līčlocis
līčlocis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | līčlocis | līčloči |
| Ģen. | līčloča | līčloču |
| Dat. | līčlocim | līčločiem |
| Akuz. | līčloci | līčločus |
| Lok. | līčlocī | līčločos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nemainīja arī iepirkšanās stundas un nemeklēja līčloču ceļus.
- No kraujas pavērās tāls skats uz līčloču straumi, smilšainajām sērēm un pretējo krastu.
- Viņa nokāra galvu, bet garās cirtas kā melni izlietas tintes līčloči izplūda pār grāmatu.
- Zili, balti un sarkani uguņu līčloči zibinās tik tuvu, ka, liekas, tos var satvert ar roku...
- – Pilī skolotājam ierādīja istabu rietumu spārna trešajā stāvā – ar jauku skatu uz parka lielajiem kokiem un līčloču dīķiem.