policis
policis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | policis | poliči |
| Ģen. | poliča | poliču |
| Dat. | policim | poličiem |
| Akuz. | polici | poličus |
| Lok. | policī | poličos |
Avoti: JV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spriežot tiesu it kā vienaldzīgajiem poličiem, mēs spriežam tiesu paši sev.
- ( Starp citu, par policistiem, poličiem un kruķiem.
- Pat poliči teic, ka blakne ir eiforija.
- Poličiem tas nepatika, un dēlu aizturēja.
- nabaga policis, vai tiešām viņš bija redzējis visu neķītro seriālu kā īstu salaveci vai lieldienu zaķi.