nošļūkāt
nošļūkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošļūkāju | nošļūkājam | nošļūkāju | nošļūkājām | nošļūkāšu | nošļūkāsim |
| 2. pers. | nošļūkā | nošļūkājat | nošļūkāji | nošļūkājāt | nošļūkāsi | nošļūkāsiet, nošļūkāsit |
| 3. pers. | nošļūkā | nošļūkāja | nošļūkās | |||
Pavēles izteiksme: nošļūkā (vsk. 2. pers.), nošļūkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošļūkājot (tag.), nošļūkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošļūkātu
Vajadzības izteiksme: jānošļūkā
1.Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
2.Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to).
2.1.sarunvaloda; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Novalkāt (apavus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ziemā tad sāku šļūkāt pa Uzvaras parku ar distanču slēpēm, bet cik nu apļus es tur spēju nošļūkāt - ar tādu mazkustīgumu, kādā veselu gadu biju nodzīvojusi, neko daudz nevar paveikt.
- Sākumā mēģinājām saskatīt uz akmens muguras kādu spīdīgāku , daudzām zolēm nošļūkātu pēdu
- Tā nu vairāk kā pusotru stundu nošļūkājuši , lielākā daļa devāmies uz kafejnīcu sasildīties
- Seko Nāgičs , tad Edgars , un nu jau ledus tilts pavisam šaurs un slidkalniņš nošļūkāts
- Kopā kādus 13-15 km nošļūkāju šurp turp.