Paplašinātā meklēšana

Meklējam Š.

Atrasts vārdos (507):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

š. g.

Atrasts skaidrojumos (6982):

lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā
Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe
Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju
kreķelieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" iedzīvotāji
slostieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" iedzīvotāji
štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā
Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā
Aksjonova Aksenova - apdzīvota vieta Šķeltovas pagastā
Aņisimovas ezers Aksenovas ezars Šķeltovas pagastā
Saviča ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
Aņisimova ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
Aksjonovas ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
ēnūklis Āksts, Švīts
Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants
alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste
škaparieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" iedzīvotāji
Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski
Skeiviškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants
Šķiviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants
Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski
Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju
Anuradapūra Anurādhapura, pilsēta Šrilankā
reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
Zūra apdīvota vieta Šveicē, Ārgavas kantonā
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
Nikolajevka apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā; Širmeļi
Ķinguti apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Velliņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Vidzeri apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Gorbunovka apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā
Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Bički apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Žluktova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Šķaunes pagastā
Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Šķeltovas pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Ančipova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Antonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Bākarova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Dubļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Borkuici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Davidenki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Dunduri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Kiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Mazie Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Novički apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Oļšaniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Ostrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Peickova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Ratkova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Landskorona apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona
Aksenova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Ancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Barševski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Boreksti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Borovije apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Kazuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Kloviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Pildigi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Prusaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Podskočeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā: Padskoči
Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Smiltiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā, apdzīvotās vietas "Šņepsti" daļa
Sārcene apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Grendze apdzīvota vieta (skrajciems) Šēderes pagastā
Šteinburga apdzīvota vieta (skrajciems) Šēderes pagastā
Kovaļki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Kožanki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Krasnopole apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Mači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Malcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Muižnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Mazā Luknīca apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Lielie Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Mazie Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Taperi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Tīmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Zabiņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Zamišoviki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Zeiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Cesļava apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Karaseva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Kastjuki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Krekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Malajoniki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Marhileviči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Maslabojeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Mihailina apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Upes Kudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Lejas Kudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Nikucki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Rumaki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Šahmani apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Sampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Sarguni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Šķerbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Slostovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Stašķeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Suhailina apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Suveizdi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Zabalotki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Zukuli apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Čalkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Čilpīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Dzjorgova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Grohova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Gusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Iļvezi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Komugreiva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Lejastači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Masandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Mukaušova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Riosari apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Roguļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Rozumegi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Saucīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Sišova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Stabļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Stiglova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Supretka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Svičova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Tribunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Upīte apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Vilkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zaļčupe apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zogadi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Fabriki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā
Laime apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Šēderes pagastā
Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā
Juneļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā
Bērziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
Celtnieks apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
Dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
Mehanizators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
Skujiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere
Egļuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs
Pašuliene apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā
Rauda apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā
Šķeltova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni
Kalnieši apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti
Šķilbani apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni
Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā
Ahurjana apdzīvota vieta Armēnijā (_Akhurian_), Širakas mjarzā
Ašocka apdzīvota vieta Armēnijā (_Ashotsk_), Širaka marzā
Azatana apdzīvota vieta Armēnijā, Širakas marzā
Admonta apdzīvota vieta Austrijā, Štīrijas federālajā zemē
Ašaghi Sejfeli apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Šemkiras rajonā
Barbzjē-Sentilēra apdzīvota vieta Francijā, Jaunakvitānijas reģiona Šarantas departamentā
Karināna apdzīvota vieta Francijā, Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Burbonlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Fela-Bilo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Klefmona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Otamansa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Šampsevrēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Ternatāla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Atiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Fimē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Kariņāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Lešena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Muzona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Boņī pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Nuviona pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Nuzonvila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Retela apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Revēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Rokruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Šatoporsjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Siņī-Labē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Viro-Valerāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Vriņobuā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Vuzjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Žilvē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Žinivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Dormāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Fima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Muizona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Murmelonlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Ponfaveržē-Moronvijē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Sentmeneūla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Suipa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Varmerivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Vitrīlereimsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Čerapundži apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos, Meghālajas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā
Tārberta apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistes ziemeļaustrumos, Šenonas kreisajā krastā
Belibunjona apdzīvota vieta Īrijā, Šenonas grīvlīča krastā
Lavēna Ponte Treza apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, pie Šveices robežas
Ama apdzīvota vieta Japānā (_Ama_), Šimanes prefektūrā, Oki salu Nakano salā
Aga apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967. gada
Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā
Beļajeva apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Ščepecas upes labajā krastā
Aželi apdzīvota vieta Ķīnā (_Ayeli_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Keškeras prefektūrā
Akči apdzīvota vieta Ķīnā (_Akqi_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona rietumu daļā
Aksakmarala apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksakmaral_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā
Akto apdzīvota vieta Ķīnā (_Akto_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Kizilsu Kirgīzu autonomās prefektūras austrumu daļā
Andirlengara apdzīvota vieta Ķīnā (_Andirlängar_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidu malā
Azgana apdzīvota vieta Ķīnā (_Azgan_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Hotenas prefektūrā
Čarkilika apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Nije apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Tatrana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Vašahrī apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Bajantuga apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Šilīngolas aimakā
Bajanhušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Šilīngolas aimaka austrumos
Beituņa apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļos
Bajanbulaka apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā, Tjanšana kalnos
Akmečita apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
Buja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
Karakaša apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
Argana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā
Balguntaja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tjanšana kalnu ielejā
Ākāra apdzīvota vieta Lībijā (_Āqār_), Vādī eš Šātī šebījas dienvidaustrumu daļā
Breja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Šetlendas salās, Meinlendas salas ziemeļrietumu daļā
Adutišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Adutiškis_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā
Agloni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
Aļone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Alionys I_), Viļņas apriņķa Širvintu rajona austrumu daļā
Alķišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alkiškiai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā
Alsi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsiai_), Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Amaļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Amaliai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā
Auksuči apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksučiai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajona ziemeļu daļā
Aukštelki apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelkai_), Šauļu apriņķa Radivilišķu rajonā
Aukšteļķe apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelké_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā
Sari apdzīvota vieta Lietuvā ("Sariai"), Viļņas apriņķa, Švenčoņu rajonā
Barzdi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā
Barvīdži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
Ķivīļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
Paķiršine apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā
Sidabrava apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā
Baisogala apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā
Grinķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā
Šķēmji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā
Kraži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
Ļoļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
Šaukota apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
Tituvēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
Bandori apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Barūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Jurdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Ķirnaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Krjuki apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Satkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Skaistģire apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Žeimele apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajonā
Beinoraiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajona rietumu daļā
Bardišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakruojas rajonā
Šaķīna apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Šauļu rajonā
Gostagale apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Bubji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Drāsuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Gatauči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Ģinkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Gruzdži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kairi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Klovaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kropji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kuķeči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kuži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Līgumi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Meskuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Micaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Naisi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Rozalima apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Rudišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Šaukēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Šauļēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Tīruļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Vaiguva apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Verbūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Biļoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Kaltinēni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Kvēdarna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Laukuva apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Pajūrale apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Pajūre apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Teneņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Upīna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Žadeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos
Indo apdzīvota vieta Mjanmā, Šanas / Tai apgabalā
Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā
Amentego apdzīvota vieta Sudānā (_Amentego_), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā
Abrī apdzīvota vieta Sudānā (_ʻAbrī_, عبري), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā
Barencburga apdzīvota vieta Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, Īstfjorda dienvidu krastā, 450 iedzīvotāju (2020. g.)
Hemnavo apdzīvota vieta Šetlendas salās, Jellas salas dienvidos
Lērika apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas austrumu piekrastē
Sendviča apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas dienvidu izvirzījuma austrumu piekrastē
Vāsa apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas rietumu daļā
Skoloveja apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas rietumu piekrastē
Mosbenka apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas ziemeļaustrumos
Simbistera apdzīvota vieta Šetlendas salās, Veilsejas salas dienvidrietumu daļā
Heroldsika apdzīvota vieta Šetlendas salu ziemeļos, Anstas salas ziemeļu daļā
Andermate apdzīvota vieta Šveicē (_Andermatt_), Ūri kantonā, \~2000 iedzīvotāju, ziemas sporta bāze, 1441 m vjl.
Hāga apdzīvota vieta Šveicē (_Haag_), Sanktgallenes kantona austrumos
Detingene apdzīvota vieta Šveicē, Ārgavas kantonā
Frika apdzīvota vieta Šveicē, Ārgavas kantonā
Gelterkindene apdzīvota vieta Šveicē, Bāzeles-lauku kantonā
Cveizimmene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantoā, Zimmes upes krastā
Frūtigene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Innertkirhene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Ītendorfa apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Lauterbrunnene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Meiringene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Minhenbuhzē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Bīrene pie Āres apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Oberdīsbaha apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Ostermundigene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Švarcenburga apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Vatenvile apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Grindelvalde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona austrumu daļā
Langnava Emmentālē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona austrumu daļā
Zumisvalde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona austrumu daļā
Gštāde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidrietumu daļā
Lenka apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidrietumu daļā
Ādelbodene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā
Kanderštēge apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā
Hercogenbuhzē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona ziemeļu daļā
Kirhberga apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona ziemeļu daļā
Ucenštorfa apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona ziemeļu daļā
Brīenca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Briencas ezera ziemeļu krastā
Špīca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Tūnas ezera dienvidrietumu piekrastē
Erlenbaha Zimmentālē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Zimmes upes kreisajā krastā
Efretikona apdzīvota vieta Šveicē, Cīrihes kantonā
Embraha apdzīvota vieta Šveicē, Cīrihes kantonā
Afolterne pie Albisas apdzīvota vieta Šveicē, Cīrihes kantonā
Štefa apdzīvota vieta Šveicē, Cīrihes kantonā
Vecikona apdzīvota vieta Šveicē, Cīrihes kantonā
Vēdensvīle apdzīvota vieta Šveicē, Cīrihes kantonā
Zeicaha apdzīvota vieta Šveicē, Cīrihes kantona ziemeļaustrumu daļā
Dīdingene apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freiburgas) kantonā
Marlī apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freigurgas) kantonā
Plafeiene apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freigurgas) kantonā
Broka apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Irsī apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Murē apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Romona apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Šarmē apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Vinnevile-Flāmate apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Švandene apdzīvota vieta Šveicē, Glarusas kantonā
Elma apdzīvota vieta Šveicē, Glarusas kantona dienvidaustrumu daļā
Lintāle apdzīvota vieta Šveicē, Glarusas kantona dienvidrietumu daļā
Nēfelsa apdzīvota vieta Šveicē, Glarusas kantona ziemeļu daļā
Nīderurnene apdzīvota vieta Šveicē, Glarusas kantona ziemeļu daļā
Arosa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Bonaduca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Domata apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Flimsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Lencerheide apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Savoņina apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Truna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Valsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Mištaira apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
Senta apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
Škuola apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
Ardeca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Cerneca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Cuoca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Suša apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Poskjāvo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienviaustrumu daļā
Bruzio apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
Pontrezīna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
Samedana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
Lostallo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
Mezoko apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
Roveredo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
Silsmarija apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
Silvaplana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
Disentisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
Sumvitga apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
Sumviča apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumu daļā
Igisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Jēnaca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Klostersa-Serneisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Šīrsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Trimmisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Andēre apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā, Aizreinas krastos
Breila apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā; Brigelsa
Baskūra apdzīvota vieta Šveicē, Juras kantonā
Kurženē apdzīvota vieta Šveicē, Juras kantonā
Seņležjē apdzīvota vieta Šveicē, Juras kantona dienvidrietumu daļā
Ebikona apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Ešolcmata apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Hohdorfa apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Litava apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Maltersa apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Neienkirhe apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Rusvile apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Šipfheima apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Villisava apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Volhuzene apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Reidene apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantona ziemeļrietumu daļā
Flerjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidrietumu daļā
Kolombjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidrietumu daļā
Kuvē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidu daļā
Landrona apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona ziemeļaustrumu daļā, Bīles ezera dienvidrietumu krastā
Marēna-Epaņjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantonā, Neišateles ezera ziemeļu krastā
Buohsa apdzīvota vieta Šveicē, Nidvaldenes kantonā, Fīrvaldšteterezera krastā
Alpnaha apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
Engelberga apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
Lungerne apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
Zahselne apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
Bičvile apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
Ebnata-Kapele apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
Flāvile apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
Frimzene apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
Grabsa apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
Neslava apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
Vatvīle apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
Zargansa apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
Gamsa apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona austrumos
Tribaha apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona austrumos
Zevelene apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona austrumos
Bādragaca apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona dienvidaustrumos
Flumsa apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona dienvidu daļā
Melsa apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona dienvidu daļā
Goldava apdzīvota vieta Šveicē, Švīces kantonā
Šīdelbaha apdzīvota vieta Šveicē, Švīces kantonā
Unteriberga apdzīvota vieta Šveicē, Švīces kantonā
Muotatāle apdzīvota vieta Šveicē, Švīces kantona dienvidu daļā
Kisnahte pie Rigi apdzīvota vieta Šveicē, Švīces kantona rietumos
Ingenbola apdzīvota vieta Šveicē, Švīces kantonā, Frīvaldštetezera krastā
Bjaska apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Čēvio apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Džerra apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Džubjasko apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Klāro apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Lavicara apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Lodrīno apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Madža apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Malvalja apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona austrumu daļā
Kjaso apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona dienvidos
Olivone apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona ziemeļaustrumu daļā
Faido apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona ziemeļu daļa
Airolo apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona ziemeļu daļā
Ādorfa apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā
Veinfeldene apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā
Romanshorna apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā, Bodenezera dienvidrietumu krastā
Erstfelde apdzīvota vieta Šveicē, Ūrī kantonā
Zilenene apdzīvota vieta Šveicē, Ūrī kantonā
Vuvrī apdzīvota vieta Šveicē, Valē (Vallisa) kantonā, Ronas augšteces kreisajā krastā
Briga apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Eremānsa apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Evolēna apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Filī apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Fiša apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Fisperterminene apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Grēhene apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Grimanca apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Montana apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Rarona apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Saksona apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Šamperī apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Sanktniklausa apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Teša apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Verbjē apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Vetroza apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Zāsa-Fē apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Lida apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantona dienvidu daļā
Monteja apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantona rietumu daļā
Minstere apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantona ziemeļaustrumu daļā
Beksa apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā
Ēgla apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā
Lesēna apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā
Lisēna apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā
Olona apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā
Ormona-Desī apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā
Šatodē apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā
Šavornē apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā
Sentkruā apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantona ziemeļu daļā
Ivonāna apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā, Neišateles ezera dienvidu krastā
Vilnēva apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā, Ženēvas ezera dienvidaustrumu krastā
Balstāle apdzīvota vieta Šveicē, Zoloturnas kantonā
Enzingene apdzīvota vieta Šveicē, Zoloturnas kantonā
Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, pie Šveices robežas
Bordesholma apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē
Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē
Vika apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes ziemeļrietumos, Fēras salas dienvidaustrumu piekrastē
Leka apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemes ziemeļos
Tarpa apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvingas-Holšteinas federālajā zemē
Araiki apdzīvota vieta Zālamana Salu Šuazelas provincē (_Araiki_), Vaginas salā
Šērhamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Šērnas salā
Apencelle-Auserrodene Apencelles-Auserrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Hērizava, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju (2009.)
Apencelle-Innerrodene Apencelles-Innerrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Apencelle, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju (2009.)
Zamšoviki apzdīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Eivonas gulbis apzīmējums vienam no izcilākajiem renesanses laika dzejniekiem un dramaturgiem Viljamam Šekspīram
šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs
Beitina arheoloģiskais piemineklis Ķīnā, senpilsētas drupas tagadējā Šindžanas / Sidzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Džungārijas līdzenuma dienvidaustrumos
fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums
peldošā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot peldošā komata notāciju. Šo operāciju izpildes gaitā operandu kāpinātāji tiek automātiski izlīdzināti
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu
Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts
Austrumu ciems atradās tagadējā Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte
Šarlotes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, 135,8 m vjl., platība - 39,2 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Širvanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Širvānas līdzenuma dienvidaustrumos, platība — 707 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g., lai aizsargātu džeirānus un izstrādātu to pavairošanas metodes
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
Mazais Šķirsteņu ezers atrodas blakus Šķirsteņu ezeram dabas parka teritorijā, garums - \~200 m, lielākais platums - \~150 m
Mazais Zemgales ezers atrodas Demenes pagastā, platība — 1 ha; Špigeles ezers; Špigeļņa ezers; Špiļgeskas ezers; Zemgales ezers
Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans
Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m
Šķirstala ezers atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2,4 ha; Škesdraba ezers; Škezdreva ezers; Šķersdrava ezers; Šķerzdrava ezers; Šķirztala ezers
Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ
Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
Šķirlandes ezers atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 2,5 ha; Škirlandes ezers; Škilandes ezers
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Gesporas ūdenskritums atrodas Šaravati upē (ietek Arābijas jūrā), Rietumgatu dienvidos, Indijā, ietver 4 kaskādes, kuru kopējais augstums - 255 m
Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Šķeltovas ezers atrodas Šķeltovas pagastā, platība — 12,6 ha; Robežnieku ezers; Šķeltiņu ezers
Jalas nacionālais parks atrodas Šrilankas dienvidaustrumu daļā, izveidots 1938. g., platība - 979 km^2^
Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos
Šveices nacionālais parks atrodas Šveicē, izveidots 1914. g., platība - 172 km^2^
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
Šveices plakankalne atrodas Šveices vidienē, starp Bodenezeru ziemeļaustrumos, Ženēvas ezeru dienvidrietumos un Juras kalnu loku ziemeļos, garums — \~240 km, platums — līdz 50 km, vidējais augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 1408 m
Švābu-Franku kvestu grēda atrodas Vācijas dienvidos, uz ziemeļiem no Donavas augšteces, tās augstākā un kāpļainākā dienvidrietumu daļa — Švābu Alba, ziemeļaustrumu daļa — Franku Alba
Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m
datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās
Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas
Taufšteins Augstākā virsotne Fogelsberga masīvā Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstums - 774 m
Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs
Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs
Ņūtona kalns augstākā virsotne Špicbergenā (Norvēģija), augstums — 1712 m
Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m
Lembergs Augstākā virsotne Švābu Albā, kvestu grēdā Vācijas dienvidos, augstums - 1015 m
Groserfeldbergs Augstākā virsotne Taunusa grēdā Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, augstums - 880 m
Langebergs Augstākā virsotne Zauerlndē, Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļā Vācijā, augstums - 843 m
autobāns Augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē; autobānis
hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga
mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu
Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns)
Silēzijas augstiene augstiene Polijas dienvidu daļā ("Wyžyna Šlanska"), augstums — līdz 400 m (Svētās Annas kalns), asimetriskas, līdz 150 km garas grēdas un plato
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m)
Šedere Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Šēdere" nosaukuma variants
AUM AUM Šinrikjo - starptautiska reliģiska budisma organizācija, kuru nodibināja 1989. g. Japānā, apvienojot sākotnējā un Tibetas budisma, indiešu un himalajiešu jogas un daoisma mācības
vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim
Augšaustrija Austrijas federālā zeme (_Oberösterreich_), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju
Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni
Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju
Forarlberga Austrijas federālā zeme, platība - 2601 kvadrātkilometrs, 366377 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Brēgenca, robežojas ar Tiroli, kā arī ar Šveici un Vāciju
Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju
Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju
Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
bānis Autobāns - augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
Monblāna tunelis autotranporta tunelis zem Monblāna masīva, savieno Franciju un Itāliju, atklāts 1965. gadā, garums - 11 km; galapunkti pie Šamonī Francijā un Kūrmēras Itālijā
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru
Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā
Bādene-Virtemberga Bādenes-Virtembergas zeme - federālā zeme Vācijas dienvidrietumu daļā ("Baden-Wuertenberg"), platība - 35752 kvadrātkilometri, 10717000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Štutgarte
Baičena Baja - pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
šaugalieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Šaugales" iedzīvotāji
jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni
Ančupova Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ančipova" nosaukuma variants
baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji
bākaravieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bākarava" iedzīvotāji
Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski
plešavieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji
pleševieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji
Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants
Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski
Džidaņa Baoaņa - pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
bartschella Bartschella schumannii - Šūmaņa mamilārijas ("Mammillaria schumannii") nosaukuma sinonīms
laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā
šķirānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" iedzīvotāji
Šķireni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" nosaukuma variants
Bāzele-lauki Bāzeles lauku kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Līstāle, platība - 518 kvadrātkilometri, 271700 iedzīvotāju (2009.)
Bāzele-pilsēta Bāzeles pilsētas kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Bāzele, platība - 37 kvadrātkilometri, 189800 iedzīvotāju (2009.)
makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu
Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku
Berne Bernes kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs – Bernes pilsēta, platība – 5959 kvadrātkilometri, 969100 iedzīvotāju (2009.)
Berkauzija Bērzezers Šēderes pagastā
Berkinze Bērzezers Šēderes pagastā
atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu
Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers
Cilipinas dzirnavezers bija uzpludināts Šķilbēnu pagasta teritorijā
Stelle bijušās apdzīvotās vietas nosaukums Šēderes pagastā
Landskoronas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Šķaune
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
Šaļahovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants
Šeļehovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants
Bjenna Bīle - pilsēta Šveicē, Bernes kantonā
Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru)
boros Boros schneideri - Šneidera mizmīlis
Boze Boze Šatjendranats - indiešu fiziķis (1894.-1974. g.), viens no kvantu fizikas pamatlicējiem
Brigelsa Breila - apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
aksis Briežu dzimtas zīdītājs Indijas un Šrilankas mežos; tēviņam ragu garums sasniedz 1 metru, mātītēm ragu nav
Garadiņš Brīveru pilskalns Šķeltovas pagastā
Ānandax Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni brālēns un mīļākais skolnieks, kurš pēc skolotāja zemes gaitu izbeigšanās visu atlikušo mūžu veltīja budistu kanona pierakstīšanai
Maudgaljajāna Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kam piemita vislielākās maģiskās spējas
Šāriputra Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kuram, pēc nostāstiem, piemitušas izcilas saprašanas spējas
Kāšjapa Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kurš pēc skolotāja nāves kļuva par pirmā budistu koncila priekšsēdētājs
Ārati Budisma mitoloģijā - ļaundabīga dievība, miesaskārības personifikācija, kas centās pavedināt budu Šākjamuni
Subhūti Budisma mitoloģijā - spējīgākais budas Šākjamuni skolnieks; pirmais starp askētiem vientuļniekiem
dagoba Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Šrilankā, kas ir zvanveidīga celtne un parasti tajā glabājas budistu relikvijas
šukternieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Šukteri" iedzīvotāji
CŠK Cementa un šīfera kombināts (rāj.; parasti Brocēnu CŠK)
Unapu Centrālamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs ir Šbalanke), kas iznāca no pazemes kā mēness
Pušpūri Cēsu novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" otrs nosaukums
Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā
Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas
Cīrihe Cīrihes kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1729 kvadrātkilometri, 1332900 iedzīvotāju (2009.)
Cūga Cūgas kantons Šveices Konfederācijā, platība - 239 kvadrātkilometri, 110800 iedzīvotāju (2009.)
Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šņitnīki Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitniki" nosaukuma variants
Šņitņiki Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitniki" nosaukuma variants
Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā
Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
šķedratieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķedrati" iedzīvotāji
novickieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji
poļeščinieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poļeščina" iedzīvotāji
šķaunieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Šķaune" iedzīvotāji
Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
īpašenerģija Daļiņu vai daļiņu sistēmas enerģija, kuru iegūst atrisinot kvantu mehānikas pamatvienādojumus, piemēram, Šrēdingera vienādojumu
Dambjezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu
Dampezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu
falanga darba kopiena, kolektīvā saimniecība utopiskā sociālista Š. Furjē (1772. - 1837. g.) sistēmā
privileģētā instrukcija datora instrukcija, kuru nevar izmantot lietojumprogrammās. Šo instrukciju izmanto tikai operētājsistēmas programmas
sašaurinātās instrukcijkopas dators dators (procesors) ar relatīvi mazu instrukciju kopu. Šī tipa datoru instrukcijām ir vienāds formāts, un katra no tām parasti tiek izpildīta vienā taktī, kas nodrošina ātrdarbības palielināšanu
sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis
zīmuļievades dators dators, kura primārā ievadierīce ir speciāls zīmulis (irbulis), nevis tastatūra. Šīs klases datoriem ir plakans ekrāns un speciāla operētājsistēma, kas nodrošina lietotāja sadarbību ar datoru
izplātās datnes datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas glabā, organizē un izgūst informāciju vienlaicīgi tikai no vienas datnes. Šādām programmām nepiemīt relāciju datu bāzu pārvaldības iespējas
cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka
Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam
Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks
Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
Ardēni departaments Francijā (_Ardennes_), Lielajā Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģionā, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, pie robežas ar Beļģiju
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
lingams Dieva Šivas falliskais simbols hinduismā
Išta devatā dievība hindu tantrismā, kas izraudzīta pielūgšanai, visbiežāk Šiva, Šakti vai Kālī
trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva)
semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā
strāvas cilpa divpunktu savienojuma četru vadu saskarne termināļu un datoru savienošanai līdz vairāku kilometru attālumam. Divus vadus izmanto raidīšanai un divus uztveršanai. Šādas saskarnes lieto arī videotermināļos
šķibenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Šķibe" iedzīvotāji
dokumenta kopija dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts, rekvizīti un dienesta atzīmes atveidotas faksimilā (izmantojot fotokopēšanu, kserokopēŠanu vai kā citādi)
Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas
Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva
Druckenhof Drukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
diferenciālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas veids neiestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas
inkrementālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas
Muldovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru un Šķeltovas pagastā, garums - 6 km; Mundovka
Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka
šlīternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Šlītere" iedzīvotāji
Slītere Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Šlītere" nosaukuma variants
Elpupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
Dandaru upe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
Odre Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās augštecē
Žurnika Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē
Žurnikupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē
Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
Šnigerovka Dzilna, Šusta ezera pieteka
Kovaļevska ezers Dziļais ezers Šēderes pagastā
Ziedugravas dzirnavezers dzirnavezers Ziemera pagastā, platība — 1 ha; Sļukuma ezers; Šļukuma ezers
Juici Dzjiņdžuna - pilsēta Ķīnā, Šaņsji provincē
Vapanaja Džafna – pilsēta Šrilankā
Japanaja Džafna, pilsēta Šrilankā
EEA Eiropas ekonomiskā asociācija, sastāv no Eiropas Savienības un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstīm, izņemot Šveici
Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos
Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā
Kansaja Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas dienvidos, Kinki zemienē (Hjogo, Kioto, Šigas un Osakas prefektūras)
entropijas indekss ekosistēmas bioloģiskās daudzveidības kvantitatīvais rādītājs; Šenona indekss
apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_
ekskluzīvā VAI-NE elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad tās ieejas signālu vērtības ir vienādas. Pretējā gadījumā izejas signāls ir vienāds ar loģisko 0 (aplams). Šī shēma realizē loģiskās ekvivalences operāciju
ekskluzīvā VAI elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad viens no tās ieejas signāliem vienāds ar loģisko 1, bet visi pārējie - ar loģisko 0 (aplams); pretējā gadījumā izejas signāls vienāds ar loģisko 0. Šī shēma realizē loģisko ekskluzīvā VAI operāciju
Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās
ementāles Ementāles siers - Šveices cietā siera šķirne, ražots no govs piena, raksturīgi lieli caurumi
Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km
Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu
vācšveicieši Etniska grupa ("Deutch-Schweizer"), daļa no Šveices pamatiedzīvotājiem
italošveicieši Etniska grupa, daļa Šveices pamatiedzīvotāju
frankošveicieši Etniska grupa, Šveices rietumu daļas pamatiedzīvotāji, pēc izcelsmes radniecīgi frančiem, runā dienvidfranču (provansiešu) dialektos, literārā valoda - franču, ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi
šarlotnieki Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Šarlotes" iedzīvotāji
Bodenezers ezers ("Bodensee") uz robežas starp Šveici, Austriju un Vāciju, Priekšalpos 395 m vjl., platība - 538 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais dziļums - 252 m
Trumulītis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts
Arpi ezers ezers Armēnijā, Širakas marza ziemeļrietumos
Dziļais ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība - 11,4 ha; Kovaļevska ezers
Bērzezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība – 6,5 ha; Berkauzija; Berkinze
Galiņu ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, uz Lietuvas robežas, kopējā platība — 53,2 ha (Latvijā ziemeļaustrumu daļa, \~20 ha), vidējais dziļums — 3,9 m, lielākais dziļums — 10,2 m; Galine; Galinis; Gaļinka
Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers
Skujenes ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Šēderes pagastā, 148 m vjl., platība — 10,1 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — \~30%; Skujiņas ezers
Šengeidas ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 150,0 m vjl., platība — 59,8 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,7km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Ezerenes ezers; Senheidas ezers; Šēnheidas ezers
Garasts ezers Dagdas novada Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mačulkas ezers; Mačulkas III ezers; Mačuļu ezers
Iļdzeits ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie Šķipiem, platība - 12,8 ha, lokveida, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ildzis; Ildzas ezers; Ilza ezers
Šķirsteņu ezers ezers Daugavpils novada Medumu pagastā, dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijā, platība - 26 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 300 m, lielākais dziļums - >7 m; Šķirstenes ezers; Šķirstiņu ezers
Škirnates ezers ezers Demenes pagastā un Lietuvā, platība - 21,6 ha; Šķirnates ezers
Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers
Ombergas ezers ezers Ilūkstes novada Šēderes pagastā, platība - 16,5 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, maksimālais dziļums - 8,1 m; Karalaišķu ezers; Karilišku ezers; Kariļišķu ezers; Omberģis
Derga ezers ezers Īrijā (angļu _Lough Derg_, īru _Loch Deirgeirt_), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šenona; Lohdergs
Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers
Šuņezers ezers Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu daļā, 94 m vjl., platība - 74,6 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 3,1 m, eitrofs, iztek Šūņu upe
Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu
Šternberga ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 15 ha, caurtek Stirna; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers
Trešā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, aizaugošs
Lubānītis ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - <1 ha; Mačulkas I ezers
Noviku ezers ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 2,8 ha; Novika ezers
Lielā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 21,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 0,5 m
Mazā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība — 18,5 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 0,5 m
Ajakumkels ezers Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidaustrumu daļā, dienvidos no Altintaga kalnienes
Ačikels ezers Ķīnā, Tibetas kalnienes ziemeļu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas autonomajā reģionā
Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers
Ķīkaulis ezers Lēdurgas pagastā, platība - 3,3 ha; Ķikauļu ezers; Šicu ezers
Lodis ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība 1320 ha, dziļums - līdz 16,5 m, savienots ar vairākiem apkārtnes ezeriem, caur to tek Šventoja
Šumaņu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,2 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzītes ezers; Šumānu ezers; Žīdu ezers
Kovšezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 19,7 ha; Kaušezers; Kovša ezers; Kovšu ezers; Šaurais ezers
Zubru ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,3 ha; Šaševskas ezers; Zubrovas ezers; Zubovas ezers
Ānles ezers ezers Mjanmā (Birmā) (_Āngle, Nawng_), Šanas / Tai apgabala dienvidrietumu daļā
Briņķu ezers ezers Nīkrāces pagastā pie robežas ar Embūtes pagastu, platība — 11,7 ha, iztek Šķērvelis
Škirpānu ezers ezers Pildas pagastā, platība — 16,7 ha; Mazkurmju ezers; Mazkurmju-Šķirpānu ezers
Širinu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,6 ha; Sariņu ezers; Širina ezers; Šīrina ezers
Špogu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha, dziļums - līdz - 4,1 m; Spodas ezers; Spogu ezers; Špaga ezers; Špagas ezers
Špieļu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 18,8 ha, dziļums — līdz 2,9 m; Spēļu ezers; Špeļu ezers; Špēļu ezers
Škeņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — 6,8 ha; Šķeņevo; Šķeņovas ezers
Dambjapurva ezers ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu, platība - 1,7 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~160 m, lielākais dziļums - 3 m, krasti smilšaini
Šiķana ezers ezers Salienas pagastā, pie Baltkrievijas robežas, platība - 2,3 ha; Sikjana ezers; Sikjanka ezers; Šikjana ezers; Šikjanka ezers
Spicieris ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris
Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi
Šņucinovas ezers ezers Svariņu pagastā, platība — 1,2 ha; Šmucinavas ezers; Šmucinovas ezers
Mičūnu ezers ezers Šēderes pagastā, platība - 1,6 ha; Mičuna ezers
Staškeviča ezers ezers Šēderes pagastā, platība - 3,6 ha; Staskeviča ezers
Marijas ezers ezers Šēderes pagastā, platība — 19,3 ha
Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers
Zeiļovas ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 14,2 ha
Molovja ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 26,4 ha; Moivojes ezers; Molovas ezers; Molvejas ezers; Molvojs
Ķīša ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 27,6 ha; Ķīšu ezers; Tima ezers
Šķeteris ezers Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mazais Mačuļu ezers; Mačulkas II ezers; Močulkas ezers
Gordojas ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 45,3 ha; Gordojs
Mačula ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 9,4 ha; Māčuļu ezers; Malčulas ezers; Malčūlas ezers
Raudiņu ezers ezers Šķeltovas pagastā, 147,6 m vjl., platība - 11,9 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Raudinka; Rudenku ezers; Līņu ezers
Ilzas ezers ezers Šķeltovas pagastā, platība - 14,4 ha; Ildiša ezers; Ildišu ezers; Jidauss
Černovska ezers ezers Šķeltovas pagastā, platība - 6 ha
Ženēvas ezers ezers Šveicē un Francijā, Alpu kalnos, platība - 582 kvadrātkilometri, garums - 72,3 km, lielākais platums - 14 km, lielākais dziļums - 309 m
Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru
Briencas ezers ezers Šveicē, Bernes kantonā
Vālenezers ezers Šveicē, Sanktgallenes kantonā, atrodas augstu kalnu ielenkumā, ūdens temperatūra vasarā nepārsniedz 20 °C
Neišateles ezers ezers Šveices rietumu daļā (fr. “Lac de Neuchātel”, vācu “Neuenburger See”), Juras austrumu malā 423 m vjl., platība — 216 kvadrātkilometru, garums — 38 km, platums — 8 km, dziļums — līdz 153 m, atrodas subglaciālā vagā
Tūnas ezers ezers Šveices vidienē (_Thuner See_), Bernes Alpu priekškalnēs 558 m vjl., lielākais dziļums — 218 m, tektoniski glaciāla izcelsme, augsti krasti, zivīm bagāts
Fīrvaldšteterezers ezers Šveices vidienē ("Vierwaldstaetter See") 434 m vjl., platība - 114 kvadrātkilometru, dziļums līdz 214 m
Cīrihes ezers ezers Šveices ziemeļu daļā, plakankalnē 406 m vjl., platība — 8850 ha, garums — 40 km, platums — 1-4 km, dziļums — līdz 143 m
Luksta ezers ezers Trapenes pagastā, platība - 10,9 ha; Lukstu ezers; Luksts; Šaku ezers
Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta
Šķesteris ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Šķeteru ezers
Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers
Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena
Udjaurs ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
Tāra Ezoterismā - glābējs jeb Dievišķā Māte, Šivas līdzgaitniece
Holšteina Federālās zemes Šlēzvigas-Holšteinas dienvidu daļa ("Holstein"), Vācijā, agrāk - hercogiste
kantons Federatīva administratīvi teritoriāla vienība (Šveicē)
Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte
Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta
Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta
RTF standarts firmas _Microsoft_ izveidots teksta formatēšanas standarts. Pēc šī standarta izveidotā datne ir teksta datne, kurā ietvertas instrukcijas, kas apraksta dokumenta formatēšanu. Šādi kodētu dokumentu var lasīt cita ar šo standartu saderīga tekstapstrādes programma, kā arī to var pārsūtīt pa sakaru kanāliem
specifikācija JavaBeans firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta valodas _Java_ objektu sadarbības specifikācija. Šai specifikācijai atbilstošu objektu sauc par _JavaBean_
rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību
dialiti Fotogrāfiski objektīvi ar nelīmētām lēcām, lētāki un tomēr labi anastigmati, piem., Celors, Šinlors, Dogmars, Omnars, Unofokals u. c.
kartēzietis Francijā (Šartrēzes klosterī) 11. gadsimtā dibinātā mūku ordeņa loceklis
paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu
Piektā republika Francijas Republika pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas 1958. g. kura piešķīra prezidentam (Šarlam de Gollam) lielu varu
Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē
teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību
Freiburga Fribūra - kantons Šveices Konfederācijā
Galine Galiņu ezers Šēderes pagastā
Galinis Galiņu ezers Šēderes pagastā
Gaļinka Galiņu ezers Šēderes pagastā
platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos
Mačulkas III ezers Garasts Šķaunes poagastā
Mačulkas ezers Garasts, ezers Šķaunes pagastā
Mačuļu ezers Garasts, ezers Šķaunes pagastā
Ariels Gars V. Šekspīra lugā "Vētra"
saronga Garš, plats un krāsains auduma gabals (šalle), ko aptin ap gurniem; īpaši izplatīta Javā, Šrilankā u. c.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
Šķesterupīte Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums lejpus Šķeteru ezera
Vicupe Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums starp Kapsētu un Šķeteru ezeru
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
Glarusa Glarusas kantons Šveices Konfederācijā, platība - 685 km^2^, 38400 iedzīvotāju (2009. g.)
goniotomija Glaukomas operācija, kurā atver Šlemma kanālu tiešā redzes kontrolē
falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās
Gordojs Gordojas ezers Šķaunes pagastā
Klēra grāfiste Īrijas rietumos, no Golvejas līča līdz Šenonas grīvlīcim un Šenonai; Klora
Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti
Šropšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Shropshire"), Anglijas rietumu daļā, pie Velsas robežas, administratīvais centrs - Šrūsberi, platība - 3487 kvadrātkilometri, 493200 iedzīvotāju (2017. g.)
Graubindene Graubindenes kantons Šveices Konfederācijā ("Graubuenden"), administratīvais centrs - Kūra, platība - 7105 kvadrātkilometri, 190600 iedzīvotāju (2009.)
spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai
Gruzdupe Grauzdupe, Šķēdes pieteka
Grēvas ezers Grīvas ezers Šķaunes pagastā
Grēves ezers Grīvas ezers Šķaunes pagastā
Greivas ezers Grīvas ezers Šķaunes pagastā
Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m
šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā
šķienerieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Šķieneri" iedzīvotāji
Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma
Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m
Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
alemaņi Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste
Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks
Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā
Širošimas bambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. shiroshima"), jeb Širošimas hibanobambuss
tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais"
bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās
Skanda Hindu mitoloģijā - dieva Šivas un dievietes Pārvatī dēls, kurš piedzima ar sešām galvām, 12 rokām un 12 kājām
avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras
Harihara hindu mitoloģijā - dievišķs tēls, kas apvieno sevī Višnu (Hari) un Šivas (Hara) iezīmes
Datātreja hindu mitoloģijā - gudrais, riši Atri dēls, kurā daļēji bija iemiesojies Višnu, Šiva un Brahma, atbilstoši tam viņam bija trīs galvas
Kailašs hindu mitoloģijā - kalns, ko uzskata par dieva Šivas, kā arī dieva Kuberas mājoklis
Mīnākšī Hindu mitoloģijā - karotāja dieviete, Šivas sieva
kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti
Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā
Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa
Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām
Dušjanta Hindu mitoloģijā - valdnieks, kas medību laikā iemaldījās vientuļnieka Kanvas mājoklī un daiļo Šakuntalu, kuru māte pēc dzimšanas bija pametusi
Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu
Bāna Hindu mitoloģijā - viens no daitjām, Bali dēls - tūkstošrokains dēmons, dieva Šivas draugs un dieva Višnu ienaidnieks
Durga Hindu mitoloģijā - viens no Šivas sievas daudzajiem vārdiem tās draudīgajā hipostāzē
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija
Devī Hinduismā - Šivas sieva un arī viena no Šivas sievišķajām inkarnācijām
Kālī Hinduismā - viena no Šivas sievišķajām avatārām, nāves dieviete, dēmonu iznīcinātāja, baismīgākā hinduisma dieviete
Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša
ganapatja Hinduistu dieva Šivas debesu pasaule vai ekstātiska svētlaime, kādā dzīvo tās iemītnieki
vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot
Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
singalu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Šrilankā; lieto vienu no indiešu raksta variantiem
itāliešu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Itālijā, Sanmarīno, Šveicē (viena no ofic. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts
šautlērieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Šautlēri" (arī "Šautrēļi", "Šautleri") iedzīvotāji
šautrēlieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Šautlēri" (arī "Šautrēļi", "Šautleri") iedzīvotāji
Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai
Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
Ziemeļu Priekšpalpi ietver Šveices, Bavārijas, Austrijas Alpus
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
intelekta koeficients ieviests vācu psihologa V. Šterna darbos kā intelektuālās attīstības līmeņa kvantitatīvais rādītājs, kas var būt izmērāms ar intelekta testiem
Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi
šurieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji
šurišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji
grendzieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Grendze" iedzīvotāji
Laima Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Laime" nosaukuma variants
marinovieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Marinova" iedzīvotāji
pašulēnieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji
pašulinieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji
Pašuline Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" nosaukuma variants
raudenieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Rauda" iedzīvotāji
Ildiša ezers Ilzas ezers Šķeltovas pagastā
Ildišu ezers Ilzas ezers Šķeltovas pagastā
žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
šaktisms Indiešu augstākās dievietes Šakti kults, viena no trim galvenajām hinduisma formām
Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920)
Madhva Indiešu filozofs (1197.-1280. g.), kurš vēršoties pret Šankaras monismu izveidoja duālistisku skolu; viņš pielūdza Višnu un uzskatīja, ka Dievs ir uz mūžiem nošķirts no dabas pasaules
Ganešs Indiešu mitoloģijā - vadonis zemākām dievībām, kas pavada Šivu
Himāčala Pradēša Indijas štats, atrodas valsts ziemeļrietumos, Himalaju dienvidrietumu piekājē, platība - 55673 kvadrātkilometri, 6550000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Šimla, valodas - dogru un hindi
atmiņas atslēga indikators, kas saistīts ar vienu vai vairākiem atmiņas blokiem. Šo bloku izmantošanai nepieciešams, lai izpildāmajam uzdevumam būtu atbilstošā aizsargatslēga
produkta datu pārvaldība informācijas sistēma izstrādājuma veidošanai, sākot no izstrādājuma uzsākšanas brīža līdz tā izveidošanai un uzturēšanai. Šī sistēma apstrādā datus, kas nepieciešami visām attīstības fāzēm, - tajā ietverti plāni, ģeometriski modeļi, attēli, programmas, kā arī visi attiecīgā projekta dati, dažādas piezīmes un dokumenti
Engadīna Innas augšteces ieleja Rētijas Alpos ("Engadin"), Šveices austrumos, garums - \~90 km, kūrorts, ziemas sporta centrs, dienvidu nogāzē Šveices nacionālais parks, kas izveidots 1914. g., lai aizsargātu floru un faunu
Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu
Kava Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - varonis - kalējs, kas organizēja tautas sacelšanos pret Irānas troņa uzurpatoru - pūķi Zahaku
Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem
Zeiļovas strauts Istras ezera pieteka Istras pagastā, augštece Šķaunes pagastā, iztek no Zeiļovas ezera
testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
Iverdona Iverdonlebēna, pilsēta Šveicē, tās senāks nosaukums
Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam
Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime)
Bērziņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Asūnes, Ezernieku (Bukmuižas) un Šķaunes pagasta
Krimūnu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Auru, Šķibes, Dobeles un Zaļenieku pagasta teritorijā
Šardaras ūdenskrātuve izveidota apūdeņošanas, noteces regulēšanai un enerģētikas vajadzībām (Šardaras HES) Sirdarjā, platība - 900 kvadrātkilometru, garums - 70 km, platums - līdz 25 km, vidējais dziļums - 6,5 m
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
džodo Japāņu valodas vārds, kas apzīmē Šķīstās zemes budismu
štempelieši Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Štempelte" iedzīvotāji
Šumeitores Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Šumitāres" nosaukums vietējā izloksnē
šķīrenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķīras" iedzīvotāji
Dienvidjitlande Jitlandes dienvidu daļa Dānijā, bijušās Šlēsvigas-Holšteinas dāņu daļa, kas tautas nobalsošanā 1920. g. iekļāvās Dānijā
kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā
tefillīns Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); filaktērijas
filaktērija Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); tefillīns
Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi
Bengtšēras bāka jūras bāka Baltijas jūras Somu līča ziemeļrietumos, pie Somijas Sāristomeri (Šērgordshaveta) nacionālā parka robežas
Puokhei līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumu daļā, no jūras to atdala Liaodunas un Šaņdunas pussala, platība - 82700 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 72 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m
Hurnsunns jūras līcis Grenlandes jūras austrumos, Špicbergenas salas dienvidrietumos
Donmānusas līcis jūras līcis Īrijas dienvidrietumos, Šīpshedas pussalas dienvidos
Bentri līcis jūras līcis Īrijas salas dienvidrietumos, starp Bēras un Šīpshedas pussalu
Šenonas grīvlīcis jūras līcis Īrijas salas rietumos, kas izveidojies Šenonas upei ietekot Atlantijas okeānā
Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m
Penžinas līcis jūras līcis Ohotskas jūras ziemeļaustrumu daļā, Šeļihova līča ziemeļaustrumu daļa, garums — 300 km, vidējais platums — 65 km, dziļums — līdz 62 m, krasti stāvi, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 12,9 m (lielākās Klusā okeāna jūrās)
Stūrfjords jūras līcis Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā starp Špicbergenas salu rietumos un Edža un Barenca salu austrumos
Nordenšelda līcis jūras līcis Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos, starp Nūrkapu un Plātena ragu
Jura Juras republika un kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Delemona, platība - 838 kvadrātkilometri, 70000 iedzīvotāju (2009.)
Lophāvets jūras šaurums Norvēģijas ziemeļu daļā, kas norobežo Sērejas salu no valsts kontinentālās daļas, kā arī Seilannes un Šernejas salas
Bellsunns jūras šaurums Svalbārā, Grenlandes jūrā, Špicbergenas salas rietumos, veido ieeju Vanjemifjordā
Ērika Ēriksena šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāga austrumos, starp Ziemeļaustrumu Zemi un Karaļa Kārļa Zemi
Forlannsunnets jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā starp Prinča Kārļa Zemi un Špicbergenas salu
Hinlopena šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā starp Ziemeļaustrumu Zemi un Špicbergenas salu
Olgas šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā, starp Karaļa Kārļa Zemi austrumos un Barenca un Edža salu rietumos
Belobrova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Severnajas Zemļas (Imperatora Nikolaja II Zemes) ziemeļrietumu daļā, starp Komsomoļeca (Sv. Marijas salu) un Šmita salu
Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
Beišaņs kalnājs Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala austrumos (augstākā virsotne - 1610 m (Kiziltaks)) un Gaņsu provinces ziemeļrietumos (augstākā virsotne - 2584 m (Madzunšaņs))
Asamas kalni kalni Indijas ziemeļaustrumu daļā, pie Bangladešas robežas, garums — \~350 km, platums — līdz 200 km, vidējais augstums — 600-900 m, augstākā virsotne — Šillonga kalns (1961 m)
Jura kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni
Pfalcas mežs kalni Vācijas rietumos ("Pfaelzer Wald"), Reinas kreisajā krastā, starp Vogēziem un Reinas Šīferkalniem, garums - \~1000 km, augstums - līdz 687 m
Auress kalniene Alžīrijā (_Aurés_), Bātnas, Hanšelas un Tibisas vilājā, augstums līdz 2326 m (Šīlijas kalns)
Jungfrava kalns Bernes Alpos ("Jungfrau"), Šveicē (4158 m vjl.)
Taišans kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.)
Boubīns kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži)
Akaiši grēda kalnu grēda Japānā (_Akaishi-sammyaku_), Šidzuokas, Nagano un Jamanaši prefektūrā, augstākā virsotne Širane (3192 m)
Borščovočnija grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā, Šilkas labajā krastā, garums - \~450 km, augstums - līdz 1498 m
Baijuišaņs kalnu grēda Ķīnā, Šaaņsji provinces ziemeļrietumu daļā, augstākā virsotne - 1936 m
Barkeltags kalnu grēda Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstākā virsotne - 4281 m
Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas
Taunuss Kalnu grēda Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, garums - 75 km, augstākā virsotne - Groserfeldbergs (880 m), gk. kvarcīti, virsa plato veida
Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m
Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs)
Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas
Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē
Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru
Bernes Alpi kalnu grēdas Rietumalpos, Šveicē, garums — \~120 km, augstākā virsotne — 4274 m, apledojums — 598 kvadrātkilometru platībā, \~80 šļūdoņi
Eifels Kalnu masīvs ("Eifel") Vācijas rietumu daļā, Reinas Šīferkalnu daļa uz ziemeļiem no Mozeles ielejas, garums - \~90 km, augstums - līdz 747 m
Monteroza Kalnu masīvs Penninu Alpos (it. val. "Monte Rosa"), Itālijā un Šveicē, augstākā virsotne - 4634 m, virsotnēs šļūdoņi
Rothārkalni Kalnu masīvs Reinas Šīferkalnos ("Rothaargebirge"), Zauerlandes austrumu daļā, augstums - līdz 841 m
Bernīna Kalnu masīvs Rētijas Alpu augstākajā daļā, Šveices dienvidaustrumos, uz Itālijas robežas, starp Innas un Adas augšteci, augstākā virsotne – 4049 m
Antilibāns kalnu masīvs Rietumāzijā, Sīrijā un Libānā (_Sharq, Al Jabal ash_), garums - \~150 km, augstums - līdz 2814 m (Šeiha kalns), rietumu nogāze stāva, austrumu - kāpļaina
Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici
Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā
Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.)
Austrumu Hadžars kalnu sistēma Omānā (_Al Ḩajar ash Sharqī_), Dāhilījas un Šerkījas muhāfazā
Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m
Kalvetnieku Kalvetnieku upe - Šķēde, Dzedrupes satekupe
Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.)
Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.)
Grandkanāls kanāls Īrijā, savieno Sakas un Šenonas upes ar Īrijas jūru
Mahanuvara Kandi, pilsēta Šrilankas vidienē
Valē kantons Šveices Konfederācijā (fr. _Valais_, vācu _Wallis_), administratīvais centrs - Sjona, platība - 5224 kvadrātkilometri, 303200 iedzīvotāju (2009.)
Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.)
Fribūra kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1671 kvadrātkilometri, 268100 iedzīvotāju (2009.); Freiburga
Untervaldene Kantons Šveices vidienē ("Unterwalden"), uz dienvidiem no Fīrvaldšteterezera, sastāv no diviem puskantoniem - Osvaldenes un Nidvaldenes
Apencelle kantons Šveices ziemeļaustrumos, sastāv no 2 puskantoniem
Ārgava kantons Šveices ziemeļos (_Aargau_), pie robežas ar Vāciju, platība - 1403,73 kvadrātkilometri, 612600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Ārava
kanclers Kantonu padomes sekretārs (Šveicē)
Karašu ezers Karpa ezers Šķeltovas pagastā
Karpa-Bešena ezers Karpa ezers Šķeltovas pagastā
Karpovas ezers Karpa ezers Šķeltovas pagastā
Kārpene Karpene, Šķēdes pieteka
Ausupe Kārpene, Šķēdes pieteka
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri
muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira
Keloveja Kelovejas stāvs - juras sistēmas augšējās nodaļas apakšējais stāvs Latvijas dienvidrietumu malā, atsegumi Ventas, Zaņas, Šķērveļa un Lētīžas krastos
Juitiaņa Kerije - pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumu daļā
nomaļkešatmiņa kešatmiņa, kas kopīgi ar pamatatmiņu un citām apakšsistēmām izmanto sistēmas kopni. Šī kešatmiņa ir lielāka gan par iekļauto kešatmiņu, gan arī par aizmugures kešatmiņu
Vukubkame Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - nāves dievs, viens no pazemes pasaules Šibalbas valdniekiem
Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja
Kočkora Kočkoras ieplaka - atrodas Iekšējā Tjanšanā, Šu upes augštecē, Kirgizstānā, garums - \~60 km, platums - lidz 20 km, augstums - 1700-2200 m
viļņu funkcija kompleksa funkcija, kas figurē Šrēdingera vienādojumā un raksturo daļiņas īpašības kvantu mehānikā
uzkrājnosūtes komutators komutators, kas pilnīgi saglabā ievaddatu paketi pirms tās tālāksūtīšanas. Šādus komutatorus izmanto, kas ievaddatu un izvaddatu pārraides ātrumi ir dažādi
Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km
Šumili Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Šumiļi" nosaukuma variants
beramkravu konteiners Konteiners dažādu beramkravu pārvadāšanai. Granulētu vai pulverveida kravu pārvadāšanas konteineram parasti nav durvju, bet ir trīs augšējās iekraušanas (iebēršanas) lūkas un viena izbēršanas lūka galā un/vai grīdā. Šāds konteiners piemērots arī pneimatiskai kraušanai
Regalim Kopējs apzīmējums trim jūdu svētceļojumu svētkiem: Pashai, Šabhu'ot, Sukkot
Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru
enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam
Korsuņa-Ševčenkovska Korsuņa-Ševčenkivska
Korsuņa Korsuņa-Ševčenkivska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1944. g.
Kovaļova Kovaļovas dzirnavezers - atrodas Šķeltovas pagastā uz Dubnas upes, platība - 1 ha
Šķeļteni Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Šķeltova" nosaukuma variants
Šķeltiņi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Šķeltova" nosaukuma variants
šķipieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" iedzīvotāji
Škipi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" nosaukums latgaliski
šņekovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Šņekova" iedzīvotāji
Škipurusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Šķipuri" nosaukuma variants
Lielie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Škipori" nosaukuma variants
Lelī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Šķipuri" nosaukums latgaliski
Mazie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukuma variants
Mozī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukums latgaliski
Piņciriškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" otrs nosaukums
šakinieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Šakini" iedzīvotāji
šterenberģieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Šterenbergs" iedzīvotāji
Byčki Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Bički" nosaukums latgaliski
landskoronieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" iedzīvotāji
Ļandskorona Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" nosaukuma variants
Mozī Andžāni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Andžāni" nosaukuma variants
novičkieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji
Ostrauski Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" nosaukuma variants
Poliščina Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukuma variants
Paličuoni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukums latgaliski
Ljanskoronskaja Krāslavas novada Šķaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski
aksenovieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Aksenova" iedzīvotāji
Baršauski Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Barševski" nosaukuma variants
Baravī Eksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" nosaukums latgaliski
Sila Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums
Syla Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums latgaliski
Baravie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukuma variants
Baravī Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukums latgaliski
Foļvarka Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" nosaukuma variants
Jaudzimi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Ploņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazuliški" bijušais nosaukums
Kloveņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kloviņi" nosaukuma variants
Kluoveni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kloviņi" nosaukums latgaliski
Mazie Joniki Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants
Mozī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski
Malnī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski
peipinieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" iedzīvotāji
Peipeņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants
Peipeni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski
Peipini Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski
Piļdigi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Pildigi" nosaukuma variants
Padskoči Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Podskočeva" nosaukuma variants
prusacieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji
prusakieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji
Kleberi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" bijušais nosaukums
Škagališkys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" nosaukums latgaliski
trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē
Kraienhof Kreijas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca
Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas
Alberta kanāls kuģojams kanāls Beļģijas ziemeļaustrumu kanālu sistēmā ("Albert kanaal"), garums - 129 km, savieno Māsu (pie Lježas) un Šeldu (pie Antverpenes), izbūvēts 1934.-1938. g., 7 slūžas
Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka
Krakupe Kūkovas kreisā krasta pieteka Šķilbēnu pagastā, augštece Briežuciema pagastā
šķēdenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji
Cermate Kūrorts Šveices dienvidos, Valē kantonā, Materhorna un Monterozas piekājē 1620 m vjl., trosu dzelzceļš uz Gornergrati (3136 m vjl.)
helvēti Ķeltu cilts, kas 1. gs. pr. m. ē. dzīvoja tagadējās Šveices teritorijā
Taišaņs Ķīniešu mitoloģijā - svētais kalns Šaņduņas pussalā
Šēlupīte Ķires labā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā; Šēlupe
Tima ezers Ķīša ezers Šķaunes pagastā
Ķīšu ezers Ķīša ezers Šķaunes pagastā
Helvetia Latīniskais Šveices nosaukums, cēlies no senajiem iedzīvotājiem - helvētiem
Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja
Biafa šļūdonis ledājs Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz rietumiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~68 km, platība - 625 kvadrātkilometri, slīd Indas pietekas Šigaras ielejas virzienā
Makbets leģendārs Skotijas karalis 11. gs., kas cīnījās par varu; leģendas izmantotas Šekspīra traģēdijā "Makbets"
monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi
Īsfjords līcis Grenlandes jūras ziemeļaustrumos (_Isfjorden_), Špicbergenas salas rietumu daļā, garums - 92,5 km, platums pie ieejas - 11 km, dziļums - >200 m, sazarots, no piekrastes kalniem ieslīd šļūdoņi
Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci
Bāzeles-Miluzas lidosta lidosta Francijā, pie Šveices robežas un netālu no Bāzeles pilsētas ziemeļrietumu nomales
Škinči Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Škiņči" nosaukuma variants
Šnitnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants
Šņitnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants
Šņitņiki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants
Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene
Šprēvalde Līdzenums Vācijas austrumos ("Spreewald"), Šprē vidusteces labajā krastā, lejpus Kotbusas, sandri ar pārpurvotām ieplakām, daudz upju, ezeri, meži
Mahādevī Lielā dieviete, hinduisma dieva Šivas sievas Šaktī tituls
Pirmais Palšu ezers Lielā Paļts, ezers Šķaunes pagastā
Palsas ezers Lielā Paļts, ezers Šķaunes pagastā
Palšas ezeri Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, ezeri Šķaunes pagastā
dravīdi liela tautu grupa Indijas dienvidos un Šrilankā; runā dravīdu valodās
Mahādeva Lielais dievs, hinduisma dieva Šivas tituls
Unimaka Lielākā no Aleutu salām ("Unimak"), ASV, platība - 5180 kvadrātkilometru, kalnaina (darbīgs Šišaldina vulkāns - 2860 m), piekrastē zemiene, tundra
Lielā Šantaras sala lielākā no Šantaru salām, platība - 2000 kvadrātkilometru
Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā
Siačens Lielākais šļūdonis Karakorumā, uz rietumiem no Šaiokas (Indas baseinā) iztekas, Indijā un Ķīnā, garums - 75 km, platība - 1180 kvadrātkilometru
Lielie Škipori Lielie Škipori - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis
Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete
Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā
Šengenas līgums līgums par pakāpenisku robežkontroles atcelšanu starp Eiropas valstīm, noslēgts 1985. g. 14. jūnijā uz kuģa Mozeles upē pie Šengenas
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā _Liechtenstein_), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu
Šaltupe Līksnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā; Šoltupe
landrāts Likumdevēja iestāde dažos Šveices kantonos
šķirstinieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Šķirstiņi" iedzīvotāji
Klein-Friedrichshof Lipstas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
unanimisms Literāra strāva Francijā 20. gs. sākumā, kuras pārstāvji (Ž. Romēns, Ž. Diamels. Š. Vildraks u. c.) pasludināja sevi par simbolisma pretiniekiem, pievērsās sociālai tematikai, tiecās pēc stila skaidrības
antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors
švirkstieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" iedzīvotāji
Švyrksti Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" nosaukums latgaliski
Šaures Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukuma variants
Šauris Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukums latgaliski
Šuļtes Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šultes" nosaukuma variants
šultieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šulti" iedzīvotāji
Šuļtis Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šuļtes" nosaukums latgaliski
Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi
VAI-NE operācija loģiska operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad kā _P_ tā arī _Q_ vienlaicīgi ir aplami. Šo operāciju sauc arī par Pirsa funkciju un apzīmē ar t. s. Pirsa bultiņu (P↑Q)
Lokarna Lokarno, pilsēta Šveicē
Longjira Longjērbīene, pilsēta Norvēģijā, Špicbergenā
masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus
Mačulkas I ezers Lubānītis, ezers Šķaunes pagastā
Lucerna Lucernas kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1493 kvadrātkilometri, 368800 iedzīvotāju (2009.)
šķincevieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Šķinčeva" iedzīvotāji
Sibilinas Šķaune Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukuma variants
Sibiļinas Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukuma variants
Sybylinays Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukums latgaliski
Škarlupova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Škorlupova" nosaukuma variants
Lugānas ezers Lugāno ezers Šveicē un Itālijā
Lugāna Lugāno, pilsēta Šveicē
Lūkača Lūkačupe, Šķēdes pieteka
Krieviņu upe Lūkačupe, Šķēdes pieteka
dianoioloģija mācība par domāšanas spēku, vērojama Lamberta un Šopenhauera filozofija
Māčuļu ezers Mačula ezers Šķaunes pagastā
Malčulas ezers Mačula ezers Šķaunes pagastā
Malčūlas ezers Mačula ezers Šķaunes pagastā
Lago Madžore Madžores ezers (_Lago Maggiore_) Lombardijas Alpos 194 m vjl., Itālijā un Šveicē, platība - 211,6 kvadrātkilometri, garums - 62 km, platums - līdz 4,5 km, dziļums - 372 m
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m
Lakšadvīpu jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Indostānas pussalas dienvidrietumiem, Šrilankas salu, Lakšadvīpu (Lakadivu) un Maldivu salām, platība — 786000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4131 m; Lakadivu jūra
Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m
Šņitki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Šnitki" nosaukuma variants
šņitkānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitki" iedzīvotāji
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte
vairākprotokolu maršrutētājs maršrutētājs, kas atbalsta divus vai vairākus komunikāciju protokols, piemēram, _IPX_, _TCP/IP_ un/vai _DECnet_. Šo maršrutētāju izmanto, lai pārslēgtu tīkla trafiku starp dažādiem uzņēmuma lokālajiem tīkliem vai arī lai pieslēgtu lokālā tīkla trafiku teritoriālajam datoru tīklam
Otrais Palšu ezers Mazā Paļts, ezers Šķaunes pagastā
švilpišķieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Švilpišķi" iedzīvotāji
Baraņa meģe Ungārijas dienvidrietumos, starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju
Nogrāda Meģe Ungārijas ziemeļos, platība - 2544 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Šalgotarjāna, kalnains un mežains apvidus
perspektīvinversori Mehāniskas ierīces fototransformatoros, kas nodrošina Šeimpfluga optiskā nosacījuma automātisku izpildi
šalajieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Šalaji" iedzīvotāji
šalojieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Šalaji" iedzīvotāji
reliktā metasekvoja metasekvoju suga ("Metasequoia glyptostroboides"), saglabājies \~1000 īpatņu Šuihas ielejā Ķīnā, introducēta Eiropā
Mičuna ezers Mičūnu ezers Šēderes pagastā
landvērs Militāri formējumi Vācijas (1813.-1918. g.), Austrijas un Šveices (19. gs. un 20. gs. sāk.) armijās, veidojās no veca gadagājuma rezervistiem; 1935 Vācijā tika atjaunots, likvidēts 1945. gadā
Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs
tehnisko apkopju agregāts mobils transportlīdzeklis (parasti automobilis), kas aprīkots ar iekārtām, aparatūru un instrumentiem mašīnu tehnisko apkopju un nelielu remontdarbu veikšanai. Šos darbus veic, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas
uzpildes agregāts mobils transportlīdzeklis, kas aprīkots ar iekārtām un aparatūru degvielu un eļļu uzpildei spēkratos. Šos darbus var veikt, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas
Moivojes Moivojes ezers - Molovja ezers Šķaunes pagastā
Molvojs Molovja ezers Šķaunes pagastā
Molovas ezers Molovja ezers Šķaunes pagastā
Molvejas ezers Molovja ezers Šķaunes pagastā
Mālnīca Moļneica, Sarjankas pieteka Šķaunes pagastā
Abida Mongoļu mitoloģijā - dievība, kas līdzīga indiešu dievam Šivam, valda pār mirušo dvēselēm, labajām ļauj doties paradīzē, bet ļaunās dvēseles, pārmiesotas citā būtnē, nosūta atpakaļ uz zemi
Baida muhāfaza Jemenas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Maaribas, Šebvas, Abjānas, Lehidžas, Taizas un Demāras muhāfazu
Kroja Mūšas (Mūsas augšteces) labā krasta pieteka Lietuvā, Šauļu apriņķī, garums - 60 km
skroderputns Mušķērāju dzimtas dziedātājputnu suga, ligzdu veido no vienas vai vairākām lapām, kuru malas sašuj kopā ar augu šķiedras u. c. pavedieniem, sastopams Indijā un Šrilankā
singali Nācija, Šrilankas pamatiedzīvotāji; runā singalu valodā, reliģija - gk. budisms (hinajana), arī pirmatnējie ticējumi
Vašlovani nacionālais parks nacionālais parks Gruzijas austrumu daļā, Širaku stepē, dibināts 1935. g. kā rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus
Bamū nacionālais parks nacionālais parks Irānā, Fārsas ostānā, netālu no Šīrāzas pilsētas
Ašidzuri Uvakai nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Ashizuri-Uwakai National Park_), Koči prefektūrā, Šikoku salas dienvidu daļā
Baškīrijas nacionālais parks nacionālais parks Krievijā, Baškorostānas Republikā, izveidots buferzona starp saimnieciski attīstītajām zemienēm rietumos un kalnaino un mazapdzīvoto Šūlgentašas dabas rezervātu un Altinsolokas ("Zelta bišukoka") entomoloģisko rezervātu austrumos un ziemeļos
Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne
Baņines nacionālais parks nacionālais parks Mozambikas dienviddaļā, Gazas provincē, tajā tiek aizsargāta mitrāju ekosistēma, kas novada ūdeņus uz Šanganes upi
franks Naudas pamatvienība Šveicē un vairākās citās valstīs
kalakuta Nāvējoša inde, kas uzpeldēja no okeāna dzīlēm kopā ar nemirstības dzērienu amritu un varēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, bet dievs Šiva to izdzēra, kā rezultātā viņa kakls ieguva raksturīgo tumši zilo nokrāsu
Negomba Negombo, pilsēta Šrilankā
Neišatele Neišateles kantons Šveices Konfederācijā, platība - 803 kvadrātkilometri, 170300 iedzīvotāju (2009.)
Sērkapeja neliela sala Norvēģu jūrā, netālu no Špicbergenas salas dienvidu gala
Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā
Danskeja neliela sala Špicberganas arhipelāga ziemeļrietumos, uz dienvidiem no Amsterdamejas salas, Špicbergenas salas ziemeļrietumu piekrastē
Hallmoneja neliela sala Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā, austrumos no Nēgerpintena
Kviteja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos (_Kvitøya_), Norvēģijas teritorija
Stūreja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumu daļā (_Storøya_)
Logeja neliela sala Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumos
Mofene neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļu daļā, iepretim Vijdefjorda rietumu malai
Viktorijas sala neliela sala Ziemeļu Ledus okeānā, Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija
Bardinska ezers neliels ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagasta austrumu daļā, platība \~1 ha
Tūsenejanes arhipelāgs nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidos, uz dienvidiem no Edža salas
Vaigatejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā
Šuejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos
saistīts grafs neorientēts grafs, starp kura katrām divām virsotnēm ir ceļš. Šādos grafos nav izolētu virsotņu un tie atšķirībā no nesaistītiem grafiem nesadalās atsevišķos komponentos
baltais pants neritmiska dzeja piectaktu jambā, izveidojās 16. gs. Itālijā, tad to pārņēma Anglijā (gk. Šekspīrs)
neirilemma Nervu šķiedru apvalks (to sauc arī par Švāna apvalku)
šķēdenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji
Nidvaldene Nidvaldenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Štansa, platība - 276 kvadrātkilometri, 40600 iedzīvotāju (2009.)
Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
Piektais krusta karš norisa 1217.-1221. g., Ungārijas karaļa Andrāša II, Austrijas hercoga Leopolda VI un vēlāk par Jeruzalemes karali pasludinātā Šampaņas augstmaņa Žana de Briēna vadībā iebrūkot Ēģiptē, bet neizdevās ieņemt Kairu, tāpēc krustneši atkāpā un tika noslēgts pamiers
Tēlemarka Norvēģijas filke (_Telemark_), administratīvais centrs - Šīena
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
Nīolesunna Norvēģijas pētniecības stacija Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos
Hopenradio Norvēģijas radiostacija Hūpenes salā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumu daļā
Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji
Šheldas šļūdonis noslīdoša ledus masa Lielā Kaukāza Šheldas masīva ziemeļu nogāzē, garums - 9,8 km
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Novika ezers Noviku ezers Šķaunes pagastā
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte
Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība
Obvaldene Obvaldenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Zarnene, platība - 491 km^2^, 34300 iedzīvotāju (2009.)
Atlantijas slieksnis okeāna dibena pacēlums starp Grenladi, Islandi, Farēru un Šetlendu salām, veido robežu starp Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu, dziļums - \~600 m
Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas (Bātinas, Zāhiras, Dāhilijas, Šerkijas un Vustas) un 4 muhāfazas (Musendema, Buraimī, Maskatas un Zufāras), robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis
Karalaišķu ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā
Karaļišku ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā
Karilišku ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā
Kariļišķu ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā
Omberģis Ombergas ezers Šēderes pagastā
COM datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne kuras paplašinājumā ietilpst sufikss "COM". Šo sufiksu izmanto lai apzīmētu datni, kas satur nepārvietojamu, no viena segmenta sastāvošu izpildāmu programmu, kura ietilpst atmiņas apgabalā, kas mazāks par 64 kilobaitiem
multivides paplašinājumi operētājsistēmas papildinājumi, kas nodrošina grafikas un skaņas sinhronizēšanu. Šie paplašinājumi jeb t. s. aizķeres ļauj multivides programmatūras izstrādātājiem izmantot audio- un videoinformāciju bez darbietilpīgu specializētu programmu sastādīšanas
Helloha Otrā garākā alu sistēma pasaulē, Alpos, Muotas ielejas ziemeļu nogāzē, Šveicē, kopgarums - 123,5 km, dziļums - 808 m
Ziemeļaustrumu Zeme otra lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā (_Nordaustlandet_), ziemeļaustrumos no Špicbergenas salas
Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe
Pieņupe Pāces satekupes Štēburupes augštece Dundagas pagastā
Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja
Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja
Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja
Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja
Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu
Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas
Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas
Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu
Skaistkalnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Brunavas, Vecsaules, Bārbeles un Kurmenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Šēnbergas pagasts, vāciski — Schonberg, krieviski — Šenbergskaja
Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja
Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts
Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja
Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja
Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja
Bērziņu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Porečjē (Upmaļos), robežojas ar Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, kā arī ar Baltkrieviju
Svariņu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Ezernieku, Šķaunes, Bērziņu, Ķepovas, Asūnes un Dagdas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst daļa pirmskara Ezernieku un Asūnes pagasta teritorijas
Grāveru pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Kastuļinas, Andrupenes, Aulejas, Kombuļu, Izvaltas un Šķeltovas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aulejas pagasta teritorijā
Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja
Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja
Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja
Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam
Gaiķu pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Satiķos, robežojas ar Šķēdes, Jaunlutriņu, Lutriņu, Brocēnu un Remtes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gaiken, krieviski — Gaikenskaja
Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja
Jaunlutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, nodibināts 1820. g., pastāvēja līdz 1890. g., kad to pievienoja Lutriņu pagastam, atjaunots 1990. g., robežojas ar Šķēdes, Lutriņu un Zirņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Brocēnu novadu
Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja
Zlēku pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ziru, Piltenes un Ugāles pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schleck, krieviski — Šlekenskaja
parastā palmciveta palmcivetu suga ("Paradoxurus hermaphroditus"), sastopama Indijā, Šrilankā, Indonēzijā un Filipīnās
Palsas ezeri Palšu ezeri Dagdas novada Šķaunes pagastā
Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš
Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā)
recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu
govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai
Šeškas Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šeški" nosaukuma variants
Šešķi Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šeški" nosaukuma variants
Šeškys Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šeški" nosaukums latgaliski
Šķaune Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Škauna" nosaukuma variants
šuškovieši Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šuškova" iedzīvotāji
Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu
Aglonas novads pastāvēja 2009.-2021. g., to veidoja tagadējā Preiļu novada Aglonas pagasts, un Krāslavas novada Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasts
Raudas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stelles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Ilūkstes novada Šēderes pagastā
Stelles pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Raudas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Šēderes pagastā
Lašu pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Eglaines, Šēderes un Pilskalnes pagastā
Landskoronas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Šķaunes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Viestura ciems pastāvēja padomju laikā tagadējā Šķēdes pagastā
Kaja Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā), Šanas kalnienes dienvidaustrumos ("Kayah"), administratīvais centrs - Loiko, platība - 11670 kvadrātkilometru, 293000 iedzīvotāju (2002. g.)
diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli
Avadža periodiski izsīkstoša upe Marokā (_Aouej, Oued_), Austrumu reģionā, satekot ar Šārefu izveido Mulūjas kreisā krasta pieteku Za
Arsaja periodiski izsīkstoša upe Mongolijā, Husgvula aimakā, Šisgedas pieteka
Barkels periodiski izžūstošs sālsezers Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā
trešās valsts pilsonis persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis
Petrovskas ezers Petrovskas ezers - Šostu ezers Stoļerovas pagastā
tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu
Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers
pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe
Asnama pilsēta Alžīrijas ziemeļos (_El Asnam_), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa
Artika pilsēta Armēnijā (_Art’ik_), Širakas marzā, Aragaca ziemeļrietumu piekājē, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
Maralika pilsēta Armēnijā, Širakas marzā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Amasija pilsēta Armēnijā, Širakas marzā, Ahurjanas augšteces krastos
Gjumri pilsēta Armēnijā, Širakas mjarza administratīvais centrs, 146100 iedzīvotāju (2011. g.)
Bādradkersburga pilsēta Austrijā (_Bad Radkersburg_), Štīrijas federālās zemes dienvidaustrumos
Jūdenburga pilsēta Austrijā (_Judenburg_), Štīrijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Knitelfelde pilsēta Austrijā (_Knittelfeld_), Štīrijas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Līcene pilsēta Austrijā (_Liezen_), Štīrijas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mūrava pilsēta Austrijā (_Murau_), Štīrijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 14. gs.
Šlādminga pilsēta Austrijā (_Schladming_), Štīrijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
Auszē pilsēta Austrijā ("Bad Aussee"), Štīrijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Radkersburga pilsēta Austrijā ("Bad Radkersburg"), Štīrijas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bērnbaha pilsēta Austrijā ("Baernbach"), Štīrijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bruka pilsēta Austrijā ("Bruck an der Mur"), Štīrijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Doičlandsberga pilsēta Austrijā ("Deutschlandsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Eizenerca pilsēta Austrijā ("Eisenerz"), Štīrijas federālās zemes ziemeļos, 4300 iedzīvotāju (2015. g.)
Fehringe pilsēta Austrijā ("Fehring"), Štīrijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Feldbaha pilsēta Austrijā ("Feldbach"), Štīrijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju
Frīdberga pilsēta Austrijā ("Friedberg"), Štīrijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Fronleitene pilsēta Austrijā ("Frohnleiten"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Firstenfelde pilsēta Austrijā ("Fuerstenfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gleisdorfa pilsēta Austrijā ("Gleisdorf"), Štīrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Grāca pilsēta Austrijā ("Graz"), Štīrijas federālās zemes administratīvais centrs, Mūras krastos, 265800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hartberga pilsēta Austrijā ("Hartberg"), Štīrijas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kapfenberga pilsēta Austrijā ("Kapfenberg"), Štīrijas federālās zemes ziemeļu daļā, Mircas ielejā Alpos, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kindberga pilsēta Austrijā ("Kindberg"), Štīrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēflaha pilsēta Austrijā ("Koeflach"), Štīrijas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Leibnica pilsēta Austrijā ("Leibnitz"), Štīrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Leobene pilsēta Austrijā ("Leoben"), Štīrijas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mariacelle pilsēta Austrijā ("Mariazell"), Štīrijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Mircušlāga pilsēta Austrijā ("Muerzzuschlag"), Štīrijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Murava pilsēta Austrijā ("Murau"), Štīrijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Mūreka pilsēta Austrijā ("Mureck"), Štīrijas federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
Obervelca pilsēta Austrijā ("Oberwoelz Stadt"), Štīrijas federālajā zemē, 1000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotenmanna pilsēta Austrijā ("Rottenmann"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Spīlberga pilsēta Austrijā ("Spielberg bei Knittelfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tribene pilsēta Austrijā ("Trieben"), Štīrijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Trofaiaha pilsēta Austrijā ("Trofaiach"), Štīrijas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Foitsberga pilsēta Austrijā ("Voitsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Veica pilsēta Austrijā ("Weiz"), Štīrijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Celtvēga pilsēta Austrijā ("Zeltweg"), Štīrijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Aghdaša pilsēta Azerbaidžānā, Širvānas līdzenumā, rajona administratīvais centrs, \~20000 iedzīvotāju
Ašaghi Ajibli pilsēta Azerbaidžānā, Tovuzas rajonā, 200 iedzīvotāju (2010. g.), 1938.-1990. g. saucās - Šaumjanovska
Šeki pilsēta Azerbaidžānas ziemeļos, Lielā Kaukāza priekškalnē 632 m vjl., rajona administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2008. g.), viena no senākajām Azerbaidžānas pilsētām, XVIII-XIX gs. Šeki hanistes galvaspilsēta
Antverpene pilsēta Beļģijas ziemeļos (flāmu valodā _Antwerpen_, franču valodā _Anvers_), Flandrijā, provinces administratīvais centrs, osta Šeldas lejtecē, 88 km no Ziemeļjūras, 502600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šamaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanski Šamac"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šipova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Široki Brijega pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Široki Brijeg"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Altamira pilsēta Brazīlijā (_Alatmira_), Paras štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Šingu krastos
Kaspičana pilsēta Bulgārijā ("Kaspičan"), Šumenas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Novi Pazara pilsēta Bulgārijā ("Novi pazar"), Šumenas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Smjadova pilsēta Bulgārijā ("Smjadovo"), Šumenas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šabla pilsēta Bulgārijā ("Šabla"), Dobričas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Šivačeva pilsēta Bulgārijā ("Šivačevo"), Slivenas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šumena pilsēta Bulgārijā ("Šumen"), apgabala administratīvais centrs, 89200 iedzīvotāju (2014. g.)
Varbica pilsēta Bulgārijā ("Varbica"), Šumenas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pliska pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaolinova pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sarha pilsēta Čadas dienvidos ("Sarh"), Šari upes kreisajā krastā, 103300 iedzīvotāju (2012. g.)
Trovi Štepanova pilsēta Čehijā ("Trhový Štěpánov"), Vidusčehijas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.)
Abū Hammāda pilsēta Ēģiptē (_Abū Ḩammād_), Šerkījas muhāfazā
Abū Kebīra pilsēta Ēģiptē (_Abū Kabīr_, ابو كبير), Šerkījas muhāfazā
Aulād Sakra pilsēta Ēģiptē (_Awlād Șaqr_), Šerkījas muhāfazā
Āšir min Ramadāna pilsēta Ēģiptē (_Madīnat al ‘Āshir min Ramaḑān_), Šerkījas muhāfazas dienvidu daļā
Baltīma pilsēta Ēģiptē, Kef eš Šeiha muhāfazas ziemeļu daļā
Zekāzīka pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, Šerkījas muhāfazas administratīvais centrs, 422000 iedzīvotāju (2005. g.)
Ambuāza pilsēta Francijā (_Amboise_), Centra reģiona Luāras un Šēras departamentā
Kambrē pilsēta Francijā (_Cambrai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, Šeldas krastos, 32600 iedzīvotāju (2010. g.)
Šarlevilmezjēra pilsēta Francijā (_Charleville-Mézières_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā, 49800 iedzīvotāju (2010. g.)
Rošfora pilsēta Francijā (_Rochefort_), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Senta pilsēta Francijā (_Saintes_), Jaunakvitānijas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bluā pilsēta Francijā ("Blois"), Centra-Valdeluāra reģionā, Luāras un Šēras departamenta administratīvais centrs, Luāras labajā krastā, 46500 iedzīvotāju (2010. g.)
Šalonenšampaņa pilsēta Francijā ("Châlons-en-Champagne"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 45300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatelero pilsēta Francijā ("Châtellerault"), Puatū-Šarantas reģiona Vjennas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.)
Šomona pilsēta Francijā ("Chaumont"), Šampaņas-Ardēni reģiona Augšmarnas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
Epernē pilsēta Francijā ("Épernay"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.)
Larošela pilsēta Francijā ("La Rochelle"), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 75200 iedzīvotāju (2010. g.)
Niora pilsēta Francijā ("Niort"), Puatū-Šarantas reģiona Desevras departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.)
Puatjē pilsēta Francijā ("Poitiers"), Puatū-Šarantas reģiona Vjennas departamentā, 87700 iedzīvotāju (2010. g.)
Sendizjē pilsēta Francijā ("Saint-Dizier"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Augšmarnas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
Truā pilsēta Francijā ("Troyes"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Obas departamentā, 60300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vjerzona pilsēta Francijā ("Vierzon"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamentā, 26900 iedzīvotāju (2010. g.)
Burža pilsēta Francijas centrālajā daļā ("Bourges"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamenta administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2010. g.)
Konjaka pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Cognac"), Šarantas ielejā, 19200 iedzīvotāju (2007. g.)
Angulēma pilsēta Francijas rietumu daļā (_Angoulême_), Šarantas krastos, Puatū-Šarantas reģiona Šarantas departamenta administratīvais centrs, 41600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sedāna pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Sedan_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā, Māsas krastos, 19200 iedzīvotāju (2008. g.)
Reimsa pilsēta Francijas ziemeļaustrumos ("Reims"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā, 180000 iedzīvotāju (2010. g.)
Dedoplisa Ckaro pilsēta Gruzijas austrumos, Širaku stepē, 7400 iedzīvotāju (2012. g.)
Drniša pilsēta Horvātijā ("Drniš"), Šibenikas-Kninas županijā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Knina pilsēta Horvātijā ("Knin"), Šibenikas-Kninas županijā, 15400 iedzīvotāju (2011. g.)
Skradina pilsēta Horvātijā ("Skradin"), "Šibenikas-Kninas županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.)
Šibenika pilsēta Horvātijā ("Šibenik"), Šibenikas-Kninas županijas administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastša, 46300 iedzīvotāju (2011. g.)
Vodice pilsēta Horvātijā ("Vodice"), Šibenikas-Kninas županijā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
Durga pilsēta Indijas vidienē, Čhatīsgarhas štatā, Šivnatas krastos, 232500 iedzīvotāju (2001. g.)
Vārānasī pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Gangas krastos, 1200000 iedzīvotāju (2011. g.), hinduisma vissvētākā pilsēta, dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku; Benaresa
Basra pilsēta Irākas dienvidaustrumos, Šatelarabas krastā, 90 km no Persijas līča, muhāfazas administratīvais centrs, 837000 iedzīvotāju (2007. g.)
Horamšahra pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Khorramshahr"), osta Šatelarabas krastā, pie Karunas ietekas, 129400 iedzīvotāju (2011. g.)
Šenona pilsēta Īrijā (_Shannon_), Klēras grāfistē, 9700 iedzīvotāju (2011. g.); Šonona
Anana pilsēta Japānā (_Anan_), Šikoku salas austrumos, Tokušimas prefektūrā
Atami pilsēta Japānā (_Atami_), Šidzuokas prefektūras austrumos, Sagami līča krastā
Hamamacu pilsēta Japānā ("Hamamatsu"), Šidzuokas prefektūrā, 807100 iedzīvotāju (2006. g.)
Macue pilsēta Japānā ("Matsue"), osta Honsju salas rietumu krastā, Šimanes prefektūras administratīvais centrs, 205400 iedzīvotāju (2017. g.)
Nagaoka pilsēta Japānā ("Nagaoka"), Ņiigatas prefektūrā, Šinano labajā krastā, 275100 iedzīvotāju (2015. g.)
Ocu pilsēta Japānā ("Otsu"), Honsju salā, Bivas ezera dienvidu krastā, Šigas prefektūras administratīvais centrs, 341000 iedzīvotāju (2015. g.)
Tokujama pilsēta Japānā ("Tokuyama"), Jamaguči prefektūrā, kā patstāvīga pilsēta pastāvēja līdz 2003. g. 21. aprīlim, kad apvienojoties vairākām kaimiņpilsētām izveidojās Šunana
Tokušima pilsēta Japānā ("Tokushima"), Šikoku salas ziemeļaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, 258600 iedzīvotāju (2015. g.)
Koči pilsēta Japānā, Šikoku salā, prefektūras administratīvais centrs, 332000 iedzīvotāju (2016. g.)
Macujama pilsēta Japānā, Šikoku salas ziemeļrietumos, Ehimes prefektūras administratīvais centrs, 515100 iedzīvotāju (2006. g.)
Azāna pilsēta Jemenā (_'Azzān_), Šebvas muhāfazā
Atāka pilsēta Jemenā (_Atāq_), Šebvas muhāfazā
Beihān el Kisāba pilsēta Jemenā, Šebvas muhāfazas rietumu daļā
Batērsta pilsēta Kanādā, Ņūbransvikas provinces ziemeļaustrumu daļā, Šalēra līča dienvidu piekrastē
Aktau pilsēta Kazahstānā (_Aqtaw_), Manghistau apgabala administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g., līdz 1964. g. saucās Aktava, 1964.-1992. g. - Ševčenko
Žitikara pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, Šortandi krastos, rajona administratīvais centrs, 35100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Sretenska pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, piestātne Šilkas krastos, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Alatira pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
Šeļehova pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, 46800 iedzīvotāju (2014. g.); Šeļihova
Ņesterova pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Štallupēnene
Krasnoznamenska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisajā krastā, 3360 iedzīvotāju (2014. g.)
Miski pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kalnu Šorijā, pie Mrasu ietekas Tomā, 42600 iedzīvotāju (2014. g.)
Soļci pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Šeloņas kreisajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kungura pilsēta Krievijā, Permas novadā, pie Ireņas un Šakvas ietekas Silvā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.)
Porhova pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Šeloņas krastos, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Aksu pilsēta Ķīnā (_Aķsu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
Altaja pilsēta Ķīnā (_Altay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, Altaja kalnu dienvidrietumos
Aņjana pilsēta Ķīnā (_Anyang_), Henaņas provincē, 570800 iedzīvotāju (2002. g.), ap 1500.-1000. g. p. m. ē. bija Šanu valsts galvaspilsēta
Aņcju pilsēta Ķīnā (_Anqiu_), Šaņdunas provincē
Aņsai pilsēta Ķīnā (_Ansai_), Šaaņsji provincē
Aņže pilsēta Ķīnā (_Anze_), Šaņsji provincē
Arala pilsēta Ķīnā (_Aral_), Šindžanas / Šiņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
Arasana pilsēta Ķīnā (_Arasan_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
Aratirika pilsēta Ķīnā (_Aratürük_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumos
Arišana pilsēta Ķīnā (_Arixang_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Kazahstānas pierobežā; Veņcjuaņa
Atuša pilsēta Ķīnā (_Artux_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala rietumos, Tjanšana dienvidu piekājē
Avata pilsēta Ķīnā (_Avat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu daļā
Avata pilsēta Ķīnā (_Awat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona Keškeras prefektūrā
Baja pilsēta Ķīnā (_Bay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā; Baičena
Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
Čanšu pilsēta Ķīnā ("Changshu"), Šanhajas provincē, 565200 iedzīvotāju (2002. g.)
Guldža pilsēta Ķīnā ("Gulja"), Šindzanas/Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 542500 iedzīvotāju (2015. g.); Inina ("Yining")
Jaņtai pilsēta Ķīnā ("Yantai"), Šaņdunas provincē, 991900 iedzīvotāju (2002. g.)
Dzjiņdžuna pilsēta Ķīnā ("Jinzhong"), Šaņsji provincē, 560000 iedzīvotāju (2007. g.)
Liaojana pilsēta Ķīnā ("Liaoyang"), Liaoninas provincē, starp Šeņjanu un Aņšaņu, 527900 iedzīvotāju (2011. g.)
Sjaņjana pilsēta Ķīnā ("Xianyang"), Šaaņsji provincē, 540800 iedzīvotāju (2002. g.), Ķīnas galvaspilsēta Cinu dinastijas laikā (221.-207. g. p. m. ē.)
Čerčena pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Sēluna pilsēta Ķīnā, Cjinhai provinces austrumos pie Šaaņsji provinces robežas
Čaojana pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Šaņtou piepilsēta, 791700 iedzīvotāju (2002. g.)
Šaņdžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos, Dienvidķīnas jūras Šančuaņas salā
Bajanūlhota pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Šilīngolas aimakā
Baikurta pilsēta Ķīnā, Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā apgabala Kizilsu Kirgīzu autonomajā prefektūrā
Aņkana pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
Baišui pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
Čengu pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
Dzjinbiaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
Fusjaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
Haņdžuna pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
Jaņaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
Jaņjaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
Juiliņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
Šanluo pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
Tunčuaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
Veinaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
Baoaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē; Džidaņa
Sjiaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provinces administratīvais centrs, 2657900 iedzīvotāju (2002. g.)
Baihe pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provinces austrumos
Baodzji pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provinces rietumu daļā, 496100 iedzīvotāju (2002. g.)
Dinbiaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provinces ziemeļos
Šeņmu pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provinces ziemeļu daļā
Usji pilsēta Ķīnā, Šanhajas provincē, 1318600 iedzīvotāju (2002. g.)
Hudžou pilsēta Ķīnā, Šanhajas provincē, 351500 iedzīvotāju (2002. g.)
Isjina pilsēta Ķīnā, Šanhajas provincē, 534600 iedzīvotāju (2002. g.)
Hedze pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 339800 iedzīvotāju (2002. g.)
Dzoučena pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 352000 iedzīvotāju (2002. g.)
Židžao pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 370300 iedzīvotāju (2002. g.)
Tendžou pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 412800 iedzīvotāju (2002. g.)
Sjiņtai pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 489700 iedzīvotāju (2002. g.)
Dunjina pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 539600 iedzīvotāju (2002. g.)
Taiaņa pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 641200 iedzīvotāju (2002. g.)
Liņji pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 679200 iedzīvotāju (2002. g.)
Veifana pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 718800 iedzīvotāju (2002. g.)
Dzaodžuana pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 733100 iedzīvotāju (2002. g.)
Sjudžou pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 1210800 iedzīvotāju (2002. g.)
Dzjiņaņa pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 2346000 iedzīvotāju (2002. g.)
Suide pilsēta Ķīnā, Šaņsji provincē
Baode pilsēta Ķīnā, Šaņsji provinces ziemeļrietumos, Huanhe labajā krastā
Barkela pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā
Čira pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
Šaidulla pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
Kerije pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumu daļā; Juitiaņa
Baekela pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļaustrumos
Bošana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Boshan"), Šandunas provincē, Šandunas kalnu ziemeļu piekājē, 4530000 iedzīvotāju (2010. g.); Dzibo
Čandži pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Changzhi"), Šaņsji provinces dienvidaustrumos, 484200 iedzīvotāju (2002. g.)
Jancjuaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Yangquan"), Šaņsji provincē, 1368500 iedzīvotāju (2010. g.)
Cjindao pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Qingdao"), Šaņdunas provincē, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.), osta Dzeltenās jūras krastā
Taijuaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Taiyuan"), Fiņhes krastos, Šaņsji provinces administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Dzinaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Huanhe krastos (ķīn. val. "Jinan"), Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Siaņa pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (ķīn. val. "Xi'an"), Huanhes pietekas Veihes krastos, Šeņsi provinces administratīvais centrs, 4,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Česterfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Chesterfield_), Anglijā, uz dienvidiem no Šefīldas, 104300 iedzīvotāju (2014. g.)
Šrūsberi pilsēta Lielbritānijā (_Shrewsbury_), Anglijas rietumos, Šropšīras grāfistes administratīvais centrs, 71700 iedzīvotāju (2011. g.)
Anīkšči pilsēta Lietuvā (_Anykščiai_), Utenas apriņķī, Šventojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 10220 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Eišišķes pilsēta Lietuvā (_Eišiškės_), Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 3340 iedzīvotāju (2013. g.)
Ģelgaudišķi pilsēta Lietuvā (_Gelgaudiškis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Ķelme pilsēta Lietuvā (_Kelmė_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9060 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Kudirkas Naumieste pilsēta Lietuvā (_Kudirkos Naumiestis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, Šešupes krastos, 1570 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1668. g.
Pabrade pilsēta Lietuvā (_Pabradė_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, 5830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Radvilišķi pilsēta Lietuvā (_Radviliškis_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 16760 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Šaķi pilsēta Lietuvā (_Šakiai_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5860 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
Šilale pilsēta Lietuvā (_Šilalė_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5540 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Šilute pilsēta Lietuvā (_Šilutė_), Klaipēdas apriņķī, Šilutes rajona administratīvais centrs, 17270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Širvintas pilsēta Lietuvā (_Širvintos_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 6210 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Švenčonēļi pilsēta Lietuvā (_Švenčionėliai_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, Žeimenas upes kreisajā krastā, 5470 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Švenčoņi pilsēta Lietuvā (_Švenčionys_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4930 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
Kuršēni pilsēta Lietuvā ("Kuršėnai"), Šauļu apriņķī, Šauļu rajona pašvaldībā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Linkuva pilsēta Lietuvā ("Linkuva"), Šauļu apriņķī, Pakrojas rajona pašvaldībā, uz ziemeļaustrumiem no Šauļiem, 1450 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta rakstos pirmoreiz minēta 1371. g., pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Naujoji Akmene pilsēta Lietuvā ("Naujoji Akmenė"), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 8830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Pakroja pilsēta Lietuvā ("Pakruojis"), Šauļu apriņķī, Krojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Šaļčininki pilsēta Lietuvā ("Šalčininkai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, netālu no Baltkrievijas robežas, 6700 iedzīvotāju (2015. g.), Lietuvas poļu kultūras centrs, apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Šeduva pilsēta Lietuvā ("Šeduva"), Šauļu apriņķī, Radivišķu rajona pašvaldībā, 2760 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1654. g.
Tītuvēni pilsēta Lietuvā ("Tytuvėnai"), Šauļu apriņķī, Ķelmes rajona pašvaldībā, 2200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Užvente pilsēta Lietuvā ("Užventis"), Šauļu apriņķa Ķelmes rajona pašvaldībā, 790 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Venta pilsēta Lietuvā ("Venta"), Šauļu apriņķa Akmenes rajona pašvaldībā, 2360 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1978. g.
Žagare pilsēta Lietuvā ("Žagarė"), Šauļu apriņķī, Jonišķu rajona pašvaldībā, pie robežas ar Latviju (Tērvetes novadu), 1610 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Akmene pilsēta Lietuvā 12 km uz dienvidiem no Latvijas robežas, Ventas pietekas Dabikines krastā, Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Baltoji Voķe pilsēta Lietuvā, Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 1070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
Jonišķi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā (_Joniškis_), Šauļu apriņķī, \~4 km no Latvijas robežas, iepretī Elejai, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
Šauļi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā ("Šiauliai"), ceturtā lielākā Lietuvas pilsēta, apriņķa un pašvaldības rajona administratīvais centrs, 106850 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1713. g.
Arbāva pilsēta Marokā (_Arbaoua_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļos
Aulād Abū pilsēta Marokā (_Oulad Abū_), Šāvijas-Vardīgas reģionā
Aulād Saīda pilsēta Marokā (_Oulad Said_), Šāvījas-Vardīgas reģionā
Hurībga pilsēta Marokā ("Khouribga"), Šāvijas-Vardīgas reģionā, 166400 iedzīvotāju (2004. g.)
Muhammedīja pilsēta Marokā ("Mohammadia"), Šāvījas-Vardīgas reģionā, Kasablankas piepilsēta, 188600 iedzīvotāju (2004. g.)
Kenitra pilsēta Marokā, Garbas-Šrārdas-Benī Huseina reģiona administratīvais centrs, osta Sebu grīvā, 359100 iedzīvotāju (2004. g.)
Ben Slīmāna pilsēta Marokā, Šāvīja-Vardīga reģiona ziemeļu daļā
Ben Ahmeda pilsēta Marokā, Šāvījas-Vardīgas reģionā
Satāta pilsēta Marokas rietumos ("Settat"), Šāvījas-Vardīgas reģiona administratīvais centrs, 142200 iedzīvotāju (2015. g.)
Bare pilsēta Melnkalnē, Šavnikas kopienā, 300 iedzīvotāju (2003. g.)
Aunbana pilsēta Mjanmā (_Aungban_), Šanas (Šanas / Tai) pavalstī
Namtu pilsēta Mjanmā ("Namtu"), Šanas / Tai pavalsts ziemeļu daļā, \~40000 iedzīvotāju
Lāseu pilsēta Mjanmā, Šanas (Tai) pavalstī, 133600 iedzīvotāju (2004. g.)
Tončī pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Tawngkyi"), Šanas (Tai) pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.)
Šaringola pilsēta Mongolijas ziemeļos ("Šaryngol"), Darhanūlas aimakā, 9000 iedzīvotāju (2015. g.)
Longjērbīene pilsēta Norvēģijā ("Longyearbyen"), Špicbergenā, Svalbāras filkes (teritorijas) administratīvais centrs, 2080 iedzīvotāju (2013. g.)
Sfintugeorge pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudeca administratīvais centrs, 56000 iedzīvotāju (2011. g.); Šepšisentģerģa
Sigišoara pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 28100 iedzīvotāju (2011. g.); Šegešvāra
Livada pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.); Šārkeza
Arara pilsēta Saūda Arābijā (_‘Ar‘ar_), Hudūd eš Šemālījas mintakas administratīvais centrs, 145200 iedzīvotāju (2004. g.)
Abkaika pilsēta Saūda Arābijā (_Abqaiq_, بقيق), Šerkījas mintakā, \~29500 iedzīvotāju (2023. g.)
Abū Hadrīja pilsēta Saūda Arābijā (_Abū Ḩadrīyah_), Šarkījas (Austrumu provinces) mintakā
Hufūfa pilsēta Saūda Arābijā ("Al Hufūf"), Šerkījas mintakā, 287800 iedzīvotāju (2004. g.)
Džubeila pilsēta Saūda Arābijā ("Al Jubayl"), Šerkījas mintakā, 222500 iedzīvotāju (2004. g.)
Dammāma pilsēta Saūda Arābijā (الدمام, Dammam), Šerkījas mintakas administratīvais centrs, osta Persijas līča krastā, 766000 iedzīvotāju (2005. g.)
Hafar el Bātīna pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, 232000 iedzīvotāju (2004. g.)
Muberraza pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, 285100 iedzīvotāju (2004. g.)
Hubera pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 165800 iedzīvotāju (2004. g.)
Tukba pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 191800 iedzīvotāju (2004. g.)
Arandželovaca pilsēta Serbijā ("Arandelovac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kragujevaca pilsēta Serbijā ("Kragujevac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2011. g.)
Lapova pilsēta Serbijā ("Lapovo"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
Šabaca pilsēta Serbijā ("Šabac"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 53900 iedzīvotāju (2011. g.)
Šida pilsēta Serbijā ("Šid"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
Topola pilsēta Serbijā ("Topola"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Rača pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.)
Batočina pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
Šempetera pilsēta Slovēnijā ("Šempeter pri Gorici"), Slovēnijas piejūras reģionā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Šentjura pilsēta Slovēnijā ("Šentjur"), Saviņas reģionā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Škofja Loka pilsēta Slovēnijā ("Škofja Loka"), Goreņskas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šoštaņa pilsēta Slovēnijā ("Šoštanj"), Saviņas reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Beledveine pilsēta Somālijā, Šabēlles upes krastos, 100900 iedzīvotāju (2004. g.)
Havea pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja
Akāša pilsēta Sudānā (_ʻAkāshah_), Šemālījas vilājas ziemeļu daļā, Nīlas kreisajā krastā
Jenaņa pilsēta Šeņsi provincē ("Yanan"), Ķīnas ziemeļrietumos, 113000 iedzīvotāju, 1935.-1947. g. komunistu galvaspilsēta (pēc ilgā pārgājiena)
Ambalangoda pilsēta Šrilankā (_Ambalangoda_), Dienvidu provinces rietumu piekrastē
Ampara pilsēta Šrilankā (_Ampara_), Austrumu provincē
Badulla pilsēta Šrilankā (_Badulla_), Uvas provinces administratīvais centrs
Galle pilsēta Šrilankā ("Galle"), Dienvidu provinces administratīvais centrs, osta Indijas okeāna krastā, 90900 iedzīvotāju (2001. g.)
Moratuva pilsēta Šrilankā ("Moratuwa"), Kolombo dienvidu piepilsēta, 183000 iedzīvotāju (2006. g.)
Negombo pilsēta Šrilankā ("Negombo"), Rietumu provincē, 149300 iedzīvotāju (2006. g.)
Kalmunaja pilsēta Šrilankā, Austrumu provincē, 105400 iedzīvotāju (2006. g.)
Kandi pilsēta Šrilankā, Centrālās provinces administratīvais centrs, 119600 iedzīvotāju (2006. g.)
Batikaloa pilsēta Šrilankā, salas austrumu piekrastē, Austrumu provinces administratīvais centrs
Anurādhapura pilsēta Šrilankā, Ziemeļu Centrālās provinces administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2001. g.)
Kote pilsēta Šrilankā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 150600 iedzīvotāju (2006. g.)
Trinkomali pilsēta Šrilankas austrumos ("Trincomalee"), osta Bengālijas līča krastā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2012. g.)
Matara pilsēta Šrilankās dienvidos ("Matara"), tējas izvedosta Indijas okeāna krastā, 68200 iedzīvotāju (2015. g.)
Mauntlavīnija pilsēta Šrilankas dienvidrietumos ("Mount Lavinia"), Indijas okeāna krastā, iekļauta Kolombo kā tās dienvidu priekšpilsēta, 216700 iedzīvotāju (2006. g.); Dehivala-Mauntlavīnija
Dehivala-Mauntlavīnija pilsēta Šrilankas dienvidrietumos, Kolombo dienvidu piepilsēta, 216700 iedzīvotāju (2006. g.)
Balangoda pilsēta Šrilankas dienvidu daļā, Sabaragamuvas provincē
Džafna pilsēta Šrilankas ziemeļos ("Jaffna"), osta Polka šauruma krastā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 88100 iedzīvotāju (2012. g.)
Šurupaka pilsēta Šumeras dienviddaļā
Adlisvīle pilsēta Šveicē (_Adliswil_), Cīrihes kantonā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.)
Alšvīle pilsēta Šveicē (_Allschwil_), Bāzeles lauku kantonā, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
Altdorfa pilsēta Šveicē (_Altdorf_), Ūrī kantona administratīvais centrs, 9000 iedzīvotāju (2013.)
Altštetene pilsēta Šveicē (_Altstätten_), Sanktgallenes kantonā
Amrisvīle pilsēta Šveicē (_Amriswil_), Turgavas kantonā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Apencelle pilsēta Šveicē (_Appenzell_), Apencelles-Innerrodenes kantona administratīvais centrs, 5730 iedzīvotāju (2013. g.)
Arbona pilsēta Šveicē (_Arbon_), Turgavas kantonā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
Askona pilsēta Šveicē (_Ascona_), Tičīno kantonā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādcurcaha pilsēta Šveicē (_Bad Zurzach_), Ārgavas kantonā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādene pilsēta Šveicē (_Baden_), Ārgavas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bišofscelle pilsēta Šveicē (_Bischofszell_), Turgavas kantonā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Brēmgartene pilsēta Šveicē (_Bremgarten_), Ārgavas kantonā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bruga pilsēta Šveicē (_Brugg_), Ārgavas kantonā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Buhsa pilsēta Šveicē (_Buchs_), Sanktgallenes kantona austrumos, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bīlaha pilsēta Šveicē (_Buelach_), Cīrihes kantonā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
Billa pilsēta Šveicē (_Bulle_), Fribūras kantonā, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kapriaska pilsēta Šveicē (_Capriasca_), Tičīno kantona dienvidu daļā, 1180 iedzīvotāju (2013. g.)
Šatela-Sendenī pilsēta Šveicē (_Chatel-Saint-Denis_), Fribūras kantonā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dītikona pilsēta Šveicē (_Dietikon_), Cīrihes kantonā, 25300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dībendorfa pilsēta Šveicē (_Duebendorf_), Cīrihes kantonā, 25700 iedzīvotāju (2013. g.)
Einzīdelne pilsēta Šveicē (_Einsiedeln_), Švīces kantonā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Emmene pilsēta Šveicē (_Emmen_), Lucernas kantonā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
Frauenfelde pilsēta Šveicē (_Frauenfeld_), Turgavas kantona administratīvais centrs, 24400 iedzīvotāju (2013.)
Gosava pilsēta Šveicē (_Gossau_), Sanktgallenes kantonā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Horgene pilsēta Šveicē (_Horgen_), Cīrihes kantonā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hutvīle pilsēta Šveicē (_Huttwil_), Bernes kantonā, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
Īlanca pilsēta Šveicē (_Ilanz_), Graubindenes kantonā, 2330 iedzīvotāju (2013. g.)
Klotene pilsēta Šveicē (_Kloten_), Cīrihes kantonā, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreiclingene pilsēta Šveicē (_Kreuzlingen_), Turgavas kantonā, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
Krīsna pilsēta Šveicē (_Kriens_), Lucernas kantonā
Kisnahte pilsēta Šveicē (_Kuesnacht_), Cīrihes kantonā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Lašodefona pilsēta Šveicē (_La Chaux-de-Fonds_), Neišateles kantonā, 38700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lāhene pilsēta Šveicē (_Lachen_), Švīces kantonā, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Langentāle pilsēta Šveicē (_Langenthal_), Bernes kantonā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Laufenburga pilsēta Šveicē (_Laufenburg_), Ārgavas kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Lelokla pilsēta Šveicē (_Le Locle_), Neišateles kantonā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lencburga pilsēta Šveicē (_Lenzburg_), Ārgavas kantonā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Līstāle pilsēta Šveicē (_Liestal_), Bāzeles-lauku kantona administratīvais centrs, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
Lokarno pilsēta Šveicē (_Locarno_), Tičīno kantonā, Lagomadžores ezera ziemeļu krastā, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lugāno pilsēta Šveicē (_Lugano_), Tičīno kantonā, 62800 iedzīvotāju (2006. g.)
Mendrīzio pilsēta Šveicē (_Mendrisio_), Tičīno kantona dienvidos, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mutjē pilsēta Šveicē (_Moutier_), Bernes kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Muri pie Bernes pilsēta Šveicē (_Muri bei Bern_), Bernes kantonā, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
Oftringene pilsēta Šveicē (_Oftringen_), Ārgavas kantonā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
Orsjēra pilsēta Šveicē (_Orsieres_), Valē kantonā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Pajerna pilsēta Šveicē (_Payerne_), Vo kantonā, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rapersvīle pilsēta Šveicē (_Rapperswil-Jona_), Sanktgallenes kantonā, 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēgensdorfa pilsēta Šveicē (_Regensdorf_), Cīrihes kantonā, 17100 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinaha pilsēta Šveicē (_Reinach_), Ārgavas kantona dienvidos, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinfeldene pilsēta Šveicē (_Reinfelden_), Ārgavas kantonā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Rihtersvile pilsēta Šveicē (_Richterswil_), Cīrihes kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rīene pilsēta Šveicē (_Riehen_), Bāzeles pilsētas kantonā, 20900 iedzīvotāju (2013. g.)
Rīti pilsēta Šveicē (_Rueti_), Cīrihes kantonā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Senmorisa pilsēta Šveicē (_Saint-Maurice_), Valē kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Zarnene pilsēta Šveicē (_Sarnen_), Obvaldenes kantona administratīvais centrs, 10100 iedzīvotāju (2013.)
Šlīrene pilsēta Šveicē (_Schlieren_), Cīrihes kantonā, 17600 iedzīvotāju (2013. g.)
Štansa pilsēta Šveicē (_Stans_), Nidvaldenes kantonā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Štefisburga pilsēta Šveicē (_Steffisburg_), Bernes kantonā, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
Zurzē pilsēta Šveicē (_Sursee_), Lucernas kantonā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Talvīle pilsēta Šveicē (_Thalwil_), Cīrihes kantonā, 17500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ustere pilsēta Šveicē (_Uster_), Cīrihes kantonā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ucvīle pilsēta Šveicē (_Uzwil_), Sanktagallenes kantonā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Folketsvīle pilsēta Šveicē (_Volketswil_), Cīrihes kantonā, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vālenštate pilsēta Šveicē (_Walenstadt_), Sanktgallenes kantonā, Vālenezera austrumu galā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vetingene pilsēta Šveicē (_Wettingen_), Ārgavas kantonā, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīle pilsēta Šveicē (_Wil_), Sanktgallenes kantonā, 23300 iedzīvotāju (2013. g.); Vila
Volene pilsēta Šveicē (_Wohlen_), Ārgavas kantonā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ārberga pilsēta Šveicē ("Aarberg"), Bernes kantonā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ārburga pilsēta Šveicē ("Aarburg"), Ārgavas kantonā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Afolterne pie Albidas pilsēta Šveicē ("Affoltern am Albis"), Cīrihes kantonā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Agno pilsēta Šveicē ("Agno"), Tičīno kantonā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ēgle pilsēta Šveicē ("Aigle"), Vo kantonā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Altštātene pilsēta Šveicē ("Altstaetten"), Sanktgallenes kantonā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Obonna pilsēta Šveicē ("Aubonne"), Vo kantonā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Avenšē pilsēta Šveicē ("Avenches"), Vo kantonā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Berominstere pilsēta Šveicē ("Beromuenster"), Lucernas kantonā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Biaska pilsēta Šveicē ("Biasca"), Tičīno kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Biningene pilsēta Šveicē ("Binningen"), Bāzeles lauku kantonā, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
Birsfeldene pilsēta Šveicē ("Birsfelden"), Bāzeles lauku kantonā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bundrī pilsēta Šveicē ("Boudry"), Neišateles kantonā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Burga-Senpjēre pilsēta Šveicē ("Bourg-Saint-Pierre"), Valē kantonā, 200 iedzīvotāju (2013. g.)
Briga-Glīza pilsēta Šveicē ("Brig-Glis"), Valē kantonā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Karūža pilsēta Šveicē ("Carouge"), Ženēvas kantonā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kāma pilsēta Šveicē ("Cham"), Cūgas kantonā, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kontē pilsēta Šveicē ("Conthey"), Valē kantonā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kopē pilsēta Šveicē ("Coppet"), Vo kantonā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kosonē pilsēta Šveicē ("Cossonay"), Vo kantonā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kroglio pilsēta Šveicē ("Croglio"), Tičīno kantonā, 880 iedzīvotāju (2013. g.)
Kudrefīne pilsēta Šveicē ("Cudrefin"), Vo kantonā, 1430 iedzīvotāju (2013. g.)
Kilī pilsēta Šveicē ("Cully"), Vo kantonā, 1750 iedzīvotāju (2013. g.)
Dīsenhofene pilsēta Šveicē ("Diessenhofen"), Turgavas kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ebikone pilsēta Šveicē ("Ebikon"), Cīrihes kantonā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ešalēna pilsēta Šveicē ("Echallens"), Vo kantonā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Eglizava pilsēta Šveicē ("Eglisau"), Cīrihes kantonā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Elge pilsēta Šveicē ("Elgg"), Cīrihes kantonā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Estavajēlelaka pilsēta Šveicē ("Estavayer-le-Lac"), Fribūras kantonā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Freienbaha pilsēta Šveicē ("Freienbach"), Švīces kantonā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
Glāna pilsēta Šveicē ("Gland"), Vo kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gordola pilsēta Šveicē ("Gordola"), Tičīno kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Grankūra pilsēta Šveicē ("Grandcour"), Vo kantonā, 820 iedzīvotāju (2013. g.)
Grandzona pilsēta Šveicē ("Grandson"), Vo kantonā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Greifenzē pilsēta Šveicē ("Greifensee"), Cīrihes kantonā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Grīningene pilsēta Šveicē ("Grueningen"), Cīrihes kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Grijēreza pilsēta Šveicē ("Gruyeres"), Fribūras kantonā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hermanse pilsēta Šveicē ("Hermance"), Ženēvas kantonā, 980 iedzīvotāju (2013. g.)
Horva pilsēta Šveicē ("Horw"), Lucernas kantonā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilnava-Efretikona pilsēta Šveicē ("Illnau-Effretikon"), Cīrihes kantonā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Itigene pilsēta Šveicē ("Ittigen"), Bernes kantonā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaizerštūle pilsēta Šveicē ("Kaiserstuhl"), Ārgavas kantonā, 2130 iedzīvotāju (2013. g.)
Klingava pilsēta Šveicē ("Klingnau"), Ārgavas kantonā, 3250 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēnica pilsēta Šveicē ("Koeniz"), Bernes kantonā, 39800 iedzīvotāju (2013. g.)
Krīnsa pilsēta Šveicē ("Kriens"), Lucernas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kīsnahte pilsēta Šveicē ("Kuessnacht"), Švīces kantonā, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lasaraza pilsēta Šveicē ("La Sarraz"), Vo kantonā, 2450 iedzīvotāju (2013. g.)
Latūrdepelza pilsēta Šveicē ("La Tour-de-Peilz"), Vo kantonā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Lansī pilsēta Šveicē ("Lancy"), Ženēvas kantonā, 30300 iedzīvotāju (2013. g.)
Laufene pilsēta Šveicē ("Laufen"), Bāzeles-lauku kantonā, 5450 iedzīvotāju (2013. g.)
Laupene pilsēta Šveicē ("Laupen"), Bernes kantonā, 2850 iedzīvotāju (2013. g.)
Lelanderona pilsēta Šveicē ("Le Landeron"), Neišateles kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lezklēsa pilsēta Šveicē ("Les Clees"), Vo kantonā, 170 iedzīvotāju (2013. g.)
Lihtenšteiga pilsēta Šveicē ("Lichtensteig"), Sanktgallenes kantonā, 1950 iedzīvotāju (2013. g.)
Līsa pilsēta Šveicē ("Lyss"), Bernes kantonā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lozona pilsēta Šveicē ("Losone"), Tičīno kantonā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Litrī pilsēta Šveicē ("Lutry"), Bernes kantonā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Maienfelde pilsēta Šveicē ("Maienfeld"), Graubindenes kantonā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Meilene pilsēta Šveicē ("Meilen"), Cīrihes kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mērina pilsēta Šveicē ("Meyrin"), Ženēvas kantonā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Mellingene pilsēta Šveicē ("Mellingen"), Ārgavas kantonā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Montē pilsēta Šveicē ("Monthey"), Valē kantonā, 17100 iedzīvotāju (2013. g.)
Montrē pilsēta Šveicē ("Montreux"), Vo kantonā, Ženēvas ezera austrumu krastā, 26000 iedzīvotāju (2013. g.)
Morkota pilsēta Šveicē ("Morcote"), Tičīno kantonā, 700 iedzīvotāju (2013. g.)
Morža pilsēta Šveicē ("Morges"), Vo kantonā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Minhenšteine pilsēta Šveicē ("Muenchenstein"), Bāzeles lauku kantonā, 11700 iedzīvotāju (2013. g.)
Minsingene pilsēta Šveicē ("Muensingen"), Bernes kantonā, 11700 iedzīvotāju (2013. g.)
Mutence pilsēta Šveicē ("Muttenz"), Bāzeles lauku kantonā, 17500 iedzīvotāju (2013. g.)
Neihauzene pie Reinfalles pilsēta Šveicē (“Neuhausen am Rheinfall”), Šafhauzenes kantonā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Neinkirhe pilsēta Šveicē ("Neunkirch"), Šafelhauzenes kantonā, 2020 iedzīvotāju (2013. g.)
Nidava pilsēta Šveicē ("Nidau"), Bernes kantonā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Niona pilsēta Šveicē ("Nyon"), Vo kantonā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Onē pilsēta Šveicē ("Onex"), Ženēvas kantonā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
Opfikone pilsēta Šveicē ("Opfikon"), Cīrihes kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ostermundingene pilsēta Šveicē ("Ostermundingen"), Bernes kantonā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Prilī pilsēta Šveicē ("Prilly"), Vo kantonā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pratelne pilsēta Šveicē ("Prtteln"), Bāzeles lauku kantonā, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Pilī pilsēta Šveicē ("Pully"), Vo kantonā, 17500 iedzīvotāju (2013. g.)
Regensberga pilsēta Šveicē ("Regensberg"), Cīrihes kantonā, 500 iedzīvotāju (2013. g.)
Renēna pilsēta Šveicē ("Renens"), Vo kantonā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinava pilsēta Šveicē ("Rheinau"), Cīrihes kantonā, 1320 iedzīvotāju (2013. g.)
Reineka pilsēta Šveicē ("Rheineck"), Sanktgallenes kantonā, 3250 iedzīvotāju (2013. g.)
Riva Sanvitale pilsēta Šveicē (“Riva San Vitale”), Tičīno kantonā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Rola pilsēta Šveicē ("Rolle"), Vo kantonā, 5900 iedzīvotāju (2013. g.)
Romainmotē-Envī pilsēta Šveicē ("Romainmotier-Envy"), Vo kantonā, 500 iedzīvotāju (2013. g.)
Romonta pilsēta Šveicē ("Romont"), Bernes kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Roršhaha pilsēta Šveicē ("Rorschach"), Sanktgallenes kantonā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rue pilsēta Šveicē ("Rue"), Fribūras kantonā, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
Sailona pilsēta Šveicē ("Saillon"), Valē kantonā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Senprē pilsēta Šveicē ("Saint-Prex"), Vo kantonā, 5450 iedzīvotāju (2013. g.)
Senurzanē pilsēta Šveicē ("Saint-Ursanne"), Juras kantonā, 730 iedzīvotāju (2013. g.)
Zarganza pilsēta Šveicē ("Sargans"), Sanktgallenes kantonā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sembranhere pilsēta Šveicē ("Sembrancher"), Valē kantonā, 950 iedzīvotāju (2013. g.)
Šempaha pilsēta Šveicē ("Sempach"), Lucernas kantonā, 4150 iedzīvotāju (2013. g.)
Špīsa pilsēta Šveicē ("Spiez"), Bernes kantonā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Špreitenbaha pilsēta Šveicē ("Spreitenbach"), Ārgavas kantonā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Štāfa pilsēta Šveicē ("Staefa"), Cīrihes kantonā, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Štekborna pilsēta Šveicē ("Steckborn"), Turgavas kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteina pie Reinas pilsēta Šveicē ("Stein am Rhein"), Šafhauzenes kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Tonē pilsēta Šveicē ("Thonex"), Ženēvas kantonā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
Unterzēne pilsēta Šveicē ("Unterseen"), Bernes kantonā, 5650 iedzīvotāju (2013. g.)
Ucnaha pilsēta Šveicē ("Uznach"), Sanktgallenes kantonā, 6150 iedzīvotāju (2013. g.)
Valangīna pilsēta Šveicē ("Valangin"), Neišateles kantonā, 500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vernjē pilsēta Šveicē ("Vernier"), Ženēvas kantonā, 35000 iedzīvotāju (2013. g.)
Versuā pilsēta Šveicē ("Versoix"), Ženēvas kantonā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vevē pilsēta Šveicē ("Vevey"), Vo kantonā, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
Villeneiva pilsēta Šveicē ("Villeneuve"), Vo kantonā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vādensvīle pilsēta Šveicē ("Waedenswil"), Cīrihes kantonā, 20900 iedzīvotāju (2013. g.)
Valdeburga pilsēta Šveicē ("Waldeburg"), Bāzeles lauku kantonā, 1200 iedzīvotāju (2013. g.)
Valizelene pilsēta Šveicē ("Wallisellen"), Cīrihes kantonā, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
Vangene pilsēta Šveicē ("Wangen an der Aare"), Bernes kantonā, 2160 iedzīvotāju (2013. g.)
Verdenberga pilsēta Šveicē ("Werdenberg"), Sanktgallenes kantonā, 37100 iedzīvotāju (2013. g.)
Vetcikona pilsēta Šveicē ("Wetzikon"), Cīrihes kantonā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīdlizbaha pilsēta Šveicē ("Wiedlisbach"), Bernes kantonā, 2180 iedzīvotāju (2013. g.)
Vilisava pilsēta Šveicē ("Willisau"), Lucernas kantonā, 7550 iedzīvotāju (2013. g.)
Vorba pilsēta Šveicē ("Worb"), Bernes kantonā, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Collikona pilsēta Šveicē ("Zollikon"), Cīrihes kantonā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Burgdorfa pilsēta Šveicē (fr. _Berthoud_, vācu un it. _Burgdorf_), Bernes kantonā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kūra pilsēta Šveicē (fr. _Coire_, vācu _Chur_, it. _Coira_, retoromāņu _Cuira_), Graubindenes kantona administratīvais centrs, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Leika pilsēta Šveicē (fr. _Loeche-Ville_, vācu, it. _Leuk_), Valē kantonā, 3720 iedzīvotāju (2013. g.)
Lucerna pilsēta Šveicē (fr. _Lucerne_, vācu _Luzern_, it. _Lucerna_), kantona administratīvais centrs, 80500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktmorica pilsēta Šveicē (fr. _Saint-Moritz_, vācu _Sankt Moritz_, it. _San Maurizio_, retoromāņu _San Murezzan_), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpos 1838 m vjl., 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Zoloturna pilsēta Šveicē (fr. _Soleure_, vācu _Solothum_, it. _Soletta_, retoromāņu _Solotum_), kantona administratīvais centrs, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tūna pilsēta Šveicē (fr. _Thoune_, it., vācu _Thun_), Bernes kantonā, 42900 iedzīvotāju (2013. g.)
Fispa pilsēta Šveicē (fr. _Viege_, vācu, it. _Visp_), Valē kantonā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vintertūra pilsēta Šveicē (fr. _Winterthour_, vācu, it. _Winterthur_), Cīrihes kantonā, 105500 iedzīvotāju (2013. g.)
Cūga pilsēta Šveicē (fr. _Zoug_, vācu _Zug_, it. _Zugo_), kantona administratīvais centrs, 28000 iedzīvotāju (2013. g.)
Erlaha pilsēta Šveicē (fr. "Cerlier", vācu un it. "Erlach"), Bernes kantonā, 1330 iedzīvotāju (2013. g.)
Fribūra pilsēta Šveicē (fr. "Fribourg", vācu "Freiburg"), Fribūras (Freiburgas) kantona administratīvais centrs, 37500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ženēva pilsēta Šveicē (fr. "Geneve", vācu "Genf", it. "Ginevra", retoromāņu "Genevra"), 196300 iedzīvotāju (2014. g.)
Glarusa pilsēta Šveicē (fr. "Glaris", vācu "Glarus", it. "Glarona", retoromāņu "Glaruna"), kantona administratīvais centrs, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Murtene pilsēta Šveicē (fr. "Morat", vācu, it. "Murten"), Fribūras kantonā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Neišatele pilsēta Šveicē (fr. "Neuchatel", vācu "Neuenburg", it. "Neocastello / Nuovocastello", retoromāņu "Neuchatel or Neufchatel"), kantona administratīvais centrs, 33800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktgallene pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Gall", vācu "St. Gallen", it. "San Gallo", retoromāņu "Son Gagl"), Sanktgallenes kantona administratīvais centrs, 74600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šafhauzene pilsēta Šveicē (fr. "Schaffhouse", vācu "Schaffhausen", it. "Sciaffusa", retoromāņu "Schaffusa"), kantona administratīvais centrs, 35600 iedzīvotāju (2013. g.)
Cofingene pilsēta Šveicē (fr. "Zofingue", vācu un it. "Zofingen"), Ārgavas kantonā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Martiņī pilsēta Šveicē (fr., it. _Martigny_, vācu _Martinach_), Valē kantonā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Porantruī pilsēta Šveicē (fr., it. _Porrentruy_, vācu _Pruntrut_), Juras kantonā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sjēra pilsēta Šveicē (fr., it. _Sierre_, vācu _Siders_), Valē kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
Delemona pilsēta Šveicē (fr., it. "Delemont", vācu "Delsberg"), Juras kantona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2013.)
Laneivevilla pilsēta Šveicē (fr., it. "La Neuveville", vācu "Neuenstadt"), Bernes kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Mudona pilsēta Šveicē (fr., it. "Moudon", mvācu "Milden"), Vo kantonā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Orba pilsēta Šveicē (fr., it. "Orbe", vācu "Orbach"), Vo kantonā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Sjona pilsēta Šveicē (fr., retoromāņu _Sion_, vācu _Sitten_, it. _Seduno_), Valē kantona administratīvais centrs, 32800 iedzīvotāju (2023.)
Švīce pilsēta Šveicē (fr., vācu _Schwyz_, it. _Svitto_, retoromāņu _Sviz_), kantona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
Tūzisa pilsēta Šveicē (fr., vācu _Thusis_, it. _Tosana_, retoromāņu _Tusan_), Graubindenes kantonā, 2950 iedzīvotāju (2013. g.)
Lozanna pilsēta Šveicē (fr., vācu "Lausanne", it. "Losanna"), Vo kantona administratīvais centrs, 132800 iedzīvotāju (2013. g.)
Splūgene pilsēta Šveicē (fr., vācu "Spluegen", it "Spluga", retoromāņu "Spleia"), Graubiondenes kantonā, 400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bāzele pilsēta Šveicē (vācu "Basel", it. "Basilea"), Bāzeles pilsētas kantona administratīvais centrs, 173800 iedzīvotāju (2013. g.)
Grenhene pilsēta Šveicē (vācu val. "Grenchen", fr. "Granges"), Zoloturnas kantonā, Juras kalnu dienvidu piekājē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hērizava pilsēta Šveicē, Apencelles-Auserrodenes kantona administratīvais centrs, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bīle pilsēta Šveicē, Bernes kantonā (fr. _Biel_, vācu _Bienne_, it. _Bienna_), 53000 iedzīvotāju (2013. g.); Bjenna
Bāra pilsēta Šveicē, Cūgas kantonā, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberīta pilsēta Šveicē, Sanktgallenes kantona austrumu daļā
Veinfeldere pilsēta Šveicē, Turgavas kantonā
Arzjē pilsēta Šveicē, Vo kantonā
Lebrasī pilsēta Šveicē, Vo kantonā
Valorba pilsēta Šveicē, Vo kantonā
Žimela pilsēta Šveicē, Vo kantonā
Funē pilsēta Šveicē, Vo kantona dienvidrietumu daļā, Ženēvas ezera piekrastē
Oltene pilsēta Šveicē, Zoloturnas kantonā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.)
Siona pilsēta Šveices dienvidos (fr. "Sion", vācu "Sitten"), Ronas ielejā, Valē kantona administratīvais centrs, 29300 iedzīvotāju (2008. g.)
Bellincona pilsēta Šveices dienvidos, Tičīno kantona administratīvais centrs, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
Iverdonlebēna pilsēta Šveices rietumos (fr. "Yverdon-les-Bains"), Vo kantonā, Neišateles ezera dienvidrietumu krastā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
Interlākene pilsēta Šveices vidienē (_Iterlaken_), Bernes kantonā, Āres krastā, starp Briencas un Tūnas ezeru, 5300 iedzīvotāju (2008. g.)
Ārava pilsēta Šveices ziemeļos (_Aarau_), Āres krastā, Ārgavas kantona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Cīrihe pilsēta Šveices ziemeļu daļā (fr. _Zurich_, vācu _Zürich_, it. _Zurigo_, retoromāņu _Turitg_), Cīrihes ezera un Limmates krastos, kantona administratīvais centrs, 383700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bariadi pilsēta Tanzānijā, Šiņangas provinces ziemeļaustrumos
Akčakale pilsēta Turcijā (_Akçakale_), Šanliurfas ilā pie Sīrijas robežas, 28700 iedzīvotāju (2013. g.)
Biredžika pilsēta Turcijā ("Birecik"), Šanliurfas ilā, 48700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bozova pilsēta Turcijā ("Bozova"), Šanliurfas ilā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Džejlanpinara pilsēta Turcijā ("Ceylanpinar"), Šanliurfas ilā, 48000 iedzīvotāju (2013. g.)
Džizre pilsēta Turcijā ("Cizre"), Širnakas ilā, 106800 iedzīvotāju (2013. g.)
Harrana pilsēta Turcijā ("Harran"), Šanliurfas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hilvana pilsēta Turcijā ("Hilvan"), Šanliurfas ilā, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Idila pilsēta Turcijā ("Idil"), Širnakas ilā, 24600 iedzīvotāju (2013. g.)
Silopi pilsēta Turcijā ("Silopi"), Širnakas ilā, 84200 iedzīvotāju (2013. g.)
Sivereka pilsēta Turcijā ("Siverek"), Šanliurfas ilā, 120600 iedzīvotāju (2013. g.)
Uludere pilsēta Turcijā ("Uludere"), Širnakas ilā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Suruča pilsēta Turcijā, Šanliurfas ilā, 57000 iedzīvotāju (2013. g.)
Viranšehira pilsēta Turcijā, Šanliurfas ilā, 95900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bejtišebapa pilsēta Turcijā, Šimakas ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gičlikonaka pilsēta Turcijā, Širnakas ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Torecka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.), 1938. g. - 2016. g. saucās Dzeržinska, līdz 1938. g. - Ščerbinovka
Davosa pilsēta un kūrorts Šveices Alpos (_Davos_), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpu ielejā, 1560 m vjl., Eiropas augstākā pilsēta, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Balatonlelle pilsēta Ungārijā ("Balatonlelle"), Šomoģas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Beleda pilsēta Ungārijā ("Beled"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Igala pilsēta Ungārijā ("Igal"), Šomoģas meģē, 1300 iedzīvotāju (2014. g.)
Marcali pilsēta Ungārijā ("Marcali"), Šomoģas meģē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģbajoma pilsēta Ungārijā ("Nagybajom"), Šomoģas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pannonhalma pilsēta Ungārijā ("Pannonhalma"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Šoprona pilsēta Ungārijā ("Sopron"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
Taba pilsēta Ungārijā ("Tab"), Šomoģas meģē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapuvāra pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lēbēņa pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mošonmaģarovāra pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fertēda pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fertēžentmikolša pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Tēta pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jānoššomorja pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Balkāņa pilsēta Ungārijā, Šabolas-Satmāras-Beregas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģatāda pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Barča pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Balatonfeldvāra pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
Zamārdi pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kadarkūta pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
Šiofoka pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lenģeltoti pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Foņoda pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čurgo pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Balatonboglāra pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapošvāra pilsēta Ungārijas dienvidrietumos, pie Kapošas upes, Šomoģas meģes administratīvais centrs, 64900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģēra pilsēta Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģes administratīvais centrs, osta pie Rābas ietekas Donavā, 128900 iedzīvotāju (2014. g.)
Čimboja pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas centrālajā daļā, \~20000 iedzīvotāju, Šimbaja
Ārensburga pilsēta Vācijā (_Ahrensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādoldeslo pilsēta Vācijā (_Bad Oldesloe_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādšvartava pilsēta Vācijā (_Bad Schwartau_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzegeberga pilsēta Vācijā (_Bad Segeberg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bredštete pilsēta Vācijā (_Bredstedt_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Brunsbitele pilsēta Vācijā (_Brunsbüttel_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ekernfērde pilsēta Vācijā (_Eckernfoerde_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.)
Flensburga pilsēta Vācijā (_Flensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, pie Dānijas robežas, jūras osta, 84000 iedzīvotāju (2013. g.)
Glikštate pilsēta Vācijā (_Glueckstadt_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Heide pilsēta Vācijā (_Heide_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hūzuma pilsēta Vācijā (_Husum_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Iceho pilsēta Vācijā (_Itzehoe_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kapelne pilsēta Vācijā (_Kappeln_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Meldorfa pilsēta Vācijā (_Meldorf_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Neiminstere pilsēta Vācijā (_Neumuenster_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 77100 iedzīvotāju (2013. g.)
Nībille pilsēta Vācijā (_Niebuell_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Oldenburga pilsēta Vācijā (_Oldenburg in Holstein_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pinneberga pilsēta Vācijā (_Pinneberg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 42100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rendsburga pilsēta Vācijā (_Rendsburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 27300 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlēsviga pilsēta Vācijā (_Schleswig_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vēdele pilsēta Vācijā (_Wedel_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 32300 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīka pilsēta Vācijā (_Wyk auf Föhr_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Fēras salā Ziemeļjūras piekrastē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.); Vīka Fērā
Arnisa pilsēta Vācijā ("Arnis"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādbramštete pilsēta Vācijā ("Bad Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bargteheide pilsēta Vācijā ("Bargteheide"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bramštete pilsēta Vācijā ("Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bīdelsdorfa pilsēta Vācijā ("Büdelsdorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Elmshorna pilsēta Vācijā ("Elmshorn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 47700 iedzīvotāju (2013. g.)
Eslingene pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā
Eitīne pilsēta Vācijā ("Eutin"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
Fēmarna pilsēta Vācijā ("Fehmarn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1240 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdrihštate pilsēta Vācijā ("Friedrichstadt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gardina pilsēta Vācijā ("Garding"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gēstahte pilsēta Vācijā ("Geesthacht"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.)
Glinde pilsēta Vācijā ("Glinde"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gliksburga pilsēta Vācijā ("Gluecksburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Heiligenhāfene pilsēta Vācijā ("Heiligenhafen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaltenkirhene pilsēta Vācijā ("Kaltenkirchen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēllinghūzene pilsēta Vācijā ("Kellinghusen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Krempe pilsēta Vācijā ("Krempe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lauenburga pilsēta Vācijā ("Lauenburg am Elbe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Lībeka pilsēta Vācijā ("Luebeck"), Šlesvigas-Holšteinas federālajā zemē, 213000 iedzīvotāju (2013. g.)
Litjenburga pilsēta Vācijā ("Luetjenburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5340 iedzīvotāju (2013. g.)
Marne pilsēta Vācijā ("Marne"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Melne pilsēta Vācijā ("Moelln"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1850 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt in Holstein"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Norderšteta pilsēta Vācijā ("Norderstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 75400 iedzīvotāju (2013. g.)
Nortorfa pilsēta Vācijā ("Nortorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 6660 iedzīvotāju (2013. g.)
Plēne pilsēta Vācijā ("Ploen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8650 iedzīvotāju (2013. g.)
Prēca pilsēta Vācijā ("Preetz"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kvikborna pilsēta Vācijā ("Quickborn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20000 iedzīvotāju (2013. g.)
Raceburga pilsēta Vācijā ("Ratzeburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinbeka pilsēta Vācijā ("Reinbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinfelde pilsēta Vācijā ("Reinfeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šenefelde pilsēta Vācijā ("Schenefeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Švarcenbeka pilsēta Vācijā ("Schwarzenbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Šventinentāle pilsēta Vācijā ("Schwentinental"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Tēninge pilsēta Vācijā ("Toenning"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Torneša pilsēta Vācijā ("Tornesch"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Iterzene pilsēta Vācijā ("Uetersen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.)
Vālštete pilsēta Vācijā ("Wahlstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vēzelbūrene pilsēta Vācijā ("Wesselburen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vilstere pilsēta Vācijā ("Wilster"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Baireita pilsēta Vācijā, Bavārijas federālās zemes ziemeļos, pie Mainas iztekas, t. s. Franku Šveicē, 71600 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XII gs.
Baucene pilsēta Vācijā, Saksijas federālajā zemē, Šprē augšteces rajonā, 39600 iedzīvotāju (2013. g.); Budišina
Vesterlande pilsēta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, Ziemeļfrīzu salu Ziltes salā
Ķīle pilsēta Vācijas ziemeļos ("Kiel"), Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes administratīvais centrs, atrodas Baltijas jūras piekrastē, 241500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tetova pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pologas reģionā, Šarplaninas piekājē, 52900 iedzīvotāju (2002. g.)
Kēpenika Pilsētas rajons ("Koepenick"), Vācijas galvaspilsētas Berlīnes dienvidaustrumos, platība 127,3 kvadrātkilometri, pilsētas zaļā zona ar ūdeņiem (Šprē, Dāme, Migelezers)
Mistra kalns pilskalns Balvu novada Šķilbēnu pagasta Porskovas ciemā, 11 m augsts paugurs, plakums 55 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13.-14. gs.
Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms
Leimanišķu baterijas kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, Šentes kalnu mežā pie Leimanišķu ciema, \~15 m augsts paugurs, plakuma garums - 150 m, platums - 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Poliščinas pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Poleščinas (Poliščinas) ciemā, pie Latvijas un Krievijas robežas, ir \~10 m augsts, savrups paugurs, postīts noarot nogāzes, plakums — 35 x 20 m, datējums nav zināms
Rubuļu pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Rubuļu ciemā, \~10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, plakums sākotnēji — 17 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri
Pleppenhof Plepju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
Hurnsunna Polijas zinātniski pētnieciskā stacija Špicbergenas salā, Hurnsunna līča ziemeļu krastā
Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai
gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju
Ašhara polsēta Omānā (_Al Ashkharah_), Šerkījas muhāfazā, Arābijas jūras piekrastē
Posmale Pormale, Šķēdes pieteka
Šotkija barjera potenciāla barjera pusvadītāja kontaktā ar metālu; veidojas, ja elektronu izejas darbi no metāla un no pusvadītāja ir dažādi; Šotkija barjerai ir maiņstrāvas taisnošanas efekts; pusvadītājus ar Šotkija barjeru izmanto par superaugstfrekvenču detektoriem
volapiks Praksē neieviesusies mākslīga starptautiska valoda, ko 1880. gadā izveidoja J. Šleiers
programmas specifikācija precīzs tā rezultāta apraksts, ko nepieciešams iegūt ar doto programmu. Šis apraksts parasti nosaka, kas jādara programmai, bet nenorāda, kā šīs programmas funkcijas tiek realizētas
Mazie Šnepsti Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Šņepsti" nosaukuma variants
tīkla draiveru saskarne programmatūras saskarne starp transporta protokolu un datu posma protokolu (tīkla draiveri). Šī saskarne nodrošina protokola pārvaldību, pieņem pieprasījumus no transporta slāņa un aktivizē tīkla adapteri
valoda Estelle programmēšanas valodas "Pascal" paplašinājums datora tīklu protokolu formātu specifikāciju izstrādāšanai. Šajā valodā protokoli tiek aprakstīti kā savstarpēji saistītu neterminētu galīgo automātu kompozīcija
kalvinisms protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā; Kalvins uzskatīja, ka daži cilvēki ir dieva izredzētie; kuri tie ir, to nav iespējams pateikt, tāpēc visiem ir jāstrādā godīgi, čakli un jādzīvo taupīgi
Šaaņsji province Ķīnā, robežojas ar Minsjas Hueju atonomo reģionu, Iekšējās Mongolijas autonomo reģionu, Šaņsji, Henaņas, Hubei, Čuncjinas, Sičuaņas un Gaņsu provinci, administratīvais centrs - Sjiaņa
Hebei Province Ķīnas austrumu daļā ("Hebei"), platība - 187700 kvadrātkilometru, 71850000 iedzīvotāju (2012. g.), administratīvais centrs - Šidzjadžuana
Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni
Čuncjina province Ķīnas centrālajā daļā, robežojas ar Šaansji, Hubei, Hunaņas, Guidžou un Sičuaņas provinci
Liaonina Province Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Liaoning"), Dzeltenās jūras piekrastē, platība - 230000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Šeņjana
Austrumu province province Šrilankā (_Eastern Province_), atrodas salas austrumu piekrastē, administratīvais centrs - Batikaloa
Aruša province Tanzānijā (_Arusha, Mkoa wa_), tās ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Kilimandžāro, Maņaras, Šiņangas un Maras provinci, kā arī ar Keniju
Šņitkas purvs purvs Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — 3699 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5 m, zem kūdras sapropelis; Lagažu-Šņitku purvs; ziemeļu daļu sauc par Raganu purvu, austrumu — par Motokli
Apencelles-Innerrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Apencelle, valoda - vācu, ticīgie - katoļi
Apencelles-Auserrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Hērizava, valoda - vācu, ticīgie - protestanti, katoļi
Jitlande pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru (dāņu val. _Jylland_, vācu val. _Juetland_), no Skāgenes līdz Ķīles kanālam, lielākā daļa pieder Dānijai (29633 kvadrātkilometri, ap 2,4 mlj iedzīvotāju), dienvidu daļa pieder Šlēzvigai-Holšteinai (Vācijai), garums - līdz 300 km, platums - 40-165 km
Taigonoss Pussala Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē, Šeļihova līcī, starp Gižigas un Penžinas līci, Krievijas Magadanas apgabalā un Kamčatkas novadā, garums - \~200 km, lielākais platums - \~150 km, augstums - līdz 1483 m, mežatundra
Andrē Zeme pussala Špicbergenā (_Andrée Land_), starp Vudfjordu un Vijdefjordu
Eiderštete pussala Vācijas ziemeļrietumos, Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes rietumos, tās izvirzījums Ziemeļjūrā
Škinči Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķiņči" nosaukuma variants
Akmenes rajons rajons Lietuvas Šauļu apriņķa ziemeļrietumos, pie Latvijas robežas, iepretim Saldus un Dobeles rajonam
aizliegtā rakstzīme rakstzīme, kuras izmantošana saskaņā ar komandvadāmu programmu un programmēšanas valodu sintakses likumiem nav atļauta. Šīs rakstzīmes parasti tiek rezervētas speciālu funkciju apzīmēšanai, un tās nevar izmantot, piemēram, datņu vārdu veidošanai
Līņu ezers Raudiņu ezers Šķeltovas pagastā
Raudinka Raudiņu ezers Šķeltovas pagastā
Austrumu Majo Kebi reģions Čadā (_Mayo-Kebbi Est_), atrodas valsts rietumu daļā, robežojas ar Šari-Bagirmi, Tandžiles un Rietumu Majo-Kebi reģionu, kā arī ar Kamerūnu, administratīvais centrs - Bongora
Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona
Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici
Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici
Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas
Aizreina Reinas labā satekupe Šveicē (_Hinterrhein_), Graubindenes kantonā
Hunsriks Reinas Šīferkalnu dienvidrietumu daļa starp Mozeli un Nāi, Vācijā, augstums - līdz 816 m, plakankalne, ko veido gk. slānekļi
Zauerlande Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļa Vācijā ("Sauerland"), garums - \~80 km, augstums - līdz 843 m, dzelzs rūdas un būvakmeņu ieguve
debajgramma Rentgenogramma polikristālam, kas uzņemta pēc Debaja-Šerera metodes
Šulehi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Šuļohi" neprecīzs nosaukuma variants
šņitņikieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitņiki" iedzīvotāji
šaurīšāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurīši" iedzīvotāji
Šaureites Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukuma variants
Šaureitis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukums latgaliski
Šļahotski Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Šļahotska" bijušais nosaukums
šļahotskieši Rezēknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Šļahotski" iedzīvotāji
šķerbenieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbenieki" iedzīvotāji
Pirmie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants
Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants
Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants
Pyrmī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukums latgaliski
Otrie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants
Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants
Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants
Ūtrī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukums latgaliski
Škrabi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Škrjabi" nosaukuma variants
Šmeili Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Šmeiļi" nosaukums latgaliski
špēļānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" iedzīvotāji
špēlieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" iedzīvotāji
špēļānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļu ciems" iedzīvotāji
špēlieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļu ciems" iedzīvotāji
Špēļi Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špieļi" nosaukuma variants
Špieli Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špieļi" nosaukums latgaliski
Škesteri Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķesteri" nosaukuma variants
Škvarkys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škavrki" nosaukums latgaliski
škvarkānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škvarki" iedzīvotāji
Škvarkas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škvarki" nosaukuma variants
Šauriškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukuma variants
Šauriškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukums latgaliski
Špeļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" kļūdains nosaukuma variants
Špieļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukuma variants
Špieli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukums latgaliski
štikānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" iedzīvotāji
Štikoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukuma variants
Štykoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukums latgaliski
Šķeņova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Škeņeva" nosaukuma variants
Škerbinīki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Škierbinīki" neprecīzs nosaukuma variants
šķeņevieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Šķeņeva" iedzīvotāji
špakānieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Špaki" iedzīvotāji
Šļomi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Šļomovka" nosaukuma variants
sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Šprē upes augštecē Vācijas dienvidaustrumu daļā; lužicieši; runā sorbu valodās, ticīgie - luterieši, katoļi
šampēterieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šampēteris" iedzīvotāji
šampēternieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šampēteris" iedzīvotāji
šķirotavieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šķirotava" iedzīvotāji
šmerlenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šmerlis" iedzīvotāji
šmerlieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šmerlis" iedzīvotāji
Rumbula Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu
Dārzciems Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm
Pļavnieki Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētas austrumu daļā, visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime, robežojas ar Purvciema, Dreiliņu, Šķirotavas un Dārzciema apkaimēm
Zasulauks Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, robežojas ar Dzirciema, Āgenskalna, Šampētera un Imantas apkaimēm
Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu
Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm
Ķengarags Rīgas pilsētas apkaime tās dienvidaustrumu daļā, Latgales priekšpilsētā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju, robežojas ra Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm
Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā
Šņitka Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā; Šnitka; Šņitkas strauts
šlājinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Šlājienu ciems" jeb "Šlājiena ciems" iedzīvotāji
špiguļnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Špiguļciems" iedzīvotāji
Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira
švirkalnieki Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Švirkale" iedzīvotāji
Mazšvirkale Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Švirkale" nosaukuma variants
kalibans Rupji juteklisks cilvēks (no Šekspīra lugas "Vētrā" tēla vārda)
šaurumieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurumi" iedzīvotāji
Šylova Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šilova" nosaukums latgaliski
šņepstānieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" iedzīvotāji
šņepstieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" iedzīvotāji
Šnepsti Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" nosaukuma variants
Šņopsti Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" nosaukuma variants
šņitkinieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitkina" iedzīvotāji
Šņitkini Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitkina" nosaukuma variants
šekspīrisks saistīts ar Viljama Šekspīra daiļradi, tai raksturīgs
zemes saite sakaru sistēma, kas ir uz zemes, zem zemes vai tuvu zemei. Šādas sistēmas var veidot mikroviļņi, elektriskie un optiskie kabeļi
šarlotnieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" iedzīvotāji
Meinlenda sala Atlantijas okeānā, lielākā no Šetlendas salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija, platība 938 kvadrātkilometri
Jella sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salās, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Fetlera sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salu austrumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Veilseja sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salu austrumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Breseja sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salu austrumu pusē, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Fūla sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salu dienvidrietumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Papastaura sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salu rietumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Ūzedoma sala Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu "Usedom", poļu "Uznam"), kopā ar Volinu atdala Ščecinas līci no Pomožes līča, platība - 445 kvadrātkilometri (no tiem 354 kvadrātkilometri ir Vācijas teritorija, austrumu daļa ar Svinoujsces ostu - Polijas)
Volina sala Baltijas jūras dienvidrietumu piekrastē ("Wolin"), Polijas ziemeļrietumos, platība 265 kvadrātkilometri, kopā ar Ūzedomu atdala Ščecinas līci no pomožes līča
Hūpene sala Barenca jūras ziemeļu daļā, dienvidaustrumos no Edža slas Špicbergenas arhipelāgā, Norvēģijas teritorija
Kodiaka sala Klusajā okeānā (angļu val. "Kodiak Island"), Ziemeļamerikas rietumu piekrastē, ASV Aļaskas štatā, platība - 9500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1353 m, no Aļaskas pussalas atdala Šeļihova šaurums; Kadjaka
Ansta sala Norvēģu jūrā (_Unst_), Šetlendas salu ziemeļos, Skotijā, Lielbritānijas teritorija
Arabija sala Persijas līcī (_al ‘Arabiyah, Jazīrat_), Saūda Arābijas Šarkījas (Austrumu provinces) teritorija
Abū Alī sala sala Persijas līča rietumu piekrastē (_Abū ‘Alī, Jazīrat_), Sauda Arābijā, Šerkījas mintakā
Barenca sala sala Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, rietumos no Olgas šauruma, dienvidos no Peiera raga, ziemeļrietumos un rietumos to apskalo Stūrfjords
Vilhelmeja sala Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā
Prinča Kārļa Zeme sala Špicbergenas arhipelāga rietumos, no Špicbergenas salas to atdala Forlannsunnets
Amruma sala Ziemeļjūrā (_Amrum_), Vācijas teritorija, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, viena no Ziemeļfrīzu salām
Viktorija sala Ziemeļu Ledus okeānā, uz austrumiem no Špicbergenas, Krievijas teritorija
Šarlotes Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" bijušais nosaukums
ķingutnieki Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Ķinguti" iedzīvotāji
Jaunais ciemats Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" daļa
šķēdenieki Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji
viesturnieki Saldus novada Šķēdes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Viestura ciems" iedzīvotāji
šlapakieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Šlapaki" iedzīvotāji
Autskerijas salu grupa Norvēģu jūrā (_Out Skerries_), Šetlendas salu austrumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Sanktgallene Sanktgallenes kantons Šveices Konfederācijā, platība - 2026 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2009.)
raps Santīma nosaukums vāciski; tā reizēm dēvē Šveices santīmu
Moļneica Sarjankas kreisā krasta pieteka Šķaunes un Bērziņu pagastā, iztek no Zeiļovas ezera, lejtecē Baltkrievijas robežupe, garums 9 km; Mālnīca; Molnīca
Abā er Ruvāts sausgultne (_Abā ar Ruwāth, Wādi_) Lielajā Nefūda tuksnesī, Sauda Arābijā, Hudūd eš Šemālījas mintakā
Andāms sausgultne Omānā (_‘Andām, Wādī_), Šerkījas muhāfazas rietumu daļā
Bātīns sausgultne Saūda Arābijas Šerkījas mintakas ziemeļrietumos un Kuveitas rietumu pierobežā
Oderas līcis sekls ielīcis Baltijas jūras dienvidos (vācu val. “Oderbucht”), dziļums — 12-14 m, Svina to savieno ar Ščecinas līci, kura austrumu pusē ietek Odera
Ādama tilts sēkļu, saliņu un koraļļu rifu josla starp Indostānas pussalu un Šrilankas salu (_Adam ’s Bridge_), atdala Manaras līci no Polka šauruma, garums - \~30 km, lielākais dziļums starp salām - \~1,5 m
nerviji sena kareiviska beļģu cilts starp Šeldu un Māsu; tās pēkšņais uzbrukums 57 p. m. ē. Cēzara leģionam tikko nebeidzās ar pilnīgu romiešu sakaušanu
Milzkalnes baznīcas kalns sena kulta vieta Smārdes pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Šlokenbekas pils, \~8 m augsts iegarens paugurs (~150 x 100 m), viena mala norakta
Švīces govis sena piena-gaļas govju šķirne, kas izveidota Šveicē no vietējām govīm; ātraudzīgas, ar stipru skeletu un labi attīstītu muskulatūru; apmatojums pelēkbrūns, mugura un kājas gaišas
Hēdebija sena pilsēta Baltijas jūras piekrastē (angļu val. "Hedeby", sendāņu val. "Haithabu"), netālu no vācu pilsētas Šlēzvigas, dibināta, domājams, ap 800. g., vikingu laikos līdz pat 11. gs. beigām bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, daudz senatnes pieminekļu
pimberis sena sudraba monēta (piecnieks); Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas, 18. gs. arī 7,5 kapeikas
pimveris sena sudraba monēta; Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas; pimberis
semnoni Senģermāņu cilts tagadējā Brandenburgā un Švābijā
Senheida Senheidas ezers - Šengeidas ezers Skrudalienas pagastā
upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi (sanskritā), kas saistīti ar vēdām un skaidro to dziļāko jēgu; saglabājušies 108 upanišadu teksti, kas radušies no 6. gs. p. m. ē. līdz 15. gs. m. ē.; upanišadas ietekmējušas indiešu filozofisko domu, kā arī Eiropas filozofus, sākot ar A. Šopenhaueru
Satī Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meita un Šivas sieva, kura sadedzinājās upurēšanas ugunī un vēlāk atdzima kā Pārvatī
Rudra Senindiešu mitoloģijā - dievība, pērkona, niknuma, dusmu personifikācija, dieva Šivas priekštecis vēdismā; graujošais spēks
rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs
Menaka Senindiešu mitoloģijā - dievišķā aspara, kurai dievs Brahma lika pavedināt riši Višvāmitru, lai to novērstu no askētisma varoņdarbiem, kā rezultātā viņai piedima meita Šakuntala
Sarama senindiešu mitoloģijā - Indras suns; vēlāk - divu baismīgu Šambaru suņu māte
gana senindiešu mitoloģijā - noslēgta dievību (parasti zemāko dievu un pusdievu) grupa (kopiena), kurā ietilpa deviņas mitoloģisko personu grupas (dievi vai pusdievi), kas darbojās kā Šivas palīgi un to priekšgalā bija viņu vadonis Ganeša, Šivas un Pārvatī dēls
Pašupati senindiešu mitoloģijā - Rudras un Šivas epitets, īpaša viņu hipostāze ("zvēru (lopu) pavēlnieks, (dzīvo) radību kungs, pavēlnieks")
Bhīšma Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" pāndavu un kauravu tēvocis, valdnieka Šantanu un dievietes Gangas dēls
Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās
Nātarādža Senindiešu mitoloģijā - viens no dieva Šivas vārdiem, kurā viņš izpaužas kā Visuma kustības avots un deju valdnieks
Dzilnaskalns Senkapi Balvu novada Šķilbēnu pagastā, Balvu-Baltinavas ceļa kreisajā pusē, šaurs paugurs, kurā izvietoti 10 agrā dzelzs laikmeta kapu uzkalniņi 6-8 m diametrā (to augstums - \~1 m)
Limbažu-Nabes senleja senleja Limbažu un Cēsu novadā, stiepjas 36 km garumā no Viļķenes pagasta Šķirstiņiem līdz Straupes pagasta Plācim, platums - 1,2-1,5 km, dziļums - 18-33 m
Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni
Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas
Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu
Kiša Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), uz dienvidiem no Babilonas, liels senās Šumeras kultūras centrs, tagad drupu pakalns (Oheimira), atrastas valdnieku pils (XXVIII-XXV gs. p. m. ē.) u. c. celtņu drupas
spints Sens tilpuma mērs Ziemeļvācijā, kura lielums gandrīz katram apvidum savs, piem., Brēmenē - 4,631 l, Hamburgā - 6,870 l, Hanoverē - 7,788 l, Meklenburgā - 2,409 l un Šlezvigā-Holšteinā - 8,695 l
Bata de Lairi sezonāli izžūstoša ūdenstece Čadā, Šari labā krasta pieteka
Ofēlija Sievietes tēls V. Šekspīra lugā "Hamlets"
santīms Sīknaudas vienība Šveicē un vairākās valstīs, kur valūtas pamatvienība ir franks, vienāda ar 0,01 franku (līdz 2002. g. arī Francijā un Luksemburgā)
Ščadrinīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ščadrinieki" nosaukuma variants
Ziemeļatlantijas straume siltā straume Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Golfa straumes turpinājums uz ziemeļaustrumiem no Ņūfaulendas sēkļa, virzās gar Lielbritānijas, Islandes, Norvēģijas krastiem uz Špicbergenu, ātrums 0,1-0,25 m/s
Norvēģijas straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeāna Norvēģu jūrā, plūst gar Norvēģijas krastiem, Ziemeļatlantijas straumes atzars, ietilpst Golfa straumes sistēmā, ieplūst Norvēģu jūrā pa šaurumu starp Farēru un Šetlendu salām, ziemeļu daļā sadalās Nordkapa straumē un Špicbergenas straumē
Golfa straume silto straumju sistēma Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Ziemeļu Ledus okeānā no Floridas pussalas līdz Špicbergenai un Novaja Zemļai; vidējais ātrums 1,5 m/s; svarīgākais zvejniecības rajons pasaulē
Siņdzjana Siņdzjanas (Šindžanas) Uiguru autonomais reģions - administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Urumči, platība - 1660000 kvadrātkilometru, 20950000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šahars sk. Šahars un Šalims
Šalims sk. Šahars un Šalims
Schoenberg Skaistkalnes (Šimberkas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
šenberģieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šenberga" iedzīvotāji
šimberģieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šenberga" iedzīvotāji
šimbarģieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šimbarka" iedzīvotāji
šimbarķieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šimbarka" iedzīvotāji
šimbergieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šimbarka" iedzīvotāji
Šķieme Skirna, Škirnates ezera pieteka
Šķirna Skirna, Škirnates ezera pieteka
Skolas Skolas upīte - ūdenstece Cēsu novada Dzērbenes pagastā, ietek Šķestera ezerā
Senheida Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Šengeida" nosaukuma variants
Šēnheida Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Šengeida" nosaukuma variants
šenheidieši Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Šenheida" iedzīvotāji
Skujiņas ezers Skujenes ezers Šēderes pagastā
Schlitterhof Slīteres, Šlīteres muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Schmaisen Smaižu (Šmaizes) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Slokenbeka Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" bijušā nosaukuma "Šlokenbeka" variants
šlokenbecnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Šlokenbeka" jeb "Slokumberga", tagad "Milzkalne" iedzīvotāji
Ātraiskalns smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti
Aubārī idhāns smilšu tuksnesis Lībijā (_Idhān Awbārī_), Vādī eš Šātī un Vādī el Hajātas šebījā
lužicieši Sorbi - tauta, dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā Šprē upes baseinā 2 areālos (Kotbusas un Baucenes apvidū), runā sorbu valodās, cēlušies no senajām Pielabas slāvu ciltīm, ticīgie - kristieši (luterieši un katoļi)
vecākvadības programmatūra specializēta pārlūkprogramma vai filtra programma, kas atmet tās tīmekļa vietnes, kas nav piemērotas bērniem. Šādas programmas var pārbaudīt lappuses pēc satura vai pēc vietrāža _URL_, izmantojot nevēlamu vietņu datu bāzes
vibroakustiskā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšana notiek, mērot vibrāciju parametrus. Šīs metodes vienkāršots variants ir spēkratu sistēmu un agregātu vispārējā tehniskā stāvokļa vērtēšana pēc neraksturīgiem trokšņiem un vibrācijām, bez speciālas aparatūras, izmantojot tikai operatora pieredzi un intuīciju
šarnīra moments spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi. Šarnīra moments nosaka piepūli, kas nepieciešama, lai atliektu vadības plāksni; momentu samazināšanai lieto aerodinamisko kompensāciju vai trimmerus
Spodas Spodas ezers - Špoģu ezers Lūznavas pagastā
objektu sasaiste un iegulte Standartu kopa, ko izstrādājusi firma _Microsoft_ un kas izmantota operētājsistēmās _Microsoft Windows_ un firmas _Apple Macintosh_ saimes datoros. Šie standarti tiek lietoti, lai izveidotu dinamiskas, automātiski atjaunināmas saites starp dokumentiem, kā arī lai dokumentu, kas radīts vienam lietojumam, ievietotu dokumentā, kas izveidots citam lietojumam
Cimmervaldes konference starptautiska sociālistu konference, kas notika 1915. g. 5.-8. septembrī Cimmervaldē, Šveicē, piedalījās delagāti no 11 Eiropas valstīm, apsprieda jautājumu, kā cīnīties par mieru pasaules kara laikā
ISO Starptautiskā standartizācijas organizācija (angļu "International Organization for Standardization" - nosaukuma pamatā ir grieķu vārds "isos" - "vienāds, vienlīdzīgs"), atrodas Ženēvā, Šveicē; dib. 1946. g.
FIDE Starptautiskā Šaha federācija (fr. "Federation internationale des echecs")
standarts X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi. Šī datu bāze ietver lietotāju vārdus, pasta adreses, telefona un faksa numurus, kā arī citu nepieciešamo informāciju
Staskeviča ezers Staškeviča ezers Šēderes pagastā
vaids Stiepta, Šņācoša skaņa, kas rodas stiprā vējā, vētrā, arī kokiem, koku zariem šādā vējā, vētrā lokoties u. tml.
Škinči Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Škiņči" bijušais nosaukums
Akmenes svīta stratigrāfiska vienība augšdevona Famēnas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-16 m, atsegumi Imulas, Amulas, Šķēdes, Akmenes krastos
Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos
Šņores muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" bijušais nosaukums
Šalgunava Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Šalgunova" nosaukuma variants
Šaugunova Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Šalgunova" nosaukuma variants
Šņucynova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Šņucinova" nosaukums latgaliski
šiškovieši Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Šiškova" iedzīvotāji
švitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Švitene" (tagad - "Svitene") iedzīvotāji
šāspusietis Šā apvidus, šās puses iedzīvotājs
šopusietis Šā apvidus, šās puses iedzīvotājs; šejienietis; šāspusietis
opopanaks Šā auga aromātiskie sveķi
vikuņa Šā dzīvnieka vilna
vikunja Šā dzīvnieka vilna
balsa Šā koka koksne
mariāņi Šā ordeņa locekļi
juku jukām Šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības
jukjukām Šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības; juku jukām
nomaisīties Šā tā, ne visai kārtīgi dzīvot
tudīties Šā un tā, bet bez labuma (vajadzības) kaut ko darīt
komsi-komsā Šā vai tā; šaubīgi
Katanga Šaba - reģions Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos
piekasīšana Šāberēšana - virsmas apstrādes operācija, kurā no metāla virsmas pēc griezapstrādes nokasa plānu metāla skaidiņu
rutīna Šablonisks, konservatīvs darbības, darba veids
veidnis Šablons
stensils Šablons - metāla vai papes plāksnīte ar izgrieztiem burtiem vai ornamentiem, ko lieto šo izgriezumu pārnešanai uz kāda priekšmeta vai auduma
veidne Šablons vai forma, ko teksta procesoram, izklājlapām vai citiem lietojumiem izmanto kā uzmetumu, aizpildot tukšās vietas ar vajadzīgo informāciju un tādējādi atvieglojot atkārtotu uzdevumu risināšanu
gabarīts Šablons, lekāls jūrniekiem
vītņmērs Šablonu komplekts vītnes soļa, profila mērīšanai
šabraka Šabraks
šubraks Šabraks, vecs mētelis vai kažoks
Deveči Šabrana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 2010. g.
perdelēt Šad tad skaļi izdalīt vēdera gāzi
kraucelēt Šad tad viegli kāsēt
brīdis Šad tad, laiku pa laikam
stribuļot Šad un tad iedzert
ieklimstēties Šad un tad ieskanēties
apžagoties Šad un tad iežagoties
iedoties Šad un tad kaut ko iedot
ēškot Šad un tad nedaudz ēst, našķoties
palaidulēt Šad un tad palaist
pateikāt Šad un tad pateikt, pastāstīt
pasaukāt Šad un tad saukt
piekramstīt Šad un tad steigā ieēst
miežnāt Šad un tad urinēt
patupstīties Šad un tad uz kādu brīdi notupties
zīstīties Šad un tad zīst kādu brīdi
uzgūtnēm Šad un tad, ar pārtraukumiem
nags Šādai ragvielas plātnei līdzīgs izvirzījums, veidojums (piemēram, priekšmetam)
zīds Šādai šķiedrai līdzīga mākslīgā šķiedra
klauzūra Šādam aizliegumam pakļautās telpas
krēpes Šādam apmatojumam līdzīgs veidojums (parādībām dabā)
spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai
spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto par sēdekļa sastāvdaļu
slidas Šādām ierīcēm līdzīgas (transportlīdzekļu, parasti laivu) detaļas, kas nodrošina (to) slīdēšanu pa ledu
zāļu tēja Šādam nolūkam derīgi ārstniecības augi
suka Šādam rīkam līdzīga detaļa, elements ierīcē, iekārtā u. tml.
kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums (piemēram, spuldzei, termosam)
sekste Šādam veidojumam līdzīgs izvirzījums, arī izaugums
tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē
kooperatīvs Šādas apvienības tirdzniecības uzņēmums
klubs Šādas biedrības telpas (celtne)
mūža darbs Šādas darbības rezultāts
kabinets Šādas darbistabas iekārta
kinohronika Šādas fiksācijas rezultātā iegūtie kinokadri
kinoizmēģinājumi Šādas filmēšanas rezultātā iegūto kinokadru kopa
kliņģeris Šādās formas neliels baltmaizes mīklas veidojums
bekons Šādas gaļas produkts (mazsālīts vai žāvēts)
glāzīte Šādās glāzes saturs
ķūtala Šādas govs vārds
slēdzis Šādas ierīces elements (poga, svira u. tml.), kas uztver ārējo iedarbību uz ierīces mehānismiem
nestuves Šādas ierīces saturs; daudzums, kas ietilpst šādā ierīcē
heliogravīra Šādas iespiedformas novilkums
filharmonija Šādas iestādes ēka, koncertzāle
pasts Šādas iestādes, organizācijas kārtotā sūtījumu regulāra nogāde
policija Šādas izpildu institūcijas darbinieku grupa, vienība, nodaļa u. tml.
katorga Šādas izsūtīšanas vieta
birze Šādas joslas iezīmējums
melns Šādas krāsas tērpā
komēdija Šādas lugas uzvedums
traģēdija Šādas lugas uzvedums
traģikomēdija Šādas lugas uzvedums
galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis
simfodžezs Šādas mūzikas atskaņotāju orķestris
pagasts Šādas organizācijas formas teritoriāla vienība
tablete Šādas plāksnītes formā sapresēta ķīmiska pulverveida viela
pārestība Šādas rīcības izraisīts (cietēja) emocionālais stāvoklis
kooperācija Šādas sadarbības veidošana, organizēšana
zvans Šādas signālierīces radītās skaņas
vibrato Šādas skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā)
pavadījums Šādas skaņdarba daļas atskaņojums
dubļi Šādas slapjas, izmirkušas zemes pikas, daļiņas (uz kāda priekšmeta)
skaņa Šādas svārstības, šādu svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē
pagasts Šādas teritoriālas vienības iedzīvotāji
kupols Šādas velves virsma, kas redzama no celtnes ārpuses
krāsa Šādas vielas kārta (uz kādas virsmas)
sārms Šādas vielas šķīdums, ko izmanto, piemēram, veļas mazgāšanai
mežsaimniecība Šādas vienības pārvalde; celtne, telpa, kurā darbojas šāda pārvalde
mežniecība Šādas vienības pārvalde; celtne, telpa, kurā darbojās šāda pārvalde
šādai Šādi
štādējādi Šādi
šitā Šādi; šādā veidā
telekss Šādos sakaros izmantojamais aparāts
itāds Šāds
itods Šāds
šādējāds Šāds
šaids Šāds
šitāds Šāds
šitentāds Šāds
štāds Šāds
vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks šķidrumu (piemēram, vīna, eļļas) glabāšanai
vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas
laiks Šāds (parasti neilgs) posms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana
vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis
šaržs Šāds attēlojums (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā)
ievainojums Šāds audu bojājums (augiem)
karte Šāds debess ķermeņa virsmas vai tās daļas, arī zvaigžņotās debess vai tās daļas attēlojums plaknē
pūslis Šāds dzīvnieka orgāns (parasti izžāvēts)
piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko izmanto par pārtikas produktu
labpatika Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam)
labsajūta Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam)
tīksme Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam)
dvielis Šāds garš, šaurs auduma gabals, ko izmanto zārka nešanai un ielaišanai kapā
dobspiedums Šāds grafikas tehnikas veids
augstbaznīca Šāds grupējums vai kustība arī citās konfesijās
vērtība Šāds īpašību kopums, ko raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu (piemēram, ar naudu); arī cena (1)
kūkums Šāds izliekums, saliekums, kas radies deformācijas rezultātā
replika Šāds izteikums (daiļdarba, parasti lugas, kinofilmas scenārija) dialogā; šāds izteikums, ko tēlotājs runā izrādē, kinofilmā, uzvedumā u. tml.
replika Šāds izteikums, arī rakstīts teksts apspriedē, diskusijā u. tml.
kāškrusts Šāds krusts - hitleriskās Vācijas diktatūras emblēma
mēnesis Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs
nakts Šāds laikposms, arī tā daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību
periods Šāds laikposms, kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu regulāra atkārtošanās
kule Šāds maiss kopā ar tā saturu
pīne Šāds matu pinums
dārds Šāds mūzikas instrumentu skanējums
nešāds Šāds nešāds - nederīgas lietas, sēnalas, visādi nieki
sēnes Šāds organisms, ko izmanto uzturā
kukainis Šāds parazitējošs dzīvnieks (parasti uts)
laiks Šāds posms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (parasti sabiedrības dzīvē); arī laikmets (2)
laiks Šāds posms, kas saistīts ar (cilvēka, cilvēku grupas) aktīvas darbības, arī dzīves periodu
maiss Šāds priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai
maiss Šāds priekšmets kopā ar tā saturu
zebenīca Šāds priekšmets kopā ar tā saturu; arī šāda priekšmeta saturs
spieķis Šāds stienis ar atvāžamu sēdekli
bārsli Šāds tāds beramais, piem., putnu barībai
pods Šāds trauks (kā) vārīšanai, sautēšanai
kanna Šāds trauks kopā ar tā saturu
katls Šāds trauks kopā ar tā saturu
ķipis Šāds trauks kopā ar tā saturu
krūze Šāds trauks kopā ar tā saturu
krūzīte Šāds trauks kopā ar tā saturu
mēriņš Šāds trauks kopā ar tā saturu
muca Šāds trauks kopā ar tā saturu
panna Šāds trauks kopā ar tā saturu
pokāls Šāds trauks kopā ar tā saturu
šķīvis Šāds trauks kopā ar tā saturu
spainis Šāds trauks kopā ar tā saturu
tase Šāds trauks kopā ar tā saturu
kauss Šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs
dārds Šāds troksnis, ko rada braucoši transportlīdzekļi, to daļas
dārds Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni
grandi Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni
graujas Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni
iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (dzīvnieku)
iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.)
pavārds Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.)
teksts Šāds vārdu, teikumu kopums, kas ir izmantots vokālā skaņdarbā
plāksne Šāds veidojums informatīvu materiālu piestiprināšanai
turza Šāds veidojums kopā ar tā saturu; šāda veidojuma saturs
tūta Šāds veidojums kopā ar tā saturu; šāda veidojuma saturs
sega Šāds veidojums ķermeņa, tā daļas segšanai
rāmis Šāds veidojums, parasti četrstūrains, (kā) nostiprināšanai, balstam
rīkste Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai
vica Šāds zars, ko izmanto dzīvnieku ganīšanai, arī dzīvnieku, cilvēku pēršanai
itaids Šāds, itāds
šods Šāds; itods
šitādste Šāds; tieši šāds
kungs Šādu aprindu cilvēki
stāvoklis Šādu attiecību kopums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.)
kazaks Šādu bijušo apgabalu iedzīvotāji, kas parasti tur ir dzimuši
sūklis Šādu dzīvnieku ķermeņa gabals, arī mākslīgs porains, elastīgs izstrādājums, ko parasti izmanto tīrīšanai, mazgāšanai
veselība Šādu īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem)
keramika Šādu izstrādājumu darināšana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare
numerācija Šādu numuru kopums
kāpa Šādu pauguru virkne vai grēda (parasti piekrastēs)
nīts Šādu pavedienu pāris vai šāds pavediens
trauks Šādu priekšmetu kopums ēdienu, dzērienu pasniegšanai galdā
eifēmisms Šādu vārdu vai teicienu lietošana
nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju
metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma
sahems Šādu virsaišu un vecu kareivju sapulce
raksts Šādu zīmju izmantojuma īpatnību kopums (parasti kādā tekstā)
šadufa Šadūfs
Šafhauzene Šafhauzenes kantons Šveices Konfederācijā
šāgadējais Šāgada
šāgadējs Šāgada
šogadējs Šāgada
jaunmieži Šāgada, svaigi mieži
tasks Šahā - kompozīcija, kurā kāda taktiskā ideja izstrādāta maksimāli lielā variantu skaitā
dubultbandinieks Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles
šachists Šaha 1 spēlētājs
dāma Šaha figūra, kurai ir vislielākā vērtība (spēles sākumā)
bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā)
tornis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst piecu bandinieku vērtībai
laidnis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst trīs bandinieku vērtībai
zirdziņš Šaha figūra, kuras vērtība ir līdzīga laidnim un aptuveni atbilst trijiem bandiniekiem
karalis Šaha figūra, kuru zaudējot spēlētājs zaudē partiju
gambīts Šaha spēlē - atklātne, kurā upurē figūru
brīvbandinieks Šaha spēlē - bandinieks, kam priekšā nav pretinieka bandinieku
rokāde Šaha spēlē - gājiens (ievērojot vairākus priekšnoteikumus), kurā karali pārvieto pa horizontāli torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās
pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs
nomatot Šaha spēlē - panākt, ka (pretinieka karalim) izveidojas mata stāvoklis
opozīcija Šaha spēlē - tāds karaļu stāvoklis, kad tos atdala nepāra skaita lauciņi pa vertikāli vai diagonāli
grosmeisters Šaha spēlē augstākā šahista kvalifikācija
kontrgambīts Šaha spēlē gambīts, ko spēlētājs piedāvā atbildot pretinieka gambītam
līdzinieks Šaha spēlē laidnis
korespondencšahs Šaha spēle pa pastu, kad katru gājienu pretiniekam izsūta vēstules veidā
korespondencpartija Šaha spēlē vai dambretē partija, ko pretinieki izcīna, paziņojot gājienus pa pastu
šahmatists Šaha spēlmanis
korespondencturnīrs Šaha turnīrs, paziņojot izcīnāmo partiju gājienus pa pastu
meredits Šaha uzdevums (divvilcis), kura sākuma stāvoklī nav vairāk kā divpadsmit figūru
četrvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina četros gājienos
divvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina divos gājienos
trīsvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina trijos gājienos
daudzvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina vairāk nekā četros gājienos
problēmists Šaha uzdevumu sastādītājs
pašmats Šaha uzdevumu veids, kurā vienam no partneriem ar spēli jāpiespiež pretinieks nomatot paša karali
lauciņš Šaha vai dambretes galdiņa kvadrātveida iedaļa
etīde Šaha vai dambretes spēlē - uzdevums dotajā pozīcijā uzvarēt vai panākt neizšķirtu
simultānspēle Šahista vai dambretista spēle vienlaikus ar vairākiem pretiniekiem
Šahrihana Šahrihona - pilsēta Uzbekistānā
šachs Šahs 1 - spēle diviem spēlētājiem pie šaha galdiņa, katram savas krāsas 16 figūras
šachta Šahta - dziļi zemē ieraktas ejas akmeņogļu, dzelzsrūdas iegūšanai
šahtinieks Šahtas (1) strādnieks
stāvceplis Šahtas krāsns (kādu materiālu, parasti čuguna) kausēšanai
Aleksandrovska-Gruševska Šahti pilsētas (Krievijā, Rostovas apgabalā) nosaukums 1881.-1920. g.
Toro Šahtjorskas pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
šahtveidīgs Šahtveida
domna Šahtveida krāsns ķeta kausēšanai no dzelzs rūdas
šahveidīgs Šahveida
apvidie Šai apvidū
Jāņavārti Šai dzelzceļa stacijai piegulošais rajons
ofertorijs Šai mišas posmā dziedātā ziedojuma dziesma
citerior Šai pusē esošs, tuvs; senatnē pavārds vietām, kas raugoties no Romas atradās šaipus kāda kalna, upes utt.
Šeiena Šaiena - upe ASV
mūspus Šaipus
šaimal Šaipus
šejpus Šaipus
šenpus Šaipus
šijpus Šaipus
šimīpus Šaipus
šimpus Šaipus
šīpus Šaipus
šopus Šaipus
štampus Šaipus
mūspasaule Šaipus, laicīgā pasaule, pretstats viņpasaulei
šimāpus Šaipus; šimpus
šaipus Šaipusē; šajā pusē
šeirs Šairs
šaitans Šaitāns
pagaidām Šajā brīdī, līdz šim brīdim; līdz tam brīdim, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies
šādulaik Šajā laikā
šīlik Šajā laikā
šolaik Šajā laikā (stundā)
pašlaik Šajā laikposmā, laika momentā, brīdī
literati Šajā no latīņu valodas aizgūtajā vārdā angļu valodā vispārinoši (un reizēm nievājoši) dēvē izglītotus cilvēkus un erudītus
šoreiz Šajā reizē
monotipija Šajā tehnikā veidots darbs
šotresdien Šajā trešdienā
tejumā Šajā vietā
šaigalā Šajā, tuvākajā galā
Kalāči Šajās mājās izveidotais dzejnieka Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs, dibināts 1958. g., bija dzejnieka dzīvesvieta 1872.-1892. g.
šoslaikos Šajos laikos
šoslaikus Šajos laikos
šīslaikus Šajos laikos; šoslaikus
šakals Šakālis
čakaļi Šakaļi - īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi
šoks Šaks - mērvienība, kas atbilst 12 gabaliem
šāpstīties Šākstīties
šakstele Šaktele, groziņš
sakti Šakti - sievišķais princips hinduismā
Schaken Šaku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
apšalkt Šalcot apņemt, ietvert
aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.)
piešalkt Šalcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
iešalkt Šalcot ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par vēju
sašalkt Šalcot panākt, sasniegt
pašalkt Šalcot pavirzīties
nošalkt Šalcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
pāršalkt Šalcot, ar šalkoņu pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
uzšalkt Šalcot, ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
atžvīkstēt Šalcot, džinkstot atlidot
šelderēt Šalderēt, gāzelēt, izlaistīt, izšķērdēt
šalkonis Šalka, šalkoņa, šņākoņa
Čelkara Šalkara - pilsēta Kazahstānā
Čelkars Šalkars - sālsnogulu ezers Kazahstānā
čauksti Šalkas
šaukonis Šalkas, drebuļi
šaukstas Šalkas, drebuļi; šaukonis
salkas Šalkas, šaušalas
salki Šalkas, šaušalas
apšalkot Šalkojot apņemt, ietvert: apšalkt
šalkme Šalkoņa
šalkšana Šalkoņa
žvīgas Šalkoņa
spindulis Šalkoņa, spindzoņa ausīs
žuža Šalkoņa, šalkšana (koka)
izšalkot Šalkot un pārstāt šalkot
čūžāt Šalkt
dvest Šalkt
glūdzēties Šalkt
pūst Šalkt
šalkoties Šalkt
žadzēt Šalkt
snakšēt Šalkt (1)
šalkot Šalkt (1), parasti vairākkārt, ilgāku laiku
šalkot Šalkt (2), parasti vairākkārt, ilgāku laiku
čalot Šalkt (piemēram, par kokiem)
izšalkt Šalkt un pārstāt šalkt
zizināt Šalkt, čaukstēt
žūžēt Šalkt, čaukstēt
zvinkšēt Šalkt, džvinkstēt (ausīs)
zvinkšķēt Šalkt, džvinkstēt (ausīs)
gaurāt Šalkt, krākt
gaurēt Šalkt, krākt
ļordzēt Šalkt, šņākt, brāzt
žuvēt Šalkt, šņākt; dobji atbalsoties
šalis Šalle
šallveidīgs Šallveida
šalkrāģis Šallveida apkakle
Šalonupīte Šaloņa, Maltas pieteka
šalters Šalteris
palts Šalts
šalte Šalts (1)
šļekste Šalts (kāda šķidruma)
šļāce Šalts, arī šļakata
spurdze Šalts, strūkla
Šoltupe Šaltupe, Līksnas pieteka
Vāgšelja Šaļa - pilsēta Slovākijā
Šalčininki Šaļčininki - pilsēta Lietuvā
Šemaha Šamahi - pilsēta Azerbaidžānā
šamanis Šamanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs
Aurangābāda Šambhadžinagara (_Shambhajinagar_) – pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā
Šomorja Šamorina - pilsēta Slovākijā
šamote Šamots
šarmots Šamots
silleri Šampanieša šķirne, ko iegūst no vīnogām Silleri sādžas vīna dārzos Remsas apkārtnē Francijā
burbuļūdens Šampanietis
šampiks Šampanietis
šampiņš Šampanietis
šampis Šampanietis
šampīzeris Šampanietis
Šampetris Šampēteris - senāks nosaukums (cēlies no franču: "champetre" - "lauciniecisks")
šampiņjoņi Šampinjons
šampiņoni Šampinjons
šampiņoņi Šampinjons
šampiņons Šampinjons
šampiņa Šampinjons ("Agaricus campestris")
briedene Šampinjonu suga ("Agaricus campestris")
šampo Šampūns
šampons Šampūns
šanists Šanas biedrības (1920.-1940. g.) biedrs vai atbalstītājs
advaita vedānta Šankaras radītā hinduistiskā filozofija, kas balstīta uz sanskrita svētajiem rakstiem "Vedānta-Sūtra", tā māca, ka šī pasaule ir maija (ilūzija) un ka Patiesība ir viena un nedalāma; tai pretēja filozofija ir dvaita jeb duālisms
šankers Šankrs
Urfa Šanliurfa - pilsēta Turcijas dienvidaustrumos
šansoneta Šansonete
šansonete Šansonu, šansonešu^1^ dziedātāja
šantāžs Šantāža
uzbraukt Šantažēt
nodīrāt Šantažēt ar ļoti augstu cenu
reketieris Šantāžists, arī gangsteris, kas nodarbojas ar naudas izspiešanu
Litlongs Šanu (Mjanma) mitoloģijā - cilvēks, kas palika dzīvs pēc pasaules plūdiem
Linlauns Šanu (Mjanma) mitoloģijā - zibens un lietus dievs, kas dzīvo Loisaomonga kalnā, tiesā cilvēkus un pats tos soda
Saopangs Šanu (Mjanna) mitoloģijā - skaidrās debess dievs
šantojoki Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) austrumos gar Ķīnas robežu
maušani Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) austrumos, Šanas / Tai pavalstī; šani (2)
huni Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi; hanungi
hanungi Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļos; huni
hamti Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, Čindvinas augšteces apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi
Šanduna Šaņduna - province Ķīnā
Šantova Šaņtou - pilsēta Ķīnā
Svatou Šaņtou - pilsēta Ķīnas dienvidu daļā
čapi Šapi
čāpstīties Šāpstīties
Čarska Šara - pilsētas Kazahstānā krieviskais nosaukums
šarada Šarāde
logogrifs Šarāde vai burtu mīkla, kurā, vārdam pārstatot vai atmetot burtus, iegūst citus vārdus
Šarentona Lepona Šarantonlepona, pilsēta Francijā ("Charenton-le-Pont")
Čardara Šardara - pilsēta Kazahstānas dienvidos
Šārdža Šārdžas Emirāts, viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem
šarpe Šarfe
Šarguņa Šarguna - pilsēta Uzbekistānā
Logone Šari kreisā krasta pieteka (fr. val. "Logone"), Centrālāfrikas Republikā, Kamerūnā un Čadā, veidojas satekot Mberei un Vinai, garums kopā ar Mberi - 965 km
šārītējs Šārīta
šorīta Šārīta
Šārku līcis Šārkbejs, jūras līcis Austrālijas rietumu piekrastē
šarlachs Šarlaks
skārlaks Šarlaks, skarlatīna
Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā
Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā
Scharlottenberg Šarlates muiža, kas atradās Jūrkalnes pagastā
Šarlevila-Mezjēra Šarlevilmezjēra - pilsēta Francijā ("Charleville-Mézières")
Šarlottauna Šarlotauna - pilsēta Kanādā
Kārkliņu ezers Šarlotes ezers Šēderes pagastā
Līkupe Šarlotes kreisā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 38 km, kritums - 46,2 m, sākas uz dienvidiem no Striķiem
Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā
Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā
Šarleruā Šarlruā - pilsēta Beļģijā
servokompensācija Šarnīra momenta samazināšana gaisakuģa vadības sistēmā, izmantojot aerodinamisko spēku, ko rada neliela palīgvirsma - servokompensators, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā
šarnīrveidīgs Šarnīrveida
šarolē Šarolē govis - gaļas liellopu šķirne, kas izaudzēta Francijā
kašiklis Šarpija
šarfija Šarpija - agrāk lietots pārsiešanas materiāls - ar rokām saplucinātu kokvilnas lupatu pavedieni
šertaunieks Šārstaunieks
šase Šasija
šasī Šasija
tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piemēram, automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus
šat Šat ap - apklusti
šatierdeķis Šatiersega
skrupuls Šaubas, nedrošība, sirdsapziņa
akatalepsija Šaubas, neziņa; nenoskaidrota diagnoze
eksemplārs Šaubīga, neuzticama persona
putns Šaubīga, neuzticama persona
nenoņēmīgs Šaubīgs, nespējīgs izlemt
labais mika Šaubīgs, neuzticams vīrs
šautīt Šaubīt, ļodzīt
daijoties Šaubīties
misloties Šaubīties
suinīt Šaubīties
suinīties Šaubīties
apšaubīt Šaubīties par (kā) īstumu, pareizību, patiesumu u. tml.; šaubīties par ko
abejāt Šaubīties, būt pretējos uzskatos
šobīties Šaubīties, šķobīties
aporioneiroze Šaubu, nedrošības, baiļu neiroze
žaudekle Šaudekle
ukstiņš Šaudīgs cilvēks
svilaste Šaudīgs nemierīgs cilvēks (skrien, it kā būtu aste apsvilusi)
šautīgs Šaudīgs, kas šaudās
šausls Šaudīgs, paviršs
saudalēt Šaudīt
saudīt Šaudīt
šaunāt Šaudīt, dzudz šaut
stukāt Šaudīties
šaustīties Šaudīties (2)
skārstīties Šaudīties (2)
blankstīties Šaudīties, blandīties, klaiņot apkārt
šāstīties Šaudīties, dauzīties
skrabēt Šaudīties, steigties
šaulāt Šaudīties, svaidīties, izrādīt vieglprātību
šaulēt Šaudīties, svaidīties, izrādīt vieglprātību; šaulāt
skalderēt Šaudīties; žigli steigt, ātri darīt kaut ko
izšaudīt Šaudot izlietot (daudz vai visu)
izsaudīt Šaudot iznīcināt
izšaudīt Šaudot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus)
sašaudīt Šaudot sabojāt, parasti pilnīgi
sašaudīt Šaudot savainot, sakropļot, arī nonāvēt
poroks Šaujamais pulveris
bliežamais Šaujamierocis
puška Šaujamierocis
stvols Šaujamierocis
šaudīkla Šaujamierocis (parasti šautene, pistole)
šaujamrīks Šaujamierocis (parasti šautene, pistole)
šaujams Šaujamierocis (parasti šautene, pistole)
granātšāvējs Šaujamierocis pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai līdz 400 m attālumā un speciālo uzdevumu veikšanai, šaujot ar speciālām granātām
uzstobre Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta šī ieroča stobram
uzstobrenis Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta šī ieroča stobram
obturators Šaujamieroča ierīce, kas pulvera gāzēm neļauj caur aizslēgu izlauzties atpakaļ
atsite Šaujamieroča kustība šāviena brīdī, kuras virziens ir pretējs šāviņa kustības virzienam
rīpellāde Šaujamieroča laide
laža Šaujamieroča rokturis
obturācija Šaujamieroča stobra kanāla hermetizācija šaušanas brīdī, kas novērš šaujampulvera gāzu izlaušanos atpakaļ
patrontelpa Šaujamieroča stobra pakaļējā daļa, kurā ievieto patronu
zenītieroči Šaujamieroči un raķešu ieroči, kas paredzēti gaisa mērķu iznīcināšanai
ugunsspēks Šaujamieroču kopums (piemēram, karaspēkam, tā vienībām, apakšvienībām); šaujamieroču kopuma, arī šaujamieroča postošās iedarbības pakāpe
vairogs Šaujamieroču sastāvdaļa - plāksne, kas aizsargā šāvēju no pretinieku šāviņiem
novirzīšana Šaujamieroču uguns pārtraukšana uz vienu mērķi un uzsākšana uz citu mērķi, nemainot ugunspozīciju
šaujlauks Šaujamlauks
šaujlaukums Šaujamlaukums
laštags Šaujamloka bulta; iesms
šaujlūka Šaujamlūka
sadegšana Šaujampulvera degšanas process, kad liesmas ieiet pakāpeniski pulvera graudos līdz pilnīgai to sadegšanai, radot maksimālu gāzu spiedienu, kas iedarbojas uz lodi (šāviņu, mīnu), virzot to pa stobra kanālu
biszāles Šaujampulveris
bizāles Šaujampulveris; biszāles
sašaut Šaujot iegūt (ko, parasti medījumu) lielākā daudzumā; šaujot iegūt (kā, parasti medījuma, lielāku daudzumu)
pārsaut Šaujot ievainot
sasaut Šaujot ievainot
iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, lodi, bultu); šaujot trāpīt (kur)
izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu)
izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus, arī dzīvnieku kāpumu)
izšaut Šaujot iztukšot (parasti ieroci)
izšaut Šaujot izvirzīt (no ieroča lādiņu, lodi, šāviņu u. tml)
izšaut Šaujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
cauršaut Šaujot izvirzīt lodi, šāviņu cauri (kam), caur (ko)
sašaut Šaujot mērķī, iegūt (noteiktu punktu skaitu)
nošaut Šaujot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku)
paņemt uz grauda Šaujot notēmēt
(pa)ņemt uz grauda Šaujot notēmēt
piešaut Šaujot papildināt (medījuma daudzumu)
pāršaut Šaujot pārvirzīt lodi, šāviņu (pāri kam, pār ko)
sašaut Šaujot sabojāt, parasti pilnīgi
sašaut Šaujot savainot, sakropļot
iešaut Šaujot skart, trāpīt (ar ko)
ņemt uz grauda Šaujot tēmēt
cauršaut Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) - par lodi, šāviņu
uzšaut Šaujot uzvirzīt (lādiņu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šaujot uzvirzīt (lādiņu) uz kādas vietas
raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā
trāpīt Šaujot, arī metot, virzot, piemēram, ar roku (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tas) skar objektu, ievirzās objektā
šalkonis Šaukonis, šermuļi
šaulēties Šaulāties, izturēties aušīgi
šauslis Šaulis
apmala Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai
apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai
apšuve Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piešūta (apģērba, cepures, apavu u. tml.) malai; apmale
koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju
lēvere Šaura ādas vai gaļas josla; arī strēmele
šauraiza Šaura aiza
Termopilas Šaura aiza, kurā grieķu varonis Leonīds ar saviem karavīriem cīnījās ar persiešiem
klauza Šaura ala, vientuļa mūka miteklis
austine Šaura austa jostiņa; diža drāna
apaudiņa Šaura celainīte Krustpils un Bauskas tipa villainēm ap malu
apaudi Šaura celainīte villainēm gar malu
apaudumi Šaura celainīte villainēm gar malu
iekante Šaura citas krāsas auduma apmale, iešuve (tērpam)
pamatdiapazons Šaura frekvenču josla plaša diapazona televīzijas kanāla zemākajā frekvenču daļā
strāvplūsma Šaura gaisa plūsma ar lielu ātrumu (parasti troposfērā, stratosfērā)
orārijs Šaura gara audekla lenta, krustiem apklāta, ko grieķu un romiešu katoļu garīdznieki dievkalpojuma laikā uzliek uz kreisā kamieša
lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
pārsmilga Šaura josla starp diviem tīrumiem, mežiem u. tml.
stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem)
naģene Šaura kurpe, cimds
kņubu Šaurā leņķī
uzkumā Šaurā leņķī (izkapts piesējums pie kāta)
izkumu Šaurā leņķī (par izkapts asmeni pret kātu)
iekaru Šaurā leņķī iesiet ("iekārt") izkapti
iekarus Šaurā leņķī iesiet izkapti
dzega Šaura līnija vai rotājums (parasti lappuses platumā vai garumā) pirms teksta (nodaļas, daļas) sākuma
miņardīze Šaura linu un kokvilnas lentīte, ko lieto tamborētu mežģīņu pagatavošanai
sutalogs Šaura lūka ar vairākām atverēm un dēļu aizbīdņiem rijas labības žāvēšanas telpā, pa kuru pakāpeniski tiek izlaists mitrais tvaiks, tā paātrinot labības žūšanu
šūla Šaura mākoņu līnija, kas stiepjas gar horizontu no vienas malas līdz otrai
locīte Šaura papīra vai cita materiāla mala grāmatā lapu pielipināšanai
Šanhaiguanas eja šaura piekrastes josla starp Bohai jūras Liaodunas līci un Žehes kalniem, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - \~200 km, platums - līdz 25 km, savieno Ķīnas ziemeļaustrumu daļu ar Lielo Ķīnas līdzenumu, Pekinas-Šeņjanas dzelzceļa līnija un autoceļš
rosa Šaura pļava ap strautu, kas vijas caur laukiem un mežiem
stars Šaura redzama gaismas izplatīšanās josla
zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas; zemes šaurums
cirvjaģīmis Šaura seja
drīksne Šaura svītra
līnija Šaura svītra (zīmēta, krāsota, griezta u. tml.)
drīksna Šaura svītra, strēmele
driksne Šaura svītra, strēmele
ūsne Šaura telpa
kacarāgi Šaura telpa aiz krāsns; aizkrāsne
tolbojs Šaura un augsta priekšbura, ko vieglā vējā lieto kopā ar spinakeru
kaņons Šaura un dziļa ieleja jeb aiza starp stāvām klinšu sienām
stroga Šaura vaļēja vieta starp 2 ēkām, mežiem u. c.
žmauga Šaura vieta
pažobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma
žobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējās stāva pārseguma krustojuma; pažobele 1(2)
aizgore Šaura vieta starp divām ēkām
ģerkle Šaura vieta starp divām sienām
ģerkste Šaura vieta starp divām sienām
šaurums Šaura vieta, teritorija
laida Šaura zemes strēle
iemaliņa Šaura zemes strēle starp pļavām vai šaura pļavas strēle mežā
endzete Šaura zīda lente
tasme Šaura zīda lente apģērba rotājumam
mala Šaura, arī asa (parasti priekšmeta) sānu daļa; arī šķautne
rats Šaura, augstāka josla (audumā); arī šādu joslu kopums
bezgalis Šaurā, dziļā kanālā pārvērtusies brūce
pavediens Šaura, gara (kā) josla, strūkla u. tml.
grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.)
nūte Šaura, gara mastā izveidota rieva, pa kuru slīd buras mala
piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem)
strīpa Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā
svītra Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā
ļipa Šaura, garena ādas (vai cita materiāla) detaļa apavos zem saitējuma
lipa Šaura, garena ādas (vai cita materiāla) detaļa apavos zem saitējuma vietas
kājceles Šaura, garena grīdsega
celiņš Šaura, garena grīdsega, paklājs
kājceliņš Šaura, garena grīdsega; celiņš (3)
strēle Šaura, garena teritorija, arī kādas teritorijas daļa
sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem)
čerkstele Šaura, ierobežota telpa
zemesmēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle
strīpe Šaura, nedziļa grope
ukņa Šaura, nekopta telpa
apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma
ūkņa Šaura, netīra istaba
pavādze Šaura, neuzarta josla starp divām vagām
atvādze Šaura, neuzarta sloksne starp divām vagām
stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla; pa šādu joslu virzītais (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) kopums
strēle Šaura, plāna bultveida detaļa (aparātos, ierīcēs), parasti rādītājs
ķīļstīpa Šaura, pusapaļa metāla stīpa, kas no klājmalas priekšvadnim pa vidu iet zem laivas dibena līdz pat ķīlim (švertam)
līnija Šaura, svītrai līdzīga (kā) josla
goliļa Šaura, šķīvja veida, stīva linu apkakle 17. gs. vīriešu apģērbam Spānijā
jole Šaura, viegla, ātra un sekli peldoša laiva
hesihasms Šaurākā nozīmē - Gregora Palamas reliģiski filozofiska mācība, kas vērsās pret teoloģisko racionālismu
antropogēns Šaurākā nozīmē - kvartāra periods
pludināšana Šaurākā nozīmē - vaļēju, brīvi peldošu kokmateriālu pārvietošana pa ūdens ceļiem ar straumes palīdzību, retāk ar velkoņiem; plašākā nozīmē - arī plostošana ar plostu palīdzību
arkāna Šaurākā nozīmē: mistērijas doktrīnas sīkākā daļa, ko iesvētīšanas laikā paziņo adeptam
ģerkle Šaurākā vieta upē
ģerkste Šaurākā vieta upē
listella Šaurākas pēc izmēriem nekā standarta flīzes, parasti ar reljefu, ornamentiem, apgleznojumiem u. tml.
stangales Šauras bikses
čikčiras Šauras jātnieku bikses, taisītas ar ādas oderi
barranki Šauras un dziļas rievas, ko lietus ūdens izgrauž vulkāna konusa irdenās nogāzēs no augšas uz leju (plānā no vidus uz malām)
tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli; Provansas bungas
šaurdegunains Šaurdeguna
catarrhini Šaurdeguna pērtiķi jeb šaurdeguņu infrakārta
cilvēkpērtiķveidīgie Šaurdeguna pērtiķu virsdzimta, kurā ietilpst cilvēku, cilvēkpērtiķu un gibonu dzimta
šaurdeguņi Šaurdegunu pērtiķi, pie kuriem pieder gorilla, orangutans, šimpanze, gibons un mērkaķi
kaznagi Šauri apavi
fērdi Šauri un gari, bieži vien upjveidīgi jūras līči Jitlandes un Zviedrijas austrumu krastos
fjerdi Šauri un gari, bieži vien upjveidīgi jūras līči Jitlandes un Zviedrijas austrumu krastos; fērdi
stenodontija Šauri zobi
šaurēt Šaurināt
spulgaiši Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea")
spulģiši Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea")
spulģīši Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea")
spulģītis Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea")
dzelzene Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
pole Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
polīši Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
polītes Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
popi Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
šķirzatmēle Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
sutene Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
ute Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
vilkmēle Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
sierene Šaurlapu saulkrēsliņš ("Thalictrum luridum "), sastopams pļavās, mitros krūmājos, 60-120 cm garumā, ar rievainu stublāju, ar iedzelteniem ziediem un ieapaļu augli
spilga Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium")
spilgas Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium")
bajārs Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
čūskastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
čūskenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
čūskpuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
drudžliepa Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
dzelzine Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
jēkabniece Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
kaķaste Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
kaķastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
kazroze Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
kazuroze Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
kazurozes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
miroņpuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
miroņsveces Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
sviestenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
ugunspuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
vējkaņepe Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
vijenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
vilkastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
doņi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia")
ērkuļi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia")
stenotahigrāfija Šaurs ātrraksts, vācu stenogrāfijas sistēma
šķērscirtnis Šaurs cirtnis
krustcirtnis Šaurs cirtnis atslēdznieku darbiem
lēferis Šaurs galda pārklājs
stenocefālija Šaurs galvaskauss
trītava Šaurs izkapšu trinamais soliņš ar rievu vidū
brauktuve Šaurs koka dēlītis ar rokturi, ko lieto linu kulstīšanai; braukts
knubjš Šaurs leņķis
strīmers Šaurs mirdzošs kanāls, kas elektriskā lauka ietekmē izveidojas gāzē
kripta Šaurs padziļinājums, lakūna
ķīlis Šaurs trīsstūrveida ielaidums (apģērba gabalā)
stoķis Šaurs un augsts koka trauks uz trim kājām
lineārs Šaurs un garš, ar taisnām, gandrīz paralēlām malām (par augu lapām)
iekāre Šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā)
fjords Šaurs, dziļš, bieži vairākus desmitus kilometru garš, izlocīts jūras līcis ar atzarojumiem un stāviem, augstiem (1000-1200 m) krastiem
strēle Šaurs, garens (kā, piemēram, vielas, audu) veidojums
baltenis Šaurs, garens tīkls (darināts no baltiem kokvilnas vai linu diegiem), ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā; tina
švīka Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas
svītra Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas
tina Šaurs, garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā
tinis Šaurs, garens zvejas tīkls, kurā zivis sabāž galvas un žaunas aizķeras
sile Šaurs, garš trauks, šaura, gara tvertne, ko izmanto, piemēram, tehnoloģiskā procesā (kā) ievietošanai
šķirbne Šaurs, ierobežota augstuma plaukts
šķirbnovietne Šaurs, ierobežota augstuma plaukts
dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa vai tā daļu, arī trauku) slaucīšanai
stidziņa Šaurs, parasti iestaigāts celiņš
taka Šaurs, parasti iestaigāts, ceļš
taciņa Šaurs, parasti iestaigāts, ceļš; celiņš (1); taka
šaursirdis Šaursirdīgs cilvēks
bānelis Šaursliežu dzelzceļa vilciens
mazaisbānītis Šaursliežu dzelzceļa vilciens
agrilus Šaurspārnkrāšņvaboles - vaboļu kārtas krāšvaboļu dzimtas ģints
Kvarners Šaurums Adrijas jūrā, Horvātijas piekrastē, Dalmācijas salās, starp Istras pussalu un Cresnas salu, garums - \~50 km, platums - 5-20 km, dziļums - līdz 51 m, savieno Rijekas līci ar Adrijas jūru
Minčs Šaurums Atlantijas okeānā, starp Hebridu salu ziemeļiem (Ljoga salu) un Skotijas rietumu piekrasti, garums - \~100 km, platums - 40-70 km, dziļums - līdz 129 m
Norrakvarkens Šaurums Baltijas jūrā (zv. val. "Norra Kvarken"), savieno Botnijas līča ziemeļu daļu Botenvikenu ar dienvidu daļu Botenhavetu, platums - 75 km, dziļums - līdz 29 m
Monzunds Šaurums Baltijas jūrā starp kontinentu un Monzunda arhipelāgu
Sēdrakvarkens Šaurums starp Olandes salām un Skandināvijas pussalu, savieno Botnijas līci ar Baltijas jūru, platums - \~40 km, dziļums - līdz 244 m
šņauga Šaurums, sažmauga
šaure Šaurums, šaura starpa
silvanidae Šaurvaboļu dzimta
oryzaephilus Šaurvaboļu dzimtas ģints
silvanus Šaurvaboļu dzimtas ģints
šausmes Šausmas
šaušalas Šausmas (1)
baida Šausmas, bailes
briesmonība Šausmas, drausmas, briesmas
šauslas Šausmas, drebuļi (no bailēm, liela izbrīna u. c. liela pārdzīvojuma)
šausmele Šausmas, drebuļi (no bailēm, liela izbrīna u. c. liela pārdzīvojuma)
šausteris Šausmas, šalkas
kašmars Šausmas; briesmas
užas Šausmas!
briesma Šausmīgi, briesmīgi
šausls Šausmīgs
šausmains Šausmīgs
šausms Šausmīgs
bailisks Šausmīgs, draudīgs
drūsmīgs Šausmīgs, drausmīgs, baismīgs
dīn- Šausmīgs, varens; lietots salikteņos, sevišķi augu un dzīvnieku nosaukumos, piem., dīnozaurs u. c.
briesmināt Šausmināt
šausmeklis Šausmonis
šausmene Šausmu filma
užasņiks Šausmu filma
šautīt Šaust, sist
apšaust Šaust, šaustīt, publiski pērt
velnāt Šaustīt, lamāt, sunīt
čaugiņi Šaušalas, drebuļi
čugiņi Šaušalas, drebuļi
tirpiens Šaušalas, drebuļi
dirbņa Šaušalas, drebuļi, drausmība
žēlkaņas Šaušalas, drebuļi, trīsas
šaušalains Šaušalīgs
drūmains Šaušalīgs, baismīgs
kinžaluguns Šaušana ar ložmetējiem, atsevišķiem lielgabaliem, kājnieku kaujasmašīnām vai tankiem, ko atklāj pēkšņi no neliela attāluma vienā virzienā
klaiduguns Šaušana ar mākslīgo izkliedi noteiktās robežās vai izkliedes laukumā vai ar uzdoto izvērses leņķi, ko izmanto, šaujot ar ložmetējiem uz platiem un dziļiem mērķiem vai telpas sektoru (zenītieročiem)
metšāviens Šaušana ar piesviedienu - līdz automātiskumam ietrenēta mednieka reakcija, rīkojoties ar šaujamieroci tā ieplecošanas brīdī, kad mednieks, skatoties tikai uz mērķi, "piemet" bises laidi pie vaiga un izšauj uz dzīvnieku
ātršaušana Šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei
sānuguns Šaušana ar strēlnieku ieročiem un lielgabaliem leņķī, kas ir tuvu 45 grādiem attiecībā pret mērķa fronti
savrupšaušana Šaušana atsevišķiem (savrupiem) šāvieniem ar šaujamieročiem
flanguguns Šaušana pa mērķa flangu (paralēli tā frontei)
stāvuguns Šaušana pa trajektoriju, kam ir stāva beigu daļa
stroste Šaušana ugunsuzdevuma izpildei
ugunsstroste Šaušana ugunsuzdevuma izpildei
uguns Šaušana, apšaude; raidīto šāviņu, ložu kopums
fustigācija Šaušana, pēršana
ambrazūra Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņu mašīnās); šaujamlūka
šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņumašīnās); ambrazūra
atgriezējatspere Šaušanas mehānisma sastāvdaļa, kas gādā par tā daļu un mehānismu atgriešanu iepriekšējā stāvoklī
šķīvītis Šaušanas sacensībās - lidojošs mērķis, ko izmet speciāla ierīce
bisēt Šaut
blicēt Šaut
bliezt Šaut
gāzt Šaut
kniebt Šaut
miegt Šaut
mizāt Šaut
plaucēt Šaut
plintēt Šaut
saut Šaut
strēlēt Šaut
strēlot Šaut
strēļot Šaut
trēkalēt Šaut
laist Šaut (parasti ar automātisku šaujamieroci)
skrotēt Šaut (parasti ar skrotīm)
pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu)
ņemt Šaut (uz kādu, ko), apšaudīt (ko)
pļaut Šaut intensīvi (par šaujamieročiem); būt intensīvam (par apšaudi)
sēt Šaut intensīvi, nepārtraukti; būt intensīvam, nepārtrauktam (par apšaudi)
sprāgt Šaut šāviņu, lodi (par šaujamieroci)
šauties Šaut uz sevi, parasti, lai nonāvētos
šauties Šaut vienam uz otru, citam uz citu; intensīvi, arī ilgāku laiku šaut uz kādu
zēvelēt Šaut, parasti intensīvi
strēlīt Šaut; strēlēt
dūmkoks Šautene
pagale Šautene
plinte Šautene
šautine Šautene
stobrene Šautene
strobene Šautene
sveča Šautene
vintauka Šautene
vintene Šautene
bise Šautene (medībām)
berdanka Šautene ar Berdāna aizslēgu; senāk krievu armijā lietota no pakaļgala lādējama šautene
bise Šautene ar garu stobru
musketons Šautene ar īsu stobru, kurš galā bija resnāks
kramenīca Šautene ar krama aizslēgu
rīpele Šautene ar rievotu stobra kanālu
īsstobrene Šautene ar saīsinātu (apgrieztu) stobru
flinte Šautene, bise
ruža Šautene, ierocis
galenīca Šautene, ko pielādē no stobra gala
šāveklis Šautene; lode
zintele Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei)
zintlaks Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei)
šekte Šautenes laide
šepka Šautenes laide
šepte Šautenes laide
šokte Šautenes laide
ostiņš Šautenes mēlīte
laida Šautenes spala resgalis
šompors Šautenes stobra tīrāmais, gara maikste, iesms, lāštags
lāštags Šautenes stobra tīrāmais, šompors, gara maikste, iesms
stiebrs Šautenes stobrs
zikte Šautenes tēmēklis
bisēties Šauties (duelī)
aizšauties Šauties prom; ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
šautin Šautin aizšaut - ļoti ātri kur nokļūt, strauji aizvirzīties, aizskriet
šautinieki Šautnieki - jaunieši, kas Pūpolu svētdienas vai Lieldienu rītā iet no mājas mājā, rituāli pērdami (šauzdami) gulētājus ar pūpolzariem un prasīdami par samaksu olas
šķautra Šautra
šauts Šautra, koks
šausms Šautrs, iesms
šaustrs Šautrs, koka gabals
saiba Šautrs, sprunguls
šautru Šautru sakne - dižzirdzene ("Angelica archangelica")
šauti Šauts - biešu lapu vai biešu un balandu lapu zupa
šovains Šāvains, plaisains
šāvakarējs Šāvakara
ecballium Šāvējgurķi
pūdelmanis Šāvējs, kas bieži aizšauj garām mērķim
taukšķis Šāviena blīkšķis
apliesmošana Šāviena procesa turpinājums, kad pēc šaujampulvera aizdegšanas liesma izplatās pulvera graudu virsmā
blidīc Šāviena triokšņa atdarinājums
sāvienis Šāviens
šāvienis Šāviens
kontrolšāviens Šāviens, ko veic, lai konstatētu un oficiāli reģistrētu konkrētā ieroča pazīmes
Šoiniganfolsa Šavinigana - pilsēta Kanādā ("Shawinigan Falls")
lādienis Šāviņš
lādiņš Šāviņš
raķete Šāviņš - ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai
raķete Šāviņš, kas kustību uzsāk ar reaktīvu vilkmi
kamuflets Šāviņu, bumbu, mīnu pazemes sprādziens, kas neveido sprādziena bedri
Sčastje Ščastja, pilsēta Ukrainā
Štetīne Ščecina - pilsēta Polijā, tās senāks nosaukums
Snovska Ščorsas pilsētas Ukrainā (Čerņigovas apgabalā) nosaukums līdz 1935. g.
šejiet Še 3
džuni Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi
lani Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi
leji Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi
Šebeli Šebele - upe Āfrikā
Šabēlle Šebele - upe Āfrikas ziemeļaustrumos, tās nosaukums Somālijā
Vebišebeli Šebele, upe Āfrikas ziemeļaustrumos
Vebi Šabelle Šebele, upe Āfrikas ziemeļaustrumos (somāliešu val. "Wabi Shabelle")
Šibirgana Šebergāna - pilsēta Afganistānā
Šeļdere Šēdere, Ilūkstes pieteka
Šederes dzirnavezers Šēderes dzirnavezers Šēderes pagastā
Schoedern Šēderes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
Jaungrīnvalde Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" otrs nosaukums
Grīnvalde Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" bijušais nosaukums
šarlatieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" iedzīvotāji
šarlotieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" iedzīvotāji
šēderieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Šēdere" iedzīvotāji
šteinburdzieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Štemburga" iedzīvotāji
šteinburgieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Štemburga" iedzīvotāji
scabini Šefeni
skabini Šefeni (2)
šefeni Šefeņi
shepherdia Šeferdijas
schefflera Šeflēras
scheuchzeria Šeihcērija
scheuchzeriaceae Šeihcēriju dzimta
šaihs Šeihs
šeichs Šeihs - arābu cilts vadonis
šeķeri Šeikeri
šēkeri Šeikeri
čte Šeit
ēku Šeit
ēkur Šeit
ite Šeit
iten Šeit
iteņā Šeit
še Šeit
šeitan Šeit
šeiten Šeit
šeitu Šeit
šej Šeit
šeju Šeit
šejupat Šeit
šek Šeit
šekuren Šeit
šiše Šeit
šit Šeit
šita Šeit
šite Šeit
šitente Šeit
šķe Šeit
šteitanas Šeit
šteiten Šeit
štete Šeit
ted Šeit
teij Šeit
tejos Šeit
tejupat Šeit
tepatiņās Šeit
tetā Šeit
tibe Šeit
šekupat Šeit pat
šekupatās Šeit pat
šekurpat Šeit pat
šekurpatās Šeit pat
šeku Šeit, šajā vietā
šekur Šeit, šajā vietā
tenāņam Šeit, te
šepatās Šeit, tepat
teja Šeit, tepat, še
šteitan Šeit; šte
šte Šeit; te
itene Šejiene
šane Šejiene
šaniene Šejiene
šeja Šejiene
šejene Šejiene
šekurene Šejiene
šena Šejiene
šene Šejiene
šenene Šejiene
šeniene Šejiene
šitejiene Šejiene
šitene Šejiene
štejene Šejiene
štejiene Šejiene
šurene Šejiene
tejene Šejiene
tejiēna Šejiene
tejums Šejiene
tene Šejiene
teniene Šejiene
tepašiene Šejiene
tenene Šejiene; tene
šejens Šejienes
zemisks Šejienes
šejienietis Šejienes iedzīvotājs
šejenais Šejienietis
šejenietis Šejienietis
šejietis Šejienietis
štejienietis Šejienietis
tejenietis Šejienietis
tejietis Šejienietis
tepatietis Šejienietis, vietējais iedzīvotājs
zīķelis Šekelis
patentšēkelis Šēkelis, kuram ir nevis skrūvējamā tapa (parastais šēkelis), bet gan tapa ar atsperi
siklos Šekels
siglos Šekels (tā grieķu nosaukums)
Nuha Šeki, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1968. g.
Poa chaixii Šeksa skarene
šeiloks Šekspīra drāmas "Venēcijas tirgonis" varonis: mantkārīgs, cietsirdīgs ebreju augļotājs
tītānija Šekspīram nāru karaliene
šekspirologs Šekspiroloģijas speciālists
šakums Šekums: sazarojums, kājstarpe, dakšas
čekur Šekur
sekur Šekur
Asgordfonna šelfa ledājs Špicbergenā (_Asgårdfonna_), salas ziemeļos, starp Hinlopena šaurumu un Vijdefjordu
Šela Šelle - pilsēta Francijā ("Chelles")
Šellefte Šelleftelvena - upe Zviedrijā
Šelleftea Šellefteo - pilsēta Zviedrijā
Šēlupe Šēlupīte, Ķires satekupe
Šeļihova Šeļehovas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) retāk lietots nosaukums
sēļķins Šeļķins - saldināts degvīns
šēļķins Šeļķins - saldināts degvīns
šma Šēma - jūdaistu ticības apliecinājums
Šamhora Šemkira - pilsēta Azerbaidžānā
Šamkura Šemkira - pilsēta Azerbaidžānā
druvis Šemuļi, drebuļi; šausmas
Šēnheidas ezers Šengeidas ezers Skrudalienas pagastā
Ezernes ezers Šengeidas ezers Skrudalienas pagastā
Senheidas ezers Šengeidas ezers Skrudalienas pagastā
Schoenheyden Šengeidas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
SIS Šengenas informācijas sistēma ("Schengen information system")
Symphoricarpos chenaultii Šeno sniegoga
Šonona Šenona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Sionainn_)
Šanona Šenona - upe Īrijā
Šonona Šenona - upe Īrijā, tās nosaukums īru valodā
Šenjana Šeņjana - pilsēta Ķīnā
Mukdena Šeņjana, pilsēta Ķīnā
džentrija Šeņši - ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā, zemes īpašnieki
Ščepica Šepica, Kūdupes pieteka
Šepca Šepica, Kūdupes pieteka
Shchepitsa Šepica, Kūdupes pieteka
Stsepitsa Šepica, Kūdupes pieteka
šapingmašina Šepings
šepingmašīna Šepings
Ludze Šepka, Rauzas pieteka
Lipsa Šepkas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā, garums - 16 km
Ludze Šepkas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu un Launkalnes pagastā
Rosa sherardii Šerarda roze
Rosa tomentosa Šerarda rozes "Rosa sherardii" nosaukuma sinonīms
šerifs Šerīfs
šeri Šerijs
šerri Šerijs
šerrijs Šerijs
šerikablers Šerikoblers
šerikobleris Šerikoblers
šerri-koblers Šerikoblers
Austrumu province Šerkīja - province Sauda Arābijas austrumos
Hasa Šerkīja - province Sauda Arābijas austrumos, tās senāks nosaukums
Charlottenhof Šerlatu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Pūres pagastā
holmss Šerloks Holmss - detektīvs; bieži vien - par neprofesionāli, diletantu
šerla Šerls
šorls Šerls
šerbuļi Šermuļi
šķērmuļi Šermuļi
žerbuļi Šermuļi
žermuļi Šermuļi
žirbuļi Šermuļi
šalka Šermuļi, auksti drebuļi, šausmas; trīsas, drebuļi
šalkanas Šermuļi, auksti drebuļi, šaušalas
šērmalas Šermuļi, drebuļi
šermarkas Šermuļi, drebuļi
šermas Šermuļi, drebuļi
šērmas Šermuļi, drebuļi
šermoņi Šermuļi, drebuļi
šerpas Šermuļi, drebuļi
šērmeles Šermuļi, drebuļi; šermas
šērmes Šermuļi, drebuļi; šermas
sērmelis Šermuļi, šalkas, dreboņa
šerpuļi Šermuļi, šausmu drebuļi
Šerabada Šeroboda - pilsēta Uzbekistānā
Sherpenzēle Šerpenzēle, pilsēta Nīderlandē ("Scherpenzeel")
šērtings Šērtiņš
širtings Šērtiņš
širtiņš Šērtiņš; smalka kokvilnas kreklu drāna
Šekšina ezers Šeškina ezers Ambeļu pagastā
Šeševskas ezers Šešku ezers Pasienes pagastā
Zaborjes ezers Šešku ezers Pasienes pagastā
Šešķu ezers Šešku ezers Pasienes pagastā
Šetlenda Šetlendas salas Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā
ševrons Ševiota veids, vilnas audums lauztā kēpera sējumā, kas dod audumam gaiši un tumši svītrainu izskatu
cheviot Ševiots
čiviēts Ševiots
čivjots Ševiots
ševjots Ševiots
chevreau Ševro
hujus Šī, tā paša (ģen. no "hic", "haec", "hoc", šis, šī, šis)
Šibinelkoma Šibīn el Kauma - pilsēta Ēģiptē
Cibotium schiedei Šidē cibotija
Sidzuoka Šidzuoka, pilsēta Japānā ("Shizuoka")
šiebt Šiept
melnradze Šīferis
šiperis Šīferis
aklparaksts Šifrēšanas tehnika, kas autentificē ziņojumu, neatklājot informāciju par tā sūtītāju
atslēgšifrēšana Šifrēšanas veids, kurā ziņojumu vai datņu šifrēšanai un atšifrēšanai izmanto atslēgas
signatūra Šifrēta atzīme (uz grāmatas vai dokumenta), kas norāda (tā) atrašanās vietu (piemēram, bibliotēkas plauktos un katalogos, arhīvā)
atšifrēšana Šifrēta ziņojuma apstrāde, ko veic tā saņēmējs, lai atklātu ziņojuma sākotnējo saturu
šīgadējs Šīgada
shigella Šigellas
šiīts Šiisma piekritējs; musulmanis, kas par kalifiem atzīst tikai pravieša noteiktos cilvēkus
kizilbaši Šiītu iesauka pēc sarkanās galvassegas, kāda bija viņu karavīriem reliģiskajos karos ar sunnītiem 16. gs.
alavīti Šiītu sekta Sīrijā
hurūfīs Šiītu sekta, izplatīta gk. Turcijā, uzskata burtus par dievišķīgu un pārpasaulīgu būtņu simboliem
imams Šiītu virsvadonis
Skičli Šikli - pilsēta Itālijā
Sikjana ezers Šiķana ezers Salienas pagastā
Sikjanka ezers Šiķana ezers Salienas pagastā
Šikjana ezers Šiķana ezers Salienas pagastā
Šikjanka ezers Šiķana ezers Salienas pagastā
schilling Šiliņš
shilling Šiliņš
šiliņģis Šiliņš
šilings Šiliņš
šillings Šiliņš
šilliņš Šiliņš
šķilina Šiliņš
šķiliņģis Šiliņš
šķilings Šiliņš
šķiliņš Šiliņš
skilling Šiliņš
šķillingis Šiliņš
šķilliņģis Šiliņš
šķilliņš Šiliņš
Džuoks Šilluku (Dienvidsudāna) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs
Šillonga Šilonga - pilsēta Indijā
Rožlauka ezers Šilovkas ezers Kaplavas pagastā
Rožlauku ezers Šilovkas ezers Kaplavas pagastā
Silovka Šilovkas ezers Kaplavas pagastā
šilts Šilte
venteris Šim zvejas rīkam līdzīgs trauks zivju uzglabāšanai ūdenī
Simidzu Šimidzu, pilsēta Japānā
Čimkenta Šimkenta, pilsēta Kazahstānā
Simla Šimla, pilsēta Indijā
Silāģšomijo Šimleisilvanjeja - pilsēta Rumānijā
dzimi Šimmijs
džimi Šimmijs
dzimmi Šimmijs
džimmi Šimmijs
žimmi Šimmijs
Simonoseki Šimonoseki - pilsēta Japānā
pan Šimpanzes
Euphorbia schimperi Šimpera eiforbija
šīne Šina
epitēze Šina vai tai līdzīga ierīce deformētu locekļu ķirurģiskai koriģēšanai
Calidris alpina schinzii Šinca šņibītis
jēmējs Šinders (1)
Šindžana Šindžanas (Siņdzjanas) Uiguru autonomais reģions (sk. Siņdzjana)
sinfeiners Šinfeiners
šin-feners Šinfeiners
zinfeiners Šinfeiners
chinčhilla Šinšila
chinchilla Šinšilas
šinšila Šinšilla
šinšilla Šinšillāda
šinšillāda Šinšillas (1) āda (parasti kažokāda)
chinchilidae Šinšilu dzimta
šīsaule Šīpasaule; šīzeme (2)
šipsandlers Šipčandlers
šipšandlers Šipčandlers
šipšlenders Šipčandlers
šķipirkstis Šipirkstis - daudzums, ko var saņemt ar diviem pirkstiem
šāspuses Šīpuse
šoras Širas - no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā
gvaharivi Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
vaiki Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
Sariņu ezers Širinu ezers Kaunatas pagastā
Širina ezers Širinu ezers Kaunatas pagastā
Šīrina ezers Širinu ezers Kaunatas pagastā
Steinfeld Šīriņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā
šīrītējs Šīrīta
sciadopitys Širmegle
vēdekļpriede Širmegle
šķirmis Širmis, aizslietnis
Hibanobambusa tranquillans f. shiroshima Širošimas hibanobambuss jeb Širošimas bambuss
Šeršela Širšāla - kūrortpilsēta Alžirijā ("Cherchel")
Alibairamli Širvana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums padomju laikā
Širvanas stepe Širvanas līdzenums
šitas Šis (1)
šitas Šis (2)
šitas Šis (3)
šitas Šis (4)
ligūrieši Šis cilšu grupas piederīgais
mēle Šis dažu dzīvnieku orgāns kā pārtikas produkts
ginks Šis dzimtas ģints ("Ginkgo"), Austrumāzijas izcelsmes vasarzaļš koks ar vēdekļveida lapām un dzelteniem ziediem
naktssvece Šis dzimtas ģints ("Oenothera"), lakstaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, ar ziediem garos ķekaros, 100-140 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, no tām 7 adventīvas
ežgalvīte Šis dzimtas ģints ("Sparganium"), daudzgadīgi vienmājas līdz 150 cm augsti lakstaugi, kas aug mitrās vietās vai ūdenī; ģintī 20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
kātpūpēdis Šis dzimtas ģints ("Tulostoma"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
karpa Šis dzimtas suga ("Cyprinus carpio"), ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām, ķermeņa garums - līdz 60 cm, masa - līdz 10 kg
aknas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts
nieres Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts
plaušas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts
mulati Šis grupas pārstāvis
tesmenis Šis piena dziedzeris kā pārtikas produkts
šani šīs tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas Šanas / Tai pavalstī
etruski Šis tautas piederīgais
korejieši Šis tautas piederīgais
korsikāņi Šis tautas piederīgais
urugvajieši Šis tautas piederīgais
šamējais Šis; viņš
Schischkow Šiškovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā
šitenā Šitā 2
šitanais Šitais
šitakē Šitake
šitaki Šitake
štis Šitas
nātha-sampradāja Šivaistiska tantriska sekta, kas izveidojās Bengālijas ziemeļaustrumos un izplatījās arī citos Indijas apvidos
šīvakarējs Šīvakara
šīvs Šīve
žvicka Šiveris
schizophragma Šizofragmas
schizofrenija Šizofrēnija - gara slimība
hebefrēnija Šizofrēnijas forma, kas parasti sākas pubertātes vecumā, izpaužas polimorfā abortīvā simptomātikā un ātri noved dziļā psihes degradācijā
kastrofrēnija Šizofrēnijas pacienta slimīgas bailes vai iedoma, ka ienaidnieki izņem viņam no smadzenēm domas
likantropija Šizofrēnijas slimnieka murgu ideja par pārvēršanos vilkā
schizofreniķis Šizofrēniķis
merozoīts Šizogonijā radies īpatnis - sporozoītu dalīšanās procesa rezultāts, no kura noteiktos apstākļos var rasties gameta
schizotrix Šizotrihas
škapati Škapatas - atliekas, pārpalikumi
Šķeņeva Škeņeva Vērēmu pagastā
Šķeņovas ezers Škeņevas ezers Vērēmu pagastā
Šķeņevas ezers Škeņevas ezers Vērēmu pagastā
Šķeņevo Škeņevas ezers Vērēmu pagastā
Mazais Mačuļu ezers Šketeris, ezers Šķaunes pagastā
izšķīt Škinot (lapas, augļus), aptvert (kādu platību); šķinot izretināt
Šķirnates ezers Škirnates ezers Demenes pagastā
Mazkurmju ezers Škirpānu ezers Pildas pagastā
Mazkurmju-Šķirpānu ezers Škirpānu ezers Pildas pagastā
Skutari Škodra - pilsēta Albānijā, tās senāks nosaukums
Škodra Škodras ezers - atrodas Balkānu pussalā, Melnkalnē un Albānijā, platība - 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos - līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums - 4-8 m (lielākais - 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta
Skadaras ezers Škodras ezers Melnkalnē un Albānijā ("Skadarsko jezero")
Skuszkowo Škoškavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā
šķaidēt Šķaidīt
šķārdīt Šķaidīt
traikšīt Šķaidīt
traikšķīt Šķaidīt, smalcināt
traišķīt Šķaidīt, smalcināt
traikšķēt Šķaidīt, spaidīt (spiežot sulu)
draišķīt Šķaidīt; izšķērdēt, izšķiest
šķaisties Šķaidīties
kulties Šķaidīties, jaukties (piemēram, par ūdeni)
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
apšķaidīt Šķaidot apšļākt, aptraipīt
izšķaidīt Šķaidot izkliedēt
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
šnaukalas Šķaudas
šķaudienis Šķaudiens
šķavājiens Šķaudiens
ači Šķaudīšanas skaņu apzīmējošs vārds
šķaudāt Šķaudīt
šķaudēt Šķaudīt
šķavāt Šķaudīt
šķeudīt Šķaudīt
šķevot Šķaudīt
šķaudaloties Šķaudīt, sprauslāt
spūkšēt Šķaudīt, sprauslāt (kā kaķis)
šķavāties Šķaudīties
šķeudīties Šķaudīties
šķevāties Šķaudīties
šķevoties Šķaudīties
sašķaudīt Šķaudot apslacīt
apšķaudīt Šķaudot aptraipīt
izšķaudīt Šķaudot izdalīt (no deguna, mutes)
sašķaudīt Šķaudot izšķaudīt
spurgāties Šķaudot sprauslāt
uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā)
smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš
krasnopolieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Krasnopole" iedzīvotāji
Landskrūne Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" nosaukums latgaliski
Mozī Bryci Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Brici" nosaukums latgaliski
Lelī Bryci Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Brici" nosaukums latgaliski
mačieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mači" iedzīvotāji
Mozuo Lukneica Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Luknīca” nosaukuma variants
Mozā Lukneica Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Luknīca” nosaukums latgaliski
muizinieki Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji
Muizinīki Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Muižnieki" nosaukums latgaliski
Oļšaņiki Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Oļšaniki" nosaukuma variants
Poleščina Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Šķaune" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
timanovieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Timanova" iedzīvotāji
timanieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Timaņi" iedzīvotāji
Timinova Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Tīmaņi" nosaukuma variants
Tymynauci Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Tīmaņi" nosaukuma variants latgaliski
Tymynova Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Tīmaņi" nosaukuma variants latgaliski
zamšovicieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Zamšoviki" iedzīvotāji
zamšovikieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Zamšoviki" iedzīvotāji
šķautra Šķauteris, šķautne
šķautnainība Šķautnainība (2)
šķausnains Šķautnains
šķausņains Šķautnains
škausnots Šķautnains
šķausns Šķautnains
šķauss Šķautnains
šķautains Šķautnains
šķautnots Šķautnains
šķautrains Šķautnains
stūrainis Šķautnains, stūrains (parasti par kokmateriāliem)
iemala Šķautne
šķausna Šķautne
šķausne Šķautne
šķauss Šķautne
šķaute Šķautne
šķauzna Šķautne
šķiemele Šķautne (darbarīkos, parasti mīstīklās)
šķiemelis Šķautne (darbarīkos, parasti mīstīklās)
šķieminis Šķautne, asums
šķaudere Šķautne, mala
šķaudure Šķautne, mala
šķauteris Šķautne, mala; šķaudere
šķautnainība Šķautņainība (1)
kantainis Šķautņains
kantāts Šķautņains
šķeltnains Šķautņains
šķautnains Šķautņains (1)
šķautnains Šķautņains (2)
kaupra Šķautņains pakalns ar nogāzēm abās pusēs; klints asā daļa
kaupre Šķautņains pakalns ar nogāzēm abās pusēs; klints asā daļa
kaupris Šķautņains pakalns ar nogāzēm abās pusēs; klints asā daļa
kantains Šķautņains, stūrains
šķautnainums Šķautņainums (1)
šķautnainums Šķautņainums (2)
līmenis Šķautņu skaits no koka virsotnes līdz tā saknei
šķautņveidīgs Šķautņveida
ščavas Šķavas
šķaudas Šķavas
škāvas Šķavas
šķāvas Šķavas
šķaves Šķavas
šķavi Šķavas
šķevas Šķavas
sternutatio Šķavas
šķaut Šķavāt, šķaudīt
dāboliņš Šķavu pelašķis ("Achillea ptarmica")
puķkumeleni Šķavu pelašķis ("Achillea ptarmica")
šķabans Šķebans
šķeberniece Šķebere
šķebens Šķebīgs
šķebošs Šķebīgs
šķebs Šķebīgs
šebināt Šķebināt
šķerbināt Šķebināt
šķibināt Šķebināt
atšķerbināt Šķebināt, kļūt pretīgam
Līčupe Šķēde, Dzedrupes satekupe
Vandzenes upe Šķēde, Dzedrupes satekupe
Nastupīte Šķēde, Dzedrupes satekupe
Gartiltupe Šķēde, Dzedrupes satekupe Talsu novadā
Līču upe Šķēde, Ēdas satekupe
Karpene Šķēdes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 10 km; Kārpene; Ausupe
Pormale Šķēdes kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunlutriņu un Šķēdes pagastā, garums - 8 km; Posmale
Alkšņvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā
Ziemeļvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā
Polīšupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā
Lūkačupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, garums - 7 km; Lūkača; Krieviņu upe
Grauzdupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, vidustece Kuldīgas novada Kabiles pagastā, garums - 8 km; Gruzdupe
Ūdrupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 10 km; Ūdre
Okte Šķēdes labā krasta pieteka Talsu novada Laucienes pagastā, garums - 14 km, kritums - 45 m
Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā
Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips
šķelbrēks Šķelbete
šķelbrete Šķelbete
sīkšķeldas Šķeldas, kas iziet caur šķirošanas sietiem ar acu izmēriem no 10 x 10 mm līdz 12 x 12 mm
lumste Šķēle
šķedene Šķēle, atgriezums
ļupsna Šķēle, tieva, gara strēmele
šļencka Šķēles veida atlikums
uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā
šķērlāt Šķēlēt, smalcināt, sagriezt
šķēris Šķēlis, auns
šķielis Šķēlis; ērzelis, auns
šķērlaupa Šķēllaupa
blēdīgs Šķelmīgs, viltīgs, nerātns
kārdeiba Šķelmis, palaidnis
šķirība Šķelšanās, nevienprātība
rist Šķelt
šķaust Šķelt
kūņoties Šķelt apvalku un līst ārā no kūniņas; atbrīvoties no kūniņas
cirst Šķelt sīkākās daļās (ar cirvi, arī ar citu asu priekšmetu); skaldīt
kapāt Šķelt, drupināt daļās (ar ko asu)
šķeltnis Šķeltāda
šķelderains Šķeltains
schistidium Šķeltcepurenes
dalīties Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā (par vienkāršajiem organismiem)
pārdalīties Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā tā, ka rodas divi atsevišķi organismi (par vienkāršajiem organismiem)
lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā)
plīst Šķelties, drupt pēc sitiena, trieciena
šķeltkājis Šķeltkājvēzis ("Mysidacea")
mysis Šķeltkājvēžu ģints
mysidacea Šķeltkājvēžu kārta
limnomysis Šķeltkājvēžu kārtas ģints
mesomysis Šķeltkājvēžu kārtas ģints
neomysis Šķeltkājvēžu kārtas ģints
šķeltlapains Šķeltlapu
šķendalaini Šķeltnaini (zirņi)
hipogastroshīze Šķeltne vēdera sienas apakšdaļā
Šķeltiņu ezers Šķeltovas ezers Šķeltovas pagastā
Robežnieku ezers Šķeltovas ezers Šķeltovas pagastā
Lelī Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" bijušais nosaukums latgaliski
Briuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants
Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski
brūverieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji
cesļavieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Cesļava" iedzīvotāji
cesļevieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Cesļeva" iedzīvotāji
Kolna Kūdeņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna Kudiņi” nosaukuma variants
Kalna Kūdeņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna Kudiņi” nosaukuma variants
Kolna Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna Kudiņi” nosaukums latgaliski
Karaši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Karaseva" nosaukuma variants
krekelieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" iedzīvotāji
Krekeli Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" nosaukuma variants
Krekeliškas Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" nosaukuma variants
Krekeliškys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" nosaukums latgaliski
Krīveni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski
Lejas Kūdeņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Kudiņi” nosaukuma variants
Lejis Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Kudiņi” nosaukums latgaliski
Narkauski Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Marhileviči" bijušais nosaukums
Marhiļeviči Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Marhileviči" nosaukuma variants
Mazie Briuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslabojeva" bijušais nosaukums
Mozī Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslabojeva" bijušais nosaukums latgaliski
maslobojevieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslobojeva" iedzīvotāji
Meļderi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" nosaukuma variants
Meļderiškas Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" nosaukuma variants
Mihaiļina Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihailina" nosaukuma variants
Mikailina Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihailina" nosaukuma variants
mihaiļinieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihaiļina" iedzīvotāji
Mikucki Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Nikucki" nosaukuma variants
staškevicieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Satskeviči" jeb "Staškeviči" iedzīvotāji
slostovcieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" iedzīvotāji
slostovkieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" iedzīvotāji
Slosts Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" nosaukuma variants
staskevicieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Staskeviči" jeb "Staškeviči" iedzīvotāji
Staskeviči Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Stašķeviči" nosaukuma variants
Sukaili Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suhailina" nosaukuma variants
Sukailina Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suhailina" nosaukuma variants
Sukailys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suhailina" nosaukums latgaliski
suveidiški Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suveizdas" iedzīvotāji
suveizdieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suveizdi" iedzīvotāji
Lielie Suveizdi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suveizdi" nosaukuma variants
Lelī Suveizdi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suveizdi" nosaukuma variants latgaliski
šahmanieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šahmani" iedzīvotāji
šķeltinieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķeltiņi" iedzīvotāji
šķeltovieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķeltiņi" iedzīvotāji
Šķerbiškas Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbiški" nosaukuma variants
Škerbiškys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbiški" nosaukums latgaliski
Upis Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Upes Kudiņi” nosaukums latgaliski
Zabolotki Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Zabalotki" nosaukuma variants
Zabolotņiki Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Zabalotki" nosaukuma variants
šķilsts Šķelts
šplinte Šķelttapa
dryoptodon Šķeltzobes
piepūle Šķēluma iekšējo spēku rezultējošais spēks
šķēla Šķēlums
sklīmests Šķēlums
šķeltnis Šķēlums (apģērba gabalam)
šķērste Šķēlums apģērbā
sļoka Šķēlums sieviešu svārkos
šķerstele Šķēlums sieviešu svārku apakšmalā, arī vīriešu svārku aizmugurē
šķērbele Šķēlums svārku aizmugurē
šķelte Šķēlums svārku mugurā
hiāts Šķēlums, plaisa; sprauga
šķēre Šķēlums; iegriezums
šķelvenēt Šķelvināt
šķelverēt Šķelvināt
šķelvenēties Šķelvināties
plēst Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko)
šķilties Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (parasti par putnu mazuļiem)
atškambāt Šķeļot atdalīt (mazu daļu)
nošķelt Šķeļot atdalīt nost
atšķelt Šķeļot atdalīt nost (daļu no kā)
pāršķelt Šķeļot ievainot (ķermeņa daļu)
iešķelt Šķeļot ieveidot, radīt (piemēram, plaisu)
iešķelties Šķeļot ievirzīties (priekšmetā, ko šķeļ)
izšķelt Šķeļot izdalīt (daļu no priekšmeta)
izšķelt Šķeļot izveidot (kur), piemēram, caurumu, robu; šķeļot padarīt (ko) caurumainu, robainu
uzšķelt Šķeļot izveidot, radīt (kam) atveri
pāršķelt Šķeļot pārdalīt; šķeļot radīt (kam) caurumu, bojājumu
sašķelt Šķeļot sadalīt, sasmalcināt
piešķelt Šķeļot sagatavot (pietiekami, daudz)
saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu)
lauzt Šķeļot, drupinot (ko), veidot (tajā, piemēram, eju)
nodalīt Šķeļot, griežot u. tml. atdalīt nost
pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties
lompa Šķemba
šķelsna Šķemba
šķembele Šķemba
šķempele Šķemba
šķendala Šķemba
šķendele Šķemba
šķēpele Šķemba
šķērbele Šķemba
šķērpele Šķemba
šķērpelis Šķemba
skramba Šķemba
skamba Šķemba (šāviņam)
skrumstala Šķemba no kaula
šķēvele Šķemba, atplīsusi skaida
šķeltna Šķemba, lauska
šķausna Šķemba, šķautnains (akmens, ledus) gabals
vanska Šķemba, šķēpele
šķembeļains Šķembains
šķembots Šķembains
skrambains Šķembains
šķērpelains Šķembains, skabargains
šķērplens Šķembains, skabargains
grauztiņi Šķembas, gruveši, šķelti mūu gabali
granāta Šķembu vai fugasa šāviņš
šķembveidīgs Šķembveida
nošķendēties Šķendējoties noteikt, pateikt
šķēpgals Šķēpa gals
šķēpmešana Šķēpa mešana (sportā)
šķēpmetējs Šķēpa metējs (sportā)
šķēpraidis Šķēpa metējs (sportā)
šķēpturis Šķēpa turētājs
šķautra Šķēpele
šķelda Šķēpele
šķelde Šķēpele
šķērbulis Šķēpele, šķemba
Jaunšķepeles dzirnavezers Šķēpeļu dzirnavezers Līgatnes pagastā
cakile Šķēpenes
štoperis Šķēpmetēja ieskrējiena apturēšana, izvirzot priekšā kāju
šķēpnesis Šķēpnieks
brūnis Šķēps
šķēpa Šķēps
šķērps Šķēps
stēga Šķēps
plažieris Šķēps, iesms
hasta Šķēps, pīķis
šķepasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā
šķepsne Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā
šķipasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā
Plaupis Šķēpu strauts, Zaņas pieteka
šķēpveidīgs Šķēpveida
keratoms Šķēpveida nazis radzenes pāršķelšanai iridektomijā
Šķerbinieki Šķerbinieki 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Šķerbinieki Šķerbinieki 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
laist vējā Šķērdēt
šķenēt Šķērdēt
šķennēt Šķērdēt
svaidīt Šķērdēt
trellināt Šķērdēt
trampelēt Šķērdēt (naudu, mantu)
skaidināt Šķērdēt, šķiest
skaidīt Šķērdēt, šķiest
prallēt Šķērdēt, tērēt
trembelēt Šķērdēt, tērēt
šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi
kakaļāt Šķērdēt, vieglprātīgi tērēt naudu
šķelderis Šķērdētājs
šķiezlis Šķērdētājs
šķenēties Šķērdēties
šķennēties Šķērdēties
šķērsties Šķērdēties
trašķīties Šķērdēties, tērēties
peāns Šķērēm līdzīgas spailes, ar kurām aizspiež asinsvadus, piem., operējot
šķirkas Šķēres
skrundas Šķēres
šņikas Šķēres
štēres Šķēres, grieznes
zirklītes Šķēres, grieznes
meti Šķēri, velki, dzijas, kuras aužot stiepjas auduma garumā, un starp kurām ieauž audus
strēģelis Šķēris lemesnīcā
šķērumi Šķērkoki
mestavas Šķērkoki auduma apstrādei vai velku koki stellēs
šķēravas Šķērkoki metu sašķērēšanai
šķērmīgs Šķērms
šķerms Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts
šķērns Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts
šķerbs Šķērms, negaršīgs; skarbs
šērpis Šķērpis, velēnu griežamais nazis arklam
traversa Šķērsa konstrukcija, šķērss konstrukcijas elements (piemēram, sija)
griezeniski Šķērsām
šķērs Šķērsām
šķēršām Šķērsām
šķērsan Šķērsām
šķērsis Šķērsām
šķērsnām Šķērsām
šķērsnis Šķērsām
šķērstām Šķērsām
šķēršu Šķērsām
šķērsus Šķērsām
šreiji Šķērsām
šreji Šķērsām
diafragma Šķērsām novietota audu plātne doba stublājā (parasti purva un ūdens augiem)
dvarsā Šķērsām peldlīdzeklim, perpendikulāri tā diametrālajai plaknei
klopši Šķērsām sagriezti liellopu gaļas gabaliņi, parasti no t. s. filē gabala
atžerbiski Šķērsām, atmuguriski
pāršļauku Šķērsām, krustām šķērsām
šņuceniski Šķērsām, slīpi
atšerbi Šķērsām, šķērseniski
atžerbi Šķērsām, šķērseniski
atžerbu Šķērsām, šķērseniski
šķērsaniski Šķērsām, šķērseniski
šķērsdziedris Šķērsbaļķis
vestverks Šķērsbūve baznīcas rietumu daļā: 2-3 torņi un priekšhalle, virs kuras atrodas kapela, ko ietver emporas
šķērsu Šķērsenisks, šķērss
traversflauta Šķērsflauta
šķērsprofils Šķērsgriezumā iegūts (kā) profils (2)
krustiela Šķērsiela
krustsiena Šķērsiena
spraislis Šķērsis
lakta Šķērsis (putnu mītnē), uz kura nakšņo mājputni
traverss Šķērsis, šķērsbaļķis
klabiķis Šķērskokā virs diviem stabiem vai augoša koka zarā iekārts dēlis, pa kuru noteiktā ritmā dauzīja ar diviem koka āmuriem, lai ēdienreizē ļaudis no lauku darbiem sasauktu
banksti Šķērskoki spāru satvaram; arī šķēršļi, kas valda spāres
bauksti Šķērskoki spāru satvaram; arī šķēršļi, kas valda spāres
rūčkas Šķērskoki, kas satur kopā sānu dēļus ratos
sovara Šķērskoks
špriks Šķērskoks
tvāre Šķērskoks
šķērsbomis Šķērskoks (rīkos, ierīcēs)
milans Šķērskoks pie aužamajiem stāviem
virbals Šķērskoks ratu redelēs
spuliņš Šķērskoks tača kraķī, uz ko atbalsta laipas
pinne Šķērskoks, kas jaunu koka piebūvi satur pie vecas koka ēkas, pie pakša
sprēģelis Šķērskoks, kas savieno arkla ilksis 2(1)
bendelis Šķerskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres
bankste Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres
banksts Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres
bante Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres
bende Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres
pinne Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres
bēģele Šķērskoks, kas savieno, satur celtnes divas pretējās spāres
vembele Šķērskoks, ko novieto uz ragavām, vedot sienu salmus u. tml.
aizšķērslis Šķērslis
ūdensšķērslis Šķērslis ūdens plūsmas ceļā
aizdambējums Šķērslis, aizsprostojums straumes tecējumam
aizmetiens Šķērslis, kavēklis
bet Šķērslis, kavēklis
impediments Šķērslis, kavēklis
aizgaita Šķērslis, kavēklis, nelaime, neveiksme
kavēkslis Šķērslis, traucēklis
sieksta Šķērslīste, kurā iestiprina grābekļa zarus un kātu
šķērslu Šķērslu šķērslām - krustām šķērsām
traverss Šķērsošana (parasti sportā)
šķērsoties Šķērsot (1) vienam otru, citam citu
kreičat Šķērsot (ar kuģi)
traversēt Šķērsot (parasti sportā)
krustot Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) - par upi, ceļu u. tml.; būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai)
šķērsējais Šķērss; tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērsenisks
šķērsējs Šķērss; tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērsenisks
pārsiena Šķērssiena
šērbante Šķērssiena
septa Šķērssiena, šķirtne
šervante Šķērssiena; starpsiena
izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai)
buks Šķērssija, tilta sija
šķērsenis Šķērssija; arī šķērskoks
šķērsstrīpa Šķērssvītra
mioblastoma Šķērssvītroto muskuļu audzējs, kas satur mioblastus
šķērstiltiņi Šķērssvītroto muskuļu protofibrillas sasaistošie elementi, kas atrodas muskuļšķiedras tumšo disku perifērijā
šķērsstrīpots Šķērssvītrots
miastēnija Šķērssvītru muskulatūras pastiprināta nogurdināmība un vājums - hroniska slimība
šķēst Šķērst - griezt visgarām, atsedzot iekšējos orgānus (par nokautu dzīvnieku)
Seehof Šķerstenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā
iedzerksnis Šķērstīkls zivju murdā, kas nelaiž zivis atpakaļ
šķēstuves Šķērstuves - lopu iekšējie orgāni
aizara Šķērsvaga lauka galā
šķērsgriezums Šķērsvirzienā izdarīts griezums, šķēlums
šķērsis Šķērsvirzienā novietota detaļa, elements (piemēram, kā savienošanai, balstīšanai)
šķērssija Šķērsvirzienā novietota sija, parasti (kā) detaļa, elements
šķērskoks Šķērsvirzienā novietots koka stienis, baļķis, dēlis u. tml., parasti (kā) detaļa, elements
šķērsstienis Šķērsvirzienā novietots stienis, parasti (kā) detaļa, elements
šķērsums Šķērsvirziena stāvoklis
septibranchia Šķērsžauņi
šķērēšana Šķēru pavedienu uztīšana uz aušanas pamatnes paralēli
riestuve Šķēru veltnis (stellēm)
šķērains Šķērveidīgs, spīļveidīgs
Nīkrāce Šķērvelis, Ventas pieteka
Šķerbele Šķērvelis, Ventas pieteka
Šķērdule Šķērvelis, Ventas pieteka
Šķervele Šķērvelis, Ventas pieteka
Šķērvele Šķērvelis, Ventas pieteka
Šķervelis Šķērvelis, Ventas pieteka
Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām
uzšķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) atveri
pāršķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) šķēlumu, atvērumu, arī bojājumu, ievainojumu
šesta Šķesta, rīkste, kārts
šests Šķesta, rīkste, kārts; šesta
Šķeteru ezers Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā
Tupiņezers Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā
šķētele Šķēte - svārku stūris, svārku apakšējā mala; šķēlums
dropstiņa Šķetere
dzijs Šķetere
matka Šķetere
šķeteri Šķetere (1)
šķeteriens Šķetere (1)
šķeteris Šķetere (1)
prētka Šķetere, dzijas šķipsna
fice Šķetere; dzijas kamoliņš
piešķeterēt Šķeterējot (diegus, dziju), pietīt (spoli)
sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko); šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu)
piešķeterēt Šķeterējot pievienot (pie kā, kam klāt diegu, dziju)
piešķeterēt Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
šķetrēt Šķeterēt
šķeturēt Šķeterēt
šķetināt Šķeterēt (1)
skretelēt Šķeterēt (dzijas)
dašķeterēt Šķeterēt un pabeigt šķeterēt
pāršķeterēt Šķeterēt vēlreiz, no jauna
dzijpāris Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem
dzijpors Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem
dzijpurs Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem
dzīpars Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem
dzīvpors Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem
šķeternīca Šķeterētāja
šķeternīce Šķeterētāja
šķeternīte Šķeterētāja
mulinē Šķeterēti izšujamie diegi
šķetināties Šķeterēties
Močulkas ezers Šķeteris, ezers Šķaunes pagastā
Mačulkas II ezers Šķeteris, ezers Šķaunes pagastā
Šķeteru Šķeteru ezers - Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha
irināt Šķetināt (dziju)
peņķēt Šķetināt (piemēram, samudžinātu dziju)
atšķetināt Šķetināt vaļā
pāršķetināt Šķetināt vēlreiz, no jauna
blīgzna Šķetra ("Salix pentandra")
blīgzne Šķetra ("Salix pentandra")
blīksna Šķetra ("Salix pentandra")
blīksne Šķetra ("Salix pentandra")
blīzma Šķetra ("Salix pentandra")
blīzna Šķetra ("Salix pentandra")
blīzne Šķetra ("Salix pentandra")
blīznis Šķetra ("Salix pentandra")
glīgzda Šķetra ("Salix pentandra")
kārkles Šķetra ("Salix pentandra")
kārkļi Šķetra ("Salix pentandra")
kārklis Šķetra ("Salix pentandra")
kārkls Šķetra ("Salix pentandra")
kazavītols Šķetra ("Salix pentandra")
pūpolas Šķetra ("Salix pentandra")
pūpolica Šķetra ("Salix pentandra")
pūpolis Šķetra ("Salix pentandra")
pūpoļkoks Šķetra ("Salix pentandra")
pūpols Šķetra ("Salix pentandra")
pūpolvītols Šķetra ("Salix pentandra")
pūpulis Šķetra ("Salix pentandra")
pūpuļkoks Šķetra ("Salix pentandra")
sīķetrs Šķetra ("Salix pentandra")
šķestrs Šķetra ("Salix pentandra")
šķetrs Šķetra ("Salix pentandra")
verba Šķetra ("Salix pentandra")
vierba Šķetra ("Salix pentandra")
vaiņa Šķiba mala ar mizu dēlim vai plankai
Alexanderhof Šķibes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta teritorijā
plagiokefalija Šķībgalvainība, galvas asimetrijas veids, kur galvas smadzeņu daļas lielākais garums neatrodas mediānā plāksnē, bet iešķībi vai diagonāli
laideriski Šķībi
šķībai Šķībi
šķībaniski Šķībi
odontortoze Šķībi augošu zobu iztaisnošanas operācija
klemburiski Šķībi greizi
adosēt Šķībi nogriezt
greiļat Šķībi sagriezt
ievelkains Šķībi šķiedrains (koks)
kristmeterām Šķībi un greizi
čūreniski Šķībi, greizi
ķieriski Šķībi, greizi
globži Šķībi, greizi, aplami
pasvelu Šķībi, slīpi
pasvilu Šķībi, slīpi
šķubīt Šķibīt
šķibīt Šķibīt ausis - spicēt ausis
skabīt Šķibīt, kasīt; nodarināt zarus
skabināt Šķibīt, nodarināt zarus
izlēvens Šķībs
šķeibs Šķībs
šķībenisks Šķībs (parasti mazliet)
taliks Šķībs raksts turkiem un persiešiem
šļaupens Šķībs, greizs
klešs Šķībs, greizs, izliekts
šķobs Šķībs, greizs, līks, sašķiebies
kluins Šķībs, līks, sagriezies
žļudzens Šķībs, slidens
Lielais purvs Šķibu purvs Kokneses novada Bebru pagastā
plagiotheciaceae Šķībvācelīšu dzimta
plagiothecium Šķībvācelītes
šķīstamība Šķīdība
šķīstība Šķīdība
spirtšķīdums Šķīdinājums spirtā
dilūcija Šķīdināšana, atšķaidīšana
šķaidīt Šķīdināt
šķīdēt Šķīdināt
šķīdīt Šķīdināt
pudināt Šķīdināt (kartupeļus, ilgi vārot)
sašķiest Šķīdināt (ūdenī)
solvēt Šķīdināt, samaksāt
solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem
osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas
elektroosmoze Šķīdinātāja pāreja caur membrānu elektriskā lauka ietekmē; izmanto šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai
disolvents Šķīdinātājs
solvents Šķīdinātājs
ekstrahents Šķīdinātājs, ko lieto ekstrakcijā
eluents Šķīdinātājs, ko lieto hromatogrāfijā vielu sadalīšanas procesā
šķaidas Šķīdonis
šķīdenis Šķīdonis
šķīdne Šķīdonis
šķīdoņa Šķīdonis
šķīdons Šķīdonis
dzira Šķidra barība (mājdzīvnieku ēdināšanai)
klince Šķidra biezputra
pļepenīca Šķidra biezputra
pļura Šķidra biezputra
kulieris Šķidra dedzinātā cukura masa, ko izmanto konditorijas izstrādājumu gatavošanā un alkohola ražošanā; dabiska pārtikas krāsviela
motordegviela Šķidra degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos (benzīns, dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju, gāzturbīnu u. c. dzinēju degviela)
superplūstamība Šķidrā hēlija spēja temperatūrā, kas tuva absolūtajai nullei, plūst praktiski bez berzes
karbolfuksīns Šķidra krāsviela, kas sastāv no fenola šķīduma, fuksīna un alkohola
dubļi Šķidra masa - ūdenī izmirkusi zeme
embrokācija Šķidra medikamenta ieberzēšana
miltine Šķidra miltu putra
miltinīca Šķidra miltu putra
mīstavnica Šķidra miltu putra
ļarva Šķidra parasti neuzrūgusi mīkla
mērce Šķidra piedeva, kas papildina ēdiena garšu, izskatu, uzturvielu daudzumu
dzēsna Šķidra putra
ķebīte Šķidra putra
pļurra Šķidra putra
tempe Šķidra putra
tempis Šķidra putra
hīms Šķidra putriņa, kas rodas kuņģī no barības, uz kuru iedarbojas kuņģa sula
slapjkodne Šķidra sēklu kodne
panklastīts Šķidra sprāgstviela no 2 daļām sēroglekļa un 3 daļām slāpekļa paskābes, ko 1. pasaules karā lietoja aviobumbām
zvaidzene Šķidra taukputra
nodziras Šķidra teļu dzira
elektrovirpuļplūsma Šķidrā vai gāzveidīgā vidē norisoša plūsma, kuras cēlonis ir vidē plūstošās elektriskās strāvas mijiedarbība ar šās pašas strāvas radīto magnētisko lauku
gļotas Šķidra zāļu forma, ko iegūst, šķīdinot karstā ūdenī tādas augu jēlvielas, kurās atrodas gļotvielas
piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu veidojumu skaita
embrokācija Šķidra ziede; šķidrums kompresei
pulpa Šķidra, mīksta bezformas masa
mielītis Šķidrais maizes raugs
piksavons Šķidras darvas ziepes bez smakas, sastāv no skuju koku darvas atsevišķām sastāvdaļām, šķidrām kālija ziepēm (90%) un mazliet kālija karbonāta
dūmmaisījums Šķidras vai cietas vielas, kas rada dūmus, ko izmanto dūmlaides aparātu, mašīnu un dūmsveču piepildīšanai
hermētiķi Šķidras vai pastveidīgas polimēru kompozīcijas, kam piemīt spēja noblīvēt dažādas savienojumu vietas un šuves
korporizācija Šķidras vielas pārvēršana cietā
dropes Šķidras zāles (parasti tinktūra)
savonade Šķidras ziepes, sastāv no 3 daļām oleīna, 1 daļas metilheksalīna un attiecīga daudzuma 50 procentīga kālija sārma
polimērkompoundi Šķidras, monomērus, oligomērus, polimērus saturošas kompozīcijas, ko lieto izolācijai elektronisko ierīču ražošanā
staipeknis Šķidrauts, plīvurs
šķīsti Šķidri
pļūtas Šķidri dubļi
žļunga Šķidri dubļi
liquor Šķidri farmaceitiski preparāti
žļanga Šķidri izvārīts, ūdeņains ēdiens
šļura Šķidri netīrumi
jēmas Šķidri puvumi
jēms Šķidri puvumi
lēmekļi Šķidri puvumi
derivāts Šķidri vai gāzveidīgi magmas diferenciācijas procesa pēdējo stadiju produkti
zampa Šķidri, izmiekšķējušies mēsli (parasti kūtsmēsli); vieta, kur ir šādi mēsli
virca Šķidrie kūtsmēsli
likvefakcija Šķidrināšana
šķidrot Šķidrināt; retināt
sāngaismojums Šķidro kristālu apgaismošanas veids, ko parasti izmanto piezīmjdatoros un klēpjdatoros, iebūvējot papildus gaismas avotu ekrāna sānos
LCD Šķidro kristālu displejs (angļu "liquid cristal display")
aizmugurgaismojums Šķidro kristālu displeju apgaismošanas veids, kas piezīmjdatoros un klēpjdatoros uzlabo displeja lasāmību un ko īsteno, iebūvējot gaismas avotu displeja ekrāna aizmugurē
izvilkums Šķidro zāļu (medikamentu) forma
klīmīgs Šķidrs
šķeists Šķidrs
šķīksts Šķidrs
šķītrs Šķidrs
šķīsts Šķidrs (parasti par ēdienu)
klajš Šķidrs (parasti par virumu)
aizlejs Šķidrs aizdars; piens u. c. pie biezputras vai putras, arī tas ko uzsmērē uz maizes
sapiņš Šķidrs alus
ļoļļa Šķidrs cūkēdiens; slikts ēdiens
nafta Šķidrs derīgais izraktenis - eļļains, degošs ogļūdeņražu maisījums
strebenica Šķidrs ēdiens
strebums Šķidrs ēdiens
piestrēbiens Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam)
piestrēbams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens
piestrēbjams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens
strebjams Šķidrs ēdiens, arī dzēriens
strebeklis Šķidrs ēdiens, arī dzēriens; strebjamais
strēbiens Šķidrs ēdiens, arī dzēriens; strebjamais
laceklis Šķidrs ēdiens, ko dod lakt (sunim, kaķim)
lacenis Šķidrs ēdiens, ko dod lakt (sunim, kaķim)
laciklis Šķidrs ēdiens, ko dod lakt (sunim, kaķim)
laciens Šķidrs ēdiens, ko dod lakt (suņiem, kaķiem)
strēba Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa
strēbeklis Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa
stribekls Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa
čura Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki)
čure Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki)
čurine Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki)
čuruls Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki)
slorķis Šķidrs ēdiens, slikts gatavojums cūkai vai govij
strūbļa Šķidrs ēdiens, zupa
viriņš Šķidrs ēdiens, zupas
losjons Šķidrs kosmētisks līdzeklis ādas kopšanai
slotrams Šķidrs lopu ēdamais
slotrans Šķidrs lopu ēdamais
dzeresis Šķidrs lopu ēdamais; slotrams
amilēns Šķidrs nepiesātināts ogļūdeņradis ar vienu dubultsaiti
cimīns Šķidrs ogļūdeņradis ar patīkamu smaržu ķimeņu, eikalipta, kumīna un timiāna gaistošajās eļļās
mezitilēns Šķidrs ogļūdeņradis, ko iegūst no akmeņogļu darvas un naftas vai sintētiski
dietilamīns Šķidrs ptomaīns pūstošās zivīs
plorza Šķidrs sliktas kvalitātes ēdiens
laka Šķidrs suņu ēdiens, suņa zupa
oleīns Šķidrs taukskābju maisījums, ko iegūst, sašķeļot šķidrus vai viegli kūstošus taukus
putra Šķidrs vai pusšķidrs ēdiens no putraimiem vai miltiem, kas vārīti ūdenī vai pienā, vai arī ūdenī ar piena piedevu
cikutīns Šķidrs velnarutku alkaloīds; nomāc centrālo nervu sistēmu un paralizē nervu galus skeleta muskulatūrā
plaiskans Šķidrs, plāns
šķidrains Šķidrs, rets
nostrēbiens Šķidrs, strebjams ēdiens (parasti putra)
štīsts Šķidrs; šķīsts
sarecēšana Šķidru disperso sistēmu pārvēršanās gelos (recekļos)
ice Šķidru mēslu bedre
pinte Šķidru un beramu vielu tilpuma mērvienība angļu mēru sistēmā; Lielbritānijā - 1/8 galona = 0,568 l, ASV - 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām)
injekcija Šķidru vielu ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu
centrifugēšana Šķidru, neviendabīgu sistēmu sadalīšana sastāvdaļās centrbēdzes spēka iedarbībā
eksudācija Šķidruma (izsvīduma) rašanās iekaisumā ķermeņa dobumos vai orgānos
otoreja Šķidruma (seroza vai strutaina) tecēšana no auss
drenāža Šķidruma aizvadīšana ar drenu sistēmu; drenu sistēma
dekantācija Šķidruma atdalīšana no nogulsnēm, to nolejot pēc nostādināšanas vai pēc izgulsnēšanas ar centrifūgu
ultrafiltrēšana Šķidruma atdalīšana no tādām daļiņām, kuru izmēri ir no dažiem mikroniem līdz molekulārajiem izmēriem, filtrējot caur puscaurlaidīgu membrānu 0,1-0,12 megapaskālu (MPa) spiedienā
elutriācija Šķidruma atduļķošana; process, kurā nešķīstoša pulvera rupjākos graudus atdala no smalkākajiem, nolejot šķidrumu pēc rupjāko graudu nogulsnēšanās
potocitoze Šķidruma cirkulācija šūnas citoplazmā
deplēcija Šķidruma daudzuma samazināšanās ķermenī
pazlaukte Šķidruma daudzums, kas ietilpst šādā traukā
malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt
klisma Šķidruma ielaišana tūpļa zarnā ārstības nolūkā; klizma 2(1)
klistērs Šķidruma ielaišana tūpļa zarnā ārstības nolūkā; klizma 2(1)
rundelka Šķidruma iesmelšanai paredzēts neliels trauks ar taisnu, pagaru osu, rokturi
imbibīcija Šķidruma iespiešanās, iesūkšanās cietos ķermeņos
šļurkstins Šķidruma ievadīšana ar šļirci
peritoneoklīze Šķidruma ievadīšana peritoneja dobumā
pleiroklīze Šķidruma ievadīšana pleiras dobumā; pleiras dobuma skalošana
imersija Šķidruma ievadīšana starp mikroskopa objektīvu un aplūkojamo priekšmetu; palielina mikroskopa izšķirtspēju
klizma Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai)
klistīrs Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai); klizma 2(1)
hipodermoklīze Šķidruma ievadīšana zem ādas lielā daudzumā, piem., fizioloģiskā šķīduma infūzija
perfūzija Šķidruma ilgstoša ievadīšana vai ieliešana caur dobu orgānu
vezikoklīze Šķidruma injicēšana urīnpūslī
areometrija Šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšana
rahiohīze Šķidruma izplūdums mugurkaula kanālā
ekstravazācija Šķidruma izplūšana no vadiem (asinsvadiem, limfvadiem) apkārtējos audos
slapināšana Šķidruma izplūšana pa cietķermeņa virsmu, ko nosaka vielu daļiņu mijiedarbība uz robežvirsmas; ja šķidrums cietķermeņa virsmu slapina, tad notiek tā pacelšanās pie trauka sienām (sk. menisks)
drenāža Šķidruma izvadīšana no ķermeņa dobuma (parasti ar tamponiem, caurulēm)
slapjums Šķidruma kopums (kādā vidē, arī vietā); arī mitrums (1)
hidatisms Šķidruma kustības skaņa (šļakstiens) ķermeņa dobumā
lase Šķidruma lāse
lāse Šķidruma mazākā apaļa vai ieapaļa daļiņa
kvarta Šķidruma mērs Prūsijā un Bavārijā (0,267 l)
duļķes Šķidrumā neizšķīdušas nogulsnes, arī nogulsnējuši netīrumi
padibenes Šķidruma nogulsnes
padibines Šķidruma nogulsnes
dekantēšana Šķidruma noliešana no nogulsnēm
diskatapozija Šķidruma norīšanas traucējums
gāzlifts Šķidruma pacelšanas ierīce, kurā saspiesta gāze, sajaucoties ar sūknējamo šķidrumu, rada par to vieglāku emulsiju, kas ceļas uz augšu
iztvaicēšana Šķidruma pārvēršanās tvaikā, šķidruma molekulām atraujoties no šķidruma virsmas
hidrokefals Šķidruma pavairošanās galvaskausā (smadzeņu ventrikulos un subarachnoidālos dobumos)
pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas
balotēšana Šķidrumā peldoša orgāna vai veidojuma šūpošanās īsa grūdiena ietekmē
proktoklīze Šķidruma pilināšana taisnajā zarnā: pilienu klizma
tece Šķidruma plūdums, plūsma
caurtece Šķidruma plūšana (kam) cauri; spēja laist cauri (šķidruma daudzumu noteiktā laika vienībā)
hidatoģenēze Šķidruma rašanās ķermeņa audos vai dobumos
spongioze Šķidruma sakrāšanās epidermas augšanas slāņa šūnstarpu telpā
askīts Šķidruma sakrāšanās vēdera dobumā
aciditāte Šķidruma skābuma pakāpe
barbotēšana Šķidruma slāņa caurpūšana ar gāzi vai tvaikiem; izmanto sildīšanā, dzesēšanā, maisīšanā, absorbcijas un pārtvaices procesos
fontāns Šķidruma strūkla, ko no caurules vai plaisas (parasti uz augšu) izmet spiediena spēks
fotodromija Šķidrumā suspendētu daļiņu kustība pretī gaismai (pozitīvā f.) vai prom no tās (negatīvā f.)
gallone Šķidruma tilpuma mērs - galons, dažādās valstīs atbilda dažādam tilpumam litros, no 1,89 l līdz 35,89 l, biežāk ap 3,7-4,6 l
mitrums Šķidruma tvaika kopums (kādā vidē)
rotametrs Šķidruma un gāzes ātruma vai caurplūduma mērīšanas ierīce
hidropneimatoze Šķidruma un gāzes uzkrāšanās audos
antrocēle Šķidruma uzkrāšanās kaula dobumā, piem., augšžokļa dobumā
ūdensniere Šķidruma uzkrāšanās nieres bļodiņā sakarā ar urīna noplūdes traucējumiem; hidronefroze
pleiroreja Šķidruma uzkrāšanās pleiras dobumā
hidrepigastrijs Šķidruma uzkrāšanās starp vēdera muskuļiem un vēderplēvi
ascīts Šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā
aspirācija Šķidruma vai gaisa iesūkšana (aparātā, ierīcē no ķermeņa dobuma)
peldēšana Šķidrumā vai gāzē daļēji vai pilnīgi iegrimuša cieta ķermeņa hidrostatiskais līdzsvara stāvoklis
turbulence Šķidruma vai gāzes daļiņu virpuļveida vai dažādos virzienos vērsta kustība
caurplūde Šķidruma vai gāzes daudzums, kas laika vienībā izplūst caur attiecīgo šķērsgriezumu
konfuzors Šķidruma vai gāzes plūsmas kanāla sašaurinājums; sašaurinoši profilēts kanāls, kurā palielinās gāzes zemskaņas ātrums
menisks Šķidruma virsmas izliekums (kapilārā)
sabiezēšana Šķidruma viskozitātes palielināšanās
kulāža Šķidruma zudums no iesaiņojuma transportējot, kas ceļas no grūti novēršamas un tikko manāmas izsūkšanās, iztecēšanas u. tml., tirdzniecības darījumos ar likumu pieļauts zudums
izkust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā izšķīst, sadalīties (par vielu)
kust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā šķīst, dalīties (par vielu)
žāvēšana Šķidruma, parasti ūdens, aizvadīšana no gāzēm, šķidrumiem, cieta materiāla vai izstrādājuma
infiltrācija Šķidruma, šūnu elementu iekļūšana un uzkrāšanās orgānos vai audos
mitrumsaturs Šķidruma, tvaika saturs (piemēram, vielā)
droselēšana Šķidruma, tvaika vai gāzes spiediena samazināšana, liekot tiem plūst caur sašaurinājumu (droseli) - ventili, krānu, aizbīdni, diafragmu u. c.; izmanto plūsmas spiediena un caurplūdes mainīšanai, šķidruma vai gāzes patēriņa mērīšanai un regulēšanai, zemas temperatūras iegūšanai un gāzu sašķidrināšanai
čurēt Šķidrumam plūst ar troksni
gargarisma Šķidrumi mutes pierīkles daļu un rīkles skalošanai
likvids Šķidrums
šķīkstums Šķidrums
mitrums Šķidrums (parasti nelielā daudzumā)
slapjums Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā)
piens Šķidrums (parasti vielu maisījums) baltā krāsā
zupa Šķidrums (piemēram, asinis, sula)
dietilamīns Šķidrums ar amonjaka smaku, vārās 56 grādu temperatūrā, lieto krāsvielu rūpniecībā kā arī farmaceitisku preparātu sintēzēm
tetrabrometans Šķidrums ar īpatnējo svaru 2,943, tādēļ to izmanto mehāniskai minerālu analīzei, t. sk. dimantu atšķiršanai no smiltīm
krotonaldehids Šķidrums ar ļoti asu smaku, gaistošs ar ūdens tvaikiem, rodas divām acetaldehida molekulām kondensējoties dažādu vielu ietekmē
endolimfa Šķidrums auss plēvainajā labirintā
dzeramais Šķidrums dzeršanai, dzēriens
vēsnis Šķidrums dzesēšanai
antifungīns Šķidrums ēkas koka daļu pasargāšanai no pūšanas, ko izraisa ēku piepe
oksols Šķidrums krāsu, laku atšķaidīšanai, kas aizstāj pernicu
lodūdens Šķidrums lodējamo virsmu tīrīšanai
odols Šķidrums mutes skalošanai, sastāv gk. no salola un mentola vai piparmētras šķīduma spirtā
mazvirsa Šķidrums no krējuma un olām, ar ko apsmērē raušu virsas
hidrosalpings Šķidrums olvadā
perilimfa Šķidrums telpā starp kaulaino un plēvaino labirintu (ausīs)
hidropneimoperikards Šķidrums un gaiss perikarda dobumā
hidropneimoperitonejs Šķidrums un gāze vederplēves dobumā
imersija Šķidrums, ar ko aizpilda telpu starp mikroskopa objektīvu un pētāmo priekšmetu, tādējādi palielinot mikroskopa izšķirtspēju
fiksators Šķidrums, ar ko fiksē
šūnsula Šķidrums, ar ko ir pildīti augu šūnu dobumi
hils Šķidrums, ar tauku pilieniem bagātināta limfa, kas cirkulē pa zarnu trakta limfas vadiem
hidrolimfa Šķidrums, kas cirkulē pa dažu zarndobumaino dzīvnieku gastrovaskulārās sistēmas kanāliem un piegādā šūnām un audiem barības vielas, kā arī aizvada prom vielu maiņas produktus
hemolimfa Šķidrums, kas cirkulē pa vadiem un šūnu starptelpu tādiem dzīvniekiem, kuriem nav slēgtas asinsrites sistēmas
sviestūdens Šķidrums, kas izdalās no sālīta sviesta
dializāts Šķidrums, kas izgājis cauri dializatora membrānai un kurā ir šķīdināti kristaloīdi
pasārme Šķidrums, kas nostājas apakšā slikti izvārot ziepes to gatavošanas procesā
brakas Šķidrums, kas pēc dzemdībām izdalās no dzemdes iekšienes
sūkalas Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus)
dzērvessūds Šķidrums, kas rodas darvas tecināšanā
rezols Šķidrums, kas sastāv no koka darvas, spirta un kodīgā kālija; lieto atkritumu bedru dezinfekcijai
uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām
urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem tiek izvadīts no organisma
dzēriens Šķidrums, ko iegūst pēc alus un pateku notecināšanas, drabiņām trešo reizi uzlejot ūdeni
žults Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas
ūdinis Šķidrums, ko izdala augi
marināde Šķidrums, ko parasti gatavo no ūdens, etiķa, garšvielām un citiem komponentiem un ko izmanto pārtikas produktu konservēšanai
ūdinis Šķidrums, kurā sautē gaļu, dārzeņus
novārījums Šķidrums, kurš ir iegūts, vārot (ko) tajā
hidropults Šķidrumu izsmidzināšanas ierīce, kas sastāv no tvertnes, sūkņa un smidzinātāja
sonoluminiscence Šķidrumu luminiscence, kas tiek ierosināta ar ultraskaņu
barils Šķidrumu mērs vairākās Latīņamerikas zemēs; barilā ir 76 un 96 l
legers Šķidrumu mērs, gk. araka mērīšanai; Holandē 563 l, Kapzemē 577 l, Holandes R Indijā 588 l, Ceilonā 568 l
kapilaritāte Šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
četverte Šķidrumu tilpuma mērs cariskajā Krievijā - 3,074 litri
škaļiks Šķidrumu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,0615 litri
sotka Šķidrumu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,1299 litri
sorokovka Šķidrumu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,3074 litri
kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā; šķidruma kvarta Lielbritānijā (1,136 l), ASV (0,946 l), beramu vielu kvarta ASV (1,1 l)
izsmidzināšana Šķidrumu un cietvielu suspensiju vienmērīga izkliedēšana gāzē
hidrodinamika Šķidrumu un gāzu kustība un mijiedarbība ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām
eksosmoze Šķidrumu un izšķīdinātu vielu izsūkšanās no šūnas uz apkārtējo vidi
stalagmometrija Šķidrumu virsmas spraiguma mērīšana, nosakot pilienu daudzumu, kādā sadalās noteikts šķidruma tilpums
saturācija Šķidrumu, šķīdumu, audu piesātināšana, arī apstrādāšana, ar, parasti ogļskābes, gāzi
moldaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas daudzuma molos attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo vielas daudzumu
masasdaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas masas attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo masu
tilpumdaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas tilpuma attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo tilpumu
kataforēze Šķīdumā esošu lādētu daļiņu pārvietošanās uz katodu caur šķīdumu plūstošas elektriskās strāvas iedarbībā
ietvaice Šķīduma koncentrēšana, daļu šķīdinātāja (parasti ūdeni) iztvaicējot
ietvaicēšana Šķīduma koncentrēšana, daļu šķīdinātāja (parasti ūdeni) iztvaicējot
nogulsnes Šķīdumā neizšķīdušas vielas kopums
izotoniski šķīdumi Šķīdumi, kam ir tāds pats osmotiskais spiediens kā asins serumam
izotoniski šķīdumi Šķīdumi, kam ir vienāds osmotiskais spiediens
šķīdne Šķīdums
antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stingrību, augstu siltumietilpību, niecīgu iztvaikotspēju
virāža Šķīdums fotoattēlu ietonēšanai
ātrpelde Šķīdums galvanoplastikā, kas parasti satur uz 100 l ūdens 20-30 kg bezdzelzs vara vitriola un 0,4 kg tīras sērskābes
laudopans Šķīdums vai tabletes, kas satur galvenos opija alkaloīdus bez balastvielām
aizsargšķīdums Šķīdums, kas aizsargā
atsālnis Šķīdums, kas paliek pēc kristālu atdalīšanas kristalizācijas un sintēzes procesos
decinormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 0,1 gramekvivalentu šķīdinātās vielas
decimolārs Šķīdums, kas vienā litrā satur 1/10 izšķīdinātās vielas mola
dekanormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 10 gramekvivalentu šķīdinātās vielas
atsārms Šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas; blakusprodukts, kas rodas, izgatavojot celulozi
vājinātājs Šķīdums, ko lieto fotoattēlu vājināšanai
ūdensšķīdums Šķīdums, kurā par šķīdinātāju ir izmantots ūdens; ūdens šķīdums
vārskābe Šķīdums, kurā vāra koksnes šķeldu celulozes iegūšanas procesā - ar reģenerēto (atstrādāto) sērpaskābes anhidrīdu pastiprināta svaigā sulfīta skābe (torņskābe)
šķiedenis Šķīdums; arī šķidrums
normalitāte Šķīdumu koncentrācijas mērs - vielas gramekvivalentu skaits litrā
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu
sašķiebt Šķiebjot pārmainīt, parasti ievērojami (kā) stāvokli, piemēram, uz sāniem, uz leju
šķobt Šķiebt
šviept Šķiebt, stiept
šķaibīt Šķiebt, šķobīt
greizt Šķiebties
šķobties Šķiebties
šķiedi Šķiedas
šķiede Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis
šķiedens Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis
šķaidiņas Šķiedes
šķiedi Šķiedes
šķiediņi Šķiedes
fibra Šķiedra
pluzna Šķiedra
šķiezna Šķiedra
šķiežņa Šķiedra
šķiezne Šķiedra
slāpsna Šķiedra
šķiedre Šķiedra - pavedienveidīga ķermeņa šūna; sleja; slānis
šķiedris Šķiedra - pavedienveidīga ķermeņa šūna; sleja; slānis
šķiedrs Šķiedra - pavedienveidīga ķermeņa šūna; sleja; slānis
koira Šķiedra, kas iegūta no "Cocos nucifera" auga augļu apvalka; kokosšķiedra
lini Šķiedra, kas iegūta no šī auga stiebriem
jēlzīds Šķiedra, kas notīta no zīdtauriņa kokoniem un vēl nav tālāk apstrādāta
sēklšķiedra Šķiedra, kas veidojas uz sēklu virsmas, piemēram, kokvilna
dzīvniekšķiedra Šķiedra, ko iegūst no dzīvnieku apmatojuma (aitu, kamieļu vilna, mohēra, kašmira, alpaka, lamas šķiedras) vai ko izdala zīdtārpiņa siekalu dziedzeri (dabiskais zīds)
zīds Šķiedra, ko iegūst no zīdtauriņu kokoniem un kas gaisā sacietē smalku, tievu pavedienu veidā
monošķiedra Šķiedra, ko veido viens elements
spurga Šķiedra, skranda
strūkla Šķiedra, slānis
pluzuris Šķiedra, sproga
spurelis Šķiedra, šķiedrains
pāzma Šķiedra, šķipsna
šķiesna Šķiedra, šķipsna
šķiedreklis Šķiedraina drāna
fibrohondrīts Šķiedrainā skrimšļa iekaisums
inohondrīts Šķiedrainā skrimšļa iekaisums
fibrācija Šķiedraina uzbūve; šķiedru sakārtojums; šķiedru veidošanās
plukas Šķiedraini atkritumi, kas paliek pēc linu kulstīšanas; pakulas
amfibolazbests Šķiedraino amfibolu grupas minerālu apzīmējums, ļoti izturīgs pret skābēm un sārmiem, vērpjas, aktīvs adsorbents
čīslains Šķiedrains
dzīpslains Šķiedrains
ķīpslains Šķiedrains
ploksnains Šķiedrains
pluzurains Šķiedrains
šķesterains Šķiedrains
šķestrains Šķiedrains
šķiesnains Šķiedrains
šķieznains Šķiedrains
šķieznots Šķiedrains
minerālvate Šķiedrains materiāls, ko iegūst, izkausējot izdedžus, iežus vai to maisījumu, un ko izmanto siltumizolācijai
azbests Šķiedrains minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai
fibroskops Šķiedrains optiskais endoskops
spurgalains Šķiedrains, bārkstains, izspūris
spurgulains Šķiedrains, bārkstains, izspūris
plūvains Šķiedrains, plaukains
skarbalains Šķiedrains, tāds, kas viegli sadalāms slejās
skarbulains Šķiedrains, tāds, kas viegli sadalāms slejās
žūnas Šķiedras gaļā
kokšķiedra Šķiedrās sasmalcināta koksne
izkodināšana Šķiedras vai krāsvielas ķīmiska sagraušana speciālu efektu iegūšanai
šņerbuļi Šķiedras, cīpslas
snerbuļi Šķiedras, cīpslas
esparto Šķiedras, ko iegūst no Spānijas kaviļas lapām
muskuļšķiedras Šķiedras, ko veido muskuļaudi
tekstilaugi Šķiedraugi
spaļi Šķiedraugu (piemēram, linu) apstrādes blakusprodukts - stublāju koksnes daļas
inocybe Šķiedrgalvītes
pluznāties Šķiedroties
ņārbāties Šķiedroties, izplūksnāties
spurgulot Šķiedroties, kļūt šķiedrainam
spurguļot Šķiedroties, kļūt šķiedrainam
dekortikācija Šķiedru atdalīšana no šķiedraugu stublājiem
pilings Šķiedru savelšanās bumbiņās (trikotāžas izstrādājumiem)
tekss Šķiedru, filamentu un pavedienu lineārā blīvuma mērvienība - viena kilometra masa gramos
militekss Šķiedru, filamentu un pavedienu lineārā blīvuma mērvienība - viena kilometra masa miligramos; apz. mtex
denjē Šķiedru, filamentu un pavedienu smalkuma mērvienība, kas rāda 9000 m šķiedras masu gramos; apz. den
šķiedrveidīgs Šķiedrveida
azbestīns Šķiedrveida talks (magnija, alumīnija vai kalcija silīcijskābes sāls), kam ir ļoti laba pildvielu noturība papīrā
kapilīcijs Šķiedrveidīga struktūra, kas savijusies ar sporu; sastop dažām baktērijām, protozojiem un sēnēm
pusceluloze Šķiedrvielas materiāls, kas iegūts, ar attiecīgām ķimikālijām vārītu koksnes šķeldu mehāniski sašķiedrojot dažāda veida iekārtās; šķiedrvielas iznākums 55-85%
metamucils Šķiedrvielas saturošs caurejas līdzeklis
licella Šķiedrvielu aizvietojums, papīra pavediens no skuju koku celulozes, ko īpaši lietoja Vācijā 1. pasaules kara laikā
papīrmasa Šķiedrvielu pusfabrikātu suspensija ūdenī papīra vai kartona izgatavošanai, var saturēt pildvielas, līmvielas un krāsvielas
ortoptika Šķielējošas acs labošanas metode, parasti ar apmācību un vingrinājumiem
greizacīgs Šķielējošs
zveirs Šķielējošs, greizs
nošķērmēt Šķielējot saskatīt (ieraudzīt)
šķielaniski Šķielējot, šķībi skatoties
šķieliski Šķielējot, šķībi skatoties; šķielaniski
anortopija Šķielēšana
zveirība Šķielēšana
ezotropija Šķielēšana uz iekšu
strabometrija Šķielēšanas pakāpes mērīšana strabisma gadījumā
ortopija Šķielēšanas profilakse vai korekcija
zveirēt Šķielēt
zveirot Šķielēt, glūnēt
šķērmēt Šķīelēt, glūnēt
šķielis Šķielētājs
šķīre Šķiemene
šķiene Šķiemenis, lumsts
plencīt Šķiest, nelietderīgi tērēt; žūpot
šķaist Šķiest, šķaidīt
ķērzt Šķiest, šķērdēt
pleiķēt Šķiest, šķērdēt
plāties Šķiesties
traišķīties Šķiesties
šķaidīties Šķiesties (2)
šķaistīties Šķiesties, izniekot
šelderēties Šķiesties; rīkoties izšķērdīgi
pāsma Šķieta 30 zobi
varāna Šķieta mala
šķiedas Šķieta zobi
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem)
nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem)
norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli)
ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem)
ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem)
izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem
iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
izvelties Šķietamā kustībā izvirzīties (par debess spīdekļiem)
izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem)
nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli)
nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām
pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) - par debess spīdekļiem
paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām
noiet Šķietamā kustībā veikt (visu attālumu) - par debess spīdekļiem
slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par debess spīdekļiem)
slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.)
rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli)
nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
parādīties Šķietamā kustībā, virzībā kļūt saskatāmam (parasti noteiktā laikā, noteiktos apstākļos) - par debess spīdekļiem
pseidodemence Šķietama plānprātība, tieksme izlikties par plānprātīgu (var būt saistīta ar nomāktību vai histēriju)
telekinēze Šķietama priekšmetu pārvietošanās maģisku spēku iedarbības rezultātā (piemēram, spiritismā)
līnija Šķietama, iedomāta robeža
kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-"
palikt Šķietami atpalikt (par to, no kā kāds virzās prom, arī kam virzās garām)
koana Šķietami bezjēdzīgs jautājums vai mīkla, ar ko dzenbudisma reliģiskais skolotājs savam skolniekam palīdz sasniegt satori (apskaidrību); koans
luncīties Šķietami enerģiski strādāt, bet faktiski gandrīz neko nepadarīt
iebrist Šķietami ievirzīties (daļējā miglas, mākoņu aizsegā) - par debess spīdekļiem
ieiet Šķietami ievirzīties (kur iekšā) - parasti par Sauli, Mēnesi
iegrimt Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli)
iebristies Šķietami ievirzīties (par debess spīdekļiem)
autokinētisks Šķietami kustīgs
mūžība Šķietami ļoti ilgs laikposms
izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu)
izplūst Šķietami pazaudēt apveidu, kontūras (piemēram, miglā)
virpuļot Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekša, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā
sarauties Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam
sarukt Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam
šauties Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām)
stāvēt Šķietami vai reāli nepārvietoties (par parādībām dabā)
pseidozinātnisks Šķietami zinātnisks, bez zinātniska pamata
it kā Šķietami, kā liekas; ne pilnīgi
kvazisinonīmi Šķietami, neīsti sinonīmi
šķieta Šķietamība, nojauta, fantāzija
padam Šķietams
vistīm Šķietams
ārējs Šķietams (par izturēšanos, psihiskiem stāvokļiem)
kvaziģermānisms Šķietams ģermānisms; it kā ģermānisms
kvazikursisms Šķietams kursisms; it kā kursisms
kvazilībisms Šķietams lībisms; it kā lībisms
kvazilietuvisms Šķietams lietuvisms; it kā lietuvisms
kvazipolisms Šķietams polisms; it kā polisms
kvazislāvisms Šķietams slāvisms; it kā slāvisms
aura Šķietams spīdošs oreols ap cilvēku
maldi Šķietams, līdzīgs (kam) - par parādībām dabā
subsumtivs Šķietams, pakārtojošs
subsumptivs Šķietams, pakārtojošs; subsumtivs
mustavas Šķietlāde
skrejceļš Šķietlādes virsma, pa ko pārvietojas atspole, virzoties cauri šķīrienam
birde Šķiets
šķieta Šķiets
šķietavas Šķiets
šķiete Šķiets
šķieti Šķiets
ķemme Šķiets (1)
bierds Šķiets (aužamo steļļu sastāvdaļa)
birdi Šķiets jostu aušanai
šķietiņš Šķiets lentu un jostu aušanai
šķietenieks Šķietu izgatavotājs un pārdevējs
šķietnieks Šķietu izgatavotājs un pārdevējs
šķietpinis Šķietu izgatavotājs un pārdevējs
slēpsna Šķiezna, cīpsla
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
aizšķiest Šķiežot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
apšķiest Šķiežot apšļākt, aptraipīt
iešķiest Šķiežot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, ūdeni, dubļus)
izšķiest Šķiežot izkliedēt
uzšķiest Šķiežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzšķiest Šķiežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
aizšķiest Šķiežot, sviežot (pašķidru masu), aiztriept, aizziest (ko)
nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
šķiesna Šķila
šķiezne Šķila
šķile Šķila
šķilta Šķila
vente Šķila, 1/4 daļa no apaļa koka gabala
šķilojs Šķilains, tāds, kas nav miltains
kreteņi Šķilas sētas izveidei
Schkilbany Šķilbēni
Szkieļbany Šķilbēnu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Šķilbēnu pagastā
Szkielbany Šķilbēnu muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Rekova, tagadējā Šķilbēnu pagastā
dagunavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dagunava" iedzīvotāji
dagunovieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dagunova" iedzīvotāji
Jāņuciems Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" nosaukuma variants
Lejastacs Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lejastači" nosaukuma variants
loginieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" iedzīvotāji
Mikolajevka Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajevka" nosaukuma variants
Rekava Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rekova" nosaukuma variants
Roguļova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Roguļeva" nosaukuma variants
stabļavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji
stabļevieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji
Styglova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stiglova" nosaukums latgaliski
Šķilbēni Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķilbani" nosaukuma variants
šķilbēnieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķilbēni" iedzīvotāji
upītieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji
vilkovieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkava" iedzīvotāji
Vylkova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkova" nosaukums latgaliski
Zaļčups Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļčupe" nosaukuma variants
Zelči Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" bijušais nosaukums
Zogodi Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zogadi" nosaukuma variants
Zuogadi Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zogadi" nosaukums latgaliski
Schillingshof Šķiliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā
šķīnis Šķīlis; paliels duncis (skalu plēšanai)
šķilna Šķilmis, šķilvis, putnu gremojamais orgāns
šķilsts Šķilna, šķilvis
šķelt Šķilt
kabareči Šķiltarači
žigalka Šķiltava
ķempe Šķiltavām sagatavota piepe
ķempiņš Šķiltavām sagatavota piepe
aizdeģene Šķiltavas
pērkonrīks Šķiltavas
škilenes Šķiltavas
šķilsta Šķiltavas
šķiltava Šķiltavas
šķiltuvis Šķiltavas
ugunsrīki Šķiltavas
zažene Šķiltavas
zaženes Šķiltavas
zažigalka Šķiltavas
pērkoņrīki Šķiltavas, krams, deglis
pese Šķiltavu deglim derīga sausa bērza piepe ("Polyporus igniarius")
pesis Šķiltavu deglim derīga sausa bērza piepe ("Polyporus igniarius"); pese 1
krams Šķiltavu elements - dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli
piesa Šķiltavu piepe, ķimpene
muciņa Šķiltavu sastāvdaļa
nākt Šķilties (par zobiem)
šķilsēta Šķilu žogs
šķilbis Šķilva
šķillis Šķilvis, putna kuņģis
ķillis Šķilvis; putna guza
iešķilt Šķiļot iededzināt; šķiļot radīt (dzirksteli)
uzšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, liesma)
izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns)
uzšķilt Šķiļot panākt, ka (kas, piemēram, šķiltavas) rada dzirksteli, liesmu
uzšķilties Šķiļoties rasties (par dzirksteli, liesmu); tiekot šķiltam, radīt dzirksteli, liesmu (piemēram, par šķiltavām)
šķindeņi Šķindekļi
šķinduļi Šķindekļi
činčēt Šķindēt
šķinst Šķindēt
žvalkstēt Šķindēt
čipstēt Šķindēt, skandināt
čalkstēt Šķindēt, tirkšķēt
žļirkstēt Šķindēt, tirkšķēt
dzindžēt Šķindēt, žvadzēt
džindzēt Šķindēt, žvadzēt
džingāt Šķindēt, žvadzēt, strinkšķēt
šķindējiens Šķindiens
spindiens Šķindiens
činčināt Šķindināt
dzinkstināt Šķindināt
tinkāt Šķindināt
zvaldzināt Šķindināt
zvandzināt Šķindināt
zvardzināt Šķindināt
zvārdzināt Šķindināt
žvardzināt Šķindināt
žvārdzināt Šķindināt
žvimbināt Šķindināt
dzinkstoņa Šķindoņa
šķindējums Šķindoņa
šķandas Šķindošas skaņas
pāršķindēt Šķindoši pārskanēt
tankšala Šķindošs bleķa trauks
aizšķindēt Šķindot attālināties
piešķindēt Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
šķiņa Šķīnis (6) - pūra nauda, ko panāksni šķiroties samet līgavai
atšķīt Šķinot atdalīt
nošķīt Šķinot atdalīt nost (auga daļas), arī šķinot novākt (kā ražu); šķinot atdalīt nost auga daļas, arī šķinot novākt ražu (kādā platībā)
sašķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; šķinot iegūt (kā lielāku daudzuma)
piešķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piešķīt Šķinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
iešķīt Šķinot ievirzīt (kur iekšā)
piešķīt Šķinot papildināt (kā daudzumu)
kumpis Šķiņķis
stibirklis Šķiņķis
cūkgurnis Šķiņķis - dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns
šķupele Šķipele
šķupelēt Šķipelēt
šķeperis Šķiperis
šķipirkšķa Šķipirkstis
čipste Šķipsna
lāpsna Šķipsna
lipsna Šķipsna
sipsna Šķipsna
šķeriens Šķipsna
šķipata Šķipsna
škīpostiņš Šķipsna
šķipostiņš Šķipsna
šķiposts Šķipsna
šķīpsniņa Šķipsna
šķipsnis Šķipsna
šķipsnīte Šķipsna
šķipsns Šķipsna
šķipsta Šķipsna
šķipstelis Šķipsna
škīpstiņš Šķipsna
šķīpstiņš Šķipsna
šķīpsts Šķipsna
škumšķis Šķipsna
slipsnis Šķipsna
šupsnis Šķipsna
lēkšķe Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra
lēkšķis Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra
prīste Šķipsna, cirta
nošķis Šķipsna, kušķis
šķieznis Šķipsna, kušķis
šķupsnis Šķipsna, kušķis
blekte Šķipsna, lēvenis, kušķis; grīste, pika, bezformīgi kopā savelta masa
šņūka Šķipsna, neliels daudzums
šņūkata Šķipsna, neliels daudzums
pielāpa Šķipsna, pīne
pielāps Šķipsna, pīne
šupsna Šķipsna, sauja
snipstiņš Šķipsna, sauja; pavisam neliels daudzums
snipšķis Šķipsna, sauja; snipstiņš
šķiezna Šķipsna; arī kušķis
pielupains Šķipsnains
piks Šķipsnās
sugus Šķira
sorts Šķira (vairākpakāpju vērtējumā)
specija Šķira, kārta
pakāpe Šķira, kategorija, iedalījums (kā) sistēmā, struktūrā
zarta Šķira, suga
zarte Šķira, suga
šķirība Šķirai (1) raksturīgo pazīmju kopums
diereze Šķiramā zīme, trēma
pašķira Šķiras sadalījuma vienība
aristokrātija Šķiras, sociālas vai sabiedriskas grupas privileģētā daļa
šķirbis Šķirba
šķurba Šķirba
šķirenis Šķirba, plaisa
ūksme Šķirba, vagīna
šķirbots Šķirbains
diferencētājpazīme Šķīrējpazīme - nozīmīga pazīme, kas balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju, un kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības
jūdītājs Šķīrējs, šķīrējtiesnesis
arbitrāža Šķīrējtiesa
šķīrējtiesnesis Šķīrējtiesas loceklis
superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs
arbitrs Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas prāvnieki vai ko ieceļ valsts likumā paredzētajā kārtībā
probiviri Šķīrēju un rūpniecības tiesas locekļu nosaukums Itālijā
šķirgailis Šķirgata, ķirzaka
atšķirknis Šķīries vīrietis
šķirkļavārds Šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds
pamatvārds Šķirkļa vārds (vārdnīcā)
Škilandes ezers Šķirlandes ezers Pildas pagastā
Škirlandes ezers Šķirlandes ezers Pildas pagastā
parsa Šķirne
šlekts Šķirne
šļekts Šķirne
sorte Šķirne
španga Šķirne
zorte Šķirne
starpšķirne Šķirne, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām šķirnēm, no kurām tie cēlušies
marka Šķirne, veids (precei, ražojumam); šķirnes, veida apzīmējums
ciltslopi Šķirnes mājdzīvnieki, kas atbilst audzētāju prasībām un spēj savas īpašības atkārtot pēcnācējos
saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; uzturošā selekcija
pitbulterjers Šķirnes suns ar īsu spalvu, iegarenu purnu un spēcīgiem žokļiem, suns, ko agresivitātes dēļ nereti izmanto suņu cīņās
pulsators Šķirojamā mašīna ar nekustīgu sietu (derīgo izrakteņu bagātināšanai)
atlasīt Šķirojot atdalīt (no kopuma)
atšķirot Šķirojot atdalīt, nodalīt
izlasīt Šķirojot izdalīt, atšķirt (no kāda kopuma); atlasīt
iedalīt Šķirojot klasificēt
nošķirāt Šķirojot nodalīt
nošķirot Šķirojot nodalīt
nozorterēt Šķirojot nodalīt; nošķirot
pārplūkāt Šķirojot plūkāt (2)
sašķirot Šķirojot sagrupēt
triāža Šķirošana, izlasīšana
lēninātājs Šķirošanas uzkalna sliežu ceļa krituma posmā iemontēta bremzēšanas iekārta vagonu kustības ātruma samazināšanai
šķirāt Šķirot
sortavāt Šķirot
sortēt Šķirot
dalīt Šķirot (domās) pēc kādām pazīmēm; iedalīt, grupēt; klasificēt
višķēt Šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri; viškāt
viškot Šķirot (graudus), sviežot ar višku 1(1)
viškāt Šķirot (graudus), tīrīt, vētīt, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1)
brākāt Šķirot (pēc kvalitātes, vecuma). atlasot nederīgo; brāķēt
aizšķirt Šķirot aizvērt
uzšķirt Šķirot atrast (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.)
atšķirt Šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.)
trajēt Šķirot graudus ar trijeri
pāršķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (matus, apmatojumu); izveidot (celiņu) matos; izšķirt (2)
izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piemēram, matus); izveidot (celiņu) matos
vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu); šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu)
pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus); šķirot (matus), izveidot (tajos celiņu)
pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas)
pāršķirt Šķirot pārlikt uz otru pusi (grāmatas, laikraksta u. tml. lapu)
pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.); arī atšķirt (4)
izšķirot Šķirot un pabeigt šķirot
pāršķirot Šķirot visu (kā) kopumu; šķirot vēlreiz, no jauna
kavāt Šķirot, kravāties
zortēt Šķirot; kārtot
zortierēt Šķirot; kārtot
zorterēt Šķirot; šķirojot atlasīt (derīgo, vajadzīgo)
brāķētājs Šķirotājs
atvadīties Šķiroties (no kādas vietas), uz brīdi pievērst uzmanību, skatienu u. tml.
atvadīties Šķiroties atsveicināties
atvadas Šķiroties, atvadoties
pašķirties Šķiroties, tiekot šķirtam, paliekties, pavirzīties, parasti uz abām pusēm (par augiem, to daļām)
horispora Šķirsēklīte - krustziežu dzimtas ģints ("Conringia")
chorispora Šķirsēklītes
Škesdraba ezers Šķirstala ezers Aulejas pagastā
Škezdreva ezers Šķirstala ezers Aulejas pagastā
Šķerzdrava ezers Šķirstala ezers Aulejas pagastā
Šķirztala ezers Šķirstala ezers Aulejas pagastā
Šķersdrava ezers Šķirstala ezers Aulejas pagastā
Šķirstenes ezers Šķirsteņu ezers Medumu pagastā
Šķirstiņu ezers Šķirsteņu ezers Medumu pagastā
Dzirnupīte Šķirstiņa, Svētupes pieteka
širstiņš Šķirstiņš
Napkul Šķirstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
skārstīt Šķirstīt
šķirināt Šķirstīt
sklaidīt Šķirstīt
skliest Šķirstīt
šķostīt Šķirstīt
šķurstināt Šķirstīt
skurstīt Šķirstīt
šķurstīt Šķirstīt
vurināt Šķirstīt
ieskāties Šķirstīt (matus), parasti, meklējot (tajos) utis
ieskāt Šķirstīt (matus), parasti, meklējot (tajos) utis; kasīt
urināt Šķirstīt, bakstot meklēt
skrajot Šķirstīt, kārtot
klastīt Šķirstīt, lapot
klāstīt Šķirstīt, lapot
klostīt Šķirstīt, pāršķirstīt
škurināt Šķirstīt, plivināt; kustināt
lapot Šķirstīt, šķirt (grāmatu, žurnālu u. tml.); šķirstīt (ko), ātri, pavirši lasot
škurstīt Šķirstīt; vairākkārt šķirt
šķursts Šķirstītājs
uzšķirstīt Šķirstot (grāmatu) atrast (tajā) vajadzīgo vietu
pašķirstīt Šķirstot (piemēram, grāmatu, žurnālu), neilgu laiku, mazliet apskatīt, palasīt (to)
aizšķirstīt Šķirstot aizvērt (grāmatā lapu)
atšķirstīt Šķirstot atrast (vajadzīgo vietu tekstā)
izšķirstīt Šķirstot izskatīt, apskatīt (piemēram, grāmatu)
pāršķirstīt Šķirstot izskatīt, pārskatīt
izšķirstīt Šķirstot noliekt, pavirzīt uz dažādām pusēm (piemēram, matus, zāli)
aizšķirstīt Šķirstot nonākt līdz
pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus)
pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas)
sašķirstīt Šķirstot pazaudēt vajadzīgo vietu
ēršana Šķiršana
geta Šķiršanās izziņa jūdaismā, ko izdod ebreju reliģiskā tiesa, gadījumā ja abi partneri piekrīt laulības šķiršanai; šis dokuments ir rakstīts aramiešu valodā, to paraksta divi liecinieki, un to vīrs pasniedz sievai; tas sievu atbrīvo no visām laulības saistībām attiecībā pret vīru
šķirība Šķiršanās, atvadīšanās
jūdīt Šķirt
aizšķirt Šķirt (grāmatu līdz kādai lappusei)
dalīt Šķirt (kādu daļu no citas daļas), būt par robežu
atlaulāt Šķirt laulību
lumstēt Šķirt velku pavedienus ar lumsti
intersekss Šķirtdzimumu sugas īpatnis, kura dzimums ir starpforma starp vīrišķo un sievišķo tipu, kuras veidošanos nosaka novirzes no normālā, sugai raksturīgā līdzsvara starp vīrišķo un sievišķo dzimumu nosacītājiem gēniem un hromosomām
šķirtene Šķirtenis
atšķirā Šķirti, savrup
atvadīties Šķirties
atjukt Šķirties, atraisīties
šķirtvainaglapu Šķirtlapains
savruprakstījums Šķirtrakstījums - saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, kurā katrs vārds rakstīts atsevišķi, tos nesavienojot
disparāts Šķirts, nesavienojams
sinekfonēze Šķirtu vārdu, silbju vai vokāļu savilkums lasot un runājot
atšķirule Šķīrusies sieviete (ar nicīgu pieskaņu)
izalikties Šķist
izskatīties Šķist
šķisties Šķist (1)
šķisties Šķist (2)
šķisties Šķist (3)
šķisties Šķist (4)
izklausīties Šķist skanam (kā, līdzīgi kam)
izaklausīties Šķist skanam kā, līdzīgi kam
žļeibt Šķist, domāt
izadzirdēties Šķist, ka dzird (skaņas)
ģiesties Šķist, likties
jausties Šķist, likties
tēloties Šķist, likties
spokoties Šķist, likties (par ko nevēlamu)
jukt Šķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.)
jukt Šķīst, tikt kliedētam
agnese Šķīstā
šķīstums Šķīstība 1(1)
šķīstums Šķīstība 2(2)
kastitāte Šķīstība, nevainība, tikumība
arāfs Šķīstīšanās uguns muhamedāņu ticībā, vieta starp paradīzi un elli
katartika Šķīstīšanās, viena no galvenām prasībām reliģiskā kultā un maģijā
cīstīt Šķīstīt, atjaunot nevainību (pēc grēkošanas)
spelte Šķīstītava, priekšelle
amilogēns Šķīstošā ciete
amilodekstrīns Šķīstošā ciete, starpprodukts, cietei pārvēršoties par cukuru
šķīstene Šķīstošā kafija
SSS Šķīstoša specifiskā viela (angļu "soluble specific substance")
minerāllīme Šķīstoša stikla šķīdinājums ūdenī, ko lieto papīra, auduma un koka līmēšanai uz metāla, skārda u. tml.
SLA Šķīstošais aknu antigens (angļu "soluble liver antigen")
precipitinogēns Šķīstošs antigēns, kas izraisa precipitīna rašanos
dakriolīns Šķīstošs proteīns asarās
piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to)
noplūst Šķīstot šķidrumā, arī iekļūstot šķidruma plūsmā, atdalīties nost
nošķīst Šķīstot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), garām (kam) - par šķidrumu, masu
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
aizšķīst Šķīstot, šķiežoties attālināties
iešķīst Šķīstot, šķiežoties ievirzīties
cists Šķīsts, nevainīgs
šķilsts Šķīsts, šķidrs, plāns
šķeit Šķīt
šķinēt Šķīt
šķinot Šķīt
jausmojums Šķitums, domas, vērojums
šķīvis Šķīvbomis
šķīvbomis Šķīvenis; aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums
alstaris Šķīvis
alstars Šķīvis
šķīve Šķīvis
stelēķis Šķīvis
talēķis Šķīvis
talerka Šķīvis
talerķis Šķīvis
tallerķis Šķīvis
tarelka Šķīvis
telēģis Šķīvis
teleķis Šķīvis
telēķis Šķīvis
telērģis Šķīvis
telerķis Šķīvis
telērķis Šķīvis
telveģis Šķīvis
telvēģis Šķīvis
telvēķis Šķīvis
telvērģis Šķīvis
telverķis Šķīvis
šķīva Šķīvis - trauks ar lēzenām ieslīpām malām ēdiena ievietošanai
pašķīvis Šķīvis (vai tase), kas atrodas apakšā (zem trauka ar dzērienu vai ēdienu)
šķēve Šķīvis dievmaizīšu pasniegšanai
bagasts Šķīvis, kur kāzu viesi samet dāvanu naudu jaunlaulātajiem
diskoss Šķīvis, uz kura Pareizticīgo baznīcā tiek novietotas dievkalpojumam sagatavotās prosforas
talērķis Šķīvis; talēķis
Šķīvišķu ezers Šķivišķu dzirnavezers Ambeļu pagastā
talerka Šķīvja saturs
cymbales Šķīvji
cinelli Šķīvji, šķindēkļi
piatti Šķīvji, šķindēkļi
šķīvotājs Šķīvju lobītājs, šķīvju ecēšas
šķīvjveidīgs Šķīvjveida
šķīvēt Šķīvot
šķobēt Šķobīt
vīpsnēt Šķobīt seju
glumstīt Šķobīt, vaibstīt (seju)
čaibīties Šķobīties
vābīties Šķobīties, grimases veidot
oloties Šķobīties, vaibstīties
skurrāties Šķobīties, vaibstīties
sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt
izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); arī izvaibstīt
vaibstīt Šķobot, velkot grimasē, pārveidot, parasti ievērojami (seja, tās daļas); veidot (sejā) grimasi
vaibstīties Šķoboties, raustoties vilkties grimasē (par seju, tās daļu)
riņģis Šķūnī sakrautā siena vai labības josla
loms Šķūnī sakrautās labības, parasti rudzu, kārta
čagums Šķūnī vaļīgi novietots siens, nenomīdīts
šķouns Šķūnis
skūna Šķūnis
šķūna Šķūnis
šķūne Šķūnis
skūnis Šķūnis
stāgane Šķūnis
štūnis Šķūnis
šlukūzis Šķūnis ar slīpu jumtu
malkasšķūnis Šķūnis malkas glabāšanai
stāģe Šķūnis pie kūtīm, kurā uzglabā un sagatavo lopu ēdamo
šķuncis Šķūnis pļavā
dampašķūnis Šķūnis, kas paredzēts labības kulšanai ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile)
dampjašķūnis Šķūnis, kas paredzēts labības kulšanai ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile)
braka Šķūnis, kas pielāgots kuļmašīnas ievešanai
mašīnšķūnis Šķūnis, kurā novieto lauksaimniecības mašīnas
kudurītis Šķūnītis, taisīts no stāvus saslietiem kokiem un appīts ar žagariem
šķūņgals Šķūņa gals
šķūņagals Šķūņa gals; vieta, tuvākā apkārtne pie šķūņa gala
pašķūne Šķūņa nojume
nošķūnis Šķūņa piebūve
vidsakmens Šķūņa vai klēts pamatos pret vidu iebūvēts lielāks akmens
sašķūrēt Šķūrējot (ko), izveidot (piemēram, kaudzi)
piešķūrēt Šķūrējot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, grāvi)
aizšķūrēt Šķūrējot aizvākt; aizstumt
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt nost (sānis)
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu); šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
iešķūrēt Šķūrējot ievirzīt (kur iekšā)
nošķūrēt Šķūrējot notīrīt (kā) virsmu
nošķūrēt Šķūrējot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
piešķūrēt Šķūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
izšķūrēt Šķūrējot pilnīgi notīrīt (parasti ceļu, taku)
sašķūrēt Šķūrējot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
nošķūrēt Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
atšķūrēt Šķūrēt nost
atšķūrēt Šķūrēt šurp
šķorēt Šķūrēt, vest
skutējums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm
skutums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm
sutiņi Šķutes
pastot Šķūtēt 1
smītēt Šķūtēt, vest
smītot Šķūtēt, vest; smītēt
ķūtes Šķūtis
šķūtes Šķūtis
šķūtības Šķūtis
šļūtis Šķūtis
smīdes Šķūtis
podvoda Šķūtis, transporta klaušas
reiznieks Šķūtnieks; cilvēks, kas pelnās, ko pārvadājot
šķuta Šķutumi
kutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķute Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķutnes Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķuts Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
evergreen Šlāgeri u. tml., kuru popularitāte nemazinās
šlāgermūzika Šlāgeru mūzika
šlakas Šlaka
šļekata Šlakata
šlāpains Šlāpains laiks - laika apstākļi, kad nāk lietus ar sniegu
šledraba Šledraba laiks - slapjdraņķis, lietus ar sniegu
šilhi Šlehi - tauta Marokā
agbari Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
aitsimagi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
frugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
glavi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
ksimi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
menabi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
mtugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
šlektēt Šlekstēt
šlekēt Šleķēt
slems Šlems
piegrūdne Šlepera tipa slēdzene
šlepstēks Šlepmezgls jeb laiva mezgls
Šlēsvigas-Holšteinas zeme Šlēsviga-Holšteina - Vācijas federālā zeme ("Schleswig-Holstein")
Šlēsviga-Holšteina Šlēsvigas-Holšteinas zeme - Vācijas federālā zeme ("Schleswig-Holstein"), platība - 15763 kvadrātkilometri, 2829000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Ķīle
spiedliešana Šlikera iespiešana ģipša veidnē, kur pēc ūdens aizvadīšanas iegūst izstrādājumu, kas ir veidnes iekšējās virsmas precīza kopija
Rhododendron schlippenbachii Šlipenbaha rododendrs
slipse Šlipse
šlipsis Šlipse - kaklasaite ar gariem galiem
Noteburga Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1702. g.
Petrokreposta Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1944.-1991. g.
Orešeka Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
šlupški Šlupski runāt - šļupstēt
šlupsta Šlupsta mēle - šļupstoša izruna
šluts Šlute
šlūzisku Šlūzisku noiet - no kalna vai pa kāpnēm ar troksni noslīdēt
šļirkata Šļāciens
šļirkste Šļāciens
šlūciens Šļāciens
nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
uzšļākt Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzšļākt Šļācot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
aizšļākt Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt
iešļākt Šļācot, ar šalti ievirzīt
iešļākties Šļācot, ar šalti ievirzīties
izšļākties Šļācot, ar šalti izplūst (no kurienes, kur u. tml.)
izšļākt Šļācot, ar šalti izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
pāršļākt Šļācot, ar šalti pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
apšļākt Šļācot, arī šļācoties padarīt slapju, arī netīru
atšļākt Šļācot, šļācoties atkļūt šurp; šļācot, šļācoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
piešļākties Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti
aizšļākt Šļācoties aizplūst; šļācoties aizplūst (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
pāršļākties Šļācoties, ar šalti pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
šļachta Šļahta - poļu muižniecība
šļāga Šļāka
šļēga Šļāka
šļakot Šļakāt
šļaka Šļakata
šlakata Šļakata
šļakats Šļakata
šļakstaga Šļakata
šļakste Šļakata
šļākste Šļakata
šļaksts Šļakata
šļastaga Šļakata
šķiediens Šļakata, dubļu šalts
spurga Šļakata, lāse
spurgala Šļakata, lāse
spurgana Šļakata, lāse
slacakli Šļakatas
šļakači Šļakatas
šlakas Šļakatas
plenkoņa Šļakstēšana
blugžģēt Šļakstēt
lakšēt Šļakstēt
plenkot Šļakstēt
šļakšķēt Šļakstēt
šļaksterēt Šļakstēt
šļākstēt Šļakstēt
šļankstēt Šļakstēt
šļārkstēt Šļakstēt
šlaukstēt Šļakstēt
šļekšēt Šļakstēt
žvakstēt Šļakstēt
šļaukšķēt Šļakstēt, skaloties
šļaukstēt Šļakstēt, skaloties
lorcāties Šļakstēt, šļakstīties
lorckāties Šļakstēt, šļakstīties
šļargzdēt Šļakstēt, šļankstēt
šļekstēt Šļakstēt, šļekšēt
žlakstēt Šļakstēt, žļakstēt
šļurgt Šļakstēt, žļurkstēt
šļakstins Šļakstiens
šļacains Šļakstīgs
šļacīgs Šļakstīgs
plancīt Šļakstināt
plančot Šļakstināt
šļekšināt Šļakstināt
šļekstinēt Šļakstināt
sladzināt Šļakstināt (šķidrumu slēgtā traukā)
plančāt Šļakstināt ūdeni
plunckāties Šļakstināt, plunčoties, aplieties
plančoties Šļakstināties
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, laivu)
pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
iešļakstināt Šļakstinot ievirzīt
izšļakstināt Šļakstinot izlaistīt (šķidrumu)
izšļakstināt Šļakstinot iztukšot (piemēram, trauku)
lorcāt Šļakstinot maisīt
pāršļakstināt Šļakstinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
piešļakstināties Šļakstinot pietuvināties
uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
ļakstīt Šļakstīt
pluncīt Šļakstīt
šļakatāt Šļakstīt
šļakatēt Šļakstīt
šļakatot Šļakstīt
šļakšķīt Šļakstīt
šļankāt Šļakstīt
šļenkāt Šļakstīt
šļicķēt Šļakstīt
straikšķīt Šļakstīt
tašķīt Šļakstīt
tieškāt Šļakstīt
tiešķēt Šļakstīt
šļakstīties Šļakstīt (šķidru vielu) ap sevi, sev virsū, arī vienam uz otru, citam uz citu
šubināt Šļakstīt ūdeni
šķelderēt Šļakstīt, izlaistīt
straipīt Šļakstīt, laistīt
trašķīt Šļakstīt, laistīt
plančkāties Šļakstīt, piem., sniegam kūstot
špricēt Šļakstīt, slacīt
spricēt Šļakstīt, smidzināt (šķidrumu)
šalderēt Šļakstīt, šķidrumu kratīt
plančkot Šļakstīt, šļakstināt
žļarkstīt Šļakstīt, šļakstīties
želināt Šļakstīt, traipīt
pilčkāties Šļakstīties
pļuncāties Šļakstīties
pluncināties Šļakstīties
pļuņčkāties Šļakstīties
pļurēties Šļakstīties
šļakatāties Šļakstīties
slakāties Šļakstīties
šļakatoties Šļakstīties
šļakoties Šļakstīties
slakstīties Šļakstīties
šlakstīties Šļakstīties
šļanckāties Šļakstīties
špricēties Šļakstīties
takšķīties Šļakstīties
tašķīties Šļakstīties
kulcinēties Šļakstīties (par šķidrumu traukā)
žļuncināties Šļakstīties pāri malai
spricēties Šļakstīties sīkiem pilieniem
kulčināt Šļakstīties ūdenī
kulčot Šļakstīties ūdenī
pačāties Šļakstīties ūdenī
šķaistīties Šļakstīties, skaloties
murkšļāties Šļakstīties, sprauslāt ūdenī
šķelvinēties Šļakstīties, šķelvināties
brūzēties Šļakstīties, šļakstināties
brezēties Šļakstīties, šļakstināties; laistīties; plunčāties
žļarkstīties Šļakstīties, šļakstīt
šļonckāties Šļakstīties; skaloties (traukā)
šļunckāties Šļakstīties; skaloties (traukā); šļonckāties
šļankāties Šļakstīties; šļanckāties
šļākstonis Šļakstoņa
šļākstoņa Šļakstoņa, šļakstēšana
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
aizšļakstīt Šļakstot (ko) virsū, piešķiest, aiztriept
nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
apšļakstīt Šļakstot apšļākt, aptraipīt
izšļakāt Šļakstot izlaistīt, apslacīt
pāršļakstīt Šļakstot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
sašļakstīt Šļakstot piepildīt
uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzšļakāt Šļakstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties; šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
iešļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā ievirzīties
izšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā izlīt, izplūst
pāršļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
iešļakstīt Šļakstot, šļakstinot ievirzīt
izšļakstīt Šļakstot, šļakstinot izlaistīt (šķidrumu)
izšļakstīt Šļakstot, šļakstinot iztukšot (piemēram, trauku)
aizšļakstināt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizšļakstīt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to)
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
šļakts Šļaksts
šļāgt Šļākt
šļākāt Šļākt
šlākt Šļākt
strumpēt Šļākt
žlāgt Šļākt
šļakāt Šļākt (1)
šurkt Šļākt ar strūklu
šļurgt Šļākt ar strūklu (kādu šķidrumu)
aizšļākt Šļākt prom; šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
šļakāties Šļākties
šļākt Šļākties
pirzāties Šļākties, šļakstēt (zem gājēju kājām)
šlampa Šļampa
šļarpata Šļampa
šļama Šļampa; kāds, kurš bez apetītes ēd, izrakņājot labākos kumosus no ēdiena
šļampot Šļampāt
šļambarēt Šļanderēt
šļangarēt Šļanderēt
Šlepikava Šļapikova, Boliupes pieteka
Šlapikava Šļapikova, Bolupes pieteka
šļaubiniski Šļaubeniski
šļaukāties Šļaucīties (1)
šļaukāties Šļaucīties (2)
apšļukt Šļaugani nolaisties
šļauganīgs Šļaugans
šļaugs Šļaugans
šļaukans Šļaugans
slaugans Šļaugans, gļēvs
šļagans Šļaugans, ļengans
šļegans Šļaugans, ļengans
žļagans Šļaugans, ļengans, gļēvs, vārgs
šļokains Šļaugans, vaļīgs; novītis
škļaupsti Šļaupsti - īsākie stāvkoki zelmiņa sienā; tas pats kas zelminis
šļaupstas Šļaupsti - īsākie stāvkoki zelmiņa sienā; tas pats kas zelminis
šļauksts Šļaupsts, jumta dziedrs
šļaust Šļaupt
šļaupēt Šļaupt, nodarināt slīpu
skļaut Šļaupt, slīpi nocirst
šļaubt Šļaupt, slīpi nodarināt
agregāts Šļirce
bajans Šļirce
baņa Šļirce
durmašīna Šļirce
ķeļega Šļirce
kobila Šļirce
mašina Šļirce
motors Šļirce
pumpis Šļirce
šļācene Šļirce
šļauka Šļirce
šļircka Šļirce
šļūda Šļirce
šļūkstens Šļirce
šļūksts Šļirce
šļurkstins Šļirce
šmurkstule Šļirce
šmurkstulis Šļirce
šmurkstuls Šļirce
teļega Šļirce
šļīcene Šļirce (1)
šļirca Šļirce (1)
šļircekls Šļirce (1)
šļircene Šļirce (1)
šļirka Šļirce (1)
šļirkstene Šļirce (1)
šļirkstens Šļirce (1)
šļirkstins Šļirce (1)
spica Šļirces adata
sprica Šļirces adata
struna Šļirces adata
žalo Šļirces adata
točkas Šļirces iedaļas
cirkata Šļirciens
sļirkata Šļirciens
šļircēt Šļircināt
šļircīt Šļircināt
šļirkatāt Šļircināt
šļirkstināt Šļircināt
šļirkstinēt Šļircināt
špricēt Šļircināt
šļircāt Šļircināt, šļākt, laistīt
iešļircināt Šļircinot ievadīt (šķidru vielu, parasti medikamentu)
šļirkšķēt Šļirkstēt
šņirkāt Šļirkstināt (šķidrumu caur zobiem)
šļubruks Šļubraks (1)
šļouce Šļūce
slēpe Šļūce, darba rīks augsnes virsējās kārtiņas nolīdzināšanai, sasmalcināšanai un irdināšanai
slīdisku Šļūceniski
šļūciniski Šļūceniski
šļūciski Šļūceniski
šļūdeniski Šļūceniski
šlūteniski Šļūceniski
šļūteriski Šļūceniski
šļūtniski Šļūceniski
šļūtenisks Šļūcenisks
slūcināt Šļūcināt
šļucināt Šļūcināt
šļudzināt Šļūcināt
šļūkstināt Šļūcināt
šļocināties Šļūcināties
uzšļūcināt Šļūcinot nogādāt augšā
nošļūkt Šļūcošā gaitā noiet, nonākt
pāršļūkt Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko)
uzslūžāt Šļūcošiem soļiem uziet
atšļūkt Šļūcot atkļūt šurp; šļūcot atkļūt (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
pāršļūcināt Šļūcot iet pāri (kam)
pāršļūkt Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
šļūcaniski Šļūcot slidināties
apšļūkt Šļūcot vai šļūcošā gaitā apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
nošļūkt Šļūcot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nošļūkt Šļūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā attālināties
iešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā ievirzīties (kur iekšā)
izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
pašļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pavirzīties
piešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas
šļūtaniski Šļūcot, šļūcoši
iekšmorēna Šļūdonī ieslēgta morēna
glečeris Šļūdonis
ledteka Šļūdonis
šļūdenis Šļūdonis
šļūdoņa Šļūdonis
šļūdone Šļūdonis
šļūkoņa Šļūdonis
Maldrovs Šļūdonis Aļaskā ("Muldrow"), slīd no Makinlija masīva firna laukiem (1900 kvadrātkilometru) uz ziemeļiem, garums - \~50 km, sākas Makinlijas upe; iekļauts Mauntmakinlija nacionālajā parkā
Aleča šļūdonis šļūdonis Bernes Alpos ("Aletschgletscher"), Šveicē, garums - 24 km (garākais šļūdonis Eiropā), platība - \~87 km^2^, \~800 m biezs ledus
Ziemeļinilčeks Šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garums - 38,2 km
Dienvidinilčeks Šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garums - 59,5 km, platība - >800 kvadrātkilometru
Santadeo Šļūdonis Čīlē ("San Tadeo"), Andu rietumu nogāzē, garums - 57 km, platums - 8 km, sākas Patagonijas ziemeļu ledājā, ieslīd Ofki zemesšauruma zemienē
Canners Šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzē, Gruzijā, garums - 12 km, platība - 39,6 kvadrātkilometri
Baltors Šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz dienvidiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~62 km, platība - 755 kvadrātkilometri, noslīd Indas pietekas Šajokas ielejas virzienā aptuveni līdz 3500 m vjl.; Saltors
Tviberi Šļūdonis Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, pie Inguri iztekas, Gruzijā, garums - 10,2 km, platība - \~42 kvadrātkilometri
Malaspina Šļūdonis Senteliasa kalnu piekājē (angļu val. "Malaspina"), Klusā okeāna piekrastē, Aļaskā (ASV), platība - 3900 kvadrātkilometru, veido vairākas šļūdoņu plūsmas 65 km platumā, garums - 45 km, ledus biezums - līdz 610 m, ledus biezums - līdz 610 m (liela daļa ledāja atrodas 300 m zjl.)
glacier Šļūdonis, glečers
glečers Šļūdonis, kalnu ledājs
leduskritums Šļūdoņa posms, kurš atrodas stāvās kalnu nogāžu vietās un kurā ir daudz plaisu
grantskalniņi Šļūdoņa veidoti nelieli osi vai gala morēnu pauguri
šļuderis Šļuduris
izšļūkāt Šļūkājot izbojāt
pašļūkāt Šļūkājot pavirzīties
piešļūkāt Šļūkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
iešļūkāt Šļūkājot radīt, ieveidot (piemēram, taku, pēdas)
sašļūkāt Šļūkājot samīdīt, saplacināt (zāli, labību)
šļūcāt Šļūkāt
služāt Šļūkāt
slepēt Šļūkāt, šļūcoši iet
šļūcāties Šļūkāt; slidināties
šļukūzis Šļukbiksis
atšļukt Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī)
iešļukt Šļūkot ievirzīties (kur iekšā)
izšļukt Šļūkot izkrist, izslīdēt
nošļukt Šļūkot novirzīties (nost no kā) uz leju
pašļukt Šļūkot pavirzīties
sašļukt Šļūkot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.)
nošļukt Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
aizšļukt Šļūkot, slīdot aizkļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
atšļukt Šļūkot, slīdot atvirzīties nost (sānis)
šļaukt Šļukt
žļukt Šļukt
šlūkt Šļūkt
šļūkties Šļūkt
nošļūkt Šļūkt (visu laikposmu) un pabeigt šļūkt
aizšļūkt Šļūkt prom
atšļūkt Šļūkt šurp
šļūtēties Šļūkt, vilkt
Schluckum Šļukuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā
šļupstība Šļupstēšana
sigmatisms Šļupstēšana, nepareiza vai neskaidra "s" skaņas izruna
šlepstēt Šļupstēt
šļepstēt Šļupstēt
šļupinēt Šļupstēt
šļupšķēt Šļupstēt
šļupšķināt Šļupstēt
šļupsterēt Šļupstēt
slupstēt Šļupstēt
šlupstēt Šļupstēt
šļūpstēt Šļupstēt
šlupstināt Šļupstēt
slupstīt Šļupstēt
šļupstīt Šļupstēt
švebzdēt Šļupstēt
svipstot Šļupstēt
vipšķināt Šļupstēt
burbēt Šļupstēt, klusu runāt līdz apnikumam
pantarēt Šļupstēt, neskaidri runāt
šļipstināt Šļupstēt, neskaidri runāt
šluberēt Šļupstēt, neskaidri runāt (par mazu bērnu)
svipstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt
švepstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt; svepstēt
svipsnāt Šļupstēt, runāt ar svilpjošu pieskaņu
svīpsnāt Šļupstēt, runāt ar svilpjošu pieskaņu
svipstināt Šļupstēt, runāt ar svilpjošu pieskaņu; svipsnāt
šļupste Šļupstētāja
šļepšķis Šļupstētājs
slupšķis Šļupstētājs
šlupšķis Šļupstētājs
šļupšķis Šļupstētājs
šļupstiķis Šļupstētājs
slupstis Šļupstētājs
šlupstis Šļupstētājs
šļupstis Šļupstētājs
šļupstmēlis Šļupstētājs
švebzdis Šļupstētājs
tuldinis Šļupstētājs
šļūpsti Šļupsti
šļupstisks Šļupstīgs
šļupstinēt Šļupstināt
švepsteniski Šļupstoši
veteļot Šļupstoši runāt
švipsteniski Šļupstoši, ar stīvu mēli
šļupstanisks Šļupstošs
šļupsteniski Šļupstot
atšļupstēt Šļupstot atbildēt; neskaidri runājot, atbildēt
nošļupstēt Šļupstot noteikt, pateikt; neskaidri runājot, noteikt, pateikt
izšļupstēt Šļupstot pateikt, izrunāt
pašļupstēt Šļupstot pateikt; neskaidri runājot, pateikt
sašļupstēt Šļupstot sastāstīt
uzsvipstēt Šļupstot teikt
piešļupstēt Šļupstot, arī neskaidri runājot, piebilst
izsvepstināt Šļupstot, svepstot izteikt
šļupši Šļupstus
šļerkstēt Šļurkstēt
šļorkstēt Šļurkstēt
šļūkšēt Šļurkstēt
šļūkstēt Šļurkstēt
šļurkšķēt Šļurkstēt
bļurkšķināt Šļurkstēt, žļurkstēt
žļurkšēt Šļurkstēt; šļakstēt
šļurkstīns Šļurkstins
šlācene Šļūtene
šļāktuve Šļūtene
šlanga Šļūtene
šlauka Šļūtene
šļauka Šļūtene
šļaukste Šļūtene
šļauksts Šļūtene
šļūcere Šļūtene
šļūte Šļūtene
šļūtere Šļūtene
šļūtka Šļūtene
dūka Šļūtene, caurule
sūcējšļūtene Šļūtene, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā
šļukters Šļūtene, šļirce
brandspoits Šļūtenes metāla uzgalis, kas virza ūdens strūklu vajadzīgajā virzienā, kad dzēšams ugunsgrēks vai laistāmas ielas
šļūtēt Šļutēt
šļūtisku Šļūtiski
šļūtiskus Šļūtiski
šļužot Šļužāt
šmakšķēt Šmakstēt
šmūkstēt Šmakstēt
šmakšināt Šmakstināt
šmakšķināt Šmakstināt
šmūkstināt Šmakstināt
žmakstināt Šmakstināt
žmūkstināt Šmakstināt
žmakšķēt Šmakstināt, čāpstināt (ēdot)
žmekšēt Šmakstināt, čāpstināt (ēdot)
pudžināt Šmakstinot, un radot citas skaņas ar muti, skubināt zirgu
šmaluncis Šmalca - kausēti tauki, skrandži
žņauga Šmauga
šmauks Šmaugs
žmaugs Šmaugs
šmīgns Šmaugs, slaids
šmaugties Šmaugties projām - ātri taisīties projām
šmaukšēt Šmaukstēt
šmaukstienis Šmaukstiens
šmaukšķināt Šmaukstināt
žmaukstināt Šmaukstināt
šmāželnīca Šmāznīce
šmāželnieks Šmāznīce
šmāznīca Šmāznīce
smerdelis Šmerliņš
Dreiliņupīte Šmerļupītes pieteka Rīgas teritorijā, garums - 5,2 km, sākas Rīgas austrumu pierobežā Lubānas šosejas rajonā, iztaisnota, pie Hipokrāta ielas ievadīta cauruļvadā, senāk lejtece dēvēta arī par Gaiļupīti
šmaukstēt Šmīkstēt
šmīkšēt Šmīkstēt
žmīkšēt Šmīkstēt
žmīkstēt Šmīkstēt
žmiukšēt Šmīkstēt
šmaukstiens Šmīkstiens
šmeikstiens Šmīkstiens
šmaukstināt Šmīkstināt
šmeikstināt Šmīkstināt
šmīkšināt Šmīkstināt
šņiukstināt Šmīkstināt
žmīkstināt Šmīkstināt
šmaukstināties Šmīkstināties
šmīkšoņa Šmīkstoņa
šmūkšoņa Šmīkstoņa
šmūkstoņa Šmīkstoņa
šmauksts Šmīksts
smīkšķis Šmīksts
Crasula schmidtii Šmita krasula
Artemisia smidtiana Šmita vībotne
smīkstēt Šmiukstēt
šmiukšēt Šmiukstēt
šmuikstēt Šmiukstēt
žmiukstēt Šmiukstēt, plīkšķēt (2)
šmiukšis Šmiukstiens
šmikstināt Šmiukstināt
šmiukšināt Šmiukstināt
šmiukšķināt Šmiukstināt
šmuikstināt Šmiukstināt
žmidzināt Šmiukstināt, vicināt (rīksti, pātagu)
mucināt Šmucināt
žmucināt Šmucināt
smuglers Šmugleris
šmuglers Šmugleris
šmūkšēt Šmūkstēt
šmulināt Šmulēt
šmurgaliņa Šmurga
ķesēties Šmurgāties, bez apetītes ēst
smurķēties Šmurgāties, ķēpāties
šmurglis Šmurgulis
šmurgālis Šmurgulis (1)
šmurgstēt Šmurkstēt
žmurkšēt Šmurkstēt; arī šmīkstēt
žmurkšināt Šmurkstināt; arī šmīkstināt
šmūkšins Šmurkstis
šmurklāties Šmurkulēties
šmurkļāties Šmurkulēties
šnaderis Šnadaris
šnēpe Šnēbe
šnibis Šnibe
šnibji Šnibīši
šnāpa Šnīpa
šnipsts Šnipšķis
šnors Šnore
šņore Šnore (1)
šņore Šnore (2)
šnukurs Šnukuris
šnorgas Šnurgalas
šnabdegunis Šņabdegunis
kanka Šņabis
snabis Šņabis
švirlaks Šņabis
šnabot Šņabot
švīkstulis Šņāciens, švīkstiens
izšņākt Šņācošā balsī pateikt, izrunāt
šņāķēt Šņācoši caur degunu runāt
dvēst Šņācoši klusi runāt
šņāceniski Šņācoši, čūkstoši
stridors Šņācošs vai svilpjošs elpošanas troksnis, kad augšējie elpceļi sašaurināti
zūzenis Šņācošs vējš
elsas Šņācošs, ritmisks troksnis
žvīkšis Šņācošs, švīkstošs troksnis
piešņākt Šņācot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
iešņākt Šņācot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
pāršņākt Šņācot pārspēt skaļumā
sašņākties Šņācot sazināties
aizsprauslāt Šņācot, šķaudot, sprauslājot aizdzīt, padzīt
šņukurēt Šņakarēt (1) - meklēt, okšķerēt, rakņāties
šņukurēt Šņakarēt (2) - ošņāt, ostīt (par dzīvniekiem)
šņekāt Šņakāt
šņakāties Šņakāt (1)
šņākot Šņākāt (1)
šņākuļot Šņākāt (1)
šņākot Šņākāt (2)
šņākuļot Šņākāt (2)
šņākot Šņākāt (3)
šņākuļot Šņākāt (3)
šņakšķēt Šņakstēt
šņakstēties Šņakstēt
šņekstēt Šņakstēt
žņakšēt Šņakstēt
žņakšķēt Šņakstēt
žņakstēt Šņakstēt
žņekšēt Šņakstēt
šņakstas Šņaksti
žņakstināt Šņakstināt
šnācēt Šņākt
šnākt Šņākt
šņakšēt Šņākt (vējā)
snirgot Šņākt kā zoss
izšņākties Šņākt un pārstāt šņākt
tosnīties Šņākt un stenēt
švūkstēt Šņākt, čūkstēt
žvūkšēt Šņākt, čūkstēt
žvūkstēt Šņākt, čūkstēt
čūžēt Šņākt, degot čūkstēt, čukstēt
šņākstēt Šņākt, elsāt, švīkstēt
glūzdēt Šņākt, krākt (par vētru)
glūzdēties Šņākt, krākt (par vētru)
glūznēties Šņākt, krākt (par vētru)
žvinkšķēt Šņākt, skanēt (ausīs)
žviegt Šņākt, šalkt
čušināt Šņākt, šņākuļot
šņaukstēt Šņākt, šņaukāt
šņācēt Šņākt; šnācēt
šņāpatas Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib
šņapati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib
šņāpati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib
šnargalas Šņargalas, puņķi
šņerkāt Šņarkāt
žņarkstēt Šņarkstēt
spaniols Šņaucamā tabaka no Havannas tabakas lapām, nokrāsota ar sarkanu zemi
snuffs Šņaucamā tabaka; šņauciens
snauciens Šņauciens
šņaucinis Šņauciens
šnaucums Šņauciens
šnīpķins Šņauciens
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu)
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt
sašņaukāt Šņaucot izlietot
izšņaukāt Šņaucot iztīrīt (degunu)
izšņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu)
sašņukt Šņaucot padarīt netīru
piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu)
sašņaukties Šņaucot uzņemt sevī (piemēram, narkotisku vielu) lielākā daudzumā
uzšņaukt Šņaucot uzvirzīt deguna izdalījumus
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt
šņukstināt Šņaukājoties skaļi elpot
šnaukalas Šņaukalas
šņaukalēt Šņaukāt
šnaukāt Šņaukāt
šņaukstīt Šņaukāt
šņurgāt Šņaukāties
šņorkāties Šņaukāties (atbrīvojot degunu no izdalījumiem); bieži šņaukt
šņurkāties Šņaukāties (atbrīvojot degunu no izdalījumiem); šņorkāties
šņorkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu
šņurkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu
šņūkšana Šņaukšana
pašņukāt Šņaukt
pašņūkāt Šņaukt
šnaukt Šņaukt
šnūkt Šņaukt
šņūkt Šņaukt
izšņaukt Šņaukt (tabaku)
aizšņaukt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam
aizšņūkt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam
koksēt Šņaukt kokaīnu
ragot Šņaukt tabaku no radziņa
nošņaukt Šņaukt un pabeigt šņaukt (degunu)
nošņaukties Šņaukt un pabeigt šņaukt degunu
šņiebt Šņaukt, aizspiežot vienu nāsi
šnauska Šņauska
šņicere Šņecere
šņibis Šņepis
šņīpis Šņēpis
šņerksts Šņerga; kāds, kas šņergājas
šņergulēties Šņergāties
šnerglis Šņerglis
šņerkata Šņerka
calidris Šņibīši (viena no 2 šņibīšu ģintīm)
limicola Šņibīši (viena no 2 šņibīšu ģintīm)
šņiebaļa Šņieba
šņikšķēt Šņikstēt
šņīpēt Šņīpāt
šņīpot Šņīpāt
šņirkšēt Šņirkstēt
Šnitka Šņitka, Rītupes pieteka
Motoklis Šņitkas purva austrumu daļa Lazdukalna pagastā
Raganu purvs Šņitkas purva ziemeļu daļa Balvu novada Lazdukalna pagastā
Soldanu strauts Šņitkas strauta kreisā krasta pieteka Ludzas novada Malnavas pagastā
ģilode Šņore ar smagumu pie durvīm
piešņorēt Šņorējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
šņorāt Šņorēt
šnorēt Šņorēt
šnorāt Šņorēt 1(1)
atšņorēt Šņorēt vaļā
šnorinieks Šņorinieks - aptuveni 3 pūrvietu zemes īpašnieks
šņorgrāmata Šņoru grāmata
šņoška Šņoska
šņūcienis Šņūcenis
Šmucinavas ezers Šņucinovas ezers Svariņu pagastā
Šmucinovas ezers Šņucinovas ezers Svariņu pagastā
snucis Šņucis - stūris, kakts, mala
šņuķe Šņucis (1)
gulcenēt Šņukstēt
klukstēt Šņukstēt
kvankšēt Šņukstēt
kvankšķēt Šņukstēt
kvankstēt Šņukstēt
šnukšķēt Šņukstēt
šņukšķēt Šņukstēt
šnukstēt Šņukstēt
šņūkstēt Šņukstēt
šnukstināt Šņukstēt
šņukstināt Šņukstēt
šnukstinēt Šņukstēt
šņuktāt Šņukstēt
žņukšķēt Šņukstēt
šņukāt Šņukstēt (raudot)
nošņukstēt Šņukstēt (visu laikposmu) un pārstāt šņukstēt
elsa Šņuksti, raudas
snirgot Šņukstoši raudāt
nošņukstēt Šņukstot noteikt, pateikt
izšņukstēt Šņukstot pateikt, izrunāt
knekstēt Šņukstot raudāt
kņukstēt Šņukstot raudāt
šņurkt Šņukstot raudāt
šņuksta Šņuksts
šņukstiens Šņuksts
smeceris Šņukurs
šņaukurs Šņukurs
šneceris Šņukurs
šņeceris Šņukurs
snuķis Šņukurs
šņukuris Šņukurs
šņupe Šņukurs
šneperis Šņukurs, cūkas purns, deguns
šnucis Šņukurs, smeceris, purns
šņurckāties Šņurgāties (2)
šņurgulens Šņurguļains
šnurkt Šņurkt
labība Šo augu graudi
ozols Šo augu koksne
cukurbietes Šo augu sakne
puscukurbietes Šo augu saknes
ķimene Šo augu sēklas, augļi
rudzi Šo augu sēklas, graudi
sunīši Šo augu sēkleņa atskabargains izaugums
franki Šo cilšu piederīgais
galli Šo cilšu piederīgais
hazāri Šo cilšu piederīgais
huņņi Šo cilšu piederīgais
latīņi Šo cilšu piederīgais
normaņi Šo cilšu piederīgais
pigmeji Šo cilšu piederīgais
sarmati Šo cilšu piederīgais
tatāri Šo cilšu piederīgais
trāķieši Šo cilšu piederīgais
aita Šo dzīvnieku mātīte
cūka Šo dzīvnieku mātīte
govs Šo dzīvnieku mātīte
kaza Šo dzīvnieku mātīte
negritosi Šo etnisko grupu pārstāvis
jūdi Šo iedzīvotāju piederīgais
ķirpis Šo kukaiņu sagrauztā koksnes smelte
jāņogas Šo ogulāju ogas
pundurvista Šo putnu mātīte
pundurvistiņa Šo putnu mātīte
melnplauka Šo sēņu izraisītas graudzāļu slimības, kas pilnīgi iznīcina graudu
raugs Šo sēņu kultūra, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos
hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi)
kišmišs Šo šķirņu grupas vīnogu oga vai ogas
taksis Šo šķirņu suns
tatāri Šo tautu grupas piederīgais
krētāt Šo to darīt, krāmēt
krētāties Šo to darīt, krāmēties
klubnieks Šo zemeņu oga
cukurzirņi Šo zirņu sēklas
samorgāt Šo, to darīt
TTFN Šobrīd - atā (angļu "ta ta for now"; īsziņās)
pašbrīd Šobrīd, pašlaik
šodieniņ Šodien
šudin Šodien
šodienisks Šodienējs
šodi Šodijs
pravas Šofera tiesības
šofers Šoferis
šoperis Šoferis
šoējie Šojie
elektrošoks Šoka stāvoklis, kurā cilvēks nonāk elektriskās strāvas iedarbības rezultātā
diashīze Šokam līdzīgs funkcijas traucējums atsevišķos nervu centros, kas anatomiski saistīti ar bojāto apvidu nervu sistēmā
šoking Šokings
čoklits Šokolāde
šočene Šokolāde
šocīte Šokolāde
šoklāde Šokolāde
šokolads Šokolāde
trifele Šokolādes konfekšu šķirne
kinders Šokolādes ola "Kinder Surprise"
melanžērs Šokolādes ražošanā lietojama mašīna
braunijs Šokolādes sacepums
hiperinsulīnisms Šoks pēc insulīna pārdozēšanas
skaks Šoks, 60 gabalu
šīlaik Šolaik
jomāte Šomāte
šomēnesi Šomēnes
Šomo Šomona - pilsēta Francijā ("Chaumont")
šondeļ Šonedēļ
šonedē Šonedēļ
skoners Šoneris
škūna Šoneris
skūneris Šoneris
škūneris Šoneris
škūners Šoneris
šoners Šoneris
mašoni Šoni - tauta, dzīvo gk. Zimbabvē un kaimiņrajonos Mozambikā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, ticīgie - kristieši (protestanti, katoļi), daudzi saglabājuši tradicionālos ticējumus
šopausar Šopavasar
šiemreiz Šoreiz
šodienrītā Šorīt
šoreņ Šorīt
šorīst Šorīt
šorītās Šorīt
sors Šors - sezonāli applūstoša solončaku ieplaka vai pazeminājums Centrālāzijā
šorthorni Šorthorņi
šortas Šorti
šortes Šorti
šorts Šorti
šorudin Šoruden
saša Šoseja
sošeja Šoseja
šosija Šoseja
šosejnieks Šosejas strādnieks
vinilīns Šostakovska balzams, biezs, viskozs, gaišdzeltens šķidrums; lieto par Peru balzama aizstājēju
Šošonu Šošonu ūdenskritums, atrodas ASV, Sneikas upē, augstums - 65 m
fokšote Šote fokburas nostādīšanai vajadzīgajā leņķī pret vēju
jotēvs Šotēvs
šotstēks Šotmezgls
šokar Šovakar
šoubizness Šovbizness
šovinists Šovinisma piekritējs
bulanžisms Šovinistiska kustība Francijā 1887.-1889. g., kuru vadīja ģenerālis Ž. Bulanžē; izvirzīja lozungus par revanšistisku karu pret Vāciju, konstitūcijas grozīšanu un parlamenta atlaišanu
šou Šovs
špags Špaga
špoga Špaga
spagats Špagats
pusšpagats Špagats ar vienu kāju ceļgalā saliektu
nošpaktelēt Špaktelei un pabeigt špaktelēt; nosliepnēt
aizšpaktelēt Špaktelējot aizpildīt, nolīdzināt
spalieris Špalera - gar abām ceļa pusēm nostādīta goda sardze
špats Špati - caurspīdīgi minerāli ar labu skaldnību; ietilpst vairāku minerālu nosaukumos, piem., laukšpats, Islandes špats
štipta Špeile
Alnus x spaethti Špēta alksnis
špetnums Špetnība (1)
Rietumšpicbergena Špicbergena - sala Špicbergenas arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā, platība - 39000 kvadrātkilometru
Sērkapa Zeme Špicbergenas salas dienvidu gals, uz dienvidiem no Hurnsunntinna
Nordenšelda Zeme Špicbergenas salas josla starp Īsfjordu un Vanmijenfjordu, no Grenlandes jūras līdz Stūrfjordam
Spēļu ezers Špieļu ezers Maltas pagastā
Špēļu ezers Špieļu ezers Maltas pagastā
Špeļu ezers Špieļu ezers Maltas pagastā
šporas Špikeri
špores Špikeri
špargalka Špikeris
šporis Špikeris
špīrkums Špīlkums
Špaga ezers Špogu ezers Lūznavas pagastā
Špagas ezers Špogu ezers Lūznavas pagastā
Spogu ezers Špoģu ezers Lūznavas pagastā
šprīts Šprītbomis
šprotas Šprotes
sprotes Šprotes
špurstiķis Špurkstiķis
Chenopodium schraderanum Šrādera balanda
šrapnele Šrapnelis
šrapnels Šrapnelis
šrepnelis Šrapnelis
Pleurozium schreberi Šrēbera rūsaine
LK Šrilanka, valsts divburtu kods
LKA Šrilanka, valsts trīsburtu kods
birģeris Šrilankas birģeri - etniska grupa Šrilankā, eiropiešu ieceļotāju (portugāļu, holandiešu) un vietējo sieviešu (singāliešu, tamiliešu) pēcnācēji, runā angļu valodā (daļa - holandieš), lielākā daļa prot arī singāļu valodu
Šrilanka Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidos, aizņem tāda paša nosaukuma salu Indijas okeānā, platība - 65610 kvadrātkilometri, 21325000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kolombo, administratīvais iedalījums - 9 provinces
šrilankieši Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas iedzīvotāji
Kolombo Šrilankas galvaspilsēta (angļu val. "Colombo"), osta Šrilankas salas rietumu pusē, 651000 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dib. 1870. g.)
Džajavardenepūra-Kote Šrilankas galvaspilsēta (angļu val. "Jayewardenapura-Kotte"), 119000 iedzīvotāju (2007. g.); Šrī Džajavardenepura Kote; Kote
mauri Šrilankas mauri - etniska grupa, dzīvo Šrilankas ziemeļu piekrastē, gk. pilsētās, runā singāļu vai tamilu valodā, sadzīvē lieto arābu valodu, cēlušies no arābu ieceļotājiem (VII-XII gs.) un vietējām tamilietēm un singālietēm, reliģija - islāms (sunnisms)
vedi Šrilankas pirmiedzīvotāju pēcteči, runā singāļu valodā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa), daļa - tamilu valodā (dravidu saime), dzīvo gk. grūti pieejamos mežu rajonos salas austrumos nelielās grupās, piedere pie australoīdās rases vedoīdā tipa, saglabājušās matriarhāta paliekas, tradicionālajos ticējumos budisma un hinduisma elementi, šamanisms
Ceilona Šrilankas Republikas nosaukums līdz 1972. g.
LKR Šrilankas rūpija; Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
Ādama smaile Šripada - kalns Šrilankā (_Adam's peak_), augstums 2524 m
šropšīri Šropšīras aitas
šropšires Šropšīri
šropšīrietes Šropšīri
Šrūsberija Šrūsberi
štāte Štā te - lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi
štāte Štā te - lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; štaste
stābs Štābs
fokštaga Štaga jahtas priekšgalā - pie tās stiprina trīsstūrainu priekšburu; fokmasta štaga
bebištaga Štaga masta priekšpusē, kuru attiecīgi nostiepjot var mainīt masta profilu
priekšštaga Štaga no masta augšdaļas vai topa uz peldlīdzekļa priekšgalu, kas kopā ar arheštagu notur mastu garenvirzienā; bieži vienlaikus tā ir arī fokštaga, kurai piestiprina buras
jumpštaga Štaga, kas neļauj masta augšdaļai izliekties uz priekšu
pretštaga Štaga, kas neļauj masta augšdaļai izliekties uz priekšu
klīverštaga Štaga, kas no klīverbomja noka iet uz mastu, pie tās stiprina klīverburu
martinštaga Štaga, kas novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
stampštaga Štaga, kas novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē; tā iet no klīverbomja priekšgala uz kuģa (vai jahtas) priekšgalu
pārštaga Štaga, kas savieno grotmasta topu ar bezānmasta topu; starpštaga
grotštagbura Štagbura, ko paceļ starp grotmastu un fokmastu uz peldlīdzekļiem ar diviem un vairāk mastiem
caurdurējštance Štance, kas izveido sagatavē vajadzīgā izmēra un formas caurumu
apgriezējštance Štance, kas nogriež sagataves liekās, nevajadzīgās detaļas
ieštancēt Štancējot iestiprināt (kur iekšā)
pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, tvertni, trauku)
izštancēt Štancējot izgatavot, izveidot
ietrūkums Štancējuma defekts
spiednis Štances kustīgā pamatdaļa; arī puansons (1)
stancēšana Štancēšana
stampot Štancēt
štancētāja Štancētājs
Salix livida Štarkes kārkla "Salix starkeana" nosaukuma sinonīms
zilganais kārkls Štarkes kārkls
Salix starkeana Štarkes kārkls
Virmezers Štarnbergas ezers Vācijā, Bavārijas plakankalnē
štamā Štas
štos Štas
stasfurtits Štasfurtits
Kolorādo Štats ASV ("Colorado"), administratīvais centrs - Denvera, platība - 269602 kvadrātkilometri, 5355900 iedzīvotāju (2014. g.)
Konektikuta Štats ASV ("Connecticut"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Hārtforda, platība - 14356 kvadrātkilometri, 3596700 iedzīvotāju (2014. g.)
Meina Štats ASV ("Maine"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, Jaunanglijas reģionā, administratīvais centrs - Ogasta, platība - 91647 kvadrātkilometri, 1330100 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Ņūhempširas štatu un Kanādu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns; Mena
Mērilenda Štats ASV ("Maryland"), atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Anapolisa, platība - 32134 kvadrātkilometri, 5976400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mičigana Štats ASV ("Michigan"), administratīvais centrs - Lansinga, platība - 250439 kvadrātkilometri, 9910000 iedzīvotāju (2014. g.)
Misūri Štats ASV ("Missouri"), atrodas valsts centrālajā daļā, Misisipi labajā krastā, abpus Misūri lejteces, administratīvais centrs - Džefersonsitija, platība - 180533 kvadrātkilometri, 6063600 iedzīvotāju (2014. g.)
Montāna Štats ASV ("Montana"), administratīvais centrs - Helina, platība - 380837 kvadrātkilometri, 1023600 iedzīvotāju (2014. g.)
Nebraska Štats ASV ("Nebraska"), administratīvais centrs - Linkolna, platība - 200346 kvadrātkilometri, 1881500 iedzīvotāju (2014. g.)
Nevada Štats ASV ("Nevada"), administratīvais centrs - Kārsonsitija, platība - 286352 kvadrātkilometri, 2839100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūhempšīra Štats ASV ("New Hampshire"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Konkorda, platība - 24216 kvadrātkilometri, 1326800 iedzīvotāji (2014. g.), robežojas ar Meinu, Masačūsetsu un Vērmontu, kā arī ar Kanādu
Ņujorka Štats ASV ("New York"), administratīvais centrs - Olbani, platība - 141299 kvadrātkilometri, 19746200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vermontu, Masčūsetu, Konnektikutu, Rodailendu, Ņūdžersiju un Pensilvāniju, kā arī ar Kanādu
Ņūdžersija Štats ASV ("New Jersey"), administratīvais centrs - Trentona, platība - 22587 kvadrātkilometri, 8938200 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Delavēru, Pensilvāniju un Ņujorku
Ņūmeksika Štats ASV ("New Mexico"), administratīvais centrs - Santafē, platība - 314914 kvadrātkilommetri, 2085600 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Arizonu, Jūtu, Kolorādo, Oklahomu un Teksasu, kā arī ar Meksiku
Ziemeļkarolīna Štats ASV ("North Carolina"), administratīvais centrs - Roli, platība - 139391 kvadrātkilometrs, 9944000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ziemeļdakota Štats ASV ("North Dakota"), administratīvais centrs - Bismarka, platība - 183112 kvadrātkilometri, 739500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tenesī Štats ASV ("Tennessee"), administratīvais centrs - Našvila, platība - 109150 kvadrātkilometru, 6549400 iedzīvotāju (2014. g.)
Teksasa Štats ASV ("Texas"), administratīvais centrs - Ostina, platība - 695622 kvadrātkilometri, 26957000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vērmonta Štats ASV ("Vermont"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Montpīljera, platība - 24900 kvadrātkilometru, 626600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rietumvirdžīnija Štats ASV ("West Wirgina"), administratīvais centrs - Čārlstona, platība - 62755, 1850300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaiominga Štats ASV ("Wyoming"), administratīvais centrs - Šaiena, platība - 253337 kvadrātkilomretri, 584200 iedzīvotāju (2014. g.)
Viskonsina Štats ASV ("Wisconsin"), administratīvais centrs - Medisona, platība - 169639 kvadrātkilometri, 5757600 iedzīvotāju (2014. g.)
Luiziāna Štats ASV (angļu val. "Louisiana", fr. "Louisiane"), atrodas valsts dienvidos pie Meksikas līča, administratīvais centrs - Batonrūža, platība - 134265 kvadrātkilometri, 4650000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dienvidkarolīna Štats ASV dienvidaustrumu daļā ("South Carolina", no 1788. g.), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 80400 kvadrātkilometru, 4832500 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Kolumbija
Misisipi Štats ASV dienvidos ("Mississippi"), administratīvais centrs - Džeksona, platība - 125433 kvadrātkilometri, 2994100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanzasa Štats ASV vidienē ("Kansas"), administratīvais centrs - Topīka, platība - 213096 kvadrātkilometri, 2819000 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Nebraskas, Misūri, Oklahomas un Kolorādo štatu
Dienviddakota Štats ASV vidusdaļā ("South Dakota", no 1889. g.), administratīvais centrs - Pīra, platība - 199552 kvadrātkilometri, 853000 iedzīvotāju (2014. g.)
Minesota Štats ASV ziemeļu daļā ("Minnesota"), dibināts 1858. g., administratīvais centrs - Sentpola, lielākā pilsēta Mineapolisa, platība - 225171 kvadrātkilometri, 5457200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Viskonsinu, Aijovu, Dienviddakotu un Ziemeļdakotu, kā arī ar Kanādu, Ziemeļrietumos apskalo Augšezers
Rietumaustrālija Štats Austrālijā ("Western Australia"), administratīvais centrs - Pērta, platība - 2531562 kvadrātkilometri (gandrīz trešdaļa no Austrālijas kopējās platības), 2270300 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ziemeļu teritoriju un Dienvidaustrālijas štatu, apskalo Indijas okeāns
Viktorija Štats Austrālijas dienvidaustrumos ("Victoria"), administratīvais centrs - Melburna, platība - 227415 kvadrātkilometru, 54964000 iedzīvotāju (2010. g.)
Jaundienvidvelsa Štats Austrālijas dienvidaustrumu daļā (New South Wales), platība - 801315 kvadrātkilometru, 7191500 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sidneja, robežojas ar Viktoriju, Dienvidaustrāliju un Kvīnslendu, apskalo Tasmana jūra
Tasmanija Štats Austrālijas Savienības satāvā ("Tasmania"), aizņem tāda paša nosaukuma salu un vairākas nelielas salas apkārtnē, administratīvais centrs - Hobārta, platība - 67914 kvadrātkilometru, 505400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kvīnslenda Štats Austrālijas ziemeļaustrumos ("Queensland"), administratīvais centrs - Brisbena, platība - 1734174 kvadrātkilometri, 4473000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tokantinsa Štats Brazīlijā ("Tocantins"), administratīvais centrs - Palmasa, platība - 277621 kvadrātkilometrs, 1292000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maranjaunas, Baijas, Gojasas, Matugrosu un Patras štatu
Pjaui Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Piaui"), administratīvais centrs - Terzina, platība - 251529 kvadrātkilometri, 3145300 iedzīvotāju (2009. g.)
Seržipi Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Sergipe"), administratīvais centrs - Arakažu, platība - 21910 kvadrātkilometru, 2019700 iedzīvotāju, robežojas ar Alagoasas un Baijas štatu, apskalo Atlantijas okeāns
Seara Štats Brazīlijas austtumu daļā ("Ceara"), administratīvais centrs - Fortaleza, platība - 148826 kvadrātkilometri, 8547800 iedzīvotāju, robežojas ar Riugrandi du Norti, Paraibas, Pernambuku un Piaui štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
Minasžeraisa Štats Brazīlijas dienvidaustrumos ("Minas Gerais"), administratīvais centrs - Belu Orizonti, platība - 586528 kvadrātkilometri, 20033700 iedzīvotāju (2009. g.)
Parana Štats Brazīlijas dienvidos ("Parana"), administratīvais centrs - Kuritiba, platība - 199315 kvadrātkilometri, 10686200 iedzīvotāju (2009. g.)
Santakatarina Štats Brazīlijas dienvidu daļā ("Santa Catarina"), administratīvais centrs - Florjanopolisa, platība - 95346 kvadrātkilometri, 6118700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Paranas un Riugrandi du Sulas štatu, kā arī ar Argentīnu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns
Rondonija Štats Brazīlijas rietumos ("Rondonia"), administratīvais centrs - Portuveju, platība - 237576 kvadrātkilometri, 1503900 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Amazonasas un Matugrosu štatu, kā arī ar Bolīviju
Matugrosu Štats Brazīlijas rietumu daļā ("Mato Grosso"), administratīvais centrs - Kujaba, platība - 903308 kvadrātkilometri, 3001700 iedzīvotāju (2010. g.)
Gojasa Štats Brazīlijas vidienē ("Gojas"), administratīvais centrs - Gojanija, platība - 340087 kvadrātkilometri, 5926300 iedzīvotāju, robežojas ar Federālo distriktu, Minasžeraisas, Matugrosu du Sula, Matugrosu, Tokantinsas un Baijas štatu
Para Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Para"), administratīvais centrs - Beleima, platība - 1247690 kvadrātkilometru, 7431000 iedzīvotāju (2009. g.)
Paraiba Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Paraiba"), Brazīlijas plakankalnē, Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Žuaunpesoa, platība - 56440 kvadrātkilometru, 3770000 iedzīvotāju
Pernambuku Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Pernambuco"), administratīvais centrs - Resifi, platība - 98312 kvadrātkilometru, 8810300 iedzīvotāju (2009. g.)
Maranjauna Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos, Brazīlijas plakankalnē un piekrastes līdzenumā, administratīvais centrs - Sanluisa, platība - 331983 kvadrātkilometri, 6367000 iedzīvotāju (2009. g.)
Roraima Štats Brazīlijas ziemeļos ("Roraima"), administratīvais centrs - Boavista, platība - 224299 kvadrātkilometri, 421500 iedzīvotāju, robežojas ar Paras un Amazonasas štatu, kā arī ar Venecuēlu un Gajānu
Amazonasa Štats Brazīlijas ziemeļrietumos ("Amazonas"), lielākais un visretāk apdzīvotais, atrodas Brazīlijas ziemeļrietumos, Amazones upes baseinā, administratīvais centrs - Manausa, platība - 1570746 kvadrātkilometru, 3393400 iedzīvotāju (2009. g.)
Mahārāštra Štats Indijā ("Mahārāshtra"), administratīvais centrs - Mumbaja (Bombeja), platība - 307577 kvadrātkilometri, 106894000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - marathu
Manipura Štats Indijas austrumos ("Manīpur"), administratīvais centrs - Imphāla, platība - 22327 kvadrātkilometri, 2627000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - meiteju
Mizorāma Štats Indijas austrumu daļā ("Mizorām"), administratīvais centrs - Āīzola, platība - 21087 kvadrātkilometri, 980000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - mizo
Tripura Štats Indijas austrumu daļā ("Tripura"), administratīvais centrs - Agartala, platība - 10486 kvadrātkilometri, 3510000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu, bengāļu boroku
Tamilnāda Štats Indijas dienvidos ("Tamilnātu"), Bengālijas līča un Indijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Čennai (Madrasa), platība - 130058 kvadrātkilometri, 66396000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - tamilu
Kerala Štats Indijas dienvidrietumos ("Kerala"), Lakšadvīpu jūras piekrastē, administratīvais centrs - Thiruvananthapurama, platība - 38863 kvadrātkilometri, 34232000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - malajalu un angļu
Karnātaka Štats Indijas dienvidrietumu daļā ("Karnātaka"), administratīvais centrs - Bengalūru, platība - 191791 kvadrātkilometrs, 57399000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - kannadigu
Bihāra Štats Indijas Republikas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Patna, platība - 94163 kvadrātkilometri, 93823000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - maithilī, hindi
Gudžarāta Štats Indijas rietumos ("Gujarāt"), Arābijas jūras piekrastē, platība - 196024 kvadrātkilometri, 56408000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Gāndhīnagara
Goa Štats Indijas rietumu daļā ("Gomya"), Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Panadži, platība - 3702 kvadrātkilometri, 1628000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - konkanu
Meghālaja štats Indijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Šilonga, platība - 22429 kvadrātkilometri, 2536000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu
Harjāna Štats Indijas ziemeļrietumos ("Hariyāņā"), platība - 44212 kvadrātkilometru, 23772000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), valoda - hindi
Rādžastāna Štats Indijas ziemeļrietumu daļā ("Rājasthān"), administratīvais centrs - Džajpura, platība - 342239 kvadrātkilometri, 64641000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
Pendžāba Štats Indijas ziemeļu daļā ("Panjāb"), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), platība - 50362 kvadrātkilometri, 26591000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - pendžābu
Utarpradēša Štats Indijas ziemeļu daļā ("Uttar-Pradesh"), administratīvais centrs - Laknava, platība - 240928 kvadrātkilometri, 190891000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
Džohora Štats Malaizijā ("Johor"), Malajas pussalas dienvidos, administratīvais centrs - Džohorbahru, platība - 19984 kvadrātkilometri, 3300000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kedaha Štats Malaizijā ("Kedah"), Malajas pussalas rietumos, administratīvais centrs - Alorsetara, platība - 9426 kvadrātkilometri, 1818200 iedzīvotāju (2007. g.)
Kelantana Štats Malaizijā ("Kelantan"), Malajas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Kota Baharu, platība - 14922 kvadrātkilometri, 2100000 iedzīvotāju (2007. g.)
Melaka Štats Malaizijā ("Melaka"), Malajas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Melaka, platība - 1650 kvadrātkilometru, 8972900 iedzīvotāju (2015. g.)
Negerisembulana Štats Malaizijā ("Negerisembulan"), Malajas pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Serembana, platība - 6645 kvadrātkilometri, 1004800 iedzīvotāju (2007. g.)
Pahana Štats Malaizijā ("Pahang"), Malakas pussalā, administratīvais centrs - Kuantana, platība - 35964 kvadrātkilometri, 1396500 iedzīvotāju (2007. g.)
Peraka Štats Malaizijā ("Perak"), Malajas pussalā, administratīvais centrs - Ipoha, platība - 21006 kvadrātkilometri, 2260600 iedzīvotāju (2007. g.)
Perlisa Štats Malaizijā ("Perlis"), Malajas pussalā, administratīvais centrs - Kanara, platība - 810 kvadrātkilometru, 215000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pulaupinana Štats Malaizijā ("Pulau Pinang"), Malajas pussalas rietumos, administratīvais centrs - Pinana, platība - 1046 kvadrātkilometri, 1890000 iedzīvotāju (2016. g.)
Sabaha Štats Malaizijā ("Sabah"), Kalimantānas salas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Kota Kinabalu, platība - 76115 kvadrātkilometru, 3387900 iedzīvotāju (2007. g.)
Saravaka Štats Malaizijā ("Sarawak"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Kučina, platība - 124450 kvadrātkilometru, 2500000 iedzīvotāju (2007. g.)
Selanora Štats Malaizijā ("Selangor"), Malakas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Šahalama, platība - 7956 kvadrātkilometri, 5000000 iedzīvotāju (2007. g.)
Terenganu Štats Malaizijā ("Terengganu"), Malakas pussalas austrumu daļā, platība - 12955 kvadrātkilometru, 1150300 iedzīvotāju (2008. g.)
Čūka Štats Mikronēzijā, platība - 127 kvadrātkilometri, 53000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Moena
Adamava Štats Nigērijā ("Adamawa"), administratīvais centrs - Jola, platība - 36917 km^2^, 3168100 iedzīvotāju, atrodas valsts austrumu daļā
Borno Štats Nigērijā ("Borno"), administratīvais centrs - Maiduguri, platība - 70898 kvadrātkilometri, 4151200 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos
Krosrivera Štats Nigērijā ("Cross River"), administratīvais centrs - Kalabara, platība - 20156 kvadrātkilometri, 2889000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos
Delta Štats Nigērijā ("Delta"), administratīvais centrs - Asaba, platība - 17698 kvadrātkilometri, 4098400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
Eboņi Štats Nigērijā ("Ebonyi"), administratīvais centrs - Abakaliki, platība - 5530 kvadrātkilometru, 2173500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
Edo Štats Nigērijā ("Edo"), administratīvais centrs - Benina, platība - 17802 kvadrātkilometri, 32183000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
Ekiti Štats Nigērijā ("Ekiti"), administratīvais centrs - Ado Ekiti, platība - 6353 kvadrātkilometri, 2384200 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā
Enugu Štats Nigērijā ("Enugu"), administratīvais centrs - Enugu, platība - 7161 kvadrātkilometrs, 3257300 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
Gombe Štats Nigērijā ("Gombe"), administratīvais centrs - Gombe, platība - 18768 kvadrātkilometri, 2353900 iedzīvotāju (2006. g.)
Imo Štats Nigērijā ("Imo"), administratīvais centrs - Overri, platība - 5530 kvadrātkilometru, 3934900 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
Jobe Štats Nigērijā ("Yobe"), administratīvais centrs - Damaturu, platība - 45502 kvadrātkilometri, 2321600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā
Džigava Štats Nigērijā ("Jigawa"), administratīvais centrs - Duce, platība - 23154 kvadrātkilometri, 4348600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļu daļā
Kaduna Štats Nigērijā ("Kaduna"), platība - 46053 kvadrātkilometri, 6066600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidienē
Kano Štats Nigērijā ("Kano"), platība - 20131 kvadrātkilometri, 9383700 iedzīvotāju (2007. g.)
Kacina Štats Nigērijā ("Katsina"), administratīvais centrs - Kacina, platība - 24192 kvadrātkilometri, 5792600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļu daļā
Kebi Štats Nigērijā ("Kebbi"), administratīvais centrs - Birninkebi, platība - 36800 kvadrātkilometru, 3238600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā
Kogi Štats Nigērijā ("Kogi"), administratīvais centrs - Lokodža, platība - 29833 kvadrātkilometri, 3278500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidusdaļā
Kvara Štats Nigērijā ("Kwara"), administratīvais centrs - Ilorina, platība - 36825 kvadrātkilometri, 2371100 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts rietumu daļā
Lagosa Štats Nigērijā ("Lagos"), administratīvais centrs - Ikeģa, platība - 3475 kvadrātkilometri, 9013500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumos
Nasarava Štats Nigērijā ("Nassarawa"), administratīvais centrs - Lafija, platība - 27117 kvadrātkilometri, 1863300 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidienē
Nigēra Štats Nigērijā ("Niger"), administratīvais centrs - Minna, platība - 76363 kvadrātkilometri, 39502000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts rietumu daļā
Oguna Štats Nigērijā ("Ogun"), administratīvais centrs - Abeokuta, platība - 16762 km^2^, 3728100 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumos
Ojo Štats Nigērijā ("Oyo"), administratīvais centrs - Ibadana, platība - 28454 km^2^, 5591600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā
Ondo Štats Nigērijā ("Ondo"), administratīvais centrs - Akure, platība - 14606 km^2^, 3441000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā
Ošuna Štats Nigērijā ("Osun"), administratīvais centrs - Ošogbo, platība - 9251 km^2^, 3423500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā
Plato Štats Nigērijā ("Plateau"), administratīvais centrs - Džosa, platība - 30913 kvadrātkilometri, 3178700 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidienē
Riversa Štats Nigērijā ("Rivers"), administratīvais centrs - Porthārkorta, platība - 11077 kvadrātkilometri, 5185400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos
Sokoto Štats Nigērijā ("Sokoto"), platība - 25973 kvadrātkilometri, 3697000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā
Taraba Štats Nigērijā ("Taraba"), administratīvais centrs - Džalingo, platība - 54473 kvadrātkilometri, 2300700 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts austrumu daļā
Zamfara Štats Nigērijā ("Zamfara"), administratīvais centrs - Gusau, platība - 39762 kvadrātkilometri, 3259800 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā
Gvariko Štats Venecuēlā ("Guarico"), administratīvais centrs - Sanhuana de los Morrosa, platība - 64986 kvadrātkilometri, 788300 iedzīvotāju (2010. g.)
Bolivara Štats Venecuēlas dienvidaustrumos ("Bolivar"), administratīvais centrs - Sjudadbolivara, platība - 238000 kvadrātkilometru, 1620400 iedzīvotāju (2010. g.)
Amazonasa Štats Venecuēlas dienvidos ("Amazonas"), administratīvais centrs - Puertoajakučo, platība - 180145 kvadrātkilometri, 153600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sulija Štats Venecuēlas rietumos ("Zulia"), administratīvais centrs - Marakaibo, platība - 63100 kvadrātkilometru, 3821000 iedzīvotāju (2010. g.)
Merida Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Merida"), platība - 11300 kvadrātkilometru, 892000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tačira Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Tachira"), administratīvais centrs - Sankristobala, platība - 11100 kvadrātkilometru, 1242200 iedzīvotāju (2010. g.)
Truhiljo Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Trujillo"), platība - 7400 kvadrātkilometru, 752200 iedzīvotāju (2010. g.)
Monagasa Štats Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Monagas"), administratīvais centrs - Maturina, platība - 28930 kvadrātkilometru, 908600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sukre Štats Venecuēlas ziemeļaustrumu daļā ("Sucre"), administratīvais centrs - Kumana, platība - 11800 kvadrātkilometru, 960600 iedzīvotāju (2010. g.)
Falkona Štats Venecuēlas ziemeļos ("Falcon"), administratīvais centrs - Koro, platība - 24800 kvadrātkilometru, 950100 iedzīvotāju (2010. g.)
Lara Štats Venecuēlas ziemeļrietumu daļā ("Lara"), administratīvais centrs - Barkisimeto, platība - 19800 kvadrātkilometru, 1881600 iedzīvotāju (2010. g.)
Portugesa Štats Venecuēlas ziemeļrietumu daļā ("Portuguesa"), administratīvais centrs - Gvanare, platība - 15200 km^2^, 925100 iedzīvotāju (2010. g.)
Karabobo Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Carabobo"), administratīvais centrs - Valensija, platība - 4650 kvadrātkilometru, 2331600 iedzīvotāju (2010. g.)
Kohedesa Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Cojedes"), administratīvais centrs - Sankarlosa, platība - 14800 kvadrātkilometru, 318300 iedzīvotāju (2010. g.)
Jarakuja Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Yaracuy"), administratīvais centrs - Sanfelipe, platība - 7100 kvadrātkilometru, 634300 iedzīvotāju (2010. g.)
Miranda Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Miranda" / Mirandas Bolivāra Valsts - "Estado Bolivariano de Miranda"), administratīvais centrs - Lostekesa, platība - 7950 kvadrātkilometru, 2988000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vargasa Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Vargas"), Karību jūras piekrastē, administratīvais centrs - Lagvaira, platība - 1496 kvadrātkilometri, 340300 iedzīvotāju (2010. g.)
štauvers Štauers
Štēburgupe Štēburupe, Pāces satekupe
Štēburupīte Štēburupe, Pāces satekupe
Amnicola steinii Šteina amnikola
Steinburg Šteinburgas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
šķērszāliņš Štengas un masta sajūga (savienojuma) vieta ar nelielu platformu (koka vai metāla spraislis starp mastu un vantīm), tā uzdevums ir panākt vajadzīgo leņķi starp mastu un vantīm, kas ļauj fiksēt masta stāvokli peldlīdzekļa diametrālajā plaknē
Šternberga Šternberga ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 15 ha; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers
Šterenbergas ezers Šternberga ezers Kalniešu pagastā
Dauguļu ezers Šternberga ezers Kalniešu pagastā
Šterenberga ezers Šternberga ezers Kalniešu pagastā
Šteinberga ezers Šternberga ezers Kalniešu pagastā
stime Štīme
Šteiermarka Štīrija - Austrijas federālā zeme ("Steiermark")
steģis Štoks (4)
strūdele Štrūdele
Pārkāņa Štūrovo, pilsēta Slovākijā
Ču Šu - pilsēta Kazahstānā
Ču Šu - upe Kirgizstānā un Kazahstānā
Čuja Šu upes augšteces nosaukums Krgizstānā
Šuazi Leruā Šuazīleruā, pilsēta Francijā ("Choisy-le-Roi")
šudī Šudī, tudī - šurp un turp
šūdīt Šūdināt
šūstīties Šūdināt, lāpīt
piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; piešūt (2)
piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi)
sudri Šūdras - viszemākā no četrām vārnām (kārtām) Indijā; pie tās piederēja bezzemnieki, algādži, amatnieki
suja Šuja - dzimta, saime
šuvamadata Šujamā adata
šūklis Šujamais, šuveklis
šujammašīna Šujmašīna
šuvammašiņš Šujmašīna
apakšdiegs Šujmašīnā apakšējais diegs
čaunaks Šujmašīnas detaļa - ierīce diegu spolītes ievietošanai
lapka Šujmašīnas detaļa - ietaise, ar ko piespiež audumu pie šujmašīnas plāksnes
kuģītis Šujmašīnas elements, kas krusto augšējo un apakšējo diegu
šujmašīns Šujmmašīna
cauršūt Šujot (kam) cauri, savienot kopā, sastiprināt (ko)
nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
atšūt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu)
atkantēt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu)
iešūt Šujot iestiprināt, piestiprināt
iestročīt Šujot ieveidot detaļu apavu virsā
ieraukšt Šujot ieveidot, parasti sīkas, krokas
lāpīt Šujot īpašā veidā, lai pildītu ar diegu, dziju caurumu, izdilumu, labot (piemēram, apģērba gabalu); šujot īpašā veidā, pildīt ar diegu, dziju (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā
pašūt Šujot izgatavot
sašūdelēt Šujot izgatavot
sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus tērpus); šujot izgatavot (parasti tērpu, lielāku daudzumu); arī pašūt (1)
sašūties Šujot izgatavot sev (parasti vairākus, daudzus tērpus); šujot izgatavot sev (parasti tērpu, lielāku daudzumu)
nošūdināt Šujot izgatavot, pašūt
uzšūt Šujot izgatavot; pašūt
izšūdināt Šujot izlietot
izšūt Šujot izlietot (daudz vai visu)
izšūt Šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu)
apšūt Šujot izveidot (piemēram, rakstu ap ko); šujot nostiprināt (ko)
uzšūt Šujot izveidot (piemēram, rotājumu) virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam)
iešūt Šujot izveidot (rakstu, rotājumu)
izēlerēt Šujot izveidot cauro vīli; izrotāt ar cauro vīli
nošūt Šujot izveidot dūrienu rindu, lai nostiprinātu, arī izrotātu
izšūstīt Šujot izveidot izšuvumu, rotājumu (uz kā); šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu)
iešuve Šujot izveidota ieloce
nošuve Šujot izveidota līnija, svītra
izšūt Šujot izvirzīt adatu ar diegu cauri (kam), caur (ko)
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā)
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot
ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu)
uzturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu)
apšūt Šujot noklāt (ko ar ko)
iešūt Šujot padarīt, parasti šaurāku
piešūt Šujot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piešūt Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi)
izšūt Šujot pārklāt ar izšuvumu, rotājumu
pāršūt Šujot pārveidot citādu, par ko citu
piešūt Šujot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
sašūt Šujot salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā)
sašūt Šujot savienot
aizšūt Šujot savienot (kā malas)
stepēt Šujot savienot audumu un starpkārtu (piemēram, apģērbam)
ēlerēt Šujot veidot cauro vīli
vīlēt Šujot veidot malu, arī apmali (piemēram, auduma gabalam)
damērīt Šujot, adot (ko), vairākkārt uzlaikot (to)
rakstīt Šujot, aužot, kaļot u. tml. rotāt (ko) ar rakstu (3)
lāpīt Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus); šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos
savārstīt Šujot, parasti nevīžīgi, lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot; arī sadiegt
Šulca Šulca dīķis - atrodas Kalvenes pagastā, platība - 4 ha
šuleris Šulers
Galium shultesii Šultesa madara
Mammillaria schumannii Šūmaņa mamilārija
Žīdu ezers Šumaņu ezers Turku pagastā
Šumānu ezers Šumaņu ezers Turku pagastā
Ilzītes ezers Šumaņu ezers Turku pagastā
Bohēmijas mežs Šumava - kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā
sumerieši Šumeri
Zu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - Babilonas vētras dievs, ko parasti attēloja kā milzu putnu
Dilmuna Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - cilvēces svētlaimīgā "zelta laikmeta" zeme, civilizācijas šūpulis
Nininsina Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, Isinas pilsētas galvenā dievība, arī karotāja un dziedinātāja
Acalluhi Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki dēls, cilvēku aizstāvis
Nanše Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki meita, Lagašas pilsētas dieviete, pareģojumu dieviete un sapņu tulkotāja
Ninlila Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enlila sieva, padomdevēja un palīdze, mēness dieva Nannas māte, arī žēlastības dieviete, kas remdēja dieva Enlila dusmas
Tiamata Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete, kas personificē pirmatnējo sāļo okeānu
me Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievišķie noslēpumainie spēki, kas pārvalda pasauli
Lāma Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - labā dieviete, sargātāja un aizgādne, sargā cilvēka personību
Gūla Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mitoloģijā dieviete - dziedniece, dievu Ningirsu un Ninurtas sieva
Ningišzids Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieva dēls, kas sargā ļaunos dēmonus, kuri nosūtīti uz pazemes valstību
Ninazu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, dievietes Ereškigalas dēls
Utu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dievs, mēness dieva Nannas dēls, dievietes Inannas brālis
Ziusudra Šumeru (vēst. Mezopotāmijā) mitoloģijā - Šurupakas pilsētas valdnieks, vienīgais cilvēks, kas pārcietis pasaules plūdus
Lahamas Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdenī mītoši dēmoni, puscilvēki, puszvēri, kurus radījis dievs Enki vairāk nekā 50 dažādos veidos
Lahars Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Ašnana) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes
Ašnana Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Lahars) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes
Baba Šumeru auglības un veselības dieve, debesu dieva Anu meita; "māte Baba"
Martu Šumeru debesu rietumdaļas dievs, mitoloģijā raksturots kā pērkona un negaisa izraisītājs
Nammu Šumeru dieviete, kas simbolizē pirmatnējo okeānu, pirmā dievība un visa esošā radītāja
Nanna Šumeru mēness dievs, kurš bija augstākais debesu dievību trijotnē, kurā ietilpa arī viņa pēcnācēja Inanna un Utu
Inanna Šumeru mīlas dieve (akadiešu val. "Ištara"), arī zvaigžņu dieve - spožā rīta un vakara zvaigzne jeb planēta Venera
Gulganna Šumeru mirušo valsts, no kurienes nav atgriešanās
Ninmaha Šumeru mitoloģijā - dieve cilvēku radītāja, pirmsākuma dieves Nammu meita, zemes dzīļu dieve
Ninhirsu Šumeru mitoloģijā - dievs, kura kults atradās senajā Lahašas pilsētā, Enlila dēls
Enlils Šumeru mitoloģijā - gaisa un zemes dievība, viens no senākajiem šumeru dieviem
Kišars Šumeru mitoloģijā - viens no debesu dieva Ana vecākiem
Anšars Šumeru mitoloģijā - viens no debesu dieva Ana vecākiem; asīrieši to identificē ar galveno dievu Ašūru, krš bija visu dievu valdnieks
Ki Šumeru mitoloģijā - zemes dieviete, pirmatnējās jūras Nammu meita un augstākā dieva Ana (akadiešu Anu) sieva, kurus savienībā piedzima Enlils (akadiešu Eija) un Enki, kā arī citi šumeru panteona augstākie dievi
Asalluhi Šumeru mitoloģijā dziedniecības dievs, aizstāvis pret apvārdošanu un burvestībām, zemes dieva Enki dēls, kam tēvs nodeva visu savu gudrību
Dilmuna Šumeru nosaukums tagadējai Bahreinas salai Persijas līcī
Ningirsu Šumeru pilsētvalsts un Lagašas pilsētas galvenais dievs, valdnieka personīgais dievs, kas gādā par labklājību, nodrošina kārtību un likumību
ensi Šumeru priesteri un valdnieki
Gatumduga Šumeru ragulopu dieve (šumeru val. "Ngatumduga") - Svētā Govs, Lagašas pilsētas "māte" un aizstāve
Anzu Šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu; Imduguds
Tilmūna Šumeru un akadiešu mitoloģijā - sala, kur valda laime un pārpilnība
Lahmu Šumeru un akadiešu mitoloģijā - ūdens, īpaši jūras, dēmoni, kurus dievs Enki radīja pazemes jūrā Abzu
Humbaba Šumeru un akādiešu mitoloģiskajā tradīcijā - briesmonis, kam dievs Enlils bija uzticējis sargāt Libānas ciedru mežu
lugals Šumeru valdnieka nosaukums senajā Divupē (lielais vīrs); viņu ievēlēja tautas sapulcē
šum. Šumeru valoda
Sargons Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) leģendu varonis
Bau Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dievība, dieva Anu un dievietes Hatumdugas meita, Lagašas pilsētas dieviete
Uraša Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - debesu dieva Anu sieva, zemes dieviete, kas kopā ar dievu Anu radījusi Enlilu un Inannu
Damgalnūna Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki sieva, arī dieva Marduka māte, identiska ar dievieti Ninhursagu
Carpanitu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Marduka sieva, Babilonas pilsētas galvenā dieviete, kas palīdzēja sievietēm dzemdībās
Ninhursaga Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - māte, kas svētlaimīgo salā Dilmunā izaudzēja astoņus brīnumainus augus
Aruru Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - pirmmāte, kas no māliem izveidoja varoni Enkidu, cilvēku radītāja un viņu likteņa lēmēja
Ninmaha Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs - varonis, Enlila dēls, augu valsts, auglības un kara dievs
Sumukans Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs, savvaļas dzīvnieku un lopu aizgādnis un sargātājs, kalnu valdnieks
Namtars Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - likteņa personifikācija, draudīgās pazemes valstības dievietes Ereškigalas vēstnesis un padomdevējs
Enkidu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mednieks un karotājs, varoņeposā sākotnēji Gilgameša kalps, bet vēlāk līdzgaitnieks un tuvākais draugs
Ningala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mēness dieva Nannas sieva, saules dieva māte
Labu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - milzīga lauva, kas nolaidās no debesīm, kur to bija uzzīmējis dievs Enlils
Ereškigala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotamija) mitoloģijā - mirušo, pazemes valstības Kuras valdniece, dievietes Inannas vecākā māsa un ļaunākā ienaidniece
Kululu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes pasaules okeāna dieva Enki pavadonis, pa pusei cilvēks, pa pusei zivs
Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija
Oanness Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pirmais cilvēks, pa pusei zivs, pa pusei cilvēks, kultūrvaronis
Nisaba Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ražas dieviete, vēlāk arī rakstu mākslas, skaitļu, zinātņu, arhitektūras un astronomijas dieviete
Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis
Etana Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varoņmītā leģendārais Kišas pilsētvalsts pirmais valdnieks, sākotnēji gans
Damu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - veselības dievs, dievietes dziedinātājas Nininsinas dēls
Anu Šumeru-akadiešu mitoloģijā - debesu dievs, Visuma radītājs un valdnieku ciltstēvs
anunnaki Šumeru-akadiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas bija cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, vēlāk viņi kļuva par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu izpildi uzveļot zemākajiem dieviem
Anzuds Šumeru-akadiešu mitoloģijā - milzīgs dievišķas izcelsmes putns, ko sākotnēji attēloja kā ērgli ar lauvas galvu, bet vēlāk tikai kā ērgli, viņš ietvēra sevī gan labā, gan ļaunā pirmsākumu, bija starpnieks starp debesu un dievu, zemes un cilvēku, kā arī pazemes un veļu valstību
Adads Šumeru-akadiešu mitoloģijā - pērkona, negaisa un vēja dievs, debesu dieva Anu dēls, kas personificēja gan dabas postošos spēkus, gan auglības spēkus un auglīgos lietus
Gilgamešs šumeru, hetu, akadiešu un asīriešu leģendu varonis un Šumeras pilsētvalsts Urūkas valdnieks (28. gs. p. m. ē.), tāda paša nosaukuma eposa (uzrakstīts ap 17. gs. p. m. ē.) varonis
Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica
šūnas Šūna
šūnis Šūna
helpers Šūna (limfocīts), kas sekmē antivielu sintēzi
auksocīts Šūna (oocīts, spermatocīts vai sporocīts), kas ierosina augšanu un vairošanos
dikarions Šūna ar diviem cieši satuvinātiem haploidāliem kodoliem
homokarions Šūna ar diviem vai vairākiem ģenētiski identiskiem kodoliem
mikroksicīts Šūna ar sīkiem oksifiliem graudiņiem
akantocīts Šūna ar smaili, piem., dzeloņainā slāņa šūna epidermā
spongiocīts Šūna ar sūklim līdzīgu, vakuolizētu citoplazmu virs-nieru garozā
gimnocīts Šūna bez apvalka
flogocīts Šūna iekaisušos audos; plazmocīts
diploīds Šūna vai organisms, kas satur dubultotu hromosomu komplektu, kas radies, saplūstot divām gametām
donors Šūna vai organisms, kas visu savu genomu vai tā daļu nodod šūnai vai organisms - recipientam
heterokarions Šūna, kam ir divi vai vairāki kodoli ar dažādu ģenētisko materiālu
kāris Šūna, kāre
kolagenoblasts Šūna, kas attīstās no fibroblasta un nobriestot sāk piedalīties kolagēna producēšanā; k. proliferējas hroniska iekaisuma vietā
trefocīts Šūna, kas baro tai pieguļošās šūnas; barotājšūna; balstšūna
protozoofāgs Šūna, kas fagocitē protozojus
pinocīts Šūna, kas fagocitē šķidruma pilienus no apkārtējās vides
lipofags Šūna, kas fagocitē taukus
lipofāgs Šūna, kas fagocitē taukus
polihromatocīts Šūna, kas krāsojas ar dažādām krāsvielām vai dažādās krāsās
heparinocīts Šūna, kas ražo vai satur heparīnu; saistaudu tuklā šūna, bazofilais leikocīts
pigmentšūna Šūna, kas satur pigmentu
fagocīts Šūna, kas satver un iznīcina organismā iekļuvušos mikrobus un svešķermeņus
retikuloendoteliocīts Šūna, kas spēj fagocitēt svešas daļiņas un uzkrāt citoplazmā koloidālas vielas; pie tiem pieder irdeno neizveidojušos saistaudu makrofāgi, asinsrades orgānu retikulārās šūnas, asinsrades orgānu kapilāru endotēlijšūnas u. c.
amfocīts Šūna, kas spēj krāsoties gan ar bāziskām, gan skābām krāsvielām
ksantocīts Šūna, kas uzkrāj vai producē dzeltenu pigmentu
histioblasts Šūna, kas veido audus
mātšūna Šūna, kurai daloties, rodas jaunas šūnas
amebocīts Šūna, kurai, līdzīgi neitrofilajam leikocītam, ir amēbveida kustības
centrocīts Šūna, kuras citoplazmā ir dažāda lieluma atsevišķas vai divkāršas granulas, kas krāsojas ar hematoksilīnu; atrodama dažādu ādas slimību gadījumā
trofocīts Šūna, kuras funkcija ir citu šūnu barošana, piem., Sertoli šūna ("cellula Sertoli"), kas baro un balsta spermatīdas un spermatozoīdus
mucinoblasts Šūna, no kuras attīstās gļotšūna
makrogametocīts Šūna, no kuras attīstās makrogameta
mikrogametocīts Šūna, no kuras attīstās mikrogameta
somatoblasts Šūna, no kuras pēc dalīšanās rodas somatiskās šūnas
gonocīts Šūna, no kuras rodas gametas
dzimumšūna Šūna, no kuras sāk savu attīstību jaunais organisms
dīgļšūna Šūna, no kuras veidojas dīglis (1)
citocista Šūna, pārpildīta ar malārijas merozoītiem
guanofora Šūna, pildīta ar guanīna kristāliem, kas apgaismojumā tai piešķir sudrabotu izskatu (piem., zivju zvīņās)
probazīdija Šūna, uz kuras veidojas atsevišķas bazīdiju sēņu klases
citoīds Šūnai līdzīgs
kluazonē Šūnaina emalja; posmi starp priekšmeta virsmai piekausētām smalkām metāla starpsieniņām aizpildīti ar dažādas krāsas emaljas masu
šūnkeramika Šūnainā keramika
plešīgs Šūnains
šūnojs Šūnains
izacots Šūnains, porozs
lielactains Šūnains, sūklim līdzīgs, izčākstējis, acains
cellularia Šūnaiņi
šūnakmins Šūnakmens
biomeras Šūnas
elementārorganismi Šūnas
šūņi Šūnas
atvārsnītes Šūnas (lapas epidermā), kas regulē ūdens iztvaikošanu un gāzu apmaiņu
citofagocitoze Šūnas adsorbcija un noārdīšana, ko veic fagocīts
citotrofija Šūnas augšana un dzīvības uzturēšana
caurīte Šūnas balsta struktūra; tās veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas
citoķīmisms Šūnas bioķīmiskā aktivitāte
citobioloģija Šūnas bioloģija
centriolas Šūnas centra, centrosomas divas sastāvdaļas (cilindriskas struktūras \~0,15 mikrometru diametrā), kas novietotas savstarpēji perpendikulāri, šūnas dalīšanās laikā tās dubultojas
plazmons Šūnas citoplazmā esošo iedzimtības faktoru kopums; plazmotips
eimorfisms Šūnas dabiskās formas saglabāšana
auksēze Šūnas dalīšanās ierosināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem
interfāze Šūnas dzīves cikla stadija starp divām mitozēm
reaktivācija Šūnas dzīvības procesu atjaunošanās pēc mutāciju izraisītajiem traucējumiem
citofizioloģija Šūnas fizioloģija
citoplastīns Šūnas hialoplazma
citohormons Šūnas hormons
citozols Šūnas iekšējā, intracelulārā daļa
vakuoma Šūnas iekšējais retikulārais aparāts, vakuolu sistēma centrosomas apvidū; dzīvās šūnās krāsojas ar neitrālsarkano
endocīts Šūnas ieslēgumķermenītis
linīns Šūnas kodola ahromatiskais tīklojums
hromosoma Šūnas kodola autoreproduktīvās pavedienveida struktūras, kurās ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija
mejoze Šūnas kodola dalīšanās, kā rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi
mitoze Šūnas kodola dalīšanās, viens no dzīvnieku un augu šūnu vairošanās veidiem, kas nodrošina ģenētiskā materiāla vienlīdzīgu sadalīšanos starp meitšūnām
fagokarioze Šūnas kodola fagocitārā aktivitāte
mitoplazma Šūnas kodola hromatiskā viela jeb hromatīns
diploīdija Šūnas kodola hromosomu komplekta divkāršotība; raksturīga augu sporofītam un dzīvnieku somatiskajām šūnām
kariometrija Šūnas kodola mērīšana
kariostāze Šūnas kodola miera stāvoklis, pretstatā kariokinēzei
telofāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes, mejozes) pēdējā fāze, kurā hromosomas despiralizējas, veidojas jaunas jauno šūnu kodolu apvalki un dalās citoplazma
profāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes, mejozes) pirmā fāze
metafāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes) otrā fāze, kurā hromosomas izvietojas šūnas vidusplaknē
kodoliņš Šūnas kodola organoīds
pirenolīze Šūnas kodola sabrukšana
kariorekse Šūnas kodola sabrukšana; hromatīna kondensēšanās citoplazmā graudiņu veidā, kuri pēc tam tiek izstumti no šūnas
kariomitoze Šūnas kodola sadalīšanās pirms mitozes
amblihromāzija Šūnas kodola vāja krāsošanās hromatīna trūkuma dēļ
ahromatīns Šūnas kodola viela, kas vāji krāsojas un veido linīnu, kodola plazmu un apvalku
citosoma Šūnas ķermenis, atskaitot kodolu
citoķīmija Šūnas ķīmija
osmotakse Šūnas lokomotoriska atbilde uz osmotiskā spiediena pārmaiņām
ektoplasts Šūnas membrāna
membranolīze Šūnas membrānas sairšana
pinocitoze Šūnas membrānas spēja absorbēt šķidruma pilienus ar tajā izšķīdušajām organiskajām vielām
citostoma Šūnas mute, vienšūnas organismu atvere barības uzņemšanai
glikolīze Šūnās norisoša ogļhidrātu noārde, kurā atbrīvojas enerģija, ko organisms izmanto dzīvības procesos
karioģenēze Šūnas odola veidošanās
citofotometrija Šūnas organisko savienojumu pētīšana, izmantojot citofotometru
plātnīškomplekss Šūnas organoīds, ko veido ar membrānu norobežotu vakuolu, pūšļu un cisternu sistēma; Goldži komplekss
makrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kad viens liels tauku piliens aizņem lielāko daļu šūnas, bet citoplazma ar kodolu novietojas tam apkārt
mikrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kam raksturīgi daudzi sīki tauku pilieni citoplazmā
plazmalemma Šūnas protoplazmas ārējais slānis; membrāna
plazmatoze Šūnas protoplazmas likvefakcija
kinetoplazma Šūnas protoplazmas visvairāk kontraktilā daļa
alanīnaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, indikatorenzīms, kas pārnes aminoskābju aminogrupas uz ketoskābēm
aspartātaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, kas normas gadījumā asinīs nonāk tikai nelielā daudzumā un ko tāpēc plaši izmanto miokarda un aknu bojājumu laboratoriskajā diagnostikā; AsAT
interkinēze Šūnas stāvoklis starp pirmo un otro mejotisko dalīšanos
lizosomas Šūnas struktūrelementi, kas veic gremošanas funkciju un aizsargfunkciju
amitoze Šūnas un tās kodola tiešā dalīšanās, vienkārši veidojoties iežmaugai; tiešā dalīšanās
citūrija Šūnas urīnā
dziedzeris Šūnas vai šūnu grupas (augiem), kas izdala dažādas vielas (piemēram, nektāru, sveķus, gļotvielas)
citopoēze Šūnas veidošanās un attīstība
alostērija Šūnas vielmaiņas procesa kontroles un regulēšanas mehānisms
stromatolīze Šūnas, īpaši eritrocīta, stromas lize
kālītes Šūnas, kāres
kārelītes Šūnas, kāres
kārlītes Šūnas, kāres
makroglija Šūnas, kas aizpilda telpu starp nervu šūnām smadzenēs un veido neiroglijas pamatmasu
folikulicīti Šūnas, kas apņem zīdītāju olšūnu visā tās attīstības gaitā - ontoģenēzē
folikulocīti Šūnas, kas apņem zīdītāju olšūnu visā tās attīstības procesā - ooģenēzē
epitēlijs Šūnas, kas izklāj dažus iekšējos augu dobumus
blastomēri Šūnas, kas rodas, olšūnai daloties (drostalojoties)
leukoblasti Šūnas, no kurām ceļas baltie asinsķermenīši
eritroblasti Šūnas, no kurām veidojas sarkanie asinsķermenīši
diplotrypa Šūndzīvnieku ģints, dzīvnieki masīvās, pusbumbveidīgās, parasti brīvās, pie substrāta nepieaugušās kolonijās, kas sastāv no daudzām diezgan lielām un cieši viena otrai piegulošām šūnu caurulītēm, apakšējā un augšējā silūrā
suņaks Šunelis
suņāks Šunelis
čūčiņš Šunelis (bērnu valodā)
kanniņa Šūniņa
šūnāt Šūnot
atpakaļuzsūkšanās Šūnstarpas šķidruma uzsūkšanās atpakaļ asinīs kapilāru venozajā galā
matrice Šūnstarpu viela
šants Šunts
šunt Šunts
antiblastisks Šūnu (baktēriju, audzēju) augšanu kavējošs
purāsis Šūnu akmens, blīvi vai mēreni savā starpā saistīti avotkaļķi
meronekrobioze Šūnu atmiršana
nekrocitoze Šūnu atmiršana vai vitalitātes zudums
citoma Šūnu audzējs, ar atipisku šūnu uzbūvi
plazmozīns Šūnu citoplazmas proteīns
plazmatogāmija Šūnu citoplazmas saplūšana, neizzūdot kodoliem
katabioze Šūnu deģenerācija vecumā
hialoderma Šūnu epiderma, kas sastāv no viena vai vairākiem bezkrāsainu šūnu slāņiem
celulīts Šūnu iekaisums
citoģenēze Šūnu izcelšanās un diferencēšanās
apikoektomija Šūnu iztīrīšana deniņu kaula piramīdas virsotnē
kambijs Šūnu kārta, audi, kas atrodas starp koksni un lūksni
anizokarioze Šūnu kodolu nevienādība
citotakse Šūnu kustība kairinājuma virzienā vai prom no tā
citolizāts Šūnu līzes produkts
lizāts Šūnu līzes, šķīdināšanas produkts
mikrosporidiozes Šūnu parazītu - sīksporaiņu ierosinātas slimības, ar ko slimo gk. posmkāji; Latvijā izplatītākā ir bišu nozematoze
atipija Šūnu pārmaiņas, piemēram, audzēja gadījumā, kad ļaundabīgās šūnas atšķiras no tām, no kurām tās ir radušās
citofilakse Šūnu pašaizsardzība pret infekciju un lītiskiem aģentiem; leikocītu aizsardzības funkcijas aktivitātes pieaugums
autoaktivācija Šūnu procesu stimulēšana ar tā izdalītajiem sekrētiem
spongioplazma Šūnu protoplazmas smalkais tīklojums, kas redzams fiksēta šūnā
termotropisms Šūnu reakcija (pozitīva vai negatīva) uz siltuma kairinājumu
sietstobrs Šūnu rinda, pa kuru organiskās vielas plūst no lapām uz pārējām augu daļām
citolīze Šūnu sabrukšana
desmogleīni Šūnu saistošās vielas
citoarhitektūra Šūnu sakārtojums orgānu vai audu struktūrā, sevišķi galvas smadzeņu garozā
mezgliņš Šūnu sakopojums
blastēma Šūnu sakopojums uz tāda orgāna brūces virsmas, no kura daļa ir amputēta
piknoze Šūnu sarukšana nekrobiozes gadījumā; kodols kļūst blīvs, mazs un pārvēršas bezstruktūras masā, hromatīns intensīvi krāsojas
pleocitoze Šūnu skaita pavairošanās, piem., limfocītu skaita pavairošanās muguras smadzeņu šķidrumā
citoredukcija Šūnu skaita samazināšanās, piem., audzējā
gremzdi Šūnu slānis kokaugos starp koksni un lūksni
cistoblasts Šūnu slānis, kas izklāj amnija dobumu agrīnā attīstības stadijā
endotēlijs Šūnu slānis, kas klāj asinsvadu un limfvadu iekšpusi un sirds dobumus
retotēlijs Šūnu slānis, kas klāj tīklenes audus
ektomezoblasts Šūnu slānis, kas vēl nav diferencējies par ektoblastu un mezoblastu
kalciotropisms Šūnu spēja pastiprināti reaģēt uz kalcija sāļu terapiju
hromatofilija Šūnu spēja viegli krāsoties
citohistoģenēze Šūnu struktūras attīstība
autocitotoksīns Šūnu toksīns, kas rodas organismā šūnām noārdoties
heliotakse Šūnu un dzīvu organismu, gk. mikroorganismu reakcijas veids, kad saules gaisma tos pievelk (pozitīvā h.) vai atgrūž (negatīvā h.)
citometrija Šūnu un to elementu mērīšana un raksturošana
embrionizācija Šūnu vai audu atgriešanās embrionālā stāvoklī
apobioze Šūnu vai audu dzīvības enerģijas mazināšanās; daļēja nāve, atmiršana
ahromāzija Šūnu vai audu nespēja krāsoties
trofotropisms Šūnu vai zemāko organismu kustība barības vielu virzienā
hromatofobija Šūnu vāja krāsošanās vai nespēja saistīt krāsu
līze Šūnu, asins komponentu, baktēriju u. tml. izšķīšana kāda faktora iedarbībā
pinums Šūnu, audu sakopojums kādā organisma vietā
fiksācija Šūnu, audu, orgānu (dažreiz arī veselu organismu) apstrāde ar dažādām vielām (fiksatoriem), lai saglabātos dzīvo šūnu un audu struktūra
izocitoze Šūnu, sevišķi eritrocītu vienāds lielums
Sūnupe Šūnupe, Sedas pieteka
Veites strauts Šūnupes kreisā krasta pieteka Ēveles pagastā
šūnveidīgs Šūnveida
Šuņa ezers Šuņezers Daugavpilī
Šuņas ezers Šuņezers Daugavpilī
Šuņu ezers Šuņezers Daugavpilī
Šūņu ezers Šuņezers Daugavpils pilsētā
Šuņu Šuņu ezers - Šuņezers Daugavpilī
Adatiņa Šūņu upe, Daugavas pieteka
Šuņupe Šūņu upe, Daugavas pieteka
Sūnupīte Šūņu upe, Daugavas pieteka
Šuņīca Šūņu upe, Daugavs pieteka
čūplis Šūplis, šūpulis
žūžas Šūpļa dziesma
eideniski Šūpodamies, svārstīdamies, tenterēdams
tītaviski Šūpodamies, svārstīdamies, tenterēdams
tītaviskis Šūpodamies, svārstīdamies, tenterēdams
žūžas Šūpojošas kustības; arī darbība --> žūžot (2)
aijas Šūpojošas, aijājošas kustības, arī darbība --> aijāt
aizšūpot Šūpojot attālināt
atšūpot Šūpojot atvirzīt šurp (par ūdeņiem, vēju u. tml); šūpojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml) - par ūdeņiem, vēju u. tml.
izšūpot Šūpojot izkustināt
izšūpot Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot)
nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli)
piešūpot Šūpojot pievirzīt, būt par cēloni, ka pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
ataijāt Šūpojot un aijājot atgādāt
uzsvārstīties Šūpojot un svārstot uzcelt (kur augšā)
uzšūpot Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg
pāršūpot Šūpojot, šūpojoties pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
leinot Šūpojotie, grīļojoties lēnām iet
atšūpāties Šūpojoties (klibojot) atnākt
palēkties Šūpojoties (parasti lielos viļņos) strauji pavirzīties (uz augšu) - par ūdens transportlīdzekļiem
aizšūpoties Šūpojoties (transportlīdzelī) nokļūt
aizšūpoties Šūpojoties aizmirsties (5)
iešūpoties Šūpojoties ievirzīties (kur iekšā)
izšūpoties Šūpojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izšūpoties Šūpojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pasasviesties Šūpojoties pacelties augstāk
pārsasviesties Šūpojoties pārmesties pāri
uzļodzīties Šūpojoties piecelties
piešūpoties Šūpojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
iežvāļoties Šūpojoties šurp un turp ienākt
izmeimuroties Šūpojoties un streipuļojot iznākt
novantarāties Šūpojoties un vārgi staigāt
uzvalstīties Šūpojoties uz augšu un uz leju uzkļūt
uzšūpoties Šūpojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
līgoties Šūpojoties virzīties, pārvietoties
līgot Šūpojoties virzīties, pārvietoties; līgoties (1)
ļobeniski Šūpojoties, grīļojoties
atleinot Šūpojoties, grīļojoties atvilkties
aires Šūpoles
jaires Šūpoles
līgotnes Šūpoles
šūpākles Šūpoles
šūpaksnes Šūpoles
šūpalas Šūpoles
šūpāles Šūpoles
šūpelis Šūpoles
šūplis Šūpoles
šūpoksnes Šūpoles
šūpolis Šūpoles
šūpules Šūpoles
šūpuli Šūpoles
šūpātnes Šūpoles (1)
šūpeles Šūpoles (1)
šūpotnes Šūpoles (1)
karuseļšūpoles Šūpoles, arī sēdekļi, kas iekārti rotējošā iekārtā
vanga Šūpoles, kur Lieldienās šūpojas
līgavas Šūpoles, līgačas
jaire Šūpoles, šūpulis
aire Šūpoles; jaire
šūpuļi Šūpoles; šūpulis
balzienis Šūpoļu apakšāejais šķērskoks, dēlis, uz kura stāv vai sēž šūpojoties
balziens Šūpoļu dēlis, uz kā stāv šūpotājies
elvene Šūpoļu sānu kārts
jairas Šūpoļu stabi, parasti pa 3 katrā galā, uz kuriem balstās šūpoļu guļkoks
šūpe Šūpošanās
šūpoles Šūpošanās (parasti rotaļu) ierīce - virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis
oscilācija Šūpošanās, svārstīšanās; svārstība
eijāt Šūpot
ējāt Šūpot
grīļot Šūpot
kačāt Šūpot
ļenkurot Šūpot
līgāt Šūpot
līkstīt Šūpot
ļurkāt Šūpot
ļurķēt Šūpot
pīpāt Šūpot
pūpot Šūpot
šūpāt Šūpot
švankāt Šūpot
švimbot Šūpot
učāt Šūpot
učēt Šūpot
učināt Šūpot
učot Šūpot
uknīt Šūpot
ukņīt Šūpot
žūžalot Šūpot
zvīrāt Šūpot
zvīrot Šūpot
acēt Šūpot (bērnu)
pūbot Šūpot (bērnu)
tillināt Šūpot (bērnu) uz augšu un leju sakot "tilli! tilli!"
greičot Šūpot (lieldienās) nevis taisnā virzienā, bet slīpi
zvilināt Šūpot (pamazām), lai nogāztu
pendelēt Šūpot (rokās), svārstīt
ļipāt Šūpot asti šurp un turp
bogāties Šūpot galvu uz priekšu un atpakaļ
grīļot Šūpot laivu jūras viļņos
dopināt Šūpot uz ceļgaliem
ucāt Šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup
ucināt Šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup
lolot Šūpot uz rokām
izšūpot Šūpot vai pabeigt šūpot
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu)
lellināt Šūpot, auklēt
žeickāt Šūpot, auklēt (bērnu)
lullināt Šūpot, auklēt (bērnu), sakot "lul-lu!"
žļundināt Šūpot, kratīt (trauku ar šķidrumu)
smudzināt Šūpot, kustināt; vicināt
žūžot Šūpot, parasti, klusi, maigi dziedot
vimbāt Šūpot, svārstīt
žvangāt Šūpot, svārstīt
žvangot Šūpot, svārstīt
žvankāt Šūpot, svārstīt
svarbīt Šūpot, vicināt
švarbīt Šūpot, vicināt
švunkot Šūpot; kratīt
eidāties Šūpoties
kačāties Šūpoties
švārboties Šūpoties
svaroties Šūpoties
švimboties Šūpoties
učāties Šūpoties
učēties Šūpoties
žeigāties Šūpoties
žvāļoties Šūpoties
zvīrāties Šūpoties
žandroties Šūpoties (par niedrēm virs ūdens)
šūpāties Šūpoties (šūpolēs)
svārboties Šūpoties uz priekšu un atpakaļ
līgoties Šūpoties viļņos (par kuģiem, laivām)
švankoties Šūpoties, grīļoties
švenkāties Šūpoties, grīļoties
svenkoties Šūpoties, grīļoties
žemberēt Šūpoties, grīļoties
žļodzīties Šūpoties, grīļoties
zvīļoties Šūpoties, grīļoties
tantulēt Šūpoties, grīļoties, ļodzīties
līgot Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu)
līgoties Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu)
ļuvenēt Šūpoties, kustēties (par purvainu ar zāli apaugušu vietu)
džumpēt Šūpoties, lēkāt viļņos (par kuģi)
pederēties Šūpoties, līgoties
žvangoties Šūpoties, līgoties
žvangāties Šūpoties, līgoties, grīļoties
žvanguļoties Šūpoties, līgoties, grīļoties
zvenkoties Šūpoties, līgoties, iet grīļodamies
dajoties Šūpoties, līgoties, zvalstīties, ļodzīties
zvinkoties Šūpoties, ļodzīgi iet
zvīroties Šūpoties, ļodzīties
lingāt Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot
lingot Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot
ļodzēt Šūpoties, ļumēt
ļudzēt Šūpoties, ļumēt
šķurstīties Šūpoties, pašķirties
žvingot Šūpoties, streipuļot
žvīroties Šūpoties, streipuļot
lingāties Šūpoties, svārstīties
ķēkot Šūpoties, šūpot uz kājām
karažas Šūpotnes
hepialidae Šūpotņu dzimta
hepialus Šūpotņu dzimtas ģints
šūpeklis Šūpotņu līksts
braķis Šūpotņu sānu stabs
kabes Šūpotņu stāvkoki
zamprāgs Šupraks
zampraks Šupraks
aijas Šūpulis
eija Šūpulis
līgātnes Šūpulis
līgotne Šūpulis
ļuļka Šūpulis
šūpas Šūpulis
šūpelis Šūpulis
šūplis Šūpulis
šūpokle Šūpulis
šūpolis Šūpulis
šūpols Šūpulis
šūpotne Šūpulis
šūpotnīte Šūpulis
ucas Šūpulis
ucītis Šūpulis
aces Šūpulis (bērnu valodā)
ējas Šūpulis (bērnu valodā)
nūnas Šūpulis (bērnu valodā)
pūpas Šūpulis (bērnu valodā)
aijā Šūpuļa dziesmu refrēns
aiju Šūpuļa dziesmu refrēns
žūžu Šūpuļa dziesmu refrēns
žūžū Šūpuļa dziesmu refrēns
līgotne Šūpuļa līksts
līgotnes Šūpuļa līksts
berceuse Šūpuļdziesma
zabelēt Šur tur meklēties, grābstīt
passim Šur tur, izklaidus; dažādās vietās
pasiekalāt Šur un tur atstāt aiz sevis siekalas (krēpas)
atsalot Šur un tur brīžiem uzsalt (pēc tam kad zeme jau ir atkususi)
pārdzirdēt Šur un tur dzirdot uzzināt
padrīskāt Šur un tur iegriezt, ieskrāpēt
izlauzelēt Šur un tur izlauzt
izgrīļot Šur un tur izļodzīt, padarīt nestabiu
aizplūkāt Šur un tur izraut pa saujai no linu tīruma
šāstīt Šur un tur nolikt, nogrūst
nodraiskāt Šur un tur nolobīt mizu
piekramstīt Šur un tur steigā noplūcot, paķerot piepildīt
šejup Šurp
šie Šurp
šur Šurp
šurā Šurp
šurai Šurp
šurpan Šurp
šurpen Šurp
tojū Šurp
tudī-sudī Šurp turp (par daudzkārtēju virzību)
deiderēt Šurp turp skraidīt, līgodamies iet
ziberēt Šurp un turp ātri lidināties, skraidīt
žabelēt Šurp un turp ātri skraidīt
dīkalēt Šurp un turp brīvi skraidīt
nodzīdināt Šurp un turp dzenājot nogurdināt
gaņāt Šurp un turp dzenāt
graizīt Šurp un turp grozīt
maldīt Šurp un turp grozīt
uzgrozīt Šurp un turp grozot, iegrozīt
nostuidīt Šurp un turp grūstīt
dībelēt Šurp un turp grūstīt, raustīt
minštelēt Šurp un turp interesēties, lai kaut ko uzzinātu
izgniezt Šurp un turp iznēsāt, pārvilkt (kaut ko smagu)
boldarēties Šurp un turp kustēties
ļindēt Šurp un turp kustēties
ļunkāt Šurp un turp kustēties, grīļoties, līgoties
špurkšināt Šurp un turp kustināt
uksnīt Šurp un turp kustināt
žvīrāt Šurp un turp kustināt
šļandīt Šurp un turp kustināt (kādu šķidrumu)
īļāt Šurp un turp kustinot padarīt vaļīgu
ļurkāt Šurp un turp kustoties kļūt vaļīgam
ļurķēt Šurp un turp kustoties kļūt vaļīgam
atlaidelēties Šurp un turp lidinoties tuvināties
lundžat Šurp un turp ložņāt, blandīties
nolodāt Šurp un turp ložņāt, ilgāku laiku ložņājot nomīdīt, nobradāt
noložņāt Šurp un turp ložņāt, ilgāku laiku ložņājot nomīdīt, nobradāt
uzpērt Šurp un turp mētāties, spārdīties
duckāties Šurp un turp mīdīties
nodīžāt Šurp un turp mīņāties, mīdīties, nemierīgi uzvesties
nodīžļāt Šurp un turp mīņāties, mīdīties, nemierīgi uzvesties
ļeverēties Šurp un turp plivināties
sakrētot Šurp un turp sagriezties, tā ka nevar nopļaut (par labību)
notramdīties Šurp un turp skaidrot pagurt
bezdelēt Šurp un turp skraidīt
skrituļot Šurp un turp skraidīt
skroderēt Šurp un turp skraidīt
leitenēt Šurp un turp skraidīt, blandīties
takarāt Šurp un turp skraidīt, tipināt
žvika Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs
žvikaste Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs
žvikstiņš Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs
šiveris Šurp un turp skraidītājs, paviršs izdarītājs
attēkāt Šurp un turp skraidot atvirzīties šurp
saskraidīties Šurp un turp skraidot daudz darīt
nošļūdēt Šurp un turp slidināties, šļūkt
nošļūdināties Šurp un turp slidināties, šļūkt
vilkaļāt Šurp un turp staigāt
atstaigāt Šurp un turp staigāt līdz noteiktam brīdim
izdipāt Šurp un turp staigāt sīkiem soļiem
valcīt Šurp un turp staigāt, skraidīt
lidelēt Šurp un turp steigties, traukties (par žiglu cilvēku)
nosvaidīties Šurp un turp svaidīties, mētāties
ļūkāties Šurp un turp šūpoties
svinkoties Šurp un turp šūpoties, gāzelēties
vaļāties Šurp un turp valstīt
izsvalstīties Šurp un turp valstīties
novataļāties Šurp un turp valstīties, tūļāties
atvalstīties Šurp un turp valstoties ierasties
ievalkstīt Šurp un turp valstoties ievīt
novāļoties Šurp un turp vāļāties pietiekoši ilgi
hoc Šurp; šeit
šu Šurp(u)
šurpanāk Šurpmāk
šurpenāk Šurpmāk
šurpināk Šurpmāk
šurpiņāk Šurpmāk
šurpiņāki Šurpmāk
šurpmāki Šurpmāk
šurpum Šurpu
pasade Šurpu turpu jādīšana zināmā vietā
bambāt Šurpu turpu svārstīt, vicināt
bēgaļāt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā)
bēgalēt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā)
Zaķīšu ezers Šusta ezers Aizkalnes pagastā
Šuste Šusta, Dubnas pieteka
Šustjanka Šusta, Dubnas pieteka
šūstelēt Šūstīt, pavirši šūt
šujamadata Šūšanai paredzēta adata
šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piemēram, adatas, kniepadatas, šķēres, diegi)
koliktivis Šūšanas ateljē
zigzagdūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens - zigzaga veidošana
dūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens (ar adatu un diegu veidojot izšuvuma rakstus vai sasaistot materiālu)
dūrienis Šūšanas tehnikas paņēmiens izšuvuma raksta veidošanai
mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ
priekšdūriens Šūšanas un izšūšanas tehnikas paņēmiens - pavediena virzīšana pāri noteiktam (velku) diegu skaitam pa augšu un apakšu
rīdze Šūšanas veids ar starpkārtu - stepēšana
pakaļdūrieni Šūšanas veids, paņēmiens
Šuša Šuši - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
šūšļu Šūšļu kociņš - koks, kura miza ir piemērota vīžu pīšanai
stročīt Šūt (apavu virsas daļas)
rotīt Šūt (klāt) apģērbam auduma gabalu
šūdināt Šūt (piemēram, apģērba gabalus, apavus); arī likt šūt, pasūtīt (ko šujamu)
skroderēt Šūt apģērbus
diegot Šūt ar diegu
vārstuļot Šūt ar lieliem dūrieniem
vārškāt Šūt blīviem dūrieniem
aizšūt Šūt ciet; šujot aizdarīt (caurumu)
reijāt Šūt klāt (apava virsas apakšmalu pie saistzoles)
vārstīt Šūt lieliem dūrieniem, nevīžīgi, arī ātri vai pavirši; arī diegt 1
vārkšķot Šūt lieliem dūrieniem, trāklēt, lāpīt
trākalēt Šūt lieliem dūrieniem; diegt
diegt Šūt lieliem dūrieniem; šūt ātri vai pavirši
pārkūleņš Šūt malas vīli (atlocītu)
šūties Šūt sev; likt, pasūtīt šūšanai (piemēram, apģērbu)
dzanāt Šūt šuves, nošuves (parasti ar šujmašīnu)
nošūt Šūt un pabeigt šūt (kā)
pašūties Šūt un pabeigt šūt (pietiekošā daudzumā)
pāršūt Šūt vēlreiz, no jauna
rīdzēt Šūt, stepēt
brudierēt Šūt; izšūt rakstus
sašuvums Šūta vīle
vīle Šūtu materiālu (parasti auduma, ādas) savienojuma vieta; arī šuve
sūtūra Šuve
šuva Šuve
vīle Šuve (2)
šķērsšuve Šuve, kas ir izveidota šķērsām (kam)
pārlaidšuve Šuve, kas ir veidota ar (kādu materiālu, detaļu) pārlaidumu
pretnošuve Šuve, ko veido divas nošuves no pretējām pusēm
šūde Šuve, vīle
šūla Šuve, vīle
šūte Šuve, vīle
šūms Šuve; nošuve
skroderiene Šuvēja
skroderīša Šuvēja
šneiderene Šuvēja
šneideriene Šuvēja
šņeideriene Šuvēja
šuvējīša Šuvēja
svačka Šuvēja
šūda Šuveklis
šujamais Šuveklis
šujeklis Šuveklis
šuvinis Šuveklis
uzdiegšana Šuvekļa detaļu īslaicīgā savienošana, parasti ar roku darba dūrienu pagaidšuvi, uzliekot vienu detaļu virs otras
uzšūšana Šuvekļa galīgās uzlikumvīles nošūšana, uzliekot vienu detaļu uz otras
apdiegšana Šuvekļa griezummalas apdarināšana ar rokdarba vai overloka šujmašīnas pārmalas diegu dūrieniem, kas novērš griezummalas iršanu
atšūšana Šuvekļa malas nolocījuma galīgā nostiprināšana ar rokām vai šujmašīnu, arī uz abām pusēm atlocītu sašuvumvīles uzlaižu nostiprināšana ar papildu nošuvēm
izšuvošana Šuvju dekoratīva apstrāde būvniecībā ar īpaši sagatavotu javu
šujums Šuvums
šūnums Šuvums
krops Šuvums, ar kādu piešuj stulmiem zābaku pēdas virsdaļu
piža Švaks dzēriens
ķilts Švaks, izdilis
švalbe Švalbes bumbiņa - īpaša paveida badmintona bumbiņa
švamma Švamme, švammis
Schwanen Švāna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā
Ferocactus schwazii Švarca ferokaktuss
švaukstisks Švaukstīgs
pižonisks Švaukstīgs; nenopietns
pižons Švauksts; iedomīgs cilvēks
CH Šveice, valsts divburtu kods (latīņu "Confoederatio Helvetica")
CHE Šveice, valsts trīsburtu kods
Ementāles siers Šveices cietā siera šķirne, ko ražo no govs piena, tam raksturīgi lieli caurumi; nosaukums cēlies no Emmes upes ielejas nosaukuma, kur šis siers tiek ražots
ŠDP Šveices Darba partija
EBS Šveices elektroniskā birža ("Swiss Electronic Bourse")
CHF Šveices franks; Šveices Konfederācijas valūtas kods, sīknauda - santīms; apgrozībā arī Lihtenšteinā
ATS Šveices informācijas aģentūra (franču "Agence telegraphique suisse")
Ženēva Šveices kantons (Ženēvas republika un kantons), platība - 282 kvadrātkilometri, 445800 iedzīvotāju (2009. g.)
Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju
Šafhauzenes kantons Šveices Konfederācijas administratīvi teritoriāla vienība, platība — 298 kvadrātkilometri, 75300 iedzīvotāju (2009.)
Berne Šveices Konfederācijas galvaspilsēta (vācu valodā _Bern_) un kantona centrs, atrodas pie Āres upes, 550 m virs jūras līmeņa, 119 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
Zoloturnas kantons Šveices Konfederācijas kantons, platība — 791 kvadrātkilometrs, 251700 iedzīvotāju (2009.)
Helvēcija Šveices latīniskais nosaukums
šveicieši Šveices pamatiedzīvotāji
nacionālpadome Šveices parlamenta otrā kamera - blakus pavalstu pārstāvju padomei
bijons Šveices sīknauda 20. gs. 1. pusē
šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze
šveic. Šveiciešu-
Švenčone Švenčoņi - pilsēta Lietuvā
Švenningene Šveningene - pilsēta Vācijā
Šverīne Šverīnes ezers - atrodas Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība - 6340 ha, dziļums - līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš
Ezeriņš Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Skudru ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Sveriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Svēriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Svēriņu ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Švāriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Švāriņu ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Šveriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Medņu purvs Švēriņu purvs Viesītes pagastā
sverte Šverte
bīdšverts Švertkastē no augšas iebāžams un uz augšu izvelkams šverts
švertjahta Švertlaiva ar klāju un kajītes virsbūvi
kājbloks Švertlaivas kokpita grīdā iestiprināts bloks, kuru lieto šotes vadīšanai
trapecbraucējs Švertlaivas komandas loceklis (šotmenis), kam ir pietiekama masa un attiecīga fiziskā sagatavotība, lai varētu līdzvarot jahtu, trapecē izkarotiestālu pāri bortam
spoguļklape Švertlaivas spogulī izveidota atvere (ūdens izvadīšanai) ar atsperīgu vāku
švertkaste Švertlaivas vidusdaļā iebūvēta, ūdensnecaurlaidīga kaste, kurā ievietots šverts
sānšverts Šverts, ko lielas buru laivas izliek ārpus bortiem, lai samazinātu dreifu
beizerēt Švībināt, čuknīt
beizerēties Švībināt, čuknīt
Švīce Švīces kantons Šveices Konfederācijā, platība - 908 kvadrātkilometri, 143500 iedzīvotāju (2009.)
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam)
švīkojums Švīkājums
švīckāt Švīkāt
švīkot Švīkāt (1)
švīkot Švīkāt (2)
šlīkstēt Švīkstēt
švīkot Švīkstēt
švīkšēt Švīkstēt
švīkšķēt Švīkstēt
švīksnēt Švīkstēt
švikstēt Švīkstēt
šviukstēt Švīkstēt
žvāgāt Švīkstēt
žvīkšēt Švīkstēt
žvīdzēt Švīkstēt (1)
zvankstēt Švīkstēt, čirkstēt, žvadzēt
smaukšēt Švīkstēt, plīkšķēt, kā pātagu vicinot
žvindzēties Švīkstēt, žvīkstēt
švūkstināt Švīkstināt
švīkstons Švīkstoņa (1)
žvīkoņa Švīkstoņa, švīkoņa
švīkstas Švīkstošas skaņas, kas ceļas no klusinātām sarunām
žvīkstējiens Švīkstošs troksnis
piešvīkstēt Švīkstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nošvīkstēt Švīkstot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
švipstele Švipste (2)
švipstelis Švipste (2)
švipstene Švipste (2)
švipstiņš Švipste (2)
švirka Švipste (3)
švipstiķis Švipsts
stridulācija Švirkstēšana, čirkstēšana u. tml. skaņu radīšana
svirkšēt Švirkstēt
švirkšēt Švirkstēt
svirkšķēt Švirkstēt
švirkšķēt Švirkstēt
svirkstēt Švirkstēt
švirkstēties Švirkstēt
svirkt Švirkstēt
žvirkšēt Švirkstēt
žvirkšķēt Švirkstēt
izšvirkstēt Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni); švirkstot sadegt
žvirkstis Švirksti
švirkstīt Švirkstināt
uzšvirkstināt Švirkstinot uzšķilt (dzirksteli, liesmu); švirkstinot uzšķilt (piemēram, šķiltavas)
uzšvirkstēt Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
švītīgums Švītība
švīts Švītīgs
švīts Švītīgs vīrietis; iedomīgi grezns, ārīgi smalks
ēnīgs Švītīgs, ākstīgs
brakmanis Švīts
brākmanis Švīts
bracmanis Švīts, modes āksts
bracminis Švīts, modes āksts
gent Švīts, modes āksts
lepmanis Švīts, modes āksts, lielībnieks
žņiukstēt Šviukstēt
švurkstins Švurkstenis
švūkstināt Švurkstināt
žvurkstiņš Švurkstins
švūksts Švurksts 1
tantra Tā sauktajā tantriskajā hinduismā - reliģiska grāmata, kurā aprakstītas maģiskās un seksuālās jogas paražas, kas atdarina dievu Šivas un Sākti attiecības; budismā - Budam piedēvētie teksti, kuros aprakstītas apskaidrības iegūšanas metodes
atvērtā sistēma tāda sistēma, kurai piemīt spēja sadarboties ar apkārtējo vidi - cilvēku, informācijas avotu, citām sistēmām, kā arī paplašināties. Šaurākā nozīmē šo terminu izmanto, lai apzīmētu reālas atvērtās sistēmas modeli, kas atspoguļo tos reālās atvērtās sistēmas aspektus, kas attiecas uz atvērto sistēmu sadarbību
šampanietis tāds dzirkstošais vīns, ko divreizējas raudzēšanas procesā iegūst no speciālu šķirņu vīnogām; oficiāli par šampanieti uzskatāmi tikai Šampaņā ražotie vīni; neoficiāli tā sauc arī citās valstīs ražotos ar ogļskābo gāzi piesātinātos vīnus
metaloģisks tāds, kas ir ārpus loģikas, piem., domāšanas likumi (Šopenhauers) vai mēģinājumi aptvert loģikas formās doto saturu (Tillichs)
Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
šlīpenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Šlīpas" iedzīvotāji
šķēdenieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji
šķēdenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji
tamilu tīģeri Tamilu kaujinieku grupējums Šrilankā, kas cīnās par neatkarīgas tamilu valsts izveidi Šrilankas salas ziemeļos un austrumos
lingajata Tantriska šivaisma skola, kas izplatīta Indijas dienvidos un pielūdz Šivas lingu 2
Kujeravaperi Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - Lielā dieviete, visu dievu māte, dieva Kukrikaveri māsa un sieva, dieva Šaratangi māte
šori tauta Krievijā, Kemerovas apgabalā (gk. Kalnu Šorijā), runā šoru valodā, ticīgie - pareizticīgie
ladīni tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos (Graubindenē) un Itālijas ziemeļos (Tirolē), runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi
romanši tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos, Alpu augstkalnu rajonos, runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - gk. katoļi
bagirmi tauta, dzīvo Šari augšteces un vidusteces apvidū, galvenokārt Čadā, CĀR, Kamerūnā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
vācieši tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji
landesgemeinde Tautas sapulce atsevišķos Šveices kantonos, kas sanāca reizi gadā zem klajas debess un ievēlēja landammani
retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā un Šveices austrumu daļā; runā retoromāņu valodā; ticīgie - katoļi, daļa - kalvinisti
inversā multipleksēšana tehnisks paņēmiens, kā kombinēt individuālu zemas darbveices kanālu ar kādu ātrdarbīgu kanālu. Šāda kombinācija tiek izmantota tādu ātru telefona sakaru lietojumu izveidei kā videokonferences, kas prasa lielu datu apjomu pārsūtīšanu
lokālā cilpa telefona līnija no abonenta līdz lokālajam telefona sakaru centram. Šo sakaru tīkla posmu bieži sauc par pēdējo jūdzi
antropozofija Teozofijas paveids - mācība par cilvēku un tā garaspēju attīstīšanu līdz garīgai varai pār dabu (izveidojis vācu misticists R. Šteiners 20. gs. sākumā); antropozofi radīja Valdorfa pedagoģiju
Vēdela-Jarlsberga Zeme teritorija Špicbergenas salas dienvidu daļā, uz dienvidiem uz Vanjimenfjorda līdz Hurnsunnam
šerlatnieki Tērvetes novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Šerlates muiža" iedzīvotāji
teravāda Theravāda - viens no diviem galvenajiem budisma virzieniem, kas izplatīts Dienvidāzijā (Šrilankā, Taizemā, Kambodžā, Mjanmarā)
Tesīna Tičīno - kantons Šveicē
Tičīna Tičīno - kantons Šveicē
Tičīno Tičīno republika un kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Bellincona, platība - 2812 kvadrātkilometri, 332600 iedzīvotāju (2009.)
tīkla izkusums tīkla pārslodzes radīta situācija, kurā datoru tīkls faktiski pārtrauc funkcionēt. Šo situāciju var radīt trafika pārslodze vai ļaunprātīga darbība
šakti Tradicionālajā indiešu mitoloģijā Šivas sieva, sievišķības iemiesojums
Edža sala trešā lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā, atrodas tā dienvidaustrumu daļā, starp Olgas šaurumu un Stūrfjordu
Tirikunamalaja Trinkomali - pilsēta Šrilankā
Palšu ezeri trīs ezeri Latgales augstienes dienvidaustrumu malā Dagdas novada Šķaunes pagastā, Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, tos atdala smilšains oss, eitrofi, stipri aizauguši, bez noteces; Palsas ezeri; Palšas ezeri
Karaļa Kārļa Zeme trīs salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, ietver (no rietumiem uz austrumiem) Svenskejas, Kongsejas un Ābelejas salas
Kumkati tuksnesis Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Ahsa tuksnesis Saūda Arābijā (_Al Aḩsā'_), Šerkījā (Austrumu provincē)
Baijūda tuksnesis Sudānā Šemālijas un Nīlas ostānā
Lečberga tunelis tunelis Bernes Alpos 1244 m vjl., Šveicē, garums - 14,6 km, caur to izbūvēta elektriskā dzelzceļa līnija no Špīcas līdz Brigai un tālāk caur Simplona tuneli uz Itāliju
Turgava Turgavas kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Frauenfelde, platība - 991 kvadrātkilometrs, 241600 iedzīvotāju (2009.)
Jetas kanāls ūdensceļš no Baltijas jūras (pie Mēmas) līdz Vēnernam (pie Šētorpas), garums — 190 km, no tiem 87 km izrakts kanāls, 58 slūžas, dziļums — 3 m, platums dibenā — 14 m, pie ūdens virsas — 26 m, kopā ar Vēnernu, Trolhetas kanālu un Jētas upi veido ap 390 km garu ūdensceļu, tika būvēts 1810.-1832. g.
Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva
Šķivišķu dzirnavezers ūdenskrātuve Ambeļu pagastā, platība - 1 ha; Šķīvišķu dzirnavezers
Lipno ūdenskrātuve ūdenskrātuve Čehijā, Šumavā, Vltavas augštecē 728 m vjl., platība — 48,7 kvadrātkilometri, garums — 44 km, lielākais platums — 16 km, dziļums — 22 m, pazemes HES (1950.-1959. g.; kritumu starpība — 166 m)
Antalieptes ūdenskrātuve ūdenskrātuve Lietuvā (_Antalieptēs tvenkinys_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā, uzpludināta uz Šventojas upes tās augštecē
Ataturka ūdenskrātuve ūdenskrātuve Turcijā (_Atatūrk Barajı_), izveidota uz Eifratas upes Adijamanas un Šanliurfas ilā
Ribinskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas augštecē, Krievijā, platība — 4580 kvadrātkilometru, garums pa Volgas gultni — 112 km, pa Mologas — 198 km, pa Šeksnas gultni — 204 km, lielākais platums — 60 km, izveidota 1947. g., ceļot Ribinskas HES
Mērčisona ūdenskritums ūdenskritums Malāvijā, Šires (Zambezes kreisā pieteka) vidustecē, krāčainā posma garums — \~40 km
Andira ūdenstece Ķīnā (_Andir He_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģionā dienvidu daļā, sezonāli veidojas no Aktaga ledājiem, pakāpeniski izžūst tuksnesī
Kerije ūdenstece Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas kalnos pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
Alkšņvalks ūdenstece Latvijā, Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, Milzgrāvja kreisā satekupe; Šteinertgrāvis
Raudupīte Ūdenstece Preiļu novada Aizkalnes pagastā, ietek Šusta ezerā
Dzilna Ūdenstece Preiļu novadā, tek cauri Dovales ezeram, ietek Šusta ezerā
Čuriškas upe ūdenstece Skrudalienas pagastā, tek no Šengeidas ezera uz Sila ezeru
Rītupīte ūdenstece Vārkavas pagastā, ietek Šusta ezerā
Ūdre Ūdrupe, Šķēdes pieteka
Vama upe Āfrikā ("Ouham"), Centrālāfrikas Republikā un Čadā, Šari kreisā krasta pieteka
Bamingi upe Āfrikā, Centrālāfrikas republikā, lejteces daļā ir Bamingi-Bangoranas un Nana-Grebizi prefektūras robežupe, Satekot ar Bngoranu uz Čadas robežas izveido Šari upi, kas ietek Čada ezerā
Šebele upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle
Belfurša upe ASV, Misūri pietekas Šaienas kreisā krasta pieteka
Gaskoina upe Austrālijas rietumos ("Gascoyne"), garums 780 km, augštece Rietumaustrālijas plakankalnē, ietek Indijas okeāna Šārkbeja līcī, sausajā sezonā izsīkst
Rāba upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos
Gejčaja upe Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas ievadīta Galvenajā Širvanas kanālā
Tigra upe Āzijas dienvidrietumos, Turcijā un Irākā, Sīrijas un Turcijas robežupe (angļu val. "Tigris"), garums - 1850 km, sākas Armēnijas kalnienes nogāzēs, lejtecē satekot ar Eifratu, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī
Mišanka upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Ščaras labā krasta pieteka
Arajasa upe Brazīlijā (_Arraias, Rio_), Matugrosu štatā, Šingu kreisā krasta pieteka
Iriri upe Brazīlijā ("Iriri"), Šingu kreisā krasta pieteka
Dosi upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā
Fresku upe Brazīlijā ("Rio Fresco"), Šingu labā krasta pieteka
Ronuro upe Brazīlijā ("Rio Ronuro"), Šingu kreisā krasta pieteka
Bakaža upe Brazīlijā, Paras štatā, Šingu labā krasta pieteka
Parnaiba upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Parnaiba"), garums - \~1500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Šapada das Mangabeirasa kalnos, ietek Atlantijas okeānā
Jantra upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā
Kongo upe Centrālajā Āfrikā, garums - 4320 km, sākas Šabas plato dienvidos 1435 m vjl., ietek Atlantijas okeānā veidojot \~700 km garu un līdz 19 km platu estuāru
Auka upe Čadā un Centrālāfrikas Republikā (_Aouk, Bahr_), šo valstu robežupe visā tās garumā, Šari labā krastā pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst
Bailli upe Čadā, Šari kreisā krasta pieteka
Salamata upe Čadas dienvidu daļā, Vidusšari reģionā, Šari labā krasta pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst
Vltava upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā
Odera upe Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu val., poļu val. "Odra", vācu val. "Odera"), garums - 854 km, izteka sākas Morāvijas ziemeļu daļā 633 m vjl., ietek Baltijas jūras Ščecinas līcī
Skirna upe Demenes pagastā un Lietuvā, garums - 6 km, iztek no Skirnas ezera, ietek Škirnates ezerā, visā garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe, Lietuvā saucas "Vilenka"; Šķirne; Šķieme
Reina upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. _Rhein_, fr. val. _Rhin_, hol. val. _Rijn_), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā
Aržantona upe Francijā (_Argenton_), Puatū-Šarantas reģiona Desevras departamentā, Tuē kreisā krasta pieteka
Oba upe Francijā ("Aube"), Šampaņas-Ardēnu reģionā, Sēnas labā krasta pieteka, garums - 225 km
Esko upe Francijā ("Escaut"), izteka un augštece Ardēnu rietumu atzaros, garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, Beļģijā un Nīderlandē saucas "Šelda"
Sēņa upe Francijas rietumos ("Seugne"), Šarantas kreisā krasta pieteka
Bandiā upe Francijas rietumos, Šarantas kreisā krasta pieteka
Butona upe Francijas rietumos, Šarantas labā krasta pieteka
Arnona upe Francijas vidienē (_Arnon_), Šēras kreisā krasta pieteka
Orona upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka
Sodra upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka
Aksja upe Grieķijā (_Axiós_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, augštece Ziemeļmaķedonijā (kur saucas - Vardara), kopējais garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī
Kārūna upe Irānā ("Kārūn"), garums - 820 km, sākas Zerdkuha kalnu nogāzēs, lejtecē veido deltu, viens atzars ietek Šatelarabā, otrs - Persijas līcī
Šenona upe Īrijā (_Shannon_), garums - 384 km, izteka Airona kalnos, vidustece Centrālajā zemienē, tek caur Alena, Rī, Derga ezeru, ietek Atlantijas okeānā, veido estuāru 100 km garumā un 2-10 km platumā; Šonona
Fīla upe Īrijā, Kerri grāfistē, ietek Šenonas grīvlcī
Meiga upe Īrijā, Limerikas grāfistē, Šenonas kreisā krasta pieteka
Saka upe Īrijā, Šenonas labā krasta pieteka, Roskomonas un Golvejas grāfistē, lielāko daļu tecējuma ir šo grāfistu robežupe
Toče upe Itālijā, izteka Lepontijas Alpos pie Šveices robežas, ietek Lago Madžores ezerā
Dubonta upe Kanādas ziemeļos ("Dubawnt"), garums 830 km, sākas Saskačevanas ziemeļu daļā \~450 m vjl., tek caur Voldajas, Dubonta, Vortona ezeru, saplūst ar Telonu un caur Eberdīna, Šulca, Beikera ezeru ietek Česterfīlda līcī (Hudzona līča baseina ziemeļrietumos)
Turgaja upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā
Ora upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai
Ingoda upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, satekot ar Ononu veido Šilku, garums - 708 km, sākas Henteja grēdā, sekla, strauja, krāčaina
Šapkina upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 514 km, iztek no Lielā Šapkina ezera
Gižiga upe Krievijā, Magadanas apgabalā, sākas Kolimas augstienā, ietek Ohotskas jūras Šeļihova līcī, garums - \~150 km
Baksa upe Krievijā, Novosibirskas un Tomskas apgabalā, Šegarkas labā krasta pieteka
Arguņa upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km)
Tograsaja upe Ķīnā, , Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumu daļā, lejtece Cjinhai provincē, kur ietek Gaskela ezerā
Haņšui upe Ķīnā, Dzjalindzjanas kreisā krasta pieteka Šaaņsji provincē
Benhe upe Ķīnā, Šaņdunas provincē, Ihes labā krasta pieteka
Karakaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, izceļas kalnos pie Pakistānas robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
Jurunkaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamanaka tuksnesī
Jundinhe upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni
Čerčena upe Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, garums \~725 km, sākas Arkataga grēdā, lejtecē izsīkst, palu laikā (jūlijā-augustā) aizplūst līdz purviem Lopnūra (Lobnora) ezera dienvidrietumos
Ančupīte upe Latvijā, Valmieras novada Ēveles pagastā, Šūnupes kreisā krasta pieteka
Aunuva upe Lietuvā (_Aunuva_), Šauļu apriņķī, Ventas pietekas Šatrijas kreisā krasta pieteka
Širvinta upe Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisā krasta pieteka
Jotija upe Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļos, Šešupes labā krasta pieteka
Dubīsa upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, izteka netālu no Šauļiem
Akmena upe Lietuvā, Nemunas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka, Šilales rajonā, izteka un augštece Ķelmes rajonā
Kražante upe Lietuvā, Šauļu apriņķī (izteka Telšu apriņķa austrumu malā), Dubīsas labā krasta pieteka
Dauģīvene upe Lietuvā, Šauļu apriņķī, Mūšas labā krasta pieteka
Šušve upe Lietuvā, Šauļu un Kauņas apriņķī, Nevēžas labā krasta pieteka
Anča upe Lietuvā, Šauļu un Tauraģes apriņķī, Šešuves labā krasta pieteka
Dovine upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka
Nova upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka
Pilve upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka
Šaltona upe Lietuvā, Šešuves kreisā krasta pieteka Tauraģes apriņķī, augštece Kauņas apriņķī
Virinta upe Lietuvā, Utenas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka
Siesarte upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka
Onona upe Mongolijā un Krievijā, Šilkas labā satekupe (Amūras baseins), garums - 1032 km, sākas Henteja grēdas ziemeļaustrumu nogāzē
Dzavhana upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol"), garums - 808 km, sākas Hangaja grēdas dienvidrietumos, satekot Bujantgolai un Šarausgolai, ietek Airagnura ezerā, kas savienots ar Hirgisnura ezeru
Sangutane upe Mozambikā ("Sangutane"), Šanganes labā krasta pieteka
Šigombe upe Mozambikā, Šanganes labā krasta pieteka
Šīpemba upe Mozambikā, Šanganes labā krasta pieteka
Belīha upe Sīrijā, Rakas muhāfazā, Eifratas kreisā krasta pieteka, lietus periodā augštece Turcijā, Šanliurfas ilā
Slana upe Slovākijā, Šajo kreisā satekupe, garums - 111 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu austrumu daļā, uz Ungārijas robežas sateka ar Rimavu
Rimava upe Slovākijā, Šajo labā satekupe, garums - \~90 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu vidusdaļā, uz Ungārijas robežas satek ar Slanu
Bodva upe Slovākijas dienvidos un Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka
Muonio upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī
Muonioelvena upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī
Konkemeeno upe Somijas ziemeļos, robežupe ar Zviedriju (zviedru nosaukums - Šēnšemeelvena), satekot ar Leteseno izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu)
Leteseno upe Somijas ziemeļrietumos, satekot ar Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvenu) izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu), kas ir robežupe ar Zviedriju
Aruvi upe Šrilankā, ietek Mannāras līča ziemeļaustrumu daļā
Mahaveli upe Šrilankas austrumos ("Mahaweli"), garums - \~330 km, sākas centrālajā kalnienē, ietek Bengālijas līcī
Tūra upe Šveicē (_Thur_), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 125 km
Arva upe Šveicē un Francijā (_Arve_), Ronas kreisā krasta pieteka
Mera upe Šveicē un Itālijā, ietek Komo ezera ziemeļu galā
Tičīno upe Šveicē un Itālijā, Po kreisā krasta pieteka, tek cauri Lagomadžore ezeram
Albula upe Šveicē, Aizreinas labā krasta pieteka
Sarina upe Šveicē, Āres kreisā krasta pieteka, garums - 129 km
Emme upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka
Reisa upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, garums - 159 km
Limmate upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, iztek no Cīrihes ezera, garums - 125 km
Zimme upe Šveicē, Bernes kantonā, ietek Tūnas ezerā
Priekšreina upe Šveicē, Graubindenes kantonā, Reinas kreisā satekupe
Moeza upe Šveicē, Graubindenes un Tičīno kantonā, Tičīno kreisā krasta pieteka
Treza upe Šveicē, iztek no Lugāno ezera, ietek Lagomadžore ezerā
Zēca upe Šveicē, Sanktgallenes kantonā, ietek Vālenezera austrumu galā
Madža upe Šveicē, Tičīno kantonā, ietek Lago Madžore ezera ziemeļu daļā
Sarēna upe Šveicē, Vo un Fribūras kantonā, ietek Grijēras ezerā
Rona upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī
Amūra upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā
Eifrata upe Turcijā, Sīrijā un Irākā ("Euphrates"), veidojas satekot Muratai un Karasu, garums kopā Muratu - 3065 km, sākas Armēnijas kalnienē, satekot ar Tigru, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī
Hernāda upe Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka, garums - 186 km
Hāfele upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m
Virme upe Vācijā, Bavārijā, Izāras pieteka, iztek no Štarnbergas ezera
Vertaha upe Vācijā, Bavārijā, Švābijā, Lehas kreisā krasta pieteka
Nekāra upe Vācijas dienvidrietumu daļā ("Neckar"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 367 km, izteka pie Švenningenes, starp Švarcvaldi un Švābu Albu
Donava upe Viduseiropā (vācu val. _Donau_, slovāku val. _Dunaj_, ungāru val. _Duna_, serbu un bulgāru _Dunav_, rumāņu val. _Dunarea_), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā
Vardara upe Ziemeļmaķedonijā ("Vardar") un Grieķijā (kur saucas - Aksja), garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī
šķilterieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Šķilteri" iedzīvotāji
Šķilteri Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Šķiļteri" nosaukuma variants
Škiļteri Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Šķiļteri" nosaukuma variants latgaliski
Ziemeļurāli Urālu daļa no Ščugoras upes (ziemeļos) līdz Osļanskas kalnam (dienvidos), Krievijā, centrālajā daļā augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - Telposizs (1617 m), austrumu un rietumu daļā priekškalnu grēdas beidzas ar stāvu krauju
Piepolārie Urāli Urālu daļa starp Hulgu (Obas bas.) un Ščugoru (Pečoras bas.), Krievijā, garums - 230 km, platums - līdz 150 km, augstums - līdz 1895 m
Ūrī Ūrī kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Altdorfa, platība - 1077 kvadrātkilometri, 35100 iedzīvotāju (2009.)
furjerisms Utopiskā sociālisma lielākā pārstāvja - franču domātāja Šarla Furjē (1772-1837) un viņa sekotāju mācība par ražošanas organizēšanu sevišķās kopdzīves sabiedrībās - falangās
Spīķu ūdenskrātuve uzpludināta Šķēdes upē uz Kuldīgas un Saldus novadu robežas Vārmes un Šķēdes pagastā, platība - 16,5 ha; Elektrostacijas ūdenskrātuve
Upeskūdiņu ūdenskrātuve uzpludināta uz Dubnas upes Šķeltovas pagastā, platība - \~1,5 ha
Šēderes dzirnavezers uzpludināts uz Ilūkstes upes Šēderes pagastā, platība — 3,5 ha; Šederes dzirnavezers
Rauzas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Šepkas upes Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — 7,1 ha
Širmeļu dīķis uzpludināts uz Širmeļupītes Birzgales pagastā, platība — 1,3 ha
Šķēdes dzirnavezers uzstādināts Šķēdes labā krasta pietekā Grauzdupē, Saldus novada Šķēdes pagastā, platība — 2,6 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m
Šķēdes dzirnavezers uzstādināts uz Šķēdes upes Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība — 3,7 ha
Vormsātes dzirnavezers uzstādināts uz Šķērveļa Nīkrāces pagastā, platība — 1,1 ha
Mēklenburga-Priekšpomerānija Vācijas federālā zeme ("Mecklenburg-Vorpommern"), platība - 23174 kvadrātkilometri, 1720000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Šverīne
Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru
Berlīne Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (vācu valodā "Berlin"), kā arī atsevišķa federālā zeme, atrodas līdzenumā pie Šprē ietekas Hāfelē, 3400000 iedzīvotāju (2014. g.)
špandavers Vācu armijas ložmetējs "MG-08" ("Maschinengewehr 08"), ko lietoja 1. pasaules kara laikā un ražoja Špandavas pilsētā (tagad Berlīnes rajons)
Suste Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 17 km, kritums - 13 m; Susta; Šustupīte
tālapstrādes pārraugs vadības programma, kas nodrošina datu pārsūtīšanu starp lokāliem un attāliem termināļiem un lietojumprogrammām, kas tos apkalpo. Šajās programmās var būt ietvertas arī programmas, kas formatē termināļu ekrānus un pārbauda ievaddatu atbilstību formātiem
Ratnasambhava vadžrajānas budisma mitoloģijā - viens no dhjānibudām, kas mandalā tiek attēlots dienvidos, dzeltenā krāsā, pēc dažām leģendām radījis trīs budisma dārgumus - budu Šākjamuni, dharmu un sanghu
bundesrāts Valdība Šveicē
šteinerskola Valdorfskola - mācību iestāde, kas balstās uz Rūdolfa Šteinera pedagoģisko filozofiju
landammanis Valsts galva Šveicē 5 tiešās tautvadības kantonos, ko ievēlēja tautas sapulce uz gadu
šķēlieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Šķēles" iedzīvotāji
šķēlānieši Varakļānu novada Varkaļānu pagasta apdzīvotās vietas "Šķēle" iedzīvotāji
Benaresa Vārānasī – Hinduisma vissvetākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku
Baznīckalns Varbūtēja kulta vieta Ogres novada Ķeipenes pagastā, ovāls uzkalns, augstums - 3 m, garums - 20 m un platums - 17 m, atrodas 60 m uz ziemeļrietumiem no Šķērstēnu pilskalna
metonomazija Vārda grozījums vai kāda īpašvārda pārcēlums svešā valodā, piem., Švarcerta vietā Melanchtoms
Šaripovka Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaripauka" nosaukuma variants
Škiļteri Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķilteri" nosaukums latgaliski
Štagariškas Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Štaģeri" nosaukuma variants
Štageri Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Štaģeri" nosaukums latgaliski
Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā, Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos
šalē Vasarnīca Šveices stilā
jūgs Veca laukuma mērvienība - 5603 kvadrātmetri (Vācijā), 3600 kvadrātmetru (Šveicē), 4316 kvadrātmetru (Ungārijā)
šerlatieši Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šerlate" iedzīvotāji
Šļāpkine Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Šļopkine" daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Šlopkīne Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Šļopkine" nosaukuma variants
Šļuopkine Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Šļopkine" nosaukums latgaliski
sociācija veģetācijas klasifikācijas vienība, ko nodala pēc fitocenozes dominējošajām sugām; sīka, homogēna, dabā reāli eksistējoša vienība; piemēram, priežu mētrājā - šādas sociācijas: parastā priede-mellene-Šrēbera rūsaine, parastā priede-mellene-spīdīgā stāvaine
Veliki Preslava Veliki Preslava - pilsēta Bulgārijā ("Veliki Preslav"), Šumenas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva
Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe
Viņpusalpu Gallija vēsturiskā novada Gallija daļa tagadējā Beļģijas un Šveices teritorijā (latīņu _Gallia Transalpina_), ko apdzīvoja gallu ciltis
Berī Vēsturiska province Francijā ("Berry"), starp Parīzes baseinu un Centrālo masīvu, ietver Endras un Šēras departamentu, platība – \~14000 kvadrātkilometru
Franškontē Vēsturiska province Francijas austrumos, pie Šveices robežas, ietver Dū, daļēji Augšsonas un Juras departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru
Orleanē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Luāras vidusteces baseinā, ietver Luarē, Luāras un Šēras, daļēji Ēras un Luāras departamentu, platība - 19200 km^2^
Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu
Angumuā vēsturiska province Francijas rietumos (_Angoumois_), ietver Šarantas un daļēji Dordoņas departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru
Sentonža Vēsturiska province Francijas rietumos, Biskajas līča piekrastē, ietver lielāko daļu Piejūras Šarantas departamenta, ziemeļu daļā Onisas vēsturiskā province
Gallija vēsturisks novads (latīņu _Gallia_) Francijā, kā arī Beļģijā, Šveicē un Ziemeļitālijā, ko apdzīvoja gallu ciltis
Farsa Vēsturisks novads un ostāns pēc mūsdienu iedalījuma Irānas dienvidos, administratīvais centrs - Šīrāza
Angelne Vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi
Danevirke Viduslaiku nocietinājumu mūri Šlezvigā dāņu seno dienvidu robežu aizsardzībai, tagadējā Vācijas teritorijā
kapuleti viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Kapuleti un Monteki), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums
monteki viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Monteki un Kapuleti), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums
Džammu un Kašmīra viena no Indijas savienības teritorijām ((dogru: जम्मू और कश्मीर, urdu: جموں اور کشمیر, Jammūn va Kaśmīr), robežojas ar Ladākhu, Pendžābas un Himāčalas Pradēšas štatiem, kā arī ar Pakistānu; platība ir 42 241 km^2^, administratīvais centrs vasarā ir Džammu, bet ziemā štata lielākā pilsēta Šrīnagara
šugnani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidrietumos, Pjandžas augšteces un tās pieteku Guntas un Šahdaras ielejās, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos
Gulbja aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, atradās Šķūņu (bij. Pils) ielā 20, dibināta 1675. g. zviedru garnizona vajadzībām, slēgta 1939. g., no jauna atvērta 1940. g. martā, likvidēta 1944. g.
Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, dibināta 1691. g. kā Ķēniņa aptieka, no 1867. g. - Dzeltenā aptieka, no 1888. g. - Lauvas aptieka, sākotnēji atradās Šķūņu ielā iepretī Tirgoņu ielai, no 1867. g. - Šķūņu ielā 6, no 1892. g. - Kaļķu ielā 14 (tagad 20); slēgta 1939. g.
eiritmija vienmērīgu, harmonisku kustību un dejas veids, ko izveidojis antropozofs Rūdolfs Šteiners, pedagoģijas un terapijas palīglīdzeklis
Dzūkija viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju
theravāda viens no diviem galvenajiem budisma virzieniem, kas izplatīts Dienvidāzijā (Šrilankā, Taizemē, Kambodžā, Mjanmā); teravāda; hīnajana
šivaisms viens no diviem galvenajiem hinduisma virzieniem, kurā centrālais pielūgsmes objekts ir dievs Šiva
Kandžurs viens no diviem vadžrajānas kanona sakopojumiem, kas tiek uzskatīts par Budas Šākjamuni teiktā apkopojumu, tam ir septiņas daļas, pēdējā daļa - 108 sējumi - satur tantras un visu 24 budisma tantrisko sistēmu rakstu sīku pārstāstījumu
analītiskā psiholoģija viens no dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzieniem, kuru 20. gs. sākumā, atdaloties no Zigmunda Freida psihoanalīzes pieejas, izstrādāja un attīstīja Šveices ārsts psihiatrs Karls Gustavs Jungs; to sauc arī par Junga analīzi vai Junga psiholoģiju
cvingliānisms viens no reformācijas virzieniem, nosaukts tā dibinātāja Cvinglija vārdā; radās 16. gs. Šveices pilsētu buržuāzijas vidū
Augšbavārija viens no septiņiem Vācijas federālās zemes Bavārijas apgabaliem, atrodas Bavārijas dienvidos, ap Minheni, kas ir apgabala administratīvais centrs; robežojas ar Bavārijas apgabaliem Lejasbavāriju, Augšpfalcu, Vidusfrankoniju un Švābiju, kā arī ar Austriju
Višnu viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem (līdzās Brahmam un Šivam); dievu trīsvienībā Višnu ir dabas personificējums, dievs sargs
Brahma viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem; indiešu dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva) augstākā dievība, kas personificē radošo un vadošo pirmsākumu
Balkanu kalnu parks Vietējās nozīmes dabas aizsardzības objekts, dabas parks, izveidots 2002.gadā, atrodas Balvu rajona Šķilbēnu pagastā
Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele
Vila Vīle - pilsēta Šveicē
šekspiroloģija Viljama Šekspīra daiļrades un biogrāfijas pētniecība
barisavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Barisava" iedzīvotāji
barisovieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Barisova" iedzīvotāji
čilipienieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipiene" iedzīvotāji
čilipīnieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipīne" iedzīvotāji
degunavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Degunava" iedzīvotāji
kudravieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotāji
kudrevietis Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotājs
lāginieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lāgini" iedzīvotāji
rekavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rekava" iedzīvotāji
vilkavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkava" iedzīvotāji
šautinieši Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Šautiņi" iedzīvotāji
Doms Virsotne Alpos ("Dom"), Šveicē, trešā augstākā virsotne Eiropā - 4545 m vjl.
Veishorns Virsotne Alpos ("Weisshorn"), Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4505 m vjl.
Liskamms Virsotne Alpos, blakus Difūra smailei, Itālijā un Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4527 m vjl.
Difūra smaile virsotne Alpos, Itālijā un Šveicē, otrā augstākā virsotne Eiropā - 4634 m vjl.
Aktags virsotne Altintaga kalnu grēdas rietumos (_Aktag_), Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienviodu daļā, augstums - 6716 m
Ārks virsotne Antarktīdā (_The Ark_), Šekltona grēdā, augstums - 1640 m
Šhara Virsotne Galvenā Kaukāza grēdā, atrodas uz Krievijas un Gruzijas robežas, augstums - 5068 m, nogāzēs sākas Bezengi un Šharas šļūdonis
Akaiši virsotne Japānā (_Akaishi_), Akaiši grēdā, Šidzuokas prefektūras ziemeļu daļā, augstums 3120 m
Amagoi virsotne Japānā (_Amagoi-dake_), Šigas prefektūras austrumu pierobežā, Sudzukas grēdā
Akojuks virsotne Krievijas Altaja Republikā (_Ak-Ojuk, gora_), Šapšajas grēdas dienvidaustrumos, augstums 3608 m
Atsalatags virsotne Ķīnā (_Atsala Tag_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Tohtakoruma kalnienē, augstums - 5376 m
Medvēgalis virsotne Lietuvā Žemaitijas augstienē, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā, augstums 229 m
Amūds virsotne Saūda Arābijas ziemeļu daļā (_[‘Amūd, Jabal al_), Hamāda tuksnesī, uz Džaufas un Hudūd eš Šemālijas mintakas robežas
Hurnsunntinns virsotne Špicbergenas salas dienvidu daļā, netālu no Hurnsunna dienvidu līča, augstums - 1431 m
Pilāts Virsotne Šveices Priekšalpu ziemeļu grēdā, Šveicē, uz dienvidrietumiem no Fīrvaldštetezera, augstums - 2129 m, līdz \~1800 m vjl biezi skujkoku meži, augstāk - kalnu pļavas un klintis
saloniskums vispārināta īpašība --> salonisks(2), Šīs īpašības konkrēta izpausme
tukšums vispārināta īpašība --> tukšs (3), Šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nabadzība
evaņģēliskie kristieši visu to protestantisko grupējumu kristieši, kas uzsver Bībeles dominanti, attaisnošanu caur ticību un personīgās ticības nepieciešamību; Vācijā un Šveicē ar šo vārdu apzīmē luterāņus pretstatā kalvinistiem
špāgieši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Špāgi" iedzīvotāji
špogieši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Špogi" iedzīvotāji
Spoģi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Špoģi" nosaukuma variants
Špogi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Špoģi" nosaukuma variants latgaliski
Spūgi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Špoģi" nosaukuma variants latgaliski
samhiti Višnuisma svētie teksti, kas veidoti kā dievu (parasti Šivas un Šakti) dialogi
Vāte Vo, kantons Šveices dienvidrietumos
Fogelsbergs Vulkānisks masīvs ("Vogelsberg") Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstākā virsotne - Taufšteins 774 m
Šepmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1928. g. izdevumā, cēlies 19. gs. no īpašnieka uzvārda - Šepe
Abū Rasāss zemesrags (_Abū Rașāș, Raʼs_) Masīras salas dienvidos, Omānas Šerkījas mintakā
Hermaness zemesrags Anstas salas ziemeļos, Šetlendas salu, un līdz ar to arī Skotijas un Lielbritānijas, galējais ziemeļu punkts
Tora rags zemesrags Hūpenes salas dienvidu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā
Lūpheds zemesrags Īrijas rietumos, izvirzījums Atlantijas okeānā, Šenonas grīvlīča ziemeļrietumos
Kerriheds zemesrags Īrijas rietumos, Šenonas grīvlīča dienvidu piekrastes izvirzījums Atlantijas okeānā
Ašidzuri rags zemesrags Japānā (_Ashizuri-misaki_), Koči prefektūrā, Šikoku salas dienvidos
Beisārens zemesrags Svalbārā, Hūpenes salas ziemeļu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā
Samboroheds zemesrags Šetlendas salās, Meinendas salas izvirzījums, tās dienvidu galā
Itālijas rags zemesrags Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes austrumos
Kvalpintens zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Edža salas dienvidrietumos, starp Stūrfjordu un Hjuvfjordu
Sērkaps zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Sērkapejas salas dienvidos
Peiera rags zemesrags Špicbergenas salas austrumos, šīs salas galējais austrumu punkts
Mitras rags zemesrags Špicbergenas salas rietumos
Verlēgenhukena rags zemesrags Špicbergenas salas ziemeļos, starp Hinlopena šauruma ziemeļrietumiem un Vijdefjorda ziemeļaustrumiem
Plātena rags zemesrags Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos, austrumos no Nordenšelda līča
Nūrkaps zemesrags Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumu daļā, uz rietumiem no Nordenšelda līča
Upmale Zemgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma Austrumzemgali no tagadējā Jelgavas novada austrumu daļas līdz Skaistkalnes pagastam ietverot arī daļu no Šauļu un Paņevežas apriņķiem Lietuvā
Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m
Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē, starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m
Zīlavas Zīlavas ezers - Zeiļovas ezers Šķaunes pagastā
Patmalīšu upe Zilupes pietekas Plisunkas labā krasta pieteka tās lejtecē, Ludzas novada Pasienas pagastā, dažos avotos tiek uzskatīta par Zilupes pieteku, iztek no Šešku ezera; Patmaliešu upe; Šešku upe; Šešķu upe
Simmentāle Zimmentāle, ieleja Šveices Priekšalpos
Zimmentāle Zimmes ieleja Šveicas Priekšalpos, uz dienvidrietumiem, no Tūnas ezera, sākas Bernes Alpu ziemeļu piekājē, garums - \~50 km, terases iekultivētas, piena lopkopība un sierniecība
pazīt savus papenheimerus zināt, ar ko ir darīšana - izteiciens no F. Šillera traģēdijas "Vallenšteina nāve"
Frankenšteins Zinātnes negatīvo seku personifikācija: angļu rakstnieces M. Šellijas romāna varonis - zinātnieks, kurš radījis briesmoni
Spedži Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Špegi" nosaukuma variants
Žīdu Žīdu ezers - Šumaņu ezers Turku pagastā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Š.