nošļūkt
Lietojuma biežums :
nošļūkt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Šļūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
2.transitīvs Šļūcot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
2.1.intransitīvs Šļūkt (visu laikposmu) un pabeigt šļūkt.
3.sarunvaloda, intransitīvs Šļūcošā gaitā noiet, nonākt.
3.1.transitīvs
4.transitīvs Apstrādāt ar šļūci.
5.sarunvaloda, transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Novalkāt (apavus).
6.apvidvārds Lēnām un neveikli aiziet.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri