nošļukt
nošļukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošļūku | nošļūkam | nošļuku | nošļukām | nošļukšu | nošļuksim |
| 2. pers. | nošļūc | nošļūkat | nošļuki | nošļukāt | nošļuksi | nošļuksiet, nošļuksit |
| 3. pers. | nošļūk | nošļuka | nošļuks | |||
Pavēles izteiksme: nošļūc (vsk. 2. pers.), nošļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošļūkot (tag.), nošļukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošļuktu
Vajadzības izteiksme: jānošļūk
1.Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.1.Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
1.2.Šļūkot novirzīties (nost no kā) uz leju.
2.parasti formā: trešā persona Slābi, bez nepieciešamā stingruma noliekties, nokarāties, nokārties.
2.1.Slābi pavērsties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
2.2.Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu).
3.Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem).
4.sarunvaloda; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam.
Stabili vārdu savienojumiDūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk). Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju).
- Dūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk) sarunvaloda — saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība
- Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) — saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bikses nošļukušas, un veste stipri nāk ārā no frakas žaketes.
- Tajās es ieraudzīju tādu izmisumu, ka man uzreiz nošļuka rokas.
- Tētim šķita, it kā no muguras nošļuktu desmit kārtas kažoku.
- Nevajag, lai kāds žēlotu, jo tad arī pats esi nošļucis.
- Interesanta, uz gurniem nošļukusi josta spēs aizgaiņāt naftalīna aromāta radīto blakusefektu.