nošļupstēt
nošļupstēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošļupstu | nošļupstam | nošļupstēju | nošļupstējām | nošļupstēšu | nošļupstēsim |
| 2. pers. | nošļupsti | nošļupstat | nošļupstēji | nošļupstējāt | nošļupstēsi | nošļupstēsiet, nošļupstēsit |
| 3. pers. | nošļupst | nošļupstēja | nošļupstēs | |||
Pavēles izteiksme: nošļupsti (vsk. 2. pers.), nošļupstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošļupstot (tag.), nošļupstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošļupstētu
Vajadzības izteiksme: jānošļupst
Šļupstot noteikt, pateikt; neskaidri runājot, noteikt, pateikt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jautājums bija tik negaidīts un nesaprotams, ka apdullis viņš vienīgi nošļupstēja:
- – Es noteikti nehhhribu iet pie fiņa uz mājām, – nošļupstu Mihalam.
- - puika nošļupstēja un saņēma pļauku pa ausi.
- — viņš nošļupstēja, cita vārda neatrazdams.
- līdz ausīm nosarkdams, bija nošļupstējis Matiass.