šoferēt
šoferēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šoferēju | šoferējam | šoferēju | šoferējām | šoferēšu | šoferēsim |
| 2. pers. | šoferē | šoferējat | šoferēji | šoferējāt | šoferēsi | šoferēsiet, šoferēsit |
| 3. pers. | šoferē | šoferēja | šoferēs | |||
Pavēles izteiksme: šoferē (vsk. 2. pers.), šoferējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šoferējot (tag.), šoferēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šoferētu
Vajadzības izteiksme: jāšoferē
Vadīt spēkratus (parasti automobili).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad, piemēram, vienkārši tāpat, uz entuziasma pamata, šoferēju teātra vajadzībām.
- — Pats šoferē?
- Toties tagad es šoferēju vēl labāk nekā Iļja un svēti ticu, ka sentiments nudien ir muļķīga greznība.
- Šobrīd Skaidrītei klājas nedaudz vieglāk, jo viņai ir uzradusies lieliska palīdze — Benita, kura pati šoferē un pati tirgojas.
- Ielas līmenī klintī bija iebūvēta garāža – mājvieta Priekšsēža spēkratiem – jo viņš, kā cienīgs sabiedrisks darbinieks un svešzemnieku dzīvē sekmīgs uzņēmuma vadītājs, tagad brauca pats ar saviem ratiem ( lai gan visbiežāk sieva šoferēja).