duncis4
duncis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | duncis | dunči |
| Ģen. | dunča | dunču |
| Dat. | duncim | dunčiem |
| Akuz. | dunci | dunčus |
| Lok. | duncī | dunčos |
Avoti: EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šādos kaujas apstākļos duncis kā īss un viegls duramierocis bija neatsverams.
- Riņķa forma rokturu pogu izveidojumā pirmoreiz parādījās t.s. riņķa pogas dunčos.
- Tas, ka viņu ignorēja, ir kā duncis viņa sirdī.
- Daudzi ir tā arī palikuši ceļmalas grāvī ar dunci starp lāpstiņām.
- jo tas palīdzot pret ienaidnieka bultām, pret lodēm, dunčiem,