Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
izšļūkāt
izšļūkāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.izšļūkājuizšļūkājamizšļūkājuizšļūkājāmizšļūkāšuizšļūkāsim
2. pers.izšļūkāizšļūkājatizšļūkājiizšļūkājātizšļūkāsiizšļūkāsiet, izšļūkāsit
3. pers.izšļūkāizšļūkājaizšļūkās
Pavēles izteiksme: izšļūkā (vsk. 2. pers.), izšļūkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšļūkājot (tag.), izšļūkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšļūkātu
Vajadzības izteiksme: jāizšļūkā
Šļūkājot izbojāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Tāpēc tikai vakaros viņš izšļūkāja no savas puspiepelējušās alas, kurā viņu ieslodzījis riebīgais un nīstamais vecums.
  • Un galu galā pastāv pavisam maza iespēja slēpošanas trasē uzdurties uz no sniega lielgabaliem izpūstām ledus drumslām vai līdz pat smiltīm un akmeņiem izšļūkātiem trases posmiem.
  • Uz ceļa, gluži kā aizkavējies pusnakts spoks, kas līdz ausmai cenšas atgūt nokavēto, sasteigti izšļūkāja pusmūža vīrs baltā cepurītē, rīta halātā, čībās un ar mazu, tukšu groziņu uz elkoņa.
  • Ko var darīt, ja godam vajag ceļa, pa kuru iet, bet negods izšļūkā visus grāvjus!
  • Abi divi viņi lēnām izšļūkāja pār nama slieksni aukstajās līņavās