knaukšķēt
knaukšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | knaukšķu | knaukšķam | knaukšķēju | knaukšķējām | knaukšķēšu | knaukšķēsim |
| 2. pers. | knaukšķi | knaukšķat | knaukšķēji | knaukšķējāt | knaukšķēsi | knaukšķēsiet, knaukšķēsit |
| 3. pers. | knaukšķ | knaukšķēja | knaukšķēs | |||
Pavēles izteiksme: knaukšķi (vsk. 2. pers.), knaukšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: knaukšķot (tag.), knaukšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: knaukšķētu
Vajadzības izteiksme: jāknaukšķ
knaukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | knaukšu | knaukšam | knaukšēju | knaukšējām | knaukšēšu | knaukšēsim |
| 2. pers. | knaukši | knaukšat | knaukšēji | knaukšējāt | knaukšēsi | knaukšēsiet, knaukšēsit |
| 3. pers. | knaukš | knaukšēja | knaukšēs | |||
Pavēles izteiksme: knaukši (vsk. 2. pers.), knaukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: knaukšot (tag.), knaukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: knaukšētu
Vajadzības izteiksme: jāknaukš
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs visi arvien pieaugošākā klusumā griežam sēnes, ka knaukšķ vien, tik un tā — laiks skrien milzu soļiem, bet sēnes tikai aug un aug. Tās rodas no vienas vietas līdz nākamajam angāram.
- Reiz viens čigāns lasījis pa Alksnāju žagarus, ko uguni kurt, un ieraudzījis mazā laukumiņā divi melnus āžus badāmies tik nikni, ka ragi vien knaukšķējuši.
- Lai tos saglabātu vēlākam patēriņam, sīkos graudiņus vajag žāvēt vai arī glabāt saldētavā, un žāvēšanas procesā, zaudējot mitrumu, ziedputekšņi kļūst par mums ierastajām, mutē knaukšķošajām bumbiņām.