjūras līcis Nīderlandes piekrastē, no jūras to atdala Rietumfrīzu salas, dambis sadala Vadenzē līcī (ziemeļos) un Eiselmēras līcī (dienvidos).
- Sognefjords Ziemeļjūras līcis Skandināvijas pussalas dienvidrietumu piekrastē, lielākais Norvēģijas fjords (norv. val. "Sognefjorden"), garums - 204 km, platums - 1,5-6 km, dziļums - līdz 1208 m, krauji, līdz 1500 m augsti klinšu krasti, pusdiennakts plūdmaiņas \~1,5 m
- boreāls ziemeļniecisks, tāds kas attiecas uz ziemeļiem vai ir saistīts ar ziemeļiem
- tunzivs Zilais tuncis - liela asarveidīgo kārtas suga, zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
- Mvari Zimbabvē dzīvojošās šonu tautas, kā arī citu bantu valodās runājošu tautu dievība, sencis, pērkondievs.
- balneoloģija Zinātne par ārstnieciskajiem minerālūdeņiem un dūņām, par to lietošanu terapijā; attiecīgā kurortoloģijas nozare.
- aceognozija Zinātne par ārstnieciskām zālēm, līdzekļiem.
- krenoloģija Zinātne par dziednieciskiem avotiem un avotu floru un faunu.
- palaiobioloģija Zinātne par izmirušo dzīvnieku un augu formu un uzbūvi, to savstarpējo radniecisko sakarību un atkarību no apkārtnes; paleobioloģija.
- metalurģija Zinātne par metālu rūpniecisku iegūšanu un pirmapstrādi.
- politekonomija Zinātne par saimnieciskās attīstības un ražošanas attiecību vispārīgajām likumsakarībām.
- pegoloģija Zinātnes nozare, kas pēti avotus, sevišķi dziednieciskus.
- biotehnoloģija Zinātnes un tehnikas nozare, kas pētī iespējas, kā bioloģiskos procesus izmantot rūpnieciskos nolūkos, piem., bioloģiski svarīgu vielu (aminoskābju, fermentu u. c.) ražošanā.
- zinātniski tehniskā revolūcija zinātnes un tehnikas sasniegumu strauja ieviešana, ieviešanās visās saimnieciskās dzīves sfērās
- zinātniskā padome zinātniskās pētniecības, arī augstākās mācību iestādes pētnieciskā, arī mācību un audzināšanas darba koordinētajā institūcija
- turpinājumizdevums Zinātniski informatīvs rakstu krājums, ko turpinājumos izdod zinātniski pētnieciskie institūti, augstskolas u. c. zinātniskās iestādes.
- polārstacija Zinātniski pētnieciska stacija polārajā apgabalā.
- pētniecības un attīstības kontrolings zinātniski pētniecisko darbu un attīstības plānošanas, vadīšanas un kontroles koordinēšana
- tehnoparks zinātniski rūpniecisks komplekss, kurā notiek zinātniski pētījumi un jaunu, perspektīvu tehnoloģiju izmēģinājuma ražošana
- patentzinības Zinātņu nozare, kas pētī (piemēram, informatīvos, juridiskos, ekonomiskos, psiholoģiskos) darbību aspektus, kuri ir saistīti ar izgudrojumu, kā arī ar cita veida rūpniecisko īpašumu tiesisko aizsardzību.
- brīdinājuma ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju par to, ka pieprasītā darbība tiek pārtraukta, jo ir noticis kas neparedzēts; lietotājs var turpināt darbību vai atlikt tās izpildi, kā arī vērsties pēc palīdzības
- darbības ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam nepieciešamās darbības izpilde ir atlikta, jo noticis kaut kas neparedzēts vai var notikt kaut kas nevēlams
- informācija ziņojums, ziņas (presē, radio, televīzijā); neliels publicistisks raksts ar aktuālām ziņām
- pūčbērns Zirņu, pupu ēdiens - no samīcītiem zirņiem, pupām (un piedevām) izveidotas nelielas pikas; pūcis.
- kriečis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras; kriecis.
- odontocēle Zoba cista.
- Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām
- espadrons Zobens - paukošanā visbiežāk lietojamais ierocis, ar ko var durt un cirst.
- atslēga Zoblocis.
- Unkulunkulu Zulusu (Dienvidāfrika) mitoloģijā - pirmsencis, kultūrvaronis, kurš radīja pirmos cilvēkus.
- aizsprosta zvejas rīks zvejas rīks, ko novieto upē, jūrā, ezerā (piemēram, murds, tacis)
- Užavas Elku liepa žuburaina liepa, kas aug Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas krastā pie Elku strauta ietekas, gan liepai gan strautam piedēvētas dziednieciskas īpašības, liepas dobumā senāk ziedota nauda
- pleizeris Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis; nelietis.
- pleika Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
- plenderis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
- plenders Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
- ļurba Žūpa; lempis; plencis; neuzticama persona.
cis citās vārdnīcās:
MEV