šķūņgals
šķūņgals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķūņgals | šķūņgali |
| Ģen. | šķūņgala | šķūņgalu |
| Dat. | šķūņgalam | šķūņgaliem |
| Akuz. | šķūņgalu | šķūņgalus |
| Lok. | šķūņgalā | šķūņgalos |
Šķūņa gals.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , bet Dābolīte, kura domājās atceramies īpašu rezolūciju pret gultām, aizgāja šķūņgalā un centās saburtot Septiņus Baušļus, kas tur bija uzrakstīti.