nošļūkt | Tēzaurs

nošļūkt

nošļūkt 1. konjugācijas darbības vārds

Locīšana

1.intransitīvs Šļūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).

2.transitīvs Šļūcot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).

2.1.intransitīvs Šļūkt (visu laikposmu) un pabeigt šļūkt.

3.sarunvaloda, intransitīvs Šļūcošā gaitā noiet, nonākt.

3.1.transitīvs

4.transitīvs Apstrādāt ar šļūci.

5.sarunvaloda, transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Novalkāt (apavus).

6.apvidvārds Lēnām un neveikli aiziet.

Avoti: LLVV, EH

Korpusa piemēri