Paplašinātā meklēšana

Meklējam Š.

Atrasts vārdos (519):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

š. g.

Atrasts skaidrojumos (7800):

lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā.
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu.
Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu.
Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam.
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā.
Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas.
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam.
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā.
Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam.
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam.
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe.
Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju.
kreķelieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" iedzīvotāji.
slostieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" iedzīvotāji.
štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji.
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis.
Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
Aksjonova Aksenova - apdzīvota vieta Šķeltovas pagastā.
Aņisimovas ezers Aksenovas ezars Šķeltovas pagastā.
Saviča ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā.
Aņisimova ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā.
Aksjonovas ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā.
ēnūklis Āksts, Švīts.
Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants.
alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
škaparieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" iedzīvotāji.
Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski.
Skeiviškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
Šķiviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski.
Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju.
Anuradapūra Anurādhapura, pilsēta Šrilankā.
reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori.
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
Nikolajevka Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Dzintari Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā; Širmeļi.
Velliņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Ķinguti Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Vidzeri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Gorbunovka apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā.
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā.
Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Bički Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Žluktova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Šķaunes pagastā.
Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Šķeltovas pagastā.
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Ančipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Bakarova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Dubļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Landskorona Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona.
Borkuici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Davidenki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Dunduri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Kiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Mazie Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Novički apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Oļšaniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Ostrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Peickova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Ratkova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Podskočeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā: Padskoči.
Boreksti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Kazuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Kloviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Pildigi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Prusaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Aksenova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Ancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Barševski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Borovije Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Smiltiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā, apdzīvotās vietas "Šņepsti" daļa.
Sārcene Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Grendze apdzīvota vieta (skrajciems) Šēderes pagastā.
Šteinburga apdzīvota vieta (skrajciems) Šēderes pagastā.
Kovaļki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
Kožanki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
Krasnopole apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
Mači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
Malcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
Muižnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
Mazā Luknīca apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
Lielie Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
Mazie Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
Taperi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
Tīmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
Zabiņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
Zamišoviki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
Zeiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Cesļava apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Karaseva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Kastjuki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Krekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Malajoniki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Marhileviči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Maslabojeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Mihailina apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Upes Kudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Lejas Kudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Nikucki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Rumaki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Šahmani apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Sampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Sarguni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Šķerbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Slostovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Stašķeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Suhailina apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Suveizdi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Zabalotki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Zukuli apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Čalkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Čilpīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Dzjorgova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Grohova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Gusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Iļvezi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Komugreiva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Lejastači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Masandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Mukaušova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Riosari apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Roguļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Rozumegi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Saucīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Sišova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Stabļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Stiglova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Supretka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Svičova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Tribunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Upīte apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Vilkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Zaļčupe apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Zogadi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Fabriki Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā.
Laime apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Šēderes pagastā.
Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā.
Juneļi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
Bērziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
Dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
Mehanizators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
Skujiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
Celtnieks Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere.
Egļuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs.
Pašuliene Apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
Rauda Apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
Šķeltova Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni.
Kalnieši Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti.
Šķilbani Apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni.
Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā.
Ahurjana apdzīvota vieta Armēnijā (_Akhurian_), Širakas mjarzā.
Admonta apdzīvota vieta Austrijā, Štīrijas federālajā zemē.
Čerapundži Apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos ("Cherapunji"), Asamas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā.
Tārberta apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistes ziemeļaustrumos, Šenonas kreisajā krastā.
Belibunjona apdzīvota vieta Īrijā, Šenonas grīvlīča krastā.
Ama apdzīvota vieta Japānā (_Ama_), Šimanes prefektūrā, Oki salu Nakano salā.
Aga Apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967.
Akči apdzīvota vieta Ķīnā (_Akqi_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona rietumu daļā.
Aksakmarala apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksakmaral_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā.
Akto apdzīvota vieta Ķīnā (_Akto_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Kizilsu Kirgīzu autonomās prefektūras austrumu daļā.
Andirlengara apdzīvota vieta Ķīnā (_Andirlängar_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidu malā.
Argana apdzīvota vieta Ķīnā (_Argan_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā.
Akmečita apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos.
Ākāra apdzīvota vieta Lībijā (_Āqār_), Vādī eš Šātī šebījas dienvidaustrumu daļā.
Adutišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Adutiškis_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā.
Agloni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
Aļone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Alionys I_), Viļņas apriņķa Širvintu rajona austrumu daļā.
Alķišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alkiškiai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā.
Alsi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsiai_), Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Amaļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Amaliai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā.
Sari Apdzīvota vieta Lietuvā ("Sariai"), Viļņas apriņķa, Švenčoņu rajonā.
Ķivīļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
Paķiršine apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā.
Sidabrava apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā.
Baisogala apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Grinķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Šķēmji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Kraži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
Ļoļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
Šaukota apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
Tituvēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
Barūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Jurdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Ķirnaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Krjuki apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Satkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Skaistģire apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Žeimele apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajonā.
Šaķīna apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Šauļu rajonā.
Gostagale apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Aukšteļķe apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Aukštelki apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Bubji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Drāsuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Gatauči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Ģinkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Gruzdži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kairi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Klovaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kropji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kuķeči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kuži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Līgumi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Meskuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Micaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Naisi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Rozalima apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Rudišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Šaukēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Šauļēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Tīruļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Vaiguva apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Verbūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Biļoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Kaltinēni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Kvēdarna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Laukuva apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Pajūrale apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Pajūre apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Teneņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Upīna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Žadeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos.
Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā.
Amentego apdzīvota vieta Sudānā (_Amentego_), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā.
Abrī apdzīvota vieta Sudānā (_ʻAbrī_, عبري), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā.
Barencburga apdzīvota vieta Svalbārā (Špicbergenas arhipelāgā), 450 iedzīvotāju (2020. g.).
Andermate apdzīvota vieta Šveicē (_Andermatt_), Ūri kantonā, \~2000 iedzīvotāju, ziemas sporta bāze, 1441 m vjl.
Ādelbodene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā.
Alpnaha apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā.
Airolo apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona ziemeļu daļā.
Ādorfa apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā.
Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, pie Šveices robežas.
Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē.
Leka apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemes ziemeļos.
Tarpa apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvingas-Holšteinas federālajā zemē.
Araiki apdzīvota vieta Zālamana Salu Šuazelas provincē (_Araiki_), Vaginas salā.
Šērhamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Šērnas salā.
Apencelle-Auserrodene Apencelles-Auserrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Hērizava, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju (2009.).
Apencelle-Innerrodene Apencelles-Innerrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Apencelle, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju (2009.).
Zamšoviki apzdīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
Eivonas gulbis apzīmējums vienam no izcilākajiem renesanses laika dzejniekiem un dramaturgiem Viljamam Šekspīram.
šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs.
fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums.
peldošā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot peldošā komata notāciju. Šo operāciju izpildes gaitā operandu kāpinātāji tiek automātiski izlīdzināti.
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu "Virgin Islands" / "Virgin Iislands of the United States") ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu.
Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts.
Austrumu ciems atradās tagadējā Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē.
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte.
Šarlotes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, 135,8 m vjl., platība - 39,2 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
Širvanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Širvānas līdzenuma dienvidaustrumos, platība — 707 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g., lai aizsargātu džeirānus un izstrādātu to pavairošanas metodes.
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni.
Mazais Šķirsteņu ezers atrodas blakus Šķirsteņu ezeram dabas parka teritorijā, garums - \~200 m, lielākais platums - \~150 m.
Mazais Zemgales ezers atrodas Demenes pagastā, platība — 1 ha; Špigeles ezers; Špigeļņa ezers; Špiļgeskas ezers; Zemgales ezers.
Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans.
Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m.
Šķirstala ezers atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2,4 ha; Škesdraba ezers; Škezdreva ezers; Šķersdrava ezers; Šķerzdrava ezers; Šķirztala ezers.
Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers.
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
Šķirlandes ezers atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 2,5 ha; Škirlandes ezers; Škilandes ezers.
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu.
Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri.
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Gesporas ūdenskritums atrodas Šaravati upē (ietek Arābijas jūrā), Rietumgatu dienvidos, Indijā, ietver 4 kaskādes, kuru kopējais augstums - 255 m.
Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES.
Zeiļovas ezers atrodas Šķaunes pagastā, platība - 14,2 ha; Zīlavas ezers; Zīlovas ezers.
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Šķeltovas ezers atrodas Šķeltovas pagastā, platība — 12,6 ha; Robežnieku ezers; Šķeltiņu ezers.
Jalas nacionālais parks atrodas Šrilankas dienvidaustrumu daļā, izveidots 1938. g., platība - 979 km^2^.
Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos.
Šveices nacionālais parks atrodas Šveicē, izveidots 1914. g., platība - 172 km^2^.
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
Šveices plakankalne atrodas Šveices vidienē, starp Bodenezeru ziemeļaustrumos, Ženēvas ezeru dienvidrietumos un Juras kalnu loku ziemeļos, garums — \~240 km, platums — līdz 50 km, vidējais augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 1408 m.
Švābu-Franku kvestu grēda atrodas Vācijas dienvidos, uz ziemeļiem no Donavas augšteces, tās augstākā un kāpļainākā dienvidrietumu daļa — Švābu Alba, ziemeļaustrumu daļa — Franku Alba.
Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m.
datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās.
Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m).
Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas.
Taufšteins Augstākā virsotne Fogelsberga masīvā Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstums - 774 m.
Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs.
Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs.
Ņūtona kalns augstākā virsotne Špicbergenā (Norvēģija), augstums — 1712 m.
Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m.
Lembergs Augstākā virsotne Švābu Albā, kvestu grēdā Vācijas dienvidos, augstums - 1015 m.
Groserfeldbergs Augstākā virsotne Taunusa grēdā Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, augstums - 880 m.
Langebergs Augstākā virsotne Zauerlndē, Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļā Vācijā, augstums - 843 m.
autobāns Augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē; autobānis.
hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga.
mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns).
Silēzijas augstiene augstiene Polijas dienvidu daļā ("Wyžyna Šlanska"), augstums — līdz 400 m (Svētās Annas kalns), asimetriskas, līdz 150 km garas grēdas un plato.
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
Šedere Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Šēdere" nosaukuma variants.
AUM AUM Šinrikjo - starptautiska reliģiska budisma organizācija, kuru nodibināja 1989. g. Japānā, apvienojot sākotnējā un Tibetas budisma, indiešu un himalajiešu jogas un daoisma mācības.
vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim.
Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni.
Augšaustrija Austrijas federālā zeme ("Oberoesterreich"), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju.
Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju.
Forarlberga Austrijas federālā zeme, platība - 2601 kvadrātkilometrs, 366377 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Brēgenca, robežojas ar Tiroli, kā arī ar Šveici un Vāciju.
Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju.
Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju.
Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju.
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
bānis Autobāns - augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē.
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju.
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru.
Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
Bādene-Virtemberga Bādenes-Virtembergas zeme - federālā zeme Vācijas dienvidrietumu daļā ("Baden-Wuertenberg"), platība - 35752 kvadrātkilometri, 10717000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Štutgarte.
šaugalieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Šaugales" iedzīvotāji.
jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
Ančupova Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ančipova" nosaukuma variants.
baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji.
bākaravieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bākarava" iedzīvotāji.
Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski.
plešavieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
pleševieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants.
Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski.
bartschella Bartschella schumannii - Šūmaņa mamilārijas ("Mammillaria schumannii") nosaukuma sinonīms.
laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā.
šķirānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" iedzīvotāji.
Šķireni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" nosaukuma variants.
Bāzele-lauki Bāzeles lauku kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Līstāle, platība - 518 kvadrātkilometri, 271700 iedzīvotāju (2009.).
Bāzele-pilsēta Bāzeles pilsētas kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Bāzele, platība - 37 kvadrātkilometri, 189800 iedzīvotāju (2009.).
makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu.
Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
Berne Bernes kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs – Bernes pilsēta, platība – 5959 kvadrātkilometri, 969100 iedzīvotāju (2009.).
Berkauzija Bērzezers Šēderes pagastā.
Berkinze Bērzezers Šēderes pagastā.
atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu.
Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers.
Cilipinas dzirnavezers bija uzpludināts Šķilbēnu pagasta teritorijā.
Stelle bijušās apdzīvotās vietas nosaukums Šēderes pagastā.
Landskoronas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Šķaune.
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis.
Šaļahovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants.
Šeļehovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants.
Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru).
boros Boros schneideri - Šneidera mizmīlis.
Boze Boze Šatjendranats - indiešu fiziķis (1894.-1974. g.), viens no kvantu fizikas pamatlicējiem.
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
aksis Briežu dzimtas zīdītājs Indijas un Šrilankas mežos; tēviņam ragu garums sasniedz 1 metru, mātītēm ragu nav.
Garadiņš Brīveru pilskalns Šķeltovas pagastā.
Ānandax Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni brālēns un mīļākais skolnieks, kurš pēc skolotāja zemes gaitu izbeigšanās visu atlikušo mūžu veltīja budistu kanona pierakstīšanai.
Maudgaljajāna Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kam piemita vislielākās maģiskās spējas.
Šāriputra Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kuram, pēc nostāstiem, piemitušas izcilas saprašanas spējas.
Kāšjapa Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kurš pēc skolotāja nāves kļuva par pirmā budistu koncila priekšsēdētājs.
Ārati Budisma mitoloģijā - ļaundabīga dievība, miesaskārības personifikācija, kas centās pavedināt budu Šākjamuni.
Subhūti Budisma mitoloģijā - spējīgākais budas Šākjamuni skolnieks; pirmais starp askētiem vientuļniekiem.
dagoba Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Šrilankā, kas ir zvanveidīga celtne un parasti tajā glabājas budistu relikvijas.
šukternieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Šukteri" iedzīvotāji.
bezceļš Ceļa apstākļi apvidū, kur braukšanai nav iekārtots ceļš ar veidotu segumu. Šādos apstākļos viegli iespējama spēkratu iestigšana.
CŠK Cementa un šīfera kombināts (rāj.; parasti Brocēnu CŠK).
Unapu Centrālamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs ir Šbalanke), kas iznāca no pazemes kā mēness.
Pušpūri Cēsu novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" otrs nosaukums.
Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā.
Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas.
Cīrihe Cīrihes kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1729 kvadrātkilometri, 1332900 iedzīvotāju (2009.).
Cūga Cūgas kantons Šveices Konfederācijā, platība - 239 kvadrātkilometri, 110800 iedzīvotāju (2009.).
Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šņitnīki Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitniki" nosaukuma variants.
Šņitņiki Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitniki" nosaukuma variants.
Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā.
Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši.
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis.
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu.
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
šķedratieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķedrati" iedzīvotāji.
novickieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji.
poļeščinieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poļeščina" iedzīvotāji.
šķaunieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Šķaune" iedzīvotāji.
Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
īpašenerģija Daļiņu vai daļiņu sistēmas enerģija, kuru iegūst atrisinot kvantu mehānikas pamatvienādojumus, piemēram, Šrēdingera vienādojumu.
Dambjezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu.
Dampezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu.
falanga darba kopiena, kolektīvā saimniecība utopiskā sociālista Š. Furjē (1772. - 1837. g.) sistēmā.
privileģētā instrukcija datora instrukcija, kuru nevar izmantot lietojumprogrammās. Šo instrukciju izmanto tikai operētājsistēmas programmas.
sašaurinātās instrukcijkopas dators dators (procesors) ar relatīvi mazu instrukciju kopu. Šī tipa datoru instrukcijām ir vienāds formāts, un katra no tām parasti tiek izpildīta vienā taktī, kas nodrošina ātrdarbības palielināšanu.
sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis.
zīmuļievades dators dators, kura primārā ievadierīce ir speciāls zīmulis (irbulis), nevis tastatūra. Šīs klases datoriem ir plakans ekrāns un speciāla operētājsistēma, kas nodrošina lietotāja sadarbību ar datoru.
izplātās datnes datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas glabā, organizē un izgūst informāciju vienlaicīgi tikai no vienas datnes. Šādām programmām nepiemīt relāciju datu bāzu pārvaldības iespējas.
cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību.
konversija datu vai programmu formāta izmaiņa, piemēram, skaitļu pārveidošana no binārās formas decimālajā, vai programmu, kas uzrakstītas asamblervalodā, pārveidošana mašīnvalodā. Šaurākā nozīmē šo terminu lieto ziņojumu apdares sistēmās, lai apzīmētu ziņojuma satura daļas pārveidošanu no viena kodētas informācijas tipa citā.
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka.
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe.
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka.
Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam.
Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts.
Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε).
Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks.
Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars.
Ardēni departaments Francijā (_Ardennes_), Šampaņas-Ardēnu reģionā, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, pie robežas ar Beļģiju.
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš".
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
lingams Dieva Šivas falliskais simbols hinduismā.
Išta devatā dievība hindu tantrismā, kas izraudzīta pielūgšanai, visbiežāk Šiva, Šakti vai Kālī.
trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva).
ievadlauks Displeja ekrānā laukums, kurā lietotājs var ierakstīt informāciju. Šī laukuma robežas parasti ir norādītas.
semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā.
strāvas cilpa divpunktu savienojuma četru vadu saskarne termināļu un datoru savienošanai līdz vairāku kilometru attālumam. Divus vadus izmanto raidīšanai un divus uztveršanai. Šādas saskarnes lieto arī videotermināļos.
šķibenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Šķibe" iedzīvotāji.
dokumenta kopija dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts, rekvizīti un dienesta atzīmes atveidotas faksimilā (izmantojot fotokopēšanu, kserokopēŠanu vai kā citādi).
Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas.
Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva.
Druckenhof Drukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
diferenciālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas veids neiestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
inkrementālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
Muldovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru un Šķeltovas pagastā, garums - 6 km; Mundovka.
Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka.
šlīternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Šlītere" iedzīvotāji.
Slītere Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Šlītere" nosaukuma variants.
Elpupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā.
Dandaru upe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā.
Odre Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās augštecē.
Žurnika Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē.
Žurnikupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē.
Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
Šnigerovka Dzilna, Šusta ezera pieteka.
Kovaļevska ezers Dziļais ezers Šēderes pagastā.
Ziedugravas dzirnavezers dzirnavezers Ziemera pagastā, platība — 1 ha; Sļukuma ezers; Šļukuma ezers.
Juici Dzjiņdžuna - pilsēta Ķīnā, Šaņsji provincē.
Vapanaja Džafna – pilsēta Šrilankā.
Japanaja Džafna, pilsēta Šrilankā.
EEA Eiropas ekonomiskā asociācija, sastāv no Eiropas Savienības un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstīm, izņemot Šveici.
Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos.
Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
Kansaja Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas dienvidos, Kinki zemienē (Hjogo, Kioto, Šigas un Osakas prefektūras).
entropijas indekss ekosistēmas bioloģiskās daudzveidības kvantitatīvais rādītājs; Šenona indekss.
apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_.
ekskluzīvā VAI-NE elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad tās ieejas signālu vērtības ir vienādas. Pretējā gadījumā izejas signāls ir vienāds ar loģisko 0 (aplams). Šī shēma realizē loģiskās ekvivalences operāciju.
ekskluzīvā VAI elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad viens no tās ieejas signāliem vienāds ar loģisko 1, bet visi pārējie - ar loģisko 0 (aplams); pretējā gadījumā izejas signāls vienāds ar loģisko 0. Šī shēma realizē loģisko ekskluzīvā VAI operāciju.
Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās.
ementāles Ementāles siers - Šveices cietā siera šķirne, ražots no govs piena, raksturīgi lieli caurumi.
Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km.
Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu.
vācšveicieši Etniska grupa ("Deutch-Schweizer"), daļa no Šveices pamatiedzīvotājiem.
italošveicieši Etniska grupa, daļa Šveices pamatiedzīvotāju.
frankošveicieši Etniska grupa, Šveices rietumu daļas pamatiedzīvotāji, pēc izcelsmes radniecīgi frančiem, runā dienvidfranču (provansiešu) dialektos, literārā valoda - franču, ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi.
šarlotnieki Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Šarlotes" iedzīvotāji.
Bodenezers Ezers ("Bodensee") uz robežas starp Šveici, Austriju un Vāciju, Priekšalpos 395 m vjl., platība - 538 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais dziļums - 252 m.
Trumulītis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts.
Dziļais ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība - 11,4 ha; Kovaļevska ezers.
Bērzezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība – 6,5 ha; Berkauzija; Berkinze.
Galiņu ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, uz Lietuvas robežas, kopējā platība — 53,2 ha (Latvijā ziemeļaustrumu daļa, \~20 ha), vidējais dziļums — 3,9 m, lielākais dziļums — 10,2 m; Galine; Galinis; Gaļinka.
Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers.
Skujenes ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Šēderes pagastā, 148 m vjl., platība — 10,1 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — \~30%; Skujiņas ezers.
Šengeidas ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 150,0 m vjl., platība — 59,8 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,7km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Ezerenes ezers; Senheidas ezers; Šēnheidas ezers.
Garasts Ezers Dagdas novada Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mačulkas ezers; Mačulkas III ezers; Mačuļu ezers.
Iļdzeits Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie Šķipiem, platība - 12,8 ha, lokveida, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ildzis; Ildzas ezers; Ilza ezers.
Šķirsteņu ezers ezers Daugavpils novada Medumu pagastā, dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijā, platība - 26 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 300 m, lielākais dziļums - >7 m; Šķirstenes ezers; Šķirstiņu ezers.
Škirnates ezers ezers Demenes pagastā un Lietuvā, platība - 21,6 ha; Šķirnates ezers.
Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers.
Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers.
Ombergas ezers ezers Ilūkstes novada Šēderes pagastā, platība - 16,5 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, maksimālais dziļums - 8,1 m; Karalaišķu ezers; Karilišku ezers; Kariļišķu ezers; Ombergu ezers; Omberģis.
Derga ezers ezers Īrijā (angļu _Lough Derg_, īru _Loch Deirgeirt_), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šenona; Lohdergs.
Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers.
Šuņezers ezers Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu daļā, 94 m vjl., platība - 74,6 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 3,1 m, eitrofs, iztek Šūņu upe.
Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu.
Šternberga ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 15 ha, caurtek Stirna; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers.
Trešā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, aizaugošs.
Lubānītis ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - <1 ha; Mačulkas I ezers.
Noviku ezers ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 2,8 ha; Novika ezers.
Lielā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 21,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 0,5 m.
Mazā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība — 18,5 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 0,5 m.
Ajakumkels ezers Ķīnā (_Ayakkum Köl_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidaustrumu daļā, dienvidos no Altintaga kalnienes.
Ačikels ezers Ķīnā, Tibetas kalnienes ziemeļu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas autonomajā reģionā.
Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers.
Ķīkaulis ezers Lēdurgas pagastā, platība - 3,3 ha; Ķikauļu ezers; Šicu ezers.
Lodis Ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība 1320 ha, dziļums - līdz 16,5 m, savienots ar vairākiem apkārtnes ezeriem, caur to tek Šventoja.
Šumaņu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,2 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzītes ezers; Šumānu ezers; Žīdu ezers.
Kovšezers Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 19,7 ha; Kaušezers; Kovša ezers; Kovšu ezers; Šaurais ezers.
Zubru ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,3 ha; Šaševskas ezers; Zubrovas ezers; Zubovas ezers.
Ānles ezers ezers Mjanmā (Birmā) (_Āngle, Nawng_), Šanas / Tai apgabala dienvidrietumu daļā.
Briņķu ezers ezers Nīkrāces pagastā pie robežas ar Embūtes pagastu, platība — 11,7 ha, iztek Šķērvelis.
Škirpānu ezers ezers Pildas pagastā, platība — 16,7 ha; Mazkurmju ezers; Mazkurmju-Šķirpānu ezers.
Širinu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,6 ha; Sariņu ezers; Širina ezers; Šīrina ezers.
Špogu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha, dziļums - līdz - 4,1 m; Spodas ezers; Spogu ezers; Špaga ezers; Špagas ezers.
Špieļu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 18,8 ha, dziļums — līdz 2,9 m; Spēļu ezers; Špeļu ezers; Špēļu ezers.
Škeņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — 6,8 ha; Šķeņevo; Šķeņovas ezers.
Dambjapurva ezers ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu, platība - 1,7 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~160 m, lielākais dziļums - 3 m, krasti smilšaini.
Šiķana ezers ezers Salienas pagastā, pie Baltkrievijas robežas, platība - 2,3 ha; Sikjana ezers; Sikjanka ezers; Šikjana ezers; Šikjanka ezers.
Spicieris Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris.
Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi.
Šņucinovas ezers ezers Svariņu pagastā, platība — 1,2 ha; Šmucinavas ezers; Šmucinovas ezers.
Mičūnu ezers ezers Šēderes pagastā, platība - 1,6 ha; Mičuna ezers.
Staškeviča ezers ezers Šēderes pagastā, platība - 3,6 ha; Staskeviča ezers.
Marijas ezers ezers Šēderes pagastā, platība — 19,3 ha.
Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers.
Molovja ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 26,4 ha; Moivojes ezers; Molovas ezers; Molvejas ezers; Molvojs.
Ķīša ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 27,6 ha; Ķīšu ezers; Tima ezers.
Šķeteris ezers Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mazais Mačuļu ezers; Mačulkas II ezers; Močulkas ezers.
Gordojas ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 45,3 ha; Gardovas ezers; Gordevas ezers; Gordovas ezers; Gordojs; Gordovaja ezers.
Mačula ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 9,4 ha; Māčuļu ezers; Malčulas ezers; Malčūlas ezers.
Raudiņu ezers ezers Šķeltovas pagastā, 147,6 m vjl., platība - 11,9 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Raudinka; Rudenku ezers; Līņu ezers.
Ilzas ezers ezers Šķeltovas pagastā, platība - 14,4 ha; Ildiša ezers; Ildišu ezers; Jidauss.
Černovska ezers ezers Šķeltovas pagastā, platība - 6 ha.
Ženēvas ezers ezers Šveicē un Francijā, Alpu kalnos, platība - 582 kvadrātkilometri, garums - 72,3 km, lielākais platums - 14 km, lielākais dziļums - 309 m.
Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru.
Neišateles ezers ezers Šveices rietumu daļā (fr. “Lac de Neuchātel”, vācu “Neuenburger See”), Juras austrumu malā 423 m vjl., platība — 216 kvadrātkilometru, garums — 38 km, platums — 8 km, dziļums — līdz 153 m, atrodas subglaciālā vagā.
Tūnas ezers ezers Šveices vidienē ("Thuner See"), Bernes Alpu priekškalnēs 558 m vjl., lielākais dziļums — 218 m, tektoniski glaciāla izcelsme, augsti krasti, zivīm bagāts.
Fīrvaldšteterezers Ezers Šveices vidienē ("Vierwaldstaetter See") 434 m vjl., platība - 114 kvadrātkilometru, dziļums līdz 214 m.
Cīrihes ezers ezers Šveices ziemeļu daļā, plakankalnē 406 m vjl., platība — 8850 ha, garums — 40 km, platums — 1-4 km, dziļums — līdz 143 m.
Luksta ezers ezers Trapenes pagastā, platība - 10,9 ha; Lukstu ezers; Luksts; Šaku ezers.
Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta.
Šķesteris ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Šķeteru ezers.
Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers.
Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena.
Udjaurs Ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru.
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
Tāra Ezoterismā - glābējs jeb Dievišķā Māte, Šivas līdzgaitniece.
Holšteina Federālās zemes Šlēzvigas-Holšteinas dienvidu daļa ("Holstein"), Vācijā, agrāk - hercogiste.
kantons Federatīva administratīvi teritoriāla vienība (Šveicē).
Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte.
Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
RTF standarts firmas _Microsoft_ izveidots teksta formatēšanas standarts. Pēc šī standarta izveidotā datne ir teksta datne, kurā ietvertas instrukcijas, kas apraksta dokumenta formatēšanu. Šādi kodētu dokumentu var lasīt cita ar šo standartu saderīga tekstapstrādes programma, kā arī to var pārsūtīt pa sakaru kanāliem.
specifikācija JavaBeans firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta valodas _Java_ objektu sadarbības specifikācija. Šai specifikācijai atbilstošu objektu sauc par _JavaBean_.
rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību.
dialiti Fotogrāfiski objektīvi ar nelīmētām lēcām, lētāki un tomēr labi anastigmati, piem., Celors, Šinlors, Dogmars, Omnars, Unofokals u. c.
kartēzietis Francijā (Šartrēzes klosterī) 11. gadsimtā dibinātā mūku ordeņa loceklis.
paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
Piektā republika Francijas Republika pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas 1958. g. kura piešķīra prezidentam (Šarlam de Gollam) lielu varu.
Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē.
teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību.
Fribūra Fribūras kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1671 kvadrātkilometri, 268100 iedzīvotāju (2009.).
Galine Galiņu ezers Šēderes pagastā.
Galinis Galiņu ezers Šēderes pagastā.
Gaļinka Galiņu ezers Šēderes pagastā.
platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos.
Mačulkas III ezers Garasts Šķaunes poagastā.
Mačulkas ezers Garasts, ezers Šķaunes pagastā.
Mačuļu ezers Garasts, ezers Šķaunes pagastā.
Ariels Gars V. Šekspīra lugā "Vētra".
saronga Garš, plats un krāsains auduma gabals (šalle), ko aptin ap gurniem; īpaši izplatīta Javā, Šrilankā u. c.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
Šķesterupīte Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums lejpus Šķeteru ezera.
Vicupe Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums starp Kapsētu un Šķeteru ezeru.
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
Glarusa Glarusas kantons Šveices Konfederācijā, platība - 685 km^2^, 38400 iedzīvotāju (2009. g.).
goniotomija Glaukomas operācija, kurā atver Šlemma kanālu tiešā redzes kontrolē.
falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās.
Gordojs Gordojas ezers Šķaunes pagastā.
Gordevas ezers Gordojas ezers Šķaunes pagastā.
Gordovaja ezers Gordojas ezers Šķaunes pagastā.
Gardovas ezers Gordovas ezers Šķaunes pagastā.
Klēra grāfiste Īrijas rietumos, no Golvejas līča līdz Šenonas grīvlīcim un Šenonai; Klora.
Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti.
Šropšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Shropshire"), Anglijas rietumu daļā, pie Velsas robežas, administratīvais centrs - Šrūsberi, platība - 3487 kvadrātkilometri, 493200 iedzīvotāju (2017. g.).
Graubindene Graubindenes kantons Šveices Konfederācijā ("Graubuenden"), administratīvais centrs - Kūra, platība - 7105 kvadrātkilometri, 190600 iedzīvotāju (2009.).
spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai.
Gruzdupe Grauzdupe, Šķēdes pieteka.
Greives ezers Grīvas ezers Šķaunes pagastā.
Grēvas ezers Grīvas ezers Šķaunes pagastā.
Greves ezers Grīvas ezers Šķaunes pagastā.
Grēves ezers Grīvas ezers Šķaunes pagastā.
Greivas ezers Grīvas ezers Šķaunes pagastā.
Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m.
šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā.
šķienerieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Šķieneri" iedzīvotāji.
Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma.
Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m.
Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru.
alemaņi Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks.
Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā.
Širošimas bambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. shiroshima"), jeb Širošimas hibanobambuss.
tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais".
bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās.
Skanda Hindu mitoloģijā - dieva Šivas un dievietes Pārvatī dēls, kurš piedzima ar sešām galvām, 12 rokām un 12 kājām.
avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras.
Harihara hindu mitoloģijā - dievišķs tēls, kas apvieno sevī Višnu (Hari) un Šivas (Hara) iezīmes.
Datātreja hindu mitoloģijā - gudrais, riši Atri dēls, kurā daļēji bija iemiesojies Višnu, Šiva un Brahma, atbilstoši tam viņam bija trīs galvas.
Kailašs hindu mitoloģijā - kalns, ko uzskata par dieva Šivas, kā arī dieva Kuberas mājoklis
Mīnākšī Hindu mitoloģijā - karotāja dieviete, Šivas sieva.
kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti.
Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā.
Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa.
Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām.
Dušjanta Hindu mitoloģijā - valdnieks, kas medību laikā iemaldījās vientuļnieka Kanvas mājoklī un daiļo Šakuntalu, kuru māte pēc dzimšanas bija pametusi.
Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu.
Bāna Hindu mitoloģijā - viens no daitjām, Bali dēls - tūkstošrokains dēmons, dieva Šivas draugs un dieva Višnu ienaidnieks.
Durga Hindu mitoloģijā - viens no Šivas sievas daudzajiem vārdiem tās draudīgajā hipostāzē.
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
Devī Hinduismā - Šivas sieva un arī viena no Šivas sievišķajām inkarnācijām.
Kālī Hinduismā - viena no Šivas sievišķajām avatārām, nāves dieviete, dēmonu iznīcinātāja, baismīgākā hinduisma dieviete.
Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša.
ganapatja Hinduistu dieva Šivas debesu pasaule vai ekstātiska svētlaime, kādā dzīvo tās iemītnieki.
vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
singalu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Šrilankā; lieto vienu no indiešu raksta variantiem.
itāliešu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Itālijā, Sanmarīno, Šveicē (viena no ofic. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
šautlērieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Šautlēri" (arī "Šautrēļi", "Šautleri") iedzīvotāji.
šautrēlieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Šautlēri" (arī "Šautrēļi", "Šautleri") iedzīvotāji.
Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai.
Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m.
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
Ziemeļu Priekšpalpi ietver Šveices, Bavārijas, Austrijas Alpus.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
intelekta koeficients ieviests vācu psihologa V. Šterna darbos kā intelektuālās attīstības līmeņa kvantitatīvais rādītājs, kas var būt izmērāms ar intelekta testiem.
Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi.
šurieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji.
šurišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji.
grendzieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Grendze" iedzīvotāji.
Laima Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Laime" nosaukuma variants.
marinovieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Marinova" iedzīvotāji.
pašulēnieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji.
pašulinieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji.
Pašuline Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" nosaukuma variants.
raudenieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Rauda" iedzīvotāji.
Ildiša ezers Ilzas ezers Šķeltovas pagastā.
Ildišu ezers Ilzas ezers Šķeltovas pagastā.
žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
šaktisms Indiešu augstākās dievietes Šakti kults, viena no trim galvenajām hinduisma formām.
Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920).
Madhva Indiešu filozofs (1197.-1280. g.), kurš vēršoties pret Šankaras monismu izveidoja duālistisku skolu; viņš pielūdza Višnu un uzskatīja, ka Dievs ir uz mūžiem nošķirts no dabas pasaules.
Ganešs Indiešu mitoloģijā - vadonis zemākām dievībām, kas pavada Šivu.
Himāčala Pradēša Indijas štats, atrodas valsts ziemeļrietumos, Himalaju dienvidrietumu piekājē, platība - 55673 kvadrātkilometri, 6550000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Šimla, valodas - dogru un hindi.
atmiņas atslēga indikators, kas saistīts ar vienu vai vairākiem atmiņas blokiem. Šo bloku izmantošanai nepieciešams, lai izpildāmajam uzdevumam būtu atbilstošā aizsargatslēga.
produkta datu pārvaldība informācijas sistēma izstrādājuma veidošanai, sākot no izstrādājuma uzsākšanas brīža līdz tā izveidošanai un uzturēšanai. Šī sistēma apstrādā datus, kas nepieciešami visām attīstības fāzēm, - tajā ietverti plāni, ģeometriski modeļi, attēli, programmas, kā arī visi attiecīgā projekta dati, dažādas piezīmes un dokumenti.
Engadīna Innas augšteces ieleja Rētijas Alpos ("Engadin"), Šveices austrumos, garums - \~90 km, kūrorts, ziemas sporta centrs, dienvidu nogāzē Šveices nacionālais parks, kas izveidots 1914. g., lai aizsargātu floru un faunu.
Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu.
Kava Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - varonis - kalējs, kas organizēja tautas sacelšanos pret Irānas troņa uzurpatoru - pūķi Zahaku.
Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
Zeiļovas strauts Istras ezera pieteka Istras pagastā, augštece Šķaunes pagastā, iztek no Zeiļovas ezera.
testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē.
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
Iverdona Iverdonlebēna, pilsēta Šveicē, tās senāks nosaukums.
diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa. Šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai.
Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam.
Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime).
Bērziņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Asūnes, Ezernieku (Bukmuižas) un Šķaunes pagasta.
Krimūnu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Auru, Šķibes, Dobeles un Zaļenieku pagasta teritorijā.
Šardaras ūdenskrātuve izveidota apūdeņošanas, noteces regulēšanai un enerģētikas vajadzībām (Šardaras HES) Sirdarjā, platība - 900 kvadrātkilometru, garums - 70 km, platums - līdz 25 km, vidējais dziļums - 6,5 m.
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
džodo Japāņu valodas vārds, kas apzīmē Šķīstās zemes budismu.
štempelieši Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Štempelte" iedzīvotāji.
Šumeitores Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Šumitāres" nosaukums vietējā izloksnē.
šķīrenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķīras" iedzīvotāji.
Dienvidjitlande Jitlandes dienvidu daļa Dānijā, bijušās Šlēsvigas-Holšteinas dāņu daļa, kas tautas nobalsošanā 1920. g. iekļāvās Dānijā.
kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā.
tefillīns Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); filaktērijas.
filaktērija Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); tefillīns.
Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi.
Puokhei līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumu daļā, no jūras to atdala Liaodunas un Šaņdunas pussala, platība - 82700 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 72 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m.
Hurnsunns jūras līcis Grenlandes jūras austrumos, Špicbergenas salas dienvidrietumos.
Donmānusas līcis jūras līcis Īrijas dienvidrietumos, Šīpshedas pussalas dienvidos.
Bentri līcis jūras līcis Īrijas salas dienvidrietumos, starp Bēras un Šīpshedas pussalu.
Šenonas grīvlīcis jūras līcis Īrijas salas rietumos, kas izveidojies Šenonas upei ietekot Atlantijas okeānā.
Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m.
Penžinas līcis jūras līcis Ohotskas jūras ziemeļaustrumu daļā, Šeļihova līča ziemeļaustrumu daļa, garums — 300 km, vidējais platums — 65 km, dziļums — līdz 62 m, krasti stāvi, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 12,9 m (lielākās Klusā okeāna jūrās).
Stūrfjords jūras līcis Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā starp Špicbergenas salu rietumos un Edža un Barenca salu austrumos.
Nordenšelda līcis jūras līcis Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos, starp Nūrkapu un Plātena ragu.
Jura Juras republika un kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Delemona, platība - 838 kvadrātkilometri, 70000 iedzīvotāju (2009.).
Lophāvets jūras šaurums Norvēģijas ziemeļu daļā, kas norobežo Sērejas salu no valsts kontinentālās daļas, kā arī Seilannes un Šernejas salas.
Ērika Ēriksena šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāga austrumos, starp Ziemeļaustrumu Zemi un Karaļa Kārļa Zemi.
Forlannsunnets jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā starp Prinča Kārļa Zemi un Špicbergenas salu.
Hinlopena šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā starp Ziemeļaustrumu Zemi un Špicbergenas salu.
Olgas šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā, starp Karaļa Kārļa Zemi austrumos un Barenca un Edža salu rietumos.
Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos.
Asamas kalni kalni Indijas ziemeļaustrumu daļā, pie Bangladešas robežas, garums — \~350 km, platums — līdz 200 km, vidējais augstums — 600-900 m, augstākā virsotne — Šillonga kalns (1961 m).
Jura Kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni.
Pfalcas mežs kalni Vācijas rietumos ("Pfaelzer Wald"), Reinas kreisajā krastā, starp Vogēziem un Reinas Šīferkalniem, garums - \~1000 km, augstums - līdz 687 m.
Jungfrava Kalns Bernes Alpos ("Jungfrau"), Šveicē (4158 m vjl.).
Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
Boubīns Kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži).
Akaiši grēda kalnu grēda Japānā (_Akaishi-sammyaku_), Šidzuokas, Nagano un Jamanaši prefektūrā, augstākā virsotne Širane (3192 m).
Borščovočnija grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā, Šilkas labajā krastā, garums - \~450 km, augstums - līdz 1498 m.
Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas.
Taunuss Kalnu grēda Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, garums - 75 km, augstākā virsotne - Groserfeldbergs (880 m), gk. kvarcīti, virsa plato veida.
Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m.
Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs).
Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas.
Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē.
Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru.
Bernes Alpi kalnu grēdas Rietumalpos, Šveicē, garums — \~120 km, augstākā virsotne — 4274 m, apledojums — 598 kvadrātkilometru platībā, \~80 šļūdoņi.
Eifels Kalnu masīvs ("Eifel") Vācijas rietumu daļā, Reinas Šīferkalnu daļa uz ziemeļiem no Mozeles ielejas, garums - \~90 km, augstums - līdz 747 m.
Monteroza Kalnu masīvs Penninu Alpos (it. val. "Monte Rosa"), Itālijā un Šveicē, augstākā virsotne - 4634 m, virsotnēs šļūdoņi.
Rothārkalni Kalnu masīvs Reinas Šīferkalnos ("Rothaargebirge"), Zauerlandes austrumu daļā, augstums - līdz 841 m.
Bernīna Kalnu masīvs Rētijas Alpu augstākajā daļā, Šveices dienvidaustrumos, uz Itālijas robežas, starp Innas un Adas augšteci, augstākā virsotne – 4049 m.
Antilibāns kalnu masīvs Rietumāzijā, Sīrijā un Libānā (_Sharq, Al Jabal ash_), garums - \~150 km, augstums - līdz 2814 m (Šeiha kalns), rietumu nogāze stāva, austrumu - kāpļaina.
Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici.
Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā.
Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.).
Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m.
Kalvetnieku Kalvetnieku upe - Šķēde, Dzedrupes satekupe.
Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.).
Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.).
Grandkanāls kanāls Īrijā, savieno Sakas un Šenonas upes ar Īrijas jūru.
Mahanuvara Kandi, pilsēta Šrilankas vidienē.
Valē Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Valais", vācu "Wallis"), administratīvais centrs - Sjona, platība - 5224 kvadrātkilometri, 303200 iedzīvotāju (2009.).
Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.).
Untervaldene Kantons Šveices vidienē ("Unterwalden"), uz dienvidiem no Fīrvaldšteterezera, sastāv no diviem puskantoniem - Osvaldenes un Nidvaldenes.
Apencelle kantons Šveices ziemeļaustrumos, sastāv no 2 puskantoniem.
Ārgava kantons Šveices ziemeļos (_Aargau_), pie robežas ar Vāciju, platība - 1403,73 kvadrātkilometri, 612600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Ārava.
kanclers Kantonu padomes sekretārs (Šveicē).
Karašu ezers Karpa ezers Šķeltovas pagastā.
Karpa-Bešena ezers Karpa ezers Šķeltovas pagastā.
Karpovas ezers Karpa ezers Šķeltovas pagastā.
Kārpene Karpene, Šķēdes pieteka.
Ausupe Kārpene, Šķēdes pieteka.
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri.
muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira.
Keloveja Kelovejas stāvs - juras sistēmas augšējās nodaļas apakšējais stāvs Latvijas dienvidrietumu malā, atsegumi Ventas, Zaņas, Šķērveļa un Lētīžas krastos.
nomaļkešatmiņa kešatmiņa, kas kopīgi ar pamatatmiņu un citām apakšsistēmām izmanto sistēmas kopni. Šī kešatmiņa ir lielāka gan par iekļauto kešatmiņu, gan arī par aizmugures kešatmiņu.
Vukubkame Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - nāves dievs, viens no pazemes pasaules Šibalbas valdniekiem.
Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja.
Kočkora Kočkoras ieplaka - atrodas Iekšējā Tjanšanā, Šu upes augštecē, Kirgizstānā, garums - \~60 km, platums - lidz 20 km, augstums - 1700-2200 m.
viļņu funkcija kompleksa funkcija, kas figurē Šrēdingera vienādojumā un raksturo daļiņas īpašības kvantu mehānikā.
uzkrājnosūtes komutators komutators, kas pilnīgi saglabā ievaddatu paketi pirms tās tālāksūtīšanas. Šādus komutatorus izmanto, kas ievaddatu un izvaddatu pārraides ātrumi ir dažādi.
Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km.
Šumili Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Šumiļi" nosaukuma variants.
beramkravu konteiners Konteiners dažādu beramkravu pārvadāšanai. Granulētu vai pulverveida kravu pārvadāšanas konteineram parasti nav durvju, bet ir trīs augšējās iekraušanas (iebēršanas) lūkas un viena izbēršanas lūka galā un/vai grīdā. Šāds konteiners piemērots arī pneimatiskai kraušanai.
Regalim Kopējs apzīmējums trim jūdu svētceļojumu svētkiem: Pashai, Šabhu'ot, Sukkot.
Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru.
enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam.
Korsuņa Korsuņa-Ševčenkivska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1944. g.
Korsuņa-Ševčenkovska Korsuņa-Ševčenkivska.
Kovaļova Kovaļovas dzirnavezers - atrodas Šķeltovas pagastā uz Dubnas upes, platība - 1 ha.
Šķeļteni Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Šķeltova" nosaukuma variants.
Šķeltiņi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Šķeltova" nosaukuma variants.
šķipieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" iedzīvotāji.
Škipi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" nosaukums latgaliski.
šņekovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Šņekova" iedzīvotāji.
Škipurusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Šķipuri" nosaukuma variants.
Lielie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Škipori" nosaukuma variants.
Lelī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Šķipuri" nosaukums latgaliski.
Mazie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukuma variants.
Mozī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukums latgaliski.
Piņciriškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" otrs nosaukums.
šakinieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Šakini" iedzīvotāji.
šterenberģieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Šterenbergs" iedzīvotāji.
Byčki Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Bički" nosaukums latgaliski.
landskoronieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" iedzīvotāji.
Ļandskorona Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" nosaukuma variants.
Mozī Andžāni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Andžāni" nosaukuma variants.
novičkieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji.
Ostrauski Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" nosaukuma variants.
Poliščina Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukuma variants.
Paličuoni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukums latgaliski.
Ljanskoronskaja Krāslavas novada Šķaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
aksenovieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Aksenova" iedzīvotāji.
Baršauski Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Barševski" nosaukuma variants.
Baravī Eksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" nosaukums latgaliski.
Syla Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums latgaliski.
Sila Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums.
Baravie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukuma variants.
Baravī Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukums latgaliski.
Foļvarka Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" nosaukuma variants.
Jaudzimi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants.
Ploņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazuliški" bijušais nosaukums.
Kloveņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kloviņi" nosaukuma variants.
Kluoveni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kloviņi" nosaukums latgaliski.
Mozī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
Malnī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
Mazie Joniki Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants.
peipinieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" iedzīvotāji.
Peipeni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski.
Peipini Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski.
Peipeņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants.
Piļdigi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Pildigi" nosaukuma variants.
Padskoči Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Podskočeva" nosaukuma variants.
prusacieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji.
prusakieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji.
Kleberi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" bijušais nosaukums.
Škagališkys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" nosaukums latgaliski.
trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē.
Kraienhof Kreijas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca.
Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas.
Alberta kanāls kuģojams kanāls Beļģijas ziemeļaustrumu kanālu sistēmā ("Albert kanaal"), garums - 129 km, savieno Māsu (pie Lježas) un Šeldu (pie Antverpenes), izbūvēts 1934.-1938. g., 7 slūžas.
Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka.
Krakupe Kūkovas kreisā krasta pieteka Šķilbēnu pagastā, augštece Briežuciema pagastā.
šķēdenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
Cermate Kūrorts Šveices dienvidos, Valē kantonā, Materhorna un Monterozas piekājē 1620 m vjl., trosu dzelzceļš uz Gornergrati (3136 m vjl.).
helvēti Ķeltu cilts, kas 1. gs. pr. m. ē. dzīvoja tagadējās Šveices teritorijā.
Taišaņs Ķīniešu mitoloģijā - svētais kalns Šaņduņas pussalā.
Šēlupīte Ķires labā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā; Šēlupe.
Tima ezers Ķīša ezers Šķaunes pagastā.
Ķīšu ezers Ķīša ezers Šķaunes pagastā.
pavediens laiksakritīgs process, kas ir kāda lielāka procesa vai programmas daļa. Šo terminu parasti izmanto vairākuzdevumu operētājsistēmu aprakstos, kad vairākas programmas daļas (pavedieni) var tikt izpildīti vienlaicīgi.
maijkoks Lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā. Šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols).
Helvetia Latīniskais Šveices nosaukums, cēlies no senajiem iedzīvotājiem - helvētiem.
Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja.
Biafa šļūdonis ledājs Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz rietumiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~68 km, platība - 625 kvadrātkilometri, slīd Indas pietekas Šigaras ielejas virzienā.
Makbets leģendārs Skotijas karalis 11. gs., kas cīnījās par varu; leģendas izmantotas Šekspīra traģēdijā "Makbets".
monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi.
Īsfjords līcis Grenlandes jūras ziemeļaustrumos (_Isfjorden_), Špicbergenas salas rietumu daļā, garums - 92,5 km, platums pie ieejas - 11 km, dziļums - >200 m, sazarots, no piekrastes kalniem ieslīd šļūdoņi.
Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci.
Škinči Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Škiņči" nosaukuma variants.
Šnitnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants.
Šņitnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants.
Šņitņiki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants.
Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene.
Šprēvalde Līdzenums Vācijas austrumos ("Spreewald"), Šprē vidusteces labajā krastā, lejpus Kotbusas, sandri ar pārpurvotām ieplakām, daudz upju, ezeri, meži.
Mahādevī Lielā dieviete, hinduisma dieva Šivas sievas Šaktī tituls.
Pirmais Palšu ezers Lielā Paļts, ezers Šķaunes pagastā.
Palsas ezers Lielā Paļts, ezers Šķaunes pagastā.
Palšas ezeri Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, ezeri Šķaunes pagastā.
dravīdi Liela tautu grupa Indijas dienvidos un Šrilankā; runā dravīdu valodās.
Mahādeva Lielais dievs, hinduisma dieva Šivas tituls.
Unimaka Lielākā no Aleutu salām ("Unimak"), ASV, platība - 5180 kvadrātkilometru, kalnaina (darbīgs Šišaldina vulkāns - 2860 m), piekrastē zemiene, tundra.
Lielā Šantaras sala lielākā no Šantaru salām, platība - 2000 kvadrātkilometru.
Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā.
Siačens Lielākais šļūdonis Karakorumā, uz rietumiem no Šaiokas (Indas baseinā) iztekas, Indijā un Ķīnā, garums - 75 km, platība - 1180 kvadrātkilometru.
Lielie Škipori Lielie Škipori - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis.
Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete.
Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
Šengenas līgums līgums par pakāpenisku robežkontroles atcelšanu starp Eiropas valstīm, noslēgts 1985. g. 14. jūnijā uz kuģa Mozeles upē pie Šengenas.
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā.
Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā "Liechtenstein"), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu.
Šaltupe Līksnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā; Šoltupe.
landrāts Likumdevēja iestāde dažos Šveices kantonos.
šķirstinieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Šķirstiņi" iedzīvotāji.
Klein-Friedrichshof Lipstas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
unanimisms Literāra strāva Francijā 20. gs. sākumā, kuras pārstāvji (Ž. Romēns, Ž. Diamels. Š. Vildraks u. c.) pasludināja sevi par simbolisma pretiniekiem, pievērsās sociālai tematikai, tiecās pēc stila skaidrības.
antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors.
švirkstieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" iedzīvotāji.
Švyrksti Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" nosaukums latgaliski.
Šaures Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukuma variants.
Šauris Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukums latgaliski.
Šuļtes Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šultes" nosaukuma variants.
šultieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šulti" iedzīvotāji.
Šuļtis Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šuļtes" nosaukums latgaliski.
Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi.
VAI-NE operācija loģiska operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad kā _P_ tā arī _Q_ vienlaicīgi ir aplami. Šo operāciju sauc arī par Pirsa funkciju un apzīmē ar t. s. Pirsa bultiņu (P↑Q).
Lokarna Lokarno, pilsēta Šveicē.
Longjira Longjērbīene, pilsēta Norvēģijā, Špicbergenā.
masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
Mačulkas I ezers Lubānītis, ezers Šķaunes pagastā.
Lucerna Lucernas kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1493 kvadrātkilometri, 368800 iedzīvotāju (2009.).
šķincevieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Šķinčeva" iedzīvotāji.
Garjoņu Šķaune Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Garanu Šķaune" nosaukuma variants.
Garanu Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Garanu Šķaune" nosaukuma variants.
Sibilinas Šķaune Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukuma variants.
Sibiļinas Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukuma variants.
Sybylinays Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukums latgaliski.
Škarlupova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Škorlupova" nosaukuma variants.
Lugānas ezers Lugāno ezers Šveicē un Itālijā.
Lugāna Lugāno, pilsēta Šveicē.
Lūkača Lūkačupe, Šķēdes pieteka.
Krieviņu upe Lūkačupe, Šķēdes pieteka.
dianoioloģija Mācība par domāšanas spēku, vērojama Lamberta un Šopenhauera filozofija.
Māčuļu ezers Mačula ezers Šķaunes pagastā.
Malčulas ezers Mačula ezers Šķaunes pagastā.
Malčūlas ezers Mačula ezers Šķaunes pagastā.
Lagomadžore Madžores ezers ("Lago Maggiore") Lombardijas Alpos 194 m vjl., Itālijā un Šveicē, platība - 211,6 kvadrātkilometri, garums - 62 km, platums - līdz 4,5 km, dziļums - 372 m.
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m.
Lakšadvīpu jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Indostānas pussalas dienvidrietumiem, Šrilankas salu, Lakšadvīpu (Lakadivu) un Maldivu salām, platība — 786000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4131 m; Lakadivu jūra.
Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m.
Šņitki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Šnitki" nosaukuma variants.
šņitkānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitki" iedzīvotāji.
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte.
vairākprotokolu maršrutētājs maršrutētājs, kas atbalsta divus vai vairākus komunikāciju protokols, piemēram, _IPX_, _TCP/IP_ un/vai _DECnet_. Šo maršrutētāju izmanto, lai pārslēgtu tīkla trafiku starp dažādiem uzņēmuma lokālajiem tīkliem vai arī lai pieslēgtu lokālā tīkla trafiku teritoriālajam datoru tīklam.
Otrais Palšu ezers Mazā Paļts, ezers Šķaunes pagastā.
švilpišķieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Švilpišķi" iedzīvotāji.
Baraņa Meģe Ungārijas dienvidrietumos ("Baranya"), starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju.
Nogrāda Meģe Ungārijas ziemeļos, platība - 2544 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Šalgotarjāna, kalnains un mežains apvidus.
perspektīvinversori Mehāniskas ierīces fototransformatoros, kas nodrošina Šeimpfluga optiskā nosacījuma automātisku izpildi.
šalajieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Šalaji" iedzīvotāji.
šalojieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Šalaji" iedzīvotāji.
reliktā metasekvoja metasekvoju suga ("Metasequoia glyptostroboides"), saglabājies \~1000 īpatņu Šuihas ielejā Ķīnā, introducēta Eiropā.
Mičuna ezers Mičūnu ezers Šēderes pagastā.
landvērs Militāri formējumi Vācijas (1813.-1918. g.), Austrijas un Šveices (19. gs. un 20. gs. sāk.) armijās, veidojās no veca gadagājuma rezervistiem; 1935 Vācijā tika atjaunots, likvidēts 1945.
Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs.
tehnisko apkopju agregāts mobils transportlīdzeklis (parasti automobilis), kas aprīkots ar iekārtām, aparatūru un instrumentiem mašīnu tehnisko apkopju un nelielu remontdarbu veikšanai. Šos darbus veic, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas.
uzpildes agregāts mobils transportlīdzeklis, kas aprīkots ar iekārtām un aparatūru degvielu un eļļu uzpildei spēkratos. Šos darbus var veikt, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas.
Moivojes Moivojes ezers - Molovja ezers Šķaunes pagastā.
Molvojs Molovja ezers Šķaunes pagastā.
Molovas ezers Molovja ezers Šķaunes pagastā.
Molvejas ezers Molovja ezers Šķaunes pagastā.
Mālnīca Moļneica, Sarjankas pieteka Šķaunes pagastā.
Abida Mongoļu mitoloģijā - dievība, kas līdzīga indiešu dievam Šivam, valda pār mirušo dvēselēm, labajām ļauj doties paradīzē, bet ļaunās dvēseles, pārmiesotas citā būtnē, nosūta atpakaļ uz zemi.
Kroja Mūšas (Mūsas augšteces) labā krasta pieteka Lietuvā, Šauļu apriņķī, garums - 60 km.
skroderputns Mušķērāju dzimtas dziedātājputnu suga, ligzdu veido no vienas vai vairākām lapām, kuru malas sašuj kopā ar augu šķiedras u. c. pavedieniem, sastopams Indijā un Šrilankā.
singali Nācija, Šrilankas pamatiedzīvotāji; runā singalu valodā, reliģija - gk. budisms (hinajana), arī pirmatnējie ticējumi.
Vašlovani nacionālais parks nacionālais parks Gruzijas austrumu daļā, Širaku stepē, dibināts 1935. g. kā rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus.
Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne.
franks Naudas pamatvienība Šveicē un vairākās citās valstīs.
kalakuta Nāvējoša inde, kas uzpeldēja no okeāna dzīlēm kopā ar nemirstības dzērienu amritu un varēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, bet dievs Šiva to izdzēra, kā rezultātā viņa kakls ieguva raksturīgo tumši zilo nokrāsu.
Negomba Negombo, pilsēta Šrilankā.
Neišatele Neišateles kantons Šveices Konfederācijā, platība - 803 kvadrātkilometri, 170300 iedzīvotāju (2009.).
Sērkapeja neliela sala Norvēģu jūrā, netālu no Špicbergenas salas dienvidu gala.
Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā.
Danskeja neliela sala Špicberganas arhipelāga ziemeļrietumos, uz dienvidiem no Amsterdamejas salas, Špicbergenas salas ziemeļrietumu piekrastē.
Hallmoneja neliela sala Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā, austrumos no Nēgerpintena.
Kviteja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos (_Kvitøya_), Norvēģijas teritorija.
Stūreja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumu daļā (_Storøya_).
Logeja neliela sala Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumos.
Mofene neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļu daļā, iepretim Vijdefjorda rietumu malai.
Viktorijas sala neliela sala Ziemeļu Ledus okeānā, Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija.
Bardinska ezers neliels ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagasta austrumu daļā, platība \~1 ha.
Tūsenejanes arhipelāgs nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidos, uz dienvidiem no Edža salas.
Vaigatejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā.
Šuejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos.
saistīts grafs neorientēts grafs, starp kura katrām divām virsotnēm ir ceļš. Šādos grafos nav izolētu virsotņu un tie atšķirībā no nesaistītiem grafiem nesadalās atsevišķos komponentos.
baltais pants neritmiska dzeja piectaktu jambā, izveidojās 16. gs. Itālijā, tad to pārņēma Anglijā (gk. Šekspīrs).
neirilemma Nervu šķiedru apvalks (to sauc arī par Švāna apvalku).
šķēdenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
Nidvaldene Nidvaldenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Štansa, platība - 276 kvadrātkilometri, 40600 iedzīvotāju (2009.).
Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu.
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
Tēlemarka Norvēģijas filke (_Telemark_), administratīvais centrs - Šīena.
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
Nīolesunna Norvēģijas pētniecības stacija Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos.
Hopenradio Norvēģijas radiostacija Hūpenes salā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumu daļā.
Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji.
Šheldas šļūdonis noslīdoša ledus masa Lielā Kaukāza Šheldas masīva ziemeļu nogāzē, garums - 9,8 km.
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
Novika ezers Noviku ezers Šķaunes pagastā.
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte.
Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība.
Obvaldene Obvaldenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Zarnene, platība - 491 km^2^, 34300 iedzīvotāju (2009.).
Atlantijas slieksnis okeāna dibena pacēlums starp Grenladi, Islandi, Farēru un Šetlendu salām, veido robežu starp Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu, dziļums - \~600 m.
Karalaišķu ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā.
Karaļišku ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā.
Karilišku ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā.
Kariļišķu ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā.
Ombergu ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā.
Omberģis Ombergas ezers Šēderes pagastā.
COM datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne kuras paplašinājumā ietilpst sufikss "COM". Šo sufiksu izmanto lai apzīmētu datni, kas satur nepārvietojamu, no viena segmenta sastāvošu izpildāmu programmu, kura ietilpst atmiņas apgabalā, kas mazāks par 64 kilobaitiem.
multivides paplašinājumi operētājsistēmas papildinājumi, kas nodrošina grafikas un skaņas sinhronizēšanu. Šie paplašinājumi jeb t. s. aizķeres ļauj multivides programmatūras izstrādātājiem izmantot audio- un videoinformāciju bez darbietilpīgu specializētu programmu sastādīšanas.
Helloha Otrā garākā alu sistēma pasaulē, Alpos, Muotas ielejas ziemeļu nogāzē, Šveicē, kopgarums - 123,5 km, dziļums - 808 m.
Ziemeļaustrumu Zeme otra lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā (_Nordaustlandet_), ziemeļaustrumos no Špicbergenas salas.
Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe.
Pieņupe Pāces satekupes Štēburupes augštece Dundagas pagastā.
Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja.
Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja.
Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja.
Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja.
Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu.
Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas.
Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas.
Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu.
Skaistkalnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Brunavas, Vecsaules, Bārbeles un Kurmenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Šēnbergas pagasts, vāciski — Schonberg, krieviski — Šenbergskaja.
Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja.
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen.
Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja.
Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts.
Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja.
Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja.
Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja.
Bērziņu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Porečjē (Upmaļos), robežojas ar Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, kā arī ar Baltkrieviju.
Svariņu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Ezernieku, Šķaunes, Bērziņu, Ķepovas, Asūnes un Dagdas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst daļa pirmskara Ezernieku un Asūnes pagasta teritorijas.
Grāveru pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Kastuļinas, Andrupenes, Aulejas, Kombuļu, Izvaltas un Šķeltovas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aulejas pagasta teritorijā.
Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja.
Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja.
Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja.
Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam.
Gaiķu pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Satiķos, robežojas ar Šķēdes, Jaunlutriņu, Lutriņu, Brocēnu un Remtes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gaiken, krieviski — Gaikenskaja.
Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja.
Jaunlutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, nodibināts 1820. g., pastāvēja līdz 1890. g., kad to pievienoja Lutriņu pagastam, atjaunots 1990. g., robežojas ar Šķēdes, Lutriņu un Zirņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Brocēnu novadu.
Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja.
Zlēku pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ziru, Piltenes un Ugāles pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schleck, krieviski — Šlekenskaja.
parastā palmciveta palmcivetu suga ("Paradoxurus hermaphroditus"), sastopama Indijā, Šrilankā, Indonēzijā un Filipīnās.
Palsas ezeri Palšu ezeri Dagdas novada Šķaunes pagastā.
Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš.
Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā).
recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu.
govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
Šeškas Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šeški" nosaukuma variants.
Šešķi Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šeški" nosaukuma variants.
Šeškys Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šeški" nosaukums latgaliski.
Šķaune Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Škauna" nosaukuma variants.
šuškovieši Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šuškova" iedzīvotāji.
Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju.
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju.
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju.
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu.
Aglonas novads pastāvēja 2009.-2021. g., to veidoja tagadējā Preiļu novada Aglonas pagasts, un Krāslavas novada Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasts.
Raudas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stelles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
Stelles pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Raudas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Šēderes pagastā.
Lašu pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Eglaines, Šēderes un Pilskalnes pagastā.
Landskoronas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Šķaunes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Viestura ciems pastāvēja padomju laikā tagadējā Šķēdes pagastā.
Kaja Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā), Šanas kalnienes dienvidaustrumos ("Kayah"), administratīvais centrs - Loiko, platība - 11670 kvadrātkilometru, 293000 iedzīvotāju (2002. g.).
diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli.
trešās valsts pilsonis persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis.
Petrovskas ezers Petrovskas ezers - Šostu ezers Stoļerovas pagastā.
tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu.
Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers.
pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu.
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
Asnama Pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("El Asnam"), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa.
Maralika Pilsēta Armēnijā, Širakas marzā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
Artika Pilsēta Armēnijā, Širakas marzā, Aragaca ziemeļrietumu piekājā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
Gjumri Pilsēta Armēnijā, Širakas mjarza administratīvais centrs, 146100 iedzīvotāju (2011. g.).
Auszē Pilsēta Austrijā ("Bad Aussee"), Štīrijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Radkersburga Pilsēta Austrijā ("Bad Radkersburg"), Štīrijas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bērnbaha Pilsēta Austrijā ("Baernbach"), Štīrijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bruka Pilsēta Austrijā ("Bruck an der Mur"), Štīrijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Doičlandsberga Pilsēta Austrijā ("Deutschlandsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
Eizenerca Pilsēta Austrijā ("Eisenerz"), Štīrijas federālās zemes ziemeļos, 4300 iedzīvotāju (2015. g.).
Fehringe Pilsēta Austrijā ("Fehring"), Štīrijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Feldbaha Pilsēta Austrijā ("Feldbach"), Štīrijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju.
Frīdberga Pilsēta Austrijā ("Friedberg"), Štīrijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
Fronleitene Pilsēta Austrijā ("Frohnleiten"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Firstenfelde Pilsēta Austrijā ("Fuerstenfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gleisdorfa Pilsēta Austrijā ("Gleisdorf"), Štīrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Grāca Pilsēta Austrijā ("Graz"), Štīrijas federālās zemes administratīvais centrs, Mūras krastos, 265800 iedzīvotāju (2013. g.).
Hartberga Pilsēta Austrijā ("Hartberg"), Štīrijas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
Jūdenburga Pilsēta Austrijā ("Judenburg"), Štīrijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kapfenberga Pilsēta Austrijā ("Kapfenberg"), Štīrijas federālās zemes ziemeļu daļā, Mircas ielejā Alpos, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kindberga Pilsēta Austrijā ("Kindberg"), Štīrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Knitelfelde Pilsēta Austrijā ("Knittelfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kēflaha Pilsēta Austrijā ("Koeflach"), Štīrijas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Leibnica Pilsēta Austrijā ("Leibnitz"), Štīrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
Leobene Pilsēta Austrijā ("Leoben"), Štīrijas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
Līcene Pilsēta Austrijā ("Liezen"), Štīrijas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Mariacelle Pilsēta Austrijā ("Mariazell"), Štīrijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
Mircušlāga Pilsēta Austrijā ("Muerzzuschlag"), Štīrijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Murava Pilsēta Austrijā ("Murau"), Štīrijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Mūreka Pilsēta Austrijā ("Mureck"), Štīrijas federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.).
Obervelca Pilsēta Austrijā ("Oberwoelz Stadt"), Štīrijas federālajā zemē, 1000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rotenmanna Pilsēta Austrijā ("Rottenmann"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Šlādminga Pilsēta Austrijā ("Schladming"), Štīrijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Spīlberga Pilsēta Austrijā ("Spielberg bei Knittelfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Tribene Pilsēta Austrijā ("Trieben"), Štīrijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Trofaiaha Pilsēta Austrijā ("Trofaiach"), Štīrijas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Foitsberga Pilsēta Austrijā ("Voitsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Veica Pilsēta Austrijā ("Weiz"), Štīrijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
Celtvēga Pilsēta Austrijā ("Zeltweg"), Štīrijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Aghdaša Pilsēta Azerbaidžānā, Širvānas līdzenumā, rajona administratīvais centrs, \~20000 iedzīvotāju.
Ašaghi Ajibli pilsēta Azerbaidžānā, Tovuzas rajonā, 200 iedzīvotāju (2010. g.), 1938.-1990. g. saucās - Šaumjanovska.
Šeki Pilsēta Azerbaidžānas ziemeļos, Lielā Kaukāza priekškalnē 632 m vjl., rajona administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2008. g.), viena no senākajām Azerbaidžānas pilsētām, XVIII-XIX gs. Šeki hanistes galvaspilsēta.
Antverpene Pilsēta Beļģijas ziemeļos (flāmu valodā _Antwerpen_, franču valodā _Anvers_), Flandrijā, provinces administratīvais centrs, osta Šeldas lejtecē, 88 km no Ziemeļjūras, 502600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šamaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanski Šamac"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
Šipova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Široki Brijega pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Široki Brijeg"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
Altamira pilsēta Brazīlijā (_Alatmira_), Paras štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Šingu krastos.
Kaspičana Pilsēta Bulgārijā ("Kaspičan"), Šumenas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
Novi Pazara pilsēta Bulgārijā ("Novi pazar"), Šumenas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Smjadova Pilsēta Bulgārijā ("Smjadovo"), Šumenas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Šabla Pilsēta Bulgārijā ("Šabla"), Dobričas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Šivačeva Pilsēta Bulgārijā ("Šivačevo"), Slivenas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
Šumena Pilsēta Bulgārijā ("Šumen"), apgabala administratīvais centrs, 89200 iedzīvotāju (2014. g.).
Varbica Pilsēta Bulgārijā ("Varbica"), Šumenas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Pliska Pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaolinova Pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sarha Pilsēta Čadas dienvidos ("Sarh"), Šari upes kreisajā krastā, 103300 iedzīvotāju (2012. g.).
Trovi Štepanova pilsēta Čehijā ("Trhový Štěpánov"), Vidusčehijas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.).
Abū Hammāda pilsēta Ēģiptē (_Abū Ḩammād_), Šerkījas muhāfazā.
Abū Kebīra pilsēta Ēģiptē (_Abū Kabīr_, ابو كبير), Šerkījas muhāfazā.
Zekāzīka Pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, Šerkījas muhāfazas administratīvais centrs, 422000 iedzīvotāju (2005. g.).
Ambuāza pilsēta Francijā (_Amboise_), Centra reģiona Luāras un Šēras departamentā.
Bluā Pilsēta Francijā ("Blois"), Centra-Valdeluāra reģionā, Luāras un Šēras departamenta administratīvais centrs, Luāras labajā krastā, 46500 iedzīvotāju (2010. g.).
Šalonenšampaņa Pilsēta Francijā ("Châlons-en-Champagne"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 45300 iedzīvotāju (2010. g.).
Šarlevilmezjēra Pilsēta Francijā ("Charleville-Mézières"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Ardēnu departamentā, 49800 iedzīvotāju (2010. g.).
Šatelero Pilsēta Francijā ("Châtellerault"), Puatū-Šarantas reģiona Vjennas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.).
Šomona Pilsēta Francijā ("Chaumont"), Šampaņas-Ardēni reģiona Augšmarnas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.).
Epernē Pilsēta Francijā ("Épernay"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.).
Larošela Pilsēta Francijā ("La Rochelle"), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 75200 iedzīvotāju (2010. g.).
Monbeljāra Pilsēta Francijā ("Montbéliard"), Franškontē reģiona Dū departamentā, Ronas - Reinas kanāla krastā, netālu no Šveices robežas, 25900 iedzīvotāju (2010. g.).
Niora Pilsēta Francijā ("Niort"), Puatū-Šarantas reģiona Desevras departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.).
Puatjē Pilsēta Francijā ("Poitiers"), Puatū-Šarantas reģiona Vjennas departamentā, 87700 iedzīvotāju (2010. g.).
Rošfora Pilsēta Francijā ("Rochefort"), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.).
Sendizjē Pilsēta Francijā ("Saint-Dizier"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Augšmarnas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.).
Senta Pilsēta Francijā ("Saintes"), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.).
Truā Pilsēta Francijā ("Troyes"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Obas departamentā, 60300 iedzīvotāju (2010. g.).
Vjerzona Pilsēta Francijā ("Vierzon"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamentā, 26900 iedzīvotāju (2010. g.).
Burža Pilsēta Francijas centrālajā daļā ("Bourges"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamenta administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2010. g.).
Konjaka Pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Cognac"), Šarantas ielejā, 19200 iedzīvotāju (2007. g.).
Angulēma pilsēta Francijas rietumu daļā (_Angoulême_), Šarantas krastos, Puatū-Šarantas reģiona Šarantas departamenta administratīvais centrs, 41600 iedzīvotāju (2010. g.).
Reimsa Pilsēta Francijas ziemeļaustrumos ("Reims"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 180000 iedzīvotāju (2010. g.).
Kambrē Pilsēta Francijas ziemeļos ("Cambrai"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, Šeldas krastos, 32600 iedzīvotāju (2010. g.).
Dedoplisa Ckaro pilsēta Gruzijas austrumos, Širaku stepē, 7400 iedzīvotāju (2012. g.).
Drniša Pilsēta Horvātijā ("Drniš"), Šibenikas-Kninas županijā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
Knina Pilsēta Horvātijā ("Knin"), Šibenikas-Kninas županijā, 15400 iedzīvotāju (2011. g.).
Skradina Pilsēta Horvātijā ("Skradin"), "Šibenikas-Kninas županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.).
Šibenika Pilsēta Horvātijā ("Šibenik"), Šibenikas-Kninas županijas administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastša, 46300 iedzīvotāju (2011. g.).
Vodice Pilsēta Horvātijā ("Vodice"), Šibenikas-Kninas županijā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
Durga Pilsēta Indijas vidienē ("Durg"), Čhatīsgarhas štatā, Šivnatas krastos, 232500 iedzīvotāju (2001. g.).
Vārānasī Pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Gangas krastos, 1200000 iedzīvotāju (2007. g.), hinduisma vissvētākā pilsēta, dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku; Benaresa.
Basra Pilsēta Irākas dienvidaustrumos (arābu val. "Al-Basrah"), Šatelarabas krastā, 90 km no Persijas līča, muhāfazas administratīvais centrs, 837000 iedzīvotāju (2007. g.).
Horamšahra Pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Khorramshahr"), osta Šatelarabas krastā, pie Karunas ietekas, 129400 iedzīvotāju (2011. g.).
Šenona pilsēta Īrijā (_Shannon_), Klēras grāfistē, 9700 iedzīvotāju (2011. g.); Šonona.
Anana pilsēta Japānā (_Anan_), Šikoku salas austrumos, Tokušimas prefektūrā.
Hamamacu Pilsēta Japānā ("Hamamatsu"), Šidzuokas prefektūrā, 807100 iedzīvotāju (2006. g.).
Koči Pilsēta Japānā ("Kochi"), Šikoku salā, prefektūras administratīvais centrs, 332000 iedzīvotāju (2016. g.).
Macue Pilsēta Japānā ("Matsue"), osta Honsju salas rietumu krastā, Šimanes prefektūras administratīvais centrs, 205400 iedzīvotāju (2017. g.).
Nagaoka Pilsēta Japānā ("Nagaoka"), Ņiigatas prefektūrā, Šinano labajā krastā, 275100 iedzīvotāju (2015. g.).
Ocu Pilsēta Japānā ("Otsu"), Honsju salā, Bivas ezera dienvidu krastā, Šigas prefektūras administratīvais centrs, 341000 iedzīvotāju (2015. g.).
Tokujama Pilsēta Japānā ("Tokuyama"), Jamaguči prefektūrā, kā patstāvīga pilsēta pastāvēja līdz 2003. g. 21. aprīlim, kad apvienojoties vairākām kaimiņpilsētām izveidojās Šunana.
Tokušima Pilsēta Japānā ("Tokushima"), Šikoku salas ziemeļaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, 258600 iedzīvotāju (2015. g.).
Macujama Pilsēta Japānā, Šikoku salas ziemeļrietumos, Ehimes prefektūras administratīvais centrs, 515100 iedzīvotāju (2006. g.).
Aktau pilsēta Kazahstānā (_Aqtaw_), Manghistau apgabala administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g., līdz 1964. g. saucās Aktava, 1964.-1992. g. - Ševčenko.
Žitikara Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, Šortandi krastos, rajona administratīvais centrs, 35100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Sretenska Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, piestātne Šilkas krastos, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Alatira Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
Šeļehova Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, 46800 iedzīvotāju (2014. g.); Šeļihova.
Ņesterova Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Štallupēnene.
Krasnoznamenska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisajā krastā, 3360 iedzīvotāju (2014. g.).
Miski Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kalnu Šorijā, pie Mrasu ietekas Tomā, 42600 iedzīvotāju (2014. g.).
Soļci Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Šeloņas kreisajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kungura Pilsēta Krievijā, Permas novadā, pie Ireņas un Šakvas ietekas Silvā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.).
Porhova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Šeloņas krastos, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
Aksu pilsēta Ķīnā (_Aķsu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
Altaja pilsēta Ķīnā (_Altay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, Altaja kalnu dienvidrietumos.
Aņjana pilsēta Ķīnā (_Anyang_), Henaņas provincē, 570800 iedzīvotāju (2002. g.), ap 1500.-1000. g. p. m. ē. bija Šanu valsts galvaspilsēta.
Aņkana pilsēta Ķīnā (_Ankang_), Šaaņsji provincē.
Aņcju pilsēta Ķīnā (_Anqiu_), Šaņdunas provincē.
Aņsai pilsēta Ķīnā (_Ansai_), Šaaņsji provincē.
Aņže pilsēta Ķīnā (_Anze_), Šaņsji provincē.
Arala pilsēta Ķīnā (_Aral_), Šindžanas / Šiņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
Arasana pilsēta Ķīnā (_Arasan_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
Aratirika pilsēta Ķīnā (_Aratürük_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumos.
Čanšu Pilsēta Ķīnā ("Changshu"), Šanhajas provincē, 565200 iedzīvotāju (2002. g.).
Čaojana Pilsēta Ķīnā ("Chaoyang"), Guandunas provincē, Šaņtou piepilsēta, 791700 iedzīvotāju (2002. g.).
Guldža Pilsēta Ķīnā ("Gulja"), Šindzanas/Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 542500 iedzīvotāju (2015. g.); Inina ("Yining").
Jaņtai Pilsēta Ķīnā ("Yantai"), Šaņdunas provincē, 991900 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzjiņdžuna Pilsēta Ķīnā ("Jinzhong"), Šaņsji provincē, 560000 iedzīvotāju (2007. g.).
Liaojana Pilsēta Ķīnā ("Liaoyang"), Liaoninas provincē, starp Šeņjanu un Aņšaņu, 527900 iedzīvotāju (2011. g.).
Sjiaņa Pilsēta Ķīnā ("Xi'am"), Šaaņsji provinces administratīvais centrs, 2657900 iedzīvotāju (2002. g.).
Sjaņjana Pilsēta Ķīnā ("Xianyang"), Šaaņsji provincē, 540800 iedzīvotāju (2002. g.), Ķīnas galvaspilsēta Cinu dinastijas laikā (221.-207. g. p. m. ē.).
Usji Pilsēta Ķīnā, Šanhajas provincē, 1318600 iedzīvotāju (2002. g.).
Hudžou Pilsēta Ķīnā, Šanhajas provincē, 351500 iedzīvotāju (2002. g.).
Isjina Pilsēta Ķīnā, Šanhajas provincē, 534600 iedzīvotāju (2002. g.).
Hedze Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 339800 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzoučena Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 352000 iedzīvotāju (2002. g.).
Židžao Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 370300 iedzīvotāju (2002. g.).
Tendžou Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 412800 iedzīvotāju (2002. g.).
Sjiņtai Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 489700 iedzīvotāju (2002. g.).
Dunjina Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 539600 iedzīvotāju (2002. g.).
Taiaņa Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 641200 iedzīvotāju (2002. g.).
Liņji Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 679200 iedzīvotāju (2002. g.).
Veifana Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 718800 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzaodžuana Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 733100 iedzīvotāju (2002. g.).
Sjudžou Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 1210800 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzjiņaņa Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 2346000 iedzīvotāju (2002. g.).
Bošana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Boshan"), Šandunas provincē, Šandunas kalnu ziemeļu piekājē, 4530000 iedzīvotāju (2010. g.); Dzibo.
Čandži Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Changzhi"), Šaņsji provinces dienvidaustrumos, 484200 iedzīvotāju (2002. g.).
Jancjuaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Yangquan"), Šaņsji provincē, 1368500 iedzīvotāju (2010. g.).
Cjindao Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Qingdao"), Šaņdunas provincē, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.), osta Dzeltenās jūras krastā.
Taijuaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Taiyuan"), Fiņhes krastos, Šaņsji provinces administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Dzinaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Huanhe krastos (ķīn. val. "Jinan"), Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Siaņa Pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (ķīn. val. "Xi'an"), Huanhes pietekas Veihes krastos, Šeņsi provinces administratīvais centrs, 4,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Baodzji Pilsēta Ķīnas vidienē, Šaaņsji provincē, 496100 iedzīvotāju (2002. g.).
Česterfīlda Pilsēta Lielbritānijā ("Chesterfield"), Anglijā, uz dienvidiem no Šefīldas, 104300 iedzīvotāju (2014. g.).
Šrūsberi Pilsēta Lielbritānijā ("Shrewsbury"), Anglijas rietumos, Šropšīras grāfistes administratīvais centrs, 71700 iedzīvotāju (2011. g.).
Anīkšči pilsēta Lietuvā (_Anykščiai_), Utenas apriņķī, Šventojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 10220 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Baltoji Voķe pilsēta Lietuvā (_Baltoji Vokė_), Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 1070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
Eišišķes pilsēta Lietuvā (_Eišiškės_), Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 3340 iedzīvotāju (2013. g.).
Ģelgaudišķi pilsēta Lietuvā (_Gelgaudiškis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Ķelme pilsēta Lietuvā (_Kelmė_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9060 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Kudirkas Naumieste pilsēta Lietuvā (_Kudirkos Naumiestis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, Šešupes krastos, 1570 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1668. g.
Pabrade pilsēta Lietuvā (_Pabradė_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, 5830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Radvilišķi pilsēta Lietuvā (_Radviliškis_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 16760 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Šaķi pilsēta Lietuvā (_Šakiai_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5860 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
Šilale pilsēta Lietuvā (_Šilalė_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5540 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Šilute pilsēta Lietuvā (_Šilutė_), Klaipēdas apriņķī, Šilutes rajona administratīvais centrs, 17270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Širvintas pilsēta Lietuvā (_Širvintos_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 6210 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Švenčonēļi pilsēta Lietuvā (_Švenčionėliai_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, Žeimenas upes kreisajā krastā, 5470 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Švenčoņi pilsēta Lietuvā (_Švenčionys_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4930 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
Kuršēni pilsēta Lietuvā ("Kuršėnai"), Šauļu apriņķī, Šauļu rajona pašvaldībā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Linkuva pilsēta Lietuvā ("Linkuva"), Šauļu apriņķī, Pakrojas rajona pašvaldībā, uz ziemeļaustrumiem no Šauļiem, 1450 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta rakstos pirmoreiz minēta 1371. g., pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Naujoji Akmene pilsēta Lietuvā ("Naujoji Akmenė"), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 8830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Pakroja pilsēta Lietuvā ("Pakruojis"), Šauļu apriņķī, Krojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Šaļčininki pilsēta Lietuvā ("Šalčininkai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, netālu no Baltkrievijas robežas, 6700 iedzīvotāju (2015. g.), Lietuvas poļu kultūras centrs, apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Šeduva pilsēta Lietuvā ("Šeduva"), Šauļu apriņķī, Radivišķu rajona pašvaldībā, 2760 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1654. g.
Tītuvēni pilsēta Lietuvā ("Tytuvėnai"), Šauļu apriņķī, Ķelmes rajona pašvaldībā, 2200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Užvente pilsēta Lietuvā ("Užventis"), Šauļu apriņķa Ķelmes rajona pašvaldībā, 790 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Venta pilsēta Lietuvā ("Venta"), Šauļu apriņķa Akmenes rajona pašvaldībā, 2360 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1978. g.
Žagare pilsēta Lietuvā ("Žagarė"), Šauļu apriņķī, Jonišķu rajona pašvaldībā, pie robežas ar Latviju (Tērvetes novadu), 1610 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Akmene Pilsēta Lietuvā 12 km uz dienvidiem no Latvijas robežas, Ventas pietekas Dabikines krastā, Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Jonišķi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā (_Joniškis_), Šauļu apriņķī, \~4 km no Latvijas robežas, iepretī Elejai, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
Šauļi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā ("Šiauliai"), ceturtā lielākā Lietuvas pilsēta, apriņķa un pašvaldības rajona administratīvais centrs, 106850 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1713. g.
Arbāva pilsēta Marokā (_Arbaoua_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļos.
Hurībga Pilsēta Marokā ("Khouribga"), Šāvijas-Vardīgas reģionā, 166400 iedzīvotāju (2004. g.).
Muhammedīja Pilsēta Marokā ("Mohammadia"), Šāvījas-Vardīgas reģionā, Kasablankas piepilsēta, 188600 iedzīvotāju (2004. g.).
Kenitra Pilsēta Marokā, Garbas-Šrārdas-Benī Huseina reģiona administratīvais centrs, osta Sebu grīvā, 359100 iedzīvotāju (2004. g.).
Satāta Pilsēta Marokas rietumos ("Settat"), Šāvījas-Vardīgas reģiona administratīvais centrs, 142200 iedzīvotāju (2015. g.).
Bare Pilsēta Melnkalnē, Šavnikas kopienā, 300 iedzīvotāju (2003. g.).
Namtu Pilsēta Mjanmā ("Namtu"), Šanas / Tai pavalsts ziemeļu daļā, \~40000 iedzīvotāju.
Lāseu Pilsēta Mjanmā, Šanas (Tai) pavalstī, 133600 iedzīvotāju (2004. g.).
Tončī Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Tawngkyi"), Šanas (Tai) pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.).
Šaringola Pilsēta Mongolijas ziemeļos ("Šaryngol"), Darhanūlas aimakā, 9000 iedzīvotāju (2015. g.).
Longjērbīene Pilsēta Norvēģijā ("Longyearbyen"), Špicbergenā, Svalbāras filkes (teritorijas) administratīvais centrs, 2080 iedzīvotāju (2013. g.).
Sfintugeorge Pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudeca administratīvais centrs, 56000 iedzīvotāju (2011. g.); Šepšisentģerģa.
Sigišoara Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 28100 iedzīvotāju (2011. g.); Šegešvāra.
Livada Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.); Šārkeza.
Arara pilsēta Saūda Arābijā (_‘Ar‘ar_), Hudūd eš Šemālījas mintakas administratīvais centrs, 145200 iedzīvotāju (2004. g.).
Abkaika pilsēta Saūda Arābijā (_Abqaiq_, بقيق), Šerkījas mintakā, \~29500 iedzīvotāju (2023. g.).
Abū Hadrīja pilsēta Saūda Arābijā (_Abū Ḩadrīyah_), Šarkījas (Austrumu provinces) mintakā.
Hufūfa Pilsēta Saūda Arābijā ("Al Hufūf"), Šerkījas mintakā, 287800 iedzīvotāju (2004. g.).
Džubeila Pilsēta Saūda Arābijā ("Al Jubayl"), Šerkījas mintakā, 222500 iedzīvotāju (2004. g.).
Dammāma Pilsēta Saūda Arābijā (الدمام, Dammam), Šerkījas mintakas administratīvais centrs, osta Persijas līča krastā, 766000 iedzīvotāju (2005. g.).
Hafar el Bātīna pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, 232000 iedzīvotāju (2004. g.).
Muberraza Pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, 285100 iedzīvotāju (2004. g.).
Hubera Pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 165800 iedzīvotāju (2004. g.).
Tukba Pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 191800 iedzīvotāju (2004. g.).
Arandželovaca Pilsēta Serbijā ("Arandelovac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.).
Kragujevaca Pilsēta Serbijā ("Kragujevac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2011. g.).
Lapova Pilsēta Serbijā ("Lapovo"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
Šabaca Pilsēta Serbijā ("Šabac"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 53900 iedzīvotāju (2011. g.).
Šida Pilsēta Serbijā ("Šid"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.).
Topola Pilsēta Serbijā ("Topola"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
Rača Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
Batočina Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
Šempetera Pilsēta Slovēnijā ("Šempeter pri Gorici"), Slovēnijas piejūras reģionā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Šentjura Pilsēta Slovēnijā ("Šentjur"), Saviņas reģionā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Škofja Loka pilsēta Slovēnijā ("Škofja Loka"), Goreņskas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Šoštaņa Pilsēta Slovēnijā ("Šoštanj"), Saviņas reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
Havea Pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja.
Akāša pilsēta Sudānā (_ʻAkāshah_), Šemālījas vilājas ziemeļu daļā, Nīlas kreisajā krastā.
Jenaņa Pilsēta Šeņsi provincē ("Yanan"), Ķīnas ziemeļrietumos, 113000 iedzīvotāju, 1935.-1947. g. komunistu galvaspilsēta (pēc ilgā pārgājiena).
Ambalangoda pilsēta Šrilankā (_Ambalangoda_), Dienvidu provinces rietumu piekrastē.
Ampara pilsēta Šrilankā (_Ampara_), Austrumu provincē.
Galle Pilsēta Šrilankā ("Galle"), Dienvidu provinces administratīvais centrs, osta Indijas okeāna krastā, 90900 iedzīvotāju (2001. g.).
Moratuva Pilsēta Šrilankā ("Moratuwa"), Kolombo dienvidu piepilsēta, 183000 iedzīvotāju (2006. g.).
Negombo Pilsēta Šrilankā ("Negombo"), Rietumu provincē, 149300 iedzīvotāju (2006. g.).
Kalmunaja Pilsēta Šrilankā, Austrumu provincē, 105400 iedzīvotāju (2006. g.).
Kandi Pilsēta Šrilankā, Centrālās provinces administratīvais centrs, 119600 iedzīvotāju (2006. g.).
Anurādhapura pilsēta Šrilankā, Ziemeļu Centrālās provinces administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2001. g.).
Kote Pilsēta Šrilankā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 150600 iedzīvotāju (2006. g.).
Trinkomali Pilsēta Šrilankas austrumos ("Trincomalee"), osta Bengālijas līča krastā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2012. g.).
Matara Pilsēta Šrilankās dienvidos ("Matara"), tējas izvedosta Indijas okeāna krastā, 68200 iedzīvotāju (2015. g.).
Mauntlavīnija Pilsēta Šrilankas dienvidrietumos ("Mount Lavinia"), Indijas okeāna krastā, iekļauta Kolombo kā tās dienvidu priekšpilsēta, 216700 iedzīvotāju (2006. g.); Dehivala-Mauntlavīnija.
Dehivala-Mauntlavīnija Pilsēta Šrilankas dienvidrietumos, Kolombo dienvidu piepilsēta, 216700 iedzīvotāju (2006. g.).
Džafna Pilsēta Šrilankas ziemeļos ("Jaffna"), osta Polka šauruma krastā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 88100 iedzīvotāju (2012. g.).
Šurupaka Pilsēta Šumeras dienviddaļā.
Altdorfa pilsēta Šveicē (_Altdorf_), Ūrī kantona administratīvais centrs, 9000 iedzīvotāju (2013.).
Altštetene pilsēta Šveicē (_Altstätten_), Sanktgallenes kantonā.
Apencelle pilsēta Šveicē (_Appenzell_), Apencelles-Innerrodenes kantona administratīvais centrs, 5730 iedzīvotāju (2013. g.).
Arbona pilsēta Šveicē (_Arbon_), Turgavas kantonā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ārberga Pilsēta Šveicē ("Aarberg"), Bernes kantonā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ārburga Pilsēta Šveicē ("Aarburg"), Ārgavas kantonā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Adlisvīle Pilsēta Šveicē ("Adliswil"), Cīrihes kantonā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
Afolterne pie Albidas pilsēta Šveicē ("Affoltern am Albis"), Cīrihes kantonā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Agno pilsēta Šveicē ("Agno"), Tičīno kantonā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ēgle Pilsēta Šveicē ("Aigle"), Vo kantonā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
Alšvīle Pilsēta Šveicē ("Allschwil"), Bāzeles lauku kantonā, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
Altštātene Pilsēta Šveicē ("Altstaetten"), Sanktgallenes kantonā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Amrisvīle Pilsēta Šveicē ("Amriswil"), Turgavas kantonā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Askona Pilsēta Šveicē ("Ascona"), Tičīno kantonā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Obonna Pilsēta Šveicē ("Aubonne"), Vo kantonā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Avenšē Pilsēta Šveicē ("Avenches"), Vo kantonā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bāra Pilsēta Šveicē ("Baar"), Cūgas kantonā, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādcurcaha Pilsēta Šveicē ("Bad Zurzach"), Ārgavas kantonā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādene Pilsēta Šveicē ("Baden"), Ārgavas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
Berominstere Pilsēta Šveicē ("Beromuenster"), Lucernas kantonā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Biaska Pilsēta Šveicē ("Biasca"), Tičīno kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
Biningene Pilsēta Šveicē ("Binningen"), Bāzeles lauku kantonā, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
Birsfeldene Pilsēta Šveicē ("Birsfelden"), Bāzeles lauku kantonā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bišofscelle Pilsēta Šveicē ("Bischofszell"), Turgavas kantonā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bundrī Pilsēta Šveicē ("Boudry"), Neišateles kantonā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Burga-Senpjēre Pilsēta Šveicē ("Bourg-Saint-Pierre"), Valē kantonā, 200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bremgartene Pilsēta Šveicē ("Bremgarten"), Ārgavas kantonā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Briga-Glīza Pilsēta Šveicē ("Brig-Glis"), Valē kantonā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bruga Pilsēta Šveicē ("Brugg"), Ārgavas kantonā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
Buhsa Pilsēta Šveicē ("Buchs"), Sanktgallenes kantonā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bīlaha Pilsēta Šveicē ("Buelach"), Cīrihes kantonā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
Billa Pilsēta Šveicē ("Bulle"), Fribūras kantonā, 20800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kapriaska Pilsēta Šveicē ("Capriasca"), Tičīno kantonā, 1180 iedzīvotāju (2013. g.).
Karūza Pilsēta Šveicē ("Carouge"), Ženēvas kantonā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kāma Pilsēta Šveicē ("Cham"), Cūgas kantonā, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
Šatela-Sendenī Pilsēta Šveicē ("Chatel-Saint-Denis"), Fribūras kantonā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kontē Pilsēta Šveicē ("Conthey"), Valē kantonā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kopē Pilsēta Šveicē ("Coppet"), Vo kantonā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kosonē Pilsēta Šveicē ("Cossonay"), Vo kantonā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kroglio Pilsēta Šveicē ("Croglio"), Tičīno kantonā, 880 iedzīvotāju (2013. g.).
Kudrefīne Pilsēta Šveicē ("Cudrefin"), Vo kantonā, 1430 iedzīvotāju (2013. g.).
Kilī Pilsēta Šveicē ("Cully"), Vo kantonā, 1750 iedzīvotāju (2013. g.).
Dīsenhofene Pilsēta Šveicē ("Diessenhofen"), Turgavas kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Dītikona Pilsēta Šveicē ("Dietikon"), Cīrihes kantonā, 25300 iedzīvotāju (2013. g.).
Dībendorfa Pilsēta Šveicē ("Duebendorf"), Cīrihes kantonā, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ebikone Pilsēta Šveicē ("Ebikon"), Cīrihes kantonā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ešalēna Pilsēta Šveicē ("Echallens"), Vo kantonā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Eglizava Pilsēta Šveicē ("Eglisau"), Cīrihes kantonā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Einzīdelne Pilsēta Šveicē ("Einsiedeln"), Cīrihes kantonā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Elge Pilsēta Šveicē ("Elgg"), Cīrihes kantonā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Emmene Pilsēta Šveicē ("Emmen"), Lucernas kantonā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.).
Estavajērlelaka Pilsēta Šveicē ("Estavayer-le-Lac"), Fribūras kantonā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Frauenfelde Pilsēta Šveicē ("Frauenfeld"), Turgavas kantona administratīvais centrs, 24400 iedzīvotāju (2013.).
Freienbaha Pilsēta Šveicē ("Freienbach"), Švīces kantonā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.).
Glāna Pilsēta Šveicē ("Gland"), Vo kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Gordola Pilsēta Šveicē ("Gordola"), Tičīno kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gosava Pilsēta Šveicē ("Gossau"), Sanktgallenes kantonā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
Grankūra Pilsēta Šveicē ("Grandcour"), Vo kantonā, 820 iedzīvotāju (2013. g.).
Grandzona Pilsēta Šveicē ("Grandson"), Vo kantonā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
Greifenzē Pilsēta Šveicē ("Greifensee"), Cīrihes kantonā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Grīningene Pilsēta Šveicē ("Grueningen"), Cīrihes kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Grijēreza Pilsēta Šveicē ("Gruyeres"), Fribūras kantonā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hermanse Pilsēta Šveicē ("Hermance"), Ženēvas kantonā, 980 iedzīvotāju (2013. g.).
Horgene Pilsēta Šveicē ("Horgen"), Cīrihes kantonā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
Horva Pilsēta Šveicē ("Horw"), Lucernas kantonā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Hutvīle Pilsēta Šveicē ("Huttwil"), Bernes kantonā, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Īlanca Pilsēta Šveicē ("Ilanz"), Graubindenes kantonā, 2330 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilnava-Efretikona Pilsēta Šveicē ("Illnau-Effretikon"), Cīrihes kantonā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
Itigene Pilsēta Šveicē ("Ittigen"), Bernes kantonā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kaizerštūle Pilsēta Šveicē ("Kaiserstuhl"), Ārgavas kantonā, 2130 iedzīvotāju (2013. g.).
Klingava Pilsēta Šveicē ("Klingnau"), Ārgavas kantonā, 3250 iedzīvotāju (2013. g.).
Klotene Pilsēta Šveicē ("Kloten"), Cīrihes kantonā, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kēnica Pilsēta Šveicē ("Koeniz"), Bernes kantonā, 39800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kreiclingene Pilsēta Šveicē ("Kreuzlingen"), Turgavas kantonā, 20800 iedzīvotāju (2013. g.).
Krīnsa Pilsēta Šveicē ("Kriens"), Lucernas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kisnahte Pilsēta Šveicē ("Kuesnacht"), Cīrihes kantonā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kīsnahte Pilsēta Šveicē ("Kuessnacht"), Švīces kantonā, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
Lašodefona Pilsēta Šveicē ("La Chaux-de-Fonds"), Neišateles kantonā, 38700 iedzīvotāju (2013. g.).
Lasaraza Pilsēta Šveicē ("La Sarraz"), Vo kantonā, 2450 iedzīvotāju (2013. g.).
Latūrdepelza Pilsēta Šveicē ("La Tour-de-Peilz"), Vo kantonā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Lāhene Pilsēta Šveicē ("Lachen"), Švīces kantonā, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
Lansī Pilsēta Šveicē ("Lancy"), Ženēvas kantonā, 30300 iedzīvotāju (2013. g.).
Langentāle Pilsēta Šveicē ("Langenthal"), Bernes kantonā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
Laufene Pilsēta Šveicē ("Laufen"), Bāzeles lauku kantonā, 5450 iedzīvotāju (2013. g.).
Laufenburga Pilsēta Šveicē ("Laufenburg"), Ārgavas kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Laupene Pilsēta Šveicē ("Laupen"), Bernes kantonā, 2850 iedzīvotāju (2013. g.).
Lelanderona Pilsēta Šveicē ("Le Landeron"), Neišateles kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Lelokla Pilsēta Šveicē ("Le Locle"), Neišateles kantonā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
Lencburga Pilsēta Šveicē ("Lenzburg"), Ārgavas kantonā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Lezklēsa Pilsēta Šveicē ("Les Clees"), Vo kantonā, 170 iedzīvotāju (2013. g.).
Lihtenšteiga Pilsēta Šveicē ("Lichtensteig"), Sanktgallenes kantonā, 1950 iedzīvotāju (2013. g.).
Līstāle Pilsēta Šveicē ("Liestal"), Bāzeles lauku kantonā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
Līsa Pilsēta Šveicē ("Lyss"), Bernes kantonā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
Lokarno pilsēta Šveicē ("Locarno"), Tičīno kantonā, Lagomadžores ezera ziemeļu krastā, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
Lozona Pilsēta Šveicē ("Losone"), Tičīno kantonā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Lugāno Pilsēta Šveicē ("Lugano"), Tičīno kantonā, 62800 iedzīvotāju (2006. g.).
Litrī Pilsēta Šveicē ("Lutry"), Bernes kantonā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
Maienfelde Pilsēta Šveicē ("Maienfeld"), Graubindenes kantonā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Meilene Pilsēta Šveicē ("Meilen"), Cīrihes kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
Mērina Pilsēta Šveicē ("Meyrin"), Ženēvas kantonā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
Mellingene Pilsēta Šveicē ("Mellingen"), Ārgavas kantonā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Mendrīzio Pilsēta Šveicē ("Mendrisio"), Tičīno kantonā, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
Montē Pilsēta Šveicē ("Monthey"), Valē kantonā, 17100 iedzīvotāju (2013. g.).
Montrē Pilsēta Šveicē ("Montreux"), Vo kantonā, Ženēvas ezera austrumu krastā, 26000 iedzīvotāju (2013. g.).
Morkota Pilsēta Šveicē ("Morcote"), Tičīno kantonā, 700 iedzīvotāju (2013. g.).
Morža Pilsēta Šveicē ("Morges"), Vo kantonā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
Mutjē Pilsēta Šveicē ("Moutier"), Bernes kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Minhenšteine Pilsēta Šveicē ("Muenchenstein"), Bāzeles lauku kantonā, 11700 iedzīvotāju (2013. g.).
Minsingene Pilsēta Šveicē ("Muensingen"), Bernes kantonā, 11700 iedzīvotāju (2013. g.).
Muri pie Bernes pilsēta Šveicē ("Muri bei Bern"), Bernes kantonā, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
Mutence Pilsēta Šveicē ("Muttenz"), Bāzeles lauku kantonā, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
Neinkirhe Pilsēta Šveicē ("Neunkirch"), Šafelhauzenes kantonā, 2020 iedzīvotāju (2013. g.).
Nidava Pilsēta Šveicē ("Nidau"), Bernes kantonā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Niona Pilsēta Šveicē ("Nyon"), Vo kantonā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
Oftringene Pilsēta Šveicē ("Oftringen"), Ārgavas kantonā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
Onē Pilsēta Šveicē ("Onex"), Ženēvas kantonā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
Opfikone Pilsēta Šveicē ("Opfikon"), Cīrihes kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
Orsjēra Pilsēta Šveicē ("Orsieres"), Valē kantonā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ostermundingene Pilsēta Šveicē ("Ostermundingen"), Bernes kantonā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
Pajerna Pilsēta Šveicē ("Payerne"), Vo kantonā, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
Prilī Pilsēta Šveicē ("Prilly"), Vo kantonā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Pratelne Pilsēta Šveicē ("Prtteln"), Bāzeles lauku kantonā, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Pilī Pilsēta Šveicē ("Pully"), Vo kantonā, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
Rapersvīle Pilsēta Šveicē ("Rapperswil-Jona"), Sanktgallenes kantonā, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
Regensberga Pilsēta Šveicē ("Regensberg"), Cīrihes kantonā, 500 iedzīvotāju (2013. g.).
Regensdorfa Pilsēta Šveicē ("Regensdorf"), Cīrihes kantonā, 17100 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinaha Pilsēta Šveicē ("Reinach"), Bāzeles lauku kantonā, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinfeldene Pilsēta Šveicē ("Reinfelden"), Ārgavas kantonā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Renēna Pilsēta Šveicē ("Renens"), Vo kantonā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinava Pilsēta Šveicē ("Rheinau"), Cīrihes kantonā, 1320 iedzīvotāju (2013. g.).
Reineka Pilsēta Šveicē ("Rheineck"), Sanktgallenes kantonā, 3250 iedzīvotāju (2013. g.).
Rihtersvīle Pilsēta Šveicē ("Richterswil"), Cīrihes kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rīene Pilsēta Šveicē ("Riehen"), Bāzeles pilsētas kantonā, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
Rola Pilsēta Šveicē ("Rolle"), Vo kantonā, 5900 iedzīvotāju (2013. g.).
Romainmotē-Envī Pilsēta Šveicē ("Romainmotier-Envy"), Vo kantonā, 500 iedzīvotāju (2013. g.).
Romonta Pilsēta Šveicē ("Romont"), Bernes kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Roršhaha Pilsēta Šveicē ("Rorschach"), Sanktgallenes kantonā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rue Pilsēta Šveicē ("Rue"), Fribūras kantonā, 1400 iedzīvotāju (2013. g.).
Rīti Pilsēta Šveicē ("Rueti"), Cīrihes kantonā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Sailona Pilsēta Šveicē ("Saillon"), Valē kantonā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
Senmorisa Pilsēta Šveicē ("Saint-Maurice"), Valē kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Senprē Pilsēta Šveicē ("Saint-Prex"), Vo kantonā, 5450 iedzīvotāju (2013. g.).
Senurzanē Pilsēta Šveicē ("Saint-Ursanne"), Juras kantonā, 730 iedzīvotāju (2013. g.).
Zarganza Pilsēta Šveicē ("Sargans"), Sanktgallenes kantonā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Zarnene Pilsēta Šveicē ("Sarnen"), Obvaldenes kantona administratīvais centrs, 10100 iedzīvotāju (2013.).
Šlīrene Pilsēta Šveicē ("Schlieren"), Cīrihes kantonā, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sembranhere Pilsēta Šveicē ("Sembrancher"), Valē kantonā, 950 iedzīvotāju (2013. g.).
Šempaha Pilsēta Šveicē ("Sempach"), Lucernas kantonā, 4150 iedzīvotāju (2013. g.).
Špīsa Pilsēta Šveicē ("Spiez"), Bernes kantonā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Špreitenbaha Pilsēta Šveicē ("Spreitenbach"), Ārgavas kantonā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Štāfa Pilsēta Šveicē ("Staefa"), Cīrihes kantonā, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
Štansa Pilsēta Šveicē ("Stans"), Nidvaldenes kantonā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
Štekborna Pilsēta Šveicē ("Steckborn"), Turgavas kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Štefisburga Pilsēta Šveicē ("Steffisburg"), Bernes kantonā, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šteina pie Reinas pilsēta Šveicē ("Stein am Rhein"), Šafhauzenes kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Zurzē Pilsēta Šveicē ("Sursee"), Lucernas kantonā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
Tālvīle Pilsēta Šveicē ("Thalwil"), Cīrihes kantonā, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
Tonē Pilsēta Šveicē ("Thonex"), Ženēvas kantonā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
Unterzēne Pilsēta Šveicē ("Unterseen"), Bernes kantonā, 5650 iedzīvotāju (2013. g.).
Ustere Pilsēta Šveicē ("Uster"), Cīrihes kantonā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ucnaha Pilsēta Šveicē ("Uznach"), Sanktgallenes kantonā, 6150 iedzīvotāju (2013. g.).
Ucvīle Pilsēta Šveicē ("Uzwil"), Sanktagallenes kantonā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Valangīna Pilsēta Šveicē ("Valangin"), Neišateles kantonā, 500 iedzīvotāju (2013. g.).
Vernjē Pilsēta Šveicē ("Vernier"), Ženēvas kantonā, 35000 iedzīvotāju (2013. g.).
Versuā Pilsēta Šveicē ("Versoix"), Ženēvas kantonā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vevē Pilsēta Šveicē ("Vevey"), Vo kantonā, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
Villeneiva Pilsēta Šveicē ("Villeneuve"), Vo kantonā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Folgetsvīle Pilsēta Šveicē ("Volketswil"), Cīrihes kantonā, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vādensvīle Pilsēta Šveicē ("Waedenswil"), Cīrihes kantonā, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
Valdeburga Pilsēta Šveicē ("Waldeburg"), Bāzeles lauku kantonā, 1200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vālenštate Pilsēta Šveicē ("Walenstadt"), Sanktgallenes kantonā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Valizelene Pilsēta Šveicē ("Wallisellen"), Cīrihes kantonā, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
Vangene Pilsēta Šveicē ("Wangen an der Aare"), Bernes kantonā, 2160 iedzīvotāju (2013. g.).
Verdenberga Pilsēta Šveicē ("Werdenberg"), Sanktgallenes kantonā, 37100 iedzīvotāju (2013. g.).
Vetingene Pilsēta Šveicē ("Wettingen"), Ārgavas kantonā, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vetcikona Pilsēta Šveicē ("Wetzikon"), Cīrihes kantonā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
Vīdlizbaha Pilsēta Šveicē ("Wiedlisbach"), Bernes kantonā, 2180 iedzīvotāju (2013. g.).
Vila Pilsēta Šveicē ("Wil"), Sanktgallenes kantonā, 23300 iedzīvotāju (2013. g.).
Vilisava Pilsēta Šveicē ("Willisau"), Lucernas kantonā, 7550 iedzīvotāju (2013. g.).
Volene Pilsēta Šveicē ("Wohlen"), Ārgavas kantonā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vorba Pilsēta Šveicē ("Worb"), Bernes kantonā, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
Collikona Pilsēta Šveicē ("Zollikon"), Cīrihes kantonā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
Neihauzene pie Reinfalles pilsēta Šveicē (“Neuhausen am Rheinfall”), Šafhauzenes kantonā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
Riva Sanvitale pilsēta Šveicē (“Riva San Vitale”), Tičīno kantonā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
Burgdorfa Pilsēta Šveicē (fr. "Berthoud", vācu un it. "Burgdorf"), Bernes kantonā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.).
Erlaha Pilsēta Šveicē (fr. "Cerlier", vācu un it. "Erlach"), Bernes kantonā, 1330 iedzīvotāju (2013. g.).
Kūra Pilsēta Šveicē (fr. "Coire", vācu "Chur", it. "Coira", retoromāņu "Cuira"), Graubindenes kantona administratīvais centrs, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
Fribūra Pilsēta Šveicē (fr. "Fribourg", vācu "Freiburg"), Fribūras (Freiburgas) kantona administratīvais centrs, 37500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ženēva Pilsēta Šveicē (fr. "Geneve", vācu "Genf", it. "Ginevra", retoromāņu "Genevra"), 196300 iedzīvotāju (2014. g.).
Glarusa Pilsēta Šveicē (fr. "Glaris", vācu "Glarus", it. "Glarona", retoromāņu "Glaruna"), kantona administratīvais centrs, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
Leika Pilsēta Šveicē (fr. "Loeche-Ville", vācu, it. "Leuk"), Valē kantonā, 3720 iedzīvotāju (2013. g.).
Lucerna Pilsēta Šveicē (fr. "Lucerne", vācu "Luzern", it. "Lucerna"), kantona administratīvais centrs, 80500 iedzīvotāju (2013. g.).
Murtene Pilsēta Šveicē (fr. "Morat", vācu, it. "Murten"), Fribūras kantonā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Neišatele Pilsēta Šveicē (fr. "Neuchatel", vācu "Neuenburg", it. "Neocastello/Nuovocastello", retoromāņu "Neuchatel or Neufchatel"), kantona administratīvais centrs, 33800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktgallene Pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Gall", vācu "St. Gallen", it. "San Gallo", retoromāņu "Son Gagl"), Sanktgallenes kantona administratīvais centrs, 74600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktmorica Pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Moritz", vācu "Sankt Moritz", it. "San Maurizio", retoromāņu "San Murezzan"), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpos 1838 m vjl., 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Šafhauzene Pilsēta Šveicē (fr. "Schaffhouse", vācu "Schaffhausen", it. "Sciaffusa", retoromāņu "Schaffusa"), kantona administratīvais centrs, 35600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zoloturna Pilsēta Šveicē (fr. "Soleure", vācu "Solothum", it. "soletta", retoromāņu "Solotum"), kantona administratīvais centrs, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
Tūna Pilsēta Šveicē (fr. "Thoune", it., vācu "Thun"), Bernes kantonā, 42900 iedzīvotāju (2013. g.).
Fispa Pilsēta Šveicē (fr. "Viege", vācu, it. "Visp"), Valē kantonā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vintertūra Pilsēta Šveicē (fr. "Winterthour", vācu, it. "Winterthur"), Cīrihes kantonā, 105500 iedzīvotāju (2013. g.).
Cofingene Pilsēta Šveicē (fr. "Zofingue", vācu un it. "Zofingen"), Ārgavas kantonā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
Cūga Pilsēta Šveicē (fr. "Zoug", vācu "Zug", it. "Zugo"), kantona administratīvais centrs, 28000 iedzīvotāju (2013. g.).
Delemona Pilsēta Šveicē (fr., it. "Delemont", vācu "Delsberg"), Juras kantona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2013.).
Laneivevilla Pilsēta Šveicē (fr., it. "La Neuveville", vācu "Neuenstadt"), Bernes kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Martiņī Pilsēta Šveicē (fr., it. "Martigny", vācu "Martinach"), Valē kantonā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
Mudona Pilsēta Šveicē (fr., it. "Moudon", mvācu "Milden"), Vo kantonā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Orba Pilsēta Šveicē (fr., it. "Orbe", vācu "Orbach"), Vo kantonā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Porantruī Pilsēta Šveicē (fr., it. "Porrentruy", vācu "Pruntrut"), Juras kantonā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sjēra Pilsēta Šveicē (fr., it. "Sierre", vācu "Siders"), Valē kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sjona Pilsēta Šveicē (fr., retoromāņu "Sion", vācu "Sitten", it. "Seduno"), Valē kantona administratīvais centrs, 32800 iedzīvotāju (2023.).
Lozanna Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Lausanne", it. "Losanna"), Vo kantona administratīvais centrs, 132800 iedzīvotāju (2013. g.).
Švīce Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Schwyz", it. "Svitto", retoromāņu "Sviz"), kantona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
Splūgene Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Spluegen", it "Spluga", retoromāņu "Spleia"), Graubiondenes kantonā, 400 iedzīvotāju (2013. g.).
Tūzisa Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Thusis", it. "Tosana", retoromāņu "Tusan"), Graubindenes kantonā, 2950 iedzīvotāju (2013. g.).
Bāzele Pilsēta Šveicē (vācu "Basel", it. "Basilea"), Bāzeles pilsētas kantona administratīvais centrs, 173800 iedzīvotāju (2013. g.).
Grenhene Pilsēta Šveicē (vācu val. "Grenchen", fr. "Granges"), Zoloturnas kantonā, Juras kalnu dienvidu piekājē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
Hērizava Pilsēta Šveicē, Apencelles-Auserrodenes kantona administratīvais centrs, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bīle Pilsēta Šveicē, Bernes kantonā (fr. "Biel", vācu "Bienne", it. "Bienna"), 53000 iedzīvotāju (2013. g.).
Oltene Pilsēta Šveicē, Zoloturnas kantonā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bellincona Pilsēta Šveices dienvidos (fr. "Bellinzone", vācu "Bellenz", it. "Bellinzona"), Tičīno kantona administratīvais centrs, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
Siona Pilsēta Šveices dienvidos (fr. "Sion", vācu "Sitten"), Ronas ielejā, Valē kantona administratīvais centrs, 29300 iedzīvotāju (2008. g.).
Iverdonlebēna Pilsēta Šveices rietumos (fr. "Yverdon-les-Bains"), Vo kantonā, Neišateles ezera dienvidu krastā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.).
Interlākene Pilsēta Šveices vidienē ("Iterlaken"), Bernes kantonā, Āres krastā, starp Briencas un Tūnas ezeru, 5300 iedzīvotāju (2008. g.).
Ārava pilsēta Šveices ziemeļos (_Aarau_), Āres krastā, Ārgavas kantona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Cīrihe Pilsēta Šveices ziemeļu daļā (fr. "Zurich", vācu "Zürich", it. "Zurigo", retoromāņu "Turitg"), Cīrihes ezera un Limmates krastos, kantona administratīvais centrs, 383700 iedzīvotāju (2013. g.).
Akčakale Pilsēta Turcijā (_Akçakale_), Šanliurfas ilā pie Sīrijas robežas, 28700 iedzīvotāju (2013. g.).
Biredžika Pilsēta Turcijā ("Birecik"), Šanliurfas ilā, 48700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bozova Pilsēta Turcijā ("Bozova"), Šanliurfas ilā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Džejlanpinara Pilsēta Turcijā ("Ceylanpinar"), Šanliurfas ilā, 48000 iedzīvotāju (2013. g.).
Džizre Pilsēta Turcijā ("Cizre"), Širnakas ilā, 106800 iedzīvotāju (2013. g.).
Harrana Pilsēta Turcijā ("Harran"), Šanliurfas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Hilvana Pilsēta Turcijā ("Hilvan"), Šanliurfas ilā, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
Idila Pilsēta Turcijā ("Idil"), Širnakas ilā, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
Silopi Pilsēta Turcijā ("Silopi"), Širnakas ilā, 84200 iedzīvotāju (2013. g.).
Sivereka Pilsēta Turcijā ("Siverek"), Šanliurfas ilā, 120600 iedzīvotāju (2013. g.).
Uludere Pilsēta Turcijā ("Uludere"), Širnakas ilā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Suruča Pilsēta Turcijā, Šanliurfas ilā, 57000 iedzīvotāju (2013. g.).
Viranšehira Pilsēta Turcijā, Šanliurfas ilā, 95900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bejtišebapa Pilsēta Turcijā, Šimakas ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gičlikonaka Pilsēta Turcijā, Širnakas ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
Torecka Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.), 1938. g. - 2016. g. saucās Dzeržinska, līdz 1938. g. - Ščerbinovka.
Davosa Pilsēta un kūrorts Šveices Alpos ("Davos"), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpu ielejā, 1560 m vjl., Eiropas augstākā pilsēta, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Balatonlelle Pilsēta Ungārijā ("Balatonlelle"), Šomoģas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Barča Pilsēta Ungārijā ("Barcs"), Šomoģas meģē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Beleda Pilsēta Ungārijā ("Beled"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
Igala Pilsēta Ungārijā ("Igal"), Šomoģas meģē, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
Marcali Pilsēta Ungārijā ("Marcali"), Šomoģas meģē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Naģbajoma Pilsēta Ungārijā ("Nagybajom"), Šomoģas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
Pannonhalma Pilsēta Ungārijā ("Pannonhalma"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Šoprona Pilsēta Ungārijā ("Sopron"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
Taba Pilsēta Ungārijā ("Tab"), Šomoģas meģē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kapuvāra Pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Lēbēņa Pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Mošonmaģarovāra Pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
Fertēda Pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
Fertēžentmikolša Pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Tēta Pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Jānoššomorja Pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
Balkāņa Pilsēta Ungārijā, Šabolas-Satmāras-Beregas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Naģatāda Pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Balatonfeldvāra Pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
Zamārdi Pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kadarkūta Pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
Šiofoka Pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
Lenģeltoti Pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Foņoda Pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Čurgo Pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Balatonboglāra Pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kapošvāra Pilsēta Ungārijas dienvidrietumos, pie Kapošas upes, Šomoģas meģes administratīvais centrs, 64900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ģēra Pilsēta Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģes administratīvais centrs, osta pie Rābas ietekas Donavā, 128900 iedzīvotāju (2014. g.).
Čimboja Pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas centrālajā daļā, \~20000 iedzīvotāju, Šimbaja.
Ārensburga pilsēta Vācijā (_Ahrensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bredštete pilsēta Vācijā (_Bredstedt_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Brunsbitele pilsēta Vācijā (_Brunsbüttel_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ekernfērde pilsēta Vācijā (_Eckernfoerde_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.).
Flensburga pilsēta Vācijā (_Flensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, pie Dānijas robežas, jūras osta, 84000 iedzīvotāju (2013. g.).
Heide pilsēta Vācijā (_Heide_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hūzuma pilsēta Vācijā (_Husum_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kapelne pilsēta Vācijā (_Kappeln_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Meldorfa pilsēta Vācijā (_Meldorf_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Neiminstere pilsēta Vācijā (_Neumuenster_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 77100 iedzīvotāju (2013. g.).
Nībille pilsēta Vācijā (_Niebuell_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Rendsburga pilsēta Vācijā (_Rendsburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 27300 iedzīvotāju (2013. g.).
Šlēsviga pilsēta Vācijā (_Schleswig_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
Vīka pilsēta Vācijā (_Wyk auf Föhr_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Fēras salā Ziemeļjūras piekrastē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.); Vīka Fērā.
Arnisa Pilsēta Vācijā ("Arnis"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādbramštete Pilsēta Vācijā ("Bad Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādoldeslo Pilsēta Vācijā ("Bad Oldesloe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādšvartava Pilsēta Vācijā ("Bad Schwartau"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzegeberga Pilsēta Vācijā ("Bad Segeberg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16700 iedzīvotāju (2013. g.).
Baireita Pilsēta Vācijā ("Bayreuth"), Bavārijas federālās zemes ziemeļos, pie Mainas iztekas, t. s. Franku Šveicē, 71600 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XII gs.
Bargteheide Pilsēta Vācijā ("Bargteheide"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bramštete Pilsēta Vācijā ("Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bīdelsdorfa Pilsēta Vācijā ("Büdelsdorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Elmshorna Pilsēta Vācijā ("Elmshorn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 47700 iedzīvotāju (2013. g.).
Eslingene Pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā.
Eitīne Pilsēta Vācijā ("Eutin"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
Fēmarna Pilsēta Vācijā ("Fehmarn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1240 iedzīvotāju (2013. g.).
Frīdrihštate Pilsēta Vācijā ("Friedrichstadt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gardina Pilsēta Vācijā ("Garding"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gēstahte Pilsēta Vācijā ("Geesthacht"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.).
Glinde Pilsēta Vācijā ("Glinde"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
Gliksburga Pilsēta Vācijā ("Gluecksburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Glikštate Pilsēta Vācijā ("Glueckstadt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
Heiligenhāfene Pilsēta Vācijā ("Heiligenhafen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
Iceho Pilsēta Vācijā ("Itzehoe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kaltenkirhene Pilsēta Vācijā ("Kaltenkirchen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kēllinghūzene Pilsēta Vācijā ("Kellinghusen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
Krempe Pilsēta Vācijā ("Krempe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauenburga Pilsēta Vācijā ("Lauenburg am Elbe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Lībeka Pilsēta Vācijā ("Luebeck"), Šlesvigas-Holšteinas federālajā zemē, 213000 iedzīvotāju (2013. g.).
Litjenburga Pilsēta Vācijā ("Luetjenburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5340 iedzīvotāju (2013. g.).
Marne Pilsēta Vācijā ("Marne"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Melne Pilsēta Vācijā ("Moelln"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1850 iedzīvotāju (2013. g.).
Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt in Holstein"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
Norderšteta Pilsēta Vācijā ("Norderstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 75400 iedzīvotāju (2013. g.).
Nortorfa Pilsēta Vācijā ("Nortorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 6660 iedzīvotāju (2013. g.).
Oldenburga Pilsēta Vācijā ("Oldenburg in Holstein"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Pinneberga Pilsēta Vācijā ("Pinneberg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 42100 iedzīvotāju (2013. g.).
Plēne Pilsēta Vācijā ("Ploen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8650 iedzīvotāju (2013. g.).
Prēca Pilsēta Vācijā ("Preetz"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kvikborna Pilsēta Vācijā ("Quickborn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20000 iedzīvotāju (2013. g.).
Raceburga Pilsēta Vācijā ("Ratzeburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinbeka Pilsēta Vācijā ("Reinbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinfelde Pilsēta Vācijā ("Reinfeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Šenefelde Pilsēta Vācijā ("Schenefeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
Švarcenbeka Pilsēta Vācijā ("Schwarzenbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
Šventinentāle Pilsēta Vācijā ("Schwentinental"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Tēninge Pilsēta Vācijā ("Toenning"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Torneša Pilsēta Vācijā ("Tornesch"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Iterzene Pilsēta Vācijā ("Uetersen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.).
Vālštete Pilsēta Vācijā ("Wahlstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vēdele Pilsēta Vācijā ("Wedel"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 32300 iedzīvotāju (2013. g.).
Vēzelbūrene Pilsēta Vācijā ("Wesselburen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vilstere Pilsēta Vācijā ("Wilster"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
Baucene Pilsēta Vācijā (vācu val. "Bautzen", sorbu val. "Budyšin"), Saksijas federālajā zemē, Šprē augšteces rajonā, 39600 iedzīvotāju (2013. g.); Budišina.
Vesterlande pilsēta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, Ziemeļjūras Ziltes salā.
Ķīle Pilsēta Vācijas ziemeļos ("Kiel"), Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes administratīvais centrs, atrodas Baltijas jūras piekrastē, 241500 iedzīvotāju (2013. g.).
Tetova Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pologas reģionā, Šarplaninas piekājē, 52900 iedzīvotāju (2002. g.).
Kēpenika Pilsētas rajons ("Koepenick"), Vācijas galvaspilsētas Berlīnes dienvidaustrumos, platība 127,3 kvadrātkilometri, pilsētas zaļā zona ar ūdeņiem (Šprē, Dāme, Migelezers).
Mistra kalns pilskalns Balvu novada Šķilbēnu pagasta Porskovas ciemā, 11 m augsts paugurs, plakums 55 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13.-14. gs.
Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms.
Leimanišķu baterijas kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, Šentes kalnu mežā pie Leimanišķu ciema, \~15 m augsts paugurs, plakuma garums - 150 m, platums - 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Poliščinas pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Poleščinas (Poliščinas) ciemā, pie Latvijas un Krievijas robežas, ir \~10 m augsts, savrups paugurs, postīts noarot nogāzes, plakums — 35 x 20 m, datējums nav zināms.
Rubuļu pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Rubuļu ciemā, \~10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, plakums sākotnēji — 17 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri.
Pleppenhof Plepju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
UMK Polijas pētniecības stacia Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos.
Hurnsunna Polijas zinātniski pētnieciskā stacija Špicbergenas salā, Hurnsunna līča ziemeļu krastā
Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai.
gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju.
Posmale Pormale, Šķēdes pieteka.
Šotkija barjera potenciāla barjera pusvadītāja kontaktā ar metālu; veidojas, ja elektronu izejas darbi no metāla un no pusvadītāja ir dažādi; Šotkija barjerai ir maiņstrāvas taisnošanas efekts; pusvadītājus ar Šotkija barjeru izmanto par superaugstfrekvenču detektoriem.
volapiks Praksē neieviesusies mākslīga starptautiska valoda, ko 1880. gadā izveidoja J. Šleiers.
programmas specifikācija precīzs tā rezultāta apraksts, ko nepieciešams iegūt ar doto programmu. Šis apraksts parasti nosaka, kas jādara programmai, bet nenorāda, kā šīs programmas funkcijas tiek realizētas.
Mazie Šnepsti Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Šņepsti" nosaukuma variants.
tīkla draiveru saskarne programmatūras saskarne starp transporta protokolu un datu posma protokolu (tīkla draiveri). Šī saskarne nodrošina protokola pārvaldību, pieņem pieprasījumus no transporta slāņa un aktivizē tīkla adapteri.
valoda Estelle programmēšanas valodas "Pascal" paplašinājums datora tīklu protokolu formātu specifikāciju izstrādāšanai. Šajā valodā protokoli tiek aprakstīti kā savstarpēji saistītu neterminētu galīgo automātu kompozīcija.
kalvinisms Protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā. Kalvins uzskatīja, ka daži cilvēki ir dieva izredzētie. Kuri tie ir, to nav iespējams pateikt, tāpēc visiem ir jāstrādā godīgi, čakli un jādzīvo taupīgi.
Hebei Province Ķīnas austrumu daļā ("Hebei"), platība - 187700 kvadrātkilometru, 71850000 iedzīvotāju (2012. g.), administratīvais centrs - Šidzjadžuana.
Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni.
Liaonina Province Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Liaoning"), Dzeltenās jūras piekrastē, platība - 230000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Šeņjana.
Šņitkas purvs purvs Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — 3699 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5 m, zem kūdras sapropelis; Lagažu-Šņitku purvs; ziemeļu daļu sauc par Raganu purvu, austrumu — par Motokli.
Apencelles-Innerrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Apencelle, valoda - vācu, ticīgie - katoļi.
Apencelles-Auserrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Hērizava, valoda - vācu, ticīgie - protestanti, katoļi.
Jitlande pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru (dāņu val. _Jylland_, vācu val. _Juetland_), no Skāgenes līdz Ķīles kanālam, lielākā daļa pieder Dānijai (29633 kvadrātkilometri, ap 2,4 mlj iedzīvotāju), dienvidu daļa pieder Šlēzvigai-Holšteinai (Vācijai), garums - līdz 300 km, platums - 40-165 km.
Taigonoss Pussala Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē, Šeļihova līcī, starp Gižigas un Penžinas līci, Krievijas Magadanas apgabalā un Kamčatkas novadā, garums - \~200 km, lielākais platums - \~150 km, augstums - līdz 1483 m, mežatundra.
Andrē Zeme pussala Špicbergenā (_Andrée Land_), starp Vudfjordu un Vijdefjordu.
Eiderštete pussala Vācijas ziemeļrietumos, Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes rietumos, tās izvirzījums Ziemeļjūrā.
Škinči Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķiņči" nosaukuma variants.
Akmenes rajons rajons Lietuvas Šauļu apriņķa ziemeļrietumos, pie Latvijas robežas, iepretim Saldus un Dobeles rajonam.
aizliegtā rakstzīme rakstzīme, kuras izmantošana saskaņā ar komandvadāmu programmu un programmēšanas valodu sintakses likumiem nav atļauta. Šīs rakstzīmes parasti tiek rezervētas speciālu funkciju apzīmēšanai, un tās nevar izmantot, piemēram, datņu vārdu veidošanai.
Līņu ezers Raudiņu ezers Šķeltovas pagastā.
Raudinka Raudiņu ezers Šķeltovas pagastā.
Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona.
Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici.
Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici.
Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas.
Aizreina Reinas labā satekupe Šveicē (_Hinterrhein_), Graubindenes kantonā.
Hunsriks Reinas Šīferkalnu dienvidrietumu daļa starp Mozeli un Nāi, Vācijā, augstums - līdz 816 m, plakankalne, ko veido gk. slānekļi.
Zauerlande Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļa Vācijā ("Sauerland"), garums - \~80 km, augstums - līdz 843 m, dzelzs rūdas un būvakmeņu ieguve.
debajgramma Rentgenogramma polikristālam, kas uzņemta pēc Debaja-Šerera metodes.
Šulehi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Šuļohi" neprecīzs nosaukuma variants.
šņitņikieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitņiki" iedzīvotāji.
šaurīšāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurīši" iedzīvotāji.
Šaureites Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukuma variants.
Šaureitis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukums latgaliski.
Šļahotski Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Šļahotska" bijušais nosaukums.
šļahotskieši Rezēknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Šļahotski" iedzīvotāji.
šķerbenieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbenieki" iedzīvotāji.
Pirmie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants.
Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants.
Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants.
Pyrmī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukums latgaliski.
Otrie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants.
Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants.
Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants.
Ūtrī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukums latgaliski.
Škrabi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Škrjabi" nosaukuma variants.
Šmeili Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Šmeiļi" nosaukums latgaliski.
špēļānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" iedzīvotāji.
špēlieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" iedzīvotāji.
špēļānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļu ciems" iedzīvotāji.
špēlieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļu ciems" iedzīvotāji.
Špēļi Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špieļi" nosaukuma variants.
Špieli Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špieļi" nosaukums latgaliski.
Škesteri Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķesteri" nosaukuma variants.
Škvarkys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škavrki" nosaukums latgaliski.
škvarkānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škvarki" iedzīvotāji.
Škvarkas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škvarki" nosaukuma variants.
Šauriškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukuma variants.
Šauriškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukums latgaliski.
Špeļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" kļūdains nosaukuma variants.
Špieļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukuma variants.
Špieli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukums latgaliski.
štikānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" iedzīvotāji.
Štikoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukuma variants.
Štykoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukums latgaliski.
Šķeņova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Škeņeva" nosaukuma variants.
Škerbinīki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Škierbinīki" neprecīzs nosaukuma variants.
šķeņevieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Šķeņeva" iedzīvotāji.
špakānieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Špaki" iedzīvotāji.
Šļomi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Šļomovka" nosaukuma variants.
sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Šprē upes augštecē Vācijas dienvidaustrumu daļā; lužicieši; runā sorbu valodās, ticīgie - luterieši, katoļi.
šampēterieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šampēteris" iedzīvotāji.
šampēternieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šampēteris" iedzīvotāji.
šķirotavieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šķirotava" iedzīvotāji.
šmerlenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šmerlis" iedzīvotāji.
šmerlieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šmerlis" iedzīvotāji.
Rumbula Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu.
Dārzciems Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm.
Pļavnieki Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētas austrumu daļā, visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime, robežojas ar Purvciema, Dreiliņu, Šķirotavas un Dārzciema apkaimēm.
Zasulauks Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, robežojas ar Dzirciema, Āgenskalna, Šampētera un Imantas apkaimēm.
Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu.
Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm.
Ķengarags Rīgas pilsētas apkaime tās dienvidaustrumu daļā, Latgales priekšpilsētā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju, robežojas ra Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm.
Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
Šņitka Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā; Šnitka; Šņitkas strauts.
šlājinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Šlājienu ciems" jeb "Šlājiena ciems" iedzīvotāji.
špiguļnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Špiguļciems" iedzīvotāji.
Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira.
švirkalnieki Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Švirkale" iedzīvotāji.
Mazšvirkale Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Švirkale" nosaukuma variants.
kalibans Rupji juteklisks cilvēks (no Šekspīra lugas "Vētrā" tēla vārda).
šaurumieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurumi" iedzīvotāji.
Šylova Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šilova" nosaukums latgaliski.
šņepstānieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" iedzīvotāji.
šņepstieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" iedzīvotāji.
Šnepsti Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" nosaukuma variants.
Šņopsti Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" nosaukuma variants.
šņitkinieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitkina" iedzīvotāji.
Šņitkini Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitkina" nosaukuma variants.
šekspīrisks Saistīts ar Viljama Šekspīra daiļradi, tai raksturīgs.
multipleksors sakaru ierīce, kas nodrošina vairāku signālu pārraidi pa vienu un to pašu datu pārraides līniju. Parasti izmanto kā multipleksoru, tā arī demultipleksoru, kas saņēmēja pusē veic multipleksēto signālu atdalīšanu. Šāda kombinēta apstrāde nodrošina gan ienākošo, gan arī izejošo signālu apstrādi.
zemes saite sakaru sistēma, kas ir uz zemes, zem zemes vai tuvu zemei. Šādas sistēmas var veidot mikroviļņi, elektriskie un optiskie kabeļi.
šarlotnieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" iedzīvotāji.
Meinlenda Sala Atlantijas okeānā, Šetlendu salu grupā (Lielbritānija), platība 938 kvadrātkilometri.
Ūzedoma Sala Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu "Usedom", poļu "Uznam"), kopā ar Volinu atdala Ščecinas līci no Pomožes līča, platība - 445 kvadrātkilometri (no tiem 354 kvadrātkilometri ir Vācijas teritorija, austrumu daļa ar Svinoujsces ostu - Polijas).
Volina Sala Baltijas jūras dienvidrietumu piekrastē ("Wolin"), Polijas ziemeļrietumos, platība 265 kvadrātkilometri, kopā ar Ūzedomu atdala Ščecinas līci no pomožes līča.
Hūpene sala Barenca jūras ziemeļu daļā, dienvidaustrumos no Edža slas Špicbergenas arhipelāgā, Norvēģijas teritorija.
Kodiaka Sala Klusajā okeānā (angļu val. "Kodiak Island"), Ziemeļamerikas rietumu piekrastē, ASV Aļaskas štatā, platība - 9500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1353 m, no Aļaskas pussalas atdala Šeļihova šaurums; Kadjaka.
Ansta sala Norvēģu jūrā (_Unst_), Šetlendas salu ziemeļos, Lielbritānijas teritorija.
Arabija sala Persijas līcī (_al ‘Arabiyah, Jazīrat_), Saūda Arābijas Šarkījas (Austrumu provinces) teritorija.
Abū Alī sala sala Persijas līča rietumu piekrastē (_Abū ‘Alī, Jazīrat_), Sauda Arābijā, Šerkījas mintakā.
Vilhelmeja sala Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā.
Prinča Kārļa Zeme sala Špicbergenas arhipelāga rietumos, no Špicbergenas salas to atdala Forlannsunnets.
Barenca sala sala Špicbergenas arhipelāgā, rietumos no Olgas šauruma, dienvidos no Peiera raga, ziemeļrietumos un rietumos to apskalo Stūrfjords.
Amruma sala Ziemeļjūrā (_Amrum_), Vācijas teritorija, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, viena no Ziemeļfrīzu salām.
Viktorija sala Ziemeļu Ledus okeānā, uz austrumiem no Špicbergenas, Krievijas teritorija.
Šarlotes Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" bijušais nosaukums.
ķingutnieki Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Ķinguti" iedzīvotāji.
Jaunais ciemats Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" daļa.
šķēdenieki Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
viesturnieki Saldus novada Šķēdes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Viestura ciems" iedzīvotāji.
šlapakieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Šlapaki" iedzīvotāji.
Sanktgallene Sanktgallenes kantons Šveices Konfederācijā, platība - 2026 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2009.).
raps Santīma nosaukums vāciski; tā reizēm dēvē Šveices santīmu.
Moļneica Sarjankas kreisā krasta pieteka Šķaunes un Bērziņu pagastā, iztek no Zeiļovas ezera, lejtecē Baltkrievijas robežupe, garums 9 km; Mālnīca; Molnīca.
Abā er Ruvāts sausgultne (_Abā ar Ruwāth, Wādi_) Lielajā Nefūda tuksnesī, Sauda Arābijā, Hudūd eš Šemālījas mintakā.
Andāms sausgultne Omānā (_‘Andām, Wādī_), Šerkījas muhāfazas rietumu daļā.
Oderas līcis sekls ielīcis Baltijas jūras dienvidos (vācu val. “Oderbucht”), dziļums — 12-14 m, Svina to savieno ar Ščecinas līci, kura austrumu pusē ietek Odera.
Ādama tilts sēkļu, saliņu un koraļļu rifu josla starp Indostānas pussalu un Šrilankas salu (_Adam ’s Bridge_), atdala Manaras līci no Polka šauruma, garums - \~30 km, lielākais dziļums starp salām - \~1,5 m.
nerviji Sena kareiviska beļģu cilts starp Šeldu un Māsu; tās pēkšņais uzbrukums 57 p. m. ē. Cēzara leģionam tikko nebeidzās ar pilnīgu romiešu sakaušanu.
Milzkalnes baznīcas kalns sena kulta vieta Smārdes pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Šlokenbekas pils, \~8 m augsts iegarens paugurs (~150 x 100 m), viena mala norakta.
Švīces govis sena piena-gaļas govju šķirne, kas izveidota Šveicē no vietējām govīm; ātraudzīgas, ar stipru skeletu un labi attīstītu muskulatūru; apmatojums pelēkbrūns, mugura un kājas gaišas.
Hēdebija Sena pilsēta Baltijas jūras piekrastē (angļu val. "Hedeby", sendāņu val. "Haithabu"), netālu no vācu pilsētas Šlēzvigas, dibināta, domājams, ap 800. g., vikingu laikos līdz pat 11. gs. beigām bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, daudz senatnes pieminekļu.
pimberis sena sudraba monēta (piecnieks); Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas, 18. gs. arī 7,5 kapeikas.
pimveris Sena sudraba monēta; Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas; pimberis.
semnoni Senģermāņu cilts tagadējā Brandenburgā un Švābijā.
Senheida Senheidas ezers - Šengeidas ezers Skrudalienas pagastā.
upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi (sanskritā), kas saistīti ar vēdām un skaidro to dziļāko jēgu; saglabājušies 108 upanišadu teksti, kas radušies no 6. gs. p. m. ē. līdz 15. gs. m. ē.; upanišadas ietekmējušas indiešu filozofisko domu, kā arī Eiropas filozofus, sākot ar A. Šopenhaueru.
Satī Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meita un Šivas sieva, kura sadedzinājās upurēšanas ugunī un vēlāk atdzima kā Pārvatī.
Rudra Senindiešu mitoloģijā - dievība, pērkona, niknuma, dusmu personifikācija, dieva Šivas priekštecis vēdismā; graujošais spēks.
rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs.
Menaka Senindiešu mitoloģijā - dievišķā aspara, kurai dievs Brahma lika pavedināt riši Višvāmitru, lai to novērstu no askētisma varoņdarbiem, kā rezultātā viņai piedima meita Šakuntala.
Sarama senindiešu mitoloģijā - Indras suns; vēlāk - divu baismīgu Šambaru suņu māte.
gana senindiešu mitoloģijā - noslēgta dievību (parasti zemāko dievu un pusdievu) grupa (kopiena), kurā ietilpa deviņas mitoloģisko personu grupas (dievi vai pusdievi), kas darbojās kā Šivas palīgi un to priekšgalā bija viņu vadonis Ganeša, Šivas un Pārvatī dēls.
Pašupati senindiešu mitoloģijā - Rudras un Šivas epitets, īpaša viņu hipostāze ("zvēru (lopu) pavēlnieks, (dzīvo) radību kungs, pavēlnieks").
Bhīšma Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" pāndavu un kauravu tēvocis, valdnieka Šantanu un dievietes Gangas dēls.
Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās.
Nātarādža Senindiešu mitoloģijā - viens no dieva Šivas vārdiem, kurā viņš izpaužas kā Visuma kustības avots un deju valdnieks.
Dzilnaskalns Senkapi Balvu novada Šķilbēnu pagastā, Balvu-Baltinavas ceļa kreisajā pusē, šaurs paugurs, kurā izvietoti 10 agrā dzelzs laikmeta kapu uzkalniņi 6-8 m diametrā (to augstums - \~1 m).
Limbažu-Nabes senleja senleja Limbažu un Cēsu novadā, stiepjas 36 km garumā no Viļķenes pagasta Šķirstiņiem līdz Straupes pagasta Plācim, platums - 1,2-1,5 km, dziļums - 18-33 m.
Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni.
Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas.
Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu.
Kiša Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), uz dienvidiem no Babilonas, liels senās Šumeras kultūras centrs, tagad drupu pakalns (Oheimira), atrastas valdnieku pils (XXVIII-XXV gs. p. m. ē.) u. c. celtņu drupas.
spints Sens tilpuma mērs Ziemeļvācijā, kura lielums gandrīz katram apvidum savs, piem., Brēmenē - 4,631 l, Hamburgā - 6,870 l, Hanoverē - 7,788 l, Meklenburgā - 2,409 l un Šlezvigā-Holšteinā - 8,695 l.
Ofēlija Sievietes tēls V. Šekspīra lugā "Hamlets".
santīms Sīknaudas vienība Šveicē un vairākās valstīs, kur valūtas pamatvienība ir franks, vienāda ar 0,01 franku (līdz 2002. g. arī Francijā un Luksemburgā).
Ščadrinīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ščadrinieki" nosaukuma variants.
Ziemeļatlantijas straume siltā straume Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Golfa straumes turpinājums uz ziemeļaustrumiem no Ņūfaulendas sēkļa, virzās gar Lielbritānijas, Islandes, Norvēģijas krastiem uz Špicbergenu, ātrums 0,1-0,25 m/s.
Norvēģijas straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeāna Norvēģu jūrā, plūst gar Norvēģijas krastiem, Ziemeļatlantijas straumes atzars, ietilpst Golfa straumes sistēmā, ieplūst Norvēģu jūrā pa šaurumu starp Farēru un Šetlendu salām, ziemeļu daļā sadalās Nordkapa straumē un Špicbergenas straumē.
Golfa straume silto straumju sistēma Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Ziemeļu Ledus okeānā no Floridas pussalas līdz Špicbergenai un Novaja Zemļai; vidējais ātrums 1,5 m/s; svarīgākais zvejniecības rajons pasaulē.
Siņdzjana Siņdzjanas (Šindžanas) Uiguru autonomais reģions - administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Urumči, platība - 1660000 kvadrātkilometru, 20950000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šahars sk. Šahars un Šalims.
Šalims sk. Šahars un Šalims.
Schoenberg Skaistkalnes (Šimberkas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
šenberģieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šenberga" iedzīvotāji.
šimberģieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šenberga" iedzīvotāji.
šimbarģieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šimbarka" iedzīvotāji.
šimbarķieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šimbarka" iedzīvotāji.
šimbergieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šimbarka" iedzīvotāji.
Šķieme Skirna, Škirnates ezera pieteka.
Šķirna Skirna, Škirnates ezera pieteka.
Skolas Skolas upīte - ūdenstece Cēsu novada Dzērbenes pagastā, ietek Šķestera ezerā.
Senheida Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Šengeida" nosaukuma variants.
Šēnheida Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Šengeida" nosaukuma variants.
šenheidieši Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Šenheida" iedzīvotāji.
Skujiņas ezers Skujenes ezers Šēderes pagastā.
Schlitterhof Slīteres, Šlīteres muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
Schmaisen Smaižu (Šmaizes) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Slokenbeka Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" bijušā nosaukuma "Šlokenbeka" variants.
šlokenbecnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Šlokenbeka" jeb "Slokumberga", tagad "Milzkalne" iedzīvotāji.
Ātrais kalns Smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti.
lužicieši Sorbi - tauta, dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā Šprē upes baseinā 2 areālos (Kotbusas un Baucenes apvidū), runā sorbu valodās, cēlušies no senajām Pielabas slāvu ciltīm, ticīgie - kristieši (luterieši un katoļi).
vecākvadības programmatūra specializēta pārlūkprogramma vai filtra programma, kas atmet tās tīmekļa vietnes, kas nav piemērotas bērniem. Šādas programmas var pārbaudīt lappuses pēc satura vai pēc vietrāža _URL_, izmantojot nevēlamu vietņu datu bāzes.
vibroakustiskā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšana notiek, mērot vibrāciju parametrus. Šīs metodes vienkāršots variants ir spēkratu sistēmu un agregātu vispārējā tehniskā stāvokļa vērtēšana pēc neraksturīgiem trokšņiem un vibrācijām, bez speciālas aparatūras, izmantojot tikai operatora pieredzi un intuīciju.
šarnīra moments spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi. Šarnīra moments nosaka piepūli, kas nepieciešama, lai atliektu vadības plāksni; momentu samazināšanai lieto aerodinamisko kompensāciju vai trimmerus.
Spodas Spodas ezers - Špoģu ezers Lūznavas pagastā.
objektu sasaiste un iegulte Standartu kopa, ko izstrādājusi firma _Microsoft_ un kas izmantota operētājsistēmās _Microsoft Windows_ un firmas _Apple Macintosh_ saimes datoros. Šie standarti tiek lietoti, lai izveidotu dinamiskas, automātiski atjaunināmas saites starp dokumentiem, kā arī lai dokumentu, kas radīts vienam lietojumam, ievietotu dokumentā, kas izveidots citam lietojumam.
Cimmervaldes konference starptautiska sociālistu konference, kas notika 1915. g. 5.-8. septembrī Cimmervaldē, Šveicē, piedalījās delagāti no 11 Eiropas valstīm, apsprieda jautājumu, kā cīnīties par mieru pasaules kara laikā.
ISO Starptautiskā standartizācijas organizācija (angļu "International Organization for Standardization" - nosaukuma pamatā ir grieķu vārds "isos" - "vienāds, vienlīdzīgs"), atrodas Ženēvā, Šveicē; dib. 1946. g.
FIDE Starptautiskā Šaha federācija (fr. "Federation internationale des echecs").
standarts X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi. Šī datu bāze ietver lietotāju vārdus, pasta adreses, telefona un faksa numurus, kā arī citu nepieciešamo informāciju.
Staskeviča ezers Staškeviča ezers Šēderes pagastā.
vaids Stiepta, Šņācoša skaņa, kas rodas stiprā vējā, vētrā, arī kokiem, koku zariem šādā vējā, vētrā lokoties u. tml.
Škinči Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Škiņči" bijušais nosaukums.
Akmenes svīta stratigrāfiska vienība augšdevona Famēnas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-16 m, atsegumi Imulas, Amulas, Šķēdes, Akmenes krastos.
Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos.
Šņores muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" bijušais nosaukums.
Šalgunava Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Šalgunova" nosaukuma variants.
Šaugunova Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Šalgunova" nosaukuma variants.
Šņucynova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Šņucinova" nosaukums latgaliski.
šiškovieši Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Šiškova" iedzīvotāji.
švitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Švitene" (tagad - "Svitene") iedzīvotāji.
šopusietis Šā apvidus, šās puses iedzīvotājs; šejienietis; šāspusietis.
šāspusietis Šā apvidus, šās puses iedzīvotājs.
opopanaks Šā auga aromātiskie sveķi.
vikuņa Šā dzīvnieka vilna.
vikunja Šā dzīvnieka vilna.
balsa Šā koka koksne.
mariāņi Šā ordeņa locekļi.
jukjukām Šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības; juku jukām.
juku jukām Šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības.
nomaisīties Šā tā, ne visai kārtīgi dzīvot.
tudīties Šā un tā, bet bez labuma (vajadzības) kaut ko darīt.
komsi-komsā Šā vai tā; šaubīgi.
šai Šā.
Katanga Šaba - reģions Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos.
piekasīšana Šāberēšana - virsmas apstrādes operācija, kurā no metāla virsmas pēc griezapstrādes nokasa plānu metāla skaidiņu.
rutīna Šablonisks, konservatīvs darbības, darba veids.
stensils Šablons - metāla vai papes plāksnīte ar izgrieztiem burtiem vai ornamentiem, ko lieto šo izgriezumu pārnešanai uz kāda priekšmeta vai auduma.
veidne Šablons vai forma, ko teksta procesoram, izklājlapām vai citiem lietojumiem izmanto kā uzmetumu, aizpildot tukšās vietas ar vajadzīgo informāciju un tādējādi atvieglojot atkārtotu uzdevumu risināšanu.
gabarīts Šablons, lekāls jūrniekiem.
veidnis Šablons.
vītņmērs Šablonu komplekts vītnes soļa, profila mērīšanai.
šubraks Šabraks, vecs mētelis vai kažoks.
šabraka Šabraks.
Deveči Šabrana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 2010. g.
perdelēt Šad tad skaļi izdalīt vēdera gāzi.
kraucelēt Šad tad viegli kāsēt.
brīdis Šad tad, laiku pa laikam.
stribuļot Šad un tad iedzert.
ieklimstēties Šad un tad ieskanēties.
apžagoties Šad un tad iežagoties.
iedoties Šad un tad kaut ko iedot.
ēškot Šad un tad nedaudz ēst, našķoties.
palaidulēt Šad un tad palaist.
pateikāt Šad un tad pateikt, pastāstīt.
pasaukāt Šad un tad saukt.
piekramstīt Šad un tad steigā ieēst.
miežnāt Šad un tad urinēt.
patupstīties Šad un tad uz kādu brīdi notupties.
zīstīties Šad un tad zīst kādu brīdi.
uzgūtnēm Šad un tad, ar pārtraukumiem.
vairogs Šāda (dažāda materiāla) plāksne (piemēram, uzraksta izveidošanai, kā piestiprināšanai).
savienība Šāda (divu vai vairāku cilvēku) attiecību sistēma.
ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem); važa.
važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
važas Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
ķemme Šāda (parasti izliekta) plāksne matu saspraušanai, arī rotāšanai.
madarojums Šādā apdarē veidots izstrādājums.
uzplecis Šāda apģērba detaļa ar dienesta pakāpes atšķirības zīmi (formas tērpam).
kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu; zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi.
mācība Šāda atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās.
aceknītis Šāda auduma raksta atsevišķs elements.
sieviete Šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās.
balets Šāda darba izrāde.
kvīts Šāda dokumenta veidlapa.
pārrunas Šāda domu apmaiņa, diskusija (presē).
kāja Šāda dzīvnieku ekstremitāte.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla abonenta numurs.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla gala ierīce signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
kasete Šādā elementā ievietotais materiāls.
brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs (piemēram, pret spilgtu gaismu, vēju, putekļiem).
olekts Šāda garuma mērkoks; mēraukla.
aršīna Šāda garuma mērlineāls.
aršins Šāda garuma mērlineāls.
glāzīte Šāda glāze kopā ar tās saturu.
burts Šāda grafiska zīme - kāda nosaukuma vai apzīmējuma sastāvdaļa.
krāsns Šādā iekārtā vienā paņēmienā apstrādāto ražojumu kopums.
nestuves Šāda ierīce kopā ar tās saturu.
tara Šāda izstrādājuma, arī transportlīdzekļa masa.
kečs Šāda jahta vai burinieks.
kets Šāda jahta vai burinieks.
iela Šāda josla kopā ar celtņu rindām gar to.
vāls Šādā joslā nopļautā zāle, labība u. tml.
kauss Šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
pavārnīca Šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
autotipija Šāda klišeja.
stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
mugura Šāda ķermeņa daļa (mugurkaulniekiem).
linaite Šādā laukā pļauts siens.
kule Šāda maisa saturs; daudzums, kas ietilpst šādā maisā.
opera Šāda mākslas darba uzvedums, atskaņojums.
operete Šāda mākslas darba uzvedums.
ziede Šāda masa, piemēram, apavu, slēpju kopšanai.
galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam.
sniegs Šāda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
ite Šādā nozīmē; tas nozīmē.
gājiens Šāda pasākuma dalībnieki.
nojume Šāda piebūve pie ēkas sienas.
reglāns Šāda piegriezuma apģērba gabals.
koloniālisms Šāda politika kā forma, kādā lielākas valstis ekonomiski ekspluatē vāji attīstītas zemes.
maiss Šāda priekšmeta saturs; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
ola Šāda putnu olšūna kā pārtikas produkts.
erotika Šāda rakstura literatūra, mākslas darbi.
saruna Šāda sazināšanās, kurā izmanto telefonu, radioraidītāju u. tml.
galaktika Šāda sistēma, kurā ietilpst Saules sistēma; Piena Ceļš, Putnu Ceļš.
duets Šāda skaņdarba abi izpildītāji.
nomods Šādā stāvoklī (būt, atrasties, palikt u. tml.).
makramē Šādā tehnikā darināts izstrādājums.
akvarelis Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
akvatinta Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
pastelis Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
tempera Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
sangīna Šādā tehnikā darināts zīmējums.
litogrāfija Šādā tehnikā gatavots mākslas darbs, attēls, teksts.
ksilogrāfija Šādā tehnikā veidots mākslas darbs; kokgriezums, kokgrebums.
asējums Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
oforts Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
galerija Šādā telpā izstādīto mākslas darbu kopums.
adadžo Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
alegreto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
alegro Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
andante Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
largeto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
largo Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
lento Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
moderato Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
prestissimo Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
presto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
puslitrs Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu (parasti ar degvīnu); šāda trauka, saturs (parasti degvīns).
kortelītis Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
pusstops Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
stops Šāda tilpuma trauks.
pusstops Šāda tilpuma vai puslitra trauks kopā ar tā saturu, parasti degvīnu; šāda trauka saturs, parasti degvīns.
glāze Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums; attiecīgais tilpuma mērs.
kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
krūze Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
krūzīte Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
mēriņš Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
panna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
tase Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
muca Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
spainis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
ķipis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
glāze Šāda trauka saturs; šāds trauks kopā ar tā saturu.
burka Šāda trauka saturs.
katls Šāda trauka saturs.
šķīvis Šāda trauka saturs.
transportkanna Šāda trauka saturs.
marrāni Šādā vārdā Spānijā vai Portugālē nievīgi dēvēti vietējie ebreji, kuri 14. un 15. gadsimtā pārgāja kristīgajā ticībā, lai izvairītos no inkvizīcijas vajāšanām un nāvessoda.
vairogs Šāda veida apbruņojuma daļa (piemēram, policijā).
kalt Šādā veidā apstrādājot plastisku materiālu, parasti metālu, gatavot, veidot (ko) no tā.
kalt Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, gatavot, veidot (ko, parasti mākslas darbu) no tā; šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, veidot (ko) tajā.
novākt Šādā veidā atbrīvot (kādu platību).
skalot Šādā veidā atbrīvot (no netīrumiem).
ravēt Šādā veidā atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
prīsma Šāda veida caurredzams priekšmets, kas lauž caur viņu ejošus gaismas starus; prizma (2).
mūris Šādā veidā celta aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni).
ūjināt Šādā veidā censties sasaukt (kādu).
skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
adīt Šādā veidā darināt (ko).
autolitogrāfija Šādā veidā darināts mākslas darbs.
zelminis Šāda veida dekoratīvs elements virs logiem, durvīm u. tml.
drāzt Šādā veidā gatavojot priekšmetu, atdalīt (piemēram, skaidas).
pļaut Šādā veidā griezt lakstaugu, parasti zāles, labības, virszemes daļas (kādā platībā).
mācīties Šādā veidā gūt informāciju, lai kļūtu (par kādu speciālistu).
spiest Šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.).
kult Šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
savākt Šāda veidā iegūt (kā) ražu lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (kā ražas lielāku daudzumu).
slaukt Šādā veidā iegūt (pienu) no dzīvnieka.
rūgt Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties; arī skābt.
fotogrāfija Šādā veidā iegūts attēls.
metālkeramika Šādā veidā iegūts materiāls.
cirvis Šāda veida ierocis vai darba rīks.
stādīt Šādā veidā ievietojot augsnē augus, to dalās, veidot (piemēram, dārzu, mežu).
ravēt Šādā veidā iznīcināt (nezāles).
ziest Šādā veidā klāt (kā) virsmu, piemēram, ar kādu masu, šķidrumu.
kratīt Šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu; šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā).
kratīt Šādā veidā kustināt (savu ķermeni, tā daļu).
kaltēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
mēslot Šādā veidā nodrošināt (augus) ar mēslojumu.
saziņot Šādā veidā noorganizēt (ko).
piešaut Šādā veidā noteikt (trāpījuma vietu).
rušināt Šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem).
saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
susināt Šādā veidā panākt, ka (mitrums) uzsūcas no kā.
slaucīt Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
noslēgt Šādā veidā pārtraucot, piemēram, vada, līnijas darbību, panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) netiek piegādāts.
mantāt Šādā veidā pasargāt zīdaini no katra ļaunuma.
mantēt Šādā veidā pasargāt zīdaini no katra ļaunuma.
apmīļot Šādā veidā paust attieksmi (pret dzīvniekiem, augiem, priekšmetiem).
nūja Šāda veida priekšmets, kas pielāgots iešanai, atbalstam; spieķis.
vēdināt Šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
bulta Šāda veida rādītājs aparātos.
slēgt Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
sairt Šādā veidā sadaloties, pārvērsties par ko.
sakapāt Šādā veidā sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā sagatavot (kā lielāku daudzumu).
metināt Šādā veidā savienojot ko, veidot (savienojuma vietu).
uzpīpināt Šādā veidā signalizēt (kādam).
mācīt Šādā veidā sniedzot informāciju, panākt, ka (kāds) iegūst darba prasmi (parasti amatniecībā).
mācīt Šādā veidā sniegt informāciju (kādam) mācību iestādē, kursos u. tml.
purināt Šādā veidā svārstot (piemēram, kokus, to zarus), būt par cēloni tam, ka atdalās (parasti lapas, augļi) - par vēju.
sile Šāda veida trauks saimniecības vajadzībām.
vārstīt Šādā veidā verot, veidot (piemēram, krelles).
lodēt Šādā veidā vienojot detaļas, elementus, gatavot (ko).
irt Šādā veidā virzīt (laivu).
skriet Šādā veidā virzoties, veikt (kādu attālumu).
bulta Šāda veida zīme virziena norādīšanai.
ķeksis Šāda veida zvejas rīks.
airēt Šādā veidā, virzīt (laivu).
zars Šāda veidojuma sākuma vieta (koka stumbrā, no tā pagatavotajā dēli).
celuloze Šāda viela, kas iegūta no koksnes.
antioksidants Šāda viela, ko lieto karotīna un A vitamīna stabilizēšanai barības līdzekļos, taukiem bagātu barības līdzekļu un pārtikas produktu kvalitātes saglabāšanai.
nometne Šāda vieta karagūstekņu, arestēto u. tml. ieslodzīšanai.
blūzs Šāda žanra skaņdarbs.
nags Šādai ragvielas plātnei līdzīgs izvirzījums, veidojums (piemēram, priekšmetam).
zīds Šādai šķiedrai līdzīga mākslīgā šķiedra.
klauzūra Šādam aizliegumam pakļautās telpas.
krēpes Šādam apmatojumam līdzīgs veidojums (parādībām dabā).
spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto par sēdekļa sastāvdaļu.
slidas Šādām ierīcēm līdzīgas (transportlīdzekļu, parasti laivu) detaļas, kas nodrošina (to) slīdēšanu pa ledu.
zāļu tēja Šādam nolūkam derīgi ārstniecības augi.
suka Šādam rīkam līdzīga detaļa, elements ierīcē, iekārtā u. tml.
kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums (piemēram, spuldzei, termosam).
sekste Šādam veidojumam līdzīgs izvirzījums, arī izaugums.
tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē.
kooperatīvs Šādas apvienības tirdzniecības uzņēmums.
klubs Šādas biedrības telpas (celtne).
mūža darbs Šādas darbības rezultāts.
kabinets Šādas darbistabas iekārta.
kinohronika Šādas fiksācijas rezultātā iegūtie kinokadri.
kinoizmēģinājumi Šādas filmēšanas rezultātā iegūto kinokadru kopa.
kliņģeris Šādās formas neliels baltmaizes mīklas veidojums.
bekons Šādas gaļas produkts (mazsālīts vai žāvēts).
glāzīte Šādās glāzes saturs.
ķūtala Šādas govs vārds.
slēdzis Šādas ierīces elements (poga, svira u. tml.), kas uztver ārējo iedarbību uz ierīces mehānismiem.
nestuves Šādas ierīces saturs; daudzums, kas ietilpst šādā ierīcē.
heliogravīra Šādas iespiedformas novilkums.
filharmonija Šādas iestādes ēka, koncertzāle.
pasts Šādas iestādes, organizācijas kārtotā sūtījumu regulāra nogāde.
policija Šādas izpildu institūcijas darbinieku grupa, vienība, nodaļa u. tml.
katorga Šādas izsūtīšanas vieta.
birze Šādas joslas iezīmējums.
melns Šādas krāsas tērpā.
komēdija Šādas lugas uzvedums.
traģēdija Šādas lugas uzvedums.
traģikomēdija Šādas lugas uzvedums.
galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis.
simfodžezs Šādas mūzikas atskaņotāju orķestris.
pagasts Šādas organizācijas formas teritoriāla vienība.
tablete Šādas plāksnītes formā sapresēta ķīmiska pulverveida viela.
pārestība Šādas rīcības izraisīts (cietēja) emocionālais stāvoklis.
kooperācija Šādas sadarbības veidošana, organizēšana.
zvans Šādas signālierīces radītās skaņas.
vibrato Šādas skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā).
pavadījums Šādas skaņdarba daļas atskaņojums.
dubļi Šādas slapjas, izmirkušas zemes pikas, daļiņas (uz kāda priekšmeta).
skaņa Šādas svārstības, šādu svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
pagasts Šādas teritoriālas vienības iedzīvotāji.
kupols Šādas velves virsma, kas redzama no celtnes ārpuses.
krāsa Šādas vielas kārta (uz kādas virsmas).
sārms Šādas vielas šķīdums, ko izmanto, piemēram, veļas mazgāšanai.
mežsaimniecība Šādas vienības pārvalde; celtne, telpa, kurā darbojas šāda pārvalde.
mežniecība Šādas vienības pārvalde; celtne, telpa, kurā darbojās šāda pārvalde.
rētaudi Šādi audi (augiem).
makadams Šādi bruģēts ceļš.
rokdarbi Šādi darināts izstrādājums.
batika Šādi krāsots audums; šādā tehnikā darināts mākslas priekšmets.
fascijas Šādi paši rīkšu saišķi kā fašisma simbols.
fasciji Šādi paši rīkšu saišķi kā fašisma simbols.
pankūka Šādi sagatavots ēdiens no sīki sasmalcinātu produktu (piemēram, kartupeļu, biezpiena) masas.
lipināt Šādi saistot priekšmetus, darināt (ko).
uzbraucīt Šādi uzvilkt (piemēram, cimdus).
vainags Šādi veidota, parasti uz kapa liekama, ziedu, zaļumu, skūtu vītne.
kompilācija Šādi veidots literārs vai zinātnisks darbs.
žagari Šādi zari, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
itā Šādi, šādā veidā.
šitā Šādi; šādā veidā.
šādai Šādi.
štādējādi Šādi.
telekss Šādos sakaros izmantojamais aparāts.
vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks šķidrumu (piemēram, vīna, eļļas) glabāšanai.
vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
laiks Šāds (parasti neilgs) posms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
šaržs Šāds attēlojums (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
ievainojums Šāds audu bojājums (augiem).
karte Šāds debess ķermeņa virsmas vai tās daļas, arī zvaigžņotās debess vai tās daļas attēlojums plaknē.
pūslis Šāds dzīvnieka orgāns (parasti izžāvēts).
piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko izmanto par pārtikas produktu.
labpatika Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
labsajūta Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
tīksme Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
dvielis Šāds garš, šaurs auduma gabals, ko izmanto zārka nešanai un ielaišanai kapā.
dobspiedums Šāds grafikas tehnikas veids.
augstbaznīca Šāds grupējums vai kustība arī citās konfesijās.
vērtība Šāds īpašību kopums, ko raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu (piemēram, ar naudu); arī cena (1).
kūkums Šāds izliekums, saliekums, kas radies deformācijas rezultātā.
replika Šāds izteikums (daiļdarba, parasti lugas, kinofilmas scenārija) dialogā; šāds izteikums, ko tēlotājs runā izrādē, kinofilmā, uzvedumā u. tml.
replika Šāds izteikums, arī rakstīts teksts apspriedē, diskusijā u. tml.
kāškrusts Šāds krusts - hitleriskās Vācijas diktatūras emblēma.
mēnesis Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs.
nakts Šāds laikposms, arī tā daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
periods Šāds laikposms, kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu regulāra atkārtošanās.
kule Šāds maiss kopā ar tā saturu.
pīne Šāds matu pinums.
dārds Šāds mūzikas instrumentu skanējums.
nešāds Šāds nešāds - nederīgas lietas, sēnalas, visādi nieki.
sēnes Šāds organisms, ko izmanto uzturā.
kukainis Šāds parazitējošs dzīvnieks (parasti uts).
laiks Šāds posms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (parasti sabiedrības dzīvē); arī laikmets (2).
laiks Šāds posms, kas saistīts ar (cilvēka, cilvēku grupas) aktīvas darbības, arī dzīves periodu.
maiss Šāds priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
zebenīca Šāds priekšmets kopā ar tā saturu; arī šāda priekšmeta saturs.
maiss Šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
spieķis Šāds stienis ar atvāžamu sēdekli.
bārsli Šāds tāds beramais, piem., putnu barībai.
pods Šāds trauks (kā) vārīšanai, sautēšanai.
kauss Šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
kanna Šāds trauks kopā ar tā saturu.
katls Šāds trauks kopā ar tā saturu.
ķipis Šāds trauks kopā ar tā saturu.
krūze Šāds trauks kopā ar tā saturu.
krūzīte Šāds trauks kopā ar tā saturu.
mēriņš Šāds trauks kopā ar tā saturu.
muca Šāds trauks kopā ar tā saturu.
panna Šāds trauks kopā ar tā saturu.
pokāls Šāds trauks kopā ar tā saturu.
šķīvis Šāds trauks kopā ar tā saturu.
spainis Šāds trauks kopā ar tā saturu.
tase Šāds trauks kopā ar tā saturu.
dārds Šāds troksnis, ko rada braucoši transportlīdzekļi, to daļas.
dārds Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
grandi Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
graujas Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (dzīvnieku).
iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.).
pavārds Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.).
teksts Šāds vārdu, teikumu kopums, kas ir izmantots vokālā skaņdarbā.
plāksne Šāds veidojums informatīvu materiālu piestiprināšanai.
turza Šāds veidojums kopā ar tā saturu; šāda veidojuma saturs.
tūta Šāds veidojums kopā ar tā saturu; šāda veidojuma saturs.
sega Šāds veidojums ķermeņa, tā daļas segšanai.
rāmis Šāds veidojums, parasti četrstūrains, (kā) nostiprināšanai, balstam.
rīkste Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
vica Šāds zars, ko izmanto dzīvnieku ganīšanai, arī dzīvnieku, cilvēku pēršanai.
itaids Šāds, itāds.
šods Šāds; itods.
šitādste Šāds; tieši šāds.
itāds Šāds.
itods Šāds.
šādējāds Šāds.
šaids Šāds.
šitāds Šāds.
šitentāds Šāds.
štāds Šāds.
kungs Šādu aprindu cilvēki.
stāvoklis Šādu attiecību kopums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.).
kazaks Šādu bijušo apgabalu iedzīvotāji, kas parasti tur ir dzimuši.
sūklis Šādu dzīvnieku ķermeņa gabals, arī mākslīgs porains, elastīgs izstrādājums, ko parasti izmanto tīrīšanai, mazgāšanai.
veselība Šādu īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem).
keramika Šādu izstrādājumu darināšana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
numerācija Šādu numuru kopums.
kāpa Šādu pauguru virkne vai grēda (parasti piekrastēs).
nīts Šādu pavedienu pāris vai šāds pavediens.
trauks Šādu priekšmetu kopums ēdienu, dzērienu pasniegšanai galdā.
eifēmisms Šādu vārdu vai teicienu lietošana.
nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
sahems Šādu virsaišu un vecu kareivju sapulce.
raksts Šādu zīmju izmantojuma īpatnību kopums (parasti kādā tekstā).
šadufa Šadūfs.
Šafhauzene Šafhauzenes kantons Šveices Konfederācijā.
jaunmieži Šāgada, svaigi mieži.
šāgadējais Šāgada.
šāgadējs Šāgada.
šogadējs Šāgada.
tasks Šahā - kompozīcija, kurā kāda taktiskā ideja izstrādāta maksimāli lielā variantu skaitā.
dubultbandinieks Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles.
šachists Šaha 1 spēlētājs.
dāma Šaha figūra, kurai ir vislielākā vērtība (spēles sākumā).
bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā).
tornis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst piecu bandinieku vērtībai.
laidnis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst trīs bandinieku vērtībai.
zirdziņš Šaha figūra, kuras vērtība ir līdzīga laidnim un aptuveni atbilst trijiem bandiniekiem.
karalis Šaha figūra, kuru zaudējot spēlētājs zaudē partiju.
gambīts Šaha spēlē - atklātne, kurā upurē figūru.
brīvbandinieks Šaha spēlē - bandinieks, kam priekšā nav pretinieka bandinieku.
rokāde Šaha spēlē - gājiens (ievērojot vairākus priekšnoteikumus), kurā karali pārvieto pa horizontāli torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās.
pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
nomatot Šaha spēlē - panākt, ka (pretinieka karalim) izveidojas mata stāvoklis.
opozīcija Šaha spēlē - tāds karaļu stāvoklis, kad tos atdala nepāra skaita lauciņi pa vertikāli vai diagonāli.
grosmeisters Šaha spēlē augstākā šahista kvalifikācija.
kontrgambīts Šaha spēlē gambīts, ko spēlētājs piedāvā atbildot pretinieka gambītam.
līdzinieks Šaha spēlē laidnis.
korespondencšahs Šaha spēle pa pastu, kad katru gājienu pretiniekam izsūta vēstules veidā.
korespondencpartija Šaha spēlē vai dambretē partija, ko pretinieki izcīna, paziņojot gājienus pa pastu.
šahmatists Šaha spēlmanis.
korespondencturnīrs Šaha turnīrs, paziņojot izcīnāmo partiju gājienus pa pastu.
meredits Šaha uzdevums (divvilcis), kura sākuma stāvoklī nav vairāk kā divpadsmit figūru.
četrvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina četros gājienos.
divvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina divos gājienos.
trīsvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina trijos gājienos.
daudzvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina vairāk nekā četros gājienos.
problēmists Šaha uzdevumu sastādītājs.
pašmats Šaha uzdevumu veids, kurā vienam no partneriem ar spēli jāpiespiež pretinieks nomatot paša karali.
lauciņš Šaha vai dambretes galdiņa kvadrātveida iedaļa.
etīde Šaha vai dambretes spēlē - uzdevums dotajā pozīcijā uzvarēt vai panākt neizšķirtu.
simultānspēle Šahista vai dambretista spēle vienlaikus ar vairākiem pretiniekiem.
Šahrihana Šahrihona - pilsēta Uzbekistānā.
šachs Šahs 1 - spēle diviem spēlētājiem pie šaha galdiņa, katram savas krāsas 16 figūras.
šachta Šahta - dziļi zemē ieraktas ejas akmeņogļu, dzelzsrūdas iegūšanai.
šahtinieks Šahtas (1) strādnieks.
stāvceplis Šahtas krāsns (kādu materiālu, parasti čuguna) kausēšanai.
Aleksandrovska-Gruševska Šahti pilsētas (Krievijā, Rostovas apgabalā) nosaukums 1881.-1920. g.
Toro Šahtjorskas pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
domna Šahtveida krāsns ķeta kausēšanai no dzelzs rūdas.
šahtveidīgs Šahtveida.
šahveidīgs Šahveida.
apvidie Šai apvidū.
Jāņavārti Šai dzelzceļa stacijai piegulošais rajons.
ofertorijs Šai mišas posmā dziedātā ziedojuma dziesma.
citerior Šai pusē esošs, tuvs; senatnē pavārds vietām, kas raugoties no Romas atradās šaipus kāda kalna, upes utt.
Šeiena Šaiena - upe ASV.
mūspasaule Šaipus, laicīgā pasaule, pretstats viņpasaulei.
šimāpus Šaipus; šimpus.
mūspus Šaipus.
šaimal Šaipus.
šejpus Šaipus.
šenpus Šaipus.
šijpus Šaipus.
šimīpus Šaipus.
šimpus Šaipus.
šīpus Šaipus.
šopus Šaipus.
štampus Šaipus.
šaipus Šaipusē; šajā pusē.
šeirs Šairs.
šaitans Šaitāns.
pagaidām Šajā brīdī, līdz šim brīdim; līdz tam brīdim, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies.
šolaik Šajā laikā (stundā).
šādulaik Šajā laikā.
šīlik Šajā laikā.
pašlaik Šajā laikposmā, laika momentā, brīdī.
literati Šajā no latīņu valodas aizgūtajā vārdā angļu valodā vispārinoši (un reizēm nievājoši) dēvē izglītotus cilvēkus un erudītus.
šoreiz Šajā reizē.
monotipija Šajā tehnikā veidots darbs.
šotresdien Šajā trešdienā.
tejumā Šajā vietā.
šaigalā Šajā, tuvākajā galā.
Kalāči Šajās mājās izveidotais dzejnieka Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs, dibināts 1958. g., bija dzejnieka dzīvesvieta 1872.-1892. g.
šīslaikus Šajos laikos; šoslaikus.
šoslaikos Šajos laikos.
šoslaikus Šajos laikos.
šakals Šakālis.
čakaļi Šakaļi - īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
šoks Šaks - mērvienība, kas atbilst 12 gabaliem.
šāpstīties Šākstīties.
šakstele Šaktele, groziņš.
sakti Šakti - sievišķais princips hinduismā.
Schaken Šaku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
apšalkt Šalcot apņemt, ietvert.
aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
piešalkt Šalcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iešalkt Šalcot ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par vēju.
sašalkt Šalcot panākt, sasniegt.
pašalkt Šalcot pavirzīties.
nošalkt Šalcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
pāršalkt Šalcot, ar šalkoņu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzšalkt Šalcot, ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
atžvīkstēt Šalcot, džinkstot atlidot.
šelderēt Šalderēt, gāzelēt, izlaistīt, izšķērdēt.
šalkonis Šalka, šalkoņa, šņākoņa.
Čelkara Šalkara - pilsēta Kazahstānā.
Čelkars Šalkars - sālsnogulu ezers Kazahstānā.
šaukstas Šalkas, drebuļi; šaukonis.
šaukonis Šalkas, drebuļi.
salkas Šalkas, šaušalas.
salki Šalkas, šaušalas.
čauksti Šalkas.
apšalkot Šalkojot apņemt, ietvert: apšalkt.
spindulis Šalkoņa, spindzoņa ausīs.
žuža Šalkoņa, šalkšana (koka).
šalkme Šalkoņa.
šalkšana Šalkoņa.
žvīgas Šalkoņa.
izšalkot Šalkot un pārstāt šalkot.
šalkot Šalkt (1), parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
snakšēt Šalkt (1).
šalkot Šalkt (2), parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
čalot Šalkt (piemēram, par kokiem).
izšalkt Šalkt un pārstāt šalkt.
zizināt Šalkt, čaukstēt.
žūžēt Šalkt, čaukstēt.
zvinkšēt Šalkt, džvinkstēt (ausīs).
zvinkšķēt Šalkt, džvinkstēt (ausīs).
gaurāt Šalkt, krākt.
gaurēt Šalkt, krākt.
ļordzēt Šalkt, šņākt, brāzt.
žuvēt Šalkt, šņākt; dobji atbalsoties.
čūžāt Šalkt.
dvest Šalkt.
glūdzēties Šalkt.
pūst Šalkt.
šalkoties Šalkt.
žadzēt Šalkt.
šalis Šalle.
šalkrāģis Šallveida apkakle.
šallveidīgs Šallveida.
Šalonupīte Šaloņa, Maltas pieteka.
šalters Šalteris.
šalte Šalts (1).
šļekste Šalts (kāda šķidruma).
šļāce Šalts, arī šļakata.
spurdze Šalts, strūkla.
palts Šalts.
Šoltupe Šaltupe, Līksnas pieteka.
Vāgšelja Šaļa - pilsēta Slovākijā.
Šalčininki Šaļčininki - pilsēta Lietuvā.
Šemaha Šamahi - pilsēta Azerbaidžānā.
šamanis Šamanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
Aurangābāda Šambhadžinagara – pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā.
Šomorja Šamorina - pilsēta Slovākijā.
šamote Šamots.
šarmots Šamots.
silleri Šampanieša šķirne, ko iegūst no vīnogām Silleri sādžas vīna dārzos Remsas apkārtnē Francijā.
burbuļūdens Šampanietis.
šampiks Šampanietis.
šampiņš Šampanietis.
šampis Šampanietis.
šampīzeris Šampanietis.
Šampetris Šampēteris - senāks nosaukums (cēlies no franču: "champetre" - "lauciniecisks").
šampiņa Šampinjons ("Agaricus campestris").
šampiņjoņi Šampinjons.
šampiņoni Šampinjons.
šampiņoņi Šampinjons.
šampiņons Šampinjons.
briedene Šampinjonu suga ("Agaricus campestris").
šampo Šampūns.
šampons Šampūns.
šanists Šanas biedrības (1920.-1940. g.) biedrs vai atbalstītājs.
advaita vedānta Šankaras radītā hinduistiskā filozofija, kas balstīta uz sanskrita svētajiem rakstiem "Vedānta-Sūtra", tā māca, ka šī pasaule ir maija (ilūzija) un ka Patiesība ir viena un nedalāma; tai pretēja filozofija ir dvaita jeb duālisms.
šankers Šankrs.
Urfa Šanliurfa - pilsēta Turcijas dienvidaustrumos.
šansoneta Šansonete.
šansonete Šansonu, šansonešu^1^ dziedātāja.
šantāžs Šantāža.
nodīrāt Šantažēt ar ļoti augstu cenu.
uzbraukt Šantažēt.
reketieris Šantāžists, arī gangsteris, kas nodarbojas ar naudas izspiešanu.
Litlongs Šanu (Mjanma) mitoloģijā - cilvēks, kas palika dzīvs pēc pasaules plūdiem.
Linlauns Šanu (Mjanma) mitoloģijā - zibens un lietus dievs, kas dzīvo Loisaomonga kalnā, tiesā cilvēkus un pats tos soda.
Saopangs Šanu (Mjanna) mitoloģijā - skaidrās debess dievs.
šantojoki Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) austrumos gar Ķīnas robežu.
maušani Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) austrumos, Šanas / Tai pavalstī; šani (2).
huni Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi; hanungi.
hanungi Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļos; huni.
hamti Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, Čindvinas augšteces apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi.
Šanduna Šaņduna - province Ķīnā.
Šantova Šaņtou - pilsēta Ķīnā.
Svatou Šaņtou - pilsēta Ķīnas dienvidu daļā.
čapi Šapi.
čāpstīties Šāpstīties.
Čarska Šara - pilsētas Kazahstānā krieviskais nosaukums.
logogrifs Šarāde vai burtu mīkla, kurā, vārdam pārstatot vai atmetot burtus, iegūst citus vārdus.
šarada Šarāde.
Šarentona Lepona Šarantonlepona, pilsēta Francijā ("Charenton-le-Pont").
Čardara Šardara - pilsēta Kazahstānas dienvidos.
Šārdža Šārdžas Emirāts, viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem.
šarpe Šarfe.
Šarguņa Šarguna - pilsēta Uzbekistānā.
Logone Šari kreisā krasta pieteka (fr. val. "Logone"), Centrālāfrikas Republikā, Kamerūnā un Čadā, veidojas satekot Mberei un Vinai, garums kopā ar Mberi - 965 km.
šārītējs Šārīta.
šorīta Šārīta.
Šārku līcis Šārkbejs, jūras līcis Austrālijas rietumu piekrastē.
skārlaks Šarlaks, skarlatīna.
šarlachs Šarlaks.
Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā.
Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā.
Scharlottenberg Šarlates muiža, kas atradās Jūrkalnes pagastā.
Šarlevila-Mezjēra Šarlevilmezjēra - pilsēta Francijā ("Charleville-Mézières").
Šarlottauna Šarlotauna - pilsēta Kanādā.
Kārkliņu ezers Šarlotes ezers Šēderes pagastā.
Līkupe Šarlotes kreisā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 38 km, kritums - 46,2 m, sākas uz dienvidiem no Striķiem.
Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
Šarleruā Šarlruā - pilsēta Beļģijā.
servokompensācija Šarnīra momenta samazināšana gaisakuģa vadības sistēmā, izmantojot aerodinamisko spēku, ko rada neliela palīgvirsma - servokompensators, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
šarnīrveidīgs Šarnīrveida.
šarolē Šarolē govis - gaļas liellopu šķirne, kas izaudzēta Francijā.
šarfija Šarpija - agrāk lietots pārsiešanas materiāls - ar rokām saplucinātu kokvilnas lupatu pavedieni.
kašiklis Šarpija.
šertaunieks Šārstaunieks.
šase Šasija.
šasī Šasija.
tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piemēram, automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
šat Šat ap - apklusti.
šatierdeķis Šatiersega.
skrupuls Šaubas, nedrošība, sirdsapziņa.
akatalepsija Šaubas, neziņa; nenoskaidrota diagnoze.
eksemplārs Šaubīga, neuzticama persona.
putns Šaubīga, neuzticama persona.
nenoņēmīgs Šaubīgs, nespējīgs izlemt.
labais mika Šaubīgs, neuzticams vīrs.
šautīt Šaubīt, ļodzīt.
apšaubīt Šaubīties par (kā) īstumu, pareizību, patiesumu u. tml.; šaubīties par ko.
abejāt Šaubīties, būt pretējos uzskatos.
šobīties Šaubīties, šķobīties.
daijoties Šaubīties.
misloties Šaubīties.
suinīt Šaubīties.
suinīties Šaubīties.
aporioneiroze Šaubu, nedrošības, baiļu neiroze.
žaudekle Šaudekle.
ukstiņš Šaudīgs cilvēks.
svilaste Šaudīgs nemierīgs cilvēks (skrien, it kā būtu aste apsvilusi).
šautīgs Šaudīgs, kas šaudās.
šausls Šaudīgs, paviršs.
šaunāt Šaudīt, dzudz šaut.
saudalēt Šaudīt.
saudīt Šaudīt.
šaustīties Šaudīties (2).
skārstīties Šaudīties (2).
blankstīties Šaudīties, blandīties, klaiņot apkārt.
šāstīties Šaudīties, dauzīties.
skrabēt Šaudīties, steigties.
šaulēt Šaudīties, svaidīties, izrādīt vieglprātību; šaulāt.
šaulāt Šaudīties, svaidīties, izrādīt vieglprātību.
skalderēt Šaudīties; žigli steigt, ātri darīt kaut ko.
stukāt Šaudīties.
izšaudīt Šaudot izlietot (daudz vai visu).
izšaudīt Šaudot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
izsaudīt Šaudot iznīcināt.
sašaudīt Šaudot sabojāt, parasti pilnīgi.
sašaudīt Šaudot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
poroks Šaujamais pulveris.
šaudīkla Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
šaujamrīks Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
šaujams Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
stroķis Šaujamierocis (parasti šautene).
granātšāvējs Šaujamierocis pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai līdz 400 m attālumā un speciālo uzdevumu veikšanai, šaujot ar speciālām granātām.
bliežamais Šaujamierocis.
puška Šaujamierocis.
stvols Šaujamierocis.
uzstobre Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta šī ieroča stobram.
uzstobrenis Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta šī ieroča stobram.
obturators Šaujamieroča ierīce, kas pulvera gāzēm neļauj caur aizslēgu izlauzties atpakaļ.
atsite Šaujamieroča kustība šāviena brīdī, kuras virziens ir pretējs šāviņa kustības virzienam.
rīpellāde Šaujamieroča laide.
laža Šaujamieroča rokturis.
obturācija Šaujamieroča stobra kanāla hermetizācija šaušanas brīdī, kas novērš šaujampulvera gāzu izlaušanos atpakaļ.
patrontelpa Šaujamieroča stobra pakaļējā daļa, kurā ievieto patronu.
zenītieroči Šaujamieroči un raķešu ieroči, kas paredzēti gaisa mērķu iznīcināšanai.
ugunsspēks Šaujamieroču kopums (piemēram, karaspēkam, tā vienībām, apakšvienībām); šaujamieroču kopuma, arī šaujamieroča postošās iedarbības pakāpe.
vairogs Šaujamieroču sastāvdaļa - plāksne, kas aizsargā šāvēju no pretinieku šāviņiem.
novirzīšana Šaujamieroču uguns pārtraukšana uz vienu mērķi un uzsākšana uz citu mērķi, nemainot ugunspozīciju.
šaujlauks Šaujamlauks.
šaujlaukums Šaujamlaukums.
laštags Šaujamloka bulta; iesms.
šaujlūka Šaujamlūka.
sadegšana Šaujampulvera degšanas process, kad liesmas ieiet pakāpeniski pulvera graudos līdz pilnīgai to sadegšanai, radot maksimālu gāzu spiedienu, kas iedarbojas uz lodi (šāviņu, mīnu), virzot to pa stobra kanālu.
bizāles Šaujampulveris; biszāles.
biszāles Šaujampulveris.
sašaut Šaujot iegūt (ko, parasti medījumu) lielākā daudzumā; šaujot iegūt (kā, parasti medījuma, lielāku daudzumu).
pārsaut Šaujot ievainot.
sasaut Šaujot ievainot.
iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, lodi, bultu); šaujot trāpīt (kur).
izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu).
izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus, arī dzīvnieku kāpumu).
izšaut Šaujot iztukšot (parasti ieroci).
izšaut Šaujot izvirzīt (no ieroča lādiņu, lodi, šāviņu u. tml).
izšaut Šaujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
cauršaut Šaujot izvirzīt lodi, šāviņu cauri (kam), caur (ko).
sašaut Šaujot mērķī, iegūt (noteiktu punktu skaitu).
nošaut Šaujot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
paņemt uz grauda Šaujot notēmēt.
(pa)ņemt uz grauda Šaujot notēmēt.
piešaut Šaujot papildināt (medījuma daudzumu).
pāršaut Šaujot pārvirzīt lodi, šāviņu (pāri kam, pār ko).
sašaut Šaujot sabojāt, parasti pilnīgi.
sašaut Šaujot savainot, sakropļot.
iešaut Šaujot skart, trāpīt (ar ko).
ņemt uz grauda Šaujot tēmēt.
cauršaut Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) - par lodi, šāviņu.
uzšaut Šaujot uzvirzīt (lādiņu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šaujot uzvirzīt (lādiņu) uz kādas vietas.
raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā.
trāpīt Šaujot, arī metot, virzot, piemēram, ar roku (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tas) skar objektu, ievirzās objektā.
šalkonis Šaukonis, šermuļi.
šaulēties Šaulāties, izturēties aušīgi.
šauslis Šaulis.
apmala Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai.
apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai.
apšuve Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piešūta (apģērba, cepures, apavu u. tml.) malai; apmale.
koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
lēvere Šaura ādas vai gaļas josla; arī strēmele.
Termopilas Šaura aiza, kurā grieķu varonis Leonīds ar saviem karavīriem cīnījās ar persiešiem.
šauraiza Šaura aiza.
klauza Šaura ala, vientuļa mūka miteklis.
austine Šaura austa jostiņa; diža drāna.
apaudiņa Šaura celainīte Krustpils un Bauskas tipa villainēm ap malu.
apaudi Šaura celainīte villainēm gar malu.
apaudumi Šaura celainīte villainēm gar malu.
iekante Šaura citas krāsas auduma apmale, iešuve (tērpam).
pamatdiapazons Šaura frekvenču josla plaša diapazona televīzijas kanāla zemākajā frekvenču daļā.
strāvplūsma Šaura gaisa plūsma ar lielu ātrumu (parasti troposfērā, stratosfērā).
orārijs Šaura gara audekla lenta, krustiem apklāta, ko grieķu un romiešu katoļu garīdznieki dievkalpojuma laikā uzliek uz kreisā kamieša.
lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
pārsmilga Šaura josla starp diviem tīrumiem, mežiem u. tml.
stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
naģene Šaura kurpe, cimds.
uzkumā Šaurā leņķī (izkapts piesējums pie kāta).
izkumu Šaurā leņķī (par izkapts asmeni pret kātu).
iekaru Šaurā leņķī iesiet ("iekārt") izkapti.
iekarus Šaurā leņķī iesiet izkapti.
kņubu Šaurā leņķī.
dzega Šaura līnija vai rotājums (parasti lappuses platumā vai garumā) pirms teksta (nodaļas, daļas) sākuma.
miņardīze Šaura linu un kokvilnas lentīte, ko lieto tamborētu mežģīņu pagatavošanai.
sutalogs Šaura lūka ar vairākām atverēm un dēļu aizbīdņiem rijas labības žāvēšanas telpā, pa kuru pakāpeniski tiek izlaists mitrais tvaiks, tā paātrinot labības žūšanu.
šūla Šaura mākoņu līnija, kas stiepjas gar horizontu no vienas malas līdz otrai.
locīte Šaura papīra vai cita materiāla mala grāmatā lapu pielipināšanai.
Šanhaiguanas eja šaura piekrastes josla starp Bohai jūras Liaodunas līci un Žehes kalniem, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - \~200 km, platums - līdz 25 km, savieno Ķīnas ziemeļaustrumu daļu ar Lielo Ķīnas līdzenumu, Pekinas-Šeņjanas dzelzceļa līnija un autoceļš.
rosa Šaura pļava ap strautu, kas vijas caur laukiem un mežiem.
stars Šaura redzama gaismas izplatīšanās josla.
zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas; zemes šaurums.
cirvjaģīmis Šaura seja.
līnija Šaura svītra (zīmēta, krāsota, griezta u. tml.).
drīksna Šaura svītra, strēmele.
driksne Šaura svītra, strēmele.
drīksne Šaura svītra.
kacarāgi Šaura telpa aiz krāsns; aizkrāsne.
ūsne Šaura telpa.
tolbojs Šaura un augsta priekšbura, ko vieglā vējā lieto kopā ar spinakeru.
kaņons Šaura un dziļa ieleja jeb aiza starp stāvām klinšu sienām.
stroga Šaura vaļēja vieta starp 2 ēkām, mežiem u. c.
pažobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma.
žobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējās stāva pārseguma krustojuma; pažobele 1(2).
aizgore Šaura vieta starp divām ēkām.
ģerkle Šaura vieta starp divām sienām.
ģerkste Šaura vieta starp divām sienām.
šaurums Šaura vieta, teritorija.
žmauga Šaura vieta.
iemaliņa Šaura zemes strēle starp pļavām vai šaura pļavas strēle mežā.
laida Šaura zemes strēle.
tasme Šaura zīda lente apģērba rotājumam.
endzete Šaura zīda lente.
mala Šaura, arī asa (parasti priekšmeta) sānu daļa; arī šķautne.
rats Šaura, augstāka josla (audumā); arī šādu joslu kopums.
bezgalis Šaurā, dziļā kanālā pārvērtusies brūce.
pavediens Šaura, gara (kā) josla, strūkla u. tml.
grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
nūte Šaura, gara mastā izveidota rieva, pa kuru slīd buras mala.
piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem).
strīpa Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
svītra Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
lipa Šaura, garena ādas (vai cita materiāla) detaļa apavos zem saitējuma vietas.
ļipa Šaura, garena ādas (vai cita materiāla) detaļa apavos zem saitējuma.
celiņš Šaura, garena grīdsega, paklājs.
kājceliņš Šaura, garena grīdsega; celiņš (3).
kājceles Šaura, garena grīdsega.
strēle Šaura, garena teritorija, arī kādas teritorijas daļa.
sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem).
čerkstele Šaura, ierobežota telpa.
zemesmēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle.
strīpe Šaura, nedziļa grope.
ukņa Šaura, nekopta telpa.
apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma.
ūkņa Šaura, netīra istaba.
pavādze Šaura, neuzarta josla starp divām vagām.
atvādze Šaura, neuzarta sloksne starp divām vagām.
stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla; pa šādu joslu virzītais (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) kopums.
strēle Šaura, plāna bultveida detaļa (aparātos, ierīcēs), parasti rādītājs.
ķīļstīpa Šaura, pusapaļa metāla stīpa, kas no klājmalas priekšvadnim pa vidu iet zem laivas dibena līdz pat ķīlim (švertam).
līnija Šaura, svītrai līdzīga (kā) josla.
goliļa Šaura, šķīvja veida, stīva linu apkakle 17. gs. vīriešu apģērbam Spānijā.
jole Šaura, viegla, ātra un sekli peldoša laiva.
hesihasms Šaurākā nozīmē - Gregora Palamas reliģiski filozofiska mācība, kas vērsās pret teoloģisko racionālismu.
antropogēns Šaurākā nozīmē - kvartāra periods.
pludināšana Šaurākā nozīmē - vaļēju, brīvi peldošu kokmateriālu pārvietošana pa ūdens ceļiem ar straumes palīdzību, retāk ar velkoņiem; plašākā nozīmē - arī plostošana ar plostu palīdzību.
arkāna Šaurākā nozīmē: mistērijas doktrīnas sīkākā daļa, ko iesvētīšanas laikā paziņo adeptam.
ģerkle Šaurākā vieta upē.
ģerkste Šaurākā vieta upē.
listella Šaurākas pēc izmēriem nekā standarta flīzes, parasti ar reljefu, ornamentiem, apgleznojumiem u. tml.
stangales Šauras bikses.
čikčiras Šauras jātnieku bikses, taisītas ar ādas oderi.
barranki Šauras un dziļas rievas, ko lietus ūdens izgrauž vulkāna konusa irdenās nogāzēs no augšas uz leju (plānā no vidus uz malām).
tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli; Provansas bungas.
catarrhini Šaurdeguna pērtiķi jeb šaurdeguņu infrakārta.
cilvēkpērtiķveidīgie Šaurdeguna pērtiķu virsdzimta, kurā ietilpst cilvēku, cilvēkpērtiķu un gibonu dzimta.
šaurdegunains Šaurdeguna.
šaurdeguņi Šaurdegunu pērtiķi, pie kuriem pieder gorilla, orangutans, šimpanze, gibons un mērkaķi.
kaznagi Šauri apavi.
fjerdi Šauri un gari, bieži vien upjveidīgi jūras līči Jitlandes un Zviedrijas austrumu krastos; fērdi.
fērdi Šauri un gari, bieži vien upjveidīgi jūras līči Jitlandes un Zviedrijas austrumu krastos.
stenodontija Šauri zobi.
šaurēt Šaurināt.
spulgaiši Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea").
spulģiši Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea").
spulģīši Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea").
spulģītis Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea").
dzelzene Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
pole Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
polīši Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
polītes Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
popi Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
šķirzatmēle Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
sutene Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
ute Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
vilkmēle Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
sierene Šaurlapu saulkrēsliņš ("Thalictrum luridum "), sastopams pļavās, mitros krūmājos, 60-120 cm garumā, ar rievainu stublāju, ar iedzelteniem ziediem un ieapaļu augli.
spilga Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium").
spilgas Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium").
bajārs Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
čūskastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
čūskenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
čūskpuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
drudžliepa Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
dzelzine Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
jēkabniece Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
kaķaste Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
kaķastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
kazroze Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
kazuroze Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
kazurozes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
miroņpuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
miroņsveces Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
sviestenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
ugunspuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
vējkaņepe Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
vijenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
vilkastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
doņi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia").
ērkuļi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia").
stenotahigrāfija Šaurs ātrraksts, vācu stenogrāfijas sistēma.
krustcirtnis Šaurs cirtnis atslēdznieku darbiem.
šķērscirtnis Šaurs cirtnis.
lēferis Šaurs galda pārklājs.
stenocefālija Šaurs galvaskauss.
trītava Šaurs izkapšu trinamais soliņš ar rievu vidū.
brauktuve Šaurs koka dēlītis ar rokturi, ko lieto linu kulstīšanai; braukts.
knubjš Šaurs leņķis.
strīmers Šaurs mirdzošs kanāls, kas elektriskā lauka ietekmē izveidojas gāzē.
kripta Šaurs padziļinājums, lakūna.
ķīlis Šaurs trīsstūrveida ielaidums (apģērba gabalā).
stoķis Šaurs un augsts koka trauks uz trim kājām.
lineārs Šaurs un garš, ar taisnām, gandrīz paralēlām malām (par augu lapām).
iekāre Šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
fjords Šaurs, dziļš, bieži vairākus desmitus kilometru garš, izlocīts jūras līcis ar atzarojumiem un stāviem, augstiem (1000-1200 m) krastiem.
strēle Šaurs, garens (kā, piemēram, vielas, audu) veidojums.
baltenis Šaurs, garens tīkls (darināts no baltiem kokvilnas vai linu diegiem), ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā; tina.
švīka Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
svītra Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
tina Šaurs, garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā.
tinis Šaurs, garens zvejas tīkls, kurā zivis sabāž galvas un žaunas aizķeras.
sile Šaurs, garš trauks, šaura, gara tvertne, ko izmanto, piemēram, tehnoloģiskā procesā (kā) ievietošanai.
šķirbne Šaurs, ierobežota augstuma plaukts.
šķirbnovietne Šaurs, ierobežota augstuma plaukts.
dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa vai tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
stidziņa Šaurs, parasti iestaigāts celiņš.
taciņa Šaurs, parasti iestaigāts, ceļš; celiņš (1); taka.
taka Šaurs, parasti iestaigāts, ceļš.
šaursirdis Šaursirdīgs cilvēks.
bānelis Šaursliežu dzelzceļa vilciens.
mazaisbānītis Šaursliežu dzelzceļa vilciens.
agrilus Šaurspārnkrāšņvaboles - vaboļu kārtas krāšvaboļu dzimtas ģints.
Kvarners Šaurums Adrijas jūrā, Horvātijas piekrastē, Dalmācijas salās, starp Istras pussalu un Cresnas salu, garums - \~50 km, platums - 5-20 km, dziļums - līdz 51 m, savieno Rijekas līci ar Adrijas jūru.
Litlminčs Šaurums Atlantijas okeānā, Lielbritānijā, Skotijā, starp Skajas salu un Ārējām Hebridu salām, garums - \~70 km, platums - 30-60 km, dziļums - līdz 208 m.
Minčs Šaurums Atlantijas okeānā, starp Hebridu salu ziemeļiem (Ljoga salu) un Skotijas rietumu piekrasti, garums - \~100 km, platums - 40-70 km, dziļums - līdz 129 m.
Norrakvarkens Šaurums Baltijas jūrā (zv. val. "Norra Kvarken"), savieno Botnijas līča ziemeļu daļu Botenvikenu ar dienvidu daļu Botenhavetu, platums - 75 km, dziļums - līdz 29 m.
Monzunds Šaurums Baltijas jūrā starp kontinentu un Monzunda arhipelāgu.
Sēdrakvarkens Šaurums starp Olandes salām un Skandināvijas pussalu, savieno Botnijas līci ar Baltijas jūru, platums - \~40 km, dziļums - līdz 244 m.
šņauga Šaurums, sažmauga.
šaure Šaurums, šaura starpa.
silvanidae Šaurvaboļu dzimta.
oryzaephilus Šaurvaboļu dzimtas ģints.
silvanus Šaurvaboļu dzimtas ģints.
šaušalas Šausmas (1).
baida Šausmas, bailes.
briesmonība Šausmas, drausmas, briesmas.
šauslas Šausmas, drebuļi (no bailēm, liela izbrīna u. c. liela pārdzīvojuma).
šausmele Šausmas, drebuļi (no bailēm, liela izbrīna u. c. liela pārdzīvojuma).
šausteris Šausmas, šalkas.
kašmars Šausmas; briesmas.
užas Šausmas!
šausmes Šausmas.
briesma Šausmīgi, briesmīgi.
bailisks Šausmīgs, draudīgs.
drūsmīgs Šausmīgs, drausmīgs, baismīgs.
dīn- Šausmīgs, varens; lietots salikteņos, sevišķi augu un dzīvnieku nosaukumos, piem., dīnozaurs u. c.
šausls Šausmīgs.
šausmains Šausmīgs.
šausms Šausmīgs.
briesmināt Šausmināt.
šausmeklis Šausmonis.
šausmene Šausmu filma.
užasņiks Šausmu filma.
šautīt Šaust, sist.
apšaust Šaust, šaustīt, publiski pērt.
velnāt Šaustīt, lamāt, sunīt.
dirbņa Šaušalas, drebuļi, drausmība.
žēlkaņas Šaušalas, drebuļi, trīsas.
čaugiņi Šaušalas, drebuļi.
čugiņi Šaušalas, drebuļi.
tirpiens Šaušalas, drebuļi.
drūmains Šaušalīgs, baismīgs.
šaušalains Šaušalīgs.
kinžaluguns Šaušana ar ložmetējiem, atsevišķiem lielgabaliem, kājnieku kaujasmašīnām vai tankiem, ko atklāj pēkšņi no neliela attāluma vienā virzienā.
klaiduguns Šaušana ar mākslīgo izkliedi noteiktās robežās vai izkliedes laukumā vai ar uzdoto izvērses leņķi, ko izmanto, šaujot ar ložmetējiem uz platiem un dziļiem mērķiem vai telpas sektoru (zenītieročiem).
metšāviens Šaušana ar piesviedienu - līdz automātiskumam ietrenēta mednieka reakcija, rīkojoties ar šaujamieroci tā ieplecošanas brīdī, kad mednieks, skatoties tikai uz mērķi, "piemet" bises laidi pie vaiga un izšauj uz dzīvnieku.
ātršaušana Šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
sānuguns Šaušana ar strēlnieku ieročiem un lielgabaliem leņķī, kas ir tuvu 45 grādiem attiecībā pret mērķa fronti.
savrupšaušana Šaušana atsevišķiem (savrupiem) šāvieniem ar šaujamieročiem.
flanguguns Šaušana pa mērķa flangu (paralēli tā frontei).
stāvuguns Šaušana pa trajektoriju, kam ir stāva beigu daļa.
stroste Šaušana ugunsuzdevuma izpildei.
ugunsstroste Šaušana ugunsuzdevuma izpildei.
uguns Šaušana, apšaude; raidīto šāviņu, ložu kopums.
fustigācija Šaušana, pēršana.
ambrazūra Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņu mašīnās); šaujamlūka.
šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņumašīnās); ambrazūra.
atgriezējatspere Šaušanas mehānisma sastāvdaļa, kas gādā par tā daļu un mehānismu atgriešanu iepriekšējā stāvoklī.
šķīvītis Šaušanas sacensībās - lidojošs mērķis, ko izmet speciāla ierīce.
laist Šaut (parasti ar automātisku šaujamieroci).
skrotēt Šaut (parasti ar skrotīm).
pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu).
ņemt Šaut (uz kādu, ko), apšaudīt (ko).
pļaut Šaut intensīvi (par šaujamieročiem); būt intensīvam (par apšaudi).
sēt Šaut intensīvi, nepārtraukti; būt intensīvam, nepārtrauktam (par apšaudi).
sprāgt Šaut šāviņu, lodi (par šaujamieroci).
šauties Šaut uz sevi, parasti, lai nonāvētos.
šauties Šaut vienam uz otru, citam uz citu; intensīvi, arī ilgāku laiku šaut uz kādu.
zēvelēt Šaut, parasti intensīvi.
strēlīt Šaut; strēlēt.
bisēt Šaut.
blicēt Šaut.
bliezt Šaut.
gāzt Šaut.
kniebt Šaut.
miegt Šaut.
mizāt Šaut.
plaucēt Šaut.
plintēt Šaut.
saut Šaut.
strēlēt Šaut.
strēlot Šaut.
strēļot Šaut.
trēkalēt Šaut.
bise Šautene (medībām).
berdanka Šautene ar Berdāna aizslēgu; senāk krievu armijā lietota no pakaļgala lādējama šautene.
bise Šautene ar garu stobru.
musketons Šautene ar īsu stobru, kurš galā bija resnāks.
kramenīca Šautene ar krama aizslēgu.
rīpele Šautene ar rievotu stobra kanālu.
īsstobrene Šautene ar saīsinātu (apgrieztu) stobru.
flinte Šautene, bise.
ruža Šautene, ierocis.
galenīca Šautene, ko pielādē no stobra gala.
šāveklis Šautene; lode.
dūmkoks Šautene.
pagale Šautene.
plinte Šautene.
šautine Šautene.
stobrene Šautene.
strobene Šautene.
sveča Šautene.
vintauka Šautene.
vintene Šautene.
zintele Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei).
zintlaks Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei).
šekte Šautenes laide.
šepka Šautenes laide.
šepte Šautenes laide.
šokte Šautenes laide.
ostiņš Šautenes mēlīte.
laida Šautenes spala resgalis.
šompors Šautenes stobra tīrāmais, gara maikste, iesms, lāštags.
lāštags Šautenes stobra tīrāmais, šompors, gara maikste, iesms.
stiebrs Šautenes stobrs.
zikte Šautenes tēmēklis.
bisēties Šauties (duelī).
aizšauties Šauties prom; ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
šautin Šautin aizšaut - ļoti ātri kur nokļūt, strauji aizvirzīties, aizskriet.
šautinieki Šautnieki - jaunieši, kas Pūpolu svētdienas vai Lieldienu rītā iet no mājas mājā, rituāli pērdami (šauzdami) gulētājus ar pūpolzariem un prasīdami par samaksu olas.
šautrs Šautra (1).
šauts Šautra, koks.
šķautra Šautra.
dārts Šautriņu mešana - sporta veids, kurā mazas šautriņas jāmet apaļā, punktu zonās sadalītā mērķī.
šausms Šautrs, iesms.
šaustrs Šautrs, koka gabals.
saiba Šautrs, sprunguls.
šautru Šautru sakne - dižzirdzene ("Angelica archangelica").
šauti Šauts - biešu lapu vai biešu un balandu lapu zupa.
šovains Šāvains, plaisains.
šāvakarējs Šāvakara.
ecballium Šāvējgurķi.
pūdelmanis Šāvējs, kas bieži aizšauj garām mērķim.
taukšķis Šāviena blīkšķis.
apliesmošana Šāviena procesa turpinājums, kad pēc šaujampulvera aizdegšanas liesma izplatās pulvera graudu virsmā.
blidīc Šāviena triokšņa atdarinājums.
kontrolšāviens Šāviens, ko veic, lai konstatētu un oficiāli reģistrētu konkrētā ieroča pazīmes.
sāvienis Šāviens.
šāvienis Šāviens.
Šoiniganfolsa Šavinigana - pilsēta Kanādā ("Shawinigan Falls").
raķete Šāviņš - ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
raķete Šāviņš, kas kustību uzsāk ar reaktīvu vilkmi.
lādienis Šāviņš.
lādiņš Šāviņš.
kamuflets Šāviņu, bumbu, mīnu pazemes sprādziens, kas neveido sprādziena bedri.
Sčastje Ščastja, pilsēta Ukrainā.
Štetīne Ščecina - pilsēta Polijā, tās senāks nosaukums.
Snovska Ščorsas pilsētas Ukrainā (Čerņigovas apgabalā) nosaukums līdz 1935. g.
šejiet Še 3.
džuni Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
lani Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
leji Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
če Še.
sa Še.
Šebeli Šebele - upe Āfrikā.
Šabēlle Šebele - upe Āfrikas ziemeļaustrumos, tās nosaukums Somālijā.
Vebi Šabelle Šebele, upe Āfrikas ziemeļaustrumos (somāliešu val. "Wabi Shabelle").
Vebišebeli Šebele, upe Āfrikas ziemeļaustrumos.
Šibirgana Šebergāna - pilsēta Afganistānā.
Šeļdere Šēdere, Ilūkstes pieteka.
Šederes dzirnavezers Šēderes dzirnavezers Šēderes pagastā.
Schoedern Šēderes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
Jaungrīnvalde Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" otrs nosaukums.
Grīnvalde Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" bijušais nosaukums.
šarlatieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" iedzīvotāji.
šarlotieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" iedzīvotāji.
šēderieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Šēdere" iedzīvotāji.
šteinburdzieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Štemburga" iedzīvotāji.
šteinburgieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Štemburga" iedzīvotāji.
skabini Šefeni (2).
scabini Šefeni.
šefeni Šefeņi.
shepherdia Šeferdijas.
schefflera Šeflēras.
scheuchzeria Šeihcērija.
scheuchzeriaceae Šeihcēriju dzimta.
šeichs Šeihs - arābu cilts vadonis.
šaihs Šeihs.
šeķeri Šeikeri.
šēkeri Šeikeri.
šekupat Šeit pat.
šekupatās Šeit pat.
šekurpat Šeit pat.
šekurpatās Šeit pat.
šeku Šeit, šajā vietā.
šekur Šeit, šajā vietā.
tenāņam Šeit, te.
teja Šeit, tepat, še.
šepatās Šeit, tepat.
šteitan Šeit; šte.
šte Šeit; te.
čte Šeit.
ēku Šeit.
ēkur Šeit.
ite Šeit.
iten Šeit.
iteņā Šeit.
še Šeit.
šeitan Šeit.
šeiten Šeit.
šeitu Šeit.
šej Šeit.
šeju Šeit.
šejupat Šeit.
šek Šeit.
šekuren Šeit.
šiše Šeit.
šit Šeit.
šita Šeit.
šite Šeit.
šitente Šeit.
šķe Šeit.
šteitanas Šeit.
šteiten Šeit.
štete Šeit.
ted Šeit.
teij Šeit.
tejos Šeit.
tejupat Šeit.
tepatiņās Šeit.
tetā Šeit.
tibe Šeit.
tenene Šejiene; tene.
itene Šejiene.
šane Šejiene.
šaniene Šejiene.
šeja Šejiene.
šejene Šejiene.
šekurene Šejiene.
šena Šejiene.
šene Šejiene.
šenene Šejiene.
šeniene Šejiene.
šitejiene Šejiene.
šitene Šejiene.
štejene Šejiene.
štejiene Šejiene.
šurene Šejiene.
tejene Šejiene.
tejiēna Šejiene.
tejums Šejiene.
tene Šejiene.
teniene Šejiene.
tepašiene Šejiene.
šejienietis Šejienes iedzīvotājs.
šejens Šejienes.
zemisks Šejienes.
tepatietis Šejienietis, vietējais iedzīvotājs.
šejenais Šejienietis.
šejenietis Šejienietis.
šejietis Šejienietis.
štejienietis Šejienietis.
tejenietis Šejienietis.
tejietis Šejienietis.
patentšēkelis Šēkelis, kuram ir nevis skrūvējamā tapa (parastais šēkelis), bet gan tapa ar atsperi.
zīķelis Šekelis.
siglos Šekels (tā grieķu nosaukums).
siklos Šekels.
Nuha Šeki, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1968. g.
Poa chaixii Šeksa skarene.
šeiloks Šekspīra drāmas "Venēcijas tirgonis" varonis: mantkārīgs, cietsirdīgs ebreju augļotājs.
tītānija Šekspīram nāru karaliene.
šekspirologs Šekspiroloģijas speciālists.
šakums Šekums: sazarojums, kājstarpe, dakšas.
čekur Šekur.
sekur Šekur.
Šela Šelle - pilsēta Francijā ("Chelles").
Šellefte Šelleftelvena - upe Zviedrijā.
Šelleftea Šellefteo - pilsēta Zviedrijā.
Šēlupe Šēlupīte, Ķires satekupe.
Šeļihova Šeļehovas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) retāk lietots nosaukums.
sēļķins Šeļķins - saldināts degvīns.
šēļķins Šeļķins - saldināts degvīns.
šma Šēma - jūdaistu ticības apliecinājums.
Šamhora Šemkira - pilsēta Azerbaidžānā.
Šamkura Šemkira - pilsēta Azerbaidžānā.
druvis Šemuļi, drebuļi; šausmas.
Šēnheidas ezers Šengeidas ezers Skrudalienas pagastā.
Ezernes ezers Šengeidas ezers Skrudalienas pagastā.
Senheidas ezers Šengeidas ezers Skrudalienas pagastā.
Schoenheyden Šengeidas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
SIS Šengenas informācijas sistēma ("Schengen information system").
Symphoricarpos chenaultii Šeno sniegoga.
Šonona Šenona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Sionainn_).
Šonona Šenona - upe Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
Šanona Šenona - upe Īrijā.
šeņši Šenši - valdošā kārta Ķīnā, kas izveidojās viduslaikos un pastāvēja līdz 1949. g.
Šenjana Šeņjana - pilsēta Ķīnā.
Mukdena Šeņjana, pilsēta Ķīnā.
džentrija Šeņši - ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā, zemes īpašnieki.
Ščepica Šepica, Kūdupes pieteka.
Šepca Šepica, Kūdupes pieteka.
Shchepitsa Šepica, Kūdupes pieteka.
Stsepitsa Šepica, Kūdupes pieteka.
šapingmašina Šepings.
šepingmašīna Šepings.
Ludze Šepka, Rauzas pieteka.
Lipsa Šepkas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā, garums - 16 km.
Ludze Šepkas labā krata pieteka Smiltenes novada Drustu un Launkalnes pagastā.
Rosa sherardii Šerarda roze.
Rosa tomentosa Šerarda rozes "Rosa sherardii" nosaukuma sinonīms.
šerifs Šerīfs.
šeri Šerijs.
šerri Šerijs.
šerrijs Šerijs.
šerikablers Šerikoblers.
šerikobleris Šerikoblers.
šerri-koblers Šerikoblers.
Hasa Šerkīja - province Sauda Arābijas austrumos, tās senāks nosaukums.
Austrumu province Šerkīja - province Sauda Arābijas austrumos.
Charlottenhof Šerlatu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Pūres pagastā.
holmss Šerloks Holmss - detektīvs; bieži vien - par neprofesionāli, diletantu.
šerla Šerls.
šorls Šerls.
šalka Šermuļi, auksti drebuļi, šausmas; trīsas, drebuļi.
šalkanas Šermuļi, auksti drebuļi, šaušalas.
šērmeles Šermuļi, drebuļi; šermas.
šērmes Šermuļi, drebuļi; šermas.
šērmalas Šermuļi, drebuļi.
šermarkas Šermuļi, drebuļi.
šermas Šermuļi, drebuļi.
šērmas Šermuļi, drebuļi.
šermoņi Šermuļi, drebuļi.
šerpas Šermuļi, drebuļi.
sērmelis Šermuļi, šalkas, dreboņa.
šerpuļi Šermuļi, šausmu drebuļi.
šerbuļi Šermuļi.
šķērmuļi Šermuļi.
žerbuļi Šermuļi.
žermuļi Šermuļi.
žirbuļi Šermuļi.
Šerabada Šeroboda - pilsēta Uzbekistānā.
Sherpenzēle Šerpenzēle, pilsēta Nīderlandē ("Scherpenzeel").
širtiņš Šērtiņš; smalka kokvilnas kreklu drāna.
šērtings Šērtiņš.
širtings Šērtiņš.
Šekšina ezers Šeškina ezers Ambeļu pagastā.
Šeševskas ezers Šešku ezers Pasienes pagastā.
Zaborjes ezers Šešku ezers Pasienes pagastā.
Šešķu ezers Šešku ezers Pasienes pagastā.
Šetlenda Šetlendas salas Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā.
ševrons Ševiota veids, vilnas audums lauztā kēpera sējumā, kas dod audumam gaiši un tumši svītrainu izskatu.
cheviot Ševiots.
čiviēts Ševiots.
čivjots Ševiots.
ševjots Ševiots.
chevreau Ševro.
dadzis Šī auga (arī dažu citu augu) ziedkopa.
pipars Šī auga auglis, kas ir pazīstama garšviela: izžāvēti negatavi augļi ir melnie pipari, izžāvētu gatavu augļu kauliņi ir baltie pipari.
saulespuķe Šī auga auglis, sēkla; saulgrieze (2).
saulgrieze Šī auga auglis, sēkla.
paprika Šī auga auglis, visbiežāk sarkanā, dzeltenā vai zaļā krāsā.
ananass Šī auga auglis.
arahiss Šī auga auglis.
arbūzs Šī auga auglis.
baklažāns Šī auga auglis.
korinte Šī auga auglis.
melone Šī auga auglis.
miltene Šī auga auglis.
pīlādzis Šī auga auglis.
tomāts Šī auga auglis.
zemene Šī auga auglis.
rabarbers Šī auga kāts, retāk lapa, sakne, ko lieto uzturā.
salatas Šī auga lapas; no šīm lapām gatavots ēdiens.
salates Šī auga lapas; no šīm lapām gatavots ēdiens.
spināts Šī auga lapas.
aronija Šī auga oga.
avene Šī auga oga.
aviēsene Šī auga oga.
brūklene Šī auga oga.
dzērvene Šī auga oga.
lācene Šī auga oga.
mellene Šī auga oga.
spradzene Šī auga oga.
vistene Šī auga oga.
zilene Šī auga oga.
blusenes Šī auga ogas.
čūskogas Šī auga ogas.
kartupelis Šī auga pazemes bumbulis.
sīpols Šī auga pazemes daļa, ko lieto uzturā.
apiņi Šī auga rogas.
apīņi Šī auga rogas.
lakricsakne Šī auga sakne un saknenis.
rācenis Šī auga sakne, ko izmanto uzturam, lopbarībai.
burkāns Šī auga sakne.
kālis Šī auga sakne.
kūziks Šī auga sakne.
mārrutks Šī auga sakne.
pastinaks Šī auga sakne.
ruks Šī auga sakne.
runckulis Šī auga sakne.
rungulis Šī auga sakne.
rutks Šī auga sakne.
rīss Šī auga sēkla, grauds.
zirnis Šī auga sēkla, kas lietojama uzturā.
pupa Šī auga sēkla.
pupiņa Šī auga sēkla.
sinepe Šī auga sēkla.
soja Šī auga sēkla.
zemesrieksts Šī auga sēkla.
kokvilna Šī auga sēklapvalku šķiedras.
auzas Šī auga sēklas, graudi.
griķi Šī auga sēklas, graudi.
kukurūza Šī auga sēklas, graudi.
kvieši Šī auga sēklas, graudi.
mieži Šī auga sēklas, graudi.
prosa Šī auga sēklas, graudi.
kardamons Šī auga sēklas, ko izmanto par garšvielu un ārstniecībā.
kaņepe Šī auga sēklas.
ķimins Šī auga sēklas.
lāčauza Šī auga sēklas.
lēcas Šī auga sēklas.
kolrābis Šī auga stublājs.
džuta Šī auga šķiedra.
bolabosis Šī auga tinktūra, uzlējums.
ceriņi Šī auga ziedi vai zari ar ziediem.
tulpe Šī auga zieds ar stublāju.
neļķe Šī auga zieds vai kāts ar ziediem.
ūdensroze Šī auga zieds vai kāts ar ziedu.
roze Šī auga zieds vai zars ar ziedu (ziediem).
tējasrozes Šī auga zieds vai zars ar ziedu (ziediem).
hiacinte Šī auga zieds.
kalla Šī auga zieds.
krūklītis Šī augļu koka auglis.
ķirsis Šī augļu koka vai krūma auglis.
plūme Šī augļu koka vai krūma auglis.
šībrīža Šī brīža.
liroepika Šī daiļliteratūras starpveida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
lirika Šī daiļliteratūras veida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
gurķis Šī dārzeņa auglis.
kabacis Šī dārzeņa auglis.
ķirbis Šī dārzeņa auglis.
patisons Šī dārzeņa auglis.
redīss Šī dārzeņa sakne.
tēja Šī dzēriena dzeršana; viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
nutrija Šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
polārlapsa Šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
jods Šī elementa šķīdums spirtā (antiseptisks līdzeklis).
šogalietis Šī gala iedzīvotājs.
šiegalieši Šī gala iemītnieki; šajā galā dzīvojošie.
koriandrs Šī garšauga auglis.
mārruka Šī garšauga sakne.
mērruka Šī garšauga sakne.
stājgrafika Šī grafikas paveida darbs.
linogriezums Šī grafikas paveida mākslas darbs.
žirondisti Šī grupējuma pārstāvis.
kaļķakmens Šī ieža gabals.
šīstaba Šī istaba.
šīstabs Šī istaba.
papīrs Šī izstrādājuma loksne, lapa, gabals.
sipaji Šī karaspēka kareivis.
ķirsēns Šī koka auglis (parasti neliels).
mandele Šī koka auglis, sēkla.
valrieksts Šī koka auglis, sēkla.
pampelmūze Šī koka auglis; greipfrūts (2).
mango Šī koka auglis; tā sēklas lieto pret cērmēm, bet mizu par savilcēju līdzekli.
apelsīns Šī koka auglis.
aprikoze Šī koka auglis.
čerimoija Šī koka auglis.
citrons Šī koka auglis.
dateļplūme Šī koka auglis.
greipfrūts Šī koka auglis.
hurma Šī koka auglis.
mandarīns Šī koka auglis.
mangostāns Šī koka auglis.
mirabele Šī koka auglis.
persiks Šī koka auglis.
mirre Šī koka izdalītie aromātiskie sveķi, eļļas, ko lieto medicīnā un reliģiskos rituālos kvēpināšanai.
osis Šī koka koksne, kas ir grūti apstrādājama, bet stiprības un izturības dēļ to lieto kuģu brangu izgatavošanai.
bērzs Šī koka koksne.
melnkoks Šī koka koksne.
priede Šī koka koksne.
riekstkoks Šī koka koksne.
kakao Šī koka sēklas (pupas); pārtikas produkts - pulverī samaltas šī koka sēklas.
mespils Šī koka vai krūma auglis.
pistācija Šī koka vai krūma auglis.
pomerance Šī koka vai krūma auglis.
vīģe Šī koka vai krūma auglis.
ieva Šī koka vai krūma ziedu ķekari vai zari ar ziedu ķekariem.
kokgriezums Šī koktēlniecības veida darbs - skulptūra, ornaments, priekšmets.
safrāns Šī krokusa drīksna.
paeglis Šī krūma (koka) koksne.
sniegoga Šī krūma oga.
upene Šī krūma oga.
vilkoga Šī krūma vai auga oga.
cidonija Šī krūma vai koka auglis.
jasmīns Šī krūma ziedi vai zari ar ziediem.
kokgrebums Šī ksilogrāfijas veida darbs.
kokgriezums Šī ksilogrāfijas veida darbs.
krūts Šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem.
dārzenis Šī lakstauga daļas, kas lietojamas uzturā.
skābene Šī lakstauga lapas.
suns Šī mājdzīvnieka tēviņš.
glezniecība Šī mākslas veida darbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, kāda gleznotāja jaunradē).
daiļliteratūra Šī mākslas veida darbu kopums.
aprīlis Šī mēneša diena, datums.
augusts Šī mēneša diena, datums.
decembris Šī mēneša diena, datums.
februāris Šī mēneša diena, datums.
janvāris Šī mēneša diena, datums.
jūnijs Šī mēneša diena, datums.
maijs Šī mēneša diena, datums.
marts Šī mēneša diena, datums.
novembris Šī mēneša diena, datums.
oktobris Šī mēneša diena, datums.
septembris Šī mēneša diena, datums.
dzelzs Šī metāla sakausējumi; tērauds.
staipeknis Šī nodalījuma dzimta ("Lycopodiaceae"), kurā ietilpst vienādsporu augi ar ložņājošu stumbru, \~450 sugu (visā pasaulē), Latvijā konstatētas 4 ģintis.
kosa Šī nodalījuma klase ("Equisetopsida").
zaļaļģes Šī nodalījuma klase ("Euchlorophyceae"), 6 rindas, Latvijā konstatētas 5 rindas.
paparde Šī nodalījuma klase ("Polypodiopsida").
renesanse Šī posma arhitektūras un tēlotājas mākslas virziens, kas balstījās uz laicīgiem estētiskiem ideāliem un ierosmi guva Senās Grieķijas un Romas mākslā; attiecīgais arhitektūras un tēlotājas mākslas stils.
kazene Šī puskrūma oga.
siekalas Šī šķidruma (parasti staipīga, nejauši no mutes iztecējusi) lāse.
asara Šī šķidruma lāse.
stājskulptūra Šī tēlniecības paveida darbs.
sīkplastika Šī tēlniecības, lietišķās mākslas veida darbs.
grafika Šī tēlotājas mākslas veida darbs.
skropstaiņi Šī tipa klase ("Ciliata"), >6000 sugu, Latvijā Daugavā konstatēts >200 sugu, Lielupē \~140 sugu, Baltijas jūrā >100 sugu; skropstiņinfuzorijas.
bļoda Šī trauka saturs.
izloksne Šī valodas paveida izpausmes forma.
sāns Šī vidukļa daļa (dzīvniekiem); labā vai kreisā ķermeņa puse atšķirībā no mugurpuses, vēderpuses (dzīvniekiem).
ciete Šī viela balta pulvera veidā (parasti iegūst no kartupeļiem, rīsiem, kukurūzas, kviešiem).
karikatūra Šī žanra mākslas darbs.
hujus Šī, tā paša (ģen. no "hic", "haec", "hoc", šis, šī, šis).
šamā Šī; viņa.
šamī Šī; viņa.
itī Šī.
šām Šī.
šij Šī.
Šibinelkoma Šibīn el Kauma - pilsēta Ēģiptē.
Cibotium schiedei Šidē cibotija.
Sidzuoka Šidzuoka, pilsēta Japānā ("Shizuoka").
šiebt Šiept.
melnradze Šīferis.
šiperis Šīferis.
aklparaksts Šifrēšanas tehnika, kas autentificē ziņojumu, neatklājot informāciju par tā sūtītāju.
atslēgšifrēšana Šifrēšanas veids, kurā ziņojumu vai datņu šifrēšanai un atšifrēšanai izmanto atslēgas.
signatūra Šifrēta atzīme (uz grāmatas vai dokumenta), kas norāda (tā) atrašanās vietu (piemēram, bibliotēkas plauktos un katalogos, arhīvā).
atšifrēšana Šifrēta ziņojuma apstrāde, ko veic tā saņēmējs, lai atklātu ziņojuma sākotnējo saturu.
šīgadējs Šīgada.
shigella Šigellas.
šiīts Šiisma piekritējs; musulmanis, kas par kalifiem atzīst tikai pravieša noteiktos cilvēkus.
kizilbaši Šiītu iesauka pēc sarkanās galvassegas, kāda bija viņu karavīriem reliģiskajos karos ar sunnītiem 16. gs.
alavīti Šiītu sekta Sīrijā.
hurūfīs Šiītu sekta, izplatīta gk. Turcijā, uzskata burtus par dievišķīgu un pārpasaulīgu būtņu simboliem.
imams Šiītu virsvadonis.
pusteciņus Šikiem, straujiem soļiem, gandrīz teciņus.
Skičli Šikli - pilsēta Itālijā.
Sikjana ezers Šiķana ezers Salienas pagastā.
Sikjanka ezers Šiķana ezers Salienas pagastā.
Šikjana ezers Šiķana ezers Salienas pagastā.
Šikjanka ezers Šiķana ezers Salienas pagastā.
schilling Šiliņš.
shilling Šiliņš.
šiliņģis Šiliņš.
šilings Šiliņš.
šillings Šiliņš.
šilliņš Šiliņš.
šķilina Šiliņš.
šķiliņģis Šiliņš.
šķilings Šiliņš.
šķiliņš Šiliņš.
skilling Šiliņš.
šķillingis Šiliņš.
šķilliņģis Šiliņš.
šķilliņš Šiliņš.
Džuoks Šilluku (Dienvidsudāna) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs.
Šillonga Šilonga - pilsēta Indijā.
Rožlauka ezers Šilovkas ezers Kaplavas pagastā.
Rožlauku ezers Šilovkas ezers Kaplavas pagastā.
Silovka Šilovkas ezers Kaplavas pagastā.
šilts Šilte.
venteris Šim zvejas rīkam līdzīgs trauks zivju uzglabāšanai ūdenī.
Simidzu Šimidzu, pilsēta Japānā.
Čimkenta Šimkenta, pilsēta Kazahstānā.
Simla Šimla, pilsēta Indijā.
Silāģšomijo Šimleisilvanjeja - pilsēta Rumānijā.
dzimi Šimmijs.
džimi Šimmijs.
dzimmi Šimmijs.
džimmi Šimmijs.
žimmi Šimmijs.
Simonoseki Šimonoseki - pilsēta Japānā.
pan Šimpanzes.
Euphorbia schimperi Šimpera eiforbija.
epitēze Šina vai tai līdzīga ierīce deformētu locekļu ķirurģiskai koriģēšanai.
šīne Šina.
Calidris alpina schinzii Šinca šņibītis.
jēmējs Šinders (1).
Šindžana Šindžanas (Siņdzjanas) Uiguru autonomais reģions (sk. Siņdzjana).
sinfeiners Šinfeiners.
šin-feners Šinfeiners.
zinfeiners Šinfeiners.
chinčhilla Šinšila.
chinchilla Šinšilas.
šinšila Šinšilla.
šinšilla Šinšillāda.
šinšillāda Šinšillas (1) āda (parasti kažokāda).
chinchilidae Šinšilu dzimta.
šīsaule Šīpasaule; šīzeme (2).
šipsandlers Šipčandlers.
šipšandlers Šipčandlers.
šipšlenders Šipčandlers.
šķipirkstis Šipirkstis - daudzums, ko var saņemt ar diviem pirkstiem.
šāspuses Šīpuse.
šoras Širas - no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
gvaharivi Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
vaiki Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
Sariņu ezers Širinu ezers Kaunatas pagastā.
Širina ezers Širinu ezers Kaunatas pagastā.
Šīrina ezers Širinu ezers Kaunatas pagastā.
Steinfeld Šīriņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
šīrītējs Šīrīta.
sciadopitys Širmegle.
vēdekļpriede Širmegle.
šķirmis Širmis, aizslietnis.
Hibanobambusa tranquillans f. shiroshima Širošimas hibanobambuss jeb Širošimas bambuss.
Šeršela Širšāla - kūrortpilsēta Alžirijā ("Cherchel").
Alibairamli Širvana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums padomju laikā.
Širvanas stepe Širvanas līdzenums.
šitas Šis (1).
šitas Šis (2).
šitas Šis (3).
šitas Šis (4).
šimpusietis Šīs (ezera, upes, meža u. c.) puses iedzīvotājs.
akēro Šīs ābeles āboli.
birnis Šīs ābeles auglis.
cukuriņš Šīs ābeles auglis.
paradīznieks Šīs ābeles auglis.
pepinka Šīs ābeles auglis.
pepiņš Šīs ābeles auglis.
sīpoleņš Šīs ābeles auglis.
sīpolīns Šīs ābeles auglis.
trebis Šīs ābeles auglis.
trebo Šīs ābeles auglis.
dekanāts Šīs administrācijas telpas.
ķauķis Šīs apakšdzimtas atsevišķas sugas.
sīkbambals Šīs apakšdzimtas ģints ("Aphodius"), >1000 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga, gan vaboles, gan to kāpuri pārtiek no liellopu mēsliem.
balanda Šīs apakšdzimtas ģints ("Chenopodium"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
bambals Šīs apakšdzimtas ģints ("Geotrupes").
māņķauķis Šīs apakšdzimtas ģints ("Malurus").
monarhķauķis Šīs apakšdzimtas ģints ("Monarcha").
zilenītis Šīs apakšdzimtas ģints ("Polyommatus").
sālszāle Šīs apakšdzimtas ģints ("Salsola"), \~120 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
plaukšķene Šīs apakšdzimtas ģints ("Silene"), daudzgadīgs lakstaugs (retāk puskrūmi) ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām; ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā; \~400 sugas, Latvijā 13 sugas.
ķauķis Šīs apakšdzimtas ģints ("Sylvia"), neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei, 18 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
mežastrazds Šīs apakšdzimtas ģints ("Turdus"), sastopama gandrīz visā pasaulē, izņemot dienvidaustrumu Āziju un Austrāliju, 63 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
lauvronis Šīs apakšdzimtas ģints ("Zalophus"), dzīvo baros Klusajā okeānā, veic garas migrācijas.
tangarstērste Šīs apakšdzimtas suga ("Catamblyrhynchus diadema"), kas dzīvo Dienvidamerikā.
lentpūcīte Šīs apakšdzimtas suga ("Ephesia fulminea"), spārnu plētums - 52-68 mm, pakaļspārni ar divām brūnām joslām.
bārdzīlīte Šīs apakšdzimtas suga ("Panurus biarmicus"), Latvijā reti sastopams neliels dziedātājputns ar garu asti, aizsargājams.
bezdelīgtangars Šīs apakšdzimtas suga ("Tersina viridis").
ķirzaka Šīs apakškārtas dzimta ("Lacertidae"), dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest, 22 ģintis, >170 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
zvirbuļputni Šīs apakškārtas dzimta ("Passeridae"), nelieli putni (garums - 12-20 cm, masa - 18-100 g), barojas ar sēklām, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
tirānputns Šīs apakškārtas dzimta ("Tyrannidae"), 112 ģintis, 374 sugas, Amerikas kontinentā, gk. Dienvidamerikā, mežos un krūmājos, retumis atklātās vietās.
sīksikspārnis Šīs apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), 7 ģintis, 15 sugas, kas visas Latvijā ir aizsargājamas.
jungermannija Šīs apakšklases dzimta ("Jungermanniaceae"), \~200 sugu (gk. abu pusložu mērenajā joslā); Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
maršancija Šīs apakšklases dzimta ("Marchantiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
purvmirte Šīs apakšklases dzimta ("Myricaceae"), kurā ir 1 ģints.
andrejas Šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem.
nēģis Šīs apakšklases kārta ("Petromyzoniformes").
cirvene Šīs apakšklases rinda ("Alismales").
palma Šīs apakšklases rinda ("Arecales"), kurā ir tikai 1 dzimta.
burvjlazda Šīs apakšklases rinda ("Hamamelidales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, koki ar vienkāršām, veselām vai daivainām lapām.
jachtklubs Šīs biedrības ēka ar jahtu piestātnēm.
runkulis Šīs bietes sakne.
bergamote Šīs bumbieres auglis.
ligūrieši Šis cilšu grupas piederīgais.
kriviči Šīs cilšu grupas piederīgais.
papuasi Šīs cilšu grupas piederīgais.
vihuhols Šīs cilts ģints ("Desmana").
vihuhols Šīs cilts ģints ("Galemys").
goti Šīs cilts piederīgais.
inki Šīs cilts piederīgais.
jiti Šīs cilts piederīgais.
mohikāņi Šīs cilts piederīgais.
vandaļi Šīs cilts piederīgais.
vendi Šīs cilts piederīgais.
kurši Šīs cilts, tautības piederīgais.
sēļi Šīs cilts, tautības piederīgais.
zemgaļi Šīs cilts, vēlāk tautības, piederīgais.
daiļrade Šīs darbības rezultāts; mākslinieka darbu kopums.
mēle Šis dažu dzīvnieku orgāns kā pārtikas produkts.
pīle Šīs dzimtas apakšdzimta ("Anatinae"), liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi, 34 ģintis, 114 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 24 sugas.
gārnis Šīs dzimtas apakšdzimta ("Ardeinae"), nedaudz mazāks par stārķi bridējputns ar garām kājām un garu knābi un kaklu, 15 ģinšu, 49 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
balanda Šīs dzimtas apakšdzimta ("Cyclolobeae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 40 sugas.
mūrniekputns Šīs dzimtas apakšdzimta ("Furnariinae"), 5 ģintis, 37 sugas.
kaija Šīs dzimtas apakšdzimta ("Larinae"), 7 ģintis, 46 sugas, Latvijā 2 ģintis, 12 sugu.
zeltainītis Šīs dzimtas apakšdzimta ("Lycaeniinae"), Latvijā konstatētas 8 sugas.
roze Šīs dzimtas apakšdzimta ("Rosoideae"), 13 ģinšu, 84 sugas, no tām 7 adventīvas.
biezlapji Šīs dzimtas augi.
sapindi Šīs dzimtas augi.
rubija Šīs dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, plati lancetiskām lapām, baltu ziedu, rubiju madara ("Galium rubioides").
ūdensmērītājs Šīs dzimtas blaktis.
dzilna Šīs dzimtas divas ģintis ("Picus") ar 14 sugām, no kurām Latvijā konstatētas divas sugas, un ("Dryocopus") ar 6 sugām, no kurām Latvijā konstatēta viena suga.
lācis Šīs dzimtas dzīvnieks (parasti brūnais lācis).
dzeguze Šīs dzimtas ģints "Cuculus".
akants Šīs dzimtas ģints ("Acanthus").
vanags Šīs dzimtas ģints ("Accipiter"), pārtiek no putniem un sīkiem zīdītājiem, 50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
kļava Šīs dzimtas ģints ("Acer"), koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem, 150 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga.
ahnante Šīs dzimtas ģints ("Achanthes") ar \~100 sugu, no kurām Latvijā konstatēts 15 sugu.
aktinīdija Šīs dzimtas ģints ("Actinidia"), kokveida liānas, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
bezslavīte Šīs dzimtas ģints ("Adoxa"), kurā tikai 1 suga.
zirgkastaņa Šīs dzimtas ģints ("Aesculus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās.
agāma Šīs dzimtas ģints ("Agama"), \~70 sugu.
atmatene Šīs dzimtas ģints ("Agaricus"), 70 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
agave Šīs dzimtas ģints ("Agave"), dekoratīvs tropu augs ar biezām, gaļīgām lapām, \~300 sugu, zied tikai vienu reizi, pēc augļu ienākšanās iet bojā.
cirvene Šīs dzimtas ģints ("Alisma"), lakstaugs kas aug ūdenī vai mitrās vietās, Latvijā konstatētas 3 sugas.
aligators Šīs dzimtas ģints ("Alligator"), 2 sugas.
mušmire Šīs dzimtas ģints ("Amanita"), Latvijā konstatēts 11 sugu, pēc jaunākās sistemātikas pie mušmirēm pieskaita arī makstsēnes (bijušais ģints nosaukums "Amanitopsis").
amarants Šīs dzimtas ģints ("Amaranthus"), no kuras Latvijā konstatētas 7 sugas.
amarillis Šīs dzimtas ģints ("Amaryllis"), dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
strupknābe Šīs dzimtas ģints ("Amblystegium"), \~95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu.
anakardija Šīs dzimtas ģints ("Anacardium").
ķirmis Šīs dzimtas ģints ("Anobium").
svīre Šīs dzimtas ģints ("Apus"), 15 sugu, izplatītas gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
arālija Šīs dzimtas ģints ("Aralia"), 35 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 5 sugas.
araukārija Šīs dzimtas ģints ("Araucaria"), dažu sugu mūža ilgums līdz 2000 gadu.
aristolohija Šīs dzimtas ģints ("Aristolochia"), 350 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 3 sugas.
bezdelīgstrazds Šīs dzimtas ģints ("Artamus").
artonija Šīs dzimtas ģints ("Arthonia"), \~400 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 4 tikai vienreiz.
ārums Šīs dzimtas ģints ("Arum"), dekoratīvi dārza augi, kas labi aug ēnainās vietās, zem vasarzaļiem kokiem.
asklēpija Šīs dzimtas ģints ("Asclepias"), Latvijā konstatēta 1 suga.
asparāgs Šīs dzimtas ģints ("Asparagus"), daudzgadīgi dekoratīvi lakstaugi, \~300 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga, vairākas tiek audzētas kā telpaugi.
sīkpaparde Šīs dzimtas ģints ("Asplenium"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
upesvēzis Šīs dzimtas ģints ("Astacus"), 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
laikzvaigzne Šīs dzimtas ģints ("Astraeus"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
krokvācelīte Šīs dzimtas ģints ("Aulacomnium"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
bartrāmija Šīs dzimtas ģints ("Bartramia"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
bārbele Šīs dzimtas ģints ("Berberis"), kuras viena suga konstatēta Latvijā brīvā dabā, bet vairākas audzē kā dekoratīvus krūmus.
bērzs Šīs dzimtas ģints ("Betula"), koks (retumis krūms) ar baltu mizu un sīki robotām, nelielām lapām, >60 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, introducēts >20 sugu.
bitīnija Šīs dzimtas ģints ("Bithynia"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
mēslene Šīs dzimtas ģints ("Bolbitius").
zīdaste Šīs dzimtas ģints ("Bombycilla), pie kuras pieder nelieli putni ar spalvu cekulu uz galvas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vērsis Šīs dzimtas ģints ("Bos"), kurā ietilpst pārnadži ar ķermeņa masu no 300 līdz 1200 kilogramiem (piemēram, gauri, jaki, tauri); šīs ģints dzīvnieki.
bosmina Šīs dzimtas ģints ("Bosmina"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
botrīdija Šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas.
īsvācelīte Šīs dzimtas ģints ("Brachythecium"), velēnas blīvas, bieži pieplakušas pie substrāta, spīdīgas, gk. mežos, \~300 sugu, Eiropā 24 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
samtīte Šīs dzimtas ģints ("Bryum"), sīki vai samērā lieli, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, \~1050 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas, no tām 15 ir retas un aizsargājamas.
budleja Šīs dzimtas ģints ("Buddleia"), kuras vairākas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
krupis Šīs dzimtas ģints ("Bufo"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
puķumeldrs Šīs dzimtas ģints ("Butomus"), kurā ir 1 suga.
buksbaumija Šīs dzimtas ģints ("Buxbaumia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
buksis Šīs dzimtas ģints ("Buxus"), Latvijā dažas sugas tiek audzētas, īpaši zemos dzīvžogos.
kaktuss Šīs dzimtas ģints ("Cactus").
kalikants Šīs dzimtas ģints ("Calycanthus"), kas vairāk pazīstama kā kausziede.
kalīcijas Šīs dzimtas ģints ("Calicium"), no kuras Latvijā konstatētas 7 sugas.
pundurpērtiķis Šīs dzimtas ģints ("Callithrix"), kurā 10 sugu.
ūdenīte Šīs dzimtas ģints ("Callitriche"), pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli, 25 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
virsis Šīs dzimtas ģints ("Calluna"), 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu, ģintī ietilpst 1 suga.
pulkstenīte Šīs dzimtas ģints ("Campanula"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
kandelārija Šīs dzimtas ģints ("Candelaria"), 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kanna Šīs dzimtas ģints ("Canna").
kaņepe Šīs dzimtas ģints ("Cannabis"), viengadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām.
kapera Šīs dzimtas ģints ("Capparis").
lēlis Šīs dzimtas ģints ("Caprimulgus"), 44 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
skrejvabole Šīs dzimtas ģints ("Carabus"), Latvijā konstatēts 13 sugu.
grīslis Šīs dzimtas ģints ("Carex"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
vairogvabole Šīs dzimtas ģints ("Cassida"), pie kuras pieder visas Latvijā konstatētas sugas.
bebrs Šīs dzimtas ģints ("Castor").
sīkvācelīte Šīs dzimtas ģints ("Catoscopium"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
kaulerpa Šīs dzimtas ģints ("Caulerpa"), zaļaļģes ar stipri posmainu ķermeni (tallomu), kas sastāv no vienas šūnas, izplatīta klusos tropisko un subtropisko jūru līčos, \~86 sugas, dažas sugas izmanto ēšanai kā "zaļo kaviāru".
kokžņaudzējs Šīs dzimtas ģints ("Celastrus"), vasarzaļš, retāk mūžzaļš vīteņaugs, vijīga divmāju liāna vai krūmi, ap 30 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 4 sugas.
pumpurzarene Šīs dzimtas ģints ("Cephalozia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
cerāmija Šīs dzimtas ģints ("Ceramium"), 60 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
raglape Šīs dzimtas ģints ("Ceratophyllum"), ūdensaugs ar divkārt vai trīskārt dakšveidīgi dalītām lapām un ar ziediem zem ūdens, 2 sugas.
katsura Šīs dzimtas ģints ("Cercidiphyllum"), vasarzaļš dekoratīvs koks, lapas pretējas vai daļēji pamīšas, veselas, ziedi sīki bez apziedņa, dzimtene Japāna, 2 sugas, abas Latvijā introducētas 20. gs. vidū.
mērkaķis Šīs dzimtas ģints ("Cercopithecus"), 20 sugas, gk. Āfrikas lietus mežos.
mizložņa Šīs dzimtas ģints ("Certhia").
briedis Šīs dzimtas ģints ("Cervus"), Latvijā konstatēta 1 suga. - staltbriedis.
hrizomiksa Šīs dzimtas ģints ("Chrysomyxa"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
stārķis Šīs dzimtas ģints ("Ciconia").
ūdensstrazds Šīs dzimtas ģints ("Cinclus").
kladonija Šīs dzimtas ģints ("Cladonia"), Latvijā konstatētas 46 sugas.
kladofora Šīs dzimtas ģints ("Cladophora"), laponis zarains, sastāv no lielām daudzkodolu šūnām, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
tīklene Šīs dzimtas ģints ("Clathrus"), no kuras Latvijā konstatētas 1 suga.
vālene Šīs dzimtas ģints ("Clavaria"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
kociņsūna Šīs dzimtas ģints ("Climacium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
klostērija Šīs dzimtas ģints ("Closterium"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 48 sugas.
koleosporija Šīs dzimtas ģints ("Coleosporium"), Latvijā konstatēts 11 sugu.
kolēma Šīs dzimtas ģints ("Collema"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
komelīna Šīs dzimtas ģints ("Commelina"), \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
tītenis Šīs dzimtas ģints ("Convolvulus"), \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
tintene Šīs dzimtas ģints ("Coprinus", arī "Coprinellus", "Coprinopsis" un "Parasola").
kizils Šīs dzimtas ģints ("Cornus"), vasarzaļi koki vai krūmi, 4 sugas, Latvijā introducēta 1 suga.
tīmeklene Šīs dzimtas ģints ("Cortinarius"), kurā apvienotas senāk atsevišķi nodalītās ģintis - gļotgalves ("Phlegmacium"), gļotpēdenes ("Myxacium"), jostenes ("Telamonia"), biezkātes ("Inoloma") u. c., >600 sugu, to augļķermeņi ļoti dažādi, Latvijā konstatētas 66 sugas, no tām 24 sugas izmantojamas uzturā, bet 12 ir indīgas.
vārna Šīs dzimtas ģints ("Corvus").
platgalve Šīs dzimtas ģints ("Cottus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
sēdene Šīs dzimtas ģints ("Crepidotus"), no kuras Latvijā konstatētas 4 sugas.
krokodils Šīs dzimtas ģints ("Crocodilus"), kurā ir 11 sugas.
kronarcija Šīs dzimtas ģints ("Cronartium"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
ciprese Šīs dzimtas ģints ("Cupressus"), Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas tiek audzētas kā krāšņumaugi.
vija Šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
zalktene Šīs dzimtas ģints ("Daphne"), zemi, vasarzaļi un mūžzaļi krūmi ar veselām lapām, 75 sugas, Latvijā brīvā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē dārzos un apstādījumos.
dafnija Šīs dzimtas ģints ("Daphnia"), Latvijā konstatētas 6 sugas; ūdensblusa.
aijaijs Šīs dzimtas ģints ("Daubentonia"), 1 suga.
neļķe Šīs dzimtas ģints ("Dianthus"), lakstaugi vai nelieli puskrūmi ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem, 300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 7 sugas, no tām 2 sugas ir adventīvas un 1 suga - dārzbēglis.
ziedputniņš Šīs dzimtas ģints ("Dicaeum").
divzobe Šīs dzimtas ģints ("Dicranum"), divmāju, retāk vienmājas augi, stumbri līdz 20 cm augsti, bieži ar rizoīdtūbu, uz augsnes, trūdošas koksnes, bezkarbonātu iežiem; 52 sugas, Latvijā konstatēts 13 sugu.
albatross Šīs dzimtas ģints ("Diomedea").
dioskoreja Šīs dzimtas ģints ("Dioscorea").
airvabole Šīs dzimtas ģints ("Dytiscus"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
emu Šīs dzimtas ģints ("Dromaius").
rasene Šīs dzimtas ģints ("Drosera"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi, >80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
dugongs Šīs dzimtas ģints ("Dugong").
palmčivulis Šīs dzimtas ģints ("Dulus").
eimērijas Šīs dzimtas ģints ("Eimeria"), vienšūnas parazīti, zīdītāju, putnu, zivju zarnu, retāk nieru un aknu epitēlija šūnās, ierosina kokcidiozi.
eleagns Šīs dzimtas ģints ("Elaeagnus").
sīkeglīte Šīs dzimtas ģints ("Elatine"), sīki ūdensaugi ar vairākām ekoloģiskām formām, zemūdens formām ziedi neuzkrītoši, bieži kleistogāmi (apputeksnējas neizplaukuši), 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
stērste Šīs dzimtas ģints ("Emberiza"), 38 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas (4 sugas ligzdo).
vistene Šīs dzimtas ģints ("Empetrum"), mūžzaļš puskrūms ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
cepurene Šīs dzimtas ģints ("Encalypta"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
endogonas Šīs dzimtas ģints ("Endogone"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
stabiņpūpēdis Šīs dzimtas ģints ("Endoptychum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
anšovs Šīs dzimtas ģints ("Engraulis"), sīkas zivtiņas, kas pēc skaita un biomasas ir viena no lielākajām zivju ģintīm, izplatīta mēreni siltās jūrās, ir nozīmīga jūras barošanās ķēžu sastāvdaļa.
sārtlapīte Šīs dzimtas ģints ("Entoloma"), Latvijā konstatētas 20 sugas, lielākā daļa uzturā nav lietojamas un ir indīgas.
kukaiņpelējums Šīs dzimtas ģints ("Entomophthora"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
īslaicīte Šīs dzimtas ģints ("Ephemerum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
kosa Šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas.
zirgs Šīs dzimtas ģints ("Equus"), 7-8 sugas.
ērika Šīs dzimtas ģints ("Erica"), saukta arī par sārteni, dāzos audzē apmēram 10 sugu šķirnes.
eiglēna Šīs dzimtas ģints ("Euglena"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes ar zaļiem hromatoforiem, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 40 sugu, kas sastopamas gk. nelielos, bieži vien piesārņotos ūdeņos, kā arī uz mitras augsnes.
eiforbija Šīs dzimtas ģints ("Euphorbia") jeb dievkrēsliņš, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, vairākas audzē kā telpaugus.
dievkrēsliņš Šīs dzimtas ģints ("Euphorbia"), lakstaugi, krūmi un koki ar indīgu piensulu, >680 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi; eiforbijas.
dižskābardis Šīs dzimtas ģints ("Fagus"), vasarzaļi vienmājas koki ar gludu, pelēku mizu, 10 sugas.
spārnene Šīs dzimtas ģints ("Fissidens"), \~800 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
aknene Šīs dzimtas ģints ("Fistulina").
avotsūna Šīs dzimtas ģints ("Fontinalis"), morfoloģiski ļoti mainīgi divmāju augi, garākās sūnas pasaulē (Islandē atrasti līdz 166 cm gari augi), sastopamas nepiesārņotos ūdeņos, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
žubīte Šīs dzimtas ģints ("Fringilla").
matuzāle Šīs dzimtas ģints ("Fumaria"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnainām, dziļi šķeltām lapām un sarkaniem ziediem ķekaros, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
griezene Šīs dzimtas ģints ("Funaria"), \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
gaviāls Šīs dzimtas ģints ("Gavialis"), kurā konstatēta 1 suga.
zemesmēlīte Šīs dzimtas ģints ("Geoglossum"), Latvijā atrastas 3 sugas.
gandrene Šīs dzimtas ģints ("Geranium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; ģerānijas.
ginks Šis dzimtas ģints ("Ginkgo"), Austrumāzijas izcelsmes vasarzaļš koks ar vēdekļveida lapām un dzelteniem ziediem.
virpuļotājs Šīs dzimtas ģints ("Gyrinus").
zeltkāte Šīs dzimtas ģints ("Gomphidius").
grimmija Šīs dzimtas ģints ("Grimmia"), kurai Latvijā konstatētas 4 sugas.
ērkšķogas Šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas.
žokļdēle Šīs dzimtas ģints ("Haemopis").
burvjlazda Šīs dzimtas ģints ("Hamamelis"), kuras vairākas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
hedvīgija Šīs dzimtas ģints ("Hedwigia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
rumpucis Šīs dzimtas ģints ("Helvella"), Latvijā konstatētas 9 sugas.
dižadatene Šīs dzimtas ģints ("Hericium").
hortenzija Šīs dzimtas ģints ("Hydrangea"), no kuras Latvijā introducētas 3 sugas.
hidrobija Šīs dzimtas ģints ("Hydrobia"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
mazlēpe Šīs dzimtas ģints ("Hydrocharis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
gliemezene Šīs dzimtas ģints ("Hygrophorus"), apakšpusē lapiņas ar vaskam līdzīgu kārtiņu, kājiņa bez gredzena, Latvijā konstatēts >10 sugu, dažas ir ēdamas.
plēvpūpēdis Šīs dzimtas ģints ("Hymenogaster"), Latvijā konstatēta 1 suga.
asinszāle Šīs dzimtas ģints ("Hypericum"), 200-400 sugas, Latvijā 3 sugas, daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
hipns Šīs dzimtas ģints ("Hypnum"), \~200 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
hipogimnija Šīs dzimtas ģints ("Hypogymnia"), 40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
skujene Šīs dzimtas ģints ("Hippuris").
bezdelīga Šīs dzimtas ģints ("Hirundo").
astpūpēdis Šīs dzimtas ģints ("Hysterangium").
huilija Šīs dzimtas ģints ("Huilia"), kurai Latvijā konstatētas 2 sugas.
ezerene Šīs dzimtas ģints ("Isoetes"), daudzgadīgi dažādsporu paparžaugi, pārsvarā ūdens un mitru vietu lakstaugi, gk. mērenajā un tropiskjā joslā, apm. 75 sugas; Latvijā 2 sugas.
riekstkoks Šīs dzimtas ģints ("Juglans"), vienmājas koks ar spirāliskām, plūksnainām lapām un augļiem - riekstiem, 15 sugu (pēc citiem datiem - 40 sugu), Latvijā audzē gk. kā krāšņumaugus.
donis Šīs dzimtas ģints ("Juncus"), lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
jungermannija Šīs dzimtas ģints ("Jungermannia"), Latvijā konstatētas 6 sugas, no tām 3 aizsargājamas.
labulbēnija Šīs dzimtas ģints ("Laboulbenia"), Latvijā konstatēts 15 sugu, kas ir vaboļu parazīti.
ķirzaka Šīs dzimtas ģints ("Lacerta").
lagedīnija Šīs dzimtas ģints ("Lagenidium").
čakste Šīs dzimtas ģints ("Lanius"), 23 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu.
sēņmīlis Šīs dzimtas ģints ("Lathridius"), vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, ruds līdz melnbrūns, dzīvo uz trūdošām vielām, sēnēm, zālē u. c., Latvijā konstatēts 30 sugu.
laurs Šīs dzimtas ģints ("Laurus"), kas izplatīta Vidusjūras apgabalā.
lekanoras Šīs dzimtas ģints ("Lecanora"), \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
lecideja Šīs dzimtas ģints ("Lecidea"), Latvijā konstatēts 14 sugu.
zvīņlape Šīs dzimtas ģints ("Lepidozia"), \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama bieži.
leskeja Šīs dzimtas ģints ("Leskea"), Latvijā konstatēta 1 suga.
vāverastīte Šīs dzimtas ģints ("Leucodon"), Latvijā konstatēta 1 suga.
pūpēdis Šīs dzimtas ģints ("Lycoperdon") ar 50 sugām, no kurām Latvijā konstatētas 6 sugas.
staipeknis Šīs dzimtas ģints ("Lycopodium"), neliels, mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
lilija Šīs dzimtas ģints ("Lilium"), daudzgadīgs sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - martagonlilija.
limonija Šīs dzimtas ģints ("Limonium"), kas aug sāļainās augsnēs un lieko minerālsāļu izvadīšanai ir attīstīti sāls dziedzeri.
lini Šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš.
vējmietiņš Šīs dzimtas ģints ("Lythrum"), lakstaugs ar lancetiskām lapām un sārtiem ziediem stublāja vai zaru galos, 24 (pēc citiem datiem, 34-35) kosmopolītiskas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
lobēlija Šīs dzimtas ģints ("Lobelia"), lakstaugs, retumis puskrūms vai krūms, arī koks, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
sekstīte Šīs dzimtas ģints ("Lophocolea"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
magnolija Šīs dzimtas ģints ("Magnolia"), 80 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
malva Šīs dzimtas ģints ("Malva"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli.
maranta Šīs dzimtas ģints ("Maranta"), kuras vairākas sugas un šķirnes audzē siltumnīcās vai siltās, mitrās telpās.
maršancija Šīs dzimtas ģints ("Marchantia"), Latvijā konstaēta 1 suga.
strauspaparde Šīs dzimtas ģints ("Matteuccia"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
mēzija Šīs dzimtas ģints ("Meesia"), 4 sugas, Latvijā visas aizsargājamas.
melampsora Šīs dzimtas ģints ("Melampsora").
puplaksis Šīs dzimtas ģints ("Menyanthes"), daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros, 1 suga.
mikobaktērija Šīs dzimtas ģints ("Mycobacterium").
purvmirte Šīs dzimtas ģints ("Myrica"), kurā ir 1 suga.
mirīnija Šīs dzimtas ģints ("Myrinia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
mirte Šīs dzimtas ģints ("Myrtus").
miksine Šīs dzimtas ģints ("Myxine").
skrajlapīte Šīs dzimtas ģints ("Mnium"), 12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
monīlija Šīs dzimtas ģints ("Monilia"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
lāčpurns Šīs dzimtas ģints ("Morchella"), agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu, 5 sugas.
zīdkoks Šīs dzimtas ģints ("Morus"), \~20 sugu.
cielava Šīs dzimtas ģints ("Motacilla"), putns ar slaidu ķermeni un garu asti, 10 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
mukors Šīs dzimtas ģints ("Mucor"), gk. saprofītiskas sēnes, bieži veido pelējumu uz pārtikas produktiem u. c. substrāta, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 26 sugas.
banāns Šīs dzimtas ģints ("Musa"), \~60 sugu.
najādas Šīs dzimtas ģints ("Najas"), viengadīgi, divmāju ūdensaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
navikula Šīs dzimtas ģints ("Navicula"), aļģes, kas dzīvo pa vienai, reti veidojot lentveida vai krūmveida kolonijas; >1000 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga.
nekera Šīs dzimtas ģints ("Neckera"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
nektārputns Šīs dzimtas ģints ("Nectarinia").
nektrija Šīs dzimtas ģints ("Nectria"), Latvijā konstatētas 8 sugas.
lotoss Šīs dzimtas ģints ("Nelumbo"), kurā ir 2 sugas, ūdensaugs ar lielām lapām un krāšņiem ziediem, kas sakņojas zemē, bet zieds atveras virs ūdens.
nepente Šīs dzimtas ģints ("Nepenthes").
oleandrs Šīs dzimtas ģints ("Nerium"), ko Latvijā audzē telpās.
ligzdenīte Šīs dzimtas ģints ("Nidularia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ūdensroze Šīs dzimtas ģints ("Nymphaea"), daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas līdz 19. gs. tika uzskatītas par 1 sugu ar vairākām varietātēm.
raibenis Šīs dzimtas ģints ("Nymphalis").
edogonija Šīs dzimtas ģints ("Oedogonium"), no kuras 445 sugām Latvijā konstatēts 116 sugu.
naktssvece Šis dzimtas ģints ("Oenothera"), lakstaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, ar ziediem garos ķekaros, 100-140 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, no tām 7 adventīvas.
oocista Šīs dzimtas ģints ("Oocystis"), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas.
opegrafa Šīs dzimtas ģints ("Opegrapha"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
pīļknābis Šīs dzimtas ģints ("Ornithorhynchus").
brūnkāte Šīs dzimtas ģints ("Orobanche"), kas parazitē uz citu augu saknēm; brūns vai dzeltens stumbrs, zvīņveidīgas lapas, ziedi vārpveida vai ķekarveida ziedkopās, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pūkcepurene Šīs dzimtas ģints ("Orthotrichum"), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
salaka Šīs dzimtas ģints ("Osmerus").
zaķskābene Šīs dzimtas ģints ("Oxalis"), gk. daudzgadīgi lakstaugi, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir adventīvas, tikai lakstaugi.
pandāns Šīs dzimtas ģints ("Pandanus"), \~600 sugu, mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
magone Šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
parmēlija Šīs dzimtas ģints ("Parmelia"), lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas.
atālene Šīs dzimtas ģints ("Parnassia"), daudzgadīgs lakstaugs ar 10-40 cm augstu kailu stublāju, ziedi pa 1 stublāja galā, sastopama mitrās pļavās un purvainās vietās.
zīlīte Šīs dzimtas ģints ("Parus"), mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem, 27-29 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
zvirbulis Šīs dzimtas ģints ("Passer"), 18 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mietene Šīs dzimtas ģints ("Paxillus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
varžukrupis Šīs dzimtas ģints ("Pelobates").
peltigera Šīs dzimtas ģints ("Peltigera"), Latvijā konstatēts 15 sugu.
peronospora Šīs dzimtas ģints ("Peronospora"), savvaļas un kultūraugu parazīti, \~260 sugu, Latvijā konstatētas \~85 sugas.
pertuzārija Šīs dzimtas ģints ("Pertusaria"), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
kaussēne Šīs dzimtas ģints ("Peziza"), Latvijā konstatēts 11 sugu.
kormorāns Šīs dzimtas ģints ("Phalacrocorax"); garš kakls, īsi spārni un noapaļota aste; teicami peld un nirst; ēd zivis, ligzdo kolonijās; 3 ģintis, 33 sugas; Latvijā retumis jūraskrauklis.
zemestauki Šīs dzimtas ģints ("Phallus"), sēnes, kuru jaunie olveida augļķermeņi, kas ietverti stingrā, bālganā apvalkā, sākumā attīstās zemē, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
fiscija Šīs dzimtas ģints ("Physcia"), \~135 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
kašalots Šīs dzimtas ģints ("Physter") ar 1 sugu.
fitolaka Šīs dzimtas ģints ("Phytolacca").
flamings Šīs dzimtas ģints ("Phoenicopterus").
pilobola Šīs dzimtas ģints ("Pilobolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
priede Šīs dzimtas ģints ("Pinus"), mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem, Latvijā savvaļā 1 suga.
pipars Šīs dzimtas ģints ("Piper").
ziemciete Šīs dzimtas ģints ("Pyrola"), daudzgadīgs, dekoratīvs lakstaugs, puķe, 20-35 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
pitija Šīs dzimtas ģints ("Pythium"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
greizkausīte Šīs dzimtas ģints ("Plagiochila"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
šķībvācelīte Šīs dzimtas ģints ("Plagiothecium"), \~110 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
ceļteka Šīs dzimtas ģints ("Plantago"), daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
platāna Šīs dzimtas ģints ("Platanus").
sānause Šīs dzimtas ģints ("Pleurotus), ēdama lapiņu sēne ar īsu kātiņu cepurītes vienā pusē, Latvijā konstatētas 4 sugas.
jumtene Šīs dzimtas ģints ("Pluteus"), Latvijā konstatētas 9 sugas.
ziepenīte Šīs dzimtas ģints ("Polygala"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
sūrene Šīs dzimtas ģints ("Polygonum"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā.
saldsaknīte Šīs dzimtas ģints ("Polypodium"), nelieli daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām, 75 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
dzegužlini Šīs dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; lāčsūnas.
pontedērijas Šīs dzimtas ģints ("Pontederia"), 2 sugas Ziemeļamerikā, no tām 1 garenām sirdsveida lapām un gaišziliem ziediem ar dzeltenu plankumu, dažkārt krāšņuma augs akvārijos un dīķos.
portulaka Šīs dzimtas ģints ("Portulaca"), viengadīgi vai daudzgadīgi sukulenti lakstaugi, 15-20 sugu (ja skaita sīksugas, to skaits var sasniegt pat 600).
glīvenes Šīs dzimtas ģints ("Potamogeton") ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām.
potija Šīs dzimtas ģints ("Pottia"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
prīmula Šīs dzimtas ģints ("Primula"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, bet dārzos tiek audzētas daudzas sugas un šķirnes.
peļkājīte Šīs dzimtas ģints ("Prunella"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
ērgļpaparde Šīs dzimtas ģints ("Pteridium"), 4-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pukcīnija Šīs dzimtas ģints ("Puccinia"), uz paparžaugiem un ziedaugiem parazitējošas sēnes, Latvijā konstatētas 135 sugas.
pukciniastra Šīs dzimtas ģints ("Pucciniastrum"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
granātkoks Šīs dzimtas ģints ("Punica").
ramalīna Šīs dzimtas ģints ("Ramalina"), kurā ir 215 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas.
īlenknābis Šīs dzimtas ģints ("Recurvirostra").
rezēda Šīs dzimtas ģints ("Reseda"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi (Eiropā tikai lakstaugi), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
pabērzs Šīs dzimtas ģints ("Rhamnus"), krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~10 sugas.
ričijas Šīs dzimtas ģints ("Riccia"), vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz atsegtas augsnes tīrumos, dārzos, atmatās, reti ūdenī, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
rupija Šīs dzimtas ģints ("Ruppia"), 6-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
bērzlape Šīs dzimtas ģints ("Russula"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts \~100 sugu, ēdamas sēnes ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
rūta Šīs dzimtas ģints ("Ruta"), daudzgadīgs augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa, \~60 sugu.
vītols Šīs dzimtas ģints ("Salix"), ātraudzīgs divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem, koki un krūmi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, krūmus Latvijā sauc par kārkliem.
saprolegnija Šīs dzimtas ģints ("Saprolegnia"), gk. saprofīti uz dzīvnieku un augu atliekām, retāk parazīti, \~20 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
saracēnija Šīs dzimtas ģints ("Sarracenia").
akmeņlauzīte Šīs dzimtas ģints ("Saxifraga"), >370 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vēl dažas audzē kā krāšņumaugus.
scenedesma Šīs dzimtas ģints ("Scenedesmus"), cenobijā parasti 4 vai 8 šūnas, >100 sugu, Latvijā konstatētas 30 sugas, kas mīt dažādos biotopos.
šeihcērija Šīs dzimtas ģints ("Scheuchzeria"), kurā 1 suga.
spulgsūna Šīs dzimtas ģints ("Schistostega"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
cietpūpēdis Šīs dzimtas ģints ("Scleroderma"), Latvijā 3 sugas, visas indīgas.
sklerocīnija Šīs dzimtas ģints ("Sclerotinia"), Latvijā konstatētas 10 sugas.
zeligērija Šīs dzimtas ģints ("Seligeria"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
sams Šīs dzimtas ģints ("Silurus").
sinhitrija Šīs dzimtas ģints ("Synchytrium"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
sinūra Šīs dzimtas ģints ("Synura"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, gk. pavasarī un rudenī.
naktene Šīs dzimtas ģints ("Solanum"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai kāpelējoši puskrūmi, 1400 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
ežgalvīte Šis dzimtas ģints ("Sparganium"), daudzgadīgi vienmājas līdz 150 cm augsti lakstaugi, kas aug mitrās vietās vai ūdenī; ģintī 20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
pundurgliemene Šīs dzimtas ģints ("Sphaerium"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
lodmete Šīs dzimtas ģints ("Sphaerobolus"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
āmurzivs Šīs dzimtas ģints ("Sphyma").
mēslsūna Šīs dzimtas ģints ("Splachnum"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
sporobolomicētes Šīs dzimtas ģints ("Sporobolomyces").
stemonīta Šīs dzimtas ģints ("Stemonitis"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
zvīņbeka Šīs dzimtas ģints ("Strobilomyces").
virpainīte Šīs dzimtas ģints ("Stropharia"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
strazds Šīs dzimtas ģints ("Sturnus").
purvciprese Šīs dzimtas ģints ("Taxodium"), koks ar skujām uz īsvasām, kas katru gadu nokrīt.
īve Šīs dzimtas ģints ("Taxus"), mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
četrzobe Šīs dzimtas ģints ("Tetraphis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
tetraspora Šīs dzimtas ģints ("Tetraspora").
krūmīte Šīs dzimtas ģints ("Thamnobryum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
purvpaparde Šīs dzimtas ģints ("Thelypteris"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ežlape Šīs dzimtas ģints ("Thuidium"), \~240 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
liepa Šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas.
vilkvālīte Šīs dzimtas ģints ("Typha"), lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ezerrieksts Šīs dzimtas ģints ("Trapa"), ūdensaugs ar peldošu rombisku lapu rozeti un baltiem ziediem, (30 vai pat 200 sugas, bet pēc citiem uzskatiem ir tikai 1 ļoti polimorfa suga), Latvijā 1 suga.
receklene Šīs dzimtas ģints ("Tremella"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
trentepolija Šīs dzimtas ģints ("Trentepohlia"), \~60 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
trihija Šīs dzimtas ģints ("Trichia"), Latvijā konstatētas 8 sugas.
pūkaine Šīs dzimtas ģints ("Tricholoma"), 28 sugas.
āžloks Šīs dzimtas ģints ("Triglochin"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar zarotu sakneni un īsu stublāju, 12 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
paceplītis Šīs dzimtas ģints ("Troglodytes").
krese Šīs dzimtas ģints ("Tropaeolum"), no kuras Latvijā vairākas sugas audzē kā viengadīgus kāpelētājaugus ar nekārtniem oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem un ieapaļām lapām.
kātpūpēdis Šis dzimtas ģints ("Tulostoma"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
goba Šīs dzimtas ģints ("Ulmus"), kuras 2 sugas sauc arī par vīksnām, vasarzaļi koki, kas sasniedz >30 m augstumu un >4 m apkārtmēru, 45 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas (2 sugas sauc par vīksnām).
pupuķis Šīs dzimtas ģints ("Upupa"), kurā ir 1 suga.
nātre Šīs dzimtas ģints ("Urtica"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
usneja Šīs dzimtas ģints ("Usnea"), veido nokarenus vai no substrāta atstāvošus krūmus, gk. uz koku mizas, zariem, \~600 sugu, šie ķērpji ir jutīgi pret gaisa piesārņojumu, tādēļ reti sastopami lielu pilsētu tuvumā, Latvijā konstatētas 9 sugas.
ustilāga Šīs dzimtas ģints ("Ustilago"), kam sori un teliosporas veidojas gan veģetatīvajos gan ģeneratīvajos orgānos, bieži parazitē uz augiem, >370 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas.
pūslene Šīs dzimtas ģints ("Utricularia"), daudzgadīgs lakstaugs ar neattīstītu sakņu sistēmu, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos, >180 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
baldriāns Šīs dzimtas ģints ("Valeriana"), >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
valsa Šīs dzimtas ģints ("Valsa"), no kuras Latvijā konstatēts 13 sugu.
valvāta Šīs dzimtas ģints ("Valvata").
varāni Šīs dzimtas ģints ("Varanus").
verbēna Šīs dzimtas ģints ("Verbena"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, nelieli krūmi ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās, \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
verukārija Šīs dzimtas ģints ("Verrucaria"), Latvijā konstatētas 16 sugas.
irbene Šīs dzimtas ģints ("Viburnum"), krūmi, retāk koki, 225 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, kultivē \~10 sugu.
vijolīte Šīs dzimtas ģints ("Viola"), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes.
āmulis Šīs dzimtas ģints ("Viscum"), parazītiski divmāju krūmi, 70 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
vīnkoks Šīs dzimtas ģints ("Vitis"), 60-70 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē un iegūst vīnogas.
volvokss Šīs dzimtas ģints ("Volvox"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
ksilārija Šīs dzimtas ģints ("Xylaria"), no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas.
diedzene Šīs dzimtas ģints ("Zannichellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
lucītis Šīs dzimtas ģints ("Zoarces"), no kuras Baltijas jūrā konstatēta 1 suga.
jūraszāles Šīs dzimtas ģints ("Zostera"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas sastopami abu pusložu jūrās no subtropu līdz subarktiskajai joslai, aug seklūdeņos 1-4 m dziļumā, retumis līdz 10 m dziļumam, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
briļļputniņš Šīs dzimtas ģints ("Zosterops").
zobiņbeka Šīs dzimtas ģints (Gyrodon"), kurā 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kāpnīte Šīs dzimtas ģints (Polemonium"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem, 20-30 sugas, Latvijā savvaļā tikai 1 suga.
mārīte Šīs dzimtas kukainis.
smecernieks Šīs dzimtas kukainis.
zīdtauriņš Šīs dzimtas kukainis.
begonija Šīs dzimtas lielākā ģints ("Begonia"), Latvijā vairākas sugas tirgo kā krāšņumaugus un telpaugus.
skalbe Šīs dzimtas lielākā ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem, 200-300 sugu, iecienīti krāšņumaugi, iegūts >30000 šķirņu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
kanibālzirneklis Šīs dzimtas suga "Ero furcata", neliels zirneklis (ķermeņa garums - līdz 3 mm), parasti sastopams uz koku un krūmu stumbriem un zariem, pārtiek no citu sugu zirnekļiem.
baobabs Šīs dzimtas suga ("Adansonia digitata"), tropu koks ar ļoti resnu stumbru, apkārtmērs - līdz 40 m, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem, viens no resnākajiem kokiem pasaulē; pērtiķu maizes koks.
piltuvjzirneklis Šīs dzimtas suga ("Agelena labyrinthica").
tūbīte Šīs dzimtas suga ("Ammodytes tobianus syn. Ammodytes lancea").
zutis Šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis.
glodene Šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām.
pīļzoss Šīs dzimtas suga ("Anseranas semipalmatus"), kas sastopama Austrālijā un Jaungvinejā.
zaķzivs Šīs dzimtas suga ("Cyclopterus lumpus"), saimnieciski izmantojama, vidēji liela jūras zivs; jūras zaķis; jūraszaķis.
karpa Šis dzimtas suga ("Cyprinus carpio"), ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām, ķermeņa garums - līdz 60 cm, masa - līdz 10 kg.
akmeņgrauzis Šīs dzimtas suga ("Cobitis taenia"), neliela saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
sīga Šīs dzimtas suga ("Coregonus lavaretus"), zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu.
aiaijs Šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis.
līdaka Šīs dzimtas suga ("Esox lucius"), plēsīga zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
menca Šīs dzimtas suga ("Gadus morhua"), liela, saimnieciski nozīmīga mencveidīgo kārtas zivs ar vairākām pasugām.
krastvabole Šīs dzimtas suga ("Georyssus crenulatus"), ķermenis 1-2 mm garš, uzpūsts, melns, uz segspārniem palielu punktu rindas, dzīvo dažādu ūdeņu krastos, to ķermenis parasti klāts ar dūņu kārtiņu.
dzērve Šīs dzimtas suga ("Grus grus"), gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu, Latvijā aizsargājama.
jūrasžagata Šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš.
ūdenstīkliņš Šīs dzimtas suga ("Hydrodictyon reticulatum"), kas veido maisveida cenobijus 40 cm garumā un garākus, kas sastāv no cilindruskām līdz 1 cm garām šūnām, dažreiz masveidā sastopami eitrofos ezeros.
plūkšņzivs Šīs dzimtas suga ("Liparis liparis"), kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu dalā gar Eiropas krastiem; Eiropas plūkšņzivs.
lentzivs Šīs dzimtas suga ("Lumpenus lampretaeformis"), kas dzīvo vietās ar dūņainu grunti 30-200 m dziļumā, zemā ūdens temperatūrā, Latvijas piekrastē, arī Rīgas līcī, konstatēta tikai dažas reizes.
sermulis Šīs dzimtas suga ("Mustela erminea", senāk "Foetorius erminea"), neliels dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
zalktis Šīs dzimtas suga ("Natrix natrix"), neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu vai melnu muguru un dzeltenīgi oranžiem, retāk baltiem plankumiem galvas sānos.
smailknābis Šīs dzimtas suga ("Oxyruncus cristatus"); cekulainais ugunsgalvis.
zivjērglis Šīs dzimtas suga ("Pandion haliaetus"), liels, plēsīgs putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
asaris Šīs dzimtas suga ("Perca fluviatilis"), zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru.
garkājzirneklis Šīs dzimtas suga ("Pholcus opilionoides").
sarkanblakts Šīs dzimtas suga ("Pyrrhocoris apterus"), tā ir 10-12 mm gara, melna, spārni un priekškrūtis sarkani ar melniem apļiem.
zivjdēle Šīs dzimtas suga ("Pisciola geometra), ķermenis slaids, cilindrisks, zaļganpelēks ar tumšāku zīmējumu, garums - 2-5 cm, platums - \~0,3 cm, barojas uz zivīm, sūc to asinis, sastopama daudzos Latvijas ezeros, retumis Baltijas jūrā upju grīvu rajonos.
plekste Šīs dzimtas suga ("Platichthys flesus syn. Pleuronectes flesus"), plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē.
lidvāvere Šīs dzimtas suga ("Pteromys volans"), Latvijā sastopama reti, gk. austrumu daļā, aizsargājama.
lasis Šīs dzimtas suga ("Salmo salar"), zivs ar zilgani pelēku, melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem.
aveņkode Šīs dzimtas suga ("Schreckensteininia festaliella").
sloka Šīs dzimtas suga ("Scolopax rusticola"), rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti.
makrele Šīs dzimtas suga ("Scomber scombrus"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūras austrumu daļā ir reta ieceļotāja, vairākkārt konstatēta arī Rīgas līcī; Atlantijas makrele.
sulla Šīs dzimtas suga ("Sula bassana"), ko dažkārt dēvē arī par nirējpelikānu.
kurmis Šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis.
alata Šīs dzimtas suga ("Thymallus thymallus"), zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru, uzturas straujos, skābekļa bagātos strautos.
logspārnis Šīs dzimtas suga ("Thyris fenestrella"), kas sastopama ļoti reti, kāpuri dzīvo uz silpurenēm un mežvīteņiem.
plīvurpūce Šīs dzimtas suga ("Tyto alba"), putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm.
odze Šīs dzimtas suga ("Vipera berus") - parastā odze, indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras.
zobenzivs Šīs dzimtas suga ("Xiphias gladius"), līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
knābjdelfīns Šīs dzimtas suga ("Ziphius cavirostris"), kas sastopama arī Baltijas jūrā.
slieka Šīs dzimtas tārps.
baltenis Šīs dzimtas tauriņš.
roze Šīs dzimtas un apakšdzimtas ģints ("Rosa"), dekoratīvs krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 17 sugu, no tām 6 ir dārzbēgļi.
eikomija Šīs dzimtas vienīgā ģints ("Eucommia"), 1 suga.
gārgale Šīs dzimtas vienīgā ģints ("Gavia"), nirējputns; 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
valzirgs Šīs dzimtas vienīgā ģints ("Odobenus").
velvičija Šīs dzimtas vienīgā ģints ("Welwitschia").
aknas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
nieres Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
plaušas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
adžāri Šīs etniskās grupas piederīgais.
samarieši Šīs etniskās grupas un reliģiskās sektas piederīgais.
nomadi Šīs etniskās vienības piederīgais.
guculi Šīs etnogrāfiskās grupas piederīgais; huculs, huculiete.
huculi Šīs etnogrāfiskās grupas piederīgais.
Monako Šīs Firstistes galvaspilsēta, 1000 iedzīvotāju (2004. g.).
Alingangri Šīs grēdas augstākā virsotne - 7315 m vjl.
šošoni Šīs grupas indiāņu cilts.
vitoti Šīs grupas indiāņu cilts.
mulati Šis grupas pārstāvis.
žemaiši Šīs grupas piederīgais.
morālists Šīs grupas rakstnieki.
kauri Šīs ģints gliemežvāki, rotas lieta un maiņas līdzeklis Āzijā, Āfrikā, Eiropā (pirms vairākiem tūkstošiem g. p. m. ē. - 20. gs.); Latvijā (7.-18. gs.) arheoloģiskajos pieminekļos to atrasts vairāk nekā 10 tūkstoši.
sarkoscifa Šīs ģints suga "Sarcoscypha coccnea" jeb agrene.
suņpētersīlis Šīs ģints suga ("Aethusa cynapium").
stublājgrauzis Šīs ģints suga ("Agapanthia villosoviridescens").
medusbite Šīs ģints suga ("Apis mellifera"), no kuras ir izveidojušās vairākas medusbišu rases, ko izmanto medus un vaska ražošanai, augu apputeksnēšanai.
svīre Šīs ģints suga ("Apus apus", senāk "Cypselus apus"), neliels, brūngani melns putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
laikzvaigzne Šīs ģints suga ("Astraeus hygrometricus syn. Astraeus stellatus").
barbe Šīs ģints suga ("Barbus barbus"), Latvijā konstatēta tikai 1 reizi, 1937. gadā, Bārtas upē (pie Liepājas).
kāposti Šīs ģints suga ("Brassica oleracea"), kurai ir vairākas varietātes.
lēlis Šīs ģints suga ("Caprimulgus europaeus"), slaids naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu; vakarlēpis.
čozēnija Šīs ģints suga ("Chosenia arbutifolia"), kas 20. gs. 60. gados introducēta Latvijā.
kokospalma Šīs ģints suga ("Cocos nucifera"), līdz 30 m augsts koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols, izplatīts tropos, gk. kultūrā.
taro Šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos.
vārna Šīs ģints suga ("Corvus corone"), liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām; Eirāzijas vārna.
melnodzene Šīs ģints suga ("Cucubalus baccifer"), augs ar guļošu vai kāpelējošu stumbru un melnām ogām, Latvijā aizsargājama.
dioneja Šīs ģints suga ("Dionea muscipula"), kas aug purvainās vietās Ziemeļamerikā, kukaiņēdājs augs ar lapām, kas gar malām apaugušas sariņiem, kurus aiztiekot lapas aizveras.
emu Šīs ģints suga ("Dromaius novaehollandiae"), \~2 m augsts putns, masa - 40-50 kg., apspalvojums tumšbrūns, vaigi un kakls kaili, dzīvo Austrālijas stepēs, līdzīgs Āfrikas strausam.
dugongs Šīs ģints suga ("Dugong dugong"), Indijas okeānā un Sarkanajā jūrā mītošs liels (līdz 3 m garš) jūrassirēnu kārtas zīdītājs ar saplacinātu asti.
palmčivulis Šīs ģints suga ("Dulus dominicus").
šāvējgurķis Šīs ģints suga ("Ecballium elaterium"), augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
efa Šīs ģints suga ("Echis carinatus"), līdz 75 cm gara čūska brūnganpelēkā vai smilšu krāsā, indīga, dzīvdzemdētāja, dzīvo smilšainās vietās Āfrikā, Āzijā.
ūdenshiacinte Šīs ģints suga ("Eichhornia crassipes").
stabiņpūpēdis Šīs ģints suga ("Endoptychum agaricoides syn. Secotium agaricoides"), kuras augļķermeņi pēc nogatavošanās ir līdzīgi tintenēm.
gambūzija Šīs ģints suga ("Gambusia affinis"), dzīvdzemdētaja zivtiņa, ko Amerikā audzē cīņai ar malārijas odiem, kuru kāpurus tā ēd.
gaviāls Šīs ģints suga ("Gavialis gangenticus"), līdz 6,6 m garš dzīvnieks ar garu, šauru purnu, dzīvo Indijā Gangas baseina upēs.
gorilla Šīs ģints suga ("Gorilla gorilla"), liels primāts, augums 1,8-2 m, masa - līdz 250 kg.
latimērija Šīs ģints suga ("Latimeria chalumnae"), zivs ķermenis masīvs (gar. līdz 160 cm, masa - \~80 kg), Indijas okeānā pie Āfrikas krastiem.
latimērija Šīs ģints suga ("Latimeria menadoensis"), kuras daži eksemplāri identificēti starp Indonēzijas salām.
ūdensvirza Šīs ģints suga ("Myosoton aquaticum syn. Malachium aquaticum"), daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļoganu, 15-45 cm garu, mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem, Latvijā sastopama samērā bieži.
šķeltkājvēzis Šīs ģints suga ("Mysis oculata relicta").
opuncija Šīs ģints suga ("Opuntia gosseliana").
pīļknābis Šīs ģints suga ("Ornithorhynchus anatinus", senāk "Ornithorhynchus paradoxus"), sastopams Austrālijā, ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
ezerspāre Šīs ģints suga ("Orthetrum cancellatum"), spāres ķermenis 26-35 mm garš, bieži sastopama pie ezeriem un mitrās pļavās visā Latvijā.
paksistima Šīs ģints suga ("Paxistima canbyi"), ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu vai zālāja aizstājēju, paklājveida krūms ar blīvu, 5-7 cm augstu lapotni.
persiks Šīs ģints suga ("Persica vulgaris"), ko gk. izmanto šķirņu veidošanā, kuru skaits sniedzas līdz 5000, Latvijā izveidotas vairākas jaunšķirnes un hibrīdi; firziķis.
kašalots Šīs ģints suga ("Physter catodon"), galvas garums ir \~1/3 no ķermeņa garuma, zem ūdens var uzturēties līdz 1,5 stundas.
ugunsspārīte Šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti.
orangutans Šīs ģints suga ("Pongo pygmaeus"), liels primāts, augums līdz 150 cm, masa - līdz 200 kg, roku plētums - līdz 3 m (Kalimantānas un Sumatras salas mežos).
pērkone Šīs ģints suga ("Raphanus raphanistrum").
vāvere Šīs ģints suga ("Sciurus vulgaris"), kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
sams Šīs ģints suga ("Silurus glanis"), liela (garums - līdz 5 m, Latvijā - līdz 2 m), plēsīga saldūdens zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
pupuķis Šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze.
mellene Šīs ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā mellene.
dzelkva Šīs ģints suga ("Zelkova serrata").
lucītis Šīs ģints suga ("Zoarces viviparus") ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni (garums - līdz 41 cm), strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
tītņi Šīs ģints suga, epifīti (aug uz citiem augiem).
valzirgs Šīs ģints vienīgā suga ("Odobenus rosmarus").
jenotsuns Šīs ģints vienīgā suga suga ("Nyctereutes procionoides"), vidēja lieluma dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu.
artilērija Šīs ieroču šķiras ieroču kopums.
zenītartilērija Šīs ieroču šķiras ieroču kopums.
kājnieks Šīs ieroču šķiras karavīrs.
ēdamistaba Šīs istabas iekārta.
krelles Šīs kaklarotas atsevišķas detaļas.
vezumnieks Šīs karaspēka daļas karavīrs.
krokodils Šīs kārtas dzimta ("Crocodilidae"), kurā ir 3 ģintis, 13 sugas.
nēģis Šīs kārtas dzimta ("Petromyzonidae"), ūdens dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu, 5 ģintis, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
valis Šīs kārtas dzīvnieks.
šķeltkājvēzis Šīs kārtas ģints ("Mysis").
tauriņš Šīs kārtas kukainis.
termīts Šīs kārtas kukainis.
vabole Šīs kārtas kukainis.
sikspārnis Šīs kārtas sīksikspārņu apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), \~40 ģinšu, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 15 sugas, visas aizsargājamas; gluddeguņu dzimta; parasto sikspārņu dzimta.
cauruļzobis Šīs kārtas suga ("Orycteropus afer"), no citiem zīdītājiem atšķiras ar snuķveidīgo purnu un īpatnējiem zobiem, mēle šaura, gara un lipīga, dzīvo savannā, uz dienvidiem no Sahāras, ēd gk. skudras un termītus.
pūpēdis Šīs klases dzimta ("Lycoperdaceae"), sēnes, kurām augļķermeņi dažāda lieluma un veida, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 16 sugu.
čūskmēlīte Šīs klases dzimta ("Ophioglossaceae"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, 3 ģintis, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
īve Šīs klases dzimta ("Taxaceae"), mūžzaļi divmāju, retāk vienmājas koki vai krūmi ar blīvu zarojumu, koksne un skujas bez sveķu ailēm, 5 ģintis, 20 sugu Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas >50 šķirnes.
trilobīti Šīs klases dzīvnieki.
apaļmutes Šīs klases dzīvnieks.
ragvācelīte Šīs klases ģints ("Anthoceros"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kosa Šīs klases rinda ("Equisetales").
ginks Šīs klases rinda ("Ginkgoales").
ezerene Šīs klases rinda ("Isotales").
pūpēdis Šīs klases rinda ("Lycoperdales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
čūskmēlīte Šīs klases rinda ("Ophioglossales").
paparde Šīs klases rinda ("Polypodiales").
ezerene Šīs klases staipekņu nodalījuma dzimta ("Isoetaceae").
dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (augu) organismā vai tā daļās.
dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
šosesdien Šīs nedēļas sestdienā.
kritika Šīs nozares speciālistu kopums.
masons Šīs organizācijas biedrs; brīvmūrnieks.
brīvmūrnieks Šīs organizācijas biedrs; masonis.
skauti Šīs organizācijas biedrs.
ciems Šīs pamatvienības administrācija, pārvaldes darbinieki.
vēstniecība Šīs pārstāvniecības ēka.
leiboristi Šīs partijas biedrs.
nacionālliberāļi Šīs partijas biedrs.
zemesdzīve Šīs pasaules dzīve (pretstatā aizsaulei).
kults Šīs pielūgšanas izpausme noteiktos rituālos un ceremonijās; reliģisku rituālu un ceremoniju kopums.
tesmenis Šis piena dziedzeris kā pārtikas produkts.
diafragma Šīs plāksnītes noteikts atvērums.
apņēmība Šīs rakstura īpašības, izturēšanās un rīcības veida izpausme (piemēram, balsī, sejā).
atmatene Šīs rindas dzimta ("Agaricaceae") ar 13 ģintīm un 232 sugām, Latvijā konstatētas 7 ģintis un 39 sugas.
cirvene Šīs rindas dzimta ("Alismataceae"), ūdensaugs un mitru vietu augs, \~20 ģinšu, 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
ausaine Šīs rindas dzimta ("Auriculariaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
beka Šīs rindas dzimta ("Boletaceae"), 17 ģintis, 250 sugas, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
botrīdija Šīs rindas dzimta ("Botrydiaceae").
kalīcijas Šīs rindas dzimta ("Caliciaceae"), vienveidīgs graudveida vai pulverveida dažādas krāsas laponis, augļķermeņi - tumšbrūni vai melni apotēciji, 17 ģinšu, 214 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu.
kapera Šīs rindas dzimta ("Capparaceae"), krūms vai lakstaugs, 45 ģintis, \~900 sugu.
cerāmija Šīs rindas dzimta ("Ceramiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
hitrīdija Šīs rindas dzimta ("Chytridiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas parazitē uz zaļaļģēm edogonijām.
vāleņstromsēne Šīs rindas dzimta ("Clavicipitaceae"), augu, sēņu un kukaiņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
komelīna Šīs rindas dzimta ("Commelinaceae"), \~40 ģinšu, \~600 sugu.
koronofora Šīs rindas dzimta ("Coronophoraceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
ķirbis Šīs rindas dzimta ("Cucurbitaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, >100 ģinšu, \~900 sugu.
dakrimicēte Šīs rindas dzimta ("Dacrymycetaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
diaporta Šīs rindas dzimta ("Diaporthaceae"), saprofīti uz koku un krūmu stumbriem un zariem, lakstaugu stublājiem, dažkārt arī parazīti uz novājinātiem augiem, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 25 sugas.
dipsaks Šīs rindas dzimta ("Dipsacaceae"), divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, stumbrs dzeloņains, līdz 2 m augsts, Eiropā (gk. Vidusjūras apg.), Āzijā, Āfrikā, \~20 sugu.
dotīdeja Šīs rindas dzimta ("Dothideaceae"), augļķermeņi ir pseidotēciji bez pseidoparafīzēm, daudzām veidojas konīdiju stadija, Latvijā konstatētas 8 ģintis \~45 sugas, viena no tām ierosina zemeņu lapu baltplankumainību.
ebeni Šīs rindas dzimta ("Ebenaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi, lielāko tiesu divmāju koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. Dienvidāzijā, daudzām sugām krāsaina koksne, 7 ģintis, \~500 sugu.
endogonas Šīs rindas dzimta ("Endogonaceae"), saprofīti, kas ar dažādiem augiem, gk. graudzālēm veido endotrofisko mikorizu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
kukaiņpelējums Šīs rindas dzimta ("Entomophthoraceae"), sēņu micēlijs sairst t. s. hifu ķermeņos, kas vairojas daloties, kukaiņu, nematožu, vienšūņu, retāk sēņu, paparžu protalliju un aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas.
kosa Šīs rindas dzimta ("Equisetaceae"), daudzgadīgi vienādsporu (izospori), retāk dažādsporu (heterospori) lakstaugi, kam raksturīgs stublāja dalījums posmos un mezglos, mūsdienās sastopama tikai 1 ģints.
ērika Šīs rindas dzimta ("Ericaceae"), mūžzaļi krūmi, puskrūmi, retāk koki, ziedi kārtni, spilgtās krāsās, ar koplapainu, retāk šķirtlapainu vainagu, 80 ģintu, >2500 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 11 sugu; viršu dzimta.
eiforbija Šīs rindas dzimta ("Euforbiaceae") jeb dievkrēsliņaugs, 300 ģinšu, \~8000 sugu; Latvijā 2 ģintis, 9 sugas.
eirocija Šīs rindas dzimta ("Eurtiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis.
dižskābardis Šīs rindas dzimta ("Fagaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi vienmājas koki, retāk krūmi, 9 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
genciāna Šīs rindas dzimta ("Gentianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retumis kokaugi, 80 ģinšu, \~900 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, 4 ģintis, 8 sugas.
ginks Šīs rindas dzimta ("Ginkgoaceae").
burvjlazda Šīs rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki un krūmi, \~25 ģintis, 100–130 sugu.
plēvpūpēdis Šīs rindas dzimta ("Hymenogastraceae"), augļķermeņi bumbuļveidīgi, pilnīgi vai daļēji atrodas augsnē; \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
skujene Šīs rindas dzimta ("Hippuridaceae"), kurā ir tikai 1 ģints, 1 suga.
astpūpēdis Šīs rindas dzimta ("Hysterangiaceae"), bumbuļveidīgi pazemes augļķermeņi, perīdijs vienslāņa, reizēm izzūdošs, gleba ar dažādas formas dobumiem, kuru sieniņas, sporām nogatavojoties, pārvēršas pusšķidrā masā, Latvijā 2 ģintis, 2 reti sastopamas sugas.
histērija Šīs rindas dzimta ("Hysteriaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
mikrotīrija Šīs rindas dzimta ("Hysteriaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
ilīcija Šīs rindas dzimta ("Illiciaceae"), mūžzaļi, aromātiski krūmi, nelieli koki, tropos un subtropos, 1 ģints, \~40 sugu.
skalbe Šīs rindas dzimta ("Iridaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi), >70 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
labulbēnija Šīs rindas dzimta ("Laboulbeniaceae").
lagedīnija Šīs rindas dzimta ("Lagenidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
laurs Šīs rindas dzimta ("Lauraceae"), tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām, >2000 sugu.
lekanoras Šīs rindas dzimta ("Lecanoraceae"), 6 ģintis, \~1100 sugu.
leocija Šīs rindas dzimta ("Leotiaceae syn. Helotiaceae"), vairākums saprofīti uz atmirušām augu daļām, retāk parazīti, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 37 sugas.
leptomīti Šīs rindas dzimta ("Leptomitaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
zemespūpēdis Šīs rindas dzimta ("Melanogasteraceae"), 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mikroasks Šīs rindas dzimta ("Microascaceae").
mirte Šīs rindas dzimta ("Myrtaceae"), kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām.
monoblefarīdas Šīs rindas dzimta ("Monoblepharidaeae"), saldūdens saprofīti, kas sastopami uz dažādu koku zariem vai cita substrāta, kur veido smalku pūkveidīgu, pelēcīgu vai brūnganu micēliju, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
najādas Šīs rindas dzimta ("Najadaceae"), viengadīgi vienmājas vai divmāju ūdensaugi, kas aug iesāļos ūdeņos un saldūdeņos, 2 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
lotoss Šīs rindas dzimta ("Nelumbonaceae") ar 1 ģinti.
olīva Šīs rindas dzimta ("Oleaceae"), vasarzaļš vai ziemzaļš koks vai krūms, 30 ģinšu, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - oši un savvaļā pārgājušie ligustri, kā krāšņumaugus audzē ceriņus, forsītijas, telpās - jasmīnus ("Jasminum").
palma Šīs rindas dzimta ("Palmae syn. Arecaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
pasiflora Šīs rindas dzimta ("Passifloraceae"), ko dažkārt iekļauj vijolīšu rindā.
kaussēne Šīs rindas dzimta ("Pezizaceae"), augsnes un meža trūdu saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 20 sugu.
facīdija Šīs rindas dzimta ("Phacidiaceae").
zemestauki Šīs rindas dzimta ("Phallaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis.
pipars Šīs rindas dzimta ("Pipareaceae"), >1300 sugu.
pirenula Šīs rindas dzimta ("Pyrenulaceae"), ķērpji ar vienveidīgu, plānu krevju laponi, kas attīstās substrātā vai virs tā, augļķermeņi - lodveida peritēciji, 10 ģinšu, >350 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
plumbagi Šīs rindas dzimta ("Plumbaginaceae"), lakstaugi, puskrūmi, arī sīkkrūmi, 15 ģintis, \~500 sugas, sastopama stepju un pustuksnešu sāļainās augsnēs.
podokarps Šīs rindas dzimta ("Podocarpaceae"), mūžzaļi koki un krūmi, gk. dienvidu puslodē, 9 ģintis, \~140 sugu.
podostēmi Šīs rindas dzimta ("Podostemaceae"), 43 ģintis, \~200 sugas.
kāpnīte Šīs rindas dzimta ("Polemoniaceae").
protejs Šīs rindas dzimta ("Proteaceae"), >60 ģinšu, \~1400 sugu, tropos un subtropos izplatīti krūmi.
protomicēte Šīs rindas dzimta ("Protomycetaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, no katras 1 suga.
bērzlape Šīs rindas dzimta ("Russulaceae"), 2 ģintis, abas sastopamas arī Latvijā.
rūta Šīs rindas dzimta ("Rutaceae"), 150 ģinšu, 1500-2000 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
sapindi Šīs rindas dzimta ("Sapindaceae"), kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros, \~150 ģinšu, \~2000 sugu.
saracēnija Šīs rindas dzimta ("Sarraceniaceae"), kas sastopama Amerikas tropu joslā, dažas sugas ļoti dekoratīvas un tiek audzētas augumājās.
akmeņlauzīte Šīs rindas dzimta ("Saxifragaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, \~35 ģintis, >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
cietpūpēdis Šīs rindas dzimta ("Sclerodermataceae"), augļķermeņi sēdoši vai ar kātu, parasti virs zemes, 60 sugu.
sfērija Šīs rindas dzimta ("Sphaeriaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
lodmete Šīs rindas dzimta ("Sphaerobolaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
sporobolomicētes Šīs rindas dzimta ("Sporobolomycetaceae").
stilbella Šīs rindas dzimta ("Stilbellaceae"), parazīti un saprofīti uz augstākajiem augiem, sēnēm u. c. substrāta, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 10 sugu.
vējslotsēne Šīs rindas dzimta ("Taphrinaceae"), parazīti, kas izraisa augu (gk. koku un krūmu) lapu, zaru un augļu deformāciju, 4 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēts 15 sugu.
tetraspora Šīs rindas dzimta ("Tetrasopraceae").
zalktene Šīs rindas dzimta ("Thymelaeceae").
receklene Šīs rindas dzimta ("Tremellaceae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 13 sugu, sēņu augļķermeņi ir klājeniski, nelīdzeni, garozveidīgi, dažkārt cepurveidīgi, ar adatveida himenoforu, gk. saprofīti uz trūdošas koksnes, retāk uz citu sēņu augļķermeņiem.
tulasnella Šīs rindas dzimta ("Tulasnellaceae"), kurai Latvijā konstatēta 1 suga.
ulotriha Šīs rindas dzimta ("Ulotrichaceae"), parasti pavedienveidīgs daudzšūnu laponis, ļoti reti to veido 1 šūna, 22 ģintis, Latvijā konstatēts 11 ģinšu.
verukārija Šīs rindas dzimta ("Verrucariaceae"), 8 ģintis, \~690 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 30 sugu.
vijolīte Šīs rindas dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi, 18 ģinšu, >850 sugu., Latvijā konstatēta 1 ģints; vijolīšaugi.
volvokss Šīs rindas dzimta ("Volvocaceae"), cenobiju aļģes ar lodveida vai plātņveida laponi, sastopamas dažādos ūdeņos, augsnē.
volovoksi Šīs rindas dzimta ("Volvocaceae"), kas sastopama arī Latvijā un veido cenobijus.
velvičija Šīs rindas dzimta ("Welwitschiaceae").
ksilārija Šīs rindas dzimta ("Xilariaceae"), saprofīti uz koku stumbriem, celmiem, zariem, koksnes, dzīvnieku ekstrementiem, Latvijā konstatēts 11 sugu.
ligzdenīte Šīs rindas dzimta dzimta ("Nidulariaceae"), sēņu augļķermeņi gandrīz apaļi, diametrā 0,3-0,6 cm, augļķermenis atveras ar plaisu perīdija virsotnē, un to forma atgādina putna ligzdu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
pasiflora Šīs rindas ģints ("Passiflora"), ko kultivē ēdamo augļu dēļ un kā krāšņumaugus (arī telpās).
selaginella Šīs rindas ģints ("Selaginella"), kuras vairākas sugas un šķirnes tirgo kā dekoratīvus telpaugus.
segliņš Šīs rindas kokžņaudzēju dzimtas ģints ("Euonymus", "Evonymus"), puskrūms vai krūms ar vasarzaļām vai ziemzaļām, parasti pretējām, lapām un sīkiem, četrdaļīgiem vai piecdaļīgiem ziediem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~200 taksonu (sugas, dekoratīvās formas).
panātre Šīs rindas lūpziežu (panātru) dzimtas ģints ("Lamium"), lakstaugs ar četršķautņainu stumbru un baltu vai sārtu vainagu, 40-50 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
bērzs Šīs rindas vienīgā dzimta ("Betulaceae"), kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās; 7 ģintis, >160 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, introducētas 2 ģintis.
ārsiena Šīs sienas ārējā puse.
ķegļi Šīs spēles figūra (parasti ar sašaurinātu augšdaļu).
ķeglis Šīs spēles figūra ar sašaurinātu augšdaļu.
biljards Šīs spēles galds kopā ar attiecīgajiem piederumiem.
serso Šīs spēles piederumu komplekts - nūjiņa un viegla, plāna stīpa.
serinka Šīs šķirnes ābeles auglis; mālābols.
antonovka Šīs šķirnes ābeles auglis.
aports Šīs šķirnes ābeles auglis.
sīpoliņš Šīs šķirnes ābeles auglis.
trebū Šīs šķirnes ābeles auglis.
kornišons Šīs šķirnes gurķu konservi; šāda lieluma citu šķirņu marinēti gurķi.
moka Šīs šķirnes kafijas koka vai krūma sēklas (pupiņas); attiecīgais pārtikas produkts.
šinšilla Šīs šķirnes truša āda (parasti kažokāda).
šani Šīs tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas Šanas / Tai pavalstī.
sumeri Šīs tautas piederīgais; šumeri (2).
etruski Šis tautas piederīgais.
korejieši Šis tautas piederīgais.
korsikāņi Šis tautas piederīgais.
urugvajieši Šis tautas piederīgais.
abhāzi Šīs tautas piederīgais.
adigejieši Šīs tautas piederīgais.
afgāņi Šīs tautas piederīgais.
albāņi Šīs tautas piederīgais.
angļi Šīs tautas piederīgais.
armēņi Šīs tautas piederīgais.
azerbaidžāņi Šīs tautas piederīgais.
baltkrievi Šīs tautas piederīgais.
bulgāri Šīs tautas piederīgais.
burjati Šīs tautas piederīgais.
čehi Šīs tautas piederīgais.
čigāni Šīs tautas piederīgais.
čukči Šīs tautas piederīgais.
čuvaši Šīs tautas piederīgais.
dāņi Šīs tautas piederīgais.
ebreji Šīs tautas piederīgais.
ēģiptieši Šīs tautas piederīgais.
frīģieši Šīs tautas piederīgais.
grieķi Šīs tautas piederīgais.
gruzīni Šīs tautas piederīgais.
holandieši Šīs tautas piederīgais.
horvāti Šīs tautas piederīgais.
igauņi Šīs tautas piederīgais.
inguši Šīs tautas piederīgais.
īri Šīs tautas piederīgais.
islandieši Šīs tautas piederīgais.
itālieši Šīs tautas piederīgais.
jakuti Šīs tautas piederīgais.
japāņi Šīs tautas piederīgais.
kabardieši Šīs tautas piederīgais.
kalmiki Šīs tautas piederīgais.
karačaji Šīs tautas piederīgais.
karakalpaki Šīs tautas piederīgais.
karēļi Šīs tautas piederīgais.
katalāņi Šīs tautas piederīgais.
kazahi Šīs tautas piederīgais.
keti Šīs tautas piederīgais.
ķīnieši Šīs tautas piederīgais.
kirgīzi Šīs tautas piederīgais.
krievi Šīs tautas piederīgais.
kubieši Šīs tautas piederīgais.
kurdi Šīs tautas piederīgais.
lapi Šīs tautas piederīgais.
latvieši Šīs tautas piederīgais.
lezgīni Šīs tautas piederīgais.
lietuvieši Šīs tautas piederīgais.
maiji Šīs tautas piederīgais.
maķedonieši Šīs tautas piederīgais.
malagasi Šīs tautas piederīgais.
malajieši Šīs tautas piederīgais.
mandžūri Šīs tautas piederīgais.
mansi Šīs tautas piederīgais.
marieši Šīs tautas piederīgais.
marokāņi Šīs tautas piederīgais.
meksikāņi Šīs tautas piederīgais.
melnkalnieši Šīs tautas piederīgais.
moldāvi Šīs tautas piederīgais.
mordvieši Šīs tautas piederīgais.
nanaji Šīs tautas piederīgais.
ņenci Šīs tautas piederīgais.
norvēģi Šīs tautas piederīgais.
nūbieši Šīs tautas piederīgais.
osetīni Šīs tautas piederīgais.
palestīnieši Šīs tautas piederīgais.
paragvajieši Šīs tautas piederīgais.
persieši Šīs tautas piederīgais.
peruānieši Šīs tautas piederīgais.
peruieši Šīs tautas piederīgais.
poļi Šīs tautas piederīgais.
polovcieši Šīs tautas piederīgais.
portugāļi Šīs tautas piederīgais.
rumāņi Šīs tautas piederīgais.
sāmi Šīs tautas piederīgais.
serbi Šīs tautas piederīgais.
sīrieši Šīs tautas piederīgais.
skoti Šīs tautas piederīgais.
slovāki Šīs tautas piederīgais.
slovēņi Šīs tautas piederīgais.
somālieši Šīs tautas piederīgais.
somi Šīs tautas piederīgais.
sorbi Šīs tautas piederīgais.
spānieši Šīs tautas piederīgais.
šumeri Šīs tautas piederīgais.
tadžiki Šīs tautas piederīgais.
tibetieši Šīs tautas piederīgais.
tunisieši Šīs tautas piederīgais.
turki Šīs tautas piederīgais.
turkmēņi Šīs tautas piederīgais.
tuvieši Šīs tautas piederīgais.
udmurti Šīs tautas piederīgais.
ukraiņi Šīs tautas piederīgais.
ungāri Šīs tautas piederīgais.
uzbeki Šīs tautas piederīgais.
vācieši Šīs tautas piederīgais.
velsieši Šīs tautas piederīgais.
venecuēlieši Šīs tautas piederīgais.
vepsi Šīs tautas piederīgais.
vjetnamieši Šīs tautas piederīgais.
voti Šīs tautas piederīgais.
zviedri Šīs tautas piederīgais.
čečenieši Šīs tautas piederīgie.
čečeni Šīs tautības piederīgais.
čerkesi Šīs tautības piederīgais.
eskimosi Šīs tautības piederīgais.
eveni Šīs tautības piederīgais.
evenki Šīs tautības piederīgais.
hakasi Šīs tautības piederīgais.
hanti Šīs tautības piederīgais.
hotentoti Šīs tautības piederīgais.
karaīmi Šīs tautības piederīgais.
kumiki Šīs tautības piederīgais.
latgaļi Šīs tautības piederīgais.
lībieši Šīs tautības piederīgais.
arābi Šīs tautu grupas piederīgais.
ģermāņi Šīs tautu grupas piederīgais.
mongoļi Šīs tautu grupas piederīgais.
retoromāņi Šīs tautu grupas piederīgais.
romāņi Šīs tautu grupas piederīgais.
slāvi Šīs tautu grupas piederīgais.
vakuumtehnika Šīs tehnikas aparatūra.
Benilukss Šīs valstis kā kopums.
bacteria Šīs valsts baktēriju nodalījums.
circenis Šīs virsdzimtas dzimta ("Gryllidae"), pasaulē vairāk nekā 900 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ķīmija Šīs zinātnes likumu, sasniegumu praktisks izmantojums (parasti kādā nozarē).
šamais Šis; viņš.
šamējais Šis; viņš.
itis Šis.
š. Šis.
šajā Šis.
šam Šis.
šāms Šis.
šans Šis.
šas Šis.
šie Šis.
šim Šis.
šiš Šis.
šitamais Šis.
šitenais Šis.
šitentas Šis.
šķie Šis.
Schischkow Šiškovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā.
šitenā Šitā 2.
šitanais Šitais.
šitakē Šitake.
šitaki Šitake.
štis Šitas.
nātha-sampradāja Šivaistiska tantriska sekta, kas izveidojās Bengālijas ziemeļaustrumos un izplatījās arī citos Indijas apvidos.
šīvakarējs Šīvakara.
šīvs Šīve.
žvicka Šiveris.
schizophragma Šizofragmas.
schizofrenija Šizofrēnija - gara slimība.
hebefrēnija Šizofrēnijas forma, kas parasti sākas pubertātes vecumā, izpaužas polimorfā abortīvā simptomātikā un ātri noved dziļā psihes degradācijā.
kastrofrēnija Šizofrēnijas pacienta slimīgas bailes vai iedoma, ka ienaidnieki izņem viņam no smadzenēm domas.
likantropija Šizofrēnijas slimnieka murgu ideja par pārvēršanos vilkā.
schizofreniķis Šizofrēniķis.
merozoīts Šizogonijā radies īpatnis - sporozoītu dalīšanās procesa rezultāts, no kura noteiktos apstākļos var rasties gameta.
schizotrix Šizotrihas.
škapati Škapatas - atliekas, pārpalikumi.
Šķeņeva Škeņeva Vērēmu pagastā.
Šķeņovas ezers Škeņevas ezers Vērēmu pagastā.
Šķeņevas ezers Škeņevas ezers Vērēmu pagastā.
Šķeņevo Škeņevas ezers Vērēmu pagastā.
Mazais Mačuļu ezers Šketeris, ezers Šķaunes pagastā.
izšķīt Škinot (lapas, augļus), aptvert (kādu platību); šķinot izretināt.
Šķirnates ezers Škirnates ezers Demenes pagastā.
Mazkurmju ezers Škirpānu ezers Pildas pagastā.
Mazkurmju-Šķirpānu ezers Škirpānu ezers Pildas pagastā.
Skutari Škodra - pilsēta Albānijā, tās senāks nosaukums.
Škodra Škodras ezers - atrodas Balkānu pussalā, Melnkalnē un Albānijā, platība - 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos - līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums - 4-8 m (lielākais - 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta.
Skadaras ezers Škodras ezers Melnkalnē un Albānijā ("Skadarsko jezero").
Skuszkowo Škoškavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
traikšķīt Šķaidīt, smalcināt.
traišķīt Šķaidīt, smalcināt.
traikšķēt Šķaidīt, spaidīt (spiežot sulu).
draišķīt Šķaidīt; izšķērdēt, izšķiest.
šķaidēt Šķaidīt.
šķārdīt Šķaidīt.
traikšīt Šķaidīt.
kulties Šķaidīties, jaukties (piemēram, par ūdeni).
šķaisties Šķaidīties.
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšķaidīt Šķaidot apšļākt, aptraipīt.
izšķaidīt Šķaidot izkliedēt.
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
šnaukalas Šķaudas.
šķaudienis Šķaudiens.
šķavājiens Šķaudiens.
šķaudeklis Šķaudīšanas izraisītājs.
ači Šķaudīšanas skaņu apzīmējošs vārds.
spūkšēt Šķaudīt, sprauslāt (kā kaķis).
šķaudaloties Šķaudīt, sprauslāt.
šķaudāt Šķaudīt.
šķaudēt Šķaudīt.
šķavāt Šķaudīt.
šķeudīt Šķaudīt.
šķevot Šķaudīt.
šķavāties Šķaudīties.
šķeudīties Šķaudīties.
šķevāties Šķaudīties.
šķevoties Šķaudīties.
sašķaudīt Šķaudot apslacīt.
apšķaudīt Šķaudot aptraipīt.
izšķaudīt Šķaudot izdalīt (no deguna, mutes).
sašķaudīt Šķaudot izšķaudīt.
spurgāties Šķaudot sprauslāt.
uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš.
krasnopolieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Krasnopole" iedzīvotāji.
Landskrūne Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" nosaukums latgaliski.
Mozī Bryci Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Brici" nosaukums latgaliski.
Lelī Bryci Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Brici" nosaukums latgaliski.
mačieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mači" iedzīvotāji.
muizinieki Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji.
Muizinīki Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Muižnieki" nosaukums latgaliski.
Oļšaņiki Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Oļšaniki" nosaukuma variants.
Poleščina Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Šķaune" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
timanovieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Timanova" iedzīvotāji.
timanieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Timaņi" iedzīvotāji.
Tymynauci Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Tīmaņi" nosaukuma variants latgaliski.
Tymynova Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Tīmaņi" nosaukuma variants latgaliski.
Timinova Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Tīmaņi" nosaukuma variants.
zamšovicieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Zamšoviki" iedzīvotāji.
zamšovikieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Zamšoviki" iedzīvotāji.
Mozuo Lukneica Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Luknīca” nosaukuma variants.
Mozā Lukneica Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Luknīca” nosaukums latgaliski.
šķautra Šķauteris, šķautne.
šķautnainība Šķautnainība (2).
stūrainis Šķautnains, stūrains (parasti par kokmateriāliem).
šķausnains Šķautnains.
šķausņains Šķautnains.
škausnots Šķautnains.
šķausns Šķautnains.
šķauss Šķautnains.
šķautains Šķautnains.
šķautnots Šķautnains.
šķautrains Šķautnains.
šķiemele Šķautne (darbarīkos, parasti mīstīklās).
šķiemelis Šķautne (darbarīkos, parasti mīstīklās).
šķieminis Šķautne, asums.
šķauteris Šķautne, mala; šķaudere.
šķaudere Šķautne, mala.
šķaudure Šķautne, mala.
iemala Šķautne.
šķausna Šķautne.
šķausne Šķautne.
šķauss Šķautne.
šķaute Šķautne.
šķauzna Šķautne.
šķautnainība Šķautņainība (1).
šķautnains Šķautņains (1).
šķautnains Šķautņains (2).
kaupra Šķautņains pakalns ar nogāzēm abās pusēs; klints asā daļa.
kaupre Šķautņains pakalns ar nogāzēm abās pusēs; klints asā daļa.
kaupris Šķautņains pakalns ar nogāzēm abās pusēs; klints asā daļa.
kantains Šķautņains, stūrains.
kantainis Šķautņains.
kantāts Šķautņains.
šķeltnains Šķautņains.
šķautnainums Šķautņainums (1).
šķautnainums Šķautņainums (2).
līmenis Šķautņu skaits no koka virsotnes līdz tā saknei.
šķautņveidīgs Šķautņveida.
ščavas Šķavas.
šķaudas Šķavas.
škāvas Šķavas.
šķāvas Šķavas.
šķaves Šķavas.
šķavi Šķavas.
šķevas Šķavas.
sternutatio Šķavas.
šķaut Šķavāt, šķaudīt.
dāboliņš Šķavu pelašķis ("Achillea ptarmica").
puķkumeleni Šķavu pelašķis ("Achillea ptarmica").
šķabans Šķebans.
šķeberniece Šķebere.
šķebens Šķebīgs.
šķebošs Šķebīgs.
šķebs Šķebīgs.
atšķerbināt Šķebināt, kļūt pretīgam.
šebināt Šķebināt.
šķerbināt Šķebināt.
šķibināt Šķebināt.
Gartiltupe Šķēde, Dzedrupes satekupe Talsu novadā.
Līčupe Šķēde, Dzedrupes satekupe.
Vandzenes upe Šķēde, Dzedrupes satekupe.
Nastupīte Šķēde, Dzedrupes satekupe.
Līču upe Šķēde, Ēdas satekupe.
Karpene Šķēdes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 10 km; Kārpene; Ausupe.
Pormale Šķēdes kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunlutriņu un Šķēdes pagastā, garums - 8 km; Posmale.
Alkšņvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā.
Ziemeļvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā.
Lūkačupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, garums - 7 km; Lūkača; Krieviņu upe.
Grauzdupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, vidustece Kuldīgas novada Kabiles pagastā, garums - 8 km; Gruzdupe.
Polīšupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā.
Ūdrupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 10 km; Ūdre.
Okte Šķēdes labā krasta pieteka Talsu novada Laucienes pagastā, garums - 14 km, kritums - 45 m.
Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips.
šķelbrēks Šķelbete.
šķelbrete Šķelbete.
sīkšķeldas Šķeldas, kas iziet caur šķirošanas sietiem ar acu izmēriem no 10 x 10 mm līdz 12 x 12 mm.
šķedene Šķēle, atgriezums.
ļupsna Šķēle, tieva, gara strēmele.
lumste Šķēle.
šļencka Šķēles veida atlikums.
uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
šķērlāt Šķēlēt, smalcināt, sagriezt.
šķēris Šķēlis, auns.
šķielis Šķēlis; ērzelis, auns.
šķērlaupa Šķēllaupa.
blēdīgs Šķelmīgs, viltīgs, nerātns.
kārdeiba Šķelmis, palaidnis.
šķirība Šķelšanās, nevienprātība.
kūņoties Šķelt apvalku un līst ārā no kūniņas; atbrīvoties no kūniņas.
cirst Šķelt sīkākās daļās (ar cirvi, arī ar citu asu priekšmetu); skaldīt.
kapāt Šķelt, drupināt daļās (ar ko asu).
rist Šķelt.
šķaust Šķelt.
šķeltnis Šķeltāda.
šķelderains Šķeltains.
schistidium Šķeltcepurenes.
dalīties Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā (par vienkāršajiem organismiem).
pārdalīties Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā tā, ka rodas divi atsevišķi organismi (par vienkāršajiem organismiem).
lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā).
plīst Šķelties, drupt pēc sitiena, trieciena.
šķeltkājis Šķeltkājvēzis ("Mysidacea").
mysis Šķeltkājvēžu ģints.
mysidacea Šķeltkājvēžu kārta.
limnomysis Šķeltkājvēžu kārtas ģints.
mesomysis Šķeltkājvēžu kārtas ģints.
neomysis Šķeltkājvēžu kārtas ģints.
šķeltlapains Šķeltlapu.
šķendalaini Šķeltnaini (zirņi).
hipogastroshīze Šķeltne vēdera sienas apakšdaļā.
Šķeltiņu ezers Šķeltovas ezers Šķeltovas pagastā.
Robežnieku ezers Šķeltovas ezers Šķeltovas pagastā.
Lelī Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" bijušais nosaukums latgaliski.
Briuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants.
Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
brūverieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji.
cesļavieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Cesļava" iedzīvotāji.
cesļevieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Cesļeva" iedzīvotāji.
Karaši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Karaseva" nosaukuma variants.
krekelieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" iedzīvotāji.
Krekeli Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" nosaukuma variants.
Krekeliškas Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" nosaukuma variants.
Krekeliškys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" nosaukums latgaliski.
Krīveni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski.
Narkauski Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Marhileviči" bijušais nosaukums.
Marhiļeviči Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Marhileviči" nosaukuma variants.
Mozī Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslabojeva" bijušais nosaukums latgaliski.
Mazie Briuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslabojeva" bijušais nosaukums.
maslobojevieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslobojeva" iedzīvotāji.
Meļderi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" nosaukuma variants.
Meļderiškas Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" nosaukuma variants.
Mihaiļina Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihailina" nosaukuma variants.
Mikailina Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihailina" nosaukuma variants.
mihaiļinieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihaiļina" iedzīvotāji.
Mikucki Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Nikucki" nosaukuma variants.
staškevicieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Satskeviči" jeb "Staškeviči" iedzīvotāji.
slostovcieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" iedzīvotāji.
slostovkieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" iedzīvotāji.
Slosts Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" nosaukuma variants.
staskevicieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Staskeviči" jeb "Staškeviči" iedzīvotāji.
Staskeviči Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Stašķeviči" nosaukuma variants.
Sukaili Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suhailina" nosaukuma variants.
Sukailina Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suhailina" nosaukuma variants.
Sukailys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suhailina" nosaukums latgaliski.
suveidiški Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suveizdas" iedzīvotāji.
suveizdieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suveizdi" iedzīvotāji.
Lelī Suveizdi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suveizdi" nosaukuma variants latgaliski.
Lielie Suveizdi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suveizdi" nosaukuma variants.
šahmanieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šahmani" iedzīvotāji.
šķeltinieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķeltiņi" iedzīvotāji.
šķeltovieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķeltiņi" iedzīvotāji.
Šķerbiškas Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbiški" nosaukuma variants.
Škerbiškys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbiški" nosaukums latgaliski.
Zabolotki Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Zabalotki" nosaukuma variants.
Zabolotņiki Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Zabalotki" nosaukuma variants.
Kolna Kūdeņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna Kudiņi” nosaukuma variants.
Kalna Kūdeņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna Kudiņi” nosaukuma variants.
Kolna Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna Kudiņi” nosaukums latgaliski.
Lejas Kūdeņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Kudiņi” nosaukuma variants.
Lejis Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Kudiņi” nosaukums latgaliski.
Upes Kūdeņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Upes Kudiņi” nosaukuma variants.
Upes Kūdiņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Upes Kudiņi” nosaukuma variants.
Upis Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Upes Kudiņi” nosaukums latgaliski.
šķilsts Šķelts.
šplinte Šķelttapa.
dryoptodon Šķeltzobes.
piepūle Šķēluma iekšējo spēku rezultējošais spēks.
šķeltnis Šķēlums (apģērba gabalam).
šķērste Šķēlums apģērbā.
sļoka Šķēlums sieviešu svārkos.
šķerstele Šķēlums sieviešu svārku apakšmalā, arī vīriešu svārku aizmugurē.
šķērbele Šķēlums svārku aizmugurē.
šķelte Šķēlums svārku mugurā.
hiāts Šķēlums, plaisa; sprauga.
šķēre Šķēlums; iegriezums.
šķēla Šķēlums.
sklīmests Šķēlums.
šķelvenēt Šķelvināt.
šķelverēt Šķelvināt.
šķelvenēties Šķelvināties.
plēst Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko).
šķilties Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (parasti par putnu mazuļiem).
atškambāt Šķeļot atdalīt (mazu daļu).
atšķelt Šķeļot atdalīt nost (daļu no kā).
nošķelt Šķeļot atdalīt nost.
pāršķelt Šķeļot ievainot (ķermeņa daļu).
iešķelt Šķeļot ieveidot, radīt (piemēram, plaisu).
iešķelties Šķeļot ievirzīties (priekšmetā, ko šķeļ).
izšķelt Šķeļot izdalīt (daļu no priekšmeta).
izšķelt Šķeļot izveidot (kur), piemēram, caurumu, robu; šķeļot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
uzšķelt Šķeļot izveidot, radīt (kam) atveri.
pāršķelt Šķeļot pārdalīt; šķeļot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
sašķelt Šķeļot sadalīt, sasmalcināt.
piešķelt Šķeļot sagatavot (pietiekami, daudz).
saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
lauzt Šķeļot, drupinot (ko), veidot (tajā, piemēram, eju).
nodalīt Šķeļot, griežot u. tml. atdalīt nost.
pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties.
skamba Šķemba (šāviņam).
skrumstala Šķemba no kaula.
šķēvele Šķemba, atplīsusi skaida.
šķeltna Šķemba, lauska.
šķausna Šķemba, šķautnains (akmens, ledus) gabals.
vanska Šķemba, šķēpele.
lompa Šķemba.
šķelsna Šķemba.
šķembele Šķemba.
šķempele Šķemba.
šķendala Šķemba.
šķendele Šķemba.
šķēpele Šķemba.
šķērbele Šķemba.
šķērpele Šķemba.
šķērpelis Šķemba.
skramba Šķemba.
šķērpelains Šķembains, skabargains.
šķērplens Šķembains, skabargains.
šķembeļains Šķembains.
šķembots Šķembains.
skrambains Šķembains.
grauztiņi Šķembas, gruveši, šķelti mūu gabali.
granāta Šķembu vai fugasa šāviņš.
šķembveidīgs Šķembveida.
nošķendēties Šķendējoties noteikt, pateikt.
šķēpgals Šķēpa gals.
šķēpmešana Šķēpa mešana (sportā).
šķēpmetējs Šķēpa metējs (sportā).
šķēpraidis Šķēpa metējs (sportā).
šķēpturis Šķēpa turētājs.
šķērbulis Šķēpele, šķemba.
šķautra Šķēpele.
šķelda Šķēpele.
šķelde Šķēpele.
Jaunšķepeles dzirnavezers Šķēpeļu dzirnavezers Līgatnes pagastā.
cakile Šķēpenes.
štoperis Šķēpmetēja ieskrējiena apturēšana, izvirzot priekšā kāju.
šķēpnesis Šķēpnieks.
plažieris Šķēps, iesms.
hasta Šķēps, pīķis.
brūnis Šķēps.
šķēpa Šķēps.
šķērps Šķēps.
stēga Šķēps.
šķepasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
šķepsne Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
šķipasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
Plaupis Šķēpu strauts, Zaņas pieteka.
keratoms Šķēpveida nazis radzenes pāršķelšanai iridektomijā.
šķēpveidīgs Šķēpveida.
Šķerbinieki Šķerbinieki 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Šķerbinieki Šķerbinieki 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
trampelēt Šķērdēt (naudu, mantu).
skaidināt Šķērdēt, šķiest.
skaidīt Šķērdēt, šķiest.
šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
prallēt Šķērdēt, tērēt.
trembelēt Šķērdēt, tērēt.
kakaļāt Šķērdēt, vieglprātīgi tērēt naudu.
laist vējā Šķērdēt.
šķenēt Šķērdēt.
šķennēt Šķērdēt.
svaidīt Šķērdēt.
trellināt Šķērdēt.
šķelderis Šķērdētājs.
šķiezlis Šķērdētājs.
trašķīties Šķērdēties, tērēties.
šķenēties Šķērdēties.
šķennēties Šķērdēties.
šķērsties Šķērdēties.
peāns Šķērēm līdzīgas spailes, ar kurām aizspiež asinsvadus, piem., operējot.
štēres Šķēres, grieznes.
zirklītes Šķēres, grieznes.
šķirkas Šķēres.
skrundas Šķēres.
šņikas Šķēres.
meti Šķēri, velki, dzijas, kuras aužot stiepjas auduma garumā, un starp kurām ieauž audus.
strēģelis Šķēris lemesnīcā.
mestavas Šķērkoki auduma apstrādei vai velku koki stellēs.
šķēravas Šķērkoki metu sašķērēšanai.
šķērumi Šķērkoki.
šķerms Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
šķērns Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
šķerbs Šķērms, negaršīgs; skarbs.
šķērmīgs Šķērms.
šērpis Šķērpis, velēnu griežamais nazis arklam.
traversa Šķērsa konstrukcija, šķērss konstrukcijas elements (piemēram, sija).
diafragma Šķērsām novietota audu plātne doba stublājā (parasti purva un ūdens augiem).
dvarsā Šķērsām peldlīdzeklim, perpendikulāri tā diametrālajai plaknei.
klopši Šķērsām sagriezti liellopu gaļas gabaliņi, parasti no t. s. filē gabala.
atžerbiski Šķērsām, atmuguriski.
pāršļauku Šķērsām, krustām šķērsām.
šņuceniski Šķērsām, slīpi.
atšerbi Šķērsām, šķērseniski.
atžerbi Šķērsām, šķērseniski.
atžerbu Šķērsām, šķērseniski.
šķērsaniski Šķērsām, šķērseniski.
griezeniski Šķērsām.
šķērs Šķērsām.
šķēršām Šķērsām.
šķērsan Šķērsām.
šķērsis Šķērsām.
šķērsnām Šķērsām.
šķērsnis Šķērsām.
šķērstām Šķērsām.
šķēršu Šķērsām.
šķērsus Šķērsām.
šreiji Šķērsām.
šreji Šķērsām.
šķērsdziedris Šķērsbaļķis.
vestverks Šķērsbūve baznīcas rietumu daļā: 2-3 torņi un priekšhalle, virs kuras atrodas kapela, ko ietver emporas.
šķērsu Šķērsenisks, šķērss.
traversflauta Šķērsflauta.
šķērsprofils Šķērsgriezumā iegūts (kā) profils (2).
krustiela Šķērsiela.
krustsiena Šķērsiena.
lakta Šķērsis (putnu mītnē), uz kura nakšņo mājputni.
traverss Šķērsis, šķērsbaļķis.
spraislis Šķērsis.
klabiķis Šķērskokā virs diviem stabiem vai augoša koka zarā iekārts dēlis, pa kuru noteiktā ritmā dauzīja ar diviem koka āmuriem, lai ēdienreizē ļaudis no lauku darbiem sasauktu.
banksti Šķērskoki spāru satvaram; arī šķēršļi, kas valda spāres.
bauksti Šķērskoki spāru satvaram; arī šķēršļi, kas valda spāres.
rūčkas Šķērskoki, kas satur kopā sānu dēļus ratos.
šķērsbomis Šķērskoks (rīkos, ierīcēs).
milans Šķērskoks pie aužamajiem stāviem.
virbals Šķērskoks ratu redelēs.
spuliņš Šķērskoks tača kraķī, uz ko atbalsta laipas.
pinne Šķērskoks, kas jaunu koka piebūvi satur pie vecas koka ēkas, pie pakša.
sprēģelis Šķērskoks, kas savieno arkla ilksis 2(1).
bendelis Šķerskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
bankste Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
banksts Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
bante Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
bende Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
pinne Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
bēģele Šķērskoks, kas savieno, satur celtnes divas pretējās spāres.
vembele Šķērskoks, ko novieto uz ragavām, vedot sienu salmus u. tml.
sovara Šķērskoks.
špriks Šķērskoks.
tvāre Šķērskoks.
ūdensšķērslis Šķērslis ūdens plūsmas ceļā.
aizdambējums Šķērslis, aizsprostojums straumes tecējumam.
aizgaita Šķērslis, kavēklis, nelaime, neveiksme.
aizmetiens Šķērslis, kavēklis.
bet Šķērslis, kavēklis.
impediments Šķērslis, kavēklis.
kavēkslis Šķērslis, traucēklis.
aizšķērslis Šķērslis.
sieksta Šķērslīste, kurā iestiprina grābekļa zarus un kātu.
šķērslu Šķērslu šķērslām - krustām šķērsām.
traverss Šķērsošana (parasti sportā).
šķērsoties Šķērsot (1) vienam otru, citam citu.
kreičat Šķērsot (ar kuģi).
traversēt Šķērsot (parasti sportā).
krustot Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) - par upi, ceļu u. tml.; būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai).
šķērsējais Šķērss; tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērsenisks.
šķērsējs Šķērss; tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērsenisks.
septa Šķērssiena, šķirtne.
šervante Šķērssiena; starpsiena.
pārsiena Šķērssiena.
šērbante Šķērssiena.
izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
buks Šķērssija, tilta sija.
šķērsenis Šķērssija; arī šķērskoks.
šķērsstrīpa Šķērssvītra.
mioblastoma Šķērssvītroto muskuļu audzējs, kas satur mioblastus.
šķērstiltiņi Šķērssvītroto muskuļu protofibrillas sasaistošie elementi, kas atrodas muskuļšķiedras tumšo disku perifērijā.
šķērsstrīpots Šķērssvītrots.
miastēnija Šķērssvītru muskulatūras pastiprināta nogurdināmība un vājums - hroniska slimība.
šķēst Šķērst - griezt visgarām, atsedzot iekšējos orgānus (par nokautu dzīvnieku).
Seehof Šķerstenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
iedzerksnis Šķērstīkls zivju murdā, kas nelaiž zivis atpakaļ.
šķēstuves Šķērstuves - lopu iekšējie orgāni.
aizara Šķērsvaga lauka galā.
šķērsgriezums Šķērsvirzienā izdarīts griezums, šķēlums.
šķērsis Šķērsvirzienā novietota detaļa, elements (piemēram, kā savienošanai, balstīšanai).
šķērssija Šķērsvirzienā novietota sija, parasti (kā) detaļa, elements.
šķērskoks Šķērsvirzienā novietots koka stienis, baļķis, dēlis u. tml., parasti (kā) detaļa, elements.
šķērsstienis Šķērsvirzienā novietots stienis, parasti (kā) detaļa, elements.
šķērsums Šķērsvirziena stāvoklis.
septibranchia Šķērsžauņi.
šķērēšana Šķēru pavedienu uztīšana uz aušanas pamatnes paralēli.
riestuve Šķēru veltnis (stellēm).
šķērains Šķērveidīgs, spīļveidīgs.
Nīkrāce Šķērvelis, Ventas pieteka.
Šķerbele Šķērvelis, Ventas pieteka.
Šķērdule Šķērvelis, Ventas pieteka.
Šķervele Šķērvelis, Ventas pieteka.
Šķērvele Šķērvelis, Ventas pieteka.
Šķervelis Šķērvelis, Ventas pieteka.
Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām.
uzšķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) atveri.
pāršķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) šķēlumu, atvērumu, arī bojājumu, ievainojumu.
šests Šķesta, rīkste, kārts; šesta.
šesta Šķesta, rīkste, kārts.
Šķeteru ezers Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā.
Tupiņezers Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā.
šķētele Šķēte - svārku stūris, svārku apakšējā mala; šķēlums.
šķeteri Šķetere (1).
šķeteriens Šķetere (1).
šķeteris Šķetere (1).
prētka Šķetere, dzijas šķipsna.
fice Šķetere; dzijas kamoliņš.
dropstiņa Šķetere.
dzijs Šķetere.
matka Šķetere.
piešķeterēt Šķeterējot (diegus, dziju), pietīt (spoli).
sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko); šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
piešķeterēt Šķeterējot pievienot (pie kā, kam klāt diegu, dziju).
piešķeterēt Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
šķetināt Šķeterēt (1).
skretelēt Šķeterēt (dzijas).
dašķeterēt Šķeterēt un pabeigt šķeterēt.
pāršķeterēt Šķeterēt vēlreiz, no jauna.
šķetrēt Šķeterēt.
šķeturēt Šķeterēt.
dzijpāris Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem.
dzijpors Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem.
dzijpurs Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem.
dzīpars Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem.
dzīvpors Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem.
šķeternīca Šķeterētāja.
šķeternīce Šķeterētāja.
šķeternīte Šķeterētāja.
mulinē Šķeterēti izšujamie diegi.
šķetināties Šķeterēties.
Močulkas ezers Šķeteris, ezers Šķaunes pagastā.
Mačulkas II ezers Šķeteris, ezers Šķaunes pagastā.
Šķeteru Šķeteru ezers - Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha.
irināt Šķetināt (dziju).
peņķēt Šķetināt (piemēram, samudžinātu dziju).
atšķetināt Šķetināt vaļā.
pāršķetināt Šķetināt vēlreiz, no jauna.
blīgzna Šķetra ("Salix pentandra").
blīgzne Šķetra ("Salix pentandra").
blīksna Šķetra ("Salix pentandra").
blīksne Šķetra ("Salix pentandra").
blīzma Šķetra ("Salix pentandra").
blīzna Šķetra ("Salix pentandra").
blīzne Šķetra ("Salix pentandra").
blīznis Šķetra ("Salix pentandra").
glīgzda Šķetra ("Salix pentandra").
kārkles Šķetra ("Salix pentandra").
kārkļi Šķetra ("Salix pentandra").
kārklis Šķetra ("Salix pentandra").
kārkls Šķetra ("Salix pentandra").
kazavītols Šķetra ("Salix pentandra").
pūpolas Šķetra ("Salix pentandra").
pūpolica Šķetra ("Salix pentandra").
pūpolis Šķetra ("Salix pentandra").
pūpoļkoks Šķetra ("Salix pentandra").
pūpols Šķetra ("Salix pentandra").
pūpolvītols Šķetra ("Salix pentandra").
pūpulis Šķetra ("Salix pentandra").
pūpuļkoks Šķetra ("Salix pentandra").
sīķetrs Šķetra ("Salix pentandra").
šķestrs Šķetra ("Salix pentandra").
šķetrs Šķetra ("Salix pentandra").
verba Šķetra ("Salix pentandra").
vierba Šķetra ("Salix pentandra").
vaiņa Šķiba mala ar mizu dēlim vai plankai.
Alexanderhof Šķibes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta teritorijā.
plagiokefalija Šķībgalvainība, galvas asimetrijas veids, kur galvas smadzeņu daļas lielākais garums neatrodas mediānā plāksnē, bet iešķībi vai diagonāli.
odontortoze Šķībi augošu zobu iztaisnošanas operācija.
klemburiski Šķībi greizi.
adosēt Šķībi nogriezt.
greiļat Šķībi sagriezt.
ievelkains Šķībi šķiedrains (koks).
kristmeterām Šķībi un greizi.
globži Šķībi, greizi, aplami.
čūreniski Šķībi, greizi.
ķieriski Šķībi, greizi.
pasvelu Šķībi, slīpi.
pasvilu Šķībi, slīpi.
laideriski Šķībi.
šķībai Šķībi.
šķībaniski Šķībi.
šķibīt Šķibīt ausis - spicēt ausis.
skabīt Šķibīt, kasīt; nodarināt zarus.
skabināt Šķibīt, nodarināt zarus.
šķubīt Šķibīt.
šķībenisks Šķībs (parasti mazliet).
taliks Šķībs raksts turkiem un persiešiem.
klešs Šķībs, greizs, izliekts.
šķobs Šķībs, greizs, līks, sašķiebies.
šļaupens Šķībs, greizs.
kluins Šķībs, līks, sagriezies.
žļudzens Šķībs, slidens.
izlēvens Šķībs.
šķeibs Šķībs.
Lielais purvs Šķibu purvs Kokneses novada Bebru pagastā.
plagiotheciaceae Šķībvācelīšu dzimta.
plagiothecium Šķībvācelītes.
šķīstamība Šķīdība.
šķīstība Šķīdība.
spirtšķīdums Šķīdinājums spirtā.
dilūcija Šķīdināšana, atšķaidīšana.
pudināt Šķīdināt (kartupeļus, ilgi vārot).
sašķiest Šķīdināt (ūdenī).
solvēt Šķīdināt, samaksāt.
šķaidīt Šķīdināt.
šķīdēt Šķīdināt.
šķīdīt Šķīdināt.
solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas.
elektroosmoze Šķīdinātāja pāreja caur membrānu elektriskā lauka ietekmē; izmanto šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
ekstrahents Šķīdinātājs, ko lieto ekstrakcijā.
eluents Šķīdinātājs, ko lieto hromatogrāfijā vielu sadalīšanas procesā.
disolvents Šķīdinātājs.
solvents Šķīdinātājs.
šķaidas Šķīdonis.
šķīdenis Šķīdonis.
šķīdne Šķīdonis.
šķīdoņa Šķīdonis.
šķīdons Šķīdonis.
dzira Šķidra barība (mājdzīvnieku ēdināšanai).
klince Šķidra biezputra.
pļepenīca Šķidra biezputra.
pļura Šķidra biezputra.
kulieris Šķidra dedzinātā cukura masa, ko izmanto konditorijas izstrādājumu gatavošanā un alkohola ražošanā; dabiska pārtikas krāsviela.
motordegviela Šķidra degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos (benzīns, dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju, gāzturbīnu u. c. dzinēju degviela).
superplūstamība Šķidrā hēlija spēja temperatūrā, kas tuva absolūtajai nullei, plūst praktiski bez berzes.
karbolfuksīns Šķidra krāsviela, kas sastāv no fenola šķīduma, fuksīna un alkohola.
dubļi Šķidra masa - ūdenī izmirkusi zeme.
embrokācija Šķidra medikamenta ieberzēšana.
miltine Šķidra miltu putra.
miltinīca Šķidra miltu putra.
mīstavnica Šķidra miltu putra.
ļarva Šķidra parasti neuzrūgusi mīkla.
mērce Šķidra piedeva, kas papildina ēdiena garšu, izskatu, uzturvielu daudzumu.
dzēsna Šķidra putra.
ķebīte Šķidra putra.
pļurra Šķidra putra.
tempe Šķidra putra.
tempis Šķidra putra.
hīms Šķidra putriņa, kas rodas kuņģī no barības, uz kuru iedarbojas kuņģa sula.
slapjkodne Šķidra sēklu kodne.
panklastīts Šķidra sprāgstviela no 2 daļām sēroglekļa un 3 daļām slāpekļa paskābes, ko 1. pasaules karā lietoja aviobumbām.
zvaidzene Šķidra taukputra.
nodziras Šķidra teļu dzira.
elektrovirpuļplūsma Šķidrā vai gāzveidīgā vidē norisoša plūsma, kuras cēlonis ir vidē plūstošās elektriskās strāvas mijiedarbība ar šās pašas strāvas radīto magnētisko lauku.
gļotas Šķidra zāļu forma, ko iegūst, šķīdinot karstā ūdenī tādas augu jēlvielas, kurās atrodas gļotvielas.
piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu veidojumu skaita.
embrokācija Šķidra ziede; šķidrums kompresei.
pulpa Šķidra, mīksta bezformas masa.
mielītis Šķidrais maizes raugs.
piksavons Šķidras darvas ziepes bez smakas, sastāv no skuju koku darvas atsevišķām sastāvdaļām, šķidrām kālija ziepēm (90%) un mazliet kālija karbonāta.
dūmmaisījums Šķidras vai cietas vielas, kas rada dūmus, ko izmanto dūmlaides aparātu, mašīnu un dūmsveču piepildīšanai.
hermētiķi Šķidras vai pastveidīgas polimēru kompozīcijas, kam piemīt spēja noblīvēt dažādas savienojumu vietas un šuves.
korporizācija Šķidras vielas pārvēršana cietā.
dropes Šķidras zāles (parasti tinktūra).
savonade Šķidras ziepes, sastāv no 3 daļām oleīna, 1 daļas metilheksalīna un attiecīga daudzuma 50 procentīga kālija sārma.
polimērkompoundi Šķidras, monomērus, oligomērus, polimērus saturošas kompozīcijas, ko lieto izolācijai elektronisko ierīču ražošanā.
staipeknis Šķidrauts, plīvurs.
pļūtas Šķidri dubļi.
žļunga Šķidri dubļi.
liquor Šķidri farmaceitiski preparāti.
žļanga Šķidri izvārīts, ūdeņains ēdiens.
šļura Šķidri netīrumi.
jēmas Šķidri puvumi.
jēms Šķidri puvumi.
lēmekļi Šķidri puvumi.
derivāts Šķidri vai gāzveidīgi magmas diferenciācijas procesa pēdējo stadiju produkti.
zampa Šķidri, izmiekšķējušies mēsli (parasti kūtsmēsli); vieta, kur ir šādi mēsli.
šķīsti Šķidri.
virca Šķidrie kūtsmēsli.
likvefakcija Šķidrināšana.
šķidrot Šķidrināt; retināt.
sāngaismojums Šķidro kristālu apgaismošanas veids, ko parasti izmanto piezīmjdatoros un klēpjdatoros, iebūvējot papildus gaismas avotu ekrāna sānos.
LCD Šķidro kristālu displejs (angļu "liquid cristal display").
aizmugurgaismojums Šķidro kristālu displeju apgaismošanas veids, kas piezīmjdatoros un klēpjdatoros uzlabo displeja lasāmību un ko īsteno, iebūvējot gaismas avotu displeja ekrāna aizmugurē.
izvilkums Šķidro zāļu (medikamentu) forma.
šķīsts Šķidrs (parasti par ēdienu).
klajš Šķidrs (parasti par virumu).
aizlejs Šķidrs aizdars; piens u. c. pie biezputras vai putras, arī tas ko uzsmērē uz maizes.
sapiņš Šķidrs alus.
ļoļļa Šķidrs cūkēdiens; slikts ēdiens.
nafta Šķidrs derīgais izraktenis - eļļains, degošs ogļūdeņražu maisījums.
piestrēbams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens.
piestrēbjams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens.
piestrēbiens Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam).
strebeklis Šķidrs ēdiens, arī dzēriens; strebjamais.
strēbiens Šķidrs ēdiens, arī dzēriens; strebjamais.
strebjams Šķidrs ēdiens, arī dzēriens.
laceklis Šķidrs ēdiens, ko dod lakt (sunim, kaķim).
lacenis Šķidrs ēdiens, ko dod lakt (sunim, kaķim).
laciklis Šķidrs ēdiens, ko dod lakt (sunim, kaķim).
laciens Šķidrs ēdiens, ko dod lakt (suņiem, kaķiem).
strēba Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa.
strēbeklis Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa.
stribekls Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa.
čura Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki).
čure Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki).
čurine Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki).
čuruls Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki).
slorķis Šķidrs ēdiens, slikts gatavojums cūkai vai govij.
strūbļa Šķidrs ēdiens, zupa.
viriņš Šķidrs ēdiens, zupas.
strebenica Šķidrs ēdiens.
strebums Šķidrs ēdiens.
losjons Šķidrs kosmētisks līdzeklis ādas kopšanai.
dzeresis Šķidrs lopu ēdamais; slotrams.
slotrams Šķidrs lopu ēdamais.
slotrans Šķidrs lopu ēdamais.
amilēns Šķidrs nepiesātināts ogļūdeņradis ar vienu dubultsaiti.
cimīns Šķidrs ogļūdeņradis ar patīkamu smaržu ķimeņu, eikalipta, kumīna un timiāna gaistošajās eļļās.
mezitilēns Šķidrs ogļūdeņradis, ko iegūst no akmeņogļu darvas un naftas vai sintētiski.
dietilamīns Šķidrs ptomaīns pūstošās zivīs.
plorza Šķidrs sliktas kvalitātes ēdiens.
laka Šķidrs suņu ēdiens, suņa zupa.
oleīns Šķidrs taukskābju maisījums, ko iegūst, sašķeļot šķidrus vai viegli kūstošus taukus.
putra Šķidrs vai pusšķidrs ēdiens no putraimiem vai miltiem, kas vārīti ūdenī vai pienā, vai arī ūdenī ar piena piedevu.
cikutīns Šķidrs velnarutku alkaloīds; nomāc centrālo nervu sistēmu un paralizē nervu galus skeleta muskulatūrā.
plaiskans Šķidrs, plāns.
šķidrains Šķidrs, rets.
nostrēbiens Šķidrs, strebjams ēdiens (parasti putra).
štīsts Šķidrs; šķīsts.
klīmīgs Šķidrs.
šķeists Šķidrs.
šķīksts Šķidrs.
šķītrs Šķidrs.
sarecēšana Šķidru disperso sistēmu pārvēršanās gelos (recekļos).
ice Šķidru mēslu bedre.
pinte Šķidru un beramu vielu tilpuma mērvienība angļu mēru sistēmā; Lielbritānijā - 1/8 galona = 0,568 l, ASV - 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām).
injekcija Šķidru vielu ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
centrifugēšana Šķidru, neviendabīgu sistēmu sadalīšana sastāvdaļās centrbēdzes spēka iedarbībā.
eksudācija Šķidruma (izsvīduma) rašanās iekaisumā ķermeņa dobumos vai orgānos.
otoreja Šķidruma (seroza vai strutaina) tecēšana no auss.
drenāža Šķidruma aizvadīšana ar drenu sistēmu; drenu sistēma.
dekantācija Šķidruma atdalīšana no nogulsnēm, to nolejot pēc nostādināšanas vai pēc izgulsnēšanas ar centrifūgu.
ultrafiltrēšana Šķidruma atdalīšana no tādām daļiņām, kuru izmēri ir no dažiem mikroniem līdz molekulārajiem izmēriem, filtrējot caur puscaurlaidīgu membrānu 0,1-0,12 megapaskālu (MPa) spiedienā.
elutriācija Šķidruma atduļķošana; process, kurā nešķīstoša pulvera rupjākos graudus atdala no smalkākajiem, nolejot šķidrumu pēc rupjāko graudu nogulsnēšanās.
potocitoze Šķidruma cirkulācija šūnas citoplazmā.
deplēcija Šķidruma daudzuma samazināšanās ķermenī.
pazlaukte Šķidruma daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt.
klisma Šķidruma ielaišana tūpļa zarnā ārstības nolūkā; klizma 2(1).
klistērs Šķidruma ielaišana tūpļa zarnā ārstības nolūkā; klizma 2(1).
rundelka Šķidruma iesmelšanai paredzēts neliels trauks ar taisnu, pagaru osu, rokturi.
imbibīcija Šķidruma iespiešanās, iesūkšanās cietos ķermeņos.
šļurkstins Šķidruma ievadīšana ar šļirci.
peritoneoklīze Šķidruma ievadīšana peritoneja dobumā.
pleiroklīze Šķidruma ievadīšana pleiras dobumā; pleiras dobuma skalošana.
imersija Šķidruma ievadīšana starp mikroskopa objektīvu un aplūkojamo priekšmetu; palielina mikroskopa izšķirtspēju.
klistīrs Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai); klizma 2(1).
klizma Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai).
hipodermoklīze Šķidruma ievadīšana zem ādas lielā daudzumā, piem., fizioloģiskā šķīduma infūzija.
perfūzija Šķidruma ilgstoša ievadīšana vai ieliešana caur dobu orgānu.
vezikoklīze Šķidruma injicēšana urīnpūslī.
areometrija Šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšana.
rahiohīze Šķidruma izplūdums mugurkaula kanālā.
ekstravazācija Šķidruma izplūšana no vadiem (asinsvadiem, limfvadiem) apkārtējos audos.
slapināšana Šķidruma izplūšana pa cietķermeņa virsmu, ko nosaka vielu daļiņu mijiedarbība uz robežvirsmas; ja šķidrums cietķermeņa virsmu slapina, tad notiek tā pacelšanās pie trauka sienām (sk. menisks).
drenāža Šķidruma izvadīšana no ķermeņa dobuma (parasti ar tamponiem, caurulēm).
slapjums Šķidruma kopums (kādā vidē, arī vietā); arī mitrums (1).
hidatisms Šķidruma kustības skaņa (šļakstiens) ķermeņa dobumā.
lase Šķidruma lāse.
lāse Šķidruma mazākā apaļa vai ieapaļa daļiņa.
kvarta Šķidruma mērs Prūsijā un Bavārijā (0,267 l).
duļķes Šķidrumā neizšķīdušas nogulsnes, arī nogulsnējuši netīrumi.
padibenes Šķidruma nogulsnes.
padibines Šķidruma nogulsnes.
dekantēšana Šķidruma noliešana no nogulsnēm.
diskatapozija Šķidruma norīšanas traucējums.
gāzlifts Šķidruma pacelšanas ierīce, kurā saspiesta gāze, sajaucoties ar sūknējamo šķidrumu, rada par to vieglāku emulsiju, kas ceļas uz augšu.
iztvaicēšana Šķidruma pārvēršanās tvaikā, šķidruma molekulām atraujoties no šķidruma virsmas.
hidrokefals Šķidruma pavairošanās galvaskausā (smadzeņu ventrikulos un subarachnoidālos dobumos).
pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
balotēšana Šķidrumā peldoša orgāna vai veidojuma šūpošanās īsa grūdiena ietekmē.
proktoklīze Šķidruma pilināšana taisnajā zarnā: pilienu klizma.
tece Šķidruma plūdums, plūsma.
caurtece Šķidruma plūšana (kam) cauri; spēja laist cauri (šķidruma daudzumu noteiktā laika vienībā).
hidatoģenēze Šķidruma rašanās ķermeņa audos vai dobumos.
spongioze Šķidruma sakrāšanās epidermas augšanas slāņa šūnstarpu telpā.
askīts Šķidruma sakrāšanās vēdera dobumā.
aciditāte Šķidruma skābuma pakāpe.
barbotēšana Šķidruma slāņa caurpūšana ar gāzi vai tvaikiem; izmanto sildīšanā, dzesēšanā, maisīšanā, absorbcijas un pārtvaices procesos.
fontāns Šķidruma strūkla, ko no caurules vai plaisas (parasti uz augšu) izmet spiediena spēks.
fotodromija Šķidrumā suspendētu daļiņu kustība pretī gaismai (pozitīvā f.) vai prom no tās (negatīvā f.).
gallone Šķidruma tilpuma mērs - galons, dažādās valstīs atbilda dažādam tilpumam litros, no 1,89 l līdz 35,89 l, biežāk ap 3,7-4,6 l.
mitrums Šķidruma tvaika kopums (kādā vidē).
rotametrs Šķidruma un gāzes ātruma vai caurplūduma mērīšanas ierīce.
hidropneimatoze Šķidruma un gāzes uzkrāšanās audos.
antrocēle Šķidruma uzkrāšanās kaula dobumā, piem., augšžokļa dobumā.
ūdensniere Šķidruma uzkrāšanās nieres bļodiņā sakarā ar urīna noplūdes traucējumiem; hidronefroze.
pleiroreja Šķidruma uzkrāšanās pleiras dobumā.
hidrepigastrijs Šķidruma uzkrāšanās starp vēdera muskuļiem un vēderplēvi.
ascīts Šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā.
aspirācija Šķidruma vai gaisa iesūkšana (aparātā, ierīcē no ķermeņa dobuma).
peldēšana Šķidrumā vai gāzē daļēji vai pilnīgi iegrimuša cieta ķermeņa hidrostatiskais līdzsvara stāvoklis.
turbulence Šķidruma vai gāzes daļiņu virpuļveida vai dažādos virzienos vērsta kustība.
caurplūde Šķidruma vai gāzes daudzums, kas laika vienībā izplūst caur attiecīgo šķērsgriezumu.
konfuzors Šķidruma vai gāzes plūsmas kanāla sašaurinājums; sašaurinoši profilēts kanāls, kurā palielinās gāzes zemskaņas ātrums.
menisks Šķidruma virsmas izliekums (kapilārā).
sabiezēšana Šķidruma viskozitātes palielināšanās.
kulāža Šķidruma zudums no iesaiņojuma transportējot, kas ceļas no grūti novēršamas un tikko manāmas izsūkšanās, iztecēšanas u. tml., tirdzniecības darījumos ar likumu pieļauts zudums.
izkust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā izšķīst, sadalīties (par vielu).
kust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā šķīst, dalīties (par vielu).
žāvēšana Šķidruma, parasti ūdens, aizvadīšana no gāzēm, šķidrumiem, cieta materiāla vai izstrādājuma.
infiltrācija Šķidruma, šūnu elementu iekļūšana un uzkrāšanās orgānos vai audos.
mitrumsaturs Šķidruma, tvaika saturs (piemēram, vielā).
droselēšana Šķidruma, tvaika vai gāzes spiediena samazināšana, liekot tiem plūst caur sašaurinājumu (droseli) - ventili, krānu, aizbīdni, diafragmu u. c.; izmanto plūsmas spiediena un caurplūdes mainīšanai, šķidruma vai gāzes patēriņa mērīšanai un regulēšanai, zemas temperatūras iegūšanai un gāzu sašķidrināšanai.
čurēt Šķidrumam plūst ar troksni.
gargarisma Šķidrumi mutes pierīkles daļu un rīkles skalošanai.
mitrums Šķidrums (parasti nelielā daudzumā).
slapjums Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā).
piens Šķidrums (parasti vielu maisījums) baltā krāsā.
zupa Šķidrums (piemēram, asinis, sula).
dietilamīns Šķidrums ar amonjaka smaku, vārās 56 grādu temperatūrā, lieto krāsvielu rūpniecībā kā arī farmaceitisku preparātu sintēzēm.
tetrabrometans Šķidrums ar īpatnējo svaru 2,943, tādēļ to izmanto mehāniskai minerālu analīzei, t. sk. dimantu atšķiršanai no smiltīm.
krotonaldehids Šķidrums ar ļoti asu smaku, gaistošs ar ūdens tvaikiem, rodas divām acetaldehida molekulām kondensējoties dažādu vielu ietekmē.
endolimfa Šķidrums auss plēvainajā labirintā.
dzeramais Šķidrums dzeršanai, dzēriens.
vēsnis Šķidrums dzesēšanai.
antifungīns Šķidrums ēkas koka daļu pasargāšanai no pūšanas, ko izraisa ēku piepe.
oksols Šķidrums krāsu, laku atšķaidīšanai, kas aizstāj pernicu.
lodūdens Šķidrums lodējamo virsmu tīrīšanai.
odols Šķidrums mutes skalošanai, sastāv gk. no salola un mentola vai piparmētras šķīduma spirtā.
mazvirsa Šķidrums no krējuma un olām, ar ko apsmērē raušu virsas.
hidrosalpings Šķidrums olvadā.
perilimfa Šķidrums telpā starp kaulaino un plēvaino labirintu (ausīs).
hidropneimoperikards Šķidrums un gaiss perikarda dobumā.
hidropneimoperitonejs Šķidrums un gāze vederplēves dobumā.
imersija Šķidrums, ar ko aizpilda telpu starp mikroskopa objektīvu un pētāmo priekšmetu, tādējādi palielinot mikroskopa izšķirtspēju.
fiksators Šķidrums, ar ko fiksē.
šūnsula Šķidrums, ar ko ir pildīti augu šūnu dobumi.
hils Šķidrums, ar tauku pilieniem bagātināta limfa, kas cirkulē pa zarnu trakta limfas vadiem.
hidrolimfa Šķidrums, kas cirkulē pa dažu zarndobumaino dzīvnieku gastrovaskulārās sistēmas kanāliem un piegādā šūnām un audiem barības vielas, kā arī aizvada prom vielu maiņas produktus.
hemolimfa Šķidrums, kas cirkulē pa vadiem un šūnu starptelpu tādiem dzīvniekiem, kuriem nav slēgtas asinsrites sistēmas.
sviestūdens Šķidrums, kas izdalās no sālīta sviesta.
dializāts Šķidrums, kas izgājis cauri dializatora membrānai un kurā ir šķīdināti kristaloīdi.
pasārme Šķidrums, kas nostājas apakšā slikti izvārot ziepes to gatavošanas procesā.
brakas Šķidrums, kas pēc dzemdībām izdalās no dzemdes iekšienes.
sūkalas Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
dzērvessūds Šķidrums, kas rodas darvas tecināšanā.
rezols Šķidrums, kas sastāv no koka darvas, spirta un kodīgā kālija; lieto atkritumu bedru dezinfekcijai.
uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem tiek izvadīts no organisma.
dzēriens Šķidrums, ko iegūst pēc alus un pateku notecināšanas, drabiņām trešo reizi uzlejot ūdeni.
žults Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas.
ūdinis Šķidrums, ko izdala augi.
marināde Šķidrums, ko parasti gatavo no ūdens, etiķa, garšvielām un citiem komponentiem un ko izmanto pārtikas produktu konservēšanai.
ūdinis Šķidrums, kurā sautē gaļu, dārzeņus.
novārījums Šķidrums, kurš ir iegūts, vārot (ko) tajā.
likvids Šķidrums.
šķīkstums Šķidrums.
hidropults Šķidrumu izsmidzināšanas ierīce, kas sastāv no tvertnes, sūkņa un smidzinātāja.
sonoluminiscence Šķidrumu luminiscence, kas tiek ierosināta ar ultraskaņu.
barils Šķidrumu mērs vairākās Latīņamerikas zemēs; barilā ir 76 un 96 l.
legers Šķidrumu mērs, gk. araka mērīšanai; Holandē 563 l, Kapzemē 577 l, Holandes R Indijā 588 l, Ceilonā 568 l.
kapilaritāte Šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki.
četverte Šķidrumu tilpuma mērs cariskajā Krievijā - 3,074 litri.
škaļiks Šķidrumu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,0615 litri.
sotka Šķidrumu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,1299 litri.
sorokovka Šķidrumu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,3074 litri.
kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā; šķidruma kvarta Lielbritānijā (1,136 l), ASV (0,946 l), beramu vielu kvarta ASV (1,1 l).
izsmidzināšana Šķidrumu un cietvielu suspensiju vienmērīga izkliedēšana gāzē.
hidrodinamika Šķidrumu un gāzu kustība un mijiedarbība ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
eksosmoze Šķidrumu un izšķīdinātu vielu izsūkšanās no šūnas uz apkārtējo vidi.
stalagmometrija Šķidrumu virsmas spraiguma mērīšana, nosakot pilienu daudzumu, kādā sadalās noteikts šķidruma tilpums.
saturācija Šķidrumu, šķīdumu, audu piesātināšana, arī apstrādāšana, ar, parasti ogļskābes, gāzi.
moldaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas daudzuma molos attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo vielas daudzumu.
masasdaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas masas attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo masu.
tilpumdaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas tilpuma attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo tilpumu.
kataforēze Šķīdumā esošu lādētu daļiņu pārvietošanās uz katodu caur šķīdumu plūstošas elektriskās strāvas iedarbībā.
ietvaice Šķīduma koncentrēšana, daļu šķīdinātāja (parasti ūdeni) iztvaicējot.
ietvaicēšana Šķīduma koncentrēšana, daļu šķīdinātāja (parasti ūdeni) iztvaicējot.
nogulsnes Šķīdumā neizšķīdušas vielas kopums.
izotoniski šķīdumi Šķīdumi, kam ir tāds pats osmotiskais spiediens kā asins serumam.
izotoniski šķīdumi Šķīdumi, kam ir vienāds osmotiskais spiediens.
antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stingrību, augstu siltumietilpību, niecīgu iztvaikotspēju.
virāža Šķīdums fotoattēlu ietonēšanai.
ātrpelde Šķīdums galvanoplastikā, kas parasti satur uz 100 l ūdens 20-30 kg bezdzelzs vara vitriola un 0,4 kg tīras sērskābes.
laudopans Šķīdums vai tabletes, kas satur galvenos opija alkaloīdus bez balastvielām.
aizsargšķīdums Šķīdums, kas aizsargā.
atsālnis Šķīdums, kas paliek pēc kristālu atdalīšanas kristalizācijas un sintēzes procesos.
decinormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 0,1 gramekvivalentu šķīdinātās vielas.
decimolārs Šķīdums, kas vienā litrā satur 1/10 izšķīdinātās vielas mola.
dekanormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 10 gramekvivalentu šķīdinātās vielas.
atsārms Šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas; blakusprodukts, kas rodas, izgatavojot celulozi.
vājinātājs Šķīdums, ko lieto fotoattēlu vājināšanai.
ūdensšķīdums Šķīdums, kurā par šķīdinātāju ir izmantots ūdens; ūdens šķīdums.
vārskābe Šķīdums, kurā vāra koksnes šķeldu celulozes iegūšanas procesā - ar reģenerēto (atstrādāto) sērpaskābes anhidrīdu pastiprināta svaigā sulfīta skābe (torņskābe).
šķiedenis Šķīdums; arī šķidrums.
šķīdne Šķīdums.
normalitāte Šķīdumu koncentrācijas mērs - vielas gramekvivalentu skaits litrā.
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
sašķiebt Šķiebjot pārmainīt, parasti ievērojami (kā) stāvokli, piemēram, uz sāniem, uz leju.
šviept Šķiebt, stiept.
šķaibīt Šķiebt, šķobīt.
šķobt Šķiebt.
greizt Šķiebties.
šķobties Šķiebties.
šķiedi Šķiedas.
šķiede Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis.
šķiedens Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis.
šķaidiņas Šķiedes.
šķiedi Šķiedes.
šķiediņi Šķiedes.
šķiedre Šķiedra - pavedienveidīga ķermeņa šūna; sleja; slānis.
šķiedris Šķiedra - pavedienveidīga ķermeņa šūna; sleja; slānis.
šķiedrs Šķiedra - pavedienveidīga ķermeņa šūna; sleja; slānis.
koira Šķiedra, kas iegūta no "Cocos nucifera" auga augļu apvalka; kokosšķiedra.
lini Šķiedra, kas iegūta no šī auga stiebriem.
jēlzīds Šķiedra, kas notīta no zīdtauriņa kokoniem un vēl nav tālāk apstrādāta.
sēklšķiedra Šķiedra, kas veidojas uz sēklu virsmas, piemēram, kokvilna.
dzīvniekšķiedra Šķiedra, ko iegūst no dzīvnieku apmatojuma (aitu, kamieļu vilna, mohēra, kašmira, alpaka, lamas šķiedras) vai ko izdala zīdtārpiņa siekalu dziedzeri (dabiskais zīds).
zīds Šķiedra, ko iegūst no zīdtauriņu kokoniem un kas gaisā sacietē smalku, tievu pavedienu veidā.
monošķiedra Šķiedra, ko veido viens elements.
spurga Šķiedra, skranda.
strūkla Šķiedra, slānis.
pluzuris Šķiedra, sproga.
spurelis Šķiedra, šķiedrains.
pāzma Šķiedra, šķipsna.
šķiesna Šķiedra, šķipsna.
fibra Šķiedra.
pluzna Šķiedra.
šķiezna Šķiedra.
šķiežņa Šķiedra.
šķiezne Šķiedra.
slāpsna Šķiedra.
šķiedreklis Šķiedraina drāna.
fibrohondrīts Šķiedrainā skrimšļa iekaisums.
inohondrīts Šķiedrainā skrimšļa iekaisums.
fibrācija Šķiedraina uzbūve; šķiedru sakārtojums; šķiedru veidošanās.
plukas Šķiedraini atkritumi, kas paliek pēc linu kulstīšanas; pakulas.
amfibolazbests Šķiedraino amfibolu grupas minerālu apzīmējums, ļoti izturīgs pret skābēm un sārmiem, vērpjas, aktīvs adsorbents.
minerālvate Šķiedrains materiāls, ko iegūst, izkausējot izdedžus, iežus vai to maisījumu, un ko izmanto siltumizolācijai.
azbests Šķiedrains minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
fibroskops Šķiedrains optiskais endoskops.
spurgalains Šķiedrains, bārkstains, izspūris.
spurgulains Šķiedrains, bārkstains, izspūris.
plūvains Šķiedrains, plaukains.
skarbalains Šķiedrains, tāds, kas viegli sadalāms slejās.
skarbulains Šķiedrains, tāds, kas viegli sadalāms slejās.
čīslains Šķiedrains.
dzīpslains Šķiedrains.
ķīpslains Šķiedrains.
ploksnains Šķiedrains.
pluzurains Šķiedrains.
šķesterains Šķiedrains.
šķestrains Šķiedrains.
šķiesnains Šķiedrains.
šķieznains Šķiedrains.
šķieznots Šķiedrains.
žūnas Šķiedras gaļā.
kokšķiedra Šķiedrās sasmalcināta koksne.
izkodināšana Šķiedras vai krāsvielas ķīmiska sagraušana speciālu efektu iegūšanai.
šņerbuļi Šķiedras, cīpslas.
snerbuļi Šķiedras, cīpslas.
esparto Šķiedras, ko iegūst no Spānijas kaviļas lapām.
muskuļšķiedras Šķiedras, ko veido muskuļaudi.
tekstilaugi Šķiedraugi.
spaļi Šķiedraugu (piemēram, linu) apstrādes blakusprodukts - stublāju koksnes daļas.
inocybe Šķiedrgalvītes.
ņārbāties Šķiedroties, izplūksnāties.
spurgulot Šķiedroties, kļūt šķiedrainam.
spurguļot Šķiedroties, kļūt šķiedrainam.
pluznāties Šķiedroties.
dekortikācija Šķiedru atdalīšana no šķiedraugu stublājiem.
pilings Šķiedru savelšanās bumbiņās (trikotāžas izstrādājumiem).
tekss Šķiedru, filamentu un pavedienu lineārā blīvuma mērvienība - viena kilometra masa gramos.
militekss Šķiedru, filamentu un pavedienu lineārā blīvuma mērvienība - viena kilometra masa miligramos; apz. mtex.
denjē Šķiedru, filamentu un pavedienu smalkuma mērvienība, kas rāda 9000 m šķiedras masu gramos; apz. den.
azbestīns Šķiedrveida talks (magnija, alumīnija vai kalcija silīcijskābes sāls), kam ir ļoti laba pildvielu noturība papīrā.
šķiedrveidīgs Šķiedrveida.
kapilīcijs Šķiedrveidīga struktūra, kas savijusies ar sporu; sastop dažām baktērijām, protozojiem un sēnēm.
pusceluloze Šķiedrvielas materiāls, kas iegūts, ar attiecīgām ķimikālijām vārītu koksnes šķeldu mehāniski sašķiedrojot dažāda veida iekārtās; šķiedrvielas iznākums 55-85%.
metamucils Šķiedrvielas saturošs caurejas līdzeklis.
licella Šķiedrvielu aizvietojums, papīra pavediens no skuju koku celulozes, ko īpaši lietoja Vācijā 1. pasaules kara laikā.
papīrmasa Šķiedrvielu pusfabrikātu suspensija ūdenī papīra vai kartona izgatavošanai, var saturēt pildvielas, līmvielas un krāsvielas.
ortoptika Šķielējošas acs labošanas metode, parasti ar apmācību un vingrinājumiem.
zveirs Šķielējošs, greizs.
greizacīgs Šķielējošs.
nošķērmēt Šķielējot saskatīt (ieraudzīt).
šķieliski Šķielējot, šķībi skatoties; šķielaniski.
šķielaniski Šķielējot, šķībi skatoties.
ezotropija Šķielēšana uz iekšu.
anortopija Šķielēšana.
zveirība Šķielēšana.
strabometrija Šķielēšanas pakāpes mērīšana strabisma gadījumā.
ortopija Šķielēšanas profilakse vai korekcija.
zveirot Šķielēt, glūnēt.
šķērmēt Šķīelēt, glūnēt.
zveirēt Šķielēt.
šķielis Šķielētājs.
šķīre Šķiemene.
šķiene Šķiemenis, lumsts.
plencīt Šķiest, nelietderīgi tērēt; žūpot.
šķaist Šķiest, šķaidīt.
ķērzt Šķiest, šķērdēt.
pleiķēt Šķiest, šķērdēt.
šķaidīties Šķiesties (2).
šķaistīties Šķiesties, izniekot.
šelderēties Šķiesties; rīkoties izšķērdīgi.
plāties Šķiesties.
traišķīties Šķiesties.
pāsma Šķieta 30 zobi.
varāna Šķieta mala.
šķiedas Šķieta zobi.
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem).
iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem.
izvelties Šķietamā kustībā izvirzīties (par debess spīdekļiem).
izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) - par debess spīdekļiem.
paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
noiet Šķietamā kustībā veikt (visu attālumu) - par debess spīdekļiem.
slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par debess spīdekļiem).
slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
parādīties Šķietamā kustībā, virzībā kļūt saskatāmam (parasti noteiktā laikā, noteiktos apstākļos) - par debess spīdekļiem.
pseidodemence Šķietama plānprātība, tieksme izlikties par plānprātīgu (var būt saistīta ar nomāktību vai histēriju).
telekinēze Šķietama priekšmetu pārvietošanās maģisku spēku iedarbības rezultātā (piemēram, spiritismā).
līnija Šķietama, iedomāta robeža.
kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-".
palikt Šķietami atpalikt (par to, no kā kāds virzās prom, arī kam virzās garām).
koana Šķietami bezjēdzīgs jautājums vai mīkla, ar ko dzenbudisma reliģiskais skolotājs savam skolniekam palīdz sasniegt satori (apskaidrību); koans.
luncīties Šķietami enerģiski strādāt, bet faktiski gandrīz neko nepadarīt.
iebrist Šķietami ievirzīties (daļējā miglas, mākoņu aizsegā) - par debess spīdekļiem.
ieiet Šķietami ievirzīties (kur iekšā) - parasti par Sauli, Mēnesi.
iegrimt Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli).
iebristies Šķietami ievirzīties (par debess spīdekļiem).
autokinētisks Šķietami kustīgs.
mūžība Šķietami ļoti ilgs laikposms.
izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu).
izplūst Šķietami pazaudēt apveidu, kontūras (piemēram, miglā).
virpuļot Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekša, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā.
sarauties Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
sarukt Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
šauties Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām).
stāvēt Šķietami vai reāli nepārvietoties (par parādībām dabā).
pseidozinātnisks Šķietami zinātnisks, bez zinātniska pamata.
it kā Šķietami, kā liekas; ne pilnīgi.
kvazisinonīmi Šķietami, neīsti sinonīmi.
šķieta Šķietamība, nojauta, fantāzija.
ārējs Šķietams (par izturēšanos, psihiskiem stāvokļiem).
kvaziģermānisms Šķietams ģermānisms; it kā ģermānisms.
kvazikursisms Šķietams kursisms; it kā kursisms.
kvazilībisms Šķietams lībisms; it kā lībisms.
kvazilietuvisms Šķietams lietuvisms; it kā lietuvisms.
kvazipolisms Šķietams polisms; it kā polisms.
kvazislāvisms Šķietams slāvisms; it kā slāvisms.
aura Šķietams spīdošs oreols ap cilvēku.
maldi Šķietams, līdzīgs (kam) - par parādībām dabā.
subsumptivs Šķietams, pakārtojošs; subsumtivs.
subsumtivs Šķietams, pakārtojošs.
padam Šķietams.
vistīm Šķietams.
mustavas Šķietlāde.
skrejceļš Šķietlādes virsma, pa ko pārvietojas atspole, virzoties cauri šķīrienam.
ķemme Šķiets (1).
bierds Šķiets (aužamo steļļu sastāvdaļa).
birdi Šķiets jostu aušanai.
šķietiņš Šķiets lentu un jostu aušanai.
birde Šķiets.
šķieta Šķiets.
šķietavas Šķiets.
šķiete Šķiets.
šķieti Šķiets.
šķietenieks Šķietu izgatavotājs un pārdevējs.
šķietnieks Šķietu izgatavotājs un pārdevējs.
šķietpinis Šķietu izgatavotājs un pārdevējs.
slēpsna Šķiezna, cīpsla.
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
aizšķiest Šķiežot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
apšķiest Šķiežot apšļākt, aptraipīt.
iešķiest Šķiežot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, ūdeni, dubļus).
izšķiest Šķiežot izkliedēt.
uzšķiest Šķiežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzšķiest Šķiežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
aizšķiest Šķiežot, sviežot (pašķidru masu), aiztriept, aizziest (ko).
nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
vente Šķila, 1/4 daļa no apaļa koka gabala.
šķiesna Šķila.
šķiezne Šķila.
šķile Šķila.
šķilta Šķila.
šķilojs Šķilains, tāds, kas nav miltains.
kreteņi Šķilas sētas izveidei.
Schkilbany Šķilbēni.
Szkieļbany Šķilbēnu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Šķilbēnu pagastā.
Szkielbany Šķilbēnu muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Rekova, tagadējā Šķilbēnu pagastā.
dagunavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dagunava" iedzīvotāji.
dagunovieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dagunova" iedzīvotāji.
Jāņuciems Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" nosaukuma variants.
Lejastacs Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lejastači" nosaukuma variants.
loginieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" iedzīvotāji.
Mikolajevka Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajevka" nosaukuma variants.
Rekava Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rekova" nosaukuma variants.
Roguļova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Roguļeva" nosaukuma variants.
stabļavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji.
stabļevieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji.
Styglova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stiglova" nosaukums latgaliski.
Šķilbēni Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķilbani" nosaukuma variants.
šķilbēnieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķilbēni" iedzīvotāji.
upītieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji.
vilkovieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkava" iedzīvotāji.
Vylkova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkova" nosaukums latgaliski.
Zaļčups Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļčupe" nosaukuma variants.
Zelči Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" bijušais nosaukums.
Zogodi Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zogadi" nosaukuma variants.
Zuogadi Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zogadi" nosaukums latgaliski.
Schillingshof Šķiliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā.
šķīnis Šķīlis; paliels duncis (skalu plēšanai).
šķilna Šķilmis, šķilvis, putnu gremojamais orgāns.
šķilsts Šķilna, šķilvis.
šķelt Šķilt.
kabareči Šķiltarači.
žigalka Šķiltava.
ķempe Šķiltavām sagatavota piepe.
ķempiņš Šķiltavām sagatavota piepe.
pērkoņrīki Šķiltavas, krams, deglis.
aizdeģene Šķiltavas.
pērkonrīks Šķiltavas.
škilenes Šķiltavas.
šķilsta Šķiltavas.
šķiltava Šķiltavas.
šķiltuvis Šķiltavas.
ugunsrīki Šķiltavas.
zažene Šķiltavas.
zaženes Šķiltavas.
zažigalka Šķiltavas.
pesis Šķiltavu deglim derīga sausa bērza piepe ("Polyporus igniarius"); pese 1.
pese Šķiltavu deglim derīga sausa bērza piepe ("Polyporus igniarius").
krams Šķiltavu elements - dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
piesa Šķiltavu piepe, ķimpene.
muciņa Šķiltavu sastāvdaļa.
nākt Šķilties (par zobiem).
šķilsēta Šķilu žogs.
šķilbis Šķilva.
šķillis Šķilvis, putna kuņģis.
ķillis Šķilvis; putna guza.
iešķilt Šķiļot iededzināt; šķiļot radīt (dzirksteli).
uzšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, liesma).
izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
uzšķilt Šķiļot panākt, ka (kas, piemēram, šķiltavas) rada dzirksteli, liesmu.
uzšķilties Šķiļoties rasties (par dzirksteli, liesmu); tiekot šķiltam, radīt dzirksteli, liesmu (piemēram, par šķiltavām).
šķindeņi Šķindekļi.
šķinduļi Šķindekļi.
čipstēt Šķindēt, skandināt.
čalkstēt Šķindēt, tirkšķēt.
žļirkstēt Šķindēt, tirkšķēt.
džingāt Šķindēt, žvadzēt, strinkšķēt.
dzindžēt Šķindēt, žvadzēt.
džindzēt Šķindēt, žvadzēt.
činčēt Šķindēt.
šķinst Šķindēt.
žvalkstēt Šķindēt.
šķindējiens Šķindiens.
spindiens Šķindiens.
činčināt Šķindināt.
dzinkstināt Šķindināt.
tinkāt Šķindināt.
zvaldzināt Šķindināt.
zvandzināt Šķindināt.
zvardzināt Šķindināt.
zvārdzināt Šķindināt.
žvardzināt Šķindināt.
žvārdzināt Šķindināt.
žvimbināt Šķindināt.
dzinkstoņa Šķindoņa.
šķindējums Šķindoņa.
šķandas Šķindošas skaņas.
pāršķindēt Šķindoši pārskanēt.
tankšala Šķindošs bleķa trauks.
aizšķindēt Šķindot attālināties.
piešķindēt Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
šķiņa Šķīnis (6) - pūra nauda, ko panāksni šķiroties samet līgavai.
nošķīt Šķinot atdalīt nost (auga daļas), arī šķinot novākt (kā ražu); šķinot atdalīt nost auga daļas, arī šķinot novākt ražu (kādā platībā).
atšķīt Šķinot atdalīt.
sašķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; šķinot iegūt (kā lielāku daudzuma).
piešķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piešķīt Šķinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
iešķīt Šķinot ievirzīt (kur iekšā).
piešķīt Šķinot papildināt (kā daudzumu).
cūkgurnis Šķiņķis - dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns.
kumpis Šķiņķis.
stibirklis Šķiņķis.
šķupele Šķipele.
šķupelēt Šķipelēt.
šķeperis Šķiperis.
šķipirkšķa Šķipirkstis.
lēkšķe Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra.
lēkšķis Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra.
prīste Šķipsna, cirta.
nošķis Šķipsna, kušķis.
šķieznis Šķipsna, kušķis.
šķupsnis Šķipsna, kušķis.
blekte Šķipsna, lēvenis, kušķis; grīste, pika, bezformīgi kopā savelta masa.
šņūka Šķipsna, neliels daudzums.
šņūkata Šķipsna, neliels daudzums.
pielāpa Šķipsna, pīne.
pielāps Šķipsna, pīne.
snipstiņš Šķipsna, sauja; pavisam neliels daudzums.
snipšķis Šķipsna, sauja; snipstiņš.
šupsna Šķipsna, sauja.
šķiezna Šķipsna; arī kušķis.
čipste Šķipsna.
lāpsna Šķipsna.
lipsna Šķipsna.
sipsna Šķipsna.
šķeriens Šķipsna.
šķipata Šķipsna.
škīpostiņš Šķipsna.
šķipostiņš Šķipsna.
šķiposts Šķipsna.
šķīpsniņa Šķipsna.
šķipsnis Šķipsna.
šķipsnīte Šķipsna.
šķipsns Šķipsna.
šķipsta Šķipsna.
šķipstelis Šķipsna.
škīpstiņš Šķipsna.
šķīpstiņš Šķipsna.
šķīpsts Šķipsna.
škumšķis Šķipsna.
slipsnis Šķipsna.
šupsnis Šķipsna.
pielupains Šķipsnains.
piks Šķipsnās.
sorts Šķira (vairākpakāpju vērtējumā).
specija Šķira, kārta.
pakāpe Šķira, kategorija, iedalījums (kā) sistēmā, struktūrā.
zarta Šķira, suga.
zarte Šķira, suga.
sugus Šķira.
šķirība Šķirai (1) raksturīgo pazīmju kopums.
diereze Šķiramā zīme, trēma.
pašķira Šķiras sadalījuma vienība.
aristokrātija Šķiras, sociālas vai sabiedriskas grupas privileģētā daļa.
šķirenis Šķirba, plaisa.
ūksme Šķirba, vagīna.
šķirbis Šķirba.
šķurba Šķirba.
šķirbots Šķirbains.
diferencētājpazīme Šķīrējpazīme - nozīmīga pazīme, kas balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju, un kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības.
jūdītājs Šķīrējs, šķīrējtiesnesis.
arbitrāža Šķīrējtiesa.
šķīrējtiesnesis Šķīrējtiesas loceklis.
superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs.
arbitrs Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas prāvnieki vai ko ieceļ valsts likumā paredzētajā kārtībā.
probiviri Šķīrēju un rūpniecības tiesas locekļu nosaukums Itālijā.
šķirgailis Šķirgata, ķirzaka.
atšķirknis Šķīries vīrietis.
šķirkļavārds Šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds.
pamatvārds Šķirkļa vārds (vārdnīcā).
Škilandes ezers Šķirlandes ezers Pildas pagastā.
Škirlandes ezers Šķirlandes ezers Pildas pagastā.
starpšķirne Šķirne, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām šķirnēm, no kurām tie cēlušies.
marka Šķirne, veids (precei, ražojumam); šķirnes, veida apzīmējums.
parsa Šķirne.
šlekts Šķirne.
šļekts Šķirne.
sorte Šķirne.
španga Šķirne.
zorte Šķirne.
ciltslopi Šķirnes mājdzīvnieki, kas atbilst audzētāju prasībām un spēj savas īpašības atkārtot pēcnācējos.
saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; uzturošā selekcija.
pitbulterjers Šķirnes suns ar īsu spalvu, iegarenu purnu un spēcīgiem žokļiem, suns, ko agresivitātes dēļ nereti izmanto suņu cīņās.
pulsators Šķirojamā mašīna ar nekustīgu sietu (derīgo izrakteņu bagātināšanai).
atlasīt Šķirojot atdalīt (no kopuma).
atšķirot Šķirojot atdalīt, nodalīt.
izlasīt Šķirojot izdalīt, atšķirt (no kāda kopuma); atlasīt.
iedalīt Šķirojot klasificēt.
nozorterēt Šķirojot nodalīt; nošķirot.
nošķirāt Šķirojot nodalīt.
nošķirot Šķirojot nodalīt.
pārplūkāt Šķirojot plūkāt (2).
sašķirot Šķirojot sagrupēt.
triāža Šķirošana, izlasīšana.
lēninātājs Šķirošanas uzkalna sliežu ceļa krituma posmā iemontēta bremzēšanas iekārta vagonu kustības ātruma samazināšanai.
dalīt Šķirot (domās) pēc kādām pazīmēm; iedalīt, grupēt; klasificēt.
višķēt Šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri; viškāt.
viškot Šķirot (graudus), sviežot ar višku 1(1).
viškāt Šķirot (graudus), tīrīt, vētīt, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1).
brākāt Šķirot (pēc kvalitātes, vecuma). atlasot nederīgo; brāķēt.
aizšķirt Šķirot aizvērt.
uzšķirt Šķirot atrast (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.).
atšķirt Šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.).
trajēt Šķirot graudus ar trijeri.
pāršķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (matus, apmatojumu); izveidot (celiņu) matos; izšķirt (2).
izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piemēram, matus); izveidot (celiņu) matos.
vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu); šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu).
pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus); šķirot (matus), izveidot (tajos celiņu).
pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
pāršķirt Šķirot pārlikt uz otru pusi (grāmatas, laikraksta u. tml. lapu).
pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.); arī atšķirt (4).
izšķirot Šķirot un pabeigt šķirot.
pāršķirot Šķirot visu (kā) kopumu; šķirot vēlreiz, no jauna.
kavāt Šķirot, kravāties.
zortēt Šķirot; kārtot.
zortierēt Šķirot; kārtot.
zorterēt Šķirot; šķirojot atlasīt (derīgo, vajadzīgo).
šķirāt Šķirot.
sortavāt Šķirot.
sortēt Šķirot.
brāķētājs Šķirotājs.
atvadīties Šķiroties (no kādas vietas), uz brīdi pievērst uzmanību, skatienu u. tml.
atvadīties Šķiroties atsveicināties.
atvadas Šķiroties, atvadoties.
pašķirties Šķiroties, tiekot šķirtam, paliekties, pavirzīties, parasti uz abām pusēm (par augiem, to daļām).
horispora Šķirsēklīte - krustziežu dzimtas ģints ("Conringia").
chorispora Šķirsēklītes.
Škesdraba ezers Šķirstala ezers Aulejas pagastā.
Škezdreva ezers Šķirstala ezers Aulejas pagastā.
Šķerzdrava ezers Šķirstala ezers Aulejas pagastā.
Šķirztala ezers Šķirstala ezers Aulejas pagastā.
Šķersdrava ezers Šķirstala ezers Aulejas pagastā.
Šķirstenes ezers Šķirsteņu ezers Medumu pagastā.
Šķirstiņu ezers Šķirsteņu ezers Medumu pagastā.
Dzirnupīte Šķirstiņa, Svētupes pieteka.
širstiņš Šķirstiņš.
Napkul Šķirstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
ieskāt Šķirstīt (matus), parasti, meklējot (tajos) utis; kasīt.
ieskāties Šķirstīt (matus), parasti, meklējot (tajos) utis.
urināt Šķirstīt, bakstot meklēt.
skrajot Šķirstīt, kārtot.
klastīt Šķirstīt, lapot.
klāstīt Šķirstīt, lapot.
klostīt Šķirstīt, pāršķirstīt.
škurināt Šķirstīt, plivināt; kustināt.
lapot Šķirstīt, šķirt (grāmatu, žurnālu u. tml.); šķirstīt (ko), ātri, pavirši lasot.
škurstīt Šķirstīt; vairākkārt šķirt.
skārstīt Šķirstīt.
šķirināt Šķirstīt.
sklaidīt Šķirstīt.
skliest Šķirstīt.
šķostīt Šķirstīt.
šķurstināt Šķirstīt.
skurstīt Šķirstīt.
šķurstīt Šķirstīt.
vurināt Šķirstīt.
šķursts Šķirstītājs.
uzšķirstīt Šķirstot (grāmatu) atrast (tajā) vajadzīgo vietu.
pašķirstīt Šķirstot (piemēram, grāmatu, žurnālu), neilgu laiku, mazliet apskatīt, palasīt (to).
aizšķirstīt Šķirstot aizvērt (grāmatā lapu).
atšķirstīt Šķirstot atrast (vajadzīgo vietu tekstā).
izšķirstīt Šķirstot izskatīt, apskatīt (piemēram, grāmatu).
pāršķirstīt Šķirstot izskatīt, pārskatīt.
izšķirstīt Šķirstot noliekt, pavirzīt uz dažādām pusēm (piemēram, matus, zāli).
aizšķirstīt Šķirstot nonākt līdz.
pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus).
pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
sašķirstīt Šķirstot pazaudēt vajadzīgo vietu.
ēršana Šķiršana.
geta Šķiršanās izziņa jūdaismā, ko izdod ebreju reliģiskā tiesa, gadījumā ja abi partneri piekrīt laulības šķiršanai; šis dokuments ir rakstīts aramiešu valodā, to paraksta divi liecinieki, un to vīrs pasniedz sievai; tas sievu atbrīvo no visām laulības saistībām attiecībā pret vīru.
šķirība Šķiršanās, atvadīšanās.
aizšķirt Šķirt (grāmatu līdz kādai lappusei).
dalīt Šķirt (kādu daļu no citas daļas), būt par robežu.
atlaulāt Šķirt laulību.
lumstēt Šķirt velku pavedienus ar lumsti.
jūdīt Šķirt.
intersekss Šķirtdzimumu sugas īpatnis, kura dzimums ir starpforma starp vīrišķo un sievišķo tipu, kuras veidošanos nosaka novirzes no normālā, sugai raksturīgā līdzsvara starp vīrišķo un sievišķo dzimumu nosacītājiem gēniem un hromosomām.
šķirtene Šķirtenis.
šķirtinis Šķirtenis.
atšķirā Šķirti, savrup.
atjukt Šķirties, atraisīties.
atvadīties Šķirties.
šķirtvainaglapu Šķirtlapains.
savruprakstījums Šķirtrakstījums - saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, kurā katrs vārds rakstīts atsevišķi, tos nesavienojot.
disparāts Šķirts, nesavienojams.
sinekfonēze Šķirtu vārdu, silbju vai vokāļu savilkums lasot un runājot.
atšķirule Šķīrusies sieviete (ar nicīgu pieskaņu).
šķisties Šķist (1).
šķisties Šķist (2).
šķisties Šķist (3).
šķisties Šķist (4).
izklausīties Šķist skanam (kā, līdzīgi kam).
izaklausīties Šķist skanam kā, līdzīgi kam.
žļeibt Šķist, domāt.
izadzirdēties Šķist, ka dzird (skaņas).
spokoties Šķist, likties (par ko nevēlamu).
ģiesties Šķist, likties.
jausties Šķist, likties.
tēloties Šķist, likties.
jukt Šķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.).
jukt Šķīst, tikt kliedētam.
izalikties Šķist.
izskatīties Šķist.
agnese Šķīstā.
šķīstums Šķīstība 1(1).
šķīstums Šķīstība 2(2).
kastitāte Šķīstība, nevainība, tikumība.
arāfs Šķīstīšanās uguns muhamedāņu ticībā, vieta starp paradīzi un elli.
katartika Šķīstīšanās, viena no galvenām prasībām reliģiskā kultā un maģijā.
cīstīt Šķīstīt, atjaunot nevainību (pēc grēkošanas).
spelte Šķīstītava, priekšelle.
amilodekstrīns Šķīstošā ciete, starpprodukts, cietei pārvēršoties par cukuru.
amilogēns Šķīstošā ciete.
šķīstene Šķīstošā kafija.
SSS Šķīstoša specifiskā viela (angļu "soluble specific substance").
minerāllīme Šķīstoša stikla šķīdinājums ūdenī, ko lieto papīra, auduma un koka līmēšanai uz metāla, skārda u. tml.
SLA Šķīstošais aknu antigens (angļu "soluble liver antigen").
precipitinogēns Šķīstošs antigēns, kas izraisa precipitīna rašanos.
dakriolīns Šķīstošs proteīns asarās.
piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
noplūst Šķīstot šķidrumā, arī iekļūstot šķidruma plūsmā, atdalīties nost.
nošķīst Šķīstot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), garām (kam) - par šķidrumu, masu.
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
aizšķīst Šķīstot, šķiežoties attālināties.
iešķīst Šķīstot, šķiežoties ievirzīties.
cists Šķīsts, nevainīgs.
šķilsts Šķīsts, šķidrs, plāns.
šķeit Šķīt.
šķinēt Šķīt.
šķinot Šķīt.
jausmojums Šķitums, domas, vērojums.
šķīvis Šķīvbomis.
šķīvbomis Šķīvenis; aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums.
šķīva Šķīvis - trauks ar lēzenām ieslīpām malām ēdiena ievietošanai.
pašķīvis Šķīvis (vai tase), kas atrodas apakšā (zem trauka ar dzērienu vai ēdienu).
šķēve Šķīvis dievmaizīšu pasniegšanai.
bagasts Šķīvis, kur kāzu viesi samet dāvanu naudu jaunlaulātajiem.
diskoss Šķīvis, uz kura Pareizticīgo baznīcā tiek novietotas dievkalpojumam sagatavotās prosforas.
talērķis Šķīvis; talēķis.
alstaris Šķīvis.
alstars Šķīvis.
šķīve Šķīvis.
stelēķis Šķīvis.
talēķis Šķīvis.
talerka Šķīvis.
talerķis Šķīvis.
tallerķis Šķīvis.
tarelka Šķīvis.
telēģis Šķīvis.
teleķis Šķīvis.
telēķis Šķīvis.
telērģis Šķīvis.
telerķis Šķīvis.
telērķis Šķīvis.
telveģis Šķīvis.
telvēģis Šķīvis.
telvēķis Šķīvis.
telvērģis Šķīvis.
telverķis Šķīvis.
Šķīvišķu ezers Šķivišķu dzirnavezers Ambeļu pagastā.
talerka Šķīvja saturs.
cinelli Šķīvji, šķindēkļi.
piatti Šķīvji, šķindēkļi.
cymbales Šķīvji.
šķīvotājs Šķīvju lobītājs, šķīvju ecēšas.
šķīvjveidīgs Šķīvjveida.
šķīvēt Šķīvot.
vīpsnēt Šķobīt seju.
glumstīt Šķobīt, vaibstīt (seju).
šķobēt Šķobīt.
vābīties Šķobīties, grimases veidot.
oloties Šķobīties, vaibstīties.
skurrāties Šķobīties, vaibstīties.
čaibīties Šķobīties.
sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt.
izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); arī izvaibstīt.
vaibstīt Šķobot, velkot grimasē, pārveidot, parasti ievērojami (seja, tās daļas); veidot (sejā) grimasi.
vaibstīties Šķoboties, raustoties vilkties grimasē (par seju, tās daļu).
riņģis Šķūnī sakrautā siena vai labības josla.
loms Šķūnī sakrautās labības, parasti rudzu, kārta.
čagums Šķūnī vaļīgi novietots siens, nenomīdīts.
šlukūzis Šķūnis ar slīpu jumtu.
malkasšķūnis Šķūnis malkas glabāšanai.
stāģe Šķūnis pie kūtīm, kurā uzglabā un sagatavo lopu ēdamo.
šķuncis Šķūnis pļavā.
dampašķūnis Šķūnis, kas paredzēts labības kulšanai ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile).
dampjašķūnis Šķūnis, kas paredzēts labības kulšanai ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile).
braka Šķūnis, kas pielāgots kuļmašīnas ievešanai.
mašīnšķūnis Šķūnis, kurā novieto lauksaimniecības mašīnas.
šķouns Šķūnis.
skūna Šķūnis.
šķūna Šķūnis.
šķūne Šķūnis.
skūnis Šķūnis.
stāgane Šķūnis.
štūnis Šķūnis.
kudurītis Šķūnītis, taisīts no stāvus saslietiem kokiem un appīts ar žagariem.
šķūņagals Šķūņa gals; vieta, tuvākā apkārtne pie šķūņa gala.
šķūņgals Šķūņa gals.
pašķūne Šķūņa nojume.
nošķūnis Šķūņa piebūve.
vidsakmens Šķūņa vai klēts pamatos pret vidu iebūvēts lielāks akmens.
sašķūrēt Šķūrējot (ko), izveidot (piemēram, kaudzi).
piešķūrēt Šķūrējot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, grāvi).
aizšķūrēt Šķūrējot aizvākt; aizstumt.
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt nost (sānis).
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu); šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iešķūrēt Šķūrējot ievirzīt (kur iekšā).
nošķūrēt Šķūrējot notīrīt (kā) virsmu.
nošķūrēt Šķūrējot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
piešķūrēt Šķūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izšķūrēt Šķūrējot pilnīgi notīrīt (parasti ceļu, taku).
sašķūrēt Šķūrējot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nošķūrēt Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
atšķūrēt Šķūrēt nost.
atšķūrēt Šķūrēt šurp.
šķorēt Šķūrēt, vest.
skutējums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
skutums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
sutiņi Šķutes.
pastot Šķūtēt 1.
smītot Šķūtēt, vest; smītēt.
smītēt Šķūtēt, vest.
podvoda Šķūtis, transporta klaušas.
ķūtes Šķūtis.
šķūtes Šķūtis.
šķūtības Šķūtis.
šļūtis Šķūtis.
smīdes Šķūtis.
reiznieks Šķūtnieks; cilvēks, kas pelnās, ko pārvadājot.
kutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
šķutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
šķute Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
šķutnes Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
šķuts Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
šķuta Šķutumi.
evergreen Šlāgeri u. tml., kuru popularitāte nemazinās.
šlāgermūzika Šlāgeru mūzika.
šlakas Šlaka.
šļekata Šlakata.
šlāpains Šlāpains laiks - laika apstākļi, kad nāk lietus ar sniegu.
šledraba Šledraba laiks - slapjdraņķis, lietus ar sniegu.
šilhi Šlehi - tauta Marokā.
agbari Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
aitsimagi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
frugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
glavi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
ksimi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
menabi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
mtugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
šlektēt Šlekstēt.
šlekēt Šleķēt.
slems Šlems.
piegrūdne Šlepera tipa slēdzene.
šlepstēks Šlepmezgls jeb laiva mezgls.
Šlēsvigas-Holšteinas zeme Šlēsviga-Holšteina - Vācijas federālā zeme ("Schleswig-Holstein").
Šlēsviga-Holšteina Šlēsvigas-Holšteinas zeme - Vācijas federālā zeme ("Schleswig-Holstein"), platība - 15763 kvadrātkilometri, 2829000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Ķīle.
spiedliešana Šlikera iespiešana ģipša veidnē, kur pēc ūdens aizvadīšanas iegūst izstrādājumu, kas ir veidnes iekšējās virsmas precīza kopija.
Rhododendron schlippenbachii Šlipenbaha rododendrs.
šlipsis Šlipse - kaklasaite ar gariem galiem.
slipse Šlipse.
Noteburga Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1702. g.
Petrokreposta Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1944.-1991. g.
Orešeka Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
šlupški Šlupski runāt - šļupstēt.
šlupsta Šlupsta mēle - šļupstoša izruna.
šluts Šlute.
šlūzisku Šlūzisku noiet - no kalna vai pa kāpnēm ar troksni noslīdēt.
šļirkata Šļāciens.
šļirkste Šļāciens.
šlūciens Šļāciens.
nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
uzšļākt Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzšļākt Šļācot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
aizšļākt Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt.
iešļākt Šļācot, ar šalti ievirzīt.
iešļākties Šļācot, ar šalti ievirzīties.
izšļākties Šļācot, ar šalti izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
izšļākt Šļācot, ar šalti izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
pāršļākt Šļācot, ar šalti pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
apšļākt Šļācot, arī šļācoties padarīt slapju, arī netīru.
atšļākt Šļācot, šļācoties atkļūt šurp; šļācot, šļācoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
piešļākties Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti.
aizšļākt Šļācoties aizplūst; šļācoties aizplūst (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
pāršļākties Šļācoties, ar šalti pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
šļachta Šļahta - poļu muižniecība.
šļāga Šļāka.
šļēga Šļāka.
šļakot Šļakāt.
šķiediens Šļakata, dubļu šalts.
spurga Šļakata, lāse.
spurgala Šļakata, lāse.
spurgana Šļakata, lāse.
šļaka Šļakata.
šlakata Šļakata.
šļakats Šļakata.
šļakstaga Šļakata.
šļakste Šļakata.
šļākste Šļakata.
šļaksts Šļakata.
šļastaga Šļakata.
slacakli Šļakatas.
šļakači Šļakatas.
šlakas Šļakatas.
plenkoņa Šļakstēšana.
šļaukšķēt Šļakstēt, skaloties.
šļaukstēt Šļakstēt, skaloties.
lorcāties Šļakstēt, šļakstīties.
lorckāties Šļakstēt, šļakstīties.
šļargzdēt Šļakstēt, šļankstēt.
šļekstēt Šļakstēt, šļekšēt.
žlakstēt Šļakstēt, žļakstēt.
šļurgt Šļakstēt, žļurkstēt.
blugžģēt Šļakstēt.
lakšēt Šļakstēt.
plenkot Šļakstēt.
šļakšķēt Šļakstēt.
šļaksterēt Šļakstēt.
šļākstēt Šļakstēt.
šļankstēt Šļakstēt.
šļārkstēt Šļakstēt.
šlaukstēt Šļakstēt.
šļekšēt Šļakstēt.
žvakstēt Šļakstēt.
šļakstins Šļakstiens.
šļacains Šļakstīgs.
šļacīgs Šļakstīgs.
sladzināt Šļakstināt (šķidrumu slēgtā traukā).
plančāt Šļakstināt ūdeni.
plunckāties Šļakstināt, plunčoties, aplieties.
plancīt Šļakstināt.
plančot Šļakstināt.
šļekšināt Šļakstināt.
šļekstinēt Šļakstināt.
plančoties Šļakstināties.
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, laivu).
pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
iešļakstināt Šļakstinot ievirzīt.
izšļakstināt Šļakstinot izlaistīt (šķidrumu).
izšļakstināt Šļakstinot iztukšot (piemēram, trauku).
lorcāt Šļakstinot maisīt.
pāršļakstināt Šļakstinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
piešļakstināties Šļakstinot pietuvināties.
uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
šļakstīties Šļakstīt (šķidru vielu) ap sevi, sev virsū, arī vienam uz otru, citam uz citu.
šubināt Šļakstīt ūdeni.
šķelderēt Šļakstīt, izlaistīt.
straipīt Šļakstīt, laistīt.
trašķīt Šļakstīt, laistīt.
plančkāties Šļakstīt, piem., sniegam kūstot.
špricēt Šļakstīt, slacīt.
spricēt Šļakstīt, smidzināt (šķidrumu).
šalderēt Šļakstīt, šķidrumu kratīt.
plančkot Šļakstīt, šļakstināt.
žļarkstīt Šļakstīt, šļakstīties.
želināt Šļakstīt, traipīt.
ļakstīt Šļakstīt.
pluncīt Šļakstīt.
šļakatāt Šļakstīt.
šļakatēt Šļakstīt.
šļakatot Šļakstīt.
šļakšķīt Šļakstīt.
šļankāt Šļakstīt.
šļenkāt Šļakstīt.
šļicķēt Šļakstīt.
straikšķīt Šļakstīt.
tašķīt Šļakstīt.
tieškāt Šļakstīt.
tiešķēt Šļakstīt.
kulcinēties Šļakstīties (par šķidrumu traukā).
žļuncināties Šļakstīties pāri malai.
spricēties Šļakstīties sīkiem pilieniem.
kulčināt Šļakstīties ūdenī.
kulčot Šļakstīties ūdenī.
pačāties Šļakstīties ūdenī.
šķaistīties Šļakstīties, skaloties.
murkšļāties Šļakstīties, sprauslāt ūdenī.
šķelvinēties Šļakstīties, šķelvināties.
brezēties Šļakstīties, šļakstināties; laistīties; plunčāties.
brūzēties Šļakstīties, šļakstināties.
žļarkstīties Šļakstīties, šļakstīt.
šļunckāties Šļakstīties; skaloties (traukā); šļonckāties.
šļonckāties Šļakstīties; skaloties (traukā).
šļankāties Šļakstīties; šļanckāties.
pilčkāties Šļakstīties.
pļuncāties Šļakstīties.
pluncināties Šļakstīties.
pļuņčkāties Šļakstīties.
pļurēties Šļakstīties.
šļakatāties Šļakstīties.
slakāties Šļakstīties.
šļakatoties Šļakstīties.
šļakoties Šļakstīties.
slakstīties Šļakstīties.
šlakstīties Šļakstīties.
šļanckāties Šļakstīties.
špricēties Šļakstīties.
takšķīties Šļakstīties.
tašķīties Šļakstīties.
šļākstoņa Šļakstoņa, šļakstēšana.
šļākstonis Šļakstoņa.
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
aizšļakstīt Šļakstot (ko) virsū, piešķiest, aiztriept.
nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšļakstīt Šļakstot apšļākt, aptraipīt.
izšļakāt Šļakstot izlaistīt, apslacīt.
pāršļakstīt Šļakstot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
sašļakstīt Šļakstot piepildīt.
uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzšļakāt Šļakstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties; šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
iešļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā ievirzīties.
izšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā izlīt, izplūst.
pāršļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
iešļakstīt Šļakstot, šļakstinot ievirzīt.
izšļakstīt Šļakstot, šļakstinot izlaistīt (šķidrumu).
izšļakstīt Šļakstot, šļakstinot iztukšot (piemēram, trauku).
aizšļakstināt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizšļakstīt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
šļakts Šļaksts.
šļakāt Šļākt (1).
šļurgt Šļākt ar strūklu (kādu šķidrumu).
šurkt Šļākt ar strūklu.
aizšļākt Šļākt prom; šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
šļāgt Šļākt.
šļākāt Šļākt.
šlākt Šļākt.
strumpēt Šļākt.
žlāgt Šļākt.
pirzāties Šļākties, šļakstēt (zem gājēju kājām).
šļakāties Šļākties.
šļākt Šļākties.
šļama Šļampa; kāds, kurš bez apetītes ēd, izrakņājot labākos kumosus no ēdiena.
šlampa Šļampa.
šļarpata Šļampa.
šļampot Šļampāt.
šļambarēt Šļanderēt.
šļangarēt Šļanderēt.
Šlepikava Šļapikova, Boliupes pieteka.
Šlapikava Šļapikova, Bolupes pieteka.
šļaubiniski Šļaubeniski.
šļaukāties Šļaucīties (1).
šļaukāties Šļaucīties (2).
apšļukt Šļaugani nolaisties.
slaugans Šļaugans, gļēvs.
žļagans Šļaugans, ļengans, gļēvs, vārgs.
šļagans Šļaugans, ļengans.
šļegans Šļaugans, ļengans.
šļokains Šļaugans, vaļīgs; novītis.
šļauganīgs Šļaugans.
šļaugs Šļaugans.
šļaukans Šļaugans.
škļaupsti Šļaupsti - īsākie stāvkoki zelmiņa sienā; tas pats kas zelminis.
šļaupstas Šļaupsti - īsākie stāvkoki zelmiņa sienā; tas pats kas zelminis.
šļauksts Šļaupsts, jumta dziedrs.
šļaupēt Šļaupt, nodarināt slīpu.
skļaut Šļaupt, slīpi nocirst.
šļaubt Šļaupt, slīpi nodarināt.
šļaust Šļaupt.
šļīcene Šļirce (1).
šļirca Šļirce (1).
šļircekls Šļirce (1).
šļircene Šļirce (1).
šļirka Šļirce (1).
šļirkstene Šļirce (1).
šļirkstens Šļirce (1).
šļirkstins Šļirce (1).
agregāts Šļirce.
bajans Šļirce.
baņa Šļirce.
durmašīna Šļirce.
ķeļega Šļirce.
kobila Šļirce.
mašina Šļirce.
motors Šļirce.
pumpis Šļirce.
šļācene Šļirce.
šļauka Šļirce.
šļircka Šļirce.
šļūda Šļirce.
šļūkstens Šļirce.
šļūksts Šļirce.
šļurkstins Šļirce.
šmurkstule Šļirce.
šmurkstulis Šļirce.
šmurkstuls Šļirce.
teļega Šļirce.
spica Šļirces adata.
sprica Šļirces adata.
struna Šļirces adata.
žalo Šļirces adata.
točkas Šļirces iedaļas.
cirkata Šļirciens.
sļirkata Šļirciens.
šļircāt Šļircināt, šļākt, laistīt.
šļircēt Šļircināt.
šļircīt Šļircināt.
šļirkatāt Šļircināt.
šļirkstināt Šļircināt.
šļirkstinēt Šļircināt.
špricēt Šļircināt.
iešļircināt Šļircinot ievadīt (šķidru vielu, parasti medikamentu).
šļirkšķēt Šļirkstēt.
šņirkāt Šļirkstināt (šķidrumu caur zobiem).
šļubruks Šļubraks (1).
slēpe Šļūce, darba rīks augsnes virsējās kārtiņas nolīdzināšanai, sasmalcināšanai un irdināšanai.
šļouce Šļūce.
slīdisku Šļūceniski.
šļūciniski Šļūceniski.
šļūciski Šļūceniski.
šļūdeniski Šļūceniski.
šlūteniski Šļūceniski.
šļūteriski Šļūceniski.
šļūtniski Šļūceniski.
šļūtenisks Šļūcenisks.
slūcināt Šļūcināt.
šļucināt Šļūcināt.
šļudzināt Šļūcināt.
šļūkstināt Šļūcināt.
šļocināties Šļūcināties.
uzšļūcināt Šļūcinot nogādāt augšā.
nošļūkt Šļūcošā gaitā noiet, nonākt.
pāršļūkt Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
uzslūžāt Šļūcošiem soļiem uziet.
atšļūkt Šļūcot atkļūt šurp; šļūcot atkļūt (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
pāršļūcināt Šļūcot iet pāri (kam).
pāršļūkt Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
šļūcaniski Šļūcot slidināties.
apšļūkt Šļūcot vai šļūcošā gaitā apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
nošļūkt Šļūcot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nošļūkt Šļūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā attālināties.
iešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
pašļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pavirzīties.
piešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
šļūtaniski Šļūcot, šļūcoši.
iekšmorēna Šļūdonī ieslēgta morēna.
Maldrovs Šļūdonis Aļaskā ("Muldrow"), slīd no Makinlija masīva firna laukiem (1900 kvadrātkilometru) uz ziemeļiem, garums - \~50 km, sākas Makinlijas upe; iekļauts Mauntmakinlija nacionālajā parkā.
Aleča šļūdonis šļūdonis Bernes Alpos ("Aletschgletscher"), Šveicē, garums - 24 km (garākais šļūdonis Eiropā), platība - \~87 km^2^, \~800 m biezs ledus.
Ziemeļinilčeks Šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garums - 38,2 km.
Dienvidinilčeks Šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garums - 59,5 km, platība - >800 kvadrātkilometru.
Santadeo Šļūdonis Čīlē ("San Tadeo"), Andu rietumu nogāzē, garums - 57 km, platums - 8 km, sākas Patagonijas ziemeļu ledājā, ieslīd Ofki zemesšauruma zemienē.
Canners Šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzē, Gruzijā, garums - 12 km, platība - 39,6 kvadrātkilometri.
Baltors Šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz dienvidiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~62 km, platība - 755 kvadrātkilometri, noslīd Indas pietekas Šajokas ielejas virzienā aptuveni līdz 3500 m vjl.; Saltors.
Tviberi Šļūdonis Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, pie Inguri iztekas, Gruzijā, garums - 10,2 km, platība - \~42 kvadrātkilometri.
Malaspina Šļūdonis Senteliasa kalnu piekājē (angļu val. "Malaspina"), Klusā okeāna piekrastē, Aļaskā (ASV), platība - 3900 kvadrātkilometru, veido vairākas šļūdoņu plūsmas 65 km platumā, garums - 45 km, ledus biezums - līdz 610 m, ledus biezums - līdz 610 m (liela daļa ledāja atrodas 300 m zjl.).
glacier Šļūdonis, glečers.
glečers Šļūdonis, kalnu ledājs.
glečeris Šļūdonis.
ledteka Šļūdonis.
šļūdenis Šļūdonis.
šļūdoņa Šļūdonis.
šļūdone Šļūdonis.
šļūkoņa Šļūdonis.
leduskritums Šļūdoņa posms, kurš atrodas stāvās kalnu nogāžu vietās un kurā ir daudz plaisu.
grantskalniņi Šļūdoņa veidoti nelieli osi vai gala morēnu pauguri.
šļuderis Šļuduris.
izšļūkāt Šļūkājot izbojāt.
pašļūkāt Šļūkājot pavirzīties.
piešļūkāt Šļūkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iešļūkāt Šļūkājot radīt, ieveidot (piemēram, taku, pēdas).
sašļūkāt Šļūkājot samīdīt, saplacināt (zāli, labību).
slepēt Šļūkāt, šļūcoši iet.
šļūcāties Šļūkāt; slidināties.
šļūcāt Šļūkāt.
služāt Šļūkāt.
šļukūzis Šļukbiksis.
atšļukt Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
iešļukt Šļūkot ievirzīties (kur iekšā).
izšļukt Šļūkot izkrist, izslīdēt.
nošļukt Šļūkot novirzīties (nost no kā) uz leju.
pašļukt Šļūkot pavirzīties.
sašļukt Šļūkot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
nošļukt Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
aizšļukt Šļūkot, slīdot aizkļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
atšļukt Šļūkot, slīdot atvirzīties nost (sānis).
nošļūkt Šļūkt (visu laikposmu) un pabeigt šļūkt.
aizšļūkt Šļūkt prom.
atšļūkt Šļūkt šurp.
šļūtēties Šļūkt, vilkt.
šļaukt Šļukt.
žļukt Šļukt.
šlūkt Šļūkt.
šļūkties Šļūkt.
Schluckum Šļukuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
sigmatisms Šļupstēšana, nepareiza vai neskaidra "s" skaņas izruna.
šļupstība Šļupstēšana.
burbēt Šļupstēt, klusu runāt līdz apnikumam.
šluberēt Šļupstēt, neskaidri runāt (par mazu bērnu).
švepstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt; svepstēt.
svipstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt.
pantarēt Šļupstēt, neskaidri runāt.
šļipstināt Šļupstēt, neskaidri runāt.
svipstināt Šļupstēt, runāt ar svilpjošu pieskaņu; svipsnāt.
svipsnāt Šļupstēt, runāt ar svilpjošu pieskaņu.
svīpsnāt Šļupstēt, runāt ar svilpjošu pieskaņu.
šlepstēt Šļupstēt.
šļepstēt Šļupstēt.
šļupinēt Šļupstēt.
šļupšķēt Šļupstēt.
šļupšķināt Šļupstēt.
šļupsterēt Šļupstēt.
slupstēt Šļupstēt.
šlupstēt Šļupstēt.
šļūpstēt Šļupstēt.
šlupstināt Šļupstēt.
slupstīt Šļupstēt.
šļupstīt Šļupstēt.
švebzdēt Šļupstēt.
svipstot Šļupstēt.
vipšķināt Šļupstēt.
šļupste Šļupstētāja.
šļepšķis Šļupstētājs.
slupšķis Šļupstētājs.
šlupšķis Šļupstētājs.
šļupšķis Šļupstētājs.
šļupstiķis Šļupstētājs.
slupstis Šļupstētājs.
šlupstis Šļupstētājs.
šļupstis Šļupstētājs.
šļupstmēlis Šļupstētājs.
švebzdis Šļupstētājs.
tuldinis Šļupstētājs.
šļūpsti Šļupsti.
šļupstisks Šļupstīgs.
šļupstinēt Šļupstināt.
veteļot Šļupstoši runāt.
švipsteniski Šļupstoši, ar stīvu mēli.
švepsteniski Šļupstoši.
šļupstanisks Šļupstošs.
atšļupstēt Šļupstot atbildēt; neskaidri runājot, atbildēt.
nošļupstēt Šļupstot noteikt, pateikt; neskaidri runājot, noteikt, pateikt.
izšļupstēt Šļupstot pateikt, izrunāt.
pašļupstēt Šļupstot pateikt; neskaidri runājot, pateikt.
sašļupstēt Šļupstot sastāstīt.
uzsvipstēt Šļupstot teikt.
piešļupstēt Šļupstot, arī neskaidri runājot, piebilst.
izsvepstināt Šļupstot, svepstot izteikt.
šļupsteniski Šļupstot.
šļupši Šļupstus.
bļurkšķināt Šļurkstēt, žļurkstēt.
žļurkšēt Šļurkstēt; šļakstēt.
šļerkstēt Šļurkstēt.
šļorkstēt Šļurkstēt.
šļūkšēt Šļurkstēt.
šļūkstēt Šļurkstēt.
šļurkšķēt Šļurkstēt.
šļurkstīns Šļurkstins.
dūka Šļūtene, caurule.
sūcējšļūtene Šļūtene, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
šļukters Šļūtene, šļirce.
šlācene Šļūtene.
šļāktuve Šļūtene.
šlanga Šļūtene.
šlauka Šļūtene.
šļauka Šļūtene.
šļaukste Šļūtene.
šļauksts Šļūtene.
šļūcere Šļūtene.
šļūte Šļūtene.
šļūtere Šļūtene.
šļūtka Šļūtene.
brandspoits Šļūtenes metāla uzgalis, kas virza ūdens strūklu vajadzīgajā virzienā, kad dzēšams ugunsgrēks vai laistāmas ielas.
šļūtēt Šļutēt.
šļūtisku Šļūtiski.
šļūtiskus Šļūtiski.
šļužot Šļužāt.
šmakšķēt Šmakstēt.
šmūkstēt Šmakstēt.
žmakšķēt Šmakstināt, čāpstināt (ēdot).
žmekšēt Šmakstināt, čāpstināt (ēdot).
šmakšināt Šmakstināt.
šmakšķināt Šmakstināt.
šmūkstināt Šmakstināt.
žmakstināt Šmakstināt.
žmūkstināt Šmakstināt.
pudžināt Šmakstinot, un radot citas skaņas ar muti, skubināt zirgu.
šmaluncis Šmalca - kausēti tauki, skrandži.
žņauga Šmauga.
šmīgns Šmaugs, slaids.
šmauks Šmaugs.
žmaugs Šmaugs.
šmaugties Šmaugties projām - ātri taisīties projām.
šmaukšēt Šmaukstēt.
šmaukstienis Šmaukstiens.
šmaukšķināt Šmaukstināt.
žmaukstināt Šmaukstināt.
šmāželnīca Šmāznīce.
šmāželnieks Šmāznīce.
šmāznīca Šmāznīce.
smerdelis Šmerliņš.
Dreiliņupīte Šmerļupītes pieteka Rīgas teritorijā, garums - 5,2 km, sākas Rīgas austrumu pierobežā Lubānas šosejas rajonā, iztaisnota, pie Hipokrāta ielas ievadīta cauruļvadā, senāk lejtece dēvēta arī par Gaiļupīti.
šmaukstēt Šmīkstēt.
šmīkšēt Šmīkstēt.
žmīkšēt Šmīkstēt.
žmīkstēt Šmīkstēt.
žmiukšēt Šmīkstēt.
šmaukstiens Šmīkstiens.
šmeikstiens Šmīkstiens.
šmaukstināt Šmīkstināt.
šmeikstināt Šmīkstināt.
šmīkšināt Šmīkstināt.
šņiukstināt Šmīkstināt.
žmīkstināt Šmīkstināt.
šmaukstināties Šmīkstināties.
šmīkšoņa Šmīkstoņa.
šmūkšoņa Šmīkstoņa.
šmūkstoņa Šmīkstoņa.
šmauksts Šmīksts.
smīkšķis Šmīksts.
Crasula schmidtii Šmita krasula.
Artemisia smidtiana Šmita vībotne.
žmiukstēt Šmiukstēt, plīkšķēt (2).
smīkstēt Šmiukstēt.
šmiukšēt Šmiukstēt.
šmuikstēt Šmiukstēt.
šmiukšis Šmiukstiens.
žmidzināt Šmiukstināt, vicināt (rīksti, pātagu).
šmikstināt Šmiukstināt.
šmiukšināt Šmiukstināt.
šmiukšķināt Šmiukstināt.
šmuikstināt Šmiukstināt.
mucināt Šmucināt.
žmucināt Šmucināt.
smuglers Šmugleris.
šmuglers Šmugleris.
šmūkšēt Šmūkstēt.
šmulināt Šmulēt.
šmurgaliņa Šmurga.
ķesēties Šmurgāties, bez apetītes ēst.
smurķēties Šmurgāties, ķēpāties.
šmurgālis Šmurgulis (1).
šmurglis Šmurgulis.
žmurkšēt Šmurkstēt; arī šmīkstēt.
šmurgstēt Šmurkstēt.
žmurkšināt Šmurkstināt; arī šmīkstināt.
šmūkšins Šmurkstis.
šmurklāties Šmurkulēties.
šmurkļāties Šmurkulēties.
šnaderis Šnadaris.
šnēpe Šnēbe.
šnibis Šnibe.
šnibji Šnibīši.
šnāpa Šnīpa.
šnipsts Šnipšķis.
šņore Šnore (1).
šņore Šnore (2).
šnors Šnore.
šnukurs Šnukuris.
šnorgas Šnurgalas.
šnabdegunis Šņabdegunis.
kanka Šņabis.
snabis Šņabis.
švirlaks Šņabis.
šnabot Šņabot.
švīkstulis Šņāciens, švīkstiens.
izšņākt Šņācošā balsī pateikt, izrunāt.
šņāķēt Šņācoši caur degunu runāt.
dvēst Šņācoši klusi runāt.
šņāceniski Šņācoši, čūkstoši.
stridors Šņācošs vai svilpjošs elpošanas troksnis, kad augšējie elpceļi sašaurināti.
zūzenis Šņācošs vējš.
elsas Šņācošs, ritmisks troksnis.
žvīkšis Šņācošs, švīkstošs troksnis.
piešņākt Šņācot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iešņākt Šņācot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
pāršņākt Šņācot pārspēt skaļumā.
sašņākties Šņācot sazināties.
aizsprauslāt Šņācot, šķaudot, sprauslājot aizdzīt, padzīt.
šņukurēt Šņakarēt (1) - meklēt, okšķerēt, rakņāties.
šņukurēt Šņakarēt (2) - ošņāt, ostīt (par dzīvniekiem).
šņakāties Šņakāt (1).
šņākot Šņākāt (1).
šņākuļot Šņākāt (1).
šņākot Šņākāt (2).
šņākuļot Šņākāt (2).
šņākot Šņākāt (3).
šņākuļot Šņākāt (3).
šņekāt Šņakāt.
šņakšķēt Šņakstēt.
šņakstēties Šņakstēt.
šņekstēt Šņakstēt.
žņakšēt Šņakstēt.
žņakšķēt Šņakstēt.
žņakstēt Šņakstēt.
žņekšēt Šņakstēt.
šņakstas Šņaksti.
žņakstināt Šņakstināt.
šņakšēt Šņākt (vējā).
snirgot Šņākt kā zoss.
izšņākties Šņākt un pārstāt šņākt.
tosnīties Šņākt un stenēt.
švūkstēt Šņākt, čūkstēt.
žvūkšēt Šņākt, čūkstēt.
žvūkstēt Šņākt, čūkstēt.
čūžēt Šņākt, degot čūkstēt, čukstēt.
šņākstēt Šņākt, elsāt, švīkstēt.
glūzdēt Šņākt, krākt (par vētru).
glūzdēties Šņākt, krākt (par vētru).
glūznēties Šņākt, krākt (par vētru).
žvinkšķēt Šņākt, skanēt (ausīs).
žviegt Šņākt, šalkt.
čušināt Šņākt, šņākuļot.
šņaukstēt Šņākt, šņaukāt.
šņācēt Šņākt; šnācēt.
šnācēt Šņākt.
šnākt Šņākt.
šņāpatas Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
šņapati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
šņāpati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
šnargalas Šņargalas, puņķi.
šņerkāt Šņarkāt.
žņarkstēt Šņarkstēt.
spaniols Šņaucamā tabaka no Havannas tabakas lapām, nokrāsota ar sarkanu zemi.
snuffs Šņaucamā tabaka; šņauciens.
snauciens Šņauciens.
šņaucinis Šņauciens.
šnaucums Šņauciens.
šnīpķins Šņauciens.
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu).
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt.
sašņaukāt Šņaucot izlietot.
izšņaukāt Šņaucot iztīrīt (degunu).
izšņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu).
piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu).
sašņukt Šņaucot padarīt netīru.
sašņaukties Šņaucot uzņemt sevī (piemēram, narkotisku vielu) lielākā daudzumā.
uzšņaukt Šņaucot uzvirzīt deguna izdalījumus.
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
šņukstināt Šņaukājoties skaļi elpot.
šnaukalas Šņaukalas.
šņaukalēt Šņaukāt.
šnaukāt Šņaukāt.
šņaukstīt Šņaukāt.
šņorkāties Šņaukāties (atbrīvojot degunu no izdalījumiem); bieži šņaukt.
šņurkāties Šņaukāties (atbrīvojot degunu no izdalījumiem); šņorkāties.
šņorkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu.
šņurkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu.
šņurgāt Šņaukāties.
šņūkšana Šņaukšana.
izšņaukt Šņaukt (tabaku).
aizšņaukt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam.
aizšņūkt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam.
koksēt Šņaukt kokaīnu.
ragot Šņaukt tabaku no radziņa.
nošņaukt Šņaukt un pabeigt šņaukt (degunu).
nošņaukties Šņaukt un pabeigt šņaukt degunu.
šņiebt Šņaukt, aizspiežot vienu nāsi.
pašņukāt Šņaukt.
pašņūkāt Šņaukt.
šnaukt Šņaukt.
šnūkt Šņaukt.
šņūkt Šņaukt.
šnauska Šņauska.
šņicere Šņecere.
šņibis Šņepis.
šņīpis Šņēpis.
šņerksts Šņerga; kāds, kas šņergājas.
šņergulēties Šņergāties.
šnerglis Šņerglis.
šņerkata Šņerka.
calidris Šņibīši (viena no 2 šņibīšu ģintīm).
limicola Šņibīši (viena no 2 šņibīšu ģintīm).
šņiebaļa Šņieba.
šņikšķēt Šņikstēt.
šņīpēt Šņīpāt.
šņīpot Šņīpāt.
šņirkšēt Šņirkstēt.
Šnitka Šņitka, Rītupes pieteka.
Motoklis Šņitkas purva austrumu daļa Lazdukalna pagastā.
Raganu purvs Šņitkas purva ziemeļu daļa Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Soldanu strauts Šņitkas strauta kreisā krasta pieteka Ludzas novada Malnavas pagastā.
ģilode Šņore ar smagumu pie durvīm.
piešņorēt Šņorējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
šnorāt Šņorēt 1(1).
atšņorēt Šņorēt vaļā.
šņorāt Šņorēt.
šnorēt Šņorēt.
šnorinieks Šņorinieks - aptuveni 3 pūrvietu zemes īpašnieks.
šņorgrāmata Šņoru grāmata.
šņoška Šņoska.
šņūcienis Šņūcenis.
Šmucinavas ezers Šņucinovas ezers Svariņu pagastā.
Šmucinovas ezers Šņucinovas ezers Svariņu pagastā.
snucis Šņucis - stūris, kakts, mala.
šņuķe Šņucis (1).
šņukāt Šņukstēt (raudot).
nošņukstēt Šņukstēt (visu laikposmu) un pārstāt šņukstēt.
gulcenēt Šņukstēt.
klukstēt Šņukstēt.
kvankšēt Šņukstēt.
kvankšķēt Šņukstēt.
kvankstēt Šņukstēt.
šnukšķēt Šņukstēt.
šņukšķēt Šņukstēt.
šnukstēt Šņukstēt.
šņūkstēt Šņukstēt.
šnukstināt Šņukstēt.
šņukstināt Šņukstēt.
šnukstinēt Šņukstēt.
šņuktāt Šņukstēt.
žņukšķēt Šņukstēt.
elsa Šņuksti, raudas.
snirgot Šņukstoši raudāt.
nošņukstēt Šņukstot noteikt, pateikt.
izšņukstēt Šņukstot pateikt, izrunāt.
knekstēt Šņukstot raudāt.
kņukstēt Šņukstot raudāt.
šņurkt Šņukstot raudāt.
šņuksta Šņuksts.
šņukstiens Šņuksts.
šneperis Šņukurs, cūkas purns, deguns.
šnucis Šņukurs, smeceris, purns.
smeceris Šņukurs.
šņaukurs Šņukurs.
šneceris Šņukurs.
šņeceris Šņukurs.
snuķis Šņukurs.
šņukuris Šņukurs.
šņupe Šņukurs.
šņurckāties Šņurgāties (2).
šņurgulens Šņurguļains.
šnurkt Šņurkt.
labība Šo augu graudi.
ozols Šo augu koksne.
cukurbietes Šo augu sakne.
puscukurbietes Šo augu saknes.
ķimene Šo augu sēklas, augļi.
rudzi Šo augu sēklas, graudi.
sunīši Šo augu sēkleņa atskabargains izaugums.
franki Šo cilšu piederīgais.
galli Šo cilšu piederīgais.
hazāri Šo cilšu piederīgais.
huņņi Šo cilšu piederīgais.
latīņi Šo cilšu piederīgais.
normaņi Šo cilšu piederīgais.
pigmeji Šo cilšu piederīgais.
sarmati Šo cilšu piederīgais.
tatāri Šo cilšu piederīgais.
trāķieši Šo cilšu piederīgais.
aita Šo dzīvnieku mātīte.
cūka Šo dzīvnieku mātīte.
govs Šo dzīvnieku mātīte.
kaza Šo dzīvnieku mātīte.
negritosi Šo etnisko grupu pārstāvis.
jūdi Šo iedzīvotāju piederīgais.
ķirpis Šo kukaiņu sagrauztā koksnes smelte.
jāņogas Šo ogulāju ogas.
pundurvista Šo putnu mātīte.
pundurvistiņa Šo putnu mātīte.
melnplauka Šo sēņu izraisītas graudzāļu slimības, kas pilnīgi iznīcina graudu.
raugs Šo sēņu kultūra, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos.
hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi).
kišmišs Šo šķirņu grupas vīnogu oga vai ogas.
taksis Šo šķirņu suns.
tatāri Šo tautu grupas piederīgais.
krētāt Šo to darīt, krāmēt.
krētāties Šo to darīt, krāmēties.
klubnieks Šo zemeņu oga.
cukurzirņi Šo zirņu sēklas.
samorgāt Šo, to darīt.
šijo Šo.
TTFN Šobrīd - atā (angļu "ta ta for now"; īsziņās).
pašbrīd Šobrīd, pašlaik.
šodieniņ Šodien.
šudin Šodien.
šodienisks Šodienējs.
šodi Šodijs.
pravas Šofera tiesības.
šofers Šoferis.
šoperis Šoferis.
šoējie Šojie.
elektrošoks Šoka stāvoklis, kurā cilvēks nonāk elektriskās strāvas iedarbības rezultātā.
diashīze Šokam līdzīgs funkcijas traucējums atsevišķos nervu centros, kas anatomiski saistīti ar bojāto apvidu nervu sistēmā.
šoking Šokings.
čoklits Šokolāde.
šočene Šokolāde.
šocīte Šokolāde.
šoklāde Šokolāde.
šokolads Šokolāde.
trifele Šokolādes konfekšu šķirne.
kinders Šokolādes ola "Kinder Surprise".
melanžērs Šokolādes ražošanā lietojama mašīna.
braunijs Šokolādes sacepums.
hiperinsulīnisms Šoks pēc insulīna pārdozēšanas.
skaks Šoks, 60 gabalu.
šīlaik Šolaik.
jomāte Šomāte.
šomēnesi Šomēnes.
Šomo Šomona - pilsēta Francijā ("Chaumont").
šondeļ Šonedēļ.
šonedē Šonedēļ.
skoners Šoneris.
škūna Šoneris.
skūneris Šoneris.
škūneris Šoneris.
škūners Šoneris.
šoners Šoneris.
mašoni Šoni - tauta, dzīvo gk. Zimbabvē un kaimiņrajonos Mozambikā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, ticīgie - kristieši (protestanti, katoļi), daudzi saglabājuši tradicionālos ticējumus.
šopausar Šopavasar.
šiemreiz Šoreiz.
šodienrītā Šorīt.
šoreņ Šorīt.
šorīst Šorīt.
šorītās Šorīt.
sors Šors - sezonāli applūstoša solončaku ieplaka vai pazeminājums Centrālāzijā.
šorthorni Šorthorņi.
šortas Šorti.
šortes Šorti.
šorts Šorti.
šorudin Šoruden.
saša Šoseja.
sošeja Šoseja.
šosija Šoseja.
šosejnieks Šosejas strādnieks.
vinilīns Šostakovska balzams, biezs, viskozs, gaišdzeltens šķidrums; lieto par Peru balzama aizstājēju.
Šošonu Šošonu ūdenskritums, atrodas ASV, Sneikas upē, augstums - 65 m.
fokšote Šote fokburas nostādīšanai vajadzīgajā leņķī pret vēju.
jotēvs Šotēvs.
šotstēks Šotmezgls.
šokar Šovakar.
šoubizness Šovbizness.
šovinists Šovinisma piekritējs.
bulanžisms Šovinistiska kustība Francijā 1887.-1889. g., kuru vadīja ģenerālis Ž. Bulanžē; izvirzīja lozungus par revanšistisku karu pret Vāciju, konstitūcijas grozīšanu un parlamenta atlaišanu.
šou Šovs.
špags Špaga.
špoga Špaga.
pusšpagats Špagats ar vienu kāju ceļgalā saliektu.
spagats Špagats.
nošpaktelēt Špaktelei un pabeigt špaktelēt; nosliepnēt.
aizšpaktelēt Špaktelējot aizpildīt, nolīdzināt.
spalieris Špalera - gar abām ceļa pusēm nostādīta goda sardze.
špats Špati - caurspīdīgi minerāli ar labu skaldnību; ietilpst vairāku minerālu nosaukumos, piem., laukšpats, Islandes špats.
štipta Špeile.
Alnus x spaethti Špēta alksnis.
špetnums Špetnība (1).
Rietumšpicbergena Špicbergena - sala Špicbergenas arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā, platība - 39000 kvadrātkilometru.
Sērkapa Zeme Špicbergenas salas dienvidu gals, uz dienvidiem no Hurnsunntinna.
Nordenšelda Zeme Špicbergenas salas josla starp Īsfjordu un Vanmijenfjordu, no Grenlandes jūras līdz Stūrfjordam.
Spēļu ezers Špieļu ezers Maltas pagastā.
Špēļu ezers Špieļu ezers Maltas pagastā.
Špeļu ezers Špieļu ezers Maltas pagastā.
šporas Špikeri.
špores Špikeri.
špargalka Špikeris.
šporis Špikeris.
špīrkums Špīlkums.
Špaga ezers Špogu ezers Lūznavas pagastā.
Špagas ezers Špogu ezers Lūznavas pagastā.
Spogu ezers Špoģu ezers Lūznavas pagastā.
šprīts Šprītbomis.
šprotas Šprotes.
sprotes Šprotes.
špurstiķis Špurkstiķis.
Chenopodium schraderanum Šrādera balanda.
šrapnele Šrapnelis.
šrapnels Šrapnelis.
šrepnelis Šrapnelis.
Pleurozium schreberi Šrēbera rūsaine.
LK Šrilanka, valsts divburtu kods.
LKA Šrilanka, valsts trīsburtu kods.
birģeris Šrilankas birģeri - etniska grupa Šrilankā, eiropiešu ieceļotāju (portugāļu, holandiešu) un vietējo sieviešu (singāliešu, tamiliešu) pēcnācēji, runā angļu valodā (daļa - holandieš), lielākā daļa prot arī singāļu valodu.
Šrilanka Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidos, aizņem tāda paša nosaukuma salu Indijas okeānā, platība - 65610 kvadrātkilometri, 21325000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kolombo, administratīvais iedalījums - 9 provinces.
šrilankieši Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas iedzīvotāji.
Kolombo Šrilankas galvaspilsēta (angļu val. "Colombo"), osta Šrilankas salas rietumu pusē, 651000 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dib. 1870. g.).
Džajavardenepūra-Kote Šrilankas galvaspilsēta (angļu val. "Jayewardenapura-Kotte"), 119000 iedzīvotāju (2007. g.); Šrī Džajavardenepura Kote; Kote.
mauri Šrilankas mauri - etniska grupa, dzīvo Šrilankas ziemeļu piekrastē, gk. pilsētās, runā singāļu vai tamilu valodā, sadzīvē lieto arābu valodu, cēlušies no arābu ieceļotājiem (VII-XII gs.) un vietējām tamilietēm un singālietēm, reliģija - islāms (sunnisms).
vedi Šrilankas pirmiedzīvotāju pēcteči, runā singāļu valodā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa), daļa - tamilu valodā (dravidu saime), dzīvo gk. grūti pieejamos mežu rajonos salas austrumos nelielās grupās, piedere pie australoīdās rases vedoīdā tipa, saglabājušās matriarhāta paliekas, tradicionālajos ticējumos budisma un hinduisma elementi, šamanisms.
Ceilona Šrilankas Republikas nosaukums līdz 1972. g.
LKR Šrilankas rūpija; Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Ādama smaile Šripada - kalns Šrilankā (_Adam's peak_), augstums 2524 m.
šropšīri Šropšīras aitas.
šropšires Šropšīri.
šropšīrietes Šropšīri.
Šrūsberija Šrūsberi.
štāte Štā te - lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
štāte Štā te - lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; štaste.
stābs Štābs.
fokštaga Štaga jahtas priekšgalā - pie tās stiprina trīsstūrainu priekšburu; fokmasta štaga.
bebištaga Štaga masta priekšpusē, kuru attiecīgi nostiepjot var mainīt masta profilu.
priekšštaga Štaga no masta augšdaļas vai topa uz peldlīdzekļa priekšgalu, kas kopā ar arheštagu notur mastu garenvirzienā; bieži vienlaikus tā ir arī fokštaga, kurai piestiprina buras.
jumpštaga Štaga, kas neļauj masta augšdaļai izliekties uz priekšu.
pretštaga Štaga, kas neļauj masta augšdaļai izliekties uz priekšu.
klīverštaga Štaga, kas no klīverbomja noka iet uz mastu, pie tās stiprina klīverburu.
stampštaga Štaga, kas novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē; tā iet no klīverbomja priekšgala uz kuģa (vai jahtas) priekšgalu.
martinštaga Štaga, kas novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
pārštaga Štaga, kas savieno grotmasta topu ar bezānmasta topu; starpštaga.
grotštagbura Štagbura, ko paceļ starp grotmastu un fokmastu uz peldlīdzekļiem ar diviem un vairāk mastiem.
caurdurējštance Štance, kas izveido sagatavē vajadzīgā izmēra un formas caurumu.
apgriezējštance Štance, kas nogriež sagataves liekās, nevajadzīgās detaļas.
ieštancēt Štancējot iestiprināt (kur iekšā).
pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, tvertni, trauku).
izštancēt Štancējot izgatavot, izveidot.
ietrūkums Štancējuma defekts.
spiednis Štances kustīgā pamatdaļa; arī puansons (1).
stancēšana Štancēšana.
stampot Štancēt.
štancētāja Štancētājs.
apgriešana Štancētas detaļas virsmas lieko daļu nogriešana.
Salix livida Štarkes kārkla "Salix starkeana" nosaukuma sinonīms.
zilganais kārkls Štarkes kārkls.
Salix starkeana Štarkes kārkls.
Virmezers Štarnbergas ezers Vācijā, Bavārijas plakankalnē.
štamā Štas.
štos Štas.
stasfurtits Štasfurtits.
Kolorādo Štats ASV ("Colorado"), administratīvais centrs - Denvera, platība - 269602 kvadrātkilometri, 5355900 iedzīvotāju (2014. g.).
Konektikuta Štats ASV ("Connecticut"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Hārtforda, platība - 14356 kvadrātkilometri, 3596700 iedzīvotāju (2014. g.).
Meina Štats ASV ("Maine"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, Jaunanglijas reģionā, administratīvais centrs - Ogasta, platība - 91647 kvadrātkilometri, 1330100 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Ņūhempširas štatu un Kanādu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns; Mena.
Mērilenda Štats ASV ("Maryland"), atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Anapolisa, platība - 32134 kvadrātkilometri, 5976400 iedzīvotāju (2014. g.).
Mičigana Štats ASV ("Michigan"), administratīvais centrs - Lansinga, platība - 250439 kvadrātkilometri, 9910000 iedzīvotāju (2014. g.).
Misūri Štats ASV ("Missouri"), atrodas valsts centrālajā daļā, Misisipi labajā krastā, abpus Misūri lejteces, administratīvais centrs - Džefersonsitija, platība - 180533 kvadrātkilometri, 6063600 iedzīvotāju (2014. g.).
Montāna Štats ASV ("Montana"), administratīvais centrs - Helina, platība - 380837 kvadrātkilometri, 1023600 iedzīvotāju (2014. g.).
Nebraska Štats ASV ("Nebraska"), administratīvais centrs - Linkolna, platība - 200346 kvadrātkilometri, 1881500 iedzīvotāju (2014. g.).
Nevada Štats ASV ("Nevada"), administratīvais centrs - Kārsonsitija, platība - 286352 kvadrātkilometri, 2839100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūhempšīra Štats ASV ("New Hampshire"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Konkorda, platība - 24216 kvadrātkilometri, 1326800 iedzīvotāji (2014. g.), robežojas ar Meinu, Masačūsetsu un Vērmontu, kā arī ar Kanādu.
Ņujorka Štats ASV ("New York"), administratīvais centrs - Olbani, platība - 141299 kvadrātkilometri, 19746200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vermontu, Masčūsetu, Konnektikutu, Rodailendu, Ņūdžersiju un Pensilvāniju, kā arī ar Kanādu.
Ņūdžersija Štats ASV ("New Jersey"), administratīvais centrs - Trentona, platība - 22587 kvadrātkilometri, 8938200 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Delavēru, Pensilvāniju un Ņujorku.
Ņūmeksika Štats ASV ("New Mexico"), administratīvais centrs - Santafē, platība - 314914 kvadrātkilommetri, 2085600 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Arizonu, Jūtu, Kolorādo, Oklahomu un Teksasu, kā arī ar Meksiku.
Ziemeļkarolīna Štats ASV ("North Carolina"), administratīvais centrs - Roli, platība - 139391 kvadrātkilometrs, 9944000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ziemeļdakota Štats ASV ("North Dakota"), administratīvais centrs - Bismarka, platība - 183112 kvadrātkilometri, 739500 iedzīvotāju (2014. g.).
Tenesī Štats ASV ("Tennessee"), administratīvais centrs - Našvila, platība - 109150 kvadrātkilometru, 6549400 iedzīvotāju (2014. g.).
Teksasa Štats ASV ("Texas"), administratīvais centrs - Ostina, platība - 695622 kvadrātkilometri, 26957000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vērmonta Štats ASV ("Vermont"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Montpīljera, platība - 24900 kvadrātkilometru, 626600 iedzīvotāju (2014. g.).
Rietumvirdžīnija Štats ASV ("West Wirgina"), administratīvais centrs - Čārlstona, platība - 62755, 1850300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vaiominga Štats ASV ("Wyoming"), administratīvais centrs - Šaiena, platība - 253337 kvadrātkilomretri, 584200 iedzīvotāju (2014. g.).
Viskonsina Štats ASV ("Wisconsin"), administratīvais centrs - Medisona, platība - 169639 kvadrātkilometri, 5757600 iedzīvotāju (2014. g.).
Luiziāna Štats ASV (angļu val. "Louisiana", fr. "Louisiane"), atrodas valsts dienvidos pie Meksikas līča, administratīvais centrs - Batonrūža, platība - 134265 kvadrātkilometri, 4650000 iedzīvotāju (2014. g.).
Dienvidkarolīna Štats ASV dienvidaustrumu daļā ("South Carolina", no 1788. g.), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 80400 kvadrātkilometru, 4832500 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Kolumbija.
Misisipi Štats ASV dienvidos ("Mississippi"), administratīvais centrs - Džeksona, platība - 125433 kvadrātkilometri, 2994100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanzasa Štats ASV vidienē ("Kansas"), administratīvais centrs - Topīka, platība - 213096 kvadrātkilometri, 2819000 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Nebraskas, Misūri, Oklahomas un Kolorādo štatu.
Dienviddakota Štats ASV vidusdaļā ("South Dakota", no 1889. g.), administratīvais centrs - Pīra, platība - 199552 kvadrātkilometri, 853000 iedzīvotāju (2014. g.).
Minesota Štats ASV ziemeļu daļā ("Minnesota"), dibināts 1858. g., administratīvais centrs - Sentpola, lielākā pilsēta Mineapolisa, platība - 225171 kvadrātkilometri, 5457200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Viskonsinu, Aijovu, Dienviddakotu un Ziemeļdakotu, kā arī ar Kanādu, Ziemeļrietumos apskalo Augšezers.
Rietumaustrālija Štats Austrālijā ("Western Australia"), administratīvais centrs - Pērta, platība - 2531562 kvadrātkilometri (gandrīz trešdaļa no Austrālijas kopējās platības), 2270300 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ziemeļu teritoriju un Dienvidaustrālijas štatu, apskalo Indijas okeāns.
Viktorija Štats Austrālijas dienvidaustrumos ("Victoria"), administratīvais centrs - Melburna, platība - 227415 kvadrātkilometru, 54964000 iedzīvotāju (2010. g.).
Jaundienvidvelsa Štats Austrālijas dienvidaustrumu daļā (New South Wales), platība - 801315 kvadrātkilometru, 7191500 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sidneja, robežojas ar Viktoriju, Dienvidaustrāliju un Kvīnslendu, apskalo Tasmana jūra.
Tasmanija Štats Austrālijas Savienības satāvā ("Tasmania"), aizņem tāda paša nosaukuma salu un vairākas nelielas salas apkārtnē, administratīvais centrs - Hobārta, platība - 67914 kvadrātkilometru, 505400 iedzīvotāju (2010. g.).
Kvīnslenda Štats Austrālijas ziemeļaustrumos ("Queensland"), administratīvais centrs - Brisbena, platība - 1734174 kvadrātkilometri, 4473000 iedzīvotāju (2010. g.).
Tokantinsa Štats Brazīlijā ("Tocantins"), administratīvais centrs - Palmasa, platība - 277621 kvadrātkilometrs, 1292000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maranjaunas, Baijas, Gojasas, Matugrosu un Patras štatu.
Baija Štats Brazīlijas austrumos ("Bahia"), Brazīlijas plakankalnē un Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, administratīvais centrs un lielākā osta - Salvadora, platība - 564693 kvadrātkilometri, 14637400 iedzīvotāju (2009. g.).
Pjaui Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Piaui"), administratīvais centrs - Terzina, platība - 251529 kvadrātkilometri, 3145300 iedzīvotāju (2009. g.).
Seržipi Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Sergipe"), administratīvais centrs - Arakažu, platība - 21910 kvadrātkilometru, 2019700 iedzīvotāju, robežojas ar Alagoasas un Baijas štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
Seara Štats Brazīlijas austtumu daļā ("Ceara"), administratīvais centrs - Fortaleza, platība - 148826 kvadrātkilometri, 8547800 iedzīvotāju, robežojas ar Riugrandi du Norti, Paraibas, Pernambuku un Piaui štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
Minasžeraisa Štats Brazīlijas dienvidaustrumos ("Minas Gerais"), administratīvais centrs - Belu Orizonti, platība - 586528 kvadrātkilometri, 20033700 iedzīvotāju (2009. g.).
Parana Štats Brazīlijas dienvidos ("Parana"), administratīvais centrs - Kuritiba, platība - 199315 kvadrātkilometri, 10686200 iedzīvotāju (2009. g.).
Santakatarina Štats Brazīlijas dienvidu daļā ("Santa Catarina"), administratīvais centrs - Florjanopolisa, platība - 95346 kvadrātkilometri, 6118700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Paranas un Riugrandi du Sulas štatu, kā arī ar Argentīnu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns.
Rondonija Štats Brazīlijas rietumos ("Rondonia"), administratīvais centrs - Portuveju, platība - 237576 kvadrātkilometri, 1503900 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Amazonasas un Matugrosu štatu, kā arī ar Bolīviju.
Matugrosu Štats Brazīlijas rietumu daļā ("Mato Grosso"), administratīvais centrs - Kujaba, platība - 903308 kvadrātkilometri, 3001700 iedzīvotāju (2010. g.).
Gojasa Štats Brazīlijas vidienē ("Gojas"), administratīvais centrs - Gojanija, platība - 340087 kvadrātkilometri, 5926300 iedzīvotāju, robežojas ar Federālo distriktu, Minasžeraisas, Matugrosu du Sula, Matugrosu, Tokantinsas un Baijas štatu.
Para Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Para"), administratīvais centrs - Beleima, platība - 1247690 kvadrātkilometru, 7431000 iedzīvotāju (2009. g.).
Paraiba Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Paraiba"), Brazīlijas plakankalnē, Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Žuaunpesoa, platība - 56440 kvadrātkilometru, 3770000 iedzīvotāju.
Pernambuku Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Pernambuco"), administratīvais centrs - Resifi, platība - 98312 kvadrātkilometru, 8810300 iedzīvotāju (2009. g.).
Maranjauna Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos, Brazīlijas plakankalnē un piekrastes līdzenumā, administratīvais centrs - Sanluisa, platība - 331983 kvadrātkilometri, 6367000 iedzīvotāju (2009. g.).
Roraima Štats Brazīlijas ziemeļos ("Roraima"), administratīvais centrs - Boavista, platība - 224299 kvadrātkilometri, 421500 iedzīvotāju, robežojas ar Paras un Amazonasas štatu, kā arī ar Venecuēlu un Gajānu.
Amazonasa Štats Brazīlijas ziemeļrietumos ("Amazonas"), lielākais un visretāk apdzīvotais, atrodas Brazīlijas ziemeļrietumos, Amazones upes baseinā, administratīvais centrs - Manausa, platība - 1570746 kvadrātkilometru, 3393400 iedzīvotāju (2009. g.).
Mahārāštra Štats Indijā ("Mahārāshtra"), administratīvais centrs - Mumbaja (Bombeja), platība - 307577 kvadrātkilometri, 106894000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - marathu.
Orisa Štats Indijā ("Orishā"), Bengālijas līča ziemeļrietumu piekrastē, administratīvais centrs - Bhubanešbara, platība - 155707 km^2^, 39899000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - oriju.
Manipura Štats Indijas austrumos ("Manīpur"), administratīvais centrs - Imphāla, platība - 22327 kvadrātkilometri, 2627000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - meiteju.
Nāgālenda Štats Indijas austrumos ("Nāgāland"), administratīvais centrs - Kohīma, platība - 16579 kvadrātkilometri, 2187000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu.
Mizorāma Štats Indijas austrumu daļā ("Mizorām"), administratīvais centrs - Āīzola, platība - 21087 kvadrātkilometri, 980000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - mizo.
Rietumbengāle Štats Indijas austrumu daļā ("Pashchim Banga"), administratīvais centrs - Kolkata (Kalkuta), platība - 88752 kvadrātkilometri, 87869000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - bengāļu.
Tripura Štats Indijas austrumu daļā ("Tripura"), administratīvais centrs - Agartala, platība - 10486 kvadrātkilometri, 3510000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu, bengāļu boroku.
Tamilnāda Štats Indijas dienvidos ("Tamilnātu"), Bengālijas līča un Indijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Čennai (Madrasa), platība - 130058 kvadrātkilometri, 66396000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - tamilu.
Kerala Štats Indijas dienvidrietumos ("Kerala"), Lakšadvīpu jūras piekrastē, administratīvais centrs - Thiruvananthapurama, platība - 38863 kvadrātkilometri, 34232000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - malajalu un angļu.
Karnātaka Štats Indijas dienvidrietumu daļā ("Karnātaka"), administratīvais centrs - Bengalūru, platība - 191791 kvadrātkilometrs, 57399000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - kannadigu.
Bihāra Štats Indijas Republikas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Patna, platība - 94163 kvadrātkilometri, 93823000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - maithilī, hindi.
Gudžarāta Štats Indijas rietumos ("Gujarāt"), Arābijas jūras piekrastē, platība - 196024 kvadrātkilometri, 56408000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Gāndhīnagara.
Goa Štats Indijas rietumu daļā ("Gomya"), Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Panadži, platība - 3702 kvadrātkilometri, 1628000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - konkanu.
Meghālaja Štats Indijas ziemeļaustrumu daļā ("Meghālaya"), administratīvais centrs - Šilonga, platība - 22429 kvadrātkilometri, 2536000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu.
Sikima Štats Indijas ziemeļaustrumu daļā ("Sikkim"), robežojas ar Rietumbengāles štatu, kā arī ar Nepālu, Ķīnu un Butānu, administratīvais centrs - Gāntoka, platība - 7096 kvadrātkilometri, 594000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - nepāliešu.
Asama Štats Indijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Dispura, platība - 78438 kvadrātkilometri, 29929000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - asamiešu.
Harjāna Štats Indijas ziemeļrietumos ("Hariyāņā"), platība - 44212 kvadrātkilometru, 23772000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), valoda - hindi.
Rādžastāna Štats Indijas ziemeļrietumu daļā ("Rājasthān"), administratīvais centrs - Džajpura, platība - 342239 kvadrātkilometri, 64641000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi.
Pendžāba Štats Indijas ziemeļu daļā ("Panjāb"), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), platība - 50362 kvadrātkilometri, 26591000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - pendžābu.
Utarpradēša Štats Indijas ziemeļu daļā ("Uttar-Pradesh"), administratīvais centrs - Laknava, platība - 240928 kvadrātkilometri, 190891000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi.
Utarakhanda Štats Indijas ziemeļu daļā ("Uttarakhand"), administratīvais centrs - Dehrādūna, platība - 53483 kvadrātkilometri, 9497000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu, hindi.
Džohora Štats Malaizijā ("Johor"), Malajas pussalas dienvidos, administratīvais centrs - Džohorbahru, platība - 19984 kvadrātkilometri, 3300000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kedaha Štats Malaizijā ("Kedah"), Malajas pussalas rietumos, administratīvais centrs - Alorsetara, platība - 9426 kvadrātkilometri, 1818200 iedzīvotāju (2007. g.).
Kelantana Štats Malaizijā ("Kelantan"), Malajas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Kota Baharu, platība - 14922 kvadrātkilometri, 2100000 iedzīvotāju (2007. g.).
Melaka Štats Malaizijā ("Melaka"), Malajas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Melaka, platība - 1650 kvadrātkilometru, 8972900 iedzīvotāju (2015. g.).
Negerisembulana Štats Malaizijā ("Negerisembulan"), Malajas pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Serembana, platība - 6645 kvadrātkilometri, 1004800 iedzīvotāju (2007. g.).
Pahana Štats Malaizijā ("Pahang"), Malakas pussalā, administratīvais centrs - Kuantana, platība - 35964 kvadrātkilometri, 1396500 iedzīvotāju (2007. g.).
Peraka Štats Malaizijā ("Perak"), Malajas pussalā, administratīvais centrs - Ipoha, platība - 21006 kvadrātkilometri, 2260600 iedzīvotāju (2007. g.).
Perlisa Štats Malaizijā ("Perlis"), Malajas pussalā, administratīvais centrs - Kanara, platība - 810 kvadrātkilometru, 215000 iedzīvotāju (2007. g.).
Pulaupinana Štats Malaizijā ("Pulau Pinang"), Malajas pussalas rietumos, administratīvais centrs - Pinana, platība - 1046 kvadrātkilometri, 1890000 iedzīvotāju (2016. g.).
Sabaha Štats Malaizijā ("Sabah"), Kalimantānas salas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Kota Kinabalu, platība - 76115 kvadrātkilometru, 3387900 iedzīvotāju (2007. g.).
Saravaka Štats Malaizijā ("Sarawak"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Kučina, platība - 124450 kvadrātkilometru, 2500000 iedzīvotāju (2007. g.).
Selanora Štats Malaizijā ("Selangor"), Malakas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Šahalama, platība - 7956 kvadrātkilometri, 5000000 iedzīvotāju (2007. g.).
Terenganu Štats Malaizijā ("Terengganu"), Malakas pussalas austrumu daļā, platība - 12955 kvadrātkilometru, 1150300 iedzīvotāju (2008. g.).
Čūka Štats Mikronēzijā, platība - 127 kvadrātkilometri, 53000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Moena.
Adamava Štats Nigērijā ("Adamawa"), administratīvais centrs - Jola, platība - 36917 km^2^, 3168100 iedzīvotāju, atrodas valsts austrumu daļā.
Bajelsa Štats Nigērijā ("Bayelsa"), administratīvais centrs - Jenagoa, platība - 10773 kvadrātkilometri, 1703400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos, apskalo Gvinejas līcis.
Benue Štats Nigērijā ("Benue"), administratīvais centrs – Makurdi, platība – 34059 kvadrātkilometri, 4219200 iedzīvotāju (2006. g.).
Borno Štats Nigērijā ("Borno"), administratīvais centrs - Maiduguri, platība - 70898 kvadrātkilometri, 4151200 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos.
Krosrivera Štats Nigērijā ("Cross River"), administratīvais centrs - Kalabara, platība - 20156 kvadrātkilometri, 2889000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos.
Delta Štats Nigērijā ("Delta"), administratīvais centrs - Asaba, platība - 17698 kvadrātkilometri, 4098400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
Eboņi Štats Nigērijā ("Ebonyi"), administratīvais centrs - Abakaliki, platība - 5530 kvadrātkilometru, 2173500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
Edo Štats Nigērijā ("Edo"), administratīvais centrs - Benina, platība - 17802 kvadrātkilometri, 32183000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
Ekiti Štats Nigērijā ("Ekiti"), administratīvais centrs - Ado Ekiti, platība - 6353 kvadrātkilometri, 2384200 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā.
Enugu Štats Nigērijā ("Enugu"), administratīvais centrs - Enugu, platība - 7161 kvadrātkilometrs, 3257300 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
Gombe Štats Nigērijā ("Gombe"), administratīvais centrs - Gombe, platība - 18768 kvadrātkilometri, 2353900 iedzīvotāju (2006. g.).
Imo Štats Nigērijā ("Imo"), administratīvais centrs - Overri, platība - 5530 kvadrātkilometru, 3934900 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
Jobe Štats Nigērijā ("Yobe"), administratīvais centrs - Damaturu, platība - 45502 kvadrātkilometri, 2321600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā.
Džigava Štats Nigērijā ("Jigawa"), administratīvais centrs - Duce, platība - 23154 kvadrātkilometri, 4348600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļu daļā.
Kaduna Štats Nigērijā ("Kaduna"), platība - 46053 kvadrātkilometri, 6066600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidienē.
Kano Štats Nigērijā ("Kano"), platība - 20131 kvadrātkilometri, 9383700 iedzīvotāju (2007. g.).
Kacina Štats Nigērijā ("Katsina"), administratīvais centrs - Kacina, platība - 24192 kvadrātkilometri, 5792600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļu daļā.
Kebi Štats Nigērijā ("Kebbi"), administratīvais centrs - Birninkebi, platība - 36800 kvadrātkilometru, 3238600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā.
Kogi Štats Nigērijā ("Kogi"), administratīvais centrs - Lokodža, platība - 29833 kvadrātkilometri, 3278500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidusdaļā.
Kvara Štats Nigērijā ("Kwara"), administratīvais centrs - Ilorina, platība - 36825 kvadrātkilometri, 2371100 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts rietumu daļā.
Lagosa Štats Nigērijā ("Lagos"), administratīvais centrs - Ikeģa, platība - 3475 kvadrātkilometri, 9013500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumos.
Nasarava Štats Nigērijā ("Nassarawa"), administratīvais centrs - Lafija, platība - 27117 kvadrātkilometri, 1863300 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidienē.
Nigēra Štats Nigērijā ("Niger"), administratīvais centrs - Minna, platība - 76363 kvadrātkilometri, 39502000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts rietumu daļā.
Oguna Štats Nigērijā ("Ogun"), administratīvais centrs - Abeokuta, platība - 16762 km^2^, 3728100 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumos.
Ojo Štats Nigērijā ("Oyo"), administratīvais centrs - Ibadana, platība - 28454 km^2^, 5591600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā.
Ondo Štats Nigērijā ("Ondo"), administratīvais centrs - Akure, platība - 14606 km^2^, 3441000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā.
Ošuna Štats Nigērijā ("Osun"), administratīvais centrs - Ošogbo, platība - 9251 km^2^, 3423500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā.
Plato Štats Nigērijā ("Plateau"), administratīvais centrs - Džosa, platība - 30913 kvadrātkilometri, 3178700 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidienē.
Riversa Štats Nigērijā ("Rivers"), administratīvais centrs - Porthārkorta, platība - 11077 kvadrātkilometri, 5185400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos.
Sokoto Štats Nigērijā ("Sokoto"), platība - 25973 kvadrātkilometri, 3697000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā.
Taraba Štats Nigērijā ("Taraba"), administratīvais centrs - Džalingo, platība - 54473 kvadrātkilometri, 2300700 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts austrumu daļā.
Zamfara Štats Nigērijā ("Zamfara"), administratīvais centrs - Gusau, platība - 39762 kvadrātkilometri, 3259800 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā.
Gvariko Štats Venecuēlā ("Guarico"), administratīvais centrs - Sanhuana de los Morrosa, platība - 64986 kvadrātkilometri, 788300 iedzīvotāju (2010. g.).
Bolivara Štats Venecuēlas dienvidaustrumos ("Bolivar"), administratīvais centrs - Sjudadbolivara, platība - 238000 kvadrātkilometru, 1620400 iedzīvotāju (2010. g.).
Amazonasa Štats Venecuēlas dienvidos ("Amazonas"), administratīvais centrs - Puertoajakučo, platība - 180145 kvadrātkilometri, 153600 iedzīvotāju (2010. g.).
Sulija Štats Venecuēlas rietumos ("Zulia"), administratīvais centrs - Marakaibo, platība - 63100 kvadrātkilometru, 3821000 iedzīvotāju (2010. g.).
Barinasa Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Barinas"), platība - 35200 kvadrātkilometru, 805300 iedzīvotāju (2010. g.).
Merida Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Merida"), platība - 11300 kvadrātkilometru, 892000 iedzīvotāju (2010. g.).
Tačira Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Tachira"), administratīvais centrs - Sankristobala, platība - 11100 kvadrātkilometru, 1242200 iedzīvotāju (2010. g.).
Truhiljo Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Trujillo"), platība - 7400 kvadrātkilometru, 752200 iedzīvotāju (2010. g.).
Monagasa Štats Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Monagas"), administratīvais centrs - Maturina, platība - 28930 kvadrātkilometru, 908600 iedzīvotāju (2010. g.).
Sukre Štats Venecuēlas ziemeļaustrumu daļā ("Sucre"), administratīvais centrs - Kumana, platība - 11800 kvadrātkilometru, 960600 iedzīvotāju (2010. g.).
Falkona Štats Venecuēlas ziemeļos ("Falcon"), administratīvais centrs - Koro, platība - 24800 kvadrātkilometru, 950100 iedzīvotāju (2010. g.).
Lara Štats Venecuēlas ziemeļrietumu daļā ("Lara"), administratīvais centrs - Barkisimeto, platība - 19800 kvadrātkilometru, 1881600 iedzīvotāju (2010. g.).
Portugesa Štats Venecuēlas ziemeļrietumu daļā ("Portuguesa"), administratīvais centrs - Gvanare, platība - 15200 km^2^, 925100 iedzīvotāju (2010. g.).
Karabobo Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Carabobo"), administratīvais centrs - Valensija, platība - 4650 kvadrātkilometru, 2331600 iedzīvotāju (2010. g.).
Kohedesa Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Cojedes"), administratīvais centrs - Sankarlosa, platība - 14800 kvadrātkilometru, 318300 iedzīvotāju (2010. g.).
Jarakuja Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Yaracuy"), administratīvais centrs - Sanfelipe, platība - 7100 kvadrātkilometru, 634300 iedzīvotāju (2010. g.).
Miranda Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Miranda" / Mirandas Bolivāra Valsts - "Estado Bolivariano de Miranda"), administratīvais centrs - Lostekesa, platība - 7950 kvadrātkilometru, 2988000 iedzīvotāju (2010. g.).
Vargasa Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Vargas"), Karību jūras piekrastē, administratīvais centrs - Lagvaira, platība - 1496 kvadrātkilometri, 340300 iedzīvotāju (2010. g.).
štauvers Štauers.
Štēburgupe Štēburupe, Pāces satekupe.
Štēburupīte Štēburupe, Pāces satekupe.
Amnicola steinii Šteina amnikola.
Steinburg Šteinburgas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
šķērszāliņš Štengas un masta sajūga (savienojuma) vieta ar nelielu platformu (koka vai metāla spraislis starp mastu un vantīm), tā uzdevums ir panākt vajadzīgo leņķi starp mastu un vantīm, kas ļauj fiksēt masta stāvokli peldlīdzekļa diametrālajā plaknē.
Šternberga Šternberga ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 15 ha; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers.
Šterenbergas ezers Šternberga ezers Kalniešu pagastā.
Dauguļu ezers Šternberga ezers Kalniešu pagastā.
Šterenberga ezers Šternberga ezers Kalniešu pagastā.
Šteinberga ezers Šternberga ezers Kalniešu pagastā.
stime Štīme.
Šteiermarka Štīrija - Austrijas federālā zeme ("Steiermark").
steģis Štoks (4).
štricele Štrīcele.
strūdele Štrūdele.
Pārkāņa Štūrovo, pilsēta Slovākijā.
Ču Šu - pilsēta Kazahstānā.
Ču Šu - upe Kirgizstānā un Kazahstānā.
Čuja Šu upes augšteces nosaukums Krgizstānā.
Šuazi Leruā Šuazīleruā, pilsēta Francijā ("Choisy-le-Roi").
šudī Šudī, tudī - šurp un turp.
šūstīties Šūdināt, lāpīt.
šūdīt Šūdināt.
piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; piešūt (2).
piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
sudri Šūdras - viszemākā no četrām vārnām (kārtām) Indijā; pie tās piederēja bezzemnieki, algādži, amatnieki.
suja Šuja - dzimta, saime.
šuvamadata Šujamā adata.
šūklis Šujamais, šuveklis.
apakšdiegs Šujmašīnā apakšējais diegs.
šujammašīna Šujmašīna.
šuvammašiņš Šujmašīna.
čaunaks Šujmašīnas detaļa - ierīce diegu spolītes ievietošanai.
lapka Šujmašīnas detaļa - ietaise, ar ko piespiež audumu pie šujmašīnas plāksnes.
kuģītis Šujmašīnas elements, kas krusto augšējo un apakšējo diegu.
šujmašīns Šujmmašīna.
cauršūt Šujot (kam) cauri, savienot kopā, sastiprināt (ko).
nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
atšūt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
atkantēt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu).
iešūt Šujot iestiprināt, piestiprināt.
iestročīt Šujot ieveidot detaļu apavu virsā.
ieraukšt Šujot ieveidot, parasti sīkas, krokas.
lāpīt Šujot īpašā veidā, lai pildītu ar diegu, dziju caurumu, izdilumu, labot (piemēram, apģērba gabalu); šujot īpašā veidā, pildīt ar diegu, dziju (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā.
sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus tērpus); šujot izgatavot (parasti tērpu, lielāku daudzumu); arī pašūt (1).
sašūties Šujot izgatavot sev (parasti vairākus, daudzus tērpus); šujot izgatavot sev (parasti tērpu, lielāku daudzumu).
nošūdināt Šujot izgatavot, pašūt.
uzšūt Šujot izgatavot; pašūt.
pašūt Šujot izgatavot.
sašūdelēt Šujot izgatavot.
izšūt Šujot izlietot (daudz vai visu).
izšūdināt Šujot izlietot.
izšūt Šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
apšūt Šujot izveidot (piemēram, rakstu ap ko); šujot nostiprināt (ko).
uzšūt Šujot izveidot (piemēram, rotājumu) virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
iešūt Šujot izveidot (rakstu, rotājumu).
izēlerēt Šujot izveidot cauro vīli; izrotāt ar cauro vīli.
nošūt Šujot izveidot dūrienu rindu, lai nostiprinātu, arī izrotātu.
izšūstīt Šujot izveidot izšuvumu, rotājumu (uz kā); šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
iešuve Šujot izveidota ieloce.
nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
izšūt Šujot izvirzīt adatu ar diegu cauri (kam), caur (ko).
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot.
ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
uzturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
apšūt Šujot noklāt (ko ar ko).
iešūt Šujot padarīt, parasti šaurāku.
piešūt Šujot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piešūt Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
izšūt Šujot pārklāt ar izšuvumu, rotājumu.
pāršūt Šujot pārveidot citādu, par ko citu.
piešūt Šujot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
sašūt Šujot salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
aizšūt Šujot savienot (kā malas).
stepēt Šujot savienot audumu un starpkārtu (piemēram, apģērbam).
sašūt Šujot savienot.
ēlerēt Šujot veidot cauro vīli.
vīlēt Šujot veidot malu, arī apmali (piemēram, auduma gabalam).
damērīt Šujot, adot (ko), vairākkārt uzlaikot (to).
rakstīt Šujot, aužot, kaļot u. tml. rotāt (ko) ar rakstu (3).
lāpīt Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus); šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
savārstīt Šujot, parasti nevīžīgi, lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot; arī sadiegt.
Šulca Šulca dīķis - atrodas Kalvenes pagastā, platība - 4 ha.
šuleris Šulers.
Galium shultesii Šultesa madara.
Mammillaria schumannii Šūmaņa mamilārija.
Žīdu ezers Šumaņu ezers Turku pagastā.
Šumānu ezers Šumaņu ezers Turku pagastā.
Ilzītes ezers Šumaņu ezers Turku pagastā.
Bohēmijas mežs Šumava - kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā.
sumerieši Šumeri.
Zu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - Babilonas vētras dievs, ko parasti attēloja kā milzu putnu.
Dilmuna Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - cilvēces svētlaimīgā "zelta laikmeta" zeme, civilizācijas šūpulis.
Nininsina Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, Isinas pilsētas galvenā dievība, arī karotāja un dziedinātāja.
Acalluhi Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki dēls, cilvēku aizstāvis.
Nanše Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki meita, Lagašas pilsētas dieviete, pareģojumu dieviete un sapņu tulkotāja.
Ninlila Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enlila sieva, padomdevēja un palīdze, mēness dieva Nannas māte, arī žēlastības dieviete, kas remdēja dieva Enlila dusmas.
Tiamata Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete, kas personificē pirmatnējo sāļo okeānu.
me Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievišķie noslēpumainie spēki, kas pārvalda pasauli.
Lāma Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - labā dieviete, sargātāja un aizgādne, sargā cilvēka personību.
Gūla Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mitoloģijā dieviete - dziedniece, dievu Ningirsu un Ninurtas sieva.
Ningišzids Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieva dēls, kas sargā ļaunos dēmonus, kuri nosūtīti uz pazemes valstību.
Ninazu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, dievietes Ereškigalas dēls.
Utu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dievs, mēness dieva Nannas dēls, dievietes Inannas brālis.
Ziusudra Šumeru (vēst. Mezopotāmijā) mitoloģijā - Šurupakas pilsētas valdnieks, vienīgais cilvēks, kas pārcietis pasaules plūdus.
Lahamas Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdenī mītoši dēmoni, puscilvēki, puszvēri, kurus radījis dievs Enki vairāk nekā 50 dažādos veidos.
Lahars Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Ašnana) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes.
Ašnana Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Lahars) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes.
Baba Šumeru auglības un veselības dieve, debesu dieva Anu meita; "māte Baba".
Martu Šumeru debesu rietumdaļas dievs, mitoloģijā raksturots kā pērkona un negaisa izraisītājs.
Nammu Šumeru dieviete, kas simbolizē pirmatnējo okeānu, pirmā dievība un visa esošā radītāja.
Nanna Šumeru mēness dievs, kurš bija augstākais debesu dievību trijotnē, kurā ietilpa arī viņa pēcnācēja Inanna un Utu.
Inanna Šumeru mīlas dieve (akadiešu val. "Ištara"), arī zvaigžņu dieve - spožā rīta un vakara zvaigzne jeb planēta Venera.
Gulganna Šumeru mirušo valsts, no kurienes nav atgriešanās.
Ninmaha Šumeru mitoloģijā - dieve cilvēku radītāja, pirmsākuma dieves Nammu meita, zemes dzīļu dieve.
Ninhirsu Šumeru mitoloģijā - dievs, kura kults atradās senajā Lahašas pilsētā, Enlila dēls.
Enlils Šumeru mitoloģijā - gaisa un zemes dievība, viens no senākajiem šumeru dieviem.
Anšars Šumeru mitoloģijā - viens no debesu dieva Ana vecākiem; asīrieši to identificē ar galveno dievu Ašūru, krš bija visu dievu valdnieks.
Kišars Šumeru mitoloģijā - viens no debesu dieva Ana vecākiem.
Ki Šumeru mitoloģijā - zemes dieviete, pirmatnējās jūras Nammu meita un augstākā dieva Ana (akadiešu Anu) sieva, kurus savienībā piedzima Enlils (akadiešu Eija) un Enki, kā arī citi šumeru panteona augstākie dievi.
Asalluhi Šumeru mitoloģijā dziedniecības dievs, aizstāvis pret apvārdošanu un burvestībām, zemes dieva Enki dēls, kam tēvs nodeva visu savu gudrību.
Dilmuna Šumeru nosaukums tagadējai Bahreinas salai Persijas līcī.
Ningirsu Šumeru pilsētvalsts un Lagašas pilsētas galvenais dievs, valdnieka personīgais dievs, kas gādā par labklājību, nodrošina kārtību un likumību.
ensi Šumeru priesteri un valdnieki.
Gatumduga Šumeru ragulopu dieve (šumeru val. "Ngatumduga") - Svētā Govs, Lagašas pilsētas "māte" un aizstāve.
Anzu Šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu; Imduguds.
Tilmūna Šumeru un akadiešu mitoloģijā - sala, kur valda laime un pārpilnība.
Lahmu Šumeru un akadiešu mitoloģijā - ūdens, īpaši jūras, dēmoni, kurus dievs Enki radīja pazemes jūrā Abzu.
Humbaba Šumeru un akādiešu mitoloģiskajā tradīcijā - briesmonis, kam dievs Enlils bija uzticējis sargāt Libānas ciedru mežu.
lugals Šumeru valdnieka nosaukums senajā Divupē (lielais vīrs); viņu ievēlēja tautas sapulcē.
šum. Šumeru valoda.
Sargons Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) leģendu varonis.
Bau Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dievība, dieva Anu un dievietes Hatumdugas meita, Lagašas pilsētas dieviete.
Uraša Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - debesu dieva Anu sieva, zemes dieviete, kas kopā ar dievu Anu radījusi Enlilu un Inannu.
Damgalnūna Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki sieva, arī dieva Marduka māte, identiska ar dievieti Ninhursagu.
Carpanitu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Marduka sieva, Babilonas pilsētas galvenā dieviete, kas palīdzēja sievietēm dzemdībās.
Ninhursaga Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - māte, kas svētlaimīgo salā Dilmunā izaudzēja astoņus brīnumainus augus.
Aruru Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - pirmmāte, kas no māliem izveidoja varoni Enkidu, cilvēku radītāja un viņu likteņa lēmēja.
Ninmaha Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs - varonis, Enlila dēls, augu valsts, auglības un kara dievs.
Sumukans Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs, savvaļas dzīvnieku un lopu aizgādnis un sargātājs, kalnu valdnieks.
Namtars Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - likteņa personifikācija, draudīgās pazemes valstības dievietes Ereškigalas vēstnesis un padomdevējs.
Enkidu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mednieks un karotājs, varoņeposā sākotnēji Gilgameša kalps, bet vēlāk līdzgaitnieks un tuvākais draugs.
Ningala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mēness dieva Nannas sieva, saules dieva māte.
Labu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - milzīga lauva, kas nolaidās no debesīm, kur to bija uzzīmējis dievs Enlils.
Ereškigala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotamija) mitoloģijā - mirušo, pazemes valstības Kuras valdniece, dievietes Inannas vecākā māsa un ļaunākā ienaidniece.
Kululu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes pasaules okeāna dieva Enki pavadonis, pa pusei cilvēks, pa pusei zivs.
Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija.
Oanness Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pirmais cilvēks, pa pusei zivs, pa pusei cilvēks, kultūrvaronis.
Nisaba Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ražas dieviete, vēlāk arī rakstu mākslas, skaitļu, zinātņu, arhitektūras un astronomijas dieviete.
Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis.
Etana Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varoņmītā leģendārais Kišas pilsētvalsts pirmais valdnieks, sākotnēji gans.
Damu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - veselības dievs, dievietes dziedinātājas Nininsinas dēls.
Anu Šumeru-akadiešu mitoloģijā - debesu dievs, Visuma radītājs un valdnieku ciltstēvs.
anunnaki Šumeru-akadiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas bija cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, vēlāk viņi kļuva par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu izpildi uzveļot zemākajiem dieviem.
Anzuds Šumeru-akadiešu mitoloģijā - milzīgs dievišķas izcelsmes putns, ko sākotnēji attēloja kā ērgli ar lauvas galvu, bet vēlāk tikai kā ērgli, viņš ietvēra sevī gan labā, gan ļaunā pirmsākumu, bija starpnieks starp debesu un dievu, zemes un cilvēku, kā arī pazemes un veļu valstību.
Adads Šumeru-akadiešu mitoloģijā - pērkona, negaisa un vēja dievs, debesu dieva Anu dēls, kas personificēja gan dabas postošos spēkus, gan auglības spēkus un auglīgos lietus.
Gilgamešs šumeru, hetu, akadiešu un asīriešu leģendu varonis un Šumeras pilsētvalsts Urūkas valdnieks (28. gs. p. m. ē.), tāda paša nosaukuma eposa (uzrakstīts ap 17. gs. p. m. ē.) varonis.
Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica.
helpers Šūna (limfocīts), kas sekmē antivielu sintēzi.
auksocīts Šūna (oocīts, spermatocīts vai sporocīts), kas ierosina augšanu un vairošanos.
dikarions Šūna ar diviem cieši satuvinātiem haploidāliem kodoliem.
homokarions Šūna ar diviem vai vairākiem ģenētiski identiskiem kodoliem.
mikroksicīts Šūna ar sīkiem oksifiliem graudiņiem.
akantocīts Šūna ar smaili, piem., dzeloņainā slāņa šūna epidermā.
spongiocīts Šūna ar sūklim līdzīgu, vakuolizētu citoplazmu virs-nieru garozā.
gimnocīts Šūna bez apvalka.
flogocīts Šūna iekaisušos audos; plazmocīts.
diploīds Šūna vai organisms, kas satur dubultotu hromosomu komplektu, kas radies, saplūstot divām gametām.
donors Šūna vai organisms, kas visu savu genomu vai tā daļu nodod šūnai vai organisms - recipientam.
heterokarions Šūna, kam ir divi vai vairāki kodoli ar dažādu ģenētisko materiālu.
kāris Šūna, kāre.
kolagenoblasts Šūna, kas attīstās no fibroblasta un nobriestot sāk piedalīties kolagēna producēšanā; k. proliferējas hroniska iekaisuma vietā.
trefocīts Šūna, kas baro tai pieguļošās šūnas; barotājšūna; balstšūna.
protozoofāgs Šūna, kas fagocitē protozojus.
pinocīts Šūna, kas fagocitē šķidruma pilienus no apkārtējās vides.
lipofags Šūna, kas fagocitē taukus.
lipofāgs Šūna, kas fagocitē taukus.
polihromatocīts Šūna, kas krāsojas ar dažādām krāsvielām vai dažādās krāsās.
heparinocīts Šūna, kas ražo vai satur heparīnu; saistaudu tuklā šūna, bazofilais leikocīts.
pigmentšūna Šūna, kas satur pigmentu.
fagocīts Šūna, kas satver un iznīcina organismā iekļuvušos mikrobus un svešķermeņus.
retikuloendoteliocīts Šūna, kas spēj fagocitēt svešas daļiņas un uzkrāt citoplazmā koloidālas vielas; pie tiem pieder irdeno neizveidojušos saistaudu makrofāgi, asinsrades orgānu retikulārās šūnas, asinsrades orgānu kapilāru endotēlijšūnas u. c.
amfocīts Šūna, kas spēj krāsoties gan ar bāziskām, gan skābām krāsvielām.
ksantocīts Šūna, kas uzkrāj vai producē dzeltenu pigmentu.
histioblasts Šūna, kas veido audus.
mātšūna Šūna, kurai daloties, rodas jaunas šūnas.
amebocīts Šūna, kurai, līdzīgi neitrofilajam leikocītam, ir amēbveida kustības.
centrocīts Šūna, kuras citoplazmā ir dažāda lieluma atsevišķas vai divkāršas granulas, kas krāsojas ar hematoksilīnu; atrodama dažādu ādas slimību gadījumā.
trofocīts Šūna, kuras funkcija ir citu šūnu barošana, piem., Sertoli šūna ("cellula Sertoli"), kas baro un balsta spermatīdas un spermatozoīdus.
mucinoblasts Šūna, no kuras attīstās gļotšūna.
makrogametocīts Šūna, no kuras attīstās makrogameta.
mikrogametocīts Šūna, no kuras attīstās mikrogameta.
somatoblasts Šūna, no kuras pēc dalīšanās rodas somatiskās šūnas.
gonocīts Šūna, no kuras rodas gametas.
dzimumšūna Šūna, no kuras sāk savu attīstību jaunais organisms.
dīgļšūna Šūna, no kuras veidojas dīglis (1).
citocista Šūna, pārpildīta ar malārijas merozoītiem.
guanofora Šūna, pildīta ar guanīna kristāliem, kas apgaismojumā tai piešķir sudrabotu izskatu (piem., zivju zvīņās).
probazīdija Šūna, uz kuras veidojas atsevišķas bazīdiju sēņu klases.
šūnas Šūna.
šūnis Šūna.
citoīds Šūnai līdzīgs.
kluazonē Šūnaina emalja; posmi starp priekšmeta virsmai piekausētām smalkām metāla starpsieniņām aizpildīti ar dažādas krāsas emaljas masu.
šūnkeramika Šūnainā keramika.
izacots Šūnains, porozs.
lielactains Šūnains, sūklim līdzīgs, izčākstējis, acains.
plešīgs Šūnains.
šūnojs Šūnains.
cellularia Šūnaiņi.
šūnakmins Šūnakmens.
atvārsnītes Šūnas (lapas epidermā), kas regulē ūdens iztvaikošanu un gāzu apmaiņu.
citofagocitoze Šūnas adsorbcija un noārdīšana, ko veic fagocīts.
citotrofija Šūnas augšana un dzīvības uzturēšana.
caurīte Šūnas balsta struktūra; tās veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
citoķīmisms Šūnas bioķīmiskā aktivitāte.
citobioloģija Šūnas bioloģija.
centriolas Šūnas centra, centrosomas divas sastāvdaļas (cilindriskas struktūras \~0,15 mikrometru diametrā), kas novietotas savstarpēji perpendikulāri, šūnas dalīšanās laikā tās dubultojas.
plazmons Šūnas citoplazmā esošo iedzimtības faktoru kopums; plazmotips.
eimorfisms Šūnas dabiskās formas saglabāšana.
auksēze Šūnas dalīšanās ierosināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem.
interfāze Šūnas dzīves cikla stadija starp divām mitozēm.
reaktivācija Šūnas dzīvības procesu atjaunošanās pēc mutāciju izraisītajiem traucējumiem.
citofizioloģija Šūnas fizioloģija.
citoplastīns Šūnas hialoplazma.
citohormons Šūnas hormons.
citozols Šūnas iekšējā, intracelulārā daļa.
vakuoma Šūnas iekšējais retikulārais aparāts, vakuolu sistēma centrosomas apvidū; dzīvās šūnās krāsojas ar neitrālsarkano.
endocīts Šūnas ieslēgumķermenītis.
linīns Šūnas kodola ahromatiskais tīklojums.
hromosoma Šūnas kodola autoreproduktīvās pavedienveida struktūras, kurās ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija.
mejoze Šūnas kodola dalīšanās, kā rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi.
mitoze Šūnas kodola dalīšanās, viens no dzīvnieku un augu šūnu vairošanās veidiem, kas nodrošina ģenētiskā materiāla vienlīdzīgu sadalīšanos starp meitšūnām.
fagokarioze Šūnas kodola fagocitārā aktivitāte.
mitoplazma Šūnas kodola hromatiskā viela jeb hromatīns.
diploīdija Šūnas kodola hromosomu komplekta divkāršotība; raksturīga augu sporofītam un dzīvnieku somatiskajām šūnām.
kariometrija Šūnas kodola mērīšana.
kariostāze Šūnas kodola miera stāvoklis, pretstatā kariokinēzei.
telofāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes, mejozes) pēdējā fāze, kurā hromosomas despiralizējas, veidojas jaunas jauno šūnu kodolu apvalki un dalās citoplazma.
profāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes, mejozes) pirmā fāze.
metafāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes) otrā fāze, kurā hromosomas izvietojas šūnas vidusplaknē.
kodoliņš Šūnas kodola organoīds.
kariorekse Šūnas kodola sabrukšana; hromatīna kondensēšanās citoplazmā graudiņu veidā, kuri pēc tam tiek izstumti no šūnas.
pirenolīze Šūnas kodola sabrukšana.
kariomitoze Šūnas kodola sadalīšanās pirms mitozes.
amblihromāzija Šūnas kodola vāja krāsošanās hromatīna trūkuma dēļ.
ahromatīns Šūnas kodola viela, kas vāji krāsojas un veido linīnu, kodola plazmu un apvalku.
citosoma Šūnas ķermenis, atskaitot kodolu.
citoķīmija Šūnas ķīmija.
osmotakse Šūnas lokomotoriska atbilde uz osmotiskā spiediena pārmaiņām.
ektoplasts Šūnas membrāna.
membranolīze Šūnas membrānas sairšana.
pinocitoze Šūnas membrānas spēja absorbēt šķidruma pilienus ar tajā izšķīdušajām organiskajām vielām.
citostoma Šūnas mute, vienšūnas organismu atvere barības uzņemšanai.
glikolīze Šūnās norisoša ogļhidrātu noārde, kurā atbrīvojas enerģija, ko organisms izmanto dzīvības procesos.
karioģenēze Šūnas odola veidošanās.
citofotometrija Šūnas organisko savienojumu pētīšana, izmantojot citofotometru.
plātnīškomplekss Šūnas organoīds, ko veido ar membrānu norobežotu vakuolu, pūšļu un cisternu sistēma; Goldži komplekss.
makrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kad viens liels tauku piliens aizņem lielāko daļu šūnas, bet citoplazma ar kodolu novietojas tam apkārt.
mikrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kam raksturīgi daudzi sīki tauku pilieni citoplazmā.
plazmalemma Šūnas protoplazmas ārējais slānis; membrāna.
plazmatoze Šūnas protoplazmas likvefakcija.
kinetoplazma Šūnas protoplazmas visvairāk kontraktilā daļa.
alanīnaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, indikatorenzīms, kas pārnes aminoskābju aminogrupas uz ketoskābēm.
aspartātaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, kas normas gadījumā asinīs nonāk tikai nelielā daudzumā un ko tāpēc plaši izmanto miokarda un aknu bojājumu laboratoriskajā diagnostikā; AsAT.
interkinēze Šūnas stāvoklis starp pirmo un otro mejotisko dalīšanos.
lizosomas Šūnas struktūrelementi, kas veic gremošanas funkciju un aizsargfunkciju.
amitoze Šūnas un tās kodola tiešā dalīšanās, vienkārši veidojoties iežmaugai; tiešā dalīšanās.
citūrija Šūnas urīnā.
dziedzeris Šūnas vai šūnu grupas (augiem), kas izdala dažādas vielas (piemēram, nektāru, sveķus, gļotvielas).
citopoēze Šūnas veidošanās un attīstība.
alostērija Šūnas vielmaiņas procesa kontroles un regulēšanas mehānisms.
stromatolīze Šūnas, īpaši eritrocīta, stromas lize.
kālītes Šūnas, kāres.
kārelītes Šūnas, kāres.
kārlītes Šūnas, kāres.
makroglija Šūnas, kas aizpilda telpu starp nervu šūnām smadzenēs un veido neiroglijas pamatmasu.
folikulicīti Šūnas, kas apņem zīdītāju olšūnu visā tās attīstības gaitā - ontoģenēzē.
folikulocīti Šūnas, kas apņem zīdītāju olšūnu visā tās attīstības procesā - ooģenēzē.
epitēlijs Šūnas, kas izklāj dažus iekšējos augu dobumus.
blastomēri Šūnas, kas rodas, olšūnai daloties (drostalojoties).
leukoblasti Šūnas, no kurām ceļas baltie asinsķermenīši.
eritroblasti Šūnas, no kurām veidojas sarkanie asinsķermenīši.
biomeras Šūnas.
elementārorganismi Šūnas.
šūņi Šūnas.
diplotrypa Šūndzīvnieku ģints, dzīvnieki masīvās, pusbumbveidīgās, parasti brīvās, pie substrāta nepieaugušās kolonijās, kas sastāv no daudzām diezgan lielām un cieši viena otrai piegulošām šūnu caurulītēm, apakšējā un augšējā silūrā.
čūčiņš Šunelis (bērnu valodā).
suņaks Šunelis.
suņāks Šunelis.
kanniņa Šūniņa.
šūnāt Šūnot.
atpakaļuzsūkšanās Šūnstarpas šķidruma uzsūkšanās atpakaļ asinīs kapilāru venozajā galā.
matrice Šūnstarpu viela.
šants Šunts.
šunt Šunts.
antiblastisks Šūnu (baktēriju, audzēju) augšanu kavējošs.
purāsis Šūnu akmens, blīvi vai mēreni savā starpā saistīti avotkaļķi.
nekrocitoze Šūnu atmiršana vai vitalitātes zudums.
meronekrobioze Šūnu atmiršana.
citoma Šūnu audzējs, ar atipisku šūnu uzbūvi.
plazmozīns Šūnu citoplazmas proteīns.
plazmatogāmija Šūnu citoplazmas saplūšana, neizzūdot kodoliem.
katabioze Šūnu deģenerācija vecumā.
hialoderma Šūnu epiderma, kas sastāv no viena vai vairākiem bezkrāsainu šūnu slāņiem.
celulīts Šūnu iekaisums.
citoģenēze Šūnu izcelšanās un diferencēšanās.
apikoektomija Šūnu iztīrīšana deniņu kaula piramīdas virsotnē.
kambijs Šūnu kārta, audi, kas atrodas starp koksni un lūksni.
anizokarioze Šūnu kodolu nevienādība.
citotakse Šūnu kustība kairinājuma virzienā vai prom no tā.
citolizāts Šūnu līzes produkts.
lizāts Šūnu līzes, šķīdināšanas produkts.
mikrosporidiozes Šūnu parazītu - sīksporaiņu ierosinātas slimības, ar ko slimo gk. posmkāji; Latvijā izplatītākā ir bišu nozematoze.
atipija Šūnu pārmaiņas, piemēram, audzēja gadījumā, kad ļaundabīgās šūnas atšķiras no tām, no kurām tās ir radušās.
citofilakse Šūnu pašaizsardzība pret infekciju un lītiskiem aģentiem; leikocītu aizsardzības funkcijas aktivitātes pieaugums.
autoaktivācija Šūnu procesu stimulēšana ar tā izdalītajiem sekrētiem.
spongioplazma Šūnu protoplazmas smalkais tīklojums, kas redzams fiksēta šūnā.
termotropisms Šūnu reakcija (pozitīva vai negatīva) uz siltuma kairinājumu.
sietstobrs Šūnu rinda, pa kuru organiskās vielas plūst no lapām uz pārējām augu daļām.
citolīze Šūnu sabrukšana.
desmogleīni Šūnu saistošās vielas.
citoarhitektūra Šūnu sakārtojums orgānu vai audu struktūrā, sevišķi galvas smadzeņu garozā.
blastēma Šūnu sakopojums uz tāda orgāna brūces virsmas, no kura daļa ir amputēta.
mezgliņš Šūnu sakopojums.
piknoze Šūnu sarukšana nekrobiozes gadījumā; kodols kļūst blīvs, mazs un pārvēršas bezstruktūras masā, hromatīns intensīvi krāsojas.
pleocitoze Šūnu skaita pavairošanās, piem., limfocītu skaita pavairošanās muguras smadzeņu šķidrumā.
citoredukcija Šūnu skaita samazināšanās, piem., audzējā.
gremzdi Šūnu slānis kokaugos starp koksni un lūksni.
cistoblasts Šūnu slānis, kas izklāj amnija dobumu agrīnā attīstības stadijā.
endotēlijs Šūnu slānis, kas klāj asinsvadu un limfvadu iekšpusi un sirds dobumus.
retotēlijs Šūnu slānis, kas klāj tīklenes audus.
ektomezoblasts Šūnu slānis, kas vēl nav diferencējies par ektoblastu un mezoblastu.
kalciotropisms Šūnu spēja pastiprināti reaģēt uz kalcija sāļu terapiju.
hromatofilija Šūnu spēja viegli krāsoties.
citohistoģenēze Šūnu struktūras attīstība.
autocitotoksīns Šūnu toksīns, kas rodas organismā šūnām noārdoties.
heliotakse Šūnu un dzīvu organismu, gk. mikroorganismu reakcijas veids, kad saules gaisma tos pievelk (pozitīvā h.) vai atgrūž (negatīvā h.).
citometrija Šūnu un to elementu mērīšana un raksturošana.
embrionizācija Šūnu vai audu atgriešanās embrionālā stāvoklī.
apobioze Šūnu vai audu dzīvības enerģijas mazināšanās; daļēja nāve, atmiršana.
ahromāzija Šūnu vai audu nespēja krāsoties.
trofotropisms Šūnu vai zemāko organismu kustība barības vielu virzienā.
hromatofobija Šūnu vāja krāsošanās vai nespēja saistīt krāsu.
līze Šūnu, asins komponentu, baktēriju u. tml. izšķīšana kāda faktora iedarbībā.
pinums Šūnu, audu sakopojums kādā organisma vietā.
fiksācija Šūnu, audu, orgānu (dažreiz arī veselu organismu) apstrāde ar dažādām vielām (fiksatoriem), lai saglabātos dzīvo šūnu un audu struktūra.
izocitoze Šūnu, sevišķi eritrocītu vienāds lielums.
Sūnupe Šūnupe, Sedas pieteka.
Veites strauts Šūnupes kreisā krasta pieteka Ēveles pagastā.
šūnveidīgs Šūnveida.
Šuņa ezers Šuņezers Daugavpilī.
Šuņas ezers Šuņezers Daugavpilī.
Šuņu ezers Šuņezers Daugavpilī.
Šūņu ezers Šuņezers Daugavpils pilsētā.
Šuņu Šuņu ezers - Šuņezers Daugavpilī.
Adatiņa Šūņu upe, Daugavas pieteka.
Šuņupe Šūņu upe, Daugavas pieteka.
Sūnupīte Šūņu upe, Daugavas pieteka.
Šuņīca Šūņu upe, Daugavs pieteka.
čūplis Šūplis, šūpulis.
žūžas Šūpļa dziesma.
eideniski Šūpodamies, svārstīdamies, tenterēdams.
tītaviski Šūpodamies, svārstīdamies, tenterēdams.
tītaviskis Šūpodamies, svārstīdamies, tenterēdams.
žūžas Šūpojošas kustības; arī darbība --> žūžot (2).
aijas Šūpojošas, aijājošas kustības, arī darbība --> aijāt.
aizšūpot Šūpojot attālināt.
atšūpot Šūpojot atvirzīt šurp (par ūdeņiem, vēju u. tml); šūpojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml) - par ūdeņiem, vēju u. tml.
izšūpot Šūpojot izkustināt.
izšūpot Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
piešūpot Šūpojot pievirzīt, būt par cēloni, ka pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ataijāt Šūpojot un aijājot atgādāt.
uzsvārstīties Šūpojot un svārstot uzcelt (kur augšā).
uzšūpot Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
pāršūpot Šūpojot, šūpojoties pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
leinot Šūpojotie, grīļojoties lēnām iet.
atšūpāties Šūpojoties (klibojot) atnākt.
palēkties Šūpojoties (parasti lielos viļņos) strauji pavirzīties (uz augšu) - par ūdens transportlīdzekļiem.
aizšūpoties Šūpojoties (transportlīdzelī) nokļūt.
aizšūpoties Šūpojoties aizmirsties (5).
iešūpoties Šūpojoties ievirzīties (kur iekšā).
izšūpoties Šūpojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izšūpoties Šūpojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pasasviesties Šūpojoties pacelties augstāk.
pārsasviesties Šūpojoties pārmesties pāri.
uzļodzīties Šūpojoties piecelties.
piešūpoties Šūpojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iežvāļoties Šūpojoties šurp un turp ienākt.
izmeimuroties Šūpojoties un streipuļojot iznākt.
novantarāties Šūpojoties un vārgi staigāt.
uzvalstīties Šūpojoties uz augšu un uz leju uzkļūt.
uzšūpoties Šūpojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
līgot Šūpojoties virzīties, pārvietoties; līgoties (1).
līgoties Šūpojoties virzīties, pārvietoties.
atleinot Šūpojoties, grīļojoties atvilkties.
ļobeniski Šūpojoties, grīļojoties.
šūpātnes Šūpoles (1).
šūpeles Šūpoles (1).
šūpotnes Šūpoles (1).
karuseļšūpoles Šūpoles, arī sēdekļi, kas iekārti rotējošā iekārtā.
vanga Šūpoles, kur Lieldienās šūpojas.
līgavas Šūpoles, līgačas.
jaire Šūpoles, šūpulis.
līgotnis Šūpoles, šūpuļa līksts.
aire Šūpoles; jaire.
šūpuļi Šūpoles; šūpuli.
aires Šūpoles.
jaires Šūpoles.
līgotnes Šūpoles.
šūpākles Šūpoles.
šūpaksnes Šūpoles.
šūpalas Šūpoles.
šūpāles Šūpoles.
šūpelis Šūpoles.
šūplis Šūpoles.
šūpoksnes Šūpoles.
šūpolis Šūpoles.
šūpules Šūpoles.
šūpuli Šūpoles.
balzienis Šūpoļu apakšāejais šķērskoks, dēlis, uz kura stāv vai sēž šūpojoties.
balziens Šūpoļu dēlis, uz kā stāv šūpotājies.
elvene Šūpoļu sānu kārts.
jairas Šūpoļu stabi, parasti pa 3 katrā galā, uz kuriem balstās šūpoļu guļkoks.
šūpoles Šūpošanās (parasti rotaļu) ierīce - virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis.
oscilācija Šūpošanās, svārstīšanās; svārstība.
šūpe Šūpošanās.
tillināt Šūpot (bērnu) uz augšu un leju sakot "tilli! tilli!".
acēt Šūpot (bērnu).
pūbot Šūpot (bērnu).
greičot Šūpot (lieldienās) nevis taisnā virzienā, bet slīpi.
zvilināt Šūpot (pamazām), lai nogāztu.
pendelēt Šūpot (rokās), svārstīt.
ļipāt Šūpot asti šurp un turp.
bogāties Šūpot galvu uz priekšu un atpakaļ.
grīļot Šūpot laivu jūras viļņos.
dopināt Šūpot uz ceļgaliem.
ucāt Šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup.
ucināt Šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup.
lolot Šūpot uz rokām.
izšūpot Šūpot vai pabeigt šūpot.
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
lullināt Šūpot, auklēt (bērnu), sakot "lul-lu!".
žeickāt Šūpot, auklēt (bērnu).
lellināt Šūpot, auklēt.
žļundināt Šūpot, kratīt (trauku ar šķidrumu).
smudzināt Šūpot, kustināt; vicināt.
žūžot Šūpot, parasti, klusi, maigi dziedot.
vimbāt Šūpot, svārstīt.
žvangāt Šūpot, svārstīt.
žvangot Šūpot, svārstīt.
žvankāt Šūpot, svārstīt.
svarbīt Šūpot, vicināt.
švarbīt Šūpot, vicināt.
švunkot Šūpot; kratīt.
eijāt Šūpot.
ējāt Šūpot.
grīļot Šūpot.
kačāt Šūpot.
ļenkurot Šūpot.
līgāt Šūpot.
līkstīt Šūpot.
ļurkāt Šūpot.
ļurķēt Šūpot.
pīpāt Šūpot.
pūpot Šūpot.
šūpāt Šūpot.
šūpināt Šūpot.
švankāt Šūpot.
švimbot Šūpot.
učāt Šūpot.
učēt Šūpot.
učināt Šūpot.
učot Šūpot.
uknīt Šūpot.
ukņīt Šūpot.
žūžalot Šūpot.
zvīrāt Šūpot.
zvīrot Šūpot.
žandroties Šūpoties (par niedrēm virs ūdens).
šūpāties Šūpoties (šūpolēs).
svārboties Šūpoties uz priekšu un atpakaļ.
līgoties Šūpoties viļņos (par kuģiem, laivām).
tantulēt Šūpoties, grīļoties, ļodzīties.
švankoties Šūpoties, grīļoties.
švenkāties Šūpoties, grīļoties.
svenkoties Šūpoties, grīļoties.
žemberēt Šūpoties, grīļoties.
žļodzīties Šūpoties, grīļoties.
zvīļoties Šūpoties, grīļoties.
līgot Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
līgoties Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
ļuvenēt Šūpoties, kustēties (par purvainu ar zāli apaugušu vietu).
džumpēt Šūpoties, lēkāt viļņos (par kuģi).
žvangāties Šūpoties, līgoties, grīļoties.
žvanguļoties Šūpoties, līgoties, grīļoties.
zvenkoties Šūpoties, līgoties, iet grīļodamies.
dajoties Šūpoties, līgoties, zvalstīties, ļodzīties.
pederēties Šūpoties, līgoties.
žvangoties Šūpoties, līgoties.
zvinkoties Šūpoties, ļodzīgi iet.
lingāt Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot.
lingot Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot.
zvīroties Šūpoties, ļodzīties.
ļodzēt Šūpoties, ļumēt.
ļudzēt Šūpoties, ļumēt.
šķurstīties Šūpoties, pašķirties.
žvingot Šūpoties, streipuļot.
žvīroties Šūpoties, streipuļot.
lingāties Šūpoties, svārstīties.
ķēkot Šūpoties, šūpot uz kājām.
eidāties Šūpoties.
kačāties Šūpoties.
švārboties Šūpoties.
svaroties Šūpoties.
švimboties Šūpoties.
učāties Šūpoties.
učēties Šūpoties.
žeigāties Šūpoties.
žvāļoties Šūpoties.
zvīrāties Šūpoties.
karažas Šūpotnes.
hepialidae Šūpotņu dzimta.
hepialus Šūpotņu dzimtas ģints.
šūpeklis Šūpotņu līksts.
braķis Šūpotņu sānu stabs.
kabes Šūpotņu stāvkoki.
zamprāgs Šupraks.
zampraks Šupraks.
aces Šūpulis (bērnu valodā).
ējas Šūpulis (bērnu valodā).
nūnas Šūpulis (bērnu valodā).
pūpas Šūpulis (bērnu valodā).
aijas Šūpulis.
eija Šūpulis.
līgātnes Šūpulis.
līgotne Šūpulis.
ļuļka Šūpulis.
šūpas Šūpulis.
šūpelis Šūpulis.
šūplis Šūpulis.
šūpokle Šūpulis.
šūpolis Šūpulis.
šūpols Šūpulis.
šūpotne Šūpulis.
šūpotnīte Šūpulis.
ucas Šūpulis.
ucītis Šūpulis.
aijā Šūpuļa dziesmu refrēns.
aiju Šūpuļa dziesmu refrēns.
žūžu Šūpuļa dziesmu refrēns.
žūžū Šūpuļa dziesmu refrēns.
līgotne Šūpuļa līksts.
līgotnes Šūpuļa līksts.
berceuse Šūpuļdziesma.
zabelēt Šur tur meklēties, grābstīt.
passim Šur tur, izklaidus; dažādās vietās.
pasiekalāt Šur un tur atstāt aiz sevis siekalas (krēpas).
atsalot Šur un tur brīžiem uzsalt (pēc tam kad zeme jau ir atkususi).
pārdzirdēt Šur un tur dzirdot uzzināt.
padrīskāt Šur un tur iegriezt, ieskrāpēt.
izlauzelēt Šur un tur izlauzt.
izgrīļot Šur un tur izļodzīt, padarīt nestabiu.
aizplūkāt Šur un tur izraut pa saujai no linu tīruma.
šāstīt Šur un tur nolikt, nogrūst.
nodraiskāt Šur un tur nolobīt mizu.
piekramstīt Šur un tur steigā noplūcot, paķerot piepildīt.
tudī-sudī Šurp turp (par daudzkārtēju virzību).
deiderēt Šurp turp skraidīt, līgodamies iet.
ziberēt Šurp un turp ātri lidināties, skraidīt.
žabelēt Šurp un turp ātri skraidīt.
dīkalēt Šurp un turp brīvi skraidīt.
nodzīdināt Šurp un turp dzenājot nogurdināt.
gaņāt Šurp un turp dzenāt.
graizīt Šurp un turp grozīt.
maldīt Šurp un turp grozīt.
uzgrozīt Šurp un turp grozot, iegrozīt.
dībelēt Šurp un turp grūstīt, raustīt.
nostuidīt Šurp un turp grūstīt.
minštelēt Šurp un turp interesēties, lai kaut ko uzzinātu.
izgniezt Šurp un turp iznēsāt, pārvilkt (kaut ko smagu).
ļunkāt Šurp un turp kustēties, grīļoties, līgoties.
boldarēties Šurp un turp kustēties.
ļindēt Šurp un turp kustēties.
šļandīt Šurp un turp kustināt (kādu šķidrumu).
špurkšināt Šurp un turp kustināt.
uksnīt Šurp un turp kustināt.
žvīrāt Šurp un turp kustināt.
īļāt Šurp un turp kustinot padarīt vaļīgu.
ļurkāt Šurp un turp kustoties kļūt vaļīgam.
ļurķēt Šurp un turp kustoties kļūt vaļīgam.
atlaidelēties Šurp un turp lidinoties tuvināties.
lundžat Šurp un turp ložņāt, blandīties.
nolodāt Šurp un turp ložņāt, ilgāku laiku ložņājot nomīdīt, nobradāt.
noložņāt Šurp un turp ložņāt, ilgāku laiku ložņājot nomīdīt, nobradāt.
uzpērt Šurp un turp mētāties, spārdīties.
duckāties Šurp un turp mīdīties.
nodīžāt Šurp un turp mīņāties, mīdīties, nemierīgi uzvesties.
nodīžļāt Šurp un turp mīņāties, mīdīties, nemierīgi uzvesties.
ļeverēties Šurp un turp plivināties.
sakrētot Šurp un turp sagriezties, tā ka nevar nopļaut (par labību).
notramdīties Šurp un turp skaidrot pagurt.
leitenēt Šurp un turp skraidīt, blandīties.
takarāt Šurp un turp skraidīt, tipināt.
bezdelēt Šurp un turp skraidīt.
skrituļot Šurp un turp skraidīt.
skroderēt Šurp un turp skraidīt.
žvika Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs.
žvikaste Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs.
žvikstiņš Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs.
šiveris Šurp un turp skraidītājs, paviršs izdarītājs.
attēkāt Šurp un turp skraidot atvirzīties šurp.
saskraidīties Šurp un turp skraidot daudz darīt.
nošļūdēt Šurp un turp slidināties, šļūkt.
nošļūdināties Šurp un turp slidināties, šļūkt.
atstaigāt Šurp un turp staigāt līdz noteiktam brīdim.
izdipāt Šurp un turp staigāt sīkiem soļiem.
valcīt Šurp un turp staigāt, skraidīt.
vilkaļāt Šurp un turp staigāt.
lidelēt Šurp un turp steigties, traukties (par žiglu cilvēku).
nosvaidīties Šurp un turp svaidīties, mētāties.
svinkoties Šurp un turp šūpoties, gāzelēties.
ļūkāties Šurp un turp šūpoties.
vaļāties Šurp un turp valstīt.
novataļāties Šurp un turp valstīties, tūļāties.
izsvalstīties Šurp un turp valstīties.
atvalstīties Šurp un turp valstoties ierasties.
ievalkstīt Šurp un turp valstoties ievīt.
novāļoties Šurp un turp vāļāties pietiekoši ilgi.
hoc Šurp; šeit.
šejup Šurp.
šie Šurp.
šur Šurp.
šurā Šurp.
šurai Šurp.
šurpan Šurp.
šurpen Šurp.
tojū Šurp.
šu Šurp(u).
šurpanāk Šurpmāk.
šurpenāk Šurpmāk.
šurpināk Šurpmāk.
šurpiņāk Šurpmāk.
šurpiņāki Šurpmāk.
šurpmāki Šurpmāk.
pasade Šurpu turpu jādīšana zināmā vietā.
bambāt Šurpu turpu svārstīt, vicināt.
bēgaļāt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā).
bēgalēt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā).
šurpum Šurpu.
Zaķīšu ezers Šusta ezers Aizkalnes pagastā.
Šuste Šusta, Dubnas pieteka.
Šustjanka Šusta, Dubnas pieteka.
šūstelēt Šūstīt, pavirši šūt.
šujamadata Šūšanai paredzēta adata.
šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piemēram, adatas, kniepadatas, šķēres, diegi).
koliktivis Šūšanas ateljē.
zigzagdūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens - zigzaga veidošana.
dūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens (ar adatu un diegu veidojot izšuvuma rakstus vai sasaistot materiālu).
dūrienis Šūšanas tehnikas paņēmiens izšuvuma raksta veidošanai.
mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ.
priekšdūriens Šūšanas un izšūšanas tehnikas paņēmiens - pavediena virzīšana pāri noteiktam (velku) diegu skaitam pa augšu un apakšu.
rīdze Šūšanas veids ar starpkārtu - stepēšana.
pakaļdūrieni Šūšanas veids, paņēmiens.
Šuša Šuši - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
šūšļu Šūšļu kociņš - koks, kura miza ir piemērota vīžu pīšanai.
stročīt Šūt (apavu virsas daļas).
rotīt Šūt (klāt) apģērbam auduma gabalu.
šūdināt Šūt (piemēram, apģērba gabalus, apavus); arī likt šūt, pasūtīt (ko šujamu).
skroderēt Šūt apģērbus.
diegot Šūt ar diegu.
vārstuļot Šūt ar lieliem dūrieniem.
vārškāt Šūt blīviem dūrieniem.
aizšūt Šūt ciet; šujot aizdarīt (caurumu).
reijāt Šūt klāt (apava virsas apakšmalu pie saistzoles).
vārstīt Šūt lieliem dūrieniem, nevīžīgi, arī ātri vai pavirši; arī diegt 1.
vārkšķot Šūt lieliem dūrieniem, trāklēt, lāpīt.
trākalēt Šūt lieliem dūrieniem; diegt.
diegt Šūt lieliem dūrieniem; šūt ātri vai pavirši.
pārkūleņš Šūt malas vīli (atlocītu).
šūties Šūt sev; likt, pasūtīt šūšanai (piemēram, apģērbu).
dzanāt Šūt šuves, nošuves (parasti ar šujmašīnu).
nošūt Šūt un pabeigt šūt (kā).
pašūties Šūt un pabeigt šūt (pietiekošā daudzumā).
pāršūt Šūt vēlreiz, no jauna.
rīdzēt Šūt, stepēt.
brudierēt Šūt; izšūt rakstus.
šķūt Šūt.
stieškāt Šūt.
tieškāt Šūt.
tiešķēt Šūt.
sašuvums Šūta vīle.
vīle Šūtu materiālu (parasti auduma, ādas) savienojuma vieta; arī šuve.
vīle Šuve (2).
šķērsšuve Šuve, kas ir izveidota šķērsām (kam).
pārlaidšuve Šuve, kas ir veidota ar (kādu materiālu, detaļu) pārlaidumu.
pretnošuve Šuve, ko veido divas nošuves no pretējām pusēm.
šūde Šuve, vīle.
šūla Šuve, vīle.
šūte Šuve, vīle.
šūms Šuve; nošuve.
sūtūra Šuve.
šuva Šuve.
skroderiene Šuvēja.
skroderīša Šuvēja.
šneiderene Šuvēja.
šneideriene Šuvēja.
šņeideriene Šuvēja.
šuvējīša Šuvēja.
svačka Šuvēja.
šūda Šuveklis.
šujamais Šuveklis.
šujeklis Šuveklis.
šuvinis Šuveklis.
uzdiegšana Šuvekļa detaļu īslaicīgā savienošana, parasti ar roku darba dūrienu pagaidšuvi, uzliekot vienu detaļu virs otras.
uzšūšana Šuvekļa galīgās uzlikumvīles nošūšana, uzliekot vienu detaļu uz otras.
apdiegšana Šuvekļa griezummalas apdarināšana ar rokdarba vai overloka šujmašīnas pārmalas diegu dūrieniem, kas novērš griezummalas iršanu.
atšūšana Šuvekļa malas nolocījuma galīgā nostiprināšana ar rokām vai šujmašīnu, arī uz abām pusēm atlocītu sašuvumvīles uzlaižu nostiprināšana ar papildu nošuvēm.
izšuvošana Šuvju dekoratīva apstrāde būvniecībā ar īpaši sagatavotu javu.
krops Šuvums, ar kādu piešuj stulmiem zābaku pēdas virsdaļu.
šujums Šuvums.
šūnums Šuvums.
piža Švaks dzēriens.
ķilts Švaks, izdilis.
švalbe Švalbes bumbiņa - īpaša paveida badmintona bumbiņa.
švamma Švamme, švammis.
Schwanen Švāna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā.
Ferocactus schwazii Švarca ferokaktuss.
pižonisks Švaukstīgs; nenopietns.
švaukstisks Švaukstīgs.
pižons Švauksts; iedomīgs cilvēks.
CH Šveice, valsts divburtu kods (latīņu "Confoederatio Helvetica").
CHE Šveice, valsts trīsburtu kods.
Ementāles siers Šveices cietā siera šķirne, ko ražo no govs piena, tam raksturīgi lieli caurumi; nosaukums cēlies no Emmes upes ielejas nosaukuma, kur šis siers tiek ražots.
ŠDP Šveices Darba partija.
EBS Šveices elektroniskā birža ("Swiss Electronic Bourse").
CHF Šveices franks; Šveices Konfederācijas valūtas kods, sīknauda - santīms; apgrozībā arī Lihtenšteinā.
ATS Šveices informācijas aģentūra (franču "Agence telegraphique suisse").
Ženēva Šveices kantons (Ženēvas republika un kantons), platība - 282 kvadrātkilometri, 445800 iedzīvotāju (2009. g.).
Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju.
Šafhauzenes kantons Šveices Konfederācijas administratīvi teritoriāla vienība, platība — 298 kvadrātkilometri, 75300 iedzīvotāju (2009.).
Berne Šveices Konfederācijas galvaspilsēta (vācu valodā _Bern_) un kantona centrs, atrodas pie Āres upes, 550 m virs jūras līmeņa, 119 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
Zoloturnas kantons Šveices Konfederācijas kantons, platība — 791 kvadrātkilometrs, 251700 iedzīvotāju (2009.).
Helvēcija Šveices latīniskais nosaukums.
šveicieši Šveices pamatiedzīvotāji.
nacionālpadome Šveices parlamenta otrā kamera - blakus pavalstu pārstāvju padomei.
bijons Šveices sīknauda 20. gs. 1. pusē.
šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze.
šveic. Šveiciešu-.
Švenčone Švenčoņi - pilsēta Lietuvā.
Švenningene Šveningene - pilsēta Vācijā.
Šverīne Šverīnes ezers - atrodas Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība - 6340 ha, dziļums - līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
Ezeriņš Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Skudru ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Sveriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Svēriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Svēriņu ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Švāriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Švāriņu ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Šveriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Medņu purvs Švēriņu purvs Viesītes pagastā.
sverte Šverte.
bīdšverts Švertkastē no augšas iebāžams un uz augšu izvelkams šverts.
švertjahta Švertlaiva ar klāju un kajītes virsbūvi.
kājbloks Švertlaivas kokpita grīdā iestiprināts bloks, kuru lieto šotes vadīšanai.
trapecbraucējs Švertlaivas komandas loceklis (šotmenis), kam ir pietiekama masa un attiecīga fiziskā sagatavotība, lai varētu līdzvarot jahtu, trapecē izkarotiestālu pāri bortam.
spoguļklape Švertlaivas spogulī izveidota atvere (ūdens izvadīšanai) ar atsperīgu vāku.
švertkaste Švertlaivas vidusdaļā iebūvēta, ūdensnecaurlaidīga kaste, kurā ievietots šverts.
sānšverts Šverts, ko lielas buru laivas izliek ārpus bortiem, lai samazinātu dreifu.
beizerēt Švībināt, čuknīt.
beizerēties Švībināt, čuknīt.
Švīce Švīces kantons Šveices Konfederācijā, platība - 908 kvadrātkilometri, 143500 iedzīvotāju (2009.).
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
švīkojums Švīkājums.
švīkot Švīkāt (1).
švīkot Švīkāt (2).
švīckāt Švīkāt.
žvīdzēt Švīkstēt (1).
zvankstēt Švīkstēt, čirkstēt, žvadzēt.
smaukšēt Švīkstēt, plīkšķēt, kā pātagu vicinot.
žvindzēties Švīkstēt, žvīkstēt.
šlīkstēt Švīkstēt.
švīkot Švīkstēt.
švīkšēt Švīkstēt.
švīkšķēt Švīkstēt.
švīksnēt Švīkstēt.
švikstēt Švīkstēt.
šviukstēt Švīkstēt.
žvāgāt Švīkstēt.
žvīkšēt Švīkstēt.
švūkstināt Švīkstināt.
švīkstons Švīkstoņa (1).
žvīkoņa Švīkstoņa, švīkoņa.
švīkstas Švīkstošas skaņas, kas ceļas no klusinātām sarunām.
žvīkstējiens Švīkstošs troksnis.
piešvīkstēt Švīkstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nošvīkstēt Švīkstot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
švipstele Švipste (2).
švipstelis Švipste (2).
švipstene Švipste (2).
švipstiņš Švipste (2).
švirka Švipste (3).
švipstiķis Švipsts.
stridulācija Švirkstēšana, čirkstēšana u. tml. skaņu radīšana.
izšvirkstēt Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni); švirkstot sadegt.
svirkšēt Švirkstēt.
švirkšēt Švirkstēt.
svirkšķēt Švirkstēt.
švirkšķēt Švirkstēt.
svirkstēt Švirkstēt.
švirkstēties Švirkstēt.
svirkt Švirkstēt.
žvirkšēt Švirkstēt.
žvirkšķēt Švirkstēt.
žvirkstis Švirksti.
švirkstīt Švirkstināt.
uzšvirkstināt Švirkstinot uzšķilt (dzirksteli, liesmu); švirkstinot uzšķilt (piemēram, šķiltavas).
uzšvirkstēt Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
švītīgums Švītība.
švīts Švītīgs vīrietis; iedomīgi grezns, ārīgi smalks.
ēnīgs Švītīgs, ākstīgs.
švīts Švītīgs.
lepmanis Švīts, modes āksts, lielībnieks.
bracmanis Švīts, modes āksts.
bracminis Švīts, modes āksts.
gent Švīts, modes āksts.
brakmanis Švīts.
brākmanis Švīts.
žņiukstēt Šviukstēt.
švurkstins Švurkstenis.
švūkstināt Švurkstināt.
žvurkstiņš Švurkstins.
švūksts Švurksts 1.
tantra Tā sauktajā tantriskajā hinduismā - reliģiska grāmata, kurā aprakstītas maģiskās un seksuālās jogas paražas, kas atdarina dievu Šivas un Sākti attiecības; budismā - Budam piedēvētie teksti, kuros aprakstītas apskaidrības iegūšanas metodes.
atvērtā sistēma tāda sistēma, kurai piemīt spēja sadarboties ar apkārtējo vidi - cilvēku, informācijas avotu, citām sistēmām, kā arī paplašināties. Šaurākā nozīmē šo terminu izmanto, lai apzīmētu reālas atvērtās sistēmas modeli, kas atspoguļo tos reālās atvērtās sistēmas aspektus, kas attiecas uz atvērto sistēmu sadarbību.
šampanietis Tāds dzirkstošais vīns, ko divreizējas raudzēšanas procesā iegūst no speciālu šķirņu vīnogām; oficiāli par šampanieti uzskatāmi tikai Šampaņā ražotie vīni; neoficiāli tā sauc arī citās valstīs ražotos ar ogļskābo gāzi piesātinātos vīnus.
metaloģisks Tāds, kas ir ārpus loģikas, piem., domāšanas likumi (Šopenhauers) vai mēģinājumi aptvert loģikas formās doto saturu (Tillichs).
Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
šlīpenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Šlīpas" iedzīvotāji.
šķēdenieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
šķēdenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
tamilu tīģeri Tamilu kaujinieku grupējums Šrilankā, kas cīnās par neatkarīgas tamilu valsts izveidi Šrilankas salas ziemeļos un austrumos.
lingajata Tantriska šivaisma skola, kas izplatīta Indijas dienvidos un pielūdz Šivas lingu 2.
Kujeravaperi Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - Lielā dieviete, visu dievu māte, dieva Kukrikaveri māsa un sieva, dieva Šaratangi māte.
šori Tauta Krievijā, Kemerovas apgabalā (gk. Kalnu Šorijā), runā šoru valodā, ticīgie - pareizticīgie.
ladīni Tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos (Graubindenē) un Itālijas ziemeļos (Tirolē), runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi.
romanši Tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos, Alpu augstkalnu rajonos, runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - gk. katoļi.
bagirmi Tauta, dzīvo Šari augšteces un vidusteces apvidū, galvenokārt Čadā, CĀR, Kamerūnā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
landesgemeinde Tautas sapulce atsevišķos Šveices kantonos, kas sanāca reizi gadā zem klajas debess un ievēlēja landammani.
retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā un Šveices austrumu daļā; runā retoromāņu valodā; ticīgie - katoļi, daļa - kalvinisti.
inversā multipleksēšana tehnisks paņēmiens, kā kombinēt individuālu zemas darbveices kanālu ar kādu ātrdarbīgu kanālu. Šāda kombinācija tiek izmantota tādu ātru telefona sakaru lietojumu izveidei kā videokonferences, kas prasa lielu datu apjomu pārsūtīšanu.
lokālā cilpa telefona līnija no abonenta līdz lokālajam telefona sakaru centram. Šo sakaru tīkla posmu bieži sauc par pēdējo jūdzi.
antropozofija Teozofijas paveids - mācība par cilvēku un tā garaspēju attīstīšanu līdz garīgai varai pār dabu (izveidojis vācu misticists R. Šteiners 20. gs. sākumā); antropozofi radīja Valdorfa pedagoģiju.
Vēdela-Jarlsberga Zeme teritorija Špicbergenas salas dienvidu daļā, uz dienvidiem uz Vanjimenfjorda līdz Hurnsunnam.
šerlatnieki Tērvetes novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Šerlates muiža" iedzīvotāji.
teravāda Theravāda - viens no diviem galvenajiem budisma virzieniem, kas izplatīts Dienvidāzijā (Šrilankā, Taizemā, Kambodžā, Mjanmarā).
Tesīna Tičīno - kantons Šveicē.
Tičīna Tičīno - kantons Šveicē.
Tičīno Tičīno republika un kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Bellincona, platība - 2812 kvadrātkilometri, 332600 iedzīvotāju (2009.).
tīkla izkusums tīkla pārslodzes radīta situācija, kurā datoru tīkls faktiski pārtrauc funkcionēt. Šo situāciju var radīt trafika pārslodze vai ļaunprātīga darbība.
šakti Tradicionālajā indiešu mitoloģijā Šivas sieva, sievišķības iemiesojums.
Edža sala trešā lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā, atrodas tā dienvidaustrumu daļā, starp Olgas šaurumu un Stūrfjordu.
Tirikunamalaja Trinkomali - pilsēta Šrilankā.
Palšu ezeri trīs ezeri Latgales augstienes dienvidaustrumu malā Dagdas novada Šķaunes pagastā, Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, tos atdala smilšains oss, eitrofi, stipri aizauguši, bez noteces; Palsas ezeri; Palšas ezeri.
Karaļa Kārļa Zeme trīs salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, ietver (no rietumiem uz austrumiem) Svenskejas, Kongsejas un Ābelejas salas.
Ahsa tuksnesis Saūda Arābijā (_Al Aḩsā'_), Šerkījā (Austrumu provincē).
Lečberga tunelis tunelis Bernes Alpos 1244 m vjl., Šveicē, garums - 14,6 km, caur to izbūvēta elektriskā dzelzceļa līnija no Špīcas līdz Brigai un tālāk caur Simplona tuneli uz Itāliju.
Turgava Turgavas kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Frauenfelde, platība - 991 kvadrātkilometrs, 241600 iedzīvotāju (2009.).
Jetas kanāls ūdensceļš no Baltijas jūras (pie Mēmas) līdz Vēnernam (pie Šētorpas), garums — 190 km, no tiem 87 km izrakts kanāls, 58 slūžas, dziļums — 3 m, platums dibenā — 14 m, pie ūdens virsas — 26 m, kopā ar Vēnernu, Trolhetas kanālu un Jētas upi veido ap 390 km garu ūdensceļu, tika būvēts 1810.-1832. g.
Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva.
Šķivišķu dzirnavezers ūdenskrātuve Ambeļu pagastā, platība - 1 ha; Šķīvišķu dzirnavezers.
Lipno ūdenskrātuve ūdenskrātuve Čehijā, Šumavā, Vltavas augštecē 728 m vjl., platība — 48,7 kvadrātkilometri, garums — 44 km, lielākais platums — 16 km, dziļums — 22 m, pazemes HES (1950.-1959. g.; kritumu starpība — 166 m).
Antalieptes ūdenskrātuve ūdenskrātuve Lietuvā (_Antalieptēs tvenkinys_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā, uzpludināta uz Šventojas upes tās augštecē.
Ribinskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas augštecē, Krievijā, platība — 4580 kvadrātkilometru, garums pa Volgas gultni — 112 km, pa Mologas — 198 km, pa Šeksnas gultni — 204 km, lielākais platums — 60 km, izveidota 1947. g., ceļot Ribinskas HES.
Mērčisona ūdenskritums ūdenskritums Malāvijā, Šires (Zambezes kreisā pieteka) vidustecē, krāčainā posma garums — \~40 km.
Andira ūdenstece Ķīnā (_Andir He_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģionā dienvidu daļā, izveidojas no Aktaga ledājiem, pakāpeniski izžūst tuksnesī.
Alkšņvalks ūdenstece Latvijā, Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, Milzgrāvja kreisā satekupe; Šteinertgrāvis.
Raudupīte Ūdenstece Preiļu novada Aizkalnes pagastā, ietek Šusta ezerā.
Dzilna Ūdenstece Preiļu novadā, tek cauri Dovales ezeram, ietek Šusta ezerā.
Čuriškas upe ūdenstece Skrudalienas pagastā, tek no Šengeidas ezera uz Sila ezeru.
Rītupīte ūdenstece Vārkavas pagastā, ietek Šusta ezerā.
Ūdre Ūdrupe, Šķēdes pieteka.
Vama Upe Āfrikā ("Ouham"), Centrālāfrikas Republikā un Čadā, Šari kreisā krasta pieteka.
Šebele Upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle.
Gaskoina Upe Austrālijas rietumos ("Gascoyne"), garums 780 km, augštece Rietumaustrālijas plakankalnē, ietek Indijas okeāna Šārkbeja līcī, sausajā sezonā izsīkst.
Rāba Upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos.
Gejčaja Upe Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas ievadīta Galvenajā Širvanas kanālā.
Tigra Upe Āzijas dienvidrietumos, Turcijā un Irākā, Sīrijas un Turcijas robežupe (angļu val. "Tigris"), garums - 1850 km, sākas Armēnijas kalnienes nogāzēs, lejtecē satekot ar Eifratu, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
Mišanka Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Ščaras labā krasta pieteka.
Arajasa upe Brazīlijā (_Arraias, Rio_), Matugrosu štatā, Šingu kreisā krasta pieteka.
Iriri Upe Brazīlijā ("Iriri"), Šingu kreisā krasta pieteka.
Dosi Upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā.
Fresku Upe Brazīlijā ("Rio Fresco"), Šingu labā krasta pieteka.
Ronuro Upe Brazīlijā ("Rio Ronuro"), Šingu kreisā krasta pieteka.
Parnaiba Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Parnaiba"), garums - \~1500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Šapada das Mangabeirasa kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
Jantra Upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā.
Kongo Upe Centrālajā Āfrikā, garums - 4320 km, sākas Šabas plato dienvidos 1435 m vjl., ietek Atlantijas okeānā veidojot \~700 km garu un līdz 19 km platu estuāru.
Auka Upe Čadā un Centrālāfrikas Republikā, šo valstu robežupe visā tās garumā, Šari labā krastā pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst.
Salamata Upe Čadas dienvidu daļā, Vidusšari reģionā, Šari labā krasta pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst.
Vltava Upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā.
Odera Upe Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu val., poļu val. "Odra", vācu val. "Odera"), garums - 854 km, izteka sākas Morāvijas ziemeļu daļā 633 m vjl., ietek Baltijas jūras Ščecinas līcī.
Skirna upe Demenes pagastā un Lietuvā, garums - 6 km, iztek no Skirnas ezera, ietek Škirnates ezerā, visā garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe, Lietuvā saucas "Vilenka"; Šķirne; Šķieme.
Reina upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. _Rhein_, fr. val. _Rhin_, hol. val. _Rijn_), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā.
Oba Upe Francijā ("Aube"), Šampaņas-Ardēnu reģionā, Sēnas labā krasta pieteka, garums - 225 km.
Esko Upe Francijā ("Escaut"), izteka un augštece Ardēnu rietumu atzaros, garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, Beļģijā un Nīderlandē saucas "Šelda".
Sēņa Upe Francijas rietumos ("Seugne"), Šarantas kreisā krasta pieteka.
Bandiā Upe Francijas rietumos, Šarantas kreisā krasta pieteka.
Butona Upe Francijas rietumos, Šarantas labā krasta pieteka.
Arnona Upe Francijas vidienē, Šēras kreisā krasta pieteka.
Orona Upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka.
Sodra Upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka.
Aksja upe Grieķijā (_Axiós_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, augštece Ziemeļmaķedonijā (kur saucas - Vardara), kopējais garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
Kārūna Upe Irānā ("Kārūn"), garums - 820 km, sākas Zerdkuha kalnu nogāzēs, lejtecē veido deltu, viens atzars ietek Šatelarabā, otrs - Persijas līcī.
Šenona upe Īrijā (_Shannon_), garums - 384 km, izteka Airona kalnos, vidustece Centrālajā zemienē, tek caur Alena, Rī, Derga ezeru, ietek Atlantijas okeānā, veido estuāru 100 km garumā un 2-10 km platumā; Šonona.
Fīla upe Īrijā, Kerri grāfistē, ietek Šenonas grīvlcī.
Meiga upe Īrijā, Limerikas grāfistē, Šenonas kreisā krasta pieteka.
Saka upe Īrijā, Šenonas labā krasta pieteka, Roskomonas un Golvejas grāfistē, lielāko daļu tecējuma ir šo grāfistu robežupe.
Toče Upe Itālijā, izteka Lepontijas Alpos pie Šveices robežas, ietek Lagomadžores ezerā.
Dubonta Upe Kanādas ziemeļos ("Dubawnt"), garums 830 km, sākas Saskačevanas ziemeļu daļā \~450 m vjl., tek caur Voldajas, Dubonta, Vortona ezeru, saplūst ar Telonu un caur Eberdīna, Šulca, Beikera ezeru ietek Česterfīlda līcī (Hudzona līča baseina ziemeļrietumos).
Turgaja Upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā.
Ora Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai.
Ingoda Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, satekot ar Ononu veido Šilku, garums - 708 km, sākas Henteja grēdā, sekla, strauja, krāčaina.
Šapkina Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 514 km, iztek no Lielā Šapkina ezera.
Gižiga Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, sākas Kolimas augstienā, ietek Ohotskas jūras Šeļihova līcī, garums - \~150 km.
Arguņa Upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km).
Jundinhe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni.
Ančupīte Upe Latvijā, Valmieras novada Ēveles pagastā, Šūnupes kreisā krasta pieteka.
Širvinta Upe Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisā krasta pieteka.
Jotija upe Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļos, Šešupes labā krasta pieteka.
Dubīsa upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, izteka netālu no Šauļiem.
Akmena upe Lietuvā, Nemunas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka, Šilales rajonā, izteka un augštece Ķelmes rajonā.
Kražante upe Lietuvā, Šauļu apriņķī (izteka Telšu apriņķa austrumu malā), Dubīsas labā krasta pieteka.
Dauģīvene upe Lietuvā, Šauļu apriņķī, Mūšas labā krasta pieteka
Šušve upe Lietuvā, Šauļu un Kauņas apriņķī, Nevēžas labā krasta pieteka.
Anča upe Lietuvā, Šauļu un Tauraģes apriņķī, Šešuves labā krasta pieteka.
Dovine Upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka.
Nova Upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka.
Pilve Upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka.
Šaltona upe Lietuvā, Šešuves kreisā krasta pieteka Tauraģes apriņķī, augštece Kauņas apriņķī.
Virinta upe Lietuvā, Utenas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka.
Siesarte upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka.
Onona Upe Mongolijā un Krievijā, Šilkas labā satekupe (Amūras baseins), garums - 1032 km, sākas Henteja grēdas ziemeļaustrumu nogāzē.
Dzavhana Upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol"), garums - 808 km, sākas Hangaja grēdas dienvidrietumos, satekot Bujantgolai un Šarausgolai, ietek Airagnura ezerā, kas savienots ar Hirgisnura ezeru.
Sangutane Upe Mozambikā ("Sangutane"), Šanganes labā krasta pieteka.
Šigombe Upe Mozambikā, Šanganes labā krasta pieteka.
Šīpemba Upe Mozambikā, Šanganes labā krasta pieteka.
Slana Upe Slovākijā, Šajo kreisā satekupe, garums - 111 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu austrumu daļā, uz Ungārijas robežas sateka ar Rimavu.
Rimava Upe Slovākijā, Šajo labā satekupe, garums - \~90 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu vidusdaļā, uz Ungārijas robežas satek ar Slanu.
Bodva Upe Slovākijas dienvidos un Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka.
Muonio Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī.
Muonioelvena Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī.
Konkemeeno Upe Somijas ziemeļos, robežupe ar Zviedriju (zviedru nosaukums - Šēnšemeelvena), satekot ar Leteseno izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu).
Leteseno Upe Somijas ziemeļrietumos, satekot ar Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvenu) izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu), kas ir robežupe ar Zviedriju.
Mahaveli Upe Šrilankas austrumos ("Mahaweli"), garums - \~330 km, sākas centrālajā kalnienē, ietek Bengālijas līcī.
Tūra upe Šveicē (_Thur_), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 125 km.
Arva Upe Šveicē un Francijā ("Arve"), Ronas kreisā krasta pieteka.
Tičīno Upe Šveicē un Itālijā, Po kreisā krasta pieteka, tek cauri Lagomadžore ezeram.
Albula upe Šveicē, Aizreinas labā krasta pieteka.
Sarina Upe Šveicē, Āres kreisā krasta pieteka, garums - 129 km.
Reisa Upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, garums - 159 km.
Limmate Upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, iztek no Cīrihes ezera, garums - 125 km.
Emme Upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka.
Treza Upe Šveicē, iztek no Lugāno ezera, ietek Lagomadžore ezerā.
Rona Upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī.
Amūra Upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā.
Eifrata Upe Turcijā, Sīrijā un Irākā ("Euphrates"), veidojas satekot Muratai un Karasu, garums kopā Muratu - 3065 km, sākas Armēnijas kalnienē, satekot ar Tigru, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
Hernāda Upe Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka, garums - 186 km.
Hāfele Upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m.
Virme Upe Vācijā, Bavārijā, Izāras pieteka, iztek no Štarnbergas ezera.
Vertaha Upe Vācijā, Bavārijā, Švābijā, Lehas kreisā krasta pieteka.
Nekāra Upe Vācijas dienvidrietumu daļā ("Neckar"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 367 km, izteka pie Švenningenes, starp Švarcvaldi un Švābu Albu.
Donava upe Viduseiropā (vācu val. _Donau_, slovāku val. _Dunaj_, ungāru val. _Duna_, serbu un bulgāru _Dunav_, rumāņu val. _Dunarea_), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā
Vardara Upe Ziemeļmaķedonijā ("Vardar") un Grieķijā (kur saucas - Aksja), garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
šķilterieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Šķilteri" iedzīvotāji.
Škiļteri Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Šķiļteri" nosaukuma variants latgaliski.
Šķilteri Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Šķiļteri" nosaukuma variants.
Ziemeļurāli Urālu daļa no Ščugoras upes (ziemeļos) līdz Osļanskas kalnam (dienvidos), Krievijā, centrālajā daļā augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - Telposizs (1617 m), austrumu un rietumu daļā priekškalnu grēdas beidzas ar stāvu krauju.
Piepolārie Urāli Urālu daļa starp Hulgu (Obas bas.) un Ščugoru (Pečoras bas.), Krievijā, garums - 230 km, platums - līdz 150 km, augstums - līdz 1895 m.
Ūrī Ūrī kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Altdorfa, platība - 1077 kvadrātkilometri, 35100 iedzīvotāju (2009.).
furjerisms Utopiskā sociālisma lielākā pārstāvja - franču domātāja Šarla Furjē (1772-1837) un viņa sekotāju mācība par ražošanas organizēšanu sevišķās kopdzīves sabiedrībās - falangās.
Spīķu ūdenskrātuve uzpludināta Šķēdes upē uz Kuldīgas un Saldus novadu robežas Vārmes un Šķēdes pagastā, platība - 16,5 ha; Elektrostacijas ūdenskrātuve.
Upeskūdiņu ūdenskrātuve uzpludināta uz Dubnas upes Šķeltovas pagastā, platība - \~1,5 ha.
Šēderes dzirnavezers uzpludināts uz Ilūkstes upes Šēderes pagastā, platība — 3,5 ha; Šederes dzirnavezers.
Rauzas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Šepkas upes Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — 7,1 ha.
Širmeļu dīķis uzpludināts uz Širmeļupītes Birzgales pagastā, platība — 1,3 ha.
Šķēdes dzirnavezers uzstādināts Šķēdes labā krasta pietekā Grauzdupē, Saldus novada Šķēdes pagastā, platība — 2,6 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
Šķēdes dzirnavezers uzstādināts uz Šķēdes upes Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība — 3,7 ha.
Vormsātes dzirnavezers uzstādināts uz Šķērveļa Nīkrāces pagastā, platība — 1,1 ha.
Mēklenburga-Priekšpomerānija Vācijas federālā zeme ("Mecklenburg-Vorpommern"), platība - 23174 kvadrātkilometri, 1720000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Šverīne.
Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru.
Berlīne Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (vācu valodā "Berlin"), kā arī atsevišķa federālā zeme, atrodas līdzenumā pie Šprē ietekas Hāfelē, 3400000 iedzīvotāju (2014. g.).
špandavers Vācu armijas ložmetējs "MG-08" ("Maschinengewehr 08"), ko lietoja 1. pasaules kara laikā un ražoja Špandavas pilsētā (tagad Berlīnes rajons).
Suste Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 17 km, kritums - 13 m; Susta; Šustupīte.
tālapstrādes pārraugs vadības programma, kas nodrošina datu pārsūtīšanu starp lokāliem un attāliem termināļiem un lietojumprogrammām, kas tos apkalpo. Šajās programmās var būt ietvertas arī programmas, kas formatē termināļu ekrānus un pārbauda ievaddatu atbilstību formātiem.
Ratnasambhava vadžrajānas budisma mitoloģijā - viens no dhjānibudām, kas mandalā tiek attēlots dienvidos, dzeltenā krāsā, pēc dažām leģendām radījis trīs budisma dārgumus - budu Šākjamuni, dharmu un sanghu.
bundesrāts Valdība Šveicē.
šteinerskola Valdorfskola - mācību iestāde, kas balstās uz Rūdolfa Šteinera pedagoģisko filozofiju.
landammanis Valsts galva Šveicē 5 tiešās tautvadības kantonos, ko ievēlēja tautas sapulce uz gadu.
šķēlieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Šķēles" iedzīvotāji.
šķēlānieši Varakļānu novada Varkaļānu pagasta apdzīvotās vietas "Šķēle" iedzīvotāji.
Benaresa Vārānasī – Hinduisma vissvetākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
Baznīckalns Varbūtēja kulta vieta Ogres novada Ķeipenes pagastā, ovāls uzkalns, augstums - 3 m, garums - 20 m un platums - 17 m, atrodas 60 m uz ziemeļrietumiem no Šķērstēnu pilskalna.
metonomazija Vārda grozījums vai kāda īpašvārda pārcēlums svešā valodā, piem., Švarcerta vietā Melanchtoms.
Šaripovka Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaripauka" nosaukuma variants.
Škiļteri Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķilteri" nosaukums latgaliski.
Štagariškas Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Štaģeri" nosaukuma variants.
Štageri Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Štaģeri" nosaukums latgaliski.
šalē Vasarnīca Šveices stilā.
jūgs Veca laukuma mērvienība - 5603 kvadrātmetri (Vācijā), 3600 kvadrātmetru (Šveicē), 4316 kvadrātmetru (Ungārijā).
šerlatieši Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šerlate" iedzīvotāji.
Šļāpkine Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Šļopkine" daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Šlopkīne Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Šļopkine" nosaukuma variants.
Šļuopkine Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Šļopkine" nosaukums latgaliski.
sociācija veģetācijas klasifikācijas vienība, ko nodala pēc fitocenozes dominējošajām sugām; sīka, homogēna, dabā reāli eksistējoša vienība; piemēram, priežu mētrājā - šādas sociācijas: parastā priede-mellene-Šrēbera rūsaine, parastā priede-mellene-spīdīgā stāvaine.
Veliki Preslava Veliki Preslava - pilsēta Bulgārijā ("Veliki Preslav"), Šumenas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva.
Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe.
Viņpusalpu Gallija vēsturiskā novada Gallija daļa tagadējā Beļģijas un Šveices teritorijā (latīņu _Gallia Transalpina_), ko apdzīvoja gallu ciltis.
Berī Vēsturiska province Francijā ("Berry"), starp Parīzes baseinu un Centrālo masīvu, ietver Endras un Šēras departamentu, platība – \~14000 kvadrātkilometru.
Franškontē Vēsturiska province Francijas austrumos, pie Šveices robežas, ietver Dū, daļēji Augšsonas un Juras departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru.
Orleanē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Luāras vidusteces baseinā, ietver Luarē, Luāras un Šēras, daļēji Ēras un Luāras departamentu, platība - 19200 km^2^.
Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu.
Angumuā vēsturiska province Francijas rietumos (_Angoumois_), ietver Šarantas un daļēji Dordoņas departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru.
Sentonža Vēsturiska province Francijas rietumos, Biskajas līča piekrastē, ietver lielāko daļu Piejūras Šarantas departamenta, ziemeļu daļā Onisas vēsturiskā province.
Gallija vēsturisks novads (latīņu _Gallia_) Francijā, kā arī Beļģijā, Šveicē un Ziemeļitālijā, ko apdzīvoja gallu ciltis.
Farsa Vēsturisks novads un ostāns pēc mūsdienu iedalījuma Irānas dienvidos, administratīvais centrs - Šīrāza.
Angelne Vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi.
Danevirke Viduslaiku nocietinājumu mūri Šlezvigā dāņu seno dienvidu robežu aizsardzībai, tagadējā Vācijas teritorijā.
kapuleti Viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Kapuleti un Monteki), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums.
monteki Viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Monteki un Kapuleti), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums.
šugnani Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidrietumos, Pjandžas augšteces un tās pieteku Guntas un Šahdaras ielejās, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos.
Gulbja aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, atradās Šķūņu (bij. Pils) ielā 20, dibināta 1675. g. zviedru garnizona vajadzībām, slēgta 1939. g., no jauna atvērta 1940. g. martā, likvidēta 1944. g.
Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, dibināta 1691. g. kā Ķēniņa aptieka, no 1867. g. - Dzeltenā aptieka, no 1888. g. - Lauvas aptieka, sākotnēji atradās Šķūņu ielā iepretī Tirgoņu ielai, no 1867. g. - Šķūņu ielā 6, no 1892. g. - Kaļķu ielā 14 (tagad 20); slēgta 1939. g.
eiritmija Vienmērīgu, harmonisku kustību un dejas veids, ko izveidojis antropozofs Rūdolfs Šteiners, pedagoģijas un terapijas palīglīdzeklis.
Dzūkija Viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju.
theravāda Viens no diviem galvenajiem budisma virzieniem, kas izplatīts Dienvidāzijā (Šrilankā, Taizemē, Kambodžā, Mjanmā); teravāda; hīnajana.
šivaisms Viens no diviem galvenajiem hinduisma virzieniem, kurā centrālais pielūgsmes objekts ir dievs Šiva.
Kandžurs Viens no diviem vadžrajānas kanona sakopojumiem, kas tiek uzskatīts par Budas Šākjamuni teiktā apkopojumu, tam ir septiņas daļas, pēdējā daļa - 108 sējumi - satur tantras un visu 24 budisma tantrisko sistēmu rakstu sīku pārstāstījumu.
analītiskā psiholoģija viens no dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzieniem, kuru 20. gs. sākumā, atdaloties no Zigmunda Freida psihoanalīzes pieejas, izstrādāja un attīstīja Šveices ārsts psihiatrs Karls Gustavs Jungs; to sauc arī par Junga analīzi vai Junga psiholoģiju.
cvingliānisms Viens no reformācijas virzieniem, nosaukts tā dibinātāja Cvinglija vārdā; radās 16. gs. Šveices pilsētu buržuāzijas vidū.
Višnu Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem (līdzās Brahmam un Šivam); dievu trīsvienībā Višnu ir dabas personificējums, dievs sargs.
Brahma Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem; indiešu dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva) augstākā dievība, kas personificē radošo un vadošo pirmsākumu.
Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele.
šekspiroloģija Viljama Šekspīra daiļrades un biogrāfijas pētniecība.
barisavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Barisava" iedzīvotāji.
barisovieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Barisova" iedzīvotāji.
čilipienieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipiene" iedzīvotāji.
čilipīnieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipīne" iedzīvotāji.
degunavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Degunava" iedzīvotāji.
kudravieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotāji.
kudrevietis Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotājs.
lāginieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lāgini" iedzīvotāji.
rekavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rekava" iedzīvotāji.
vilkavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkava" iedzīvotāji.
šautinieši Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Šautiņi" iedzīvotāji.
Doms Virsotne Alpos ("Dom"), Šveicē, trešā augstākā virsotne Eiropā - 4545 m vjl.
Veishorns Virsotne Alpos ("Weisshorn"), Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4505 m vjl.
Liskamms Virsotne Alpos, blakus Difūra smailei, Itālijā un Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4527 m vjl.
Difūra smaile virsotne Alpos, Itālijā un Šveicē, otrā augstākā virsotne Eiropā - 4634 m vjl.
Aktags virsotne Altintaga kalnu grēdas rietumos (_Aktag_), Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienviodu daļā, augstums - 6716 m.
Šhara Virsotne Galvenā Kaukāza grēdā, atrodas uz Krievijas un Gruzijas robežas, augstums - 5068 m, nogāzēs sākas Bezengi un Šharas šļūdonis.
Akaiši virsotne Japānā (_Akaishi_), Akaiši grēdā, Šidzuokas prefektūras ziemeļu daļā, augstums 3120 m.
Amagoi virsotne Japānā (_Amagoi-dake_), Šigas prefektūras austrumu pierobežā, Sudzukas grēdā.
Akojuks virsotne Krievijas Altaja Republikā (_Ak-Ojuk, gora_), Šapšajas grēdas dienvidaustrumos, augstums 3608 m.
Medvēgalis virsotne Lietuvā Žemaitijas augstienē, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā, augstums 229 m.
Amūds virsotne Saūda Arābijas ziemeļu daļā (_[‘Amūd, Jabal al_), Hamāda tuksnesī, uz Džaufas un Hudūd eš Šemālijas mintakas robežas.
Hurnsunntinns virsotne Špicbergenas salas dienvidu daļā, netālu no Hurnsunna dienvidu līča, augstums - 1431 m.
Pilāts Virsotne Šveices Priekšalpu ziemeļu grēdā, Šveicē, uz dienvidrietumiem no Fīrvaldštetezera, augstums - 2129 m, līdz \~1800 m vjl biezi skujkoku meži, augstāk - kalnu pļavas un klintis.
izkrautņu spaidi Visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem. Šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos. Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu.
saloniskums Vispārināta īpašība --> salonisks(2), Šīs īpašības konkrēta izpausme.
tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (3), Šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nabadzība.
evaņģēliskie kristieši visu to protestantisko grupējumu kristieši, kas uzsver Bībeles dominanti, attaisnošanu caur ticību un personīgās ticības nepieciešamību; Vācijā un Šveicē ar šo vārdu apzīmē luterāņus pretstatā kalvinistiem.
špāgieši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Špāgi" iedzīvotāji.
špogieši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Špogi" iedzīvotāji.
Špogi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Špoģi" nosaukuma variants latgaliski.
Spūgi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Špoģi" nosaukuma variants latgaliski.
Spoģi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Špoģi" nosaukuma variants.
samhiti Višnuisma svētie teksti, kas veidoti kā dievu (parasti Šivas un Šakti) dialogi.
Vāte Vo, kantons Šveices dienvidrietumos.
Fogelsbergs Vulkānisks masīvs ("Vogelsberg") Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstākā virsotne - Taufšteins 774 m.
Zīlovas ezers Zeiļovas ezers Šķaunes pagastā.
Zīlavas ezers Zeiļovas ezers Šķaunes pagastā.
Šepmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1928. g. izdevumā, cēlies 19. gs. no īpašnieka uzvārda - Šepe.
Abū Rasāss zemesrags (_Abū Rașāș, Raʼs_) Masīras salas dienvidos, Omānas Šerkījas mintakā.
Tora rags zemesrags Hūpenes salas dienvidu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā.
Beisārens zemesrags Hūpenes salas ziemeļu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā.
Lūpheds zemesrags Īrijas rietumos, izvirzījums Atlantijas okeānā, Šenonas grīvlīča ziemeļrietumos.
Kerriheds zemesrags Īrijas rietumos, Šenonas grīvlīča dienvidu piekrastes izvirzījums Atlantijas okeānā.
Itālijas rags zemesrags Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes austrumos.
Kvalpintens zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Edža salas dienvidrietumos, starp Stūrfjordu un Hjuvfjordu.
Sērkaps zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Sērkapejas salas dienvidos.
Peiera rags zemesrags Špicbergenas salas austrumos, šīs salas galējais austrumu punkts.
Mitras rags zemesrags Špicbergenas salas rietumos.
Verlēgenhukena rags zemesrags Špicbergenas salas ziemeļos, starp Hinlopena šauruma ziemeļrietumiem un Vijdefjorda ziemeļaustrumiem.
Plātena rags zemesrags Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos, austrumos no Nordenšelda līča.
Nūrkaps zemesrags Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumu daļā, uz rietumiem no Nordenšelda līča.
Upmale Zemgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma Austrumzemgali no tagadējā Jelgavas novada austrumu daļas līdz Skaistkalnes pagastam ietverot arī daļu no Šauļu un Paņevežas apriņķiem Lietuvā.
Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m.
Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē (norvēģu val. "Barentshavet"), starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m.
Zīlavas Zīlavas ezers - Zeiļovas ezers Šķaunes pagastā.
Patmalīšu upe Zilupes pietekas Plisunkas labā krasta pieteka tās lejtecē, Ludzas novada Pasienas pagastā, dažos avotos tiek uzskatīta par Zilupes pieteku, iztek no Šešku ezera; Patmaliešu upe; Šešku upe; Šešķu upe.
Simmentāle Zimmentāle, ieleja Šveices Priekšalpos.
Zimmentāle Zimmes ieleja Šveicas Priekšalpos, uz dienvidrietumiem, no Tūnas ezera, sākas Bernes Alpu ziemeļu piekājē, garums - \~50 km, terases iekultivētas, piena lopkopība un sierniecība.
pazīt savus papenheimerus zināt, ar ko ir darīšana - izteiciens no F. Šillera traģēdijas "Vallenšteina nāve".
Frankenšteins Zinātnes negatīvo seku personifikācija: angļu rakstnieces M. Šellijas romāna varonis - zinātnieks, kurš radījis briesmoni.
Spedži Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Špegi" nosaukuma variants.
Žīdu Žīdu ezers - Šumaņu ezers Turku pagastā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Š.