strucītis
strucītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strucītis | strucīši |
| Ģen. | strucīša | strucīšu |
| Dat. | strucītim | strucīšiem |
| Akuz. | strucīti | strucīšus |
| Lok. | strucītī | strucīšos |
Dem. → strucis.
Avoti: SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nauda bijusi ozola strucītī
- Vēl noteikti jāatzīmē pašu barkaviešu sabrūvētais alus strucītis , kas , līdz pat tā piebeigšanai svētdienas rītā , priecēja svētku dalībnieku vēderus un sirdis