Paplašinātā meklēšana
Meklējam augst..
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (7627):
- hi-fi "augsta atskaņošanas precizitāte"; termins, kas norāda uz pastiprinātāju, skaļruņu un atskaņošanas aparatūras augstu kvalitāti.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
- audzes virsaugstums 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
- galjona 15.-18. gs. kara un tirdzniecības burukuģis ar augstu priekšgalu.
- nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
- Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
- urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
- Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
- Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
- Mazais Ararats 3925 m augsta virsotne Armēnijas kalnienē.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
- aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos
- orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu.
- abzolutisms Absolūtisms - valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai; neierobežota patvaldība.
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
- Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu")
- Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla.
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
- Viktorijas kalns Adaro grēdas augstākā virsotne, Mjanmas (Birmas) rietumos, augstums — 3053 m
- apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
- Tha adigu mitoloģijā augstākā dievība, ģenētiski saistīta ar arhaisko saules dievību
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās.
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram.
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
- Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
- viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem.
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos.
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
- defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē).
- pāržmauga Aiza, šaurs ceļš pār augstiem kalniem.
- pāržmaugs Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem.
- pāržņauga Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem.
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
- aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci
- augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
- heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs
- Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā)
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
- studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas
- akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida
- ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce.
- grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus.
- akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
- Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu.
- propellerturbīna Aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas paredzēta nemainīgam krituma augstumam.
- Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam
- hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
- Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam)
- Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
- kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
- Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs.
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
- Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga.
- retabls Altāra dekoratīvā paaugstinātā daļa.
- rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs
- barometriskais altimetrs altimetrs, kura darbība pamatojas uz atmosfēras statiskā spiediena atkarību no lidojuma augstuma
- eils alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi augstā temperatūrā (16-26°C) un tā notiek tilpnes augšdaļā
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
- Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
- trauslā alva alva temperatūrā, kas augstāka par 161 Celsija grādu
- tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem.
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām.
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
- akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors
- pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
- Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
- liriodendrs Amerikas koks magnoliju dzimtā, līdz 65 m augstumā un 4 m caurmērā.
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- amniota Amnioti - augstākie mugurkaulnieki.
- Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
- kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
- andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu
- Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m
- Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē).
- magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi.
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
- džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie.
- honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
- nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai.
- nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu.
- vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu.
- antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos.
- Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus
- antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru.
- borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu.
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū
- piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam).
- uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā
- Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas.
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
- sfigmomanometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai.
- limnimetrs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs.
- limnigrafs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā.
- viļņošanās pašrakstītājs aparāts, kas pieraksta viļņu profilus, pēc kuriem nosaka viļņu augstumu, ātrumu un periodiskumu
- papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
- Alonei Habašana apdzīvota vieta Izraēlā, Golānas augstienēs, okupētajā Sīrijas teritorijā
- Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī)
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- anturāža Apkārtējā sociālā vide, apstākļi, cilvēki; arī cilvēku grupa, kas pavada augstu amatpersonu.
- aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
- Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
- Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi.
- Maunakea aprimis vulkāns ASV (angļu val. _Manua Kea_), Havaju salu Havajas salā, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salās
- Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km
- Čūčs Aprimis vulkāns Balatona ezera Tihaņas pussalā, Ungārijā, augstums - 232 m vjl.
- Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi.
- Asahi kalns aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas centrālajā daļā, augstums - 2290 m
- Kariba Aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Osimas pussalā, augstums - 1520 m
- Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru)
- Puukukujs Aprimis vulkāns Mui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1764 m
- Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- Kaala Aprimis vulkāns Oahu salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1228 m
- Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs.
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
- Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m).
- Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m
- Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
- Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā.
- konfirmēt līgumu apstiprināt līgumu augstākajā valsts pārvaldes institūcijā
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei.
- UHT Apstrāde ultraaugstā temperatūrā (pienam) ("ultra-heat-treated").
- zirgu ķerzine aptuveni 1 metru augsts skalu grozs, ar kuru nes sauso lopbarību
- pusgalva Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība
- gravimetrijas tīkls apvidū nostiprinātu punktu sistēma, kurā punktu smaguma spēka vērtība noteikta ar augstu precizitāti
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
- pikete Apvidus punkts, kura augstums tiek noteikts ģeodēziski.
- sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
- arhi- Apzīmē tās pazīmes augstāko pakāpi, kas ietverta salikteņa otrajā daļā, piem., arhireakcionārs.
- lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā; grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- turbodinamo Ar augsta apgriezienu skaita spēkmašīnu (turbīnu) sajūgts elektriskās strāvas ģenerators (dinamomašīna).
- augstkrastains Ar augstiem krastiem.
- augšcilpām Ar augstiem lēcieniem (kā zaķis).
- augšcilpiem Ar augstiem lēcieniem (kā zaķis).
- augstcilpiem Ar augstiem lēcieniem (kā zaķis).
- augšlēkām Ar augstiem lēcieniem, ātri.
- augstpapēžu Ar augstiem papēžiem (par apaviem).
- humozs Ar augstu humusa saturu.
- skaldains Ar augstu šķautni.
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
- vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā
- sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
- izsisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
- Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām
- iekalnis Ar paaugstinājumiem.
- haihats Ar pedāli darbināms sitaminstruments (divi horizontāli metāla šķīvji uz augsta statīva).
- pietinkšķināt Ar piesitienu radīt augstu dzidru skaņu, tinkšķi.
- izsisties Ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
- uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- uzsisties uz augšu ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
- augstfrekvences Ar samērā augstu frekvenci, parasti virs 10 kiloherciem.
- ar skaudzi ar uzviju, uzberot (pilnam traukam) virsū nelielu paaugstinājumu
- Arāja ezers Āraisis, ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
- virspuse Ārējā (kā) puse (9), pār kuru augstāk (kas) paceļas, izvirzās, atrodas, noris, (ko) paceļ, izvirza.
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas
- platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
- Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
- archibīskaps Arhibīskaps - virsbīskaps, kristīgās baznīcas augsta amatpersona.
- Dalmācijas salas arhipelāgs (~1000 salas) Adrijas jūrā, Horvātijas teritorijā, kopējā platība — \~2500 kvadrātkilometru, lielākais augstums — 778 m
- Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m
- Hebridu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (angļu val. _Hebrides_), uz ziemeļrietumiem no Skotijas, sastāv no \~500 salām, no tām \~100 apdzīvotas, platība - 7285 kvadrātkilometri, ap 30000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 993 m
- Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. _Ilhas dos Acores_), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m
- Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti)
- Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. _Āland_, somu val. _Ahvenanmaa_), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
- Maldīvu salas arhipelāgs Indijas okeānā, ko veido 26 atoli (salu grupas) un >1190 nelielu salu (~200 apdzīvotas), lielākais augstums - 2,4 m vjl., salas vietām apņem rifi
- Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs
- Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija
- Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu
- Šantaru salas arhipelāgs Ohotskas jūras rietumos, Krievijas teritorija, sastāv no 15 salām, kopējā platība - \~2500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 701 m
- Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m
- Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums
- Admiralitāte arhitektūras piemineklis Krievijā, Sanktpēterburgā ar 407 m garu fasādi un torni tās centrā virs vārtu arkas ar 72 m augstu smaili
- Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību.
- vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- supermodele Ārkārtīgi slavena, augsti atalgota modele.
- katolikoss Armēņu apustulistiskās baznīcas un Gruzijas pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona - baznīcas galva.
- Aramazds Armēņu mitoloģijā - augstākā dievība, debesu un zemes radītājs, auglības dievs un citu dievu tēvs.
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
- Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili
- parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
- Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi.
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
- arsenīdi Arsēna un metālu savienojumi - cietas vielas, kas parasti kūst augstā temperatūrā.
- piroterapija Ārstēšana, kurā izmanto ķermeņa temperatūras mākslīgu paaugstināšanu.
- diatermija Ārstēšanas metode - organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
- gurķumētra Ārstniecības gurķene - gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts.
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību
- kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu
- piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
- piededzināšana Ārstniecisks paņēmiens; patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām.
- virsuguns Artilērijas šaušana ar augstu trajektoriju pie pacēlumleņķa 20-45 grādi.
- simforoks Ārtroks - mākslinieciski komplicēta rokmūzika ar augstu tehnisko līmeni.
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu
- cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos.
- Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants
- hemopekse Asins sarecēšana; paaugstināta tieksme uz asins sarecēšanu.
- hipertensija Asinsspiediena paaugstināšanās; paaugstināts asinsspiediens.
- pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- askomicētes Asku sēnes - augstākās sēnes, kuru dzimumvairošanās notiek ar sporām, kas attīstās maisveidīgās vai cilindriskās somiņās - askos.
- askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos.
- īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem)
- īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem)
- eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem.
- Asmeņa ezers Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā.
- Asmeņu Asmeņa ezers - Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā.
- šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1).
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
- Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
- nadīrinstruments Astrometrisks instruments vietas platuma un laika noteikšanai, novērojot debess spīdekļus vienādā augstumā.
- horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai
- multiplikācijas riņķis astronomisks instruments augstumu mērīšanai
- Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m
- globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas.
- radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
- šaržs Atbildīgs, augstāks, goda amats, sevišķi militārās un studentu aprindās.
- atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidoties atkal.
- hiperimunizācija Atkārtota imunizācija, lai panāktu augstu pret kādu antigēnu vērsto antivielu titru organismā.
- rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā.
- Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri
- lukta Atklāts augsts sēdeklis ar trepēm, kuru izmanto gaides medībās.
- sārņi atkritumviela, kas rodas, cietām izejvielām (kurināmajam, rūdai, kušņiem) augstā temperatūrā reaģējot ar gāzes vidi; ir metalurģiskās rūpniecības sārņi un kurtuvju sārņi (izdedži) un pelni
- grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā
- difūzijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā novērš lietu metālu ķīmisko nevienmērību - lējumu karsē līdz augstai temperatūrai, iztur un dzesē gaisā
- Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
- Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem.
- Kabīlija Atlasa kalnu piekrastes daļa Alžīrijas ziemeļaustrumos, starp Alžīru un Annābu, saposmoti kalnu masīvi, augstums - 800-1200 m
- atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums
- gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata
- stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru (50-55 km augstumā).
- atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas
- hemosfēra Atmosfēras slānis 30-80 kilometru augstumā.
- heterosfēra Atmosfēras slāņi augstāk par 100 km, kuros gaisa sastāvs, augstumam pieaugot, stipri mainās molekulu disociācijas dēļ.
- pazemināt dienesta pakāpi atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku
- hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu
- Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē
- Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
- Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
- Lielkanu pilskalns atradās Iršu pagastā, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļu, plakums — \~70 x 30 m, 1980. gados 3/4 pilskalna noraktas grantī
- Atašienes pilskalns atradās Jēkabpils novada Atašienes pagastā, bija 12 m augsts, iegarens smilts paugurs, norobežots ar grāvjiem un vaļņiem, 20. gs. 70. gados pilnīgi norakts
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi
- Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās
- citius, altius, fortius ātrāk, augstāk, stiprāk (olimpisko spēļu devīze)
- imanence Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā).
- Mazais Avotmuižas iezis atrodas \~200 m lejpus Lielā Avotmuižas ieža, ir 12-13 m augsts, līdz 9 m augstumam to veido dzeltenīgie smilšakmeņi
- Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms
- Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
- Vidējā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Lielās Laņģu alas, tās kopgarums - 30 m, ieeja ļoti šaura (0,4 m), griestu augstums - 2 m
- Drakonu kalni atrodas Āfrikas dienvidaustrumos, DĀR, Lesoto (afrikandu val. "Drakensberg"), garums - \~1000 km, platums - \~250 km, augstums - līdz 3482 m; Pūķu kalni
- Kordofanas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā ("Kordofan"), Sudānā, uz rietumiem no Baltās Nīlas, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem atliku kalniem (Temadinga - 1460 m), vidējais augstums - 500-1000 m vjl.
- Gallas–Somālijas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Somālijas pussalā, kāpļains reljefs (vidējais augstums - 500-1000 m) ar paceltu, kalnainu ziemeļrietumu malu (2406 m), tuksnešainas savannas un pustuksneši
- Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela
- Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
- Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms
- Jori plakankalne atrodas Aizkaukāzā, Kūras ieplakā, starp Kūru un Alazani, Gruzijā un Azerbaidžānā, augstums — 200-900 m
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
- Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta
- Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens
- Meļķitāru muldas akmens atrodas Aizkraukles pagastā, augstums \~3 m, apkārtmērs pie zemes \~15 m, tā virsā izkalts muldveida iedobums (garums 1,95 m, platums 0,5 m, dziļums 18 cm, tas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums), domājams, ka pie tā bijusi sena ziedošanas vieta
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons
- Alsviķu kalns atrodas Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagasta ziemeļu daļā, viļņveida morēnas paugurs, garums - 400 m, platums - 250 mabsolūtais augstums - 194 m vjl., relatīvais augstums - \~25 m
- Annasmuižas kalns atrodas Alūksnes augstienes dienvidu daļā, Alūksnes novada Annas pagastā, absolūtais augstums - 185 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
- Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis
- Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu
- Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
- Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
- Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu
- Sūarda pussala atrodas Aļaskas rietumu daļā (angļu val. "Seward Peninsula"), starp Kocebū un Nortona līci, ASV, platība — 54000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne — 1437 m
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
- Karalienes Mērijas Zeme atrodas Antarktīdas austrumos (angļu val. “Queen Mary Land”) starp 92. un 100. austrumu garuma grādu, to apskalo Deivisa un Mosona jūra, ledus vairoga virsas augstums — 3000 m, ledus biezums līdz 3500 m
- Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs
- Diližanas rezervāts atrodas Armēnijā, Mazā Kaukāza grēdu ziemeļu atzaros, platība — 230 kvadrātkilometru, augstums — līdz 2993 m, dibināts 1958. g., lai aizsargātu Mazā Kaukāza floru un faunu
- Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis
- Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
- Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m
- Argentīnas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļā, starp Dienvidameriku, Riugrandi augstieni, Dienvidatlantijas un Dienvidantiļu grēdu, dziļums - līdz 6213 m
- Tristana da Kuņas sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, to veido darbīga vulkāna konuss, platība — 104 kvadrātkilometri, augstums — 2062 m, pēdējais izvirdums 1961. g.
- Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte
- Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Briģenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 147,9 m vjl., platība — 136,5 ha, garums — 3,8 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 10 m, lielākais dziļums — 31 m; Demenes-Briģenes ezers
- Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
- Priežu kalns atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, paugura garums - 0,4 km, platums - 0,2 km, absolūtais augstums - 165 m vjl., relatīvais augstums - 18-25 m
- Šarlotes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, 135,8 m vjl., platība - 39,2 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri
- Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem
- Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs
- Austrumaustrālijas kalniene atrodas Austrālijas austrumu daļā ("Eastern Highlands"), 200-400 km platā un \~4000 km garā joslā gar Kluso okeānu, augstums - līdz 2230 m (Kostjuško kalns)
- Jorkas raga pussala atrodas Austrālijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Cape York Peninsula"), starp Karpentārija līci un Koraļļu jūru, platība - 300000 kvadrātkilometru, garums - 600 km, platums - \~200 km, augstums - līdz 550 m
- Traunas ezers atrodas Austrijā ("Traunsee"), Alpu ziemeļu priekškalnē 422 m vjl., platība — 2600 ha, garums — 12 km, platums — 3 km, dziļums — 288 m, tektoniska izcelsme, augsti krasti
- Ugandas–Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm
- Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Zebrus paugurmasīvs atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Zebrus ezera ziemeļu krastā, garums — 4 km, platums — 2,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142 m vjl., relatīvais augstums — 60 m
- Remtes ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē, Saldus novada Remtes pagastā, 110,1 m vjl., platība — 74 ha, garums — 1,0 km, ieapaļš, lielākais dziļums — 1,2 m, iztek Viesata
- Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors
- Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa
- Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
- Korejas pussala atrodas Āzijas austrumos, starp Japāņu un Dzelteno jūru, platība - \~150000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - \~200 km, austrumu krasti stāvi, rietumu un dienvidu krasti stipri saposmoti, līčaini, augstākā virsotne - 1915 m
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu
- Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
- Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija
- Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis
- Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži
- Brīvības statuja atrodas Brīvības salā pie ieejas Ņujorkas ostā, autors francūzis F. A. Bartoldi, 46 m augsta, cokols 93 m
- Volīnijas augstiene atrodas Bugas un Korčikas upstarpā, Ukrainas rietumu daļā, garums - >200 km, platums - >80 km, lielākais augstums - 342 m vjl.
- Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija
- Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns
- Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens
- Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene
- Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
- Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m
- Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu
- Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains
- Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
- Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
- Viduseiropas līdzenums atrodas Dānijā, Vācijas ziemeļu daļā un Polijā, garums rietumu-austrumu virzienā - \~600 km, platums - 200-300 km, augstums - 50-100 m (Vežicas kalns - 323 m)
- Daudas ūdenskritums atrodas Daudas upē pie Siguldas, divpakāpju, kopējais augstums — 2,6 m, platums — 4,5 m; Vecdreļļu ūdenskritums
- Šķirsteņu kalns atrodas Daugavpils novada Medumu pagastā, pie dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijas ziemeļu robežas, absolūtais augstums — 158 m vjl.
- Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
- Tugelas ūdenskritums atrodas Dienvidāfrikā, Tugelas upes augštecē, augstums — 983 m, augstākais Āfrikā un viens no augstākajiem pasaulē
- Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m
- Gvahiras pussala atrodas Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Guajira"), Kolumbijā un Venecuēlā, apskalo Karību jūra, platība - 12000 kvadrātkilometru, garums un platums - \~100 km, augstums - līdz 853 m
- Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m
- Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
- Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m)
- Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu
- Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien"
- Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
- Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis
- Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
- Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m
- Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas
- Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
- Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
- Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas
- Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
- Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus
- Gudauri pārkāpe atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Terekas un Aragvi augštecēm, Gruzijā, augstums - 2379 m, Gruzijas Kara ceļa augstākais posms; Krusta pārkāpe
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
- Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
- Grūbas ūdenskritumi atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums — 0,5-2,4 m, platums — 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi
- Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti
- Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Turkestānas grēda atrodas Hisaras-Alaja kalnu sistēmā, Alajas grēdas rietumu turpinājums (Tadžikistānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā), garums — 430 km, augstums — līdz 5621 m
- Idzu pussala atrodas Honsju salas dienvidos ("Izu hanto"), Japānā, garums - \~60 km, platums - 15-34 km, augstums - līdz 1406 m
- Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m
- Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers
- Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
- Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
- Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
- Saterlendas ūdenskritums atrodas Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumos (angļu val. "Sutherland Falls"), augstums - 580 m, krīt šaurā strūklā no Kvila ezera
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
- Zasas paugurmasīvs atrodas Jēkabpils novada Kalna, Leimaņu un Zasas pagastā, garums — \~12 km, platums — 1-3 km, paceļas \~10-40 m virs pieguļošās teritorijas un sasniedz absolūto augstumu 143,7 m vjl. Leimaņu apkaimē
- Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā
- Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m
- Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.)
- Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
- Mazā Kabīlija atrodas Kabīlijas austrumu daļā, augstums līdz 2004 m (Babora masīvs)
- Lielā Kabīlija atrodas Kabīlijas rietumu daļā, augstums - līdz 2308 m (Džurdžuras kalni)
- Vidusgrēda Atrodas Kamčatkas pussalā, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 1200 km, platums - līdz 120 km, augstums - 3621 m (Ičas sopka).
- Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas
- Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
- Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam
- Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m
- Turgajas plato atrodas Kazahstānas ziemeļrietumu daļā starp Dienvidurāliem un Turānas zemieni dienvidos, garums — 630 km, platums — \~300 km, augstums — līdz 310 m
- Frontālā grēda atrodas Klinšu kalnu austrumu daļā, ASV (Vaiomingā un Kolorādo), garums - 350 km, augstākā virsotne - Greisa smaile 4351 m
- Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus
- Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m
- Salas i Gomesa salas atrodas Klusajā okeānā, pieder Čīlei, platība — 4 kvadrātkilometri, neapdzīvotas, 3 vulkāniskas, klinšainas salas (augstums — līdz 30 m)
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra
- Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Stikinas plato atrodas Kordiljeros ("Stikine Plateau"), Stikinas un Taku baseinā, Kanādā, augstums 750-1800 m, kontinentāls klimats, taiga
- Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^
- Kolorādo plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Colorado Plateau”), ASV dienvidrietumu daļā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3861 m
- Kolumbijas plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Columbia Plateau”), starp Klinšu un Kaskādu kalniem, ASV, augstums — 700-1000 m, saposmo dziļas kanjonveida ielejas līdz 1500 m dziļumā
- Sonoras tuksnesis atrodas Kordiljeros, ASV un Meksikā (angļu val. "Sonora Desert"), platība — 311 kvadrātkilometru, erozijas saposmotas cilu tipa kalnu grēdas, augstums — līdz 1200 m
- Soraksana kalns atrodas Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Tebeka kalnu grēdas dienvidos Austrumkorejas kalnu vidusdaļā, augstums - 1708 m
- Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis
- Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms
- Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts
- Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
- Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
- Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
- Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ
- Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi
- Gazimuras grēda atrodas Krievijā, Aizbaikāla novada austrumu daļā, Gazimuras upes labajā krastā, garums — 200 km, augstums — līdz 1372 m
- Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m
- Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu
- Verhņaja Angāras ieplaka atrodas Krievijas Burjatijas Republikā starp Verhņaja Angāras un Ziemeļmujas grēdu, garums — >100 km, platums — 40 km, augstums — 470-800 m
- Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru
- Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens
- Sunīšu kalns atrodas Krimuldas pagastā, garums — 1,5 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 74,3 m vjl., relatīvais augstums — \~30 m
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten"
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m)
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove"
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
- Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas
- Sunļao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Sungari un Ļaohes baseinā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-300 m vjl.
- Tarimas ieplaka atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, aizņem lielu starpkalnu ieplaku starp Tjanšanu un Kuņluņu, platība — \~530000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — līdz 500 km, augstums — līdz 800-1500 m
- Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m
- Ķūķu ala atrodas Ķūķu klinšu augšgalā pie paša ūdens, garums - 20 m, platums pie ieejas - 5 m, augstums - 4 m
- Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra
- Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi
- Kurmas ezeri atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā; Kurma ezeri
- dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
- Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
- Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
- Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels
- Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
- Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
- Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe
- Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
- Aņītes Augstais iezis atrodas lejāk, ir 200 m garš un 35 m augsts iezis, ko lēzenas sāngravas sadala vairākās daļās
- Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri
- Dienvidskotijas augstiene atrodas Lielbritānijā ("Southern Uplands"), Skotijas dienvidos, starp Skotijas zemieni ziemeļos un Peninu kalniem dienvidos, garums 180 km, platums — līdz 100 km, augstākā virsotne — 843 m
- Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju
- Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
- Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms
- Surami pārkāpe atrodas Lihas grēdā Gruzijā, savieno Kolhīdas zemieni ar ar Kūras ieplaku, augstums — 949 m vjl.
- Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
- Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
- Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
- Gorku pilskalns un apmetne atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pilskalns ierīkots paugurā, kura stāvā nogāze pret purvaino apvidu dienvidu un rietumu pusē ir \~20 m augsta, plakums 45 x 25 m, kultūrslāņa dziļums \~1 m
- Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi
- Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts
- Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts
- Pentjušu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, absolūtais augstums - 225,8 m, relatīvais augstums - 47 m, plakums - \~100 x 30 m, stāvas, gravu saposmotas nogāzes, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
- Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis
- Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms
- Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
- Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m
- Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri
- Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m
- Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums
- Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Aņītes Vidējais iezis atrodas nākamajā Braslas līkumā 20-50 m attālumā no upes un paceļas līdz 10 m augstu un ir 100 m garš
- Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m
- Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms
- Viduslietuvas zemiene atrodas Nemunas baseinā, Lietuvas vidusdaļā, augstums - līdz 80 m
- Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
- Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
- Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi
- Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem
- Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m
- Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats
- Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
- Tuguras pussala atrodas Ohotskas jūras rietumu piekrastē, starp Tuguras, Akadēmijas un Uļbanas līci, garums - \~100 km, platums - 1-40 km, kalnaina, augstums - līdz 929 m, meži
- Mazā Kautraka grava atrodas otrpus tā sauktajam Kautraka kalnam, gravā vairāki sezonālie ūdenskritumi, skaistāko no tiem veido 6 un 8 m augstas kāples
- Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri
- Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
- Kordovas grēda atrodas Pampas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Sierra de Cordoba”), Argentīnā, garums — līdz 500 km, augstums — līdz 2884 m, berīlija un volframa atradnes
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns)
- Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē
- Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
- Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. _Cordillera Iberica_), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m
- Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Plisūna dižakmens atrodas Plusona ezera dienvidu krastmalā ūdenī, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,4 m, platums - 4,4 m, augstums - līdz 3 m, apkārtmērs - 16,5 m, virszemes tilpums - \~35 kubikmetri
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
- Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
- Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
- Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m
- Pušas pilskalns I atrodas Pušas ciema austrumu daļā, ir \~10 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~40 x 20 m, ko \~2 m zemāk apliec terase, austrumu nogāzē \~5 m zem tās ir otra terase, apdzīvošanas laiks nav zināms
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
- Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m)
- Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens
- Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu)
- Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti
- Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms
- Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts
- Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts
- Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas
- Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
- Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m
- Brandavu ezers atrodas Rietumkursas augstienē, Jaunpils novada Jaunpils pagastā, 53,4 m vjl., platība - 11,6 ha, garums - 510 m, platums - 340 m, vidējais dziļums - 2,1 m, lielākais dziļums - 5,8 m, eitrofs, dūņu slānis >2 m, aizaugums - 35%
- Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers
- Gidanas pussala atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Tazas un Obas līci rietumos un Jeņisejas līci austrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 400 km, augstums - 50-200 m
- Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
- Jēkaba kazarmas atrodas Rīgā, Torņu ielā 4, 18. gs. 70. gados izbūvēti 3 korpusi, kas ir divstāvu mūra ēkas ar pagrabiem un augstiem jumtiem, kas vēlāk vairākkārt pārbūvētas
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Austrumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas austrumu piekrastē, garums - 280 km, augstums - līdz 1609 m
- Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu
- Rietumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas salas dienvidrietumu daļā, Krievijā, garums - 650 km, augstums - līdz 1330 m, sastāv no vairākām paralēlēm grēdām
- Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
- Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
- Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
- Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m
- Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis")
- Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis
- Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns
- Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
- Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms
- Kaķīšu pilskalns atrodas Sventes pagastā, \~1 km uz dienvidiem no Kaķīšu mājām, \~10 m augsts neregulāras formas paugurs, plakumam ir noapaļota trīsstūrveida forma (lielākais platums - \~90 m)
- Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta
- Kukenanas ūdenskritums atrodas šajā upē (sp. val. "Cuquenan"), Roraimas kalna nogāzē, augstums - 610 m
- Gesporas ūdenskritums atrodas Šaravati upē (ietek Arābijas jūrā), Rietumgatu dienvidos, Indijā, ietver 4 kaskādes, kuru kopējais augstums - 255 m
- Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos
- Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
- Šveices plakankalne atrodas Šveices vidienē, starp Bodenezeru ziemeļaustrumos, Ženēvas ezeru dienvidrietumos un Juras kalnu loku ziemeļos, garums — \~240 km, platums — līdz 50 km, vidējais augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 1408 m
- Koratas plato atrodas Taizemes austrumu daļā (angļu val. “Khorat Plateau”), platība — \~160000 kvadrātkilometru, augstums centrālajā daļā — \~150 m, nomalēs — līdz 500 m, gar ziemeļu un austrumu malu tek Mekonga
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
- Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni
- Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu
- Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs
- Kaltenes laukakmeņu atradne atrodas Talsu novada Rojas un Mērsraga pagastā, platība 52,1 ha, laukakmeņu sakopojumi veido akmens bruģa laukus vai \~1,5-2 m augstus, līdz 1 km garus, 10-100 m platus vaļņus (kalvas), akmeņu diametrs \~0,2-0,8 m
- Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
- Aizpurvju senkapi atrodas Taurupes pagastā pie Aizpurvju mājām, mežā (t. s. Čūsku purvā), ierīkoti 3 iegarenos pauguros (augstums - 2-3 m)
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
- Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns
- Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
- Aizkarpatu apgabals atrodas Ukrainas dienvidrietumu daļā (_Zakarpats’ka oblast’_), platība – 12800 km^2^, administratīvais centrs – Užhoroda, kalnains reljefs, augstākā virsotne – 2061 m
- Čatkalas rezervāts atrodas Uzbekistānā, Čatkalas grēdas rietumu atzaros, platība 353 kvadrātkilometri, augstums 1000-3200 m, dibināts 1947. g., lai saglabātu kalnu augāju un savvaļas dzīvniekus
- Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta
- Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
- Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
- Švābu-Franku kvestu grēda atrodas Vācijas dienvidos, uz ziemeļiem no Donavas augšteces, tās augstākā un kāpļainākā dienvidrietumu daļa — Švābu Alba, ziemeļaustrumu daļa — Franku Alba
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai
- Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms
- Augstie Jesenīki atrodas vairāk uz dienvidiem ("Hruby Jesenik"), augstākā virsotne - 1491 m (Pradeds)
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
- Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
- Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m
- Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
- Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas)
- Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^
- Ovīšu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, uzbūvēta 1814. g., ir cilindrisks mūra tornis (augstums 29,6 m, diametrs 11,5 m) ar gaismas telpu virs tā, gaismas avots atrodas 38,1 m vjl., un tā gaisma sniedzas 23 km attālumā
- Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi
- Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots
- Užavas bāka atrodas Ventspils novada Užavas pagastā, uzbūvēta 1879. g., ir cilindrisks, 19,4 m augsts ķieģeļu mūra tornis ar balkonu un gaismas telpu, gaismas avots atrodas 46,5 m virs jūras līmeņa
- Zlēku pilskalns atrodas Ventspils novada Zlēku pagastā, ir 5-6 m augsts paugurs ar lēzenām nogāzēm, plakums - \~60 x 30 m, ziemeļrietumu nogāzē 4 m zem plakuma līmeņa ir 9-12 m plata terase, datējums nav zināms
- Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine
- Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
- Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
- Incēnu kalns atrodas Vidzemas augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, augstums - 265,4 m vjl., relatīvais augstums - 25 m, garums - 2 km, platums - 1 km
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m
- Glemžu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,2 km, platums - 0,75 km, absolūtais augstums - 260,5 m vjl., relatīvais augstums - 36 m
- Stukules kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, divas virsotnes, 245,1 un 239,6 m vjl., relatīvais augstums - 32 m
- Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota
- Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns
- Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
- Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem
- Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
- Jurģu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, absolūtais augstums 210,6 m vjl., nogāzes stāvas, rietumu un dienvidu nogāze apaugusi ar kokiem
- Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras
- Sērpiņu pilskalns atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā, ir savrups \~36 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm ziemeļu un rietumu pusē, pārējās ierīkotas 2 terases, plakums - 35 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
- Halandes grēda atrodas Zviedrijā, starp Skoni un Halandi, \~40 km gara, 5-10 km plata, augstākā vieta 226 m vjl.
- apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
- zaudēšana ātruma, augstuma u. tml. īpašības samazināšana, mainīšanās
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai.
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks.
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
- apartements Atsevišķs plašu un augstu istabu dzīvoklis vai šādu istabu laids.
- Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties).
- intervalls Atstatums starp 2 skaņām augstuma ziņā.
- lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa
- gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums)
- ģeodēziskā bāze attālums starp diviem apvidū fiksētiem punktiem, kas izmērīts ar augstu precizitāti un tiek izmantots triangulācijas līniju garuma noteikšanā
- profila negludumu maksimālais augstums attālums starp profila visaugstākās virsotnes punktu un zemākās rievas punktu bāzes garuma robežās
- rakstlicis Attēllicis - drukas iekārta augstas izšķirtspējas attēlu izvadei.
- pārsūdzēšana civillietā attiecīgas sūdzības iesniegšana par tiesas nolēmumu augstākā tiesu instancē tā likumības un pamatotības pārbaudei
- prozoplāzija Attīstība līdz augstākam organizācijas vai funkciju līmenim.
- progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli; likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
- uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi
- long drink atvēsināts dzēriens (piemēram, kokteilis) augstā glāzē
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem
- godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju
- MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
- histamīns Audu hormons; paaugstina gludās muskulatūras tonusu, palielina asinsvadu caurlaidību, piedalās alerģiskās reakcijās.
- elektroagulācija Audu iznīcināšana ar augstfrekvences strāvu.
- termokoagulācija Audu iznīcināšanas paņēmiens, koagulējot tos noteiktā, norobežotā apvidū ar elektrokauteru vai augstfrekvences strāvu.
- diatermokoagulācija Audu koagulācijas metode ar augstfrekvences maiņstrāvu.
- elektrosekcija Audu pārdalīšana ar augstfrekvences maiņstrāvas palīdzību.
- elektrocīzija Audu pārgriešana ar augstfrekvences strāvas palīdzību.
- šūniņaudums Audums, kura sējums veido padziļinājumus un paaugstinājumus, līdzīgi bišu šūnām.
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
- vienkārša kokaudze audze, kurā koki aug vienā stāvā un koku augstuma atšķirības nepārsniedz 20%; vienkāršas parasti ir priežu audzes
- vienkārša audze audze, kuras koki izvietoti vienā stāvā (augstuma atšķirības no vidējā nepārsniedz 20%)
- feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes.
- šķērslaukums Audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa (kvadrātmetros uz hektāru), ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai.
- audzes šķērslaukums audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa m^2^/ha, ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai
- vidējais koks audzes vērtējuma rādītājs, ko izsaka ar novērtētās audzes aprēķinātajām vai uzmērītajām vidējām dimensijām - augstumu, caurmēru un tilpumu
- pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists.
- Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m
- Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
- Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m
- Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
- Kaņepju dižozols aug Jērcēnu pagastā, stumbra apkārtmērs — 9,2 m, koka augstums — 16 m, vainaga projekcija — 19,5 x 19 m, domājams, ka bijis svētozols
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
- Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m
- Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām
- Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni
- Grīdnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m, vainaga augstums - 10 m, vainaga proerkcija - 20 x 20 m, izcili ainavisks
- Iesalnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums — 14 m, vainaga projekcija — 22 x 18,5 m, izcili ainavisks
- Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos
- Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī
- Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs
- Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m
- Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā
- Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā
- Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums
- Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m
- Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m
- Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
- Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena
- Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis
- Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis
- Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas")
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
- Mundigu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā Mundigezera krastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 22 x 25 m, augstums - 18 m, izcili ainavisks
- Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā
- Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m
- Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
- Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā
- Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m
- Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava
- Katrīnas liepa aug Tukuma novada Engures pagastā, netālu no Plieņciema, stumbrs augsts, ar dobumu, apkārtmērs — 3,9 m, vainags ar blīvu zarojumu, augstums — 22 m, projekcija — 13,5 x 14,5 m
- Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums
- Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
- Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m
- Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m)
- Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
- Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā
- Ģibuļu dižozols aug Vecpiebalgas pagastā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 15 m, vainaga projekcija - 20 x 21 m, kalna galā, 210 m vjl., ļoti ainavisks
- Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
- Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā)
- Zaubes ozols aug Zaubē pie Lejas ezera, stumbra apkārtmērs — 8,05 m, vainaga projekcija — 8 x 17 m, koka augstums — 19 m
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
- augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu)
- psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai.
- Aralia elata augstā arālija
- smalka balss augsta balss
- štoga mice augsta cilindrveida cepure
- Arrhenatherum elatius augstā dižauza
- Echinops ritro augstā ežziede
- muitas barjera augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu
- programmēšanas valoda PROLOG augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās
- programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu
- aprakstvaloda augsta līmeņa programmēšanas valoda (kā) aprakstīšanai
- autorēšanas valoda augsta līmeņa programmēšanas valoda datorizēta mācību kursa programmatūras izveidošanai, izmantojot multivides iespējas
- programmēšanas valoda "Visual Basic" augsta līmeņa programmēšanas valoda lietojumprogrammu izstrādei _Microsoft Windows_ vidē
- valoda Logo augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas viegli lietojama un īpaši piemērota programmēšanas mācīšanai bērniem
- valoda FORTRAN augsta līmeņa programmēšanas valoda, ko izmanto, lai veiktu matemātiskus, zinātniskus un inženiertehniskus aprēķinus
- interpretācija augsta līmeņa programmēšanas valodas priekšrakstu translēšana mašīnvalodas instrukcijās
- lappuses aprakstvaloda augsta līmeņa valoda printera izdrukas aprakstīšanai, kas ļauj ievērojamu printera izvada veidošanas darba apjomu pārnest no datora uz printeri
- haute couture augstā mode - pasaules vadošie modes nami vai to produkcija
- Molinia altissima augstā molīnija
- sudrabzāle Augsta pampu zāle Dienvidamerikā (2-3 m augstumā), Latvijā sastopama kā krāšņuma augs (skaras lieto sausajiem puķu pušķiem).
- stāvā samtene augstā samtene
- Tagetes erecta augstā samtene
- dižā samtene augstā samtene ("Tagetes erecta")
- Plagiomnium elatum augstā skrajlape
- keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus
- valsts sekretārs augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs
- Viola elatior augstā vijolīte
- Sisymbrium altissimum augstā žodzene
- tiāra augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā
- Ailanthus aitissima augstais ailants
- Melilotus altissimus augstais amoliņš
- Delphinium elatum augstais gaiļpiesis
- Carex elata augstais grīslis
- Morchella elata augstais lāčpurns
- Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons
- sūnu purvs augstais purvs
- Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš
- Nīcgales purvs augstais purvs Augšdaugavas novadā (52 ha Preiļu novadā), platība — 962 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6,9 m
- Nauduševas purvs augstais purvs Balvu novada Balvu pagastā, platība — 503 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m; Naudaskalna purvs
- Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža
- Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs
- Vilzēnu purvs augstais purvs Braslavas un Brīvzemnieku pagastā, platība — 568 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,8 m
- Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
- Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis
- Ķemeru–Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m
- Kraukļu purvs augstais purvs Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība — 924 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,5 m, centrālajā daļā daudz sīku akaču
- Ašņavēres purvs augstais purvs Jēkabpils novada Dignājas pagastā, uz austrumiem no Dignājas, platība - 587 ha
- Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m
- Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m
- Ozolu tīrelis augstais purvs Kuldīgas novada Rendas pagastā, \~9 km uz ziemeļaustrumiem no Kuldīgas, platība — 681 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, iegūst pakaišu kūdru
- Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs
- Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas
- Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
- Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
- Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs
- Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
- Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot
- Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs
- Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers)
- Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9 m
- Stūru purvs augstais purvs Saldus novada Zvārdes un Blīdenes pagastā, platība — 1015 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, vairāki ezeriņi
- Tīrais purvs augstais purvs Seces pagastā, platība - 787 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m, zem kūdras vietām sapropelis, iegūst frēzkūdru
- Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un Allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m
- Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
- Ķeizaru purvs augstais purvs Valkas novada Valkas pagasta ziemeļu daļā, \~6 km uz ziemeļiem no Valkas, platība - 849 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m
- Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
- Cūku purvs augstais purvs Viesītes pagastā, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,4 m, veidojies Viesītes ezera ieplakā nepietiekamas noteces dēļ
- Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs
- Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm
- Briģu tīrelis augstais un pārejas purvs Bauskas novada Vecsaules pagastā, platība — 835 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2 m, lielākais dziļums — 4,7 m, nosusināts ar vaļējiem grāvjiem
- Garais purvs augstais un zemais purvs Aizkraukles novada Bebru pagastā, platība — 505 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,1 m
- virs jūras līmeņa augstāk par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni
- uzkaļņi Augstāk; augstāks.
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām); augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm); arī hegemonija.
- apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras
- Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
- ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
- admirālis augstākā dienesta pakāpe kara flotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi
- floras valsts augstākā floristiskās rajonēšanas vienība
- retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru
- ministru padome augstākā izpildvaras institūcija jeb valdība vairākās valstīs, arī bijušajā PSRS; parasti ir pakļauta vai atbildīga attiecīgās valsts likumdošanas institūcijai (parlamentam) vai valsts galvam (prezidentam, monarham)
- Rādža joga augstākā jogas forma, kas spējot radīt ar sajūtām nesaistītu uztveri un ļaujot sasniegt tiešu Dievišķās realitātes uztveri
- Murovdags Augstākā kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 3724 m, saposmo dziļas aizas.
- Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
- velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde
- augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai
- vīriešu mirstības pārsvars augstāka mirstība vīriešiem, salīdzinot ar mirstību sievietēm vienā un tanī pašā vecumā
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
- tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi
- ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
- griesti augstākā robeža
- haut monde augstākā sabiedrība
- valsts augstākā sistemātikas vienība bioloģijā
- augšējā skaņa augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā)
- apelācijas tiesa augstāka tiesas instance, kas pēc sūdzības (apelācijas) saņemšanas pārbauda zemākās tiesas instances sprieduma pareizību un pieņem savu spriedumu
- čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs
- purkāja augstāka un sausāka vieta purvā, kur aug diezgan labs mežs
- purvkāja augstāka un sausāka vieta purvā, kur aug diezgan labs mežs
- Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs
- seims augstākā valsts likumdevējvaras iestāde Polijā un Lietuvā
- parlaments augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām
- Lielais tautas hurāls augstākā valsts varas institūcija Mongoljā
- Greiļu kalns augstākā vieta Abavas senlejas labajā krastā iepretī Imulas ietekai, Talsu novada Abavas pagastā, absolūtais augstums - 83,6 m, relatīvais augstums - 50 m
- Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm.
- Karantūils augstākā virsotne (_Carrauntoohil_ / _Corrán Tuathail_) Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m
- Djumbjers Augstākā virsotne ("Dumbier") Zemajos Tatros, Slovākijā, augstums - 2043 m vjl.
- Monsento Augstākā virsotne ("Mont Cinto") Korsikas salā, augstums - 2710 m
- Elberta kalns augstākā virsotne ("Mount Elbert") Klinšu kalnos, Savača grādā, ASV (Kolorādo), augstums - 4399 m
- Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas
- Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
- Pjetrosa kalns augstākā virsotne (2305 m) Austrumkarpatos, Rodnas kalnos, Rumānijas ziemeļos
- Almansora kalns augstākā virsotne (2592 m) Centrālajā Kordiljerā, Gredosa grēdā, Spānijas vidienē
- Gerlaha smaile augstākā virsotne (2654 m) visā Karpatu sistēmā un Slovākijā (slovāku val. _Gerlachovsky štit_), Tatros, Tatru nacionālā parka teritorijā
- Ņenčhenthanlha Augstākā virsotne [“Nyainqêntanglha Feng”] Ņenčhenthanlha kalnu grēdā Tibetas kalnienē, augstums — 7088 m vjl.
- Fauvārs Augstākā virsotne Abdelazīza kalnājā ("Tall al Fawwār"), Sīrijas ziemeļaustrumu daļā, augstums - 920 m
- Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m
- Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili
- Šeiha kalns augstākā virsotne Antilibāna kalnu masīvā Rietumāzijā, 2814 m vjl.
- Binbongas kalns augstākā virsotne Antitaura kalnu Binbogas grēdā, Turcijā, 3054 m vjl.
- Lielais Ararats augstākā virsotne Armēnijas kalnienē, augstums - 5165 m, tajā ir mūžīgais sniegs un \~30 nelielu šļūdoņu
- Avrins augstākā virsotne Armēnijas kalnienes Kotura grēdā, augstums - 3623 m
- Grosglokners augstākā virsotne Augstajā Tauernā (_Grossglockner_), Austrumalpos, Austrijā, augstums - 3798 m, līdz 10 km gari šļūdoņi
- Ormaņu kalns augstākā virsotne Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, absolūtais augstums 165,4 m vjl., relatīvais augstums 86,5 m
- Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā.
- Čerska kalns augstākā virsotne Baikāla grēdā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, augstums - 2572 m
- Dzeržinska kalns augstākā virsotne Baltkrievijā, atrodas Minskas apgabala rietumu daļā, augstums - 345 m vjl.
- Madzunšans Augstākā virsotne Beišana kalnienē, Ķīnā, augstums - 2791 m
- Ļedņikovaja augstākā virsotne Birrangas kalnos, Taimiras pussalā, Krievijā, augstums - 1146 m
- Bandeira augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci
- Musala augstākā virsotne Bulgārijā (_Musala_) un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs
- Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m
- Pijdesansī augstākā virsotne Centrālajā Masīvā, Francijā, atrodas Overņas reģiona vidusdaļā, augstums - 1885 m
- Čerhova kalns augstākā virsotne Čehu Meža kalnu grēdā, augstums 1042 m
- Čerska kalns Augstākā virsotne Čerska grēdā, Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, augstums - 2119 m
- Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra
- Šanšupina kalns augstākā virsotne Dabašana grēdā Ķīnas vidienē, augstums - 2708 m
- Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas.
- Belindas kalns augstākā virsotne Dienvidsendviču salās, augstums — 1372 m
- Meriks Augstākā virsotne Dienvidskotijas augstienē - 843 m vjl.
- Teotepeks augstākā virsotne Dienvidu Sjerramadres kalnu grēdā Kordiljeros, Meksikā, Gerrero štatā, augstums - 3550 m; Teotepeka kalns
- Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Snēhetas kalns augstākā virsotne Dovrefjella plakankalnē Norvēģijā, augstums - 2286 m
- Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m
- Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
- Rasdašens Augstākā virsotne Etiopijas kalnienē, Semiena kalnos, sastāv no izvirdumiežīem, augstums - 4620 m
- Taufšteins Augstākā virsotne Fogelsberga masīvā Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstums - 774 m
- Asborna kalns augstākā virsotne Foklenda Salās (_Usbourne, Mount_), Austrumfolklendā, augstums - 705 m
- Aždaks Augstākā virsotne Gegamas grēdā Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, augstums - 3597 m
- Makdujs Augstākā virsotne Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, augstums - 1310 m
- Mensfīlda kalns augstākā virsotne Grīnmauntinsu kalnos Ziemeļapalačos, augstums — 1338 m vjl.
- Popomanasijs Augstākā virsotne Gvadalkanalas salā Melanēzijā, augstums - 2439 m
- Hanhuhijnorgils Augstākā virsotne Hanhuhijnula kalnu grēdā Mongolijā, augstums - 2928 m
- Brokens Augstākā virsotne Harca kalnos ("Brocken"), Vācijā, Saksijas-Anhaltes zemē, augstums - 1142 m
- Dzalučuds Augstākā virsotne Henteja grēdā, Mongolijā, augstums - 2800 m
- Lielais Munameģis augstākā virsotne Igaunijā un Baltijas valstīs (_Suure Munamäe_) , Hānjas augstienē, augstums - 318 m vjl.
- Veļki Javornīks augstākā virsotne Javornīku kalnu grēdā Slovākijā, augstums - 1072 m
- Istiklols Augstākā virsotne Jazgulemas grēdā, Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - 6940 m, sniegs un ledāji, nogāzē Grumma-Gržimailo šļūdonis (garums - 36,7 km).
- Kailaša kalns augstākā virsotne Kailaša kalnu grēdā, augstums — 6714 m
- Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā.
- Ausangate augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos (_Auzangate, Nevado_), Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m
- Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2.
- Petermana kalns augstākā virsotne Karaļa Kristiana X Zemē, Grenlandes ziemeļaustrumos, augstums - 2490 m
- Grintoveca kalns augstākā virsotne Karavanki grēdā Austrumalpos, uz Austrijas un Slovēnijas robežas, augstums - 2558 m
- Kotaimalajs Augstākā virsotne Kardamona kalnmos Indijas dienvidos, augstums - 2019 m
- Karligtaga kalns augstākā virsotne Karligtaga grēdā, augstums — 4925 m
- Dibrars Augstākā virsotne Kaspijas Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 2206 m vjl.
- Matagalsa kalns augstākā virsotne Katalonijas kalnos, augstums - 1894 m
- Puksubeksans Augstākā virsotne Kemas plakankalnē, Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļā, augstums - 2522 m
- Skofels Augstākā virsotne Kemberlendas kalnos, Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Leikdistrikta nacionālajā parkā, augstums - 978 m
- Snoudons augstākā virsotne Kembrianu kalnos (_Snowdon_), Lielbritānijā, Velsas pussalā, augstums - 1085 m
- Voski kalns augstākā virsotne Kilbaki kalnos Kordiljeros, Aļaskas dienvidrietumos, ASV, augstums - 1828 m vjl.
- Olimps augstākā virsotne Kipras salā (_Olympos_), augstums -- 1952 m
- Eidžaksa kalns augstākā virsotne Klinšu kalnu Biterūta grēdā, ASV, augstums - 3322 m vjl.
- Kristobala Kolona smaile augstākā virsotne Kolumbijā, Ziemeļrietumu Andos, augstums - 5775 m
- Čirisana kalns augstākā virsotne Korejas pussalā ("Chiri-san"), augstums - 1915 m, ietilpst Sobeksana grēdā Austrumkorejas kalnu dienvidaustrumu atzarā Dienvidkorejā
- Sento augstākā virsotne Korsikas salā, augstums - 2710 m
- Orala kalns augstākā virsotne Kravana kalnos Kambodžas un Taizemes pierobežā, augstums — 1813 m
- Idas kalns augstākā virsotne Krētas salā, augstums - 2456 m
- Čoktals Augstākā virsotne Kungejalatava kalnu grēdā Ziemeļtjanšanā, augstums - 4770 m
- Pates kalns augstākā virsotne Kuntana grēdā, Taizemes ziemeļu daļā, augstums - 2024 m
- Ulugmuzdangs Augstākā virsotne Kuņluņa kalnu sistēmā Ķīnā, augstums - 7723 m
- Boboiobs Augstākā virsotne Kuramas grēdā, atrodas uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, augstums - 3769 m
- Lobi kalns augstākā virsotne Leites salā Filipīnu arhipelāgā, augstums - 1350 m
- Bintumani Augstākā virsotne Leones-Libērijas augstienē, atrodas Sjerraleones ziemeļaustrumu daļā, augstums - 1940 m
- Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs.
- Kurnetesaudas kalns augstākā virsotne Libāna grēdā ("Qurnet es Sauda"), Libānas ziemeļos, augstums - 3083 m, kaļķakmeņi, rietumos - terasveida nogāzes
- Vīlera smaile augstākā virsotne Lielā Baseina kalnienē ("Wheeler Peak"), ASV, Nevadas štatā, augstums - 3982 m
- Agepsta augstākā virsotne Lielā Kaukāza Gagras grēdā, Abhāzijas ziemeļrietumos, augstums - 3256 m
- Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m
- Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m
- Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m
- Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m
- Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m
- Velki Dzjals augstākā virsotne Ļubļinas augstienes Roztočes grēdā Polijas dienvidaustrumos, augstums - 390 m
- Kolovrata kalns augstākā virsotne Malaitas salā Klusajā okeānā Zālamana salu valsts austrumos, augstums - 1432 m
- Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži.
- Besčoki augstākā virsotne Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, Manghistau grēdā, augstums - 556 m
- Vūdrofa kalns augstākā virsotne Masgreiva grēdā Austrālijas vidienē, augstums -1515 m
- Šaviklde Augstākā virsotne Mazā Kaukāza Trialetas grēdā, Gruzijā, augstums - 2850 m
- Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m
- Mārāns Augstākā virsotne Mekrānas kalnos, Pakistānā, augstums - 3277 m
- Bolivara smaile augstākā virsotne Meridas Kordiljeru kalnu grēdā ziemeļrietumu Andos, Venecuēlas rietumos, augstums — 5007 m
- Balanšeti kalns augstākā virsotne Moldovā, Kodri augstienē, augstums - 429 m vjl.
- Slīvdonards augstākā virsotne Mornas kalnos Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidrietumos
- Gjamišs Augstākā virsotne Murovdaga grēdā Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 3724 m
- Dodabetas kalns augstākā virsotne Nilgiri kalnu masīvā Indostānas pussalas dienvidos, augstums - 2633 m
- Zargars Augstākā virsotne Nuratava kalnu grēdā Uzbekistānā, augstums - 2165 m
- Kropotkina kalns augstākā virsotne Oļokmas Stanovikā, Krievijas Aizbaikāla novada austrumos, augstums — 1911 m
- Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m
- Saramati kalns augstākā virsotne Patkaja kalnos uz Indijas un Mjanmas (Birmas) robežas, augstums - 3826 m
- Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m
- Kačkars Augstākā virsotne Pontijas kalnos, Lazistānas grēdā, Turcijas ziemeļaustrumos, augstums - 3932 m
- Eštrela augstākā virsotne Portugālē, Eštrelas kalnos, augstums - 1993 m
- Pelā augstākā virsotne Provansas Alpos, augstums - 3053 m; Pelā kalns
- Peljagas kalns augstākā virsotne Retezata masīvā Rumānijas dienvidrietumos, augstums - 2509 m
- Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m
- Tidirhins augstākā virsotne Rīfa kalnos Marokas ziemeļos, augstums 2448 m
- Lopatina kalns augstākā virsotne Sahalīnā, Austrumsahalīnas kalnos, augstums - 1609 m
- Marmora augstākā virsotne Sardīnijas salā, augstums - 1834 m
- Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m
- Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m
- Dupgara kalns augstākā virsotne Satpūras kalnos, Indijā, Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā, augstums - 1393 m
- Linarda smaile augstākā virsotne Silvreta masīvā Rētijas Alpos, augstums - 3411 m
- Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars.
- Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs.
- Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs.
- Lailas kalns augstākā virsotne Svanetijas grēdā, Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu atzarā, augstums - 4008 m
- Cjiliaņšaņs Augstākā virsotne šajā grēdā, Gaņsu provincē, Ķīnā, augstums - 5547 m
- Ailaošaņs augstākā virsotne šajā kalnu grēdā, augstums 3166 m
- Dahšteins Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 2996 m
- Munkusardiks Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3491 m vjl.
- Ortless Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3899 m
- Munguntaiga Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3976 m
- Allahiekbers augstākā virsotne šajā klanienē (_Allahūekber Tepe_), augstums - 3120 m
- Sebelans Augstākā virsotne šajā masīvā - aprimis vulkāns, augstums - 4821 m
- Ņūtona kalns augstākā virsotne Špicbergenā (Norvēģija), augstums — 1712 m
- Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m
- Lembergs Augstākā virsotne Švābu Albā, kvestu grēdā Vācijas dienvidos, augstums - 1015 m
- Ensiansa kalns augstākā virsotne Taitao pussalā Čīles dienvidos, augstums - 1200 m
- Juišaņs Augstākā virsotne Taivānā ("Yushan"), augstums - 3997 m, metamorfo iežu masīvs ar smailu virsotni.
- Sairamas smaile augstākā virsotne Talasas Alatava Ugamas grēdā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4236 m
- Aktavs Augstākā virsotne Tamditava kalnu masīvā Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, augstums - 922 m
- Tastava kalns augstākā virsotne Tarbagataja kalnu grēdā Kazahstānā, augstums - 2992 m
- Groserfeldbergs Augstākā virsotne Taunusa grēdā Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, augstums - 880 m
- Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags.
- Bērbergs Augstākā virsotne Tīringenes Meža kalnu masīvā, Vācijā, augstums – 982 m
- Dženiša smaile augstākā virsotne Tjanšanā, atrodas uz Kirgizstānas un Ķīnas robežas, Kokšāltau grēdā, augstums - 7439 m; Uzvaras smaile; Zengisa smaile
- Aripo augstākā virsotne Trinidādas salas Ziemeļu grēdā (_Aripo, El Cerro del_), augstums - 940 m
- Hašm Māvāns augstākā virsotne Tuvaika kuestu grēdās Sauda Arābijas vidienē ("Khashm Māwān"), augstums - 1025 m
- Fito kalns augstākā virsotne Upolu salā, Samoa salās Klusajā okeānā, vulkānisks masīvs, augstums - 1113 m
- Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m
- Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m
- Kertvēješs Augstākā virsotne Vērteša plato, Ungārijā, augstums - 479 m vjl.
- Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
- Singarčori kalns augstākā virsotne Vindhjas grēdā, Indijā, Indostānas pussalas ziemeļu daļā, augstums - 881 m
- Černi Vrehs augstākā virsotne Vitoša kalnu masīvā Bulgārijā, uz dienvidiem no Sofijas, augstums - 2290 m
- Fansipans Augstākā virsotne Vjetnamā, Hoanljensona grēdā, augstums - 3148 m, gk. gneisi.
- Timpanogoss Augstākā virsotne Voseča grēdā ("Mount Timpanogos"), Klinšu kalnos, ASV, augstums - 3660 m
- Čimtarga augstākā virsotne Zarafšonas kalnu grēdā, Tadžikistānā, augstums - 5489 m
- Langebergs Augstākā virsotne Zauerlndē, Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļā Vācijā, augstums - 843 m
- Jezerca Augstākā virsotne Ziemeļalbānijas Alpos, Albānijas ziemeļos, uz robežas ar Kosovu, augstums - 2694 m
- Makinlijs Augstākā virsotne Ziemeļamerikā (angļu val. "Mount McKinley"), Kordiljeros, Aļaskas grēdā (ASV, Aļaskas štatā), augstums - 6193 m, vietējie iedzīvotāji to dēvē par Denali.
- Iņaptuka kalns augstākā virsotne Ziemeļbaikāla kalnienē, Krievijas Burjatijas Republikā, augstums - 2514 m
- Kvanmobons Augstākā virsotne Ziemeļkorejas kalnos, atrodas Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Hamgjona grēdā, augstums - 2540 m
- Telposizs Augstākā virsotne Ziemeļurālos (1617 m), Krievijas Komi Republikā, nogāzēs līdz 500-600 m vjl. taigas meži, augstāk - kalnu tundra un akmeņu kliedņi.
- Ulunšana kalns augstākā virsotne Žehes kalnos Ķīnas ziemeļaustrumos, augstums - 2050 m
- Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas (_Babia Góra_, _Babia hora_), augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības
- profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
- valsts kanclers augstākais civilais amats dažās valstīs, Krievijā līdz 1917.
- Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā
- dievs Augstākais ideāls, pilnība; centienu augstākais gala mērķis.
- Romankošs Augstākais kalns Krimas pussalā, Krimas kalnu Galvenajā gradā, augstums - 1545 m, akmeņainas kalnu pļavas.
- Risi kalns augstākais kalns Polijā ("Rysy"), 2499 m, Augstajos Tatros, uz Slovākijas robežas
- Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas.
- Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri.
- Rila Augstākais kalnu masīvs Balkānu pussalā ("Rila"), Bulgārijas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 2925 m, garums - 80 km
- Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m
- Olimps augstākais kalnu masīvs Grieķijā (_Ólympos_), Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta
- Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi
- karavadonis Augstākais komandieris; augstākā komandējošā sastāva karavīrs.
- summum bonum augstākais labums (piemēram, kā pamatprincips vai mērķis ētisko uzskatu sistēmā)
- Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m
- Triju zvaigžņu ordenis augstākais Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1924. g. 25. martā, atjaunots 1994. g. 25. oktobrī, tam ir 5 šķiras un 3 pakāpju Goda zīmes
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
- kutuhta Augstākais priesteris mongoļu budistiem, kam līdz ar to pieder augstākā administratīvā vara.
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku
- Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
- Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija
- Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu
- devītais vilnis augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā
- lielvirsaitis Augstākais virsaitis, augstākais vadonis.
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
- aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis; dižciltīgie, augstmaņi.
- augstākā mērā augstākajā pakāpē
- beau monde augstākās aprindas; augstākā sabiedrība
- sferoidālā ģeodēzija augstākās ģeodēzijas nozare, kas pētī Zemes elipsoīdo ģeometriju
- certiorari augstākas instances tiesas pavēle, kurā pieprasīti zemākas instances tiesā skatītas lietas dokumenti
- erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls)
- galaktiku superkopa augstākas kārtas sistēma, kuru veido galaktiku grupas un kopas
- zelts augstākās kategorijas apbalvojums; no šī cēlmetāla darināta medaļa
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu
- gjokuro augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām
- Vatmaņa papīrs augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs; vatmaņpapīrs
- psihiska slimība augstākas nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt
- psihiskās slimības augstākās nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē
- imelmans augstākās pilotāžas figūra; to veido cilpas pirmā puse, pie tam cilpas augstākajā punktā lidmašīna par 180 grādiem pagriežas ap garenisko asi un pāriet horizontālā lidojumā
- mondaine augstākās sabiedrības sieviete
- bazīdiju sēnes augstākās sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un sporas veidojas uz bazīdijām
- Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m
- vasas pārveidnes augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās
- divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem
- kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem
- kursa darbs augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi)
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls.
- platdeguna pērtiķi augstāko pērtiķu infrakārta ("Platyrrhini"), kas izplatīta Amerikā, pie kuras pieder tinējastpērtiķu un pundurpērtiķu dzimtas
- zelta jaunatne augstāko un turīgo aprindu jaunieši, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē
- lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs); augstāka militāra persona; arī dzimtkungs.
- hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm
- augstfrekvences ģenerators augstas frekvences maiņsprieguma ģeneratoru kopējs nosaukums
- Hercules Graphics karte augstas izšķirtspējas grafikas karte (videoadapters) monohromiem monitoriem, ko izstrādājusi firma "Hercules Computer Technology"
- kutirjē augstas klases drēbnieks; apģērba modes radītājs
- lielblīvuma diskete augstas kvalitātes diskete, kura var uzglabāt ievērojami lielāku datu daudzumu nekā dubultblīvuma disketē; _HD_ diskete
- Svarovska kristāls augstas kvalitātes kristāls
- papīrbalts monitors augstas kvalitātes monohroms monitors, kas attēlo melnu tekstu vai grafiku uz balta fona
- karaliskā siļķe augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu
- plānkārtiņu tranzistorekrāns augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, ko parasti lieto portatīvajos datoros un kura izgatavošanai izmanto plānkārtiņu tehnoloģiju
- aktīvās matricas displejs augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, kur katram displeja ekrāna punktam piesaistīts aktīvs tranzistors, lai uzlabotu attēla kontrastainību
- stereokomparators augstas precizitātes optiski mehānisks mērinstruments pētījamā objekta telpisko izmēru noteikšanai
- astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori
- priekšplāna darbs augstas prioritātes darbs, kura izpildīšanas brīdis nav iepriekš noteikts un kas pārtrauc citu, mazāk steidzamu darbu izpildi
- nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām
- komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums augstas veiktspējas komutējamu datu pārraides pakalpojums, ko telefonu sabiedrības piedāvā attālu lokālo tīklu savienošanai
- profesionālā darbstacija augstas veiktspējas personālais dators, kas piemērots izmantošanai dažādiem profesionāliem lietojumiem tādās jomās kā diskrēto shēmu projektēšana, arhitektūra u. c.
- Viola erecta augstās vijolītes "Viola elatior" nosaukuma sinonīms
- signālu ģenerators augstfrekvences ģenerators, kurā iespējams plašās robežās mainīt sprieguma amplitūdu un frekvenci
- bezserdes transformators augstfrekvences transformators bez feromagnētiskas serdes; Teslas transformators
- a. god. augsti godājamais; augsti godājamā
- smadzeņu trests augsti kvalificētu speciālistu kopums, grupa
- puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija
- terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju
- voltols augsti viskoza ziežeļļa, ko iegūst, minerāleļļas vai augu eļļas apstrādājot ar elektrisko izlādi
- augstkalnu Augstiem kalniem piemītošs; tāds, kas atrodas augstu kalnos.
- Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns)
- Amerikāņu augstiene augstiene Antarktīdā (_American Highlands_), Austrālijas Antarktiskajā teritorijā, iepretim Indijas okeāna Deivisa jūras rietumu daļai
- Ozarka plato augstiene ASV vidienē (angļu val. “Ozark Plateau”), Apalaču kalnu sistēmas turpinājums uz rietumiem no Misisipi, garums — \~500 km, augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 823 m
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m
- Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
- Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
- Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
- Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
- Ašmjanu augstiene augstiene Baltkrievijā (_Ašmianskaje ūzvyšša_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā un Minskas apgabala rietumos, augstums - līdz 320 m vjl.
- Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m
- Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
- Algonkinu augstiene augstiene Kanādā (_Algonquin Upland_), Ontārio provinces dienvidaustrumos, augstums līdz 587 m
- Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri).
- Eksmūra Augstiene Kornvolas pussalas ziemeļos ("Exmoor"), Lielbritānijā, augstums - līdz 521 m; Eksmūras nacionālais parks (686 kvadrātkilometri, dib. 1954. g.).
- Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene
- Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi.
- Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži
- Ziemeļkurzemes augstiene augstiene Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums — līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi
- Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi.
- Ļubļinas augstiene augstiene Polijas dienvidaustrumu daļā, Vislas un Bugas upstarpā, vidējais augstums — 200-300 m, maksimālais — 390 m
- Silēzijas augstiene augstiene Polijas dienvidu daļā ("Wyžyna Šlanska"), augstums — līdz 400 m (Svētās Annas kalns), asimetriskas, līdz 150 km garas grēdas un plato
- Ziemeļgvinejas augstiene augstiene Rietumāfrikā, gk. Gvinejā, Kotdivuārā, Togo, Beninā, Nigērijā, augstums — no 300-500 m vjl. austrumu daļā līdz 500-1000 m rietumu daļā, augstākā virsotne — 1948 m
- Leones-Libērijas augstiene augstiene Rietumāfrikā, Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, vidējais augstums 500-800 m, atsevišķi kupolveida kalni līdz 1948 m vjl.
- Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m
- Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota.
- Kainunselke Augstiene Somijas viedienē ("Kainunselkae"), garums - 125 km, augstums - līdz 384 m, skujkoku meži, daudz ezeru un purvu.
- Ounaselke Augstiene Somijas ziemeļrietumos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Pallastunturi (augstums - 821 m).
- Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe
- Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m
- Algomas augstiene augstienne Kanādas dienvidu daļā, Ontārio provincē, uz austrumiem no Augšezera un uz ziemeļiem no Hūrona, augstākā virsotne - 665 m (Ogidaki)
- Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē
- Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene)
- Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
- skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos)
- čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai
- jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams
- augstkalnu reljefs augstkalnājs; jauno kalnzemju reljefs, kam raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes
- alpīna josla augstkalnu josla ar kalnu pļavām; plašākā nozīmē - visa josla, kas atrodas kalnos virs mežu joslas
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa.
- Allium oreophyllum augstkalnu sīpols
- Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu.
- brāķmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs.
- brakulainis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs.
- brammanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs.
- brasmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs.
- braucmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs.
- augstenieki Augstmaņi, augstākajai ļaužu kārtai piederīgie.
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem).
- spiczābaki augstpapēžu zābaki ar tievu papēdi
- de haut en bas augstprātīgā labvēlībā, ar pārākuma apziņu
- degunu izslējis augstprātīgi, lielīgi, lepni
- pamata sivēnmāte augstražīga vaislas cūka, ko vairākkārt izmanto sivēnu ieguvei
- dzīves dārdzība augsts cenu līmenis
- kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu
- augst- Augsts, augstu; uz augšu vērsts, saistīts ar izcilni.
- Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī
- aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem
- akadēmiskie nosaukumi augstskolas zinātniskās padomes piešķirts (uz mūžu) docenta vai profesora nosaukums
- tipogrāfisks spiedums augstspiedums
- termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai
- augšlecām Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu.
- augšlecēm Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu.
- augšlēcu Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu.
- auslecēm Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu.
- augšlēciņu Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi.
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi (1).
- trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; treļļi (1).
- treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums.
- h augstuma apzīmējums (stereometrijā) (no angļu val. height)
- subalpīnā josla augstuma josla mēreno un subtropu platumu kalnājos; pārejas josla no mežu (vai stepju) joslas uz alpīno joslu
- puskonteiners augstumā samazināts konteiners dažādu smagu kravu pārvadāšanai
- Augstais Velds augstums - 1300-2000 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži
- Zemais Velds augstums - 300-600 m, veido kristāliskie ieži, saposmo plašas ielejas
- Vidējais Velds augstums - 800-1300 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži
- Krūmāju Velds augstums - līdz 900 m, veido magmatiskie ieži
- relatīvais augstums augstums virs patvaļīgi izvēlēta zemes virsas līmeņa
- pjezometriskais līmenis augstums, kurā paceļas artēziskais ūdens spiediena iedarbībā
- altitude Augstums; debesu ķermeņa augstums virs horizonta.
- fizikālā nivelēšana augstumu starpības aprēķināšana pēc barometra vai hipsometra rādījumiem
- kā izlasīti augstvērtīgi, ļoti labi
- alabastrs augstvērtīgs celtniecības ģipsis
- Damaskas tērauds augstvērtīgs tērauds, uz kura virsmas redzams īpašs raksts
- Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā
- Daugavas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu daļu), virsas augstums — no 95 m vjl. līdz 245 m zjl., biezums — līdz 60 m
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
- Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
- koris Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam); kore (2).
- kora Augšēja daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam).
- kore Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam).
- augšstāvs Augšējais stāvs; stāvs, kas ir augstāk par citiem.
- augša Augšējie, augstie (balss) toņi.
- Egļu kalns Augšzemes augstienes augstākā virsotne, Augšdaugavas novada Sventes pagastā, uz rietumiem no Sventes ezera, absolūtais augstums – 220 m vjl., kalns apaudzis ar egļu mežu.
- savilnīt augt kuplam augstumā
- dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
- sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi
- augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
- Kinderskauts Aukstākā virsotne Peninu kalnu Pīka masīvā, Anglijā, augstums - 636 m
- Aulejs Aulejas ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Aulejas pagastā.
- Aurobindo Aurobindo Ghošs (1870.-1950. g.) - indiešu reliģiskais reformators, kurš interpretēja Vedāntu kā augstāko visu reliģiju izpausmi.
- fonoselektoskops Auskultācijas aparāts, kas dod iespēju izdzēst zemākos (normālos) plaušu toņus, izceļot augstākos, patoloģiskos trokšņus.
- Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m).
- Kostjuško kalns Austrālijas augstākā virsotne (angļu val. "Mount Kosciusko"), atrodas Austrālijas Alpos, augstums - 2228 m
- Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m
- Viktorijas Zeme Austrumantarktīdas daļa uz rietumiem no Rosa jūras (angļu val. "Victoria Land"), starp 145. un 170. austrumu garuma grādu, piekrastē Transantarktīdas kalni, augstums — līdz 4023 m vjl.
- Arga ledus kupols Austrumantarktīdas ledus vairoga paaugstinājums, izvietojies apmēram pa vidu starp Lemberta glečera sākumu un Dienvidpolu, augstums - līdz 4093 m
- Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m).
- Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili.
- Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā.
- Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
- Vidusdaugavas zemiene Austrumlatvijas zemienes dienvidu daļa, Latvijā, augstums - līdz 160 m
- Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs.
- bema Austrumu baznīcā – paaugstināta vieta baznīcas grīdā, ko norobežo ikonostass un kurā atrodas altāris.
- bānis Autobāns - augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē.
- hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību.
- elektriskais nodalītājs automātisks aparāts augstsprieguma elektriskā tīkla bezslodzes daļu ātrai komutēšanai
- atvienotājs Automātisks aparāts augstsprieguma elektriskā tīkla bezslodzes daļu ātrai komutēšanai.
- rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors
- karstie avoti avoti ar (samērā) augstu ūdens temperatūru
- siltais avots avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru
- siltavots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
- Marduks Babiloniešu mitoloģijā - dievs, Babilonas pilsētas aizbildnis, vēlāk Babilonijas valsts augstākais dievs.
- koncentrāts Bagātināšanas produkts ar paaugstinātu derīgo komponentu saturu.
- bateofobija Bailes no augstuma.
- termofilas baktērijas baktērijas, kas attīstās temperatūrā augstākā par 55-60 ⁰C
- salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama.
- aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
- Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns).
- skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs
- balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā; balss kļūst zemāka balss saišu pagarināšanās rezultātā
- balss lokanība balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru
- spoguļdzelzs Balta jēldzelzs ar augstu mangana saturu, - tēraudam.
- edemātiskais dermogrāfisms baltas, paaugstinātas svītras rašanās pēc kairinājuma ar neasu priekšmetu
- Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu
- baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- Aukštaitijas augstiene Baltijas grēdas austrumu daļa (_Aukštaičiit aukštuma_), starp Neri dienvidrietumos un Daugavu ziemeļaustrumos, augstums — līdz 246 m
- Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
- Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji.
- Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
- Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē.
- Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem.
- Uko Baltijas somugru mitoloģijā - augstākais dievs zibeņmetis, zibens un pērkona pavēlnieks.
- balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
- zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas
- Ošena Banaba, sala Klusā okeāna rietumu daļā ("Ocean Island"), Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.).
- Jangs Keitens banaru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, viņš radījis sauli, dzīvniekus un augus
- bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas.
- mašukulumbve Bantu nēģeru cilts Zambezi augštecē ap 1000 m augstā savannas līdzenumā.
- Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
- baristers Baristrs - advokāts ar tiesībām uzstāties Anglijas augstākajās tiesās.
- tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- fontanžs Baroka laikmetā - augsta, vairākstāvīga dāmu galvasrota no muslīna, mežģīnēm un lentēm uz stiepļu karkasa; bija modē 1680.-1720. g.
- Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava.
- pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu.
- Batara Guru bataku (Sumatras sala, Indonēzija) mitoloģijā - galvenais augstāko dievu triādes dievs, zemes un cilvēku rases radītājs
- teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs
- rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu
- melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
- altārdaļa Baznīcas austrumu daļa, parasti ar paaugstinātu grīdu - vieta, kur notiek reliģiskais rituāls.
- teritoriālisms Baznīcas tiesībās sistēma, kur zemes kungam piešķirta virskundzība baznīcas pārvaldē, piedēvējot viņam arī augstāko baznīcas varu.
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
- augstuma zudums berzes radītie spiediena zudumi, ko izsaka ar atbilstošo šķidruma staba augstumu
- pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos.
- Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
- afebrils Bez paaugstinātas temperatūras, bez drudža.
- inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību
- arkveida riepa bezkameru riepa ar arkveida profilu un lieliem protektora izciļņiem; profila augstuma attiecība pret platumu ir 0,4–0,5
- alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja
- Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana.
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem)
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
- Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas.
- politbirojs Bijušo Austrumeiropas komunistisko partiju augstākā varas institūcija.
- fitoaleksīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augstākajos augos, tiem nonākot saskarē ar patogēniem mikroorganismiem, un nomāc mikroorganismu augšanu.
- koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu
- ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
- pontifikālijas Bīskapu u. c. augstāko garīdznieku amata zīmes (piem., mitra, zizlis).
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
- radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti
- grafikas interfeisa formāts bitkartētas grafikas datnes formāts, ko parasti izmanto operatīvās informācijas sistēmās, jo tas nodrošina tādas augstas izšķirtspējas grafikas kā skenētu attēlu efektīvu saspiešanu
- pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā.
- logotēts Bizantijā 5.-12. gs. tā sauca dažus augstākos valsts ierēdņus, kas pārzināja finanses, pastu u. tml.; patriarha zīmogglabātājs.
- autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā.
- grotbomja taļļa bloku un trošu sistēma, kas atrodas netālu no masta zem grotbomja un notur grotbomi vēlamā augstumā
- Bogdans Bogdana kalns - augstākā virsotne Srednagoras kalnos Bulgārijā, augstums - 1604 m
- Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru).
- atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru
- Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
- virsaugstuma bonitāte bonitāte, kas noteikta pēc 100 augstāko vai resnāko koku vidējā augstuma 100, 50 vai 20 gadu vecumā
- vispārējā bonitāte bonitāte, kas noteikta saskaņā ar M. Orlova 1911. g. izstrādāto skalu audžu bonitēšanai pēc vidējā augstuma 100 gadu vecumā
- kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami.
- Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals.
- brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā).
- karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta.
- pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas.
- kodija Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Codium"), laponis lodveidīgs, spilvenveidīgs vai krūmveidīgs, 5-50 cm augsts, visās jūrās, izņemot arktiskās, \~50 sugu.
- logs Brīva stunda (skolā); par starpbrīdi garāks brīvs laiks starp nodarbībām (augstskolā).
- demiurgs Brīvais amatnieks, tirgotājs, ārsts, mākslinieks Senajā Grieķijā; vēlāk - augstākais valdības ierēdnis doriešu valstīs.
- brīvais Brīvās krišanas paātrinājums - paātrinājums, ko iegūst ķermenis, krītot uz Zemi no neliela augstuma bezgaisa telpā.
- ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju.
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
- erdelterjers Brūna suņu šķirne ar raupju vilnu, melna mugura, skausta augstums - 60 cm.
- kutlērijas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, laponis plakans, daivains, līdz 15 cm augsts, siltajās jūrās.
- ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta.
- arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais.
- dharma Budismā - itin viss, kas palielina augstsirdību un gudrību un tādējādi ved pretī apskaidrībai.
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- buda budisma mitoloģijā - antropomorfisks simbols, kas iemieso sevī garīgās attīstības visaugstākās pakāpes ideālu
- lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm
- Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto.
- buda budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis visaugstāko garīgās attīstības pakāpi
- subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas
- akaništha Budisma mitoloģiskajā sistēmā kosmogonisks objekts, brahmālokas pasauļu kopas sastāvdaļa, kas visos budisma novirzienos ir viena no augstākajām debesu sfērām.
- Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas).
- budžets budžeta grupa (augstskolā) - studentu grupa, kuras studiju izmaksas apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas
- plivināšanās Buras pakaļējās malas drebēšana, ja stūrē pārāk augstu pie vēja.
- burāt cieši pie vēja burāt pie vēja, cik "augstu" vien iespējams, tas ir, gandrīz pret vēju
- pugulis Burbuļveidīgs paaugstinājums.
- normālaugstums Burtu augstums, kas atbilst 62 un 2/3 punktiem.
- rasamals Burvjlazdu dzimtas suga ("Altingia excelsa"), līdz 80 m augsts tropu koks, no kura iegūst vērtīgu, smaržīgu koksni un sveķus.
- peldēt Būt ar mainīgu augstumu atskaņotāja, magnetofona mehānisma defekta dēļ (par fonogrammas skanējumu); arī detonēt.
- pacelties Būt augstākam (par apkārtējo).
- spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par balsi).
- spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par skaņām).
- ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
- lepnot Būt augstprātīgam, lepnam un izaicinošam.
- kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
- celt degunu augstu būt iedomīgam, augstprātīgam, pārāk lepnam, pašpārliecinātam
- būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā
- izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
- turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu); būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
- būt vīrā būt materiāli nodrošinātam, sasniegušam panākumus, augstu stāvokli
- viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
- viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
- trīcēt Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu).
- nezināt, kur degunu celt būt pārmērīgi iedomīgam, augstprātīgam
- spindzēt Būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu).
- svilpt Būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem).
- sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); arī trīcēt (2).
- kajītes virsbūve būvkonstrukcija virs kajītes, kas palielina iekštelpu griestu augstumu
- pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
- siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu.
- caurspiednis Caurvilcim līdzīgs daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem, kuru pārvieto spiežot, ne velkot.
- Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
- platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd).
- pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu; celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu
- Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā
- rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
- rizalīts Celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā.
- izlice Celtņautomobiļa kravas pacelšanas ierīce ar maināmu darba augstumu un leņķi.
- celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
- cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
- ceļa slīpums ceļa profila parametrs, kas raksturo tā stāvumu, - divu ceļa punktu augstuma starpības attiecība pret attālumu starp šiem punktiem
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- piecenojums Cenas paaugstinājums, parsti tirdzniecības izdevumu segšanai.
- ideāls Centienu augstākais galamērķis.
- uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā; uzstrādāties, uzkalpoties (1).
- uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
- uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
- uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
- uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
- mērspieķis Centimetros iedalīts metāla vai cita materiāla stienis dzīvnieka ķermeņa garuma, platuma un augstuma mērīšanai; uz stieņa ir atsevišķas skalas katram parametram.
- pleroma Centrālā daļa augstāko augu sakņu augšanas zonā, kā arī dzinuma galotnes augšanas zonā.
- Tonakasiutla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākā dieva Tonakatekutli sieva, kas piedalījās pasaules radīšanā.
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
- Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m
- platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
- kalabrēze Cepure ļoti platām malām un smailu augstu vidu.
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā
- Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji.
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
- didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- palmitīnskābe cieta augstākā karbonskābe C~15~H~31~COOH, kušanas temperatūra 62,6 °C; lieto krāsu, mazgāšanas līdzekļu, sveču ražošanai
- katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība.
- pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
- ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā
- stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C).
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem.
- parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs
- sāgopalma Cika - līdz 12 metriem augsts, palmai līdzīgs koks, kura stumbra serde satur daudz cietes.
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
- Čehu mežs cilu kalnu grēda Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā un Vācijā, garums \~80 km, augstums līdz 1042 m
- Inšana kalni cilu kalnu virkne Ķīnā ("Yinshan"), uz ziemeļiem no Huanhes lielā līkuma, garums - 450 km, augstums - līdz 2400 m
- informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos
- augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība)
- apziņa Cilvēka smadzeņu funkcija - objektīvās realitātes augstākā atspoguļošanas forma.
- muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu
- analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairekļus.
- implantācija Cilvēka un augstāko zīdītāju dīgļa iekļūšana dzemdes gļotādā.
- sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
- prestižs cilvēka, organizācijas vai institūcijas autoritāte, reputācija, cieņa, arī ietekme, kas izriet no to sociālās lomas, sasniegumiem, varas u. tml.; augsts novērtējums sabiedrībā
- makrokefaļi Cilvēki ar lielu vai augstu galvaskausu.
- brahicefāļi Cilvēki, kuriem galvas platuma attiecība pret tās augstumu procentos ir vairāk nekā 80.
- dižsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām; tāds, kas ir augstsirdīgs.
- leptostafilīns Cilvēks ar šaurām un augstām aukslējām; aukslēju indekss ir 79,9 vai mazāks.
- radības kronis cilvēks kā augstākā dabas būtne
- lielmanis Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
- hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
- pienākuma cilvēks cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa
- audiofils Cilvēks, kas aizraujas ar augstas klases skaņu ierakstu atskaņošanas aparatūru un cenšas panākt arvien kvalitatīvāku atskaņojumu.
- epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
- snobs Cilvēks, kas cenšas sekot augstākās sabiedrības modei, gaumei, manierēm u. tml., nicinot tos, kas atrodas zemākā bagātības un sociālā stāvokļa līmenī.
- pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus
- virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
- uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
- laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
- mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
- kalnā kāpējs cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts.
- āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
- sociālās atstumtības riska grupas cilvēku grupas, kas saskaras ar augstāku sociālās, ekonomiskās, politiskās un kultūras atstumtības risku nekā pārējā sabiedrība
- saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju
- Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas.
- Čerešu ezers Cirišs, ezers Latgales augstienē.
- cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks.
- joslu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzes nociršanai slejās, kuru platums nepārsniedz vidējā koka augstumu
- zilvēdaris Citu pagastu ļaužu dota iesauka, palama augstroziešiem.
- Ciļanšans Cjiliaņšaņs - augstākā virsotne Gaņsu provincē, Ķīnā.
- epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
- PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā
- cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs
- dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas.
- Djala Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - augstākais dievs dievu panteonā, demiurgs, kas mīt debesīs.
- Čehijas–Morāvijas augstiene Čehu masīva dienvidu daļa (čehu val. "Českomoravska vrchovina"), Čehijas vidienē, garums - \~150 km, lielākais platums - 100 km, augstākā virsotne - Javoržices kalns - 837 m
- Centaurium erythraea čemuru augstiņš
- miedzenica Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- miedzenīca Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- sirdsāderes Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- sirdszāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- sirdszālīte Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- tūkstošzeltis Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- vēderzāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- drudžazāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- sāpeszāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- sāpeszālīte Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
- lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
- Bočika Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurai piemita saules dieva iezīmes, sabiedrības iekārtotājs.
- Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins).
- K-2 Čogori - augstākā virsotne Karakorumā, uz Ķīnas un Pakistānas robežas.
- kaļamais čuguns čuguns, ko iegūst, ilgstoši augstās temperatūrās atkvēlinot baltā čuguna lējumus (notiek karbīda sadalīšanās un grafīta kristalizācija pārslu veidā); tā rezultātā čuguns saglabā stiprību, iegūst nelielu plastiskumu
- Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
- krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem
- atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
- Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši.
- Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m
- Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
- Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle.
- Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats.
- Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m
- Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis.
- Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
- Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
- Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
- Lielauces pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienes Dienvidaustrumu daļā, platība — 707 kvadrātkilometri, garums — 45 km, platums — 18 km, augstums — 10-110 m vjl.
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini
- Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
- Augstrozes paugurvalnis dabas apvidus Idumejas augstienes austrumu daļā, Cēsu un Valmieras novada rietumos, platība - 39900 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 42 km, platums - līdz 16 km
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
- Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini
- Augšdaugavas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, garums - 80 km, platums - 8-12 km, rietumu daļā 4-7 km
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
- Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
- Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
- Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
- Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
- Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
- Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
- Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes
- Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
- Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus.
- Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
- Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri
- Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība.
- Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
- Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
- Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
- Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
- Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
- Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
- Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
- Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
- Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
- Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
- Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
- Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
- Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
- Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
- Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
- Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha
- Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas
- Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
- Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
- Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes.
- Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
- Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
- Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes).
- Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
- Abavas senleja dabas parks Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, platība - 67 kvadrātkilometri, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., paplašināts 1977. g.
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
- Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
- Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
- Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine
- Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
- Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
- Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
- Zaaminas rezervāts dabas rezervāts Uzbekistānā, Turkestānas grēdas rietumu daļas ziemeļu nogāzē, platība - 105 kvadrātkilometru, augstums - 1800-3500 m, dibināts 1960. g., lai saglabātu dabas kompleksus
- Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
- Skujupes upurakmens dabas un vēstures piemineklis šīs upes gravā, garums - 4,65 m, platums - 3,65 m, augstums - 2,8 m, apkārtmērs - 13 m, virszemes tilpums - 20 kubikmetri; Skuju uprakmens
- Fanšana kalns Dabešana grēdas augstākā virsotne, Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā, augstums - 1860 m
- gvano dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi, kas satur ievērojamu daļu slāpekļa un fosfora savienojumu; ļoti augstvērtīgs mēslojums
- vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
- alumīnija rūdas dabiskas minerālvielas ar paaugstinātu (vairāk par 25-30%) alumīnija daudzumu (boksīti, alunīti, nefelīns, kaolīni), kuras var izmantot alumīnija ieguvei
- kampi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar \~1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā.
- kamposi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar 1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā.
- apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā.
- Dajuilins Dajuilina grēda ("Dayuling") atrodas Nanlina kalnu austrumu daļā, Ķīnas dienvidaustrumos, garums - \~100 km, augstums - līdz 1466 m
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
- autofāzēšana Daļiņu kūļa trajektorijas (fāzes) stabilizācija augstu enerģiju rezonanses cikliskajos lādētu daļiņu paātrinātājos.
- Hūvera dambis dambis uz Kolorado upes, viens no lielākajiem ASV, augstums — 221 m, garums — 360 m
- vienošanās par apmācību darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanās par darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanu
- kilogrammetrs darba, enerģijas mērvienība, vienāda ar 9,80665 J, - darbs, ko veic viens spēka kilograms (9,80665 N) vienu metru garā ceļa posmā; arī - darbs, kas vajadzīgs 1 kilograma pacelšanai 1 metra augstumā
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- augļošana Darbība --> augļot; augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
- operācija darbība, kas uzdota ar noteiktu datora instrukciju vai augsta līmeņa valodas priekšrakstu
- bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu
- sinerģija Darbības efektivitātes paaugstināšana atsevišķu daļu apvienošanās, saplūšanas vienā veselā rezultātā uz t. s. sistēmas efekta (negaidītības) rēķina.
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā.
- Baitoušaņs darbīgs vulkāns (ķīn. _Baitou Shan_, korej. _Paektu-san_) Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m
- Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
- Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
- Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados
- Kilauea darbīgs vulkāns ASV, Havaju salu Havajas salā, augstums - 1247 m
- Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m).
- Marapi Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 2891 m
- Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi.
- Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
- Apo darbīgs vulkāns Filipīnās (_Apo_), Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki
- Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži.
- Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m
- Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs.
- Avu darbīgs vulkāns Indonēzijā (_Awu_), Sanihes salās, augstums - 1320 m
- Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži.
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē).
- Aso darbīgs vulkāns Japānā (_Aso san_), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
- Kirisima Darbīgs vulkāns Japānā ("Kirishima"), Kjusju salas dienvidu daļā, augstums - līdz 1700 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- Komagatake Darbīgs vulkāns Japānā ("Komaga take"), Hokaido salas Osimas pussalā, augstums - 1140 m
- Asama darbīgs vulkāns Japānā, Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi
- Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi.
- Ngauruhoe Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Tonariro nacionālajā parkā, augstums - 2291 m
- Tonariro darbīgs vulkāns Jaunzēlandes Ziemeļsalā, augstums 1974 m, 7 krāteri
- Kronoku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijā, augstums — 3528 m, pēdējais izvirdums 1922.-1923. g.
- Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi
- Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m
- Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
- Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti
- Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls
- Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
- Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
- Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru.
- Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
- Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā.
- Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava
- Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā.
- Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā.
- Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m
- Erebuss Darbīgs vulkāns Rietumantarktīdā (angļu val. "Erebus"), Rosa salā, augstums - 3794 m, krātera diametrs - 850 m
- Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā.
- Čačani Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā, Peru, Arekipas provincē, augstums - 6075 m
- Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis.
- Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m
- Ternate Darbīgs vulkāns šajā salā, augstums - 1715 m, 3 krāteri.
- Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa.
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
- Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties.
- Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
- Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km
- Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes.
- pamatkadri Darbinieki ar augstu kvalifikāciju.
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
- dravošana Darbs ar bitēm, bišu saimju kopšana, nolūkā iegūt iespējami augstākas medus, vaska vai spietu ražas.
- kilogrammometrs Darbs, kas vajadzīgs 1 kilograma pacelšanai 1 metra augstumā jeb 1 grama pacelšanai 1 kilometra augstumā; kilogrammetrs.
- sacīlināt Darīt lepnu, uzpūtīgu, augstprātīgu.
- Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers.
- tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību
- slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem
- datu saspiešana datu pārveidošana kompaktā formā bez informācijas zaudējumiem, ko izmanto datu pārraides sistēmās, lai paaugstinātu šo sistēmu efektivitāti
- protokols HDLC datu posma augsta līmeņa vadība (angļu "High-level Data Link Control")
- dārga nauda daudz naudas; arī augsta cena
- mikropolifonija Daudzbalsības veids, kur skaņu augstumi un attiecības (intervāli) attiecīgā kontekstā zaudē savu līdzšinējo nozīmi un summējas jaunā kvalitātē - ārpusintervāliskā skaņu masā vai sonorā.
- desmitcīņa Daudzcīņa desmit disciplīnās (100 m skrējienā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, augstlēkšanā, 400 m skrējienā, 110 m barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 m skrējienā); dekatlons.
- insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas.
- koks Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis ("Asparagus officinalis"), arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
- haimocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
- hemocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
- megasporofils Daudzu augstāko augu pārveidojusies lapa, uz kuras attīstās megasporangijs.
- lielkrusts Daudzu ordeņu augstākā šķira, ko valkā parasti platā lentā.
- alkīdsveķi Daudzvērtīgu skābju, daudzvērtīgu spirtu un vienvērtīgu augstāko taukskābju kondensācijas produkts; lieto laku un krāsu izgatavošanai.
- caurvilcis Daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem.
- Slutišku krauja Daugavas ielejas labā pamatkrasta krauja lejpus Slutišku ciema, garums — 570 m, lielākais augstums — 41 m, nogāzes slīpums 36 grādi.
- Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
- Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa.
- Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē.
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe.
- Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
- vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība.
- daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; vairākbalsība.
- alfabētiskā notācija dažāda augstuma muzikālo skaņu apzīmējums ar burtiem
- burkšis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
- burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
- burkšķiens Dažāda augstuma un stipruma troķšņus apvienojoša īslaicīga skaņa.
- enharmonija Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņa.
- enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (temperētajā skaņu sistēmā).
- signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu.
- bodhi Dažādās budisma skolās "pamošanās" vai "ideāla gudrība", vai augstākā apskaidrība.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- putnu embriju anomālijas dažādas kroplības, kas attīstās, ja inkubācijas laikā ir pārāk zema vai augsta temperatūra, neatbilstošs mitruma režīms, traucēta gāzu apmaiņa
- dieviņš Dažādos izbrīna izsaucienos, kā piemēram "dieviņ augstais!", "dieviņ, tētiņ!", "bet kur tu dieviņ!".
- smageļļa Dažādu darvu un jēlpetrolejas sastāvdaļas ar augstu viršanas punktu (230-270 Celsija grādu), lietoja antracēnam, smēreļļām un kā degvielu dažiem motoriem.
- navābs Dažādu Indijas muhamedāņu valdnieku tituls, sākumā augstu valdības ierēdņu tituls lielmogula valstī.
- svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem.
- nivelēšana Dažādu punktu relatīvā augstuma noteikšana, piem., gaisakuģa agregātu savstarpējā stāvokļa noteikšana.
- elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem.
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu.
- fronte Dažās valstīs bruņoto spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3).
- tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām.
- filoīds Dažu aļģu lapoņa daļa, kas līdzīga augstāko augu lapai.
- maģistrs Dažu amatpersonu tituls (senajā Romā); augsts galma tituls (Bizantijā); persona, kam ir šāds tituls.
- spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
- mefitibioze Dažu baktēriju straujāka augšana paaugstinātā oglekļa dioksīda spiedienā.
- būvakadēmija Dažu būvskolu un augstskolu arhitektūras nodaļu nosaukums 17. un 18. gs.
- soprāns Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
- tenors Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
- meridiānaugstums Debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
- kalorizators Deglis, iekšdedzes motora cilindra daļa, kurai ir augsta temperatūra un kurā iztvaiko un uzliesmo degviela.
- elektronsakausējums Degmaisījums, kas sastāv no 96% magnija, 3% alumīnija un 1% citām vielām, uzliesmo 600 Celsija grādos un paaugstina temperatūru līdz 2800 grādiem.
- aerosinusīts Deguna blakusdobuma iekaisums, ko izraisa gaisa spiediena maiņas, lidojot lielā augstumā.
- elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu.
- Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. _Purva Ghat_, angļu _Eastern Ghats_), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m
- Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m
- kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids, mākslinieciski augstvērtīgu rotaslietu, sadzīves, kulta interjera priekšmetu, ieroču izgatavošana.
- zobenvalis Delfīnu suga ("Orcinus orca"), garums - līdz 9 m, svars - līdz 9000 kg, uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura, sastopams visos okeānos, lielākais no visiem delfīniem.
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
- Kaldidags Demirkaziks - augstākā virsotne Taura kalnos, Turcijā.
- bule Demokrātiskajās polisās - vēlēta augstākās izpildvaras un kontroles iestāde, kas sagatavoja lietas izskatīšanai tautas sapulcē.
- augstummērs Dendrometrs - instruments netiešai koku augstuma mērīšanai pēc līdzīgo trīsstūru metodes.
- hipotermālās atradnes derīgo izrakteņu atradnes, kas veidojušās no karsta minerālu šķīduma līdz 100 km dziļi Zemes dzīlēs zem augsta spiediena un temperatūrā, kas augstāka par 300 ⁰C
- autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara; patvaldība, vienvaldība, absolūtisms.
- destilācija vakuumā destilācijas veids, ko izmanto termiski nestabilu, augstā temperatūrā virstošu vielu maisījumu sadalīšanai (vakuumā process noris zemākā temperatūrā)
- termodestrukcija Destrukcija paaugstinātas temperatūras iedarbībā.
- skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
- ķilpis Detaļa, kas notur vajadzīgā augstumā vijoles stīgas, steķītis.
- demodulēšana Detektēšana - elektrisko svārstību pārveidošana, kurā no modulētām augstfrekvences svārstībām iegūst svārstības ar modulācijas frekvenci (no nesējviļņa atdala signālu).
- detekcija Detektēšana, zemfrekvences svārstību izdalīšana no modulētām augstfrekvences svārstībām.
- Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu.
- sjaņ Di sjaņ - vēlākajā daoismā augstākā nemirstības pakāpe, ko spēj sasniegt cilvēks.
- starpdialekts Dialektāls lietojuma paradums, kurā zūd atšķirības starp dialektiem un rodas augstāka ranga veidojums ar plašāku lietojumu nekā vienam dialektam.
- tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
- doriskā skaņkārta diatoniska skaņkārta, dabiskais minors ar paaugstinātu VI pakāpi, kas kopā ar toniku veido lielo, t. s. dorisko sekstu
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta.
- dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienasvidus (1).
- dienasvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienvidus (1).
- uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēt (1).
- uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēties (1).
- uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- patrulēšana Dienesta veids, ko organizē garnizonos, lai uz ielām un sabiedriskās vietās karavīru vidū uzturētu augstu disciplīnu.
- Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple.
- Inka Dienvidamerikas indiāņu cilšu savienības (inku impērijas) valdnieks un augstākais priesteris 11.-16. gs.
- apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- vaskpalma Dienvidamerikas palmu ģints ("Ceroxylon"), kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu, gadā iegūst \~10 kg vaska.
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
- Austrumserbijas kalni Dienvidkarpatu atzars Serbijas austrumos, garums - 200 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1809 m
- Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans).
- Nanlina kalni Dienvidķīnas kalnu daļa Ķīnas dienvidaustrumos ("Nanling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m, Jandzi un Sidzjanas baseina ūdensšķirtne.
- Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
- Federatīvā skupščina Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas augstākā likumdevēja institūcija.
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
- Leza Dieva kā augstākās būtnes vārds, kas sastopams daudzās vietās Āfrikas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā.
- Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
- birzūklis Diezgan augsta, sausa vieta ar bērzu birzi.
- digitalizācija Digitāla preparātu ievadīšana organismā, lai uzturētu digitāla glikozīdu koncentrāciju vēlamajā augstumā.
- germinatio Dīgšana, dīgšanas periods augstāko augu dzīvē.
- mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās
- lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem
- ovālais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix ovata"), čaulas augstums 2,4 cm, mīt ne tikai piekrastē, bet arī dziļāk ūdenī
- iegarenais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix pereger"), čaulas augstums 2,1 cm
- Melnkalnes plato Dināru kalnienes dienvidu daļa, Melnkalnēs Republikā, vidējais augstums — 800-1000 m, lielākais — 1895 m, gk. kaļķakmeņi, intensīvi karsta procesi.
- diplodoks Dinozauru klases izmiris dzīvnieks, augstums - \~4 m, garums - >35 m (kopā ar asti un galvu uz garā kakla).
- duajēns Diplomātiskā korpusa vecākais, augstākā ranga diplomātiskais pārstāvis, kas kādā valstī vada diplomātisko korpusu.
- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks diplomātiskā pārstāvja augstākā diplomātiskā klase starptautiskajās tiesībās, rangs
- apakšdirektorijs Direktorijs, kas iekļauts augstākas hierarhijas direktorijā; lai organizētu pieeju datnēm tajā, jāuzrāda visi direktoriji, kas hierarhiskajā sistēmā atrodas virs tā.
- pusaugstais diskdzinis diskdzinis, kura augstums ir puse no sākotnējā firmas _IBM_ personālo datoru diskdziņu augstuma, kas bija 3 collas
- elektronstaru displejs displejs, kurā, izmantojot elektronstaru lampas, attēlo lidojuma maršrutu un aeronavigācijas parametrus (ātrumu, augstumu, kursu u. c.), iespējams vienlaikus attēlot arī meteoradara informāciju
- galvas smadzeņu lielās puslodes (arī lielās puslodes, arī smadzeņu puslodes) divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas, kuru garozā noris augstākā nervu darbība
- galvas smadzeņu lielās puslodes divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas, kuru garozā noris augstākā nervu darbība
- novilcējs Divbloku taļļa, ar kuru notur grotbomi vajadzīgajā augstumā.
- nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas.
- platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains.
- murogas Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, 7 sugas mērenā joslā, Latvijā 1 suga, sīks līdz 11 cm augsts viengadīgs augs.
- kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem.
- tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu.
- kalnrozītes Divdīgļlapju klases dzimta, lakstaugi, līdz 1 m augsti mūžzaļi krūmi Vidusjūras apkārtnē.
- divspārnaugļi Divdīgļlapju klases dzimta, lieli (60-70 m augsti) mūžzaļi koki, Āzijas un Āfrikas tropos; ziedi skarainās ziedkopās, 2 vai vairākas kauslapas attīstās par augļa spārniem.
- krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās
- tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
- estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm.
- kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru
- bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti.
- dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas.
- dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu
- daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu.
- Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām
- Asūnes ezeri divi ezeri Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., eitrofi
- grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala; četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
- Rumbiņa Divpakāpju ūdenskritums Rumbiņas upē pie Lielvārdes, kopējais augstums - 1,8 m, platums - 1 m
- Grūbes ūdenskritums divpakāpju ūdenskritums Vaidavā (augšpus Apes), kopējais augstums — 4,3 m, platums — 12 m, nostiprināts ar betonu
- Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu
- intervāls Divu skaņu augstuma attiecība.
- neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju
- unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
- Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem
- Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
- Komulteņu akmens dižakmens Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, apkārtmērs — 15 m, garums — 5 m, platums — 3 m, augstums — 1,8 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri
- Ķīvmeža dižakmens dižakmens Ventspils novada Piltenes pagastā, mežā, viens no 10 lielākajiem dižakmeņiem Latvijā, garums - 6,35 m, platums - 4,35 m, augstums - līdz 2,8 m, apkārtmērs - 17,5 m, lielākā daļa atrodas virs zemes un ir apaugusi ar sūnām
- Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas
- Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu
- Andrecēnu Velna gulta dižakmens, atrodas Naukšēnu pagastā, 600 m uz ziemeļaustrumiem no Andrecēnu mājām, garums - 4,5 m, platums - 2-3 m, augstums - 0,8 m, akmens forma nav redzama, jo tam apkārt sastumta zeme
- Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos
- Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu
- nobilitāte Dižciltība, augsta kārta, aristrokrātija.
- augstmanis Dižciltīgais; bagātnieks; arī augsts ierēdnis.
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
- Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums
- Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā
- izcēls Dižs, augsts, cēls.
- parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru
- Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē.
- docentūra Docentu kopums augstākajā mācību iestādē.
- Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- drošticamība Droša ticamība; augstas pakāpes ticamība.
- drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību
- rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama
- karstumdrudzis Drudzis ar ievērojami augstu temperatūru.
- punkts drukātam izvadam izmantojama tipogrāfiska mērvienība, kas aptuveni vienāda ar 1/72 collas. To parasti izmanto, lai norādītu rakstzīmju augstumu un atstarpes platumu starp teksta rindiņām
- parazītsignāls Dublējošs videosignāls, kas tiek uztverts vēlāk un ir vājāks nekā pamatsignāls; izraisa pamatsignāla atstarošanās no lidaparātiem vai augstu pāri apkārtnei novietotiem objektiem.
- Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem.
- burdens Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu.
- burdons Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu.
- skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas
- slieksnis Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts).
- stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts
- krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
- austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska
- trizulis Dzidru, augstumā strauji mainīgu skaņu kopums.
- spiegt Dziedāt augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī.
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
- kapela Dziedātāju (parasti augsti kvalificētu) ansamblis; izcils kora kolektīvs.
- nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
- locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); variēt (balsi, melodiju).
- Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība
- pseidakūzija Dzirdes traucējums, kad balss skaņu augstums šķiet mainījies; dzirdes halucinācija.
- mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
- stresa sindroms dzīvnieku paaugstināta jutība pret stresu izraisošiem faktoriem
- influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
- Džama kalns Džama kalns - augstākā virsotne Vidusafganistānas (Hazaradžati) kalnos, augstums -4182 m
- Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri).
- kamzolis Džemperis (parasti bieza adījuma) ar augstu, slēgtu apkakli.
- Zengisa smaile Dženiša smaile, augstākā virsotne Tjanšanā.
- tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu
- goblapu eikomija eikomiju suga ("Eucommia ulmoides"), 15-20 m augsts vasarzaļš koks ar stipri eliptiskām lapām, Ķīnas centrālās un rietumu daļas kalnos
- Dežņova rags Eirāzijas kontinenta galējais austrumu punkts Čukcu pussalā (līdz 1879. g. saucās "Čukotskijnoss"), izolēts kalnu masīvs, lielākais augstums - 741 m
- Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
- Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m).
- Eiroparlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde.
- Eiropas Parlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde.
- sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu
- krūmājs Ekosistēma, kuras galvenie organiskās masas ražotāji ir krūmi un nelieli koki; zemāki par mežu un parasti nav augstāki par 3 m
- fotoregresija Eksponētu, neattīstītu fotomateriālu latentā fotoattēla novājināšanās vai pilnīga noārdīšanās, ko veicina paaugstināta temperatūra un mitrums.
- drempelis Ēku ārsienas pacēlums no augstākā stāva pārseguma līdz tās sadurvietai ar spāri.
- elastoplasti Elastīgas plastmasas, kam paaugstinātā temperatūrā piemīt termoplastu tecētspēja, bet normālā temperatūrā - gumijai līdzīgas īpašības.
- elektriskā ķēde ar izkliedētiem parametriem (garā līnija) elektriska ķēde, kuras ģeometriskie izmēri ir lieli vai arī strāvas frekvence ir augsta un aprēķinos jāievēro pretestības, kapacitātes, induktivitātes un noplūdes vadītspējas izkliede pa visu ķēdi
- sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
- Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā
- ardometrs Elektrisks aparāts augstas temperatūras mērīšanai, pirometra paveids.
- pārsprieguma novadītājs elektrisks aparāts, kurā elektriskās izlādes rezultātā noslēdzas ķēde starp elektriskā tīkla punktu ar paaugstinātu potenciālu un zemi; lieto elektroiekārtu aizsardzībai pret pārspriegumu
- elektroenerģijas pārvade elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, savstarpēji savienotā augstsprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu elektroenerģijas lietotājiem
- lāzergravieris elektrogravieris - iekārta augstspiedes un dobspiedes iespiedformu izgatavošanai
- elektrohidraulisks Elektrohidrauliskais efekts - augstspiediena triecienviļņu rašanās šķidrumā (parasti ūdenī), ja starp tajā iegremdētiem elektrodiem notiek augstsprieguma elektriskā impulsizlāde.
- nullēšana Elektroiekārtas korpusa savienošana ar nullvadu. t. i., vadu, kas pievienots barojošā ģeneratora vai transformatora zemētai neitrālei. Lieto zemsprieguma tīklos, lai paaugstinātu elektroiekārtas apkalpojošā personāla drošību.
- mikafolija Elektroizolācijas materiāls augstsprieguma iekārtām, papīrs, uz kuras uzlīmētas saplucinātas vizlas kārtas.
- kabeļu papīrs elektroizolācijas papīrs ar lielu raušanas pretestību; lieto augstsprieguma kabeļu izolācijai un to armatūras izgatavošanai
- ultraaugstfrekvence Elektromagnētisko svārstību frekvence, kas augstāka par 30 Mhz.
- vibropārveidotājs Elektromehāniska ierīce zema sprieguma līdzstrāvas pārveidošanai augstāka sprieguma līdzstrāvā.
- taisngriežu sistēmas elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar taisngriežiem; mazs jaudas pašpatēriņš, liela jutība, mērījumus ietekmē temperatūras izmaiņas (izgatavo voltmetrus un hercmetrus paaugstinātas frekvences ķēdēm)
- elektrotermiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar termopāriem; jutība neliela, mērījumus neietekmē ārējie elektriskie un magnētiskie lauki; lieto kā voltmetrus un ampērmetrus paaugstinātas vai augstfrekvences ķēdēs
- grifs Elektronisko mūzikas instrumentu kontaktplāksnīte vai lente, kurai izpildītājs pieskaras ar pirkstiem un, mainot elektriskās strāvas spriegumu, iegūst dažāda augstuma skaņas.
- magnetrons Elektronu lampa superaugsto frekvenču svārstību iegūšanai.
- telegrāfa sakari elektrosakaru veids dokumentālu ziņojumu (telegrammu) vai nekustīgu attēlu pārraidei; uztveršanas vietā iegūst pierakstītu tekstu vai attēlus; Uz telegrāfa ssakaruu sistēmas bāzes ir izveidots paaugstinātas ticamības datu pārraides tīkls
- elektrotermisks Elektrotermisks process - augstas temperatūras radīšanas process, kurā izmanto elektrisko strāvu, piem., fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi.
- sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
- Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m
- elmsa Elmsa uguns - elektriska gaisma, parādība, kas dažreiz redzama augstu, smailu priekšmetu galos, kā torņu, mastu utt.
- speciālā industriālā eļļa eļļa, ko lieto iekārtām, kas darbojas īpašos apstākļos (pazeminātā vai paaugstinātā temperatūrā)
- mahāraga Emocionālā ekstāze, ko cenšas sasniegt tantrisma adepti; dažkārt to traktē kā "koncentrētas kaisles enerģijas augstāko formu" vai "absolūtās patiesības pārdzīvojumu".
- garīgā veselība emocionāla un intelektuāla līdzsvarotība; augsta darbaspēju pakāpe, gatavība veidot produktīvas attiecības ar cilvēkiem un pārvarēt iespējamās grūtības
- enerģijas sadale energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību
- enerģijas pārvade energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību
- mazā eragroste eragrostu suga ("Eragrostis minor syn. Eragrostis poaeoides"), samērā reti sastopams 10-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar nelielu ceru, stiebri pacili, kaili
- ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās
- Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m
- caurlauzta ieleja erozijas ieleja, kas šķērso kalnāja grēdu vai citu augstieni un nav izveidojusies saskaņā ar kalnu uzbūvi
- Erasmus ES augstskolu studentu apmaiņas programma (angļu "European Action Scheme for the Mobility of University Students").
- smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros
- hēdonisms Ētikas mācība, kas baudu uzskata par dzīves augstāko mērķi.
- eidemonisms Ētikas virziens, kas atzīst, ka laime ir cilvēka dzīves augstākais mērķis un viņa darbības vadmotīvs.
- Tagēts etrusku mitoloģijā - augstākā dieva Jupitera dēls, bērns, kam piemita pareģa gudrība un pieredze zīlēšanas mākslā
- Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m)
- Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus
- Džomolungma Everests - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
- Čomolungma Everests, arī Džomolungma - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
- Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru järv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
- Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
- Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%
- Vaidavas ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 170,5 m vjl., platība — 22 ha, garums — 0,75 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dūņains
- Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers
- Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers
- Indzeris Ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers.
- Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers
- Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers
- Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
- Bērtiņu ezers ezers Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5,9 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~300 m
- Dzilnas ezers ezers Alūksnes augstienes pazeminājumā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 183,8 m vjl., platība — 12,5 ha, garums — 0,6 km, platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, dūņains; Pauliņa ezers
- Lūkumietis Ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers.
- Ilgājs Ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers.
- Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits
- Drūkšu ezers ezers Augštaitijas augstienē, 141,6 m vjl., uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas (~3 km no Latvijas robežas), platība - 4450 ha, dziļums - līdz 32 m, 5 salas, līčains
- Avilis ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu
- Dīsnu ezers ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 24 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6 m, 5 salas
- Āzišķu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, 120,2 m vjl., platība - 26,3 ha, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~300 m; Baļunovka
- Baltišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - \~1,5 ha, garums - \~180 m, lielākais platums - \~100 m
- Apsānu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,5 ha, garums - \~160 m, lielākais platums - \~110 m
- Dubiķis Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers.
- Dobene Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m
- Bērzezers Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība – 5,6 ha, garums – \~300 m, lielākais platums – \~200 m; Bērzu ezers.
- Bebru ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība — 1,1 ha, garums — \~170 m, lielākais platums — \~100 m
- Dervanišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, 120,4 m vjl., platība — 68,7 ha, garums 2,2 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, aizaugums — \~13%; Ustankas ezers; Ustaukas ezers
- Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers
- Mācītājezers Ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers.
- Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers
- Prodes ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, platība — \~1,5 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~80 m; Prodes-Apsānu ezers
- Baltmuižas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 130 m vjl., platība 9,2 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~250 m, lielākais dziļums 32,5 m
- Svuiļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 132,6 m vjl., platība — 11 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~250 m, lielākais dziļums — 10 m; Svullu ezers
- Sveikatas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m; Sveikala ezers
- Zabolotņiku ezers ezers Augšzemes augstienē, Salienas pagastā, 147,1 m vjl., platība - 21,0 ha, garums - 0,9 ha, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 15,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis
- Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
- Dūnakļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Silenes mežos, Augšdaugavas novada Salienas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 18,7 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,5 m, sala 1,2 ha, mīt zivis un ūdensputni
- Valņaņišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Skrudalienas pagastā, 145,1 m vjl., platība - 15,3 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,4 km, lielākais dziļums - 3,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Volnanišku ezers; Volnjanišku ezers; Volnjanišķu ezers
- Abiteļu ezers ezers Augšzemes augstienes austrumu daļā, Skrudalienas pagasta austrumu malā, 155,7 m vjl., platība - 97,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 3,4 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - \~20% platības, 2 salas; Koļesņikova ezers
- Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers
- Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers
- Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers
- Skujenes ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Šēderes pagastā, 148 m vjl., platība — 10,1 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — \~30%; Skujiņas ezers
- Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis
- Viesītes ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, dziļā subglaciālā iegultnē, Viesītes novada Viesītes pagastā, 94,8 m vjl., platība — 232 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,9 m, lielākais dziļums — 20 m, eitrofs
- Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs
- Krīgānu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Rites pagastā, 85,3 m vjl., platība - 61,5 ha, garums - 1,55 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs ezers, aizaugums - 80%
- Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers
- Vīķu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļaustrumu malā, Sēlpils pagastā, 76,8 m vjl., platība — 85,4 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,7 m; Vīķezers
- Kumbuļu ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 145 m vjl., platība — 41,4 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, aizaugums — 70%, sapropeļa iegulas; Kumbules ezers
- Ugarinka Ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers.
- Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers
- Sila ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 146,3 m vjl., platība - 262 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,8 m, eitrofs, ar aizaugušiem līču krastiem
- Šengeidas ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 150,0 m vjl., platība — 59,8 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,7km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Ezerenes ezers; Senheidas ezers; Šēnheidas ezers
- Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers
- Brocēnu ezers ezers Austrumkursas augstienē, Cieceres pagastā, 89,4 m vjl., platība — 43,6 ha, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 14,6 m, cauri tek Vēršādas upe
- Svētes ezers ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 87,6 m vjl., platība — 55,0 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,55 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svētezers; Ārīšu ezers
- Vipēdis Ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis.
- Baltezers Ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Cieceres pagastā, 121,5 m vjl., platība - 35 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,7 m, lielākais dziļums - 17,8 m, eitrofs ezers, aizaugums - 10-15%; Baltais ezers.
- Veiķenieku ezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu pagastā, 66,4 m vjl., platība - 28,0 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels
- Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers
- Valguma ezers ezers Austrumkursas augstienes Abavas senlejā, Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 4,3 m vjl., platība - 60,3 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 10,4 m, lielākais dziļums - 27 m, eitrofs, maz aizaudzis
- Saldus ezers ezers Austrumkursas augstienes centrālajā daļā, Saldus pilsētā, platība — 11,9 ha, garums — 0,85 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,6 m, cauri tek Vēršāda
- Zebrus ezers Ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Dobeles novada Bikstu pagastā, 86,5 m vjl., platība - 412 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 1,75 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs; Zebras ezers; Zebres ezers.
- Lielauces ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, 100,8 m vjl., platība — 372 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs ezers, aizaugums — 40%, iztek Auce, ezers ietilpst dabas liegumā “Vīķu purvs”
- Ķerkliņu ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 101 m vjl., platība — 50 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 32 m, eitrofs, aizaugums — 10%
- Sasikkels Ezers Balhaša-Alakola ieplakā 374 m vjl., Kazahstānā, platība - 736 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 4,7 m, līmenis mainīgs, augstākais vasarā.
- Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers
- Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis
- Aģes ezers ezers Idumejas augstienē, Siguldas novada Lēdurgas pagastā, 51,4 m vjl., platība - 113 ha, garums - 2,1 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,7 m; Palciema ezers
- Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu
- Plaužu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 57 m vjl., platība — 13,6 ha, garums — >0,5 km, lielākais platums — \~0,4 km, lielākais dziļums — 6 m, eitrofs, aizaugums — 25%; Plaudis; Plaudes ezers
- Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks
- Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums
- Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers
- Mazezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa ziemeļu malā, Dikļu pagastā, 77,2 m vjl., platība - 62,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,75 km, lielākais dziļums - 2,8 m; Dauguļu Mazezers
- Sārumezers Ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums.
- Derga ezers ezers Īrijā (angļu _Lough Derg_, īru _Loch Deirgeirt_), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šenona; Lohdergs
- Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago d'Iseo_), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo
- Pāķu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, augstākais no Silavas ezeriem, 88,4 m vjl., platība - 15 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~250 m, lielākais dziļums - 4 m; Darvas ezers
- Nipigona ezers ezers Kanādā (“Lake Nipigon”), Sentlorensas baseinā, Lorensa augstienē 260 m vjl., platība — 4843 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 150 m, līčains, >1000 salu
- Reindīra ezers ezers Kanādā (angļu val. "Reindeer Lake"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Lorensa augstienē 350 m vjl., platība - 6650 kvadrātkilometru, garums - 245 km, platums - 56 km, dziļums - līdz 60 m
- Zaisans Ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m
- Čukčagiras ezers ezers Krievijā, Habarosvskas novadā, 70 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 6 m, daudz augstu (līdz 60 m) mežainu salu
- Ņuks Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā, Rietumkarēlijas augstienes ziemeļu daļā 134 m vjl., platība - 214 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 40 m, līčains, daudz salu.
- Pēezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 100 m vjl., platība - 659 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 49 m, >30 salu (kopējā platība - 96 kvadrātkilometri), krasti augsti, stāvi, klinšaini.
- Okras ezers ezers Latgales augstienē Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 63,5 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 3,4 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
- Jāšezers Ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers.
- Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers
- Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers
- Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Gubāna ezers; Gubena ezers
- Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers
- Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers
- Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers
- Arla ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 27,3 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 10,8 m, eitrofs
- Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers
- Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis
- Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m
- Seklis Ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
- Briģu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Briģu pagastā, 111,3 m vjl., platība — 28 ha, garums — 820 m, platums — 440 m, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, stāvošs ezers, aizaugums — \~30%; Skobarnas ezers
- Dziļezers Ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers.
- Audzeļu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 70 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 2 m; Ludziles ezers
- Istras ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība — 155 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,1 m, 4 salas
- Ilza ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 147,5 m vjl., platība — 68,6 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,5 m; Ilzas ezers; Ilzes ezers; Garais ezers
- Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers
- Brodaižas ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 180,2 m vjl., platība — 35,0 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 7,7 m, eitrofs, aizaugums — \~20%
- Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers
- Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers
- Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers
- Galdacis Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 153,6 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,9 m
- Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers
- Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers
- Kauguris Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers.
- Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers
- Dziļūts Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers.
- Opolais Snidzins ezers Latgales augstienē, starppauguru ieplakā, Ludzas novada Ņukšu pagastā, 157 m vjl., platība — 47 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 6,7 m
- Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša
- Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers
- Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs
- Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers
- Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers
- Sedzeris Ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers.
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers
- Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers
- Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis
- Lielais Asūnes ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainā, Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., platība - 19,5 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m; Asūnes ezers
- Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers
- Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
- Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains
- Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis
- Jazinks Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers.
- Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
- Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers
- Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Ilzas ezers
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
- Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
- Sivers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers.
- Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers
- Ežezers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers.
- Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers
- Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
- Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers
- Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers
- Ots Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers.
- Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%
- Drīdzs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers.
- Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers
- Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels
- Indrs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers.
- Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers
- Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m
- Ižūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 101,6 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ižūna ezers
- Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala
- Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers
- Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna
- Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers
- Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels
- Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
- Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%
- Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km
- Skaists Ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%.
- Olksns Ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers.
- Soma ezers ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 163,0 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 4,7 m, lielākais dziļums — 13,4 m, eitrofs, aizauguma gandrīz nav
- Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels
- Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers
- Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers
- Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers
- Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers
- Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m
- Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers
- Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru
- Salmejs Ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers.
- Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
- Aglonas ezers ezers Latgales augstienes malā, 144 m vjl., Preiļu novada Aglonas pagastā, platība - 33 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,4 km, vidū dziļums - >3 m; Egles ezers
- Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers
- Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers
- Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs
- Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs
- Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers
- Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala)
- Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers
- Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers
- Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%
- Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers
- Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis
- Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m
- Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza
- Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers
- Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers
- Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu
- Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis
- Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
- Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe
- Sartu ezers ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība - 1331 ha, dziļums - līdz 21,9 m, līčains, 7 salas (kopplatība - 13,2 ha)
- Lodis Ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība 1320 ha, dziļums - līdz 16,5 m, savienots ar vairākiem apkārtnes ezeriem, caur to tek Šventoja.
- Metelis Ezers Lietuvā, Suduvas augstienē, platība - 1280 ha, dziļums - līdz 15 m
- Riebezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera.
- Dziļezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers.
- Avošiņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, augstākais ezers Latvijā, platība - 2,2 ha; Avotiņš; Lašu ezers; Lošu ezers.
- Dravas ezers ezers Polijā ("Drawsko"), Pomožes ezeru augstienē, platība — 1797,5 ha, lielākais dziļums — 82,2 m, otrs dziļākais ezers Polijā
- Mamrijs Ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu.
- Ņegocins Ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, platība - 2670 ha
- Jamno ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība - 2240 ha
- Gardno ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība - 2470 ha
- Medves ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība - 3530 ha
- Dombes ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība — 5600 ha
- Vdzidzes ezers ezers Polijā, Pomožes ezeru augstienē
- Lubes ezers ezers Polijā, Pomožes ezeru augstienē
- Velimes ezers ezers Polijas ziemeļrietumos, Pomožes ezeru augstienē
- Adamovas ezers ezers Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Latgales augstienes ziemeļu daļā, 150 m vjl., 5 km uz ziemeļaustrumiem no Rēzeknes, platība - 186 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - >1 km, vidējais dziļums - 3,8 m; Adamovo; Adumavas ezers
- Ilziks Ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers.
- Pinku ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 53,6 m vjl., platība - 29 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 12 m; Pinķu ezers; Piņķu ezers; Leismaču ezers
- Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers
- Zvirgzdu ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Alsungas un Gudenieku pagastā, 49,1 m vjl., platība — 74,7 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 12,3 m, mezotrofs, aizaugums — niecīgs
- Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
- Ilikitka ezers Somijas ziemeļaustrumos (_Yli-Kitka_), Mānselkes augstienē 240 m vjl., platība - 295 kvadrātkilometri, garums - 50 km, lielākais dziļums - 30 m
- Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi
- Vālenezers ezers Šveicē, Sanktgallenes kantonā, atrodas augstu kalnu ielenkumā, ūdens temperatūra vasarā nepārsniedz 20 °C.
- Tūnas ezers ezers Šveices vidienē (_Thuner See_), Bernes Alpu priekškalnēs 558 m vjl., lielākais dziļums — 218 m, tektoniski glaciāla izcelsme, augsti krasti, zivīm bagāts
- Seligers Ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu.
- Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m
- Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru
- Mazums Ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers.
- Juveris Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū.
- Mazais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - \~1 ha
- Lielais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 1,1 ha, viens no Dzērbenes ezeriem
- Āraisis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~500 m, lielākais dziļums - 18,4 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Araisis; Āraišu ezers; Āraiža ezers; Arāja ezers; Arāju ezers.
- Odu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Apadu ezers
- Asmenis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 4,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Asmaņa ezers, Asmens ezers, Asmeņa ezers; Asmeņu ezers.
- Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
- Bānūžu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, 189,7 m vjl., platība — 42,9 ha, garums — 1,9 km, platums — 250 m, lielākais dziļums — 15,5 m
- Gailītis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, 198,4 m vjl., platība - 25,8 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 1,8 m; Ezeragaiļu ezers; Ezergaļu ezers; Gailīša ezers; Gailīšu ezers.
- Ievalča ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ievalču ezers; Ievalču-Auļu ezers
- Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 10 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ilzes-Purva ezers; ziemeļu daļu sauc arī par Purva ezeru
- Kapsētas ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 11,6 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 3 m, viens no Dzērbenes ezeriem
- Vāržums Ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Vāržuma ezers; Varžūns; Voržuma ezers.
- Šķesteris ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Šķeteru ezers
- Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers
- Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers
- Govenis Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers.
- Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
- Sietnieku ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, 199 m vjl., platība — 26,5 ha, garums — \~850 m, lielākais platums — \~500 m, dziļums — līdz 5,5 m, stipri aizaudzis ar ūdensrozēm, niedrēm; Lepju ezers; Lepu ezers; Liepu ezers
- Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers
- Zobols Ezers Vidzemes augstienē, Vecpiebalgas pagastā, 195 m vjl., platība - 82,5 ha, garums - 1,75 ha, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,1 m, 4 salas ar kopējo platību 7,8 ha (lielākās 4,1 un 3,4 ha), eitrofs; Zobeļa ezers; Zobola ezers; Zobuļu ezers.
- Gulbēris Ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers.
- Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers
- Sezēris Ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers.
- Odzes ezers ezers Vidzemes augstienes dienvidu stūrī, Aiviekstes pagastā, 93 m vjl., platība — 269 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,7 m; Trakšēnu ezers
- Kārzdabas ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Cesvaines pagastā, platība — 12,3 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers
- Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
- Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers
- Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers
- Inesis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 193,8 m vjl., platība 525 ha, garums 3,8 km, lielākais platums 2,2 km, vidējais dziļums 2,8 m, lielākais dziļums 4,9 m
- Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
- Laišķenu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ērgļu pagastā, 180,6 m vjl., platība - 18,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 350 m, lielākais dziļums - 3,0 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - 60%; Lumeņu ezers
- Vidus ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Jumurdas pagastā, 199,0 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,0 m; Videzers; Dreimaņu ezers; Dreimaņu-Liepu ezers
- Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers
- Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis
- Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
- Salājs Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers.
- Kāla ezers Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers.
- Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
- Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers
- Zosins Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers.
- Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers
- Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers
- Liezēris Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers.
- Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
- Asaru ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha
- Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers
- Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš
- Lazdiņu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu un Vaives pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība — 8,9 ha
- Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers
- Auļukalna ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 183,7 m vjl., platība — 23 ha, garums — 1 km, platums — 0,2-0,3 km, lielākais dziļums >3 m; Vaiveles ezers
- Laidzes ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēluma malā, Talsu novada Laidzes pagastā, platība — 171 ha, 42 m vjl., garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs, aizaugums — 16%; Sārcenes ezers
- Lubezers Ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 38,6 m vjl., platība - 129,6 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 13%.
- Sasmakas ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 49,5 m vjl., platība — 237 ha, garums — 7,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 3,8 m, sašaurinājums sadala 2 daļās, dienvidu daļu sauc arī par Valdemārpils ezeru, ziemeļu daļu — par Ārdavas ezeru
- Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
- Bolmens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstākajā dienvidu malā 142 m vjl., platība - 184 kvadrātkilometri, liela sala.
- Osnens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstienes malā 139 m vjl., platība - 153 km^2^, līčains, vairākas salas.
- Plateļu ezers ezers Žemaitijas augstienē, Lietvas ziemeļrietumu daļā, Telšu apriņķī, platība — 12 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 46 m, 7 salas
- Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte
- Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
- Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers
- Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers
- Subates ezeri ezeru pāris Augšzemes augstienē, Subates pilsētā un Lietuvā, 120,2 m vjl.
- Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels
- Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris
- sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot.
- paramātmans Ezoterismā augstākā dvēsele, kas sniedzas tālu aiz miesas robežām.
- kuthasta Ezoterismā augstākais es, daļa no tā, kas stāv pāri visam, kas ir mainīgajā pasaulē.
- deva Ezoterismā dievišķā būtne, kas ir daudz augstāk attīstīta nekā cilvēks.
- sahasrāra Ezoterismā jogu apziņas augstākais centrs, ko sauc arī par tūkstoš ziedlapiņu lotosu.
- para Ezoterismā kaut kas augstākstāvošs, ārpus realitātes robežām esošs.
- upadhi Ezoterismā neziņa, ko augstākais Es uzspiež cilvēkam, kas ir iemiesots ķermenī.
- džņānins Ezoterismā persona, kas zina, persona, kas iet zināšanu ceļu, mēģinot sasniegt augstākās realitātes.
- odžass Ezoterismā smalkās dzīvības enerģijas augstākā forma, no kuras daudzuma atkarīgs personības garīgais, intelektuālais un sociālais statuss.
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
- brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem.
- fis Fa dieza apzīmējums burtu notācijā (tonis fa, kas paaugstināts par pustoni).
- apakškatalogs Failu katalogs, kas reģistrēts augstāka līmeņa katalogā.
- dekāns Fakultātes vadītājs augstākā mācību iestādē.
- fistula Falsets - augsts vīriešu balss reģistrs.
- Fanši Fansipans - kalns, augstākā virsotne Vjetnamā.
- sinhrociklotrons Fazotrons - cikliskais rezonanses lādētu daļiņu paātrinātājs ar nemainīgu magnētisko lauku un mainīgu paātrinošā augstfrekvences elektriskā lauka frekvenci.
- fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām.
- kamertiesa Feodālajā Vācijā - augstākā tiesa, kuras lēmumi nav pārsūdzami.
- ciltsvietība Feodālās hierarhijas sistēma Krievijā 15.-17. gs.; dižciltīgākas izcelsmes feodālis varēja pretendēt uz augstāku amatu un pie galda uz vietu tuvāk valdniekam.
- bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Krievzemē 10.-17. gs.).
- soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; fogts.
- hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
- fumarāze Ferments baktērijās, pelējumā, raugā, augstākajos augos un dzīvniekos, īpaši aknās un muskuļos; katalizē fumārskābes pārvēršanos par ābolskābi.
- glutamināze Ferments dzīvnieku un augstāko augu audos, kurš katalizē glutamīna šķelšanu glutamīnskābē un amonjakā.
- citrongenāze Ferments muskuļos, kas katalizē acetetiķskābes un augstāko betaketoskābju kondensāciju ar oksāletiķskābi, veidojot citronskābi vai citas trikarboksilskābes.
- karbohidrāze Ferments, kas katalizē augstāko ogļhidrātu hidrolīzi.
- vīģeskoks Fikusu ģints suga ("Ficus carica"), nozīmīgs augļu koks (10-30 m augsts).
- Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m
- intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību
- antroposofija Filozofija no cilvēka viedokļa; augstākā zināšana par cilvēka būtību un spēkiem.
- sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties.
- firniss Finieris - augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
- lokālā kopne PCI firmas _Intel_ izstrādāta augstas caurlaidspējas 32 bitu lokālā kopne, kas, izmantojot multipleksēšanu, nodrošina 64 bitu datu pārraidi, bet sprādzienrežīmā - neierobežota garuma datu masīvu pārraidi
- operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai
- bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām)
- Rietumlatvijas Piejūras zemiene fizioģeogrāfisks rajons Kurzemes piekrastē, aptver gk. smilšaino Baltijas ledus ezera abrāzijas-akumulācijas līdzenumu, kas pazeminās jūras virzienā un vietām ir pārpurvots, virsmas augstums - 55-7 m vjl.
- vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi
- ultratoņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto nepārtrauktu neliela stipruma (apmēram 0,02 mA) augstfrekvences (22 kHz) un augstsprieguma (4,5-5 kV) maiņstrāvu.
- ultraaugstfrekvences terapija fizioterapijas metode, kur uz audiem no attāluma iedarbojas ar ultraaugstfrekvences elaktrisko lauku (parasti lieto 40,68 MHz un 27,12 MHz frekvences maiņstrāvu)
- ultraskaņas terapija fizioterapijas metode, kurā izmanto augstas frekvences mehāniskas svārstības eļļainā vai ūdens vidē
- induktotermija Fizioterapijas metode, kurā izmanto augstfrekvences magnētisko lauku, kas rada audos siltumu.
- augstfrekvences magnētterapija fizioterapijas metode, kurā izmanto augstfrekvences strāvas plūsmu pa labi izolētiem elektriskajiem vadiem, izraisot audos virpuļstrāvas; izmanto iekaisumprocesu ārstēšanā
- virstoņu frekvences strāvas terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto nepārtrauktu vai impulsveida ultraaugstfrekvences elektrisko lauku
- Flindersa Flindrsa grēda - kalni Dienvidaustrālijā ("Flinders Range"), uz ziemeļaustrumiem no Spensera līča, garums - \~400 km, augstums - līdz 1189 m
- sinorija Florencē augstākā valdības padome.
- fluorokarbons Fluora un oglekļa savienojums, ogļūdeņraža analogs; to raksturo liela izturība pret ķīmisku faktoru iedarbību un augstu temperatūru.
- Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem
- paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts.
- diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts.
- priekšējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām; palatāls
- Da Zodži fonu un dahomeju (Togo, Āfrika) mitoloģijā - zemes dievu panteona augstākais dievs
- programmēšanas valoda formāla valoda, kas kalpo datora programmu aprakstam. Ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām
- barometriskā formula formula, kas izteic gaisa statiskā spiediena vai blīvuma atkarību no augstuma (h) : r(h)=r~0~exp(-mgh/kT), kur r~0~ - gāzes blīvums uz zemes virsmas, m - gaisa masa, k - Bolcmaņa konstante, g - brīvās krišanas paātrinājums; šo formulu izmanto barometriskajos altimetros gaisakuģa augstuma noteikšanai
- Toričelli formula formula, pēc kuras aprēķina šķidruma iztecēs ātrumu atkarībā no brīvās krišanas paātrinājuma un šķidruma līmeņa augstuma: w=√2gh (g – brīvās krišanas paātrinājums, h – šķidruma līmeņa augstums virs izteces atveres); šī formula izsaka arī ķermeņa ātrumu brīvā kritienā
- fosfolipīds Fosforskābes un spirta esteris, kurā ietilpst arī augstākās taukskābes vai aldehīdi.
- liptobiolīti Fosilās ogles, kas veidojušās no ķīmiski izturīgiem augstāko augu komponentiem (sporām, vaskiem, sveķiem).
- kalamiti Fosili kosveida augi, izskatījās kā 10-12 m augsti koki, auga galvenokārt tropu zonā; bija izplatīti no karbona sākuma līdz perma perioda beigām.
- fotoeksperts foto speciālists, augstas kvalifikācijas lietpratējs
- rakstlicis Fotorakstlicis - drukas iekārta augstas izšķirtspējas pustoņu attēlu un tekstu izvadei.
- konnetabls Francijā augstākā pakāpe kara dienesta līdz 1647. gadam; arī goda tituls.
- Volisa un Futuna Francijas aizjūras kopiena (fr. val. "Wallis et Futuna"), platība - 274 kvadrātkilometri, 15343 iedzīvotāji (2010. g.), administratīvais centrs - Matāutu, administratīvais iedalījums - 3 karalistes, ietver Volisa salas un Hornas salas, lielākais augstums - 765 m
- ģenerālrezidents Francijas augstākais priekšstāvis Marokā un Tunisā.
- kankāns Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika.
- papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis.
- ministeriāli Franku valstī sākumā augstākās amatpersonas karaļa galmā, vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvji valsts novados.
- augstfrekvence Frekvence, kas ir augstāka par 10 kiloherciem.
- Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
- parafuksīns Fuksīna sastāvdaļa, kas satur augstākos homologus no ksilīna piemaisījumiem un nosaka fuksīna nokrāsu.
- aizsargfunkcija Funkcija, kas paaugstina drošību.
- fūzelis Fūzeļeļļa, spirtrūgšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem un dažādām citām vielām.
- virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m)
- akadēmiskais gads gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā mācību iestādē
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- fiziskais vecums gadskārtu skaits celma augstumā, kam pieskaita 3–5 gadus, kas nepieciešami celma augstuma sasniegšanai
- saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti
- pavirsis Gaileņu jeb primulaceju dzimtas divdīgļlapis, viengadīgs, līdz 30 cm augsts pasmalks lakstaugs, nelieliem sarkaniem ziediem.
- antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā.
- augstuma emfizēma gaisa pūslīšu uzkrāšanās asinīs un limfā, cilvēkam paceļoties lielā augstumā, kur samazinās gaisa spiediens
- turboreaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs, kurā spiediena paaugstināšanai lieto turbokompresoru
- Zemes atmosfēra gaisa slānis ap zemeslodi (gāzu maisījums - apm. 78% slāpekļa, 21% skābekļa, 0,9% argona, 0,03% ogļskābās gāzes) vairāku simtu km biezumā, kura īpašības (blīvums, sastāvs, gāzu jonizācijas pakāpe, temperatūra u. c.) stipri mainās atkarībā no augstuma
- termiskā stratifikācija gaisa temperatūras augstuma sadalījums atmosfērā
- inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
- vertikālais ātrums gaisakuģa augstuma maiņa laika vienībā; mēra ar variometru
- rekordlidojums Gaisakuģa lidojums, kas parāda tā maksimālās iespējas sasniegt lielu attālumu, ātrumu, kravas pacelšanu augstumā un lidojuma ilgumu.
- augstuma griesti gaisakuģa maksimālais lidojuma augstums; izšķir statisko augstumu (kurā var norisināties ilgstošs horizontāls lidojums ar pastāvīgu ātrumu) un dinamisko lidojuma augstumu (augstums, kurā vēl iespējams kontrolēt gaisakuģa vadāmību)
- manevrēšana Gaisakuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu savas vilces darbības rezultātā, izņemot pacelšanos un nosēšanos, helikopteriem - arī pārvietošanās virs lidlauka virsmas tādā augstuma diapazonā, kurā var izmantot zemes efektu.
- autopilots gaiskuģa automātiskā lidojuma vadības sistēmas galvenā sastāvdaļa - ierīce, kas automātiski vada gaisakuģi un stabilizē lidojuma kursu, augstumu un ātrumu, saglabājot uzdoto lidojuma režīmu
- normālsvece Gaismas stiprums (intensitāte), ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma.
- Galapagu milžbruņurupucis Galapagu salās dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 110 cm, augstums - līdz 60 cm, masa - 100-400 kg.
- smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
- Galčepigs Galhepigens - augstākā virsotne Skandināvu kalnu Jūtunheimena masīvā, Dienvidnorvēģijā.
- virshoftiesa Galma virstiesa - augstākā tiesa Kurzemes guberņā līdz 1889. g.
- galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz).
- hipsistenocefālija Galva ar augstu pauri, izspiestiem vaigu kauliem un prognātismu.
- diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
- Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti.
- Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns).
- Frontālā grēda galvenā Klinšu kalnu grēda Kanādā ("Front Range"), garums - 1250 km, platums - līdz 150 km, augstākā virsotne - Robsona kalns 3954 m
- Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs
- altāris galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa jeb galds baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās
- ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, cariskajā Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
- Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
- Bezengi siena Galvenās Kaukāza grēdas augstākā daļa Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums — 12 km, augstākā virsotne — 5068 m, ziemeļu nogāzē Bezengi šļūdonis.
- normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma
- head hunting galvu medības - augsti kvalificētu darbinieku meklēšana un pārvilināšana no citiem uzņēmumiem
- kāpjošā gamma gamma, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo
- gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem.
- Kunluns Garākā kalnu sistēma Āzijā ("Kunlunshan"), Tibetas kalnienes ziemeļos, Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - 100 km rietumos, līdz 600 km austrumos, augstums - 5500-6000 m, augstākā virsotne - 7723 m (Ulugmuztags).
- Kemijoki garākā upe Somijā (somu val. _Kemijoki_), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
- vale Garena, paaugsta sniega kaudze.
- sile Garena, samērā šaura ietaise ar paaugstinātām malām (kā) pārvietošanai, virzīšanai.
- lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
- valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
- rieve garens, svītrveida paaugstinājums, kāds rodas, piemēram, zirgam uzšaujot ar pātagu
- jardangi Garenstieptas, šauras, cita citai paralēlas, līdz 10-12 m augstas grēdas ar asām korēm un stāvām, asimetriskām nogāzēm Centrālāzijas tuksnešos.
- cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m
- Lielais Balhans garums - \~70 km, augstums - līdz 1881 m, saposmots, stāvām kāplēm, centrālajā daļā līdzens
- pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība.
- vārīt Gatavot (ēdienu), ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
- Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
- Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
- Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem.
- mezglainā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina nodosa"), 5-15 cm augsta, lapas šauri lineāras, ar īsu dzeloņsmailu galu, ziedi pa 1-3 dzinumu galā
- lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos.
- gāzturbīnu dzinēja degkamera gāzturbīnu dzinēja ierīce, kurā, sadegot degvielai (petrolejai), paaugstinās gāzes temperatūra
- atmosfēras spīdēšana gāzu spīdēšana augšējā a-ā līdz 50-400 km augstumam, ko galvenokārt izraisa Saules starojums, kas atmosfērā disociē un jonizē gaisa molekulas un atomus
- viskogels Gels, kas karsējot pārvēršas solā ar augstu viskozitāti.
- gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam
- divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku
- glābšanas boja glābšanas plosta inventārā ietilpstoša boja, kas apgādāta ar 2 m augstu kārti, kuras galā ir elektriskā spuldze un karodziņš, peldošu enkuru un automātisku elektrobateriju, kurai jādarbojas vismaz 45 minūtes
- Lielais Hantaikas ezers glaciālas izcelsmes, dziļš ezers ar augstiem krastiem, platība - 822 kvadrātkilometri
- uzglaimoties Glaimojot gūt panākumus un ieņemt augstāku amatu.
- lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- vītņveida dzineklis gliemežveida skrūve ar augstu vītnes profilu, kura, rotējot ap savu asi, virza transportlīdzekli
- galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu.
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu.
- kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām; arī tikumīgs.
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
- gotiskais stils gotika, viduslaikos arhitektūra ar augstiem torņiem, smailiem spraišļiem utt.
- augstradze Govs ar augstiem, stāviem ragiem.
- rekordgovs Govs, no kuras iegūst visaugstāko izslaukumu.
- akvatipija Grafikas augstspieduma tehnika, kurā novilkumu iespiež ūdenī šķīdinātās krāsās.
- augstumlīkne grafiks, kas parāda pastāvošās likumsakarības starp mežaudzes koku caurmēru un augstumu
- miniatūrizdevums Grāmata ar augstumu līdz 10 cm.
- Ginesa pasaules rekordu grāmata grāmata, kurā apkopoti dabas un cilvēku pasaules augstākie sasniegumi dažādās jomās, iznāk kopš 1955. gada, dati tiek regulāri atjaunoti
- pierīkojums Grāmatu spiestuvēs iespiežamās formas sagatavošana spiedumam, sevišķi augstāko un zemāko daļu izlīdzināšana vienmērīgam iespiedumam.
- rumba gramba, katrs paaugstinājums līdzenumā (sekls un garš)
- pampuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Cortaderia"), līdz 6 m augsta divmāju graudzāle Dienvidamerikā.
- ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni.
- tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga.
- cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura.
- Ruskijs Grēda Austrumkunluna kalnu sistēmā ("Khrebet Russkiy"), Ķīnas rietumu daļā, garums - \~400 km, augstums - līdz 6626 m, sniega līnija - \~5500 m vjl., šļūdoņi.
- Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda
- Beskidi Grēdu un masīvu josla Karpatu ziemeļos (poļu val. "Beskidy", čehu val. "Beskydy"), Polijā un Slovākijā, garums – >300 km, augstums līdz 1725 m
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas.
- klocriņķis Gredzens ar paaugstinājumu virspusē.
- apsildāmā grīda grīda, kurā izvietoti sildelementi; ar ūdeni un elektrību apsildāmās grīdas ieteicams ierīkot vannasistabās, koridoros, telpās ar augstiem griestiem un maz mēbelēm
- Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem
- Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru
- Hēra grieķu mitoloģijā - augstākā Olimpa dieviete, laulības un precēto sievu aizbildne, Zeva māsa un sieva; romiešu mitoloģijā - tai atbilda Jūnona
- Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta.
- laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām
- kantars Grieķu, boiotiešu, dzerams kauss, ar zemu pēdu un divām augstām liektām osām: Dionīsa atribūts.
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- Tatārijas griķi griķu suga ("Fagopyrum tataricum"), 30-80 cm augsts adventīvs augs ar gludu stublāju
- papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama
- ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
- Grūba Grūbas ūdenskritumi - atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums - 0,5-2,4 m, platums - 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi.
- pārslapēšana Gruntsūdeņu uzstādināšanās; gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanās to tecēšanas ātruma un krituma samazināšanās dēļ.
- slēgta grupa grupas organizācijas veids kurā no tās sākuma līdz beigām piedalās vieni un tie paši dalībnieki, kas nodrošina augstāku konfidencialitātes pakāpi, lielāku psiholoģisko drošību un uzticēšanos, nemainīgais dalībnieku sastāvs ļauj ievērot iepriekš izstrādātā tematiskā plāna secīgumu
- magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai
- Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.).
- džvari Gruzīnu mitoloģijā - atsevišķu kopienu, ciemu, apvidu aizgādņi, kas pakļauti augstākajam pavēlniekam dievam Gmerti.
- Gmerti Gruzīnu mitoloģijā - augstākais debesu dievs, demiurgs, pasaules kārtības iedibinātājs un uzturētājs.
- Kviria gruzīnu mitoloģijā — dievība, pēc Austrumgruzijas kalniešu priekšstatiem lokālo kopienas dievību pavēlnieks, starpnieks starp augstāko dievu Gmerti un cilvēkiem
- gultasgals Gultas gals, parasti paaugstināta konstrukcija ar kājām, pie kā stiprina rāmi matracim.
- koka siena guļbūves, stāvbūves, apšūta karkasa vai vairogu siena; būvē ne augstāku par diviem stāviem
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
- Minjakgankars Gungašaņs, augstākā virsotne Sinotibetas kalnos, Ķīnā.
- ārstniecības gurķene gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, ārstniecības garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts; gurķumētra
- bakauts Gvajaki, gvajaka koks, gvajaks - tropu augs, līdz 15 m augsts koks ar ļoti cietu, smaržīgu koksni, ko lieto bloku, ķegļu un zobratu izgatavošanai, kā arī laboratoriju praksē un medicīnā.
- Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m
- kavalergardi gvardes kavalērijas pulks Krievijas impērijā (pastāvēja no 1799. līdz 1917. g.), kura virsnieki piederēja pie augstākās aristokrātijas aprindām
- radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
- repers Ģeodēzijā - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
- nivelieris Ģeodēziskais instruments, kas sastāv no līmeņrāža un tālskata; lieto zemes virsmas punktu augstuma starpību un paaugstinājumu mērīšanai.
- līmetnis Ģeodēzisks instruments, ar kuru nosaka divu apvidus punktu augstuma starpību; nivelieris.
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
- Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m
- Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri
- Žagatu klintis ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, platība - 1,5 ha, 10 m augsts augšdevona iežu atsegums
- Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
- Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
- Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
- Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma
- Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m)
- Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m
- Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
- Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
- Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
- Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
- Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
- Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
- Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
- Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
- Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
- Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
- Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
- Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti
- Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m
- Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala.
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
- Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
- Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala.
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
- Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša
- Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m
- Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
- Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas
- Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
- Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m
- Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem
- Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās
- Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš
- Seimaņu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Līdumnieku pagastā, garums — 9,5 m, platums — 5,6 m, apkārtmērs — 23,6 m, augstums — 1,9 m, virszemes tilpums — \~50 kubikmetri, lielākā daļa atrodas zemē
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
- Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai
- Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
- Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m
- Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām
- Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens
- Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
- Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m)
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
- Medņu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., garums - 5,8 m, platums - 5,3 m, augstums - 1,4 m, sarkanbrūns rapakivi granīts
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
- Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
- Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m
- Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala.
- Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
- Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti
- Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
- Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu
- Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
- Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
- Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
- Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta)
- Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu
- Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā
- Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi
- Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens
- Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
- Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729.
- Balkonsas krauja ģeoloģisks veidojums Teksasā, kas iezīmē Edvardsa plato malu un raksturo būtiskas augstuma izmaiņas (\~līdz 300 m) no augstā plakuma uz zemajiem piekrastes līdzenumiem
- pamats Ģeometriskas figūras elements - līnija vai plakne, kas ir perpendikulāra figūras augstumam.
- Votans Ģermāņu mitoloģijā - augstākā dieva Odina vārds.
- zemtemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra nepārsniedz 200 °C, kā būvģipsis, veidņu ģipsis (ātri saistās un cietē), augststiprības ģipsis (ātri saistās un cietē
- high-tech Haiteks - augstās tehnoloģijas.
- Hantengri Hantengri smaile - augstākā virsotne šajā grēdā, atrodas uz Kirgizstānas un Kazahstānas robežas, augstums - 6995 m, marmorizētie kaļķakmeņi, apledojums.
- landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas.
- landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas.
- virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- barokamera Hermētiski noslēgta kamera, kurā iespējams radīt paaugstinātu vai pazeminātu spiedienu.
- Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs.
- Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka
- Iahsari Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - augstākā dieva Gmerti bērns, debesu sūtnis, kas nolaižas no debesīm krusta vai kolonnas veidolā.
- Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence).
- hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās
- renīns Hidrolāžu klases enzīms, kas veidojas zīdītāju nierēs un katalizē angiotensinogēna pārvēršanos angiotensīnā, līdz ar to veicinot arteriālā spiediena paaugstināšanos.
- Paskāla likums hidrostatikas likumsakarība, pēc kuras spiediens, kuru uz šķidruma (vai gāzes) virsmu rada ārējie spēki, šķidrumā (gāzē) izplatās visos virzienos vienādi un ir atkarīgs tikai no šķidruma staba augstuma un šķidruma blīvuma
- baļķu tekne hidrotehniska ierīce vaļēju baļķu pludināšanai caur aizsprostu, ja ūdenskritums augstāks par 1 m
- koks hierarhiska datu struktūra, kuras visi elementi, izņemot saknes elementu, satur atsauci uz vienu vai vairākiem zemāka līmeņa datu struktūras elementiem un vienu augstākā līmeņa datu struktūras elementu
- hierarhs Hierarhiskas sistēmas augstākais orgāns.
- Sivaliks Himalaju dienvidu priekškalnu grēdas Indijā un Nepālā (angļu val. "Siwalik"), garums - \~1700 km, platums - 8-50 km, augstākā virsotne - 2591 m
- Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
- Annapūrna Himalaju kalnu virsotne Nepālā (_Annapūrna_), desmitā augstākā virsotne pasaulē - 8091 m
- Manaslu Himalaju kalnu virsotne Nepālā, septītā augstākā virsotne pasaulē - 8156 m
- Khančendžunga Himalaju kalnu virsotne uz Indijas un Nepālas robežas, trešā augstākā virsotne pasaulē - 8598 m
- bhagavats hindu mitoloģijā - augstāko panteona dievību epitets
- Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu.
- kala Hinduisma metafizikā Lielais Laiks jeb Mūžība, ko uztver kā augstāko kosmisko principu jeb sākotnējo esību.
- Tiričmirs Hindukuša augstākā virsotne Pakistānas ziemeļos, augstums - 7708 m, nogāzēs šļūdoņi un firna lauki.
- saharopinūrija Hiperlizinēmijas forma, līdzīga hiperlizinēmijai, bet ar augstāku L-saharopīna un zemāku lizīna līmeni urīnā.
- arhejs Hipotētisks termins iedomātam un augstākam principam, kas vadot un virzot visas ķīmiskās norises organismā.
- hipsogrāfisks Hipsogrāfiskā līkne taisnstūra koordinātās attēlo dažādos uz zemes izplatītos augstumus (uz sauszemes) un dziļumus (okeānā).
- Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
- mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki.
- līmenis horizontāla virsma, kas rāda attālumu augstumā (no kā) vai ko izmanto (kā) augstuma raksturošanai
- ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida; šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
- berma horizontāls vai mazliet slīps laukums starp dažāda augstuma derīgo izrakteņu ieguves kāplēm
- pilnība Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe.
- rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām.
- sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā
- sējas idra idru suga ("Camelina sativa"), augstums 30-80 cm, ziedi dzelteni
- Nauru Ieapaļa sala Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, apkārtmērs - \~19 km, platība - 21 km^2^, 100-300 m attālumā no krasta to apņem šaurs barjerrifs, vidējais augstums - 30 m vjl., lielākais augstums - 65 m
- kupols Ieapaļas formas antiklināle, kuras garums ir ne vairāk kā divas reizes lielāks par platumu, ledāja, augstā purva vai sāls tektonikas radīts uzvelvējums.
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem; kāpnes (1).
- postulācija Iecelšana augstākā garīdznieka amatā.
- departaments Iedalījums (parasti augstākais) valsts administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
- iebildība Iedomība, augstprātība; arī spītība.
- arrogance Iedomība, augstprātība.
- pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- uzpūtenis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- kūžīgs Iedomīgs, augstprātīgs, lepns.
- iebildīgs Iedomīgs, augstprātīgs; arī spītīgs.
- lepns Iedomīgs, augstprātīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iepūtīgs Iedomīgs, augstprātīgs.
- ieturīgs Iedomīgs, lepns, augstprātīgs.
- cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi.
- aprozops Iedzimts kroplis bez ģīmja; shistoprozopijas augstākā pakāpe.
- pseidopapilledema Iedzimts redzes nerva papillas paaugstinājums.
- pseidopapilledēma Iedzimts redzes nerva papillas paaugstinājums.
- pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
- Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m
- Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m
- Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera.
- izplukt Iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu).
- uzkāpt slavas augstumos iegūt lielu slavu, slavas augstāko pakāpi
- elektrogravieris Iekārta augstspiedes un dobspiedes iespiedformu izgatavošanai; lāzergravieris.
- induktors Iekārta ķermeņu sasildīšanai ar paaugstinātas frekvences vai augstfrekvences maiņstrāvu.
- krioskops Iekārta šķidrumu sasalšanas temperatūras noteikšanai ar augstu precizitāti (pienam - līdz 0,002 Celsija grādiem).
- pūslīšu kamera iekārta, ar ko kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā reģistrē augstas enerģijas lādētas daļiņas, izmantojot pārkarsētu šķidrumu, kurā daļiņa rada iztvaikošanas centrus, ap kuriem parādās tvaika pūslīši, kas iezīmē daļiņas trajektoriju
- superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido starpfrekvences svārstībās un tikai tad pastiprina.
- amnions Iekšēja dīgļa plēve augstākiem mugurkaulniekiem, kas aptver dīgli visapkārt kā maisiņā, ar olbaltumvielas saturošu šķidrumu.
- Centrālā Kordiljera iekšējā kalnu grēda Andos, stiepjas ar pārtraukumiem, Kolumbijā (Uila - 5750 m), Peru ziemeļos (augstums līdz 4471 m), Bolīvijā (5383 m)
- Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls.
- iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
- Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
- dziļleja Ieleja ar redzami augstām malām.
- Alaja ieleja ieleja Kirgizstānā (_Alay öröönū_), starp Alaja un Aizalaja grēdām, Pamira-Alaja kalnu sistēmā, garums 150 km, platums 8-25 km, augstums līdz 2240 m rietumos un 3536 m austrumos
- klāja ieliekums ieliekums, kad peldlīdzekļa gali augstāki par tā vidusdaļu
- nepotisms Ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem varas nostiprināšanas nolūkā; radu būšana, draugu būšana.
- Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m
- Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m
- Narinas ieplaka ieplaka Iekšējā Tjanšanā, Narinas upes vidusteces apvidū, Kirgizstānā, garums — 300 km, platums — 50 km, augstums — 1300-3000 m vjl.
- Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
- Mazais Karū ieplaka Kāpas kalnos, garums - 320 km, platums - \~64 km, augstums - 300-600 m
- Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m
- Barguzinas ieplaka ieplaka starp Barguzinas un Itakas grēdu, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums — >200 km, platums — līdz 35 km, augstums — 470-600 m
- Lielais Karū ieplaka starp Lielo Kāpli un Kāpas kalniem, garums - 400 km, platums - \~130 km, augstums - 450-750 m vjl.
- Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
- Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru
- koksnes termodinamiskā modificēšana iepriekš uzsildītas, iztvaicētas, sausas vai pildītas koksnes modificēšana, to blīvinot ar sekojošu augsttemperatūras žāvēšanu un termisko apstrādi
- imatrikulācija ierakstīšana sarakstā (matrikulā); ierakstīšana augstākās mācību iestādes studentu sarakstā
- imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
- datu hierarhija ierakstu struktūra , kurā i-tā līmeņa ieraksts satur ar i+1 līmeņa ierakstu kopīgus datus un kurā iespējams no augstākā līmeņa ieraksta realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai. Jebkuram ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu un tas var ietilpt tikai vienā tādā ierakstu kopā
- birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija; ierēdņu vara; profesionālo kalpotāju vai ierēdņu kopums.
- pirometrs Ierīce augstas temperatūras mērīšanai no attāluma.
- altimetrs Ierīce augstuma mērīšanai (piemēram, lidaparātos).
- skleroskops Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu.
- aviācijas sekstants ierīce debess spīdekļa augstuma un kursa virziena noteikšanai no gaisakuģa kabīnes
- momentoskops ierīce dīzeļmotora augstspiediena sūkņa degvielas padeves momenta noteikšanai
- variometrs ierīce lidaparāta augstuma maiņas ātruma mērīšanai
- relaskops ierīce mežaudzes šķērslaukuma, koku augstuma, caurmēra (dažādā augstumā virs sakņu kakla), horizontālo attālumu un zemes virsas slīpuma noteikšanai
- indukcijas spole ierīce motora aizdedzes sistēmā elektriskā sprieguma paaugstināšanai, augstsprieguma iegūšanai
- radiolokators ierīce objektu atklāšanai, to atrašanās vietas (attāluma un virziena) noteikšanai ar radiosignāliem – radiolokators izstaro augstfrekvences radiosignālus un uztver tos pēc atstarošanās no objektiem; sastāv no radioraidītāja, radiouztvērēja, vienas vai divām virzienantenām, informācijas apstrādes un indikācijas mezgliem
- forsāžas degkamera ierīce papildu degvielas dedzināšanai gāzes plūsmā aiz turbīnas ar nolūku paaugstināt tās temperatūru pirms reaktīvās sprauslas
- erkensators Ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai.
- siltumsūknis Ierīce siltuma pārnesei (termiskais sūknis) no siltuma avota ar zemāku temperatūru (āra gaiss, grunts, ūdenstilpne, notekūdeņu kolektors u. c.) uz patērētāju ar augstāku temperatūru (siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas sistēmas u. c.), patērējot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
- siltuma sūknis ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju
- pārtraucējsadalītājs Ierīce, kas ar centrbēdzes, vakuuma un oktānkorektora palīdzību veic aizdedzes sistēmas vadības funkcijas un motora darba secībā sadala augstsprieguma strāvas impulsu pa motora cilindriem.
- bīstamības signalizators ierīce, kas nosaka gaisakuģa vertikālo ātrumu un atkarībā no lidojuma augstuma signalizē par bīstamu tuvošanos zemes virsmai
- reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
- frekvences daudzkāršotājs ierīce, kas sinusoidālu svārstību pārveido citā sinusoidālā svārstībā ar veselu skaitu reižu augstāku frekvenci
- fotorakstlicis Ierīce, kas uz gaismasjutīga papīra vai filmas var veidot augstas izšķirtspējas tekstu.
- kapotasts Ierīce, kas uzmaucama un bīdāma pa stīgu instrumenta kaklu un dod iespēju visas stīgas uzreiz vienādā mērā paaugstināt vai pazemināt.
- cēlējkonstrukcija Ierīce, kas var pacelt kravu vai cilvēkus vajadzīgajā augstumā.
- gaisa spiediena uzņēmējs ierīce, ko uzstāda uz lidaparāta ārējās virsmas pilnā un statiskā spiediena mērīšanai, lai noteiktu lidojuma ātrumu un augstumu
- magnetrons Ierīce, kurā iegūst augstas enerģijas plazmu, uz kustībā esošām lādētām daļiņām iedarbojoties ar spēcīgu magnētisko lauku.
- šasija uz gaisa spilvena ierīču kopums, kas rada gaisa spilvenu (paaugstinātu statisko spiedienu zem lidaparāta fizelāžas vai spārna daļas)
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
- Iesalnieki Iesalnieku dižozols - aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums - 14 m, vainaga projekcija - 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
- iespingties Ieskanēties augstā tonī.
- tercija Iespiedburti, kuru augstums ir 16 punkti (6 mm).
- korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri; 10 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- cicero iespiedburti, kuru augstums ir 4,55 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos); 12-punktu burtu biezuma apzīmējums
- digitālā iespiedmašīna iespiedmašīna ar visaugstāko iespieduma kvalitāti, iespiež attēlus un tekstu, saņemot datora signālu
- augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- mācību kombināts iestāde, kurā gatavo kādas specialitātes strādniekus un kalpotājus vai paaugstina viņu kvalifikāciju
- aizklēpjot Iet augsti ceļot kājas.
- aizklēpot Iet augsti ceļot kājas.
- brist Iet, augstu ceļot kājas (piemēram, pa garu zāli).
- kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam).
- dūzis Ietekmīga, augsta persona (kādā nozarē), arī augsta amatpersona, slavena, nozīmīga persona (piemēram, mākslā, sportā).
- Sulas salas ietilpst Moluku salu grupā, uz austrumiem no Sulavesi, Indonēzijā, platība — \~5000 kvadrātkilometru, pauguraini līdzenumi un kalni, augstums — līdz 1157 m
- paaugstināta ietve ietve, kas atrodas augstāk par brauktuves līmeni
- Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu
- Ziemeļvidzemes ģeobotāniskais rajons ietver Ziemeļvidzemes zemieni un Idumejas augstieni, kā arī Metsepoles līdzenumu, Ērģemes pauguraini, Aumeisteru paugurvalni un Gaujas senleju
- Auļu ezers Ievalča ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- uzsist (arī uzcirst) cenu ievērojami paaugstināt cenu
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
- nobils Ievērojams, pazīstams, krietns, augstsirdīgs, cēls, cildens.
- iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
- dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla.
- Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m)
- Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns
- metamorfizētie ieži ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem
- metamorfie ieži ieži, kas augstas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā mainījuši ķīmisko sastāvu, minerālsastāvu, tekstūru
- deskvamācija Iežu daļiņu atslāņošanās krasu diennakts temperatūras svārstību ietekmē (gk. tuksnešos un augstkalnu rajonos).
- ultrametamorfisms Iežu reģionālā metamorfisma procesa augstākā stadija; sākas iežu pārvēršanās par magmu un veidojas migmatīti vai granīti.
- kinētometamorfoza Iežu reģionālā metamorfoze, kas notiek iežiem ar kalnu radītājām kustībām nonākot dziļākos zemes garozas slāņos, kur valda augsta temperatūra un spiediens.
- pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot
- kagata Ilgākai uzglabāšanai iekārtota cukurbiešu stirpa līdz 3 m platumā, 1,75 m augstumā (ja biešu sabēršanai izmanto mehānismus, tad augstums var sasniegt 5 m) un līdz 10 m garumā, parasti vairākas uz novākta lauka.
- izgodāt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
- izgodēt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
- izgodīt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
- lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
- mounds Indiāņu cilšu (siū, irokezu u. c.) senlaikos taisītie zemes uzbērumi vai akmens mūrējumi, kas sastopami ASV Austrumu štatos; 1-30 m augstumā un garumā no dažiem simts metriem līdz vairākām jūdzēm.
- brachmanis Indiešu augstākā kārta.
- šaktisms Indiešu augstākās dievietes Šakti kults, viena no trim galvenajām hinduisma formām.
- Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m).
- midaleīns Indīgs ptomaīns, kas izdalīts no pūstošiem iekšējiem orgāniem; rada siekalošanos, midriāzi, temperatūras paaugstināšanos, sirds apstāšanos diastole.
- serdars Indijā un Afganistānā - cilts vecākais, ietekmīgs augstmanis.
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai
- augstuma aprīkojums individuālais lidotāja aprīkojums, kas aizsargā no retinātās atmosfēras negatīvās iedarbības un hipoksijas lielā augstumā; sastāv no skābekļa maskas, augstuma kompensācijas apģērba, hermētiskas aizsargmaskas, var būt arī skafandrs
- Malakas pussala Indoķīnas pussalas dienvidu daļa (angļu val. “Malacca”), garums — 1500 km, augstums — līdz 2190 m
- kodēšanas teorija informācijas teorijas nozare, kas pēta ziņojumu saistību ar to attēlojošiem signāliem, un plaši izmanto pārraides, uzglabāšanas un apstrādes sistēmu efektivitātes un uzticamības paaugstināšanai
- Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā
- kamertonis Instruments - divi vienā galā savienoti metāla stieņi, kuru brīvie gali vibrējot rada nemainīga augstuma skaņu.
- dendrometrs Instruments netiešai augošu koku augstuma un caurmēra mērīšanai.
- toņmērs Instruments skaņu augstuma un stipruma noteikšanai.
- tonometris Instruments skaņu augstuma un stipruma noteikšanai.
- tipometris Instruments tipogrāfisko burtu augstuma un apmēra noteikšanai (mērīšanai); tipometrs.
- altazimuts Instruments, ar ko nosaka debess ķermeņu augstumu un azimutu.
- augstummērītājs Instruments, ierīce augstuma mērīšanai.
- žirohorizonts Instruments, kas rāda lidmašīnas sasveri vai augstuma maiņu attiecībā pret horizontu; izmanto, ja horizonts nav redzams, piem., sliktos laika apstākļos.
- hipsometrs instruments, ko lieto, lai, mērot ūdens vārīšanās temperatūru, noteiktu gaisa spiedienu kādā vietā un līdz ar to tās augstumu virs jūras līmeņa; hipsotermometrs
- augstummērs Instruments, kuru pielieto aerofotografēšanā fotografējamo punktu augstuma noteikšanai.
- ātrgriezējtēraudi instrumentu materiāls ar lielu siltumnoturību (600-640 °C), cietību, stiprību un nodilumizturību augstā temperatūrā
- standarta atmosfēra internacionālā nosacītā atmosfēra (pieņemts atmosfēras modelis), kura aptuveni atbilst vidējai reālai atmosfērai (ar noteiktu spiedienu un temperatūru dažādos augstumos) un kuras spiediena sadalījumu atkarībā no augstuma virs Zemes aprēķina, izmantojot barometrisko formulu; izmanto aviācijā u. c.
- paaugstināta privātuma pasts interneta standarts, kas elektroniskā pasta pakalpojumiem nodrošina paaugstinātu privātuma pakāpi, panākot, ka elektroniskā pasta ziņojumu var izlasīt vienīgi tā tiešais adresāts
- ģeotermālā kāpe intervāls Zemes dzīlēs vertikālā virzienā, kurā temperatūra paaugstinās par 1 °C.
- Karaļa padome īpaša augstākā varas institūcija, kas Francijā izveidojās Filipa II Augusta laikā (1180.-1223. g.) svarīgāko iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanai
- biznesa klase īpaša ceļojumu klase lidmašīnās darījumu cilvēkiem, kur tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss (ērtāki krēsli, lielāks ēdienreižu skaits u. tml.)
- tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu.
- impīčments Īpaša tiesvedības kārtība, kādā parlaments izskata lietas par augstas amatpersonas (prezidenta, ministra) noziegumiem (ASV un dažās citās valstīs).
- mensurālmūzika Īpašām zīmēm rakstīta mūzika 12.-16. gs., kas fiksē skaņu augstumu un relatīvo ilgumu; menzurālā notācija.
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kura sēdekļa augstums ir zemāks par parasto krēsla krēsla sēdekļu augstumu un kurā var novietoties arī pusguļus
- pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai; arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- termiskās īpašības īpašības, kas raksturo materiālu augstā un mainīgā temperatūrā
- gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
- morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora.
- mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu.
- Lielais Avotmuižas iezis ir \~15 m augsta un \~150 m gara iesarkana smilšakmens siena, tās piekājē izplūst Svētavots, pie kura tika upurēts vēl līdz 1920. gadiem, iezī ir ala, kurā kādreiz ligzdojuši ūpji
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu
- Upursalas pilskalns ir Upursalas rietumu puses pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - 17 m, plakums - ovāls 32 x 18 m, lēzenākajā ziemeļu galā izveidotas 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Ahura Mazda irāņu mitoloģijā - augstākā panteona dievība, kuras vārds burtiski nozīmē "gudrais kungs"
- Nairjo Sangha irāņu mitoloģijā - dievība, augstākā dieva Ahuramazdas vēstnesis un īpašu uzdevumu veicējs, kas bija cieši saistīts ar uguni vai pat tika identificēts ar to.
- Zrvans irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, zurvānisma mācības (3. - 7. gs.) augstākais dievs
- Anders Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļaunais gars, ko tas pretstatīja augstākā dieva Ahuramazdas radītajam tīrās uguns garam.
- Vohu Mana irāņu mitoloģijā - pēc augstākā dieva Ahuramazdas nākamais no septiņām Ameša Spentas dievībām, kas personificē taisnīgo domu
- Ardvisura Anahita irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība
- adars Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā svētā uguns dvesma, arī pati uguns, augstākā dieva Ahuramazdas redzamais tēls; ir 11 svētās uguns veidi.
- Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem.
- Abruzs Irāņu mitoloģijā - vērsis, kuru augstākais dievs Ahuramazda radīja pirmo un kurā bija visu pārējo lietu sēklas.
- Haurvatāts Irāņu mitoloģijā - viena no Ameša Spentas dievībām, kuras radījis augstākais dievs Ahuramazda.
- Aišma Irāņu mitoloģijā - viens no dēviem, kas veido ļaunuma spēku augstāko triādi, ļauno darbu - laupīšanu, klejotāju cilšu uzbrukumu - iemiesojums.
- Atārs Irāņu reliģijā un mitoloģijā - mūžīgās un kosmiskās uguns personifikācija, augstākā dieva Ahuramzdas dēls, kas cīnījās pret dēviem.
- šleifs Irdenu nogulumiežu josla, kas veidojusies, saplūstot izneses konusiem, un aptver kalna vai augstienes piekāji.
- rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
- plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- korners Īslaicīgs spekulatīvs uzņēmēja nolīgums, kura mērķis ir uzpirkt noteiktu preču krājumus un paaugstināt cenu.
- mimbars Islāma mošejās paaugstināta vieta sprediķotājam.
- Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura.
- puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažociņš.
- puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažoks.
- Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
- valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
- naudas ekvivalenti īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kurus var ātri pārvērst naudā un risks, ka to vērtība mainīsies, ir neliels
- noplaukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi plaukšķēt, plīkšķēt augstā tonī.
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2).
- parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri
- glance Izcilība, augsta kvalitāte.
- izcēlums Izcilnis, paaugstinājums.
- ekstraklase Izcils līmenis; ļoti augsta kvalitāte.
- eminents Izcils; slavens, augsts.
- sēklinieks izcirtumā atstāts augstākās klases koks meža dabiskās atjaunošanās nodrošināšanai
- detektēt Izdalīt (zemfrekvences svārstības) no modulētām augstfrekvences svārstībām.
- ainavorientācija Izdrukājamā dokumenta tāda orientācija, kad tā platums ir lielāks par augstumu.
- estinto Izdziestot, augstākā mērā klusi.
- plaizīgs Izgāzīgs, augstprātīgs.
- izkāpt Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas.
- silusks izkapts sējums uzkumā, kad mugura augstāka nekā asmens
- almaviva Izlaidīga augstmaņa tips.
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā.
- kūkums Izliekums (kalnam, zemes virsmai), paaugstinājums, izcilnis (zemes virsmā).
- kupris Izliekums, paaugstinājums, negludums (kādā virsmā).
- izlepums Izlutinātība, augstprātība.
- izlepņa Izlutināts, augstprātīgs cilvēks, gardēdis.
- izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
- augstuma līkne izmērīto koku augstuma grafisks attēls (līkne), kas izlīdzināts pēc mazāko kvadrātu metodes
- dinornisveidīgie Izmirusi putnu klases kārta ("Dinornithiformes"), milzu putni, kas nespēja lidot, dzīvoja baros Jaunzēlandē vēl 19. gs., lielākie sasniedza 3,5 m augstumu, mazākie bija tītara lielumā.
- kordaīti Izmirusi skuju koku klases apakšklase ("Cordaitidae"), līdz 30 m augsti koki, mūsdienu skuju koku priekšteči, kas eksistēja no devona beigām līdz triasam; arī no šādu mežu atliekām veidojušies akmeņogļu slāņi.
- pycnosteus Izmirusi zivju ģints ar ļoti augstu vēdera vairogu, devona nogulumos, arī Latvijā.
- bāriskais ķīlis izobāru kartēs fiksēta augsta gaisa spiediena joslas iespiešanās zema spiediena joslas slāņos
- paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos; parasti veidots no cietākiem iežiem nekā apkārtējā teritorija.
- izohiona Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu sniega līnijas atrašanās augstumu.
- virzuļkompresors Izplatīts kompresoru tips (uzbūvē un darbībā līdzīgs virzuļsūknim) ar labām blīvēšanas iespējām, kuru lieto gāzes saspiešanai līdz augstam spiedienam. Bieži lieto vairākpakāpju v-us.
- tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko); iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
- kutināt pakrūti Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
- kutināt sirdi izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu)
- nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku; pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
- ieslieties debesīs izslieties augstu (parasti par ko garu, smailu)
- vairāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski paaugstina cenu.
- vairāksolītājs Izsoles dalībnieks, kurš paaugstina cenu.
- noskalpēt Izspiest augstu cenu.
- uvāls Izstiepta augstiene, izstiepts reljefa pacēlums ar lēzenām nogāzēm, bez skaidri izteiktas piekājes.
- pulveru metalurģija izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulvermetalurģija, metālkeramika
- pulvermetalurģija izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulveru metalurģija, metālkeramika
- metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulveru metalurģija, pulvermetalurģija.
- releģēt Izsūtīt trimdā, izslēgt studentus vai skolniekus no augstskolas vai ģimnāzijas.
- izasviesties Izšūpoties, parasti ļoti augstu.
- hiperkonkurētspēja izteikti paaugstināta spēja konkurēt
- skatīties no augšas (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu
- skatīties no augšienes (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu
- celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, būt uzpūtīgam, lielīgam, pārmērīgi lepnam
- ar degunu stumdīt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
- ar degunu stumt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
- uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
- celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
- lūkoties (arī skatīties, raudzīties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši
- raudzīties (arī skatīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši
- skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši
- stumt ar degunu mākoņus izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, pašpārliecināti
- enstelēties Izturēties augstprātīgi.
- pūsties Izturēties augstprātīgi.
- paaugstināt Izveidot (ko) augstāk par parasto vietu.
- nostrādāt Izveidot (mākslas darbu), parasti mākslinieciski augstvērtīgi.
- uzpufēt Izveidot kuplu, augstu krokojumu (parasti piedurkņu augšdaļā).
- Engures ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 3266 ha, ligzdo 169 putnu sugas, konstatēts >800 augstāko augu sugu
- izcilnis Izvirzījums (priekšmeta) virsmā; vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
- sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); ceļot novietot (ķermeņa daļu) augstāk, uz augšu, izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
- ceļš apkorēm ja ceļam vidus augstāks, malas nolaidenas
- flīgers Jahtām ar kutertakelējumu priekšējā un visaugstāk paceltā priekšbura, ko ar flīgerfalli paceļ virs klīverburas, to lieto vieglā vējā un sauc arī par jāgeru.
- platums ūdenslīnijā jahtas visplatākā vieta ūdenslīnijas augstumā
- kurbete jājamzirga lēciens ar pievilktām kājām, jāšanas sportā lēciena augstākā pakāpe
- Oimjakonas kalniene Janas-Oimjakonas kalnienes daļa Indigirkas baseinā, Krievijā, augstums — līdz 1891 m
- purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes
- kamimusubi Japāņu mitoloģijā - viens no pieciem pirmatnējiem dieviem, augstākajām debesu dievībām.
- Umasjasjikabihikodzi Japāņu mitoloģijā - viens no pieciem pirmatnējiem dieviem, augstākajām debesu dievībām.
- tipoģenēze jaunas sistemātiskas augsta ranga grupas rašanās evolūcijas procesā
- akūtie stresori jaundzīvnieku atšķiršana, trokšņi, strauja gāzu koncentrācijas paaugstināšanās kūtī, stipras sāpes, slāpes, izsalkums, transportēšana
- hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
- tūtors Jauns zinātnieks, kas augstskolās palīdz studentiem praktiskos darbos.
- Anžū salas Jaunsibīrijas salu centrālās, lielākās salas starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, kopējā platība — \~29000 kvadrātkilometru, augstums — 60-80 m
- selekcija Jaunu augu un dzīvnieku šķirņu un mikroorganismu celmu veidošana un veco šķirņu uzlabošana ar krustošanu, eksperimentālo mutaģenēzi, izlasi u. c. metodēm nolūkā paaugstināt to saimniecisko vērtību.
- Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. _Mount Cook_), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis.
- virsjēdziens Jēdzienu sistēmas hierarhijā - secīgi augstāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar apakšjēdzienu, piemēram, vispārīgāks jēdziens salīdzinājumā ar konkrētāku, ģints jēdziens salīdzinājumā ar sugas jēdzienu, veselā jēdziens salīdzinājumā ar daļas jēdzienu.
- jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem.
- Zemes jonosfēra jonizētie Zemes atmosfēras slāņi, aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā
- Širaku stepe Jori plakankalnes austrumu daļa Gruzijā, augstums - līdz 865 m, sauss subtropu klimats, melnzemes un kalnu brūnās augsnes.
- Oluruns Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oldumare.
- Oldumare Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oluruns.
- nešama Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles augstākais elements, kas saistīts ar Dievišķā intelektuālo izzināšanu.
- zēravs Jūdaismā un kristietībā sešspārnu eņģelis, kas debesu hierarhijā atrodas uz augstākās pakāpes.
- Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi.
- Sofija jūdaisma un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā — gudrības dieviete; Vecajā Derībā viņa ir augstākās gudrības personifikācija
- efods Jūdu augsto priesteru apmetnis no zeltā rotāta linu auduma.
- augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā
- Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes.
- Taikomols Juku un hučnomu (Kalifornija) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kultūrvaronis, kurš radījis zemi un cilvēkus.
- trempele Jumta konstrukcija, kas veidota, paaugstinot celtnes sienas virs sijām.
- trempelis Jumta konstrukcija, kas veidota, paaugstinot celtnes sienas virs sijām.
- flagmanis Jūras karaflotes augstākā sastāva virsnieks, kas komandē karakuģu vienību (brigādi, eskadru u. tml.).
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība
- Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā)
- Pjudžitsaunds jūras līcis Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Puget Sound"), ASV rietumu piekrastē, Vašingtonas štatā, Huana de Fukas šaurums to savieno ar Kluso okeānu, garums - 126 km, platums pie ieejas - 60 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, augsti
- stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas.
- jūras terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kuru veidojusi jūra, kad tās līmenis bijis relatīvi zemāks vai augstāks salīdzinājumā ar tagadējo
- sankcija Juridisks apstiprinājums, ko dod augstāka instance, piešķirot kam likuma spēku.
- Centaurium vulgare jūrmalas augstiņa "Centaurium littorale" nosaukuma sinonīms
- Centaurium littorale jūrmalas augstiņš
- pilnīgošana kā uzlabošana, panākot, ka tas kļūst atbilstošāks kādām prasībām, iecerēm, arī iegūst augstāku kvalitāti
- koaksiāls kabelis kabelis ar metāla aptinumu (augstfrekvences enerģijas pārvadei)
- radiofrekvences kabelis kabelis augstfrekvences signālu pārvadei ar mazu vājinājumu plašā frekvenču diapazonā
- Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju.
- labā roka kāda (_parasti_ augstāk stāvošas personas) tuvākais palīgs, uzticības persona
- augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
- mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
- klimatiskais optimums kāda laikposma k–ā fāze, ko raksturo gada visaugstākā vidējā temperatūra un parasti arī palielināts nokrišņu daudzums
- akme Kāda patoloģiska procesa augstākā attīstības stadija.
- altitūda Kāda zemes virsmas punkta augstums virs jūras līmeņa, ko nosaka nivelējot.
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- ordinārijs Kādas universitātes kārtējs profesors; skolotājs augstākās mācību iestādēs; klases audzinātājs.
- kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
- vadības kadrs kadrs, kas tiek pārraidīts tā paša slāņa vai apakšslāņa aktīvajam elementam citā atvērtajā sistēmā, bet netiek pārraidīts augstākajiem slāņiem vai apakšslāņiem (piemēram, vides piekļuves vadības kadrs)
- stungurzis Kāds augs (~1,5 m augsts, ar dobu kātu, aug mitrās pļavās, blakus vītoliem).
- augšķis Kāds augstāks viesis.
- augšlēcītis Kāds, kas augstu lec.
- jožus Kāds, kas jocīgi (par augstu vai par zemu) apjozis jostu.
- lauvsirdis Kāds, kurš ir augstsirdīgs kā lauva.
- slauktuve Kafejnīca, veikals u. tml., kur ir augstas cenas.
- Kauteovana Kagabu (Kolumbija) mitoloģijā - augstākā dievība, lielā māte, dzīvības un auglības pamats.
- kolas Kakaoaugu ģints, mūžzaļi, līdz 20 m augsti koki, tropiskajā Āfrikā, \~125 sugas.
- rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami.
- chlorkalijs Kālija hlorīds KCl, kālija mēslošanas līdzeklis, ko parasti pārstrādā augstprocentīgos kālijsāļos.
- kalngals Kalna augstākā vieta; kalna virsotne.
- kalnvirsa Kalna virsa, augstākā vieta kalnā.
- Anvila smaile kalna virsotna ASV (_Anvil Peak_), Aļaskas štata dienvidrietumos, Aleutu salu Retu salu grupas Semisopočnojas salā, augstums - 1221 m
- Bāburs kalna virsotne Alžīrijā (_Babor, Djebel_), Satīfas vilājā, augstums - 1833 m
- Antero kalns kalna virsotne ASV (_Antero Mountain_), Kolorādo štatā, Savačas grēdas dienvidos, augstums - 4351 m
- Aibapas kalns kalna virsotne ASV (_Ibapah Peak_), Jūtas štata rietumos, augstums 3686 m
- Banahau kalna virsotne Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, uz Lagunas un Kesonas provinces robežas, augstums - 2158 m
- Balatokans kalna virsotne Filipīnās, Mindanao salas ziemeļu daļā, Austrummisamisas provincē, augstums - 2450 m
- Asuls kalna virsotne Galapagu Salās (_Azul Cerro_), Isabelas salas dienvidrietumos, augstums - 1689 m
- Ardževani kalna virsotne Gruzijā (_Arjevani, mt’a_), Trialetas grēdā, uz Iekšējās Kartlijas un Lejaskartlijas robežas, augstums - 2757 m
- Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m
- Armakonda kalna virsotne Indijā (_Arma Konda_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumos, augstums 1680 m
- Bailādila kalna virsotne Indijā, Čhatīsgarhas štatā, augstums - 1240 m
- Bahmangarha kalna virsotne Indijā, Madhjas Pradēšas štata austrumu daļā, augstums - 1127 m
- Bandahara kalna virsotne Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļrietmos, Ačehas provincē, pie robežas ar Ziemeļsumatru, augstums - 3012 m
- Ālāms kalna virsotne Irānā (_Ālām_), Kazvīnas ostāna ziemeļaustrumos, augstums - 4850 m
- Alvands kalna virsotne Irānā (_Alvand, Kūh-e_), Hamadānas ostānā, augstums - 3571 m
- Āgdāgs kalna virsotne Irānā (_Āq Dāgh_), Ardabīlas ostāna dienvidos, augstums 3320 m
- Amaro kalna virsotne Itālijā (_Amaro, Monte_), Abruco reģionā, augstums - 2793 m
- Asfars kalna virsotne Jordānijā (_Așfar, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1073 m
- Ašākifs kalna virsotne Jordānijā (_Ashāqif, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1049 m
- Bambuto kalna virsotne Kamerūnā, uz Dienvidrietumu un Rietumu provinces robežas, augstums - 2749 m
- Asuls kalna virsotne Kostarikā (_Azul Cerro_), Gvanakajas provinces dienvidos, Nikojas pussalā, augstums - 1018 m
- Arga-Emņeke kalna virsotne Krievijā (_Arga-Ѐmneke, gora_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļos, augstums - 1139 m
- Armaks kalna virsotne Krievijā (_Armak, gora_), Burjatijas Republikā, augstums - 2079 m
- Baikāla smaile kalna virsotne Krievijā, Burjatijas Republikā, austrumos no Baikāla ezera, augstums - 2841 m
- Baimadzjaņs kalna virsotne Ķīnā, Aņhui provinces rietumu daļā, Babiešaņa grēdas dienvidaustrumos, augstums - 1774 m
- Bajans kalna virsotne Ķīnā, Cjinhai provinces ziemeļu daļā, augstums - 5030 m
- Baijuņdžans kalna virsotne Ķīnā, Guandunas provincē, augstums - 1007 m
- Ankufa kalna virsotne Madagaskarā, uz Mahadzangas un Tomasinas provinces robežas, augstums - 1304 m
- Asuls kalna virsotne Meksikā (_Azul Cerro_), Sonoras pavalsts ziemeļu daļā, augstums - 2450 m
- Arabs kalna virsotne Sīrijā (_‘Arab, Jabal al_), Suveidas muhāfazā, augstums - 1803 m
- Baltazana kalna virsotne Spānijā, Katalonijas autonomā apgabala Taragonas provincē, augstums - 1201 m
- Baigura kalna virsotne Spānijā, Navarras autonomajā apgabalā, Pireneju dienvidrietumos, augstums - 1477 m
- Arlans kalna virsotne Turkmenistānā (_Arlan_), Balkanu kalnos, Balkanas vilajetā, augstums - 1880 m
- Argopuro kalna virsotnne Indonēzijā (_Argopuro_), Javas salas austrumu daļā, augstums - 3088 m
- Āorāls kalna virsotve Kambodžā (_Aôtal, Phnum_), Kamponķhnanas provincē, augstums - 1771 m
- paroza Kalna, uzbēruma, kāpas vai cita paaugstinājuma lejas daļa, nogāze.
- Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti.
- Svjatojnoss Kalnaina pussala Baikāla austrumu piekrastē, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~50 km, augstums - līdz 1877 m, ar krastu saista zems, šaurs zemesšaurums.
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls.
- Andersona kupols kalnājs Antarktīdā (_Anderson Dome_), Belinhauzena jūras piekrastē, Eitsa krastā, augstākā virsotne - 1475 m
- Aldanas-Učuras grēda kalnbu grēda Krievijā (_Aldano-Učurskij hrebet_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas kalnienē, augstākā virsotne -2243 m
- Asamas kalni kalni Indijas ziemeļaustrumu daļā, pie Bangladešas robežas, garums — \~350 km, platums — līdz 200 km, vidējais augstums — 600-900 m, augstākā virsotne — Šillonga kalns (1961 m)
- Krkonoše Kalni (čehu val. "Krkonoše", poļu val. "Karkonosze"), Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas, garums - \~40 km, augstākā virsotne - 1602 m (Sņežka).
- Kāpas kalni kalni Āfrikas dienvidos, Dienvidāfrikas Republikā, garums - \~700 km, vidējais augstums - 1500-1700 m, augstākā virsotne - 2326 m; Kāpzemes kalni
- Alegeini kalni Apalaču plato rietumu malā (_Allegheny Mountains_), ASV, augstākā virsotne - Sprūsnoba kalns - 1481 m
- Jemenas kalni kalni Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Yemen Highlands"), Saūda Arābijā un Jemenā, garums — 500 km, augstākā visrotne 3760 m
- Blūridži Kalni ASV ("Blue Ridge" - Zilie kalni), Apalaču augstākā daļa, 1500 km gara grēdu un masīvu sistēma, augstākā virsotne - Mičels - 2037 m
- Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne
- Mitumbas kalni kalni Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā (fr. val. "Mitumba"), Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos un austrumos, garums - 400 km, augstums - līdz 3305 m
- Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas
- Kurdistānas kalni kalni Āzijas dienvidrietumos (angļu val. “Kurdistan Range”), Turcijā, Irānā un Irākā, garums — līdz 400 km, lielākais augstums — 4168 m, augstākajās grēdās šļūdoņi; Kurdu kalni
- Srednagora Kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns.
- Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. _Krušnē-Hory_, vācu val. _Erzgebirge_), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m
- Sudeti kalni Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu, poļu val. _Sudety_, vācu val. _Sudeten_), stiepjas 300 km garumā, no ziemeļaustrumiem apliecot Čehu masīvu, augstākā virsotne - 1602 m
- Šumava Kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā, daļēji Vācijā un Austrijā, garums - \~140 km, augstums - līdz 1456 m (Groserarbers), veido divas paralēlas grēdas.
- Satpūras kalni kalni Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā ("Satpura"), starp Narbadas un Tapti upi, Indijā, garums - \~800 km, augstākā virsotne - Dupgara kalns (1393 m)
- Flindersa grēda kalni Dienvidaustrālijā ("Flinders Range"), uz ziemeļaustrumiem no Spensera līča, garums — \~400 km, augstums — līdz 1189 m
- Ziemeļalbānijas Alpi kalni Dināru kalnienē, Albānijas ziemeļos, daļēji Kosovā, Melnkalnē un Serbijā, garums — \~100 km, augstākā virsotne — Jezerca (2694 m)
- Jura Kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni.
- Papuks Kalni Horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži.
- Kardamona kalni kalni Indijas dienvidu daļā ("Cardamon Hills"), garums - \~200 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 2019 m (Kotaimalaja kalns)
- Mekrānas kalni kalni Irānas kalnienes dienvidu daļā, uz austrumiem no Ormuza šauruma, Irānas dienvidaustrumos un Pakistānas rietumos, garums — 1150 km, augstums — 1000-2000 m, augstākā virsotne — Mārāns (3277 m)
- Viklovas kalni kalni Īrijas salas dienvidaustrumu piekrastē ("Wicklow Mountains"), garums — >80 km, augstums — līdz 926 m (Lagnakilijas kalns), kontinentāls denudācijas un pleistocēna ledāju pārveidots reljefs
- Maokes kalni kalni Jaungvinejas salas rietumos (indon. val. "Pegunungan Maoke"), Indonēzijā, garums - \~700 km, platums - \~150 km, augstākā virsotne - 4884 m, kas ir augstākā virsotne Okeānijā; Sniega kalni
- Kravans Kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns).
- Ričardsona kalni kalni Kanādā ("Richardson Mountains"), Kordiljeros, starp Porkjupainas un Makenzi upi, garums - 300 km, augstums - līdz 1981 m, tundra
- Markusas-Nekeras kalni kalni Klusā okeāna rietumu daļā, starp Markusa salu un Nekeru, garums - \~4500 km, platums - 500-1000 km, relatīvais augstums 300-500 m, atsevišķās vietās paceļas salas (Markusa sala, Veika atols)
- Kilbaki Kalni Kordiljeros ("Kilbuck Mountains"), Aļaskas dienvidrietumos (ASV), garums - 250 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1828 m (Voski kalns).
- Rietumu Sjerramadre kalni Kordiljeros ("Sierra Madre Occidental"), Meksikas kalnienes rietumu malā, Meksikā, garums — 1300 km, platums — 80-200 km, augstums 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3150 m
- Kaskādu kalni kalni Kordiljeros (angļu val. "Cascade Range"), ASV, daļēji arī Kanādā, garums - \~1000 km, plakankalnes ar augstumu 1800-2500 m, augstākā virsotne - 4392 m
- Makenzi kalni kalni Kordiljeros (angļu val. “Mackenzie Mountains”), Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi upes kreisajā krastā garums — 700 km, platums — 200 km, augstums — 2972 m
- Čugači Kalni Kordiljeros, Aļaskas dienvidos (ASV), garums \~300 km, augstākā virsotne 4016 m, mūžīgais sniegs, Beringa šļūdonis - 170 km, Kolumbijas šļūdonis - \~58 km
- Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. _Sierra Madre Orientals_), garums - >1200 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m
- Selvina kalni kalni Kordiljeru ziemeļu daļā ("Selwyn Mountains"), Kanādā, garums — \~500 km, augstums — līdz 2972 m (Kīla smaile), egļu meži, virsotnēs — tundra
- Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru
- Taihanšaņs Kalni Ķīnas austrumu daļā ("Taihang Shan"), uz austrumiem no Lesa plato, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas \~400 km, augstums - līdz 2882 m, austrumu nogāze strauji pazeminās Lielā Ķīnas līdzenuma virzienā.
- Penini Kalni Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 893 m
- Mongolijas Altajs kalni Mongolijā un Ķīnā (mong. val. “Mongol Altajn Nuruu”), Altaja sistēmas dienvidaustrumu daļa, stiepjas \~1000 km garumā, augstums — līdz 4362 m
- Sjerramorena Kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m
- Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m
- Elsvērta kalni kalni Rietumantarktīdā, Elsvērta Zemes dienvidu daļā (angļu val. "Ellsworth Mountains"), garums — 700 km, augstākā virsotne — 5140 m
- Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m)
- Birrangas kalni kalni Taimiras pussalas ziemeļu daļā, Krievijā, garums - 1100 km, platums - \~200 km, augstākā virsotne - 1146 m
- Džugdžura grēda kalni Tālajos Austrumos, Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā (Habarovskas novadā), garums - 700 km, vidējais augstums - 800-1200 m, augstākā virsotne - 1906 m, sastāv no vairākām grēdām un masīviem
- Gereče Kalni Ungārijā ("Gerece"), Dunāntulas līdzenumā, starp Donavu ziemeļos un Tatabūņu dienvidos, augstākā virsotne - Gereče 634 m
- Pfalcas mežs kalni Vācijas rietumos ("Pfaelzer Wald"), Reinas kreisajā krastā, starp Vogēziem un Reinas Šīferkalniem, garums - \~1000 km, augstums - līdz 687 m
- Apalači kalni Ziemeļamerikas austrumos (_Apalachian Mountaiuns_), ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
- Grīnmauntinsi Kalni Ziemeļapalačos ("Green Mountains"), ASV, garums - 300 km, sastāv no vairākiem kalniu masīviem, augstākā virsotne - Mensfīlda kalns (1338 m); Zaļie kalni.
- kroku un cilu kalni kalni, kas veidojušies no kroku kalniem, kuri laika gaitā ir sašķēlušies atsevišķās dažādā augstumā paceltās cilās (blāķos); visizplatītākais kalnu tips
- Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās.
- Damaralenda Kalniene Āfrikas dienvidrietumos, Namībijas vidienē, Namiba tuksnesī, iežu masīvs ar plakanu virsmu (augstums 1000-1500 m), augstākā virsotne 2600 m
- Ahellakans kalniene Alžīrijā (_Ahellakane, Adrar_), Tamanrāsetas vilājas austrumos, Tasili necionālā parka teritorijā, augstākā virsotne 1772 m (Tazeruku)
- Ahnets kalniene Alžīrijā (_Ahnet, Ardar_), Tamanrāsetas vilājā, augstākā virsotne 1420 m
- Asedžrāds kalniene Alžīrijā (_Asedjrad_), Adrāras un Tananrāsetas vilājā, augstākā virsotne - 705 m
- Auress kalniene Alžīrijā (_Aurés_), Bātnas, Hanšelas un Tibisas vilājā, augstums līdz 2326 m (Šīlijas kalns)
- Adirondaka kalni kalniene ASV (_Adirondack Mountains_), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, augstākā virsotne 1625 m (Marsi kalns)
- Dināru kalniene kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos (horvātu val. "Dinarsko gorje"), garums \~650 km (stiepjas no Slovēnijas līdz Albānijai), platums - 35 km ziemeļos un 230 km dienvidos, augstākā virsotne - 2692 m
- Bafiānsklūfbērhi kalniene Dienvidāfrikā (_Baviaanskloofberge_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā, augstākā virsotne - 1759 m (Koskoms)
- Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m
- Ahmars kalniene Etiopijā (_Ahmar_), Oromijas un Somāli kililā, augstākā virsotne 3381 m (Muleta)
- Džavahetija Kalniene Gruzijā, starp Trialetas grēdu ziemeļos, Kūru rietumos un Lejaskartlijas līdzenumu austrumos, augstākā virsotne - 3301 m
- Ābu kalni kalniene Indijā (_Ābu Hills_), Rādžastānas un Gudžaratas štatā, augstākā virsotne 1722 m (Gurušikhara)
- Aitau kalniene Kazahstānā (_Aytaw_), Žambilas apgabala austrumos, augstākā virsotne Sunkars (1042 m)
- Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km
- Agilkarakorums kalniene Ķīnā (_Agil-Karakorum_), Pamira kalnu dienvidaustrumos, augstākā virsotne 6898 m vjl.
- Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m
- Baitiks kalniene Ķīnā, pie Mongolijas robežas, augstākā virsotne - 3290 m (Altanovoūls)
- Juņnaņas kalniene kalniene Ķīnas dienvidrietumu daļā (ķīn. val. "Yunnan"),garums — \~1000 km, platums — līdz 400 km, augstums — līdz 4000 m un vairāk
- Guidžou kalniene kalniene Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guizhou"), garums — >600 km, platums — līdz 500 km, augstums — 1000-1200 m,atsevišķās grēdās pārsniedz 2000 m
- Ahdars kalniene Lībijā (_al Akhḑar, Al Jabal_), valsts austrumu daļā, Vidusjūras piekrastē, starp Sidras un Bumbas līci, augstums līdz 882 m
- Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m
- Aira plato kalniene Nigērā (_Aïr, Massif de_), Agadesas reģionā, augstākās virsotnes - Bagzanes kalns (2022 m) un Grebuns (2012 m)
- Armēnijas kalniene kalniene Rietumāzijā (_Armenian Highland_), Turcijā, Armēnijā un Irānā, vidējais augstums - 2200 m, augstākā virsotne - 6165 m
- Mazāzijas kalniene kalniene Rietumāzijā, Turcijā, aizņem Mazāzijas pussalas lielāko daļu, garums - \~1200 km, platums - \~600 km, augstums pārsvarā - 800-1500 km vjl., lielākais augstums - 3916 m
- Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m
- Abdelazīzs kalniene Sīrijā (_'Abd al 'Azīz,Jabal_), augstākā virsotne - 920 m (Fauvārs)
- Armutčuks kalniene Turcijā (_Armutçuk_), Čanakales un Balikesiras ilā, augstākā virsotne - 963 m (_Dede_)
- Meksikas kalniene kalniene Ziemeļamerikas Kordiljeros, Meksikā un ASV dienvidu daļā (sp. val. “Altiplanicie Mexicana”, angļu val. “Mexican Plateau”), platība — 1,2 mlj kvadrātkilometru, garums — 900 km, augstums — 1000-1200 m
- Augškolimas kalniene kalniene ziemeļaustrumu Sibīrijā, Krievijas Magadanas apgabalā, augstums - 1300-2000 m
- vidējkalne Kalniene, kuras augstums ir no 1000 līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa.
- mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi
- Samaņkas kalns kalns — atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums — 1,1 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 173,2 m vjl., relatīvais augstums — 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja
- Aramazda kalns kalns Aizkaukāzā (_Aramazd lerr_), Armēnijā, Zangezuras grēdas austrumos, augstums - 3399 m
- Ādmiņu kalns kalns Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augstums - 269,5 m
- Pullans Kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Pullanu ezera dienvidu krastā, absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 30 m; Pullanu kalns.
- Sniķera kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, paugurs ar divām virsotnēm, absolūtais augstums - 178,2 m vjl., relatīvais augstums - 18 m, garums - 300 m, platums - 200 m
- Sūru kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, absolūtais augstums - 221,7 m vjl., relatīvais augstums rietumu pusē - 36 m
- Garjuru kalns kalns Alūksnes augstienes austrumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izolēts kupolveida morēnas paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 198 m vjl., relatīvais augstums — 35 m
- Bērtiņu kalns kalns Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, glaciostruktuāls izometriskas formas paugurs, diametrs 1 km, vairākas virsotnes, kuru absolūtais augstums — 205-212 m vjl., relatīvais augstums līdz 40 m, stāvas nogāzes, ko saposmo vairākas gravas, apaudzis ar kokiem
- Sauleskalns Kalns Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir sarežģītas uzbūves lielpaugurs, ar vairākām virsotnēm, garums - 2,5 km, platums - 1,3 km, absolūtais augstums - 266,6 m vjl., relatīvais augstums - 63 m
- Ķauķu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, 2 km uz dienvidiem no Dēliņkalna, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, izolēts, apaļš paugurs, absolūtais augstums - 210,3 m, relatīvais augstums - 30 m
- Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns
- Melnokauļu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Dēliņkalna, izolēts paugurs \~300 m diametrā, absolūtais augstums - 210 m vjl., relatīvais augstums - 50 m
- Īcenkalns Kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - 226 m vjl.
- Vistukalns Kalns Alūksnes augztienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - \~200 m vjl., relatīvais augstums - 35 m, 300 m garš un 150 m plats vaļņveida paugurs.
- Dēliņkalns Kalns Alūksnes novadā uz Jaunlaicenes un Ziemera pagasta robežas, absolūtais augstums - 271,5 m vjl., relatīvais augstums - \~71 m
- Pilskalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, absolūtais augstums - 247 m vjl., relatīvais augstums - 82,5 m, garums - 1,2 km, platums - līdz 0,6 km; Drusku pilskalns.
- Vaskarans Kalns Andu Kordiljera Blankā ("Nevado de Huascaran"), Peru, 2 virsotnes - 6768 un 6655 m vjl., pirmā no tām ir piektā augstākā virsotne Dienvidamerikā un augstākā Peru, virs 5000 m - ledājs.
- Sidlijas kalns kalns Antarktīdas rietumu daļā, Izpildkomitejas kalnu grēdā, Mērijas Bērdas Zemē, piektā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4181 m vjl.
- Nabišaibs Kalns Arābijas pussalas dienvidos, Jemenas kalnos, Jemenā, bazalta masīvs ar stāvām nogāzēm un lēzenu virsotni, augstums - 3000 m
- Baklends kalns Argentīnā, Skotijas jūras Estadosas salā, augstums - 1120 m
- Aždahaka kalns kalns Armēnijā (_Azhdahak lerr_), Geharkunikas marzā, augstums - 3597 m
- Baltiņu kalns kalns Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, grēdveida paugurs, garums - 1,3 km, platums - līdz 250 m, centrālajā daļā absolūtais augstums - 147 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
- Arvons kalns ASV (_Arvon, Mount_), Mičiganas štatā, Augšezera dienvidu piekrastē, augstums - 603 m
- Atuks kalns ASV (_Atuk Mountain_), Aļaskā, Beringa jūras Sentlorensa salas ziemeļu daļā, augstums - 613 m
- Bakbons kalns ASV, Rietumvirdžīnijas štatā, augstums - 1024 m
- Baznīckalns Kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns.
- Meduma kalns kalns Augšzemes augstienē, Sventes-Meduma paugurainē, Medumu pagastā, absolūtais augstums — 170 m vjl.
- Gundegu kalns kalns Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Eglaines pagastā, absolūtais augstums - 152,7 mvjl., relatīvais augstums - 20 m
- Dabora kalns kalns Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļu daļā, Sēlpils pagastā, 5 km uz dienvidrietumiem no Pļaviņām, absolūtais augstums - 158 m vjl., relatīvais augstums - 40-45 m, diametrs - līdz 500 m, nogāzes stāvas; Tabora kalns
- Riekstu kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, absolūtais augstums - 180 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, ir 2,5 km garas un līdz 1,5 km platas paugurgrēdas augstākā virsotne; Lazdu kalns
- Skrudalienas kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, Augšzemes augstienes austrumu daļas augstākā virsotne, absolūtais augstums — 201 m vjl.
- Goverla Kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas.
- Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta
- Lapsu kalns kalns Austrumkursas augstienē, Lielauces pauguraines dienvidu malā, Lielauces pagastā, ir grēdveidīga pauguru masīva augstākā daļa, garums - 1,7 km, platums - 0,8 km, absolūtais augstums - 151,2 m, relatīvais augstums - 30 m
- Rugājkalns Kalns Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kandavas pagstā, ir 800 m garš un 550 m plats asimetriskas formas vidējpaugurs (daugulis), absolūtais augstums - 97,6 m vjl., relatīvais augstums - 22,6 m, virsotne - iegarena.
- Naudaskalns Kalns Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidaustrumu daļā, Rēzeknes novada Salnavas pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - 61 m
- Morisona kalns kalns Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Baldones pagastā, absolūtais augstums - 81,9 m vjl., relatīvais augstums - 50 m
- Naudaskalns Kalns Balvu novada Balvu pagastā, absolūtais augstums - 122,2 m, relatīvais augstums - 7,2 m
- Pandiasukars Kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni.
- Dvartes kalns kalns Centrālajā Kordiljerā ("Pico Duarte"), Haiti salā, Dominikanā, augstākā virsotne Lielajās Antiļu salās - 3175 m; Rusiļa
- Zeltkalns Kalns Cēsu austrumu nomalē, pilsētas reljefa augstākais punkts, absolūtais augstums - 130,2 m vjl., relatīvais augstums - 20 m rietumu nogāzē.
- Ozolkalns kalns Cēsu novada Nītaures pagasta ziemeļaustrumu daļā, absolūtais augstums - 248,7 m, relatīvais augstums - līdz 31 m, kupolveida paugurs \~800 x 600 m
- Dūmkalns kalns Cēsu novada Skujenes pagastā pie Kaives pagasta robežas, absolūtais augstums - 227 m
- Bakensbērhs kalns Dienvidāfrikā, Ziemeļkāpas provinces ziemeļu daļā, augstums - 1237 m
- Negojs Kalns Dienvidkarpatos, Fegeraša masīvā, Rumānijā, augstums - 2535 m
- Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes
- Raņķu kalns kalns Dundagas pacēlumā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Dundagas, garums — \~500 m, platums — līdz 200 m, lielākais absolūtais augstums — 92,3 m vjl., relatīvais augstums — 22 m
- Atākas kalns kalns Ēģiptē (_‘Atāqah, Jabal_), Suvaisas muhāfazā, augstums - 875 m
- Krievukalns Kalns Embūtes pagastā, 2,5 km uz dienvidrietumiem no Embūtes, augstākā virsotne Rietumkursas augstienē - 189,5 m vjl., relatīvais augstums - 20 m, ziemeļrietumu nogāze stāva; Radiņkalns.
- Amigitans kalns Filipīnās (_Hamiguitan, Mountain_), Mindanao salas dienvidrietumos, Davao reģiona Austrumdavao provincē, augstums - 1633 m
- Ādama kalns kalns Folklenda (Malvinu) salās (_Adam, Mount_), Lielbritānijas teritorijā Atlantijas okeāna dienvidos, augstums 700 m
- Ušba Kalns Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Gruzijā, augstums - 4695 m, 2 virsotnes, granīti, rietumu nogāzē šļūdonis.
- Atons kalns Grieķijā (_Áthos, Óros_), Ajonoras pussalas dienvidaustrumos, augstums - 2033 m
- Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns
- Lauvaskalns Kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
- Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas
- Aguns kalns Indonēzijā (_Agung, Gunung_), Bali salā, augstums 3142 m
- Ardžuna kalns Indonēzijā (_Arjuna, Gunung_), Javas salas austrumu daļā, Austrumjavas provincē, augstums - 3339 m
- Āvarīnebozorgs kalns Irānā (_Āvarīn-e Bozorg_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums - 3521 m
- Zerdkuhs Kalns Irānas dienvidrietumos ("Zardkuh"), Zagrosa kalnu vidienē, starp Karunas un Bazoftas augšteci, augstums - 4548 m
- Ardžentārio kalns Itālijā (_Argentario, Monte_), Toskānas reģiona Groseto provinces dienvidrietumos, augstums - 635 m
- Jarigatake Kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas.
- Aspairinga kalns kalns Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos, Dienvidalpos, augstums - 3027 m
- Bačavana kalns Kanādā (_Batchawana Mountain_), Ontārio provincē, netālu no Augšezera austrumu piekrastes, augstums - 653 m
- Robsona kalns kalns Kanādā ("Mount Robson"), Klinšu kalnu Frontālajā grēdā, augstums - 3954 m
- Bampuss kalns Kanādas ziemeļos, Viktorijas salas Vulastona pussalā, augstums - 518 m
- Foksa kalns kalns Kanādas ziemeļrietumos ("Fox Mountain"), Kordiljeros, Jukonas plato augstākā virsotne — 2404 m vjl.
- Aidarli kalns Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums 262 m vjl.
- Ajumkans kalns Krievijā (_Ajumkan, gora_), uz Habarovskas novada un Amūras apgabala robežas, netālu no robežas ar Sahas Republiku (Jakutiju), augstums 2255 m
- Apsaks kalns Krievijā (_Apsak, gora_), Irkutskas apgabala ziemeļu daļā, augstums - 570 m
- Arinpiglinajs kalns Krievijā (_Arynpyglynaj, gora_), Čukotkas autonomajā apgabalā, augstums - 1609 m
- Arvjakrjazs kalns Krievijā (_Arvjakrjaz’, gora_), Baškorostānas Republikā, Dienvidurālos, augstums - 1068 m
- Avsa kalns Krievijā (_Avsa, gora_), Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes Tunguskas plato, augstums - 811 m vjl.
- Bakenings kalns Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas dienvidu daļā, augstums - 2277 m
- Akaška kalns Krievijas Baškorostānas Republikas austrumos (_Akkaška, gora_), Dienvidurālu kalnu masīva ziemeļrietumos, augstums 778 m
- Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
- Atūets kalns Laosā un Vjetnamā (_Atouat, phu_), attiecīgi Sēkonas un Kuannamas provincē, augstums - līdz 2500 m
- Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu
- Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes
- Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm
- Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes
- Mākoņkalns Kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs.
- Sauleskalns Kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m
- Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns
- Cara kalns kalns Latgales augstienes dienvidaustrumu malā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 7 km no Dagdas, absolūtais augstums - 186 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
- Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns
- Sūnupļavas kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, paugura garums — 1 km, platums — līdz 0,5 km, absolūtais augstums — 216 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka
- Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
- Gorka kalns kalns Latgales augstienes rietumu malā, Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, trīsstūrveida paugurs, garums - \~1 km, augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 40 m
- Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām
- Vadzoles kalns kalns Madonas novada Lazdonas pagastā, absolūtais augstums - 175,0 m vjl., maksimālais relatīvais augstums - \~30 m
- Valgacu kalns kalns Madonas novada Mārcienas pagastā, ir 2,5 km garas un līdz 420 m platas paugurgrēdas virsotne, absolūtais augstums — 163,9 m vjl., paceļas 42 m virs blakus esošās Rankas ezera ieplakas
- Spirukalns Kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns.
- Dzērves kalns kalns Madonas-Trepes vaļņa ziemeļu daļā, Madonas novada Lazdonas pagastā, vaļņveida formas paugurs ar osveidīgu virsu, absolūtais augstums — 171 m vjl., relatīvais augstums — 45 m, stāvas nogāzes
- Pāļu kalns kalns Nīcas un Rucavas pagastā, ir viena no augstākajām Baltijas jūras piekrastes kāpām, absolūtais augstums - 36,4 m, relatīvais augstums - 30 m, garums - 160 m, platums - 120 m
- Abihils kalns Nigērijā (_Abi Hill_), Kogi štatā, augstums 681 m
- Balbi kalns Papua_Jaungvinejā, Ziemeļu Zālamana Salās, Bugenvilas salas ziemeļrietumos, augstums - 2715 m
- Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m
- Skasterkalns kalns Raiskuma pagastā, asimetrisks, stiepts, līdz 40 m augsts paugurs dauguļu paugurmasīva augstākajā daļā, absolūtais augstums - 94,8 m vjl., lauksaimnieciski apgūts
- Vieķu kalns kalns Raunas pagastā, 3,5 km gara un 3 km plata masīva virsotne, absolūtais augstums — 130 m vjl., relatīvais augstums — 63 m
- Augstenbergs kalns Rētijas Alpos (_Augstenberg_), Lihtenšteinā, augstums - 2359 m
- Zvanu kalns kalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, absolūtais augstums — 205 m vjl., relatīvais augstums — līdz 60 m
- Andrusa kalns kalns Rietumantarktīdā (_Andrus, Mountain_), aiz Hobsa krasta, augstums - 2978 m
- Tairī kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā (blakus Vinsona kalnam), otrā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4892 m vjl.
- Vinsona kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā, augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4965 m vjl., virs 2000 m - kailas nogulumiežu klintis
- Lisa Kalns Rietumkarpatos, augstākā virsotne Morāvijas-Silēzijas Beskidos, Čehijas austrumos, augstums - 1324 m, smilšakmeņi, slānekļi.
- Palteskalns Kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m
- Sperjāņu kalns kalns Sēlijas paugurvalnī, Viesītes pagastā, ir 2 km garas un līdz 500 m platas vaļņveida grēdas augstākā daļa, absolūtais augstums - 133,2 m, relatīvais augstums - \~40 m
- Glitertinns Kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju.
- Sulitjelma Kalns Skandināvijas pussalas ziemeļos ("Sulitjelma"), uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas, augstums - 1913 m
- Pāvulkalns kalns Smiltenes novada Raunas pagastā, lokveidā izstiepts, 1,5 km garš un līdz 350 m plats valnis, absolūtais augstums - 153 m vjl., relatīvais augstums - līdz 90 m, gandrīz norakts grants ieguvei
- Aickori kalns Spānijā (_Aitzkorri_), Basku Zemē, augstums 1544 m
- Vārnas kalns kalns Straupes pagastā, asimetrisks, ieapaļš glaciotektoniskas izcelsmes lielpaugurs, diametrs - 1,75-2 km, absolūtais augstums - 95,8 m, relatīvais augstums - 30-40 m
- Asotriba kalns Sudānā (_‘Asotribā, Jabal_), Bahr el Ahmeras vilājas ziemeļaustrumos, netālu no Ēģiptes robežas, augstums - 2215 m
- Boubīns Kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži).
- Bākkalns kalns Talsu novada Laucienas pagasta dienvidos, uz robežas ar Strazdes pagastu, augstums - 156 m vjl.
- Mārkama kalns kalns Transantarktīdas kalnu vidusdaļā, netālu no Rosa šelfa ledāja austrumu krasta, ceturtā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4351 m vjl.
- Akdags kalns Turcijā (_Akdağ_), uz Balikesira un Kitahja ila robežas, augstums 2089 m
- Bagirpašas kalns kalns Turcijā (_Bağırpașa Dağı_), Tundželi ila ziemeļaustrumos, augstums - 3992 m
- Beja kalns kalns Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaura Tahtali grēdas augstākā virsotne - 3054 m vjl.
- Jēkabkalns Kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m
- Bākaskalns kalns Vecpiebalgas pagastā, dienvidaustrumos no Alauksta, augstums - 266 m vjl.
- Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
- Torņa kalns kalns Viduslatvijas nolaidenumā, Mālpils pagastā, morēnu vāla valnis, absolūtais augstums - 114,6 m vjl., paceļas 35 m augstāk par blakusesošo Sudas ieleju, garums - 1,25 km, platums - līdz 375 m
- Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
- Blagodats Kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes.
- Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, absolūtais augstums — 263,7 m vjl., relatīvais augstums — 41 m
- Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Kosas ezera, absolūtais augstums — 250 m vjl., relatīvais augstums — 29-30 m, dažreiz sauc arī par Grantskalnu
- Nauču kalns kalns Vidzemes augstienē, Drustu pagastā, absolūtais augstums - 190 m vjl., relatīvais augstums - 13 m
- Liepas kalns kalns Vidzemes augstienē, Liepas pagastā, absolūtais augstums — 115,5 m vjl., iekārtots skatu tornis
- Ozoliņkalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, absolūtais augstums - 268,8 m vjl., relatīvais augstums - 23 m, tā nogāzē atrodas visaugstākais Latvijas ezers - Ģērķēnu ezers
- Kuslīša kalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, paugurs 0,5 km diametrā, absolūtais augstums — 252,9 m vjl., relatīvais augstums — 52 m; Kušļa kalns
- Klētskalns Kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
- Augstumkalns Kalns Vidzemes augstienē, uz austrumiem no Viešūras ezera, Madonas novada Aronas pagastā, absolūtais augstums - 272,2 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - \~50 m
- Kaibēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Vecpievalgas pagastā, ir platoveida paugurs, kura absolūtais augstums - 226 m vjl., relatīvais augstums - 30 m, diametrs - 2 km
- Māla kalns kalns Vidzemes augstienē, Zaubes pagastā, rietumu-austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, absolūtais augstums - 235 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
- Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas
- Gremu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, Cesvaines pagastā, ieapaļš plakanvirsas paugurs ar lēzenām nogāzēm, absolūtais augstums - 155,3 m vjl., relatīvais augstums - 5-6 m
- Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu
- Slapjuma kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Drustu pagastā, paugura garums - 0,4 km, absolūtais augstums - 248 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
- Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m
- Naudeļkalns Kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m
- Torņa kalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines austrumu malā, Tirzas pagastā, absolūtais augstums - 171,0 m vjl., relatīvais augstums - 51 m virs Tirzas ielejas
- Peļņu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, absolūtais augstums — 136 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Piģu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, ir 1 km garš un 0,3 km plats vaļņveida paugurs ar vairākām virsotnēm, augstākā 127,7 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota
- Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m
- Rapšu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Aronas pagastā, Gaiziņkalna dabas parkā, garums - 350 m, platums - līdz 173 m, absolūtais augstums - 256 m vjl., lielākais relatīvais augstums - 47,5 m
- Silu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,3 km, platums - \~1 km, absolūtais augstums - 219,1 m vjl., relatīvais augstums - \~20 m virs apkārtējām starppauguru ieplakām
- Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni
- Sauleskalns Kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m
- Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
- Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m
- Stampānu kalns kalns Viesītes pagastā, pie pilsētas ziemeļaustrumu robežas, tas ir līdz 40 m augstas, 3,0 km garas un 0,8 km platas grēdas augstākā virsotne, absolūtais augstums - 141,1 m vjl.
- Kamparkalns Kalns Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļu malā, Talsu novada Lībagu pagastā, absolūtais augstums - 173,8 m vjl. (relatīvais augstums - 32,3 m), garums - 750 m, platums - līdz 200 m
- Karātavu kalns kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur bija ierīkotas pastāvīgas karātavas
- Pajers Kalns, augstākā virsotne (1472 m) Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas.
- Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma.
- nivālā josla kalnu augšējā augstākā josla, kas atrodas virs sniega robežas
- Asbesbērhi kalnu grāda Dienvidāfrikā (_Asbesberge_), Ziemeļkāpas provincē, augstākā virsotne - 1645 m (Jaspers)
- Karatavs Kalnu grāda Rietumtjanšanā, Kazahstānas dienvidos, garums - 420 m, augstums - līdz 2176 m
- Aboma grēda kalnu grēda (_Abawn Bum_) Mjanmas (Birmas) ziemeļos, Kačinas provincē, augstākā virsotne 3617 m
- Akadēmiķa Obručeva grēda kalnu grēda (_Akademika Obručeva, hrebet_), Sajānos, Krievijas Tivas Republikā, vairāk nekā 250 km garumā austrumu-rietumu virzienā, augstākā virsotne 2895 m
- Birliktavs Kalnu grēda ("Birlik Tau") Džungārijas līdzenuma rietumos, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~120 km, augstums - līdz 2923 m; Barliks.
- Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans.
- Sobeksans Kalnu grēda ("Sobaeksan"), Austrumkorejas kalnu dienvidrietumu atzars Dienvidkorejā, garums - 300 km, augstums - līdz 1915 m (Čirisana kalns), kristāliskie ieži, izrakteņi - molibdena rūda, zelts, grafīts.
- Adamavas kalni kalnu grēda Āfrikā (_Adamaoua_), Kamerūnā un Nigērijā, augstākā virsotne Oki - 3011 m
- Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes
- Caganhurtejs Kalnu grēda Aizbaikālā, Krievijas Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, garums - 250 km, augstums - līdz 1581 m, lapegļu taiga, pundura ciedrupriežu audzes, akmeņu tundra.
- Ermaņa grēda kalnu grēda Aizbaikālā, Ononas labajā krastā, Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - 175 km, augstums - līdz 1434 m
- Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži
- Akākuss kalnu grēda Akākūsa kalnos (_Akākus, Jibāl_), Lībijā, Gātas šebījas rietumu daļā, augstākā virsotne 1506 m
- Alašaņa grēda kalnu grēda Alašaņa tuksneša dienvidaustrumu malā, gar Huanhes kreiso krastu, garums - \~270 km, augstums - līdz 2855 m
- Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m
- Dienvidaltajs Kalnu grēda Altaja dienvidos, Kazahstānā, daļēji uz Ķīnas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3871 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi, apledojums - \~116 kvadrātkilometru.
- Čulišmanas grēda kalnu grēda Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums — \~125 km, augstums — līdz 3051 m, nogāzēs gk. taiga, virs 1900-2100 m - kalnu pļavas un akmeņu tundra
- Anujas grēda kalnu grēda Altaja ziemeļu daļā, Krievijā, Altaja novadā, garums — 130 km, lielākais augstums — 1815 m
- Sarimsaki Kalnu grēda Altajā, Kazahstānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3373 m (Burkitauls).
- Šapšalas grēda kalnu grēda Altajā, Krievijā, uz Altaja novada un Tivas Republikas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3507 m, virsotnēs augstkalnu tundra, nelieli šļūdoņi
- Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi.
- Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji
- Karabajas Kordiljera kalnu grēda Andos, Peru dienvidaustrumos, garums — \~300 km, augstums — līdz 6384 m (Ausangates kalns), sniega līnija — \~5000 m vjl., virsotnēs ledāji
- Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi
- Gegamas grēda kalnu grēda Armēnijā, Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, uz rietumiem no Sevana ezera, augstākā virsotne - 3597 m ("Aždaks")
- Kotura grēda kalnu grēda Armēnijas kalnienē (“Qutur”), uz Turcijas un Irānas robežas, garums — \~240 km, augstums — līdz 3623 m (Avrina kalns), vairāki atzari
- Aulkrīkas kalni kalnu grēda ASV (_Owl Creek Mountains_), Vaiomingas štatā, augstākā virsotne - 3010 m
- Savača grēda kalnu grēda ASV ("Sawatch Range"), Kolorādo štatā, garums - 160 km, augstākā virsotne - Elberta kalns (4399 m), skujkoku meži, pļavas
- Antiatlass kalnu grēda Atlasa kalnu sistēmas dienvidrietumos (_Anti-Atlas_), Marokā, augstums - līdz 2531 m
- Rīfs Kalnu grēda Atlasa ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, Marokā, augstums centrālajā daļā - līdz 2448 m, rietumos un austrumos - līdz 800 m, gk. kaļķakmeņi.
- Kaldabruņas grēda kalnu grēda Augšzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, Ilūkstes novada Bebrenes un Pilskalnes pagastā, starp Kaldabruņu un Ilūksti, garums — 25 km, platums — 0,8-1,5 km, absolūtais augstums — 150-195 m vjl.
- Masgreiva grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē ("Musgrave Ranges"), garums - 200 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 1515 m (Vūdrofa kalns)
- Makdonela grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē (angļu val. "MacDonell Ranges"), garums - 400 km, vidējais augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - 1510 m
- Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna
- Hamerslija grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Hamersley Range"), starp Forteskjū un Ašbērtonas upi, garums - \~300 km, lielākais augstums - 1236 m
- Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (Grosglokners)
- Karavanki Kalnu grēda Austrumalpos (Slovēņu val. "Karavanke", vācu val. "Karawanken"), uz Slovēnijas un Austrijas robežas, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 2558 m (Grintoveca kalns).
- Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Jūlijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Slovēnijā un Itālijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - Triglavs (2864 m), virs 2700 m mūžīgais sniegs un šļūdoņi
- Karintijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, uz Austrijas un Itālijas robežas, garums — \~120 km, augstākā virsotne — Hoe Varte — 2780 m
- Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
- Kimgansans Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā, Ziemeļkorejā (KTDR), garums - 80 km, augstums - līdz 1683 m, gk. granīti, kanjoni, ūdenskritumi.
- Tebeks Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu vidusdaļā ("Taebaek"), abās Korejas valstīs, garums - \~200 km, augstums - 1000-1300 m, augstākā virsotne - Soraksana kalns (1708 m).
- Kukušili Kalnu grēda Austrumkunluna dienvidu daļā ("Kukushili"), Ķīnā, garums - \~800 km, augstums - 4500-6000 m, rietumu un centrālās daļas virsotnēs ledāji.
- Sarikela grēda kalnu grēda Austrumpamirā, Tadžikistānā un Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6316 m, sniega līnija - \~5000 m vjl., nelieli šļūdoņi
- Muzkols Kalnu grēda Austrumpamirā, Tadžikistānā, garums - 110 km, augstums - līdz 6233 m
- Okas grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijā, uz Irkutskas apgabala un Burjatijas Republikas robežas, garums — \~100 km, augstums — \~2500 m
- Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi
- Agulas grēda kalnu grēda Austrumsajānu centrālajā daļā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - \~50 km, lielākais augstums - 2626 m vjl.
- Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs
- Jablonu grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, veido ūdensšķirtni starp Ļenas un Amūras baseinu, garums - \~650 km, augstākais punkts 1680 m vjl.
- Irenhabirga Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Iren Habirga"), Ķīnā, garums - \~200 km, augstums - līdz 5500 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Haliktavs Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Khalik Tau"), Ķīnā, garums - \~250 km, augstums - līdz 6811 m, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Kuruktags Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Kuruk Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 2809 m, nogāzes kraujas, klinšainas.
- Borohors Kalnu grēda Austrumtjanšanā, Ķīnas rietumos un Kazahstānas austrumos, garums - \~250 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 4660 m, \~50 šļūdoņu.
- Barguzinas grēda kalnu grēda Baikāla ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~280 km, augstums - līdz 2840 m
- Pātkai grēda kalnu grēda Birmas ziemeļrietumos un Indijas ziemeļaustrumos ("Pātkai Range"), garums - \~400 km, platums - 100 km, augstums - līdz 3826 m (Saramati kalns)
- Austrumkordiljera kalnu grēda Bolīvijā (_Cordillera Oriental_), augstākā virsotne - 6462 m (Iljimani)
- Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu
- Dienvidčujas grēda kalnu grēda Centrālajā Altajā, Krievijas Altaja novadā, garums - 120 km, augstākā virsotne - 3942 m, vairāk nekā 100 šļūdoņi, lielākais - 8 km
- Terskejalatau Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā uz dienvidiem no Isikula ieplakas, Kirgizstānā, garums - 375 km, vidējais augstums - 4000-4200 m vjl., lielākais augstums - 5216 m
- Inilčektavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~65 km, augstums - līdz 5697 m, mūžīgais sniegs, ledāji.
- Meridionālā grēda kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, uz robežas ar Ķīnu, garums - \~60 km, augstums - līdz 6814 m, nogāzēs - alpīnās pļavas, virsotnēs - apledojums, šļūdoņi (Inilčeks)
- Kuilitavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, starp Kuili upi un Učkelas upi, Kirgizstānā, garums - \~500 km, augstums - līdz 5203 km
- Saridžazs Kalnu grēda CentrālajāTjanšanā, starp Inilčekas un Saridžazas upi Kirgizstānā, garums - 100 km, augstums - līdz 4799 m, vairāki šļūdoņi.
- Tashajahtahs Kalnu grēda Čerska grēdājā Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Janas un Indigirkas ūdensšķirtne, garums - \~100 km, augstums - līdz 2356 m
- Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru.
- Momas grēda kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 470 km, augstums - līdz 2533 m
- Bambusbērhi kalnu grēda Dienvidāfrikā, Austrumkāpas provincē, augstums - līdz 2099 m
- Bankbērhs kalnu grēda Dienvidāfrikā, Austrumkāpas provincē, augstums - līdz 2430 m (Noudesbērhs)
- Narimas grēda kalnu grēda Dienvidaltajā, Kazahstānā, garums - 120 km, augstums - līdz 2533 m, virs 1800 m - skrajmežs un alpīnās pļavas
- Caganšibets Kalnu grēda Dienvidsibīrijas, Tivas Republikas dienvidrietumos un Mongolijā, garums - \~125 km, augstums - līdz 3577 m, dienvidu nogāzē sausās stepes, augstāk - kalnu tundra.
- Narī grēda kalnu grēda Dienvidurālos, gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - 45 km, augstums - līdz 1328 m
- Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m
- Ureņgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, garums - \~60 km, augstums - līdz 1198 m, gk. metamorfie ieži
- Irendiks Kalnu grēda Dienvidurālos, Sakmaras un Boļšojkizilas ūdensšķirtne Krievijā, Baškortostānas Republikā, garums - 120 km, augstums - līdz 987 m
- Velebits Kalnu grēda Dināru kalnienē, Adrijas jūras piekrastē, Horvātijā (horv. val. "Velebit"), garums - \~150 km, platums - 10-20 km, augstums - līdz 1758 m
- Zangezuras grēda kalnu grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, no Terteras un Arpas augšteces līdz Araksai, Armēnijā un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā, garums — 130 km, augstums — līdz 3904 m (Kapidžiks)
- Arrē kalni kalnu grēda Francijā (_Arrée, Monts d’_), Bretaņas pussalā, augstums līdz 384 m (Menzkadors)
- Ņenčhenthanlha Kalnu grēda Gandisišana kalnu dienvidaustrumu daļā ("Nyainqêntanglha Shan"), Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7088 m, pārkāpes - >5000 m vjl., virsotnēs apledojums.
- Atamana kalnu grēda Grieķijā (_Athamánon_), Epiras un Tesālijas perifērijā. augstākā virsotne - 239r m (Cumerks)
- Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m
- Zaskars Kalnu grēda Himalaju ziemeļrietumos ("Zāskār Range"), Indijā un Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7756 m
- Bābas grēda kalnu grēda Hindukuša sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē, garums - \~250 km, augstums - līdz 5143 m; Kohibaba
- Hidas grēda kalnu grēda Honsju salas vidienē ("Hida sammyaku"), Japānā, garums - \~140 km, augstums - līdz 3190 m; izplatīts nosaukums "Japānas Alpi"
- Borkoldojs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~100 km, vidējais augstums - \~4300 m, augstākā virsotne - 5049 m, ziemeļu nogāzē apledojums.
- Susamirtavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~125 km, augstums - līdz 4048 m, granīti, metamorfie slānekļi, ziemeļu nogāze - krauja, nelieli šļūdoņi, dienvidu - lēzenāka.
- Džamantavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4718 m, noguluma un metamorfie ieži.
- Džumgaltavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - >100 km, augstum - līdz 3948 m
- Narintavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Narinas kreisajā krastā, Kirgizstānā, garums - \~130 km, augstums - līdz 4530 m
- Moldotavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Sonkela ezera, Kirgizstānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4100 m, kaļķakmeņi, nogāzēs kalnu stepes, pļavas, augstāk - egļu meži, paegļu audzes.
- Džetims Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Terskejalatava, Kirgizstānā, garums \~120 km, augstums - līdz 4931 m, gar dienvidu piekāji tek Narina, virsotnēs sniegs, austrumu daļā šļūdoņi.
- Bālāghāta grēda kalnu grēda Indijā, Mahārāštras štatā, augstums - līdz 667 m
- Arfaks kalnu grēda Indonēzijā (_Arfak, Pegunungan_), Jaungvinejas salā, Rietumpapua provinces un Doberai pussalas ziemeļaustrumos, augstākā virsotne - 2940 m (Mebo)
- Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti
- Aspromontes grēda kalnu grēda Itālijā (_Asppromonte_), Kalabrijas pussalas un Kalabrijas Apenīnu dienvidos, augstākā virsotne - 1955 m (Montalto)
- Akaiši grēda kalnu grēda Japānā (_Akaishi-sammyaku_), Šidzuokas, Nagano un Jamanaši prefektūrā, augstākā virsotne Širane (3192 m)
- Bismarka grēda kalnu grēda Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 4509 m (Vilhelma kalns)
- Dienvidalpi Kalnu grēda Jaunzēlandē ("Southern Alps"), Dienvidsalā, stiepjas 600 km (gandrīz visas salas garumā), augstākā virsotne - 3754 m
- Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns).
- Bafaloheda kalni kalnu grēda Kanādā, Albertas provinces ziemeļu daļā, augstākā virsotne - 915 m
- Beščadi Kalnu grēda Karpatos (poļu val. "Bieszczady"), Austrumbeskidu daļa, atrodas Polijā, augstākā virsotne – Tarnica – 1348 m vjl.
- Kalbas grēda kalnu grēda Kazahstānā, Altaja rietumu daļā, Rūdu Altajā, Buhtarmas ūdenskrātuves rietumu krastā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1606 m
- Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns).
- Troods Kalnu grēda Kipras salas dienvidos un centrālajā daļā, augstums - līdz 1951 m
- Alajkū grēda kalnu grēda Kirgizstānā un Ķīnā (_Alaykuu kırka toosu_), augstākā virsotne - 5001 m
- Bighorni Kalnu grēda Klinšu kalnos ("Big Horn Mountains"), ASV, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Klauda smaile - 4015 m
- Biterūta grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ("Bitteroot Range"), ASV, garums - \~500 km, augstākā virsotne - Eidžaksa kalns - 3322 m vjl.
- Voseča grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ASV ("Wasarch Range"), uz austrumiem no Greitsoltleika ezera, garums — \~350 km, augstums — līdz 3660 m (Timpanogoss)
- Austrumkordiljera kalnu grēda Kolumbijā, (_Oriental, Cordillera_), Andu ziemeļaustrumu malā, augstākā virsotne - 5493 m (Ritakuvas kalns), sniega līnija 4400-5000 m vjl.
- Čjapasas Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre de Chiapas"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikas dienvidaustrumos, augstums līdz 4092 m
- Dienvidu Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums - 1000 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3703 m (Teotepeka kalns)
- Dienvidsjerramadre Kalnu grēda Kordiljeros (sp. val. "Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums 750 km, platums - līdz 150 km, lielākais augstums - 3703 m
- Aļaskas grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas pussalas dienvidos, garums — \~1000 km, augstākā virsotne — Makinlija kalns — 6193 m vjl.
- Brūksa grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas ziemeļos, ASV (angļu val. "Brooks Range"), garums - \~1000 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virotne - Čamberlina kalns 2749 m vjl., virsotnēs mūžīgais sniegs, \~1000 ledāju
- Selkērki Kalnu grēda Kordiljeros, Kanādā un ASV (angļu val. "Selkirk Mountains"), garums - \~500 km, augstums - līdz 3533 m
- Sjerranevada Kalnu grēda Kordiljeru rietumos, ASV (sp. val. "Sierra Nevada"), garums - 750 km, platums - līdz 80 km, augstākā virsotne - 4418 m
- Andijas grēda kalnu grēda Krievijā (_Andijskij hrebet_), Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu
- Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām
- Aņujas grēda kalnu grēda Krievijā (_Anjujskij hrebet_), Čukotkas autonomajā apgabalā, lielākais augstums — 1735 m
- Kalaras grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumu daļā, garums — \~350 km, augstums — līdz 2482 m
- Borščovočnija grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā, Šilkas labajā krastā, garums - \~450 km, augstums - līdz 1498 m
- Tukuringra Kalnu grēda Krievijā, Amūras apgabalā, garums - 230 km, augstums - līdz 1605 m, seismiski aktīvs rajons.
- Badžalas grēda kalnu grēda Krievijā, Habarovskas novadā, Pieamūrā, Amūras un Amguņas ūdensšķirtne, garums - 220 km, augstums - līdz 2640 m
- Ņerčas grēda kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - \~200 km, augstums - līdz 1477 m
- Dauru grēda kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - \~300 km, augstums - līdz 2523 m, granīti un kristāliski slānekļi, nogāzēs priežu un lapegļu meži
- Čerska grēda kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā, garums — \~800 km, augstākā virsotne — 2119 m
- Turanas grēda kalnu grēda Krievijas Amūras apgabalā un Habarovskas novadā, garums — \~300 km, augstums — līdz 1861 m, Selemdžas un Zejas ūdensšķirtne
- Ikatas grēda kalnu grēda Krievijas Burjatijas Republikā, Piebaikālā, garums - >200 km, vidējais augstums - 1800-2000 m, lielākais - 2612 m, virsotnes lēzenas
- Majas grēda kalnu grēda Krievijas Habarovskas novada ziemeļu daļā, garums — 200 km, augstums — līdz 1983 m, metamorfie ieži un granīti, dienvidaustrumos — izvirdumieži, dziļas ielejas
- Penžinas grēda kalnu grēda Krievijas Kamčatkas novada ziemeļu daļā, garums — 420 km, augstums — līdz 1045 m, nogāzē līdz 300-700 m vjl. pundura ciedrupriežu audzes, augstāk — zāļu-ķērpju tundra
- Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām.
- Polousnija skrausts kalnu grēda Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - \~175 km, augstums - līdz 968 m, plakanvirsas kalni ar nolīdzinātām reljefa formām
- Tannuola Kalnu grēda Krievijas Tivas Republikas dienvidos, Ubsunura ezera un Jeņisejas ūdensšķirtne, garums - \~300 km, vidējais augstums - 2500-2700 m, lielākais - 3061 m, lēzeni viļņotajās korēs akmeņu kliedņi, augstkalnu tundra.
- Bajanharaula Kalnu grēda Kunluna austrumos ("Bayan Hara Ula"), Ķīnā, Huanhes un Jandzi ūdensšķirtne, garums - \~750 km, augstums - līdz 5500 m, lēzenas, kupolveida virsotnes.
- Kašgārijas grēda kalnu grēda Kunluna rietumu daļā, Ķīnā, garums - \~100 km, augstums - 5000-6000 m, augstākā virsotne - 7579 m (Kongurs), apledojums - >6000 kvadrātkilometru
- Ajilariķi kalnu grēda Ķīnā (_Ayila Riˈgyū_), Tibetas kalnienes rietumu daļā, augstums līdz 6477 m vjl.
- Arkatags kalnu grēda Ķīnā (_Arkatag Shan_), Tibetas kalnienes Kunluna kalnu sistēmas vidusdaļā, garums - \~650 km, augstums - līdz 7723 m
- Banmašaņs kalnu grēda Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumos, augstākā virsotne - 3234 m (Dasjuešaņs)
- Baijuišaņs kalnu grēda Ķīnā, Šaaņsji provinces ziemeļrietumu daļā, augstākā virsotne - 1936 m
- Baicaolins kalnu grēda Ķīnā, Tibetas kalnienes dienvidos, augstākā virsotne - 3664 m
- Cjiņlins Kalnu grēda Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Qin Ling"), Jandzi un Huanhe baseinu ūdensšķirtne, garums - \~1000 km, augstums - līdz 4113 m
- Altintags Kalnu grēda Ķīnas rietumu daļā (_Altintag_), Kuņluņa ziemeļu atzars, atdala Caidama ieplaku no Tarimas līdzenuma, garums - 800 km, augstums - līdz 6161 m (Aktags).
- Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m
- Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas
- Egrisas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, paralēla Galvenajai Kaukāza grēdai, Gruzijā, garums – 55 km, augstums – līdz 3173 m; Megrēlijas grēda
- Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns)
- Čevjotu kalni kalnu grēda Lielbritānijā ("Cheviot Hills"), Skotijas dienvidaustrumos, garums - \~600 km, augstums - līdz 816 m, slānekļi, smilšakmeņi, granīti
- Mornas kalni kalnu grēda Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas un Daunas grāfistē, augstākā virsotne - 852 m (Slīvdonards)
- Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes.
- Andžingiča kalnu grēda Madagaskarā (_Andringitra_), Fianaranco provincē, augstākā virsotne - 2658 m (Bubi)
- Anusi kalnu grēda Madagaskaras dienvidaustrumos (_Anosy, Tandavan’_), Tuliaras un Fianaranco provincē, lielākais augstums - 1972 m
- Ankarača kalnu grēda Madagaskaras salas vidusdaļā (_Ankaratra_), augstākā virsotne - 2643 m
- Austrumu grēda kalnu grēda Malaizijā (_Timur, Banjaran_), Malakas pusssalas austrumos, Kelantanas, Terenganu un Pahanas štatā, augstākā virsotne - Gagau (1376 m)
- Manghistau kalnu grēda Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - 130 km, augstums - līdz 556 m (_Besčoki_), smilšakmeņi, kaļķakmeņi, mergeļi, māli un smiltis
- Augstais Atlass kalnu grēda Marokā (_Haut Atlas_), Atlasa rietumos, garums - \~700 km, rietumu daļā augstums - 3000-4000 m (augstākā virsotne - Tubkals - 4165 m), austrumos - līdz 1500 m
- Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas
- Šahdaga grēda kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Sevana ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Armēnijā un Azerbaidžānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3367 m (Ginaldags)
- Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja
- Arakanas grēda kalnu grēda Mjanmā (Birmā) (_Rakhine Yoma_), Arakanas, Magves, Pegu un Iravadi provincē, augstākā virsotne - 1390 m
- Adaro grēda kalnu grēda Mjanmas (Birmas) rietumos (_Adaraw' Taungdan_), Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, augstums - līdz 3053 m (Viktorijas kalns), vairākas paralēlas grēdas, ko atdala tektoniskas ielejas
- Rakana grēda kalnu grēda Mjanmas dienvidrietumos, Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, lielākais augstums - 3053 m
- Hangaja grēda kalnu grēda Mongolijas centrālajā daļā (mongoļu val. "Changajn Nuruu"), garums - \~700 km, platums - līdz 200 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 3905 m
- Harhiraulas grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumos ("Charchiraa Uul"), uz dienvidrietumiem no Ubsunura ezera ieplakas, augstums - līdz 4116 m
- Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe.
- Henteja grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļu daļā ("Chentejn Nuruu"), garums - \~250 km, augstums - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 2800 m (Dzalučuds)
- Piekrastes grēda kalnu grēda Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 650 km, platums — 30-50 km, augstums — līdz 1662 m
- Vahanas grēda kalnu grēda Pamira dienvidu daļā, Tadžikistānā un Afganistānā, garums - 160 km, vidējais augstums - \~5000 m, augstākā virsotne - 6281 m, izvirdumieži un metamorfie ieži
- Dienvidaličuras grēda kalnu grēda Pamira kalnu dienvidu daļā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5706 m
- Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji
- Babatags Kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumos, starp Surhondarju un Kafirniganu, uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, garums - \~125 km, augstums - līdz 2292 m
- Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m
- Zarafšonas grēda kalnu grēda Pamira-Altaja sistēmā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, garums - \~370 km, augstākā virsotne - 5489 m vjl. (Čimtarga)
- Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu)
- Jamalins Kalnu grēda Pieamūrā, Krievijā, uz Amūras apgabala un Habarovskas novada robežas, garums - 180 km, augstums - līdz 2295 m
- Hamardabans Kalnu grēda Piebaikālā, Baikāla dienvidu un dienvidrietumu piekrastē, Krievijā, garums - 420 km, augstums - līdz 2371 m
- Ulanburgasi Kalnu grēda Piebaikālā, uz austrumiem no Baikāla ezera, Burjatijas Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2033 m (Hurhaga kalns).
- Džidas grēda kalnu grēda Piebaikālā, uz Krievijas un Mongolijas robežas, garums — \~350 km, augstums — līdz 2636 m
- Kantabrijas kalni kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (_Cordillera Cantabrica_), gar Biskajas līci, Spānijā, garums — ~500 km, augstākā virsotne — 2648 m
- Kantabrijas Kordiljera kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Cordillera Cantabrica”), pie Biskajas līča, Spānijā, garums — 400 km, augstākā virsotne — 2648 m
- Taunuss Kalnu grēda Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, garums - 75 km, augstākā virsotne - Groserfeldbergs (880 m), gk. kvarcīti, virsa plato veida.
- Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m
- Piejūras Alpi kalnu grēda Rietumalpos (fr. “Alpes-Maritimes”, it. Alpi Marittime"), Francijā un Itālijā, augstākā virsotne — Ardženteras kalns (3297 m)
- Javornīki Kalnu grēda Rietumkarpatos, starp Baltajiem Karpatiem un Živecas Beskidiem, Slovākijā, augstākā virsotne - Veļki Javornīks 1072 m
- Pētera Pirmā grēda kalnu grēda Rietumpamirā (“Qatorkūhi Pyotri Yakum”), Tadžikistānā, garums — 200 km, augstums — līdz 6785 m
- Jazgulemas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, starp Jazgulemu un Bartangu, Tadžikistānā, garums — 170 km, vidējais augstums — 4500-6000 m, lielākais — 6974 m, šļūdoņi
- Zinātņu Akadēmijas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - līdz 7495 m, garums - \~100 km, apledojums - 1500 kvadrātkilometru
- Rušanas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, garums - \~120 km, augstums - līdz 6080 m, virsotnēs - apledojums, lejdaļā - kalnu tuksnesis, subtropu stepes
- Vančas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, garums - \~85 km, augstums - >5000 m, nogāzes stāvas ar dziļām aizām, virs 4000 m vjl. - šļūdoņi
- Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m
- Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš
- Sajānu grēda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, augstums — līdz 2736 m, nogāzēs līdz 1700-1800 m vjl., taiga (ciedrupriedes, lapegles, baltegles)
- Jergaktargaktaiga Kalnu grēda Rietumsajānos, saskarē ar Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, garums - >200 km, augstums - līdz 2492 m, reljefs stipri saposmots.
- Fergānas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Kirgizstānā, atdala Fergānas ieleju no Iekšējā Tjanšana, garums — \~200 km, augstums — līdz 4819 m, daudz šļūdoņu
- Kuramas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, ziemeļrietumos norobežo Fergānas ieleja, garums - \~170 km, augstums - līdz 3769 m
- Kuzņeckas Alatau kalnu grēda Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums — \~300 km, platums — līdz 150 km, vidējais augstums — 1000-1200 m, augstākā virsotne — 2178 m
- Pekuļņejs Kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū, garums - 300 km, augstums - līdz 1348 m, nogāzēs līdz 500 m sūnu tundra ar retiem krūmiem un pundura ciedrupriedēm, augstāk - akmeņaina ķērpju tundra.
- Ansarijas grēda kalnu grēda Sīrijas rietumos ("Ansariya"), garums - 120 km, augstums - līdz 1562 m, platoveida virsa
- Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass)
- Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m
- Kodars Kalnu grēda Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumos, Krievijā, Aizbaikāla novadā un Irkutskas apgabalā, garums - \~200 km, augstākā virsotne BAM smaile - 3072 m, apledojums - 15 kvadrātkilometru.
- Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs)
- Barisana grēda kalnu grēda Sumatras salas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Barisan"), Indonēzijā, garums - 650 km, platums - 60-100 km, lielākais augstums - 3805 m (vulkāns Kerinči)
- Aktau kalnu grēda Tadžikistānas dienvidrietumos (_Aqtau_), augstākā virsotne - 2233 m
- Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži
- Tanena grēda kalnu grēda Taizemes rietumos ("Tanen Taunggyi"), neliela daļa arī Birmā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2079 m, saposmo dziļas ielejas, vasarzaļie (tīkkoki) un mūžzaļie tropu meži
- Kuntana grēda kalnu grēda Taizemes ziemeļu daļā, garums - \~450 km, augstums - līdz 2024 m (Pates kalns)
- Džagdi Kalnu grēda Tālajos Austrumos, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums >2000 km, augstums - līdz 1593 m
- Tangla Kalnu grēda Tibetas kalnienes centrālajā daļā ("Tanglha"), Ķīnā, garums - 700 km, augstums - līdz 6096 m, relatīvais augstums - \~1000 m, augstkalnu tuksnesis un stepes, atsevišķas kupolveida virsotnes klāj mūžīgais sniegs.
- Kailašs Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidos ("Kailas"), Gandisišana kalnos, Ķīnā, garums - \~300 km, augstums - līdz 6714 m, nogāzēs Indas un Cangpo (Bramaputra) iztekas.
- Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m).
- Atbaši grēda kalnu grēda Tjanšanā (_Atbașı too_), Kirgizstānā, garums - 135 km, augstums - līdz 4786 m, apledojums - \~150 kvadrātkilometru
- Talasas Alatau kalnu grēda Tjanšana rietumos, Kirgizstānā un Kazahstānā, garums — 270 km, vidējais augstums — \~4000 m, lielākais — 4488 m
- Arasgineji kalnu grēda Turcijā (_Arasgüneyi Dağları_), Agri ilā, ziemeļu nogāzes arī Karsas un Igdiras ilā, augstākā virsotne - 3433 m (Keses kalns)
- Tahtali grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā rietumos, augstākā virsotne - Beja kalns - 3054 m vjl.
- Balkani kalnu grēda Turkmenistānā, augstākā virsotne - 1880 m (Arlans)
- Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m
- Bakoņa kalnu grēda Ungārijas rietumu daļā, augstākā virsotne - 709 m (Kerišs)
- Zemplēns Kalnu grēda Ungārijas ziemeļaustrumos, garums - \~70 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 896 m, andezīti, lava un tufs.
- Baltie Karpati kalnu grēda uz Čehijas un Slovākijas robežas, daļa no Karpatiem, augstākā virsotne - 970 m
- Saurs Kalnu grēda uz dievidaustrumiem no Zaisana ezera Kazahstānā un Ķīnā, garums - 140 km, augstums - līdz 3816 m, sniga līnija - 3300 m vjl., apledojums - 16,6 kvadrātkilometri, šļūdoņi.
- Hindukušs Kalnu grēda uz robežas starp Afganistānu un Pakistānu (angļu val. "Hindu Kush"), augstākā virsotne - 7690 m vjl.
- Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus.
- Špesarts Kalnu grēda Vācijā ("Spessart"), Mainas labajā krastā, garums - \~50 km, augstums - līdz 585 m, skujkoku un dižskābaržu meži.
- Tīringenes Mežs kalnu grēda Vācijā, Tīringenē, garums — \~100 km, platums — 15-20 km, augstums — līdz 982 m (Bērbergs)
- Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m
- Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra
- Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas.
- Periha grēda kalnu grēda Ziemeļrietumu Andos ("Sierra de Perija") uz Kolumbijas un Venecuēlas robežas, garums - \~300 km, augstums - līdz 3540 m
- Meridas Kordiljera kalnu grēda ziemeļrietumu Andos (“Cordillera de Merida”), Venecuēlas rietumos, garums — \~400 km, augstums — līdz 5007 m (Bolivara smaile), virs 2800 m - augstkalnu stepes, virs 4600 m — mūžīgais sniegs
- Aizilijas alatavs kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kazahstānā un Kirgizstānā, garums - \~350 km, augstums līdz 4073 m (Talgara smaile), virsotnēs apledojums, priekškalnēs sausās stepes
- Kungejalatavs Kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, Isikula ieplakas ziemeļu robeža, garums - \~280 km, augstums - līdz 4770 m, apledojums (237 kvadrātkilometri) gk. ziemeļu nogāzē.
- Nuratavs Kalnu grēda, Turkestānas kalnu grēdas turpinājums Uzbekistānā, garums - 170 km, augstums - līdz 2165 m (Zargars), virsotnē kalnu stepes, nogāzēs krūmāji, stepes.
- Prekordiljera Kalnu grēdas Andu priekškalnēs, Argentīnas ziemeļrietumos, augstums - līdz 4924 m, noapaļotas virsotnes, stāvas nogāzes, pustuksnesis.
- Pampu grēdas kalnu grēdas Argentīnas ziemeļrietumos un dienvidaustrumos (“Pampine Sierren”), starp Andiem un Pampām, augstums — 1500-2000 m vjl., maksimumā līdz 5500 m
- Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē
- Mauntlofti grēdas kalnu grēdas Dienvidaustrālijā, uz austrumiem no Spensera un Sentvinsenta līča, garums dienvidu-ziemeļu virzienā - >3000 km, augstums ziemeļu daļā - līdz 934 m (Braiana kalns), dienvidu daļā - eikaliptu meži un savanna
- Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru
- Bernes Alpi kalnu grēdas Rietumalpos, Šveicē, garums — \~120 km, augstākā virsotne — 4274 m, apledojums — 598 kvadrātkilometru platībā, \~80 šļūdoņi
- Serbijas kalniene kalnu grēdas un masīvi Dināru kalnienes dienvidaustrumu daļā, augstums līdz 2017 m
- sirts Kalnu grēdu norobežots, augsti pacelts līdzenums Tjanšana iekšējos rajonos.
- kalnu atzari kalnu grēdu sānzari, kas visbiežāk sākas no galvenās grēdas augstākās vietas
- Centrālā Kordiljera kalnu grēdu sistēma Spānijā un Portugālē (sp. val. "Cordillera Central"), Mesetas plakankalnes vidienē, garums - \~400 km, augstākā virsotne - 2592 m
- Gobi Altajs kalnu grēdu un masīvu virkne, Mongolijas Altaja turpinājums Mongolijas dienvidrietumu daļā, garums — >500 km, augstums — 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3957 m
- Abruco Apenīni kalnu grupa Apenīnu pussalas vidienē (_Appennino Abruzzese_), augstākā virsotne 2487 m (Velīno)
- Munguntaiga Kalnu masīvas Krievijas Tivas Republikas dienvidrietumos, augstums - līdz 3976 m
- Eifels Kalnu masīvs ("Eifel") Vācijas rietumu daļā, Reinas Šīferkalnu daļa uz ziemeļiem no Mozeles ielejas, garums - \~90 km, augstums - līdz 747 m
- Džilo Kalnu masīvs ("Gilo Dagi") Kurdistānas kalnos, Turcijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - 4168 m (Džilo kalns), virsotnēs apledojums; Džilodags.
- Švarcvalde kalnu masīvs (horsts), Vācijas dienvidrietumu daļā (vācu val. "Schwarzwald"), Reinas labajā krastā, garums - \~160 km, platums - līdz 60 km, augstākā virsotne - 1493 m
- Etiopijas kalniene kalnu masīvs Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Ethiopian Plateau"), Etiopijā un Eritrejā, augstākā virsotne — 4623 m
- Granparadīzo Kalnu masīvs Alpos ("Gran Paradiso"), Itālijas ziemeļrietumos, starp Aostas un Orko ieleju, augstums - līdz 4061 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- Dahšteins Kalnu masīvs Alpu austrumu daļā ("Dachstein"), Zalckammergūta masīva augstākā daļa Austrijas vidienē, platība - 870 kvadrātkilometru, kaļķakmeņi, karsta parādības, šļūdoņi.
- Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis.
- Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi).
- Akka Kalnu masīvs ar vairākiem šļūdoņiem nacionālajā parkā Lapzemē, Zviedrijā, augstākā virsotne - 2013 m
- Vošitas kalni kalnu masīvs ASV centrālajā daļā (angļu val. "Ouachita Mountains"), Arkanzasā un Oklahomā, garums - 300 km, platums - 150 km, augstums - līdz 884 m, sastāv no nelielām kroku grēdām
- Adirondaks kalnu masīvs ASV Ņujorkas štatā ("Adirondack Mountains"), Ziemeļapalačos, augstākā virsotne - Marsi kalns, 1629 m vjl.; atpūtas vieta
- Vīnes mežs kalnu masīvs Austrijā ("Wiener Wald"), Austrumalpu ziemeļaustrumu atzars uz rietumiem no Vīnes, garums — \~50 km, augstums — līdz 890 m, smilšakmeņi un māla slānekļi
- Ruvenzori Kalnu masīvs Austrumāfrikā ("Ruwenzori"), uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, augstums - līdz 5109 m, garums - 120 km, virsotnes daļā mūžīgais sniegs un ledāji.
- Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins).
- Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu.
- Adamello Kalnu masīvs Austrumalpos, Rētijas Alpu rietumos, Itālijā, augstākā virsotne - 3554 m, kupolveida pacēlums, klāts plašiem firna laukiem, no kuriem atzarojas >50 šļūdoņu; Adamells.
- Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās.
- Osogovska planina kalnu masīvs Balkānu pussalā, Bulgārijas dienvidrietumos un Ziemeļmaķedonijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - 2251 m (Ruena kalns)
- Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns).
- Rodopi kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumos, Bulgārijas dienvidos un daļēji Grieķijā, garums - 240 km, platums - līdz 100 km, augstākā virsotne - 2191 m
- Vitoša Kalnu masīvs Bulgārijā ("Vitoša"), uz dienvidiem no Sofijas, augstākā virsotne - 2290 m (Černi Vrehs), platoveida virsa, stāvas nogāzes, ūdenskritumi.
- Parnass Kalnu masīvs Centrālajā Grieķijā, uz ziemeļiem no Korinta līča, augstums - līdz 2457 m vjl.
- Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti.
- Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi.
- Iļimani Kalnu masīvs Centrālajos Andos, Kordiljera Reālā, Bolīvijā, augstākā virsotne - Kondorblanka 6882 m
- Gransaso Kalnu masīvs Centrālajos Apenīnos ("Gran Sasso d'Italia"), Itālijā, Abruco augstākā (ziemeļaustrumu) daļa, augstums - līdz 2914 m, ziemeļu daļā neliels firna šļūdonis - Kalderone (~390 m garš, vienīgais Apenīnos).
- Maladeta Kalnu masīvs Centrālajos Pirenejos ("Maladeta"), Spānijā, augstums - līdz 3404 m (Aneto smaile).
- Čehu masīvs kalnu masīvs Čehijas rietumu daļā, arī Polijā, Vācijā un Austrijā, garums - >400 km, lielākais platums - 300 km, augstākā virsotne - Snežka - 1602 m
- Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa
- Bučegi Kalnu masīvs Dienvidkarpatu austrumos, Rumānijā, augstākā virsotne - Omu - 2507 m
- Iremels Kalnu masīvs Dienvidurālos, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1582 m, kvarcīti un kristāliski slānekļi.
- Durmitors Kalnu masīvs Dināru kalnienē ("Durmitor"), Melnkalnes ziemeļu daļā, starp Taras un Pivas upi, augstums līdz 2522 m
- Sevēni Kalnu masīvs Francijas dienvidos, Centrālā masīva dienvidaustrumu daļa, augstums - līdz 1702 m, platoveida virsotnes.
- Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas.
- Vogēzi Kalnu masīvs Francijas ziemeļaustrumos (fr. val. _Vosges_), garums - 130 km, platums - 40-50 km, augstums - līdz 1424 m
- Pinds kalnu masīvs Grieķijas rietumu daļā (angļu val. _Pindus_), ziemeļu atzari Albānijā, garums - \~200 km, lielākais augstums - 2637 m
- Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes.
- Anapurna Kalnu masīvs Himalajos (angļu valodā "Annapurna"), 3 virsotnes (augstums - 8091 m), sastāv no granītiem un gneisiem, nogāzēs ledāji.
- Nilgiri Kalnu masīvs Indostānas pussalas dienvidos, Rietumgatu un Austrumgatu saskarē, Indijā, augstums - līdz 2633 m (Dodabetas kalns).
- Kitadake Kalnu masīvs Japānā ("Kita dake"), Honsju salas centrālajā daļā, Akaisi grēdā, augstums - līdz 3189 m, smailas virsotnes, stāvas nogāzēs, kas apaugušas mežiem.
- Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas.
- Brodpīks Kalnu masīvs Karakoruma vidusdaļā, uz dienvidaustrumiem no Čogori kalna, Indijā, augstums - 8047 m, apledojis.
- Tamditavs Kalnu masīvs Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 922 m (Aktavs), klinšainas grēdas un augstienes, erodēti uvāli.
- Bukantavs Kalnu masīvs Kizilkumā, Uzbekistānā, augstums - līdz 764 m, virsa lēzena, nogāžu piekājē avoti, ko izmanto apūdeņošanai.
- Lovezera tundras kalnu masīvs Kolas pussalā starp Umbezeru un Lovezeru, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums — līdz 1120 m
- Hibīni Kalnu masīvs Kolas pussalas vidienē, Krievijā (Murmanskas apgabalā), platība - \~1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1191 m, platoveida virsotnes, 4 nelieli ledāji.
- Kuskokvimas kalni kalnu masīvs Kordiljeros, Aļaskas dienvidrietumu daļā, uz rietumiem no Aļaskas grēdas, garums — >1000 km, lielākais augstums - 1374 m
- Šhelda Kalnu masīvs Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, 5 virsotnes, augstums - 4200-4322 m, augstākā - austrumu virsotne.
- Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi.
- Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam
- Bānī kalni kalnu masīvs Marokā, Gilmīma-Smāra un Sūsa-Māsa-Draa reģionā, augstākā virsotne - 1635 m (Fum Zgīda)
- Adrārs kalnu masīvs Mauritānijā (_Adrar, Dhar_), Adrāra vilājā, augstākā virsotne 620 m vjl.
- Rondane Kalnu masīvs Norvēģijas dienvidrietumos ("Rondane"), augstums - līdz 2183 m
- Monteroza Kalnu masīvs Penninu Alpos (it. val. "Monte Rosa"), Itālijā un Šveicē, augstākā virsotne - 4634 m, virsotnēs šļūdoņi.
- Rothārkalni Kalnu masīvs Reinas Šīferkalnos ("Rothaargebirge"), Zauerlandes austrumu daļā, augstums - līdz 841 m
- Bernīna Kalnu masīvs Rētijas Alpu augstākajā daļā, Šveices dienvidaustrumos, uz Itālijas robežas, starp Innas un Adas augšteci, augstākā virsotne – 4049 m
- Pelvū Kalnu masīvs Rietumalpos ("Pelvoux"), Francijā, augstākā virsotne - Ekrēna kalns (4103 m), firna lauki, šļūdoņi, trogielejas.
- Antilibāns kalnu masīvs Rietumāzijā, Sīrijā un Libānā (_Sharq, Al Jabal ash_), garums - \~150 km, augstums - līdz 2814 m (Šeiha kalns), rietumu nogāze stāva, austrumu - kāpļaina
- Baitaiga Kalnu masīvs Rietumsajānos, Alašas labajā krastā, Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā, augstums - līdz 3129 m
- Frankenvalde Kalnu masīvs starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem Vācijā ("Frankenwald"), augstums - līdz 795 m
- Birangas kalni kalnu masīvs Taimiras pussalas ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, garums - 1100 km, platums - >200 km, lielākais augstums austrumu daļā - 1146 m vjl., apledojums - >50 kvadrātkilometru
- Kongurs Kalnu masīvs un augstākā virsotne (7579 m.) Rietumkunluna Kašgārijas grēdā, Ķīnas rietumu daļā, apledojums, ziemeļu nogāzē šļūdoņi noslīd līdz 3800 m vjl., dienvidos - līdz 4500 m
- Finsterārhorns Kalnu masīvs un augstākā virsotne Bernes Alpu austrumu daļā ("Finsteraarhorn"), augstums - 4274 m
- Monblāns kalnu masīvs un virsotne Alpu rietumu daļā, Francijā un Itālijā (fr. val. _Mont Blanc_, it. val. _Monte Bianco_), masīva garums - \~50 km, augstums - 4810 m vjl., augstākā virsotne Eiropā, apledojums - \~200 kvadrātkilometru platībā, lielākais šļūdonis 33 kvadrātkilometri
- Bakoņa kalni kalnu masīvs Ungārijā ("Bakony"), Dūnantūlas līdzenumā, uz ziemeļiem no Balatona, ietilpst Vidusungārijas kalnu sistēmā, garums - 80 km, augstums - līdz 704 m
- Mečeks Kalnu masīvs Ungārijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Zenges kalns (682 m), kaļķakmeņi, merģeļi, smilšakmeņi, karstie avoti.
- Biks Kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos, augstākā virsotne - Ištālloškē - 959 m, ziemeļu un ziemeļrietumu daļu veido kaļķakmeņi, dienvidaustrumu - andezītu lavas lauki.
- Harcs Kalnu masīvs Vācijā (vācu val. "Harz"), garums - 130 km, augstākā virsotne - 1142 m, horsts, ko veido kvarcīti, granīti, slānekļi; Harca kalni.
- Libāna grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums - 170 km, augstums - līdz 3088 m
- Libānas grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums — 170 km, augstums — līdz 3088 m
- Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile)
- Ānarisa kalni kalnu masīvs Zviedrijā, Jemtlandes dienvidrietumos, augstākā virsotne - 1423 m vjl.
- Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām
- Užokas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, Ukrainā uz Ļvivas un Aizkarpatu apgabala robežas, augstums - 889 m, šķērso Ļvivas-Užhorodas dzelzceļa līnija un autoceļš
- Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš
- Alījakas pāreja kalnu pāreja Irānā (_Alīyak, Godār-e_), Rezāvi Horasāna ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums, Džaftāja kalnienes austrumos, augstums - 1440 m
- Artura pāreja kalnu pāreja Jaunzēlandē (_Arthur’s Pass_), Dienvidsalā, uz Vestkostas un Kenterberijas reģiona robežas, augstums - 924 m
- Alabelas pāreja kalnu pāreja Kirgizstānā (_Ala-Bel_), Kirgīzu Alatau dienvidu daļā, augstums - 3184 m
- Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā).
- Morāvijas vārti kalnu pāreja starp Sudetu austrumu un Karpatu rietumu atzariem Čehijā, augstums — līdz 310 m, Brno — Ostravas autoceļš un dzelzceļš
- Torugarts Kalnu pārkāpe Iekšējā Tjanšanā, uz Krgizstānas un Ķīnas robežas, augstums - 3752 m vjl.
- Akbaitala pāreja kalnu pārkāpe Tadžikistānā (_Aq-Baital, aghbai_), Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms
- Anzobas pāreja kalnu paŗeja Tadžikistānā (_Anzob, aghbai_), Sugdas vilojata dienvidos, augstums - 3373 m
- Bolovena plato kalnu plato Indoķīnas pussalā ("Plateau des Bolovens"), starp Mekongu rietumos un Kongu austrumos, Laosas dienvidos, augstums - līdz 1572 m, sastāv no 2 plato, ko norobežo stāvas (500-800 m un \~1200 m augstas) kāples
- vidējkalni Kalnu reljefs, kur absolūtais augstums nepārsniedz 3000 m un kam raksturīgas noapaļotas kalnu grēdu virsotnes un relatīvi lēzenas nogāzes; vidējkalnu reljefs.
- Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji.
- Oļokmas Stanoviks kalnu sistēma Aizbaikāla novada austrumos, Krievijā, garums - \~400 km, platums - līdz 125 km, augstums - līdz 1911 m (Kropotkina kalns)
- Mazais Kaukāzs kalnu sistēma Aizkaukāzā, uz dienvidiem no Lielā Kaukāza (atdala Kolhīdas zemiene un Kūras ieplaka), lokveidā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem aptver Armēnijas kalnieni, garums - \~600 km, augstums - līdz 3724 m
- Mandžūrijas-Korejas kalni kalnu sistēma Austrumāzijā, Ķīnas ziemeļaustrumos, Ziemeļkorejas ziemeļos, Krievijas Piejūras novada dienvidos, garums - >1000 km, augstums - līdz 2750 m, daudzveidīgs reljefs
- Korjaku kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Kamčatkas un Magadanas apgabalā), garums - 800 km, platums - līdz 270 km, augstākā virsotne - 2562 m
- Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m
- Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži
- Stara Planina kalnu sistēma Bulgārijas vidienē (bulg. val. _Stara Planina_), garums - 560 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m
- Naņšaņs Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qilian Shan"), starp Caidamas ieplaku un Alašaņa tuksnesi Ķīnā, garums - 800 km, platums - līdz 320 km, augstums - līdz 6346 m, vairākas paralēlas grēdas.
- Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m
- Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m).
- Austrumsajāni kalnu sistēma Dienvidsibīrijā (_Vostočnyj Sajan_), Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m vjl., mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju
- Apenīni kalnu sistēma Eiropas dienvidos (_Appennini_), Apenīnu pussalā Itālijā, garums - \~1200 km, vidēji augsti (1500-2000 m) kalni, augstākā virsotne - Korno Grande (2912 m)
- Pireneji kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. _Pirineos_, fr. val. _Pyrenees_), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m
- Kopetdags Kalnu sistēma Irānā un Turkmenistānā, Horasānas kalnu ziemeļu daļa, garums - \~650 km, platums - līdz 200 km, augstākā virsotne - 3117 m
- Zāgross Kalnu sistēma Irānas kalnienes dienvidrietumos, Irānā (angļu val. "Zagros"), garums - 1600 km, platums - 200-300 km, veido 15-20 paralēlas grēdas, ko šķir dziļas un šauras ielejas, lielākais augstums - 4548 m, augsta seismiskā aktivitāte.
- Austrumirānas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes vidienē, Irānas austrumos, garums - \~1000 km, ziemeļos augstums - līdz 2488 m, dienvidos - 4042 m
- Elbruss Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Elbruz"), Kaspijas jūras dienvidu piekrastē, Irānā, garums - \~900 km, platums - līdz 120 km, augstākā virsotne - 5610 m
- Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m
- Turkmenistānas-Horosanas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos, starp Elbrusa kalniem rietumiem un Paropamizu austrumos, Irānā un Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - 250 km, augstums - 1500-2200 m
- Austrumu grēda kalnu sistēma Kamčatkas pussalas austrumos (_Vostočnyj hrebet_), Krievijas Kamčatkas novadā, garums - >600 km, augstākā virsotne - vulkāns Kizimens (2485 m); Austrumu grēdājs
- Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai
- Džungārijas Alatau kalnu sistēma Kazahstānas dienvidaustrumos un Ķīnā, garums — \~450 km, platums — 50-190 km, lielākais augstums — 4464 m
- Jukonas plato kalnu sistēma Kordiljeros ("Yukon Plateau"), Kanādā un ASV (Aļaskā), augstums 300-800 m ziemeļrietumos, 1200-1500 m dienvidaustrumos, atsevišķi kristālisko iežu masīvi sasniedz 2404 m
- Austrumkorejas kalni kalnu sistēma Korejas pussalas austrumos, garums - \~600 km, augstākā virsotne - Čirisana kalns (1915 m), ietilpst vairākas grēdas
- Sihotealins Kalnu sistēma Krievijas Tālajos Astrumos (Piejūras un Habarovskas novadā), veido ūdensšķirtni starp Amūras un Japāņu jūras baseinu, garums - 1200 km, platums - 200-250 km, vidējais augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - 2077 m
- Naņlins Kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumos (ķīn. val. "Nan Ling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m
- Dienvidķīnas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Jandzi ielejas, garums >2000 km, augstums — pārsvarā 800-1000 m, lielākais — 2158 m
- Sinotibetas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidu daļā, Tibetas kalnienes austrumos, stiepjas no Huanhe augšteces līdz Jandzi vidustecei \~750 km, platums - līdz 400 km, augstākā virsotne - 7556 m
- Lielais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumos un Mongolijas austrumu daļā, garums - 1200 km, augstums - līdz 1949 m, virsotnes plakanas, nogāzes lēzenas, saposmotas
- Mazais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumu daļā un Krievijā, garums - \~500 km, platums - līdz 320 km, augstākā virsotne - 1150 m
- Nanšans Kalnu sistēma Ķīnas ziemeļu daļā, Kunluna ziemeļu atzara austrumu daļa, ziemeļrietumos robežojas ar Alašana tuksnesi, dienvidrietumos - ar Caidamas ieplaku, garums - \~800 km, platums - līdz 320 km, ietver vairākas grēdas, augstums - līdz 6346 m
- Ziemeļskotijas kalniene kalnu sistēma Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā (angļu val. "Northern Highlands"), garums ziemeļu-dienvidu virzienā — \~300 km, platums — >200 km, augstākā virsotne — 1343 m
- Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. _Pontus_), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni
- Aličuras grēda kalnu sistēma Pamirā, divas grēdas (Dienvidaličuras un Ziemeļaličuras grēda), katra \~150 km gara, augstums līdz 5929 m
- Rietumsajāni Kalnu sistēma Sibīrijas dienvidos, Krievijā, stiepjas 600 km garumā, sastāv no salīdzinoši šaurām un īsām kalnu grēdām, augstākā virsotne - 3121 m
- Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji
- Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas.
- Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m
- Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m
- Transantarktīdas kalni kalnu sistēma, kas šķērso Antarktīdu no Rosa jūras rietumu krasta līdz Vedela jūras austrumu krastam, garums - 4000 km, platums - 200-600 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4668 m, līdz \~2000 m vjl. ledājs, virs tā slejas vairāki kaili magmatisko iežu un nogulumiežu masīvi
- Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi
- Abonabons kalnu virsotne (_Abong Abong, Gunung_), Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu daļā, augstums 2985 m
- Abū Alī ibn Sīnas smaile kalnu virsotne (_Abūalī ibni Sino, qullai ba nomi_) uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas, augstums 7134 m
- Ārkdoms kalnu virsotne ASV (_Arc Dome_), Nevadas štatā, Lielajā Baseinā, augstums - 3593 m
- Bandarpūnčs kalnu virsotne Himalajos, Indijā, Utarakhandas štata ziemeļu daļā, augstums - 6315 m
- Amjata kalnu virsotne Itālijā (_Amiata, Monte_), Toskānas reģionā uz Groseto un Sjēnas provinces robežas, augstums - 1738 m
- Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m
- Baltabajs kalnu virsotne Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala austrumu daļā, Narimas grēdas ziemeļrietumos, augstums - 1387 m
- Alfatuns kalnu virsotne Kirgizstānā (_Alfatun_), Čatkalas grēdā, Džalalabatas apgabalā, augstums - 4503 m
- Arbans kalnu virsotne Krievijā (_Arban, gora_), Irkutskas apgabala dienvidu daļā, augstums -1497 m
- Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m
- Analaveluna kalnu virsotne Madagaskarā (_Analavelona_), Tuliaras provincē, augstums - 1348 m
- Babinzubs kalnu virsotne Melnkalnē (_Babin zub_), augstums - 2277 m
- Angarhajūls kalnu virsotne Mongolijā (_Angarhaj uul_), uz Arhangaja un Bajanhongoras aimaka robežas, augstums - 3540 m
- Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m
- Aneto kalnu virsotne Pirenejos (_Aneto, Pico_), uz Spānijas un Francijas robežas, augstums - 3404 m
- Anjē kalnu virsotne Pirenejos (_Anie, Pic d’_ / _Auñamendi_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 2504 m
- Arnavada smaile kalnu virsotne Tadžikistānā (_Arnavad, qullai_), uz Republikas pakļautības rajonu un Kalnu Badahšanas autonomā vilojata robežas, augstums - 5992 m
- Aujantepujs kalnu virsotne Venecuēlā (_Auyántepuy_), Bolivara štatā, Lagransabanas kalnos, augstums - 2460 m
- Etbajs Kalnzeme Āfrikas ziemeļaustrumos, Sarkanās jūras piekrastē, Ēģiptē un Sudānā, augstums - līdz 2259 m
- Kalnziednieku Kalnziednieku dižozols - aug Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 25 x 25 m, augstums - 25 m, biezs zarojums, stumbrā dobums ar atveri uz 2 pusēm.
- nolaidenais kalocedrs kalocedru ģints suga ("Calocedrus decurrens"), sasniedz 45 m augstumu, aug Ziemeļamerikas rietumu daļā; Kalifornijas kalocedrs
- Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca.
- indukcijas kalte kalte, kurā materiālu kaltē augstfrekvences elektromagnētiskajā laukā
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas pussala - atrodas Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, platība - \~900 kvadrātkilometru, augstums - līdz 88 m, krasti krauji.
- toltri Kaļķakmes pauguru grēdas Podolijas augstienē Ukrainā.
- Kaļķīšu Kaļķīšu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,8 ha; Kalkīšu ezers; Kaļkīšu ezers.
- Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
- Kamberlenda Kamberlendas plato - Apalaču plato dienvidu daļa ("Cumberland Plateau") ASV, augstums no 500 rietumos līdz 1262 m austrumos, kur beidzas ar 300 m augstu krauju.
- hidrotermālās apstrādes kamera kamera betona u. c. būvmateriālu apstrādei ar piesātinātu tvaiku, lai paātrinātu to cietēšanu un paaugstinātu mehānisko stiprību
- Kaminča Kaminčas ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Bebrenes un Eglaines pagastā, 145 m vjl., platība - 27,6 ha, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs, aizaugums 10%.
- Kampinosa Kampinosas gārša - nacionālais parks Polijā, Vislas kreisajā krastā, platība - 670 kvadrātkilometru, dibināts - 1959. g., ietver Vislas senleju ar kāpām (augstums - līdz 30 m), priežu, ozolu un skābaržu meži, purvi, mīt sumbri, aļņi, stirnas, mežacūkas, ligzdo dzērves, gārņi, melnie stārķi, čūskērgļi.
- Karalienes Elizabetes salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa (ahgļu val. "Queen Elizabeth Islands"), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1067 m
- Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
- Kanaviņas Kanaviņu kalns - atrodas Alūksnes augstienē, uz dienvidiem no Alūksnes ezera, Jaunalūksnes pagastā, absolūtais augstums - 214 m vjl., viena no augstākajām virsotnēm Alūksnes augstienē.
- Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
- Ķūpu kāpa kāpa Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība — 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā
- Kāpa Kāpas kalni - kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikā, starp Olifantsas grīvu rietumos un Portelizabetu austrumos, garums - \~800 km, vidējais augstums - 1500 m, lielākais - 2326 m, smilšakmeņi un kvarcīti.
- jaunuzņēmums Kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.
- pakāpties Kāpjot (liekot soli vertikāli, arī rāpjoties), nokļūt (uz kā paaugstināta).
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m
- Bolderājas–Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m
- divīzija Kara flotes augstākā taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
- Royal Highness karaliskā augstība: karalisko prinču un princešu tituls
- majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam).
- armiju grupa karaspēka augstākais operatīvi stratēģiskais apvienojums Rietumvalstu bruņotajos spēkos
- silīts Karborunds - silīcija karbīds SiC, ko izmanto augstas temperatūras apstākļos un kā abrazīvu materiālu slīpēšanai.
- Karligtags Karligtaga kalns - augstākā virsotne šajā grēdā, augstums - 4925 m
- pusmastā Karoga stāvoklis sēru gadījumos, kad to nolaiž no topa uz leju par 1/4 no masta augstuma.
- Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m).
- Tatri Karpatu augstākais kalnu masīvs (poļu un slovāku val. "Tatry"), stiepjas gar Polijas un Slovākijas robežu, garums - 64 km, augstākā virsotne - 2655 m
- Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m
- Traskeva kalni Karpatu kalnu sistēmas Apusenu (Rietumrumānijas kalnu) daļas masīvs, augstums - līdz 1370 m
- Metaliči Karpatu kalnu sistēmas Apusenu (Rietumrumānijas kalnu) masīvs, augstākā virsotne - 1438 m
- Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni.
- poloņinas Karpatu un dažu Balkānu pussalas kalnu grēdu lēzenās virsotnes ar augstkalnu pļavām; planina.
- planina Karpatu un dažu Balkānu pussalas kalnu grēdu lēzenās virsotnes ar augstkalnu pļavām; poloņina.
- Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m
- ilgana Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdeņu zivs, līdzīga sīkai karpai (līdz 9 cm garumā), bet bez ūsām, augstu plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sidrabotiem sāniem; spidiļķis; pempiņš.
- piraijzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, 25-60 cm garas zivis ar augstu, sāniski saplacinātu ķermeni, spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem, plēsīgas, uzturas baros, izplatītas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā.
- nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
- vārīt Karsējot turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā ar ļoti augstu temperatūru.
- Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri
- sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
- karstums Karsts gaiss; augsta gaisa temperatūra.
- silals karstumizturīgs čuguns ar paaugstinātu silīcija saturu
- termostabils Karstumizturīgs, tāds, kas nenoārdās un nepārveidojas augstā temperatūrā.
- hipsometriskā karte karte, kurā reljefs attēlots ar iekrāsojumu starp augstumlīknēm (horizontālēm), izmantojot noteiktu iekrāsojuma skalu
- Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
- Kāthiāvāra Kāthiāvāras pussala - atrodas Indijas rietumu daļā (angļu val. "Kathiawar"), starp Arābijas jūras Kačhas (Kačas) un Khambhātas (Kambejas) līci, platība - >40000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1117 m; Katjavaras pussala.
- tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu
- tvaika starpkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, kurā augstspiediena attvaiku atkārtoti pārkarsē
- timpāns Katla formas bungas ar regulējamu skaņas augstumu; spēlē ar īpašām vālītēm.
- kāres Katla veida iedobumi, ielogi jeb nišas ar platu dibenu un U veida šķērsprofilu, kas parasti redzamas augstkalnu šķoru un virsotņu sānos zem kalna galotnes.
- kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats
- penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
- domkapituls katoļu baznīcas bīskapijas vai arhibīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija, kuras locekļi dzīvoja centrālās (doma) baznīcas īpašās telpās
- kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
- mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega.
- šķērsoktāvs Katrs oktāva formāts ar platumu augstuma vietā.
- Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
- Pepītis Katvaru ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- Kaupalatmada Kaupalatmadas kalns - augstākā virsotne (2429 m) Buru salā, Moluku salu grupā Indonēzijā.
- Kaupēnu Kaupēnu ezers - atrodas Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 11,3 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 8 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Kaupēna ezers.
- agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
- saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai.
- Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers.
- pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā.
- cirpšana kažokādu apmatojuma augstuma izlīdzināšana, tā garuma izmainīšana, lai veidotu dažādu ādu imitācijas
- Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans).
- Kembrianu Kembrianu kalni - atrodas Lielbritānijā, Velsas pussalā (angļu val. "Cambrian Mountains"), garums - \~150 km, augstākā virsotne - 1085 m
- Kengzoška Kengzoška kalns - augstākā virsotne Nišapūras kalnos, Binaluda grēdā, Irānas ziemeļaustrumos, augstums - 3314 m
- Nairobi Kenijas galvaspilsēta (angļu val. "Nairobi"), atrodas augstkalnes plato 1600 m vjl., 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri).
- sinoksals keramikas materiāls uz Al~2~O~3~ bāzes, izmanto par augsttemperatūras dielektrisku materiālu un konstruktīvu materiālu mašīnbūvē
- keramiskās ugunsizturīgās šķiedras keramikas šķiedras ar 40–75% alumīnija oksīda Al~2~O~3~ un iegūšanas temperatūru 1250–1600 °C; lieto par izolācijas materiālu augstā temperatūrā
- Kerča Kerčas pussala - Krimas pussalas austrumu daļa starp Azovas un Melno jūru, rietumos 17 km plats zemesšaurums savieno to ar Krimas pārējo daļu, platība - \~3000 kvadrātkilometru, augstuns līdz 189 m vjl.
- Keri Keri kalni - atrodas Īrijas salas dienvidrietumu daļā (_Kerry_), augstums - līdz 1041 m, sarkanie smilšakmeņi, ielejās slānekļi, kaļķakmeņi.
- Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
- Kermadeka Kermadeka salas - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā ("Kermadec Islands"), uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes (tās teritorija kopš 1887. g.), platība - 33,7 kvadrātkilometri, 3 vulkāniskas salas ar stāviem krastiem pie Kermadeka dziļvagas, augstums - līdz 434 m vjl.
- Kīla Kīla smaile - augstākā virsotne Selvina kalnos, Kanādā, Kordiljeru ziemeļu daļā, augstums - 2972 m
- Kilenca Kilencas ūdenskritums - atrodas Korejas Tatas Demokrātiskās Republikas rietumu daļā Kurenksonas upē (Čončonganas pieteka), augstums - 100 m
- Kimberlija Kimberlijas plato - atrodas Austrālijas ziemeļrietumos (angļu val. "Kimberley Plateau"), starp piekrasti (Tasmāna Zeme), Ordas un Ficrojas upi, lielākais augstums - 936 m
- Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji.
- Kinga Kinga sala - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju ("King Island"), Basa šauruma rietumu daļā, platība 1125 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 213 m, 1700 iedzīvotāju (2007. g.).
- kinofilmas sagriešanās kinofilmas deformācija, sagriežoties paaugstinātas temperatūras, materiāla novecošanas vai izstaipīšanas ietekmē
- kinokameras uzstādījums kinokameras pozīcija un novietojums konkrēta kadra uzņemšanai; attiecībā pret filmējamo objektu kinokameru var būt uzstādīta filmējamās personas acu augstumā, augstāk vai zemāk par filmējamo objektu
- Kintriši Kintriši rezervāts - atrodas Gruzijā, Adžārijas Autonomajā Republikā, Meshetijas grēdas rietumu un ziemeļrietumu nogāzē, platība - 69 kvadrātkilometri, augstums - 450-2600 m, dibināts 1959. g., lai saglabātu Kolhīdas floru un faunu.
- Kirgīzu Kirgīzu Alatau - kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, garums - 375 km, augstums - līdz 4855 m, virs 3700 m sniegāji, ledāji.
- Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
- Kirtara Kirtara grēda - kalnu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Kirthar"), Pakistānas dienvidaustrumos, garumos - \~300 km, augstums - līdz 2171 m, kaļķakmeņi un smilšakmeņi.
- Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m
- Kivačs Kivača ūdenskritums - atrodas Kivača rezervāta teritorijā, Sunas upē, 27 km no ietekas Oņegas ezerā, ūdens pa kaskādēm krīt no 11 m augstuma.
- Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs.
- duvans Klajš reljefa paaugstinājums.
- Alhanajs klans Krievijā (_Alhanaj, gora_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā, augstums 1662 m
- Klārka Klārka kalns - augstākā virsotne Franklina kalnos (Kordiljeru atzars) Kanādas ziemeļrietumos, augstums - 1443 m
- haute ecole klasiskās zirgu iejādes augstākais līmenis
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori
- hemivagotonija Klejotājnerva tonusa paaugstinājums ķermeņa vienā pusē.
- fēna efekts klimatiska parādība - sausuma un siltuma palielināšanās augstieņu, aizvēja pusē
- silts klimats klimats, kam ir raksturīga samērā augsta gada vidējā temperatūra
- karsts klimats klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra
- Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības.
- Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos.
- Klinšu Klinšu kalni - kalnu sistēma Kordiljeru austrumos, ASV un Kanādā, garums - \~3200 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4399 m, virsotnēs mūžīgie sniegi un šļūdoņi.
- Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis
- vecaugstums Klišeju pasūtināšanā oriģināla augstums, pretēji samazināmam vai palielināmam jaunaugstumam.
- jaunaugstums Klišeju pasūtinot, samazināts vai palielināts gatavojamās klišejas augstums, pretēji vecaugstumam, t. i. klišejas oriģinālam.
- Kluhora Kluhoras pārkāpe - atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Teberdas un Kodori augšteci, uz Gruzijas un Krievijas (Stavropoles novada) robežas, augstums - 2781 m, tā ir Suhumu kara ceļa posms.
- sanēt Klusu, samērā augstu, vienmērīgi skanēt (par skaņām).
- Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji.
- kāpt Kļūt ar augstāku līmeni (par šķidrumu); kļūt augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- sakāpt Kļūt ar ievērojami augstāku līmeni (par šķidrumu); kļūt ievērojami augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- slieties Kļūt augstākam (par ko veidojamu, būvējamu u. tml.).
- kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem); kļūt intensīvākam (par plūdiem); plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- slieties Kļūt augstākam, celties virs (kā) līmeņa (parasti par viļņiem).
- kāpt Kļūt augstākam, spēcīgākam, arī skanīgākam (par skaņām, arī balsi).
- iepūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
- piepūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
- uzpūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
- salept Kļūt lepnam, augstprātīgam.
- augt Kļūt lielākam, augstākam (par ko ceļamu, veidojamu u. tml.).
- ņemt lielu galvu kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam
- plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
- saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
- sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
- zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums).
- Kodžaeli Koadželi pussala - atrodas Mazāzijas pussalas ziemeļrietumu daļā ("Kocaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, garums - 75 km, platums - līdz 50 km, pauguraina, augstums - līdz 537 m
- Kočkora Kočkoras ieplaka - atrodas Iekšējā Tjanšanā, Šu upes augštecē, Kirgizstānā, garums - \~60 km, platums - lidz 20 km, augstums - 1700-2200 m
- kodolfotoefekts Kodolreakcijas, ko izraisa augstas enerģijas gamma kvanti.
- kodolfotoreakcijas Kodolreakcijas, ko izraisa augstas enerģijas gamma kvanti.
- Kodori Kodori grēda - atrodas Lielā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā, garums - \~75 km, augstums - līdz 3313 m, izvirdumieži, māla slānekļi, smilšakmeņi.
- Kodru Kodru rezervāts - atrodas Kodru augstienē, Moldovas centrālajā daļā, platība - 27 kvadrātkilometri, dibināts 1961. g., lai saglabātu un pētītu Moldovas centrālās daļas dabas kompleksus.
- veidaugstums Koka (audzes) augstuma reizinājums ar veidskaitli.
- pabliņģis Koka gabals, ko novieto zem ķebļa kājām, lai tas kļūtu augstāks.
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu
- sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem; pundurkrūms.
- pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem: sīkkrūms.
- sasveķota koksne koksne ar paaugstinātu dabisko sveķu daudzumu
- koksnes pārogļošana koksnes karsēšana bezskābekļa vidē līdz 370 C un augstākā temperatūrā
- koksnes kaltēšana koksnes mitruma samazināšana, viens no galvenajiem pasākumiem koka konstrukciju un izstrādājumu ilgizturības palielināšanai un kvalitātes paaugstināšanai
- koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna
- tehniskā celuloze koksnes šķiedras, kas iegūtas, vārot šķeldu ar attiecīgām ķimikālijām vārkatlā augstā spiedienā un augstā temperatūrā, pilnīgi neatbrīvojoties no visiem necelulozes piemaisījumiem; iznākums 45–55%.
- koksnes piedegums koksnes virsmas daļas satumšana daļējas pārogļošanās rezultātā no augstās temperatūras iedarbības, kas rodas no griezējinstrumentu palielinātas berzes pret koksni
- augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās
- audzes stāvs koku kopa, kuras augstumu atšķirības no vidējā nepārsniedz 20%; audžu taksācijā otro stāvu izdala, ja tā augstums nav mazāks par 1/4 no pirmā stāva augstuma (16 m un vairāk) un biezība nav mazāka par 0,3.
- caurmēra pakāpes koku resnuma gradācijas, kas iedala augošus kokus, mērījot to caurmēru 1,3 m augstumā virs sakņu kakla (t.s. krūšaugstumā)
- kamponga Koku suga "Oroxylum indicum", kas aug Āzijas dienvidaustrumu daļā, var sasniegt 12 m augstumu, trompetveida ziedi.
- Kolas Kolas pussala - atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, starp Barenca un Balto jūru (Murmanskas apgabalā), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1191 m
- hemorāģiskais kolīts kolīts, kas parasti noris bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras ar caureju
- meistarkomanda Komanda (sporta spēlēs), kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti.
- komandķēde Komandējošo virsnieku secība, sākot no augstākā līdz zemākajam, kādā tiek nodotas pavēles, rīkojumi u. tml. līdz to izpildītājiem.
- patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību.
- komandtiltiņš Komandtilts - augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
- raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5.
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās
- apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai.
- apakškomiteja Komiteja, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komitejai.
- Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze.
- izokefālija Kompozicionāls paņēmiens tēlotājmākslā: daudzfigūru kompozīcijā visu figūru galvas novietotas vienādā augstumā neatkarīgi no figūru lieluma un pozas; īpaši raksturīga antīkajai un Bizantijas mākslai.
- demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus
- trimers Kondensators augstfrekvences kontūru regulēšanai radioiekārtās.
- trimmeris Kondensators, ar ko radioaparatūrā regulē augstfrekvences kontūras.
- apžēlošana Konkrētas notiesātas personas atbrīvošana no kriminālsoda vai soda mīkstināšana, ko izdara valsts augstākā varas institūcija vai valsts galva pēc ieinteresētās personas, organizācijas vai kolektīva lūguma.
- kondžene Konservatorija (mūzikas augstskola).
- pastatne Konstrukcija, elements (kā) novietošanai noteiktā augstumā.
- invertors Konstruktīvs iekārtojums akustiskajās sistēmās skaņas līmeņa paaugstināšanai zemajās frekvencēs.
- izotermiskais konteiners konteiners ar labu termoizolāciju, bet bez temperatūras regulēšanas iekārtas, visas tā sienas, grīda, griesti un durvis ir ar stiklavates vai cita termoizolācijas materiāla pildījumu, tas labi saglabā temperatūru un ir piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu nav augstas
- saldētājkonteiners konteiners ar temperatūras regulēšanas iekārtu, kam ir autonoma barošana vai barošana no automobiļa elektroiekārtas, tāpēc tas piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu ir augstas
- Antarktīda Kontinents dienvidu puslodē, Antarktikas centrālajā daļā ap dienvidpolu (angļu valodā "Antarctica"), aukstākais, vējainākais, sausākais, pēc vidējā augstuma (2350 m) augstākais pasaules kontinents, platība - 14 miljoni kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju.
- jūras līmenis konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis
- pirmmasīvs Konverģento ledusšķirtņu zonu glaciostruktūras mezoreljefa tips, kas raksturīgs akumulatīvajām salveida augstienēm; Latvijā raksturīgākie ir Gaiziņkalna, Dēliņkalna un L. Liepukalna apkārtnes.
- leņķiskais augstums koordināta horizontālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa spīdekļa augstuma riņķi (debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru) no horizonta līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
- ofiti Kopapzīmējums gnosticisma virzienam, kas ierāda čūskai centrālo vietu savos kosmoloģiskos un soteroloģiskos mītos, uzskatot to par augstākā dieva ieroci un patiesās atziņas nesēju.
- Josemitu ūdenskritums kopējs nosaukums ūdenskritumu kaskādei Josemitu Nacionālajā parkā (angļu val. "Yosemiite Falls"), kopējais krituma augstums — 727 m (lielākais ūdenskritums — 430 m)
- Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās).
- Čīles arhipelāgs kopīgs nosaukums vairākām salu grupām Dienvidčīles piekrastē, starp Klusā okeāna Čakao šaurumu ziemeļos un Kobērna šaurumu dienvidos, sastāv no vairākām lielām salām un tūkstošiem sīku saliņu un klinšu, kalnainas, augstums līdz 1341 m
- dalailama kopš 16. gs. Tibetas lamaistu augstākais garīdznieks, senāk arī laicīgais valdnieks
- Franklina kalni Kordiljeru atzars Kanādas ziemeļrietumos ("Franklin Mountains"), Makenzi labajā krastā, garums — 450 km, augstums — līdz 1443 m (Klārka kalns).
- Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m).
- Lielie līdzenumi Kordiljeru priekškalņu plato ASV un Kanādā (angļu val. “Great Plains”), garums — >3600 km, platums — 500-800 km, augstums — 200-1700 m, līdz 300 m augstas kāples to sadala atsevišķos plato.
- Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
- reinženierija Korporāciju, firmu, organizāciju atveseļošanās process, paaugstinot inženieriju jaunā līmenī.
- Jamusukro Kotdivuāras galvaspilsēta (kopš 1983. g.), 206000 iedzīvotāju (2007. g.), te atrodas Āfrikā lielākā katoļu katedrāle (augstums - 149 m, Sv. Pētera katedrāles Romā kopija).
- glazūrā iekausēta keramiskā krāsa krāsa porcelāna un mākslinieciska fajansa glazētu neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; glazūru apdedzina kopā ar krāsas dekoru 1200 °C un augstākā temperatūrā
- elektriskā loka krāsns krāsns, kurā metālu vai citu materiālu kausēšanai izmanto elektriskā loka izdalīto siltumu; tās darba telpā var iegūt līdz 2800 K augstu temperatūru
- hidrotrieciens krass spiediena paaugstinājums cauruļvadā, ja ātri noslēdz vārstu; šāda šķidruma plūsmas bremzēšana, kā rezultātā rodas elastīgs spiediena vilnis, kas var sagraut cauruļvadus; hidrauliskais trieciens
- veigelija Krāšņuma krūms 1-1,5 m augsts, pretimstāvošas, ovāli smailas lapas, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 ziedlapiņām.
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
- Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums.
- Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m
- Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis
- kāple Krauja vai stāva nogāze, kas norobežo dažādā augstumā atrodošās virsas.
- Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
- Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes.
- apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību.
- Pulkova Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija, kas atrodas Pulkovas augstienes ziemeļu paugurā.
- Tarhankutas pussala Krimas pussalas rietumu gals Melnajā jūrā, reljefs līdzens, augstums - līdz 179 m, krasti krauji - 30-50 m, gk. kaļķakmeņi, stepe.
- stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais".
- arhontiķi Kristiešu sekta 2. gs., kas mācīja, ka pasauli radījuši debesu valstības augstākie ierēdņi arhonti.
- cherubs Kristīgo mācībā paradīzes sargi, augstāki eņģeļi.
- krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai)
- Bavārijas mežs kroku-cilnu kalni Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayerischer Wald"), garums - \~140 km, augstākā virsotne - Einedrīgels - 1121 m, ziemeļaustrumu nogāze lēzena, dienvidrietumos stāvi nolaižas uz Donavu
- Korbjēri Kroku-cilu kalni Francijas dienvidos, Pireneju ziemeļaustrumu atzars, garums - >50 km, augstums - līdz 1231 m
- sīklapu krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium androgynum"), kas ir līdz 3 cm augsta; sastopama nelielām grupām dažādos mežos, biežāk Latvijas rietumu daļā uz kūdras un smilts augsnes, kā arī uz trupošas koksnes
- purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma
- parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs
- bunija Krustziežu dzimtas lakstaugs, divdīgļlapis, stepju augs (līdz 125 cm augsts), ar nevienāda veida rozetes un stublāja lapām, dzelteniem ziediem ciešos ķekaros.
- Tuvaiks Kuestu grēdas Sauda Arābijas vidienē, garums - \~1000 km, dominējošais augstums - 300-500 m (Hašim Māvāns - 1025 m), karsta veidojumi, saposmotas šaurām sausgultņu (vadi) aizām.
- Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m
- stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā.
- kravas līnija kuģa sānos pret vidu ūdenslīnijas augstumā, uzkrāsota balta kravas markas līnija, kas norāda kuģa pieļaujamo iegrimi, kad to piekrauj
- spoguļsekstants Kuģniecībā leņķmērs Saules augstuma, resp., vietas un laika noteikšanai, - 60 grādu apļa sektors ar iedaļām, 2 spoguļi un tālskatis.
- termīts kukaiņu kārta ("Isoptera"), galvenokārt tropos, \~2500 sugu, 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās
- augšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais
- apakšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais
- halles tipa baznīca kulta celtne, kurai atšķirībā no bazilikas visi jomi ir vienāda augstuma
- Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies
- Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
- Jāņukalnu lielais akmens kulta vieta Gulbenes novada Tirzas pagastā, \~0,5 km no Jāņukalnu mājām, lielākais platum 5,2 m, augstums 1,6 m, senāk svētkos pie tā pulcējušies ļaudis
- Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca
- Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms
- Ezerskolas upurakmens kulta vieta Nīcas pagastā, Papes ezera austrumu piekrastē, bijušās Sesku muižas parkā, ir ieapaļš (garums 2,5 m, platums 2 m, augstums \~1 m), apaudzis ar sūnām
- Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m)
- Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
- Panderu upurkalns un upurakmens kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā, \~10 m augsts, apaļš paugurs (diametrs \~50 m) ar 2-6 m platām terasēm nogāzēs visapkārt, plakuma centrā, kas ir 2-3 m augstāks par pārējo plakumu, atrodas Upurakmens (augstums - 1,2 m, garums - 1,8 m, platums - 1,6 m), datējums nav zināms
- Karogu Baznīckalniņš kulta vieta Staiceles pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Staiceles, 6-7 m augsts uzkalns (garums - \~20 m, platums - 15 m), tā rietumu pakājē atrodas avotains smilšakmens atsegums
- Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms
- Mežites elkukalns kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, \~300 m uz dienvidiem no Mežites pilskalna, \~25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas iespējams, mākslīgi izveidotas stāvākas
- Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus.
- Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi
- Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms
- Zebrenes elku kalns kulta vieta Zebrenes pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, ir savrups \~20 m augsts paugurs (garums - \~600 m, platums - \~250 m), ko ietver purvājs, otrpus Zebrus ezeram atrodas ezerlūķu pilskalns, izmantošanas laiks nav zināms
- Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
- Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā
- Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds
- sēklaudzēšana Kultūraugu augstvērtīgu šķirņu sēklu audzēšana šķirnes sējumu atjaunošanai.
- Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
- bey Kungs; augstāko turku ierēdņu un virsnieku tituls; arī Tunisas valdnieka tituls.
- gastrohiperneirija Kuņģa nervu paaugstināta aktivitāte.
- Ajudags Kupolveida kalns (lakolīts) un zemesrags Krimas dienvidu krastā (_Aiudah, hora_ / _Ayuv Dağ_), augstums - 572 m, kraujās nogāzēs mežs un krūmāji.
- Kamerūns Kupolveida vulkānisks masīvs Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun"), Biafras līča piekrastē, Kamērūnā, augstums - 4095 m, periodiski notiek izvirdumi (pēdējais 1959. g.).
- Bezdelīgu kalns kupolveidīgs morēnas paugurs, atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvā, uz ziemeļiem no Kalnišķu ezera, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, absolūtais augstums — 186,4 m vjl.
- Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis.
- Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
- zemākais kurināmā sadedzes siltums kurināmā sadedzes siltums, kas ir mazāks nekā augstākais kurināmā sadedzes siltums par dūmgāzēs esošā ūdens tvaika kondensācijā izdalīto siltuma daudzumu
- baltpēdiņas Kurvjziežu dzimtas augi, pazīstamas 30 sugas, bet audzē gk. "Anaphalis margaritacea" - augstums - 30-60 cm, augiem balts spilvojums, zied jūlijā - septembrī.
- amobija Kurvjziežu dzimtas augs, cēlies no Austrālijas, augstums - 50 cm, ziedi balti ar dzeltenu vidu, Latvijā sēj aprīlī siltumnīcās un izstāda dobēs jūnija sākumā, zied no jūlija līdz oktobrim.
- ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas.
- dzelkšņi Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, reti viengadīgi lakstaugi, stublājs līdz 1,2 m augsts, dzeloņaini spārnains.
- ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
- helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
- saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi.
- baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos.
- sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni.
- smaildadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Xanthium"), 7 sugas, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, viengadīgi lakstaugi ar skraju lapojumu, stublājs 30-70 cm augsts, lapas pamīšas, ziedu kurvīšos viendzimuma ziedi.
- brahikomes Kurvjziežu dzimtas viengadīgi dekoratīvi augi, dzimtene Austrālija, 20-30 cm augsti ceri ar ziliem, violetiem, sārtiem un baltiem ziediem 2 cm diametrā.
- 2. klimatiskais rajons Kurzemes augstiene, klimats nedaudz kontinentālāks.
- independentisms Kustība par reliģiskās kopas neatkarību no baznīcas augstākajām instancēm un amatpersonām.
- vadības plāksnes kustīgas aerodinamiskas virsmas gaisakuģa balansēšanai un stūrēšanai – eleroni, augstumstūre un virzienstūre
- salaisties Kūstot (kam) augstā temperatūrā, sasaistīties, savienoties.
- kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā.
- skaitīšanas sistēma kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību
- tridimīts kvarcs, kas kristalizējies augstā (870-1470 °C) temperatūrā
- Švābu Alba kvestu grēda Vācijas dienvidos (vācu val. "Schwaebische Alb"), garums - \~200 km, augstākā virsotne - 1015 m, dienvidu nogāzē sākas Donavas izteka
- melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms
- plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
- vairogs ķekars, kam zemāko ziedu kāts ir garāks nekā augstāko, un visi ziedi ziedkopā ir vienādā līmenī
- dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti
- Mils Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotājs, kura tēvocis, ieraudzījis Īriju no augsta torņa Spānijā, ieradies Īrijā, kur to nogalinājuši danieši.
- augums ķermeņa garums, lielums (parasti cilvēkam); ķermeņa augstums
- karstums Ķermeņa paaugstināta temperatūra.
- elektropireksija Ķermeņa temperatūras paaugstināšana ar elektrisko strāvu terapijas nolūkā.
- pārkaršana Ķermeņa temperatūras paaugstināšanā ko izraisa termoregulācijas mehānisma pārslodze; izpaužas kā karstuma dūriens vai saules dūriens.
- termakoģenēze Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās pēc zāļu lietošanas.
- hipertermija Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās siltuma sastrēguma dēļ.
- pūkainā ķērsa ķērsu ģints suga ("Cardamine hirsuta"), 7-30 cm augsts lakstaugs, ar vienkāršu vai apakšdaļā zarotu stublāju, Latvijā aizsargājama; skarbā ķērsa
- piroķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskos procesus augstās temperatūrās.
- fizikālā ķīmija ķīmijas zinātnes nozare, kurā pēta ķīmijas norises un izmanto fizikas principus parādību mehānisma, enerģētikas un norišu izskaidrošanai; aptver vielas uzbūves teoriju, koloīdķīmiju, termodinamiku un kinētiku, šķīdumu teoriju, elektroķīmiju, augsto enerģiju ķīmiju
- platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru, periodiskās sistēmas 78. elements, Pt, atommasa - 195,09, zināmi 17 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos
- termoradiolīze Ķīmiskās pārvērtības vielās, kas notiek jonizējošā starojuma un augstas temperatūras vienlaicīgā iedarbībā.
- oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
- depresanti Ķīmiskas vielas - augstākās nervu sistēmas uzbudinājuma novērsēji vai mazinātāji.
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
- Tai-Ji Ķīniešu mitoloģijā - augstākā dievība, debesu dievs, kas valda pār visu.
- nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību
- šangti Ķīniešu reliģijas augstākā dievība "valdnieks augstumos" jeb "cēlais valdnieks" ap 12. gs. p. m. ē.
- kings Ķīniešu sitamais instruments, sastāv no 12 akmens platēm 2 rindās, kas abas ir veselu toņu gammas, viena pustoni augstāka par otru.
- Tjaņs Ķīniešu valodas vārds "debesis", ar ko dažkārt apzīmē augstāko dievu; sākot ar aptuveni 1000. gadu p. m. ē., sāka uzskatīt, ka Ķīnas imperatori valda saskaņā ar viņiem dotu debesu mandātu.
- elektrokoagulācija Ķirurģiska operācija - audu piededzināšana, kurā augstfrekvences elektriskās strāvas iedarbībā sarec audu olbaltumvielas.
- elektrokauteris Ķirurģisks instruments, elektronazis, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu.
- elektronazis Ķirurģisks instruments, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu; elektrokauteris.
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis
- Ķūpu Ķūpu kāpa - atrodas Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība - 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
- dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni.
- serozais labirintīts labirinta sekundāra reakcija pret vidusauss iekaisumu vai traumu; izpaužas ar paaugstinātu perilimfas spiedienu bez strutošanas
- karstums Laika apstākļi, kam raksturīga augsta gaisa temperatūra.
- saules augums laika noteikšanas paņēmiens pēc saules augstuma pie debess
- tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
- siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
- sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
- atvāržas Laiks pēc Jāņiem, kad dienas pakāpeniski paliek īsākas un sākas saules atceļš no visaugstākā punkta uz viszemāko.
- atvāržas Laiks pēc Ziemassvētkiem, saules atceļš no viszemākā punkta uz visaugstāko.
- svētlaimība Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe; svētlaime.
- svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe.
- kāptuves Laipa ar virspusē piestiprinātiem kāpšļiem satiksmei starp dažāda augstuma vietām.
- kavasaki laiva ar augsti izvirzītu priekšgalu, ko lieto zvejniecībā Krievijas Tālajos Austrumos
- Skans Lakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē debesis, viņš ir spēcīgākais no augstākajiem dieviem, četrām pirmatnējām dievībām, kas ir augstākās būtnes Vakantankas izpausmes.
- pērkaunene Lakstaugs krustziežu dzimtā, nezāle, līdz 60 cm augsta, ar augšdaļā zarojošos stublāju, šaurām lapām, zied no jūlija beigām līdz septembrim pasīkiem dzelteniem ziediem.
- flambeau Lāpa, augsts, žuburains lukturis.
- valoda PostScript lappušu aprakstvaloda kvalitatīvai tekstu un grafikas drukāšanai, izmantojot lāzerprinterus vai citas drukas iekārtas ar augstu izšķirtspēju. To parasti lieto datorizdevniecībā
- skapulopeksija Lāpstiņas piestiprināšana pie ribām, ja paralizēti lāpstiņas muskuļi vai ir iedzimts augsts lāpstiņas novietojums.
- gāzturbīnu dzinēja kompresors lāpstiņu agregāts caurplūstoša gaisa spiediena paaugstināšanai; sastāv no ievirzes aparāta un vairākām secīgi izvietotām pakāpēm
- bezgalotnis Lapu koks, kuram 2-4 m augstumā nozāģēta galotnes daļa, lai audzētu zarus, kurus periodiski, apmēram ik pēc 2-10 gadiem nocērt dažādām vietējām saimnieciskām vajadzībām.
- baltās sūnas lapu sūnas, kas sastopamas augstajos purvos vai pārpurvotos mežos; sfagni
- shistostega Lapu sūnu ģints, spulgsūna, kas sastopama arī Latvijā smilšakmens iežu alās un ir neliels, tikai dažus mm augsts augs ar visai sīku, gandrīz apaļu sporu vāceli.
- andrejas Lapu sūnu klases apakšklase ("Andreaeidae"), sarkanbrūnas, pat melnas sūnas, kas izplatītas augstu kalnos un polārajos apvidos.
- avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas.
- spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas.
- mēslsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Splachnaceae"), viengadīgi vai pārziemojoši vienmājas vai divmāju augi, veido blīvas, līdz 8 cm augstas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- stāvaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Hylocomium"), aug līdz 20 cm augstās, skrajās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- spuraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Rhytidiadelphus"), aug līdz 15 cm augstās, irdenās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskjā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- dumbrene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergon"), gk. divmāju augi, kas aug līdz 30 cm augstās velēnās vai atsevišķi; gk. arktiskajā un mērenajā joslā. 14 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
- atskabardzes Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Campylium"), parasti veido blīvas, dzeltenbrūnas vai dzeltenzaļas, 1-12 cm augstas velēnas, gk. mitrās un slapjās, karbonātiem bagātās vietās, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- ciparaudio kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kas tiek formatēts tā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes skaņas ierakstīšanu ciparu formā 74 minūšu ilgai atskaņošanai
- Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem.
- Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas
- Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā
- 17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē
- sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā.
- dzīves kvalitātes veicināšana Latvijā plaši lietots termins, kas apzīmē labvēlīgu sociālo apstākļu sekmēšanu indivīdam, grupām, ģimenēm un dažādām kopienām vai visai sabiedrībai kopumā, lai varētu sasniegt pēc iespējas augstāku labklājību.
- LBAAL Latvijas Basketbola amatieru augstākā līga.
- baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde.
- Centrālā komiteja, LKP Latvijas Komunistiskās partijas augstākais orgāns partijas kongresu starplaikā 1940.-1991. g., ko ievēlēja LKP kongress, un tā funkcijas noteica LKP statūti; pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. g. augustā LKP darbība tika aizliegta.
- Augstākā Padome, LPSR Latvijas PSR augstākā valsta varas institūcija 1940.-1990. g. padomju okupācijas apstākļos.
- Satversmes sapulce Latvijas Republikas augstākā likumdevēja institūcija no 1920. g. 1. maija līdz 1922. g. 3. oktobrim; tika ievēlēta vispārējās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās varēja piedalīties Latvijas pilsoņi no 21 g. vecuma un aktīvā karadienesta karavīri no 18 gadu vecuma; vēlēšanas notika 1920. g. 1.-18. aprīlī.
- Augstākā Padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās Padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima.
- ģenerālgubernators Latvijas teritorijā 17. gs. zviedru varas laikā Vidzemē iecelta augstākā amatpersona, kas veica provinces augstākā pārvaldnieka un karaļa vietnieka funkcijas, kā arī uzraudzīja garīgās lietas.
- spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- lauksvāģi Lauksaimniecības mašīnas (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā).
- teltsvieta Laukums, kur var uzsliet telti, tai jābūt drošai, paaugstinātā līdzenā vietā.
- morganātiska laulība laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kārtas privilēģijas (feodālismā)
- kamparkoks Lauru dzimtas kanēļkoku ģints suga ("Cinnamomum camphora"), mūžzaļš, līdz 50 m augsts koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu.
- Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
- dižciltīgais laurs lauru suga ("Laurus nobilis"), līdz 20 m augsts koks, kura vainags ir sens slavas simbols, tā lapas - pazīstama garšviela
- lāzerstarojums Lāzera starojums, augstas intensitātes koherents starojums ar izteiktu virziendarbību (stari praktiski paralēli).
- perifērais pauguru grēdu reljefs ledāja malas veidojumu reljefa tips, kas raksturīgs ledusšķirtņu zonu akumulatīvo salveida augstieņu perifērijai
- Baltijas grēda ledāja veidota pauguraiņu josla, kas lokveidā stiepjas līdztekus Baltijas jūrai no Dānijas caur Vāciju, Poliju, Lietuvas austrumiem un Latvijas dienvidaustrumiem, garums — \~1500 km, platums — 80-90 km, augstums — 200-300 m
- Ronnes šelfa ledājs ledājs Rietumantarktīdā (angļu val. "Ronne Ice shelf"), Vedela jūras dienvidu piekrastē, starp Antarktīdas pussalu un Berknera salu, izmēri \~600 x 500 km, augstums vjl. malas daļā - \~30 m, biezums - 200 m, iekšējā daļā attiecīgi līdz 120 m un 400-700 m
- ledus barjera ledāju mēles vai šelfa mala, augstums var būt no diviem metriem līdz dažiem desmitiem metru virs jūras līmeņa
- raunis Leduslaikmeta beiguposma intervāls pirms 13,7-13,1 tk. g. un šim laikam atbilstošie nogulumi; Latvijā šajā laikā augstienes pilnīgi atbrīvojās no ledus, vietumis sāka ieviesties koki.
- karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C)
- gumijlēkšana lēkšana no augsta torņa, tilta vai tml., lēcējam pie kājām piestiprināta elastīga gumija
- haidaivings Lēkšana ūdenī no 12-28 m augstuma.
- klifdaivings Lēkšana ūdenī no klintīm, no 12-28 m augstuma.
- Lemmenjoki Lemmenjoki nacionālais parks ("Lemmenjoki"), atrodas Somijas ziemeļu daļā, Lapzemē, platība - 385 kvadrātkilometri, dibināts 1956. g., nogāzēs meži, augstāk - virsāji, mīt brūnie lāči, vilki, ziemeļbrieži, ligzdo ziemeļu gulbji, bikšainie klijāni.
- dekrēts Lēmums, ko pieņem uz likuma pamata valsts augstākā varas institūcija un kam ir likuma spēks.
- suzerenitate Lēņa tiesību institūts, kura saturs raksturo, kura saturs raksturo augstākā lēņa kunga (sizerēna) tiesisko stāvokli.
- spārna iestādīšanas leņķis leņķis starp spārna centrālo hordu un lidmašīnas bāzes asi; šis leņķis ir pozitīvs, ja hordas priekšējais punkts ir augstāks par pakaļējo attiecībā pret lidmašīnas bāzes līniju
- universālinstruments Leņķu mērāmais instruments, ar ko mēra debess spīdekļu leņķiskos augstumus un azimutus.
- spraune Lepna, augstprātīga meitene.
- novilnīt Lepni, augstprātīgi iet.
- graža Lepnība, augstprātība, uzpūtība.
- graznībe Lepnība, augstprātība.
- greznība Lepnība, augstprātība.
- denkts Lepns, augstprātīgs cilvēks, kas uz citiem skatās no augšas.
- cīlīgs Lepns, augstprātīgs.
- dents Lepns, augstprātīgs.
- sprengsts Lepns, augstprātīgs.
- Lesba Lesbas sala - atrodas Egejas jūras austrumos (gr. val. "Lesvos"), pieder Grieķijai, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 967 m, administratīvais centrs - Mitilini.
- divkrāsu lespedēza lespedēzu suga ("Lespedeza bicolor"), kas ir līdz 2 m augsts krūms ar violeti karmīnsarkaniem ziedu ķekariem, bargās ziemās tas apsalst, taču atjaunojas
- Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma
- Vidusgaujas ieplaka lēzeni viļņots līdzenums Viduslatvijas zemienē, Gaujas vidusteces baseinā, Latvijā, augstums - 50-130 m, pamatiežu pazeminājums, ko klāj kvartāra nogulumi
- Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja
- Puzes pacēlums lēzens, nedaudz viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Ventspils novada Puzes pagastā, garums — 11,5 km, platums — līdz 4,5 km, augstākajā daļā absolūtais augstums — 52,6 m vjl.
- Popes pacēlums lēzens, vidēji viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu malā, Ventspils novada Popes pagastā, garums — 4,5 km, platums — 3 km, paceļas >40 m virs blakus esošā Baltijas ledus ezera līdzenuma, augstākajā daļā absolūtais augstums — 70,4 m vjl.
- zemkalnājs Lēzenu kalnu un kalnu grēdu reljefs, kam raksturīgas noapaļotas virsotnes, nav augstumjoslojuma; sastopams mērenu tektonisko pacēlumu zonā, plašu kalnāju perifērijā, kur notiek intensīva erozija.
- kāptspēja Lidaparāta ātrums vertikālā plāksnē un augstums, kādu tas var vispār sasniegt.
- pļaujošs lidojums lidaparāta lidojums no 10 līdz 100 metru augstumā
- aerodinamiskais sasilums lidaparāta virsmas temperatūras paaugstināšanās lidojuma laikā ar virsskaņas ātrumu
- raķetoplāns Lidaparāts, kura trajektorija sastāv no paātrinājuma un augstuma uzņemšanas ar raķešdzinēju un tālākas planēšanas ar izslēgtu dzinēju, izmantojot korpusa vai spārna cēlējspēku; planēšanas posms varbūt ļoti liels (starpkontinentāls).
- gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu.
- pretzenītmanevrs Lidmašīnas (helikoptera) lidojuma kursa, ātruma un augstuma maiņa, lai mazinātu tā iznīcināšanas iespējamību.
- steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos
- aerofotogrāfēšanas augstums lidmašīnas lidojuma augstums virs fotogrāfējamā rajona vidējā līmeņa virsmas
- nolaišanās Lidmašīnas nolaišanās - lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums.
- nosēšanās Lidmašīnas nosēšanās - lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējiena.
- pacelšanās Lidmašīnas pacelšanās - lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu.
- Maha skaitlis lidojoša ķermeņa ātruma attiecība pret skaņas ātrumu attiecīgajā lidojuma augstumā
- uzņemt augstumu lidojot pacelties noteiktā augstumā
- kreisēšanas līmenis lidojuma augstuma līmenis, kas tiek saglabāts ilgāko lidojuma laiku
- lidmašīnas nosēšanās lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējienam; sastāv no planēšanas, izlīdzināšanas, izturēšanas, parašutēšanas un piezemēšanās, kad pamatbalstu riteņi pieskaras skrejceļam; lai dzēstu nosēšanās ātrumu, atver interceptorus, izmanto riteņu bremzes, dzinēja reversu; lidmašīnas nosēšanos raksturo nosēšanās distance, ātrums un noskrējiena garums
- lidmašīnas nolaišanās lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums
- augstuma uzņemšana lidojuma posms, kurā ievērojami palielinās augstums; var notikt ar maksimālo vertikālo vai ekonomisko ātrumu
- lidmašīnas pacelšanās lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu
- parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni
- purpura setkrēzija līdz 50-70 cm augsta telpu puķe, lapas līdz 18 cm garas un 3 cm platas, stublāji un lapas purpurvioletas, lapas virspusē ar zilganu apsarmi
- plūsis Līdz 6 m augsts "Caprifoliaceae" dzimtas krūms "Sambucus nigra L.", bagātīgu lapojumu un lielu daudzumu vairogveidīgu baltu ziedu.
- skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
- protuberance līdz simtiem tūkstošu kilometru garš veidojums Saules vainaga apakšējā daļā, kurā ir augstāka vielas koncentrācija un zemāka temperatūra nekā apkārtējā Saules vielā
- platforma Līdzens paaugstinājums, piemēram, gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
- prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
- tīrelis līdzens, klajš augstais purvs, kas attīstības gaitā pārdzīvojis atkārtotus ugunsgrēkus un kur kūdrā gandrīz vienmēr ir deguma horizonts un pārogļotas augu atliekas
- Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos
- Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m
- Kulundas līdzenums līdzenums — atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā, uz austrumiem no Irtišas, Krievijā un Kazahstānā, platība — \~100000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums — līdz 250 m
- Nalārboras līdzenums līdzenums Austrālijas dienvidos (angļu val. "Nullarbor Plain"), starp Lielo Viktorijas tuksnesi un Lielo Austrālijas līci, stiepjas \~600 km garumā, augstums - 200-250 m vjl.
- Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North China Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums
- Padānas līdzenums līdzenums Itālijas ziemeļos, starp Alpiem, Apenīniem un Adrijas jūru (it. val. "Pianura Padana"), garums - līdz 500 km, platums - līdz 200 km, augstums - līdz 300 m
- Zejas–Burejas līdzenums līdzenums Krievijas Amūras apgabalā, starp Zeju, Amūru un Turanas grēdas priekškalnēm, augstums 200-300 m, smilšmāla nogulumi, Burejas baseina ogļu atradnes
- Alazani-Avtoranas līdzenums līdzenums Lielā Kaukāza dienvidu piekājē, Alazani un Agričajas ielejā, Gruzijā un Azerbaidžānā, garums 200-225 km, platums 20-40 km, augstums 250-450 m vjl.
- Midlenda Līdzenums Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ziemeļos to norobežo Peninu kalni, rietumos - Kembrianu kalni, dienvidos un dienvidaustrumos - augstienes, augstums - 100-150 m, lielākais - 278 m, blīvi apdzīvots.
- Budžakas stepe līdzenums Moldovā un Ukrainā, augstums — 160-200 m, saposmo gravas, dienvidaustrumu virzienā pakāpeniski pāriet Melnās jūras zemienē
- Augšzejas līdzenums līdzenums Pieamūrā, starp Tukuringas un Džagdi grēdu dienvidos un Stanovaja grēdāju ziemeļos, garums - \~300 km, augstums - līdz 500 m
- Ziemeļsahalīnas līdzenums līdzenums Sahalīnas salas ziemeļu daļā, garums — \~300 km, platums — \~100 km, vidējais augstums — līdz 150 m, vietām salveida skrausti (augstums — līdz 592 m), austrumu piekrastē lagūnu virknes, ko no jūras atdala garas strēles
- Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
- Okas–Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
- Džangtanga Līdzenums Tibetas kalnienes vidienes rietumu daļā ("Chang Tang"), Ķīnā, augstums - >5000 m, atsevišķu grēdu relatīvais augstums 500-1000 m, sāļezeri, tuksneši, pustuksneši.
- Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m
- svelpenis Līdzskanis (parasti s, z), kam ir raksturīga augsta frekvence.
- grand prix lielā balva - augstākā godalga izstādē; starpt. sacensības, gk. auto un motosportā un zirgu sportā
- Sakas sala liela Daugavas akumulatīva sala lejpus Jēkabpils, starp Daugavu un tās sānupi Saku, Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 km, platums — līdz 2,7 km, augstums — 4-7 m virs Daugavas līmeņa
- Ilhurialina grēda Lielā Hingāna atzars Ķīnas ziemeļu daļā, garums - \~200 km, augstums - 400-1290 m
- superteleskops Liela izmēra teleskopu sistēma ar paaugstinātu gaismas uztveri, izšķiršanas spēju un adaptīvo optiku atmosfēras nevienmērību radīto traucējumu novēršanai.
- Elbruss Lielā Kaukāza augstākais masīvs, atrodas Krievijā, aprimis konusveida vulkāns ar 2 virsotnēm, augstākā 5642 m, virsotnē apledojums - 134,5 kvadrātkilometri (>50 šļūdoņi).
- Austrumkaukāzs Lielā Kaukāza austrumu daļa no Kazbeka līdz Sumgajitas grīvai, Krievijas Ziemeļosetijas-Alānijas, Ingušijas un Dgestānas Republikā, kā arī Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - \~500 km, platums - līdz 160 km, augstums - līdz 4492 m
- Svanetijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu atzars Gruzijā, starp Inguri un Chenisckali augšteci, garums — 85 km, augstums — līdz 4008 m (Lailas kalns), virsotnēs apledojums (šļūdoņi).
- Abhāzijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes atzars Abhāzijā, garums - 60 km, augstākā virsotne - 3156 m, apledojums (šļūdoņi), nogāzēs meži, augstāk - alpīnās pļavas.
- galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.).
- Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens).
- grēda Liela mākoņu gubu rinda; augstu viļņu virkne.
- lielais rublis liela peļņa; augsta samaksa par darbu
- sociālā makrosistēma liela sabiedriska sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi, piemēram, valstiskas institūcijas, kuru darbība un tās rezultāts izpaužas valsts sociālajā politikā
- makrosistēma Liela sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi.
- slavas augstumi liela slava, slavas augstākā pakāpe
- siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- Havaja Lielākā no Havaju salām Klusajā okeānā ("Hawaii"), ASV teritorija, platība - 10399 kvadrātkilometru, salu veido 5 vulkāni, augstākā virsotne - 4205 km (vulkāns Mounakea).
- Espiritu Santo lielākā no Jaunhebridu salām ("Espiritu Santo"), platība - 3677 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta - Liganvila, rietumu daļā kalni - augstums līdz1810 m
- Koteļnija Lielākā no Jaunsibīrijas salām, Anžū salu grupā, Laptevu jūrā, platība - 11700 kvadrātkilometru, augstums - līdz 374 m, polārā stacija (kopš 1933. g.).
- Madeiras sala lielākā no Madeiras salām, platība — 741 kvadrātkilometrs, garums — 55 km, platums — līdz 22 km, augstums — līdz 1861 m
- Savaii Lielākā no Samoa salām ("Savai'i"), platība - 1890 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1858 m, apdzīvota.
- Tongatapu Lielākā no Tongas salām ("Tongatapu"), platība - 257 kvadrātkilometri, augstums - līdz 60 m, koraļļu kaļķakmens, ziemeļu piekrastē plaša lagūna.
- Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
- Okinava Lielākā Rjūkjū arhipelāga sala Klusajā okeānā, Japānā, platība - 1206 km^2^, lielākais augstums - 498 m
- Melvila sala lielākā sala Austrālijas ziemeļu piekrastē (angļu val. “Melville Island”), Timoras jūrā, pieder Austrālijai, platība — 5800 kvadrātkilometru, \~2000 iedzīvotāju (gk. aborigēni), augstums — līdz 258 m
- Čiloje Lielākā sala Čīles arhipelāgā (sp. val. "Chiloe"), Čīles teritorija, platība - 8300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 820 m, kartupeļu dzimtene.
- Manareva Lielākā sala Gambjē salu grupā ("Mangareva"), Klusajā okeānā, Franču Polinēzijā, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 400 m
- Bafina Zeme lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, apskalo Lenkastras šaurums, Bafina līcis, Labradoras jūra, Hudzona šaurums, Foksa baseins un Būtijas līcis, platība - 476000 kvadrātkilometru, 11000 iedzīvotāju (2004. g.), garums - 1610 km, platums - 210-720 km, augstākais kalns - 2591 m vjl.
- Beringa sala lielākā sala Komandora salu grupā, Krievijā, Kamčatkas novadā, apdzīvota, platība — 1660 kvadrātkilometru, augstums — līdz 751 m vjl.
- Kalimantāna Lielākā sala Malajas arhipelāgā (indon. val. "Kalimantan"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 734000 kvadrātkilometru, lielākā daļa pieder Indonēzijai (539500 kvadrātkilometru), daļa Malaizijai un Brunejai, augstums - līdz 4101 m; Borneo.
- Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m
- Špicbergena Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 39000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1712 m, ledāji klāj 21200 kvadrātkilometru, akmeņogļu ieguve.
- Ugunszeme Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 48000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2469 m
- Tira Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 74 kvadrātkilometri, rietumu krasts - līdz 300 m augsta krātera krauja.
- Sokotra Lielākā sala šajā salu grupā, garums - \~140 km, platums - līdz \~50 km, augstākā virsotne - 1503 m
- Dienviddžordžija Lielākā sala šajā teritorijā, sniega līnija \~450 m vjl., augstākais kalns 2934 m, ledājs klāj >50% teritorijas.
- Lielā Ļahova sala lielākā un augstākā sala šajā grupā, platība - 5300 kvadrātkilometru
- Ndeni Lielākā vulkāniskā sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 560 kvadrātkilometru, augstums - līdz 920 m vjl.
- Taupo ezers lielākais ezers Jaunzēlandē, atrodas Ziemeļsalas centrā, vulkāniskajā plato 369 m vjl., platība — 607 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 159 m, vidū 180 m augstā Motutaikas sala, bagāts zivīm
- Sņardvijs Lielākais ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē 116 m vjl., platība - 113,8 kvadrātkilometri, garums - 16 km, platums - 11 km, dziļums - līdz 23,4 m, daudz salu, līčains, glaciālas izcelsmes, saistīts ar blakusezeriem.
- Fedčenko šļūdonis lielākais ieleju šļūdonis Eirāzijā, atrodas Pamira ziemeļrietumos, Tadžikistānā, garums - 77 km, platums - 2600 m, platība - 650 kvadrātkilometru, sākas 6280 m vjl., noslīd līdz 2910 m augstumam, ledus biezums - 700-1000 m, kustības ātrums vidusdaļā - >200 m gadā
- Sahāra Lielākais tuksnesis pasaulē (angļu val. "Sahara"), Āfrikas ziemeļu daļā, platība - \~9000000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - \~5700 km, platums - \~2000 km, gk. līdzenumi 200-500 m vjl., augstākā virsotne - 3415 m vjl., zemākā ieplaka 133 m zjl.
- Austrālijas Alpi Lielās Ūdensšķirtnes grēdas augstākā daļa Austrālijas dienvidaustrumos (_Australian Alps_), garums - 450 km, platums - 150 km, augstākā virsotne - 2228 m (Kostjuško kalns), kas augstākais kalns Austrālijā.
- Zilie kalni Lielās Ūdensšķirtnes grēdas daļa Austrālijas austrumos ("Blue Mountains"), uz rietumiem no Sidnejas, augstums - līdz 1362 m, kanjonu saposmoti cilu kalni, mitrie subtropu meži.
- tjūtors Lielbritānijā - augstskolas mācībspēks, kas ir noteiktu studentu konsultants un padomdevējs.
- Pitkērna Lielbritānijas aizjūras teritorija - Pitkērnas, Hendersona, Djusī un Oneo sala (angļu val. "Pitcairn" / "Pitcairn, Henderson, Ducie and Oneo Islands"), atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, uz dienvidaustrumiem no Tuamotu salām, kopējā platība - 43 kvadrātkilometri, 48 iedzīvotāji, lielākais augstums - 347 m vjl.
- Gibraltārs Lielbritānijas valdījums Pireneju pussalas dienvidos (angļu val. "Gibraltar"), ietver 425 m augstu klinti un smilšainu zemes šaurumu, platība - 6,5 kvadrātkilometri, 28000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m).
- bāriskās sistēmas lieli atmosfēras bāriskā lauka apgabali ar tipisku atmosfēras spiediena sadalījumu, zema un augsta spiediena apgabali - cikloni, anticikloni, sedlienes, atzari, vaļņi
- tip-top Lieliski, vislabākajā kārtībā, uz goda, "pa pirmo"; vislabākais; augstākā pakāpe.
- drasēt Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam.
- drasēties Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam.
- Elkas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, absolūtais augstums — 261 m vjl., relatīvais augstums — 40 m, garums — 1 km, platums — 0,8 km
- Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni
- Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā
- Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
- Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains
- parašits Liels izpletnis, ar ko var nolaisties no liela augstuma nesasizdamies.
- katarakts Liels ūdenskritums, kurā ūdens masas platā straumē krīt lejup no neliela augstuma.
- stalts Liels, augsts, samērīgs (piemēram, par celtni, kuģi).
- dižstāds Lielu izmēru, 1-2 m augsts, parasti lapkoku stāds, ko audzē auglīgāku, vairāk aizzelošu platību apmežošanai, arī apzaļumošanai.
- veidskaitlis lielums koka tilpuma aprēķināšanai - attiecība starp koka stumbra un tāda paša augstuma cilindra tilpumu, ja par cilindra pamata laukumu pieņem stumbra krūšaugstuma caurmēra laukumu
- izplešanās koeficients lielums, kas rāda ķermeņa garuma, virsmas vai tilpuma maiņu, temperatūrai paaugstinoties par vienu grādu
- hau vienība lielums, kas raksturo olas baltuma īpašības; nosaka pēc olas baltuma blīvā slāņa augstuma un olas masas
- jumta slīpums lielums, ko izsaka grādos vai ar spāres apakšējās skaldnes augstuma attiecību pret horizontālo attālumu starp kori un spāres balstīšanas vietu pie dzegas; katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums
- apmērs Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
- dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m
- džuta Liepu dzimtas ģints ("Corchorus"), viengadīgs, līdz 4,5 m augsts tropu šķiedraugs, no kura šķiedras izgatavo, piemēram, brezentu, auklas, maisu audeklu.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
- sadedzināt Liesmās, augstā temperatūrā savainot (ķermeņa daļu).
- apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
- paaugstinātas bīstamības avots lietas, kas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem sakarā ar tām piemītošajām īpašībām, kuras nav iespējams pilnīgi pakļaut cilvēka kontrolei šo lietu ekspluatācijas procesā
- čiņ Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu augstāku toņu zvana skaņas.
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- bravissimo lieto lai paustu atzinību; augstākā mērā teicami
- modernais kutertakelējums lieto trīsstūrainu augsttakelētu grotburu, štagburu un klīveru
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- pīk Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- ņiukt Lieto, lai atdarinātu augstas, spiedzīgas suņa balss skaņas, kad tas dzen medījumu.
- tinkš Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
- plinkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
- plink Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu.
- pī Lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu.
- pi-pī Lieto, lai atdarinātu samērā augstu, pīkstošu skaņu.
- ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- uz Lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi.
- tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- vēl lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi
- cieši Lieto, lai norādītu uz pazīmes, darbības augstu pakāpi; ļoti.
- kas Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) tipiskumu, arī augstu kvalitāti.
- kopējā programmēšanas saskarne lietojumu izstrādāšanas valodu un pakalpojumu kopums, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātas sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina programmatūras implementāciju ar augstu savstarpējās aizstājamības pakāpi
- lietusmežs Lietus mežs - mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums (lielāks par 2000 mm gadā), iedala mitrajos tropu mežos un mērenajos lietus mežos.
- deive lietuviešu mitoloģijā - augstākā ranga sieviešu kārtas dieviete; sieviešu kārtas dievietes, vēlāk - gari (dievaiši)
- delignificēšana Lignīna, hemiceluložu un ekstraktvielu izdalīšana no šķeldām, tās ķīmiski apstrādājot paaugstinātā temperatūrā un spiedienā.
- bonifikācija Līgumā paredzēta piemaksa par preci, kuras kvalitāte ir augstāka, nekā līgumā pieņemts par pamatu.
- hipsogrāfiskā līkne līkne taisnstūra koordinātās, kas attēlo dažādos uz Zemes virsmas izplatītos augstumus un dziļumus (okeānos)
- hipsometriskā līkne līknes daļa, kas raksturo sauszemes augstumu izplatību
- kāpt Likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta).
- kasācijas sūdzība likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai
- kasācijas protests likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai
- leģislators Likumu devējs; augstākā valsts institūcija ar likumdošanas kompetenci.
- rūtainā fritilārija liliju dzimtas fritilāriju ģints suga ("Fritillaria meleagris"), 15-30 cm augsts sīpolaugs, Latvijā sastopama ļoti reti palieņu pļavās, aizsargājama
- kamasija Liliju dzimtas ģints ("Camassia"), krāšņumaugi, 5 sugas, savvaļā sastopamas Ziemeļamerikā, ziedi lielos ķekaros, tumšāk vai gaišāk zili, retāk balti, ziednesis 35-90 cm augsts.
- pahiacinte Liliju dzimtas ģints ("Hyacinthoides"), dekoratīvi augi, kas jāstāda mitrā, ēnainā vietā, ziedkāti līdz 40 cm augsti.
- hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija.
- hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu.
- hipsometrija Līmeņošana, Zemes virsmas absolūtā augstuma mērīšana.
- sveķulīmes līmes, kuras plēves veidojošā viela ir termoreaktīvo polimēru (fenolformaldehīda, epoksīdu) sveķi, kas nocietinās nocietinātāju klātbūtnē normālā vai paaugstinātā temperatūrā
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- augstumlīkne Līnija, kas kartē vai plānā savieno punktus, kuri atrodas vienādā augstumā.
- hidroizohipse Līnija, kas plānā savieno punktus ar vienādu gruntsūdens līmeņa augstumu.
- hidroizohipsa Līnija, kas uz kartes savieno punktus ar vienādu gruntsūdens līmeņa absolūto augstumu.
- termiskais ekvators līnija, kas uz zemeslodes savieno vietas ar augstāko vidējo mēneša vai gada gaisa temperatūru
- izohipses Līnijas reljefa kartē, kas savieno punktus ar vienādu augstumu virs jūras līmeņa.
- kombinatīvā spēja līnijas vai šķirnes spēja krustojumos dot pēcnācējus ar paaugstinātu produktivitāti
- Valles grēda Linkuvas vaļņa turpinājums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, stiepjas gandrīz 40 km garumā starp Skaistkalni un Lindi, absolūtais augstums — sasniedz 63,4 m vjl., relatīvais augstums — 10-18,4 m, platums — 0,5-1,25 km
- pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
- starenīte Linu dzimtas ģints ("Radiola"), līdz 10 cm augsts, zarots, viengadīgs lakstaugs, 1 suga, izplatīta gk. mērenajā joslā.
- pārlidojums Lodes, šāviņa lidojums augstāk un tālāk par mērķi.
- pozitīvā loģika loģiska sistēma, kurā atšķirībā no negatīvās loģikas mainīgo un funkciju patiesai vērtībai atbilst augsts potenciāls, bet aplamai - zems
- negatīvā loģika loģiska sistēma, kurā vispārpieņemtiem signālu līmeņiem piešķirtas pretējas vērtības, t. i., augsts potenciāls atbilst loģiskajai 0, bet zems potenciāls - loģiskajam 1.
- lokālais bezvadu tīkls lokālais tīkls, kurā datu apmaiņai starp mezgliem tiek izmantoti nevis vadi, bet gan augstfrekvences radioviļņi
- kokskaidu plātnes lokšņu būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu (termoreaktīvajiem sintētiskajiem šķidrajiem sveķiem) un šo maisījumu presējot paaugstinātā temperatūrā
- Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja
- lops Lopkopība (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā).
- zooinženieris Lopkopības speciālists ar augstāko izglītību.
- Losglasjaresa Losglasjaresas nacionālais parks ("Parque Nacional Los Glaciares") atrodas Patagonijas Andos, Argentīnā, platība - 6000 kvadrātkilometru, dibināts 1937. g., augstkalnu reljefs līdz 3600 m vjl., ledāji, notofāgu meži.
- 4. klimatiskais rajons Lubāna zemiene un Latgales augstiene - viskontinentālākais un siltākais rajons.
- Plaskavas augstiene Lugas augstiene Krievijā.
- Pleskavas augstiene Lugas augstiene Krievijā.
- Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā
- ķimioluminiscence Luminiscence ķīmiska procesa rezultātā neatkarīgi no augstas temperatūras.
- pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās.
- monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
- izlutinātība Lutināšanas audzināšanas stila rezultāts, kas izpaužas paaugstinātās pretenzijās un prasībās pret citiem, nekonstruktīvā neapmierinātībā ar apkārtējo vidi, kaprīzēs utt.
- šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta.
- pasaules klase Ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija.
- gaisgals Ļoti augsta vieta.
- tītars Ļoti augstprātīgs cilvēks.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) nopelniem, veikumu.
- mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- nomesties ceļos Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- (no)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- līdz jostas vietai ļoti augstu; pamatīgi
- tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss; ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
- kā (lasīt) izlasīts ļoti labs, augstvērtīgs, pilnvērtīgs
- kā lasīt izlasīts ļoti labs, augstvērtīgs, pilnvērtīgs
- izlasīt Ļoti labs, augstvērtīgs.
- maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (kā) intensitāte; iespējamā (kā) pilnība, visaugstākā pakāpe.
- līdz pēdējai vīlītei ļoti pamatīgi (ko darīt); visaugstākajā pakāpē
- plunžerpāris Ļoti precīzi apstrādāti un individuāli viens otram pielāgoti plunžeris un čaula; lieto dīzeļmotoru augstspiediena sūknī.
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide - gāze, putekļi, reliktstarojums un neitrīno, kas atrodas telpā starp galaktikām; putekļveida komponents ir nenozīmīgs; šī vide ir gandrīz pilnīgi jonizēta; gāzes temperatūra ir augstāka par 100000 K.
- ģeokorona Ļoti retināts lādētu daļiņu apvalks, kas apņem Zemes atmosfēru un stiepjas apm. 2000 līdz 20 000-100 000 km augstumā. To veido ūdeņraža joni, kas aizlido no eksosfēras.
- juvelierisks Ļoti smalki, detalizēti veidots; atbilstošs augstām prasībām, normām.
- skaudrs Ļoti spēcīgs (par darbību, norisi); tāds, kam ir augsta pakāpe (par kā intensitāti).
- kā nāve ļoti, ārkārtīgi (saka par negatīvas īpašības, pazīmes visaugstāko pakāpi, par kādas darbības vislielāko intensitāti)
- stelārā teorija mācība par augstāko augu centrālā cilindra jeb stēles uzbūves principiem un filoģenētisko attīstību, kā arī dažādu stēles tipu savstarpējām attiecībām
- mistēriosofija Mācība par mistērijām, kas mēdz piesavināties augstākās atziņas raksturu.
- studijas Mācības augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- etātiskā doktrīna mācības, koncepcijas, kas veidojās senatnē un saglabājušās līdz mūsdienām un, pretēji individuālistiskajai doktrīnai, par augstāko vērtību pasludina nevis cilvēku, bet Pilsētu vai Valsti
- arodprakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- lekciju nauda mācību nauda (parasti augstskolā)
- lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
- kurss Mācību pakāpe (augstākajā mācību iestādē, vidējā speciālajā mācību iestādē).
- pasniegšana Mācību priekšmeta mācīšana (parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē.
- pasniegt mācīt (mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē)
- lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- studēt Mācīties augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- dziļumieži Magmatiskie ieži, kas veidojušies Zemes dzīlēs, magmai lēni atdziestot liela spiediena un augstas temperatūras apstākļos.
- M.A. Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds ko piešķir mākslas augstskolas.
- MA Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds, ko piešķir mākslas augstskolas.
- maģistrantūra Maģistru gatavošanas sistēma augstskolās; studiju posms, kas nepieciešams maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai.
- īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē
- V.S.O.P. Maigs augstas kvalitātes konjaks.
- ahkins Maiju augstais priesteris, kurš bija astoņu vai divpadsmit priesteru sapulces pārstāvis.
- vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
- celties un grimt Mainīties (parasti periodiski) augstumā vai skaļumā (par skaņām).
- attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas; sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām); pilnveidoties.
- platjoslas pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs, kura frekvenču caurlaides josla pārklāj zemfrekvences un augstfrekvences pastiprinātāju caurlaides joslas
- Denali Makinlijs - augstākā virsotne Ziemeļamerikā, vietējo iedzīvotāju lietots nosaukums.
- augšējais mākoņstāvs mākoņi >6 km augstumā
- vidējais mākoņstāvs mākoņi 2,5-6,0 km augstumā
- apakšējais mākoņstāvs mākoņi līdz 2,5 km augstumā
- mākoņstāvs Mākoņu iedalījums pēc to veidošanās augstuma.
- sudrabainie mākoņi mākoņu veids 75-90 km augstumā, redzami tikai vasarā krēslas laikā, kad tos apgaismo Saule, atrazdamās 5-15 grādu augstumā zem horizonta; spīdošie nakts mākoņi
- ledusšķirtne Maksimālā augstuma līnija, no kuras segledāja daļa pārvietojas pretējos vai stipri atšķirīgos virzienos.
- karāšanās griesti maksimālais augstums, kurā helikopters spēj nekustīgi karāties bez augstuma samazināšanas
- pieļaujamais sūkšanas augstums maksimālais augstums, līdz kuram sūknis darbojas normāli, bez kavitācijas; sevišķi svarīgs rādītājs centrbēdzes sūkņiem
- valorizācija Mākslīga preces cenas paaugstināšana (parasti samazinot šās preces ražošanu).
- struktuori Mākslīgi augsnes struktūras veidotāji, augstmolekulāri savienojumi.
- Bastejkalns mākslīgi uzbērts paaugstinājums Rīgā, kanālmalas apstādījumu apstādījumu joslā, izveidots 19. gs. nojaucot Rīgas vaļņus bijušā Smilšu bastiona vietā
- sagāznis Mākslīgs prettanku šķērslis, ko veido mežos, nozāģējot kokus 0,8-1,2 m augstumā, tā lai stumbrs būtu savienots ar celmu.
- uzmala Mala ar izveidotu paaugstinājumu, arī paaugstinājums, kas izveidots kā mala.
- Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m
- Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m
- Amma Mali dzīvojošo dogonu mītos ola, kas pastāvēja pasaules radīšanas pirmsākumos un bija kosmosa sēkla; citos mītos - augstākā dievība, demiurgs, kas vispirms radīja sauli un mēnesi, pēc tam zemi un visu pārējo pasaulē.
- Ziemeļkorejas kalni Mandžūrijas-Korejas kalnu dienvidaustrumu daļa Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums — \~600 km, platums — līdz 200 km, augstums — 1300-1500 m, augstākā virsotne — Kvanmobons (2540 m).
- Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m
- Austrummandžūrijas kalni Mandžurijas-Korejas kalnu ziemeļrietumu daļa uz dienvidiem no Suņhuadzjanas (Sungari) upes Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums - \~500-1200 m
- Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
- kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. g.
- Kugujumo Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākais dievs, kas dzīvo debesīs, kur viņam pieder lieli lopu ganāmpulki, dievu saimes valdnieks.
- Bokaliktags Marko Polo grēda Kunluna austrumu daļā ("Bokalik Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6300 m
- Maskarēnu Maskarēnu salas - atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Mascarene Islands"), uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 4486 kvadrātkilometri, ietilpst 3 lielas salas, augstums - līdz 3069 m
- Maurīcija Maskarēnu salu centrālā sala, platība - 1860 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 826 m
- gaisa pūte mašīna gaisa vai citas gāzes padevei un spiediena paaugstināšanai; pēc spiediena palielināšanas pakāpes izšķir ventilatorus un kompresorus
- ablācija Materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos.
- kausēšana Materiāla sašķidrināšana augstā temperatūrā.
- ugunsizturība Materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni.
- ūdenscaurlaidība materiāla spēja laist cauri ūdeni augsta spiediena iedarbībā
- karstumnoturība Materiāla spēja pretoties ķīmiskai korozijai augstā temperatūrā.
- sarkannoturība Materiāla spēja saglabāt cietību un stigrību līdz noteikta augstuma temperatūrai.
- ķīmiski termiskā apstrāde materiāla termiskās apstrādes veids, kurā izmaina virskārtas ķīmisko sastāvu – virskārtu augstā temperatūrā difūzijas ceļā piesātina ar dažādiem aktīviem elementu atomiem
- sarkanlūstamība Materiāla trausla sagrūšana noteiktā augstā temperatūrā.
- mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- termiskā izturība materiālu (izstrādājumu) spēja izturēt straujas temperatūras svārstības, saglabāt struktūru un mehāniskās īpašības paaugstinātā temperatūrā
- elektronstarapstrāde Materiālu starapstrāde ar fokusētu augstas enerģijas elektronu plūsmu, ko lieto grūtkūstošu un ķīmiski aktīvu metālu un nemetālu apstrādei vakuumā.
- autoklavēšana Materiālu un izstrādājumu termiska apstrāde ar tvaiku paaugstinātā spiedienā (apm. 0,7 MPa).
- pikolo Mazā flauta; pikolo (2) flauta - neliela flauta ar augstu, spalgu tembru.
- Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļa, starp Melno jūru rietumos un Kūru austrumos, Gruzijā, garums — 150 km, augstums — līdz 2850 m
- piļums Maza lāpstiņa ar augstām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
- liekšķere Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta, lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
- pāce Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu; paredzēta, lai izsmeltu sakrājušos ūdeni.
- Kišalfelda Mazā Ungārijas zemiene - Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijas ziemeļrietumos, augstums 100-150 m, atrodas tektoniskā ieplakā.
- pundurpūce Mazākā no pūcēm, tikai 16,5 cm augsta.
- augstiņāki Mazliet augstāk.
- Alpu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum alpinum"), līdz 25 cm augsts augs ar īsu, zarotu sakneni, sastopams ne visai bieži visā Latvijā pārejas un augstajos jeb sūnu purvos
- virsgarums Mazo burtu augšpus m līnijas augstuma zīmējums, piem., b, d, k, l.
- Lakangars Mazo Kangaru kalnu augstākais, ziemeļu atzars.
- atrakcijas konuss mazs konusveida paaugstinājums uz olšūnas virsmas vietā, kurai pieskaras spermatozoīds
- cintiņa Mazs paaugstinājums purvā.
- līdiskā kvarta mažors ar augstu ceturto pakāpi
- kušete Mēbele (mazāka par dīvānu) gulēšanai vai sēdēšanai ar polsterētu paaugstinājumu vienā galā.
- gulta Mēbele gulēšanai, parasti paaugstinātiem galiem un rāmi matracim, guļammaisam; arī guļasvieta.
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem
- internatūra Medicīnas augstskolu absolventu (ārstu) pēcdiploma stažēšanās forma klīnikās un slimnīcās.
- vecmāte Medicīnas darbiniece (ar profesionālo augstāko izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- provizors Medicīnas darbinieks ar augstāko farmaceitisko izglītību; farmaceits.
- antipirētiķi Medikamenti pret drudzi un paaugstinātu temperatūru.
- Centrālā Mesa Meksikas kalnienes dienvidu daļa (“Mesa Central”), Meksikā, 2000-2400 m augsts lavas plato ar vulkānu konusu virsotnēm.
- Frams Džons melanēziešu (Okeānija) kargo kulta galvenais varonis, tiek uzskatīts par augstākās būtnes Karaperamuna iemiesojumu
- sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams
- mēles horizontālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos
- mēles vertikālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta vertikālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala augsta mēles pacēluma, vidēja mēles pacēluma un zema mēles pacēluma patskaņos
- mēles pacēlums mēles virsmas augstākā punkta stāvoklis mutes dobumā vertikālā dimensijā
- Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots.
- mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma.
- priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā.
- kulišu papuve melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju
- fotocinkotipija Melni balts fotogrāfijas augstkodinājums cinkā bez pustoņiem.
- melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
- tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas.
- kāpjošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo
- solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem - do-re-mi-fa-sol-la-si (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
- paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
- zaļā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. menziesii", saukta arī - Menzisa duglāzija) pieder pie pasaules lielākajiem kokiem (sasniedz 100 m augstumu), un arī Latvijā tā sasniedz 36 m augstumu.
- Krasta Kordiljeras meridionāla kalnu grēdu ķēde Andos (sp. val. "Cordillera de la Costa"), stiepjas gar Klusā okeāna piekrasti (Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīlē), augstākā virsotne - 3200 m
- dimensija Mērījams lielums (piemēram, garums, platums, augstums).
- apraksija Mērķtiecīgu kustību un darbību traucējums kā galvas smadzeņu garozas augstāko novadu bojājuma sekas.
- spriegummainis Mērtransformators augsta maiņsprieguma pārveidošanai spriegumā, ko var izmērīt ar standarta elektromēraparātiem.
- krūšmērs Mērvienība augošu koku stumbru mērīšanai - 1,3 m no zemes; krūšaugstums.
- stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus
- lāzerapstrāde Metāla atdalīšana, izmantojot augstas enerģijas lāzerstara izraisītus siltumefektus.
- ventilis Metāla pūšamo instrumentu mehānisms, kas regulē skaņas augstumu.
- nosēdināšana Metāla spiedapstrādes operācija ar ko palielina sagataves šķērsgriezuma laukumu, vienlaikus samazinot tās augstumu; sēdināšana.
- viļņvads Metāla, vai no iekšpuses ar metālu pārklāta caurule, kuru izmanto, lai pārvadītu augstfrekvences elektromagnētiskos viļņus (centimetru un milimetru viļņus).
- mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 Celsija grādiem.
- stiprināšana Metālu sagataves vai izstrādājuma stiprības paaugstināšana ar mehāniskām, termiskām, ķīmiski termiskām, termomehāniskām u. c. metodēm.
- novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri.
- pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
- granulīts metamorfs, vienmērīgi sīkgraudains, parasti pelēks iezis, kas veidojas lielos dziļumos augstas temperatūras un liela spiediena apstākļos
- metināšana ar augstfrekvences strāvu metināšana, izmantojot dažu plastmasu spēju sasilt augstfrekvences strāvas laukā līdz mīksttapšanas temperatūrai pietiekami īsā laikā polāru molekulu svārstību berzes radītā siltuma rezultātā
- augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu
- kara spēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes; karaspēle (1).
- karaspēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes.
- frekvences modulācija metode radiotehnikā, kur augstfrekvences radioviļņu (nesošo viļņu) frekvence tiek mainīta tā, lai nesējfrekvence atveidotu pārraidītās skaņas frekvenci
- atpumpurošana Metode skujkoku, galvenokārt priedes, izaudzēšanai ar bezzarainu stumbru, ik gadu izlaužot galotnē visus sānpumpurus (sākot ar 3. mieturi), līdz koks sasniedz iecerēto augstumu (baļķiem 6-7 m).
- Gudjēra metode metode, ar kuru augstā temperatūrā, pievienojot masai sēru, var vulkanizēt kaučuku, t. i., paaugstināt tā elstību; gumijas izmantošana riepu ražošanā ir iespējama tikai pateicoties šai metodei
- apertūras sintēzes metode metode, kas ilgstošu novērojumu rezultātā ļauj iegūt kosmiskā radiostarojuma avota augstas izšķirtspējas attēlu, izmantojot radiointerferometru ar mainīgu bāzi un mainīgu bāzes orientāciju
- decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām.
- šaujampulveris Metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
- sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija
- fotorašanās Mezonu un citu elementārdaļiņu rašanās, atomu kodoliem un nukloniem mijiedarbojoties ar augstas enerģijas fotoniem.
- viršu kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc purvāja vai priedēm apauguša augstā purva nosusināšanas
- purvaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens
- purvainis meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens
- virsaugstums Meža kokaugu kopuma 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
- Minusinskas mežastepe mežastepe Minusinskas ieplakā, Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, viļņots līdzenums no Rietumsajānu ziemeļu nogāzes līdz Tubas lejtecei, augstums — 300-700 m, krasi kontinentāls klimats
- acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā
- sēklkopība mežsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir nodrošināt vajadzīgā daudzumā vietējiem apstākļiem piemērotu augstas kvalitātes koku sēklu ieguvi
- mūru mežsalāts mežsalātu suga ("Mycelis muralis", arī "Lactuca muralis"), daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu, stulbājs līdz 80 cm augsts, samērā bieži sastopams mežos, krūmājos, meža ceļu malās
- satelīts Miesassargs; bruņots (piemēram, augstmaņa) pavadonis.
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par daļiņas pilno enerģiju.
- barofils Mikroorganisms, kas vislabāk attīstās augsta atmosfēras spiediena apstākļos.
- bitšķēļu arhitektūra mikroprocesoru arhitektūras veids, kura pamatā ir dažādu sistēmu konstruēšana no tipveida shēmām ar augstas pakāpes integrāciju
- akustiskais mikroskops mikroskops, kurā augstfrekvences ultraskaņas signālu (frekvence līdz 1 GHz) pēc atstarošanās no objekta apstrādā elektroniski un iegūto attēlu aplūko uz monitora ekrāna
- malakoplakija Mīksti, paaugstināti plankumi uz doba orgāna, sevišķi urīnpūšļa gļotādas.
- emma Mīksts klubkrēsls ar augstu atzveltni, bez vai ar nelieliem roku balstiem; ieviesies 19. gs. vidū.
- favorītisms Mīluļu izvirzīšana, iecelšana augstos amatos.
- moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki.
- Aleksandrijas bāka milzu bāka, ko uzcēla 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijas ostas tuvumā uz Faras salas, 117 m augsta, tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, sagrāva zemestrīce
- ugunsizturīgie minerāli minerāli ar augstu kušanas temperatūru (piemēram, kianīts, andaluzīts, grafīts, korunds), kurus var izmantot ugunsizturīgiem materiāliem
- kristobalīts minerāls, silīcija dioksīda SiO~2~ polimorfa modifikācija, augsttemperatūras (virs 1470 °C) silīcija dioksīda paveids, kas kristalizējas silikātmateriālos
- drošības augstums minimālā pieļaujamā augstuma starpība starp šķēršļa vai virsmas augstumu un gaisakuģi
- aviācijas meteoroloģiskais minimums minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros atļauts veikt gaisa kuģa pacelšanos un nosēšanos civilajos lidlaukos; tos raksturo vizuāli vai instrumentāli noteikta redzamība uz skrejceļa un mākoņu apakšējās robežas augstums
- melodiskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi
- harmoniskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi
- duālisms Mistiska koncepcija par divu augstāko spēku, augstāko dievu vai dievu un dēmonu pretmetu, kas nosaka pasaules vēstures gaitu.
- Džuaņsjui mītisks Ķīnas valdnieks, ziemeļu pavēlnieks, Huandi pēctecis un augstākās varas mantinieks, konfūcieši viņu uzskatīja par ideālu valdnieku, kas valdījis 2514.-2436. g. p. m. ē.
- fotopapīra pamatne mitrumizturīgs papīrs ar augstu baltuma pakāpi, ar ierobežotu mitruma iesūkšanās spēju, netīrumu skaitu un metāliskiem ielāsojumiem
- firmīgs Moderns; stilīgs; tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru.
- šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā, Persijā); persona, kam ir šāds tituls.
- tronis Monarha varas simbols - grezns, bagāti rotāts sēdeklis, parasti krēsls, kurš atrodas uz paaugstinājuma un uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes lēmums, rīkojums, kam bija likuma spēks (Krievijā).
- Tengri Mongoļu augstākais dievs; šo vārdu lieto arī kā dievu kopīgu nosaukumu.
- Ndu Monkhmeru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kas pazemes pasaulē radījis uguni, cilvēkus un akmens darbarīkus, un kad cilvēki iznāca virszemē viņš tiem devis arī vēršus, cūkas un vistas.
- restrikcija Monopolu realizēta ražošanas, pārdošanas un eksporta ierobežošana, lai mākslīgi paaugstinātu preču cenas un gūtu lielāku peļņu.
- garšīgā monstera monsteru suga ("Monstera deliciosa"), dabā sastopama Panamā un Meksikas dienvidu apgabalos, kur tā uzkāpj līdz 20 m augstu, augļi pēc garšas atgādina gan banānu, gan ananasu
- Sāmsala Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā (ig. val. _Saaremaa_), Igaunijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 50 m vjl.; Sāremā.
- dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas parasti seko attīstības augstākajam punktam, kulminācijai.
- Niške Mordviešu mitoloģijā - augstākais dievs, kas radīja debesis un zemi, ielaida pasaules okeānā trīs zivis, uz kurām balstās zeme, iestādīja mežus un radīja cilvēkus.
- Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži
- Bežaņicu augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, Lovates un Veļikajas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 338 m
- Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m
- Žemaitijas augstiene morēnu pauguraine Lietuvas ziemeļrietumos, vidējais augstums — 120-150 m, lielākais — 234 m, daudz ezeru
- Maskavas augstiene morēnu pauguraine no Vorjas un Maskavas augšteces rietumos līdz Kolokšas augštecei austrumos, Krievijas Maskavas un Vladimiras apgabalā, garums — >300 km, augstums — līdz 310 m
- Baltkrievijas grēda morēnu pauguraiņu josla Baltkrievijas ziemeļrietumos, garums - \~500 km, augstums - līdz 345 m
- morfogrāfija Morfoloģijas novirziens, kurā veic Zemes virsas reljefa ārējo pazīmju (augstuma, dziļuma, posmojuma, formu izvietojuma, orientācijas) aprakstu bez reljefa izcelsmes un attīstības skaidrojuma.
- bests Mošeju, ārvalstu vēstniecību, augstāko garīdznieku māju neaizskaramība Irānā; pēc senas paražas pret personu, ko vajā varas iestādes un kas meklējusi patvērumu šajās vietās, nedrīkst lietot varas līdzekļus.
- čoperis Motocikla tips ar pagarinātiem un paaugstinātiem stūres rokturiem.
- čopers motocikls ar izvirzītu priekšējo riteni un augstu stūri; čoperis
- nekustīgais eļļas uztvērējs motora karterī nekustīgi noteiktā augstumā nostiprināts eļļas uztvērējs
- sprauns Možs, veselīgs, izveicīgs (par cilvēkiem); arī augstprātīgs.
- cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
- nabobs Muhamedāņu augstmaņu tituls (Indijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- muderris Muhamedāņu augstskolas profesora tituls.
- Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns
- perrons Mūrēts paaugstinājums namu priekšā, pie dzelzceļu stacijām, kur pasažieriem izkāpt no vagoniem; perons.
- menzurālā notācija mūsdienu nošu rakstības sistēmas tuvākā priekštece, kas fiksēja gan skaņu augstumu gan to ilgumu, lietoja līdz \~1600. g.
- personālisms Mūsdienu reliģiskās filozofijas virziens, kas personību uzskata par esamības pirmelementu un augstāko garīgo vērtību, bet pasauli - par visaugstākās personas - Dieva - radošās darbības izpausmi.
- Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
- medrese Musulmaņu augstākā garīgā skola, parasti izveidota pie mošejas un izvietota mošejas celtnes sānu ailā vai atsevišķā ēkā.
- imams Musulmaņu augstākā valdnieka tituls; valdnieks, kam ir šāds tituls.
- hodža Musulmaņu pagodinājuma tituls, kas radies viduslaikos; tika piešķirts augsta ranga ierēdņiem, bagātiem tirgotājiem, augstākās garīdzniecības pārstāvjiem.
- ājatolla Musulmaņu šiītu darbinieks; augstākais tituls musulmaņu šiītu reliģiskajā hierarhijā.
- mi-diēzs Mūzikā par pustoni paaugstināta skaņa "mi".
- intonācija Mūzikas instrumenta katra toņa skanējuma precizitāte (augstumā, tembrā, spēkā).
- alterācija Mūzikas skaņas paaugstinājums vai pazeminājums par pustoni vai toni, tās pakāpes nosaukumam nemainoties.
- nošu raksts mūzikas skaņu augstuma un ilguma pierakstīšanas sistēma
- soloģitārists Mūziķis, kas spēlē augsta reģistra ģitāru.
- Vanuāza nacionālais parks nacionālais parks Francijas Dienvidaustrumu daļā ("Vanoise"), Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, starp Izēras un Arkas ieleju, platība - 565,6 kvadrātkilometri, dibināts 1963. g., augstums - līdz 3681 m
- Daisecudzans Nacionālais parks Hokaido salas centrālajā daļā, Japānā, platība 2319 kvadrātkilometru, augstums - 400-2290 m vjl., dibināts 1934. g.
- Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m
- Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas
- Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki
- Brekonbīkonsu nacionālais parks nacionālais parks Lielbritānijā ("Brecon Beacons"), Velsas dienvidaustrumos, platība - 1333,8 kvadrātkilometru, dibināts 1957. g., aizņem Kembrianu kalnu sarkanā smilšakmens masīvu (augstums - līdz 887 m vjl.), korē augstie kūdras purvi, virsāji, nogāzēs un ielejās meži
- Abiseo upes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Sanmartina reģionā, izveidots lai aizsargātu šim Andu reģionam raksturīgo faunu un floru; 2500-4000 metru augstumā atklātas vairāk nekā 30 pirmsinku sabiedrības dzīvesvietas, kur tiek veikti arheoloģiskie pētījumi
- Sloviņas nacionālais parks nacionālais parks Polijas ziemeļu daļā, Baltijas jūras piekrastē, dibināts 1967. g., sekli lagūnu ezeri - Lebsko ezers (7440 ha) un Gardno ezers (2470 ha), 32 km gara kāpu josla, kūdrāji, lielākās ceļojošās kāpas Viduseiropā (650 ha, līdz 38 m augstas), 2 km platā frontē virzās uz austrumiem (8-10 m gadā)
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus.
- tomāts nakteņu dzimtas ģints ("Lycopersicon"), lakstaugs ar augstu zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem
- puķtabaka Nakteņu dzimtas krāšņumaugs, savvaļā aug Brazīlijā, kultivē kā viengadīgu; 60-100 cm augsts augs ar baltiem vai sarkaniem stobrveida ziediem, kas dienā aizveras, vakaros atveras, ar stipru specifisku smaržu.
- smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi
- zaļziedu nakstvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera chlorantha"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs gaišzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi dzeltenīgi vai zaļganbalti, gandrīz bez smaržas
- revalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura palielināšana naudas vienībā vai valūtas kursa paaugstināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- uzcenojums Naudas summa, par kādu tiek izmainīta jeb paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
- Ahsonnutli Navahu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - augstākā dieviete, kas simbolizē pārmaiņas dabā un kas radījusi dienas gaismu, kā arī debesjumu.
- Ņesterova cilpa nāves cilpa, augstākās pilotāžas figūra
- vadlīnijas ugunis navigācijas ugunis, ar kurām aprīkota vadlīnija - tās ir divas ugunis, kas krastā novietotas dažādā augstumā un tā, lai taisne, kura tās savieno, būtu kuģuceļa (fārvatera) turpinājums
- elektrotoms Nazim līdzīgs instruments, ko lieto audu atdalīšanai ar augstfrekvences maiņstrāvas palīdzību.
- apmale Ne pārāk augsta margsiena, kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums.
- vašborts Ne pārāk augsta uzmale (margsiena), kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums.
- sīkziedu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga (“Myosotis sparsiflora”), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, viengadīgs lakstaugs, stublājs līdz 35 cm augsts, ar noliektiem matiņiem
- sacrosanctus Neaizskarams, augsti svēts, augsti godājams.
- Desventuradasu salas neapdzīvota klinšu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas Desventuradas"), pieder Čīlei, \~900 km uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta, lielākā sala pēc platības - Sanfeliksa - 1,6 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 479 m vjl. atrodas Sanambrosijas salā, tās platība 1,5 kvadrātkilometri
- Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas
- neaugstiņ Neaugsti.
- Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
- puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- pudurs Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- štruntfīreris Negatīvi vērtējams augstākā ranga darbinieks.
- štruntfīrers Negatīvi vērtējams augstākā ranga darbinieks.
- apstrāde ultraaugstā temperatūrā neiesaiņotu šķidru produktu apstrāde augstā temperatūrā (132-150 °C) īsā laikā (3-10 s) ar sekojošu aseptisku pildīšanu
- baranka Neieskaitīts rezultāts, ieskaitāma rezultāta nesasniegšana (sporta sacīkstēs; vērtējums par mācību darbu skolā vai augstskolā).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
- neiromodulators Neirona izdalīta viela, kas nodod informāciju blakusesošam vai attālākam neironam, lai paaugstinātu vai nomāktu tā aktivitāti.
- miokarda infarkts nekrozes perēklis sirds muskulī, radies no akūtas išemijas koronaras asinsrites traucējuma gadījumos; simptomi: sāpes, hipotonija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, leikocitoze u. c.
- dripa Nelīdzenums (augstāka dzija) audumā.
- Kurpnieku sala neliela akumulatīva sala Daugavas lejtecē, iekšējās deltas paplašinājumā, lejpus Kundziņsalas, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — līdz 2,5 m, lielākajā daļā — līdz 1 m, neapdzīvota, purvaina, apaugusi ar krūmiem un niedrām
- mesa Neliela galdaugstiene, plato, plakankalne, kas veidojusies erozijai saposmojot plašus lavas plato.
- eipireksija Neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās infekcijas slimības sākumā, organisma aizsargreakcija.
- Jumpravas sala neliela sala Daugavā (Ķeguma ūdenskrātuvē) iepretī Dzelmēm, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — 1-2 m, nav apdzīvota, bet tiek izmantota atpūtai
- Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts.
- Ikšķiles sala neliela, zema, neapdzīvojama saliņa Rīgas ūdenskrātuves vidū iepretī Ikšķilei, izvaidojusies pēc Daugavas ielejas applūdināšanas un ir Daugavas krasta terases visaugstāk paceltā daļa, uz tās atrodas Ikšķiles baznīcas drupas
- mesas Nelielas galdaugstienes, kas veidojušās, erozijai saposmojot plašus lavas plato.
- nokaru šļūdoņi nelieli ledāji augstkalnu sānos, kārēs, bez attīstītas ledus mēles
- aitmākonis Nelielis ieapaļš, augsts mākonis.
- kanapejs Neliels dīvāns ar paaugstu pagalvi.
- intrāde Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai, augstu personu iznāciena vai gājiena pavadīšanai.
- buguris Neliels kalns; virsmas paaugstinājums.
- maizīte Neliels konditorejas izstrādājums no augstākā labuma miltiem ar dažādām piedevām; arī smalkmaizīte.
- kumuris Neliels paaugstinājums uz līdzenas virsmas.
- iekaudze Neliels paaugstinājums uz piepildīta mērtrauka, kas pāri mēram; uzvija; virsmēra tiesa.
- pungurs Neliels paaugstinājums uz sauszemes vai ūdenī.
- kubucis Neliels paaugstinājums.
- paaugstums Neliels paaugstinājums.
- krauja Neliels pamatnes paaugstinājums.
- šūts Neliels zemes paaugstinājums.
- whippet Neliels, īsspalvains kurts; skausta augstums - 45-47 cm, izmanto suņu skriešanās sacensībās.
- uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; pakalns.
- pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; uzkalns.
- elektrodesikācija Nelielu audzēju iznīcināšana mīkstajos audos ar augstfrekvences strāvas dzirkstelēm.
- skotu terjers nelielu, asspalvainu suņu šķirne; smailas ausis, parasti melnas, skausta augstums - 25-29 cm.
- honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām.
- hiperhromēmija Nenormāli augsts krāsu indekss asinīs.
- vaginisms Nenormāli paaugstināta maksts ieejas uzbudināmība ar iegurņa muskuļu spazmu tādā mērā, ka dzimumlocekļa ievadīšana kļūst neiespējama.
- hipersensibilizācija Nenormāli paaugstinātas jutības stāvoklis vai šāda stāvokļa radīšana.
- dizarteriotonija Nenormāls (paaugstināts, pazemināts, nenormāli svārstīgs) arteriālais spiediens.
- leptocefālija Nenormāls galvaskausa augstums un šaurums.
- centrālkomiteja Neoficiāls centrālās komitejas (komunistisko un dažu tām līdzīgo partiju augstākās vadības institūcijas) nosaukums.
- kromlehs Neolīta un bronzas laikmeta celtne, viens no megalītu veidiem; sakrāla celtne no 6-7 m augstām akmens plātnēm un stabiem viena vai vairāku koncentrisku apļu veidā.
- hiperpireksija Neparasti augsta ķermeņa temperatūra.
- kosmiskais starojums nepārtraukta augstas enerģijas daļiņu plūsma kosmiskajā telpā, kas skar arī Zemi no dažādiem virzieniem; korpuskulārais starojums
- uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla
- dienvidblāzma Neregulāra parādība Zemes atmosfērā - izretināta gaisa luminiscence 90-100 km augstumā dienvidpola tuvumā.
- bastardaugstums Nesistemātisks burtstabiņu augstums.
- anizotropija Nespēja adekvāti novērtēt augstumu.
- ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā.
- heterogāmija nevienāda lieluma un struktūras gametu savienošanās, piemēram, augstākos augos un dzīvniekos
- necelt Nevirzīt (ko) uz augšu, nepārvietot augstāk.
- Benneviss Neviss – augstākā virsotne Lielbritānijā.
- optimālais iedzīvotāju skaits nezinātniska koncepcija par noteiktas teritorijas iedzīvotāju skaitu, kas sekmē visaugstāko dzīves kvalitāti
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
- Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- niedrāzis Niedrājantilopju apakšdzimtas suga, skausta augstums - 1,2-1,3 m, masa - \~250 kg, sastopams gandrīz visā Āfrikas teritorijā.
- nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā).
- Ašurbanipala pils Nīnivē atrakta pils (7. gs. p. m. ē.), ko reiz apjoza 25 m augsts mūris, pils atradās uz uz augstas terases, to rotāja grezni cilņi, kas vēstīja par Ašurbanipala uzvarām.
- Zambe Njambe - augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā.
- notabļi No 14. līdz 18. gs. Francijā - karaļa izraudzīti augstākās garīdzniecības, muižniecības un turīgo pilsētnieku pārstāvji.
- skatulis No 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība.
- augu eļļas no augiem iegūti produkti, iedala augstāko taukskābju glicerīna esteros (lipīdos) un ēteriskajās eļļās
- mēršavs No augstvērtīga koka darināta pīpe.
- vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
- vieglā šamota izstrādājumi no izdegošas piedevas saturošas šamotaa masas izgatavoti izstrādājumi, ko izmanto siltumizolācijai augsttemperatūras iekārtās
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos); vēlāk - augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
- divvirzienu platjoslas pastiprinātājs no pastiprinātājiem un filtriem sastāvoša ierīce, kas līdzsvaro un pastiprina gan tiešā virzienā uztvertos augstāko frekvenču signālus, gan pretējā virzienā uztvertos zemāko frekvenču signālus visā frekvenču spektrā
- buļļu mātes no populācijas ciltskodola izvēlētas visaugstražīgākās govis jauno bullīšu ieguvei mākslīgās apsēklošanas stacijām
- sekulārais humānisms no reliģijas neatkarīgs pasaules uzskats, kas uzsver, ka cilvēka spēja un impulsi rīkoties morāli un ētiski, palīdzēt līdzcilvēkiem un videi balstās pašā cilvēkā, nevis ārpus viņa esošos augstākajos spēkos
- Lielais Ķīnas mūris nocietinājuma siena Ķīnas ziemeļos, celtniecība sākta IV gs. p. m. ē., nostiprināts un papildināts līdz XV gs., kopējais garums \~5000 km (pilnīgi nav saglabājies), augstums — 6,6 m (ar uzzobjiem līdz 8-10 m), platums — 6,5 m (pamatā) — 5 m (augšā), ik pēc dažiem simtiem m — sargtorņi, pēc 10 km — novērošanas un signālu torņi, kalnu pārkāpēs — cietokšņi
- Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
- uzgādāt Nogādāt (kaut kur augstāk).
- deluviālās nogulas nogulas, kas uzkrājušās kalnu un augstieņu nogāzēs no sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām
- skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus
- Melnās jūras zemiene nolaidens līdzenums Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē, starp Donavas deltu rietumos un Kaļmiusas upi austrumos, Ukrainā, augstums - līdz 150 m
- Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
- policmeisters nomaļas pilsētas policijas vadītājs Krievijā 1733.-1917. g.; policijas valdes vadītājs guberņas pilsētās 18. gs. beigās; 19. gs. galvaspilsētas policijas augsts ierēdnis
- Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota
- nootrops nootropa viela - organisks savienojums, kas ietekmē cilvēka augstākās nervu sistēmas un prāta darbību
- šitas Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi; tas; tāds.
- šitamais Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi.
- šitenais Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi.
- hips- Norāda uz augstumu.
- hipsi- Norāda uz augstumu.
- hipso- Norāda uz augstumu.
- stāvus Norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu; pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi.
- tā Norāda uz darbības, norises, pazīmes intensitātes augstu pakāpi.
- cik ļoti norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti (parasti izsaukuma teikumos)
- kā Norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti; cik ļoti.
- štāds Norāda uz īpašības, pazīmes aaugstu pakāpi, intensitāti.
- šitenāds Norāda uz īpašības, pazīmes augstu pakāpi, intensitāti.
- super norāda uz īpašību ļoti augstā pakāpē, ļoti
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- hiper- Norāda uz pārāk lielu paaugstināšanos (funkcijā, apjomā).
- proto- Norāda uz to, kas ir augstākais, vecākais, galvenais.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras, augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
- pāri Norāda uz vietu, kuru augstumā pārsniedz.
- virs Norāda uz vietu, objektu, par kuru augstāk kas virzās, ko virza.
- tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
- augšpus Norāda, ka (kas) ir augstāk (pēc reljefa).
- augšpus Norāda, ka (kas) ir augstāk par ko (citu).
- virspus Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk (par ko citu).
- pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu augstumu).
- pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu, augstumu).
- stāvus Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē; ļoti.
- pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- samērā norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
- pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- hipergāmija norma, saskaņā ar kuru tēvam jāizprecina sava meita vīrietim ar augstāku statusu (zemāka sociālā slāņa sievietes laulība ar vīrieti no augstāka sociālā slāņa)
- hipogāmija Norma, saskaņā ar kuru vīrietim jāstājas laulībā ar augstāka statusa sievieti.
- fotometriskā vienība normālsveces gaismas intensitāte, ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma
- imperatīvā tiesību norma normas, kuras obligāti jāpiemēro vai jārealizē, kuras neviens nevar izmainīt izņemot institūciju, kas tās izveidojusi, vai augstākstāvošu organizāciju
- imperatīvās normas normas, kuras obligāti jāpiemēro vai jārealizē, kuras neviens nevar izmainīt, izņemot institūcju, kas ir tās izveidojusi, vai augstākstāvošo institūciju
- Mazais Balhans norobežota kalnu grēda uz dienvidiem no Lielā Balhana, garums - \~30 km, augstums - līdz 777 m
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā.
- Jūtunheimens Norvēģijas lielākais fjelds ("Jotunheimen"), uz ziemeļaustrumiem no Sognefjorda, augstākā virsotne - 2469 m vjl.
- birkebeineri Norvēģu pilsoņu kara dalībnieki 12.-13. gs., kas cīnījās pret augstāko garīdzniecību un aristokrātiju.
- standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km).
- raupjuma skaitlis nosacīts lielums, kas raksturo plūsmas kanāla iekšējo sienu nelīdzenumu augstumu; nosakāms pēc īpašas metodikas
- smagsvars Nosacīts svars (sportā, transportā), kas pārsniedz noteikto smaguma robežu un ieskaitāms augstākajā svara kategorijā.
- brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- spiedkatls Noslēgts katls šķidruma uzkrāšanai, izmantojot paaugstinātu spiedienu.
- spiedkatls Noslēgts katls, kurā spiediens paaugstina vārīšanās temperatūru.
- virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību
- atslēga Nošatslēga - grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
- līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (_legato_).
- nošu atslēga nošu raksta zīme, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā
- alterācijas zīmes nošu raksta zīmes, kas apzīmē skaņas paaugstināšanu, pazemināšanu vai atsaukšanu
- nivelēt Noteikt (zemes virsas punktu) augstuma starpību.
- līmetņot Noteikt divu apvidus punktu augstuma starpību ar līmetni.
- prix fixe noteikta cena, ko nevar nepaaugstināt, ne pazemināt
- pieaugums noteiktā laika periodā izveidojies koka vai audzes augstuma, caurmēra, šķērslaukuma vai krājas palielinājums (kokam, audzei) vai samazinājums (audzei)
- Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu
- Želaņija rags Novaja Zemļa arhipelāga ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m
- uguns novērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkura meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem
- līmetņot Novērst divu punktu augstuma starpību.
- pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu; vērtējot (ko) pārāk augstu, kļūdīties; uzskatot (ko) par pārāk nozīmīgu, pašu galveno, kļūdīties.
- paaugstināt atzīmi novērtēt ar augstāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi
- euforisms Novirziens filozofijā - eudaimonisma un perfekcionisma apvienojums, kas par cilvēka pēdējo un augstāko mērķi uzlūko pilnīgu personību un valsts pilnību.
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, formām, augsts profesionālisms.
- institūts Nozares augstskola (it īpaši PSRS).
- repis Nukas grāmata - bieza, šaura, augsta (vecā dziesmu grāmata).
- aškuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- dameli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- kalaši nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- kati nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- paluri nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- parsuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- vaigeli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- vamaji nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- anamorfais objektīvs objektīvs, kas uzņemšanā samazina attēla augstumu; izmanto platekrāna filmu uzņemšanai
- hologrāfija objektu (trīsdimensiju, telpisku veidojumu) telpiskā attēla iegūšanas metode, kas pamatojas uz koherentu viļņu interferenci un šīs interferences ainas (hologrammas) ierakstu fotogrāfiskajā materiālā (augstas izšķiršanas spējas fotoemulsijas slānī)
- investīciju kvalitāte obligāciju reitings no Baa/BBB un augstāk; obligācijas, kam ir investīciju kvalitāte, ir derīgas lai tās iepirktu fiduciāriji
- Apadu ezers Odu ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- reskripts Oficiāla (parasti valdnieka, augstas amatpersonas) rakstiska atbilde, paskaidrojums, arī rīkojums, pavēle.
- audience Oficiāla pieņemšana, vizīte (pie augstas amatpersonas).
- petīcija Oficiāls (kolektīvs, retāk individuāls) rakstveida lūgums, ko parasti iesniedz augstākajām valsts varas institūcijām.
- tipoofsets Ofsetiespieduma paveids, kurā lieto augstspieduma iespiedformas.
- litorāle Okeāna vai jūras piekrastes daļa starp viszemāko bēguma un visaugstāko paisuma ūdenslīmeni; dažkārt par l-i uzskata okeāna vai jūras dibenu līdz 200 m dziļumam.
- riņķvads Okeāna zvejas rīks - 200-2000 m (parasti 600 m) garš un 30-300 m augsts apmetamais tīkls, ko apakšdaļā savelk ar trosi, - siļķu, skumbriju u. c. pelaģisko zivju zvejošanai.
- pentadekanolids Oksipentadecilskābes iekšējs anhidrīds (laktons), atrodams angelikas sakņu eļļas augstākās frakcijās.
- all'ottava Oktāvā; ar pārtrauktu līniju vai punktiņiem apzīmēto melodiju, skaņu vai akordu lasīt oktāvu augstāk vai zemāk.
- kendira oleandru dzimtas suga ("Apocanum cannabinum"), daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gk. Ziemeļamerikā; arī kultivē, iegūst sirds glikozīdu un šķiedru
- cekoplikācija Operācija krokas izveidošanai paplašinātā vai noslīdējušā aklajā zarnā, lai to sašaurinātu vai paceltu augstāk.
- glorija Optiska parādība atmosfērā - krāsaini gredzeni ap novērotāja ēnu, kas krīt uz mākoņiem vai miglas blāķi, novērotājam atrodoties ar muguru pret sauli (novērojama augstu kalnos, lidojumā).
- lāzersakari Optiskie sakari ar augstas intensitātes koherentu starojumu parasti gaismas vadu līnijās.
- pirometrija Optisko metožu kopums augstas (virs 600 K) temperatūras mērīšanai, izmantojot pirometrus.
- viļņmērs Optisks aparāts jūras viļņu augstuma, garuma, perioda, pārvietošanās ātruma un virziena noteikšanai.
- Kuzupči tuksnesis Ordosas plato ziemeļu daļa Huanhes labajā krastā ("Kuzupchi"), Ķīnā, garums - 370 km, platums - 25-80 km, augstums - 1100-1700 m, smiltis, barhani (15-30 m augsti), ieplakās - solončaki, takiri, ezeri.
- atvilnis Orgāna satura atpakaļplūsma no zemāk esoša orgāna uz augstāk esošu.
- serotonīns organiska, bioloģiski aktīva viela C~10~H~12~N~2~O, biogēnais amīns, neiromediators, kas sintezējas gk. nervu, tievās zarnas un aizkuņģa dziedzera šūnās; [hormons]{s:1628} , kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā
- nootropas vielas organiski savienojumi, kas ietekmē cilvēka augstākās nervu sistēmas un prāta darbību
- pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- iestrādāšanās Organisma darbspēju pakāpeniska paaugstināšanās kustību izpildes sākuma periodā.
- sensibilitāte Organisma paaugstināta jutība pret alergēnu.
- ozonterapija Organisma piesātināšana ar aktīvo skābekli, kas paaugstina organisma imunitāti un uzlabo vispārējo veselības stāvokli.
- astēnija Organisma vājums, nespēks, kam raksturīga paaugstināta jutība un ātrs nogurums.
- termofili organismi organismi (gk. mikroskopiski), kas spēj dzīvot relatīvi augstā (līdz 70 ⁰C) temperatūrā; to dabiskā dzīves vide ir karstie avoti un termālie ūdeņi
- antagonisms organismu abpusēji nomācošo savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences augstākā pakāpe
- krioplanktons Organismu kopa, kas mīt sniega virsējā kārtā, sevišķi polārapgabalos un kalnu augstumos.
- sporta sabiedriskā organizācija organizācija, kas izveidota veselīgas atpūtas organizēšanai, fizisko un garīgo spēju atjaunošanai un paaugstināšanai, augstu rezultātu sasniegšanai sportā
- dobziede Orhideju dzimtas ģints ("Coeloglossum"), daudzgadīgi lakstaugi, 15-35 cm augsti, ar 2-5 lapām, ziedi dzeltenzaļi, reizēm sarkanbrūni vai purpursarkani, pa 2-25 skrajā vārpā, 2 sugas, Latvijā 1 suga.
- dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
- intonogrammu metode oscilogrammas runas signāla filtrēšana, ar kuru likvidē augstfrekvences elementus, kam nav sakara ar pamattoni; tādējādi iegūst izceltu un pastiprinātu signālu, kas atbilst pamattoņa periodu secībai un ko grafiskā attēlojumā iespējams mērīt un analizēt
- Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari
- Asvas ezers Osvas ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Bērziņu pagastā.
- Ķīķerkalns Osveidīgs valnis ar paugurotu virsu Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Vecumnieku pagastā, 2 km uz rietumiem no Vecumniekiem, garums - 1,5 km, platums - 50-200 m, relatīvais augstums - līdz 15 m
- Otepe Otepes augstiene - Otepē augstiene Igaunijā.
- Karakorums Otra augstākā (aiz Himalajiem) kalnu sistēma pasaulē (angļu val. "Karakoram"), atrodas Centrālajā Āzijā, uz ziemeļrietumiem no Himalajiem, garums - \~500 km, platums - 150-250 km, grēdu vidējais augstums - 6000 m, 4 virsotnes >8000 m, augstākā virsotne - 8611 m
- Dihtavs Otrā augstākā virsotne (aiz Elbrusa) Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5203 m
- Vanua Levu otra lielākā Fidži sala (angļu val. "Vanua Levu"), Klusā okeāna dienvidrietumos, platība - 5500 kvadrātkilometru, garums - \~180 km, augstums - līdz 1031 m
- Upolu Otrā lielākā no Samoa salām, 143400 iedzīvotāju (2010. g.), platība - 1125 kvadrātkilometri, garums - 75 km, augstums - līdz 1113 m (Fito kalns), krāteros ezeri, izvirdumiežos alas.
- Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns).
- Haiti Otra lielākā sala Lielo Antiļu salu grupā, platība - 76500 kvadrātkilometru, garums - 650 km, platums - 241 km, 17,5 mlj iedzīvotāju, augstākā virsotne - 3175 m
- Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m
- Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra.
- Raudiņu jūrakmens otrais lielākais Latvijas jūrakmens, atrodas Rojas pagastā, Kaltenes jūrmalā, jūrā \~100 m no krasta, augstums — 2,2 m, garums — 5,4 m, platums — 4,5 m, apkārtmērs — 15 m, virszemes tilpums — 30 kubikmetri
- epistrofejs Otrs kakla skriemelis augstākiem mugurkaula zīdītājiem ar sevišķu izaugumu, ap ko grozās pirmais skriemelis, atlass.
- Sirdskalns Otrs lielākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, \~2,5 km uz dienvidrietumiem no Gaiziņkalna, augstums - 296,8 m
- olīva Ovāls paaugstinājums iegarenajās smadzenēs, laterāli no piramīdām.
- Bostonas kalni Ozarka plato augstākā — dienvidu daļa (823 m, "Boston Mountains"), ASV Ārkanzasas štatā, stiepjas \~250 km starp Vaitriveru un Arkanzasu.
- Ozjornaja Ozjornajas stalaktītu ala atrodas Podolijas augstienē, Ukrainā, Ternopoles apgabalā, viena no lielākajām alu sistēmām pasaulē, labirintu un eju kopgarums - 100,6 km
- aizsargājams dižozols ozols Latvijā, kuram 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz 5 m
- ozona slānis ozonosfēra; ozona koncentrācijas slānis atmosfērā 10-50 km augstumā, kas pasarga Zemi no ultravioleta starojuma
- termopolipnoja Paātrināta elpošana augstas temperatūras vai drudža gadījumā.
- garenslīpums Paaugstinājuma vai pazeminājuma un ceļa horizontālā attāluma attiecības rādītājs, parasti izteikts procentos vai promiles.
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji.
- perons Paaugstinājums (blakus sliedēm), pie kura piestāj un no kura atiet vilcieni.
- podests Paaugstinājums (parasti uz skatuves, estrādes).
- ambons Paaugstinājums agrīno kristiešu, katoļu un pareizticīgo baznīcās; uz tā notur vienu dievkalpojuma daļu un lasa sprediķus.
- Podolijas augstiene paaugstinājums Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, Dņestras kreisajā krastā, Ukrainas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 471 m, rietumos piekļaujas Austrumkarpatiem
- apurs Paaugstinājums jeb sausa vieta purvā.
- pielips Paaugstinājums maizes klaipā.
- bema Paaugstinājums runātājam sinagogā.
- podijs Paaugstinājums runātājiem vai dziedātājiem.
- almemārs Paaugstinājums sinagogā, no kura tiek lasīta Tora.
- kancele Paaugstinājums sprediķošanai baznīcā.
- tribunāls paaugstinājums tiesneša, karavadoņa krēslam Senajā Romā, vēlāk tiesas laukums
- pielups Paaugstinājums uz maizes klaipa (arī iedobums šur un tur).
- estokāde Paaugstinājums uz pāļiem vai kraķiem pagaidu piestātnēm, platformām.
- katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā).
- pacēlums Paaugstinājums Zemes (planētas) virsā; paaugstināta vieta (kādā apvidū).
- krūce Paaugstinājums, ar sūnu apaudzis cinis.
- katedra Paaugstinājums, arī pults publiskam runātājam.
- valsts Paaugstinājums, kalns.
- ātrumvalnis Paaugstinājums, kas izbūvēts braukšanas ātruma ierobežošanai.
- gumba Paaugstinājums, kaudze; viļņains paaugstinājums.
- estrāde Paaugstinājums, kur uzstājas koris, orķestris, atsevišķi mākslinieki, oratori u. tml.
- kumums Paaugstinājums, nelīdzenums, uzkūkums.
- kruva Paaugstinājums, nelīdzenums.
- postaments Paaugstinājums, paaugstināts paliktnis, pamatne (kā) novietošanai.
- nelīdzenums Paaugstinājums, padziļinājums (kā virsmā).
- nors Paaugstinājums, pakalne.
- stāveklis Paaugstinājums, pamatne, molberts.
- uzrobs Paaugstinājums, reljefa izcilnis.
- ešafots Paaugstinājums, uz kura izpilda nāves sodu.
- trigonometriskā nivelēšana paaugstinājumu noteikšana ar slīpu vizūru no vienas instrumenta stāvvietas
- promovends Paaugstināmais; persona, kurai piešķir zinātnisku (doktora) grādu.
- avangzemanga Paaugstināšana.
- saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami; palielināt (kā apjomu., intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
- sacelt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami.
- uzcenot Paaugstināt (kā) cenu, parasti tirdzniecības izdevumu segšanai.
- pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
- pacelt Paaugstināt (kādu par ko).
- uzcirst Paaugstināt (maksu, cenu).
- uzsist Paaugstināt (maksu, cenu).
- uzskrūvēt Paaugstināt (maksu, cenu).
- pacelt Paaugstināt (piemēram, cenas); palielināt (kā daudzumu, apjomu).
- iedārdzināt Paaugstināt cenas.
- uzdārdzināt Paaugstināt cenu.
- pacelt tvaiku paaugstināt tvaika spiedienu
- augstināt Paaugstināt, pacelt.
- promovēt Paaugstināt; piešķirt zinātnisku (doktora) grādu; dot augstāku grādu.
- augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
- stresjutība Paaugstināta dzīvnieku organisma reakcija uz dažādu nelabvēlīgu vides faktoru iedarbību.
- tahifrēnija Paaugstināta garīgā aktivitāte.
- klētsgrīda Paaugstināta grīda klēts lieveņveida izbūvē.
- kriestēzija Paaugstināta jutība pret aukstumu.
- hiperergija Paaugstināta jutība, viena no alerģijas izpausmēm.
- hipererģija Paaugstināta jutība, viena no alerģijas izpausmēm.
- pāne paaugstināta līnija, kur kādreiz atradies žogs
- oksipātija Paaugstināta organisma jutība pret gaismu, pieskārieniem vai sāpēm.
- postaments Paaugstināta pamatne (piemēram, kolonnai, statujai).
- viktimitāte Paaugstināta personas spēja, dažādu garīgu un fizisku īpašību dēļ, objektīvos apstākļos kļūt par noziedzīgu uzbrukumu objektu.
- standarts PEM paaugstināta privātuma pasts
- hiperalgēzija Paaugstināta sāpju jutība.
- hiperalģija Paaugstināta sāpju sajūta.
- gaisa spilvens paaugstināta spiediena gaisa slānis berzes samazināšanai starp saskarvirsmām; spiedienu rada un uztur ar kompresoru vai ventilatoru
- biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas.
- tertanitropentaeritrīts Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama; tens.
- tens Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama.
- tetrils Paaugstinātas jaudas sprāgstviela (tetranitrofenilmetilnitroamīns), kristāliska viela gaiši dzeltenā krāsā; lieto detonatoros.
- katelektrotonuss Paaugstinātas kairināmības stāvoklis (vietējais kairinājums) nervā vai citā jutīgā audā, attīstās katoda pielikšanas sfērā, ja laiž cauri līdzstrāvu.
- apireksija Paaugstinātas temperatūras trūkums drudža slimībās.
- bakelizēts saplāksnis paaugstinātas ūdensizturības, atmosfērizturības un stiprības saplāksnis
- hiperrefleksija Paaugstināti refleksi.
- uzkāpt Paaugstināties (līdz noteiktai pakāpei) - parasti par temperatūru, spiedienu.
- pasacelties Paaugstināties (par līmeni ūdenstilpē).
- kāpt Paaugstināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
- kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu); kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- celties Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu); palielināties (piemēram, par vērtību).
- uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību.
- hemihipertonija Paaugstināts (arteriāls vai muskuļu) tonuss ķermeņa vienā pusē.
- panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
- mikroalbuminūrija Paaugstināts albumīna līmenis urīnā, bet pārāk zems, lai to varētu noteikt ar parastām metodēm.
- arteriālā hipertensija paaugstināts asinsspiediens arteriālajā sistēmā
- portālā hipertensija paaugstināts asinsspiediens vārtu vēnas sistēmā pāri normai; rodas no portālās asinsrites sastrēguma aknu cirozes vai portālās trombozes dēļ.
- hipertonija Paaugstināts asinsspiediens.
- hiperaciditāte Paaugstināts kuņģa sulas skābums.
- muskuļu hipertonija paaugstināts muskuļu spraigums (tonuss)
- vagotonija Paaugstināts parasimpātiskās nervu sistēmas tonusa stāvoklis.
- katedris Paaugstināts sēdeklis, kādus parasti novieto mācības iestādēs mācības spēku vajadzībām; pārnestā nozīmē profesora vieta augstskolā.
- sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā.
- tirozinēmija Paaugstināts tirozīna līmenis asinīs un pastiprināta tirozīna un tā oksidācijas produktu izdale urīnā, pārmantoti tirozīnmaiņas traucējumi (autosomali receslva pārmantošana): klīniskā ainā dominē aknu cirozes simptomi.
- epitonuss Paaugstināts tonuss, paaugstināts spriegums.
- stulmājs Paaugsts celms.
- stīpendijs Pabalsts, ko saņem skolu, īpaši augstskolu audzēkņi kursa beigšanai no valsts, pašvaldību vai privātiem kapitāliem.
- izstudēt Pabeigt studijas (augstskolā).
- dacelt Pacelt (līdz noteiktam augstumam).
- uzstādināt Pacelt vai paaugstināt ūdens līmeni ar hidrotehnisku būvi.
- virsināt Pacelt, paaugstināt.
- uzcīls Pacēlums, tāds, kas atrodas nedaudz augstākā vietā.
- efektivizēt Padarīt (ko) efektīvāku, paaugstināt (kā) efektivitāti.
- tautas saeima padomju okupācijas apstākļos 1940. g. 14.-15. jūlijā ievēlētā augstākā likumdošanas institūcija Latvijā, kas 1940. g. 25. augustā tika pārdēvēta par LPSR Pagaidu Augstāko padomi
- ieroza Padziļinājums starp diviem paaugstinājumiem.
- iegore Padziļinājums starp paaugstinājumiem; šaura ieleja starp uzkalniem.
- Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
- galotnes jeb Japānas pahisandra pahisandru suga ("Pachysandra terminalis"), ložņājošs, mūžzaļš, līdz 25 cm augsts krūms, ko Latvijā reizēm audzē augsnes nosegšanai pusēnā
- Paijers Pajers - kalns, augstākā virsotne Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas.
- globālā sasilšana pakāpeniska zemeslodes vidējās temperatūras paaugstināšanās, tiek uzskatīts, ka tas notiek pastiprināta siltumnīcefekta ietekmes rezultātā
- pāraugt Pakāpeniski attīstoties, pilnveidojoties, sasniegt citu, augstāku pakāpi, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā).
- pildiņš Pakāpiena elements, kas augstuma virzienā nosedz telpu starp diviem kāpšļiem.
- dielektriskais paklājs paklājs no materiāla ar lielu īpatnējo elektrisko pretestību darbiem ar paaugstinātu elektrisko bīstamību
- apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve.
- hidroftalms Palielināts acs ābols agrā bērnībā acs iekšējā spiediena paaugstināšanās dēļ.
- konverters Palīgierīce, kas dod iespēju augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu radiouztvērēju.
- pastatne Palīgkonstrukcija (iekšējās sastatnes), ko lieto būvdarbos un remontdarbos nelielā augstumā telpās.
- dumpalmas Palmu dzimtas ģints, 12-15 m augsti stumbri, lapas vēdekļveidīgas stumbra un zaru galotnēs, divmāju augi, ziedi līdz 1,2 m garā skarā, tropos Āfrikā un Indijā.
- cukurpalma Palmu dzimtas ģints, vienmājnieks, 7-12 m augsta palma, stumbrs 40-50 cm diametrā, lapas līdz 9 m garas; no Āzijas dienvidiem līdz Austrālijas ziemeļu daļai.
- livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā.
- vaskapalma Palmu rindas ģints ("Ceroxylon"), sastopama Dienvidamerikā, tās 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu.
- Ziemeļlatgales pacēlums pamatiežu pacēlums Austrumlatvijas zemienes ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 163 m (Numernes valnis), to klāj 5-25 m biezi kvartāra nogulumi, pamatmorēnas līdzenums ar pauguriem un grēdām, purvi, meži
- profesionālās ētikas principi pamatnostādnes, kas noteic personas vai grupas rīcību darba vidē un līdzās noteikumiem un pieņēmumiem par kādas jomas profesionāļu savstarpējām attiecībām, attiecībām ar klientiem un sabiedrību kopumā nosaka profesionālās rīcības augstākos standartus
- zaļā aprūpe pamattermins plašam veselības veicināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumu un pakalpojumu spektram, kur izmanto dzīvo dabu telpā vai tās dabiskajā vidē; mērķis ir saglabāt un veicināt personas sociālās, fiziskās un garīgās spējas, kā arī paaugstināt dzīves kvalitāti, izmantojot dabas elementus
- Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile.
- pamirieši Pamiriešu tautas - tautību grupa, dzīvo augstkalnu ielejās Pamira rietumu daļā un austrumu nogāzēs, runā pamiriešu valodās, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi.
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām.
- uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst augstāks.
- potencēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks, intensīvāks; pastiprināt, paaugstināt, kāpināt.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku attīstības pakāpi, pilnveidojas, ka uzlabojas (kā) kvalitāte.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augsta, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst augstāka, arī skaļāka.
- piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
- vainagot Panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu; būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu.
- pilnīgot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošāks kādām prasībām, iecerēm, arī iegūst augstāku kvalitāti.
- nodzēst Panākt, ka pazeminās (ķermeņa paaugstināta temperatūra).
- plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs
- izcilizspiedums Paņēmiens, ar krāsu vai bez tās iegūt izspiestu paaugstinātu vai padziļinātu iespiedumu no iegravētas vai ar burtiem saliktas formas.
- papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu.
- tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
- kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā
- valorizācija Papīrnaudas vērtības paaugstināšana vai stabilizēšana.
- tipogrāfijas papīrs papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu uzziņas materiālu un grāmatu iespiešanai augstspiedes tehnikā
- lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem.
- foe Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojoša cilts ar savu reliģiju.
- baiseses Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - dzīvajos cilvēkos mītošie gari.
- bauvabes Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - nogalināto cilvēku gari.
- flauto piccolo par oktāvu augstāk nekā parastā fleita noskaņots mazs fleitas veids
- indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu; likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
- paradoksālā kinēzija parādība, kad trīcošās triekas slimnieki, kuriem sakarā ar muskuļu rigiditāti traucēta iešana, palaikam var labi skriet un pat samērā augsti lēkt
- virsmas parādības parādības (kohēzija, adhēzija, adsorbcija, desorbcija, slapināšana), ko izraisa virsmas enerģija, virsmas slāni veidojošo daļiņu paaugstinātā ķīmiskā aktivitāte, virsmas slāņa atomārā struktūra un sastāvs
- smalkums Parādības, apstākļi, darbības u. tml., kas atbilst augstām prasībām.
- augstākais Pārākā pakāpe --> augsts.
- protokols HIPPI paralēlā augstas veiktspējas saskarne (angļu "High-Performance Parallel Interface")
- Bēra pauguri paralēlas, ģeogrāfisko platumu virzienā izstieptas 10-45 m augstas un 200-300 m platas grēdas, kuras veido māla drupatu un smilšu sablīvējums (Piekaspijas zemienē starp Kumas un Embas ieteku Kaspijas jūrā)
- termiskais ekvators paralēle ar visaugstāko ilggadējo vidējo mēneša vai gada gaisa temperatūru
- Parapoļska Parapoļskas ieplaka - atrodas Krievijā, Kamčatkas novadā, starp Penžinas grēdu un Korjaku kalnieni, garums - 425 km, augstums - pārsvarā 150-200 m, purvi, ezeri, tundra, pundura ciedrupriežu audzes.
- kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu.
- pors Parastā purvmirte ("Myrica gale"), krūmaugs līdz 1,25 m augstumā, divdīgļlapis, stipri zarots un lapots, ar spēcīgu balzamisku smaržu; blusu kārkls, purva balzams; lielie vāverāji; aug jūrmalas rajonā kūdras purvos un purvainās meža pļavās.
- tveicīgs Parasti ar "būt", "kļūt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru.
- karsts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- mitrs Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
- karsts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.
- silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- tālu Parasti savienojumā ar "cik", "tik"; norāda uz (kā, piemēram, darbības, norises, izpausmes), parasti augstu, pakāpi, intensitāti.
- nacionālā sapulce parasti valsts augstākā lēmējinstitūcija; valsts parlaments
- dārdzinieks Pārdevējs, kurš uztur augstas cenas.
- nalojs Pareizticīgiem augsts galdiņš 4 kājām ar ieslīpu plāksni, kur uzliek Bībeli un krustu.
- metropolīts Pareizticīgo baznīcā - augstākā garīgā amatpersona pēc patriarha.
- vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
- patriarhs Pareizticīgo baznīcas augstākais garīdznieks (vairākās zemēs).
- klobuks Pareizticīgo un Grieķu Katoļu baznīcā augstākās garīdzniecības galvassega.
- ambons Pareizticīgo un katoļu baznīcā - paaugstinājums no kura lasa Svētos Rakstus.
- Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā)
- vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
- Mamisonas pārkāpe pārkāpe Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, Ardonas un Rioni augšteces baseinā, uz Gruzijas un Krievijas robežas, augstums - 2820 m, Osetijas Kara ceļa augstākais posms
- Baidaras vārti pārkāpe pār Krimas galveno grēdu no Baidaras ielejas uz Melnās jūras piekrasti, augstums - 503 m vjl.
- hipertermija Pārkaršana, mākslīga ķermeņa temperatūras paaugstināšana.
- pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
- regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties.
- hiperseksualitāte Pārmērīgi paaugstināta seksuālā aktivitāte; nimfomānija.
- līdz acīm pārmērīgi, līdz pēdējai iespējai, ļoti augstā pakāpē
- hipsikonhija Pārmērīgs acs dobuma augstums ar orbitālo indeksu 85 un vairāk.
- alpaka Pārnadžu kārtas lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. pacos"), ko Dienvidamerikā audzē gk. augstvērtīgas vilnas iegūšanai.
- hiperkompensācija pārspīlēta kompensācija, piemēram, asinsspiediena paaugstināšanās pāri normai mitrālās stenozes gadījumā; pārmērīgs eritrocītu skaita pieaugums pēc asins zuduma vai hemolīzes gadījumā
- apelēt Pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
- kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi
- kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām
- nātrija glukonāts pārtikas piedeva E576 (glukonātskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, cilvēkiem, kuri slimo ar sirdi vai ir augsts asinsspiediens, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti
- termiskā apstrāde pārtikas produktu apstrāde augstā temperatūrā, piem., pasterizācija, sterilizācija, apstrāde ultraaugstā temperatūrā
- vārīšana Pārtikas produktu termiskā apstrāde lielā ūdens, buljona vai retāk piena daudzumā 100 C temperatūrā atmosfēras spiedienā vai augstākā temperatūrā virsspiedienā.
- E336 Pārtikas uzlabotājs - kālija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - cilvēkiem, kuriem pavājināta nieru vai aknu darbība vajadzētu izvairīties, augsts asinsspiediens.
- izlauzties Pārvarot grūtības, sasniegt augstāku stāvokli (piemēram, sabiedrībā, darbā).
- sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
- metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
- domkrats Pārvietojams mehānisms smagu priekšmetu pacelšanai nelielā augstumā (novieto zem paceļamā priekšmeta); ceļamā skrūve.
- celt Pārvietot augstāk, uz augšu.
- pacelt Pārvietot augstāk, uz augšu.
- Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu.
- Everests Pasaules augstākā virsotne (8848 m) Himalajos, saukta arī - Džomolungma.
- docētājs Pasniedzējs (augstākajā mācību iestādē).
- pasāts Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru.
- rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus); attiecīgā celtne, telpas.
- simpatikotonija Pastiprināta simpātiskās nervu sistēmas darbība, kas izpaužas ar asinsvadu spazmām, paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, dermogrāfismu.
- pironinofilija Pastiprināta šūnu tieksme saistīt pironīnkrāsvielas, raksturīga šūnām ar augstu citoplazmatiskās ribonukleīnskābes līmeni.
- svarīgs Pašapzinīgs, arī augstprātīgs, lepns.
- serafs Pašas augstākās kārtas eņģelis kristīgajā reliģijā.
- altigrāfs Pašrakstītājs augstummērītājs.
- pilsētas galva pašvaldības administrācijas augstākā amatpersona, atsevišķās pilsētas pašpārvaldes lietās vienpersonīgs lēmējs un rīkotājs
- Patagonija Patagonijas Kordiljera - Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne - 4058 m
- piekāje Pati apakšējā (piemēram, augstas celtnes) daļa; vieta pie šādas daļas.
- Patmalnieki Patmalnieku ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 117,2 m vjl., platība - 26 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 200 m, vidējais dziļums - 4,2 m; Vanagu ezers.
- egoists Patmīlis, cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par visu.
- despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums; valsts, kurā ir šāda patvaldības forma.
- Vidusčehijas augstiene pauguraina augstiene Čehu masīva vidienē, Čehijā, garums — \~120 km, augstums — līdz 723 m
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe.
- Badhizs Pauguraina augstiene Tedženas un Murgabas upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, Turkmenistānā, augstums - līdz 1267 m
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi
- Sautdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu dienvidu daļa, augstums - 271 m, garums - 100 km
- Nortdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu ziemeļu daļa, augstums - 294 m, garums - 120 km
- Daunsi Paugurainas kaļķakmeņu kuestu grēdas Lielbritānijas dienvidaustrumos, lielākais augstums - 294 m, garums - līdz 120 km
- adiri Paugurainas, tuksnešainas priekškalnes vai atsevišķas izolētas augstienes Centrālāzijā.
- Otepē augstiene pauguraine Igaunijas dienvidaustrumos, augstums — līdz 217 m
- Pandiveres augstiene pauguraine Igaunijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 166 m, osu virknes, silūra kaļķakmeņu atsegumi, karsta procesi
- Parīzes baseins paugurains līdzenums Francijas ziemeļos (fr. val. “Bassin de Paris”), aizņem \~1/4 Francijas teritorijas, augstums — 100-500 m vjl., saposmo gk. Sēnas baseina upes
- Dariganga Paugurains līdzenums Gobi ziemeļaustrumos, Mongolijas austrumu daļā, augstums 1300-1400 m, aprimušu vulkānu konusi, bazalta lavas lauki, solončaki, takiri, sāļezeri, sausā stepe.
- Mazovijas-Podlases zemiene paugurains līdzenums Polijas ziemeļaustrumos, Vislas vidusteces baseinā, augstums - līdz 227 m, virskārtā 50-100 m biezi glaciālie nogulumi, centrā Varšavas ieplaka
- Sibīrijas Uvāli paugurainu augstieņu sistēma Rietumsibīrijas līdzenumā, Krievijā, stiepjas 900 km no Obas līdz Jeņisejas ielejai, lielākais augstums — 285 m, egļu, lapegļu un priežu meži, daudz purvu, naftas un dabasgāzes atradnes
- Pilskalns Paugurs Balvu novada Baltinavas pagastā, Puncuļovas ezera krastā, garums - 320 m, platums - 180 m, absolūtais augstums - 123,2 m vjl., ziemeļu daļā tas savienots ar subparalēli orientētu, 1,5 km garu. \~200 m platu valni un kopā ar to veido \~39 m augstu, grūti pieejamu pacēlumu, ko norobežo stāvas nogāzes un pārpurvoti pazeminājumi, senatnē bijis latgaļu pilskalns.
- Mazais Liepukalns pauguru masīvs Latgales augstienē Andzeļu pagastā, uz ziemeļiem no Isakovas ezera, garums 0,8 km, platums 0,6 km, relatīvais augstums līdz 50 m, augstākā virsotne 263,7 m vjl., veido gk. smilšmāla morēna, apaudzis ar mežu
- Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija
- Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
- svīta Pavadoņu kopums (ievērojamai, augstai personai, parasti valdniekam).
- Čina Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Chin"), mežains augstkalnu apvidus, administratīvais centrs - Hakha, platība - 36019 kvadrātkilometru, 495000 iedzīvotāju (2002. g.).
- apakšveids Paveids - kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (1).
- paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (2).
- paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (3).
- paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (4).
- paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (5).
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- konsulta Pāvesta augstākais tribunāls; līdz 1800. g. arī kardinālu kommisija pāvesta valsts pārvaldīšanai.
- paaugstināt Pavirzīt (ko) augstāk.
- prifikss Pavisam noteikta cena, ko nedrīkst ne pazemināt, ne paaugstināt.
- Greitvelija Pazeminājums Dienvidapalaču vidusdaļā ("Great Valley"), starp Blūridžiem un Apalaču plato, ASV, garums - 950 km, platums - 40-60 km, augstums - līdz 1500 m vjl.
- atplakt Pazemināties (par paaugstinātu ūdens līmeni).
- Dienvidvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi.
- Austrumlatgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus uz austrumiem no Aiviekstes zemes un Latgales augstienes ainavzemes.
- Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos
- pārpūšana Pēc augstuma dažādu dabiskās skaņurindas virsskaņu iegūšana, nelietojot pūšaminstrumentu spēles atveres, vārstus un ventiļus.
- ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
- kardinālbīskapi Pēc pāvesta augstākie katoļu garīdznieki, 6 Romas apkārtnes diecēžu bīskapi, kardināli, kas veic atsevišķas ceremoniālas un formālas funkcijas.
- dievs Pēc reliģiskiem priekšstatiem - pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to.
- providence Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus; arī iepriekšēja (kā) nolemtība.
- empirejs Pēc sengrieķu reliģiskajiem uzskatiem - pati augstākā debess daļa, kas ir tīra uguns un gaismas pilna, dievu mājoklis.
- Boļšezemeļskas tundra Pečoras zemienes ziemeļu daļa Barenca jūras krastā, Krievijā, lielākais augstums - līdz 250 m, lielākajā daļā teritorijas mūžīgais sasalums.
- mācību (retāk mācības) spēks pedagogs (parasti augstākajā mācību iestādē)
- PA Pedagoģiskā augstskola (piem., Liepājas PA).
- Paparze Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 27 km, kritums - 69 m, vairākos posmos ir Alūksnes un Gulbenes novada robežupe, iztek no Indzera ezera Alūksnes augstienē.
- ezeraine Pēdējā segledāja malas zonas (marginālās zonas) augstieņu reljefa josla vai apgabals, kurā parasti ir daudz ezeru.
- Peksis Pekša ezers - atrodas Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība - 9,7 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs; Pēkša ezers; Pekšes ezers; Pekšu ezers; Pēkšu ezers.
- zilais karogs peldvietas kvalitātes sertifikāts, kas apliecina tās tīrības un servisa atbilstību visaugstākajiem standartiem
- nirējpelikāns Pelikānveidīgo dzimta ("Sulidae") ar 9 sugām, lieli, ar gariem spārniem, spēcīgu, konisku knābi, īsu kaklu, garu asti, īsām kājām ar peldplēvi; ķer zivis "pikējot" ūdenī no liela augstuma.
- pulsējošais taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs periodiskas darbības gaisa reaktīvais dzinējs ar siltuma padevi, kad paaugstinās spiediens gāzes plūsmā; lieto lidmašīnās, lādiņos un bezpilota lidmašīnās, kuras izmanto par mērķiem
- sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni; periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni.
- tonis Periodisku svārstību radīta skaņa ar labi uztveramu augstumu; muzikāla skaņa.
- kurtizāne Pērkama eleganta sieviete, kurai ir labvēļi augstākajā sabiedrībā.
- valsts galva persona, kas faktiski vai formāli ieņem augstāko vietu valsts institūciju amatu hierarhijā
- valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
- students Persona, kas mācās augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- éminence grise persona, kura nav augstā amatā, bet kurai ir vara un ietekme (sākotnēji tā dēvēja kardināla Rišeljē privātsekretāru P. Žozefu); _burtiski_: "pelēkais kardināls"
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - multivides personālais dators personālais dators, kas piemērots multivides lietojumiem un kas parasti ir aprīkots ar skaņu karti, lasāmatmiņas kompaktdiska dzini un augstas izšķirtspējas krāsu monitoru
- vīzija Personas vai organizācijas visaugstākās tieksmes un ideāli, kas nosaka tās vēlamo stāvokli nākotnē.
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
- pār-Es Personības augstākā instance ar cenzora funkciju.
- reliģiskā pieredze personiska un individualizēta apziņa par augstāku spēku klātbūtni, kādu lielāku jēgu un nolūku
- simii Pērtiķu apakškārta jeb augstākie pērtiķi.
- sinode Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā 1721.-1917. g.
- Rangu tabula Pētera Pirmā izdots likumdošanas akts Krievijā 18.-20. gs., saskaņā ar kuru valsts dienests tika iedalīts trijos veidos (militārais, civilais un galma dienests) un 14 rangos: augstākais bija pirmais rangs.
- pironafta Petroleja ar augstu aizdegšanās temperatūru, ko lietoja tādu telpu apgaismošanai, kurās ir augsta temperatūra.
- inkrements Pieaugums, palielināšanās, piem., augstuma, temperatūras.
- Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m
- kauterizācija Piededzināšana - ārstniecisks paņēmiens, patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām.
- panhromatizēt Piejaucot emulsijai attiecīgas vielas, paaugstināt (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgumu pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
- ubaģe Piekārts priekšmets, kas ar savu masu regulē (kā, parasti griestu lampas) augstumu.
- Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības.
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijas augstākajās aprindās).
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
- ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi.
- donors Piemaisījumu (piem., fosfora) atoms pusvadītājos ar augstāku valenci nekā pamatvielas (piem., silīcijs, germānijs) atomiem; var atbrīvot elektronu vadāmības zonā.
- laktofenols Piens ar paaugstinātu dzelzs saturu (līdz 0,02%), lieto pret mazasinību.
- vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
- piecelt Pierīkot (pie kā augstāka).
- laidot Pierīkot laivai sāndēļus stabilitātes paaugstināšanai.
- parastā piestenīte piestenīšu suga ("Crucibulum laeve"), sēnes augļķermeņi gandrīz apaļi, vēlāk cilindriski, 0,5—1 cm augsti, sākumā okerdzelteni, vēlāk rūsganbrūni līdz melngani
- paaugstināt Piešķirt augstāku (amata, dienesta) pakāpi.
- Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos.
- pielaikot dirku pievilkt vai atlaist dirkas falli, kas notur grotbomja noku (galu) vajadzīgajā augstumā
- Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m
- hromatofori Pigmentēti ieslēgumi aļģu šūnu protoplazmā; pieder pie krāsainajiem plastīdiem; reizēm par hromatoforiem sauc visus kā zemāko, tā augstāko augu krāsainos plastīdus.
- prefikss Pilnīgi noteikta cena, ko nedrīkst ne pamazināt, ne paaugstināt; cena bez uzprasījuma.
- pamatīgs Pilnīgs, vispusīgs, augstām prasībām atbilstošs, parasti arī apjomīgs (piemēram, par pētījumu, rakstu).
- holoedri Pilnplākšņi, vienkāršas kristāla formas, kādas piemīt katrā singonijā tai klasei, kam visaugstākā simetrijas pakāpe (holoedriskā klase).
- izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības); izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim.
- ultraoptimetrs Pilnveidots optimetrs ar paaugstinātu precizitāti.
- kupols Pilotāžas figūra - augstuma uzņemšana vertikālajā plaknē līdz pilnīgai ātruma zaudēšanai un sekojoša krišana uz leju ar korpusa pagriezienu uz vienu vai otru pusi un pāreju stāvā pikējumā.
- Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris
- Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
- Akdovuraka pilsēta Krievijas Tivas Republikā (_Ak-Dovurak_), Hemičekas kreisajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g., augstvērtīga azbesta ieguve
- Abeokuta pilsēta Nigērijas dienvidrietumos (_Abeokuta_), pie Ogunas upes, dibināta 1825. gadā kā patvēruma vieta no vergu ķērājiem, pilsētu apjoza 3 m augsts zemes valnis 32 km garumā, Ogunas štata administratīvais centrs, 487600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Olimpija Pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs.
- Davosa pilsēta un kūrorts Šveices Alpos (_Davos_), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpu ielejā, 1560 m vjl., Eiropas augstākā pilsēta, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Spriņģu pilskalns pilskalns — atrodas Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, ir savrups, iegarens, 12-14 m augsts paugurs, ko apņem purvājs, plakums — \~60 x 35 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs.
- Reuta kalns pilskalns Aglonas pagastā pie Jaunaglonas ciema, ir 25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, postīts jau senākos laikos, plakums - 70 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka
- Puduļu pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, Odzes ezera dienvidaustrumu galā, savrups, 20 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~50 x 25 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~8. gs.
- Bulandu pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Iršu pagastā Pērses labajā krastā, 6-9 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (40 x 22 m) - izlīdznāts, datējums nav zināms
- Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.)
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs.
- Grūbeles kalns pilskalns Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, savrups, 30-35 m augsts paugurs, nogāzes rietumu puses puslokā dabiski stāvas, austrumu pusē mākslīgi veidotas ar 3 terasēm
- Aizputes pilskalns pilskalns Aizputē, Tebras labjā krastā, 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakumam (~100 x 60 m) noapaļotas trapeces forma, konstatēts 0,5 m biezs, uz kuršu pils eksistences laiku attiecināms kultūrslānis
- Rinku pilskalns pilskalns Aizputes novada Kazdangas pagastā, 14 m augsts paugurs, ko no apkārtnes norobežo gravas ar stāvām kraujām, plakums - ovāls 120 x 80 m, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto vietvārdu "Boyensemme"; Boju pilskalns
- Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši
- Kapličas kalns pilskalns Aizputes pagastā, 500 m uz ziemeļaustrumiem no Ievades, ar mežu apauguša paugura dienvidu daļa, ko atdala puslokveida valnis (garums - 25 m, augstums - 1,5 m) un \~8 m plats grāvis, plakumu (~65 m diametrā) no visām pusēm aptver \~3 m augsts valnis ar \~3 m pārrakumu dienvidu pusē; 18. gs. uzcelta kapliča, kas nav saglabājusies
- Orma kalns pilskalns Aizputes pagastā, Tebras kreisajā krastā, savrups paugurs ar izlīdzinātu, 30 x 50 m lielu plakumu, tā austrumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, dienvidaustrumu pakājē ir varbūtēja apmetnes vieta
- Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs
- Spīdzenieku pilskalns pilskalns Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Spīdzenieku mājām, ir \~26 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, datējums nav zināms
- Nametkalns Pilskalns Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, kokiem apauguša paugura dienvidaustrumu daļa, tā dienvidu nogāze ir ļoti stāva (augstums - 30 m), plakums - daļēji izlīdzināts - 40 x 50 m
- Nāzupu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 70 m, kultūrslānis nav konstatēts un izmantošanas laiks nav zināms
- Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms
- Leperu pilskalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs Dubnas kreisajā krastā, ieapaļo plakumu apjož 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Melnais kalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~25 m augsts paugurs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, tādēļ zaudējis savu sākotnējo formu, spriežot pēc atrastajām senlietām bijis apdzīvots līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem
- Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti
- Stalidzānu svilušais kalns pilskalns Andrupenes pagastā, ir savrups, ovāls, \~10 m augsts paugurs, plakums — 45 x 30 m, dienvidrietumu nogāze dabiski stāva, pārējās apliec 3 paralēlu grāvju, vaļņu un terašu sistēma, datējums nav zināms; Kara kalns; Kara kapi
- Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā
- Palazdiņu pilskalns pilskalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta Liellazdu ciemā, ir \~18 m augsts paugurs, ko senāk apliekuši 2 vaļņi un 2 grāvji, stipri postīts ar 1. pasaules kara tranšejām u. c. rakumiem, plakums - \~80 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Greitas kalns pilskalns Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, ir \~30 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Dubna, dienvidrietumu pusē norobežots ar 70 m garu valni un platu grāvi (~10 m augstumu starpība), plakums 90 x 80 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Skromaņu Greitas kalns
- Lapsukalns pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, savrups, 17 m augsts, apaļš, tagad ar mežu apaudzis paugurs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām
- Melnaiskalns Pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, Tartaka ezera ziemeļu krastā, garens ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugura, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu gala nogāze ir stāva, \~30 m augsta, plakums \~60 x 30-50 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. vai pat vēlāk.
- Bārenes pilskalns pilskalns Augšdaugavas novada Prodes pagastā, savrups 15-17 m augsts paugurs, ko no vienas puses norobežo strauts, no otras - grava, plakums - \~55 x 55 m, datējums nav zināms
- Āpšukalns Pilskalns Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Rūķīšu mājām, savrups \~12 m augsts, apaļš paugurs, virsotnes līdzenā daļa (plakums) - \~30 m diametrā, apjož terase 4-5 m augstumā, dienvidrietumu pusē ar šauru pāržmaugu savienots ar apkārtni; pāržmauga nocietināta ar diviem \~1,5 m augstiem vaļņiem un 2 grāvjiem.
- Berzīnes pilskalns pilskalns Balvu nopvada Bērzpils pagastā, 15 m augsts, garens paugurs, kas abos galos norobežots ar grāvi un valni, plakums - 25 x 65 m, kultūrslānis izpostīts 19. gs. ierīkojot pilskalnā kapsētu un kapliču
- Pilskalns Pilskalns Balvu novada Balvu pagastā, Pilskalnu ciema ziemeļu daļā, savrups \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums neizlīdzināts - \~60 x 25 m, datējums nav zināms.
- Mistra kalns pilskalns Balvu novada Šķilbēnu pagasta Porskovas ciemā, 11 m augsts paugurs, plakums 55 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13.-14. gs.
- Kauguru kalns pilskalns Balvu novada Vīksnas pagastā, 1 km uz dienvidrietumiem no Makšinovas ciema, aizņem \~11 m augsta paugura ziemeļaustrumu daļu, plakums garš, šaurs (20 x 100 m), nogāzes stāvas, norobežo arī ar 20 m garu un 2 m augstu izplūdušu valni un 2 m dziļu un 6 m platu pārrakumu
- Pilveru pilskalns pilskalns Bauskas novada Bārbeles pagastā, ir 7 m augsts paugurs purvainu mežu un staignu pļavu vidū, domājams, ka bijis pa laikam apdzīvots līdz 10. gs.
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši
- Ilzes pilskalns pilskalns Bebrenes pagastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Ilzines ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugurs, relatīvais augstums — 10 m, garums — \~70 m, platums — līdz \~40 m
- Riekstu kalns pilskalns Cēsīs, Pils parkā, uz rietumiem no Cēsu viduslaiku pils, ir savrups, 14 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 50 x 25 m, 11.-12. gs. apdzīvojuši vendi, vēlāk izmantojis Zobenbrāļu ordenis
- Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils.
- Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe"
- Baltkāju pilskalns pilskalns Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, savrups, 12 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas datējams ar 1. gt. 1. pusi vai nedaudz vēlāku laiku
- Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs
- Blieķu kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, 3 km uz dienvidiem no Cīravas centra, Cīravas-Dunalkas ceļa labajā pusē, 5-6 m augsts, garens paugurs ar ovālu plakumu (asis \~30 x 20 m), varbūtēji identificēts ar vēstures avotos 1253. g. minēto ciemu "Gerve"
- Elkas kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā, garums — \~100 m, augstums — 1,5 m, bijis apdzīvots ap 9.-12. gs., vēlāk izmantots lauksaimniecībā
- Diždāmes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, Vidvides labajā krastā, 14 m augstā paugurā, \~200 m uz austrumiem no Sedoļu mājām, pilskalna 3 pusēs nogāzes ir dabiski stāvas, ceturtajā - ziemeļaustrumu pusē pilskalna plakumu (~30 x 40 m) aizsargā 5 m augsts valnis un grāvis, aiz kura ir vēl otrs nepilnus 2 m augsts valnis
- Baznīcas kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes labajā krastā starp 2 stāvām gravām, augstums - 25 m, garums - 50-60 m, dienvidaustrumu pusē nocietināts ar puslokveida valni (augstums - 1-2 m) un grāvi (platums - 9 m, dziļums - 3-4 m), kas savieno abas gravas
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta
- Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu
- Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Durbes labajā krastā, savrups 4-8 m augsts paugurs ar līdzenu, zemu un purvainu apkārtni, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakuma garums - 80 m, platums - 10-22 m
- Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, 9 m augsts paugurs ar apaļu plakumu 50 m diametrā, no ziemeļiem un austrumiem to norobežo dziļas gravas
- Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Paplakas pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, Virgas upes kreisajā krastā, tā ziemeļu pusē upes krasta erozijas dēļ nobrukusi \~1/3 plakuma, austrumu un rietumu nogāzes dabiski stāvas, bet neaizsargātā nocietināta ar 2 vaļņiem (augstums — 6 m un 1 m) un grāvi starp tiem, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
- Ezerlūķu pilskalns pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā, Zebrus ezera ziemeļu krastā, savrups, \~30 m augsts, ainavisks paugurs, plakums - \~40 x 25 m, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
- Incēnu pilskalns pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā pie bijušajām Incēnu mājām, Avīknes kreisajā krastā, paugurs ar stāvām 20-30 m augstām nogāzēm, plakums — četrstūrains 30 x30 m, datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
- Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš
- Kaivēnu pilskalns pilskalns Ērgļu pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~3 km no Ērgļiem un \~500 m uz ziemeļiem no Kaivēnu mājām, tas ir ar kokiem un krūmiem apaudzis iegarenas formas paugurs \~20 m augstas pauguru grēdas austrumu galā, plakums — 40 x 20 m, domājams, bijis apdzīvots bronzas laikmentā (1500. g. — 1. gs. p. m. ē.)
- Ūdrāju pilskalns pilskalns Ezernieku pagastā, ir \~50 m augsts paugurs, plakums - 35 x 22 m, sānu nogāzēs divu līmeņu terases, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms
- Slobodas Piļikovaja gora pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir 10-15 m augsts, \~200 m garš un \~50 m plats paugurs, ko apliec purvs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms
- Slobodas Starij zamok pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir stāvs, savrups, 12-14 m augsts paugurs, plakums - apaļš \~20 m diametrā, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms
- Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms
- Viculaiku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 35 x 31 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
- Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms
- Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns
- Spārnu kalns pilskalns Īles pagastā, ir paugurs Spārnu ezera krastā, kura augšdaļā ir 10 m augstas, ļoti stāvas nogāzes, plakums - 40 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc vēsturnieku domām šeit bijusi 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene") - zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs
- Visagala pilskalns pilskalns Indrānu pagastā, ir \~17 m augsts reljefa veidojums, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, atrastas 9.-12. gs senlietas; Brākaļu pilskalns
- Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Kņāvukalns Pilskalns Jēkabpils novada Rites pagastā pie robežas ar ar Elkšņu pagastu, \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 60 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē
- Sudrabkalns Pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, ir savrups, konusveidīgs, \~26 m augsts paugurs ar ļoti stāvām nogāzēm, plakums - apaļš (diametrs - 45-50 m), bijis apdzīvots līdz 13. gs.
- Līču pilskalns pilskalns Jelgavas novada Sesavas pagastā, Vircavas labajā krastā, ir 8 m augsts paugurs, līdz 20. gs. vidum tam apkārt vēl bijis 8 m plats grāvis, plakums — 35 x 25 m
- Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns.
- Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms
- Vecslobodas pilskalns pilskalns Kaunatas pagasta Vecslobodas ciemā, ir \~40 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm 3 pusēs, bet lēzenākajā ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kas pāriet terasē un apjož visu pilskalnu, plakums — \~50 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Vīnakalns pilskalns Klintaines pagastā pie Vīnkalna mājām, ir \~15 m augsts paugurs, ko vienā pusē norobežo Daugavas senkrasta krauja, plakums ovāls \~60 x 20 m, postīts 19. gs. ar muižas kapenēm, bijis apdzīvots \~3.-4. gs.
- Pustoškas baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Ezernieku pagastā, savrups, 10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 30 x 15 m, datējums nav zināms
- Udinovas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagasta Udinovas ciemā, Garā ezera rietumu krasta pussalā, ir \~400 m gara paugura gals, augstums — \~10 m, ko rietumu pusē norobežo \~50 m plata, purvaina ieleja, plakums — \~100 x 30 m, no pārējā paugura nodalīts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Ostrovnas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagastā, Ostrovnas ezera austrumu krastā, \~20 m augsts paugurs, plakums — \~50 x 15 m, zemāk izveidota terase un nocietinājumi, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Stāvais kalns pilskalns Krāslavas novada Kalniešu pagastā, starp Stirnu un Ustubnīku ezeru, ir \~15 m augsts paugurs, izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo formu, plakums - 150 x 80 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~5 gs.; Peļņiku stāvais kalns
- Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms
- Jadlovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta
- Bantenišķu gaisa kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, savrups paaugstinājums Ildzīša ezera ziemeļrietumu krastā, kas daļēji zaudējis sākotnējo formu, plakumā (80 x 100 m) konstatēts kultūrslānis, atrastas 1. gt. 2. puses keramikas lauskas
- Bogdānu pilskalns pilskalns Krāslavas novada Konstantinovas pagasta Bogdānos, bijis savrups pacēlums (garums \~50 m, platums \~20 m, augstums \~4 m) zemā, līdzenā vietā, noarts jau agrākos laikos, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms
- Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu
- Viešu pilskalns pilskalns Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labajā krastā, ir reljefa veidojums (augstums virs Gaujas līmeņa — \~60 m), ko austrumos un rietumos pusē norobežo dziļas gravas, plakums — ovāls \~65 x 15 m, precīzs datējums nav zināms, ir izteiktas domas par tā saistību ar Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu vecāko Vesiķi
- Lojas pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā Lojas kreisajā krastā, ziemeļos norobežo dziļa grava, rietumos — 15 m augsta smilšakmens klints, dienvidu un austrumu pusē nocietināts ar 65 m garu un 4 m augstu valni, kam priekšā 3 m dziļš grāvis, datējums nav zināms
- Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts
- Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence
- Dižgabala kalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungā, starp Dzirnavu ezeru un Pils ielu, tas ir savrups, 8-10 m augsts, ovāls paugurs, plakums - 22 x 54 m, \~4 m zem plakuma līmeņa visapkārt pilskalnam ir \~8 m plata terase
- Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns
- Kurmāles pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, \~4 km uz rietumiem no Kuldīgas, \~5 m augsts zemes izvirzījums starp 2 gravām Meņģupītes labajā krastā, kura apliec pilskalnu no 3 pusēm, plakums — ovāls \~35 x 20 m
- Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”.
- Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms
- Klaņģukalns Pilskalns Ķekavas novada Ķekavas pagastā, uz dienvidiem no Rīgas HES dambja, plakums - ovāls (garums - 45 m, lielākais platums - 35 m), to ietver līdz 4 m augsts aizsargvalnis, bijis apdzīvots līdz 2. gs.
- Rudovas kalns pilskalns Lauderu pagastā, ir plaša reljefa pacēluma augstākā vieta, plakums — 60 x 45 m un tā nocietinājumi postīti abos pasaules karos, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Rudavas kalns; Raudas kalns; Lītavas kalns
- Ķezberkalns Pilskalns Limbažos, netālu no Mazezera dienvidu krasta, līdz 10 m augsts paugurs, rietumu pusē grava, austrumu pusē mitra pļava, dienvidu pusē bijis norobežots ar valni un grāvi, plakums - 50 x 70 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.
- Piltiņkalns pilskalns Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Cēsu novada Stalbes pagasta robežas, stāvs \~40 m augsts paugurs, plakums - 60 x 50 m, datējums nav zināms
- Kaniņu kalns pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā, augstums \~9 m, aizņem paugura ziemeļrietumu galu, ko no pārējā paugura norobežo 6 m dziļa pārrakuma vieta un pakavveida valnis (garums \~20 m, augstums 2 m), plakums 18-24 x 80 m, varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
- Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms.
- Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms
- Vecslabodas baznīcas kalns pilskalns Ludzas novada Istras pagasta Vecslabodas ciemā, \~7 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm, zemes šaurumā starp Audzeļu un Dziļo ezeru, plakums \~60 x 30 m, datējums nav zināms
- Zubrovas gorodoks pilskalns Ludzas novada Istras pagastā, ir 4-5 m augsta iegarena, smilšaina uzkalna ziemeļrietumu daļa, ka no pārējā uzkalna norobežota ar valni un 2 grāvjiem, plakums - \~50 x 16 m, datējums nav zināms
- Rudavas kalns pilskalns Ludzas novada Lauderu pagastā, Lauderu-Rundēnu ceļa labajā pusē, apaudzis ar mežu, plakums 60 x 40 m, nolaidens, ar 2 m kritumu, visapkārt izveidots 1-2 m augsts valnis un grāvis, bijis apdzīvots dzelzs laikmetā
- Peiteļa pilskalns pilskalns Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļa ezera rietumu krastā, ir sirpjveidīgs, 2-3 m augsts uzkalns, garums — 75 m, platums — līdz 10 m, kas nocietināts ar grāvi un valni, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos, vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā
- Silovas pilskalns pilskalns Ludzas novada Ņukšu pagasta Silovu ciemā, ir \~15 m augsts paugurs starp Pildas ezeru un Mazo Zurzu ezeru, plakums - \~40 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Solomenku pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā starp Garo Snidzinu un Rovinkas ezeru, paugurs, kura augstākā vieta paceļas \~20 m virs ezeru līmeņa, plakums — \~40 x 20 m, datējums nav zināms
- Porkaļu pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā, apaļš \~15 m augsts paugurs mežainā, paugurainā apvidū, nocietināts ar 3 paralēliem grāvjiem un vaļņiem, kas apliec visu pilskalnu, plakums — 45 x 40 m, datējums nav zināms
- Rogu kara kapi pilskalns Ludzas novada Salnavas pagastā, Rītupes labajā krastā, ir stāva , 10 m augsta paugura austrumu daļa, plakums 50 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-5. gs.
- Jurizdikas pilskalns pilskalns Ludzas pilsētas austrumu nomalē, tas aizņem garena paugura 15 m augsto austrumu galu, no kura uz ziemeļiem ir Lielais Ludzas ezers, bet uz dienvidiem — ezerā ietekošā strauta leja, plakums — \~50 x 20 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti
- Jaunandrānu pilskalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā pie Avotiņu (Jaunandrānu) mājām, \~10 m augsts, kukuļveidīgs paugurs ar stāvām nogāzēm un izlīdzinātu, ieapaļu plakumu (~30 x 20 m), bijis apdzīvots vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs.)
- Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils
- Lisiņas pilskalns pilskalns Madonas novada Barkavas pagastā, \~10 m augsts kukuļveidīgs paugurs (garums — 100 m, platums — 80 m) pļavu vidū, bijis apdzīvots līdz \~9-12 gs.; Aizkārkles pilskalns; Bozēnu pilskalns; Būzēnu pilskalns
- Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m
- Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Lubejas pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagasta Lubejas ciemā, savrups \~15 m augsts, iegarens paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~40 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies
- Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs
- Pilskalns Pilskalns Madonas novada Mārcienas pagastā, \~20 m augsts, savrups paugurs pie strauta gravas, plakums - 75 x 30 m, datējums nav zināms.
- Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
- Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti
- Zeļenopoles Karātavu kalns pilskalns Mākoņkalna pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Zeļenopoles ciema, ir \~40 m augsts, savrups paugurs, kas nocietināts ar 2 vaļņiem un 2 grāvjiem, kas pāriet terasēs, kuras apliec visu pauguru, plakums - \~50 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., spriežot pēc nosaukuma izmantots arī par soda vietu
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns
- Medzes pilskalns pilskalns Medzes pagastā, bijušajā Medzes muižas parkā, paugurs ar 5-7 m augstām nogāzēm, rietumu nogāzē ierīkota terase, plakums — 60 x 60 m, uz dienvidiem no pilskalna, domājams atradusies senpilsēta, datējams ar 9-12. gs.
- Muldenieku pilskalns pilskalns Neretas pagastā, \~300 m uz dienvidaustrumiem no Dumpju (bij. Muldenieku) mājām, reljefa pacēlums (augstums - 7-8 m, garums - 60 m, platums - \~30 m), ko ietver purvājs, kultūrslānis nav konstatēts, varbūtēja kulta vieta; Upurkalns
- Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Uženu pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres labajā krastā, ir \~11 m augsta, stāva paugura daļa, plakums - 60 x 40 m, bija atdalīts no pārējā paugura ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts apstrādājot zemi, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Ogres pilskalns pilskalns Ogres novada Mazozolu pagastā, Ogres labajā krastā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo Ogre un tās vecupe, nogāzes stāvas, līdz 15 m augstas, plakums — \~60 x 10-20 m, domājams, ka bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20. gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni
- Aderkašu pilskalns pilskalns Ogres novada Taurupes pagastā, Ogres upes labā krasta pietekas Taukatnes malā - 15-17 m augsts paugurs, augšpusē \~25x18 m, rietumu nogāze stāva, pārējās viena zem otras izveidotas divas 3-5 m platas terases
- Zilais kalns pilskalns Ogres pilsētas rietumu malā, ir viens no osu virknes - Ogres Kangaru (Zilo kalnu) - augstākajiem kalniem, (relatīvais augstums - 27 m), plakums - \~60 x 25 m, datējums nav zināms
- Ērgļu skanstes kalniņš pilskalns pie Ērgļu dzirnavām, 10 m augsts, savrups paugurs Ogres kreisajā krastā, plakums - \~35 x 40 m, bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Pilišku pilskalns pilskalns Preiļu novada Vārkavas pagasta Pilišku ciemā, ir savrups 10 m augsts kukuļveidīgs paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, plakums — 50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~3 gs.
- Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne"
- Ureles pilskalns pilskalns Raiskuma pagastā, Unguru ezera ziemeļu krastā, ir savrups, iegarens, \~30 m augsts paugurs, plakums - 55 x 30 m, saistāms ar Indriķa hronikā 1218. un 1223. g. minēto Ureles pili ("castrum Urele"); Baznīcas kalns
- Micānu Kirkas kalns pilskalns Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Micānu ciemā, savrups, \~20 m augsts, ieapaļas formas paugurs, plakums — 40 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Smagaņu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, plakums - apaļš ar diametru \~30 m, gandrīz visu pilskalna nogāzi apliec terase, precīzs datējums nav zināms
- Balbītes pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Rāznas ezera rietumu daļā, nelielā salā iepretī Zosnai, tas ir \~12 m augsts apaļas formas paugurs ar stāvām nogāzēm, plaknuma diametrs - 10 m
- Leimanišķu baterijas kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, Šentes kalnu mežā pie Leimanišķu ciema, \~15 m augsts paugurs, plakuma garums - 150 m, platums - 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Rasnupļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, Zušupes kreisajā krastā, ir \~1 km gara paugurvaļņa augstākā vieta, kas paceļas >20 m virs apkārtnes, plakums — 100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.; Openku pilskalns; Žogotu pilskalns
- Pļuskovas pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Rikavas pagastā, starp Pļuskovas un Piliskolna ciemu, ir \~10 m augsta paugura augstākā un stāvākā vieta, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-12. gs.
- Stupeļu kalns pilskalns Rites pagastā, ir savrups \~30 m augsts iegarens paugurs, plakums - \~82 x 55 m, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 6 m zem plakuma līmeņa ierīkota terase, kas apliec gandrīz visu pilskalnu, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Margaskalns Pilskalns Rites pagastā, savrups 21 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, plakums - 30 x 24 m, bijis apdzīvots pirms 10 gs.
- Rušenicas pilskalns pilskalns Rušonas pagastā starp Rušona un Zolvas ezeru, Rušonīcas labajā krastā, ir 16 m augsta paugura platākā daļa, kas no pārējā paugura norobežota ar 3 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 90 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Kurtoša pilskalns pilskalns Rušonas pagastā, iegarens, \~10 m augsts paugurs (garums \~150 m, platums \~100m), ko no 3 pusēm apņem zemas, purvainas pļavas, ziemeļu pusē Lielais Kurtoša ezers
- Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
- Skudru pilskalns pilskalns Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, nogāze pret upi ir stāva, \~25 m augsta, pārējās lēzenākas, rietumu nogāzē 3 terases, plakums — apaļš \~40 m diametrā, izlīdzināts, domājams, ka izmantots kā kulta vieta
- Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen")
- Krievu kalns pilskalns Skrundas pagastā, \~2 km uz austrumiem no Skrundas, Ventas senkrasta labajā malā, \~10 m augsts paugurs, plakums - \~60 x 50 m, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem
- Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils.
- Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi
- Vējiņu pilskalns pilskalns Straupes pagastā, \~300 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Braslas labajā krastā, ir \~10 m augsts reljefa veidojums Braslas un tās sāngravas sadurē, plakums — 55 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms
- Sudmaļu pilskalns pilskalns Sventes pagastā, ir savrups, 22 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~60 x 45 m, \~5 m zem plakuma pilskalnu apliec terase, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras un varbūtēji arī mūsu ēras 1. gt.
- Poliščinas pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Poleščinas (Poliščinas) ciemā, pie Latvijas un Krievijas robežas, ir \~10 m augsts, savrups paugurs, postīts noarot nogāzes, plakums — 35 x 20 m, datējums nav zināms
- Rubuļu pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Rubuļu ciemā, \~10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, plakums sākotnēji — 17 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle"
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns
- Bašķiņkalns Pilskalns Talsu novada Ārlavas pagastā, savrups, iegarens \~17 m augsts paugurs, plakums - (20 x 40 m) nelīdzens, ar kritumu uz dienvidu pusi, rietumu puses pakājē ir terase, kas ziemeļu pusē beidzas ar stāvu nogāzi.
- Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
- Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m)
- Milzu kalns pilskalns Talsu novada Laucienes pagastā, \~2 km uz austrumiem no Talsiem, mežā, 38 m augsta paugura vidusdaļa, ko no pārējā paugura norobežo grāvji un vaļņi, plakums - \~60 x 25 m, rietumu pusē aiz grāvja un vaļņiem konstatēta priekšpilsētas vieta, bijis apdzīvots līdz 13. gs.
- Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m)
- Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre"
- Vecmoku pilskalns pilskalns Tukuma novada Tumes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~2 m augstu valni, plakums ovāls — 40 x 30 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.; Skāmaņu pilskalns
- Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
- Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši
- Batarejas kalns pilskalns un senkapi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā pie Rurānu mājām, ir 15-20 m augsts paugurs, divās pusēs norobežo gravas, divi plakumi, pirmais \~60 x 25-28 m, otrais \~50 x 23 m, izmantots līdz \~10 gs.
- Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms
- Saldu piliņgore pilskalns un senkapi Krāslavas novada Konstantinovas pagastā starp Ignatovas un Saldu ciemu; pilskalns ir 13 m augsts, tagad kokiem apaudzis paugurs, plakums 40 x 20 m, datējums nav zināms
- Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu.
- Ērģemes pilskalns pilskalns Valkas novada Ērģemē, Rikandas krastā, augstums — \~15 m, plakums — 100 x 25 m, datējums nav zināms, stipri postīts ar rakumiem
- Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns
- Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils
- Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils
- Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms
- Vecpiebalgas pilskalns pilskalns Vecpiebalgā, \~250 m uz austrumiem no Vecpiebalgas luterāņu baznīcas, ir \~15 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, plakums — \~60 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Vecpils pilskalns pilskalns Vecpils pagastā, ir \~20 m augsts paugurs nelielas upītes kreisajā krastā, nocietināts ar vairākiem dziļiem grāvjiem un 3 m augstu valni, plakums — 60 x 40 m, domājams, ka te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Merķes ("Merke") pils
- Vecračinas pilskalns pilskalns Vecračinas ciemā, reljefa veidojums starp \~40 m augstu Daugavas labā krasta krauju un 18-27 m dziļu strauta gravu, ziemeļu pusē bijis norobežots ar 3 grāvjiem un vaļņiem, plakums — trīsstūrveidīgs, lielākie izmēri \~70 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Lagzdīnes pilskalns pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā, Zlēku-Piltenes ceļa labajā pusē, reljefa pacēlumā Ventas labajā krastā, plakums - ovāls \~50 x 70 m apjozts ar 6 m augstu valni, bijis apdzīvots līdz 13. gs., apkārtnē konstatēta plaša senpilsētas vieta, saistāms ar 1280. g. dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Laxdienen"; Tāšukalns
- Popes pilskalns pilskalns Ventspils novada Popes pagastā, 600 m uz rietumiem no bijušās Popes muižas, ir zemes izvirzījums ar dabiski stāvām nogāzēm \~25 m augsta paugura rietumu pusē, plakums — 45 x 30 m, saistāms ar Alnas Balduīna un kuršu miera līgumā (1231. g.) minēto Popes ciemu (“Popen”)
- Puzes pilskalns pilskalns Ventspils novada Puzes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, ko ietver mitras pļavas, plakums — 35 x 20 m, datējams ar 12.-13. gs., saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Puzes (“Pussen”) ciemu
- Zlēku Karātavu kalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, ir \~500 m garas, 15 m augstas morēnu grēdas rietumu gals, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, sānu nogāzes dabiski stāvas, rietumu un austrumu puses norobežotas ar vaļņiem un grāvjiem, plakums - \~70 x 15 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Kūliņu pilskalns pilskalns Viesītes pagastā, savrups, \~34 m augsts, kokiem apaudzis paugurs ar dabīgi stāvām nogāzēm, kurās izveidotas terases, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
- Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts
- Višķu pilskalns pilskalns Višķu pagasta Ostrovas ciemā, ir \~12 m augsts paugurs Višķu ezera ziemeļu krasta pussalā ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, ko veido senezera krasts, dienvidu nogāze postīta ezera krasta erozijas dēļ, bet pārējās nogāzes, domājams, noartas, bijis apdzīvots līdz \~12 gs.
- Maskavas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, Višķu ezera dienvidu krastā, savrups, \~15 m augsts paugurs, ko austrumu un dienvidu pusē norobežo līdz 20 m dziļas gravas, postīts rokot granti, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Maskovskajas pilskalns; Gorodok
- Vieķu pilskalns pilskalns Zosēnu pagastā, ir paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 193 m vjl., relatīvais augstums — 17 m, plakums — \~20 x 15 m, tā kultūrslānis postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, datējums nav zināms
- Ķīšukalns pilskalns Zvirgzdenes pagastā, Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krasta pussalā, 3 pusēs stāvas, 14 m augstas nogāzes, austrumu pusē tas norobežots ar 5 m augstu valni un 2 m dziļu grāvi, plakums - \~75-80 x 35-40 m, bijis apdzīvots 8.-13. gs., bet daži atradumi norāda, ka tas ticis izmantots jau pirms mūsu ēras; Jeršovka; Ķīšu pilskalns
- Liedes kalni pilskalns, apmetne un kulta vieta Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, nelielu pauguru virkne (garums — \~20 km, augstums — 115-160 m vjl., relatīvais augstums — 4-11 m) gar Liedes labo, vietām arī kreiso krastu, starp tiem pilskalns (~10-12 m augsts) un kulta vieta (Māras kalns), kā arī apmetnes vieta starp Māras kalnu un Liedes upi, kas bijusi apdzīvota līdz \~10 gs.
- Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns
- Sakaiņu pilskalns pilskans Ķekavas novada Daugmales pagastā, ir savrupa, 32 m augsta paugura virsotne, plakums — ovāls \~60 x 50 m, ap to 1 m augsts valnis, \~3 m zem plakuma līmeņa — \~20 m plata terase, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
- Kvadnadalshnjugirs piramidāla smaile Ēraifajēkitla vulkāna kalderas ziemeļrietumu malā, Islandes augstākā virsotne, valsts dienvidaustrumos Vahdnajēgidla ledāja dienvidu malā Vahdnajēgidla nacionālajā parkā; augstums - 2119 m, klinšaina, izolēta lavas virsotne, nunataks
- Aneto smaile Pireneju augstākā virsotne (spāņu valodā "Pico de Aneto", 3404 m), atrodas Spānijas ziemeļos, pie Francijas robežas, Maladetas kristālisko iežu masīvā, Pireneju kalnu vidusdaļā.
- uzpirkt Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu.
- ristiņš Pirmā (augstākā) linu šķira; šīs šķiras lini.
- Alalu Pirmā augstākā dievība hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā, kas 9 gadus bija debesu pavēlnieks, līdz viņu gāza viņa kalps, dievs Anu, un viņš nonāca pazemē.
- ginaikejs Pirmā augstākā meiteņu skola Vācijā.
- satelītnavigācijas sistēma Gallileo pirmā civilās lietošanas satelītu navigācijas sistēma ar projektētiem 30 satelītiem, orbītas slīpums 56 grādi, satelitu augstums - 23222 km, 1 satelīta svars 680 kg, apriņķošanas periods 12 stundas un plānotais darbības laiks 16 gadi; pirmo satelītu orbītā ievadīja 2005. g. beigās
- beņuārs Pirmā stāva ložas teātrī, vienā augstumā ar skatuvi.
- haut-dessus Pirmais (augstais) soprāns.
- haut-contre Pirmais (augstais) tenors.
- haut-taille Pirmais (augstais) tenors.
- pirmrekords Pirmais augstākais rezultāts (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā).
- videostandarts CGA pirmais grafikas videostandarts, ko firma IBM izstrādājusi saviem personālajiem datoriem. Teksta režīmā šī standarta augstākā izšķirtspēja 16 krāsām ir 640x200, bet grafikas režīmā 16 krāsām - 160x200, 4 krāsām 320x200 un 2 krāsām 640x200.
- barokālais klasicisms pirmais klasicisma uzplaiksnījums mākslā, kas radās Francijā 17. gs. otrajā pusē, tā piekritēji augstāk par visu vērtēja prātu, jūsmoja par mākslinieka erudīciju un domas skaidrību, par loģiski veidotiem mākslas darbiem ar skaidru un līdzsvarotu kompozīciju
- teloms Pirmatnējo augstāko augu dihotomiski sazarotā bezlapu ass orgāna (stumbra) zaru gali.
- Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m
- piekārtot Pirms iespiešanas izlīdzināt augstākās un zemākās daļas (salikumā), lai iespiedums būtu vienmērīgs.
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem.
- pirogenizācija Pirolīze - organisko vielu pārstrāde, tās karsējot augstā temperatūrā bez gaisa pieplūduma; šai procesā komplicēti savienojumi saskaldās vienkāršākos.
- sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss; somu pirts.
- somu pirts pirts, kas sastāv no lāvas telpas, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni); sauna
- krievu pirts pirts, kas sastāv no uzgaidāmās telpas, ģērbtuves, mazgājamās un lāvas telpas un kur ir augsta temperatūra, ūdens temperatūras krasa maiņa, ar ūdens tvaikiem piesātināts gaiss
- GAP Plaisa; krasa biržas preces cenas pazemināšanās, kad iepriekšējās biržas dienas minimālā cena bijusi augstāka par šīs dienas maksimālo cenu, vai arī krasa preces cenas celšanās, kad iepriekšējās dienas maksimālā cena bijusi zemāka par šīs dienas minimālo cenu.
- līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
- platikefalija Plakangalvainība, kas rodas, ja galvas smadzeņu daļa vāji attīstās augstumā; platicefālija.
- Namakvalenda Plakankalne Āfrikas dienvidrietumos ("Namaqualand"), vidējais augstums - 1000-1200 m, Karasberga masīvā - līdz 2202 m, Oranža dala to 2 daļās.
- Matabele Plakankalne Āfrikas dienvidu daļā, Zimbabvē, vidējais augstums - 1000-1500 m, viegli viļņot virsa, atsevišķi kalni un grēdas, austrumos - Injangani kalns - līdz 2596 m, tropu klimats, skrajmeži stipri izcirsti.
- Vitimas plakankalne plakankalne Aizbaikāla centrālajā daļā, Krievijā, plaši uvāli mijas ar starpkalnu ieplakām, augstums - līdz 1753 m vjl.
- Čulišmanas plakankalne plakankalne Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, vidējais augstums 1800-2200 m, lielākais - 3148 m, līdz 1900-2100 m vjl. lapegļu taiga, augstāk - krūmu tundra
- Ukoks Plakankalne Altajā, Krievijas Altaja novadā, augstums - >2800 m, stepe (ganības), kalnu tuksnesis un kalnu tundra.
- Anadiras plakankalne plakankalne Anadiras augšteces baseinā (_Anadyrskoje ploskogor’e_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — \~400 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 1221 m vjl.
- Rietumaustrālijas plakankalne plakankalne Austrālijas kontinenta rietumos, vidējais augstums — 400-600 m vjl., augstākā virsotne — 1400 m vjl.
- Azandes plakankalne plakankalne Centrālajā Āfrikā, Centrālāfrikas Republikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Sudānā, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem kupolveida atliku kalniem, augstums - 600-1400 m, zelta un dimantu atradnes
- Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m
- Dekāna Plakankalne Indostānas pussalas dienvidu daļā (angļu val. "Deccan Plateau"), Indijā, augstums - 300-900 m, ierobežo Rietumgati, Austrumgati un Satpūra kalni.
- Sarhads Plakankalne Irānā ("Sarhad"), Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, garums - \~400 km, platums - \~200 km, augstums vidēji - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 4042 m (vulkāns Taftāns).
- Adamava Plakankalne Kamerūnā, vidējais augstums - 1000-1500 m, augstākā virsotne - 2710 m, savannas, dienvidu daļā mitrie tropu meži.
- Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m
- Bolsona de Mapini plakankalne Meksikas kalnienes ziemeļos, Meksikā, augstums - 900-1200 m, virsotnes >2500 m
- Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums
- Dovrefjells Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Dovrefjell"), Norvēģijas dienvidrietumos, augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - Snēhetas kalns - 2286 m
- Jostedalsbrē Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Jostedalsbre"), Norvēģijas dienvidrietumos, platība 855 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - Ludalskopa 2083 m, virsmu klāj ledājs, no kura uz visām pusēm līdz 200-300 m vjl. noslīd 24 ieleju šļūdoņi.
- Oļokmas–Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m
- Masaju stepe plakankalne Tanzānijas austrumos, vidējais augstums - 1000 m, atsevišķi kalni - līdz 2000 m, sarkanbrūnās augsnes, graudzāļu un krūmu savanna
- Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass).
- epiorniss Plakankrūšu putnu kārtas ("Aepyornithiformes"), ļoti liels (līdz 5 m augsts), strausam līdzīgs putns, kas dzīvoja Madagaskaras salā un izmira 17. gs.; epiornisu olas, 34 cm garas, vēl 20. gs. vidū bija atrodamas šajā salā.
- Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns)
- paplāte Plāksne (piemēram, koka, plastmasas, metāla) ar paaugstinātām malām trauku, ēdiena pārnēsāšanai.
- spoilers Plāksne uz gaisakuģa spārna augšējas virsmas spārna cēlējspēka regulēšanai; lieto lidojuma augstuma vadībā, nemainot spārna uzplūdes leņķi.
- bimetāla plāksnīte plāksnīte, kas sastāv no augstā temperatūrā savienotiem diviem metāliem ar atšķirīgu siltuma izplešanās koeficientu
- apdares finieris plāna parasti augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai
- supstobrs Plankumainais supstobrs - čemurziežu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku; līdz 2 m augsts, sarkanīgi plankumains stumbrs, balti ziedi, indīgs, Latvijā samērā reti ceļmalās, krūmājos, sētmalās.
- pretplāns Plāns, kuru pieņēmis uzņēmums, ražošanas apvienība u. tml. un kurā ietverti augstāki rādītāji salīdzinājumā ar tiem uzdevumiem, ko apstiprinājusi augstāk stāvoša plānsaimniecības organizācija.
- konstalīns Plastiska antifriktīva ziede, pamatā minerāleļļas, kas sabiezinātas ar augstāko taukskābju nātrija sāļiem.
- aula Plaša svinību, sarīkojumu zāle (parasti augstākajās mācību iestādēs); aktu zāle.
- kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
- lielieplaka Plašs okeāna dibena pazeminājums, ko norobežo kontinenta piekāje, zemūdens kalnu grēdas, vaļņi vai augstienes.
- Sauleskalns Plašs reljefa pacēlums Limbažu viļņotā līdzenuma dienvidu malā, Krimuldas pagastā, absolūtais augstums - 110 m vjl., relatīvais augstums - ziemeļu pusē 45 m
- lielforma Plašs reljefa veidojums, kas atšķiras pēc augstuma virs okeānu vidējā ūdens līmeņa; makroforma.
- Ziemera valnis plašs vaļņveida pacēlums Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraines austrumu malā, garums — 5 km, platums — 1,5 km, absolūtais augstums — 218,5 m vjl., relatīvais augstums — 48 m
- plakankalne plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu, upju erozijas saposmotu virsu; vidējais augstums ir vismaz 500 m virs jūras līmeņa
- lavas plato plašs, paaugstināts līdzenums, kas veidojies, lielām lavas masām izplūstot Zemes virspusē un aizpildot visus iepriekšējā reljefa nelīdzenumus
- Vidējā sikspārņu ala platība - 62 kvadrātmetri, garums - 16 m, augstums - līdz 4 m, galvenās telpas izmēri 5 x 8 m
- Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā
- Dārfūras plato plato Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Sudānā (angļu val. "Plateau Darfur"), ir Āfrikas platformas kupolveida pacēlums ar izteiktām nogāzēm, plakanu virsu (augstums - 1000-1500 m), dažiem atliku kalniem (līdz 3000 m)
- Misūri plato plato ASV un Kanādā (“Missouri Plateau”), Lielo līdzenumu ziemeļu daļā, augstums no 500 m austrumos, līdz 1600 m rietumos, vietām izolētu kalnu grupas
- Matugrosu plato plato Brazīlijas plakankalnes rietumu daļā (port. val. “Planalto do Mato Grosso”), Brazīlijā, vidējais augstums — 500-700 m, maksimālais augstums — 893 m
- Ludogorje Plato Bulgārijas ziemeļaustrumos ("Ludogorie"), starp Jantras upi rietumos un Dobrudžas plato austrumos, augstums - līdz 501 m, to saposmo upju ielejas.
- Gunibs Plato Dagestānas Republikā, Krievijā, starp Avāras Koisu un Karakoisu lejteci, platība - \~50 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2354 m, ierobežo stāvas kraujas.
- Čotanagpūra Plato Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos ("Chota Nagpur"), Indijā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1366 m
- Vērtešs Plato Dunāntūlas līdzenuma ziemeļrietumos, Ungārijā (uz rietumiem no Budapeštas), augstums - 400-450 m vjl., augstākā virsotne - Kertvēješs (479 m), dolomīti un kaļķakmeņi, ozolu un dižskābaržu meži.
- Pardaosa Plato Gvajānas plakankalnes rietumos ("Mesa de Pardaos"), Kolumbijā, augstums - līdz 910 m, smilšakmeņi un konglomerāti, mitrie tropu meži.
- Ordosa plato plato Huanhes vidusteces līkumā, Ķīnā, platība - \~95000 km^2^, austrumu-rietumu virzienā paaugstinās no 1100 līdz 3015 m vjl.
- Malvas plato plato Indostānas pussalas ziemeļrietumu daļā, Indijā, augstums — 200-600 m (Bainstora kalns — 614 m), smilšakmeņi, bazalta lava, kāpļveida līdzenumi mijas ar nogludinātiem skraustiem
- Vaiomingas baseins plato klinšu kalnos ("Wyoming Basin"), ASV, augstums — 2000-2400 m, kalnu masīvi līdz 2700 m
- Džezire Plato Mezopotāmijas ziemeļos ("Al Jazirah"), Irākā, Sīrijā un Turcijā, augstums no 200 m dienvidaustrumos līdz 450 m ziemeļrietumos (Sindžara masīvā līdz 1463 m), škērso Eifrata, Tigra un sausgultnes (vadi).
- Velive Plato Nīderlandes vidienē ("Veluwe"), augstums - līdz 107 m, jauktie meži, virsāji, purvi, izveidoti 2 nacionālie parki.
- Futadžalons Plato Rietumāfrikā (Fouta Djallon"), Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejas Republikas ziemeļrietumos, augstums no 300 m dienvidrietumos līdz 1000 m centrālajā daļā, augstākā virsotne - Tamges kalns - 1537 m
- Džosas plato plato Rietumāfrikā, Nigērijas centrālajā daļā (angļu val. "Jos Plateau"), izmēri \~180 x 320 km, augstums — 1000-1400 m, augstākā virsotne — 1735 m
- Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats.
- Augšējais Karū plato starp Oranžu ziemeļos un Lielo Kāpli dienvidos, augstums - 1000-1500 m
- Urfas plato plato Turcijas dienvidaustrumu daļā ("Urfa Yaylasi"), augstums pārsvarā 200 m, Kordžika kalns — 978 m, tuksneši, pustuksneši, rietumu daļu šķērso Eifrata
- Ļenas-Angaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, starp Angaras un Kirengas upēm, Krievijā, augstums - līdz 1464 m, ziemeļos pazeminās līdz 500 m
- Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra
- Kirēnaika Plato Ziemeļāfrikā ("Cyrenaica"), Lībijas ziemeļaustrumos, veido lēzena antiklināle no neogēna kaļķakmeņiem (augstums - 300-500 m), augstākā virsotne - 876 m vjl. (Ahdara grēda).
- Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi.
- Stavropoles augstiene platoveida augstiene Centrālajā Priekškaukāzā, gk. Krievijas Stavropoles novadā, garums — \~300 km, platums — 170 km, augstums — līdz 831 m (Strižaments), saposmo ielejas, gravas, vecgravas
- Salairas skrausts platoveida augstiene Sibīrijas dienvidrietumos, Krievijā, garums — \~300 km, lielākais augstums — 621 m, stāva ziemeļaustrumu nogāze
- Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m
- Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri
- Odenvalde Platoveida kalnu masīvs Vācijas dienvidrietumu daļā, starp Reinu, Mainu un Nekāru, augstums - līdz 626 m
- Čatirdags Platoveida masīvs Krimas kalnu Galvenajā grēdā pie Aluštas, augstums - 1527 m
- Liepas paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos Raunas lejteces un Gaujas upstarpā, Priekuļu novada Liepas pagastā, garums 3 km, platums līdz 1,6 km, absolūtais augstums 115,5 m vjl.
- Ķāķu paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos, Priekuļu pagastā, garums — 1,6 km, platums — līdz 1,1 km, absolūtais augstums — 112,8 m vjl.
- plasma Plazma (1) - daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
- termiski līdzsvarota, izotermiska plazma plazma, kurā daļiņu temperatūras ir tuvas; atkarībā no temperatūras izšķir augsttemperatūras (T=10^6^–10^8^ K) un zemas temperatūras (T=10^3^–10^5^K) plazmu
- augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra
- mazlāči Plēsīgu zīdītāju dzimta, mežu apdzīvotāji, uzturas gk. kokos, vairākas ģintis tropu un mērenā Amerikā, viena ģints Āzijā Himalajos līdz 4000 m augstumam.
- šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to dalām, arī par koku, krūmu kopumu).
- Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m
- uzlabotas pārgājības riepa pneimatiskā riepa, kuras protektoram ir augsti un reti izciļņi, kas uzlabo automobiļa pārgājību pa mitru grunti un sniegu
- gāršas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria") - ilggadīgs čemurziežu dzimtas augs, līdz 1 m augsts, ziedi čemuros balti, aug mitros krūmājos, gar žogiem un mēslienās, arī dārzos kā nezāle, vairojas ar apakšdzinumiem; zirdzenes, suņu burkāni.
- podestūra Podestu 1 kopums, kāpņveidā izkārtota podestu sistēma (parasti uz skatuves, estrādes kā paaugstinājums korim).
- superintendents policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā)
- fūga Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas; šīs formas skaņdarbs.
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi.
- spiestuve Poligrāfijas uzņēmums, kas izgatavo iespieddarbus augstspieduma, ofseta, dobspieduma tehnikā; arī tipogrāfija.
- augstspiede Poligrāfiskās iespiešanas tehnoloģijas veids - iespiedelementi ir augstāki par starpelementiem.
- toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija; šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri.
- libertārisms Politiska teorija, kas indivīda tiesības ceļ augstāk par visiem citiem apsvērumiem un šo tiesību nodrošināšanas vārdā tiecas līdz minimumam samazināt valsts varu.
- goraļi Poļu kalnieši Beskidos un Tatros, augstumos aitu gani un mežu strādnieki, bet ielejās zemkopji.
- Tirava Ponī cilts (Ziemeļamerika) mitoloģijā - augstākais radītājs "Debesu arka".
- Islandes zirgs poniju šķirne, domājams, norvēģu un īru poniju krustojums, maza auguma (skausta augst. 115-135 cm), spēcīgs
- Austrumpontijas kalni Pontijas kalnu austrumu daļa (_Doğu Karadeniz Dağları_), starp Meletas un Čorohas upi, Turcijā, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - līdz 3937 m (Kačkara kalns).
- Rietumpontijas kalni Pontijas kalnu rietumu daļa Turcijā, starp Sakarjas un Kizilirmakas upi, garums - 475 km, augstums - līdz 2600 m
- Džanika grēda Pontijas kalnu vidusdaļa starp Kizilirmakas un Meletas ieleju, Turcijas ziemeļos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - 2062 m
- novecojušies iedzīvotāji populācija ar augstu vecu cilvēku īpatsvaru
- supergrupa populārās mūzikas kolektīvi, kas ilgstoši saglabājuši augstus popularitātes rādītājus
- spīdvēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases augstāko vēžu kārta ("Euphausiacea"), daudziem no tiem ir gaismas orgāni, kas izstaro iedzeltenu gaismu, \~85 sugas.
- Šotkija barjera potenciāla barjera pusvadītāja kontaktā ar metālu; veidojas, ja elektronu izejas darbi no metāla un no pusvadītāja ir dažādi; Šotkija barjerai ir maiņstrāvas taisnošanas efekts; pusvadītājus ar Šotkija barjeru izmanto par superaugstfrekvenču detektoriem
- tutāns Pozitīvā reljefa osveida forma, dažu desmitu kilometru garumā, 100-500 m platumā, 5-25 m augstumā, sastāv no atsevišķiem augstākiem un zemākiem posmiem.
- regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; pāreja no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināšanās, pagrimums, panīkums.
- jonu emisija pozitīvu un negatīvu jonu atbrīvošana no cietvielas virsmas augstā temperatūrā (termojonu emisija), kā arī apstarojot ar fotoniem (fotodesorbcija)
- jūras astronomija praktiskās astronomijas nozare, kuru izmanto navigācijā, lai noteiktu peldlīdzekļa atrašanās vietu (koordinātas) pēc debess spīdekļu augstuma novērojumiem
- praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstākajās mācību iestādēs).
- skalpēt Prasīt negodīgi augstu cenu.
- bordo karotīte Preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
- spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana par paaugstinātām cenām, lai gūtu peļņu.
- subprefekts Prefekta palīgs, apriņķa augstākais valsts ierēdnis Francijā.
- spiedienveidne Presforma - ierīce (veidne), kurā iegūst dažādas konfigurācijas telpiskas detaļas ar augstu izmēru precizitāti.
- fastidiozs Pretīgs, nepatīkams; augstprātīgs.
- aizcirtums Prettanku meža aizsprostojums - mākslīgs prettanku šķērslis, ko veido mežos, nozāģējot kokus 0,8-1,2 m augstumā; aizcirtnis.
- preteskarpe Prettanku šķērslis, ko ierīko kā krauju nogriezumu (augstums - 3-4 m) apvidus nogāzē, kas atrodas aizsardzībā esošā karaspēka pusē.
- Allu dižpriede priede Ventspils nopvada Usmas pagastā, Stendes upes kreisā krasta kraujā, stumbra apkārtmērs - 4,2 m, vainaga projekcija - 16 x 15 m, augstums - 23,5 m, blīvs zarojums, vecums 250-300 g.
- koturns Priekšā ar auklu savelkami augsti mednieku zābaki, vēlāk aktieru zābaki ar ļoti biezām zolēm, lai paaugstinātu aktiera augumu.
- mozetta Priekšā sapogāta apkakle, kas sniedzas līdz elkoņiem, un kurai maza kapuce; to valkā augstāki katoļu garīdznieki.
- zemuzkalne Priekšējo smadzeņu daļa, kurā ir veģetatīvās nervu sistēmas augstākie centri, tajā veidojas emocijas un sajūtas par organisma stāvokli.
- Baktrijas līdzenums priekškalnu līdzenums Afganistānas ziemeļos, Amudarjas kreisajā krastā, garums - \~400 km, platums - līdz 140 km, augstums - 250-500 m vjl.
- Nogaju stepe Priekškalnu līdzenums Piekaspijas zemienes dienvidrietumos, Terekas un Kumas upstarpā, Krievijā, augstums - no 170 m vjl. līdz 28 m zjl.
- Centrālais Priekškaukāzs Priekškaukāza centrālā daļa - Stavrropoles augstiene, Pjatigorje, Terekas-Sunžas augstiene.
- izsole ar augšupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu
- izsole ar lejupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu
- pamats Priekšmeta visaugstākajai, visizvirzītākajai vai vissmailākajai daļai pretējā daļa.
- augstumekipējums Priekšmetu komplekts, kas paredzēts lidotāja individuālai lietošanai, lai nodrošinātu viņam normālu eksistenci un darbības drošību lidojumos lielā augstumā, ja notikusi kabīnes dehermetizācija un vajag katapultēties.
- tikumiskais ideāls priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu
- prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
- prezbitērijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
- niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Caricoso-phragmitosa").
- prīms Prīma - augstākās klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
- naturālsaimniecība Primitīva tautsaimniecības iekārta, kurā ražots tiek tikai pašu vajadzībām, augstākais - savstarpējai tiešai ražojumu maiņai bez naudas starpniecības.
- dahabija Primitīvas, vecmodīgas vietējo iedzīvotāju buru laivas Nilā, ar augstām smailām trijstūru burām; senāk - garš, šaurs Nīlas kuģis ar burām, pārsegu un kajīti.
- trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
- pavedienu vairodzene prīmulu dzimtas vairodzeņu ģints suga (“Androsace filiformis”), 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti
- Herdera institūts privāta mācību iestāde Rīgā 1921.-1939. g., nodibināja Herdera sabiedrība, 1927. g. piešķirtas augstskolas tiesības, bija pakļauts Izglītības ministrijas Vācu skolu pārvaldei, 1936. g. bija 220. studentu
- licejs privileģēta vidējā (arī augstākā) mācību iestāde vīriešiem (cariskajā Krievijā)
- programmēšanas valoda PL/1 procedūrorientēta augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas domāta dažāda rakstura skaitļošanas un datu apstrādes uzdevumu risināšanai
- uzlabojums procesa vai darbības rezultāts, kurā kāda sabiedriska parādība sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- elektrotermiskie procesi procesi, kuros augstas temperatūras radīšanai izmanto elektrisko strāvu, piemēram, fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi
- valodas statusa atjaunošana process, kad valodai tiek atjaunots (augstāks) oficiālais statuss
- Ožē efekts process, kas sastāv no elektrona pārejas no augstākas elektronu čaulas uz vakantu stāvokli zemākā elektronu čaulā ar sekojošu bezizstarojuma atbrīvotās enerģijas pārdevi citam augstākas čaulas elektronam, kurš nonāk vai nu ierosinātā stāvoklī, vai arī tiek emitēts no vielas
- krekings Process, kurā galvenokārt iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem, sadalot smago ogļūdeņražu molekulas augstas temperatūras un spiediena iedarbībā.
- metamorfisms Process, kurā ieži veidojas augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā.
- uzlabošanās process, kurā kāda sabiedriska parādība vai stāvoklis sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- cirsmas novērtēšana process, kura laikā, izmantojot koku dastlapā fiksēto vai datordastmērā uzkrāto informāciju (koku skaits pa sugām, to izmēriem atbilstošie rūpnieciskie sortimenti, koku augstumu mērījumi) un lietojot īpašas datorprogrammas, par katru pārdošanai sagatavoto kailcirti vai kopšanas cirti iegūst virkni cirsmu raksturojošu rādītāju
- saķepšana Process, kurā no sīkdispersām vielām augstā temperatūrā iegūst cietu, porainu materiālu (piem., cementa klinkeru).
- siltumapmaiņa Process, kurā notiek spontāna siltuma enerģijas pārnese no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru; siltuma apmaiņa.
- siltuma apmaiņa process, kurā notiek spontāna siltuma enerģijas pārnese no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru; siltumapmaiņa
- uzlabošana process, kurā tiek panākts, ka konkrēta sabiedriska parādība sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- fenolspirti produkti, kas veidojas fenola un formaldehida polikondensācijas sākumstadijā sārmainā vidē temperatūrā, kura nav augstāka par 80 °C.
- sociālais aktīvists profesionāls organizators sociālajā darbā vai persona, kas apguvusi prasmi paaugstināt sabiedrības apziņas līmeni attieksmē pret sociālām problēmām vai sociālām netaisnībām
- ordinārs profesors profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestāde (Krievijā līdz 1917)
- profesūra Profesoru kopums augstākajā mācību iestādē.
- Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs.
- kompilators Programma, kas veic augsta līmeņa valodā uzrakstītas programmas translēšanu mašīnvalodā (objektkodā).
- pirmprogramma Programmas pieraksts augsta līmeņa programmēšanas valodā, kuru attiecīgais valodas kompilators vai translators pārveido datorā izpildāmā formā; pirmkods.
- pirmkods programmas pieraksts augsta līmeņa programmēšanas valodā, kuru attiecīgais valodas kompilators vai translators pārveido datorā izpildāmā formā; pirmprogramma
- autorēšanas programma programmatūra, kas ļauj izveidot mācību kursu un citas mijiedarbīgas programmas, nodrošinot augsta līmeņa vizuālos līdzekļus, kas ļauj izstrādāt sistēmas, nerakstot nevienu programmas rindiņu
- pārnesamā programmatūra programmatūra, ko var izmantot dažādiem datoriem, piemēram, augsta līmeņa programmēšanas valodās rakstītas programmas
- valoda C programmēšanas valoda, kas izstrādāta 70. gadu sākumā, lai atvieglotu programmatūras pārnešanu no viena datoru uz otru, tajā apvienotas augsta līmeņa mašīnneatkarīgas valodas un asamblervalodas iespējas un tā ir operētājsistēmas UNIX pamatvaloda
- asamblervaloda Programmēšanas valoda, kuras komandu struktūru nosaka mašīnvalodas komandu un datu formāti, kā arī datora arhitektūra; asamblerā pieļaujamas arī augstāku līmeņu valodu konstrukcijas, piem., izteiksmes un makroinstrukcijas.
- shizofrēnija Progresējoša psihiska slimība, kas skar psihisko funkciju augstākās formas un nivelē personību; izpausmes ļoti daudzveidīgas.
- lineārais somatomērs projekcijattālumu somatomērs, kura mērgarumu nosaka ar antropometru, mērlatu, taustmēru, fotoaparātu, datora skeneri, piem., ķermeņa augstums
- ģenerālprokuratūra Prokuratūras augstākā instance, kas ģenerālprokurora vadībā realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
- propene Propedeitika (mācību priekšmets augstskolā).
- properdins Proteīns augstāko dzīvnieku un cilvēka normālā serumā; visu komplementa komponentu un magnija jonu klātienē tam ir baktericidālas un virucidālas īpašības.
- grevileja Proteju dzimtas ģints ("Grevillea"), dekoratīvi Austrālijas koki ar smailām, plūksnaini saliktām lapām, siltumnīcā spēj izaugt kā augsti koki, bet traukos tik lieli neaug.
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
- HIPPI protokols HIPPI jeb paralēlā augstas veiktspējas saskarne (angļu "High-Peformance Parallel Interface")
- Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni.
- Cjinhai Province Ķīnas vidienē ("Quinghai"), platība - 720000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs Sjinina, augstkalnu reljefs, ieplakas - 2500-4500 m vjl., augstākā virsotne - 7720 m
- Ukapirms Prūšu mitoloģijā - galvenais dievs, kuram ir pakļauts viss pārējais pasaulē, pats augstākais debesu dievs.
- patopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī psihiskās darbības izmaiņas, kuras izraisa augstākās nervu sistēmas darbības patoloģija, psihiskās vai somatiskās slimības.
- Pulogs Pulags, augstākā virsotne Lusonas salā.
- stāvpulkstenis Pulkstenis, kas ir iemontēts samērā augstā, šaurā kārbveida konstrukcijā.
- aeronivelēšana Punktu augstumu noteikšana ar radioaugstummēru un statoskopu aerofotografēšanas procesā.
- hidrostatiskā nivelēšana punktu savstarpējo paaugstinājumu noteikšana (nivelēšana), kas balstās uz šķidruma īpašību savienotos traukos nostāties vienādā līmenī
- ģeometriskā nivelēšana punktu savstarpējo paaugstinājumu noteikšana, ko izpilda ar horizontālu vizūru
- bumbieru pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon pyriforme"), augļķermeņi bumbierveidīgi (1,5-2,5 cm diametrā un 2-4 cm augstumā), aug puduros, sastopams ļoti bieži mežos uz augsnes, celmiem un kritalām
- purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā
- purvājs Purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Sphagnosa"), kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze, retumis ar purva bērza mistrojumu.
- kriptomērija Purvciprešu dzimtas ģints ("Cryptomeria"), mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā).
- augstais (arī sūnu) purvs purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas
- Lestenes-Ēnavas purvs purvs Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Džūkstes, Lestenes un Jaunpils pagastā, platība - 2302 ha, lielāko daļu (2003 ha) aizņem zemais purvs, dienvidu daļu augstais un pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m
- Medņu purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, platība — 1410 ha, lielāko daļu (1232 ha) aizņem augstais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7,5 m, apaudzis ar sīkām priedītēm, gar malām mežs
- Madiešēnu purvs purvs Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā un Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 1881 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, zem kūdras līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
- Nigula purvs purvs Igaunijas dienvidrietumu daļā, Pērnavas rajonā, platība - 27 kvadrātkilometri, 1958. g. tam noteikts rezervāta statuss, lai saglabātu dabas kompleksus (augsto purvu un mežu)
- Krievu purvs purvs Līvānu novada Jersikas pagastā un Preiļu novada Rožkalnu pagastā, platība — 5183 ha, centrālajā daļā augstais purvs, gar malām zemais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,4 m
- zemais (arī zāļu) purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi
- zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi; zemais purvs
- puszems Pusaugsts (piemēram, apavu papēži).
- Saules meridiānaugstums pusdienas augstums
- dienas vidus pusdienas laiks, kad Saule ir visaugstāk pie debesīm
- puscelis Puse no ceļgala augstuma.
- puskrūts Puse no krūšu augstuma vai platuma.
- pussprīdis Puse sprīža; ļoti niecīgs garums, augstums.
- pusluksuss Pusluksusa numurs - paaugstinātas kategorijas viesnīcas numurs ar vienu lielu istabu, kur ar aizslietni vai bīdāmo sienu ir atdalīta guļamzona.
- Somālijas pussala pussala Āfrikas austrumos, starp Adenas līci un Indijas okeānu (angļu val. "Somali Peninsula"), platība — \~750000 kvadrātkilometru, augstums — 500-1500 m, ziemeļu daļā kalni līdz 2416 m
- Keipkoda Pussala ASV ("Cape Cod Peninsula"), starp Atlantijas okeānu, Keipkodas un Bazardasa līci un Nantaketas šaurumu, platība - 1033 kvadrātkilometri, garums - 104 km, lielākais platums - 32 km, augstums - līdz 93 m, šķērso kanāls - 13 km (1914. g.).
- Vilsona pussala pussala Austrālijas dienvidos, iepretī Tasmānijai, Basa šauruma ziemeļos, augstums — līdz 709 m, pussalas galā — kontinenta galējais dienvidu punkts
- Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m
- Kamčatka Pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā, platība - 370000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, platums - līdz 450 km, augstākā virsotne - 4750 m, 28 darbīgi vulkāni.
- Taimiras pussala pussala Āzijas ziemeļos starp Karas jūras Jeņisejas līci un Laptevu jūras Hatangas līci, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - \~400000 kvadrātkilometru, platums - \~1000 km, lielākais augstums - 1146 m
- Jamalas pussala pussala Āzijas ziemeļrietumos, Krievijā, starp Baidaratas līci un Karas jūru rietumos un Obas līcis austrumos, platība - 122000 kvadrātkilometru, garums - 700 km, platums - līdz 240 km, lielākais augstums - 84 m vjl., mūžīgais sasalums
- Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.).
- Pašaeli pussala pussala Balkānu pussalas austrumu daļā ("Pasaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, pauguraina, augstums - līdz 379 m, tajā izvietota Stambulas pilsētas lielākā daļa
- Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas.
- Indostānas pussala pussala Dienvidāzijā starp Arābijas jūru un Bengālijas līci, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, nosacītā ziemeļu robeža ir taisne starp Indas un Gangas deltu, lielāko teritorijas daļu aizņem Dekānas plakankalne, augstākā virsotne - 2698 m
- Krima Pussala Eiropas dienvidaustrumos, starp Melno un Azovas jūru, platība - 27000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 1545 m
- Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra
- Kotantēna pussala Francijas ziemeļrietumos (_Cotentin_), pie Lamanša, starp Sēnas un Senmalo līci, augstums - līdz 191 m
- Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns).
- Gargāno pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, Adrijas jūras piekrastē, kaļķakmens un dolomīta masīvs, augstums — līdz 1056 m
- Salentīnas pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, starp Adrijas un Jonijas jūru, garums - \~150 km, paugurains līdzenums, augstums - līdz 300 m
- Jaunskotijas pussala pussala Kanādas dienvidaustrumos, starp Atlantijas okeāna Sentlorensa un Fandi līci, platība — 44000 kvadrātkilometru, garums — \~430 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 243 m
- Melvila pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (“Melville Peninsula”), starp Foksa baseinu un Komiti līci, platība — 63000 kvadrātkilometru, pauguraina (augstums — līdz 558 m)
- Būtijas pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (angļu val. "Boothia Peninsula"), starp Būtijas līci un Dž. Rosa un Franklina šaurumu, platība — 32000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 573 m
- Mangišlaka Pussala Kaspijas jūras austrumu krastā, Kazaahstānā, garums - \~250 km, augstums - līdz 556 m
- Krasnovodskas pussala pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, garums — 85 km, platums — 80-140 km, augstums — līdz 308 m
- Čelekena Pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, platība \~500 kvadrātkilometru, augstums līdz 100 m
- Buzači Pussala Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, dienvidu daļa pauguraina (augstums - līdz 61 m), vietām barhani, ziemeļos - solončaki.
- Kriļona pussala pussala Krievijā, Sahalīnas salas dienvidu daļā, starp Tatāru šaurumu rietumos un Aņivas līci austrumos, augstums - līdz 588 m
- Jugras pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumu daļā, starp Karas un Barenca jūru, platība - 18000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 467 m
- Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala.
- Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži
- Leidžou pussala pussala Ķīnas dienvidos, Guandunas provincē, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā, garums - 135 km, platums - līdz 70 km, pauguraina, augstums - līdz 272 m
- Liaoduna pussala pussala Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, starp Dzeltenās jūras Korejas līci un Bohai jūras Liaodunas līci, garums - 225 km, platums - 80-130 km, vidējais augstums - \~300 m vjl., augstākā virsotne - 1132 m
- Kornvola Pussala Lielbritānijas dienvidrietumos (angļu val. "Cornwall"), starp Bristoles līci un Lamanšu, garums - \~150 km, platums - 72 km, augstums - līdz 621 m
- Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta.
- Taigonoss Pussala Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē, Šeļihova līcī, starp Gižigas un Penžinas līci, Krievijas Magadanas apgabalā un Kamčatkas novadā, garums - \~200 km, lielākais platums - \~150 km, augstums - līdz 1483 m, mežatundra.
- Antarktīdas pussala pussala Rietumantarktīdā (_Antarctic Peninsula_), garums - 1200 km, vidējais platums - 200 km, to veido Andu kalnu turpinājums (Antarktandi), ziemeļu daļā (Greima Zemē) augstums - līdz 2328 m, dienvidu daļā (Pālmera Zemē) - 4191 m (Džeksona kalns)
- Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m
- Aļaskas pussala pussala starp Kluso okeānu un Beringa jūras Bristoles līci (_Aļaska Peninsula_), ASV, Aļaskas štata dienvidrietumos, platība - 22000 km^2^, augstākā virsotne - Venjaminova vulkāns - 2507 m vjl.
- Gelibolu pussala pussala Turcijas Eiropas daļas dienvidos, starp Dardaneļiem un Egejas jūras Sarosa līci, platība — 900 kvadrātkilometru, garums — 90 km, platums — līdz 20 km, augstums — līdz 420 m
- Parija Pussala Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Peninsula de Paria"), starp Atlantijas okeānu un Parijas līci, garums - \~120 km, kalnaina (augstums - līdz 1254 m).
- Paragvana Pussala Venecuēlas ziemeļos, starp Karību jūru un Venecuēlas līci, ar kontinentu to savieno Medanosa zemesšaurums, platība - 2400 kvadrātkilometru, virsa pauguraina (augstums - līdz 853 m).
- Labradoras pussala pussala Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Labrador”), starp Atlantijas okeānu, Hudzona līci un šaurumu (Kanādā), platība — 1,6 mlj kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1676 m, daudz ezeru, krāčainu upju
- kulise Pūšaminstrumentu bīdāmā daļa (piem. bazūnei, trombonam) skaņas augstuma mainīšanai.
- tenors Pūtēju orķestra īpašas grupas instruments ar samērā augstu diapazonu.
- monauli Putni, fazānu ģints, ar skaistu raibu spalvu, sastopami Himalaju mežos 2000-3000 m augstumā, medību putni.
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas.
- strausveidīgie Putnu kārta, tikai 1 suga - strauss; lielākais recentais putns (augstums - līdz 2,5 m, masa - līdz 100 kg).
- stāvaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta, 12 ģintis, 30 sugas, sastopamas Dienvidamerikā, mežos un krūmmājos, retumis stepēs un bezmežainos augstkalnos.
- palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi.
- olas dzeltenums putnu olas sastāvdaļa - augstvērtīgu barības vielu produkts, kas nepieciešams putna embrija attīstībai
- konciliārisms R-Eiropas augstāko garīgo un laicīgo feodālu kustība 14. gs. b. - 15. gs., kuras mērķis bija panākt ekumenisko koncilu primātu pār pāvestu; cieta sakāvi Florences koncilā (1438-1445).
- Zantes paugurgrēda radiāla starpmēļu paugurgrēda Austrumkursas augstienes Saldus pauguraines austrumu malā, stiepjas \~20 km garumā no Zemītes līdz Blīdenei, platums — 1-3 km
- metrampērs Radioantenas "strāvas momentu" mērvienība, kad par "strāvas momentu" pieņemts ampēros izteikts strāvas stipruma reizinājums ar metros izteiktu antenas augstumu; metrampēru skaits raksturo radiostacijas starojumu.
- radioaltimetrs Radionavigācijas ierīce lidaparātu lidošanas augstuma noteikšanai.
- fīders Radiotehnikā - enerģijas pārvades līnija, ko lieto augstfrekvences signālu pārvadei vai sadalei starp atsevišķiem iekārtu blokiem.
- VHF Radioviļņi ar ļoti augstām frekvencēm, robežās no 30 līdz 300 MHz (angļu "very high frequency"); izmanto radio FM, TV kanālos, mobīlo radiosakaru sistēmās un radionavigācijā.
- šmiukstēt Radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā); atskanēt šādam troksnim.
- trillināt Radīt augstas, dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- ļirināt Radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus).
- smilkstēt Radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram, par vēju); atskanēt šādām skaņām.
- pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- vidžināt Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām): atskanēt šādām skaņām.
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
- ņeukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem).
- ņiukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem).
- ņiukstēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (parasti par suņiem, arī zirgiem).
- ķiukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (parasti par suņiem, kad tie dzen medījamo dzīvnieku).
- ķeukšēt Radīt augstas, spiedzīgas skaņas (parasti par suņiem, kad tie dzen medījamo dzīvnieku).
- šviļpāt Radīt augstas, stieptas skaņas (par vēju).
- čīgināt Radīt augstas, stieptas skaņas.
- stinkšēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- tinkšēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
- tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
- trillināt Radīt augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot (1).
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu, skaņu (piemēram, par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu balss skaņu (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1).
- ķiukstēt Radīt augstu, svilpjošu skaņu (par lidojošu lodi).
- burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus, ilgstošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
- lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
- trizuļot Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- trīzuļot Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas.
- zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas skaņas (par [zvanu]{s:1512}); atskanēt šādām skaņām.
- zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi); atskanēt šādām skaņām.
- zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- kvarkšēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
- kvarkšķēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
- plirkšēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
- trikšķināt Radīt īsas, parasti augstas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par putniem).
- ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas; riet smalkā balsī.
- plinkšēt Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu); atskanēt šādai skaņai.
- plinkšķēt Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu); atskanēt šādai skaņai.
- sanēt Radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- izvīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
- vīterēt Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
- vīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
- vaivenēt Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
- vīvināt Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
- pīpināt Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
- smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
- spiegt Radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kviekt Radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
- zvanīt Radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi); atskanēt šādām skaņām.
- trinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- strinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- plerkšēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
- plerkšķēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
- švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- žļirkšķēt Radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļirkstēt Radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļudzēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļūgzdēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļūkstēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem); atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- parkšēt Radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām.
- parkšķēt Radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- šņākt Radīt spēcīgu, samērā augstu, vienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem); atskanēt šādam troksnim.
- šņākt Radīt spēcīgu, vienmērīgu, samērā augstu troksni, parasti berzes rezultātā (par mašīnām, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- kaukt Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādai skaņai.
- zizināt Radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- gulbja dziesma radoša cilvēka pēdējais augstākais sasniegums, pēdējie panākumi
- vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
- Monmartra Rajons Francijas galvaspilsētas Parīzes ziemeļu daļā ("Montmartre"), atrodas uz \~130 m augsta paugura, kopš XIX gs. beigām Parīzes mākslinieku kvartāls.
- termodrukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas
- pārveduma drukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas; termodrukāšana
- jaunreālisms Rakstniecībā atgriešanās pie dabas, cilvēka un viņa reālās dzīves, kad dzīves noliedzējs simbolisms bija zaudējis pamatu 20. gs. sākumā; apzīmē 19. gs. pēdējās puses reālisma un naturālisma tālāku attīstību un augstāku pakāpi.
- smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
- augstmanīgs Raksturīgs augstmanim; augstprātīgs, aristokrātisks.
- izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs).
- valdīšanas forma raksturo augstāko valsts varas iestāžu organizāciju t. i. to struktūru, nodibināšanas kārtību, kompetenci, iedzīvotāju piedalīšanās pakāpi to veidošanā - valsts varas juridisko avotu, pamatveidi: monarhija un republika
- Makemake Rapanjuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - augstākais dievs, ko iztēlojās kā jūras putnu, līdzīgs polinēziešu Tanem.
- iguanodons Rāpuļu klases ģints ("Iguanodon"), izmirusi mezozoja beigās, liels (garums - līdz 10 m, augstums - līdz 5 m) dinozauru kārtas rāpulis, kas pārvietojies tikai uz pakaļkājām.
- nordisms rasisma paveids, mācība, saskaņā ar kuru civilizācijas radītāji ir tikai "augstākās", nordiskās (ziemeļu) rases pārstāvji (vācieši, anglosakši, skandināvi)
- karsēt Rasties karstuma sajūtai organismā (piemēram, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai).
- ore Rati (parasti divjūgu) ar piestiprinātām augstām slīpām malām.
- parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā
- zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē
- Rauņa leja Rauņa erodētā ieleja \~7 km garā posmā līdz ietekai Raunā, sasniedz 30 m dziļumu, daži iežu šķēlumi sniedzas visā krasta augstumā, saglabājušies reti augi.
- plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru.
- Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā
- stažēšanās Ražošanas darbība pieredzes apguvei vai kvalifikācijas paaugstināšanai.
- kritizētājs reālisms reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi
- panorāma Redzes lokā ietverams skats uz kādu vietu (no augstuma, arī attāluma).
- pseidoglaukoma Redzes nerva atrofija bez intraokulārā spiediena paaugstināšanās, bet ar oftalmoskopiskiem simptomiem un redzes lauka defektiem, kādi pavada īsto glaukomu.
- paaugstināties Refl. --> paaugstināt (1); tikt paaugstinātam.
- paaugstināties Refl. --> paaugstināt (2); tikt paaugstinātam.
- paaugstināties Refl. --> paaugstināt (4); tikt paaugstinātam.
- Registāna Registānas tuksnesis - smilšu tuksnesis Irānas kalnienes austrumu daļā (angļu val. "Registan"), Afganistānas dienvidos, platība - \~40000 kvadrātkilometru, garums - >400 km, platums - līdz 200 km, lēzeni nolaidens līdzenums no 1500 m vjl. austrumos, līdz 800 m rietumos, līdz 60 m augsti kustīgi barhāni.
- augstākā–zemākā līmeņa metode regresijas metode, lai noteiktu fiksētās un mainīgās izmaksas uz vienu vienību, izvēloties no uzskaites datiem augstāko reģistrēto darbības līmeni (pārdošanas apjomu) un zemāko reģistrēto darbības līmeni; mainīgās izmaksas uz vienību nosaka, dalot abu līmeņu izmaksu starpību ar pārdošanas apjomu starpību
- apotēma Regulārai piramīdai - sānskaldnes augstums.
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums.
- Guansji Džuanu autonomais reģions reģions Ķīnas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Naņnina, platība - 236700 kvadrātkilometru, lielākā daļa teritorijas \~1000 m augsti kalni, augstākā virsotne - 2070 m
- Hunsriks Reinas Šīferkalnu dienvidrietumu daļa starp Mozeli un Nāi, Vācijā, augstums - līdz 816 m, plakankalne, ko veido gk. slānekļi.
- Zauerlande Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļa Vācijā ("Sauerland"), garums - \~80 km, augstums - līdz 843 m, dzelzs rūdas un būvakmeņu ieguve.
- Briežu ezers Reindīra ezers Kanādā, Lorensa augstienē.
- barometriskais augstums relatīvais lidojuma augstums, kuru nosaka no noteikta (lidlauka vai jūras standarta) līmeņa
- patārija Reliģiska un sociāla tautas masu kustība Ziemeļitālijas pilsētās 11. gs. 2. pusē, vērsās pret augstāko garīdzniecību un laicīgajiem feodāļiem.
- cokols reljefa formas (piemēram, augstienes, upes terases) pamatnes izcilnis, kas veidots no vecākiem iežiem un pārklāts ar jaunākiem nogulumiem, kuri ir ģenētiski saistīti un radušies vienlaikus ar reljefa formu
- altiplanācija Reljefa izlīdzināšanās augstkalnu apgabalos.
- Andogas grēda reljefa paaugstinājums Krievijā (_Andogskaja grjada_), Vologdas apgabala dienvidrietumu daļā, aptuveni no Beloje ezera līdz Ribinskas ūdenskrātuvei, augstums - līdz 299 m
- Augštazas augstiene reljefa paaugstinājums Krievijā (_Verhnetazovskaja vozvyšennost’_), Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomajā apvidū un Krasnojarskas novada rietumu daļā, augstums - līdz 285 m
- Aganas Uvāls reljefa paaugstinājums Krievijā, Tjumeņas apgabalā, augstākā virsotne 158 m vjl.
- Šķaunes valnis reljefa paaugstinājums Latgales augstienē, Dagdas novadā, Latvijas un Baltkrievijas robežas joslā, garums — 16 km, platums — 1,5-2 km, paceļas 30-40 m virs apkārtnes
- Valdaja augstiene reljefa paaugstinājums uz ziemeļrietumiem no Maskavas augstienes, augstākā virsotne - 346 m, apkārtnē sākas Volga, Dņepra un Daugava (Zapadnaja Dvina)
- Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m
- Kvēpenes pilskalns reljefa pacēlums Raiskuma pagastā, Gaujas pamatkrasta malā, ko no dienvidaustrumiem un ziemeļrietumiem norobežo gravas ar stāvām, līdz 35 m augstām nogāzēm, plakumā (~85 x 30 m) konstatētas mūra celtnes paliekas, pēc dažu vēsturnieku uzskatiem šeit bijusi Satekles novada kunga Rūsiņa pils
- orogrāfiskie faktori reljefa radīti ekoloģiskie apstākļi, kas ietekmē ekosistēmas struktūru un darbību, tie ir augstums virs jūras līmeņa, nogāzes ekspozīcija (vērsums pret debespusēm) un nogāzes slīpums
- grēdots zemūdens reljefs reljefs, ko veido gari, šauri, paralēli akumulācijas paaugstinājumi un kas veidojies, stiprām plūdmaiņu straumēm iedarbojoties uz smilšainu jūras dibenu
- RASMS Republikas augstākās sporta meistarības skola.
- pankolīts Reta, amēbiskās dizentērijas komplikācija, klīniski - zibenīga čūlainā kolīta forma ar ļoti augstu letalitāti.
- demielogēnā leikodistrofija reti sastopama leikodistrofijas forma agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas ar augstu temperatūru un krampju lēkmēm; progresējoša hidrocefālija; attīstība apstājas
- radioreleju līnija retranslatoru virkne, kas nodrošina signāla pārraidi vajadzīgajā tālumā; retranslatori atrodas augstos torņos vai mastos 40-70 km cits no cita
- RA Rēzeknes augstskola.
- Katmaja rezervāts rezervāts ASV ("Katmai National Monument"), Aļaskā, Aleutu grēdā, dibināts 1918. g., platība - 10790 kvadrātkilometru, darbīgs vulkāns, augstums - 2047 m
- Bacaras rezervāts rezervāts Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, platība - 3000 ha, augstums - 700-1800 m vjl., dibināts 19355. g., lai saglabātu dabisko meža kompleksu un īves (koki 300-500, 1000 un vairāk gadus veci)
- Barguzinas rezervāts rezervāts Krievijā, Burjatijas Republikā, Barguzina grēdas rietumu nogāzē un Baikāla ziemeļaustrumu piekrastē (~100 km gara, 3 km plata akvatorijas josla), platība — 2632 kvadrātkilometri (sauszeme), augstums — 456-3000 m, dibināts 1916. g.
- Zejas rezervāts rezervāts Krievijas Amūras apgabalā, Giļujas lejteces rajonā, platība — 823 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1506 m, dibināts 1963. g., lai saglabātu specifiskos lapegļu mežus
- Kronoku rezervāts rezervāts Krievijas Kamčatkas novadā, Kronoku pussalā, platība - 9640 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3528 m, dibināts 1934. g., lai saglabātu vienu no Kamčatkas vulkāniskajiem rajoniem (~15 vulkānu), geizeru ieleju, krātera ezerus, relikto baltegļu audzi, vietējos sabuļus un brūnos lāčus
- Stolbi Rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, Kujsumas kalnu atzaros, platība - 472 kvadrātkilometri, dibināts - 1925. g., \~100 sadēdējušu neparastas formas sienīta klinšu (līdz 100 m augstas).
- Suputinkas rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Dadjanšanagrēdas dienvidu nogāzē, platība - 404 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m, dibināts 1932. g., lai saglabātu Sihotealina skujkoku-platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, iekārtota žeņšeņa plantācija
- Lazo rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Tačina grēdas austrumos, platība - 1165 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1380 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu skujkoku un platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, Ķīnas goralus
- zemprofila riepa riepa, kurai profila augstuma attiecība pret platumu ir 0,7–0,9.
- platprofila riepa riepa, kuras profila augstuma attiecība pret tā platumu ir 0,6–0,8.
- Provansas Alpi Rietumalpu dienvidrietumu daļa Provansā, Francijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - Pelas kalns (3053 m), vidēji augstas grēdas un plato.
- Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m
- Melnās jūras Kaukāzs Rietumkaukāza vidēji augstie (līdz 2000 m) kroku kalni Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļrietumiem no Fišta kalna (2867 m), Krievijas Krasnodaras novadā, garums - >150 km
- Rietumkurzemes augstiene Rietumkursas augstiene.
- Vārdupes kalns Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraines un Sudrabkalnu augstākā virsotne, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 137,7 m vjl., relatīvais augstums — 48 m
- Kemošs Rietumsemītu mitoloģijā - moabiešu dievu panteona augstākā dievība, arī kara dievs, kuram upurēja cilvēkus, lai gūtu uzvaru karā.
- Vasjugaņje Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa Obas un Irtišas upstarpā, Krievijā, dienvidos tas pāriet Barabas stepē, lielākais augstums - 166 m vjl., 70% teritorijas aizņem purvi.
- Pieobas plato Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa, Obas kreisajā krastā, Krievijas Altaja novadā, augstums - 250-260 m, ko saposmo Barnaulkas, Kamalas, Kulundas un Burlas ielejas (līdz 80-120 m dziļas).
- Zviedru augstskola Rīgas ekonomikas augstskola (_Stockholm School of Economics in Riga_).
- RJA Rīgas Juridiskā augstskola.
- Centrālais pacēlums Rīgas līča gultnes pacēlums, kas ir ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts pamatiežu virsas izcilnis, ko vietām šķērso dziļi iegrauzumi, augstāko daļu veido Gretagrunda sēkli un Roņu salu.
- Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala.
- Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
- RSEBAA Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.
- direktīva Rīkojums, norādījums, ko augstāka institūcija dod zemākām institūcijām, vadītājs - padotajiem.
- nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim.
- talasometrs Rīks paisuma un bēguma augstuma mērīšanai.
- sīrēne Rīks, ar ko var dabūt toņus dažādā augstumā, to lietā skanošu ķermeņu viļņojumu izmērīšanai.
- pegels Rīks, stāvas kārts veidā, kas iedalīts pēdās un rāda upēs vai citos ūdeņos līmeņa augstumu.
- Pirins Rodopu kalnu masīva rietumu daļa Bulgārijas dienvidrietumos ("Pirin"), atzari - Grieķijā, garums - \~75 km, augstākā virsotne - 2914 m (Vihrens).
- Zvanu kalni rombveidīgs glaciotektoniskas izcelsmes paugurmasīvs Adzeles pacēluma dienvidu daļā uz ziemeļiem no Numernes vaļņa, Baltinavas pagastā, garums - \~2 km, platums - līdz 1,4 km, absolūtais augstums - 145 m vjl., relatīvais augstums - \~40 m
- Adriāna mūris romiešu nocietinājumi šķērsām pāri Anglijas ziemeļu daļai (angļu "Hadrians wall", latīņu "Vallum Hadriani"), garums aptuveni 12 jūdzes, augstums - 5 m, daļēji saglabājies
- Kaledonija Romiešu nosaukums Lielbritānijas ziemeļu daļai, t. i. tagadējai Skotijas augstienei.
- ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos.
- laurķirsis Rožu dzimtas ģints ("Laurocerasus"), neliels dienvidu koks vai augsts krūms ar mūžzaļām lapām, \~25 sugas.
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
- spireja Rožu dzimtas ģints ("Spiraea"), līdz 3 metriem augsts vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~70 sugu un dekoratīvo formu.
- ērkšķu plūme rožu dzimtas suga ("Prunus spinosa"), ērkšķains krūms (1-4 m augsts) ar baltiem ziediem, zili kauleņi, kuru garša kļūst maigāka pēc salnām, tos izmanto sulu, liķieru izgatavošanai; Latvijā ļoti reti kultivē kā krāšņumaugu
- pelēkzilā roze rožu dzimtas suga (“Rosa dumalis”), Latvijā atrasta šaurā joslā Saldus rajonā, aizsargājama, stāvs 1,5-2 m augsts krūms ar gaišiem, tieviem dzeloņiem, lapas pelēkzilas, ziedi iesārti
- ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli
- vidējā atlaidināšana rūdītu atsperu tēraudu termiskā apstrāde (350-500 Celsija grādu), lai panāktu visaugstāko elastības robežu
- iedergties Runājot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, radot asu, augstu toni.
- stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu.
- tītināt Runāt (parasti augstā, spiedzīgā balsī).
- tipogrāfija Rūpniecības un tehnikas, arī amatniecības nozare, kas ietver iespieddarbu izgatavošanu (parasti augstspieduma tehnikā).
- rūsa Rūsas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 126 ģintis, \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģints, >240 sugu.
- Rušānu ezers Rušons, ezers Latgales augstienē.
- Rušonu ezers Rušons, ezers Latgales augstienē.
- ptēleja Rūtu dzimtas ģints ("Ptelea"), vasarzaļi vienmājas krūmi ar aromātisku mizu un lapām, sīki ziedi sakopoti galotnes ķekaros un vairogos, 9-10 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugs introducēta 1 suga, līdz 3 m augsti krūmi.
- civilizācija Sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpe, ko sasniegusi attiecīgā sabiedriski ekonomiskā formācija ; sabiedrība noteiktā (parasti augstā) attīstības pakāpē.
- bomonds Sabiedrības labākā, smalkākā daļa; augstmaņi.
- virsslānis Sabiedrības valdošā, privileģēto cilvēku grupa; augstākais slānis.
- majotēni Sacelšanās dalībnieki Parīzē 1382. g., kas vērsās pret nodokļu paaugstināšanu un iekasēšanu.
- pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- izcili kodināt sagatavot izcilspiedumam svītru vai autotipiju kodinājumu, kur attēls izceļas augstu virs plāksnes
- Arābijas tuksnesis Sahāras tuksneša ziemeļaustrumu daļa Ēģiptē (_Sharqīyah, Aş Şaḩrā' ash_), starp Nīlu un Sarkano jūru, no kuras to atdala Etbajs (augstums — līdz 2184 m), uz dienvidiem no 22 grādu ziemeļu platuma, pāriet Nūbijas tusksnesī, akmeņains plato, vidējais augstums — 500 m vjl.
- hipsometrisks Saistīts ar hipsometriju, absolūtā augstuma noteikšanu.
- karsts Saistīts ar paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
- republikānisks Saistīts ar valsts iekārtas un varas institūciju formu, kur augstākās valsts varas institūcijas ievēlē uz noteiktu laiku, šādai valsts iekārtas un varas institūciju formai raksturīgs.
- oficiāls Saistīts ar, parasti augstu, dienesta, amata stāvokli, tam raksturīgs.
- silts Saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- pārlaime Sajūsmīgs stāvoklis, augstākā svētlaime.
- pārlaimība Sajūsmīgs stāvoklis, augstākā svētlaime.
- kā pats nelabais saka (savienojumā ar īpašības vārdu), raksturojot ļoti augstu īpašības, pazīmes pakāpi
- pēc velna, arī kā velns saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe
- ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu
- Eifeļa tornis saka par kaut ko ļoti augstu, kas izceļas uz apkārtējā fona
- kā zelts saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu
- tīrais zelts saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību
- saule jau (augstu) gabalā saka par laiku, kad Saule jau ir augstu virs apvāršņa
- iepūšas kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku
- piepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku
- piepūšas (arī uzpūšas) kā tītars saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku
- uzpūšas (arī piepūšas, iepūšas) kā pāvs (arī tītars) saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku
- kā tītars saka par ļoti iedomīgu, lielīgu, augstprātīgu cilvēku
- barometrs kāpj saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos
- barometrs ceļas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos
- kā velns saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē
- pēc velna saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē
- deg kā ugunīs saka, ja ir augsta temperatūra, ja kādā ķermeņa daļā sajūt lielu karstumu, dedzinošas sāpes
- kā gailis uz sūdu čupa saka, ja kāds atrodas kaut kur augstu, augstāk par pārējiem
- deguns ir mākoņos (kādam) saka, ja kāds ir iedomīgs, augstprātīgs, lepns
- kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepns, iedomīgs, augstprātīgs, lielīgs
- spiest acis no pieres ārā (laukā) saka, ja kas grūti panesams, paciešams, ir sasniedzis ļoti augstu pakāpi
- uz dzīvību un nāvi saka, ja kas izpaužas, noris ļoti augstā pakāpē, ja tiek izmantoti visi līdzekļi
- līdz asinīm saka, ja pretēju interešu cīņa sasniegusi visaugstāko pakāpi
- uz ef, ef saka, paužot augstāko vērtējumu
- kā piepe saka, paužot negatīvu emocionālu attieksmi pret kādu parādību un uzsverot darbības izpausmes augsto pakāpi
- ar lielo burtu saka, paužot visaugstāko novērtējumu cilvēkam, viņa darbam
- kā uguns saka, raksturojot augstu darbības vai īpašības pakāpi
- kā negudrs saka, raksturojot darbības, norises augstu intensitāti
- pēc suņa saka, uzsverot kā nevēlama, nepatīkama augstu pakāpi
- kā pagāns saka, uzsverot kādas parādības augsto pakāpi, lielo intensitāti
- kā pimberis saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti
- no panckām ārā saka, uzsverot nosodījuma, izsmiekla augsto pakāpi, intensitāti; parasti savienojumā ar lamāt, lādēt, zobot, smiet
- Linkuvas valnis sākas Auces apkaimē, lokveidā iesniedzas Lietuvas ziemeļdaļā līdz Linkuvai un austrumos aizstiepjas līdz Skaistkalnei, lēzens 2,5-3,5 km plats, viļņotās virsas augstums — 70-85 m vjl.
- mašiahs Sākotnēji valdnieku un jūdaisma augstāko priesteru epitets.
- bazilika Sakrālajā arhitektūrā - vairākjomu baznīca, kuras vidusjoms paaugstināts attiecībā pret sānjomiem, un tā augšdaļā ir logi telpas izgaismošanai.
- apcienīt Sākt cienīt, augstu vērēt, iemīļot.
- sagriezties Sākt lidināties, bieži mainot virzienu, augstumu (par, parasti vairākiem, daudziem, putniem, kukaiņiem).
- uzņemt Sākt spēlēt, dziedāt (noteiktā toņkārtā, augstumā); sākt (kā) atskaņojumu.
- Brača Sala Adrijas jūras austrumu piekrastē ("Brač"), Dalmācijas salu dienvidu grupā (Horvātijā), platība - 396 kvadrātkilometri, augstums - līdz 778 m, apdzīvota.
- Unalaška Sala Aleutu salu austrumos (ASV Aļaskas štatā), platība - 2782 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 2035 m (darbīgs vulkāns), krastos fjordi; Analaska.
- Masīra Sala Arābijas jūrā ("Masira"), Omānā, garums - 70 km, platība - 600 kvadrātkilometru, pauguraina, augstums - līdz 276 m
- Malla sala Atlantijas okeānā (_Mull_), Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijā, Skotijas rietumu piekrastē, platība - 782 kvadrātkilometri, līčaini, klinšaini krasti, augstums - līdz 966 m vjl.
- Fuerteventura Sala Atlantijas okeānā ("Fuerteventura"), Kanāriju salu grupā (Spānijā), platība 1700 kvadrātkilometru, augstums - līdz 724 m
- Trindadi Sala Atlantijas okeānā ("Ilha da Trindade"), Brazīlijas teritorija, platība - \~10 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 600 m
- Keipbretona Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Cape Breton Island"), pie Sentlorensa līča ieejas, Kanādā, platība - 10300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 532 m, ar Jaunskotijas pussalu savieno 2,1 km garš dambis.
- Senpjēra Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, platība - 25 kvadrātkilometri, lielākais augstums - 250 m
- Antikosti sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, Sentlorensa līcī, Kanādas Kvebekas provincē, virsa līdzena, augstums - līdz 192 m, paltība 7910 kvadrātkilometru, 266 iedzīvotāji (2001. g.)
- Ljoga sala Atlantijas okeānā, Ārējās Hebridu salās (Lielbritānijā, Skotijā), platība — 2300 kvadrātkilometru, virsa pārsvarā līdzena, dienvidos — nelieli kalni (augstums — līdz 799 m), pļavas, kūdrāji
- Tasmanija Sala Austrālijas dienvidaustrumu piekrastē ("Tasmania"), no kontinenta šķir Basa šaurums, apskalo Indijas okeāns un Tasmana jūra, platība - \~63000 kvadrātkilometru, 490000 iedzīvotāju (2007. g.), kalnaina, augstākā virsotne - 1617 m
- Čedžudo Sala Austrumķīnas jūras ziemeļos (angļu val. "Cheju-do", korejiešu val. "Jeju-do"), 1846 kvadrātkilometri, 575000 iedzīvotāju (2006. g.), augstākā virsotne - Hallasana vulkāns (1950 m).
- Ajona sala Austrumsibīrijas jūrā (_Ajon_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Čaunas līča ziemeļos, platība - \~2000 km^2^, augstums - līdz 64 m vjl., arktiskā tundra, briežu vasaras ganības
- Sahalīna Sala Āzijas austrumu piekrastē, starp Ohotskas jūru un Japāņu jūru, Krievijā, platība - 76400 kvadrātkilometru, garums - 948 km, platums - 100-125 km, augstākā virsotne - 1609 m
- Kekertarsuaka Sala Bafina līcī, Grenlandes rietumu piekrastē, platība - 8600 kvadrātkilometru, augstums līdz 1919 m (Hejrigena kalns).
- Oļhona Sala Baikāla vidusdaļā, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība - 730 km^2^, augstums - līdz 1276 m
- Langelande sala Baltijas jūrā (_Langeland_), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 284 kvadrātkilometri, līdz 46 m augsta morēnu pauguraine, dižskābaržu meži
- Lollande Sala Baltijas jūrā (dāņu val. "Lolland"), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 1241 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 25 m, ar Falsteras salu savieno tilti, prāmja satiksme ar Fēmarnas salu (Vācijā).
- Ēlande sala Baltijas jūrā (zviedru valodā _Oeland_), ietilpst Zviedrijas Kalmaras lēnē, atrodas pie Skandināvijas pussalas dienvidu daļas, no kuras to atdala Kalmaras šaurums, platība - 1342 kvadrātkilometri, garums - 137 km, lielākais platums - 16 km, 23000 iedzīvotāju (2005. g.), līdz 57 m augsts kaļķakmens plato
- Falstera Sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga dienvidaustrumos, platība - 514 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums - līdz 44 m vjl.
- Fīna sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga rietumos (dāņu val. _Fyn_), Dānijas teritorija, platība - 2980 kvadrātkilometru, 447000 iedzīvotāju (2006. g.), augstums - līdz 131 m vjl., tilti savieno ar Zēlandes salu un Jitlandes pussalu
- Zēlande Sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga ziemeļaustrumos, Ēresuna šaurums šķir no Zviedrijas, platība - 7016 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 126 m vjl., daudz ezeru.
- Hoglande Sala Baltijas jūrā, Somu līcī, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, platība - 21 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 158 m
- Rīgene Sala Baltijas jūras dienvidrietumos (pieder Vācijai), platība - 926 kvadrātkilometri, 77000 iedzīvotāju (2006.g.), lielākais augstums - 161 m
- Vormsi Sala Baltijas jūras Igaunijas piekrastē, ceturtā lielākā Igaunijas sala, atrodas starp Hījumā un Igaunijas kontinentālo daļu, ietilpst Lēnes apriņķī, platība - 93 km^2^, garums - 16 km, platums - 10 km, lielākais augstums 13 m vjl., 415 iedzīvotāju.
- Hidenzē Sala Baltijas jūras piekrastē, uz rietumiem no Rīgenes (Vācijā), platība - 1860 ha, šaura, 18 km gara (dienvidu-ziemeļu virzienā), augstums - līdz 72 m vjl., kūrorts.
- Ambona Sala Bandas jūrā, Indonēzijas Moluku provinces teritorijā, platība - 775 kvadrātkilometri, 441000 iedzīvotāju (2010. g.), augstākā virsotne - 1225 m vjl.
- Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija
- Lāču sala sala Barenca jūrā, Svalbāras arhipelāga dienvidos Norvēģijas teritorija, platība - 178 kvadrātkilometri, dienvidu daļā līdz 536 m augsts plato, kalnu tundra, meteoroloģiskā stacija
- Kolgujeva Sala Barenca jūras dienvidaustrumos, Krievijā, platība - 5200 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 181 m, vasarā ligzdo daudz putnu.
- Pētera I sala sala Belinshauzena jūrā, pie Antarktīdas, platība — 249 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1200 m, vulkāniska izcelsme, virsmu sedz ledājs
- Nunivaka Sala Beringa jūrā (ASV), platība - 4500 kvadrātkilometru, virsa pauguraina, augstums līdz 511 m (Robertsa kalns), subarktiskās pļavas, audzē ziemeļbriežus, muskusvēršus.
- Karaga sala sala Beringa jūras Karagas līcī, pie Kamčatkas austrumu krasta, Krievijas Kamčatkas novadā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 912 m, krasti krauji, klinšaini, tundra (pundura ciedrupriedes)
- Sentlorensa sala sala Beringa jūras ziemeļos (angļu val. "Saint Lawrence Island"), ASV, platība — 4900 kvadrātkilometru, augstums — līdz 673 m
- Ratmanova sala sala Beringa šaurumā, Diommeda salu grupā, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, platība - \~10 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 513 m
- Velingtona sala sala Čīles arhipelāgā ("Isla Wellington"), Maglajanesas un Čīles Antarktikas reģiona ziemeļrietumos, platība — 6750 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums — līdz 1463 m, krastos fjordi
- Hvara Sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Hvar"), Horvātijā, platība - 289 kvadrātkilometri, garums - 68 km, augstums - līdz 626 m vjl.
- Mļeta Sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Mljet"), Horvātijā, platība - 98 kvadrātkilometri, austrumu daļa klinšaina, augstums - līdz 514 m vjl.
- Krka Sala Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 408 kvadrātkilometri, austrumu daļa kalnaina, augstums - līdz 569 m
- Alsa sala Dānijā (_Als_), Mazajā Beltā, Dānijas arhipelāga dienvidrietumos, platība - 314 km^2^, 51300 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 81 m augsta morēnu pauguraine, 1864.-1920. g. piederēja Vācijai
- Zaķusala Sala Daugavas deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā, atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai, garums - 3,5 km, platums - 100-300 m, augstums - 2,5-3,5 m virs Daugavas līmeņa.
- Lucavsala Sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu.
- Andra sala Egejas jūrā (_Andros_), Kiklādu arhipelāga ziemeļos (Grieķijā), platība - 405 kvadrātkilometri, reljefs kalnains, augstums līdz 994 m vjl., ielejās audzē olīvkokus, citrusus, vīnkokus
- Skira Sala Egejas jūrā ("Skyros"), Ziemeļsporādu salu grupā, Grieķijā, platība - 210 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 792 m, ganību lopkopība (aitas, kazas), dzelzs rūdas, marmora atradnes.
- Evija Sala Egejas jūrā, Balkānu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Grieķijā, platība - 3261 kvadrātkilometrs, garums - 170 km, augstākā virsotne - Dirfa kalns (1743 m).
- Eiboja Sala Egejas jūrā, Balkānu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Grieķijas teritorija, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 170 km, 218000 iedzīvotāju (2005. g.), augstākā virsotne - 1473 m
- Naksa Sala Egejas jūrā, Kiklādu salu arhipelāgā, Grieķijā, platība - 428 km^2^, augstums - līdz 1008 m
- Roda Sala Egejas jūras dienvidaustrumos (_Rhodhos_), Dienvidsporādu salu grupā (pieder Grieķijai), platība - 1410 kvadrātkilometri, kalnaina, augstākā virsotne - 1215 m vjl.
- Sama Sala Egejas jūras dienvidos, Dienvidsporādu salu grupā (Grieķijas teritorija), platība - 476 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 1436 m
- Tasa Sala Egejas jūras ziemeļos, Grieķijā, platība - 379 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 1203 m
- Samotrake Sala Egejas jūras ziemeļos, Grieķijas teritorija, platība - 176 kvadrātkilometri, apdzīvota, kalnaina, augstums - līdz 1586 m
- Imroza Sala Egejas jūras ziemeļrietumu daļā ("Imroz"), Turcijā, platība - 279 kvadrātkilometri, augstums - līdz 672 m
- Lemna Sala Egejas jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Lemnos"), pieder Grieķijai, platība - 482 kvadrātkilometri, lielākais augstums - 430 m
- Masbate Sala Filipīnās ("Masbate"), arhipelāga centrālajā daļā, platība 3270 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 697 m, tropu musonu klimats, tropu meži.
- Bohola Sala Filipīnu arhipelāgā ("Bohol"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - \~3900 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, plato, augstums - \~800 m vjl., piekrastē koraļļu rifi, lielākā pilsēta un osta Tagbilarana.
- Leite Sala Filipīnu arhipelāgā ("Leyte"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m
- Palavana Sala Filipīnu arhipelāgā (angļu val. "Palawan"), uz rietumiem no Mindanao, platība - 11800 kvadrātkilometru, garums - \~450 km, kalnaina, augstums - līdz 2085 m, gar piekrasti koraļļu rifu josla.
- Negrosa Sala Filipīnu arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Mindanao, platība - 12700 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 2460 m
- Samara Sala Filipīnu arhipelāga vidienē (sp. val. "Samar"), platība - 13400 kvadrātkilometru, virsma kalnaina, augstākā virsotne - 896 m, ar Leites salu savieno tilts, ar Lusonu - prāmis.
- Sebu Sala Filipīnu arhipelāga vidusdaļā starp Negrosu un Leites salu, platība - 44000 kvadrātkilometru (kopā ar tuvākajām saliņām - \~5100 kvadrātkilometru), kalnaina, augstums - līdz 1073 m
- Mindoro Sala Filipīnu arhipelāgā, uz dienvidiem no Lusonas, platība - 9800 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 2582 m
- Bioko Sala Gvinejas līcī (angļu val. "Bioko"), Ekvatoriālās Gvinejas province, platība - 2000 kvadrātkilometru (70 km gara, 30 km plata), augstākā virsotne - 3008 m
- Santome Sala Gvinejas līcī, pie Āfrikas rietumu krastiem, platība - 835 kvadrātkilometri, garums - \~35 km, lielākais platums - \~20 km, augstākā virsotne - 2024 m
- Amsterdama sala Indijas okeānā (_Île Amsterdam_, Francijas Dienvidjūru Zemēs), platība - 60 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 881 m vjl. (Diva kalns)
- Ķenguru sala sala Indijas okeāna Lielajā Austrālijas līcī ("Kangaroo Island"), Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, platība - 4351 kvadrātkilometrs, garums - 144 km, platums - 40 km, augstums - līdz 300 m
- Pemba Sala Indijas okeānā pie Āfrikas austrumu krasta, Tanzānijas teritorija, platība - 984 kvadrātkilometri, augstums - līdz 99 m
- Madagaskara Sala Indijas okeāna rietumu daļā, platība - \~582000 kvadrātkilometru, ceturtā lielākā sala pasaulē, garums - \~1600 km, platums - >600 km, augstākā virsotne - 2666 m
- Zanzibāra Sala Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā (angļu val. "Zanzibar"), platība - 1658 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, augstums - līdz 120 m, norobežo koraļļu rifi.
- Lomboka Sala Indonēzijā ("Lombok"), Mazo Zunda salu grupā, platība - 5435 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 3726 m (Rindžani vulkāns).
- Java Sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta.
- Sulavesi Sala Indonēzijā (angļu val. "Sulawesi"), Malajas arhipelāgā, Lielo Zunda salu grupā, platība - \~175000 kvadrātkilometru, 16 mlj iedzīvotāju (2005. g.), kalnaina, augstums - līdz 3455 m, darbīgi vulkāni; Celebesa.
- Kjusju sala Japānas arhipelāga dienvidos (japāņu valodā "九州"), trešā lielākā sala (aiz Honsju un Hokaido), platība - 37400 kvadrātkilometru (kopā ar blakussalām - 42600 kvadrātkilometru), augstākā virsotne - 1788 m, administratīvi iedalīta 7 prefektūrās
- Jaunsibīrija sala Jaunsibīrijas arhipelāga Anžū salu grupā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija, platība \~6200 km^2^, garums - \~140 km, lielākais platums - \~60 km, augstums - līdz 76 m
- Madura Sala Javas jūrā ("Madura"), ietilpst Lielo Zunda salu grupā, atrodas uz ziemeļiem no Javas, Indonēzijā, platība - 4558 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 471 m
- Kefalonija Sala Jonijas jūrā ("Cephalonia"), Grieķijā, platība - 752 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1628 m
- Kerkira Sala Jonijas jūrā ("Kerkyra"), Jonijas salu grupas ziemeļos, Grieķijas teritorija, platība - 593 kvadrātkilometru, ziemeļu daļa kalnaina, augstums - līdz 906 m
- Lefkada Sala Jonijas jūrā, Jonijas salu grupā, Grieķijā, platība - 295 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1158 m, olīvkoku audzēšana, audzē arī citrusus, vīnkokus.
- Zakinta Sala Jonijas jūrā, Jonijas salu grupā, Grieķijā, platība - 408 kvadrātkilometri, rietumos - kaļķakmens masīvs, augstums - līdz 756 m, austrumos - paugurains līdzenums.
- Anhela de la Gvarda sala Kalifornijas līcī (_Ángel de la Guarda, Isla_), Meksikas Lejaskalifornijas štata teritorija, augstākā virsotne - 1315 m
- Elsmīra sala sala Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos (angļu val. "Ellesmere Island"), platība - 196000 kvadrātkilometru, 168 iedzīvotāji (2001. g.), augstums - līdz 2616 m, ledāji \~80000 kvadrātkilometru, Neirsa šaurums atdala no Grenlandes, Džonsa šaurums - no Devona salas, Jurikas šaurums un Nansena šaurums - no Aksela Heiberga salas
- Aksela Heiberga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Axel Heiberg Island"), Sverdrupa salu grupā, platība - 34400 km^2^, kalnaina, augstums līdz 2210 m vjl.
- Batērsta sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Bathurst Island"), Karalienes Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība — 15500 kvadrātkilometru, augstums — līdz 526 m, arktiskais tuksnesis, salas dienvidu galā atrodas ziemeļu magnētiskais pols
- Karaļa Viljama sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("King William Island"), platība - 12400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 140 m, kaļķakmeņi, ezeri, tundra
- Velsas Prinča sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Prince of Wales Island"), platība — 33230 kvadrātkilometru, neapdzīvota, virsa pauguraina, augstums — līdz 254 m, krasti līčaini, arktiskais tuksnesis
- Somerseta Sala Kanādas arktiskajā arhipelāgā ("Somerset Island"), platība - 24300 km^2^, virsa līdzena, augstums - līdz 762 m, arktiskais tuksnesis, lielākā apdzīvotā vieta - Fortrosa.
- Viktorijas sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. _Victoria Island_), platība — 217300 kvadrātkilometru (9. lielākā sala pasaulē), paugurains reljefs, augstākā virsotne — 914 m
- Devona Sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. "Devon Island"), lielākā neapdzīvotā sala pasaulē, platība - 55000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1887 m
- Bailota sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Bafina Zemes ziemeļu piekrastē, platība - 13000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - Maliks, 1905 m vjl., teritoriju klāj ledājs, šļūdoņi ieslīd Bafina līcī
- Melvila sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidu daļā, platība — 42700 kvadrākilometru, neapdzīvota, reljefs — saposmots plato, augstums — līdz 776 m, krasti līčaini
- Prinča Patrika sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība — 15750 kvadrātkilometru, augstums — līdz 247 m, līdzena, nogulumieži, tundra
- Grankanārija Sala Kanāriju Salu grupā, Atlantijas okeānā, Spānijas Karalistes sastāvā, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1949 m
- Belija Sala Karas jūrā, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, no Jamalas pussalas to šķir Maligina šaurums, platība – 1900 kvadrātkilometru, augstums – līdz 24 m, daudz ezeru, arktiskā tundra.
- Sibirjakova sala sala Karas jūras austrumu daļā, pie ieejas Jeņisejas līcī, Krievijas Krasnoojarskas novadā, platība - \~800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 50 m, reljefs paugurains, daudz ezeru, sīku upju, piekrastē sēkļi
- Huventuda Sala Karību jūrā, pieder Kubai, platība - 2200 kvadrātkilometru, augstums - līdz 320 m; Pinosa.
- Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja
- Santaizabela Sala Klusā okeāna rietumos ("Santa Isabel"), Zālamana Salu teritorija, platība - 4662 kvadrātkilometri, visā grumā (>200 km) vulkāniska grēda, augstākā virsotne - Mareska kalns, augstums - 2545 m, tropu meži, zemajā piekrastē - kokospalmu plantācijas.
- Taivāna Sala Klusā okeāna rietumos, Āzijas dienvidrietumu piekrastē, no ziemeļiem uz dienvidiem šķērso vairākas kalnu grēdas, augstākā virsotne - 3950 m
- Banaba sala Klusā okeāna rietumu daļā, Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.); Ošena
- Gvadalupe Sala Klusajā okeānā ("Guadalupe"), Meksikas teritorija, \~1000 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, platība - 264 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1372 m, aizsargā roņus.
- Makvorija sala sala Klusajā okeānā ("Macquarie Island"), uz dienvidaustrumiem no Tasmānijas, Austrālijas teritorija, garums - 34 km, platums - līdz 5 km, klinšaina, augstums - līdz 433 m vjl.
- Ponape Sala Klusajā okeānā ("Ponape"), Mikronēzijā, Karolīnu salu austrumos, platība 334 kvadrātkilometri, apdzīvota, vulkānisks masīvs, ko sašķeļ ielejas, augstums - līdz 891 m (Totoloms).
- Rarotonga Sala Klusajā okeānā ("Rarotonga"), lielākā no Kuka salām, to dienvidu grupā, Jaunzēlandes teritorija, platība - 66 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m
- Kodiaka Sala Klusajā okeānā (angļu val. "Kodiak Island"), Ziemeļamerikas rietumu piekrastē, ASV Aļaskas štatā, platība - 9500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1353 m, no Aļaskas pussalas atdala Šeļihova šaurums; Kadjaka.
- Malpelo Sala Klusajā okeānā, \~400 km uz dienvidaustrumiem no Dienvidamerikas piekrastes, Kolumbijas teritorija, platība - 1,5 kvadrātkilometri, augstums - līdz 258 m
- Sanambrosija Sala Klusajā okeānā, Čīlei piederošā Desventuradasu salu grupā, \~900 km uz rietumiem Dienvidamerikas piekrastes, platība - 1,5 kvadrātkilometri, augstums līdz 479 m vjl.
- Oahu Sala Klusajā okeānā, Havaju salu grupā (ASV), platība - 1564 km^2^, veido 2 vulkāniskas grēdas, augstums - līdz 1228 m
- Malaita Sala Klusajā okeānā, Zālamana salu valsts austrumos, platība - 4071 kvadrātkilometrs, garums - 165 km, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 1432 m (Kolovrata kalns).
- Kodžedo Sala Korejas arhipelāgā ("Koje-do"), Korejas dienvidu piekrastē, platība - \~300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 562 m
- Karpata Sala Krētas jūrā ("Kárpathos"), uz ziemeļaustrumiem no Krētas (Grieķija), platība - 304 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1215 m (Kalilimnes kalns).
- Urupa Sala Kuriļu salu dienvidos, Krievijā, platība - 1500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1426 m, 25 vulkāni, no kuriem 2 - darbīgi.
- Kunašira Sala Kuriļu salu dienvidrietumos, Krievijā, platība - 1500 kvadrātkilometru, ziemeļu daļā darbīgs vulkāns, augstums - 1819 m
- Iturupa Sala Kuriļu salu grupā, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, platība - 6725 kvarātkilometri, veido vulkāniski masīvi un skrausti, augstums - līdz 1634 m, 48 vulkāni (8 no tiem - darbīgi), krasti augsti, krauji.
- Paramušira Sala Kuriļu salu ziemeļos, Krievijā (Sahalīnas apgabalā), platība - 2000 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - \~20 km, vairāki darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 1816 m, salā 37 vulkāni (6 darbīgi), pundura ciedrupriežu un alkšņu audzes.
- Gērnsija sala Lamamšā, viena no Normandijas salām, augstums - līdz 114 m
- Vaita sala Lamanšā (_Wight_), Anglijas dienvidu piekrastē, no Hempšīras grāfistes to atdala Solenta šaurums, platība - 380 kvadrātkilometru, garums - 36 km, platums - 22 km, lielākais augstums - 240 m vjl.
- Džērsija Sala Lamanšā (angļu val. "Jersey"), Normandijas salu grupā, Lielbritānijas valdījums, platība - 116 kvadrātkilometri, 91500 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs un lielākā osta - Sentheljēra, augstums - līdz 143 m
- Lielā Begičeva sala sala Laptevu jūras dienvidaustrumu daļā, pie izejas no Hatangas līča, Krievijā, platība - 1800 kvadrātkilometru, garums - 61 km, platums - 57 km, augstums - līdz 201 m
- Puertoriko Sala Lielajās Antiļu salās, platība - 8670 kvadrātkilometru, garums - \~180 km, platums - līdz \~70 km, augstākā virsotne - 1338 m
- Jamaika Sala Lielo Antiļu salu grupā, Karību jūrā, platība - 10990 kvadrātkilometru, kalnu grēda līdz 2256 m augstumam, tropisks klimats, daudz nokrišņu, notiek zemestrīces un tropiskie negaisi.
- Kuba Sala Lielo Antiļu salu grupas ziemeļrietumos, platība - 105000 kvadrātkilometru, garums - 1250 km, platums - 31-191 km, augstākā virsotne - 2005 m
- Butona Sala Lielo Zunda salu grupā ("Buton"), uz dienvidaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, platība - \~4600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne - 1190 m (Vani kalns).
- Niasa Sala Lielo Zunda salu grupā (indon. val. "Nias"), 110 km uz rietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 4800 kvadrātkilometru, 600000 iedzīvotāju (2004. g.), kalnaina, augstums - līdz 886 m
- Belituna Sala Lielo Zunda salu grupā, starp Sumatru un Kalimantānu, Indonēzijā, platība – 4800 kvadrātkilometru, augstums – līdz 510 m vjl, lielākā pilsēta un alvas izvedosta Tandžunpandana.
- Sumatra Sala Malajas arhipelāgā, otra lielākā sala (aiz Kalimantānas) Lielo Zunda salu grupā, platība - \~443000 kvadrātkilometru, 45 mlj iedzīvotāju (2005. g.; pēc iedzīvotāju skaita lielākā sala pasulē), garums - 1700 km, augstākā virsotne - 3805 m
- Singapūra Sala Malakas pussalas dienvidu piekrastē, no kontinenta atdala Džohoras šaurums, no Batamas salas dienvidos - Singapūras šaurums, platība - 692,7 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 177 m vjl.
- Sentvinsenta Sala Mazajās Antiļu salās, platība - 345 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1234 m
- Kirasao Sala Mazo Antiļu salu grupā, pie Venecuēlas krastiem, platība - 472 kvadrātkilometri, augstums - līdz 372 m
- Floresa Sala Mazo Zunda salu grupā ("Flores"), Indonēzijā, platība - 14300 kvadrātkilometru, kalnaina, augstms - līdz 2400 m, 1831000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sumba sala Mazo Zunda salu grupā, Indonēzijā (angļu val. _Sumba_), platība - 10700 kvadrātkilometru, garums - \~220 km, lielākais platums - \~70 km, augstums - līdz 1225 m
- Sumbava Sala Mazo Zunda salu grupā, Indonēzijā (angļu val. "Sumbawa"), platība - 14400 kvadrātkilometru, garums - \~270 km, lielākais platums - \~70 km, augstums - līdz 2281 m, piekrastē koraļļu rifi.
- Komoda Sala Mazo Zunda salu grupā, starp Sumbavu un Floresu, Indonēzijā, platība - 494 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 735 m
- Gvadalkanala Sala Melanēzijā ("Guadalcanal"), lielākā no Zālamana salām, platība - 6470 kvadrātkilometru, paralēli dienvidu krastam šķērso vulkāniskas grēdas, augstākā virsotne - 2439 m (Popomanasijs).
- Jaunbritānija Sala Melanēzijā (angļu val. "New Britain"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 36519 kvadrātkilometri, garums - 575 km, lielākais platums - \~100 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās Jaunpomerānija.
- Jaunīrija Sala Melanēzijā (angļu val. "New Ireland"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 8600 kvadrātkilometru, 140000 iedzīvotāju (2007. g.), sala izstiepta starp Kluso okeānu un Jaungvinejas jūru, garums - \~400 km, lielākais platums - \~40 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās - Jaunmēklenburga.
- Salamina Sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Nisos Salamina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 96,04 kvadrātkilometri, maksimālais garums - 15 km, augstums - līdz 375 m vjl.
- Serama Sala Moluku salu grupā, Indonēzijā (indon. val. "Seram"), platība - 17100 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 3019 m
- Buru Sala Moluku salu grupā, Indonēzijā, platība - 12655 kvadrātkilometri, 210600 iedzīvotāju (2019. g.), kalnaina, augstākā virsotne - Kaupalatmadas kalns (2428 m).
- Halmahera Sala Moluku salu grupas ziemeļos ("Halmahera"), Indonēzijā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 1635 m, darbīgs vulkāns - Gamkunors.
- Muhu Sala Monzunda arhipelāgā, Baltijas jūrā Igaunijā, platība - 204 kvadrātkilometri, augstums - līdz 24 m, veido kaļķakmeņi, dolomīti, dambis (4 km) savieno ar Sāmsalu.
- Linga Sala Natunas jūrā, ietilpst tāda paša nosaukuma arhipelāgā, Indonēzijā, platība - 826 kvadrātkilometri, augstums līdz 1163 m
- Senja Sala Norvēģu jūrā ("Senja"), Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē (Norvēģija), platība - 1600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 901 m, fjordi, kalnu tundra un pļavas.
- Kvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Finnmarkas filkē, platība - 738 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1045 m; norvēģu - Fāla.
- Hinneja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā (Norvēģija), platība - 2198 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums līdz 1266 m, fjordi, kalnu un meža tundra
- Tjuļeņija Sala Ohotskas jūrā, uz dienvidiem no Sahalīnas Terpeņijes pussalas, Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 636 m, platums - 40-90 m, augstums - līdz 18 m, kotiku apmetnes, piekrastē putnu ligzdošanas vietas, nav saldūdens un koku veģetācijas.
- Jaunkaledonija Sala Okeānijā (fr. val. "Nouvelle Caledonie", angļu val. "New Caledonia"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 16117 kvadrātkilometri, garums - 400 km, augstākās virsotnes >1600 m vjl.
- Kešma Sala Ormuza šaurumā ("Qeshm"), Irānā, platība 1330 km^2^, augstums līdz 396 m vjl., kaļķakmeņi un smilšakmeņi.
- Sokorro Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Socorro"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes), augstums - līdz 1050 m
- Prinča Edvarda sala sala Sentlorensa līcī Kanādā (angļu val. "Prince Edward Island"), platība - 5660 kvadrātkilometri, augstums - līdz 137 m
- Komsomoļeca Sala Severnaja Zemļas arhipelāga ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 9000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 780 m, apledojums - \~65% teritorijas.
- Sauthemptona Sala starp Hudzona līci un Foksa baseinu, Kanādā (angļu val. "Sauthampton Island"), platība - 44000 kvadrātkilometru, 834 iedzīvotāji, pauguraina virsma, augstums - līdz 533 m
- Daugavgrīvas sala sala starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei, garums 8,5 km, platums — 1-2 km, vidējais augstums — 2-4 m vjl., lielākais augstums — 14 m vjl.; Buļļu sala
- Lorda Hava sala sala Tasmāna jūrā, Austrālijā, platība - 12,8 kvadrātkilometri, puslokā apņem lagūnu, tuvumā 12 sīku salu, vulkāniskas izcelsmes bazalta masīvs, augstums - līdz 860 m (Gavera kalns)
- Stromboli Sala Tirēnu jūrā, pieder Itālijai (it. val. "Stromboli"), ir vulkāna virsūdens daļa, platība - 12,6 kvadrātkilometri, augstums - 926 m vjl. (virs jūras dibena 2700 m).
- Vulkāno Sala Tirēnu jūras Lipāru salās ("Vulkāno"), Itālijā, garums - 8 km, platums - \~6 km, platība - 21,2 kvadrātkilometri, zemūdens vulkāna virsūdens daļa, augstums - līdz 499 m
- Raivavae Sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā, augstums - līdz 435 m
- Āvdeša sala Vidusjūrā (_Għawdex_), Maltas Republikas teritorija, platība - 67 kvadrātkilometri, augstums - līdz 161 m vjl.; Goco.
- Maļorka Sala Vidusjūrā ("Mallorca"), Baleāru salu grupā, Spānijā, platība - 3600 kvadrātkilometru, pauguraine, līdz 1445 m augsti kalni.
- Menorka Sala Vidusjūrā ("Menorca"), Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 754 kvadrātkilometri, līdz 358 m augsts kaļķakmens plato, stāvkrasts.
- Pantellērija Sala Vidusjūrā, Tunisas šaurumā (Itālija), platība - 83 kvadrātkilometri, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 836 m
- Kipra sala Vidusjūras austrumu daļā, platība 9251 km^2^, augstums līdz 1951 m
- Vaigača sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Barenca jūru, uz dienvidiem no Novaja Zemļas, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija, platība - \~3400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 170 m vjl.
- Anatahana sala Ziemeļu Marianas Salās (_Anatahan_), darbīgs vulkāns, augstums - 787 m
- Krivčenskas salaktītu ala salaktītu ala Ukrainā, Podolijas augstienē, alas labirintu garums - 18,8 km
- ezera salaka salaku saldūdens forma ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus"), Latvijā sastopama Latgales augstienes dziļajos ezeros; sniedze
- Solovku salas salas Baltajā jūrā, pie ieejas Oņegas grīvlīcī, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - 347 kvadrātkilometri, augstums - līdz 107 m, sastāv no 3 lielām salām un vairākām mazām salām, meži, purvi
- Pribilova salas salas Beringa jūrā ("Pribilof Islands"), ASV teritorija, platība - \~200 kvadrātkilometru, ietver Sentpola un Sentdžordža salu, augstums - līdz 308 m, izvirdumieži, tundra
- Prinča Edvarda salas salas Indijas okeānā, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība — 310 kvadrātkilometru, sastāv no Prinča Edvarda salas (55 kvadrātkilometri) un Mariona salas (255 kvadrātkilometri), vulkāniskas izcelsmes, augstums — līdz 1200 m
- Revijahihedo salas salas Klusā okeāna austrumu daļā ("Islas Revillagigedo"), Meksikas teritorija (~700-1100 km uz rietumiem Kolimas pavalsts piekrastes), 4 vulkāniskas salas, platība - 829 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1050 m
- Luajotē salas salas Klusā okeāna dienvidrietumos (fr. val. "Iles Loyaute"), pieder pie Francijas aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas, platība - 2072 kvadrātkilometri, \~20000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 138 m; Lojaltī salas
- Santakrusas salas salas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā ("Santa Cruz"), uz ziemeļiem no Jaunhebridu salām, Zālamana Salu valstī, kopējā platība — 938 kvadrātkilometri, augstums — līdz 920 m vjl.
- Sanihes salas salas Lielo Zunda salu grupā ("Sanighe"), uz ziemeļaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, Sulavesi jūras austrumos, kopējā platība — 800 kvadrātkilometru, kalnainas, augstākā virsotne — 1784 m, darbīgi vulkāni, tropu meži
- Kanādas Arktiskais arhipelāgs salas Ziemeļamerikas ziemeļu piekrastē (angļu val. "Canadian Arctic Archipelago"), pieder Kanādai, platība - 1,33 mlj kvadrātkilometru, ietver >30 lielas salas, augstākā virsotne - 2926 m
- parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu
- Riekstukalns Salikts fluvioglaciāls paugurs (uz kura uzbūvēta observatorija) netālu no Baldones mežā, absolūtais augstums - 84 m vjl., relatīvais augstums - 55 m, izstiepts 2,2 km austrumu-rietumu virzienā, 1,3 km plats; Smugaušu kalns.
- plašināšana Saliktu rindu un lappušu izretināšana vēlamā platumā un augstumā.
- krakovjaks Salona deja (augstmaņu galmos) īpašā izpildījuma manierē; sarīkojumu deja ar vienkāršotu horeogrāfiju.
- Inders Sālsnogulu beznotekezers Kazahstānā, Atirau apgabalā, 10 km uz austrumiem no Zajikas (Urālas) upes, mālainā pustuksnesī 24 m zjl., platība - \~110 kvadrātkilometru, sāls slānis 10-15 m, augstvērtīgas sāls ieguve (satur kāliju, bromu, boru).
- Japa Salu grupa ("Yap") Mikronēzijā, Karolīnu salu rietumos, kompaktā grupā, rifu ieslēgtas 3 lielākas un 10 sīkas salas (135 kvadrātkilometri), zemas koraļļu salas, augstāko - Japu veido seni izvirdumieži (Buras kalns - 330 m).
- Cusimas salas salu grupa ("Tsushima") Korejas šaurumā, Japānas teritorija, platība - \~700 kvadrātkilometru, reljefs paugurains, augstums - līdz 649 m
- Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas
- Kurijamurijas salas salu grupa Arābijas pussalas dienvidu piekrastē ("Kuria Muria"), Jemenas Republikā, 5 tuksnešainas klinšu salas, lielākā - Hallanija, kopējā platība - 76 kvadrātkilometri, augstums - līdz 502 m
- Normandijas salas salu grupa Atlantijas okeānā (angļu val. _Channel Islands_), Lamanšā, Lielbritānijas valdījums, ietilpst Džērsija, Gērnsija un vairākas nelielas salas, platība — 195 kvadrātkilometri, lielākais augstums — 148 m vjl.
- Bermuda Salu grupa Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā, sastāv no \~150 koraļļu salām (20 apdzīvotas) un rifiem, augstums – līdz 76 m vjl.; Bermudas.
- Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums
- Komandora salas salu grupa Beringa jūras dienvidrietumos, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), ietver 4 vulkāniskas salas, kopējā platība - 1800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 751 m
- Natunas salas salu grupa Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Indonēzijā, kopējā platība - 1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 959 m vjl.
- Ziemeļsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (angļu val. "The Northern Sporades"), pieder Grieķijai, ietver 77 salas, kalnainas, platība - \~540 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 793 m
- Dienvidsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (Grieķijā), platība 3500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1436 m, lielākās salas - Sama, Ikarija, Roda, Kosa, Karpata
- Ļahova salas salu grupa Jaunsibīrijas salu arhipelāgā starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, augstums - līdz 270 m
- Marķīza salas salu grupa Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. "Iles Marquises"), ietilpst Franču Polinēzijā (Francijas aizjūras zeme), platība - 1274 kvadrātkilometri, 8700 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Taihae, augstums - līdz 1259 m
- Talaudu salas salu grupa Klusā okeāna rietumos ("Talaud"), starp Moluku salām un Mindanao salu Indonēzijā, platība - 1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 680 m, lielākās salas - Karakelonga un Gabro
- Marianas salas salu grupa Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Marianas Islands"), Mikronēzijā, platība - 1183 kvadrātkilometri, ietilpst 15 lielas salas un >50 sīku salu un rifu, stiepjas \~800 km garumā meridionālā virzienā, augstums - līdz 965 m vjl.
- Čenela salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Channel Islands"), Ziemeļamerikas piekrastē, pretī Losandželosai (ASV), kalnainas, augstums līdz 753 m, lielākās: Santakrusa -254 kvadrātkilometri, Santarosa - 218 kvadrātkilometri, Santakatalina - 192 kvadrātkilometri
- Karalienes Šarlotes salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu piekrastē (angļu val. “Queen Charlotte Islands”), Kanādā, no kontinenta šķir Hekates šaurums, platība — 10300 kvadrātkilometru, \~150 salas, augstākā virsotne — 1250 m
- Moluku salas salu grupa Malajas arhipelāga austrumu daļā (indon. val. “Maluku”), starp Sulavesi un Jaungvinejas salu, Indonēzijā, platība — 83700 kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1300 km, augstums — līdz 3019 m, daudz vulkānu, no tiem 10 darbīgi, biežas zemestrīces
- Māršala salas salu grupa Mikronēzijas austrumos, 27 atoli un 867 sīkas salas, kas izvietotas 2 virknēs: Rataku salas austrumos un Raliku salas rietumos, augstums nepārsniedz 10 m vjl.
- Jaunhebridu salas salu grupa Okeānijas dienvidrietumos, Melanēzijā, platība - 12190 kvadrātkilometru, >800 km meridionālā virzienā izstiepta kalnainu salu grupa, >80 salas, augstākā virsotne - 1810 m
- Penhu salas salu grupa Taivānas šaurumā, tajā ietilpst 64 salas, no kurām 20 ir apdzīvotas, platība - 127 kvadrātkilometri, augstums - līdz 48 m, bazalta ieži, koraļļu rifi
- Pelagu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isle Pelagie"), Tunisas šaurumā (Itālijas teritorija), ietilpst 3 salas: Lampedūza, Lampione (neapdzīvota), Linoza, kopējā platība - 25,48 kvadrātkilometri, augstums - līdz 195 m vjl., 6400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Egadu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isole Egadi"), uz rietumiem no Sicīlijas, platība - 38,8 kvadrātkilometri, augstums - līdz 684 m
- Antrekasta salas salu grupa Zālamana jūrā ("D'Entrecasteaux Islands"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas, platība - 3145 kvadrātkilometri, lielākās salas : Fērgusona, Normanbija, Gūdenafa sala, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 2600 m; D'Antrkasto salas
- bruņreljefs Salveida augstieņu reljefs, ko veido galdkalnu palikšņi, kurus klāj cietie ieži, kas pasargā zemākos slāņus no noārdīšanas.
- Poopo ezers sāļezers Centrālajos Andos (sp. val. "Lago de Poopo"), Bolīvijā, Altiplano augstkalnu līdzenumā 3690 m vjl., platība - 2500-3000 kvadrātkilometru (mainās sezonāli), dziļums - līdz 5 m, lietus sezonā līmenis ceļas līdz 20 m
- Sarikopas ezers sāļezers Turgajasa garenieplakā 100 m vjl., Kazahstānā, platība - 336 kvadrātkilometri, sekls, līmenis nepastāvīgs, augstākais pavasarī sniega kušanas periodā
- Samaņkas Samaņkas kalns - atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums - 1,1 km, platums - līdz 0,6 km, absolūtais augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja; Samaņku kalns.
- sēdināt Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu.
- sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanas, arī noārdīšanās dēļ).
- kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu).
- augstbūve Samērā augsta būve.
- oligopols Samērā augstā pakāpē monopolizēts tirgus, kurā konkurē neliels skaits lielražotāju vai tirgotāju.
- trinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti; strinkšķis.
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
- paaugsts Samērā augsts (par skaņu).
- pasmalks Samērā augsts (par skaņu).
- pasīks Samērā augsts, arī kluss (par skaņu).
- plerkšķis Samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu.
- slaids Samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem); arī nolaidens.
- žēls Samērā augsts, stiepts, monotons, parasti pakluss (par skaņu).
- platforma Samērā bieza, izturīga (parasti nostiprināta un paaugstināta) konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
- sēdvanna Samērā īsa vanna ar paaugstinājumu sēdēšanai.
- švīksts Samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- sīks Samērā kluss, neilgs, arī augsts (par skaņu).
- kolmatāža Sanesu nogulsnēšana, uzpludinot sanesām bagātus upes ūdeņus, lai paaugstinātu apvidus virsmu vai arī palielinātu augsnes auglību.
- Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts.
- amphipoda Sānpeldvēži - augstāko vēžu apakšklases kārta.
- abhirati sanskritā - augstākā bauda
- bhagavats sanskritā - vispārpieņemta pagodinoša uzrunas forma saskarē ar svētvīriem, valdniekiem u. c. augstdzimušām personām
- sānziede Sānziedu mēringija - 6-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā reti, iespējams iznīcināta.
- Armorika Saposmotu, zemu kalnu un augstieņu apgabals Francijas ziemeļrietumos, augstums - līdz 417 m (Normandijas augstiene).
- Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- rāva Sarkanīgi brūns purva ūdens ar paaugstinātu dzelzs saturu.
- cerāmija Sārtaļģu florideju klases rinda ("Ceramiales"), augstāk attīstītās sārtaļģes, tumšsarkans zarots, plātņveida, plakans vai pavedienveida laponis, 4 dzimtas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 8 sugas.
- Japānas sārtburkšķis sārtburkšķu suga ("Torilis japonica"), kas sastopama samērā bieži krūmājos, mežmalās un ruderālās vietās, 40-100 cm augsts stublājs ar seklām rievām, no pamata zarots
- parastais sārtžibulītis sārtžibulīšu suga ("Odontites vulgaris"), viengadīga, līdz 25 cm augsta pusparazītiska nezāle, kas parazitē uz graudzālēm, zied ar sarkaniem ziediem vasaras otrajā pusē
- drudzis Saslimšana, slimīgs stāvoklis, kas saistīts ar paaugstinātu temperatūru un drebuļiem.
- uzkāpt Sasniegt (sabiedriska stāvokļa, kādas darbības nozares u. tml.) noteiktu, parasti augstu, pakāpi.
- uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi (piemēram, par panākumiem, nepatikšanām)
- spert soli uz priekšu sasniegt augstāku attīstības pakāpi; progresēt
- attīstīties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā izaugsmē (par cilvēku); izveidoties (par individuālajām īpatnībām).
- pilnveidoties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- uzlaboties sasniegt augstāku pakāpi, dot kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus (par parādībām sabiedrībā)
- mest augstu vilni sasniegt augstu pakāpi
- sist (arī mest) augstu vilni sasniegt augstu pakāpi
- uzmest (arī uzsist) augstu vilni sasniegt augstu pakāpi
- uzsist (arī uzmest) augstu vilni sasniegt augstu pakāpi
- uzstādīt pirmrekordu sasniegt pirmo augstāko rezultātu (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā)
- nobriest Sasniegt psihes, rakstura, personības, to īpašību augstu attīstības pakāpi (par cilvēku).
- tonālais audiometrs sastāv no ģeneratora, kas rada dažāda augstuma un stipruma skaņas, un telefona, nosakot dzirdamības slieksni - vismazāko skaņas stiprumu, kuru var uztvert ar pārbaudāmo ausi noteiktā attālumā
- horizontālais spārnojums sastāv no nekustīgās daļas – stabilizatora un kustīgās daļas – augstuma stūres
- ložņu saulenīte saulenīšu ģints suga ("Goodyera repens"), aug mitros, ēnainos skujkoku mežos parasti lielās grupās, stublājs 10-25 cm augsts
- Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma.
- patiesais pusdienas laiks Saules patiesais augšējās kulminācijas moments, izteikts pēc patiesā vai vidējā laika, tad Saules augstums virs horizonta ir vislielākais un priekšmetu ēnas ir visīsākās.
- Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu.
- solstīcija Saulgrieži (1), saulstāvji - laika moments, kurā Saule savā gada kustībā pa ekliptiku sasniedz visaugstāko un viszemāko stāvokli.
- samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra
- parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā
- Vācijas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera periclymenum"), līdz 4-6 m augsts krūms, lapas violeti zaļganas, ziedi balti, zied jūnijā, jūlijā
- sauspūtis Sausvējš - vējš, kam raksturīga augsta gaisa temperatūra (20-25 °C) un zems relatīvais gaisa mitrums.
- pašpaaugstināšanās Savas vērtības paaugstināšana.
- Suecas zemesšaurums savieno Āfriku un Āziju (angļu val. "Isthmus of Suez"), atdala Vidusjūru un Sarkano jūru, platums — 112 km, tuksnešains līdzenums, augstums — līdz 107 m vjl.
- kritizētājs Savienojumā "kritizētājs reālisms": reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- lēkšana Savienojumā "lēkšana no tramplīna": ūdensslēpošanas disciplīna - planējums uz priekšu, iegūstot sākuma augstumu uz ūdenī novietota tramplīna.
- morganātisks Savienojumā "morganātiska laulība": laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kārtas privilēģijas (feodālismā).
- pirmais Savienojumā ar "šķira", "kategorija" u. tml.: norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- tik Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda uz īpašības, pazīmes, tās izpausmes, parasti augstu, pakāpi.
- visai Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- augš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri kam vai (kā) augšējā daļā.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, sasniedzot ļoti, arī pārāk augstu pakāpi, intensitāti.
- Savoja Savojas Alpi - kalnu grēda Rietumalpos, Francijas Dienvidaustrumos, vairāki augstkalnu kristālisko iežu masīvi, augstākā virsotne - Monblāns (4809 m).
- Babītes pilskalns savrups, 8 m augsts paugurs kāpu virknē Babītes pagastā, Babītes ezera ziemeļu krastā, ziemeļrietumu nogāze stāva, pārējās nogāzes lēzenas, ziemeļu nogāzē grāvis, plakums (25 x 15 m) nelīdzens, četrstūrveidīgs, ar noapaļotiem stūriem; Poļu kalns
- egoisms Savu personisko interešu izvirzīšana augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
- hierarhija Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam; secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā.
- baznīcas hierarhija secība no zemākā līdz augstākajam garīdzniecības amatam; centralizēta baznīcas vadība; garīdznieku kopums
- regulējamais sēdeklis sēdeklis, kam var regulēt sēdvietas augstumu, stāvokli garenvirzienā un atzveltnes slīpumu
- čeguns Sedlu čeguns - sedlu priekšgala paaugstinājums.
- magnolijaugi Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums, visaugstāk organizētā augu valsts daļa, kurā ietilpst vairāk nekā puse zināmo augu sugu.
- angiospermas Segsēkļi, kuru sēklaizmetņi ir paslēpti sēklotnē, bet sēklām apkārt ir augļapvalks; pie angiospermām pieder augstākie ziedaugi (viendīgļlapju un divdīgļlapju klasē).
- velingtonija Sekvoja - taksodiju dzimtas skuju koku ģints Ziemeļamerikā, kuras daži eksemplāri sasniedz 150 m augstumu un pieder pie visaugstākajiem kokiem.
- elite Selekcijā iegūta, augstvērtīga (augu vai dzīvnieku) izlase.
- feromagnētiskā rezonanse selektīva enerģijas absorbcija feromagnētiķos, kas novietoti augstfrekvences elektromagnētiskajā laukā
- mitrais elektrofiltrs selēna kamera gāzu attīrīšanai, izgatavota no svina plāksnēm dzelzs kamerā; lai uztvertu sēra trioksīdu un selēnu, gāzei jābūt mitrai ar temperatūru ne augstāku par 35–40 °C.
- ķimeņlapu selīne selīņu suga ("Selinum carvifolia"), kas Latvijā sastopama samērā bieži, auga stublājs 30-90 cm augsts, ar ļoti raksturīgām spārnainām šķautnēm, aug purvainās un krūmainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos
- Elohims Semītu augstākās dievības vārda daudzskaitļa forma, kas lietota Bībelē Vecajā Derībā Jahves vārda vietā vispārīgas dievības nozīmē.
- Ngorongoro Sen aprimuša vulkāna krāteris (angļu val. "Ngorongoro") vulkāniskajā masīvā (augstums - līdz 3648 m) Austrumāfrikas lūzumzonā, Tanzānijas ziemeļos, gigantiska kaldera līdz 20 km diametrā, \~500 m agstām gandrīz vertikālām iekšējām sienām, ārējās sienas līdz 2460 m vjl.
- Ķivuļu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Bauskas novada Ceraukstes pagastā, ierīkota Mūsas labajā krastā, nelielā, lēzenā reljefa paaugstinājumā, spriežot pēc senlietu atradumiem, bijusi apdzīvota vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs)
- tepe sena dzīvesvieta; 30-40 m augsts paugurs, kas izveidojies no māla kleķa celtņu paliekām ilgstošas apdzīvotības rezultātā: uz sagruvušo celtņu peliekām būvēja jaunas celtnes, tādājādi gadsimtu un pat gadu tūkstošu gaitā apmetne auga augstumā; bieži sastopamas Vidusāzijā, Kaukāzā, Indijā, Balkānu pussalā, kā arī Tuvajos austrumos
- Milzkalnes baznīcas kalns sena kulta vieta Smārdes pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Šlokenbekas pils, \~8 m augsts iegarens paugurs (~150 x 100 m), viena mala norakta
- Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni sena kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā pie Līdaciņu mājām, Jāņa kalns ir uzkalns (garums 50 m, platums 20 m), kura centrālajā daļā atrodas Upurakmens (augstums 1,15 m, apkārtmērs pie zemes 7 m), nostāstos minēta pāļu būve, kas atradusies blakusesošajā purvā
- Mazsalacas Velnala sena kulta vieta un arheoloģiskais piemineklis Neļķu klintīs, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1967. g., alas garums - 16 m, platums - 7 m, grīdas laukums - 68 kvadrātmetri, augstums ieejas daļā - 1,2-2 m
- pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
- miliārijs Senā Romā akmens stabi (1,5-2 m augstumā), ko nostādīja ceļmalās, lai apzīmētu romiešu jūdzi (~1480 m).
- karcers Senā Romā valsts cietums; viduslaikos apcietinājuma vieta klosteros, vēlāk augstskolās un vidusskolās telpas brīvības soda izciešanai.
- frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
- sinklīts Senajā Grieķijā - augstāko amatpersonu sapulce.
- pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
- liktors Senajā Romā - augstāko amatpersonu sargs, kas rokās turēja rīkšu saišķi, kurā ārpus pilsētas robežām iesprauda kara cirvi.
- intercesija Senajā Romā - augstāko amatpersonu tiesības atcelt citu amatpersonu lēmumus un apturēt viņu darbību.
- podijs Senajā Romā - paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī privileģētiem skatītājiem.
- nobilis Senajā Romā - patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
- fascijas Senajā Romā - rīkšu saišķi, kuri simbolizēja augstāko maģistrātu varu pār cilvēku dzīvību un brīvību; procesijās tos viņiem pa priekšu nesa liktori (zema ranga amatpersonas); saišķī iesprauda kara cirvi.
- triumvirāts Senajā Romā - trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai 1. gs. p. m. ē.
- konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā); cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
- duumvirs Senajā Romā - viens no diviem vienlīdzīgiem augstiem ierēdņiem 2 vīru kolēģijā, ko ievēlēja uz 1 g. dažādu uzdevumu veikšanai; arī augstākās amatpersonas Romas municipijās un kolonijās.
- flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos.
- promaģistrāti Senajā Romā personas, kas darbojās maģistrātu vārdā; dažkārt arī zemākas pakāpes maģistrāts, kas darbojās augstākas pakāpes maģistrāta vietā ar viņa pilnvarām.
- drabanti Senāk - augstu personu miesassargi.
- nāzīrs Senāk Turcijā - augstāko ierēdņu, arī ministra, tituls.
- Dušara Senarābu (vēst. Nabatejas valsts) mitoloģijā - augstākā dievība, kosmiskā dievība, pasaules harmonijas un kārtības ierīkotājs, pasaules valdnieks.
- pontifiks Senās Romas augstākās priesteru kolēģijas loceklis; no 5. gs. šo titulu sāka attiecināt uz kristiešu bīskapiem, parasti uz pāvestu.
- fasciji Senās Romas augstāko maģistrātu varu simbolizējošie rīkšu saišķi (ar cirvi vidū), kurus procesijās nesa liktori.
- neimas Senas skaņdarbu zīmes (punkti, svītras, to apvienojumi u. tml.), kas aptuveni norāda skaņas augstumu; tās izmantoja viduslaikos, piem., korāļu pierakstos.
- sūfeti Senējā Kartāgā 2 augstākas valdības personas.
- mesirs Senējs franču goda tituls augstām personām.
- kirēnieši Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; Kirēnas skola; kirēniķi.
- kirēniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; kirēnieši; Kirēnas skola.
- Zevs Sengrieķu mitoloģijā - augstākais dievs, dievu un cilvēku tēvs, dievu valdnieks, titānu Krona un Rejas dēls.
- višapi seni akmens veidoli (augstumā līdz 5 m), parasti zivs veida, vai arī akmens stabi, virs kuriem pārstiepta vērša āda; Armēnijā, Gruzijā, Ziemeļkaukāzā, Mongolijā, attiecas uz 2. gt. p. m. ē.
- Nārājana senindiešu mitoloģijā - augstākā dievība (vēdu himnās šis vārds vēl nav sastopams, tāpēc pētnieki domā, ka tas bijis neāriešu dievs, kas senindiešu un hindu mitoloģijā iekļauts vēlāk)
- Meru Senindiešu mitoloģijā - milzīgs zelta kalns, zemes un Visuma centrs, ap kuru griežas saule, mēness, planētas un zvaigznes, kalnā dzīvo augstākie dievi, Ganga no debesīm vispirms plūst uz šo kalnu un tikai pēc tam lejup uz zemi.
- Indra Senindiešu mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, dievu vadonis, senākā vēdiskā panteona augstākais dievs, galvenais cīnītājs pret ļaunuma spēkiem un dēmoniem un Indijas iekarotāju - āriešu sargātājs.
- Dzilnaskalns Senkapi Balvu novada Šķilbēnu pagastā, Balvu-Baltinavas ceļa kreisajā pusē, šaurs paugurs, kurā izvietoti 10 agrā dzelzs laikmeta kapu uzkalniņi 6-8 m diametrā (to augstums - \~1 m).
- Baltijas ledus ezera senkrasts senkrasts Liepājas - Ventspils lielceļa labajā pusē redzams visa Medzes pagasta garumā - turpat 12 km, dažviet tas sasniedz pat 30 metru augstumu
- kvadrants Senlaicīgs instruments debess spīdekļa augstuma mērīšanai.
- Šandi seno ķīniešu ticējumos - augstākais spēks, dievs, piminēts jau 13.-11. gs. p. m. ē. uz zīlēšanas kauliem kopā ar Zemo Senci, Lielo Senci; vēlāk eiropiešu misionāri izvēlējušies šo vārdu kristiešu Dieva apzīmēšanai
- Ormazds Seno persiešu mitoloģijā - gaismas dievs, augstākais dievs (arī Ahuramazda).
- Ilu Seno semītu tautu augstākā dievība, rietumsemītu mitoloģijā augstākais dievs, radītājs un cilvēku priekštecis.
- Tikala Senpilsēta Gvatemalā, viena no lielākajām (16 kvadrātkilometru) un vecākajām (VI gs. p. m. ē. - IX gs. m. ē.) maiju pilsētām, 5 piramīdu (augstākā maiju piramīda - 71 m), tempļu, piļu, kapeņu drupas.
- Potrimps Senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu. 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā. Sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku. Beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu.
- bulata tērauds sens augstvērtīgs liets tērauds zobenu un dunču asmeņu izgatavošanai; asmeņiem ir liela cietība, asums un elastība
- Pētera akmens sens robežakmens, kas uzstādīts 14. gs. 1. pusē uz arhibīskapa un viņa vasaļu valdījumu robežas, tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie vecā Rīgas-Daugavpils ceļa, mežmalā, netālu no Pļaviņu ūdenskrātuves, garums - 2,6 m, platums - 2 m, augstums - 1,9 m; Stukmaņu Pētera akmens; Vaiķu dižakmens
- askusēnes Sēņu valsts nodalījums ("Ascomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju; \~30 tūkstoši sugu, Latvijā konstatēts \~230 ģinšu, 640 sugu.
- bazīdijsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Basidiomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju, pasaulē zināmas \~900 ģintis, \~12000 sugu, Latvijā konstatēts >300 ģinšu, \~1360 sugu, tās pieder pie himēnijsēņu, pūpēžu un teliomicēšu klases.
- kvintsekstakords Septakorda apvērsums, kad tā apakšējo toni paceļ oktāvu augstāk, tā padarot tā tercu par septakorda zemāko toni.
- Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m
- nāves grēki septiņi grēki, ko kristietība uzskata par vissmagākajiem (lepnība jeb augstprātība; alkatība jeb skopulība; miesaskārība jeb neapvaldītas seksuālas tieksmes; skaudība; ēdelība, kas parasti saistīta ar žūpošanu; dusmas; slinkums)
- Lielais septiņnieks septiņu pasaules ekonomiski attīstītāko valstu (ASV, Japāna, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda) vadītāju regulārās tikšanās augstākajā līmenī
- hiperimūnserums Serums ar augstu antivielu titru; iegūst, dzīvnieku intensīvi imunizējot.
- Oktobra Revolūcijas sala Severnaja Zemļas lielākā sala Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeānā, platība 14200 km^2^, augstums - līdz 965 m; Sv. Aleksandras sala.
- superātrvilciens Sevišķi augstas klases ātrvilciens; ātrvilciens, kas spēj attīstīt sevišķi lielu ātrumu.
- superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
- superaugsts Sevišķi augsts.
- izmeklēts Sevišķi rūpīgi izraudzīts; augstām prasībām atbilstošs; izsmalcināts.
- uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
- isidoms Sienu būvveids ar vienāda augstuma kaltiem akmeņiem; isodoms.
- isodoms Sienu būvveids ar vienāda augstuma kaltiem akmeņiem.
- garie cimdi sieviešu cimdi līdz elkonim vai augstāk
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas dziedot maina skaņas augstumu (parasti vairākkārt); variē balsi, melodiju
- nagliņkurpes sieviešu kurpes uz augstiem un ļoti smailiem papēžiem
- grande dame sieviete ar smalkām, aristrokrātiskām manierēm un tādu pašu ārieni (parasti ieņem augstu stāvokli)
- sabiedrības dāma sieviete, kura bieži mēdz būt augstākajās aprindās un ievēro šo aprindu uzvedības normas
- favorīte Sieviete, kuru aizstāv, atbalsta ietekmīga, augsta persona; šādas personas mīļākā.
- mamzele Sieviete, parasti augstprātīga, kundziska.
- menakme Sievietes mūža posms, kurā notiek menstruācijas; menstruālās aktivitātes augstākais punkts.
- nimfomānija Sievišķo dzīvnieku dzimumcikla traucējumi ar paaugstinātu vai nepārtrauktu dzimumuzbudinājumu.
- pūslīšpaparde Sievpaparžu dzimtas ģints ("Cystopteris"), nelieli, 20-25 cm augsti daudzgadīgi lakstaugi, 18 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- zīmogkoki Sigilārijas - izmiruši lepidodendru rindas koki, kas parādījās karbona vidū un izmira perma sākumā, līdz 30 m (biežāk 10-15 m) augsti ar taisnu, kolonveidīgu, galotnē dihotomiski sazarotu stumbru.
- signālu ciparapstrāde signālu apstrādes metodes, kurām raksturīga signālu diskrētā pārveidošana, tādējādi paaugstinot aprēķinu precizitāti un paplašinot izmantojamo aritmētisko operāciju daudzveidību
- ripsnojums Sīkas (parasti no dažiem milimetriem līdz 1-3 cm augstas), vairāk vai mazāk paralēlas, viļņveidīgas grēdiņas, kas rodas uz irdenu nogulumu (galvenokārt smilšu) virsmas vēja, ūdens straumes vai viļņošanās procesā.
- aperenes Sīkas parzītiskas sēnītes uz augstāko augu lapām; appērsnes.
- parastā sīkķērsa sīkķērsu suga ("Cardaminopsis arenosa syn. Arabis arenosa"), vienīgā, kas sastopama Latvijā, 15-40 cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs, retumis daudzgadīgs augs, sastopama samērā bieži gk. smilšainās vietās
- zaļā sīkmēlīte sīkmēlīšu suga ("Microglossum viride"), tās augļķermeņi līdz 4 cm augsti, ar vēlesveidīgu zilganzaļu augšadaļu, kas vidusdaļā gandrīz zilganzaļa, kātiņš gaišāks, zvīņains, lipīgs, aug puduros, mežos uz mitras zemes starp sūnām
- tāla sīkplikstiņš sīkplikstiņu suga ("Arabidopsis thaliana"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, gk. sausās, smilšainās vietās pauguru nogāzēs, atmatās, skrajos priežu mežos u. c., līdz 40 cm augsts viengadīgs vai divgadīgs augs ar vienkāršiem un zarotiem matiņiem
- pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama
- termas silti vai karsti avoti vai pazemes ūdeņi, kuru temperatūra ir augstāka par 20 °C; arī tie pazemes ūdeņi, kuru temperatūra ir augstāka par attiecīgās teritorijas vidējo gaisa temperatūru
- atkusnis silts laiks (ziemā vai agrā pavasarī), kad gaisa temperatūra paaugstinās virs 0 °C un kūst sniegs un ledus
- siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte.
- īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas nepieciešams vielas masas vienības temperatūras paaugstināšanai par 1 K.
- čits Siltuma mūris, kas veido plīts aizmugurējo (augstāko) sienu.
- dzesēšanas cikls siltuma pārneses cikls no ķermeņa ar zemāku temperatūru uz ķermeni ar augstāku temperatūru (aukstummašīnās)
- siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
- simpatektomija Simpātiskās nervu sistēmas daļu izgriešana paaugstināta arteriālā asinsspiediena gadījumā.
- pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība
- Mazās Antiļu salas simtiem mazu, vulkāniskas izcelsmes saliņu, kuras iedala Aizvēja salās ("Leeward Islands") un Vējpuses salās ("Windward Islands") pēc to atrašanās vietas pret ziemeļaustumu pasātu, platība - \~14000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1467 m
- bimahs Sinagogā izveidots paaugstinājums, no kura mēdz lasīt Toras rulli.
- fazotrons Sinhrociklotrons - cikliskais rezonanses lādētu daļiņu paātrinātājs ar nemainīgu magnētisko lauku un mainīgu paātrinošā augstfrekvences elektriskā lauka frekvenci.
- bauhauzs Sinonīms Jaunās lietišķības un funkcionālisma arhitektūrai; stila apzīmējums radies funkcionālisma skolotāja V. Gropiusa vadītajā augstskolā Vācijā 20. gs. 20. gados.
- anīds Sintētiska šķiedra, ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem, paaugstināta termiskā izturība un elastība.
- fianīti Sintētiski kristāli uz cirkonija, hafnija, retzemju elementu u. c. oksīdu bāzes, tiem piemīt liela cietība, blīvums, augsta kušanas temperatūra utt., izmanto konstrukciju materiālos, lēcās, lāzermateriālos.
- termoelastoplasti Sintētiski polimēri, kam parastajā temperatūrā piemīt gumijas īpašības, bet kas paaugstinātā temperatūrā pāriet viskozi tekošā stāvoklī.
- ekstazī tabletes sintētisks, psihoaktīvs (smadzeņu darbību ietekmējošs) preparāts, kas izraisa smadzeņu bojājumus; iekšķīgi lietojamas tabletes, kuru lietošanas rezultātā parādās uzbudinājums, pasliktinās redze, paaugstinās arteriālais asinsspiediens
- arteriozais konuss sirds labā kambara konusveida paaugstinājums vietā, kur sākas plaušu stumbrs
- formālā izglītība sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments
- gaisakuģa vadība sistēma, kas sastāv no galvenās vadības un palīgvadības; galvenā vadības sistēma nosaka gaisakuģa telpisko stāvokli un sastāv no eleroniem, augstumstūres un virzienstūres
- nodalījums Sistemātikas augstākais pamattaksons, kas botānikā apvieno radniecīgas klases.
- smadzeņu aizplūšana sistemātiska augsti kvalificētu speciālistu izceļošana, parasti emigrācija
- senilā hipertensija sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanās vecumā
- trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu; dzidru skaņu; triangalo.
- triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu; trijstūris (3).
- zvans Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas.
- žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
- fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu.
- timpāni Sitamo mūzikas instrumentu komplekts, kuriem raksturīga puslodes forma un maināms skaņu augstums; šī komplekta instrumenti.
- robežsituācija Situācija, kurā krasi mainās kāds stāvoklis, norise u. tml.; situācija, kurā kāds stāvoklis, norise u. tml. sasniedz augstāko pakāpi; marginālā situācija.
- Vakantanka Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - augstākā dievība, kas simbolizē mistisko dzīvības spēku.
- parastais skābardis skābaržu ģints suga (“Carpinus betula”), līdz 20 m augsts dekoratīvs koks, Latvijā sastopams reti, tikai dienvidrietumu daļā, aizsargājams
- hiperventilācija Skābekļa ieelpošana zem augsta spiediena.
- Centaurium pulchellum skaistais augstiņš
- decimālā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām
- adiabātiskais gradients skaitlis, kas rāda gaisa temperatūras maiņu, augstumam pieaugot par 100 m
- ģeotermiskais gradients skaitlis, kas rāda temperatūras paaugstināšanos Zemes dzīlēs uz Zemes centru ik pa 100 m (vidēji 3°)
- vilcesspēja Skaitlis, kas raksturo dzinēju kopējās vilces attiecību pret lidaparāta masu; no v-as atkarīgs maksimālais ātrums, augstuma uzņemšanas laiks, maksimālais lidojuma augstums, ieskrējiena garums un manevrēšanas spējas.
- pārmesties Skanēt saraustīti, ar traucējumiem, mainīgā augstumā (par balsi, melodiju).
- sidrabains Skanīgs, samērā augsts (par skaņu).
- sudrabains Skanīgs, samērā augsts (par skaņu).
- uzskanēt Skanot uzvirmot augstu gaisā.
- palatāla skaņa skaņa, kuru izrunājot mēles izliekuma augstākais punkts ir pie cietajām aukslējām
- tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
- štimmis Skaņas augstums; arī melodija.
- hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
- skaņkārttonalitāte Skaņkārtas izvietojums noteiktā augstumā ar noteiktu toniku.
- ievadtonis Skaņkārtas visnenoturīgākā skaņa, kas atrodas pakāpi zemāk vai augstāk par toniku un tiecas uz to.
- burtu notācija skaņu apzīmējums ar burtiem: A (zilbju notācijā - la), B (si bemols), C (do), D (re), E (mi), F (fa), G (sol), H (si); apzīmējot skaņas paaugstinājumu par pustoni, attiecīgajam burtam pievieno galotni "-is", par toni - "-isis", apzīmējot pazeminājumu par pustoni, - "-es", par toni - "-eses"
- skaņu sistēma skaņu organizācija pēc augstuma principa
- skaņu skala skaņu secība, kur skaņas sakārtotas pēc principa no zemākajām uz augstākajām
- diahromatika Skaņu sistēma, kurā līdzās skaņkārtu galvenajām un blakus pakāpēm pastāv atvasinātās (paaugstinātās un pazeminātās) pakāpes ar relatīvi lielu patstāvību.
- skaņojums Skaņu sistēmas pakāpju augstuma samērs.
- parkšķis Skarba, mainīga augstuma, pazema skaņa, ko parasti rada putni.
- birztalas skarene skareņu suga ("Poa nemoralis"), tā ir 20—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, veido skrajus cerus, lapas šauras, raupjas
- smaillapu skarziede skarziežu ģints suga ("Ive xanthiifolia syn. Cyclachaena xanthiifolia"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. lielo pilsētu dzelzceļa staciju teritorijā, ruderālās vietās, stublājs līdz 1 m augsts, augšdaļā zarots, lapas pretējas, ziedu kurvīšu daudz, tie ir sīki, noliekti
- tribīne Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.); šādā būvē esošie skatītāji.
- no putna lidojuma skatoties no augstuma
- bīne Skatuve; dēļu paaugstinājums.
- praktikants Skolas audzēknis, augstskolas students, kas ko apgūst praksē (3).
- prīma Skolās augstākā klase; šīs klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
- relegācija skolnieka izslēgšana no skolas vai studenta - no augstskolas
- hospitācija Skolotāja vai augstskolas mācību spēka ierašanās cita skolotāja vai augstskolas mācību spēka stundā, resp. lekcijā vai seminārā.
- pasniedzējs Skolotājs vidējā profesionālā izglītības iestādē vai augstskolas mācībspēks (docētājs).
- Vetrenijpojass Skrausts Krievijas Arhangeļskas apgabalā un Karēlijas Republikā, garums - 200 km, augstums - līdz 344 m
- artrodīnija Skrejošas sāpes locītavās, bez piepampuma un paaugstinātas temperatūras.
- ciliāti Skropstaiņi, visaugstāk attīstītā vienšūnas dzīvnieku grupa.
- spalži slaveni, augsti
- Svarogs Slāvu mitoloģijā - augstākā stihiskā dievība, debesu dievišķā personifikācija.
- kriptodepresija Slēgta ieplaka, ko aizņem ezers, kura dibens atrodas zemāk par okeāna līmeni, bet ezera ūdenslīmenis ir augstāks par to (piem., Baikāla ezera ieplaka).
- Pāžu korpuss slēgta tipa militāra mācību iestāde augstākās muižniecības bērniem Pēterburgā Krievijā (dibināta 1759. g.)
- Holmenkollena Slēpošanas sporta centrs uz ziemeļrietumiem no Oslo ("Holmenkollen"), Norvēģijā, augstākais punkts 371 m vjl., kopš 1892. g. katru gadu notiek starptautiskas sacensības slēpošanā, slēpju muzejs, 1952. g. ziemas olimpisko spēļu norises vieta.
- uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
- karstūne Slimība ar augstu temperatūru.
- karsonis Slimība, kas noris ar augstu temperatūru.
- karstumguļa Slimība, kas noris ar ļoti augstu temperatūru, drudzi; karstuma guļa.
- karstuma guļa slimība, kas noris ar ļoti augstu temperatūru, drudzi; karstumguļa
- hiperadrenālisms Slimība, ko izraisa virsnieru hiperfunkcija: sliecība uz bazālās vielmaiņas paaugstināšanos, pazemināta ogļhidrātu tolerance, glikozūrija; cēlonis - virsnieru hiperplāzija, virsnieru garozas audzēji.
- hipertoniskā slimība slimība, kuras galvenā pazīme ir paaugstināts arteriālais asinsspiediens
- termoterapija Slimības ārstēšana ar siltām aplikācijām, parasti paaugstinot ķermeņa temperatūru virs 45 Celsija grādiem.
- astenopireksija Slimības gadījumam neatbilstoši niecīga temperatūras paaugstināšanās.
- klimakss Slimības intensitātes augstākā pakāpe.
- veģetatīvie paroksismi slimības izpausmes, kas rodas sakarā ar veģetatīvās nervu sistēmas augstākās daļas funkciju traucējumu: sāpes pakrūtē vai sirdī, elpošanas, sirdsdarbības traucējumi, reibonis
- batofobija Slimīgas bailes iet gar augstiem priekšmetiem - celtnēm, kalniem u. c.
- akrofobija Slimīgas bailes no augstuma.
- hipsofobija Slimīgas bailes no augstuma.
- dinofobija Slimīgas bailes no galvas reiboņa, no augstuma.
- stenila Slimīgi paaugstināta dzīvības rosība.
- panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē, arī pie tiltiem) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- rampa Slīpa vai paceļama platforma preču pārvietošanai no zemākas vietas augstākā un otrādi.
- šķībiski slīpi, tā, ka viens gals augstāk, bet otrs - zemāk
- slidkalniņš Slīps paaugstinājums ar slidenu virsmu, kas paredzēts lejupslīdei rotaļās.
- cefalalgiogramma Smadzeņu šķidruma spiediena grafisks pieraksts, kas rāda, vai galvassāpes rada paaugstināts smadzeņu šķidruma spiediens vai citi cēloņi.
- cefalalģiogramma Smadzeņu šķidruma spiediena grafisks pieraksts, kas rāda, vai galvassāpes rada paaugstināts smadzeņu šķidruma spiediens vai citi cēloņi.
- smaile Smaila (celtnes, tās sastāvdaļas) augšējā daļa; augstākais (celtnes) punkts.
- smaile Smaila (piemēram, kalna, klints) virsotne; augstākais (piemēram, kalna, klints) punkts.
- akme Smaile, galotne, augstākais punkts.
- nags smails nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja, koku nogāžot, šķērszāģējums nav izdarīts visā koka diametrā un tā līmenis ir augstāks par aizzāģējuma pamatu
- parastā smailzarīte smailzarīšu suga ("Calliergonella cuspidata"), veido zaļas vai dzeltenīgi zaļas, spīdīgas, irdenas, līdz 20 cm augstas velēnas vai aug starp citām sūnām, sekmē stāvošu ūdeņu aizaugšanu
- filcs Smalks un biezs, uzkārsts augstākā labuma audums.
- Sofijas smalkžodzene smalkžodzeņu suga ("Descurainia sophia", arī "Sisymbrium sophia"), sastopama samērā bieži, 20-70 cm augsts augs
- Kankarīšu iezis smilšakmens atsegums Gaujas pietekas Vijas lejteces kreisajā krastā pie Kankarīšu mājām, lokveida atseguma garums ir vairāki desmiti metru, augstums - līdz 5 m
- Ātraiskalns smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti
- Nevlina Smilšakmens galdveida atliku masīvs ("Pico de la Neblina"), Gvajānas plakankalnes augstākā virsotne (3100 m) uz Brazīlijas un Venecuēlas robežas (augstākā Brazīlijā).
- Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana
- Seibla Smilšu sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos ("Sable Island"), Kanādas teritorija, garums - 44 km, platums - 3,8 m, augstums - līdz 30 m, pārvietojas uz austrumiem \~0,2 km gadā.
- Dzosotinelisuns Smilšu tuksnesis Džungārijas līdzenumā ("Dzosotin Elisun"), Ķīnā, platība \~45000 kvadrātkilometru, barhāni (augstums līdz 30 m, ziemeļos - vietām 80-100 m), takiri, smilšu un oļu sanesumi.
- Mojinkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, uz dienvidiem no Betbakdala, augstums - 300-700 m
- Taklamakana tuksnesis smilšu tuksnesis Ķīnas rietumos (angļu val. "Taklamakan"), Tarimas līdzenuma vidienē, platība - \~270000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - 1000 km, platums - līdz 400 km, augstums pārsvarā - 800-1300 m, atsevišķi skrausti līdz 1664 m
- Ubari Idehans smilšu tuksnesis Sahārā ("Idehan Ubari"), Lībijas rietumos, līdz 200 m augsti smilšu pauguri, sāļezeri, solončaki, iegūst dabīgo sodu un vārāmo sāli
- Lielais Rietumu ergs smilšu tuksnesis Sahāras ziemeļrietumos (angļu val. "Great Western Erg"), Alžīrijā, platība - \~80000 kvadrātkilometru, līdz 300 m augstas kāpas
- Lielais Austrumu ergs smilšu tuksnesis Sahāras ziemeļrietumos, Alžīrijā, daļēji Tunisijas rietumos un Lībijas ziemeļrietumos, platība - >100000 kvadrātkilometru, līdz 300 m augstas smilšu grēdas
- Piearāla Karakums smilšu Tuksnesis Turānas zemienes ziemeļos, no Arāla jūras ziemeļaustrumiem līdz Sirdarjas lejtecei, Kazahstānā, augstums - līdz 10 m, starp smilšu pauguriem - sāļezeri, smilšu pauguros - gruntsūdeņi
- Žerāra smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis gerardii"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, matiņi divdaļīgi vai trīsdaļīgi, pieguļoši, lapu austiņas smailas, cieši pieguļošas pie stublāja
- pūkainā smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis sagittata"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, stublāja apakšdaļā nezaroti, atstāvoši matiņi, lapu austiņas strupas, atstāvošas no stublāja
- aizsmirdināt Smirdot aizvirzīties; augstprātīgi aizbraukt ar auto.
- Smoļenskas-Maskavas augstiene Smoļenskas-Maskavas augstiene - atrodas Baltkrievijā un Krievijā, garums - \~500 km, lielākais augstums - 320 m, viļņots morēnu reljefs.
- Smoļenskas augstiene Smoļenskas-Maskavas augstiene.
- Vecāķu-Vecmīlgrāvja kāpu grēda sniedzas no Vecāķiem un Vecmīlgrāvim starp Vecdaugavu un Daugavu rietumos un Ķīšezera ieplaku un Langas ieleju austrumos, garums - >7 km, platums - 1,5-2 km, absolūtais augstums - 22,1 m vjl.
- nivācija Sniega izsaukta iežu sala dēdēšana, galvenokārt polārajos, subpolārajos un augstkalnu apgabalos.
- sniega robeža sniega līnija, augstuma līmenis, virs kura sniegs u. c. cietie nokrišņi var saglabāties uz horizontālām virsmām sniega paliku veidā visu gadu
- konsultatīvs atbalsts sociālā darba speciālistam (supervīzija) sociālā darba speciālista darbībai paredzēts metožu kopums ar mērķi uzlabot viņa profesionālo kompetenci un sniegt viņam psiholoģisko atbalstu, lai paaugstinātu darba kvalitāti
- konsumerisms Sociāla parādība, kas patērēšanu sludina par augstāko vērtību, par īstu mūsdienu reliģiju un pilsoņu galveno pienākumu; patērēšanas kults.
- strādnieku šķira sociālā šķira – tā iedzīvotāju daļa, kas strādā algotu darbu, kura veikšanai nav nepieciešams augsts izglītības līmenis, tās ienākumi ir atkarīgi no darba algas, profesionālās karjeras iespējas ir ierobežotas, un pastāv augstāks bezdarba risks
- bezdarba slazds sociāli ekonomiska situācija, ko raksturo augsts bezdarba līmenis, kas saglabājas arī tad, ja tā tiešie cēloņi ir novērsti
- sociogramma Sociometrijas datu grafiskas attēlošanas veids, kas rāda sociālās grupas locekļu iedalījumu pēc katra autoritātes pakāpes kādā kopīgā darbībā: līderi, augstāk vērtētie, pieņemtie, zemāk vērtētie un atstumtie.
- Kačha Solončaki Pakistānā un Indijas rietumos, uz dienvidaustrumiem no Indas deltas, platība - >20000 kvadrātkilometru, garums austrumu-rietumu virzienā - >300 km, platums - 40-80 km, augstums - līdz 200 km, vietām - >400 m
- Leravulans Soloru (Austrumindonēzija) mitoloģijā - augstākā dievība, visa esošā cēlonis un sākums.
- sasolīt Solot izsolē, vairāksolīšanā u. tml., nosaukt augstāko (kā) maksu.
- Fiskars Oyj Abp Somijas uzņēmums, kas nodarbojas galvenokārt ar rokas darbarīku un dārza inventāra ražošanu; plaši pazīstams ar augstas kvalitātes nažiem, šķērēm un cirvjiem.
- Haltiatunturi Somijas augstākā virsotne ("Haltiatunturi") - 1324 m vjl., atrodas Somijas ziemeļos, uz robežas ar Norvēģiju.
- Pīlādžlapu sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria sorbifolia"), ko Latvijā bieži audzē kā dekoratīvu krūmu, vairodamās ar sakņu atvasēm, dažās vietās pārgājusi savvaļā; līdz 3 m augsts krūms, lapas (garums - līdz 30 cm) ar 9-21 lapiņu, kam divkārt zāģzobaina mala, ziedi sīki, balti, sakopoti lielās skarās vasu galotnē
- proceri Spānijā pilsētas augstmaņi, valsts padomnieki, augšnama locekļi; vispār ievērojamākie, dižciltīgie.
- efors Spartā - viena no piecām tautas sapulcē ik gadus ievēlētām augstākām amatpersonām, kas uzraudzīja administratīvo darbību, kārtoja tieslietas un ārlietas.
- attēllicis Speciāla drukas ierīce, ar kuras starpniecību uz gaismas jutīga materiāla iespējams izvadīt no datora augstas izšķirtspējas attēlus.
- zivju ceļš speciāla hidrotehniska būve, kas rada atbilstošus apstākļus, lai zivis pavasara nārsta laikā peldus varētu pārvarēt augstuma starpību no lejasbjefa uz augšbjefu dažādos aizsprostos
- monopolcena Speciāla tirgus cena, kas parasti ir augstāka par preces vērtību un nodrošina monopolam virspeļņas ieguvi.
- pusvadoša glazūra speciāla tumšbrūna vai melna glazūra, ko izmanto augstsprieguma izolatoros
- kravas marka speciāla zīme uz kuģa bortiem, kas rāda virs ūdens pieļaujamo borta augstumu kuģim ar pilnu kravu; kravas marku apliecina starptautisks dokuments "Apliecība par kravas marku"
- klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai.
- uzmale Speciāla, ne visai augsta līste, kas iet gar abām klāja malām un paredzēta kāju atbalstam, kad jahtai sānsvere.
- elektrošoka ierīce speciālais līdzeklis, kura augstsprieguma elektriskais lādiņš īslaicīgi paralizējoši iedarbojas uz cilvēka vai dzīvnieka organismu
- tribīne Speciāli iekārtots paaugstinājums, parasti publiskajam runātājam, diriģentam.
- trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei); ietve.
- ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
- ārsts Speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību un tiesībām ārstēt.
- inženieris Speciālists ar augstāko tehnisko izglītību.
- veterinārārsts Speciālists ar augstāko veterināro izglītību.
- justētājs Speciālists, kas burtu lietuvēs sagatavo matricas nolējumam novietojot klišejas pareizā augstumā un taisnstūrī, kā arī salikumā vienmērīgi izlīdzinot tekstu.
- specis Specialitāte (mācību priekšmets augstskolā).
- akadēmija Specializēta augstākās izglītības mācību iestāde.
- oscilators Speciāls aparāts, ko lieto elektriskajā metināšanā, lai pārveidotu rūpnieciskās frekvences (50 Hz) zemsprieguma maiņstrāvu augstfrekvences (150-200 kHz) augstsprieguma (2000-3000 V) maiņstrāvā.
- meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss (Mākslas augstskolā), ko vada izcils mākslinieks pedagogs.
- grafiku terminālis speciāls terminālis ar augstas izšķirtspējas displeju, grafikas planšeti vai citām grafikas ievadierīcēm, kas paredzētas grafisko datu ievadei personālajā datorā un izvadei no tā.
- suverenitāte Specifiska valsts kvalitāte - valsts augstākā vara savās iekšējās lietās un neatkarība no citām valstīm starptautiskajās attiecībās.
- basets Spēcīgs medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām nokarenām ausīm; augstums skaustā sasniedz 33-38 cm; attiecīgā suņu šķirne.
- absolūtā dzirde spēja ar dzirdi precīzi noteikt skaņu augstumu, tonalitāti utt.
- termobioze Spēja dzīvot augstā temperatūrā.
- gaišdzirdība Spēja sadzirdēt skaņas ar frekvenci, augstāku par normālās dzirdamības robežu.
- tosols spēkratu motoru dzeses šķidrums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stigrību, augstu siltumietilpību un mazu iztvaikotspēju. Krievijā ražots antifrīzs
- spars Spēks, arī ātrums (darbībai, norisei); augsta (darbības, norises) izpausmes pakāpe.
- zirgu darbaspējas spēks, ātrums, izturība, kas ir atkarīgi no zirga tipa, augstākās nervu darbības tipa un individuālām iedzimtām īpašībām
- spīdekļu koordinātu maiņa spīdekļa augstuma un azimuta maiņa; spīdeklim uzlecot un norietot, augstums mainās straujāk nekā novērotāja meridiāna tuvumā; spīdekļu azimuts mainās lēnāk, bet novērotāja meridiāna tuvumā – straujāk
- zenītdistance Spīdekļa leņķiskā augstuma papildinājums līdz taisnam leņķim.
- polārā distance spīdekļa meridiāna loks, skaitot no paaugstinātā debess pola līdz spīdekļa centram
- Mēness dārziņš spīdošs riņķis ap Mēnesi, halo fenomens, kas rodas, gaismai atstarojoties ledus kristālos augstajos spalvu mākoņos
- dzīvsudraba staba milimetrs spiediena mērvienība (mm Hg), kas vienāda ar 1 mm augsta dzīvsudraba staba hidrostatisko spiedienu
- ātrumspiediens spiediena palielinājums, ko izraisa šķidruma vai gāzes plūsma, sadurdamās ar kādu cietu ķermeni, kad plūsmas kinētiskā enerģija pārveidojas spiediena enerģijā un gāzes iekšējā enerģijā un spiediens paaugstinās; dinamiskais spiediens
- krāšņs Spilgts, niansēm bagāts, arī augstvērtīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu; fūzeļeļļa.
- fūzeļeļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu.
- meistarklase Sportā - kvalifikācijas pakāpe, kurā ietilpst augstākās klases sportisti.
- fārmklubs Sportā - zemākās līgas klubs, kas pieder vai piesaistīts augstākās līgas klubam.
- tramplīns Sporta būve, ierīce sportista lēciena tāluma, augstuma un ilguma palielināšanai (piemēram, slēpošanā, ūdensslēpošanā, daiļlēkšanā).
- batuts sporta ierīce, atsperīgs tīkls (garums 457 cm, platums 274 cm), kas ar gumijas amortizatoriem piestiprināts pie horizontāla rāmja 91 cm augstumā no grīdas, uz tā trenējas akrobāti, vingrotāji, daiļlēcēji; to izmantojot var izdarīt augstus atspēriena lēcienus, un apvienot tos ar vingrojumiem gaisā
- kārts Sporta rīks - tievs koka vai cita materiāla stienis, ko izmanto par atbalstu augstlēkšanā.
- alpīnisms Sporta veids - kāpšana grūti pieejamās, augstās kalnu virsotnēs, pārgājieni augstos kalnos u. tml.
- kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un dažu Austrumu cīņas veidu elementi, piem., spērieni augstāk par jostasvietu.
- supersmagsvars Sportista smagsvara augstāka kategorija (piemēram, cīņas sportā); supersmagais svars.
- augstlēcējs Sportists, kas specializējies augstlēkšanā.
- supersmagais svars sportistu smagsvara augstākā kategorija (piemēram, cīņas sportā); supersmagsvars
- sporofills Sporu lapa, paparžaugiem tā lapa (vēdeklis), kas attīsta sporas, bet augstākiem augiem augļlapa vai putekšlapa.
- apelācija Sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
- sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas
- Kanāriju spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris canariensis"), 20-120 cm augsta ar 2-5 cm garu, olveida vārpskaru, Latvijā konstatēta epizodiski
- neparastā spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris paradoxa"), 25-65 cm augsta, vārpskara vālesveidīga, 2-7 cm gara, Latvijā atrasta tikai vienreiz
- lifts Stacionārs transportlīdzeklis, parasti kabīnes vai platformas veidā, (kā) pārvietošanai vertikāli, samērā lielā augstumā.
- palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu
- dzeloņsporu ezerene staipekņu nodalījuma ezereņu ģints suga ("Isoetes echonospora"), Latvijā sastopama reti, tikai Piejūras zemienes un Vidzemes augstienes ezeros 0,15-0,9 m dziļumā; aizsargājams ūdensaugs
- stabkoki Staipekņveidīgo klases izmiruši koki, kas auga devona beigās un karbonā, izmira perma sākumā, 40-45 m augsti dažādsporu koki ar resniem stumbriem (līdz 2 m diametrā), kam galā kupolveida vai piramīdveida vainags.
- Staldes Staldu pilskalns - atrodas Virešu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums - 50 x 25 m, datējums nav zināms.
- konētabls staļļmeistars, viduslaikos viens no augstākajiem virsniekiem
- SSC Starpaugstskolu skaitļošanas centrs.
- paisuma amplitūda starpība starp paisuma augstāko līmeni (pilnlīmeni) un vidējo ūdenslīmeni kādā laika posmā, kas mēdz būt dažu metru robežas, bet Bristoles kanālā (Anglijas dienvidrietumu piekrastē) sasniedz 15,6 m
- Hisaras ieleja starpkalnu ieplaka starp Hisaras grēdas dienvidiem un Babataga un Karatava grēdu ziemeļu atzariem, Tadžikistānā, garums - 70 km, platums - līdz 20 km, augstums - 700-1000 m
- Fergānas ieleja starpkalnu ieplaka Vidusāzijā, Uzbekistānā, daļēji Kirgizstānā un Tadžikistānā, garums — \~300 km, platums — līdz 170 km, augstums — 300-1000 m vjl.
- Transilvānijas plato starpkalnu plato Karpatu dienvidu daļā, Rumānijā, ietver Dienvidkarpati, Austrumkarpati un Apuseni, garums — \~180 km, platums — līdz 150 km, augstums — 500-800 m, paugurainas augstienes un kuestu grēdas saposmo Murešas un tās pieteku ielejas un gravas
- Augstie plato starpkalnu plato un līdzenumi Atlasa kalnu vidusdaļā (_Hauts Plateaux_), Marokā un Alžīrijā, augstums — 1100-1200 m rietumos, 700-800 m austrumos
- vairogu starpsiena starpsiena no divu vai trīs dēļu kārtu vairogiem, vairogu augstums parasti ir vienāds ar telpas augstumu, to veidošanai var izmantot zemas kvalitātes kokmateriālus
- SBA Starptautiskā Biznesa augstskola.
- MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP.
- taksācijas rekvizītu simboli starptautiski pieņemtie taksācijas rekvizītu apzīmējumi (vecums – A, augstums – H, caurmērs – D, šķērslaukums – G, krāja – V)
- gaišā kamera statīvā iestiprināta četrskaldņu prizma, kuru novietojot atbilstošā augstumā virs papīra lapas un lūkojoties tieši cauri prizmas augšējai skaldnei, uz papīra lapas šķietami projicējas attēls, kas atrodas prizmas vertikālās šķautnes priekšā; izmantoja mākslinieki, lai iegūtu precīzu ainavas vai objekta zīmējumu
- Glints stāvas nogāzes un kraujas ar kaļķakmeņu, mālu un smilšakmeņu atsegumiem, kuras gar Somu līča dienvidu krastu stiepjas uz Lādogas ezera pusi, garums - 450 km, augstums - līdz 80 m; Baltijas-Lādogas kāple
- zenīts Stāvoklis, arī moments, kad debess spīdeklis (parasti saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības); stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
- izkoptība Stāvoklis, kam raksturīga atbilstība augstām, parasti kultūras, prasībām.
- iegrieztā stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra incisa"), līdz 1 m augsts krūms ar līkločveidīgām vasām, tās lapas rudeņos krāsojas sarkanbrūnos toņos
- Agas stepe stepe Krievijā, Aizbaikāla novadā, aizņem kalnu grēdu lēzenās nogāzes un Agas baseina upju ielejas, garums \~100 km, augstums 600-800 m
- uznaglošana Stereotipu, galvano un klišeju piestiprināšana koka kājenei līdz burta augstumam.
- graudu barība stiebrzāļu, pākšaugu un eļļas augu graudi (sēklas), ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai un kas pieskaitāmi spēkbarības līdzekļiem un nepieciešami visu sugu mājdzīvnieku, īpaši putnu, cūku, zirgu un augstražīgu govju, ēdināšanai
- Tukuma oss stiepjas meridionālā virzienā Tukuma novada Tumes pagastā, garums — \~1,4 km, platums — 80-250 m, absolūtais augstums — 65 m vjl., relatīvais augstums — 8-15 m
- scordatura Stīgu instrumentu stīgu pārskaņošananeparastos augstumos, sevišķi daudz lietota 17. gs. beigās, lai iegūtu neparastus efektus akordu spēlē un skaņu nokrāsā.
- koronizācija Stiklaudumu augsttemperatūras apstrāde eļļotāja izdedzināšanai.
- birete Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem.
- gaisakuģu ierinda stingri noteikts savstarpējs gaisakuģu stāvoklis kopējā lidojumā un manevrēšanā; izkārtojumu raksturo distance, intervāls un augstuma starpība
- E slānis stipri jonizēts atmosfēras slānis 90-150 km augstumā, labi atstaro radioviļņus
- kvēla Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
- kvēle Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
- arodveselība Strādājošo veselības nodrošināšanas sistēma, kuras mērķis ir veicināt un saglabāt jebkurā profesijā strādājošo cilvēku augstu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības līmeni, veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu veselības traucējumus un riskus.
- stažēties Strādāšana (kādā specialitātē) pieredzes apguvei, kvalifikācijas paaugstināšanai, arī piemērotības noteikšanai.
- lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (piemēram, transportlīdzekļa) kustībā.
- kabrēšana Strauja gaisakuģa augstuma palielināšana pa trajektoriju, kas ar horizontālo plakni veido leņķi, kurš lielāks par 30 grādiem.
- rallijs strauja vērtspapīru tirgus cenas paaugstināšanās pēc tās iepriekšējas pazemināšanās
- uzplūdenis Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies.
- uzplūdiens Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies.
- uzlēkt Strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.).
- uzlēkties Strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.).
- krist Strauji plūst, virzīties lejup (parasti no samērā liela augstuma) - par ūdeni.
- Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples
- induktīvā karsēšana strāvu vadošu materiālu (galvenokārt metālu) un ķermeņu karsēšana ar mainīgu elektromagnētisko lauku, inducējot tajos virpuļstrāvas; lauku rada caur induktoru plūstoša zemas (50–60 Hz), vidējas (līdz 10 kHz) vai augstas frekvences (virs 10 kHz) maiņstrāva; izmanto melno un krāsaino metālu kausēšanai (indukcijas krāsns), detaļu virsmu rūdīšanai, sagatavju karsēšanai u. tml.
- izstudēt Studējot augstskolā, izmācīties (par ko).
- vasa Stumbrs kopā ar lapām (augstākajiem augiem).
- mels Subjektīva ārpussistēmas mērvienība skaņas augstuma mērīšanai; lieto gk. muzikālajā akustikā.
- sous-prefect Subprefekts, prefekta palīgs, apriņķa augstākais valsts ierēdnis Francijā.
- Jizeras kalni Sudetu ziemeļrietumu daļa Čehijā un Polijā ("Jizerske hory"), garums — \~40 km, augstums līdz 1127 m, sastāv no 4 grēdām.
- Lužicas kalni Sudetu ziemeļrietumu daļa Čehijā, garums — 120 km, augstākā virsotne — Ješteda kalns — 1012 m
- spārnainā sudrbpodziņa sudrabpodziņu suga ("Ammobium altum"), viengadīga puķe, 50-60 cm augsta, ziedi balti kurvīši 1,5-2 cm diametrā, dzimtene Austrālija, Latvijā audzē siltumnīcās
- spiedsūknis Sūknis, kas darbojas lielāka spiediena apstākļos un spēj pacelt ūdeni 10 un vairāk metru augstumā.
- Suleimāna Suleimāna kalni - kalnu sistēma Irānas kalnienes austrumu malā, Pakistānā (angļu val. "Suliaman Range"), garums - \~600 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3441 m
- Manuk-Manuka Sumatras tautu mitoloģijā - gaišzilā kosmiskā vista, visas pasaules radītāja, augstākā dieva sieva, kas izdēja trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi - demiurgi, kas radīja trīs Visuma līmeņus - debesis, cilvēku pasauli un pazemes valstību.
- vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni
- Sandzjana līdzenums Sunļao līdzenuma ziemeļu daļa Sungari un Usuri upstarpā, Ķīnā, lēzens, pārpurvots līdzenums, garums - \~400 km, platums - 120-160 km, augstums - 50-200 m, kalnu palikšņi ar augstumu līdz 627 m, nogulumieži, skujkoku un platlapju meži, purvi, pļavu stepe.
- Sunļao Sunļao līdzenums - atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Sungari un Ļaohes baseinā, platība - \~300000 kvadrātkilometru, augstums - 100-300 m vjl.
- meža suņburkšķis suņburkšķu suga ("Anthriscus sylvestris"), kas ļoti bieži sastopama krūmājos, mežos, pļavās un ir 60—120 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar rupji rievainu stublāju
- SAF Superaugsta frekvence.
- klistrons Superaugsto frekvenču elektronlampa, ko lieto svārstību radīšanai, pastiprināšanai un frekvences palielināšanai.
- žirators Superaugsto frekvenču ierīce, kas rada fāžu starpību; izmanto superaugsto frekvenču ventiļos, pārslēhgos, modulatoros, cirkulatoros.
- zupurdents Superintendents - luterāņu baznīcas augstākais garīdznieks, pārraugs.
- džuzguni Sūreņu dzimtas ģints, zaraini, 2-4 m augsti krūmi, aug smilšainos tuksnešos, stepēs, Āzijā un Z-Āfrikā; audzē smilšu nostiprināšanai, jaunos dzinumus ēd kamieļi, aitas.
- jūrmalas sveda svedu ģints suga ("Suaeda maritima"), 3-25 cm augsts augs, atrasta tikai vienreiz (1852. g.)
- Krievijas sveda svedu ģints suga ("Suaeda salsa"), radnieciski tuva Jūrmalas svedai, no tās atšķiras gk. ar augstumu (25-100 cmm)
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe.
- komitāts Svinīga izvadīšana, ko rīko no augstskolas aizejošam studentam viņa komīlitoņi.
- apoteoze Svinīgs, pacilāts nobeigums; augstākā pakāpe.
- nažkontakts Svirslēdža kontakta kustīgā daļa (parasti augstsprieguma iekārtās).
- grosmeisters Šaha spēlē augstākā šahista kvalifikācija.
- nodīrāt Šantažēt ar ļoti augstu cenu.
- ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos)
- tolbojs Šaura un augsta priekšbura, ko vieglā vējā lieto kopā ar spinakeru.
- rats Šaura, augstāka josla (audumā); arī šādu joslu kopums.
- Kuršu kāpas šaura, gara smilšu kāpu strēle Baltijas jūras austrumu piekrastē, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras, garums — 98 km, platums — līdz 3,8 km, augstums — līdz 70 m
- Ludzas-Ciblas grēda šaura, nedaudz līkumota paugurgrēda Latgales augstienē, starp Ludzu un Ciblu, garums - 12 km, platums - 80-200 m, relatīvais augstums - līdz 25 m
- Sēlpils sala šaura, neliela, neapdzīvota sala Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņkalna salas, garums atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa var būt līdz 150 m, augstums — līdz 2 m, pirms Daugavas ielejas applūdināšanas tā bija sens dolomīta erozijas paliksnis (Sēlpils pilskalns) uz Daugavas kreisā krasta kraujas
- zemes piramīdas šauri 10–15 m augsti konusveida pauguri, kas veidojas, atmosfēras nokrišņiem izskalojot nešķiroto morēnas materiālu; virsotnē liels laukakmens vai klints atlūznis, kas pasargā no erozijas morēnas masu
- stoķis Šaurs un augsts koka trauks uz trim kājām.
- fjords Šaurs, dziļš, bieži vairākus desmitus kilometru garš, izlocīts jūras līcis ar atzarojumiem un stāviem, augstiem (1000-1200 m) krastiem.
- šķirbne Šaurs, ierobežota augstuma plaukts.
- šķirbnovietne Šaurs, ierobežota augstuma plaukts.
- Kanādas šeferdija šeferdiju ģints suga ("Shepherdia canadensis"), vasarzaļš, Latvijā introducēts 1,5-2 m augsts krūms, lapas eliptiskas līdz olveidīgas, ziedi sīki, dzeltenīgi, sakopoti īsās vārpās
- Džuoks Šilluku (Dienvidsudāna) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs.
- andrejas Šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem.
- virsis Šīs dzimtas ģints ("Calluna"), 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu, ģintī ietilpst 1 suga.
- divzobe Šīs dzimtas ģints ("Dicranum"), divmāju, retāk vienmājas augi, stumbri līdz 20 cm augsti, bieži ar rizoīdtūbu, uz augsnes, trūdošas koksnes, bezkarbonātu iežiem; 52 sugas, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- atālene Šīs dzimtas ģints ("Parnassia"), daudzgadīgs lakstaugs ar 10-40 cm augstu kailu stublāju, ziedi pa 1 stublāja galā, sastopama mitrās pļavās un purvainās vietās.
- ežgalvīte Šis dzimtas ģints ("Sparganium"), daudzgadīgi vienmājas līdz 150 cm augsti lakstaugi, kas aug mitrās vietās vai ūdenī; ģintī 20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- goba Šīs dzimtas ģints ("Ulmus"), kuras 2 sugas sauc arī par vīksnām, vasarzaļi koki, kas sasniedz >30 m augstumu un >4 m apkārtmēru, 45 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas (2 sugas sauc par vīksnām).
- beomicētes šīs dzimtas suga ("Icmadophila ericetorum") ir ķērpis ar gaišpelēku vai zilganu laponi un dzeltensārtiem apotēcijiem, kas aug augstajos purvos, slapjos mežos uz augu atliekām, kūdras, veciem celmiem un trupošas koksnes
- Alingangri Šīs grēdas augstākā virsotne - 7315 m vjl.
- lielā arktote šīs ģints suga ("Arctotis venusta var. grandis"), Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu, 50-70 cm augsts izkliedus zarots stulbājs, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
- kokospalma Šīs ģints suga ("Cocos nucifera"), līdz 30 m augsts koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols, izplatīts tropos, gk. kultūrā.
- emu Šīs ģints suga ("Dromaius novaehollandiae"), \~2 m augsts putns, masa - 40-50 kg., apspalvojums tumšbrūns, vaigi un kakls kaili, dzīvo Austrālijas stepēs, līdzīgs Āfrikas strausam.
- paksistima Šīs ģints suga ("Paxistima canbyi"), ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu vai zālāja aizstājēju, paklājveida krūms ar blīvu, 5-7 cm augstu lapotni.
- milzu mamutkoks šīs ģints suga ("Sequoiadendron giganterum"), Amerikā sastopams skujkoks, līdz 100 m augsts, stumbra diametrs - līdz 12 m, var sasniegt 3000-4000 gadu vecumu, aug Viduskalifornijas augstajos kalnos; draud iznīcība
- Binuclearia tatrana šīs ģints suga, kas Latvijā plaši izplatīta augstajos jeb sūnu purvos
- rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains
- dipsaks Šīs rindas dzimta ("Dipsacaceae"), divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, stumbrs dzeloņains, līdz 2 m augsts, Eiropā (gk. Vidusjūras apg.), Āzijā, Āfrikā, \~20 sugu.
- stilbella Šīs rindas dzimta ("Stilbellaceae"), parazīti un saprofīti uz augstākajiem augiem, sēnēm u. c. substrāta, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 10 sugu.
- Visentona šizante šizantu suga ("Schizanthus x wisentonensis"), viengadīga puķe, dzimtene Čīle, augstums - 30-50 cm, ziedi dažādi - raibi violeti, zili sārti, 2-3 cm diametrā irdenās skarās
- jūrmalas šķēpene šķēpeņu ģints suga ("Cakile maritima"), 15-30 cm augsts, kails, viengadīgs augs ar apaļu stublājulapas 3-6 cm garas, ķekarā 8-30 ziedi, tiem sārtvioletas vai violetas vainaglapas
- aizsprosts šķērsām ūdens plūsmai ierīkota hidrotehniska būve, kas aiztur ūdens noteci un paaugstina ūdenslīmeni augšbjefā, veidojot ūdenskrātuvi; šādas būves ierīko ūdens enerģijas izmantošanai, kuģošanai, apūdeņošanai, ūdensapgādei, plūdu novēršanai; dambis
- Laucesas ielejveida pazeminājums šķērso Augšzemes augstieni dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, garums - 14 km, platums - 1-2,5 km, dziļums - 20-35 m
- atmosfēras viļņi šķērsviļņi jeb transversālie viļņi, kas veidojas uz divu gaisa slāņu robežas, kuri virzās ar dažādu ātrumu un kuriem ir dažāds blīvums un temperatūra, vai arī tad, ja gaisa masas aptek augstienes un kalnus
- ātruma augstums šķidruma plūsmas īpatnēja kinētiskā enerģija, ko izsaka ar atbilstošu šķidruma līmeņa augstumu (viens no Bernulli vienādojuma locekļiem)
- pārkarsēts šķidrums šķidrums, kura temperatūra ir augstāka par tā viršanas temperatūru; šāds šķidruma stāvoklis ir metastabils, un, ievadot tajā viršanas centru, notiek šķidruma spontāna vārīšanās (iztvaikošana), kuras sekas var būt arī sprādziens; izmanto elementārdaļiņu reģistrēšanai speciālās kamerās
- antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stingrību, augstu siltumietilpību, niecīgu iztvaikotspēju.
- Mensu šļūdonis šļūdonis Beluhas kalna ziemeļaustrumu nogāzē Katuņas grēdā, Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - 10,5 km, platība - 13,2 kvadrātkilometri, noslīd līdz 1930 m vjl., liels leduskritums (augstums - 250 m, platums - 1000 m)
- Zemie Jesenīki šo kalnu ziemeļu daļa ("Nizky Jesenik"), atrodas pie Polijas robežas, augstākā virsotne - 891 m
- Šošonu Šošonu ūdenskritums, atrodas ASV, Sneikas upē, augstums - 65 m
- Ādama smaile Šripada - kalns Šrilankā (_Adam's peak_), augstums 2524 m
- Nanna Šumeru mēness dievs, kurš bija augstākais debesu dievību trijotnē, kurā ietilpa arī viņa pēcnācēja Inanna un Utu.
- Ki Šumeru mitoloģijā - zemes dieviete, pirmatnējās jūras Nammu meita un augstākā dieva Ana (akadiešu Anu) sieva, kurus savienībā piedzima Enlils (akadiešu Eija) un Enki, kā arī citi šumeru panteona augstākie dievi.
- pasasviesties Šūpojoties pacelties augstāk.
- šķagalis švīts, modes āksts, augstprātis
- alma mater tā studenti kopš seniem laikiem dēvē savu augstskolu; _burtiski_: "gādīgā māte"
- pamatīgi Tā, ka (īpašība, pazīme) izpaužas lielā mērā, augstā pakāpē.
- ļoti tā, ka īpašība, pazīme, darbība izpaužas, notiek pastiprināti, intensīvi, augstā pakāpē
- ārkārtīgi tā, ka īpašība, pazīme, stāvoklis izpaužas pastiprināti, intensīvi, augstā pakāpē
- augsti tā, ka ir augstu
- visā spēkā tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe
- pašā (arī pilnā) spēkā tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe
- gaisakuģa manevrēšana tāda gaisakuģa, kas paceļas vai nolaižas vertikāli, pārvietošanās nelielā augstumā virs lidlauka, parasti Zemes virsmas efekta iedarbības apstākļos ar mazu ātrumu
- portretorientācija Tāda izdrukājamā dokumenta orientācija, ka tā augstums ir lielāks par platumu.
- starptehnoloģija Tāda mehānikas, elektrotehnikas un citu tehnikas nozaru izmantošana, kas balstīta uz augstas zinātniskās kultūras apstākļos tapušiem izgudrojumiem un konstrukcijām, bet iztiek ar zemāka tehnoloģiskā līmeņa reģionos (tā sauktajā Trešajā pasaulē) pieejamiem materiāliem, mezgliem un apkopes paņēmieniem.
- hierarhiskā sakaru sistēma tāda sakaru līdzekļu fiziska organizācija, kad augstākā līmeņa aparatūra darbojas plašākā ģeogrāfiskā apgabalā un izpilda sarežģītākas funkcijas nekā zemākā līmeņa aparatūra
- izstumšana Tāda situācija ekonomikā, kur valdības izdevumu palielināšanās mazina privātsektora investīcijas, jo paaugstina inflāciju vai procentu likmes vai arī pazemina ražošanas efektivitāti.
- cirtmets tādas vecumklases vidējais (saimnieciskajos mežos) vai augstākais (saudzējamos mežos) gadu skaits, kuras zemākā robeža ir ciršanas vecums
- balsu krustojumi tādas vietas vairākbalsīgā kompozīcijā, kur zemākā balss (piemēram, alts) dzied augstākas balss skaņas nekā augstākā (piemēram, soprāns)
- cildens Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls, cēlsirdīgs.
- cēls Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cildens.
- cēlsirdīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas cēlas, cildenas īpašības; augstsirdīgs.
- vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar augstāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- galīgs Tāds (cilvēks), kurā, parasti negatīvas, īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir augsti attīstīta smadzeņu darbība; tāds (dzīvnieks), kas ir apmācīts un labi kalpo cilvēkam.
- karsts Tāds (laiks, laikposms), kad ir (samērā) augsta gaisa temperatūra.
- silts Tāds (laiks, laikposms), kad ir mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
- duodecimāls Tāds (par skaitīšanas sistēmu), kā pamatā ir divpadsmit vienības, katrai augstākai vienībai sastāvot no 12 zemākām vienībām.
- divstāvu numurs tāds augstas kategorijas jeb luksusa viesnīcas numurs, kas izvietots divos stāvos
- prioritāšu vadība tāds datoru sistēmas darbības režīms, kurā vienas programmas izpilde tiek pārtraukta, lai izpildītu citu programmu ar augstāku prioritāti
- antipirētisks Tāds medikaments, kas palīdz pret paaugstinātu temperatūru, drudzi.
- skaļš Tāds, kad ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par laikposmu).
- kuprains Tāds, kam (virsmā) ir izliekums, paaugstinājums, negludums.
- pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
- karsts Tāds, kam ir (samērā) augsta temperatūra; pretstats: auksts.
- zems Tāds, kam ir (samērā) mazs attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: augsts.
- koncentrēts Tāds, kam ir augsta koncentrācijas, (3) pakāpe; arī sabiezināts.
- firma Tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- firmennij Tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- firmennijs Tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- augstāk (arī augstu) stāvošs tāds, kam ir augstāks (augsts) amats, stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.)
- pārāks Tāds, kam ir augstāks, atbildīgāks amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.) nekā citiem, līdzīgiem.
- štulpēts Tāds, kam ir augsti, atlokāmi stulmi.
- tievs Tāds, kam ir augsts tembrs (par skaņu).
- pugulains Tāds, kam ir burbuļveidīgi paaugstinājumi.
- divdimensiju Tāds, kam ir divas dimensijas (parasti platums un augstums).
- metriocefālisks Tāds, kam ir galvaskauss ar vidēja augstuma pauri (vertikālais indekss 72-77).
- kūkumains Tāds, kam ir izliekumi, paaugstinājumi, izciļņi (parasti par kalnu, zemes virsmu).
- izodiametrisks Tāds, kam ir līdzīgi diametri, piemēram, šūna, kuras garums, platums un augstums ir vienādi vai gandrīz vienādi.
- kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristālskaidrs (3).
- kristālskaidrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristāltīrs (3).
- dārgs Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē; ļoti nepieciešams, svarīgs.
- silts Tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas); pretstats: auksts.
- panhromatisks Tāds, kam ir paaugstināts jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem (piemēram, par fotoplati, fotofilmu).
- hipertensīvs tāds, kam ir paaugstināts spiediens, galvenokārt asinsspiediens
- slīps Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir samērā šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
- lēzens Tāds, kam ir pakāpenisks, slīps paaugstinājums, tāds, kas nav stāvs.
- lēvs Tāds, kam ir pakāpenisks, slīps paaugstinājums.
- pieczvaigžņu Tāds, kam ir piecas zvaigznes; tāds, kas ir ierindots augstākajā klasē.
- kulturāls Tāds, kam ir raksturīga augsti attīstīta kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
- priekšniecisks Tāds, kam ir raksturīga augstprātība, pavēlnieciska attieksme pret citiem.
- tveicīgs Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
- slapjš Tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu); arī mitrs (2).
- mitrs Tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu).
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs, parasti mazliet, paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- piesātināts Tāds, kam ir samērā augsta piesātinājuma pakāpe (par krāsu, krāsas toni).
- skaļš Tāds, kam ir samērā augsts skaļuma līmenis (par skaņu); tāds, kas rada skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni.
- augsts Tāds, kam ir samērā liels augstums (3) - par skaņu, balsi.
- pazems Tāds, kam ir samērā mazs attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: paaugsts.
- neaugsts Tāds, kam ir samērā neliels augstums.
- spožs Tāds, kam ir sevišķi augsta kvalitāte, arī ietekmīgums (piemēram, par cilvēka darbību, tās rezultātiem).
- superzems Tāds, kam ir sevišķi mazs augstums.
- telpisks Tāds, kam ir trīs dimensijas (garums, platums un augstums).
- rekords Tāds, kam ir visaugstākā, parasti skaitliskās, vērtības pakāpe.
- pieticīgs Tāds, kam nav augstu prasību; tāds, kas samierinās ar esošo vai viegli sasniedzamo.
- pirmā numura tāds, kam noteiktas spējas, īpašības, iezīmes izpaužas visaugstākajā pakāpē
- viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
- suverēns Tāds, kam pieder augstākā vara un kas to īsteno.
- pasionārs tāds, kam piemīt paaugstināta aktivitāte, kaislīgums (par cilvēku, tautu)
- glikokinētisks Tāds, kas aktivē glikozi, lai paaugstinātu glikozes līmeni asinīs.
- cēls Tāds, kas atbilst augstām ētiskām prasībām; tāds, kura saturs ir ētiski augstvērtīgs.
- cildens Tāds, kas atbilst augstām ētiskām prasībām.
- smalks Tāds, kas atbilst augstām prasībām, arī izsmalcināts.
- cienīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām, izcilam stāvoklim; tāds, kas pelna atzinību, ievērību u. tml.; vērts.
- augstvērtīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām; augstas kvalitātes; ar teicamām īpašībām; ļoti vērtīgs.
- pirmklasīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām; tāds, kam ir augsta kvalitāte; pirmšķirīgs (1).
- pirmšķirīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām; tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- smalks Tāds, kas atbilst augstām, parasti morāles, prasībām (piemēram, par izturēšanos, uzvedību).
- spodrs Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām (parasti par parādībām sabiedrībā).
- alpu Tāds, kas atrodas augstu kalnos, tāds, kas ir tiem raksturīgs.
- virsējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; pretstats: apakšējais.
- augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; virsējais; pretstats: apakšējais.
- pazems Tāds, kas atrodas, arī notiek samērā nelielā augstumā.
- akadēmisks Tāds, kas attiecas uz augstākajām mācību iestādēm, tām raksturīgs.
- tiogēns Tāds, kas attiecas uz minerālavotu baktērijām, kas pārvērš sērūdeņradi augstākos sēra savienojumos.
- pirmrindas Tāds, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem); tāds, kas atbilst augstām prasībām, normām.
- augstākstāvošs Tāds, kas hierarhijā ieņem augstāku stāvokli.
- činīgs Tāds, kas ieņem augstu amatu, dienesta pakāpi.
- nootropisks tāds, kas ietekmē cilvēka augstākās nervu sistēmas un prāta darbību
- augšējais Tāds, kas ietver augstākas skaņas (balss vai instrumenta diapazonā); augstāks par citu (skaņu, balsi).
- advancēts Tāds, kas ir augstākā līmenī, ar augstu sarežģītības pakāpi.
- augstprātnieks Tāds, kas ir augstprātīgs.
- krāšņs Tāds, kas ir augstvērtīgs, izcili kvalitatīvs, tāds, kas sastāv no daudziem augstas kvalitātes elementiem.
- sutīgs Tāds, kas ir intensīvs, ar augstu temperatūru un ir saistīts ar paaugstinātu mitruma pakāpi (piemēram, par siltumu).
- smalks Tāds, kas ir izgatavots no augstvērtīga materiāla, tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- sutīgs Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu, tvaiku, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); arī tveicīgs, spiedīgs (1).
- uzpūtīgs Tāds, kas ir ļoti iedomīgs, izturas augstprātīgi, parasti bez pamata.
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu); tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli).
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- pacils Tāds, kas ir mazliet augstāks par apkārtni.
- subfebrils Tāds, kas ir mazliet paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) - par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru, tai raksturīgs.
- liels Tāds, kas ir nozīmīgs, noris augstā līmenī (par sporta sacensībām, arī mākslu, zinātni).
- pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas: tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to; arī iedomīgs, augstprātīgs.
- metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
- pillīgs Tāds, kas ir sasniedzis augstāko izpausmes pakāpi (par parādībām, norisēm).
- pēdējais Tāds, kas ir sasniedzis augstāko pakāpi; galējs (2).
- saspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- uzspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, parasti nevēlamu, pakāpi, arī tāds, kas ir nedabisks, pārspīlēts (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pilns Tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi; tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli).
- totāls Tāds, kas ir sasniedzis visaugstāko pakāpi; galīgs.
- nesasniedzams Tāds, kas ir tik augsts, arī tik nepieejams, ka tur grūti vai neiespējami nokļūt.
- straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- pārliecīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
- pārlieks Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
- pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku, attiecībām).
- liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi; tāds, kas izpaužas iespējami pilnīgi vai augstā pakāpē.
- nevērīgs Tāds, kas izturas pret citiem ar uzsvērtu pārākumu, augstprātīgi, arī nicīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- padots Tāds, kas kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā ir pakārtots, pakļauts tās augstākajam posmam, personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; pakļauts (2).
- galējs Tāds, kas ļoti skaidri izpaužas; tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi; arī krass.
- brēcīgs Tāds, kas mēdz brēkt, runāt paaugstinātā balsī, arī skaļi lamāties.
- vienkāršs Tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- primitīvs Tāds, kas neatbilst augstām kultūras, arī labas gaumes prasībām.
- netīrs Tāds, kas neatbilst vajadzīgajam augstumam (par skaņu); tāds, kurā ir, parasti nevēlami, toņu, trokšņu piemaisījumi.
- zems Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas, sugu, šķirņu augstumu.
- pirogēns Tāds, kas paaugstina ķermeņa temperatūru (par vielām).
- pirogēnisks Tāds, kas paaugstina ķermeņa temperatūru; pirogēns.
- antihipotensīvs Tāds, kas paaugstina pazeminātu asinsspiedienu.
- virsaugstsprieguma Tāds, kas pārsniedz nosacīto augstspriegumu.
- augsts Tāds, kas pārsniedz parasto augstumu, līmeni u. tml.
- starpaugstskolu Tāds, kas pastāv, noris starp augstskolām.
- antihipertensīvs Tāds, kas pazemina paaugstinātu asinsspiedienu.
- antihiperglikēmisks Tāds, kas pazemina paaugstinātu glikozes līmeni asinīs.
- vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
- slavējams Tāds, kas pelnī augstu atzinību, uzslavu; ļoti labs, teicams.
- dziļš Tāds, kas plešas tālu un augstu (par debesīm).
- ņiukstīgs Tāds, kas rada augstas, spiedzīgas balss skaņas.
- deluviāls Tāds, kas radies no noskalotiem sanešiem kalnu un augstieņu nogāzēs.
- alpīns Tāds, kas raksturīgs augstiem kalniem, kuri saņem ievērojamu nokrišņu daudzumu.
- supra- Tāds, kas saistītas ar virsēju pozīciju, augstākās pakāpes darbību.
- piroģenētisks Tāds, kas saistīts ar augstu temperatūru; tāds, kurā izmanto augstu temperatūru.
- hipsohromatisks Tāds, kas saistīts ar t. s. krāsas paaugstināšanos, t. i. krāsas maiņu no zaļas uz dzeltenu organiskos savienojumos.
- attīstīts Tāds, kas sasniedzis augstu attīstības pakāpi (par sabiedriskām parādībām).
- civilizēts Tāds, kas sasniedzis augstu garīgās un materiālās kultūras līmeni.
- galīgs Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi, kvalitāti; pilnīgs.
- pilns Tāds, kas savā izpausmē ir sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu (par norisi, procesu, parādību).
- pilnīgs tāds, kas savā izpausmē, arī atbilstībā, piemērotībā (kam) ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti; tāds, kas izpaužas ļoti izteikti
- savtīgs Tāds, kas savas personiskās, parasti materiālās, intereses izvirza augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm.
- pasaule tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai; tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām
- graža Tāds, kas skaists, lepns, augstprātīgs.
- termofils Tāds, kas spēj eksistēt un vairoties vidē ar samērā augstu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem).
- gaiss Tāds, kas tiek veikts, darbojas samērā augstu virs zemes.
- smalks Tāds, kas veic sarežģītu, augsti kvalificētu darbu; tāds, kura darba veikšanā nepieciešama niansēta, psiholoģiska iedziļināšanās.
- vijīgs Tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku (par balsi); tāds, kas ir izteiksmīgs, niansēts (par runu, māksliniecisku priekšnesumu u. tml.).
- lokans Tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku, tembru (par balsi).
- augšupejošs Tāds, kas virzās uz augstāku skaņu (par melodiju).
- karstumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā (samērā) augsta temperatūra.
- ugunsdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns; ugunsizturīgs.
- ugunsizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns.
- termoizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra; siltumizturīgs.
- siltumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra.
- sutīgs Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
- karsts Tāds, kur ir (samērā) augsta temperatūra (par telpu, vietu); tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem raksturīga augsta temperatūra (par vietu).
- silts Tāds, kur ir mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra (par telpu, vietu).
- skaļš Tāds, kur ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par vietu, telpu, vidi).
- silts Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga samērā augsta temperatūra (par teritoriju).
- prezidentāls Tāds, kur valsts galva ir prezidents, kura kompetence ir augstāka par parlamenta kompetenci.
- smalks Tāds, kurā (ko) izveido pilnīgi, detalizēti, atbilstoši noteiktām, parasti augstām, prasībām (par darbību, procesu).
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- kodoltermisks Tāds, kurā augstā temperatūrā noris vieglo elementu atomu kodolu sintēze (par reakciju); tāds, kurā izmantota šāda sintēze; tāds, kas ir saistīts ar šādu sintēzi.
- pakļauts Tāds, kura darbību kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā vada tās augstākais posms, personas ar plašākām pilnvarām, lielāku varu.
- cildens Tāds, kurā izpaužas augstas ētiskas īpašības.
- talantīgs Tāds, kurā izpaužas talants, arī augsta profesionāla prasme (parasti par darbu, darbību).
- šķira Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- smagsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst augstākajai svara kategorijai.
- straujš Tāds, kura psihiskās norises īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi; tāds, kas viegli, arī pēkšņi mēdz sadusmoties, iekaist, uzbudināties; arī ātrs (2).
- saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīga augsta temperatūra (par teritoriju, zemi u. tml.).
- smalks Tāds, kura veikšanai nepieciešama izcila prasme, zināšanas, arī talants, tāds, kas ir sarežģīts, augsti kvalificēts (par darbu, darbību).
- kvalificēts Tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme; tāds, kam ir augsta kvalitāte; augstvērtīgs.
- paparžu nodalījums taksonomiska kategorija ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augstākie augi - sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze jeb sporofīts un kam raksturīga liellapainība (megafilija) - lapas veidojušās saaugot kopā galotnes zariem un sānzariem
- Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji.
- Čatakalas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz ziemeļiem no Fergānas ielejas, Kirgizstānā un Uzbekistānā, garums — \~200 km, vidējais augstums — 3500 m, lielākais — 4503 m
- Ugamas grēda Talasas Alatava kalnu grēdas dienvidrietumu atzars Rietumtjanšanā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, garums - \~100 km, augstums - līdz 4236 m (Sairamas smaile).
- Talasas ieleja Talasas upes ieleja Rietumtjanšanā, starp Kirgīzijas grēdu un Talasas Alatau Kirgizstānā, garums — \~250 km, platums — 1-30 km, augstums — 600-2000 m, pustuksneši, stepes.
- dzīle Tālums, augstums (atmosfērā, kosmosā).
- divja Tantrismā psiholoģisks vīrieša tips, kas atbilst pirmajai - augstākajai - iesvētīšanas pakāpei.
- Arāvalli grēda Tara tuksneša austrumu robeža Indijas ziemeļrietumos (_Arāvalli Range_), atliku skrausts, ko veido gneisi un kvarcīti, stiepjas aptuveni 670 km dienvidrietumu virzienā, augstākā virsotne - 1722 m vjl. (Guru kalns).
- atardējs Tas, kas atradis nozaudētu lietu, parasti atdod to nozaudētājam, saņemot atraduma algu pēc vienošanās vai tiesas lēmuma, bet ne augstāku par trešo daļu no lietas vērtības.
- mākoņstūmējs Tas, kas tiecas pēc reāli neiespējamā, fantazē un izturas pašpārliecināti, augstprātīgi.
- paraugstunda Tas, kas var būt par augstas meistarības paraugu.
- Armēnijas Taurs Taura kalnu austrumu daļa Armēnijas kalnienes dienvidos, Turcijas dienvidaustrumos, garums - >600 km, augstākā virsotne - Nurhaka kalns - 3090 m vjl., austrumos to saposmo Tigras un Eifratas ielejas (dziļums - līdz 1500 m).
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
- kultūras tauta tauta ar augsti attīstītu kultūru
- kultūrtauta Tauta ar augsti attīstītu kultūru; kultūras tauta.
- rutuli Tauta Dagestānas augstkalnu daļā (Krievijā), valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- cezi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); didoji.
- bežti Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); kapuči.
- botlihi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); pašnosaukums - buihadi.
- andi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- baguli Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- čamali Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- ginuhi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- godoberi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- gunzebi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- hvarši Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- karati Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- ahvahi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas ziemeļrietumos, viena no andocezu tautām, pašnosaukums - ašvado, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- romanši Tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos, Alpu augstkalnu rajonos, runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - gk. katoļi.
- bamileki Tauta, dzīvo augstienē Kamerūnas rietumos, arī Piekrastes reģionā, valoda pieder pie austrumbantoīdu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājusi vietējos tradicionālos kultus.
- aguli Tauta, dzīvo Dagestānas augstkalnu daļā (Krievijā), valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi.
- buriški Tauta, dzīvo Karakoruma augstkalnu ielejās (Kašmiras ziemeļos), apdzīvotās vietas līdz 5000 m vjl., runā savrupajā burušaski valodā, reliģija - islāms (ismailīti, šiīti); buruši; veršiki.
- huli Tauta, dzīvo Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos.
- moabieši Tauta, kas apdzīvoja auglīgo augstieni uz austrumiem no Nāves jūras laikos pirms izraēliešu ienākšanas Palestīnā.
- voluntas populi suprema lex tautas griba ir augstākais likums
- mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
- salus populi suprema lex tautas labklājība ir augstākais likums
- līdiskā skaņkārta tautasmūzikā sastopama skaņkārta, mažors ar augstu ceturto pakāpi
- tindi Tautība Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- arči Tautība, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, \~1000 cilvēku, valoda pieder pie dagestāņu grupas, saplūst ar avāriem, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- jagnobi Tautība, dzīvo Tadžikistānā, gk. Jagnobas augstkalnu ielejā (Zeravšanas augšteces baseins), kā arī Varzobas ielejā, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas un ir seno sogdiešu valodas turpinājums, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- botiji Tautību un cilšu grupa, dzīvo Himalajos, gk. Nepālā, Sikimā (Indijā), arī Ladakā (Kašmirā) un dažos citos Indijas rajonos, runā valodās un dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, viena no tautām, kas dzīvo visaugstāk kalnos, izplatīta poliandrija, reliģija - budisms (lamaisms), Indijā arī hinduisms.
- kamerteātris Teātra trupa ar nelielu augstas meistarības aktieru sastāvu, kuru repertuāru veido noteiktas ievirzes lugas.
- augstfrekvences tehnika tehnikas nozare, kas nodarbojas ar augstfrekvences maiņstrāvas izmantošanu zinātniskajā pētniecībā, medicīnā, tehnikā
- oksīdu keramika tehniskā keramika, kuras pamatā ir grūti kūstoši oksīdi, kas veido polikristālisku struktūru; oksīdu keramika ir ķīmiski stabila, dielektriska, ar lielu stiprību augstā temperatūrā
- dublēšana Tehniskas ierīces, mehānisma, sistēmas darbības drošuma paaugstināšanas paņēmiens nodrošinoties ar rezerves elementiem.
- rezervēšana tehniskas sistēmas drošuma paaugstināšana
- aeronavigācija tehnisko līdzekļu un metožu kopums navigācijas elementu (kursa, lidojuma ātruma un augstuma, atrašanās vietas koordinātu) noteikšanai un šo elementu izmantošanai gaisakuģa vadīšanā
- aviosports Tehnisks sporta veids - augstākās pilotāžas figūru izpilde, lidojums ar lielu ātrumu, liela augstuma sasniegšana u. c.
- fleksogrāfija Tehnoloģija, kas līdzīga augstspiedei; iespiedforma izgatavota no gumijas.
- apdedzināšana Tehnoloģiska procesa posms, kurā priekšmetu pakļauj augstai temperatūrai.
- Atlantīda Teiksmaina zeme, milzīga sala Atlantijas okeānā, par ko minēts Platona rakstos; Zevs sodīja Atlantīdas iedzīvotājus atlantus par viņu augstprātību un lepnību, nogremdējot salu okeānā.
- Teitoburga Teitoburgas mežs - kalnu grēda Vācijas ziemeļrietumu daļā, Vēzeres kalnu rietumu daļa, garums - \~80 km, platums - 7-15 km, augstums - līdz 447 m, nogāzēs dižskābaržu un egļu-baltegļu meži.
- Hami ieplaka tektoniska beznoteces ieplaka Austrumtjanšanā, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, minimālais augstums — 81 m vjl., smilšu tuksnesis, ziemeļu daļā — oāzes
- Gora Tektoniska beznoteces ieplaka Rietumāzijā, Sīrijā un Jordānijā, Sarkanās jūras tektoniskā iegruvuma turpinājums, garums - \~400 km, platums - līdz 25 km, stāvas, līdz 1400 m augstas nogāzes.
- Lejaskalifornijas ieleja tektoniska ieliece Koldiljeros, pie Kalifornijas līča, ASV un Meksikā, augstums — no 81 m zjl. (Soltonsī ezera līmenis) līdz 200 m vjl.
- Ezeru ieleja tektoniska ieliece Mongolijā ("Nuuryn Am") starp Hangaja grēdu ziemeļos un Gobi Altaju dienvidos, garums - >300 km, augstums - >1000 m vjl., saldūdens ezeri un sāļezeri
- Dzjanhaņas līdzenums tektoniska ieplaka Hanšui upes lejtecē, augstums 30-80 m, norobežo 600-1500 m augsti kalni, subtropu klimats
- Sičuaņas ieplaka tektoniska ieplaka Ķīnā, Sičuaņas provincē, starp Sinotibetas kalniem, Cinlina grēdu, Dabašana grēdu un Guidžovas plakankalni, platība — \~200000 kvadrātkilometru, augstums — 400-1000 m, smilšakmeņi un slānekļi
- Beka Tektoniska ieplaka Rietumāzijā, starp Libāna grēdu un Antilibāna kalnu masīvu, Libānā un Sīrijā, Nāves jūras tektoniskā iegruvuma turpinājums, garums - 150 km, platums - 10-15 km, augstums - 700-1000 m
- Caidama Tektoniska ieplaka Tibetas kalnienes ziemeļaustrumos ("Caidam"), Ķīnā, garums - \~700 km, platums - 100-300 km, augstums - 2600-2900 m vjl., ietver kalnu grēdas ar virsotnēm virs 6000 m vjl.
- Kašmiras ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka starp Lielajiem Himalajiem un Pirpandžala grēdu Indijas ziemeļrietumiem, garums \~200 km, platums - līdz 64 km, augstums - \~1600 m vjl.
- Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis
- struktūrstāvs Tektonisko struktūru kopums, kas novietots diskordanti attiecībā pret zemāk un augstāk guļošo iežu kompleksiem.
- krāšņā telēkija telēkiju suga ("Telekia speciosa"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, augšdaļā zarotu, līdz 1,5 m augstu stublāju
- azimutālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir vertikāla (azimutālā ass), bet otra – horizontāla (augstuma ass); lai sekotu debess spīdekļiem to diennakts kustībā, teleskops, kas uzstādīts uz šāda montējuma, jāgriež ap abām asīm
- lielziedu telima telimu suga ("Tellima grandiflora"), savvaļā aug Ziemeļamerikā, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, līdz 50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs
- podijs Tēlnieku un gleznotāju darbnīcās - paaugstinājums modelim.
- auditorija Telpa, kur lasa lekcijas, referātus, rīko seminārus (parasti augstākajās mācību iestādēs).
- elektromagnētiskā ekranēšana telpas apgabala aizsardzība pret augstas frekvences elektromagnētisko lauku iespaidu
- vispārējā apgaisme telpas, laukuma vai atsevišķa objekta apgaismošana ar gaismekli, kas novietots lielā augstumā virs zemes (grīdas)
- kritiskā temperatūra temperatūra, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim un ir viens no kritisko punktu raksturojošiem parametriem; gāzi temperatūrā, kas augstāka par kritisko, nav iespējams sašķidrināt
- siltumnīcas efekts temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā
- taheometrs Teodolīta paveids - ģeodēzijas instruments ātrai horizontālā attāluma un vietas augstuma noteikšanai.
- induktoterapija Terapijas metode ar augstfrekvences un augstsprieguma elektromagnētisko lauku.
- Piedņepras zemiene terasēts līdzenums starp Piedņepras un Viduskrievijas augstieni, Ukrainā, platums — līdz 120 km, augstums — 50-160 m, fluvioglaciālie un limnoglaciālie nogulumi, reljefs — līdzens, pazeminās Dņepras virzienā; Dņepras zemiene
- Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km
- tērauda kausēšana tērauda iegūšana no čuguna augstā temperatūrā
- sorbīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no ferīta un noapaļotu cementīta graudiņu maisījuma; iegūst, paātrināti atdzesējot tēraudu ar austenīta struktūru vai to izotermiski izturot augstā temperatūrā (500-600 Celsija grādos); cietība HRC25.
- Vidmanšteta struktūra tērauda struktūra, kas veidojas, ja tēraudu strauji atdzesē no augstas temperatūras (1200 °C) (ferītam veidojas vēdekļveida graudi); šāda struktūra vērojama dzelzs meteorītos
- Eifeļa tornis tērauda tornis Parīzē, Francijā, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu, no tā atklāšanas brīža 1889. gada 31. martā līdz pat 1930. gadam - pasaules augstākā celtne; augstums - 300 m (kopā ar antenu - 320,75 m)
- atsperu tēraudi tēraudi, kuros ir 0,50-0,65% oglekļa, 1,5-2,0% silīcija un 0,8-1,0% mangāna; pēc rūdīšanas un vidējās atlaidināšanas piemīt augsta elastības robeža un ilgizturība
- Mongolija Teritorija Centrālāzijas austrumos, starp Sibīriju ziemeļos un Ķīnu dienvidos, platība - \~3 mlj kvadrātkilometru, reti apdzīvots augstkalnes plato, sadalīta Mongolijas Republikā (Ārējā Mongolija) un Iekšējā Mongolijā, kas ir autonomais reģions Ķīnā.
- Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs).
- Zvirbuļu kalni teritorija Krievijas galvaspilsētas Maskavas dienvidrietumu daļā, Maskavas upes labajā krastā, starp Setuņas ieteku un Loka dzelzceļa tiltu, pamatkrasts, augstums — līdz 80 m
- Urāli Teritorija starp Austrumeiropas un Rietumsibīrijas līdzenumu, kalnu sistēma, kas ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas >2000 km, platums - 40-150 km, augstākā virsotne - 1895 m
- Kaukāzs Teritorija starp Melno un Azovas jūru rietumos un Kaspijas jūru austrumos, platība - 440000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 5642 m
- saindēta zona teritorija, kurā ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis
- reports Terminēts biržas darījums - vērtspapīru (valūtas) pārdošana uz zināmu laiku ar atpakaļpirkuma norunu, to atpirkšana pēc nolīgtā laika par augstāku cenu; arī ienākums, ko pircējs gūst no cenu (kursu) starpības.
- Eiropas Savienības zilā karte termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz ārzemniekam, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē vai kuram ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē
- maksimāltermometrs Termometrs visaugstākās temperatūras reģistrēšanai kādā laikposmā.
- termometrografs termometrs, kas zināmā laikā atzīmē augstāko un zemāko temperatūru
- polikarbonāti Termoplastiski polimēri [-ORO-CO-O-R-]n (R - radikālis); raksturīga augsta kušanas temperatūra un ļoti liela triecienizturība, fizioloģisks inertums, caurspīdīgums; lieto aparātbūve precīzu detaļu izgatavošanai, protēzēm, lokšņu, plēvju, cauruļu ražošanai.
- dievticība Ticība dieva kā augstākās būtnes esamībai, visvarenībai; reliģiozas jūtas; dievbijība.
- unitārieši Ticīgie, kas tic Dievam un Jēzum Kristum kā augstākajām dievībām, bet noliedz Trīsvienības doktrīnu; draudzes radās Eiropā 16.-17. gadsimtā, uzplauka ASV 19.-20. gadsimtā.
- emerģence Tiecība uz augstākām kvalitātēm.
- nokarst Tiekot karsētam, sasniegt augstu temperatūru (par priekšmetu, vielu).
- Prometeja uguns tieksme pēc augstiem ideāliem, mērķiem; arī talants un apdāvinātība
- konfirmācija tiesas sprieduma apstiprināšana, ko izdara augstākās varas institūcijas
- normatīvisms tiesību reālistiskā koncepcija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība ir tikai tiesību normu esamība to savstarpējās attiecībās ar citām - augstāka un zemāka ranga normām
- viška Tiesneša paaugstinājums (piem., volejbolā).
- kasācija tiesu, tiesnešu nolēmumu, kas nav stājušies likumīgā spēkā, izskatīšana augstākas instances tiesā
- turpvērstā atklātā pārblīves notifikācija tīkla _Frame Relay_ kadra galvenes bits, ar kuru mezgls paziņo savam blakus mezglam, kas novietots plūsmas pārraides virzienā, ka tas ir tuvu pārblīves stāvoklim un turpmāk nevarēs nodrošināt pietiekami augstu informācijas plūsmas intensitāti
- pacelties Tikt celtam, veidotam augstāk (par apkārtējo).
- sasniegt Tikt izveidotam, izbūvētam (līdz kādai vietai, kādam augstumam, dziļumam).
- avansēt Tikt paaugstinātam amatā.
- tarēšana Tilpuma mēru, svaru, termometru u. c. neelektriskiem mērījumiem paredzētu mērīšanas līdzekļu skalas iedaļas vērtības (vai graduēšanas līknes) noteikšana ar augstākas klases mērīšanas līdzekļiem.
- estakāde tiltam līdzīga virszemes (virsūdens) būve, kas paredzēta zemes uzbēruma aizstāšanai, satiksmes izkārtošanai dažādos līmeņos, inženiertīklu (piem., siltumtrases) ierīkošanai; arī spēkratu novietošanai augstākā līmenī, lai atvieglotu piekļuvi to apakšējām daļām
- paceļamais tilts tilts, kuram vismaz viens laidiena posms ir paceļams tik augstu, lai pa tā apakšu varētu iziet noteikta lieluma peldlīdzekļi
- špacija Tipogrāfiskā salikuma starpināmais materiāls - metāla stienītis, kam mazāks augstums nekā burtstabiņam (literai); to lieto, lai salikuma tekstā radītu atstarpi starp vārdiem vai burtiem.
- gastronomija Tirdzniecībā vai rūpniecībā - augstas kvalitātes noteikta sortimenta pārtikas preču kopums; augstas kvalitātes noteikta sortimenta pārtika.
- Azanda Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada rietumu daļā, Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, garums - 19 km
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā (lieto vārda priekšā).
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Spānijā un Itālijā (lieto vārda priekšā).
- lords Tituls, kas saistīts ar dažiem augstiem amatiem (Anglijā); persona, kam ir šāds tituls.
- Centrālais Tjanšans Tjanšana daļa (Kirgizstānā) starp Terskejalatava austrumu daļu ziemeļos, Kokšaltavu dienvidos, Meridionālo grēdu austrumos, Akšijraku un Borkoldoja austrumu daļu rietumos, platība \~1300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 7439 m
- Iekšējais Tjanšans Tjanšana daļa, ko ziemeļos norobežo Kirgīzijas grēda un Terskejalatavs, rietumos - Susamirtavs, dienvidrietumos - Fergānas grēda, dienvidaustrumos - Kokšaltavs, austrumos - Akšijraks, platība - \~60000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 2000-3000 m, lielākais - 4930 m
- Austrumtjanšans Tjanšana kalnu sistēmas austrumu daļa Ķīnā, starp Džungārijas līdzenumu ziemneļos un Tarimas līdzenumu dienvidos, garums - 1300 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 6811 m
- Rietumtjanšans Tjanšana rietumu daļa: Talasas Alataus, Karataus, Ugomas, Piskomas, Čatkalas, Fergānas un Kuramas grēda, Talasas un Fergānas ieleja, augstums - līdz 4680 m
- Ziemeļtjanšans Tjanšana ziemeļu daļa, augstums - līdz 4973 m, kalnu grēdas stipri saposmotas.
- kalnletes Tjanšana ziemeļu grēdu priekškalnes, kas pakāpeniski kāpļveidīgi paaugstinās līdz 2000 m augstumam kalnu virzienā.
- aksakals Tjurku tautu vēsturē - ģints galva, vecākais, patriarhāli feodālās augstmaņu kārtas pārstāvis, vēlāk - vēlējams vecākais, arī cienījams cilvēks.
- tahimetrija Topogrāfiskās uzmērīšanas metode, pēc kuras punktu stāvokli plānā un augstumu nosaka ar vienu vizūru.
- ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijās novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
- lukts Torņveida paaugstinājums.
- Toseles-Mēķes Toseles-Mēķes polderis - atrodas Nīcas pagastā, platība - 2861 ha, 2 sūkņu stacijas, agrākā Mēķes ezera vietā zemes virsmas atzīmes ir zem jūras līmeņa, no Baltijas jūras atdala augstu kāpu josla, ziemeļu daļā dambis norobežo no Bārtas.
- nomenklatūra Totalitārā sistēmā amatu saraksts, kam kadrus apstiprina augstākstāvošās instances; amati, kas ietilpst šādā sarakstā.
- Blosfelda tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs pacils, līdz 30 cm augsts, lapas virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas, stublājs un lapu apakšpuse ar mīkstiem matiņiem
- augsta mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas augstākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā
- vidēja mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas vidējā stāvoklī patskaņa izrunas laikā
- zema mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas zemākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā
- vidējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts atrodas zem cieto un mīksto aukslēju saskares joslas
- priekšējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām
- klājeniska trajektorija trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem), trajektorija, kura nepaceļas, virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem)
- paaugstinošais transformators transformators, kas paaugstina spriegumu un samazina strāvu
- mērtransformators Transformators, ko lieto maiņstrāvas mēraparātu diapazona paplašināšanai, arī mēraparātu elektriskai atdalīšanai no augsta sprieguma augstsprieguma tīklos, radot apkalpes personālam drošus darba apstākļus.
- autotransformators Transformators, kura katras fāzes primārais un sekundārais tinums veido kopēju elektrisko ķēdi un zemākā sprieguma tinums ir augstsprieguma tinuma daļa.
- lidaparāts uz gaisa spilvena transportlīdzeklis kustībai virs zemes vai ūdens virsmas uz gaisa spilvena nelielā augstumā
- speisistors Tranzistors, kas ģenerē līdz 10 tūkstošiem megahercu augstas frekvences.
- sociālā dezadaptācija traucējumi cilvēka spējās pielāgoties mainīgajiem sociālajiem apstākļiem vai problemātiskām, stresu izraisošām situācijām; var izpausties īslaicīgi (piemēram, pēctraumatiskā šoka izraisītas sekas) vai ilgstoši, radot paaugstinātu trauksmi un sociālos konfliktus
- Eisrīzenvelta Trešā garākā (42 km) alu sistēma Rietumeiropā ("Eisriesenwelt"), Tennena masīvā, Alpos 1641 m vjl., uz dienvidiem no Zalcburgas (Austrijā), ieeja 1120 m augstāk par Zalcahas upes līmeni, ejas sniedzas 407 m dziļumā.
- Stjuarta sala trešā lielākā Jaunzēlandes sala (angļu val. "Stewart Island"), atrodas Klusajā okeānā, uz dienvidiem no Dienvidsalas (tās šķir Fovo šaurums), platība — 1742 kvadrātkilometri, \~400 iedzīvotāju, augstums — līdz 979 m; Rakiura
- kvartsekstakords Trijskaņa otrais apvērsums - augstākās skaņas pārcēlums oktāvu zemāk.
- sekstakords Trijskaņa pirmais apvērsums - pamatskaņas pārcēlums oktāvu augstāk.
- ortocentrs Trijstūra augstumu (vai to pagarinājumu) krustpunkts.
- akords Triju vai vairāku dažāda augstuma skaņu kopskaņa.
- Komiteja Latvijas brīvībai trimdas latviešu augstākā pārstāvniecības institūcija politiskai darbībai un starptautiskiem sakariem, dibināta 1951. g., darbību izbeidza 1977. g., un politiskās funkcijas pārņēma PBLA valde
- baltie masoni trīs augstākās iesvētīšanas pakāpes masonu senajā vispārējā Skotijas ritā
- Krāku ezeri trīs ezeri Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 150 m vjl., lielākā Krāku ezera platība - 18,7 ha, garums - 0,7 km, vidējais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis, zivīm bagāts, ziemeļu pusē no tā neliels ezeriņš
- Palšu ezeri trīs ezeri Latgales augstienes dienvidaustrumu malā Dagdas novada Šķaunes pagastā, Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, tos atdala smilšains oss, eitrofi, stipri aizauguši, bez noteces; Palsas ezeri; Palšas ezeri
- Ostrovas ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Silajāņu pagastā, \~150 m vjl., 11 km uz austrumiem no Preiļiem, eitrofi, maz aizauguši
- clarino Trompete; agrāk partitūras solo trompete ar šaurāku piemutni, augstā skaņojumā.
- čerimoija Tropos augošs 5 līdz 9 metrus augsts augļu koks ("Annona cherimola") ar divrindu lapām un zaļiem konusveida augļiem, kas pēc konsistences atgādina saldējumu, bet to garša līdzinās vaniļas, mango, banāna, bumbiera un ananāsa sajaukumam.
- bursa Trūcīgo studentu kopmītne, ko uzturēja ar augstskolas un ziedojumu līdzekļiem (viduslaikos).
- Daštimarga Tuksnesis Afganistānas dienvidrietumos, starp Helmandas un Hāšrūdas upi, 500-700 m augsts līdzenums, pārsvarā mālu un šķembu lauki, vietām sālszāles un vērmeles, dienvidrietumu daļā smilšu masīvi, solončaki, takiri, malās oāzes.
- Namība tuksnesis tuksnesis Āfrikas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Namib Desert"), Atlantijas okeāna piekrastē, Namībijā, Angolā un DĀR, aizņem piejūras zemienes 50-130 km platā joslā, garums - \~2000 km, kāpļains līdzenums, augstums austrumu daļā - 1000-1200 m vjl.
- Dehna Tuksnesis Arābijas pussalas ("Dahna"), austrumu daļā, Sauda Arābijā, smilšu tuksneša josla starp kuestu augstienēm no Nafuda ziemeļrietumos līdz Rubelhali tuksnesim dienvidaustrumos, garums \~1200 km, platums 20-80 km, vidējais augstums \~450 m
- Mazais Nefūds tuksnesis Arābijas pussalas centrālajā daļā (Saūda Arābijā), savieno Lielo Nefūda un Rubalhālī tuksnesi, stiepjas pa izžuvušas upes gultni 1200 km garumā un 20 km platumā, augstums - 400-500 m
- Lielais Nefūds tuksnesis Arābijas pussalas ziemeļos (arābu val. “An-Nafud”), Saūda Arābijā, platība — \~80000 kvadrātkilometru, augstums — 600-1000 m
- Nafuds Tuksnesis Arābijas pussalas ziemeļos, Saūda Arābijā, platība - \~70000 kvadrātkilometru, augstums - 600-1000 m, smilšu grēdas un barhani (līdz 100 m augsti), vietām salu kalni un akmeņu tuksnesis, kontinentāls tropu klimats; Lielais Nafuds.
- Lielais Viktorijas tuksnesis tuksnesis Austrālijas dienvidu daļā (angļu val. “Great Victoria Desert”), platība — \~300000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā — \~1100 km, platums — \~500 km, ziemeļos robežojaas ar Gibsona tuksnesi, pārsvarā 10-15 m augsts grēdots smiltājs
- Simpsona tuksnesis tuksnesis Austrālijas vidienē (angļu val. "Simpson Desert"), Lielā Artēziskā baseina Rietumu daļā, platība - \~300000 kvadrātkilometru, raksturīgas paralēlas smilšu grēdas (augstums - līdz 30 m)
- Lielais Smilšu tuksnesis tuksnesis Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. “Great Sandy Desert”), dienvidos robežojas ar Gibsona tuksnesi, platība — 360000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā — 900 km, platums — 600 km, augstums — 500-3000 m, 10-15 m augstas smilšu kāpas
- Dešteluts Tuksnesis Irānas kalnienes vidienē ("Dasht-i-Lut"), Irānas austrumos, garums - \~550 km, platums - 100-200 km, beznoteces ieplakas (200-500 m vjl.), ko šķir šauras grēdas (1000-2000 m; augstākā virsotne 2992 m), viens no karstākajiem tuksnešiem pasaulē.
- Tamarugalas pampa tuksnesis Longitudinālajā ielejā ("Pampa del Tamarugal"), starp Rietumu un Krasta Kordiljerām, Čīles ziemeļos, platums - 30-60 km, augstums - 900-1200 m, atsevišķi gadi bez nokrišņiem
- Tara tuksnesis tuksnešains un pustuksnešains apgabals Indijā un Pakistānā (angļu val. "Thar Desert"), Indas-Gangas līdzenuma dienvidrietumu daļā, stiepjas gar Indas kreiso krastu 850 km garumā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-200 m, apaugušas smilšu grēdas, kāpas, barhāni, vietām smilšu klajumi, zemākajās vietās solončaki, takiri, sāļezeri, biežas smilšu vētras
- Velda plato Tuksnešainu plato apgabals Āfrikas dienvidos, starp Limpopo, Vālu un Oranžas augšteci, DĀR, pakāpienveidā paaugstinās Drakonu kalnu virzienā.
- Gobi Tuksnešu un pustuksnešu apgabals Centrālās Āzijas ziemeļos un ziemeļaustrumos (angļu val. "Gobi"), ierobežo Hangaja grēda un Mongolijas Altajs, Naņšaņs un Altintags, garums - \~2000 km, platums - 200-400 km, viļņots līdzenums, vidējais augstums - 900-1300 m vjl.
- tūkstošveselība Tūkstošveselības zāle - čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- tūkstošveselība Tūkstošveselības zālīte - čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- dzimumzīme Tumšāks, parasti mazliet paaugstināts, plankums uz cilvēka ādas.
- melanoidīni Tumšas krāsas vielas, kas rodas, aminoskābēm un olbaltumvielām augstā temperatūrā reaģējot ar cukuru sadalīšanās produktiem furfurolu un oksimetilfurfurolu; piešķir aromātu maizei u. c. pārtikas produktiem.
- Malozemeļskas tundra tundra Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Indigu un Pečoras lejteci un Sulas upi dienvidos, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, paugurains līdzenums, vidējais augstums - 40-50 m, lielākais - 162 m, daudz ezeru un purvu, mūžīgais sasalums
- Tunguskas plato Tunguskas plato - atrodas Vidussibīrijas plakankalnes rietumu daļā, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 600 km, augstums - līdz 930 m
- Tunkas kailkalni Tunkas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~175 km, augstums - līdz 3266 m, līdz 1900-2000 m vjl. taiga (ciedrupriedes, lapegles), augstāk - tundra.
- īpatnējais ātrums turbomašīnu līdzības kritērijs; nosaka pēc mašīnas skrejrata griezes ātruma, caurplūdes un spiediena augstuma; gaitas ātruma koeficients
- kapsulviesnīca Tūrisma mītne Japānā, kur klientus izvieto vienā telpā vairāku (3-5) līmeņu kapsulās jeb šūnveida guļvietās; parasti šādām viesnīcām mēdz būt augsts automatizācijas līmenis, ieskaitot automatizētās norēķinu sistēmas.
- paradors Tūristu mītņu tips Spānijā, tūristiem pielāgota mītne vēsturiskās celtnēs (pilīs un klosteros), kur piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumus, un tās atrodas valsts pārziņā.
- guļamautobuss Tūristu vai regulāra maršruta autobuss, kura konstrukcija atļauj sēdekļu transformēšanu horizontālās guļvietās, paaugstinot pasažieru komfortu nakts pārbraucienos.
- Nišapūras kalni Turkmēnijas-Horasanas kalnu dienvidu daļa Irānas ziemeļaustrumos, garums — \~350 km, augstums — līdz 3314 m (Kengzoška kalns).
- civilizēt Tuvināt (piemēram, tautu) augstāk attīstītu tautu kultūras līmenim.
- pārkarsēts tvaiks tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu
- nepiesātināts (arī pārkarsēts) tvaiks tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu
- rāvūdens Ūdens ar augstu dzelzs saturu.
- atplūdi Ūdens līmeņa krišanās (pēc tā paaugstināšanās).
- pali Ūdens līmeņa paaugstinājums ūdenstilpē un tās pārplūdums sniega kušanas rezultātā.
- applūdināšana Ūdens līmeņa paaugstināšana, lai applūdināmā teritorijā izveidotos vaļēja ūdens virsa.
- uzplūdi Ūdens līmeņa paaugstināšanās (virs parastā līmeņa).
- hidroakumulācija Ūdens pārsūknēšana un uzkrāšana augstākā līmenī, lai slodzes maksimuma laikā to izmantotu elektroenerģijas ražošanai.
- ūdensviesulis Ūdens vērpete, no padebešiem uz leju piltuves veidā ūdeni sasniedzošs un virpuļojošu ūdens stabu pa piltuvi augšā velkošs šaurs viesulis, kas sasniedz līdz 20 m caurmērā un līdz 1000 m augstumā.
- ūdenslīmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
- ūdens līmenis ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis
- siltūdens Ūdens, kam ir samērā augsta temperatūra; silts ūdens.
- krasta līnijas deformācija ūdensbaseina viena vecuma krasta veidojumu atrašanās dažādā augstumā
- Amerikanfolsa ūdenskritums ASV (_American Falls_), Aidaho štatā, Sneikas upē, augstums - 55 m
- Krimles ūdenskritums ūdenskritums Austrijā (vācu val. "Krimmler Wasserfaelle"), Krimlerahes upē, Augstajā Tauernā, atrodas 1450 m vjl., augstums - 380 m, ūdens krīt 3 pakāpēs
- Anhela ūdenskritums ūdenskritums Čurunas upes augštecē (_Salto del Angel_), Orinoko pietekas Karoni baseinā, Gvajānas plakankalnē, Venecuēlā; pēc ūdenskrituma kaskādes augstuma (1054 m) - augstākais ūdenskritums Dienvidamerikā, pēc straumes brīvā krituma augstuma (979 m) - augstākais ūdenskritums pasaulē
- Kajetura ūdenskritums ūdenskritums Esekibo pietekā Potaro (angļu val. "Kaieteur Falls"), Dienvidamerikā (Gajanā), augstums - 226 m, augšdaļas platums - 90-105 m
- Keilas ūdenskritums ūdenskritums Igaunijas Harju apriņķa ziemeļrietumu daļā, Keilas upes lejtecē, tas ir 6 metrus augsts un, atkarībā no sezonas, 60-70 m plats
- Ribons Ūdenskritums Josemitu nacionālajā parkā ("Ribbon Fall"), ASV, ko veido Mersedas pietekas Ribonkrīka, krītot Josemitu ielejā, augstums - 484 m (lielākais Ziemeļamerikā).
- Alekšupītes ūdenskritums ūdenskritums Kuldīgā, Alekšupītē, augstums — 4,15 m, platums — 8 m
- Iļja Muromietis ūdenskritums Kuriļu salu dienvidos (Krievijā), Iturupas salā (agrāk - Raknibedu ūdenskritums), augstums - 141 m, ūdens krīt pa krasta kraujas abrāzijas terasēm salas Klusā okeāna pusē
- Kona ūdenskritums ūdenskritums Mekongas upē ("Khone"), uz Kambodžas un Vjetnamas robežas, augstums - 21 m, platums - līdz 1,7 km
- Niagāras ūdenskritums ūdenskritums Niagāras upes vidustecē (angļu val. “Niagara Falls”), Kazu sala ("Goat Island") to sadala 2 daļās: Pakavā (“Horseshoe Falls”) Kanādas pusē, platums — \~800 m, augstums — 48 m, aizplūst 95% ūdens un ASV posmā (“American Falls”), platums — 400 m, augstums — 51 m
- Sarpfoss Ūdenskritums Norvēģijas dienvidos, Glommas upē, augstums - 21 m
- Vammafoss Ūdenskritums Norvēģijas dienvidos, Glommas upē, augstums - 31 m
- Augrabiss Ūdenskritums Oranžas upē ("Aughrabies"), 500 km no grīvas, Dienvidāfrikas Republikā, augstums - 146 m
- Urubupunga Ūdenskritums Paranas upē, Brazīlijā, augstums - 12 m
- Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m
- Kabaregas ūdenskritums ūdenskritums Viktorijas Nīlas lejtecē (angļu val. "Kabarega Falls, Kabalega"), Āfrikas austrumu daļā, 32 km no ietekas Alberta ezerā, Ugandā, veido kaskādi ar 3 ūdenskritumiem, kopējais augstums - 120 m, pirmā ūdenskrituma augstums - 40 m, platums šaurākajā daļā - \~6 m
- Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples.
- Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m).
- paisuma viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas, līmenim paaugstinoties Zemes, Mēness un Saules savstarpējo kustību rezultātā
- ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei)
- Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha
- hidrēšana ūdeņraža pievienošana, piemēram, šķidrajām augu eļļām vai taukiem (dubultsaišu vietās), lai paaugstinātu to kušanas temperatūru un palielinātu cietību; hidrogenēšana
- Inmars Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, demiurgs, kas rada visu labo.
- Ašera Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - auglības dieviete, augstākā dieva Ela sieva, kanaāniešu panteona ciltsmāte, septiņdesmit dievu māte.
- sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ugunturi Ugunsizturīgie materiāli - materiāli un izstrādājumi, kas nesakūstot iztur 1580 Celsija grādu un augstāku temperatūru.
- UHF Ultraaugsta frekvence ("ultra-high frequency").
- hiperskaņa Ultraaugstas (no 1 Ghz līdz 10 THz) frekvences akustiskās svārstības.
- Agrio upe Argentīnā (_Agrio, Rio_), Neukenas provincē, Neukenas labā krasta pieteka, garums 400 km, vidustecē ūdenskritums - augstums 50 m
- Kumbule Upe Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas un Demenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 24,4 m, iztek no Bruņu ezera, tek cauri Kumbuļu ezeram, ietek Jāņuciema ezerā; Kumbula; Kumbuls; Kumbele; Kumbuļupe.
- Avsjanka upe Baltkrievijā (_Aūsianka_), Vitebskas apgabala ziemeļaustrumos, izteka Haradokas augstienē, ietek nelielā ezerā Krievijas Plekavas apgabala dienvidos
- Pripete Upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras lielākā pieteka, garums – 761 km, sākas Volīnijas augstienē, augštecē Pinskas purvos gultne daļēji iztaisnota, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
- Bjarezina Upe Baltkrievijā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 613 km, sākas uz ziemeļiem no Minskas augstienes.
- Svislača Upe Baltkrievijā, garums - 327 km, Bjarezinas labā krastā pieteka, sākas Minskas augstienē.
- Nemuna upe Baltkrievijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (liet. val. _Nemunas_), garums - 937 km, izteka Minskas augstienē, lejtece sadalās 2 attekās, ietek Baltijas jūras Kuršu jomā
- Pciča Upe Baltkrievijā, Minskas, Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 486 km, sākas Minskas augstienē.
- Morāva Upe Čehijā ("Morava"), Čehijas un Slovākijas robežupe, kā arī Slovākijas un Austrijas robežupe (vācu val. "March"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 352 km, sākas Sudetos pie Sņežnika kalna 1380 m vjl., tek gar Jesenīku kalniem, starp Karpatiem un Čehijas-Morāvijas augstieni.
- Elba upe Čehijā un Vācijā (čehu val. _Labe_, vācu val. _Elbe_), garums - 1165 km, sākas Sudetos Čehijā 1400 m vjl., augštecē veido 70 m augstu ūdenskritumu, ietek Ziemeļjūrā, veidojot 100 km garu estuāru
- Dņepra Upe Eiropā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, 3. lielākā upe Eiropā (pēc Volgas un Donavas), garums - 2201 km, izteka Valdaja augstienē, ietek Melnajā jūrā.
- Sambra upe Francijā un Beļģijā (_Sambre_), Māsas kreisā krasta pieteka, garums - 190 km, sākas Ardēnu augstienes rietumos 210 m vjl.
- Sarta Upe Francijas rietumu daļā ("Sarthe"), garums - 285 km, sākas Armorikas augstienē, tek pa Luāras zemieni, meandrē, satekot ar Majennu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā.
- Ēna upe Francijas ziemeļos (_Aisne_), Uāzas kreisā krasta pieteka, garums 280 km, sākas Argonas augstienē
- Vilēna Upe Francijas ziemeļrietumos ("Vilaine"), garums - 225 km, sākas Armorikas augstienes dienvidos, ietek Biskajas līcī.
- Ogove Upe Gabonā ("Ogowe"), augštece Kongo Republikā, garums - 850 km, sākas Dienvidgvinejas augstienē, ietek Gvinejas līcī, veido plašu deltu.
- Aiju upe Igaunijā (_Rõuge_), Veru apriņķī, izteka Hānjas augstienē, ietek Vagulas ezerā
- Emajegi upe Igaunijā, iztek no Pihajerva Valgas apriņķī, Otepes augstienē, caurtek Vertsjervu, ietek Peipusa ezerā, garums - \~250 km
- Pernu Upe Igaunijā, Jervas un Pērnavas apriņķī, sākas Pandiveres augstienē, garums - 144 km, ietek Pērnavas līcī.
- Keila upe Igaunijā, Raplas un Harju apriņķī, garums - 107 km, ietek Somu līcī, ietekas posmā \~5 m augsts ūdenskritums
- Jegala Upe Igaunijā, tek pa Ziemeļigaunijas plato, ietek Somu līcī 23 km uz austrumiem no Tallinas, garums - 103 km, netālu no ietekas 7 m augsts ūdenskritums.
- Tibra Upe Itālijas vidienē (it. "Tevere", lat. "Tiberis"), garums - 405 km, sākas Centrālajos Apenīnos 1268 m vjl., augštecē krāces, 108 m augsta kaskāde, lejtecē meandrē, ietek Tirēnu jūrā.
- Otava Upe Kanādā (angļu val. "Ottawa", fr. val. "Outaouais"), Sentlorensas kreisā krasta pieteka, garums - 1271 km, sākas Lorenca augstienē.
- Baka upe Kanādas ziemeļos, garums - 973 km, sākas Lorensa augstienē nelielā ezerā 390 m vjl., tek caur Peli, Gara, Makdugala, Franklina ezeru, ietek Ziemeļu Ledus okeāna Čantri līcī
- Ponoja Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, garums - 410 km, sākas Keivi augstienē, ietek Baltajā jūrā, lejtece kanjonveida ielejā, krāčaina.
- Ika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 571 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
- Psjola Upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Hopjora Upe Krievijā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 979 km, sākas Pievolgas augstienē.
- Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska
- Kostroma Upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā.
- Gižiga Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, sākas Kolimas augstienā, ietek Ohotskas jūras Šeļihova līcī, garums - \~150 km
- Nara Upe Krievijā, Maskavas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 158 km, sākas Maskavas augstienē.
- Kļazma Upe Krievijā, Maskavas un Vladimiras apgabalā, nelielā posmā Ivanovas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Maskavas augstienē.
- Soka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
- Sosna Upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Mokša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju.
- Proņa Upe Krievijā, Rjazaņas un Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 336 km, sākas Viduskrievijas augstienē, krasti augsti, stāvi.
- Sala Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā).
- Ilovļa Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs.
- Medvedica Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 745 km, sākas Pievolgas augstienē, tek pa plašu ieleju, līkumaina.
- Kalausa Upe Krievijā, Stavropoles novadā, Maničas labā krasta pieteka, garums - 436 km, sākas Stavropoles augstienē.
- Msta Upe Krievijā, Tveras un Novgorodas apgabalā, garums - 445 km, iztek no Mstino ezera Valdaja augstienes ziemeļaustrumos, ietek Ilmeņa ezerā.
- Čepca Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē.
- Svijaga Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Sura Upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē.
- Kama Upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves.
- Vorskla Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē.
- Volga upe Krievijas Eiropas daļā (garākā Eiropā), garums - 3530 km, sākas Valdaja augstienē, ietek Kaspijas jūrā
- Dona Upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos, garums - 1870 km, sākas Viduskrievijas augstienes austrumu nogāzē, ietek Azovas jūras Taganrogas līcī.
- Oka Upe Krievijas Eiropas daļas vidienē, 2. lielākā Volgas pieteka, garums - 1500 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumos, ietek Volgā pie Ņižnijnovgorodas.
- Suna Upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 280 km, sākas Rietumkarēlijas augstienē, tek caur ezeriem, ietek Oņegas ezera Kondopogas līcī, krāčaina, ūdenskritumi.
- Vjatka Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē.
- Seima Upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Oskola Upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Veļikaja Upe Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 430 km, sākas Bežaņicu augstienē un tek caur 18 ezeriem, ietek Pleskavas ezerā.
- Boļšojuzeņa Upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
- Soža Upe Krievijas Smoļenskas apgabalā un Baltkrievijas Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, lejtecē \~15 km garā posmā arī Baltkrievijas un Ukrainas robežupe, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 648 km, sākas Smoļenskas augstienē.
- Ugra Upe Krievijas Smoļenskas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, sākas Smoļenskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, krasti stāvi, vietām krauji.
- Jegorlika Upe Krievijas Stavropoles novadā un Rostovas apgabalā, Maničas kreisā krasta pieteka, garums - 448 km, sākas Stavropoles augstienē, sniegūdeņu un gruntsūdeņu pieplūde.
- Voroņeža Upe Krievijas Tambovas, Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, labais krats stāvs, augsts, kreisais - zems.
- Upa Upe Krievijas Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 345 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Kiļmeza Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros.
- Venta Upe Kurzemē (augštece Lietuvā), garums - 348 km (Latvijā 178 km, 3 km Latvijas un Lietuvas robežupe), kritums - 166 m, sākas Žemaitijas augstienē, ietek Baltijas jūrā.
- Dursupe Upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva.
- Bārta Upe Kurzemes dienvidrietumos un Lietuvā ("Bartuva"), garums - 98 km (Latvijā 43 km), kritums - 155 m (Latvijā 11 m), sākas Lietuvā Žemaitijas augstienē, ietek Liepājas ezera dienvidu daļā.
- Rīva Upe Kurzemes rietumu piekrastē, Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Jūrkalnes, garums - 53 km, kritums - 66 m, iztek no Vilgales ezera Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē; Rīve.
- Akmenīca upe Latgales augstienē Rēzeknes un Krāslavas novadā, sākas Rāznavas paugurainē 6 km uz dienvidaustrumiem no Rāznas ezera, garums - 16 km, kritums - 24,4 m, ietek Ūdrejas ezerā
- Alekšupīte Upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe.
- Klaida upe Lielbritānijā (_Clyde_), Skotijā, ietek Fērtofklaidā, garums - 170 km (kopā ar estuāru - 208 km), augštece Dienvidskotijas augstienē
- Eksa Upe Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā, Kornvolas pussalā, sākas Eksmūras augstienē, ietek Lamanša Laima līcī.
- Temza Upe Lielbritānijas dienvidaustrumos, garums - 328 km, izteka Kotsvoldas augstienē, šķērso Čilternas augstieni, lejtece Londonas baseinā, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru (platums līdz 16 km).
- Merķe upe Lietuvā (_Merkys_), Nemunas labā krasta pieteka, izteka Baltkrievijā, Ašmjanu augstienes rietumu daļā, garums - 226 km
- Nēre upe Lietuvā (liet. val. _Neris_), Nemunas lielākā pieteka, garums - 510 km, augštece Baltkrievijā, kur saucas Vilija, sākas ziemeļos no Minskas augstienes
- Minija Upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 213 km, sākas Didova ezerā Žemaitijas augstienē, satekot ar Nemunas atteku Atmatu, veido deltu, Klaipēdas kanāls savieno ar Kuršu jomu.
- Lāčupīte Upe Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novadā, garums - 31 km, kritums - 66 m, iztek no Sekļa ezera Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, lejtecē no Apšuciema 3,5 km tek paralēli jūras krastam un ietek Rīgas jūras līcī pie Klapkalnciema; Lāčupe, augštecē arī Lankupe, Lanka.
- Pilica Upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei.
- Lina Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, sākas Mazuru ezeru augstienē, tek caur Laņskes u. c. mazākiem ezeriem, lejtece - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Lava, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 289 km, no tiem Polijā - 215 km
- Drvenca Upe Polijā, Vislas labā krasta pieteka, garums 207 km, sākas Mazuru ezeru augstienē, ieteka augšpus Toruņas.
- Vepša Upe Polijas austrumos ("Wieprz"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 328 km, augštece Ļubļinas augstienē, lejtece Mazovijas-Podlases zemienē.
- Varta upe Polijas vidienē, Odras lielākā pieteka, garums - 808 km, izteka Krakovas-Čenstohovas augstienē 384 m vjl.
- Kreuna upe Prodes pagastā un Lietuvā, garums - Latvijā 6 km, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Subates, ietek Sartu ezerā Lietuvā; Krauna; Lietuvā - Kriauna
- Nigēra Upe Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), Gvinejā, Mali, Nigērā un Nigērijā, trešā lielākā upe Āfrikā (aiz Nīlas un Kongo), garums - 4200 km, sākas Leones-Libērijas augstienē (nosaukums Džoliba) 850 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī.
- Esla Upe Spānijas ziemeļos ("Esla"), Dvero labā krasta pieteka, garums 280 km, izteka Kantabrijas kalnu augstākajā daļā.
- Horiņa Upe Ukrainā un Baltkrievijā (kur saucas - Hariņa), garums - 659 km, sākas Kremeņecas augstienē.
- Stira Upe Ukrainā un Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 494 km, sākas Podolijas augstienē.
- Buga Upe Ukrainā, Baltkrievijā un Polijā (poļu val. "Bug"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 772 km, izteka Podolijas augstienā (Ukrainā).
- Dienvidbuga upe Ukrainā, garums 806 km, sākas Podolijas augstienē, caur Dņepras limānu ietek Melnajā jūrā
- Sluča Upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji.
- Inhula Upe Ukrainā, Kirovohradas un Nikolajevas apgabalā, garums - 354 km, sākas Piedņestras augstienē, lejtecē sazarojas un ietek Dienvidbugā.
- Inhuleca Upe Ukrainā, Kirovohradas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Hersonas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 549 km, sākas Piedņestras augstienē.
- Rosa Upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē.
- Teteriva Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
- Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
- Allere upe Vācijā (_Aller_), Vēzeres labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas 150 m vjl. Berdes augstienē
- Leine upe Vācijā (_Leine_), Tīringenē un Lejassaksijā, Alleres kreisā krasta pieteka, garums - 281 km, izteka Eihsfeldes augstienē
- Lāgana upe Zviedrijas dienvidos, Krūnuberjas un Hallandes lēnē, iztek no Bolmena ezera Smolandes augstienes dienvidu malā 142 m vjl., ietek Kategatā
- piekrasta valnis upei piekļāvusies, virs pārējās palienes paaugstināta josla, kas veidojas palienei strauji pārplūstot ar duļķainiem ūdeņiem tieši pār krastu
- ūdenskritums Upes gultnes vieta, kur krasi mainās gultnes augstums un kur krīt upes ūdens; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
- upes kritums upes iztekas un ietekas ūdens virsas augstuma starpība
- altāris Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā); ziedoklis.
- ziedoklis Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā): altāris (1).
- Ziemeļurāli Urālu daļa no Ščugoras upes (ziemeļos) līdz Osļanskas kalnam (dienvidos), Krievijā, centrālajā daļā augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - Telposizs (1617 m), austrumu un rietumu daļā priekškalnu grēdas beidzas ar stāvu krauju.
- Polārie Urāli Urālu daļa starp Hulgas augšteci un Konstantinovkameņa kalnu, Krievijā uz Komi Republikas un Tjumeņas apgabala robežas, garums - 380 km, platums - 40-100 km, augstums - līdz 1472 m (Pajers).
- Piepolārie Urāli Urālu daļa starp Hulgu (Obas bas.) un Ščugoru (Pečoras bas.), Krievijā, garums - 230 km, platums - līdz 150 km, augstums - līdz 1895 m
- Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas.
- Mugalžara kalni Urālu kalnu dienvidu atzari Kazahstānas rietumu daļā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, lielākais augstums - 657 m
- Vidusurāli Urālu zemākā daļa no Osļankas kalna (ziemeļos) līdz Ufas upei (dienvidos), Krievijā, garums - \~400 km, augstums - līdz 993 m, vairākas paralēlas grēdas, stipri denudētas.
- pseidourēmija Urēmijai līdzīgi simptomi, kas rodas no nepietiekamas asinsrites galvas smadzenēs, paaugstinoties arteriālajam asinsspiedienam.
- barūrija Urīna atdalīšanās ar augstu īpatnējo svaru.
- hiperstenūrija Urīns ar paaugstinātu īpatnējo svaru.
- plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts
- antiklināle Uz augšu izliekta iežu slāņu kroka ar vecākiem iežiem kodolā; reljefā parādās paaugstinājuma veidā.
- pazīšanas zīmes uz burām uz jahtas burām uzšūtu (labā pusē augstāk, kreisā - zemāk) zīmju (simbolu), burtu un ciparu kopa, kas norāda tās nacionālo piederību, klasi un reģistrācijas numuru
- celtņautomobilis Uz kravas automobiļa šasijas izveidots celtnis (visbiežāk grozāmceltnis) ar konsolizlici; celtspēja - līdz 25 t, celšanas augstums - līdz 20 m, kravas celšanas laikā balstās uz četriem izlaižamiem balstiem.
- lejā Uz pirmo stāvu vai zemes līmeni (no kāda augstāka stāva).
- avangzierēt Uz priekšu tikt, paaugstināt.
- ceļamgrozs Uz transportlīdzekļa uzmontēta ietaise, kas sastāv no pacēlāja ar darba vietu (grozu) un kas paredzēta strādājošā pacelšanai līdz darba vietai un noturēšanai vajadzīgā augstumā.
- trigonometriskā līmetņošana uzmērīšanas metode punktu augstumu starpības (paaugstinājuma) noteikšanai, mērot slīpuma leņķus vai zenītdistances
- debarkadera Uzmetums, paaugstinājums, pie kura apstājas dzelzceļa braucieni.
- immatrikulācija Uzņemšana augstskolā, muižnieku vai garīdznieku kārtā, ierakstot uzņemamās personas vārdu sevišķos sarakstos jeb martikulās.
- uzņēmuma pārvaldības vidējais posms uzņēmuma augstākajam pārvaldības posmam pakļautā uzņēmuma vadības posma (nodaļu, pārvalžu) vadītāji, kuriizpilda uzņēmuma vadības rīkojumus un pavēles, izlemj savu struktūrvienību jautājumus un izrīko uzņēmuma pārvaldības zemāko posmu
- kontrolings Uzņēmuma vadības mērķtiecīgu pasākumu kopums pārvaldības procesa - plānošanas, vadīšanas, kontroles un informācijas aprites - koordinēšanā un efektivitātes paaugstināšanā.
- operatīvā krīzes pārvaldība uzņēmuma vadības pasākumi akūtās uzņēmuma krīzes apstākļos: jaunu uzņēmējdarbības virzienu uzsākšana; produkcijas sortimentu atbrīvošana no precēm, kurām dzīves cikls tuvojas finālam; izmaksu samazināšana; ražošanas jaudu diversifikācija; ļoti radikāla cenu politika; agresīva tirgvedība; produkcijas un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana, enerģiska sanācija, darbinieku atlaišana; kreditoru prasību apmierināšana utt.
- tipogrāfija Uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, arī darbnīca, kur izgatavo iespieddarbus (parasti augstspieduma tehnikā).
- kolektīvisms uzskats, pēc kura sabiedrības (kolektīva) intereses stādāmas augstāk par privātajām
- torpedēt uzspridzināt naftas (gāzes) urbuma cirtni, lai atsegtu iezi un paaugstinātu tā atdevi, kā arī, lai urbumos likvidētu avārijas
- transponders uztvērējs un raidītājs, kas kopā ar atbildes signālu pārraida papildinformāciju, piemēram, par gaisakuģa augstumu
- Uzvaras Uzvaras smaile - Dženiša smaile, augstākā virsotne Tjanšanā.
- kollēgs Vācijā augstskolas skolotāja priekšlasījums.
- magnificence Vācijā goda tituls universitātes u. c. augstāko mācības iestāžu vadītājiem - rektoriem, Hamburgas, Brēmenes un Lībekas birģermeistariem.
- Hannoveres zirgi Vācijā izveidota zirgu šķirne, vietējos zirgus uzlabojot ar angļu tīrasiņu jājamzirgiem, skausta augstums - 160-170 cm.
- Helgolande Vācijai piederoša sala Ziemeļjūrā (vācu val. _Helgolaund_), iepretim Elbas un Vēzeres grīvai, platība - 200 ha, augstums - līdz 62 m vjl.
- kambartiesa Vācijas augstākā tiesa 15.-19. gs.
- bundeslīga Vācijas valsts augstākā līga (futbolā, hokejā u. c.).
- Hindenburgs Vācu dirižablis, 245 m garš, 44,5 m augsts, 1936.-1937. g. veica regulārus pasažieru pārvadājumus pa maršrutu Vācija-ASV, pēc tā aizdegšanās pasažieru pārvadājumi ar dirižabļiem tika pārtraukti.
- kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība
- dīle Vācu ģimenes mājas 2 stāvus augsta priekštelpa ar trepēm un, parasti, ar kamīnu, līdzīgi angļu halles iekārtai.
- erc- Vācu priedēklis, kas apzīmē ar vienkāršo vārdu izteiktā titula paaugstinājumu.
- Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna.
- traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
- traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes.
- rektorāts Vadība (augstākajā mācību iestādē), kuras priekšgalā ir rektors.
- reāllaika straumēšanas protokols vadības procedūra, kas izstrādāta, lai paaugstinātu audio- un videodatu apraides efektivitāti lielām lietotāju grupām, straumējot datus pa internetu
- rektors Vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
- hodēgētika Vadonis, nosacījumu krājums mācību gaitai augstākās skalās.
- sprikstenis vagols, kas savelkoties spēj veikt augstus lēcienus
- sprikstins vagols, kas savelkoties spēj veikt augstus lēcienus
- bambuss Vairākas graudzāļu dzimtas ģintis ("Bambusa", "Fargesia" u. c.), līdz 35 m augsts kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos), \~80 sugu.
- Krimas kalni vairākas kalnu grēdas Krimas pussalas dienvidu daļā, garums — \~150 km, platums — līdz 50 km, augstākā virsotne — 1545 m
- Baratdajas salas vairākas salas Moluku salu grupā, Indonēzijā ("Barat Daja"), Bandas jūras dienvidu daļā, platība - \~7000 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 1412 m, vairāki darbīgi vulkāni
- dinamiskais stereotips vairākdaļīgs augstāko dzīvnieku un cilvēku reflekss, kas sastāv no atsevišķiem nosacījuma refleksiem; automatizēts secīgu reakciju kopums, kas ir iemaņu un paradumu fizioloģiskais pamats
- savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādām skaņām.
- tricināt Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
- debesskrāpis Vairāku desmitu stāvu augstceltne.
- Karančo vairāku Dienvidamerikas indiāņu cilšu mitoloģijā - vanags, kultūrvaronis, kas iznīcina briesmoņus, iegūst uguni, daudzos mītos darbojas kopā ar lapsu triksteru, kristietības ietekmē kļuvis par augstāko dievību
- Amenhoteps Vairāku Senās Ēģiptes faraonu, kā arī dažu citu augstdzimušu personu vārds.
- ministru padome vairāku valstu valdību vai to vadītāju sadarbības augstākā institūcija
- vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos.
- tīršķirne Vaislas dzīvnieku augstākā šķirnības pakāpe, kad abi īpatņa vecāki vairākās paaudzēs pieder vienai un tai pašai šķirnei.
- uzdot toni vajadzīgajā augstumā nodziedāt, atskaņot izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu vai dažas pirmās skaņas
- uzķirināties Vāji nostiprināties, slikti turēties (kaut kur augstāk par zemi).
- priekšvakuuma sūknis vakuumsūknis, kas samazina spiedienu vakuumsistēmā līdz \~10,0-0,1 Pa, nodrošinot augstvakuuma sūkņu normālu darbību
- pārvāls vāla mala augstākā mala, kas paliek rudzus pļaujot
- Valaama Valaama salas - atrodas Lādogas ezera ziemeļrietumu daļā, Krievijas Karēlijas Republikā, >50 salu (lielākā - Valaama sala), platība - 36 kvadrātkilometri, augstums - līdz 70 m
- kabinets Valdība, augstākā pārvaldes institūcija.
- senāts Valdības institūcija (Krievijā no 1711. gada līdz 1917. gadam), kas uzraudzīja valsts aparāta darbību un veica augstākās tiesas funkcijas.
- parišads Valdnieka padomnieku, augstmaņu sapulce Senajā Indijā.
- reskripts valdnieka, augstas amatpersonas (piemēram, pāvesta) rakstveida rīkojums, pavēle kādai amatpersonai vai padotajam, atbilde uz lūgumu vai ziņojumu, pateicības izteikums, paziņojums par apbalvojum u. tml.
- potentāts Valdnieks, kronēta persona; augstmanis.
- archonts Valdnieks, vadonis; augstākā amatpersona Senajā Grieķijā.
- arhonti Valdnieks, vadonis; augstākā amatpersona sengrieķu polisās.
- insignijas Valdnieku vai priesteru augstākās varas simboli (kronis, scepteris, zelta diadēma, ziloņkaula krēsls, tiāra, mitra, zizlis u. tml.).
- ekomānija Valdonīga un augstprātīga izturēšanās pret ģimenes locekļiem, bet pazemība pret tiem, kam ir vara.
- zilbes intonācija (arī akcents) valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē)
- intonācija Valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē).
- lingvistiskais dzīvīgums valodas dzīvotspēja, patstāvīgums, ko sekmē augsti attīstīta nacionālā kultūra un kas uztur valodu arī svešu ietekmju apstākļos, stiprinot nacionālo pašapziņu
- akrolets Valodas paveids vai varietāte ar augstāko prestižu sabiedrībā.
- intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas, kas izsaka daļu izteikuma satura.
- attīstītā pasaule valstis, kurās ir naudas ekonomika un augsti attīstīts industriālais sektors
- jaunattīstības valstis valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs; tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība; ļoti nevienāda ienākumu sadale - daudz nabadzīgo, maz turīgo; nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība
- kultūrvalsts Valsts ar augsti attīstītu kultūru.
- augstākā tiesa valsts augstākā tiesu iestāde - tiesas spriedumu pēdējā pārsūdzēšanas instance valstī
- amnestija Valsts augstākās varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
- augstākais virspavēlnieks valsts bruņoto spēku augstākais vadītājs
- stagflācija Valsts ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga cenu paaugstināšanās, inflācija ražošanas, tirdzniecības saimniecisko procesu depresijas apstākļos.
- manifests Valsts galvas vai augstākās institūcijas rakstveida vēstījums iedzīvotājiem (parasti sakarā ar kādu nozīmīgu politisku notikumu).
- inaugurācija Valsts galvas vai citas augstākās amatpersonas svinīga amatā stāšanās procedūra.
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma valsts ģeodēziskā tīkla sastāvdaļa, kas nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus un cilvēku radītiem objektiem ar precizitāti līdz 2 centimetriem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus
- republika valsts iekārtas veids, kurā augstākās valsts varas institūcijas tiek vēlētas; valsts ar šādu pārvaldes formu
- arhikanclers Valsts kancelejas vadītājs viduslaikos romiešu-vācu valsts daļās, ko iecēla no augstāko garīdznieku vidus.
- absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai - monarham; patvaldība.
- patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai; vienvaldība, monarhija, tirānija.
- demokrātija valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts
- cezaropapisms Valsts un baznīcas attiecību forma, kur laicīgais valdnieks ir arī augstākais garīdznieku tiesību un pienākumu noteicējs.
- reprezentācijas izdevumi valsts un pašvaldību iestāžu, dažādu organizāciju un saimniecisku uzņēmumu izdevumi, kas saistīti ar pārstāvēšanu; tos parasti piešķir augstākajām amatpersonām
- ģenerālatornejs Valsts vai noteikta apgabala augstākā justīcijas amatpersona Anglijā un ASV.
- Tautas Komisāru Padome valsts varas augstākā izpildu un rīcības institūcija (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam)
- likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
- Kaboverdes Republika valsts Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā (port. val. "Cabo Verde"), \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 4033 kvadrātkilometri, 429500 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 pašvaldības, sastāv no 10 lielām un 5 mazām salām, augstākā virsotne - 2829 m
- pusvagons Vaļējs dzelzceļa kravas vagons ar augstiem bortiem.
- Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m
- Krūškalns Vaļņveida oss Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā, 4 km uz dienvidiem no Bēnes, garums - 7,5 km austrumu-rietumu virzienā, platums - 150-175 m, relatīvais augstums - 10 m, augstākā virsotne - 89 m vjl.
- Tadaiķu paugurvalnis vaļņveidīgs reljefa paaugstinājums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, garums — \~26 km, platums — 4-8 km, absolūtais augstums — līdz 62 m vjl., relatīvais augstums — 20-30 m
- kunials Vara sakausējumi ar niķeli (5-15%) un alumīniju (1-3%), raksturīga korozijizturība, augsta stiprība, labas elektriskās īpašības; izmanto par konstrukcijas materiālu kuģubūvē un aparātbūvē.
- centralizācija Varas, pilnvaru vai kādu līdzekļu savākšana pārvaldes sistēmas augstāko iestāžu rīcībā, vietējo organizāciju pakļaušana augstākstāvošām instancēm.
- Baznīckalns Varbūtēja kulta vieta Ogres novada Ķeipenes pagastā, ovāls uzkalns, augstums - 3 m, garums - 20 m un platums - 17 m, atrodas 60 m uz ziemeļrietumiem no Šķērstēnu pilskalna.
- varaktors Varikaps, ko superaugsto frekvenču diapazonā lieto signāla frekvences daudzkāršošanai.
- klinšukovārņi Vārnu dzimtas ģints, lieli zvirbuļveidīgo kārtas putni (masa - 260-370 g), apspalvojums melns, knābis garš, noliekts, sarkans vai dzeltens, ligzdo klintīs kolonijās, augstu kalnos Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā.
- Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele.
- toriji Vārti, kas ved uz sintoistu svētnīcu; tos veido divi vertikāli stabi, ko savukārt balsta divas horizontālas barjeras, no kurām augstākā bieži ir katrā galā izliekta debesu virzienā.
- urohipertensīns Vazopresoriska viela, ko iegūst no urīna; ievadot vēnā, paaugstina asinsspiedienu.
- virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā - bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
- protolepidodendri Vecākie un primitīvākie staipekņveidīgo klases augi, kas parādījās devonā un bija dihotomiski zaraini, 40-70 cm augsti lakstaugi ar skujveida lapām.
- gudoks Veckrievu nacionāls stīgu instruments, līdzīgs čello, tikai ar plakanu virsu, bez skaņu caurumiem un ar 3 stīgām, no kurām 2 skaņoja vienādi, bet trešo par kvartu augstāk.
- posadņiks Večes ievēlēta augstākā amatpersona Novgorodas feodālajā republikā 12.-15. gs. un Pleskavas feodālajā republikā 14.-16. gs., ko parasti ievēlēja uz 1-2 g. no ievērojamāko bajāru vidus.
- ātma Vēdāntas filozofijā visaptverošais gars, augstākais Es jeb dvēsele; ātmans.
- adhideva vēdiskajai mitoloģskajai domāšanai raksturīgs dievību raksturojošs princips, ko lieto augstākās dievības - esamības un visu lietu radītāja idejas izteikšanai
- Apāmnapāts Vēdisma mitoloģijā - viena no senākajām dievībām, kas saistīta ar ūdeni un uguni, viņš ir tērpts zibeņos, spīd zeltā, mīt visaugstākajā vietā, nolaižas zemē un dod svētību visām radībām.
- paaugstinājums Veidojums, kas paceļas, atrodas augstāk par apkārtējo virsmu; laukums uz šāda veidojuma.
- vasara Veidošanās un attīstības augstākā pakāpe (piemēram, kādai parādībai).
- salonveikals Veikals ar modernu iekārtu un paaugstinātas kvalitātes precēm, uzlabotu apkalpošanu.
- konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus; ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
- komercveikals Veikals, kurā preces pārdod bez kartītēm, par paaugstinātām cenām, pastāvot iedzīvotāju apgādes kartīšu sistēmai.
- vējuzplūdi Vēja darbības izraisītas ūdenstilpes līmeņa svārstības, kas rada tā paaugstināšanos pretvēja krastā.
- lēstraume Vēja radīta straume, kuras virziens sakrīt ar vēja virzienu, tās rezultātā viļņu muguru asās šķautnes noapaļojas, viļņu augstums samazinās, bet periods pagarinās.
- bangas viļņi vēja radīti viļņi, kas sairst pret lēzenu krastu; var sasniegt 5–12 m augstumu
- sausvējš vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu relatīvo gaisa mitrumu, lielu mitruma trūkumu; sauspūtis
- zemais putenis vējš pārvieto sausu sniegu līdz 2 m augstumam no sniega virsmas; vēja ātrums ir lielāks par 6 m/s un ir zema gaisa temperatūra; sniegvilksnis
- šeņ sjaņ vēlajā daoismā svētie nemirstīgie, kas sasnieguši augstāko pilnību, ar "iekšējās alķīmijas" palīdzību radot sevī "jaunu apgarotu ķermeni"
- dabiskā velkme velkme, ko rada atmosfēras gaisa un dūmvada gāzu blīvuma starpība, kura palielinās ar dūmvada vai dūmeņa augstumu
- uzvilkties Velkoties, slīdot pavirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
- augstrats Velosipēda priekštecis, divritenis ar lielu priekšējo riteni, kura asij tieši pievienoti pedāļi, un augstu izvietotu sēdekli.
- nobili Venēcijā tie muižnieki, kam bija tiesības ieņemt valsts augstākos amatus.
- Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne.
- Zaņa Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 53 km, kritums - 75 m, gandrīz visā tecējumā ir Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma un Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma robežupe.
- VeA Ventspils augstskola.
- pārvērtēt Vērtējot pārāk augstu (sevi vai citu, savas vai cita psihes, personības, rakstura īpašības), kļūdīties.
- augstumjoslojums Vertikālā zonalitāte; likumsakarīga dabas apstākļu maiņa kalnos, mainoties augstumam virs jūras līmeņa.
- buferattālums Vertikālais attālums, ko pieskaita sprādziendrošam radioaktīvo nokrišņu augstumam, lai noteiktu vajadzīgo sprādziena augstumu, kas dod vēlamo pārliecību, ka neradīsies militāri nozīmīgi radoaktīvie nokrišņi.
- uzplūdes leņķis vertikāls leņķis starp gaisakuģa ātruma virzienu un tā garenvirziena asi, kas ir pozitīvs, ja gaisakuģa garenvirziena ass atrodas augstāk par gaisa ātruma vektora virzienu, un negatīvs, ja gaisakuģa garenvirziena ass ir zemāka par gaisa ātruma vektora virzienu
- Bērzaunes viduslaiku pils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., sagrauta Livonijas kara laikā 1577. g., 17. gs. pamesta, atradās Bērzaunē, 4-5 m augstā uzkalnā, kura diametrs \~150 m, platība 44 x 51 m, saglabājies dienvidaustrumu apaļais tornis (uzbūvēts 15. gs.) ar šaujamlūkām un mūra fragments
- Ēpeira Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros"), ietilpst daļa Pindu kalnu (augstums - līdz 2637 m).
- astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai.
- gnomons Vēsturisks astronomijas instruments, kas sastāv no vertikāla stieņa uz horizontāla pamata; pēc stieņa ēnas garuma nosaka Saules leņķisko augstumu, bet pēc īsākās ēnas virziena - pusdienas līnijas virzienu.
- arhaiskais iedzīvotāju atražošanas tips vēsturisks iedzīvotāju atražošanas tips ar ļoti augstu dzimstības un mirstības līmeni, kas pastāvēja pirmatnējās sabiedrībās
- tradicionālais iedzīvotāju atražošanas tips vēsturisks iedzīvotāju atražošanas tips, kurš pastāvēja verdzības un feodālajās iekārtās, kā arī plaši izplatīts mūsdienās tajās teritorijās, kur nav īstenota demogrāfiskā pāreja uz mūsdienu racionālo atražošanas režīmu; šim tipam raksturīga relatīvi augsta dzimstība un mirstība
- Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene.
- Nūbija Vēsturisks novads Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, starp Nīlas 1. un 6. krāci, platība - \~550000 kvadrātkilometru, plato, augstums - līdz 1240 m vjl.
- Ogadena Vēsturisks novads Etiopijas dienvidaustrumos, krūmu pustuksnesis, vietām tuksnesis, līdz 1000 m augsts plato.
- Mekrāna Vēsturisks novads Irānas dienvidaustrumos un daļēji Pakistānā, Arābijas jūras piekrastē, platība - \~160000 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums pārsvarā - 1000-2000 m, sauss subtropu klimats, pustuksneši un tuksneši.
- Mezopotāmija vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā; viens no senākajiem civilizācijas centriem ar attīstītu apūdeņojuma zemkopību un augstu kultūru: Divupe
- Norlande vēsturisks novads Zviedrijas ziemeļos (_Norrland_), platība - 243300 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem plakankalne (augstums 500-800 m vjl.)
- Vežica Vežicas kalns - augstākā virsotne Pomožes ezeru augstienē un Viduseiropas līdzenumā, Polijas ziemeļrietumos, augstums - 329 m vjl.
- plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas.
- eikarīdi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases virskārta ("Eucarida"), no kuras Latvijā konstatēta 1 kārta (desmitkājvēži).
- svilpt Vibrējot, skarot kā virsmu, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par rīkiem, ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- šļūcamkalniņš Vidēja augstuma konstrukcija, no kuras šļūkt lejup.
- profila negludumu augstums vidējā augstuma vērtība starp profila pieciem augstākajiem punktiem un pieciem zemākajiem punktiem bāzes garuma robežās
- audzes vidējais augstums vidējā caurmēra koku aritmētiski vidējais augstums audzē
- politehnikums Vidējā vai augstākā tehniskā mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
- vidspriegums Vidējais spriegums - sprieguma nomināli starp zemspriegumu un augstspriegumu.
- makrošoks Vidēji augsta līmeņa elektriskās strāvas impulss, kas šķērso divus intaktus ādas apgabalus; apm. 100 mA var izraisīt kambaru fibrilāciju.
- mecosoprāns Vidēji augsta sieviešu balss (starp soprānu un altu).
- baritons Vidēji augsta vīriešu balss (starp tenoru un basu).
- pusaugsts Vidēji augsts.
- Čukču kalniene vidēji augstu grēdu un masīvu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), lokveidā stiepjas Čaunas līča līdz Beringa šaurumam, garums — 700 km, vidējais augstums — 1000 m, lielākais augstums — 1887 m
- Slovākijas Rūdu kalni vidēji augstu Kalnu grēdu sistēma Rietumkarpatos, Slovākijā (slovāku val. "Slovensko Rudohorie"), garums — 140 km, lielākais augstums — 1477 m
- Kolimas kalniene vidēji augstu kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabala ziemeļaustrumu daļā, garums - 1300 km, veido ūdensšķirtni starp Kolimas baseina un Klusā okeāna baseina upēm, augstākā virsotne - 1962 m
- Centrālais masīvs vidēji augstu plakankalņu un plato apgabals Francijas centrālajā un dienvidu daļā (_Massif Central_), garums - 450 km, vidējais augstums - 400-700 m, augstākā virsotne - 1885 m
- Piedrujas sala vidēji liela akumulācijas sala Daugavā, Daugavas ielejas sašaurinājuma sākumā iepretī Piedrujai (Latvijā) un Drujai (Baltkrievijā), garums — līdz 0,8 km, platums — 0,5 km, augstums — līdz 8-11 m; Drujas sala
- Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas
- videostandarts MDA videostandarts, kas izstrādāts firmas _IBM_ personālajiem datoriem un paredzēts izmantošanai tikai vienkrāsas teksta režīmā, nodrošinot visai augstu izšķirtspēju 720x350.
- videostandarts SVGA videostandarts, ko asociācija _VESA_ izstrādājusi _IBM PC_ tipa datoriem un kas izceļas ar augstu izšķirtspēju un ir uzskatāms par videostandarta _VGA_ uzlabojumu
- Hazaradžati Vidusafganistānas kalni - kalnu sistēma Irānas kalnienes iekšējā daļā, gk. Herirudas un Farahrudas baseinā, Afganistānā, garums - 600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 4182 m (Džama kalns).
- arba Vidusāzijā - augsti divriči.
- Ziemeļvācijas zemiene Viduseiropas līdzenuma daļa Vācijas ziemeļos, garums rietumu-austrumu virzienā — \~600 km, platums — 200-300 km, augstums — līdz 200 m
- Donas grēda Viduskrievijas augstienes dienvidaustrumu daļa Tihaja Sosnas un Čornaja Kaļitvas ūdensšķirtnē, Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, augstums - līdz 242 m
- podests Viduslaikos - augstākais amatvīrs daudzās Itālijas republikās.
- pāžs Viduslaikos - jauneklis no muižnieku ģimenes, kurš atradās par viņu augstāka dižciltīgā (piemēram, liela feodāļa vai karaļa) dienestā.
- pagamentācija Viduslaikos apzīmējums vecās labās naudas (augstvērtīga metāla monētu) uzpirkšanai, lai to pārkaltu sliktākā, ar vairāk ligatūras.
- domskola Viduslaikos katoļu valstīs īpaša mācību iestāde pie doma baznīcām, par klosteru skolām augstāka mācību iestāde, kurā gatavoja garīdzniekus, galma un pilsētu pašpārvalžu darbiniekus.
- meisteris Viduslaikos katrs augstāks priekšnieks.
- Cirstu skanste viduslaiku nocietinājums Madonas novada Jumurdas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ierīkota, nostiprinot kāda paugura austrumu un rietumu nogāzi, dienvidu pusē izrokot grāvi un uzberot valni, bet ziemeļu pusē Ogres 7-8 m augstajā krastā izbūvējot valni, šī skanste ir kvadrātveida nocietinājums, tās vaļņu garums — \~50 m, platums — 4 m, augstums — līdz 3 m, stipri cietusi 2. pasaules kara laikā, kad tajā ierīkoti ierakumi un blindāžas
- Zviedru skansts viduslaiku nocietinājums Rēzeknes novada Dekšāres pagasta Staru ciemā, ierīkota reljefa pacēluma dienvidaustrumu nogāzē, ar 0,7-1 m dziļu grāvi un 1-1,5 m augstu valni norobežojot \~60 x 110 m lielu neregulāras formas laukumu
- Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums
- Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga
- buržuāzija Viduslaiku turīgo pilsētnieku, namnieku kārta pretstatā augstākajām feodālās sabiedrības kārtām (muižniecībai un garīdzniecībai).
- Putoranas plato Vidussibīrijas plakankalnes augstākā daļa Krievijā (Krasnojarskas novada ziemeļrietumos), lielākais augstums - 1701 m, >20 šļūdoņu, kopējā apledojuma platība - 2,5 kvadrātkilometri.
- Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži.
- Vidzemes centrālā augstiene Vidzemes augstiene.
- ViA Vidzemes augstskola.
- 3. klimatiskais rajons Vidzemes Centrālā augstiene un rajons uz ziemeļiem no tās - vismitrākais un aukstākais rajons.
- latiņa Viegla metāla caurule, ko novieto uz statņiem augstuma iezīmēšanai (piemēram, augstlēkšanā).
- vilītis Vieglais automobilis ar paaugstinātu pārgājību, parasti ar brezenta jumtu.
- šķērīte Vieglatlētikā - augstlēkšanas stils, kuram raksturīgas šķēru asmeņu virzībai līdzīgas augstlēcēja kāju kustības.
- kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
- augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai.
- lēkšana Vieglatlētikas disciplīnas - augstlēkšana, tāllēkšana, kārtslēkšana, trīssoļlēkšana.
- sešcīņa Vieglatlētikas sacensības, kas ietver 100 m un 1500 m skrējienus, augstlēkšanu un tāllēkšanu, lodes grūšanu un vesera mešanu.
- Vuda sakausējums viegli kūstošs (kušanas temperatūra 68 °C) metālu sakausējums, kas sastāv no bismuta (50%), svina (25%), alvas (12,5%) un kadmija (12,5%); lieto konstantas augstas temperatūras nodrošināšanai dažādiem eksperimentiem laboratorijās
- kabriolets Viegli, augsti vienjūga divriteņu rati.
- kodoltermiskā reakcija vieglo atomu kodolu sintēzes (apvienošanās) reakcija, kuras realizēšanai nepieciešama augsta temperatūra (desmitiem miljonu grādu)
- magnētiskie materiāli vielas ar augstu magnētisko caurlaidību (feromagnētiķi un ferīti)
- fiksētāji Vielas ar augstu viršanas temperatūru, ko lieto smaržvielu rūpniecībā, un kuru uzdevums ir aizkavēt viegli gaistošo vielu pārāk ātru iztvaikošanu un panākt smaržvielu maisījuma visu sastāvdaļu vienmērīgu iztvaikošanu un vienmērīgu iedarbošanos.
- deģenerācija vielas stāvoklis tik augstā temperatūra, ka visi elektroni ir atrauti no atomu kodoliem, piemēram, neitronu zvaigznēs
- termostabilizatori Vielas, kas palielina polimēru un plastmasu izturību pret paaugstinātu temperatūru to pārstrādāšanā un lietošanā.
- analeptikas Vielas, kas smadzenēs stimulē elpošanas un vazomotoriskos centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu.
- analeptiskie līdzekļi vielas, kas uzbudinot CNS, gk. elpošanas un asinsvadu motorikas centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu
- referendārijs Viena no augstākajām amatpersonām Franku valstī, kuras kompetencē ietilpa karaļa lietvedības kārtošana.
- Rietumkordiljeri Viena no augstākajām Andu grēdām Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīles ziemeļu daļā (sp. val. "Cordillera Occidental"), garums - \~4000 km, augstākā virsotne - 6768 m
- okoļņičijs Viena no augstākajām dienesta pakāpēm un amatiem Krievijas galmā no 13. gs. līdz 18. gs. sākumam.
- Aizalaja grēda viena no augstākajām grēdām Pamira kalnos (Coñ-Alay kirka toosu), Kirgizstānas un Tadžikistānas teritorijā, ziemeļos robežojas ar Alaja ieleju; garums - 240 km, vidējais augstums - 5500 m, augstākā virsotne - 7134 m
- senāts Viena no augstākajām valsts varas institūcijām (Senajā Romā).
- Apekalns Viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, 235 m virs jūras līmeņa, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Vidzemes šosejas, viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, absolūtais augstums — 235 m vjl. (relatīvais augstums — 35 m), garums — 1,5 km, platums — 1 km, kalna galā Apukalna baznīca (celta 1774.-1779. g., arhitektūras piemineklis).
- līdakveidīgie Viena no augstāko kaulzivju kārtām ("Esociformes"), raksturīgākais pārstāvis līdaka.
- mencveidīgie Viena no augstāko kaulzivju kārtām ("Gadiformes"), 4 dzimtas, 42 ģintis, 140 sugu, Latvijā 3 ģintis, 3 sugas; tipiskākie pārstāvji ir mencas un vēdzeles.
- Mazā Buļu ala viena no Buļu alām Buļu iezī, 4,3 m gara, šaura plaisa, kuras sienā izkalts ieapaļš iedobums (tā diametrs \~2 m, augstums 2,2 m)
- kšatriji Viena no četrām galvenajām varnām Senajā Indijā, pie kuras piederēja militārā aristokrātija, augstākie ierēdni un valdnieki maharadžas.
- Kuņluņs Viena no garākajām un augstākajām kalnu sistēmām Āzijā (ķīm. val. "Kunlun Shanmai"), Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - līdz 600 km, augstākā virsotne - 7723 m
- Jaunā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (~400 m augšpus Kalnaklauku mājām), tās garums 23 m, platums 4,7 m, griestu augstums 2,6 m, no alas izplūst spēcīgs avots
- Baltā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (250 m augšpus Kalnaklauku mājām), alu izveidojis avots 12 m augstā augšdevona Gaujas svītas baltā smilšakmens klintī, garums - 5 m, platums - 4 m, augstums pie ieejas - 2 m, dziļumā - 3 m
- Ganību grēda viena no Lielā Kaukāza priekškalnes kuestu grēdām uz ziemeļiem no Klinšu grēdas, Rietumkaukāzā un Centrālajā Kaukāzā, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novados un Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1541 m
- Tibetas kalniene viena no lielākajām un augstākajām pasaules kalnienēm, atrodas Centrālās Āzijas dienvidu daļā, Ķīnā un Indijā, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, augstums - līdz 7000 m vjl.
- hufi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumos, Hufas augstkalnu ielejā.
- badžuvi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vijolata rietumu daļā, augstkalnu ielejā.
- stišovīts viena no silīcija dioksīda (SiO~2~) polimorfām kristāliskām modifikācijām, kas iegūta augstā spiedienā; ļoti blīva
- ielu sociālais darbs viena no sociālā darba jomām – darbs ar grūti sasniedzamiem indivīdiem un grupām: 1) kuras neuztur kontaktus ar formālām atbalsta sistēmām; 2) kurām bieži nav noteiktas dzīvesvietas; 3) kuru vienīgā atbalsta sistēma nereti ir tikai ielas vide; 4) kur pastāv augsti apdraudējuma riski (vardarbība, nosalšana, pārtikas trūkums); 5) kur pastāv augsti sociālās funkcionēšanas traucējumu riski (vājas saites ar izglītības, veselības un nodarbinātības jomām, atkarības, sociālā atstumtība)
- pakāpiens Viena no trīspakāpju (goda pjedestāla, paaugstinājuma) daļām.
- gāzu konstante viena no universālajām fizikālajām konstantēm, kas skaitliski vienāda ar darbu, ko, izplešoties izobāriskā procesā, veic 1 mols ideālas gāzes, ja tās temperatūra paaugstinās par 1 Kelvina grādu: R = 8,31441 J/(K·mol)
- elevons Viena no vairākām kustīgām plāksnēm pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas, kas veic augstuma stūres un elerona funkcijas.
- telomu teorija viena no visvairāk izplatītajām teorijām par augstāko augu orgānu izcelsmi; pēc tās, visi augstāko augu orgāni radušies no telomiem
- uzdevumu pārslēgšana viena uzdevuma izpildes pārtraukšana, tā tekošā stāvokļa saglabāšana un cita uzdevuma inicializācija, piemēram, gadījumā, ja gatavs izpildei ir uzdevums ar augstāku prioritāti
- augšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas nodrukātas nedaudz augstāk par apkārtējo tekstu.
- vienādkāji vienādkājvēži ("Isopoda"), augstāko vēžu kārta; tipiskākie pārstāvji ir grēvji (_Mesidothea entomon_), ūdensmērītāji, mitrenes u. c.
- kvadrātvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir otrā pakāpe.
- kubisks vienādojums vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
- kubikvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
- asperācija Vienai personai par dažādiem noziegumiem vairāku piespriesto sodu apvienošana vienā, pie tam tādā veidā, ka atstāj tikai bargāko no tiem, paasinot to līdz augstākai likumīgai pakāpei.
- gaoļans Viengadīgs graudaugs (viena no sorgo sugām), kas sasniedz 4 m augstumu; izplatīts Ķīnā u. c.
- kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti
- mazā vaskainīte vienīgā Latvijā konstatētā vaskainīšu suga ("Cerinthe miror"), 15-60 cm augsta, adventīva, sastopama ļoti reti dārzos, gar dzelzceļiem
- Vezuvs Vienīgais darbīgais vulkāns Eiropas kontinentālajā daļā, Itālijā, uz dienvidiem no Neapoles (it. val. _Vesuvio_), augstums - 1281 m vjl., virsotnē krāteris 750 m diametrā, pēdējais izvirdums 1944. g.
- medību tornis vienkārša vai sarežģītāka (ar slēgtu kabīni) celtne, kuras augstums ir atkarīgs no reljefa, apauguma un citiem faktoriem, kas iespaido dzīvnieku novērošanas redzamību
- normāllīmenis Vienota burtu sistēma, kas tika ieviesta visās spiestuvēs un lietuvēs, lai standartizētu liet burtu augstumu.
- komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku garīgo bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats.
- arhibīskaps Viens no augstākajiem baznīcas amatiem, vidū starp bīskapu un metropolītu.
- dzīvnieku valsts viens no augstākajiem dzīvās dabas sistemātikas taksoniem ("Regnum animalia", arī "Animalia"), pasaulē apzināti \~1,5 milj. dzīvnieku sugu, Latvijā \~17 tūkstoši; fauna
- Olgas kalns viens no augstākajiem monolītiem pasaulē, relatīvais augstums — 500 m, atrodas Austrālijas vidienē, uz ziemeļiem no Masgreiva grēdas
- hercogs Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā (lielbritānijā saglabājies līdz mūsdienām); persona, kam ir šāds tituls.
- hercogiene Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā; persona, kam ir šāds tituls.
- lapa viens no augstāko augu pamatorgāniem – dažādas formas un lieluma (parasti zaļa) plātne, kurā norisinās fotosintēze un citi auga dzīvībai svarīgi procesi
- lidmašīnu sports viens no aviosporta veidiem, kurā ietilpst pilotāžas figūru izpilde, maksimālā ātruma, augstuma, attāluma, kravnesības rekordlidojumi u. tml.
- spiediena augstums viens no Bemulli vienādojuma locekļiem – spiediens, kas izteikts ar šķidruma līmeņa augstumu; SI mērvienību sistēmā nosaka ar izteiksmi p/gµ. (kur p – spiediens, g – brīvās krišanas paātrinājums, µ – šķidruma blīvums)
- stāvotnes enerģija viens no Bernulli vienādojuma locekļiem – raksturo darbu, kas jāpatērē, lai vienu kg šķidruma paceltu dotajā augstumā
- stāvotnes augstums viens no Bernulli vienādojuma locekļiem – šķidruma īpatnējā potenciālā enerģija, ko izsaka ar augstumu virs patvaļīgi pieņemta atskaites līmeņa
- Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā
- Mācītājmuižas ezers viens no Dzērbenes ezeriem Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība — 4,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~350 m
- darsonvalizācija Viens no elektroterapijas veidiem - augstsprieguma un augstfrekvences strāvas lietošana ārstniecībā.
- višnuisms Viens no galvenajiem hinduisma virzieniem (līdzās šivaismam); par augstāko dievu atzīst Višnu.
- ergometrīns Viens no galvenajiem melno graudu alkaloīdiem; paaugstina dzemdes muskulatūras tonusu un pavairo tās kontrakciju biežumu.
- Ievas ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 164,4 m vjl., platība - 9 ha, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 12,5 m
- Dzērves ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 166,6 m vjl., platība — 8,9 ha, vidējais dziļums — 5,65 m, lielākais dziļums — 20 m
- Pilskalna ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 166,8 m vjl., platība - 15 ha, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17 m; Druskas ezers
- Mellītis Viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 167,7 m vjl., platība - 5 ha, vidējais dziļums - 6,1 m, lielākais dziļums - 21 m
- Raipala ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,4 m vjl., platība - 36,1 ha, vidējais dziļums - 11,9 m, lielākais dziļums - 35 m
- Lielais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,8 m vjl., platība 10 ha, vidējais dziļums 9,1 m, lielākais dziļums 30 m; Baltais ezers; Lielais Baltiņa ezers; Lielais Baltiņu ezers; Lielbaltiņa ezers
- Mazais ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2 ha, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 4,5 m
- Mazais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība 3,2 ha, vidējais dziļums 11,2 m, lielākais dziļums 32 m (viens no dziļākajiem ezeriem Latvijā); Mazais Baltiņa ezers
- dežūrkuģis Viens no kuģu vienības kuģiem, kas nozīmēts dežūrā un atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā.
- Māras kalns viens no Liedes kalniem Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kulta vieta Liedes labajā krastā, \~10-12 m augsts paugurs, izmantots līdz \~10 gs.
- Asuānas aizsprosts viens no lielākajiem aizsprostiem pasaulē (angļu "Aswan Dam"), sastāv no 2 aizsprostiem, pirmais celts 1898.-1902. g. ir 50 m augsts un 2 km garš, otrais celts 1959.-1971. g. 115 m augsts un 3,6 km garš
- Austrumeiropas līdzenums viens no lielākajiem līdzenumiem pasaulē (_Vostočno-Evropejskaja ravnina_), ietver teritoriju starp Barenca un Balto jūru ziemeļos, Melno jūru, Kaukāzu un Kaspijas jūru dienvidos, Karpatiem, Centrāleiropas un Skandināvijas kalniem, rietumu-austrumu virzienā stiepjas 3000 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā - 2750 km, vidējais augstums - 170 m vjl., lielākais augstums Hibīnos (Kolas pussalā) - 1191 m vjl.
- Zvirgzdenes ezers viens no Ludzas ezeriem, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā pie Ludzas novada un pilsētas robežas, 133,2 m vjl., platība — 134 ha, garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 4,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Zvirgzdienes ezers; Zvirgzdines ezers
- Brahma Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem; indiešu dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva) augstākā dievība, kas personificē radošo un vadošo pirmsākumu.
- komercviesnīca Viens no viesnīcu tipiem, kuras sniedz pakalpojumus galvenokārt darījumu tūristiem un parasti ir izvietotas pilsētu darījumu centros, atbilst augstākajām kvalifikācijas kategorijām, aprīkotas darījumu tūristu vajadzībām (internets, citi sakaru līdzekļi, apspriežu telpas, darījumu centrs utt. ).
- Kaķīša ezers Viešūrs, ezers Vidzemes augstienē.
- Vesenberga ezers Viešūrs, ezers Vidzemes augstienē.
- Vesenbergu ezers Viešūrs, ezers Vidzemes augstienē.
- Viešu ezers Viešūrs, ezers Vidzemes augstienē.
- pakāje Vieta pie kā samērā augsta (piemēram, kalna, koka) pamatnes; kā augsta (piemēram, kalna nogāzes) apakšējā daļa.
- paklēte Vieta zem klēts; pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem).
- paklēts Vieta zem klēts; pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem).
- augstums Vieta, kas atrodas ļoti augstu.
- paaugstinājums Vieta, kas ir augstāka par pārējo apkārtni.
- klintājs Vieta, kur ir daudz klinšu; klinšaina augstiene.
- galvenā mītne vieta, kur kara laikā atrodas bruņoto spēku augstākā virspavēlniecība un tās štābs
- Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš.
- cantino Vijoles augstākā stīga.
- kvinta vijoles pirmā stīga ar visaugstāko toni
- Vikmestes grava Vikmestes upītes dziļā ieleja Gaujas labajā stāvkrastā, Siguldā, 4 m augsts dzeltenīgi sarkanu smilšakmeņu atsegums un daži nelieli atsegumi.
- skrāpjvīle Vīle ar asiem, rupjiem zobveida paaugstinājumiem.
- skrāpvīle Vīle ar asiem, rupjiem zobveida paaugstinājumiem.
- lēzens vilnas viļņojums vilnas viļņojums, kura loka augstums ir mazāks nekā loka pamata garums
- augsts vilnas viļņojums vilnas viļņojums, kurā matiņa loka augstums ir lielāks par loka pamata garumu
- Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlums viļņots morēnu līdzenums Viduslatvijas zemienes ziemeļu daļā, augstums — līdz 127 m (Zilaiskalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi
- Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
- Lielie Kangari viļņveidīga osu grēda Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Ogres novada Suntažu pagastā, absolūtais augstums — 78 m vjl., relatīvais augstums — \~27 m, stiepjas 26 km no Bajāriem gandrīz līdz Suntažiem, vidusdaļā dabas liegums; Suntažu Kangari
- ultra viņpus; pāri; augstākajā mērā; galējs
- favorīts Vīrietis, kuru aizstāv, atbalsta ietekmīga, augsta persona.
- uzkalns Virs (kā) pamata izveidots vai izveidojies neliels, parasti kādas masas, paaugstinājums.
- smilšu kopiņa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums
- oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- lažs Virsmaksa biržas darījumos un komercdarījumos: (a) starpība starp zelta (sudraba) naudas nominālvērtību un šīs vērtības ekvivalentu papīrnaudā, kuru piemaksā mainot (pārdodot) papīrnaudas zīmes pret zelta (sudraba) monētām; (b) naudas zīmju, obligāciju u. c. vērtspapīru tirgus kursa paaugstinājums salīdzinājumā ar tā nominālvērtību.
- skinefekts Virsmas efekts, kas izpaužas elektromagnētisko svārstību, viļņu dzišanā, tiem iespiežoties elektrovadošā vidē; piem., augstfrekvences maiņstrāva nevienmērīgi sadalās pa vadītāja šķērsgriezumu, galvenokārt lokalizējoties tikai vadītāja virsmas slānī (skinslāņa biezumā), jo lielāka ir elektromagnētisko svārstību frekvence un vadītāja īpatnējā elektrovadītspēja, jo mazāks ir šā slāņa biezums.
- noradrenalīns Virsnieru hormons; paaugstina asinsspiedienu, stimulē ogļhidrātu maiņu.
- Tazeruku virsotne (_Tazeroukou_) Ahellakana kalnos, Alžīrijā, Tamanrāsetas vilājā, Tasili nacionālā parka teritorijā, augstums 1772 m
- Adauda virsotne Ahagara kalnos (_Adaouda, Djebel_), Tamarānsetas vilājā, Ahagara nacionālā parka teritorijā, augstums 2138 m
- Tahats virsotne Ahagara kalnos (_Tahat_), Tamarānsetas vilājā, Ahagara nacionālā parka teritorijā, augstums 3003 m
- Doms Virsotne Alpos ("Dom"), Šveicē, trešā augstākā virsotne Eiropā - 4545 m vjl.
- Veishorns Virsotne Alpos ("Weisshorn"), Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4505 m vjl.
- Liskamms Virsotne Alpos, blakus Difūra smailei, Itālijā un Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4527 m vjl.
- Difūra smaile virsotne Alpos, Itālijā un Šveicē, otrā augstākā virsotne Eiropā - 4634 m vjl.
- Aktags virsotne Altintaga kalnu grēdas rietumos (_Aktag_), Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienviodu daļā, augstums - 6716 m
- Aīsa virsotne Alžīrijā (_Aïssa, Djebel_), Mišrījas vilājā, Sahāras Atlasa kalnu rietumu daļā, augstums 2236 m
- Ohoss del Salado virsotne Andu kalnos ("Nevado Ojos del Salado"), Argentīnā un Čīlē, augstums - 6893 m vjl., otrā augstākā virsotne Dienvidamerikā
- Mersedario Virsotne Andu kalnos, Argentīnā, augstums - 6770 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Dienvidamerikā.
- Pisiss Virsotne Andu kalnos, Argentīnā, augstums - 6882 m vjl., trešā augstākā virsotne Dienvidamerikā.
- Alberta Mārkama kalns virsotne Antarktīdā (_Albert Markham, Mountain_), austrumos no Rosa šelfa ledāja, Transantarktīdas kalnu Čērčila kalnos, augstums - 3207 m
- Ārks virsotne Antarktīdā (_The Ark_), Šekltona grēdā, augstums - 1640 m
- Adamsa kalns virsotne ASV (_Adams Mount_) Kaskāžu kaļnos, Vašingtonas štatā, augstums 3742 m
- Bafalolukauts virsotne ASV (_Buffalo Lookout_), Ārkanzasas štata ziemeļrietumu daļā, augstums - 781 m
- Lomnicas smaile virsotne Augstajos Tatros, Slovākijā, augstums - 2632 m
- Grosvenedigers Virsotne Austrumalpos ("Grossvenediger"), Augstajā Tauernā, Austrijā, augstums - 3674 m, zobainas kāru virsotnes paceļas pāri firna laukiem un šļūdoņiem.
- Asanakess virsotne Bolīvijā (_Azanaques, Cerro_), Oruro departamentā, dienvidaustrumos no Poopo ezera, augstuns - 5102 m
- Aguļasnegrass virsotne Brazīlijā (_Agulhas Negras, Pico das_), uz Minasžeraisas un Riodežaneiro štata robežas, augstums 2791 m
- Almass virsotne Brazīlijā (_Almas, Pico das_), Baijas štatā, Djamantinas augstienes dienvidu daļā, augstums - 1836 m
- Dankova smaile virsotne Centrālajā Tjanšanā, Kokšaltava grēdā, uz Kirgizstānas un Ķīnas robežas, augstums — 5982 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Ankouma virsotne Centrālajos Andos (_Ancohuma, Nevado_), Kordiljera Realā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6427 m
- Iļamps Virsotne Centrālajos Andos ("Illampu"), Kordiljera Reālā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6485 m
- Abatdags Virsotne Dedegela kalnu dienvidrietumu daļā, Turcijā, Antaljas ila ziemeļos, augstums - 2505 m
- Āsfoelkops virsotne Dienvidāfrikā (_Aasvoēlkop_), Thabo Motucaņanes distrikta ziemeļaustrumu daļā, augstums - 2308 m
- Baeiērsbērhs virsotne Dienvidāfrikā (_Bayersberg_), Karieberhi kalnos, augstums - 1656 m
- Aneisbērhs virsotne Dienvidāfrikas Republikā (_Anysberg_), Rietumkāpas provincē, augstums - 1623 m
- Aironkrauns virsotne Dienvidāfrikas Republikas Limpopo provincē (_Iron Crown_), augstums 2126 m
- Tutoko smaile virsotne Dienvidalpu dienvidos Jaunzēlandes Dienvidsalā, augstums - 2756 m
- Alto virsotne Dienvidamerikā (_Alto, Cero_), Bolīvijas Čukisakas departamenta dienvidrietumos, augstums - 4122 m
- Veliki Risņaks virsotne Dināru kalnienē ("Veliki Risnjak"), Horvātijas ziemeļrietumos, augstums - 1528 m, dolomīti, kaļķakmeņi
- Abuje Meda virsotne Etiopijas kalnienē (_Abuyē Mēda_), Amaras kilila austrumos, augstums 4008 m
- Abune Josefs virsotne Etiopijas kalnienē (_Ābune Yosēf_), Amaras kilila ziemeļaustrumu daļā, augstums 4190 m
- Arkalods virsotne Francijā (_Arcalod_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta dienvidos, augstums - 2217 m
- Amatea virsotne Franču Polinēzijā (_Amatea_), Marķiza salu Tahuatas salā, augstums - 1050 m
- Šhara Virsotne Galvenā Kaukāza grēdā, atrodas uz Krievijas un Gruzijas robežas, augstums - 5068 m, nogāzēs sākas Bezengi un Šharas šļūdonis.
- Bazardizi Virsotne Galvenajā Kaukāza grēdā, uz Azerbaidžānas un Dagestānas (Krievijā) robežas, augstums - 4466 m, vairāki šļūdoņi.
- Gunbjerna kalns virsotne Grenlades austrumos pie Blosvila krasta, augstums – 3693 m, piekājē šļūdoņi
- Forela kalns virsotne Grenlandes austrumos, Karaļa Kristiana IX Zemē, augstums 3391 m
- Atavirs virsotne Grieķijā (_Attávyros_), Rodas sals ziemeļrietumu daļā, augstums - 1215 m
- Šikunlina kalns virsotne Guandunas provinces ziemeļos Ķīnā, augstums - 1922 m
- Akatenango virsotne Gvatemalā (_Acatenango_), uz Čimaltenango un Sakatepekesas departamenta robežas, augstums 3976 m
- Bandera virsotne Haiti salā, Dominikānas Republikas Lavegas provincē, augstums - 2872 m
- Monkajo virsotne Ibērijas kalnos, Spānijā, augstums - 2313 m
- Alamdārs virsotne Irānā (_‘Alamdār, Kūh-e_), Austrumazerbaidžānas ostānā, Mīšūdāga kalnājā, augstums - 3131 m
- Asģa virsotne Islandē (_Askja_), Oudaudahreinas dabas apgabalā, augstums - 1510 m
- Snaifjadls virsotne Islandes ziemeļrietumu daļā, starp Jēgilfjordu un Īsafjordu, augstums - 783 m
- Albo kalns virsotne Itālijā (_Albo, Monte_), Sardīnijas salas austrumu daļā, Nuoro provinces ziemeļu daļā, augstums - 1127 m
- Ardžentēra virsotne Itālijā (_Argentera_), Pjemontas provinces Kuneo provinces dienvidrietumos, augstums - 3297 m
- Asta virsotne Itālijā (_Asta, Cima d’_), Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles reģionā, Dolomītalpos, augstums - 2847 m
- Korno Grande virsotne Itālijā, Apenīnu pussalas vidusdaļā, augstums - 2912 m
- Akaiši virsotne Japānā (_Akaishi_), Akaiši grēdā, Šidzuokas prefektūras ziemeļu daļā, augstums 3120 m
- Amagi virsotne Japānā (_Amagi-san_), Idzu pussalā Honsju salas dienvidaustrumos, augstums - 1406 m
- Adzumaja virsotne Japānā (_Azumaya-san_), Honsju salas vidusdaļā, Mikumi grēdā,uz Nagano un Gummas prefektūras robežas, augstums 2333 m
- Vilhelma kalns virsotne Jaungvinejas salas austrumu daļā, Papua-Jaungvinejā, augstums - 4700 m vjl., piektā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
- Aoraki virsotne Jaunzēlandē, Dienvidsalas vidusdaļas rietumos, augstums - 3764 m
- Aļbagans virsotne Jolgo grēdā (_Al’bagan, gora_), Krievijas Altaja Republikā, augstums - 2618 m
- Ambišens virsotne Kanādā (_Ambition Mountain_), Britu Kolumbijas rietumu daļā, Piekrastes kalnos, augstums - 2938 m
- Asiniboina kalns virsotne Kanādā (_Assiniboine, Mount_), Britu Kolumbijas provinces dienvidaustrumos, augstums - 3618 m
- Autluks virsotne Kanādā (_Outlook Peak_), Karalienes Elizabetes salu Aksela Heiberga salā, augstums - 2210 m
- Torreserredo virsotne Kantabrijas Kordiljerā, Pireneju pussalas ziemeļos, Spānijā, augstums - 2648 m
- Gašerbrums I virsotne Karakoruma vidusdaļā, uz dienvidaustrumiem no Gašerbruma II, augstums - 8068 m
- Gašerbrums II virsotne Karakoruma vidusdaļā, uz ziemeļrietumiem no Gašerbruma I, augstums — 8035 m
- Hoverla virsotne Karpatos, Ukrainas Aizkarpatu apgabala dienvidos, augstums - 2060 m
- Adala-Šuhgelmeers virsotne Kaukāzā, Bogosas grēdā, Krievijas Dagestānas Republikā, augstums 4151 m
- Akbets virsotne Kazahstānā (_Aqbet_), Pavlodaras apgabala dienvidu daļā, augstums 1022 m
- Akdims virsotne Kazahstānā (_Aqdim tawi_), Akmolas apgabala dienvidaustrumos, augstums - 901 m
- Aksorans virsotne Kazahstānā (_Aqsorañ tawi_), Karaghandi apgabala austrumu daļā, augstums 1565 m
- Anrī kalns virsotne Kergelēna arhipelāga dienvidrietumos (_Henri, Mont_), Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs, Raljī di Batī pussalā, augstums - 1262 m
- Babašata virsotne KIrgizstānā (_Babaș-Ata_), Džalalabatas apgabalā, augstums - 4427 m
- Bandīras smaile virsotne Klusā okeāna Mariannas salās, Alamaganas salā, augstums - 744 m
- Abaho Virsotne Kolorādo plato ASV ("Abajo Peak"), Jūtas štata dienvidaustrumos, augstums - 3463 m
- Sitlaltepetls Virsotne Kordiljeru kalnu sistēmā Meksikā (sp. val. "Cilaltepetl"), augstākā virsotne Meksikā un trešā augstākā Ziemeļamerikā - 5610 m vjl.; Orisaba; Orisava.
- Adirojektaiga virsotne Krievijā (_Adir-Oek-Tajga, gora_), Tivas Republikā, augstums 2592 m vjl.
- Amzastaskils virsotne Krievijā (_Amzas-Taskyl, gora_), Kuzņeckas Alatau grēdā, uz Kemerovas apgabala un Hakasijas Republikas robežas, augstums - 2178 m
- Aborigēna smaile virsotne Krievijā, Magadanas apgabala rietumu daļā, augstums 2286 m
- BAM smaile virsotne Krievijā, Stanovoja kalnienē, uz Irkutskas apgabala un Aizbaikāla novada robežas, augstums - 3072 m
- Stepanbugors virsotne Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā, augstums 135 m
- Akojuks virsotne Krievijas Altaja Republikā (_Ak-Ojuk, gora_), Šapšajas grēdas dienvidaustrumos, augstums 3608 m
- Alņejs virsotne Krievijas Kamčatkas novadā (_Alnej, gora_), Vidusgrēdā, augstums - 2598 m
- Aipetri virsotne Krimas kalnu Galvenajā grēdā (_Ai-Petri, hora / Ay Petri_), Krimas pussalā, augstums - 1233 m, kaļķakmeņi, Melnās jūras krastā stāva krauja
- Ačitags virsotne Ķīnā (_Aqitag_), Tjanšana kalnu Čeltaga grēdā, augstums 1524 m
- Atsalatags virsotne Ķīnā (_Atsala Tag_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Tohtakoruma kalnienē, augstums - 5376 m
- Altintags virsotne Ķīnā, tāda paša nosaukuma kalnu grēdas austrumos, augstums - 5798 m
- Nimba Virsotne Leones-Libērijas augstienē, atrodas uz Gvinejas un Libērijas robežas, augstums - 1752 m
- Sauda virsotne Libānas ziemeļu daļā, augstums - 3088 m
- Babadaghs virsotne Lielā Kaukāza kalnu grādas austrumos (_Babadağ_), Azerbaidžānā, augstums - 3629 m
- Kazbeks Virsotne Lielā Kaukāza Sānu grēdā (gruz. val. "Mkinvari", oset. val. "Urshohs"), uz Gruzijas un Krievijas robežas, aprimis vulkāna konuss, augstums - 5047 m
- Koštantavs Virsotne Lielā Kaukāza Sānu grēdā, Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5151 m, nogāzēs sniegs un firna lauki, šļūdoņi.
- Makalu Virsotne Lielajos Himalajos, 20 km uz dienvidaustrumiem no Džomolungmas, uz Nepālas un Ķīnas robežas, 5. augstākā pasaules virsotne - 8462 m, apledojusi.
- Kutangs Virsotne Lielajos Himalajos, Nepālā, \~100 km uz ziemeļrietumiem no Katmandu, augstums - 8126 m
- Gosaintans Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā ("Gosainthan"), uz Ķīnas un Nepālas robežas, augstums - 8013 m
- Čooju virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā (angļu val. "Cho Oyu"), uz Ķīnas un Nepālas robežas, astotā augstākā pasaules virsotne - 8201 m; Čo Oju.
- Dhaulāgiri Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā (angļu val. "Dhaulagiri"), Nepālā, augstums - 8167 m
- Lodze Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz rietumiem no Džomolungmas, augstums - 8501 m
- Medvēgalis virsotne Lietuvā Žemaitijas augstienē, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā, augstums 229 m
- Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns.
- Mandala Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4700 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.
- Ngapilimsits Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4717 m vjl., trešā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.
- Trikors Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4730 m vjl., otrā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.
- Ajači virsotne Marokā (_Ayachi, Jebel_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā, Augsā Atlasa grēdas ziemeļu daļā, augstums 3737 m
- Agila virsotne Meksikā (_Águila, Cerro_), Sjerramadres kalnu austrumu daļā, Oahakas pavalstī, augstums 3376 m
- Arko virsotne Meksikā (_Arco, Cerro_), Čivavas pavalsts dienvidu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnos, augstums - 2835 m
- Arcbogdūls virsotne Mongolijā (_Arc Bogd uul_), Uvurhangaja aimaka dienvidaustrumos, Gobi Altajā, augstums - 2477 m
- Asralthairhanūls virsotne Mongolijā (_Asralt Hajrhan uul_), Henteja grēdā, Centra aimakā, augstums - 2800 m
- Atasbogdūls virsotne Mongolijā (_Atas Bogd uul_), Gobi Altaja aimaka dienvidos, Aizaltaja Gobi kalnienē, augstums - 2695 m
- Adžbogdūls virsotne Mongolijā (_Až Bogd uul_), Gobi Altaja aimakā, Mongolijas Altaja dienvidos, augstums 3802 m
- Bagabogdūls virsotne Mongolijā (_Baga Bogd uul_), Uvurhangaja aimakā, Gobi Altaja kalnos, augstums - 3590 m
- Auasbergs virsotne Namībijā (_Auasberge_), Khomasa reģiona vidienē, Khomasa kalnos, augstums - 2479 m
- Augubs virsotne Namībijā (_Augub_), Karasas reģionā Hibas plakankalnes rietumu daļā, augstums - 1210 m
- Bagzanes kalns virsotne Nigērā (_Bagzane, Monts_), Agadesas reģionā, Aira plato dienvidos, augstums - 2022 m
- Galhēpigens virsotne Norvēģijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m
- Amungviva virsotne Papuā-Jaungvinejā (_Amungwiwa_), Morobes provinces dienvidu daļā, augstums - 3278 m
- Agasiss virsotne Patagonijas Kordiljeras dienvidos (_Agassiz, Cape_), uz Argentīnas un Čīles robežas, augstums 3180 m
- Ampato virsotne Peru (_Ampto, Nevado_), Rietumkordiljerā, Arekipas reģionā, augstums - 6310 m
- Viņmāls virsotne Pirenejos (_Vignemale_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 3303 m
- Balaituss virsotne Pireneju rietumu daļā, uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 3151 m
- Jerupaha Virsotne Rietumkordiljeru Andu grēdā ("Nevado Yerupaja"), Peru, uz Ankašas, Vanuko un Limas reģionu robežas, augstums - 6632 m
- Muztagata Virsotne Rietumkunluna Kašgārijas grēdā, Ķīnā, augstums - 7555 m, gneisi un kristāliskie slānekļi, šļūdoņi (garums - līdz 21 m), sniegāji.
- Garmo smaile virsotne Rietumpamirā, Darvazas un Zinātņu Akadēmijas grēdas saskarē, Tadžikistānā, augstums - 6595 m, klāta ar sniegu un ledu
- Moldovjanu virsotne Rumānijas vidienē, Dienvidkarpatu Fegerašas kalnos, augstums - 2544 m
- Spīka kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, ceturtā augstākā virsotne Āfrikā - 4890 m vjl.
- Beikera kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, piektā augstākā virsotne Āfrikā - 4844 m vjl.
- Stenlija kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, trešā augstākā virsotne Āfrikā — 5109 m vjl.
- Ankompagrī smaile virsotne Sanhuana kalnu ziemeļos (_Uncompahgre Peak_), ASV Kolorādo štata dienvidaustrumu daļā, augstums - 4361 m
- Kebnekajse virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos (_Kebnekaise_), augstākā virsotne Zviedrijā, augstums 2117 m, sākas vairāki šļūdoņi; Kiebnekaisi
- Pallastunturi virsotne Somijas ziemeļu daļā, augstums -807 m
- Aitana virsotne Spānijā (_Aitana_), Valensijas autonomā apgabala Alakantas reģionā, augstums 1558 m
- Amors virsotne Spānijā (_Amor, Riscos del_), Toledo kalnos, Kastīlijas un Lamanžas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidos, augstums - 1377 m
- Banjuela virsotne Spānijā, Kastīlijas-Lamančas provinces dienvidrietumos, Sjerramorenas kalnu grēdas austrumu daļā, augstums - 1323 m
- Hurnsunntinns virsotne Špicbergenas salas dienvidu daļā, netālu no Hurnsunna dienvidu līča, augstums - 1431 m
- Pilāts Virsotne Šveices Priekšalpu ziemeļu grēdā, Šveicē, uz dienvidrietumiem no Fīrvaldštetezera, augstums - 2129 m, līdz \~1800 m vjl biezi skujkoku meži, augstāk - kalnu pļavas un klintis.
- Airibobo virsotne Tjanšana kalnu rietumos (_Ayribobo_), uz Uzbekistānas un Turkmenistānas robežas, augstums 3137 m; Turkmenbaši
- Agu virsotne Togo Republikā (_Agou_), Plato reģiona dienvidrietumu daļā, augstums 986 m
- Šanabī virsotne Tunisijas ziemeļrietumu daļā, augstums - 1544 m
- Akčakara virsotne Turcijā (_Akçakara Tepe_), Bingelas ilā, Austrumtaura kalnos, augstums 2940 m
- Akdogans virsotne Turcijā (_Akdoğan Daği_), uz Mušas un Erzuruma ila robežas, augstums - 2879 m
- Ala kalns virsotne Turcijā (_Ala Dağı_), Karsas ila dienvidu daļā, augstums - 3138 m
- Kizlarsvirisi virsotne Turcijā, Antaljas ila dienvidrietumu daļā, augstums - 3070 m
- Uludags virsotne Turcijā, Bursas ilā, augstums - 2543 m
- Kēkešs virsotne Ungārijā, augstums - 1014 m
- Konžakovskijkameņs virsotne Urālos, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā, augstums - 1569 m
- Ačkasara kalns virsotne uz Armēnijas un Gruzijas robežas, augstums 3198 m
- Altanovoūls virsotne uz Mongolijas un Ķīnas robežas (_Altan Ovoo Uul_), Mongolijas Hovdas aimaka dienvidrietumos, augstums - 3290 m
- Halti virsotne uz Norvēģijas un Somijas robežas, augstums - 1328 m
- Aščitovs virsotne Uzbekistānā (_Ashchitov_), Horezmas apvidū, augstums - 478 m vjl.
- tops Virsotne; augstākais līmenis; ievērības kalngals.
- relatīvais augstums virsotnes un piekājes absolūtā augstuma starpība (nosaka, izmantojot karti) vai relatīvais paaugstinājums no piekājes līdz virsotnei (dabā)
- Alhadirs virsotnne Austrumsajānos (_Alhadyr, gora_), Krievijas Irkutskas apgabala dienvidrietumos, augstums 2313 m
- relatīvā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, paaugstinot darba ražīgumu
- papilomavīrusi Vīrusu ģints, kuri cilvēka un dzīvnieku organismā ierosina papilomu veidošanos; piemīt augsts sugspecifiskums, tropisms pret zvīņepitēliju, daži var izraisīt malignizēšanos.
- augšup Virzienā uz (upes) izteku; virzienā uz augstāku vietu.
- kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā).
- progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē.
- svilpt Virzoties gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
- svilpot Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
- žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
- svilpt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par vēju); arī svilpot (2).
- svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju); arī svilpt (2).
- svilpt Virzoties, tiekot virzītam gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par, parasti šauriem, priekšmetiem).
- hidromelioratīvais fonds visas meža zemju platības, kurās bez hidrotehniskās meliorācijas (gk. nosusināšanas) nav iespējama racionāla un augsti produktīva mežsaimniecība
- sēklaugi Visaugstāk attīstīto augu nodalījums ("Spermatophyta"), kuru raksturīga pazīme ir sēklu veidošanās, \~301000 sugu.
- zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase ("Mammalia"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu; šīs klases dzīvnieki.
- apogejs Visaugstākā attīstības pakāpe.
- dominante Visaugstākā celtne arhitektūras ansamblī.
- virsotne Visaugstākā daļa (vilnim); visaugstākais (kā) līmenis.
- galotne Visaugstākā daļa (vilnim).
- kulminācija Visaugstākā pakāpe, vislielākais kāpinājums (kā) attīstībā.
- zenīts Visaugstākā pakāpe, vislielākais sasniegums (kāda, kā) attīstībā.
- rentabilitāte Visaugstākā peļņa.
- rekordraža Visaugstākā raža.
- vijole Visaugstākā reģistra stīgu lociņinstruments ar četrām stīgām.
- suprematija Visaugstākā vara, virsvara, īpaši baznīcas lietās.
- virsotne Visaugstākā vieta, visaugstākā daļa (parasti kalnam, kalnu grēdai).
- galotne Visaugstākā vieta, visaugstākā daļa (piemēram, kalnam); virsotne.
- galotne Visaugstākā, visizvirzītākā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
- virsotne Visaugstākā, visvairāk izvirzītā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
- rekords Visaugstākais sasniegums (piemēram, kādā ražošanas nozarē, darbā).
- topmodelis Visaugstākās kategorijas modelis.
- dižrenesanse Visaugstāko sasniegumu laiks mākslā laikā no 15. gs. beigām līdz 16. gs. 30.-40. gadiem.
- par visu naudu visiem spēkiem, cik vien iespējams; ļoti, visaugstākajā pakāpē
- cincinnāts Vispār godīgs cilvēks, īpaši valsts darbonis, kas arī augstā amatā saglabā savu godīgo vienkāršību.
- siltuma dūriens vispārēja organisma pārkaršana, ilgstoši atrodoties paaugstinātā temperatūrā
- esenciālā hipertensija vispārīgs apzīmējums klīniskam sindromam, kam raksturīgs paaugstināts diastoliskais spiediens, ko parasti pavada arī sistoliskā spiediena pieaugums
- augstprātība Vispārināta īpašība --> augstprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstražība Vispārināta īpašība --> augstražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstražīgums Vispārināta īpašība --> augstražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstums Vispārināta īpašība --> augsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstsirdība Vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstsirdīgums Vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstvērtīgums Vispārināta īpašība --> augstvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slūptakelkējums Visplašāk izplatītais buru takalējumu veids mūsdienu jahtām (slūpjahta) un nelieliem buru kuģiem - viens masts ar slīpajām burām, gafeltakelētu un augsttakelētu pamatburu (grotu) un vienu priekšburu.
- baihu tēja visu nepresēto tējas šķirņu nosaukums pretēji presētai tējai, tai ir baltiem, sudrabainiem matiņiem klāti lapu pumpuri; augstākā labuma Ķīnas tējas sastāvdaļa
- vojevoda Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam); vaivads (2).
- vaivads Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam); vojevoda (2).
- diskants vokālā partija, ko izpilda augstas bērnu vai sieviešu balsis
- artikulācijas rinda vokāļu iedalījums, klasificējot tos pēc mēles virsmas augstākā punkta stāvokļa horizontālā dimensijā mutes dobumā
- Samara Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, garums - 594 km, sākas Obščijsirta augstienē.
- Tibesti Vulkāniska kalniene Ziemeļāfrikā, Centrālajā Sahārā, Čadas ziemeļrietumos (angļu val. "Tibesti"), garums - 480 km, platums - \~240 km, augstākā virsotne - 3415 m
- Jana Majena sala vulkāniska sala (_Jan Mayen_) Norvēģu jūrā, Norvēģijas teritorija, ap 500 km uz ziemeļaustrumiem no Islandes, platība - 373 kvadrātkilometri, augstums — līdz 2267 m, neapdzīvota, izņemot meteoroloģiskās un radionavigācijas stacijas personālu
- Viti Levu vulkāniska sala Klusā okeāna dienvidrietumos, lielākā Fidži sala, platība - 10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 1322 m
- Taiti Vulkāniska sala Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Tahiti"), lielākā no Biedrības salām Franču Polinēzijā, platība - 1042 kvadrātkilometri, 170000 iedzīvotāju (2002. g.), lielākais augstums - 2241 m
- Bugenvila Vulkāniska sala Klusajā okeānā (fr. val. "Bougainville"), lielākā no Zālamana salām, platība - 8800 kvadrātkilometru, 175000 iedzīvotāju (2000. g.), augstākā virsotne - 2743 m
- Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums.
- Marsabits Vulkāniskas izcelsmes kalns Kenijā, augstums - 1701 m
- Sentlūsija Vulkāniskas izcelsmes sala Mazajās Antiļu salās, garums - 43 km, platums - 22 km, paugurains reljefs, augstums - līdz 950 m
- Antigva Vulkāniskas izcelsmes sala Mazo Antiļu salu ziemeļos (_Antigua_), platība - 280 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 402 m
- Beržeņi Vulkāniski kalni Ungārijas ziemeļos, starp Donavu un Ipoju, augstākā virsotne – Čovāņošs – 939 m, andezītu lava un tufs.
- Aragacs vulkānisks kalnu masīvs Džavahetijas-Armēnijas kalnienē (_Aragatz lerr_), Armēnijā, platība - \~8000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 4090 m; Alagezs
- Vrangeļa kalni vulkānisks kalnu masīvs Kordiljeros, Aļaskas dienvidos, ASV (angļu val. "Wrangell Mountains"), garums - 150 km, platums - līdz 50 km, augstākā virsotne - 4996 m, 3 darbīgi vulkāni
- Karadags Vulkānisks kalnu masīvs Krimas dienvidu krastā, augstums - 577 m, izvirdumieži, trasa (vulkāniskā tufa) ieguve.
- Fogelsbergs Vulkānisks masīvs ("Vogelsberg") Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstākā virsotne - Taufšteins 774 m
- Ararats vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē (_Büyükağrı Dağı_), Turcijas ziemeļaustrumos, pie Armēnijas un Irānas robežas, sastāv no divu aprimušu vulkānu bazalta konusiem, augstākā virsotne - 5165 m
- Sebelans Vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē ("Sabalan"), Irānas ziemeļaustrumos, piekājē pustuksnesis, augstāk - sausās kalnu stepes, pļavas, sniega līnija - \~4000 m vjl.
- Kilimandžāro Vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē, Tanzānijas ziemeļaustrumos, sastāv no 3 aprimušu vulkānu konusiem, t. sk. Kibo - augstākā virsotne Āfrikā - 5895 m vjl., tajā 10 šļūdoņi ar kopējo platību \~7 kvadrātkilometri.
- Rosa kalns vulkānisks masīvs Kergelena salā Indijas okeāna dienvidu daļā, augstums – 1965 m
- Mātra Vulkānisks masīvs Rietumkarpatu dienvidos, Ungārijā, augstākā virsotne masīvā un Ungārijā - Kēkeša kalns - 1015 m, andezītu lava un tufs.
- Druzu kalni vulkānisks masīvs Sīrijas dienvidos un Jordānijā ("Jebel ed Druz"), garums - \~100 km, platums - \~50 km, augstākā virsotne - 1803 m
- Vatnajēkidls Vulkānisks plato Islandē, 1500-2000 m augstumā tajā atrodas lielākais šīs salas ledājs (platība - 8100 kvadrātkilometru), ledāja vidējais biezums - 400 m, maksimālais - >1000 m, zem ledāja atrodas vairāki vulkāni, kuru izvirdumi rada intensīvu ledus kušanu un katastrofālus plūdus.
- Zālamana salas vulkānisku salu arhipelāgs Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), uz austrumiem no Jaungvinejas salas, platība - 40400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3123 m, darbīgi vulkāni
- Galapagu salas vulkānisku salu grupa Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. "Islas Galapagos"), Ekvadoras province, atrodas \~1000 km rietumiem no Dienvidamerikas, platība - 7800 kvadrātkilometru, 18500 iedzīvotāju (2006. g.), kalnains reljefs, augstums - līdz 1707 m
- Lipāru salas vulkānisku salu grupa Tirēnu jūrā (_Lipari, Isole_), Itālijas teritorija uz ziemeļiem no Sicīlijas, ietver 17 salu, kopējā platība - 117 kvadrātkilometru, augstums - līdz 926 m; Eola salas; Aiola salas
- Erdžijess vulkāns Anatolijas plakankalnes dienvidaustrumos (_Erciyas_), Turcijā, Kajseri ilā, augstums - 3916 m, pēdējais izvirdums - IV gs. p. m. ē.
- Koropuna Vulkāns Andu Rietumkordiljerā (sp. val. "Nevado Coropuna"), Peru, augstums - 6425 km, nogāzēs tuksnesis, virs 5800 m - mūžīgais sniegs.
- Lanins Vulkāns Argentīnā, Galvenās Kordiljeras dienvidos, Andos, augstums - 3776 m, šļūdoņi.
- Kohala vulkāns ASV, Havaju salu Havajas salā, augstums - 1678 m
- Atitlans vulkāns Gvatemalā (_Atitlán, Volcán_), aktīvs stratovulkāns blakus Atitlanas ezera kalderai Gvatemalas augstienē, augstums - līdz 3535 m
- Hualaljs Vulkāns Havajas salā, augstums - 2521 m
- Bērenbergs Vulkāns Jana Majena salā, Norvēģijas teritorijā Ziemeļu Ledus okeānā, augstums – 2267 m
- Arenals vulkāns Kostarikā (_Arenal, Volcán_), Alahvelas provincē, augstums - 1633 m
- Kolima Vulkāns Vulkāniskajā grēdā, Meksikā, sastāv no 2 konusiem: aprimušais vulkāns "Nevada de Kolima", augstums - 4205 m, un darbīgais vulkāns "Volkandekolima", augstums - 3846 m
- Laki Vulkānu virkne Islandes dienvidos ("Laki"), uz dienvidrietumiem no Vatnajēlkuda ledāja, augstums - līdz 818 m, gar 25 km garo tektonisko plaisu atrodas 115 krāteru.
- dzimumhromatīns X hromosomu veidoti ķermenīši, kas atrodas dažādu audu šūnu kodolā, parasti pie kodola apvalka, augstākajiem zīdītājiem un cilvēkiem tie sastopami tikai sievišķajiem īpatņiem vai ar'īpatņiem ar dzimumhromosomu skaita novirzēm.
- puszābaki Zābaki ar stulmiem, kas sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
- kosmārija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Cosmarium"), vienšūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala 2 simetriskās pusēs, kuras nav dalītas daivās, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 130 sugu, kas izplatītas gk. augsto jeb sūnu purvu ūdeņos un starp sfagniem.
- acetabulārija Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas ģints ("Acetabularia"), laponis atgādina 0,4-20 cm augstu cepurīšu sēņu augļķermeni.
- dimedrols Zāļlīdzeklis, kas samazina alerģiskas reakcijas (paaugstinātu kapilāru caurlaidību, niezi); var radīt miegainību.
- skrajlapīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Mniaceae"), līdz 17 cm augsti, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas bieži veido lielas audzes, 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
- šķībvācelīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Plagiotheciaaceae"), sīki vai līdz 15 cm (Latvijā līdz 5 cm) augsti daudzgadīgi augi, kas veido irdenas, reti blīvas, bieži spīdīgas, zaļas, bāli zaļas, dzeltenīgas vai brūnganas velēnas, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
- vijzobe Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortula"), divmāju vai vienmājas augi, kas veido irdenas vai blīvas, līdz 8 cm augstas, nereti sirmas velēnas, \~280 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- fūkoīdi Zaroti nospiedumi vai līkumoti vaļņveidīgi paaugstinājumi arheoloģiskos izrakumos uz slāņu virsmas.
- krist Zaudēt varu, augstu amatu, stāvokli.
- Zebrus–Īles paugurgrēda Zebrus-Īles paugurgrēda - atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, stiepjas 6 km garumā no Zebrus ezera austrumu krasta līdz Sesavas ezeram, platums - 0,1-1,2 km, veido 3 atsevišķi, gandrīz paralēli vaļņi, absolūtais augstums - 148 m vjl., relatīvais augstums sasniedz 53 m
- iesārtā zeltstarīte zeltstarīšu ģints suga (“Gagea erubescens”), līdz 15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar olveida sīpolu brūnā apvalkā; Latvijā aizsargājama
- atmosfēras aktivitātes centri zema vai augsta spiediena apgabali klimatiskajās kartēs; tos nosaka ciklonu un anticiklonu statistiskais pārsvars attiecīgā rajonā
- Lielais purvs zemais un augstais purvs Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Ošupes pagastā, platība — 1912 ha, zemais purvs aizņem 1022 ha, augstais purvs — 890 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3 m, zem tā 0,5 m biezs sapropeļa slānis
- Losu purvs zemais un augstais purvs Rēzeknes novadā ap Losu ezeru, platība — 592 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3,5 m; Kapišķu purvs
- bakalaurs Zemākais akadēmiskais grāds, ko piešķir pēc augstskolas beigšanas un bakalaura darba aizstāvēšanas.
- iluviālais horizonts zemākais horizonts, kur ieskalojas un izgulsnējas vielas no augstākiem horizontiem
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (Krievijā līdz 1917), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šāds grāds.
- troposfēra Zemes atmosfēras apakšējais slānis (aptuveni līdz 11-17 kilometru augstumam).
- stratosfēra Zemes atmosfēras slānis aptuveni no 11-17 līdz 40-50 kilometru augstumā, kurā līdz 25 km augstumam temperatūra maz mainās, bet virs 25 km palielinās par 2-3 °C kilometrā, sasniedzot +50-55 °C.
- mezosfēra Zemes atmosfēras slānis no 40 līdz 80 kilometru augstumā.
- termosfēra Zemes atmosfēras slānis, kurš atrodas no 80 līdz 1000 kilometru augstumā un kurā strauji pieaug temperatūra.
- preokeaniskais periods Zemes attīstības periods, kad pēc zemes garozas sacietēšanas temperatūra vēl bija tik augsta, ka ūdens varēja pastāvēt tikai gāzveidā.
- greiders zemes darbu mašīna augstu uzbērumu veidošanai, laukumu un ceļu planēšanai, grunts izlīdzināšanai un nogāžu planēšanai, izmanto arī sniega tīrīšanai; darbierīces ir vērstuve un irdinātājs
- graiders Zemes darbu mašīna augstu uzbērumu veidošanai, laukumu un ceļu plānošanai, grunts izlīdzināšanai un nogāžu planēšanai; darbierīces ir vērstuve un irdinātājs.
- fanerozojs Zemes ģeoloģiskās vēstures jaunākais posms jeb eona (pēdējie 570 miljoni gadu) ar augsti attīstītām dzīvības formām; iedala paleozoja, mezozoja un kainozoja ērās.
- sumepiskopats Zemes kunga augstākā baznīcas vara, viņiem nostājoties it kā augstākā zemes bīskapa vietā.
- kapa kopiņa zemes paaugstinājums (parasti apzaļumots) virs apbedījuma vietas
- pacila Zemes pacēlums (mikropaaugstinājums - atgāzta velēna, rabate, kupica u. tml.), kas izveidots, apstrādājot augsni, lai radītu labākus sākotnējās augšanas apstākļus stādiem mitrākās meža kultūru platībās.
- monopolrente Zemes rentes forma; papildienākums, kas rodas lauksaimniecībā (arī ieguves rūpniecībā) noteiktos monopolapstākļos, kad iegūtās preces cena ir daudz augstāka par šās preces vērtību.
- kalns zemes virsas [pacēlums]{s:2200} (parasti vismaz 100 metru augstumā) virs apkārtnes un ar nogāzēm visapkārt
- augstiene Zemes virsas daļa, kas paugurainā līdzenumā paceļas attiecībā pret apkārtējo teritoriju augstāk par 200 metriem (Latvijā – par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
- līmetņošana Zemes virsmas punktu augstuma noteikšana attiecībā pret jūras līmeni vai kādu citu izraudzītu punktu, lai noteiktu absolūto vai relatīvo augstumu; viens no ģeodēzijas mērījumu veidiem.
- nivelēšana Zemes virsmas punktu augstuma noteikšana attiecībā pret jūras līmeni vai kādu citu izraudzītu punktu, lai noteiktu absolūto vai relatīvo augstumu; viens no ģeodēzijas mērījumu veidiem.
- Ragaciema rags zemesrags Rīgas līča Kurzemes piekrastē, ko veido iegarens salveida pacēlums, kas atdala Kaņiera ezeru no Rīgas līča un turpinās arī zem ūdens 1 km no pamatkrasta, absolūtais augstums - 10 m vjl.
- Ķurmrags Zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē, 7 km uz ziemeļiem no Tūjas, kas ķīļveidīgi iestiepjas līcī un veido nelielu, maz izteiktu pussalu, tā ziemeļu daļu veido 5 m augsts abrāzijas stavkrasts, 1923. g. uzbūvēta bāka; Ķirmesrags; Ķurmarags.
- Nordkins zemesrags Skandināvijas pussalas Nordkina pussalas ziemeļos (norv. val. _Kinnarodden_), Barenca jūras krastā, Norvēģijā, Eiropas sauszemes galējais ziemeļu punkts, stāvas, klinšainas nogāzes, augstums - 234 m
- Karēlijas zemesšaurums zemesšaurums starp Baltijas jūras Somu līci un Lādogas ezeru, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, gk. granīti un gneisi, dienvidos — osi, kēmi, morēnu plato (augstums — līdz 173 m), daudz ledāja veidotu ezeru
- Kra Zemesšaurums Taizemes dienvidu daļā, starp Andamanu jūru un Siāmas līci, savieno Malakas pussalu ar pārējo Indoķīnas pussalu, šaurākās vietas platums - \~40 km, augstums - līdz 500 m
- Perekopa zemesšaurums zemesšaurums, kas savieno Krimas pussalu ar kontinentu starp Melnās jūras Karkinitas līci un Sivašu, garums - 30 km, platums - 8-23 km, augstums - līdz 20 m, jūras krasti stāvi (augstums - līdz 5 m)
- Pilišs Zemi cilu kalni Ungārijā, uz ziemeļiem no Budapeštas, garums - \~30 km, augstums - līdz 757 m, stāva, klinšaina dienvidu nogāze.
- Vidusamūras zemiene zemiene Amūras kreisajā krastā, starp Zejas un Hingānas upju grīvām, Krievijas Amūras apgabalā, garums — 280 km, platums — 25-50 km, vidējais augstums — 50 m vjl.
- Anadiras zemiene zemiene Anadiras līča piekrastē (_Anadyrskaja nizm ennost’_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 270 km, augstums — līdz 100 m vjl., mūžīgais sasalums
- Pieatlantijas zemiene zemiene ASV (angļu val. "Atlantic costal plain"), Atlantijas okeāna piekrastē, aizņem teritoriju no Ņujorkas līdz Floridai, platums - 30-350 km, augstums rietumu malā - līdz 100 m
- Piekaspijas zemiene zemiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, Kaspijas jūras ziemeļu piekrastē Krievijā un Kazahstānas rietumos, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - no 150 m vjl., līdz 28 m zjl., zems līdzenums ar nolaidenumu uz jūru
- Poļesjes zemiene zemiene Austrumeiropas līdzenuma rietumos, Pripetes, Dņepras un Desnas baseinā, Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā, platība - \~270000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 316 m
- Polockas zemiene zemiene Daugavas augšteces un tās pieteku baseinā, Baltkrievijas ziemeļos, augstums — 140-160 m, viļņots līdzenums, morēnu pauguri, grēdas, kāpas, upju ielejās — gravas
- Makenzi zemiene zemiene Kanādas ziemeļrietumos, starp Kordiljeriem un Lorensa augstieni, stiepjas no Atabaskas ezera līdz Ziemeļu ledus okeānam, augstums — līdz 150-200 m, vietām izolēti kalni, lielākais augstums — 1443 m, kaļķakmeņi, naftas atradnes, mūžīgais sasalums
- Piekarību zemiene zemiene Kolumbijā, Magdalenas, Kaukas un Sinu lejtecē, daudz atteku un ezeru, purvi, vietām pauguraini Andu atzari (augstums - līdz 800 m vjl.)
- Lejasamūras zemiene zemiene Krievijā, Habarovskas novada dienvidu daļā un Ķīnas ziemeļaustrumos, to veido Amūras terases starp Burejas un Sihotealina grēdu, platība — \~100000 kvadrātkilometru (no tiem Krievijā — \~65000 kvadrātkilometru), augstums — līdz 100 m, lapegļu taiga, slapjas ciesu pļavas, purvi
- Baltijas zemiene zemiene Latvijas galējos rietumos, austrumos tā robežojas ar Rietumkursas augstieni, ziemeļos sniedzas līdz Užavas apkaimei, dienvidos līdz Palangai Lietuvā
- Nemunas zemiene zemiene Nemunas augšteces un vidusteces baseinā, gk. Baltkrievijas Grodņas apgabalā, augstums 90-150 m, ledāja kušanas ūdeņu un upju nogulumi
- Sandomežas ieplaka zemiene Polijas dienvidaustrumos, Vislas un Sanas upstarpā, augstums — no 150 m ziemeļos līdz 250 m dienvidos
- Mezopotāmijas zemiene zemiene Rietumāzijā (angļu val. “Mesopotamia”), Eifratas un Tigras vidusteces un lejteces baseinā, to veido upju aluviālie nogulumi, virsa pārsvarā līdzena, garums — > 1000 km, platums, — \~400 km, augstums — līdz 100 m vjl.
- Kubaņas-Pieazovas zemiene zemiene Rietumpriekškaukāzā, uz ziemeļiem no Kubaņas lejteces, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, kā arī Rostovas apgabala dienvidu daļā, augstums - 100-150 m, nolaidenums uz Azova jūru
- Meščora Zemiene starp Kļazmu - ziemeļos, Maskavu - dienvidrietumos, Oku - dienvidos, Sudogu un Kolpu - austrumos, Krievijā, Maskavas, Vladimiras un Rjazaņas apgabalā, vidējais augstums dienvidos - 80-100 m, ziemeļos - 120-130 m, daudz ezeru, purvu; Meščoras zemiene.
- Čukurova Zemiene Turcijas dienvidos, starp Taura kalniem un Vidusjūru, Seihanas lejteces apvidū, augstums - 25-80 m; Kilikijas zemiene; Adanas zemiene.
- Ziemeļsibīrijas zemiene zemiene Vidussibīrijas ziemeļu daļā, starp Jeņisejas un Oļeņokas lejteci, Krievijā, garums — 1400 km, platums — līdz 600 km, augstums — līdz 300 m, daudz ezeru, purvi, tundru un mežatundru dienvidu daļā nomaina lapegļu skrajmeži
- Vislas Žulavi zemiene Vislas deltā, Polijā, platība — >1000 kvadrātkilometru, vietām līdz 1,8 m zjl., no Baltijas jūras norobežo līdz 35 m augstu kāpu josla
- Skābbarības tornis Zemkopības ministrijas augstceltne Rīgā.
- Luāras zemiene zems līdzenums Francijas rietumos, Luāras vidusteces un lejteces apvidū, augstums — \~100 m vjl., daudz ezeru, plaši mežu masīvi
- Kolimas zemiene zems līdzenums Kolimas lejteces un Alazejas upes baseinā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas 750 km starp Alazejas un Jukagiru plakankalni, augstums - līdz 100 m (izolētas sopkas līdz 300 m), daudzgadīgs sasalums
- Janas-Indigirkas zemiene zems līdzenums Sibīrijas ziemeļaustrumos, Laptevu un Austrumsibīrijas jūras piekrastē, no Omolojas ielejas rietumos līdz Indigirkai austrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), platums - līdz 300 km, vidējais augstums - <100 m, atliku kalni - līdz 500 m
- Flandrijas zemiene zems līdzenums Ziemeļjūras piekrastē, Nīderlandē, Beļģijā, kā arī Francijā, kāpu grēdas, augstums — līdz 150 m vjl.
- Šaņdunas kalni zemu kalnu masīvs Ķīnas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, vidējais augstums - \~500 m (augstākā virsotne - Taišana kalns (1591 m))
- Jeņisejas skrausts zemu kalnu masīvu sistēma Krievijas Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidrietumos, Jeņisejas labajā krastā, garums — \~750 km, platums — līdz 2509 km, augstums — līdz 1104 m
- Čionsona grēda zemu un vidēji augstu kalnu sistēma Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums - 1300 km, augstums - līdz 2711 m
- kodolstabs Zemūdens kodolsprādziena radīts dobs ūdens un putu stabs, pa ko eksplozijā radušās karstas augsta spiediena gāzes nokļūst atmosfērā.
- Āfrikas–Antarktīdas grēda zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeāna dienvidos, kas iestiepjas arī Indijas okeānā, augstākais punkts - Buvē sala
- Islandes-Fēru slieksnis zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeānā no Islandes un Fēru Salām
- Rokolas plato zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeānā, dienvidrietumos no Islandes lielieplakas, rietumos no Skotijas un Īrijas
- Reikjanesas grēda zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeānā, šaurā joslā uz dienvidrietumiem no Islandes, aptuveni 500 km garumā
- Atlantijas-Indijas grēda zemūdens reljefa paaugstinājums Indijas okeāna dienvidrietumu daļā līdz 250 m zjl.
- Vēringa plato zemūdens reljefa paaugstinājums Norvēģu jūras austrumu daļā
- primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks); šīs kārtas īpatņi.
- sniegģemze Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Oreamnos americanus"), kas izplatīta Aļaskā un Montanā (ASV), skausta augstums - 90-105 cm, masa - 80-135 kg, biezs apmatojums līdz pat apakšstilbiem, dzīvo klinšainos kalnos.
- pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kurai raksturīgas iesnas, lēkmjveida šķavas, asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, arī paaugstināta temperatūra; nātrene
- laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu
- Ciltstēvs Ziemeļamerikas indiāņu augstākā dieva apzīmējums.
- Kanādas mēnešsēkļi Ziemeļamerikas izcelsmes kokveida liāna ("Menispermum canadense"), kāpelē 4-5 m augstu, kāts lapas malā, jaunie dzinumi pūkaini.
- ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m
- Sognefjords Ziemeļjūras līcis Skandināvijas pussalas dienvidrietumu piekrastē, lielākais Norvēģijas fjords (norv. val. "Sognefjorden"), garums - 204 km, platums - 1,5-6 km, dziļums - līdz 1208 m, krauji, līdz 1500 m augsti klinšu krasti, pusdiennakts plūdmaiņas \~1,5 m
- Hamgjona grēda Ziemeļkorejas kalnu austrumu daļa Ziemeļkorejā ("Hamgyongsanmaek"), garums - \~400 km, augstums - 1200-1800 m, augstākā virsotne - 2541 m (Kvanmobona).
- Puktebona grēda Ziemeļkorejas kalnu dienvidu daļa, galvenā ūdensšķirtnes grēda Korejas zemesšaurumā, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums - \~120 km, augstums - līdz 1452 m
- Amnokganas kalniene Ziemeļkorejas kalnu rietumu daļa, plakankalnes un grēdas, augstums — 500-800 m dienvidos, līdz 1909 m ziemeļos.
- Ziemeļkurzeme Ziemeļkurzemes augstiene - atrodas Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums - līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi.
- Jeņisejas-Hatangas Ziemeļsibīrijas zemienes rietumu daļa starp Jeņiseju rietumos un Hatangas ieteku austrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, paugurains reljefs ar lēzenām grēdām (augstums - 200-300 m), pazeminājumos - purvi.
- Grempjanu kalni Ziemeļskotijas kalnienes dienvidu daļa (angļu val. "Grampians"), augstākie kalni Lielbritānijā, garums - \~250 km, platums - 100 km, augstākā virsotne - 1343 m
- Betpakdala Ziemeļu Bada stepe - tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, no Sarisu upes rietumos līdz Balhašam austrumos, platība - \~75000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 300-500 m, augstākā virsotne - 974 m (Džambula kalns), krasi kontinentāls, sauss klimats.
- ģenciāna Ziemeļu mērenās joslas augstkalnu un Andu kalnu zāļaugs ar piltuves veidīgiem, lielāko tiesu zilas krāsas ziediem.
- ģenciāns Ziemeļu mērenās joslas augstkalnu un Andu kalnu zāļaugs ar piltuves veidīgiem, lielāko tiesu zilas krāsas ziediem.
- fjordu zirgi ziemeļu zirgu šķirne, blāvi dzeltenbrūnā krāsā; ērzeļu skausta augst. >150 cm.
- melnā zīlaine zīlaiņu ģints suga ("Ballota nigra"), daudzgadīgs lakstaugs, stublājs stāvs, 20-120 cm augsts, lapas olveidīgas ar robotu malu, ziedi pušķos lapu žāklēs, sastopama ļoti reti, ceļmalās vai nezālienēs
- zilganais vīteņsausserdis zilais sausserdis ("Lonicera caerulea"), līdz 4-5 m augsts krūms, lapas lielas, pelēkzaļas, ziedi dzeltenīgi, zied jūnijā-augustā
- uzsvars Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; akcents (1).
- akcents Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; uzsvars.
- Pernovka Zilupes labā krasta pieteka Ludzas novadā uz Brigu un Līdumnieku pagasta robežas, augstāk Latvijas un Krievijas robežupe 10 km garumā, iztek no Sofijskas ezera Krievijā, lejtece mainīta sakarā ar Zilupes iztaisnošanu un daļēji ietek Zilezerā; Ternovka.
- diēzs Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par pustoni.
- dubldiēzs Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par vienu toni.
- nots Zīme, kas līnijkopā fiksē skaņas augstumu un ilgumu.
- medaļa zīme, novērtējums, ko (parasti izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem
- čams Zināmu laiku ilgstoša vientulība, kas ieteicama visiem lamām, un obligāta mistiķiem un augstāko pakāpju iesvētītajiem.
- vidējā izglītība zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas jauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē
- taksonomija Zinātnes nozare, kas pētī augsti organizētu hierarhisku sistēmu (piemēram, dabas, valodas objektu) klasifikācijas un nomenklatūras principus un metodes; arī sistemātika.
- pārtikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī patērētājam nekaitīgu, augstvērtīgu un pilnvērtīgu pārtikas produktu iegūšanu un ražošanu
- aeronautika Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā (līdz 70 km augstumam) ar lidaparātiem; šādu lidojumu teorija un prakse.
- aspirantūra zinātnieku un augstskolu mācībspēku gatavošanas forma (gk. bijušajā PSRS; Latvijā līdz 1992. g., vēlāk - doktorantūra)
- tehnokrātija zinātniskā un tehniskā inteliģence - augsti kvalificētu speciālistu (zinātnieku, inženiertehniskās inteliģences, menedžeru u. tml.), augstāko valsts un ražošanas aparāta funkcionāru slānis
- asistents Zinātniskais nosaukums Latvijas Republikas augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
- privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir (parasti augstāko) mācību, iestāžu ārštata pasniedzējam (vairākās valstīs, Latvijā 1918.-1944. g., arī cariskajā Krievijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- docents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu doktora grāds; pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- tiesību institūts zinātniskās pētniecības vai augstākās mācību iestādes, kas nodarbojas tiesību zinātnes pētniecības darbu
- zinātniskā padome zinātniskās pētniecības, arī augstākās mācību iestādes pētnieciskā, arī mācību un audzināšanas darba koordinētajā institūcija
- turpinājumizdevums Zinātniski informatīvs rakstu krājums, ko turpinājumos izdod zinātniski pētnieciskie institūti, augstskolas u. c. zinātniskās iestādes.
- zinātniskās institūcijas zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā
- doktorantūra Zinātņu doktoru sagatavošanas sistēma augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
- raports Ziņojums (parasti augstāk stāvošai iestādei, organizācijai u. tml.).
- raportēt Ziņot (parasti augstāk stāvošai iestādei, organizācijai u. tml.).
- naris Zirga piesis, t. i. kāju pakaļpusē pēdējais augstumiņš virspus naga, kas apaudzis pagariem sariem.
- riteņzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Araneidae"), vidēja lieluma un lieli, retāk sīki zirnekļi (ķermeņa garums - 3-11 mm), kas veido riteņveida, katrai sugai specifiskus, ķeramtīklus, mīt zālē, dažādā augstumā no zemes, sastopami arī kokos un krūmos, Latvijā konstatētas 38 sugas.
- adatzivjveidīgie Zivju klases augstāko kaulzivju kārta ("Syngnathiformes"), 2,5-60 cm gari planktonofāgi, tropu un mērenajās joslās, jūrās, dažas sugas saldūdeņos; Latvijā adatzivs un čūskzivs.
- mēnesszivs Zivs (siltzemju jūrās) ar augstu, apaļu, diskam līdzīgu ķermeni, nav astes un astes spuras.
- aerodontalģija Zobu sāpes, lidojot lielā augstumā.
- Ahuramazda Zoroastrisma reliģijā augstākā dievība, kas simbolizē labo un gaismu (grieķu - Ormazds); Ahura Mazda.
- dēvi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā - tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahrimāna kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki.
- Ameša Spenta zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā - vairākas - sešas vai septiņas - ar augstāko dievu Ahuramazdu saistītas dievības
- daivi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā — tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahro Mainju kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki.
- neitronu zvaigzne zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kam ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums; izveidojas no pārmilzu zvaigznes kodola gravitācijas kolapsa rezultātā, ja zvaigznes kodola masa ir 1,4 līdz 2–3 Saules masu robežās
- simbiotiska zvaigzne zvaigžņveida objekts, kam zemas temperatūras absorbcijas spektru papildina augstas temperatūras emisijas līnijas
- Jemtlandes suns zviedru suņu šķirne, apmatojums pelēks (dažādās niansēs), lielas saslietas ausis, aste gredzenā, skausta augstums - \~60 cm, bieži izmanto aļņu medībās, ārpus Zviedrijas maz pazīstams
- divlapu žagatiņa žagatiņu suga ("Maianthemum bifolium"), kas sastopama bieži mežos ēnainās vietās trūdvielām bagātā augsnē, tā ir 5—15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar garu sakneni
- dielektriskā žāvēšana žāvēšana augstfrekvences strāvas laukā
- monseigneur Žēlīgais kungs, Francijā tituls un uzruna firstiem un augstākiem garīdzniekiem (bīskapiem); Ludviķa XIV laikā dofina tituls.
- sīkziedu žibulītis žibulīšu ģints suga (“Euphrasia micrantha”, arī “Euphrasia gracilis”), Latvijā sastopams ļoti reti rietumu daļā, aizsargājams, 4-15 cm augsts, pusparazītisks, viengadīgs lakstaugs
- Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa augst..