knaucis2
knaucis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | knaucis | knauči |
| Ģen. | knauča | knauču |
| Dat. | knaucim | knaučiem |
| Akuz. | knauci | knaučus |
| Lok. | knaucī | knaučos |
Rieciens, maizes gabals, arī dona; gabals, kumoss.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krogā bez Klāva un kroģera bija vēl pieci un viens knaucis.