šofers
šofers vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šofers | šoferi |
| Ģen. | šofera | šoferu |
| Dat. | šoferam | šoferiem |
| Akuz. | šoferu | šoferus |
| Lok. | šoferā | šoferos |
Avoti: LME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo šofers vienkārši izsēdinās tādu dīcēju.
- Turpat izdarīti pārsējumi šoferam.
- Frančiem neiet, jo viņiem katrs šofers un sētnieks ir un individualiste indépendant, pilnīgi dzirdu: – Ah, je m’en fiche!
- Braucēji un šofers dabūjuši triecienus un ievainojumus no plīstošiem stikliem.
- Ka mēs nespējam pateikt, lai tas šofers vienreiz beidz dzert un pakļaut briesmām sevi un citas mašīnas un lai attaisa vismaz logu, lai dūmi iziet.