šķūrēt1
šķūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šķūrēju | šķūrējam | šķūrēju | šķūrējām | šķūrēšu | šķūrēsim |
| 2. pers. | šķūrē | šķūrējat | šķūrēji | šķūrējāt | šķūrēsi | šķūrēsiet, šķūrēsit |
| 3. pers. | šķūrē | šķūrēja | šķūrēs | |||
Pavēles izteiksme: šķūrē (vsk. 2. pers.), šķūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šķūrējot (tag.), šķūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šķūrētu
Vajadzības izteiksme: jāšķūrē
1.Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
1.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Dzīt prom.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš ņem rokā karoti un tūlīt uzcītīgi sāk šķūrēt ēdienu mutē.
- Cita lieta – " Sorento" dūkdams šķūrē sniegu, ka prieks!
- 6 sētnieki un māju īpašnieki šķūrēja sniegu, lai izbrīvētu ietvi gājējiem.
- Naktī viņi bija šķūrējuši sniegu, taču līdz rītam atkal visu pieputināja.
- Klāvos un citās apdzīvotās vietās ceļi nav šķūrēti veselu nedēļu.