nošļukt
Lietojuma biežums :
nošļukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.1.Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
1.2.Šļūkot novirzīties (nost no kā) uz leju.
2.parasti formā: trešā persona Slābi, bez nepieciešamā stingruma noliekties, nokarāties, nokārties.
2.1.Slābi pavērsties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
2.2.Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu).
3.Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem).
4.sarunvaloda; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam.
Stabili vārdu savienojumiDūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk). Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri