Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Vasaras versija 2025

410 995 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ķī.

Atrasts vārdos (559):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (5930):

daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
Kun Fudzi "Skolotājs Kuns", ķīniešu domātājs, plašāk pazīstams kā Konfūcijs.
pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs
metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
P [fosfora]{s:1933} ķīmiskais simbols
O [skābekļa]{s:1932} simbols ķīmijā (latīņu _Oxigen_).
novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
etiķa esence 20-70% etiķskābes šķīdums, ko atšķaidot, iegūst etiķi.
prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
Nava Aba - pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā
abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
abuliņballe Āboliņa ķīpa
acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
cellīts Acetonā šķīstoša acetilceluloze
alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem
apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram
ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe
Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī
biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta
atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju
beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
cereoli agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem
spagīrija Agrākais nosaukums ķīmijai, alķīmijai
griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās
aizpērt aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī)
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums
dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji
aizskaustīt Aizķīlēt, aizkniedēt
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies
Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
izplūstoša iespiedkrāsa aizsargkrāsa, kurā ir krāsvielas, kas kopā ar šķīdinātāju iesūcas papīrā (izplūst plašumā vai dziļumā), un katrs mēģinājums mehāniski dzēst datus dokumentā rada redzamus bojājumus
amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu)
reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu
alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai
horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
litodialīze Akmeņu šķīdināšana pūslī
litolīze Akmeņu šķīšana vai šķīdināšana kā ārstēšanas rezultāts
izrādīgs Ākstīgs, ārišķīgs
pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks
ārgalīgs Ākstīgs, muļķīgs
pintiķīgs Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs
pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks
žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt
āveklis Āksts; muļķīgi lepns cilvēks
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām)
Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus")
spīdīgais āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis vernicosus")
speine āķītis
žeiris Āķītis uz ratiņa spoles
cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē
amilspirti alifāliskie spirti C~5~H~11~OH; izmanto šķīdinātāju ražošanā
pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri
alkīdlaka Alkīdsveķu šķīdumis gaistošā organiskā šķīdinātājā
kalcinācija Alķīmijā pirmā gudrības akmens iegūšanas stadija
alchimija Alķīmija; zelta taisīšana, niekošanās
adepts Alķīmijas meistars
Saturns Alķīmiķiem - svina nosaukums
magisterijs Alķīmiķiem kādas vielas galvenā un cēlākā daļa pulvera veidā
alchimists Alķīmiķis; zelta taisītājs
indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem
alkahests Alķīmiķu meklēts universāls vielu šķīdinātājs
Lūna Alķīmiķu nosaukums sudrabam
fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums
aluminiums Alumīnijs - ķīmiskais elements
alumins Alumīnijs - ķīmiskais elements
Al Alumīnijs (ķīm. elements)
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas
drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas
Sn Alva (ķīm. elements)
lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai
dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma
semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā
amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties
ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā
elektrogravimetrija Analītiskās ķīmijas elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir uz elektroda izdalījušos nogulšņu masas mērīšana
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt
refraktometrija analīzes metode, kuras pamatā ir šķīduma refrakcijas koeficienta noteikšana
analogā attēlu apstrāde analogo attēlu ģeometriskā vai radiometriskā transformēšana, izmantojot fizikālus vai ķīmiskus procesus
anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla
anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana)
helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām
anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst
furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī
aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi
albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā
ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu
ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa
imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos
mākslīgs antigēns Antigēns, kura specifiskums izmainīts fizikālā un ķīmiskā ceļā, piem., denaturējot, nitrējot vai oksidējot
omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā
stibijs Antimons - ķīmisks elements, periodiskās sistēmas 51. elements; Sb
Sb Antimons (ķīm. elements)
antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem
endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas
spotka Apakštase, neliels šķīvis
kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm
Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās
Bellis rotundifolia apaļlapu mārpuķīte
polarimetrs aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem
polarogrāfs aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai
komparators aparāts krāsotu šķīdumu krāsas salīdzināšanai
kotonizators aparāts lūksnes šķiedru ķīmiski mehāniskai pārstrādāšanai kotoninā
zeoskops aparāts spirta dadzuma noteikšanai šķīdumā pēc viršanas punkta
nostādinātājs aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē
vakuumaparāts aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu
deaerators aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai
lizimetrs aparāts vielas šķīdības noteikšanai
sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā
elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai
godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas
brīnišķs apbrīnojams, pārsteidzošs, brīnumains; [brīnišķīgs]{s:2214}
grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals
Alsunga apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen"
Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
Bārta apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī), 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
Atuona apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Atuona_), Marķīza salu Hivaoa salā
Ārna apdzīvota vieta Igaunijā (_Aarna_), Pelvas apriņķī
Abja-Vanameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Abja-Vanamõisa_), Vīlandes apriņķī
Ahtme apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahtme_), Austrumviru apriņķī
Alajē apdzīvota vieta Igaunijā (_Alajõe_), Austrumviru apriņķī, Peipusa ezera ziemeļu piekrastē
Alameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Alamõisa_), Valgas apriņķī
Alavere apdzīvota vieta Igaunijā (_Alavere_), Harju apriņķī
Alu apdzīvota vieta Igaunijā (_Alu_), Raplas apriņķī
Ansekila apdzīvota vieta Igaunijā (_Ansekūla_), Sāremā apriņķī, Serves pussalas ziemeļu daļā
Are apdzīvota vieta Igaunijā (_Are_), Pērnavas apriņķī
Arumetsa apdzīvota vieta Igaunijā (_Arumetsa_), Pērnavas apriņķī, pie Rīgas - Tallinas autostrādes
Kurtna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķī
Mētaguze apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķī
Arukila apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Jiri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Kīli apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Kīza apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Kostvere apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Koze apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Koze-Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Lāgri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Lehtmetsa apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Lo apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Oru apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Pētri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Ravila apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Rāziku apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Saku apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Vīmsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas dienvidrietumos
Hābnēme apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas rietumu piekrastē
Pīnsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas ziemeļrietumos
Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumos, Kepu pussalas vidusdaļā
Sūremeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu daļā
Heltermā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu piekrastē
Emmaste apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas dienvidos
Mennamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas vidusdaļā
Hellamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas ziemeļaustrumu piekrastē
Kārepere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Kuremā apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Laijuze apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Palamuze apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Pūrmani apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Sāre apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Sīmusti apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Torma apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Vaimastvere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Imavere apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Kabala apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Koigi apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Oizu apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Pētri apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Serevere apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Tarbja apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Tiri-Alliku apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Vētsa apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Linnamē apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Martna apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Palivere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Taebla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, blakus Hāpsalu, uz austrumiem no tās
Pirksi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Noarotsi pussalā
Hullo apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Vormsi salā
Himmaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Krotuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Mammaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Moste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Vastsekūste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Audru apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Jēpre apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Lavasāre apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Marina apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Selja apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Suigu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Sauga apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, aptuveni 5 km uz ziemeļiem no Pērnavas
Lindi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnavas līča rietumu piekrastes
Ūlu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnvas līča piekrastes
Paikuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Pernu lejteces dienvidu piekrastē
Surju apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Reiju upes krastā
Hēdemēste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
Kabli apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
Veiste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
Hagudi apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kaerepere apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kaiju apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kehtna apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kodila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kuimetsa apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Lelle apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Raikila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Tamme apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Valgu apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Āspere apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Esu apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Haljala apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Kadrina apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Lepna apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Pajusti apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Roela apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Semeru apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Uhtna apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Ulvi apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Vao apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Veikemārja apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Vinni apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Viru-Jāgupi apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Kuivastu apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas dienvidaustrumos
Līva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas vidienē
Nasva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Samasalas dienvidu daļā
Aste apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā
Keljala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā
Kerla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā
Persama apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā
Pihtla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā
Tornimē apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumos
Laimjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā
Valjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā
Salme apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā, Serves pussalas ziemeļaustrumos
Kihelkonna apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumos
Limanda apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā
Mustjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā
Vēre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas Tagameizas pussalas austrumu piekrastē
Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē
Vehma apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļrietumu daļā
Karja apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu daļā
Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu piekrastē
Īde apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Serves pussalā
Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī. Sāmsalas ziemeļu piekrastē
Ilenume apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Ilmatsalu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Kambja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Kervekila apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Lohkva apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Lūnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Melliste apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Neo apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Roiju apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Tervandi apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Ulila apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Vara apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Vennu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Eru apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Kēni apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Lātre apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Tsirgulīna apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Sangaste apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī, pils, pagasta centrs
Hānja apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī
Koze apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī
Reuge apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī
Semerpalu apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī
Vastselīna apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī
Abjaku apdzīvota vieta Igaunijā, Vīlandes apriņķī
Eizu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Kerstna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Paistu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Ramsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Sārepēdi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Sigavere apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Usna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Ūsna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Vastemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Vīratsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Peri apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas labajā krastā
Kukruze apdzīvota vieta Igaunijas ziemeļos, Kohtla-Jerves apriņķī
Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī
Purvmala apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī
Alove apdzīvota vieta Lietuvā (_Alovė_), Alītas apriņķī
Antanava apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanavas_), Marijampoles apriņķī
Krosna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Luksnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Merķine apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Miklusēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Miroslava apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Valkininku stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Senoji Varēna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Nemunaite apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Perloja apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Seiriji apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Vencūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Videņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Žilini apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Babti apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Betīgala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Bukoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Čeķišķe apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Ģirkalne apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Gudiena apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Išlauža apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Josvaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Karmēlava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kaulaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kraķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kulautuva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kulva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Labūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Lančūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Pravienišķes II apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Neveroņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Pakone apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Pelēdnaģi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Piļona apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Raudondvare apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Ringaudi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Rukla apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Rumišišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šēta apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šili apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Skraudži apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šlienava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šveicarija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Upninki apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Užusaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Vainotišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Vandžogala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Veiveri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Vilaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Žasļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Žeimji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Bikavēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Dovili apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Dreverna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Judrēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Maciki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Pagrīņi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Saugas apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Švēkšna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Traksēdži apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Vainuta apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Veiviržēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Viļķiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Bartninki apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Ģiži apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Griškabūde apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Gudeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Igļauka apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Jūre apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Mokoli apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Pajevone apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Patašine apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Pilvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Sasnava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Siņtauti apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Šunski apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Verši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Dembava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Ērišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Miežišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Panemunēles stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Norūni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Norūnī apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Piņava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Rudiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Šepeta apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Šimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Skapišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Upīte apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Velži apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Bubji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Drāsuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Gatauči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Ģinkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Gruzdži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kairi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Klovaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kropji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kuķeči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kuži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Līgumi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Meskuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Micaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Naisi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Rozalima apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Rudišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Šaukēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Šauļēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Tīruļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Vaiguva apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Verbūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Eržvilka apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Jodaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Vadžģire apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Balninki apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Kazitišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Kuktišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Kurkļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Ļeļūni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Naujasoda apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Skiemoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Suģinči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Tauragni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Tolieji apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Vidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Vīžonas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Bezdoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Dainava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Ģelvoni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Glitišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Jašūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Jodšiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Kalveļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Kernave apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Lavorišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Maišagala apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Medininki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Mickūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Mostišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Musninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Didžoji Rieše apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Senie Traķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Nemēža apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Onušķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Pabare apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Paberže apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Palukne apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Rudamina apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Rūdninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Šaļčiniņķēļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Šaļčininķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Semelišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Skaidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Sužoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Turģeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Valčūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Vepri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Zavišone apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Želva apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Zujūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo
notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo
cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas
apdirst Apkakāt, apsmulēt, aptašķīt
apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties
aprakste Apķīlāšanas akts
apķibelēt Apķīlāt
noķīlāt Apķīlāt (1)
izķīlāt Apķīlāt (2)
apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu
apķīlas Apķīlātas lietas
niekaļāt Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt
niekaļāties Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt
kluinis Aplamis, tāds, kas greizs, šķībs, kā citādi nepareizs
ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
reversālija Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu
reversāls Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu
alkoholīze Apmaiņas reakcija starp izšķīdušo vielu un šķīdinātāju, kurā notiek arī vielas un šķīdinātāja sadalīšanās, ja šķīdinātājs ir spirts
augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības
atķēmoties Apnicīgi muļķīgi uzvesties, arī smieklīgi, nepatīkami uzvesties
saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt)
saskurbināt Apreibināt (šūpojot, griežot riņķī u. tml.)
saskudināties Apreibināties, daudzkārt griežoties riņķī
lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām
Liaņdzjana apriņķis Taivānā, ietver salu grupas Austrumķīnas jūras rietumos, Ķīnas piekrastē - Dunjiņu, Madzu un Džuguaņu salas, kā arī Dunšas salu
Hualiaņa apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidunas, Gaosjunas, Naņtou un Čilaņas apriņķi, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
Dzjiluna apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļos, robežjas ar Taibejas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Taibeja apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļu daļā, robežjas ar Dzjilunas, Taojuaņas, Sjiņdžu un Ilaņas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Ilaņa apriņķis Taivānas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Taidžunas, Sjiņdžu un Taibejas apriņki, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks
bornēts Aprobežots, muļķīgs, nejēga
tuīmis Apskurbis, muļķīgs radījums
nospridzināties Apslacīties, aptašķīties
nosviķot Apsmērēt, aptašķīt ar sveķiem
murlīt Apsmulēt, aptašķīt
nobrūzēt Apsmulēt, aptašķīt
nostemelēt Apsmulēt, aptašķīt
rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos
aptraišķīt Apsmulēt, nosmulēt, aptašķīt, notašķīt
apsmuļāt Apsmulēt, notašķīt
apsmullāt Apsmulēt, notašķīt
apkrēst Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
piežiekāt Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties
rākāties Apsmulēties, aptašķīties
šekstēties Apsmulēties, aptašķīties
apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties
piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties
vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība
sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar stipru sārma šķīdumu
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos
sārmot Apstrādāt (ko) ar sārmu, tā šķīdumu
ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām
hromēt apstrādāt ar hroma sāls šķīdumu
alkalizēt Apstrādāt ar sārmu vai tā šķīdumu
sārmošana Apstrāde ar sārmu vai tā šķīdumu
šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem
nospradzināt Apšļakstīt, aptašķīt (ar kaut ko sprakšķošu)
nostraikšķīt Aptašķīt
nostrakšķīt Aptašķīt
saslāt Aptašķīt
noplančkāt Aptašķīt (ar kādu šķidrumu)
notrašķīt Aptašķīt ar dubļiem
nostirkšķināt Aptašķīt ar netīrumiem
izšnorgāt Aptašķīt ar puņķiem
lorzāt Aptašķīt, apsmulēt
nolezēt Aptašķīt, apsmulēt
nomuļīt Aptašķīt, apsmulēt
nopļuņčot Aptašķīt, apsmulēt
nopurzāt Aptašķīt, apsmulēt
nošmudurēt Aptašķīt, apsmulēt
nostemēt Aptašķīt, apsmulēt
noteslāt Aptašķīt, apsmulēt
pieķerlāt Aptašķīt, apsmulēt
saķerlāt Aptašķīt, apsmulēt
sašļuncināt Aptašķīt, apsmulēt
smekšēt Aptašķīt, apsmulēt
šmudurēt Aptašķīt, apsmulēt
šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt
izķermināt Aptašķīt, aptraipīt
notasnāt Aptašķīt, aptraipīt
saželināt Aptašķīt, aptraipīt
ķezināt Aptašķīt, nosmērēt
nošmurklāties Aptašķīties
noplančkāties Aptašķīties (ar kādu šķidrumu)
nolēcināties Aptašķīties (nejauši)
nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties)
nokārnīties Aptašķīties ar kūtsmēsliem
sadirsties Aptašķīties ar saviem izkārnījumiem
nopļūtīties Aptašķīties, apgānīties
ķempāties Aptašķīties, apsmulēties
ķērnēties Aptašķīties, apsmulēties
ķezēt Aptašķīties, apsmulēties
ķezēties Aptašķīties, apsmulēties
noķuņķēt Aptašķīties, apsmulēties
nomurāties Aptašķīties, apsmulēties
nosmečkāties Aptašķīties, apsmulēties
nostemēt Aptašķīties, apsmulēties
notepčoties Aptašķīties, apsmulēties
sašmukt Aptašķīties, apsmulēties
uzmuities Aptašķīties, apsmulēties
zabināties Aptašķīties, apsmulēties
sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu)
notasnāties Aptašķīties, aptraipīties
nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram
apgraulēties Aptašķīties, nosmērēties ar saviem ekskrementiem
murzēties Aptašķīties, nosmulēties
noplešķēt Aptašķīties, nosmulēties
samurzēties Aptašķīties, nosmulēties
aptraišķīties Aptašķīties, notašķīties
ķezināties Aptašķītuies, noismērēties
noķermināt Aptraipīt, aptašķīt
lezēt Aptraipīt, aptašķīt, apliet
traversā Aptuveni 90 vai 270 grādu azimutā; taisnā leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenasi
uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam
noķērināt Apziest, aptašķīt
argentācija Apziešana ar sudraba nitrāta šķīdumu
antiseptēta koksne apzīmējums koksnei, kas apstrādāta ar ķīmiskiem aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskiem bojājumiem
dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu
stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu
namēšnieks ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris
taisīt ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1)
nogatavināt ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību
dziedzerkuņģis ar gremošanas sulu izdalošiem dziedzeriem bagāts gremošanas orgāns, kurā notiek barības ķīmiska un mehāniska pārstrādāšana
hromatogramma ar hromatogrāfijas metodi iegūts attēls, kas norāda analizētās ķīmiskās vielas atrašanās vietu
koacervāts ar izšķīdušo vielu bagātāks piliens koloidālā šķīdumā
tieksme ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko)
atķīlēt ar ķīli atdauzīt kokam mizu
pievadžot ar ķīli piestiprināt, ieķīlēt
piekaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu
haihats ar pedāli darbināms sitaminstruments (divi horizontāli metāla šķīvji uz augsta statīva)
pulsometrs ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos
projektils ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu
sāļūdens ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā
blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus
liz- ar vielu izšķīdināšanu saistīts (piem., lizīni)
piemuļķot ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī
muļķot ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt
piespiedu spalvu maiņa ar zootehnisko, hormonālo vai ķīmisko metodi izraisīts bioloģiskais spalvu nomaiņas process, lai saīsinātu dējējputnu neproduktīvo periodu
ķimiomorfoze Ārējā izskata maiņa ķīmiska procesa rezultātā
parāde Ārējais efekts; ārišķība
parādiskums Ārējs efektīgums, ārišķība
brombenzols Arēnhalogēnogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums, lieto organiskajā sintēzē un par šķīdinātāju
cuneus Arhitektūrā ķīļveidīgs sektors (vadzis), kādos sadalījās skatītāju vietas
liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede
naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos
Veņcjuaņa Arišana - pilsēta Ķīnā, tās nosaukums ķīniešu valodā (_Wenquan_, 温泉县 )
ārišķīgums Ārišķība (1)
ceremonija Ārišķība, pārspīlēta ārējo formu ievērošana, manierība; formalitāte
vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.)
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku)
ārīgs Ārišķīgs
saltumīgs Ārišķīgs
lēts Ārišķīgs, bez dziļāka satura; arī banāls
lakstīgs Ārišķīgs, koķets, klīrīgs
pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums
urrāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urāpatriotisms
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urrāpatriotisms
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis
spruksts Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis
ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci
gvarde armijas daļu, vienību goda nosaukums, ko PSRS piešķīra 2. pasaules kara laikā
kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai
difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā
poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā
benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos
dumprātā Ārprātīgs, muļķīgs
miligramprocents Ārpussistēmas koncentrācijas mērvienība; 1 mg% vienāds ar 1 mg izšķīdušās vielas uz 100 g šķīdinātāja
faradejs Ārpussistēmas mērvienība, kas lietota elektroķīmijā elektriskā lādiņa mērīšanai
arenāls Arsēna preparāts, bezkrāsaini, viegli šķīstoši kristāli
osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos
hematogēns Ārstniecības preparāts - hemoglobīna šķīdinājums glicerīnā un vīnā
irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu
piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām
piededzināšana Ārstniecisks paņēmiens; patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām
piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu
diatriba Asa, dzēlīga, kašķīga runa ar personiska rakstura uzbrukumiem
kobris Asara un ķīša apzīmējums
kobrs Asara un ķīša apzīmējums
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli
hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm
plazmaferēze Asins nolaišana no vēnas antikoagulanta šķīdumā, centrifugācija, eritrocītu skalošana un suspendēšana fizioloģiskajā šķīdumā un reinfūzija (bez plazmas) donora asinsritē
fibrinolizīns Asins plazmas ferments, kas šķīdina asins trombus, recekli
termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās
eiglobulīns Asins seruma globulīnu frakcija, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst vājos neitrālo sāļu šķīdumos
naftizīns Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, balts vai dzeltenīgs pulveris, kas labi šķīst ūdenī; sanorīns
filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana kamoliņa kapsulas dobumā un pirmurīna veidošanās
filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana šunstarpā kapilāru arteriālajā galā un šūnstarpas šķidruma veidošanās
C vitamīns askorbīnskābe – ūdenī šķīstošs vitamīns, kam liela nozīme vielmaiņas procesā
nukleārā astrofizika astrofizikas nozare, kurā pēta mikropasaules procesu lomu kosmiskajās parādībās, analizē zvaigznēs un citos kosmiskajos objektos notiekošos kodolprocesus, kuru norises rezultātā izdalās enerģija un sintezējas ķīmiskie elementi
planētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta planētu un to pavadoņu uzbūvi, fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un tajos norisošos procesus
astrokodolfizika Astrofizikas virziens, kas, izmantojot teorētiskās un eksperimentālās kodolfizikas atzinumus, pēta procesus, kas saistīti ar ķīmisko elementu sintēzi zvaigznēs
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību
atmelst Atbildēt muļķīgas blēņas
atķīlēt Atbrīvot no ķīļiem
ekstrahēt Atdalīt, izdalīt (vielu no kā) ar šķīdinātājiem
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā)
izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto)
likvācija Atdziestošas magmas sadalīšanās vairākās savstarpēji nešķīstošās šķidrās fāzēs
Dubļainā Sikspārņu ala atgādina milzīgu šķīvi \~6 m diametrā
piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu
rekonstituēt Atjaunot (ko) izjauktu, izšķīdinātu u. tml.
pāršķīt Atkārtoti, vietām plūkt, šķīt
šķaidoņa Atkusnis, šķīdonis
šķaidonis Atkusnis, šķīdonis
difūzijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā novērš lietu metālu ķīmisko nevienmērību - lējumu karsē līdz augstai temperatūrai, iztur un dzesē gaisā
hyperocha Atlikums no maksas, ko, ieķīlāto lietu pārdodot, saņēmis pirmais (hipotekārais) kreditors un kas piekrita otram un tālākiem kreditoriem (ķīlas ņēmējiem)
oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām
lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas
atmircināt Atmiekšķēt, atšķīst
relatīvā atommasa atoma masa, izteikta atommasas vienībās; ķīmiskā elementa relatīvā atommasa aptuveni ir vienāda ar šā elementa kārtas skaitli
hemoreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiskas vielas
ķimioreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiski noteiktas vielas
pseudohalogeni Atomu grupas, kas ķīmiskā ziņā uzrāda līdzību ar halogeniem
radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos
kristaloķīmija Atomu ķīmisko saistību un to telpiskā novietojuma pētīšana kristālos
fluorogēns Atomu sakārtojums, kas ķīmiskā savienojumā noteic fluorescenci
izotopiskā pārbīde atomu un molekulu spektrāllīniju pārbīde, kas rodas, ja kāda ķīmiskā elementa atomu aizstāj ar šā elementa izotopu
švitināt ātri griezt riņķī vai šūpot
izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai
Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
Spratlija salas atrodas Dienvidķīnas jūrā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, platība - 5 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2011. g.)
Sekšu ezers atrodas Garkalnes novadā, platība – 10 ha, garums – 550 m, lielākais platums – 350 m, vidējais dziļums – 2,5 m, lielākais dziļums – 6 m; Seķītis
Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h
Kaķīšu pilskalns atrodas Sventes pagastā, \~1 km uz dienvidiem no Kaķīšu mājām, \~10 m augsts neregulāras formas paugurs, plakumam ir noapaļota trīsstūrveida forma (lielākais platums - \~90 m)
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības
nogulsnis Atsevišķa šķīdumā neizšķīdušās vielas daļiņa
slons Atslēga, mūķīzers
vidra Atslēga, mūķīzers
sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas
atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu
borta augstums attālums metros no kuģa galvenā klāja līdz ķīlim
iegrime attālums no peldlīdzekļa ūdenslīnijas līdz ķīļa vai šverta viszemākajai vietas; peldes dziļums
tonēšana attēla krāsas toņa veidošana: fotoķīmiskā procesā - fotoattēlu veidojošā pelēki melnā sudraba aizstāšana ar citu (krāsainu) ķīmisku savienojumu; attīstīšanas procesā - izmantojot speciālus attīstītājus
molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos
molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros
endoerģisks attiecīgs uz ķīmiskām reakcijām, kuru gala produktos ir vairāk potenciālās enerģijas nekā izejas vielās; anabolisks
ķimiofarmakodinamisks attiecīgs uz ķīmisko sastāvu un bioloģisko vai farmakoloģisko aktivitāti
bivalents attiecīgs uz ķīmisku elementu, kura atoms spēj aizvietot divus ūdeņraža vai cita vienvērtīga elementa atomus
aktīnisks attiecīgs uz spektra ķīmiski aktīvajiem stariem
centinormāls attiecīgs uz šķīdumu, kura viens litrs satur vielas gramekvivalenta vienu simtdaļu
hidrisks attiecīgs uz ūdeņradi ķīmiskā savienojumā
fizikālā attīstīšana attīstīšana, kurā attēlu veidojošais metāliskais sudrabs reducējas no attīstītājšķīduma sastāvā ietilpstošā sudraba
fiziolīze Audu dabiskā noārdīšanās un izšķīšana
tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai
perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli
imbibīcija Audu piesūcināšana ar šķidrumā izšķīdinātām vielām
macerācija Audu sadalīšanās šūnās, izšķīstot starpšūnu vielai
batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā
atsmitēšana Auduma šķēru atbrīvošana no smites ar ķīmisko vai bioloģisko paņēmienu
impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
džigers Audumu krāsošanas mašīna, kurā audums daudzas reizes tiek vilkts caur krāsas šķīdumu
elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai
nastijas Auga kustības, ko izraisa gaismas intensitātes maiņa, ķīmisko vielu vai mehāniskā iedarbība
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai
ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas
rabarbars Augs, no kura lapu kātiem vāra gardu un veselīgu ķīseli; rabarbers
glejaugsne Augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem
rondalēšana Augsnes apstrāde ar šķīvju kultivatoru
sasāļotās augsnes augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu
augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām
lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju
augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos
arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis
augsnes jaunveidojumi augsnes veidošanās procesā radušās vielas, kas atšķiras no augsnes horizontiem krāsas un ķīmiskā sastāva ziņā
lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu
kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas
šķīvošana augsnes virspusējas (4–10 cm dziļas) apstrādes paņēmiens, ko izdara ar šķīvju lobītājiem, šķīvju ecēšām
ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam
Ngoklins Augstākā virsotne Annamas kalnos (Vjetnamā) un visā Indoķīnas pussalā ("Ngoc Linh") - 3280 m vjl.
Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu
platinoze Augšējo elpošanas ceļu slimība un alerģiskas pārmaiņas ādā no saskares ar šķīstošiem platīna sāļiem
uzsūcējaudi augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas
vadaudi augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas
hidroponika augu audzēšana bez augsnes barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos, ko periodiski mitrina ar barības vielu šķīdumu
aeroponika augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā
celolignīns augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas
sakne augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus
lipovakcīna augu eļļā šķīdināta vakcīna
basorīns augu gļotas bez garšas, bez smakas; nešķīst aukstā ūdenī, šķīst sārmos; atrodamas tragakantas, ķiršu un plūmju sveķos
hemonastija augu lapu vai stumbra izliekšanās ķīmisku savienojumu (herbicīdu) ietekmē
lipeklis augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas
hemotropisms augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu
alēlopātija augu savstarpēja iedarbība ar ķīmisku vielu starpniecību
plazmolīze augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā
lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi
lipohroms augu un dzīvnieku pigments, kas šķīst taukos un organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī
ksilēma augu vadaudu pārkokotā daļa; vada ūdeni un neorganisko sāļu šķīdumus no saknēm uz lapām
aukstumtehnoloģija Aukstuma lietošana tautas saimniecībā (pārtikas, ķīmiskajā, farmaceitiskajā, naftas un gāzes rūpniecībā, celtniecībā)
cerumenolīze Auss sēra sadrupšana vai izšķīšana ārējā auss ejā
vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
Dunhaja Austrumķīnas jūra
Mogera insularis Austrumķīnas mogera
cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības
pašķiemele Aušanas piederums, kas nodrošina pietiekamu velku šķīrumu atspoles kustībai
aumanīgs Aušīgs, bezjēdzīgs, muļķīgs
liberīgs Aušīgs, muļķīgs
driskus Aušīgs, muļķīgs cilvēks
amutulis Aušīgs, muļķīgs, neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks
autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu
kalabahs Automašīnu mūķīzeris
vorotoks Automobiļa mūķīzers
kļunkurs Auzu ķīselis
žūra Auzu ķīselis
sildeit ķeiseli auzu miltu ķīseli vārīt
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki
atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos
šķīvenis Aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums; šķīvbomis
šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas
žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805)
Avogadro Avogadro Amedeo - itāļu fiziķis un ķīmiķis (9. 08. 1776. - 9. 07. 1856.)
azbolīts Azboplastiķis ar azbesta kartona pildvielu; lieto par siltumizolācijas un ķīmiski izturīgu elektroizolācijas materiālu
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe
B B vitamīni - ūdeni šķīstošu vitamīnu grupa, kam ir nozīmīga loma vielu maiņas un asins veidošanās procesos
kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns
pangāmskābe B15 vitamīns, kristāliska, ūdenī šķīstoša viela, šūnās aktivē skābekļa pārneses procesus
Tarthana Bačhena - pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā, tās nosaukums ķīniešu valodā
sinofobija Bailes no ķīniešiem un Ķīnas kultūras
dēmonofobija Bailes no sātana, ļauna gara, nešķīsteņiem
Tonkinas līcis Bakbo līcis Dienvidķīnas jūrā
peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai
hemosintēze Baktēriju barošanās veids - process, kurā baktērijas no neorganiskām vielām sintezē organiskas vielas, izmantodamas neorganisko vielu oksidēšanās gaitā radušos ķīmisko enerģiju
ķimiotrofija Baktēriju barošanās veids, kurā enerģijas avots ir ķīmiska reakcija, piem., oksidācija
hemotrofija Baktēriju barošanās veids, kurā enerģijas avots ir ķīmiska reakcija, piem., oksidēšana
bakteriolīze Baktēriju izšķīdināšana (iznīcināšana) imūnā organismā ar speciālu asins seruma vielu (bakteriolizīnu) palīdzību
difteriolizīns Bakteriolizīns, spējīgs šķīdināt difterijas korinebaktērijas
ritums Baķī saritināts noausts audums
fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā
hemopallidektomija Bālās lodes daļas iznīcināšana, injicējot ķīmisku vielu
hemopallidotalāmektomija Bālās lodes daļas un redzes uzkalna iznīcināšana, injicējot ķīmisku vielu
pallidektomija Bālās lodes izoperēšana, ekstirpācija ar citiem līdzekļiem (ķīmijpallidektomija)
tetranitrometilanilins Bāli dzelteni ūdenī nešķīstoši kristāli, ko iegūst nitrējot dimetilanilinu
ozonīns Balināmais līdzeklis, ko gatavo sajaucot kolofonija šķīdumu terpentīna eļļā ar kālija sārmu un pieliekot 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu
Buonaventura Baloži, Rīgas apriņķī
levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl
metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem
ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma
topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā
kubebskābe Balta vaskveida masa, kas gaismā kļūst brūna un ko iegūst no kubebas; šķīst alkoholā, ēterī un sārmainos šķīdumos
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu
izsālījumi Balti izdalījumi uz keramikas izstrādājuma virsmas; rodas no drumstalas, difundējot šķīstošiem sāļiem
izsāļojumi Balti plankumi, notecējumi, uzsārmojumi uz akmensmateriālu būvēm; rodas šķīstošu savienojumu (alkāliju, sulfātu, kalcija hidroksīda) izskalošanas rezultātā
dimetīlglioksims Balti spīdīgi kristalliņi, kūst 234,5 grādu temperatūrā, nešķīst ūdenī, viegli šķīst spirtā un ētera
Kurkses šaurums Baltijas jūras šaurums Igaunijas ziemeļrietumos, Harju apriņķī, starp Pakri salām un kontinentu
diprofilīns Balts kristālisks pulveris "dioxypropyltheophyllinum", viegli šķīst ūdenī
dimerīns Balts kristālisks pulveris "methylprylonum (2,5-dioxo-3,3-diaethyl-5-methyl-piperidium)"; šķīst ūdenī
dibazols Balts kristālisks pulveris ("2-benzyl-benzimidazolum-hydrochloratum"); viegli šķīst karstā ūdenī un alkoholā
diprofēns Balts kristālisks pulveris C22H2NOSHCl, šķīst ūdenī
hloridīns Balts kristālisks pulveris, nešķīst ūdenī, šķīst alkoholā
meprotāns Balts kristālisks pulveris, šķīst siltā ūdenī un spirtā
ditrazīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un alkoholā; lieto filariožu un askaridozes terapijā
heksenāls Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī, narkozes līdzeklis
ditilīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; muskuļu atslābinātājs līdzeklis
hlorakons Balts kristālisks pulveris, vāji šķīst ūdenī, labi alkoholā
dinezīns Balts kristālisks pulveris, viegli šķīst ūdenī; lieto ekstrapiramidālo bojājumu terapijā (parkinsonisms, torsijas distrofija u. c.)
metazīds Balts kristālisks pulveris; nešķīst ūdenī, šķīst skābēs
bromurāls Balts kristālisks pulveris; šķīst alkoholā, vāji ūdenī
difenīns Balts pulveris "phenytoinum (natrium 5,5-diphenyl-hydantoicum)"; šķīst ūdenī
diprazīns Balts pulveris C17H20N2SHCl, šķīst ūdenī
betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna
aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā
bilignosts Balts pulveris, šķīst ūdenī; ievada vēnā žults ceļu un žultspūšļa rentgenogrāfijai
dihloramīns Balts vai iedzeltens pulveris ar hlora smaku, ko izmanto par degazējoša šķīduma komponentu
apomorfina hidrohlorids balts, iepelēks pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā
abazīns Balts, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī
aprofēns Balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
hloramīns B balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; lieto roku dezinfekcijai, arī iprīta neitralizēšanai, ja tas nokļuvis uz ādas
antipirīns Balts, kristālisks pulveris; šķīst ūdenī, hloroformā un spirtā; karstuma mazināšanas un sāpju remdēšanas līdzeklis
pārtikas ciete balts, ūdenī nešķīstošs pulveris (C~6~H~10~O~5~), ko iegūst no kukurūzas, kviešiem un kartupeļiem; sildot un maisot to ūdenī, iegūst viskozu un lipīgu klīsteri, ko poligrāfijā izmanto kā līmi
trabekula Baļķītis, piem., saistaudu šķērssiena limfmezglos un liesā
ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu
etaminālnātrijs Barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris; nembutāls
lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām
zootehniskā analīze barības līdzekļu un dzīvnieku produktu pētīšana, izmantojot ķīmiskās, fizikālās, bioloģiskās u. c. analīzes metodes
bariums Bārijs - ķīmiskais elements
auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā
lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju
Beckershof Beķera muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
hidrazobenzols Benzidīna izstrādes starpprodukts, kas gaisā ātri oksidējas, iegūst hidrējot azobenzolu vai arī reducējot nitrobenzolu sārmainā spirta šķīdumā ar cinka putekļiem
bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā
hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā
antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela
berkelijs Berklijs – ķīmiskais elements
fantasmatomorija Bērnišķība vai demence ar absurdu fantāziju
puerilisms Bērnišķība; atgriešanās pie bērnišķīgas domāšanas un izturēšanās
dromofīlija Bērnišķīga bēgšana
bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana
stūknīties Bērnišķīgi izturēties
emulis Bērnišķīgi muļķīgs cilvēks
bērnišks Bērnišķīgs
bakšķi Bērnišķīgs, nenopietns veikums
bērns Bērnišķīgs; tāds, kā bērnam
infantilisms Bērnišķīgums
laktols Beta naftola pienskābais esteris, šķīst alkoholā, bet nešķīst ūdenī
etilēnciānhidrīns Beta-oksipropionskābes nitrils, bezkrāsains, viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto akrilnitrila, akrilskābes iegūšanai
polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija
aizstopot bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt
aizstopēt bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot
nokābelēties bez panākumiem un bezmērķīgi nopūlēties
mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā
pneimatiskās stelles bezatspoļu stelles, kuras audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu
pneimorapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu un rapīriem
hidrauliskās stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar ūdens strūklu
rapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar vienu vai diviem rapīriem
kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens
benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai
etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns
dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu
etilēnoksīds Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vāju smaržu, šķīst ūdenī, viršanas temperatūra 10,7 C
alumīnija hlorīds bezkrāsaina kristāliska viela AlCl~3~, šķīst ūdenī un absolūtajā spirtā, gaisā kūp, jo gaisa mitruma ietekmē hidrolizējas un izdalās hlorūdeņradis
alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā
sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns)
fosforpaskābe Bezkrāsaini kristāli, kas viegli šķīst ūdenī, iegūst šķīdinot ūdenī fosfora trioksīdu vai arī sadalot fosfora trihlorīdu ar ūdeni
jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
hloretons Bezkrāsaini kristāli, šķīst spirtā, ēterī, hloroformā; pasargā no jūras slimības
heptilrezorcīns Bezkrāsains kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst
toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai
etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē
dioksāns bezkrāsains šķidrums, lieto polimēru, eļļu, laku un krāsu šķīdināšanai
polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā
simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem
halīts bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmā sāls; akmeņsāls
akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas
hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns
fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās
bezmērķīgums Bezmērķība
bazariķ Bezmērķīga pļāpāšana, tīšs skandāls, lai novērstu uzmanību no tā laikā izdarītā nozieguma
durenēt Bezmērķīgi atmaldīties
durinēt Bezmērķīgi atmaldīties
nosašķetināties Bezmērķīgi dodoties, nokļūt
šlīherēt Bezmērķīgi dzīvot; slinkot
apniekot Bezmērķīgi iznīcināt, nevajadzīgi sabojāt
izvazāt Bezmērķīgi izvadāt
lapatāt Bezmērķīgi klaiņot
larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās
sist trapaku bezmērķīgi klaiņot; pavadīt laiku bezdarbībā
šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties
trakāt Bezmērķīgi kur iet, doties
bultēt Bezmērķīgi maisīt (ēdienu)
aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot
nodiršļāt Bezmērķīgi noskraidīt, neko nedarot
noplencēt Bezmērķīgi notērēt laiku
novazāt Bezmērķīgi novadāt sev līdzi (kādu)
pavazāt Bezmērķīgi pavadāt
noflederēt Bezmērķīgi pavadīt laiku
notrembakavāt Bezmērķīgi pavadīt laiku
šatāties Bezmērķīgi pavadīt laiku, arī klaiņot
nonīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, bez miega, garlaikojoties
nīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, garlaikojoties
stenderēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, vazāties
pļudurēt Bezmērķīgi pavadīt laiku; kavēt laiku bezdarbībā
nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot
ryukalēt Bezmērķīgi skraidīt apkārt
ryukuot Bezmērķīgi skraidīt apkārt
kreičat Bezmērķīgi staigāt šurp un turp
lānot Bezmērķīgi staigāt šurp un turp
slemerēt bezmērķīgi staigāt uz priekšu un atpakaļ
laķāt Bezmērķīgi staigāt vai skraidīt
šļeberēt Bezmērķīgi staigāt, blandīties
nosavalačīties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt
nosavalkāties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt
bizinēt Bezmērķīgi, arī steigā (ko) darīt
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku)
nosist (arī notriekt) laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku
sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku
vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu)
bezmērķa Bezmērķīgs
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem
Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai
bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks)
bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks)
bidža Bidze; muļķīga cilvēka iesauka
ķīlenieks Bikšu ķīlis
ludinka Bikšu ķīlis
ķīlnieks Bikšu ķīlis (šaurs ielaidums)
bimolekulārs Bimolekulāras reakcijas - ķīmiskas reakcijas, kur elementāraktā vienlaikus saduras un reaģē 2 daļiņas (molekulas, joni, brīvie radikāļi)
bioreversibls Bioapgriezenisks, tāds, kas organismā notiekošo procesu ietekmē spēj atgūt savu sākotnējo ķīmisko uzbūvi
biodializāts Biodialīzē iegūtais skalošanas šķidrums; ievadīts sunim vēnā vai iekšķīgi, tas kavē kuņģa sekrēciju
biodinamisks Biodinamiskā apstrāde - apstrāde ar dabisko mēslojumu, nelietojot ķīmiskus mēslošanas un kaitēkļu apkarošanas līdzekļus
biofils Biofilie elementi - ķīmiskie elementi, kurus no apkārtējās vides asimilē organismi dzīvības procesu uzturēšanai
akceptors Bioķīmijā - viela, kas oksidācijas un redukcijas reakcijās savienojas ar aktīvo skābekli vai ūdeņradi
bioķīmiķis Bioķīmijas speciālists
bioķīmiķe Bioķīmiķis
mikropipete Bioķīmiskām analīzēm lietojama graduēta pipete ar tilpumu līdz 0,1 ml
fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē
glejošanās Bioķīmisks process, kurā veidojas gleja horizonts, augsnei periodiski applūstot
biofizika Bioloģiskā fizika, zinātne par fizikālajām un fizikālķīmiskajām parādībām dzīvajos organismos
bioterorisms Bioloģiskais terorisms, bioloģisko ieroču (mikroorganismu, dažādu ķīmisku savienojumu u. tml.) izmantošana teroristiskiem mērķiem
bioflavonoīdi Bioloģiski aktīvas vielas, galvenokārt ūdenī šķīstošo P vitamīnu grupa
simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem
ABC ieroči bioloģiskie, ķīmiskie un kodolieroči (no angļu val. - "atomic, biological, chemical")
atindēšana Bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanas seku likvidēšana
biomedicīnisks Bioloģisks un medicīnisks; tāds, kas attiecas uz dabaszinātņu (bioloģijas, bioķīmijas, biofizikas u. c.) atklājumu izmantošanu medicīnā
biorafinēšana biomasas pārstrādes koncepcija, kas integrē biomasas konversijas procesus un iekārtas, lai no biomasas ražotu degvielu, ķīmikālijas un kompozītmateriālus
koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
arbitrātors Biržas šķīrējtiesās vienas ieinteresētās puses sūtīts pārstāvis
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa
izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa; sārņi
zodiakālā gaisma blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā
mādīties Blēņoties, taisīt muļķīgus jokus, māžoties
blīniņ Blīniņ lūkot - uzlūkot ar muļķīgām acīm
tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos
optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
vinčbloks Bloks, kas vienlaikus darbojas arī kā vinča - vienā virzienā skritulis (šķīvis) griežas, otrā - ne
ēst Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.)
Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
boronatrokalcīts Borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā; uleksīts
uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā
bororganisks Bororganiskie savienojumi - elementorganiski savienojumi, kuros bors ķīmiski saistīts ar oglekli
perborāti Borpārskābes sālis, ko iegūst darbojoties uz borātu ūdens šķīdumiem ar sārmiem un ūdeņraža peroksīdu
dibenbrangas Brangas, kas atrodas zem jahtas grīdas un notur ķīļa konstrukciju pie jahtas korpusa
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās)
griečalāt Braukt uz ledus riņķī
zeļonka Briljantzaļā spirta šķīdums
brīnu lieta brīnišķīga lieta
brīnumlietas Brīnišķīgas lietas
brīnisks Brīnišķīgs
brīnumskaists Brīnišķīgs
debesīgs Brīnišķīgs
brīnīgs Brīnišķīgs, apbrīnojams
daiļskaists Brīnišķīgs, graciozs un skaists
brīnumīgs Brīnišķīgs, pilns brīnumu
trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli
bromīdi Broma savienojumi ar citiem elementiem; metālu gadījumā tie pārsvarā ir ūdenī šķīstoši bromūdeņražskābes sāļi, nemetālu - viegli kūstoši gaistoši savienojumi, kas ūdenī sadalās
bromūdens Broma šķīdums ūdenī
bromūdeņražskābe Bromūdeņraža šķīdums ūdenī
bruders Brūderis - ierīce izšķīlušos cāļu sildīšanai
bezūdens lanolīns brūngani dzeltena, ziedes konsistences masa ar vāju, savdabīgu smaržu; labi šķīst ēteri, benzīnā, acetonā, hlorofomā, grūti - spirtā; nešķīst ūdenī
Bruņķa Bruņķa ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā
Bruņķīša Bruņķīša ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā
hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē
mačoisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačisms
mačisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačoisms
pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja)
Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē"
buferis buferšķīdums
buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību
vulstķīlis Bulbķīlis
marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas
buras piestiprināšanas gredzens buras stūrī līķī iespleisēts gredzens, kurā iestiprināta nerūsoša metāla kauša
ekoburkāns Burkāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli
magico Burvīgi, brīnišķīgi
korodēt būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē
izgulsnēt būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām)
šķelt būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas
pretoties būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem
saturēt būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu
turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas
fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai)
bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus
terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā
stipticīns C~12~H~13~NO~3~HClH~2~O, dzeltens kristālisks pulveris, narkotīna oksidēšanas produkts, labi šķīst ūdenī
sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā
aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai
prozerīns C~13~H~22~N~2~O~6~S, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; pavājina holīnesterāzes aktivitāti un kavē acetilholīna noārdīšanos, kurāres pretinde
miarsenols C~14~H~11~As~2~N~2~Na~2~O~8~S~2~, amorfs, gaiši dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
pirēns C~16~H~10~, tetraciklisks ogļūdeņradis akmeņogļu darvā; bezkrāsaini kristāli, nešķīst ūdenī
pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai
uretāns C~2~H~5~OCONH~2~; bezkrāsaini kristāli, kas labi šķīst ūdenī
nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē
trimetīns C~6~H~9~NO~3~, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
nitrofurantoins C~8~H~6~N~4~O~5~, antibakteriāla viela, dzeltenoranžs pulveris, vāji šķīst ūdenī; lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā
tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā
tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai
tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence
fenotiazīns C12H9NS, gaišdzeltens, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī
izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu
ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā
sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā
novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli
fenantrēns C14H10 - triciklisks arēns, bezkrāsaini kristāli; nešķīst ūdenī, šķīst benzolā, ēterī, hloroformā
ftivazīds C14H13N3O3, gaišdzeltens pulveris, kas šķīst neorganiskās skābēs um sārmos, prettuberkulozes līdzeklis
fenindions C15H10O2, balts kristālisks pulveris, šķīst spirtā, hloroformā; darbības mehānisma ziņā līdzīgs dikumarīnam, bet iedarbojas ātrāk un mazāk kumulējas
jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā
miricīns C15H31COOC30H61, bišu vaska spirtā nešķīstošā daļa, gk. palmitīnskābes miricilesteris
ftalazols C17H13N3O5S2, balts vai iedzeltens pulveris, kas nešķīst ūdenī; kuņģa un zarnu traktā uzsūcas lēni
tekodīns C18H21NO4HCl, balts kristālisks pulveris, labi šķīst ūdenī
fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī
moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem
okestrols C20H26O2, sintētisks balts kristālisks pulveris, labi šķīst spirtā
sovkaīns C20H29N3O2HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains
melitskābe C6(COOH)6, kristāliska viela, šķīst ūdenī un etilspirtā
ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā
fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas
metilsalicilāts C6H4(OH)COOCH3, metilgrupa, salicilskābes metilesteris, bezkrāsains šķidrums, gandrīz nešķīst ūdeni; lieto ārīgi
bromacetanilīds C6H4Br NH CO CH3; balti kristāli, kas ūdenī gandrīz nešķīst, šķīst spirtā
pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai
fenīletiķskābe C6H5CH2COOH - ķīmisks savienojums, ko iegūst no benzilchlorida, ko darbojoties ar ciankaliju vispirms pārvērš par benzilcianidu
sulfaguanidīns C7H10N4O2S, balts kristālisks pulveris, šķīst minerālskābju šķīdumā; lieto bacilārās dizentērijas ārstēšanā
novembihīns C7H14NCl3HCl, balts pulveris, šķīst ūdenī un spirtā
penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī
fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs
nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā
aizpļūtīt Caurejas dēļ notašķīt
nopļūtīt Caurejas rezultātā aptašķīt
karameļu masa caurspīdīga stiklveida masa karameļu gatavošanai, ko iegūst, ietvaicējot cukura šķīduma maisījumu ar cietes sīrupu vai invertcukuru līdz 1,0–3,0% mitrumam
Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu
rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā
narkolāns CBr~3~CH~2~OH, balts sīkkristālisks pulveris, šķīst spirtā un ēterī
inertā gāze cēlgāze - periodiskās sistēmas astotās grupas ķīmiski inerti elementi (hēlijs, neons, argons, kriptons, ksenons, radons)
emalīts Celluloīda šķīdinājums dažādos viegli gaistošos šķīdinātājos
celulozes atvasinājumi celuloze, kuras molekulā brīvās hidroksilgrupas daļēji vai pilnīgi aizvietotas ar dažādām ķīmiskām funkcionālām grupām
celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
alfa celuloze celulozes daļa, kas nešķīst 17,5% nātrija hidroksīda šķīdumā
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds
oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām
celulozes masa celulozes šķiedru suspensija ūdenī vai šķīdumos, ko lieto tehnoloģiskajos procesos
daudzpakāpju termiskā apstrāde celulozes termiskā apstrāde vairākās fāzēs, katrai fāzei, izmantojot citu šķīduma sastāvu
polimērcementbetons Cementbetons, kura saistvielai pievienota polimēra ūdensemulsija vai ūdenī šķīstoši polimāri
slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē
šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos
bizantīnisms Ceremoniāla galma dzīve, kas iezīmējas ar lišķību, glaimiem, padevību un avantūrismu (nos. no bizantiešu galma)
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu
jonapmaiņas sveķi cieta viela, kas spēj uzņemt jonus no šķīduma un apmainīt tos pret citiem (piem., pārvērst sālsūdeni saldūdenī)
katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem
amilorekse Cietes ķīmiska sadalīšanās kuņģa sulā, sālsskābei šķīdinot amilopektīnu
ahroodekstrīns Cietes šķeļprodukts, kas atšķirībā no amilodekstrīna nekrāsojas ar joda šķīdumu
kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs
kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem
stērķulēt Cietināt ar cietes šķīdumu
akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals
hidrotermāla atradne cietu derīgo izrakteņu iegula, kas veidojusies no Zemes garozā cirkulējošiem karstajiem ūdens šķīdumiem
disolūcija Cietu ķermeņu izšķīšana, izkušana
saistviela cietu sveķu šķīdums augu eļļās un minerāleļļā, kā arī polimerizējošās augu eļļas, kas piešķir krāsām drukai nepieciešamās īpašības – spēju izvelmēties krāsu aparāta velmēs, uzklāties uz iespiedformas un pāriet uz ofseta cilindru vai apdrukājamo virsmu un nostiprināties uz tās
ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek
fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija
ci-gun Cigun - austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids
tetrahidrofurāns Cikliskais ēteris, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar dietilētera smaržu; izmanto par šķīdinātāju un polimēru sintēzē
cikloheksāns ciklisks ogļūdeņradis C~6~H~12~, bezkrāsains šķidrums; lieto par šķīdinātāju organiskajā sintēzē
duktorvelme cilindrs, kas rotējot paņem iespiedkrāsu vai mitrināšanas šķīdumu no krāsu kastes vai mitrināšanas aparāta šķīduma kastes un padod uz padeves velmēm
kalciņš Cilpa; austiņa, riņķītis (kā ievēršanai)
tamborēšana Cilpu veidošana no dzijas ar āķīti (tamboradatu)
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā
malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalikuši cilvēki
tenku vācele cilvēks (_parasti_ sieviete), kas izplata tenkas, runā niekus, muļķības, _reti_ tenku krājums
ķerzobis cilvēks ar šķībi saaugušiem zobiem
grizlis cilvēks ar šķībiem zobiem
kazbārdis cilvēks, kam ir ķīļbārda
vājš cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
valkata cilvēks, kas bezmērķīgi klaiņo, izvairās no darba
bokšis cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās
bokšķis cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās
bokšs cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās
kamikadze cilvēks, kas izšķīries par ārkārtīgi riskantu, neprātīgu rīcību
nelga cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi
lonturis cilvēks, kas mēdz bezmērķīgi staigāt apkārt, klaiņot; klaidonis
čuiba cilvēks, kas neveikli, neprasmīgi ko dara, strādā; muļķīgs cilvēks
alķīmiķis cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju
ķurmulis cilvēks, kurš uzmācas citiem ar muļķīgām runām
Zn Cinks (ķīm. elements)
cinkāti Cinkskābes sālis, ko iegūst šķīdinot cinku, tā oksīdu vai hidroksīdu stipros sārmos
Zr Cirkonijs (ķīm. elements)
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams
hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas
izocitolizīns Citolizīns, kas šķīdina citu tās pašas sugas dzīvnieku šūnas
endolīze Citoplazmas sairšana vai izšķīšana
citosols Citoplazmas šķidrā vide, t. i., citoplazma bez organellām un nešķīstošiem komponentiem
citrofens Citrionskābes trifenetidids, balts kristālisks pulveris, viegli šķīst karstā ūdenī
itrols Citronskābais sudrabs, balts pulveris, grūti šķīst ūdenī; antiseptisks līdzeklis skalošanai un iešļircināšanai pret gonoreju un acu slimībām
neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai
si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu
si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku
melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta)
kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki
spēdelītis Četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē
Čiongšons Čiongšona grēda Annamas kalnos Indoķīnas pussalas austrumos
Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins)
leģētie čuguni čuguni, kas satur leģējošos elementus, kuri izmaina galvenokārt čuguna fizikālās un ķīmiskās īpašības
galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis
polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai
ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām
biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika
pazemes sālsūdeņi dabīgie ūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums >35 g/l (pēc citas klasifikācijas >50 g/l)
ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām
biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms
frakcionēšana Dabiska ķīmisko elementu nodalīšanās ģeoķīmiskos procesos
asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā
asfaltlaka Dabiska vai mākslīga bituma šķīdums organiskā šķīdinātājā
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai
reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā
bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem
šķiedra dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras
šķiedras Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras
haloģenēze Dabiski šķīstošo minerālsāļu koncentrēšanās un izgulsnēšanās, kas noris, iztvaikojot ūdenim
miecvielu ekstrakts dabisko miecvielu šķīdums
sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram
bitumlakas Dabisko vai mākslīgo bitumu šķīdumi organiskos šķīdinātājos
spirta laka dabisku vai sintētisku sveķu šķīdums etilspirtā
lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem)
humīns Daļa trūdvielu (humus), kas nešķīst natrija sārmā: parasti vēl samērā vāji sadalījušās organiskās vielas
pusdulls daļēji nesaprātīgs, muļķīgs
pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
pseidojons Daļiņa koloidāla šķīduma dispersajā fāzē, kurai ir lādiņš
dziņ daņ daoistu "iekšējā alķīmijā" "nemirstības eliksīra" nosaukums, kas tiek izstrādāts cilvēka organismā ar speciālu vingrinājumu palīdzību
vai-gun Daoistu metodes nemirstības iemantošanai ar dažādu "ārējo" līdzekļu palīdzību, kas ir līdzīgas primitīvākajai no rietumeiropiešu alķīmijai
darba vide darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu
maisīšana darbība viendabīgas vides radīšanai un uzturēšanai ierobežotā tilpumā; uzlabojot heterogēnas sistēmas fāžu kontaktu, tā intensificē siltuma un masas apmaiņas (adsorbciju, ekstrakciju) procesus, veicina šķīšanas un ķīmisko reakciju norisi
piešaušana Darbības ar šaušanu mērķī un tēmēkļa regulēšanu nolūkā salāgot tēmēkli ar trāpījumu vietu mērķī
Baitoušaņs darbīgs vulkāns (ķīn. _Baitou Shan_, korej. _Paektu-san_) Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ)
ķēmoties darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties
bašķoties darīt muļķības
āzoties darīt muļķības, būt nerātnam
bļederēt darīt muļķības, darīt nevajadzīgas lietas
šķīdinātājs darītājs --> šķīdināt
šķīvotājs darītājs --> šķīvot
darvas ūdens darvas ražošanas blakusprodukts, dažu zemmolekulāru organisko vielu, piemēram, metanola, ūdens šķīdums
ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
ļečīt daudz runāt, stāstīt muļķības
haimocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments
hemocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments
stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu
fotojutīgs materiāls daudzslāņu materiāls, kurš maina savas fizikālās vai ķīmiskās īpašības gaismas iedarbības rezultātā
leikosavienojumi Daudzu ūdenī nešķīstošo organisko krāsvielu reducētās formas, izmanto audumu krāsošanai
DĶŠR Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca
kaķīši Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
pretatspiešanās līdzekļi dažāda sastāva pulveri un šķīdumi, kurus izsmidzinot uzklāj svaigi nodrukātiem novilkumiem, lai nepieļautu krāsas saskari ar nākamo loksni un krāsas atspiešanos uz tās
siera acis dažādas formas iedobumi (caurumi) sierā, ko veido un paplašina gāzes, kas rodas sierā nogatavināšanas laikā bioķīmiskajās reakcijās un kas uzkrājas mazāk saistītās siera masas vietās
gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā
kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu
izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4)
izotoni dažādu ķīmisko elementu izotopi, kam ir vienāds neitronu skaits, piemēram, ^15^N, ^16^O (N=8)
pašnovade Dažādu objektu (raķetes, torpēdas utt.) kustības automātiskas vadības paņēmiens, kad to novadi mērķī veic tajās esošās borta ierīces
bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums kā pārtikas produkts
hormēze dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos
termoreaktivitāte dažu polimēru un oligomēru materiālu īpašība sasilstot kļūt mīkstiem, bet pēc atdzišanas neatgriezeniski sacietēt, veidojot nešķīstošu un nekūstošu produktu
dihromatisms dažu šķīdumu īpašība krasi mainīt savu krāsu, ja tiek mainīta to koncentrācija
brūcēšana dažu šķirņu sēklu apstrāde pirms sēšanas, apstrādājot mehāniski vai ķīmiski to cietos apvalkus, lai paātrinātu dīgšanu
birotācija dažu vielu īpašība ūdens šķīdumos ar laiku mainīt polarizēta stara griešanas spēju
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros
Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves
Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves
albihtols Degakmens sveķu tīrīta, viegla eļļa; nešķīst ūdenī, šķīst hloroformā, benzolā
kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām
akantolīze Deģeneratīvs process epidermas dzeloņainā slāņa šūnās un starpšūnu tiltiņos, kur tonofibrillu izšķīšanas dēļ šūnas savā starpā zaudē sakaru; pamatslānī veidojas spraugas un dobumi, kas klīniski parādās kā bullas un vezikulas
dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai
pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu
kodināšanas dekorēšana dekorēšana, kas līdzīga ķīmiskai pulēšanai – dekorējamo izstrādājumu pārklāj ar aizsargkārtiņu (piemēram, parafīnu), kura izturīga pret fluorūdeņražskābi, pēc tam izveido zīmējumu un izstrādājumu apstrādā ar fluorūdeņražskābi
ķīliņa dem. --> ķīla
ķīlīte dem. --> ķīlis
ķīlītis dem. --> ķīlis
ķīpiņa dem. --> ķīpa
ķīrītis dem. --> ķīris
ķīseliņa dem. --> ķīselis
ķīselītis dem. --> ķīselis
ķīslītis dem. --> ķīselis
ķīsītis dem. --> ķīsis
ķīvestīte dem. --> ķīvīte
ķīvitiņa dem. --> ķīvīte
ķīvitiņš dem. --> ķīvīte
pašķīsteņš dem. --> pašķīsts (l)
šķīsteņš dem. --> šķīsts 2(1)
šķīvelis dem. --> šķīvis
šķīvītis dem. --> šķīvis
tīsītis dem. --> tīsis; kaķītis
Fusi Demiurgs, kas darbojas senākajos ķīniešu mītos, bieži vien kopā ar dievieti Ņuivu
daimoni Dēmoni, ļauni, nešķīsti gari, sātana kalpi
saharometrs Densimetrs (jeb areometrs) saharozes šķīdumu koncentrācijas noteikšanai pēc šķīdumu blīvuma; graduēts saharozes masas procentos
minerālizejvielas Derīgie izrakteņi - neorganiskas un organiskas izcelsmes dabiski minerālveidojumi zemes dzīlēs (arī pazemes ūdeņi), kurus, mehāniski, ķīmiski vai termiski apstrādājot pārvērš tautsaimniecībai derīgos materiālos, vielās un izstrādājumos
hipotermālās atradnes derīgo izrakteņu atradnes, kas veidojušās no karsta minerālu šķīduma līdz 100 km dziļi Zemes dzīlēs zem augsta spiediena un temperatūrā, kas augstāka par 300 ⁰C
ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem
ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku
destilācija ar ūdens tvaiku destilācija, destilējamā šķīdumā barbotējot ūdens tvaiku (sk. barbotēšana) (pazeminās destilācijas temperatūra); izmantojamā destilējamā viela ar ūdeni nejaucas
ķilpis Detaļa, kas notur vajadzīgā augstumā vijoles stīgas, steķītis
dezoksans Dezinfekcijas līdzeklis, ko (0,2-0,5% šķīdumu) lieto olu slapjai dezinfekcijai
lizols Dezinfekcijas un antiseptisks līdzeklis, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs
furoplasts Dezinficējošs šķīdums, kas satur furacilīnu un plēvi veidojošas vielas; to no ādas var viegli nomazgāt ar ūdeni
pellidols Diacetīlamīnoazotoluola aizsargāts nosaukums, iesarkans pulveris, kas nešķīst ūdenī, lietoja brūču ārstēšanai
sabronins Dibrombehenskābes kalcija sāls, balts pulveris bez smakas un garšas, grūti šķīst ūdenī, lieto pa 1-2 g kā nomierinošu līdzekli neorganisko broma preparātu vietā
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m
Nanlina kalni Dienvidķīnas kalnu daļa Ķīnas dienvidaustrumos ("Nanling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m, Jandzi un Sidzjanas baseina ūdensšķirtne
diglims Dietilēnglikola dimetilēteris, bezkrāsains šķidrums, iegūst no metilspirta un etilēnoksīda, lieto par šķīdinātāju
teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes
dievisks Dievišķīgs
dievozols Dievišķīgs ozols
dievdots Dievišķīgs, Dieva sūtīts
dievējs Dievišķīgs, lielisks, krāšņs
ambrosīgs Dievišķīgs, nemirstīgs
tiokarbanilids Difeniltiourīnviela, ko iegūst, vārot anilīnu ar sēroglekli spirta šķīdumā, vai arī darbojoties uz anilīna un sēroglekļa maisījumu ar ūdeņraža peroksīdu
hidrodifūzija Difūzija ūdens šķīdumos
pašdifūzija Difūzijas process, kurā notiek vielas daļiņu savstarpēja pārvietošanās, nemainoties vielas ķīmiskajam sastāvam
sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā
sozojodolskābe Dijoda parafenolsulfoskābe, baltas adatu prizmas, kas viegli šķīst ūdenī, alkoholā un glicerīnā, lieto kā antiseptisku līdzekli
izopropilalkohols Dimetīlkarbinols, rodas nelielos daudzumos, cukura šķīdumiem rūgstot
sprāgstželatīns Dinamīta preparāts, 8 daļu kolodija šķīdums 92 daļās glicerīna
stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī
režģis divas līniju kopas, kuru elementi krustojas taisnā leņķī
ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli
sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem
šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī
heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai
adukti Divu savienojumu molekulu saistīšanās produkti, piem., šķīdinātajā molekulas un izšķīdinātas vielas molekulas vai jona saistīšanās produkts šķīdumā
homohromoizomērisms Divu vai vairāku dažādas struktūras organisku vielu īpašība šķīdumā uzrādīt līdzīgus absorbcijas spektrus
kompaundēšana Divu vai vairāku sastāvdaļu (piem., eļļu, degvielu) ķīmiska sajaukšana, lai iegūtu produktus ar noteiktām īpašībām
apozīcija Divu zarnu daļu savienošana operācijas ceļā (aksiāli - gals pie gala vai laterāli - leņķī)
glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli
operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi
Plagiothecium cavifolium doblapu šķībvācelīte
zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā
ķīlu zīme dokuments par to, ka parādnieks ir ieķīlājis nekustamo īpašumu, kas dod kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto mantu izsolē, gadījumā, ja parāds nav laikā nomaksāts
svāpinēt Domās nogrimušam, bezmērķīgi klaiņot
likt lombardā dot par ķīlu lombardā
(ie)likt lombardā dot par ķīlu lombardā
skrēpis Draisks, aušīgs, bērnišķīgs cilvēks
žārgalis Draiskulīgs, bērnišķīgs cilvēks
draņķains Draņķīgs
diakolācija Drogu ekstrahēšanas metode, liekot šķīdinātājam sūkties cauri drogai, kas ievietota garā, šaurā traukā
ēnošanās drukas defekts, kad iespiedkrāsas un mitrināšanas šķīduma emulģēšanās dēļ uz iespiedloksnes novilkuma parādās viegla vispārēja krāsu ēna
piekārtošanas krusti drukas kvalitātes kontroles zīmes uz fotoformas vai iespiedformas divu īsu, taisnā leņķī sakrustotu līniju veidā; tās paredzētas, lai novērtētu piekārtošanas precizitāti uz iespiedloksnes un kontrolētu krāsu savstarpējo savietošanu drukas laikā
tradicionālā ofseta druka drukas tehnoloģija, kurā izmanto ūdens, ūdens un spirta vai ūdens un skābju šķīdumu, ko pirms iespiešanas uzklāj uz neiespiežamajiem elementiem (mitrināšana)
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem)
irt Drupt, šķīst
šķīdans Dubļains (par ceļu šķīdonī)
žļampa Dubļi, šķīdenis
Db Dubnijs (ķīm. elements)
natrons Dubultskābais nātrijs jeb nātrija bikarbonāts, caurspīdīgi kristāli, ko iegūst sodas ūdens šķīdumam laižot cauri divogļskābi (CO2) un lieto dziedniecībā kuņģa lieko skābju neitralizēšanā
dūdaliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
dudulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
dūdulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
dūduliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
aizplīvurojums Dūmaka uz filmas negatīva vai kopijas, kuru rada nevēlama gaismas ķīmiskā iedarbība
dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar muļķīgu saturu
apšņākts Dumjš, muļķīgs
hueji Dungani - tauta Ķīnā; dzīvo arī Kazahijā un Kirgīzijā; runā ķīniešu valodas dialektā; ticīgie - musulmaņi
derra Dusmīgs, kašķīgs cilvēks
furacilīns Dzeltena kristāliska viela ("Furacilinum"), pretmikrobu līdzeklis, sintezēts Latvijā 1947. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā
ksanthematīns Dzeltena viela, ko iegūst, hematīnu šķīdinot atšķaidītā slāpekļskābē
žvira Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta
žvirs Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā
monoetanolamīns Dzeltenīgs, viskozs šķidrums ar vāju amonjaka smaku, izmanto par degazējoša šķīduma komponentu; izmanto arī kosmētikā, ziepēs, mazgāšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, kancerogēno nitrozamīnu veidošanos
nankings Dzeltens ķīniešu kokvilnas audekls, nosaukts pēc tā paša vārda pilsētas
neosarvalsāns dzeltens pulveris, kas viegli šķīst ūdenī ar neitrālu vai vāji sārmainu reakciju, izmanto dažos medikamentos
rivanols Dzeltens, smalku kristālu pulveris (antiseptisks līdzeklis), kas šķīst ūdenī; etakridīns
Phylloscopus inormatus dzeltensvītru lapuķauķis jeb dzeltensvītru ķauķītis
Fe Dzelzs (ķīm. elements)
paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
šplinka Dzelzs ķīlis
alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C
siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re)
austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska
lecīns Dzelzs un olbaltumvielu šķīdums, neitrāls, ar patīkamu garšu, satur 0,55% dzelzs; lieto kā līdzekli pret mazasinību
aizkaustīt Dzenot ķīli nostiprināt, aizķīlēt
ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu
etilmerkaptāns Dzidrs, bezkrāsains, kustīgs šķidrums ar nepatīkamu raksturīgu smaku, ūdenī šķīst ļoti maz, bet viegli spirtā un ēterā, deg ar zilu liesmu
optiskais stikls dzidrs, optiski viendabīgs, caurspīdīgs, ķīmiski izturīgs stikls (kronstikls un flintstikls) optisku sistēmu caurspīdīgo elementu izgatavošanai
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu
alīti Dziļas iežu ķīmiskās dēdēšanas produkti, kas sastāv no alumīnija oksīdiem un hidroksīdiem
biokatalīze Dzīvajos organismos notiekošo ķīmisko reakciju paātrināšanās bioloģisko katalizatoru (fermentu) ietekmē; fermentatīvā katalīze
bioģeoķīmiskā aprite dzīvo organismu veidošanās, bojāejas un sadalīšanās procesu kopums, kas nosaka ķīmisko vielu apriti sistēmā "vide - dzīvie organismi - vide"
veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi
bumbulēt Dzīvot bezmērķīgi; klaiņot
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām
smagās šķīvju ecēšas ecēšas ar lielāka diametra robotiem sfēriskiem šķīvjiem; lieto galvenokārt plēsumu šķīvošanai līdz 25 cm dziļumam
šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai
stelēķis Ēdiena vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī
telēķis Ēdiena, vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī
ortofīrs Efuzīvs vidēji skābs iezis, paleotipa vulkāniskā lava; pēc ķīm. sastāva atbilst sienītam un trahītam
Einecs Eiropas ķīmisko komercvielu saraksts ("European inventory of existing commercial chemical substances")
rebis Eiropiešu alķīmijā viela, no kuras jāiegūst Filozofu akmens
aura seminalis eiropiešu alķīmijas termins, ko var salīdzināt ar indiešu bindu un odžasu
nožļakstināt Ejot ar slapjiem apaviem notašķīt
alternatīvā zemes apstrāde ekoloģiska zemes apstrādes sistēma bez ķīmisko elementu pielietošanas, piemēram, biodinamiskā, organiski bioloģiskā
antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus
biodialīze Eksperimentālajā fizioloģijā zarnu skalošana vienu stundu ar Loka un Ringera šķīdumu 37 Celsija grādu temperatūrā
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
ekstrahēšana Ekstrakcija - šķidru vai cietu vielu maisījuma komponentu savstarpēja atdalīšana ar šķīdinātājiem
šiks Elegants, izsmalcināts (parasti ārišķīgi)
šiks Elegantums, izsmalcinātība (parasti ārišķīga)
neirotropisms Elektīva mikroorganismu virzība uz nervaudiem; elektīva ķīmisku vielu iedarbība uz nervaudiem
elektrokolargors Elektriskā ceļā pagatavots sudraba koloidāls šķīdums, ko izmantoja ārstniecībā
galvaniskā ķēde elektriskā ķēde, kurā bez metāliskiem vadītājiem ietilpst arī elektrolīta šķīdums caur kuru plūst strāva
koksnes pjezoelektriskais efekts elektriskā lādiņa rašanās sausa koksnē mehānisko spriegumu ietekmē; visstiprākais tas vērojams spiedes vai stiepes deformācijā, ja spēks vērsts 45° leņķī pret koksnes šķiedrām
galvaniskais elements elektriskās enerģijas avots, kurā elektrisko enerģiju iegūst, pārveidojot elementā iekļauto vielu ķīmisko enerģiju
fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
dielektriķa depolarizācija elektriskās polarizācijas izzušana dielektriķī
elements Elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā
caursite Elektrisko lādiņu pārvietošanās dielektriķī (izolatorā), ja tam pieliek spriegumu, kas pārsniedz tā elektrisko izturību
anodēt Elektroķīmiskā apstrādē izveidot oksīda kārtiņu uz kādas metāliskas virsmas
voltamperometrija Elektroķīmiska metode, kuras pamatā ir caur elektroķīmiski aktīvu šūnu ejošās strāvas stipruma un pieliktā sprieguma mērīšana
anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas
voltampērmetrija Elektroķīmiska vielu analīzes un pētīšanas metode
amperometrija Elektroķīmiskās analīzes metode vielu (piemaisījumu) kvantitatīvai noteikšanai
kulonometrija Elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir vielas elektroķīmiskai reakcijai nepieciešamā elektrības daudzuma mērīšana
elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai
elektroķīmiskais ekvivalents elektrolīzē izdalījušās vielas masas attiecība pret elektrības daudzumu, kas izplūdis caur šķīdumu, ja process noris bez elektrības un masas zudumiem
Faradeja elektrolīzes likumi elektrolīzes kvantitatīvās likumsakarības starp elektrības daudzumu, vielas masu un tās ķīmisko dabu
elektroķīmiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā elektriskās strāvas ķīmiskā iedarbība
Ba Elementa bārija ķīmiskais simbols
B Elementa bora ķīmiskais simbols
klarks Elementa ķīmiskā konstante, kas raksturo tā izplatību Zemes garozā vai citās lielās ģeokīmiskās vai kosmoķīmiskās sistēmās
Cp Elementa lutēcija nosaukuma versijas "kasiopejs" (Cassiopeium) simbols ķīmijā
Sa Elementa samārija apzīmējums ķīmijā (tagad Sm)
ķīmiskais ekvivalents elementārobjekts (atoms, molekula, jons utt.) vai nosacīta tā daļa, kas ķīmiskajā reakcijā var pievienot vai atbrīvot vienu ūdeņraža jonu vai vienu elektronu
ekvivalentu likums elementi cits ar citu savienojas noteiktos masas daudzumos, kas ir proporcionāli to ķīmiskajiem ekvivalentiem
leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas
ellīgs Ellišķīgs
ellisks Ellišķīgs
peklīgs Ellišķīgs
elocija Eluēšana - vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu)
fosfakols Eļļains, dzeltens šķidrums, šķīst ūdeni, spirtā, ēterī, benzolā; holīnesterāzes inhibitors tāpat kā fizostigmlns un prozerins
Em Emanācija - viens no ķīmiskā elementa radona vēsturiskajiem nosaukumiem, tā ķīmiskais simbols
katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību
emulgēšanās emulsijas veidošanās drukas laikā (eļļa ūdenī vai ūdens eļļā) iespiedkrāsas un mitrināšanas šķīduma mijiedarbības rezultātā
dielektriskie zudumi enerģijas zudumi, kas rodas dielektriķī, kurš ievietots mainīgā elektriskajā laukā
transferāze Enzīms, kas pārnes ķīmisko grupu no viena savienojuma (donora) uz citu savienojumu (akceptoru)
epoksīdlakas Epoksīdsveķu šķīdumi organiskos šķīdinātājos (arēnos, ketonos, spirtos)
krenācija Eritrocītu sarukšana, ko panāk, pakļaujot tos gaisa ietekmei vai ievietojot hipertoniskā nātrija hlorīda šķīdumā; to izskats sāk atgādināt zobratu
ērkšis Ērkšķis, dzelonis; ķildīgs, kašķīgs cilvēks
Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas
nembutāls Etaminālnātrijs - barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
peperoni Etiķī marinētas mazas paprikas ar asu garšu
svinetiķis Etiķskābais svinskābļa šķīdums
etilacetāts Etiķskābes etilesteris CH~3~COOC~2~H~5~, bezkrāsas smaržojošs šķidrums, labs šķīdinātājs
acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde
etiķis Etiķskābes šķīdums ūdenī, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai
celosolvi Etilēnglikola monoēteri; lieto celulozes esteru un dažādu laku un krāsu materiālu šķīdināšanai, raķešu degvielas piedevām u. c.
Dalainors ezers Bargas plakankalnē, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Hulun Nur"), platība - mainīga, vidēji \~1100 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6-9 m; Huluņči
Klebēķītis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,8 ha; Klabēķītis; Klebeku ezers; Klebeķu ezers
Sūrlahts ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā
Karujervs ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā
Sādjervs ezers Igaunijā, Tartu un Jegevas apriņķī
Vagulas ezers ezers Igaunijā, Veru apriņķī, caurtek Vehandu upe
Vertsjervs ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers
Kaķēnezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,5 ha; Kaķēnu ezers; Kaķezers; Kaķīšu ezers; Kaķītezers; Kaķītis; Kaķu ezers
Duntinhu ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Dongting Hu") garums - 45 km, platums - \~25 km, platība mainās no 2000 kvadrātkilomeriem pie zema ūdens līmeņa, līdz 12000 kvadrātkilometriem kopā ar appludinātajām teritorijām, dziļums - līdz 15 m
Pojanhu ezers ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Poyang Hu"), Jandzi baseinā, platība - atkarībā no sezonas - 1000-4400 kvadrātkilometru, garums - 170 km, platums - 17 km, lielākais dziļums - 25 m, ap ezeru dzīvo vairāk nekā 150 sugu putni (ziemā arī baltās dzērves)
Obelija ezers Lietuvā, Alītas apriņķī, iztek Peršēķe
Alauša ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķī
Asveja ezers Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī
Didžulis ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alitas apriņķī, platība - 912,7 ha
Žuvints ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alītas apriņķī, platība 1030 ha
Ģerķīšezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 8,4 ha; Gerķīšu ezers; Ģerkisu ezers; Jerkisa ezers; Jerķiša ezers; Jerķīšezers
Bruņķītis ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 14,8 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Bruņķa ezers; Bruņķīša ezers
Ruļļu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sniķītis
Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
Plateļu ezers ezers Žemaitijas augstienē, Lietvas ziemeļrietumu daļā, Telšu apriņķī, platība — 12 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 46 m, 7 salas
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
kaivalja Ezoterismā atbrīvošanās no akluma un muļķības
sidha Ezoterismā cilvēks, kas izgājis caur daudziem iemiesošanās cikliem un ir sasniedzis pusdievišķības attīstības pakāpi
moha Ezoterismā neziņas, muļķības un apjukuma stāvoklis
digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot
antidotisms Farmakoloģiskais koerģisms, kad medikamenti fizikālā vai ķīmiskā mijiedarbībā iet bojā
pārklājējlīdzekļi Farmakoloģiski indiferenti lielmolekulāri savienojumi, kas, veidojot koloidālu šķīdumu, pārklāj gļotādu un pasargā to no kairinošo aģentu iedarbības
vazogēns Farmakoloģisks līdzeklis, vazelīneļļas (šķidrā parafīna), oleīnskābes un amonjaka spirta šķīduma maisījums
glamroks Fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; glamrock; "glam rock"
joddzelzs FeJ2, tumši higroskopiski kristāli, šķīst ūdenī
nefelīns feldšpatīdu grupas iežveidotājs minerāls, nātrija un kālija alumos silikāts (Na, K)AlSiO~4~; izmanto alumīnija ieguvei, ķīmiskajā rūpniecībā, keramikā
fen Fen šui - ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku
laktofenīns Fenetidīna savienojums ar pienskābi; balti kristāli, šķīst 330 daļās ūdens un 10 daļās alkohola
fenolformaldehīdlakas Fenolformadehīdsveķu šķīdumi etilspirtā vai dažos ogļūdeņražos
citāze Ferments dažādu augu sēklās, kas šķīdina šūnas apvalku
amilokoagulāze Ferments labības graudos, kas sarecina šķīstošo cieti
enzīms Ferments, lielmolekulāra viela, kas katalizē ķīmiskas reakcijas un darbojas tikai noteiktos apstākļos un reaģē uz noteiktu vielu
transferāzes Fermentu klase; veicina dažādu ķīmisku grupu pārnesi no viena savienojuma uz otru
Fm Fermijs (ķīm. elements)
inoskopija Fibrīna fizikāla un ķīmiska izmeklēšana asins recekļos, eksudātā un ķermeņa šķidrumos
fibrinolīze Fibrīna, asins recekļu šķīdināšana; fibrīna hidrolītiska šķelšanās
fibrinogenolīze Fibrinogēna šķīdināšana asinīs
plazmīns Fibrinolizīns, ferments, kas šķīdina asins sarecējumus
Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m
Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju
pirmmatērija Filozofiskajā alķīmijā sākotnējā matērija, kas eksistēja pirms pasaules radīšanas
pirmviela Filozofiskajā alķīmijā sākotnējā matērija, kas eksistēja pirms pasaules radīšanas
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī noteiktas vides skābuma vai sārmainības pārbaudei: kļūst sarkans skābju un zils sārmu iedarbībā
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu
obligācija finansu instruments, kas liecina par ar ķīlu zīmi nodrošinātu parādu
dotācija no izlīdzināšanas fonda finansu piešķīrums pašvaldībai no izlīdzināšanas fonda
rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli
nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību
kinētika fizikālās ķīmijas daļa, kurā pēta ķīmisko reakciju mehānismus un to norises ātrumus
ķīmiskā kinētika fizikālās ķīmijas daļa, kurā pēta ķīmisko reakciju mehānismus un to norises ātrumus
aktīvo masu likums fizikālas ķīmijas likums; saskaņā ar šo likumu ķīmiskās reakcijas līdzsvara stāvoklī reakcijas produktu un izejvielu koncentrāciju reizinājumu attiecība ir konstants skaitlis, kas atkarīgs tikai no temperatūras
ķīmiskā termodinamika fizikālās ķīmijas nozare, kas ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus (vielu uzbūvi un īpašības, ķīmiskās reakcijas, fāžu pārejas u. c.) pētī no termodinamikas likumsakarību viedokļa
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī disperso sistēmu rašanās un noārdīšanās procesus un virsmas parādības
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām
magnētķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakaru starp vielas magnētiskajām īpašībām un tās molekulāro, kristālisko, elektronisko uzbūvi, kā arī magnētisko parādību ietekmi uz ķīmiskām reakcijām
fizikāli organiskā ķīmija fizikālās ķīmijas nozare, kurā pēta organiskās vielas
fizikoķīmiķis Fizikālās ķīmijas speciālists
nobeiguma apdare fizikāli mehāniska (dekatēšana, kalandrēšana, sarucināšana) un (vai) ķīmiska (apretēšana) tekstilizstrādājumu apdare, kuras rezultātā uzlabojas to izskats un lietojamība
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā dalu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju
krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru
ūdeņraža eksponents fizikālķīmisks lielums šķīdumu skābuma un bāziskuma raksturošanai, pH
defosforācija Fizikālķīmisku procesu kopums fosfora daudzuma samazināšanai izkausētos metālos to ieguves gaitā
desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā
izotopiskais efekts fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem
kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst Strāva
skaldes pretestība fizikāls lielums, kas raksturo koksnes spēju pretoties sadalīšanai šķiedru virzienā ķīļa trieciena ietekmē
dielektriskā caurlaidība fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā; mēra ar faradiem uz metru (F/m)
magnetizēšana Fizikāls process, kas norisinās magnētiķī, ja to ievieto arēja magnētiskajā laukā un tādējādi panāk feromagnētiķa summārās magnetizācijas palielināšanos ārējā lauka magnētiskās indukcijas virzienā
stikla kausējums fizikālu procesu un ķīmisku reakciju rezultātā no mehāniska stikla izejvielu maisījuma iegūta šķidrā fāze ar noteiktām fizikālķīmiskām īpašībām
fizioģeogrāfiskā apakšzona fizioģeogrāfiskas zonas joslveida daļa, kas nodalās zonas robežās platumu virzienā, mainoties klimatam, hidroloģiskajam režīmam, ģeoķīmiskajiem un augsnes veidošanās procesiem, biocenožu struktūrai
hidrotubācija Fizioloģiskā šķīduma ievadīšana olvados, lai noteiktu kanālu caurejamību
NS Fizioloģiskais šķīdums (angļu "normal saline")
augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_
pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju
pēcnobriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu pārmaiņu laiks pēc sēklu nogatavošanās, kad palielinās dīgtspēja un dīgšanas enerģija
ķīlas devējs fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.; ieķīlātājs
ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
krioģenēze Fizisko, ķīmisko, bioķīmisko u. c. procesu kopums, kuri norisinās kriosfērā un kuros veidojas ledus
verdoflavīns Flavīns, kas atrodams zālē, ķīmiski identisks ar riboflavīnu
F Fluora ķīmiskais simbols
fluorokarbons Fluora un oglekļa savienojums, ogļūdeņraža analogs; to raksturo liela izturība pret ķīmisku faktoru iedarbību un augstu temperatūru
fluorofotometrija Fluorescējošas vielas kvantitatīva noteikšana šķīdumā, salīdzinot tās fluorescenci ar standartšķīduma fluorescenci
fluorlons Fluoru saturoša sintētiskā šķiedra, ko iegūst no acetonā šķīstošā fluoroplasta
fluoroplasti Fluoru saturoši polimēri un kopolimēri; ķīmiski un termiski ļoti izturīgi materiāli
fluorūdeņražskābe Fluorūdeņraža ūdens šķīdums, vienīgā skābe, kas šķīdina stiklu un smiltis
dabiskā grupa fonoloģijā - fonēmu kopa, kuras pamatā ir raksturojums pēc vienas vai vairākām šķīrējpazīmēm
akustiskā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrejpazīme, kas primāri balstās uz segmenta akustisko, nevis artikulāro raksturojumu
artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs)
praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana
formols Formaldehida 40% ūdens šķīdums
polioksimetilēni Formaldehīda polimerizācijas produkti, ko iegūst iedarbojoties ar koncentrētu sērskābi uz formaldehida šķīdumiem
formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku, ko lieto dezinfekcijai, organisko vielu sintēzē u. c.
alomorfisms Formas neparastas izmaiņas; ķīmijā atšķirīga kristālu forma, bet vienāds ķīmiskais sastāvs
paramorfisms Formas novirze no pieņemtās normas; ķīmijā pseidomorfisma veids, kad minerāli savstarpēji pārvēršas, nemainoties sastāvam, bet mainoties uzbūvei
parkerizācija Fosfatēšana - tehnisks paņēmiens, ar kuru metāla izstrādājumus pasargā no korozijas: tos iegremdē fosfātu šķīdumā un pēc tam ieeļļo vai pārklāj ar attiecīgu vielu kārtām
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu)
bioaktīvā biokeramika fosfora savienojumus saturoša keramika kaulaudu aizvietošanai; dabiskos audus saista ar ķīmisku saiti (pateicoties virsmas aktivitātei)
pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
liptobiolīti Fosilās ogles, kas veidojušās no ķīmiski izturīgiem augstāko augu komponentiem (sporām, vaskiem, sveķiem)
kerogēni Fosilizētas iežos izkliedētas cietās organiskās vielas, kas nešķīst organiskos šķīdinātājos
fotogrāfiskais plīvurs fotoattēla kvalitātes bojājums - gaismjutīgā materiāla nomelnējums, kas rodas, fotoķīmiskajā (sk fotoķīmija) procesā attīstoties arī neeksponētiem sudraba bromīda mikrokristāliem
fotoreproducēšana fotoformu izgatavošanas procesa sastāvdaļa – fotomateriālu eksponēšana un ķīmiska apstrāde
panorāmfotogrāfija Fotogrāfija, kas uzņemta vienlaikus ar trim vai vairāk fotokamerām, kas izkārtotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu
gaismjutība fotogrāfiskā materiāla gaismjutīgā slāņa spēja ķīmiski mainīties gaismas staru iedarbībā, radot latento fotoattēlu, kas pēc fotoķīmiskās apstrādes kļūst redzams
dziļkodinājums Fotoķīmigrafijā trešās pakāpes kodinājums līdz dziļumam, ko velme nesniedz
fiksēšana Fotoķīmisks process (attēla nostiprināšanai), kurā nereducētais sudraba halogenīds no fotomateriāla gaismjutīgā slāņa pāriet šķīdumā
inversija fotoķīmisks process, kurā latento negatīvo fotoattēlu pārvērš pozitīvā, parasti diapozitīvā
fotolitogrāfija Fotoķīmisks process, kurā uz pusvadītāja vai cita materiāla iegūst noteiktu mikroreljefu, kas atbilst veidojamās integrālās shēmas konfigurācijai
miecēšana Fotomateriāla apstrādāšana pirms attīstīšanas kālija hroma alauna, kālija alumīnija alauna vai formalīna šķīdumā vai fiksāžā, kurai pievienotas šīs vielas, lai palielinātos mitra emulsijas slāņa mehāniskā izturība
attīstīšana Fotomateriāla gaismjutīga apstrādāšana fotoķīmiska šķīduma (attīstītāja) redzamā attēla iegūšanai
spektrālā jutība fotomateriāla gaismjutīgajā slānī esošā sudraba halogenīda spēja ķīmiski mainīties noteikta gaismas spektra ietekmē
desensibilizācija Fotomateriāla mākslīga gaismjutības samazināšana speciālu organisku vielu (desensibilizatoru) šķīdumā; pēc tam fotomateriāla tālāko fotoķīmisko apstrādi var veikt gaismā
fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums
graudainums fotoprocesos - gaismjutīgā slāņa struktūra, kas parādās pēc eksponēšanas un ķīmiskas apstrādes; to nosaka gaismjutīgās vielas kristālu (graudu) forma un novietojums; graudainība (3)
Piektā republika Francijas Republika pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas 1958. g. kura piešķīra prezidentam (Šarlam de Gollam) lielu varu
Fr Francijs (ķīm. elements)
parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu
Az Franču lietots ķīmisks simbols slāpeklim
svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga
rodāns Fungicīds, ķīmisks imunizators, biezs, brūngans šķidrums, 0,5% koncentrācijā lieto sēklu apstrādei kviešu un miežu putošo melnplauku apkarošanai
ozona utilizācija gaisa radiolīzes rezultāta radīta ozona izmantošana notekūdeņu radiolītiskās attīrīšanas u. c. radiācijas ķīmisko procesu paātrināšanai
atgaisošana Gaisa vai citu gāzveida vielu ieslēgumu aizvākšana no šķīduma, kausējuma vai izstrādājuma
Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu
gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās
lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, vienāda ar gaismas plūsmu, ko 1 steradiānu lielā telpas leņķī izstaro 1 kandelu (cd) stiprs punktveida gaismas avots; apzīmējums - lm
emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem
fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā)
luciferāze Gaismu izstarojošs proteīns, kas aktivizējas ķīmiskās reakcijās un rada bioluminescences efektus
esence Gaistošu vielu koncentrēts šķīdums (parasti lieto atšķaidītu)
Plagiothecium laetum gaišā šķībvācelīte
liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts
tetrajodpirols Gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī; jodols
nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
pusvējš galfvinds - burukuģa kurss, kad tas attiecībā pret vēju ir 90 grādu leņķī
sfenocefālija Galvaskausa ķīļveida deformācija
ķīļplanka Galvenā (vidējā) korpusu saturošā planka jahtas (laivas) garenvirzienā, pie tās stiprina vadņus, pildklučus (t. s. nedzīvo koku), kā arī ķīļa metāla daļu (balastķīli)
gaismas spilgtums galvenais cilvēka acs gaismas sajūtas faktors – gaismas intensitāte uz laukuma vienību gaismas starojumam, kas izplatās noteiktā virzienā, vai spilgtums, ko sajutīs vērotājs, lūkojoties uz gaismu noteiktā lenķī
litofilie elementi galvenie iežveidotāji ķīmiskie elementi (O, Si, Al, Na, K, Ca, Mg u. c.), kas ir vairāk nekā 90% no Zemes garozas masas
organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs)
ilgtermiņa aizdevums galvenokārt paredzēti kapitālieguldījumiem vai citiem mērķiem ar ilgāku kreditējamā pasākuma atmaksāšanas termiņu; var piešķirt arī obligāciju veidā, ķīlu zīmēs utt.
izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu)
absolūtais spirts gandrīz pilnīgi no ūdens atbrīvots spirts; lieto par šķīdinātāju, degvielu, reaģentu u. c.
pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
griezene Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
griļļas Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
grillis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
grindulis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
laidenis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu
kazakīns Gara virsjaka ar āķīšu aizdari
difenīlmetāns Garas adatas ar patīkamu oranžas atgādinošu smaršu, viegli šķīst spirtā, ēterā un benzolā, lieto ziepju rūpniecībā ģerāniju eļļas vietā
čiekstene Gareniska šķirba koka sienas baļķī
ķikstene Gareniska šķirba koka sienas baļķī
nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei
stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs
stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs (1)
VEF Ozoli Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas “Skuķīši” bijušais nosaukums
aplaķāt Garlaicības dēļ klaiņot, bezmērķīgi staigājot apkārt
nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku)
sūra garša garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
salda garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
sīva garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
sāļa garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
rūgta garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
fagara Garšviela - Sečuānas pipari, pazīstami arī kā ķīniešu, japāņu pipari
vīkšt Gatavot (norisi, darbību u. tml.); arī gādāt (ko); vīkšķīt (2)
vīkšties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšķīties (3)
kakodilhlorīds Gāze ar briesmīgu caurspiedīgu smaku, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; lielākos daudzumos iedarbojas uz deguna gļotādu
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas
naftas pavadgāzes gāzes, kas izšķīdušas jēlnaftā un atdalās no tās: vieglie ogļūdeņraži metāns, etāns, propāns, butāns, kā arī oglekļa dioksīds, sērūdeņradis, dažreiz cēlgāze hēlijs
izolējošā gāzmaska gāzmaska, kas pilnīgi norobežo elpošanas orgānus no apkārtējās vides; elpošanai nepieciešamo skābekli iegūst ķīmiskā ceļā vai no skābekļa balona
deaerācija Gāzu (visbiežāk gaisa) atdalīšana no šķidruma vai cieta materiāla, piem., sagatavojot barošanas ūdeni tvaika katlam, lai novērstu cauruļvadu un iekārtas metāla koroziju; lieto termiskos, ķīmiskos un desorbcijas deaeratorus
adsorbcija Gāzu, tvaiku vai izšķīdušu vielu saistīšanās uz cietu ķermeņu (adsorbentu) virsmas
sorbcija Gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā
divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku
lusingando Glaimīgi, lišķīgi; valdzinoši, pavedinoši
kā ieziepēts glaimīgs, lišķīgs
salda mēle glaimojoša, iztapīga, lišķīga valoda
glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock"
glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock"
čarka Glāze degvīna; graķītis
jēlglazūra Glazēšanai lietojama suspensija, ko iegūst, ūdenī nešķīstošas glazūras izejvielas ūdenī samaļot
akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas
strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās
lioglikogēns Glikogēna daļa, kas labi šķīst ūdenī
hesperidīns Glikozīds ar P vitamīna aktivitāti, vāji šķīst ūdenī
sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde
dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju
orizenīns Glutelīnu grupas rīsu proteīns; šķīst sārmos un vājās skābēs
bābiski Gļēvi, pavirši, muļķīgi
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu)
mukolīze Gļotu šķīdināšana
Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību
akadēmiskais teātris goda nosaukums, ko Padomju savienībā piešķīra teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā
varoņpilsēta Goda nosaukums, ko piešķīra PSRS pilsētām par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā
kuža Grabažas, muļķīgas, nevajadzīgas lietas, blēņas, lupatas
akvatipija Grafikas augstspieduma tehnika, kurā novilkumu iespiež ūdenī šķīdinātās krāsās
tuša Grafikas tehnika, kurā izmanto šādu suspensiju vai šķīdumu; grafikas darbs, kas veidots šādā tehnikā
hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā
peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē
artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu
sausās adatas paņēmiens gravīrai analoģisks paņēmiens, kad ar asām tērauda adatām tiek veidoti padziļinājumi tieši metālā, neizmantojot kodināšanas šķīdumus
šotauga Gredzenveida apkalums uz klāja šotes vadīšanai, piemēram, lai pareizā virzienā (leņķī) novilktu foku (priekšburu)
griezi Greizi, šķībi
greipot Greizi, šķībi iet
klaivs Greizs, šķībs
kleivs Greizs, šķībs
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām)
pierīdas Grieķu mitoloģijā - deviņas māsas, kurām bija brīnišķīgas balsis, bet dēļ iedomības tika pārvērstas par žagatām
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas
Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus
Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai
kerkopi Grieķu mitoloģijā - viltīgi kalnu gari rūķīšu izskatā, minēti teikās par Hēraklu
Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos
griezējķīlis Griezējinstrumenta ķīļveida griezējdaļa ar skaidvirsmu, mugurvirsmu un griezējasmeni (griezējšķautni) šo virsmu krustošanās vietā
mugurvirsma Griezējķīļa virsma, kas pavērsta pret apstrādāto virsmu
skaidvirsma Griezējķīļa virsma, kura pavērsta pret materiāla nogriežamo slāni un pa kuru noslīd skaida
sasukt griezt riņķī; maisīt
sasukt griezties riņķī
grillēties Griezties riņķī
švitināties Griezties riņķī, dejot pa apli
kroņstikls Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai
melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam)
melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija
imerētieši Gruzīni, kas dzīvo Rietumgruzijā, Imerētijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, senāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves īpatnībām
gūrieši Gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām; gūruli
mtiuli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Mtiuletijas vēsturiskajā novadā, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām
Gouvernementshof Gubernementes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
pamattikumi Gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība; kardināltikumi
hidrodinamiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana bez eļļojamo virsmu tiešas saskares; darbojas t. s. nesošais eļļas ķīlis, kas veidojas eļļojamo konstrukcijas elementu savstarpējā griezes vai virzes kustībā
aerodinamiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, eļļas vietā izmantojot t. s. nesošo gaisa ķīli, kas veidojas konstrukcijas elementu savstarpējā griezes vai virzes kustībā
gumijas velmju uzbriešana gumijas velmju lokālā vai vispārējā biezuma palielināšanās, ko rada pārāk agresīva šķīdinātāja izmantošana un citi faktori
gūruli Gūrieši - gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām
ķekāt Ģeķības, aušības dzīt
ķēkāties Ģeķības, aušības dzīt
jeķīgs Ģeķīgs
japāņu valoda ģenealoģiski izolēta valoda; oficiālā valoda Japānā; lieto īpašu japāņu rakstu - ideogrāfiskā (no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi) un zilbju raksta apvienojumu; raksta vertikālās rindās, tās kārtojot no labās puses uz kreiso
karotāža Ģeofizikālu un ģeoķīmisku pētījumu komplekss urbumos atsegto iežu sastāva un uzbūves noskaidrošanai
aeronomija Ģeofizikas nozare, kura pēta fizikālo un ķīmisko procesu likumsakarības Zemes gāzu apvalkā
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā
okeanoloģija Ģeogrāfijas nozaru kopums, kas pētī fizikālos, ķīmiskos, ģeoloģiskos un bioloģiskos procesus pasaules okeānā
hidroģeoķīmija Ģeoķīmijas nozare, kas pētī ķīmisko elementu un to savienojumu rašanos un migrāciju hidrosfērā
bioģeoķīmija Ģeoķīmijas nozare, kurā pēta dzīvības procesu ietekmi uz ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju Zemes garozā
ģeoķīmiķis Ģeoķīmijas speciālists
bioģenēze Ģeoķīmisko procesu kopums, kas atkarīgs no organisko vielu veidošanās un sadalīšanās
tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā
ģeoķīmija Ģeoloģijas nozare par Zemes ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju Zemes garozā un citās ģeosfērās
petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles
Ģerkisu ezers Ģerķīšezers Limbažu pagastā
Jerķišezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
Jerķīšezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
Jerkisa ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
Jerķiša ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
Gerķīšu ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
Mjelnirs Ģermāņu mitoloģijā - burvju veseris un cirvis dieva Tora galvenais ierocis, kas šķīla zibeņus
tiosērskābe H~2~S~2~O~3~, brīvā veidā nav pagatavojama, pazīstama tikai ļoti atšķaidītos ūdens šķīdumos un sāļu (tiosulfātu) veidā
borskābe H~3~BO~3~ (ortoborskābe), balta, cieta viela, neorganiska vāja skābe; 1–2% ūdens šķīdums ir vājš antiseptiķis
alvskābe H2SnO3 - balta kristāliska viela, kas nešķīst ūdenī
halkofils Halkofilie elementi - ķīmiskie elementi, kas Zemes garozā sastopami galvenokārt sulfīdu veidā
metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
hlorbenzols Halogēnarēns, bezkrāsains, eļļains šķidrums, lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēzē (fenola, krāsvielu, insekticīdu iegūšanai)
etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā
tetrafluoretilēns Halogēnogļūdeņradis, halogēnalkēns - bezkrāsaina gāze bez smakas, nešķīst ūdenī; izmanto gk. politerafluoretilēna iegūšanai
halogēnūdeņraži Halogēnu savienojumi ar ūdeņradi, to ūdens šķīdumi ir stipras skābes, to sāļi - halogenīdi
halogēnūdeņražskābe Halogēnūdeņraža šķīdums ūdenī
Handžouvans Handžou līcis Austrumķīnas jūras rietumu daļā
perhlorskābe HClO4, spēcīgs oksidētājs; lieto ķīmiskajās analīzēs
Sphenolobus helleranus Hellera ķīļlape
parahematīns Hematīna savienojums ar denaturētu globīnu; reducējoties sārma šķīdumā, veido hemohromogēnu
heteroalbumoze Hemialbumozes forma, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst atšķaidītā sālsskābē un vārāmā sāls šķīdumā
hemogēns Hemogēni ieži - ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piem., minerālsāļi, krams
hemoglobinolīze Hemoglobīna šķīdināšana, šķelšana
hemoorganotrofi Hemoorganoheterotrofi - organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un organiskās vielas
furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu
piridīns heterociklisks savienojums C~5~H~5~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; to izmanto ārstniecības vielu sintēzei, krāsvielu iegūšanai, arī par šķīdinātāju
hinolīns heterociklisks savienojums C~9~H~7~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto par šķīdinātāju par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā
imidazols Heterociklisks savienojums C3H4N2, bezkrāsaini kristāli, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos; pretsēnīšu līdzeklis
pirolīts Hidroizolācijas materiāls, kura sastāvā ir oleīns vai stearīns, kālija hidroksīds, nātrija silikāta ūdens šķīdums, smalki samalts krīts un ūdens
hidroksils Hidroksilgrupa, daudzos ķīmiskos savienojumos sastopamā HO- grupa; vienvērtīgs ūdens radikālis
hidroķīmiķis Hidroķīmijas speciālists
lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze
hidrolizāts Hidrolīzes produkts; šķīdums, kas rodas, koksni hidrolizējot ar ūdeni
salimetrs Hidrometrs sāļu šķīdumu koncentrācijas noteikšanai
ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta
šķērsmuliņš Hidrotehniska būve, kura perpendikulāri krasta līnijai (vai citā leņķī pret to) iestiepjas ostas akvatorijā un kurai abās pusēs ierīkotas kuģu piestātnes
Sunda un Upasunda hindu mitoloģijā - brāļi asuras, kas pazīstami ar savu lielo pieķeršanos viens otram, ar savu askētismu viņi iekaroja Brahmas labvēlību, un tas viņiem piešķīra varu pār trim pasaulēm, apsolīdams, ka brāļiem tajās ne no viena cita nebūs jābaidās kā tikai vienam no otra
lamprofīri Hipabisālie vai dzīslu tipa metanokrātiskie ieži, kam nav abisālo analogu ķīmiskā sastāva un minerālsastāva ziņā
melanotropīns Hipofīzes starpdaivas hormons, dzīvnieku un cilvēku organismā stimulē pigmentu melanīnu biosintēzi, pēc ķīmiskās dabas polipeptīds
ģenerālhipotēka Hipotēka uz visu ķīlas devēja mantu
legālhipotēka Hipotēka, kas pieder kreditoram uz likuma pamata, bez vienošanās ar ķīlas parādnieku
hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata
nitons Hipotētisks ķīmiskais elements, kas bija nepieciešams rādija radioaktīvā starojuma darbības skaidrojumam pirms radioaktivitātes atklāšanas
arhejs Hipotētisks termins iedomātam un augstākam principam, kas vadot un virzot visas ķīmiskās norises organismā
jodskābe HJO~3~, iegūst, oksidējot jodu ar kūpošu slāpekļskābi; 3% šķīdumā lietota trahomas un nesāpīgu radzenes čūlu ārstēšanai
jodpārskābe HJO4, joda ķīmisks savienojums
hlorūdens Hlora šķīdums ūdenī
pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā
hlorskābe Hloru saturoša skābe; pazīstama tikai savienojumos (hlorātos) un ūdens šķīdumos
pantocīds Hloru saturošs antiseptisks līdzeklis, ko lieto gk. ūdens hlorēšanai, gatavo arī šķīdumu roku un brūču apdarei
sālsskābe Hlorūdeņraža ūdens šķīdums; pārtikas piedeva E507, skābuma regulētājs, modificētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi
homogenizators Homogenizācijas aparāts, piem., audu homogenizācijai pirms ķīmiskās analīzes veikšanas
orts Horizontāla raktuvju eja, kurai nav tiešas izejas virszemē un kuru izbūvē derīgo izrakteņu slāņa virzienā, leņķī pret atradni
hromatolīze Hromatīna izšķīšana un sairšana
hromatolīze Hromatofilās vielas izšķīšana nervu šūnā
afīnā hromatogrāfija hromatogrāfija, kurā bioloģiski aktīvas vielas saistās ar specifiskām molekulām (ligandiem), kas ir ķīmiskā veidā fiksētas uz nesēja
bismutoze Hroniska saindēšanās ar šķīstošiem bismuta sāļiem
dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
urartu valoda hurriešu-urartu valodu saimes valoda, pieder pie Priekšāzijas mirušajām valodām; saglabājušies rakstu pieminekļi ķīlu rakstā no 9.-6. gs. p. m. ē.
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas
lēģeris Iedobums būvbaļķī stūra savienojuma izveidei
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru
špidelīgs Iedomīgs, āķīgs, niķīgs
splīnīgs Iedomīgs, untumains, ārišķīgs (par cilvēku); arī īgns, sapīcis
splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums
ieķīlāt Iedot, nodot (ko) par ķīlu
atofāns Iedzeltens pulveris, nešķīst ūdenī, grūti šķīst spirtā un atšķaidītās skābēs, viegli - sārmu šķīdumos; veicina urīnskābes izdalīšanos
sirolins Iedzeltens šķidrums ar patīkamu smaržu un garšu, 10% sulfokola šķīdums pomeranču sīrupā, lietoja dažādās plaušu slimībās
acetiltanīnskābe Iedzeltens vai pelēcīgs pulveris, vāji šķīst ūdenī; zarnās hidrolizējas atbrīvojot miecskābi; senāk lietots pret caureju
paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli
aizspīlēt Iedzīt ķīlīti, iestiprināt cirvim kātu
nitrozodimetīlanilīns Iegūst dimetīlanilīnu sālsskābes šķīdumā apstrādājot ar nātrija nitrītu, oranži dzelteni kristāli
cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā
sintezēt iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā
ieklambāt Iekabināt arkla zveņģeli arkla āķī
čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem
vakuumeksikators iekārta ķīmisko preparātu žāvēšanai (atūdeņošanai) pazemināta spiediena apstākļos
ūdens attīrīšanas filtrs iekārta suspendētu, koloidālu un izšķīdušu piemaisījumu atdalīšanai no ūdens
elektriskais akumulators iekārta, kas elektriskās uzlādēs strāvas iedarbībā uzkrāj ķīmisko enerģiju un pēc tam atdod šo enerģiju atpakaļ elektriskajā enerģijā
gradētava iekārta, kurā ietvaicē, sabiezina sāļu šķīdumus brīvā gaisā
maisītājs Iekārta, kuru lieto maisīšanai - homogēnas (šķīdumu) vai heterogēnas (suspensiju, emulsiju) vides iegūšanai, masas un siltuma apmaiņas procesu intensificēšanai; jaucējs
entorāģija Iekšķīga asiņošana
ad usum internum iekšķīgai lietošanai
iešķīgi Iekšķīgi
enterovakcīna Iekšķīgi lietojama vakcīna, kas gatavota no zarnu grupas baktērijām
enterāls Iekšķīgi lietojams
dikloksacilīns Iekšķīgi lietojams antibiotisks penicilīnu rindas medikaments
retinoīdi Iekšķīgi lietojams medikaments, ko izņēmuma gadījumos mēdz lietot psoriāzes ārstēšanā
sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties
endoeksoterisks Iekšķīgiārīgs, atkarīgs kā no iekšķīgiem, tā ārīgiem cēloņiem vai apstākļiem
dermadroms Iekšķīgo slimību izpausme ādā; kāda sindroma ādas komponents
iekšīgs Iekšķīgs
enantropisks Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts
enantrops Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts
atdot ķīlā (arī par ķīlu) ieķīlāt
aizcelt Ieķīlāt
ieklučot Ieķīlāt
iestaukāt Ieķīlāt
klučot Ieķīlāt
lombardēt Ieķīlāt
stangāt Ieķīlāt
staukāt Ieķīlāt
stenkāt Ieķīlāt
ielikt lombardā ieķīlāt lombardā
pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna
aizķīlāt Ieķīlāt, aizturēt, ieturēt
iekabināt Ielikt, pakārt (piemēram, āķī, cilpā)
ķīpa iepakojuma mērvienība lokšņu papīram, kartonam vai lokšņu celulozei; papīra ķīpas masa ir no 35 līdz 200 kg, kartona – līdz 500 kg
aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda
pults ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī
spirtometrs ierīce etilspirta koncentrācijas noteikšanai šķīdumā
kurināma elements ierīce ķīmiskās enerģijas tiešai pārveidošanai elektroenerģijā, jonizējot un oksidējot kurināmo elektrolīta klātbūtnē (piemēram, kurināmais – ūdeņradis, oksidētājs – skābeklis); ierobežoti izmanto autonomās energoiekārtās
pašlikvidators ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks
glovertornis ierīce sērskābes iegūšanai ķīmiskā rūpniecībā
areometrs ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai
halometrs ierīce vārāmā sāls daudzuma noteikšanai šķīdumā
ķīļklampa ierīce, kas automātiski iespīlē (ieķīlē) šoti
ķīļšotklampa ierīce, kas automātiski iespīlē (ieķīlē) šoti
elektroenerģijas avots ierīce, kas citu veidu (siltuma, mehānisko, ķīmisko u. c.) enerģiju pārveido elektriskajā enerģijā
savācējspiedne ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpas; savācējprese
savācējprese ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās; savācējspiedne
piebīdne ierīce, ko novieto pie iespiežamās loksnes abām leņķī esošām malām un kas piebīda loksni spiedes vai lokāmās mašīnas papīra satvērējam un sānu markām, kā arī regulē iespiežamās vai lokāmās loksnes pareizo stāvokli
duša ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas; no šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas
katliekārta Ierīču komplekss kurināmā ķīmiskās enerģijas pārvēršanai siltuma enerģijā
darba nams ieslodzījuma vieta ar piespiedu darbu; 20. gs. 30. gados galvenokārt alimentu nemaksātājiem, atradās Valmieras apriņķī
ķīmijprofilakse Iespējamās saslimšanas novēršana ar ķīmiskiem līdzekļiem
dispersijas krāsa iespiedkrāsa uz ūdens, vai ūdens un spirta, bāzes, kas izgatavota, izmantojot pigmetus, kuri nešķīst ūdenī un spirtā
mitrināšanas velme iespiedmašīnas mitrināšanas sistēmas velme, kas uzņem mitrināšanas šķīdumu no tvertnes
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām
impakcija Iesprūdums, ieķīlējums; kaula lūzums ar tā daļu savstarpēju nekustību
lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu; šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā
ieķīlēt Iestiprināt, iedzenot ķīli
iešķīvot Iestrādāt ar šķīvju ecēšām
elektrolīzers Ietaise, kurā notiek ūdens, izšķīdinātu sāļu un skābju sadalīšana, ja caur šķīdumu plūst elektriskā strāva
satept Ieziest, apziest, aptašķīt
metamorfie ieži ieži, kas augstas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā mainījuši ķīmisko sastāvu, minerālsastāvu, tekstūru
nogulumieži Ieži, kas radušies no citu iežu mehāniskas un ķīmiskas sairšanas produktiem
hemogēni ieži ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piemēram, minerālsāļi, krams
minerālsāļi Ieži, kas viegli šķīst ūdenī, galvenokārt hlorīdi, sulfāti, nitrāti
akumulācija Iežu atlūzu, ūdenī izšķīdušo minerālvielu nogulšņu un organismu atlieku uzkrāšanās ūdens baseinu dibenā vai uz sauszemes (ieplakās, nogāžu pakājēs)
karnonatizācija Iežu bagātināšanās ar karbonātu minerāliem (dolomītu, kalcītu); notiek gk. ķīmiskas aizvietošanās procesos
karsta procesi iežu ķīmiskā dēdēšana, kas norisinās pazemes un virszemes ūdeņiem šķīdinot un izskalojot šķīstošus iežus
kataģenēze Iežu ķīmisko un mineraloģisko izmaiņu kopums pēc diaģenēzes, bet pirms metamorfisma
iežu sadēdēšana iežu sadrupšana, sairšana un pārveidošanās fizikālu, ķīmisku un bioloģisku faktoru ietekmē
ķīmiskā dēdēšana iežu sairšana ķīmisku procesu ietekmē
sutūra Iežu spiediena un šķīšanas rezultātā veidojusies sīkzobaina virsma karbonātiežos vai ģipšakmeņos
klivāža Iežu šķelšanās pa paralēlām plaknēm, kas orientētas leņķī pret iežu noslāņojuma virsmām; rodas tektoniska spiediena dēļ
bitumoīdi Iežu un augšņu organiskie komponenti, kas šķīst organiskos šķīdinātājos, sastāv no eļļām, sveķiem un asfaltēniem
sadēdēšana Iežu, minerālu mehāniska sairšana un ķīmiska pārveidošanās uz zemes virsas un augsnē
dūcenis Īgņa, kašķīgs cilvēks
ichtalbīns Ihtiola 40% savienojums ar olbaltumu; ūdenī nešķīstošs pulveris bez garšas un smakas, lietoja pret zarnu kataru u. c. kaitēm
prostaglandīns Ikviens ķīmisks savienojums, kas veidojies no nepiesātinātām 20 oglekļa atomus saturošām taukskābēm, gk. no arahidonskābes ciklooksigenāzes ietekmē; atrodami visos orgānos; spēcīgi dažādu fizioloģisko procesu mediatori, kas darbojas gan šūnās, kuras tos sintezē, gan blakusšūnās
peptons Ikviens proteīnu daļējas hidrolīzes produkts; šķīst ūdenī, neizgulsnējas karsējot, pievienojot sārmu vai piesātinātu amonija sulfāta šķīdumu
neirofizīns Ikviens šķīstošs proteīns ar molekulmasu 9500-10500, kurš veidojas no vazopresīna, oksitocīna u. c. radniecīgu hipotalāma hormonu pirmākņiem; saista vazopresīnu un oksitocīnu un nodrošina to uzkrāšanos un pārnesi
nokleknēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku
dernēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
dirnēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
stibnīt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
driznīt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties
kleknēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt
ievārīties ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru)
nopleknēt ilgāku laiku, bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku
izšķīties ilgāku laiku, daudz šķīt
nosašķīties ilgāku laiku, daudz šķīt; šķinot nogurt
Bellis perennis ilggadīgā mārpuķīte
spīdele Ilggadīgā mārpuķīte ("Bellis perennis")
spīdeles Ilggadīgā mārpuķīte ("Bellis perennis")
bļudzināt Ilgi vārīt ēdienu, ļaujot tam izšķīst un kļūt glumam
vauksnēt Ilgi, bezmērķīgi uzkavēties kur
noārdīt Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) - piemēram, par ūdeņiem
imunoķīmija Imunoloģijas nozare, kas pētī imunoloģijas parādību bioķīmiskos pamatus
imūnķīmija Imunoloģijas nozare, kas pētī imunoloģijas parādību bioķīmiskos procesus
pāpadas Indiešu virtuves ēdiens: no atsevišķu pākšaugu miltiem pagatavotas vafeles jeb skraukšķīgas pankūkas
citolizīns Indīga viela, kas šķīdina šūnas, piem., čūsku inde
Aizindija Indoķīnas pussala
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija
Indoķīna Indoķīnas pussalas austrumu daļa, kas no 19. gs. beigām līdz 1949. g. bija franču kolonijas, ietver Vjetnamu, Kambodžu un Laosu
Malakas pussala Indoķīnas pussalas dienvidu daļa (angļu val. “Malacca”), garums — 1500 km, augstums — līdz 2190 m
indoķīnieši Indoķīnas pussalas un apkārtējā reģiona iedzīvotāji
kīmijseroterapija Infekcijas slimības gadījumā kombinēta terapija ar specifisku serumu un ķīmiskiem līdzekļiem
ķimioseroterapija Infekcijas slimības kombinēta terapija ar specifisku serumu un ķīmiskiem līdzekļiem
ķīmijterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimības ierosinātājiem
ķīmijiedarbība Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām
drošības datu lapas informatīvas lapas, kas sniedz ķīmisko vielu lietotājiem vajadzīgo informāciju, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi
galgans Ingvēru dzimtas Dienvidķīnas augs: zemesstumbrs labvēlīgi ietekmē kuņģa darbību
azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts
tetrazens Iniciējoša sprāgstviela dzeltenu kristālu veidā, slikti šķīst ūdenī un organiskajos šķīdinātājos
laringoskops instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta
acetometrs instruments etiķskābes daudzuma noteikšanai etiķī un citos šķidrumos
nepilnā rūdīšana instrumentu tēraudu karsēšana virs 780 °C temperatūrai, saglabājot neizšķīdušas karbīda daļiņas
ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu
regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu
trollis Interneta trollis - persona, kas sēj nesaskaņas tiešsaites sarunās, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus vai citādi traucēt normālu diskusiju
stikla kristalizācijas intervāls intervāls starp apakšējo kristalizācijas temperatūru, kad stiklā parādās redzami kristāli, un augšējo kristalizācijas temperatūru, kurā kristāli izšķīst izkusušajā stikla masā
lustrs Īpaša romiešu tautas šķīstīšanās ceremonija ar publisku (cūkas, auna un vērša) ziedojumu
Saturna koks īpašā veidā no šķīduma izgulsnēti metāliskā svina kristālu sakopojumi
hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens
gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus
savienojamība īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2)
saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas)
aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem)
darbība Īpašību izpausme (vielām, fizikālām vai ķīmiskām parādībām)
pukuls Īpašs pušķītis, ko parasti gatavo no krāsainas dzijas un lieto cepuru u. tml. izrotāšanai
diaģenēze Irdenu nogulu pārveidošanās par iezi sablīvēšanās un ķīmisku reakciju rezultātā
štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām
Kārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) ienaidnieks un apspiedējs, kuru uzskatīja par alķīmijas pamatlicēju
jādžūdžs un mādžūdžs islāma mitoloģijā - tautas, kas dzīvo tālu austrumos un kas pasaulē izplata nešķīstību, atbilst Bībeles Gogam un Magogam
lombarda kredīts īstermiņa aizdevums pret kustamu lietu vai privāttiesību dokumentu (vērtspapīru) ķīlu
nošķīst īsu brīdi šķīst, izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, masu)
pjerro Itāliešu komēdijās persona, kas ievērojama ar savu muļķību un vientiesību
Yb Iterbijs (ķīm. elements)
Y Itrijs (ķīm. elements)
grimšana Izdalīšanās no kāda šķīduma un pakāpeniska nogulsnēšanās
sedimentācija izdalīšanās no šķīduma nogulšņu veidā; rašanās nogulumu, veidā
izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā
macerēties Izdalīties (no augiem) šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra (par vielām)
izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu)
nogulsnēties Izdalīties no šķīduma nogulšņu veidā
izvilkties Izdalīties šķīdinātājā (par vielu)
samuļķoties Izdarīt kādu muļķību
izdraikņāt Izdraiķīt
pūst ziepju burbuļus izelpā virzot gaisu cauri ziepju šķīdumam, veidot burbuļus
izputēt Izjukt, izšķīst (par priekšmetiem, priekšmetu kopu)
koptauki izkaltētā paraugā ēterī šķīstošo vielu daudzums, kurā ietilpst visi lipīdi
izkalums Izkalts caurums ķīļa iebīdīšanai
sašķaidināt Izkausēt, šķīdināt
apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt
gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu
ģedēt Izkust, izšķīst
iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot
snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu
ķīmiskais sarukums izmēru samazināšanās ķīmisko reakciju norises rezultātā
atbļurbēt Izmirkt un atšķīst (par ceļu)
ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas
poliizobutilēns Izobutilēna jonu polimerizācijas produkts [-C(CH3)2-CH2- -]n, ķīmiski un termiski izturīgs (līdz 350 C), mehāniski neizturīgs; lieto elektroizolācijas un antikorozijas pārklājumiem, līmju, hermetizējošu materiālu izgatavošanai
cilindriskie magnēttiskie domēni izolēti domēni feromagnētiķī vai ferimagnētiķī, kuru forma ir cilindriska un kuru magnetizācija ir pretēja pārējai ķermeņa daļai
iezīmētais atoms izotops, kas ar savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tā paša ķīmiskā elementa izotopiem
iztenkāt Izpļāpāt, izplatīt muļķības
iezilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums
izzilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē
sabrukšana Izstrādājuma kompaktuma zaudēšana dažādu faktoru (mehānisko, ķīmisko u. c.) iedarbībā; sākumposmā zūd izstrādājuma vienlaidums (veidojas plaisas, poras), pēc tam izstrādājums sadalās daļās
sudrabs izstrādājums no šī ķīmiskā elementa
-līze Izšķīdināšana (piem., elektrolīze)
zaboltaķ Izšķīdināt narkotikas injekcijai
elektrolītiskā disociācija izšķīdušās vielas apgriezeniska sadalīšanās anjonos un katjonos
izsālīšana Izšķīdušas vielas izgulsnēšana šķīdumā, pieliekot kādu citu vielu, kas mazina izdalāmās vielas šķīdību
osmols Izšķīdušās vielas molekulmasa gramos, kura dalīta ar jonu vai daļiņu skaitu, kādās viela disociējusi šķīdumā
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums
endosmoze Izšķīdušu vielu iesūkšanās šūnā no ārienes
izalaisties Izšķīst (par vielu); arī izkust
saģedēt Izšķīst, izkust
žļugt Izšķīst, pārvērsties par biezputru
savārīties izšķīst, sadalīties verdošā ūdenī
izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības); arī izrunāt (4), izplatīt tenkas
izmuržāt Izteikt muļķības
feminitāte Izteiktas sievišķās sekundārās dzimumpazīmes; sievišķība
stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2)
muļķoties Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini; rīkoties muļķīgi
ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties
ārīties Izturēties muļķīgi, ekstravaganti, lepni
ermoties Izturēties muļķīgi, izlikties dīvainam
bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties
bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties
dūša Izturība, vīrišķība
termoreaktīvie polimēri izturīgi, siltumnoturīgi, ķīmiski stabili polimēri
gradēt Iztvaicēt, sabiezināt sāļu šķīdumus gaisa iedarbībā; gradēšanu izdara sāls vārītavās (gradētavās)
piepāzēt izveidot gropi (baļķī) un savienot (baļķus) gropju vietās
izlēzēt izveidot velkos šķīrumu (liekot velkus uz velku kokiem)
sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi
otrais Faradeja likums ja ir vienāds caurplūdušās elektrības daudzums, tad uz elektrodiem elektroķīmiski izreaģējušo vielu masa ir proporcionāla šo vielu ķīmiskajam ekvivalentam
ķīļjahta Jahta ar smagu, dziļi iegrimstošu ķīli
ķīļšvērtjahta Jahta ar šauru un garu metāla ķīli (balastķīli), kuram vidū iebūvēts arī šverts
balastķīlis Jahtas ķīļa apakšējā (svina, ķeta, dzelzs vai betona) daļa
jahtas iztaisnošanās jahtas spēja pašai atgūt normālu stāvokli uz taisna ķīļa
kompromisjahta Jahtu tips, kuram piederošajām jahtām ir garš, šaurs metāla ķīlis (balastķīlis), un tam vidū iebūvēts arī šverts
Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē
džodo Japāņu valodas vārds, kas apzīmē Šķīstās zemes budismu
ķīvens Jauna ķīvīte
ununkvadijs Jaunatklāta ķīmiskā elementa, ar 114 protoniem atoma kodolā, pagaidu nosaukums, kas dots 2009. gadā
hunveibini Jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā (20. gs. 60. gadu otrajā pusē), kurus izmantoja cīņā pret Mao Dzeduna pretiniekiem (ķīn. "sarkanie sargi")
akaricīdi Jebkura ķīmiska viela, ko lieto ērču apkarošanai
makroelementi jebkurš uzturvielu ķīmiskais elements, piem., kalcijs, hlors, magnijs, fosfors, kālijs, nātrijs un sērs, kas organismā vai uzturā ir relatīvi lielā daudzumā
profesionālās robežas jēdziens, kas apzīmē profesionālās darbības nosacītu nošķīrumu no citām profesijām un no neprofesionālas rīcības; šīs robežas nosaka standarti, vadlīnijas, noteikumi, principi, nostādnes
miecēšana jēlādu izstrādes galvenais process - kailādas ķīmiska apstrāde, lai nostiprinātu audus un iegūtu izturīgu, elastīgu, tālākai apstrādei noderīgu materiālu
hrommiecēšana Jēlādu miecēšana ar hroma sāļu šķīdumiem ūdenī; process īsāks nekā sarkanmiecēšana un taukmiecēšana, iegūtā āda poraināka
šķīrenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķīras" iedzīvotāji
žeņsjuns Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un maožeņs
maožeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un žeņsjuns
ežeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī maožeņs un žeņsjuns
lipjodols Joda 40% šķīdums magoņu eļļā, ko lieto kā kontrastvielu mugurkaula smadzeņu rentgenoskopijā
I Joda ķīmiskais simbols
jodūdens Joda šķīdums ūdenī
jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai
jodūdeņražskābe jodūdeņraža (HI) šķīdums ūdenī
onijsavienojumi Jonu tipa ķīmiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas, kas šķīst ūdenī un polāros organiskos šķīdinātājos
šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš
Amakusas līcis jūras līcis Austrumķīnas jūras Japānas piekrastē (_Amakusa-nada_), Kjusju salas rietumos
Aivaņs jūras līcis Austrumķīnas jūras rietumos (_Ai Wan_), Ķīnas Džedzjanas provincē
Aņpu līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Bakbo (Tonkinas) līča ziemeļaustrumos, Ķīnas Guandunas provincē
Bāndona līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Siāmas līča dienvid rietumos, Taizemē, Malakas pussalas austrumu piekrastē
Honhai līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastē, Ķīnas Guandunas provincē
Dzješi līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastē, Ķīnas Guandunas provinces dienvidu daļā
Bedzjiņas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastes rietumu daļā, ietek Mojundzjana
Bengālijas līcis jūras līcis Indijas okeānā, starp Indostānas un Indoķīnas pussalu un Andamanu un Nikobaru salām (angļu val. "Bay of Bengal"), platība — 2,19 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4519 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,7 m
Kolgas līcis jūras līcis Somu līcī, Igaunijas teritorija, Harju apriņķī
Bangkokas līcis jūras līcis Taizemes piekrastē, Dienvidķīnas jūras Siāmas līča ziemeļos
neritiskās nogulas jūras nogulas neritiskajā joslā, galvenokārt drupu ieži - smiltis un oļi, retāk - ķīmiskās kaļķu un dzelzs nogulsnes
halmirolīze jūras nogulu zemūdens sadēdēšana, izšķīšana, kas notiek oksidēšanās u. c. procesu ietekmē
Cjundžou šaurums jūras šaurums Dienvidķīnas jūrā, starp Leidžou pussalu un Hainaņas salu, Ķīnas teritorija
Babujanas šaurums jūras šaurums Filipīnās (_Babuyan Channel_), starp Lusonas salu dienvidos un Babujanas salām ziemeļos, savieno Dienvidķīnas un Filipīnu jūru
Lusonas šaurums jūras šaurums starp Batanas salām un Balintangas salu, savieno Dienvidķīnas un Filipīnu jūru
Balabakas šaurums jūras šaurums starp Malaiziju un Filipīnām, dienvidos no Balabakas salas, savieno Sulu un Dienvidķīnas jūru
Baši šaurums jūras šaurums starp Taivānu un Batanas salām Filipīnās, savieno Dienvidķīnas jūru ar Filipīnu jūru
Taivānas šaurums jūras šaurums, kas šķir Taivānas salu no Āzijas kontinenta, garums — 398 km, platums — 139-383 km, savieno Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūru, dziļums — līdz 1773 m
Pluvialis squatarola jūrasķīvīte
Sloka Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. gada; 1785.-1959. g. - pilsēta Rīgas apriņķī (no 1950. g. rajonā); dzelzceļa stacija 35,23 km no Rīgas
statstars Jūrniecībā virziens perpendikulārs kuģa ķīļa līnijai
farnohinons K2 vitamīns, kristāliska viela, šķīst organiskos šķīdinātājos, nodrošina normālu asins recēšanas norisi
ekvivalentsvars kāda ķīmiska elementa mazākā svara vienība, kas atvieto vai savienojas ar vienu pamatelementa (ūdeņraža vai 1/16 daļu skābekļa) svara daļu
depresija kāda materiāla fizikāli ķīmiskās īpašības parametra pazemināšanās mainoties tā sastāvam
žvarkstene Kāda, kas runā daudz muļķības
žvankstis kāds, kam patīk runēt muļķības
ķesele kāds, kas daudz (un muļķīgi) pļāpā
grimža kāds, kas ir ietiepīgs, niķīgs
dezēklis kāds, kas pļāpā muļķības
kvelkšis kāds, kas pļāpā muļķības
kvelkšķis kāds, kas pļāpā muļķības
nieķis kāds, kurš dara aplamības, muļķības
čaburis kāds, kurš daudz un skaļi runā muļķības
svaja kāds, kurš pļāpā, runā muļķības
niebīlis kāds, kurš runā muļķības
gvelša kāds, kurš runā muļķības (pļāpā, baumo)
pirkša kāds, kurš runā nevietā vai muļķības
plīkšis kāds, kurš skaļi runā vai muļķības stāsta
apsliet kādu darbu lēnām un muļķīgi pastrādāt
pastaiģinēt kādu laiku bezmērķīgi staigāt šurp un turp
šķeltastes kaija kaiju suga ("Larus sabini syn. Xema sabini"), Latvijā konstatēta 4 reizes; šķeltastes ķīris
sālīšana Kailādas apstrāde ar koncentrētiem amonija sulfāta, nātrija sulfāta, nātrija hlorīda ūdensšķīdumiem
CS Kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku
difenilhlorarsīns Kairinošas iedarbības indīga ķīmiska kaujasviela
CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu)
kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas
Kaķu ezers Kaķīšezers, ezers Ēdoles pagastā
Kaķīšu Kaķīšu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha
incītis Kaķītis
kaķenītis Kaķītis
kaķītiņš Kaķītis
kaļķūdens kalcija hidroksīda Ca(OH)~2~ šķīdums ūdenī
torņskābe Kalcija, nātrija, magnija vai amonija bisulfīta un sērpaskābes H~2~SO~3~ ūdens šķīduma maisījums
Cf Kalifornijs (ķīm. elements)
antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna
lizoforms Kālija ziepju un formalīna šķīdums spirtā; dezinfekcijas līdzeklis
K Kālijs (ķīm. elements)
Kalnciems Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā
Juņnaņas kalniene kalniene Ķīnas dienvidrietumu daļā (ķīn. val. "Yunnan"),garums — \~1000 km, platums — līdz 400 km, augstums — līdz 4000 m un vairāk
Guidžou kalniene kalniene Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guizhou"), garums — >600 km, platums — līdz 500 km, augstums — 1000-1200 m,atsevišķās grēdās pārsniedz 2000 m
Cjiņlins Kalnu grēda Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Qin Ling"), Jandzi un Huanhe baseinu ūdensšķirtne, garums - \~1000 km, augstums - līdz 4113 m
Bolovena plato kalnu plato Indoķīnas pussalā ("Plateau des Bolovens"), starp Mekongu rietumos un Kongu austrumos, Laosas dienvidos, augstums - līdz 1572 m, sastāv no 2 plato, ko norobežo stāvas (500-800 m un \~1200 m augstas) kāples
Naņšaņs Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qilian Shan"), starp Caidamas ieplaku un Alašaņa tuksnesi Ķīnā, garums - 800 km, platums - līdz 320 km, augstums - līdz 6346 m, vairākas paralēlas grēdas
Naņlins Kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumos (ķīn. val. "Nan Ling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m
Kaļkīšu Kaļkīšu ezers - Kaļķīšu ezers Prodes pagastā
Kaļķīšu Kaļķīšu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,8 ha; Kalkīšu ezers; Kaļkīšu ezers
Kalkīšu ezers Kaļķīšu ezers Prodes pagastā
kaļķis Kaļķītis - māla pīpe
Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis
kamparūdens Kampara šķīdinājums ūdenī
kamparspirts Kampara šķīdums spirtā
kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā
ērcīgums Kaprīzums, untumainums, niķīgums
kempo karatē un ķīniešu dūru cīņas apvienojums
karbinollakas Karbinolsveķu šķīdums organiskos šķīdinātājos, izmanto gk papīra izskata, mehāniskās stiprības un mitrumizturības uzlabošanai
kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās
priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā
vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā
pikrokarmīns Karmīna, amonjaka šķīduma un pikrīnskābes maisījums; histoloģijā lieto par krāsvielu nervaudu krāsošanai
parakarmīns Karmīnskābes un kalcija hlorīda šķīdums spirtā; lieto histoloģijā
rūdīšanas temperatūra karsēšanas temperatūra, kurā struktūra pilnīgi pārkristalizējas vai sakausējums iegūst maksimālo šķīdību
karre Karsta rieva, 1-2 m dziļa rievveida ieplaka, kas radusies, ūdenim šķīdinot kaļķakmeņus vai citus viegli šķīstošus iežus
fēkuloze Karstā ūdenī pilnīgi šķīstošas stērķeles, kas neželatinizējas un pārtvaicējot atstāj cietu caurspīdīgu kārtiņu
paduška Kārstuves daļa - ādas pamatne, kurā iestiprināti smalku stiepļu āķīši
ķīmiskais karš karš, kurā izmanto ķīmiskos ieročus
lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai
kārtas numurs kārtas skaitlis (ķīmiskajam elementam)
agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību
lēzēt Kārtot, krustot pavedienus, veidojot šķīrienu
indikators Kartotēkā - rādītājs (aizspiednis), ko uzliek virsū kartītei kā grupu vai nodaļu nošķīrēju
ekokartupelis Kartupelis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
bļugās Kartupeļi bļugās - saka, ja vārot kartupeļi izšķīduši biezputrveidīgā masā
kaskarilīns Kaskarillas darbīgā viela; balta kristāliska rūgtviela, maz šķīst ūdenī
eršķis kašķīgs cilvēks
soburs kašķīgs cilvēks
grizlis Kašķīgs cilvēks
ķerksis Kašķīgs cilvēks
ķerkslis Kašķīgs cilvēks
ķildavnieks Kašķīgs cilvēks
melsākls Kašķīgs cilvēks
vingans Kašķīgs cilvēks
žeburs Kašķīgs cilvēks
ņura Kašķīgs cilvēks, īgņa, skopulis; raudulīgs cilvēks
drāsts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks
drāzts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks
negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns
kašķots Kašķīgs, kasīgs
ķizulīgs Kašķīgs, ķildīgs
kasains Kašķīgs, ķildīgs (cilvēks)
ēdoņa Kašķīgs, ķildīgs cilvēks
ēdonis Kašķīgs, ķildīgs cilvēks
ēdons Kašķīgs, ķildīgs cilvēks
eska Kašķīgs, ķildīgs cilvēks
kašņīgs Kašķīgs, ķildīgs, kasīgs
kasiklīgs Kašķīgs, ķildīgs, saīdzis
stiķaunietis Kašķīgs, ļauns cilvēks
eglis Kašķīgs, nesaticīgs cilvēks
kurnis Kašķīgs, saīdzis
ķērcis Kašķīgs, untumains cilvēks
ķērksis Kašķīgs, untumains cilvēks
ķērkslis Kašķīgs, untumains cilvēks
spirīgs kašķīgs, vienmēr neapmierināts
nīdīgs kašķīgs; tāds, kas naidojas
elektrokatalīze Katalīze jeb ķīmiskas reakcijas paātrināšana ar elektrības palīdzību; to izmanto jontoforēzē
Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs
adamīti Katoļu ieviests nievājošs apzīmējums dažādām sektām ar norādi uz muļķību
habituss Katoļu teoloģijā — dievišķie tikumi (ticība, cerība, mīlestība), ko Dievs piešķīris cilvēkam
biotests katra pārbaude ar eksperimenta dzīvniekiem, ko izdara, lai pētītu mikrobu, ķīmiskas vai farmakoloģiskas vielas iedarbību
heminoze katra slimība, kuras cēlonis ir ķīmiska reaģenta iedarbība
Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā
cementīns Kaučuka vai celiloīda šķīdumi kaučuka un celuloīda priekšmetu salīmēšanai
gumijas līme kaučuka vai gumijas šķīdums organiskos šķīdinātajos (benzīna); līmējumam piemīt pietiekama elastība
kaunīdze Kaunīga, šķīsta
šķaidināt kausēt, šķīdināt, atšķaidīt
sollis kaut kas biezs, savārījies, sašķīdis u. tml.
sašķīdas kaut kas ēdams (piemēram, kartupeļi), kas ir izšķīdis (izkusis)
žļaga kaut kas izmircis, atmiekšķējies, jēls, ūdeņains, izšķīdis
dekorācija kaut kas neīsts, ārišķīgs, ārēji patīkams, ko izmanto kādu trūkumu noslēpšanai
krepeles kaut kas netīrs, notašķīts
grecele kaut kas sagriezts riņķī
grecelis kaut kas sagriezts riņķī
grecere kaut kas sagriezts riņķī
greceris kaut kas sagriezts riņķī
šķaidīgs kaut kas viegli šķīstošs, drūpošs; slapjš, dubļains (par ceļu)
atbāvīt kaut ko atbalstīt vai nostiprināt (noķīlāt), lai nekrīt
iešķīdēt kaut ko izšķīdināt kādā šķidrumā
gonosāns Kavasveķu šķīdinājums santaleļļā, ko lietoja pret gonoreju
parakazeīns Kazeīna nešķīstošā forma, kas rodas, renīnam iedarbojoties uz kazeīnu
kodināšana Kažokādas pusfabrikāta apstrādāšana ar smago metālu un sāļu šķīdumiem, sagatavojot ādu krāsošanai, lai panāktu noturīgu dažādu toņu krāsojumu
pikelēšana Kažokādu apstrādes pamatoperācija - atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu kailādu apstrāde ar skābju un sāļu šķīdumiem ūdenī pirms miecēšanas ar hroma sāļiem; izmanto arī jēlādu konservēšanai
skābēšana Kažokādu pusfabrikāta apstrāde ar maizes kvasiem (sarežģīts bioķīmisks process)
akmensmasa keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju
ketolīze Ketonvielu šķīdināšana vai šķelšana
Klabēķu Klabēķu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
klabur Klabur klaburiem - šķībi, grizi; ļodzīgi (kustēties)
vanckāties Klaiņot, bezmērķīgi blandīties apkārt
Klebekļu Klebekļu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Klabēķītis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā
Klebēķis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā
Klebeku Klebēķītis, ezers Vaives pagastā
Klabēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Klebeķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Klebēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vaives pagastā
Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vecpiebalgas pagastā
klīvi Klibojot, šķībi
ķivināt Kliegt (kā ķīvīte)
slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos
Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
Australoāzijas vidus jūra Klusā okeāna starpsalu jūru (Dienvidķīnas, Javas, Sulavesi, Bandas jūra), kas atrodas starp Āziju un Austrāliju, kopējs nosaukums, platība \~8000000 kvadrātkilometru
bļugt kļūt mīkstam, gļotainam un izšķīst
noglupēt kļūt muļķīgam
apmuldēt kļūt muļķīgam, negudram
sasmekstēt kļūt netīram, notašķīties
iesaniķāties kļūt niķīgam
noplūžņāties kļūt pavisam slapjam, notašķīties
iegņūzt kļūt stūrainam, saliekties leņķī
aizšķiebties kļūt šķībam, sašķiebties
izdēdēt kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem)
splīnēties kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam; kļūt, arī būt īgnam, sapīkušam
sazarot kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2)
sazaroties kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2)
ko tu man, ķaukstīte, te ķauksti Ko tu saki, manu muļķīt? (par bērniem)
koacervācija Koacervātu izveidošanās šķīdumā
kobaltzilais Kobalta alumināts, debeszila krāsviela (nešķīstošs pigments)
metilmorfīns Kodeīns - narkotisks alkaloīds ar klepu nomācošu darbību, kuru iegūst no miega magones vai sintezē ķīmiski
apkodināt Kodināt, apstrādāt ar ķīmikālijām
skalkogrāfija Kodināts asējums izcilspiedumam: cinka plāksni pārvelk ar ūdenī šķīstošu pamatni, zīmēšanai laukumu noklāj ar pretskābju krāsu, žāvē, pēc tam ūdenī atdala pamatni ar visu kārtu un zīmējumu kodina
kariolīze Kodola izšķīšana
atsārņošana Kodolieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanas seku likvidēšana
kodolķīmiķis Kodolķīmijas speciālists
akmeņkoks Koka betona veids, ko gatavo no mitrām zāģu skaidām piejaucot magnija oksīdu un magnija hlorīda šķīdumu
ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam
šaiba Koka ķīlis
šaibene Koka ķīlis
sprūsts Koka ķīlis, kas iedzīts starp divām objekta daļām, lai tās atdalītu
masta ķīļi koka ķīļi, ar kuriem fiksē masta stāvoklī attiecībā pret masta ailas apmali
nedzīvais koks koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās
totholcs Koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās; pildiņš (1)
dedkoks Koka pildījums starp ķīļplanku un pakaļvadni
dodkoks Koka pildījums starp ķīļplanku un pakaļvadni
spruģis Koka puļķītis, ko izmantoja pogas vietā
plāķis Koka šķīvis
kivis Koka trauks; ķīvenis
agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām
nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs
Kokoreva Kokorevas pagasts - pastāvēja Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. g., kad pārdēvēts par Tilžas pagastu
modificētā koksne koksne ar uzlabotām fizikāli mehāniskajām, siltumfizikālajām, tribotehniskajām vai bioķīmiskajām īpašībām, kas iegūtas, koksni modificējot
ekstrahēta koksne koksne pēc ekstraktvielu ekstrahēšanas ar organiskiem šķīdinātājiem, ūdeni vai sārmu šķīdumiem ūdenī
koksnes konservēšana koksnes aizsardzības ķīmiskais paņēmiens - koksnes apstrāde ar antiseptiskām vielām, iesūcinot tās koksnes struktūrā
koksnes apstarošana koksnes apstrāde ar jonizējošo starojumu, ko veic lai mainītu koksnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, kontrolētu tās ar defektoskopijas metodēm, noteiktu koksnes mitrumu
koksnes modificēšana koksnes fizikālā, ķīmiskā, mehāniskā vai kombinēta apstrāde, kas maina tās dabiskās īpašības un piešķir vēlamās, kavalitatīvi jaunas īpašības
koksnes iekrāsojumi koksnes krāsas maiņa sēņu vai fizikālķīmisku faktoru ietekmē; veidojas gan augošā kokā, gan kokmateriālos, tos transportējot, uzglabājot, apstrādājot, un nav saistīti ar koksnes stiprības samazināšanos
tehniskie lignīni koksnes ķīmiskās pārstrādes blakusprodukti, kas pēc ķīmiskās struktūras ķīmikāliju ietekmē pārveidojies dabīgais lignīns
autohidrolīze koksnes ķīmiskās pārstrādes veids, kurā kā katalizators tiek izmantotas skābes, kas rodas no koksnes procesa laikā
koksnes cildošana koksnes mehāniska, ķīmiska, termiska vai kombinēta apstrāde (piesātināšana ar antiseptiskām vielām, antipirēniem, amonjaku, sintētiskiem sveķiem, kombinējot to ar presēšanu, polimerizāciju vai radioaktīvo starojumu), veidojot tai jaunas fizikālmehāniskās īpašības
modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem
koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā
nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās
sulfītvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar skābiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem, kas satur izšķīdināta sērpaskābes anhidrīda pārākumu sulfītcelulozes iegūšanai
sulfātvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar šķīdumu, kur aktīvie komponenti ir nātrija hidroksīds un nātrija sulfīds
radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību
Koku Koku pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kokmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā
tvaickolba Kolba šķidrumu karsēšanai un pārtvaicēšanai (ķīmijas laboratorijās)
Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā
kamfoīds Kolodija aizvietotājs, piroksilīna šķīdums 1:40 kamparā un absolūtā alkoholā (līdzīgās daļās)
soli Koloidāli šķīdumi
hidrosols Koloidāls šķīdums, kura šķīdinātājs ir ūdens
ultrafiltrācija Koloidālu sistēmu un šķīdumu sadalīšanas metode, kur izmanto puscaurlaidīgas membrānas
koloidālā ķīmija koloīdķīmija
paramucīns Koloīds olnīcas cistās; atšķiras no mucīna un pseidomucīna, jo reducē Fēlinga šķīdumu ("solutio Fehling-i") bez iepriekšējas vārīšanas ar skābi
ķīmijradioterapija Kombinēta ārstniecības metode, kas apvieno radioterapiju un ķīmijterapiju; izmanto, lai samazinātu ķirurģiskās iejaukšanās nepieciešamību
apputinātājmiglotājs Kombinēta mašīna augu apsmidzināšanai ar ķīmikāliju šķīdumiem, suspensijām un emulsijām, augu apputināšanai ar sausiem pulverveida preparātiem, kā arī mitrinātajai apputināšanai
urodāns Kombinēts preparāts, kas satur piperazīnu un litiju, kuri ar urīnskābi veido viegli šķīstošus sāļus un veicina tās izdalīšanos no organisma
kompleksonometrija Kompleksometrija - ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai
holeīnskābe Komplekss, kas rodas no taukskābēm un žultsskābēm; labi šķīst ūdenī un veicina tauku resorbciju no zarnām
galvgalis komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai
galvgals komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai
sīrups Koncentrēts cukuru šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus
sīrups Koncentrēts, parasti stīgrs, cukuru šķīdums ūdenī vai augļu sulās
biezs Koncentrēts, stiprs (šķīdums)
karaļūdens koncentrētu skābju maisījums: viena tilpuma daļa slāpekļskābes (HNO~3~) un trīs tilpuma daļas sālsskābes (HCl); spēcīgs oksidētājs, šķīdina zeltu, platīnu u. c. metālus, kas nešķīst parastās skābēs
melanža Koncentrētu skābju vai oksidētāju maisījums ķīmiskajā rūpniecībā un raķešu tehnikā
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai
oftalmoreakcija Konjunktīvas iekaisums pēc viena piliena 1% tuberkulīna šķīduma ievadīšanas konjunktīvas maisā personām, kas alerģiskas pret tuberkulīnu
sālīšana Konservēšana vārāmās sāls šķīdumā vai apkaisot ar sāli
sālīt Konservēt, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmā sāls šķīdumā
sālījums konservi, kuri sagatavoti ar šādu šķīdumu
kovalentais rādiuss konstante, kas ir puse no vienkāršas ķīmiskas saites garuma viena un tā paša elementa savienojumā
centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās
kopāllaka Kopālsveķu šķīdinājums, ko piejauc zelta iespieduma pakrāsai
augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni
Dienvidaustrumāzija Kopējs apzīmējumsvalstīm, kas atrodas Indoķīnas pussalā, Filipīnām un Indonēzijai
spaģiriskā māksla kopš 16. gs. apzīmējums alķīmijai, vai mākslai par atdalīšanu un savienošanu
Barkkenedas rifs koraļļu atols Dienvidķīnas jūrā, Vjetnamas, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; Thujenķaja
Ardasjeras rifs koraļļu sala (_Ardasier Reef_) Dienvidķīnas jūrā
Austrumu Londonas rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā (_East London Reef_), strīdus teritoriālā piederība; Dons (vjetnamiešu _Đông, Đá_)
Ērvinga rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā, Spratlija (Nanšas / Čionšas / Kalanjana) salās, Filipīnu teritorija
Sišas salas koraļļu salu (>20) un rifu grupa Dienvidķīnas jūrā ("Xishaqundao"), Ķīnas teritorija, zveja, gvano un pērļu ieguve
Čedžudo Korejas Republikas (Dienvidkorejas) īpašā autonomā province, aizņem tāda paša nosaukuma salu Austrumķīnas jūrā, administratīvais centrs - Čedžu, platība - 1846 kvadrātkilometri, 563400 iedzīvotāju (2008. g.)
handža Korejiešu valodas rakstībā izmantoto ķīnzīmju (hieroglifu) nosaukums; tos izrunā korejiešu valodā un raksta tradicionālajā ķīniešu rakstībā
amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem
dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm
diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla
benzilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no augiem, biežāk – no jasmīna), aromātviela, šķīdinātājs, var izsaukt ādas kairinājumu, toksisks aknām un nervu sistēmai
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni
izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai
izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns
dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu
cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu
cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu
acetiltirozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), bioloģiska piedeva iedeguma krēmiem un šķīdumiem, aizvietojamā aminoskābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu
izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
kapriltriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu
kaprīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu
laurīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu
oktildodekanols Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), šķīdinātājs, virsmaktīva viela, izmanto matu kondicionētājos un lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
kalcija tioglikolāts kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas līdzeklis, izmanto ilgviļņu šķīduma sastāvā, krēmos, var radīt ādas problēmas uz rokām vai skalpa, zemādas asiņišanu, spēcīgu alerģisku reakciju
gliceriltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, reducējoša viela, izmato ilgviļņu šķīdumu sastāvā un depilācijas līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu, matu lūšanu, ādas kairinājumu, spēcīgas alerģiskas reakcijas
trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai
fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus
bronopols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, šķīdinātājs, var izraisīt acu un ādas kairinājumu, toksisks aknām, izmanto šampūnos, skropstu tušā, šķidrajās ziepēs, nagu lakās un sejas krēmos
butilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, apēšana var izraisīt nieru bojājumu, vemšanu, miegainību, depresiju, komu un nāvi, var būt bīstams apkārtēji videi, izmanto matu lakā un cietināšanas losjonos
propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai
karbitols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, nagu lakās, var būt bīstams, ja koncentrācija pārsniedz 5 procentus
izopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, pH regulētājs, šķīdinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos, arī insekticīdos, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumus, var radīt kontakta alerģiju un dermatītu, var veidot nitrozamīnus
dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju
polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna
diizopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, skābes-sārma regulētājs, izmanto kā matu krāsu, ilgviļņu šķīduma sastāvā, tonizējošos līdzekļos, matu kopšanas līdzekļos, ietverts HIH bīstamo vielu sarakstā, var kombinēties ar nitrosavienojumus veidojošām vielām un veidot nitrozamīnus
butilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, aromātviela, var izraisīt ādas un acs kairinājumu. kā arī elpošanas orgānu sistēmas kairinājumu, izmanto smaržās, ziepēs, nagu lakas noņēmējā, acu dekoratīvajā kosmētikā
dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
etoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto kosmētikā, nagu lakās, šampūnos, var izraisīt CNS depresiju, nieru bojājumus, toksisks attīstībai, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var nokļūt organismā caur ādu
etoksietanolacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakām, var būt toksisks, kaitīgs ūdens organismiem
butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
izobutilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai
metoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, smaržviela, izmanto nagu lakās, smaržās, šķidrajās ziepēs, kosmētikā, var būt toksisks attīstībai un dzimumorgāniem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
metilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, tiek izmantots smaržās un tualetes ūdeņos, var būt toksisks nervu sistēmai
drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme
heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem
kosveidīgie Kosveidīgo klase (jeb ķīļlapjveidīgo klase), ietilpst paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi, raksturīgs stumbra dalījums mezglos un posmos
lepidokrokīts Koši sarkans minerāls, brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa, zvīņaini un šķiedraini agregāti; no ķīmiski un ģenētiski radniecīgā getīta atšķiras ar kristāliskās struktūras īpatnībām un mazāku izplatību
atomārā saite kovalentā saite - ķīmiskā saite, ko veido divu atomu kopīgais elektronu pāris
tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu
organiskās krāsvielas krāsainas, šķīstošas organiskas vielas, no kurām izgatavo iespiedkrāsas un krāsu lakas; var būt dabiskas vai mākslīgas izcelsmes
īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu
sālīšana Krāsota kažokādas pusfabrikāta apstrāde ar dažādu sāļu ūdensšķīdumiem
ziepjošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai
ziepošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai
hidrotipija Krāsu filmu pozitīvo kopiju iegūšanas metode ar subtraktīvo 3 krāsu sintēzi, kurā izmanto ūdenī šķīstošas krāsvielas; lieto gk. krāsu kinofilmu izgatavošanai lielā tirāžā
aktīvās krāsvielas krāsviekas, kuru molekulas ar krāsojamo materiālu veido ķīmiskas saites
briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai
krāsošanas vanna krāsvielas un tekstilpalīgvielas saturošs šķīdums, kurā notiek krāsošana
čipsi kraukšķīgi, plānās šķēlēs cepti kartupeļi vai no kartupeļu masas gatavotas sausas, plānas plāksnītes (parasti ovālā formā), ko lieto kā uzkodu, našķi
ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu
čarkstīgs Kraukšķīgs
higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
Zemes banka kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums
refinansēšana Kredītiestādes naudas līdzekļu iegūšanas pasākumi citās kredītiestādēs un valsts centrālajā bankā, pārdodot vai ieķīlājot vērtspapīrus; valsts centrālās bankas īstermiņa kredītu piešķiršana komercbankām
nenodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) nav nodrošināta ar ķīlu
nodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku
mērķaizdevums Kredīts, ko banka ir piešķīrusi noteiktam mērķim
parastā kreimene kreimeņu suga ("Convallaria majalis") jeb maijpuķīte
jaunkrievs Krievu jaunbagātnieki, kas radās 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā; par vienu no raksturīgākajām jaunā krieva pazīmēm kļuva ārišķīga statusa apliecināšana
cietie elektrolīti kristāli, kuriem cietā stāvoklī ir raksturīga jonu tipa vadāmība līdzīgi elektrolītiem ūdens šķīdumos
kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā
Džiringa Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi
Kontuma Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi
Mi Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi
homogēnā kristalizācija kristalizācija, kad kristalizācijas centri rodas lokālas struktūras vai sastāva neviendabības rezultātā un izveidojušies kristāli pēc ķīmiskā sastāva neatšķiras no kristalizācijas centriem
polimēru kristalizācija kristalizācija, kas var var notikt no šķīduma vai kausējuma, vai arī kristāliskajai struktūrai pilnveidojoties cietā agregātstāvoklī
kristālķīmiķis Kristālķīmijas speciālists
kristīšana Kristiešu sakraments, ar ko jaunkristīto uzņem draudzē, kulta darbība - rituāla šķīstīšana ar ūdeni, apslakot ar to vai iegremdējot tajā
taipings Kristīga ķīniešu brālība, kas 19. gs. vidū (1851.-64. g.) rīkoja plašus nemierus, kuros kopumā gāja bojā ap 2 milj. cilvēku; taipin; taipingi
antikrists Kristus pretinieks; kristīgās baznīcas pretinieks; nešķīstais, velna apsēstais
Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Alšvanga Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, tagadējās Alsungas nosaukums līdz 1949. g.
grindzeles Krunkas, kas iesitas striķī, to visai grodi vijot
elderelderiem Krustām šķērsām, bezmērķīgi
kaķīši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; kāškrusts (1)
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts
svastika Krusts ar vienā virzienā taisnā leņķī saliektiem zariem, kas rada riņķveidīgas kustības iespaidu
Xe Ksenons (ķīm. elements)
pakaļvadnis kuģa pakaļgala apakšējā daļa (ar sarežģītu profilu), savienota ar ķīli, borta apšuvi, stūri un dzenvārpstas deidvudu. (Kuģa stringeru sastiprinājuma vieta pakaļgalā - kuģa daļa, kas šķeļ ūdeni kuģa atpakaļgaitā.)
Cinhai Kukunors - beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qinghai Hui"), Ķīnas rietumu daļā
Kuldīga Kuldīgas pagasts - pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā
lustrācija Kultiska šķīstīšanās ceremonija
kunfu Kungfu - ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus
roža Kuplā pušķī sasieta lente
diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
lietošanas ķīla kustama vai nekustama augļus nesēja lieta, kas kreditoram nodota kā ķīla valdījumā ar pienākumu ievākt no tās augļus un ienākumus, kas viņam jāpārdod, ieņēmumus ieskaitot sava prasījuma samaksai
pavīpšķināt Kustināt (asti; par niķīgu zirgu)
kollikvācija Kušana, iziršana, izšķīšana
boģis Kūtrs, muļķīgs, arī neapķērīgs, neattapīgs zēns, puisis
Tautas daiļamata meistars kvalifikācijas nosaukums, ko 1961.-1990. g. piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā piešķīra Kultūras ministrijas kolēģija, 1993.-2000. g. - Tautas mākslas centra Tautas lietišķās mākslas padome; persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums
tilpumanalīze Kvantitatīva analīze, kurā nosaka reaģentšķīduma tilpumu, kāds nepieciešams reakcijai ar analizējamo paraugu
titrēšana Kvantitatīvās analīzes metode, kur pētāmajam šķīdumam noteiktā koncentrācijā pievieno citu šķīdumu un ar indikatoru noteic reakcijas beigas
tuša Kvēpu vai sintētisku organisko pigmentu suspensija vai šķīdums ūdenī ar saistvielu un antiseptisku vielu piedevu (rasēšanai, zīmēšanai, rakstīšanai)
dzeltensvītru ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus inornatus")
zeltgalvas ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus proregulus")
zaļais ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus trochiloides")
phylloscopus Ķauķu apakšdzimtas ģints - lapuķauķi jeb ķauķīši
lapuķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"); kauķītis
Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja
Kliodna Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viņsaules dieviete, kurai piederēja trīs brīnišķīgi putni, kuru dziesma iemidzināja cilvēkus nāves miegā
Meluzīne Ķeltu (vēst. Rietumeiropa, Dienvideiropa) mitoloģijā - brīnišķīgā feja - čūska
ķērnišķīgs Ķēnišķīgs
ķīznāties ķēpāties, notašķīties
intravenozā pilināšana ķermeņa apgāde ar asinīm, barojoša šķidruma un/vai sāls šķīduma ievadīšana ar vēnā iedurtas injekcijas adatas palīdzību
luminiscence Ķermeņu vai vielas spīdēšana, ko ierosinājis kāds enerģijas avots - ārējais apstarojums, elektriskais lauks, ķīmiskie procesi utt.
ķirnāties Ķērnēties, aptašķīties, apsmulēties
eritrīts Ķērpjos, sūnās un aļģēs sastopams četrvērtīgs spirts, kas ūdenī dod saldu šķīdumu
nolaižams ķīlis ķeta ķīlim vēl pa vidu ejošs dzelzs skārda šverts
ķīļšverts Ķeta ķīlim vēl pa vidu ejošs dzelzs skārda šverts
lapseņu klijāns ķīķis (“Pernis apivorus”)
Pernis apivorus ķīķis jeb lapseņu klijāns
ķīlenieks Ķīla, ķīlnieks 1(1)
ķīļa ķīla^1^
rokas ķīla ķīlas tiesība par kustamu lietu, ja tā ieķīlājot nodota kreditora valdījumā ar nodomu, lai tā būtu par nodrošinājumu viņa prasījumam
ķesīgs Ķildīgs, kašķīgs
nīšķīgs Ķildīgs, kašķīgs
tieselniecīgs Ķildīgs, kašķīgs
ecēklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks
rieteklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks
kasīgs Ķildīgs, kašķīgs, saīdzis
urzīgs Ķildīgs, ķīvīgs
divpusējs ķīlis ķīlis, kam abas pretējās malas ir slīpas
vienpusējs ķīlis ķīlis, kam viena mala ir slīpa
pastāvīgais ķīlis ķīlis, kas nav ne paceļams, ne noņemams
pārvietojamais ķīlis ķīlis, ko brauciena laikā var nedaudz pabīdīt uz priekšu un atpakaļ
Stokholmas sindroms ķīlnieku pašaizsardzības mehānisms, kas liek iemantot uzbrucēju labvēlību, lai glābtu savu dzīvību
Lanius sphenocercus ķīļastes čakste
kazas (arī āža) bārda ķīļbārda
āža bārda ķīļbārda
āža (kazas) bārda ķīļbārda
jahta kompromiss ķīļjahta, kurai ir arī šverts, ka izlaists ķīlim pa vidu
pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags
pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš
priekšrags Ķīļlaivas ķīļa priekšējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekštēviņš
priekštēviņš Ķīļlaivas ķīļa priekšrējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekšrags
Hellera ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum helleranium syn. Sphenolobus helleranus"), Latvijā aizsargājama
mazā ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum minutum syn. Sphenolobus minutus"), Latvijā aizsargājama
klinšu ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum saxicolum"), atrasta liekņā uz trupoša koka
Saxifraga cuneifolia ķīļlapu akmeņlauzīte
Adiantum raddianum ķīļveida adiante
trejkrāsu krizantēma ķīļveida krizantāma
Chrysanthemum carinatum ķīļveida krizantēma
ķīļveida arka ķīļveida pārseguma formas arka
Unio tumidus ķīļveida perlamutrene
ķīļu siers ķīļveida siera gabals
rievotais jumstiņš ķīļveida šķērsgriezuma jumstiņš
uzķepums ķīļveidīgs veidojums uz instrumenta skaidvirsmas, kas tai pielīp vai piemetinās griešanas procesā; u. jūtami maina griežņa ģeometriju un apstrādātās virsmas kvalitāti
hatērija ķīļzobjveidīgo kārtas suga ("Sphenodon punctatus"), kas saglabājusies no mezozoja triasa perioda; ķirzakai līdzīgs, līdz 75 cm garš rāpulis; sastopama salās uz austrumiem no Jaunzēlandes; sfenodons
alomērisms Ķīmijā atšķirīga ķīmiskā uzbūve, bet vienāda kristālu forma
p- Ķīmijā norāda uz ķīmiskās grupas pretēju stāvokli benzola gredzenā
fizikālķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus
organiskā analīze ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu
fitoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī augu ķīmisko sastāvu un ķīmiskās reakcijas augos
mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu, aptver arī koksnes termisko pārstrādi, kolofonija, terpentīna, skuju ēterisko eļļu, miecvielu u. c. produktu ražošanu
koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi
kristallķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī kristālu formas, struktūru un ķīmisko īpašību savstarpējo sakarību
plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmas ķīmija
plazmas ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmoķīmija
fotoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas, kuras izraisa gaisma
piroķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskos procesus augstās temperatūrās
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām
organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu un to savienojumu īpašības un pārvērtības
analītiskā ķīmija ķīmijas nozare, kurā izstrādā un pēta dažādu vielu noteikšanas (analīzes) metodes
neorganiskā ķīmija ķīmijas nozare, kurā pēta ķīmisko elementu un to savienojumu īpašības, izņemot vairākumu oglekļa savienojumu
mehanoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskas pārvērtības mehāniskas iedarbības rezultātā
rezonanses teorija ķīmijas teorija, kas pirmo reizi izskaidroja virkni līdz tam nesaprotamu vielu struktūras jautājumu
fizikālā ķīmija ķīmijas zinātnes nozare, kurā pēta ķīmijas norises un izmanto fizikas principus parādību mehānisma, enerģētikas un norišu izskaidrošanai; aptver vielas uzbūves teoriju, koloīdķīmiju, termodinamiku un kinētiku, šķīdumu teoriju, elektroķīmiju, augsto enerģiju ķīmiju
ķīmiskā terapija ķīmijterapija
mikroķīmiskā analīze ķīmiskā analīze, izmantojot ļoti mazu vielas daudzumu (0,001-0,01 g)
peroksiradikālis Ķīmiska daļiņa, kas satur peroksigrupu -O-O; rodas, reaģējot brīvajiem radikāļiem ar skābekļa molekulām (parasti ūdens šķīdumos)
reducēšana Ķīmiska elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā
alotropija ķīmiskā elementa stāvokļa modifikācijas, viena un tā paša elementa pastāvēšana dažādās formās, piemēram, ogleklis kā grafīts un ogleklis kā dimants
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu
miligramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums miligramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu
atoma vietas numurs ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā, vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā
atoms Ķīmiskā elementa vismazākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā
himioģenēze Ķīmiskā ģenēze, olas drostalošanās stimulācija ar ķīmisku aģentu
himiokauterizācija Ķīmiskā kauterizācija, piededzināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem
hemomorfoze Ķīmiskā morfoze, ārējā izskata maiņa ķīmiskā procesa gaitā
ķēdes reakcija ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā ģenerējas jauni reakcijas aktīvie centri (brīvie radikāļi vai joni), kas izraisa nākamo reakcijas aktu; reakcija apstājas tikai tad, kad visas ķēdes ir pārtrūkušas – sistēmā esošie aktīvie centri ir izzuduši savstarpējās rekombinācijas reakcijās
fotoķīmiskā reakcija ķīmiska reakcija, ko izraisa gaisma
eksotermiska reakcija ķīmiska reakcija, kurā izdalās siltums
oksidēšanās Ķīmiska reakcija, kurā palielinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe
reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe
sadalīšanās reakcija ķīmiska reakcija, kurā sarežģītas molekulas pārvēršas vienkāršās molekulās (piemēram, CaCO~3~ –> CaO+CO~2~)
jonu saite ķīmiska saite, kas rodas lādētu daļiņu - jonu - elektrostatiskās mijiedarbības rezultātā
heteropolārā saite ķīmiskā saite, kas rodas lādētu daļiņu - jonu - elektrostatiskās mijiedarbības rezultātā
kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu
metāliskā saite ķīmiskā saite, kuras cēlonis ir lielā vadāmības elektronu koncentrācija; negatīvi lādētā elektronu gāze notur pozitīvi lādētos jonus noteiktos attālumos
kongruenta kušana ķīmiskā savienojuma kušana bez sadalīšanās
inkongruenta kušana ķīmiskā savienojuma kušana sadaloties; piemēram, galvenais cementa minerāls 3CaO·SiO~2~ kūst inkongruenti 2070°C, sadaloties par 2CaO·SiO~2~+CaO
fosfatēšana Ķīmiska vai elektroķīmiska metālu un to sakausējumu virsmas pārklāšana ar nešķīstošu fosfātu kārtiņu, kas to pasargā no korozijas
nervu kairinājuma mediators ķīmiska viela organismā, kas rodas nervu audos un pārvada impulsus sinapsēs
indiferenta viela ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās
benzilēteris ķīmiska viela, ko iegūst apstrādājot (benzilējot) koksni ar benzilhlorīdu sārmainā vidē, labi šķīst organiskos šķīdinātājos un veido plēves; tiek izmantots kinolenšu, sintētisko šķiedru, plastmasu, izolācijas materiālu, laku izgatavošanai
didims Ķīmiska viela, ko sākotnēji (no 1839. g.) uzskatīja par ķīmisku elementu, bet 1885. g. to sadalīja 2 jaunos elementos - neodīmā un prazeodīmā
metadiamīnoparadioksiarsēnobenzolmetilēnsulfoksilskābe ķīmiska viela, kuras savienojums ar nātriju pazīstams kā neosalvarsāns
fluorescentais balinātājs ķīmiska viela, kuru pievieno papīram, lai tas izskatītos baltāks
elektroķīmiskais ģenerators ķīmiskais elektriskās enerģijas avots, kurā degviela un oksidētājs tiek nepārtraukti pievadīti elektrodiem
sudrabs ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus
hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze; simbols Cl, atomnumurs 17, atommasa 35,453, zināmi 9 izotopi, no kuriem divi ir stabili
stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, periodiskās sistēmas 38. elements, Sr, atommasa - 87,62, zināmi 16 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze, simbols F, atomnr. 9, atommasa - 19,0, halogēns, zināmi 6 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
niobijs ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs, ķīmiski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 41. elements, Nb, atommasa - 92,9064, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
hēlijs ķīmiskais elements - periodiskās sistēmas VIII grupas elements, He, cēlgāze, atomnumurs - 2, atommasa - 4,0026, zināmi 4 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
radons ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā, simbols Rn, atomnumurs - 86, atommasa 222,02, radioaktīva cēlgāaze, zināmi 19 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
hafnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts plastisks metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā), atomnumurs - 72, atommasa - 178,49, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos
rēnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls, Re, atomnumurs - 75, atommasa - 186,207, zināmi 14 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, simbols - Ca, atomnumurs - 20, atommasa - 40,08, zināmi 12 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
kālijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, atomnumurs - 19, atommasa - 39,102, zināmi 9 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili
rodijs Ķīmiskais elements - sudrabains, ķīmiski ļoti pasīvs platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 45. elements, Rh, atommasa - 102,9055, zināmi 16 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos
rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C
amerīcijs ķīmiskais elements Am, atomnumurs 95, atommasa 243,06, aktinoīds; radioaktīvs, mākslīgi iegūts kodolreakcijās
ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības
kriptons ķīmiskais elements Kr, atomnupurs 36, atommasa 83,80, cēlgāze
slāpeklis ķīmiskais elements N, atomnumurs 7, atommasa 14,01, gāze bez krāsas, smakas un garšas, periodiskās sistēmas 7. elements, gaisa galvenā sastāvdaļa (78,09%)
sērs ķīmiskais elements S, cieta, trausla, dzeltena viela, atomnumurs - 16, atommasa - 32,06, zināmi 9 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai
titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas
itrijs ķīmiskais elements, atomnumurs 39, pelēcīgs, plastisks retzemju metāls, simbols Y (Yttrium), atommasa - 88,9059, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils
arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām
litijs ķīmiskais elements, ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls, atomnumurs - 3, atommasa - 6,941, pazīstami 5 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
torijs ķīmiskais elements, pelēcīgi balts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 90. elements, pieder pie aktionīdiem, Th, atommasa - 232,0381, zināmi 12 izotopi, stabilu izotopu nav
disprozijs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 66. elements, lantanoīdu grupas metāls; simbols Dy; atommasa - 162,50; zināmi 19 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; nosaukums radies tādēļ, ka elementu ārkārtīgi grūti atdalīt no citiem
iterbijs ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdu grupas, atomnumurs 70, mīksts sudrabbalts metāls, simbols Yb (_Ytterbium_), atommasa - 173,04, zināmi 13 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
peroksīds ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; superoksīds
indikators ķīmijā ķīmiskais savienojums, kura spēju ķīmiskās reakcijās mainīt krāsu, luminiscēt, veidot vai izšķīdināt nogulsnes izmanto kvalitatīvajā un kvantitatīvajā ķīmiskajā analīzē
tintes zīmulis ķīmiskais zīmulis
merkurometrija Ķīmiskās analīzes metode, kurā izmanto dzīvsudraba sāļu šķīdumu
reakcijas ātrums ķīmiskās reakcijas aktu skaits laika vienībā
vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm un citiem pieņemtiem apzīmējumiem
topoķīmiskās reakcijas ķīmiskās reakcijas, kas notiek telpiski ierobežotā reaģējošo vielu daļā (parasti to robežvirsmā), piem., metāla oksidēšanās reakcija
monomolekulāras reakcijas ķīmiskas reakcijas, kuru elementāraktā piedalās 1 molekula (radikālis, jons)
mežķīmiskā rūpniecība ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar koksnes un meža produktu ķīmisko pārstrādi (koksnes sauso pārtvaici, koksnes pārogļošanu, kolofonija ražošanu, talleļļas pārstrādi, karotīna un skuju miltu ražošanu, kampara sintēzi u. c.)
radiācijas ķīmiskā sintēze ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā produktu sintēzei izmanto izejvielu radiolīzes reakcijas
augstenerģētiskā tehnoloģija ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā vēlamā procesa īstenošanai izmanto enerģijas avotus (plazmu, ultravioleto, jonizējošo vai lāzera starojumu), kas būtiski pārsniedz molekulu siltumkustības enerģiju
koordinatīvā saite ķīmiskās saites veids – vienas vielas (donora) elektronu pāra nodošana otras vielas (akceptora) tukšajā orbitālē; visbiežāk sastopama kompleksajos savienojumos
asimetriskā sintēze ķīmiskās sintēzes veids, kurā, veidojoties jaunam asimetriskam centram (atomam), vienlaikus rodas optiski aktīvi produkti vai vismaz viens optiskais izomērs rodas pārākumā
oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
ūdens videi īpaši bīstamas vielas ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība
šķīdinātājs ķīmiskas vielas, kas spēj veidot viendabīgu maisījumu (šķīdumu) ar citām vielām
reproduktīvās kontroles reaģenti ķīmiskās vielas, kuras pielieto dzimstības kontrolei
speciālie līdzekļi ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči
solvatētais elektrons ķīmiski aktīva daļiņa, kas rodas šķīdumā, brīvajam elektronam ap sevi izveidojot polarizētu šķīdinātāja molekulu apvalku
plastificēta koksne ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne
pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus)
herbicīdi ķīmiski līdzekļi nevēlamu augu (galvenokārt nezāļu) apkarošanai
brīvie radikāļi ķīmiski ļoti aktīvi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kurās centrālajam atomam ir nepāra skaits valences elektronu, no kuriem viens ir t. s. brīvais elektrons
hemosterilanti ķīmiski preparāti, kas padara kukaiņus vairoties nespējīgus
iniciators ķīmiski savienojumi (peroksīdi, hidroperoksīdi, persulfāti u. c.) vai citi faktori (temperatūra, ultravioletais starojums u. c.), kas ierosina konkrētu ķīmisku reakciju, piemēram, polimerizāciju
dubultsāļi Ķīmiski savienojumi ar dubultsaiti, kas ūdensšķīdumā pilnīgi disociējas jonos
kancerogēnas vielas ķīmiski savienojumi un preparāti, kas, iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieku organismu (tos ieelpojot, norijot vai absorbējot caur ādu), var izraisīt ļaundabīgu audzēju vai palielināt tā rašanās iespējamību; kancerogēni
kompleksie savienojumi ķīmiski savienojumi, kas sastāv no centrālā (parasti metāla) jona, kam apkārt ir neitrālas daļiņas vai pretēji lādēti joni (piemēram, hlorofils)
nitridēšana Ķīmiski termiskās apstrādes veids - metāla virskārtu piesātina ar slāpekli, kas veido nostiprinošus ķīmiskos savienojumus - nitrīdus; palielina virsmas cietību, nodilumizturību un korozijnoturību
difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos
papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras
makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas ģeoķīmiskajās sistēmās sastopami nelielā daudzumā (mazāk pa 0,01%)
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām
halkofilie elementi ķīmiskie elementi, kas Zemes garozā sastopami galvenokārt sulfīdu veidā
transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103
platinoīdi Ķīmiskie elementi, kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības ir līdzīgas platīnam (rutēnijs, rodijs, palladijs, osmijs un iridijs)
binārie ieroči ķīmiskie ieroči, kuros kaitīgā viela veidojas, sajaucoties diviem vairāk vai mazāk nekaitīgiem komponentiem
metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatisms
metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatoze
sadzīves ķīmija ķīmiskie produkti, ko lieto mājsaimniecībā, parfimērijā u. c. (piemēram, veļas pulveri, traipu tīrīšanas līdzekļi, insekticīdi)
organiskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuros galvenais elements ir ogleklis
komplekssālis Ķīmiskie savienojumi, sāļi kuros zūd sākotnējo vielu īpašības un to vietā rodas jauna grupa, kas šķīdumā dod citu jonu
izomorfisms ķīmisko elementu (atomu, jonu) spēja aizstāt citam citu minerālu kristāliskajā režģī, neizjaucot tā uzbūvi
aktivācijas analīze ķīmisko elementu analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus
iezīmētie atomi ķīmisko elementu atomu izotopi, kuru fizikālās īpašības (radioaktivitāte un (vai) atomsvars) atšķiras no tā paša elementa citiem izotopiem, kas ļauj tos atšķirt no citiem šā elementa izotopiem
sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās pamatgrupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs); šo metālu oksīdiem reaģējot ar ūdeni, vide kļūst bāziska
sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs, rubīdijs), šo metālu hidroksīdi ir stipri sārmi
elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums augošā secībā pēc to atomnumura (atoma kodola lādiņiem) horizontālās rindās (periodos), kas novietotas cita virs citas, tā, ka elementi ar līdzīgām īpašībām atrodas viens zem otra vertikālās grupās
ķīmisko elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums
ķīmiskais sastāvs ķīmisko elementu un (vai) atomu grupu kopums, kas veido ķīmisko savienojumu
ķīmiskā nomenklatūra ķīmisko elementu un savienojumu nosaukumu sistēma precīzai vielas sastāva apzīmēšanai izrunā un rakstībā
zaļā ķīmija ķīmisko reakciju un tehnoloģiju kopums, kuru uzdevums ir realizēt ķīmiskās industrijas procesus, maksimāli samazinot vai pilnīgi novēršot dabas ķīmisko piesārņojumu
ķīmiskais sastāvs ķīmisko savienojumu kopums, kas ietilpst vielu maisījumā
ķīmiskās tehnoloģijas process ķīmisko un fizikālķīmisko pārvērtību kopums sistēmā no izejvielām līdz gatavai produkcijai
produkts ķīmisko un fizikālo pārvērtību rezultātā no izejmateriāla iegūta enerģija, viela vai materiāls
vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai; nātrija hlorīds
vārāmais sāls ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds
silīcija dioksīds ķīmisks savienojums SiO~2~, kura izplatītākās formas ir minerāli kvarcs un kvarca smiltis
skābe Ķīmisks savienojums, kas šķīdumā spēj atdot ūdeņraža jonus
sašūšanas aģents ķīmisks savienojums, ko pievieno polimērus saturošām sistēmām un kas izraisa makromolekulu šķērssaistīšanos telpiskā struktūrā
organiskais savienojums ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis
bioloģiski aktīva viela ķīmisks savienojums, kura iedarbība var mainīt dzīva organisma funkcijas
ciklisks savienojums ķīmisks savienojums, kura molekulā atomi veido gredzenu (ciklu)
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma
mitrināšanas šķīdums ķīmisks šķīdums, kuru izmanto ofseta drukas tehnoloģijā, lai samitrinātu iespiedformas neapdrukājamos elementus
hemi- Ķīmisks, ar ķīmiskiem procesiem saistīts
hemo- Ķīmisks, ar ķīmiskiem procesiem saistīts
sintēze Ķīmisku savienojumu iegūšana no ķīmiskajiem elementiem; komplicētu ķīmisku savienojumu iegūšana no vienkāršākiem savienojumiem
izomērija ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības; molekulu izomērija
attīstītājs Ķīmisku vielu maisījums, kura šķīdumā attīsta (filmas, plates)
Amnokgana Ķīnas un Korejas TDR robežupes nosaukums korejiešu valodā (_Amnok-gang_), garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana (_Yalu Jiang_)
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību
si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu
li ķīniešu garuma mērvienība, vienāda ar 576 m vai 644,6 m
sjē ķīniešu krāsošanas (batikas) tehnika, kas tika definēta kā "zīda auduma saspiešana un krāsošana", mūsdienās šī tradīcija tiek kopta tikai atsevišķos reģionos
Ķīnieši ķīniešu kvartāls Talsos
Chinatown ķīniešu kvartāls, mikrorajons ASV vai citu valstu lielajās pilsētās
sampans ķīniešu laiva nelieliem pārvadājumiem pa upi, dēļu plakandibene, dažkārt ar nojumi
fenšui ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli
fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku
bagua ķīniešu mitoloģijā - astoņas trigrammas, astoņas pa trīs sagrupētu pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas
Strēlnieks I ķīniešu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes varonis, kas ar savām bultām nošāva deviņas no desmit saulēm, kad tās bija parādījušās visas vienlaicīgi
Jui ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis un teiksmains Senās Ķīnas imperators, kas esot valdījis no 2205. līdz 2197. gadam p. m. ē.; Dajui ("Lielais Jui")
Houdzi ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, kurš tiek uzskatīts par senlaiku džou cilts pirmsenci, no viņa sākas "prosas ēdāju" džou tauta, kas 1122. g. p. m. ē. iekaroja Ķīnu
sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus
Di-Dzanvans Ķīniešu mitoloģijā - pazemes valstības pavēlnieks, kurš glāba dvēseles no pazemes šķīstītavas
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem
nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību
Didzjuņs ķīniešu mītu tēls - sākotnēji uzskatīts par iņu cilšu pirmsenci, bija pirmais, kas sāka apstrādāt zemi un šo prasmi nodeva tālāk savam dēlam
Guņs ķīniešu mītu varonis, Jui tēvs, pēc izskata - balts zirgs, pēc valdnieka pavēles viņam bij jācīnās ar plūdiem, kas tolaik postīja valsti
daba ķīniešu papīra auduma veids
daoisms ķīniešu reliģiski filozofisku uzskatu sistēma, kuras pamatā ir mācība par to, kā cilvēkam sasniegt pilnību pašattīstības ceļā
mandarīnu valoda ķīniešu valoda, kādā runā Ķīnas Z daļā
triāde ķīniešu vidū sastopama organizētās noziedzības forma
li ķīniešu zelta un sudraba svara mērvienība, vienāda ar 37,4 mg
ķīn. Ķīniešu-; ķīniešu valoda
laosiešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes taju valodu grupas valoda, oficiālā valoda Laosā; rakstu pieminekļi no 13. gs., lieto vienu no indiešu raksta variantiem
ķīniešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes valoda, ir daudzi dialekti, daļa ir relatīvi tuvi viens otram, kamēr citi ļoti atšķirīgi; lieto ķīnieša rakstu
birmiešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes valoda, oficiālā valoda Birmā (Mjanmā), rakstības pamatā viens no indiešu raksta veidiem
tibetiešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes valoda; rakstība attīstījusies uz indiešu raksta ziemeļu atzara bāzes
patisons Ķirbjaugu dzimtas suga ("Cucurbita pepo var. patison"), viengadīgs dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas
Gymnocephalus cernuus ķīsis
čeiss ķīsis (1)
izķīvēties Ķīvēties un pabeigt ķīvēties
Vanellus vanellus ķīvīte
Vanellus cristatus ķīvīte, samelis
ķīvelēns Ķīvītes mazulis, nepieaugusi ķīvīte
miogēns Labi šķīstošs muskuļu proteīns, kas veido apmēram 10% kopējā muskuļu proteīnu daudzuma; sastāv gk. no glikolītiskiem enzīmiem; sarecot pārvēršas par miogēnfibrīnu, tad par miozīnfibrīnu
indukcijas periods laika periods starp momentu, kad ir radīti ķīmiskās reakcijas norisei nepieciešamie apstākļi, un momentu, kad redzami tās pirmie rezultāti
neceļa laiks laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī)
samaksas termiņš laiks (diena), kurā vai līdz kuram jāveic aizņēmuma vai aizdevuma apmaksa, obligāciju, hipotekāro ķīlu zīmju un citu parādzīmju nominālvērtības atpirkšana no ieguldītāja
vidējās strūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kas pulsējoši izsviež 18–35 m garu strūklu 30° leņķī pret horizontu
ķīļlaiva Laiva ar horizontāli gulošu ķīli, kura abos galos ir pagarinājumi uz augšu, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala
andrus Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa
anders Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus
andra Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus
andrs Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus
politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai
vaitspirts Lakbenzīns - ogļūdeņražu maisījums, ko izmanto gk. par šķīdinātāju laku un krāsu ražošanā
kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku
šļempis lamuvārds izlaidīgam, notašķītam cilvēkam
gluminis lamuvārds; muļķīgs vai slinks cilvēks
prometijs Lantanīdu grupas mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 61. elements, Pm, mākslīgi radīts 1947. g., zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
samārijs Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, mīksts, sudrabbalts metāls, simbols Sm, atomnumurs - 62, atommasa - 150,36, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili
prazeodīms Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 59. elements, Pr, atommasa - 140,9077, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinces un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu
brūnais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus fuscatus") jeb tumšais ķauķītis, kas Latvijā ieceļo ļoti reti
dzeltensvītru lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus inornatus") jeb dzeltensvītru ķsuķītis, Latvijā rets ieceļotājs
zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs
zaļais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus trochiloides") jeb zaļais ķauķītis, kas Latvijā ligzdo reti
latensifikācija Latentā fotogrāfiskā attēla pastiprināšana pirms fotomateriāla attīstīšanas, apstrādājot to ar speciāliem šķīdumiem, dzīvsudraba tvaikiem vai papildus apgaismojot eksponēto gaismjutīgo slāni
Abukava Latviešu kolonija Vitebskas apriņķī, dibināta 1884. g., kad te 19 ģimenes nopirka zemi, apmaksājot visu skaidrā naudā
tirgus māte latviešu mitoloģijā viens no Māras kā govju piešķīrējas pavārdiem
Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons
Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus
La-te-wei-ya Latvijas nosaukums ķīniešu valodā
Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām
bioloģiskā lauksaimniecība lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski iegūtu minerālmēslu un pesticīdu lietošanu
fakolīze Lēcas šķīdināšana operācijas ceļā vai ar medikamentu palīdzību
morfotropija Lēcienveidīga ķīmisko savienojumu kristālu struktūras un formas maiņa, ja likumsakarīgi maina savienojuma ķīmisko sastāvu (piem., aizvietojot katjonus)
alfa leikocīts leikocīts, kas izšķīst, asinīm sarecot
bēta leikocīts leikocīts, kas nešķīst, asinīm sarecot
leikolīze Leikocītu šķīdināšana vai izšķīšana
marmorīns Lejama plastiska masa no samalta, izkarsēta magnēzīta un ūdenī šķīdināta sērskābā magnēzija
lompurs Lempīgs, neveikls cilvēks, muļķīgs cilvēks
čabāns Lēns, muļķīgs, biezi saģērbies cilvēks
griežņa virsotne leņķī novietotu griezējasmens posmu salaiduma vieta
vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, īpaši cepamu un maisāmu ēdienu pagatavošanai
ķivete Lēzena, taisnstūrveidīga vanniņa, ko lieto ķīmijas laboratorijās, fotolaboratorijās (piem., fotoplašu, fotokopiju apstrādei), tipogrāfijās (klišeju kodināšanai) u. tml.
apakštase Lēzens šķīvītis, uz kura liek dzeramo trauku (glāzi, krūzīti)
Ļaohe Liaohe, upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He")
Handžou līcis līcis Austrumķīnas jūras rietumu daļā ("Hangzhou Wan"), Ķīnas piekrastē, garums - 150 km, platums pie ieejas - 110 km, dziļums - līdz 13 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 7,5 m
Džudzjankovas līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas dienvidu piekrastē, garums - 63 km, platums pie ieejas - 31 km, dziļums - līdz 26 m, plūdmaiņas neregulāras - līdz 2,5 m; Kantonas līcis
Bakbo līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas un Vjetnamas piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 241 km, dziļums - 40-82 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 5,9 m; Tonkinas līcis
hedivs Līdz 1914. g. oficiāls, mantojams Ēģiptes vicekaraļa tituls, ko 1867. g. viņam piešķīra Turcijas sultāns, no kura Ēģipte toreiz bija nomināli atkarīga
apšķīt Līdz beidzamajam nošķīt lapas, nobraucīt, noplūkt
halucinogēns līdzeklis vai viela, kas izraisa halucinācijas; sintētiski ķīmiskie savienojumi un augu produkti, kas rada psihes darbības traucējumus - pastiprinātu emocionalitāti, eiforiju, halucinācijas u. c.
apresīns Līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
izolācija Līdzekļi un pasākumi, ar kuriem būvkonstrukcijas, un ēkas, kā arī iekārtas, aparātus u. tml. aizsargā pret nevēlamiem fizikāliem, ķīmiskiem faktoriem (ūdeni, siltumu, aukstumu, trokšņiem u. c.)
Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene
Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North China Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums
Ņuiva Lielā dieviete - pasaules radītāja, kas darbojas dažos senākajos ķīniešu Visuma radīšanas mītos
koncentrāts lielā mērā ietvaicēts vielas šķīdums
Larus ridibundus lielais ķīris
ķirliks Lielais ķīris ("Larus ridibundus")
kurliks Lielais ķīris ("Larus ridibundus")
Šanhaja Lielākā Ķīnas pilsēta (上海 Shànghǎi), jūras osta pie Huanpu upes (Jandzi deltā), \~30 km no Austrumķīnas jūras, 20218000 iedzīvotāju (2010. g.)
Džudzjana Lielākais atzars (estuārs) Sidzjanas, Beidzjanas un Dundzjanas kopējā deltā Ķīnas dienvidaustrumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Džudzjankovas līcī, garums - \~60 km, platums - 1-3 km
Tonlesaps Lielākais ezers Indoķīnas pussalā, Kambodžā, platība mainās sezonāli no \~2500 līdz 10000 kvadrātkilometru, dziļums - attiecīgi no 1 līdz 14 m
citoredukcija Lielākās bojāto audu daļas izoperēšana, piem., audzēja daļas ekstirpācija, pirms ķīmijterapijas un staru terapijas
dižvaronis Lielisks, brīnišķīgs varonis
dievišķs Lielisks; [dievišķīgs]{s:1858}
krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi
fibrīns Lielmolekulāra nešķīstoša olbaltumviela, asins recekļa saistviela
fibrinogēns Lielmolekulāra ūdenī šķīstoša olbaltumviela, kas asins plazmā var pāriet nešķīstošajā fibrīnā, veidojot asins recekli
pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem
ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu
dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē)
pingvīns liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem
ķīvens liels trauks alus raudzēšanai, kubuls; ķīvenis
ķīvis liels trauks alus raudzēšanai, kubuls; ķīvenis
didelis liels un pamuļķīgs cilvēks
valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju
termodinamiskā aktivitāte lielums, kas raksturo vielu termodinamiskās īpašības šķīdumos
elektrolīta blīvums lielums, ko raksturo ar izšķīdinātās vielas daudzumu ūdenī; jo lielāks ir elektrolīta blīvums, jo lielāka ir tā strāvas vadītspēja; mērvienība kg/m^3^
nostate Lielums, ko uzstāda tēmēšanas ierīces lielgabala (mīnmetēja u. c.) novadīšanai mērķī
apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums
hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi
šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju)
lignīna transformācija augsnē lignīna makromolekulu mijiedarbība ar augsnes komponentiem, kuras rezultātā iespējama augsnes ūdens sorbcijas, fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību, kā arī augsnes auglības uzlabošanās
delignificēšana Lignīna, hemiceluložu un ekstraktvielu izdalīšana no šķeldām, tās ķīmiski apstrādājot paaugstinātā temperatūrā un spiedienā
noma un īre līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu; līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre
loksodrome Līka līnija zemes virsū, kas šķērso visus meridiānus vienādā leņķī, t. i. līnija ar pastāvīgu azimutu
Plagiothecium curvifolium līklapu šķībvācelīte
loksodromija Līkne, kas visus zemes meridiānus šķērso vienādā leņķī
porņīt likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt; porķīt
kraķēt Likt, kraut kraķī, zārdā
kraķot Likt, kraut kraķī, zārdā
kraķināt Likt, kraut kraķī, zārdā; kraķēt
ķīmisko elementu periodiskais likums likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu
paraģenēze Likumsakarīga ģenētiski saistītu minerālu, fāciju, formāciju vai ķīmisko elementu asociāciju atrašanās kopā
dendrītu likvācija likvācija, kurā atšķiras dendrītu ķīmiskais sastāvs
zonu likvācija likvācija, kurā veidojas dažāda ķīmiskā sastāva zonas
kreimene Liliju dzimtas ģints ("Convallaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte
kazeīna līme līme, kas iegūta no attaukota piena un metālu sāļu šķīduma ūdenī; poligrāfijā tiek lietota galvenokārt grāmatu muguriņu līmēšanai
degumizācija Līmvielas atdalīšana no dabiskā zīda; to izdara, jēlzīdu vārot ziepju šķīdumā
papīrmasas līmēšana līmvielu ievadīšana papīrmasā, lai mazinātu papīra (kartona) ūdens un ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju
blokkopolimēri Lineāri kopolimēri, kuru makromolekulās mijas homopolimēru vai statistisko kopolimēru bloki ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu vai struktūru
ugunslīnija Līnija, no kuras šauj (kādā mērķī); arī ugunspozīcija
pielipīgs Lišķīgs
tercis Lišķīgs cilvēks
lišķis Lišķīgs cilvēks, glaimotājs
litijorganisks Litijorganiskie savienojumi - metālorganiskie savienojumi, kuros ogleklis ķīmiski saistīts ar litiju
litofils Litofilie elementi - ķīmiskie elementi, kardinālo minerālu (silikātu, karbonātu, halogenīdu) galvenie komponenti, sastāda \~93% Zemes garozas masas un \~97% okeānu ūdenī izšķīdušo sāļu masas
heterolizīns Lizīns, kas šķīdina citas sugas šūnas; kas radies, ievadot citas sugas antigēnu
leikolizīns Lizīns, kas šķīdina leikocītus
šķīvju lobītājs lobītājs, kura darbīgās daļas ir sfēriski šķīvji ar 450 mm diametru, kas sakopoti baterijās ar nostādījuma leņķi līdz 35°; šķīvji sagraiza augsni, irdina un daļēji apvērš 5–7 cm dziļumā; lieto arī augsnes pirmssējas apstrādei 4–10 cm dziļumā
nāveklis Lode, šāviņš, lādiņš, ķīmiskais, bioloģiskais ierocis
nāvēklis Lode, šāviņš, lādiņš, ķīmiskais, bioloģiskais ierocis
globuli Lodītēs sagatavoti medikamenti, parasti ar šķīstošu apvalku
stūrainis loga apkalums, plakana, taisnā leņķī veidota dzelzs plāksnīte, ar ko nostiprināja loga rāmja stūra savienojumu
ķimioluminiscence Luminiscence ķīmiska procesa rezultātā neatkarīgi no augstas temperatūras
hemiluminiscence Luminiscence, ko ierosina enerģija, kas izdalās ķīmiskā reakcijā
luminoforais ekrāns luminiscentu ķīmisku savienojumu pārklājums uz katodstaru lampas ekrāna daļas
ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
ķīmijterapija Ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām
brīnišķs ļoti labs; [brīnišķīgs]{s:2215}
punkta defekts ļoti lokalizēts defekts, kad režģa kropļojums koncentrēts viena režģa mezgla apkārtnē, piemēram, vakance, starpmezgla atoms vai jons, ķīmisko elementu piejaukumu atoms vai jons, donora vai akceptora piejaukuma atoms pusvadītājā u. c.
pūderslotiņa ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas
apaļš muļķis ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks
jobnutais ļoti muļķīgs, slikts
stulbs ļoti nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli); arī muļķīgs (2)
niķīgs kā zirgs ļoti niķīgs, nepakļāvīgs
niķu pūznis ļoti niķīgs, untumains cilvēks
lizozīms ļoti sarežģītas struktūras olbaltumviela, atrodama vistas olas baltumā, elpošanas ceļu, mutes dobuma gļotādās u. c; lizozīms aizkavē baktēriju augšanu, tās izšķīdina
debešķīgs ļoti skaists; ļoti labs; brīnišķīgs
markizets ļoti viegls, smalks, porains kokvilnas un (vai) ķīmisko šķiedru audums (pārviju) ažūrpinumā; sākotnēji no zīda - pretmoskītu tīkliem (markīzēm)
ortoforms M-amino-p-oksibenzoeskābes metīlesteris, balts smalks pulveris, kas grūti šķīst ūdenī, vieglāk spirtā; lieto kā vietēju anestēzijas līdzekli
farmaceitiskā ķīmija mācība par ārstniecības vielu ķīmiskām īpašībām
trohotika mācība par griešanos riņķī
kristalloloģija mācība par kristāliem un to ģeometriskām, fizikālām un ķīmiskām īpašībām
stehiometrija mācība par proporcijām, kādās reaģē ķīmiskās vielas
adopcionisms Mācība, ka Jēzus no Nacaretes tikai savā dievišķībā ir patiess Dieva Dēls, bet savā cilvēciskumā - Dieva žēlastībā "adoptēts" Dēls. Rietumu baznīca 8. gadsimtā adopcionismu noraidīja
hermētisms Mācība, uz kuru balstās Eiropas alķīmija, okultisms, teozofija un citas "slepenās doktrīnas"
mineralizētāji Magmā izšķīdušas gāzes (fluors, hlors u. c.) un ūdens tvaiki, kas sekmē minerālu kristalizāciju izvirduma iežos un rūdās, gan paši kļūdami par veidojošos minerālu sastāvdaļu, gan būdami par katalizatoriem
bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam
paliekošā magnetizācija magnetizācija, kas paliek feromagnētiķī pēc ārējā magnētiskā lauka noņemšanas
Mg Magnijs (ķīm. elements)
konvalamarīns Maijpuķīšu glikozīds
konvalatoksīns Maijpuķīšu glikozīds
maijpuķe Maijpuķīte
vēžokles Maijpuķītes
bertolīdi Mainīga sastāva ķīmiskie savienojumi
izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt (vienu vielu citā)
spunnis Maizes šķēlē izgriezts ķīļveida kumosiņš
Aomiņa Makao (portugāļu valodā "Macau", ķīniešu valodā "Aomen")
Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē
polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai
spiedienizturība maksimālais spiediens taisnā leņķī pret virsmu, ko iztur papīrs
silikatizācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot gruntī šķidrā stikla šķīdumu
pleirodēze Mākslīga parietālās un viscerālās pleiras savienošana ilgstoša pneimotoraksa vai smaga pleiras izsvīduma ārstēšanā; parasti izmantojot ķīmisku sklerotizējošu preparātu
kurčatovijs Mākslīgā transurāna ķīmiskā elementa rezerfordija nosaukums bijušajā PSRS un Krievijā līdz 1997. gadam; tika lietots simbols Ku (Kurchatovium)
mākslīgie minerāli mākslīgi iegūti kristāliski produkti, kas pēc ķīmiskā sastāva un fizikālajām īpašībām atbilst dabiskajiem minerāliem (dimanti, rubīns, safīrs, kvarcs u. c.); plaši izmanto optikā, elektrotehnikā un juvelierizstrādājumiem
mendelevijs Mākslīgi iegūts ķīmiskais elements; pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts periodiskās sistēmas 101. elements; simbols Md, zināmi 6 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos
berklijs Mākslīgi iegūts radioaktīvs ķīmiskais elements, Bk, atomnr. 97, atommasa – 247, pieder pie aktinīdiem, pussabrukšanas periods 1380 gadi
tehnēcijs Mākslīgi radīts ķīmiskais elements - radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 43. elements, Tc, zināmi 20 radioaktīvie izotopi
plutonijs mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 94. elements, Pu, atommasa 244,06, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 15 radioaktīvie izotopi
neptūnijs mākslīgi radīts transurāna ķīmiskais elements, Np, atomnumurs 93, atommasa 237,05, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 11 radioaktīvie izotopi; sabrūkot veido plutoniju
kopernikijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements ar simbolu Cn ("Copernicium") un atomnumuru 112, stabilākā izotopa pussabrukšanas periods \~30 sekundes, pirmo reizi radīts 1996. gadā, līdz 2010. gadam konstatēti aptuveni 75 šī elementa atomi
darmstadijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements, atomskaitlis 110, simbols Ds
dubnijs Mākslīgi sintezēts radioaktīvs ķīmiskais elements, atomnumurs - 105, simbols - Db
sīborgijs Mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements, atomskaitlis 106, simbols Sg
flerovijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Fl un atomskaitli 114, atklāts 1998. g.
livermorijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Lv un atomskaitli 116, atklāts 2000. g.
rezerfordijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Rf un atomskaitli 104, pussabrukšanas periods \~13 stundas; līdz 1997. g. tā starptautiski pieņemtais nosaukums bija "unilkvadijs", bet bijušajā PSRS - "kurčatovijs"
tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju
hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu
tadžina Māla sautējamais trauks, kas sastāv no dziļa šķīvja un konusveida vāka
Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā _Andaman Sea_) starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru
taisnais koka irbulis mālšpiks - cieta koka vai metāla ķīļveida irbulis takelāžas darbiem, piemēram, špleisēšanai
pārspokot mānoties, muļķīgi, bezjēdzīgi pārveidot
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās
piķeļi Marinādē konservēti jaukti dārzeņi; konservēti mazi gurķīši
marķīze Marķīza (1) sieva vai meita
marķīze Marķīza (2) sieva vai meita
marķīze Marķīza (3) sieva vai meita
markīzāts Marķīza novads, cieņa un gods
markīze Marķīze (1-3)
markīzs Marķīzs
Dorotheanthus bellidiformis mārpuķīšu pusdienziede
Dorotheanthus criniflorus mārpuķīšu pusdienziedes "Dorotheanthus belldiformis" nosukuma sinonīms
Mesembrianthemum criniflorum mārpuķīšu pusdienziedes "Dorotheantus bellidiformis" nosaukuma sinonīms
ilggadīgā mārpuķīte mārpuķīšu suga ("Bellis perennis"), saukta arī par mārpuķīti
apaļlapu mārpuķīte mārpuķīšu suga ("Bellis rotundifolia")
mārrozīte Mārpuķīte
amoliņš Mārpuķīte ("Bellis perennis")
amols Mārpuķīte ("Bellis perennis")
amoltiņi Mārpuķīte ("Bellis perennis")
amoltiņš Mārpuķīte ("Bellis perennis")
amuļi Mārpuķīte ("Bellis perennis")
dāboliņš Mārpuķīte ("Bellis perennis")
kriņģelītes Mārpuķīte ("Bellis perennis")
krīzītes Mārpuķīte ("Bellis perennis")
maijrozīte Mārpuķīte ("Bellis perennis")
maijrozītes Mārpuķīte ("Bellis perennis")
margrieta Mārpuķīte ("Bellis perennis")
margrietiņas Mārpuķīte ("Bellis perennis")
Marijaspuķīte Mārpuķīte ("Bellis perennis")
marijpuķīte Mārpuķīte ("Bellis perennis")
marijpuķītes Mārpuķīte ("Bellis perennis")
mārīte Mārpuķīte ("Bellis perennis")
mārītes Mārpuķīte ("Bellis perennis")
mārpuķe Mārpuķīte ("Bellis perennis")
puniņas Mārpuķīte ("Bellis perennis")
rozetes Mārpuķīte ("Bellis perennis")
rozīte Mārpuķīte ("Bellis perennis")
rozītes Mārpuķīte ("Bellis perennis")
sīkroze Mārpuķīte ("Bellis perennis")
sīkrozīte Mārpuķīte ("Bellis perennis")
sīkrozītes Mārpuķīte ("Bellis perennis")
skaistule Mārpuķīte ("Bellis perennis")
špīveles Mārpuķīte ("Bellis perennis")
ziemziedītes Mārpuķīte ("Bellis perennis")
bellis Mārpuķītes
blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
mizu prese mašīna mizu saspiešanai ķīpās
ablācija materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos
virsmiskā korozija materiāla sairšana vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā uz metāla izstrādājumu virsmas; to sauc arī par rūsēšanu, kas ir izplatīts spēkratu virsbūves elementu bojājumu veids
uzbriešana materiāla spēja palielināties tilpumā, iesūcot sevī ūdeni vai kādu citu mazmolekulāru šķīdinātāju
ķīmiskā izturība materiāla spēja pretoties agresīvas vides - gāzu, sārmu, skābju un ūdenī izšķīdušu sāļu - graujošajai iedarbībai
karstumnoturība materiāla spēja pretoties ķīmiskai korozijai augstā temperatūrā
ķīmiski termiskā apstrāde materiāla termiskās apstrādes veids, kurā izmaina virskārtas ķīmisko sastāvu – virskārtu augstā temperatūrā difūzijas ceļā piesātina ar dažādiem aktīviem elementu atomiem
ķīmiskie melioranti materiāli, kas, ievadīti augsnē, spēj pārveidot tās ūdens sorbcijas un fizikālās īpašības, netieši veicināt augsnes ķīmisko un bioloģisko īpašību uzlabošanos, novērst augsnes piesārņošanos ar smagajiem metāliem, naftas produktiem, radionuklīdiem, pesticīdiem un herbicīdiem
gaismjutīgi materiāli materiāli, kuros gaismas staru iedarbības procesā notiek strukturālas vai fiziāli ķīmiskas izmaiņas, kas saglabājas pēc eksponēšanas pārtraukšanas
elektroabrazīvā apstrāde materiālu anodmehāniskā gludapstrāde; instruments (katods) - parasti slīpripa, rotējot elektrolītā, aizvada anodšķīdināšanas produktus un piegādā apstrādes vietā nepiesārņotu elektrolītu
elektrofizikālā apstrāde materiālu fizikālķīmiskā apstrāde, kur uz apstrādājamo materiālu iedarbojas elektriskā strāva
ultraskaņapstrāde Materiālu fizikālķīmiskās apstrādes veids, kurā izmanto ultraskaņas svārstību (frekvence 16-30 kHz) enerģiju; lieto sagatavju griešanā, metāla virsmu tīrīšanā u. c.
elektronstarapstrāde Materiālu starapstrāde ar fokusētu augstas enerģijas elektronu plūsmu, ko lieto grūtkūstošu un ķīmiski aktīvu metālu un nemetālu apstrādei vakuumā
kodināšana Materiālu un izstrādājumu virsmas ķīmiska vai elektroķīmiska apstrāde virsmas reljefa mainīšanai un korozijas produktu noņemšanai pirms krāsošanas vai citas apstrādes
smilšstrūklas dekorēšana matētas virsmas un ledusstikla ieguve, izmantojot smilšstrūklas apstrādi; ledusstikla ieguvei pirms tam virsmu pārklāj ar galdnieka līmes šķīdumu
matceliņš Matu šķīrums, kas redzams kā celiņš
eikeratīns Matu un nagu keratīns, nešķīst ūdenī, atšķaidītās alkālijās un skābēs; to nešķeļ parastie proteolītiskie fermenti
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis
Sphenolobus minutus mazā ķīļlape
mazpuķīte Maza puķīte
mikrokoncentrācija Maza vielas koncentrācija šķīdumā (<0,05%)
Larus minutus mazais ķīris
mazais kurliks mazais ķīris ("Larus minutus")
kilkas Mazas silķītes ("Clupea sprattus"), ko zvejo Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā un marinē
miņonetes Mazas, sīkām puķītēm izraibinātas, drēbē iesietas grāmatiņas
klapo Mazgājamā mašīna ķīmiskai šķiedrvielu apstrādei
epans mazliet muļķīgs cilvēks
drestelis mazliet pārāk nopietns bērns, kurš veic vairākas nevajadzīgas darbības; ārišķīga, nenopietna persona
saldens mazliet pieglaimīgs, lišķīgs
paliegs mazliet plānprātīgs, muļķīgs
iešķīt mazliet sašķīt
iešļauks mazliet slīps, šķībs
iešļaups mazliet slīps, šķībs
iešķībaniski mazliet šķībi, slīpi, šķērsu
iešķībs mazliet šķībs; arī ieslīps
pašķīdināt mazliet, daļēji izšķīdināt
pakust mazliet, daļēji izšķīst, sadalīties (par vielu)
pašļaubs mazliet, nedaudz vai gandrīz šķībs, slīps
troduļi mazs apaļš vilnas dzijas pušķītis apģērba dekorācijai
bebijs mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks
bebītis mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks
spudiņš mazs salmu saišķītis, ar ko iesāk jumtu jumt no apakšas
ķēbainis Mazs, notašķījies bērns
čiepste Mazs,nesen izšķīlies putniņš
Ma Mazurijs, ķīmiskais simbols
biomedicīna Medicīnas nozare, kas pētī cilvēka ģenētisko uzbūvi, gēnu struktūru, iedzimtības informācijas nesēju veidošanās bioķīmiskos un molekulārbioloģiskos mehānismus
terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu
nitroglicerīns Medikaments - šīs vielas šķīdums, tablete, kas satur šo vielu; lieto par asinsvadu paplašinātāju
tiotepa Medikaments, alkilējošs ciostatisks pretvēža līdzeklis, kas ķīmiski maina un bojā šūnas ģenētisko struktūru, visefektīvāk iedarbojas uz šūnām, kas ātri aug un dalās
pioktanīns Medikaments, dezinficējošs šķīdums
fitolizīns Medikaments, izmanto urātu akmeņu šķīdināšanai
fenistils Medikaments, pretniezes līdzeklis, kapsulas iekšķīgai lietošanai
skarifikācija Mehāniska vai ķīmiska dažu augu sēklapvalku ievainošana, kas paātrina sēklu dīgšanu
sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām)
krāsošana Mehāniski un fizikālķīmiski procesi, ar ko iegūst noturīgu materiālu krāsojumu
skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļā) rodas savainojums
noēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, iznīcināt
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām)
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; saēst (3)
sasveķošanās Mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem
dēlis Meitene, kam nav sievišķīgas figūras
Dzačhu Mekonga - upe Indoķīnas pussalā
melnie klučki melleņu ķīselis ar klimpām
melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem
filicīns Melnās ozolpapardes ēterī šķīstošo skābo vielu maisījums
dirsties Melot; runāt muļķības
puscaurlaidīgums Membrānu spēja laist cauri šķidrumu, bet aizturēt tajā izšķīdušās lielās molekulas; semipermeabilitāte
permeabilitāte Membrānu spēja laist cauri šķidrumus un izšķīdušas vielas
Menama Menamčaopraja, upe Indoķīnas pussalā
Čane Mēness dieviete ķīniešu mitoloģijā
potenciometrs Mēraparāts, ar ko mēra elektrodu sistēmas elektrodzinējspēku šķīdumā, izmantojot kompensācijas metodi
leņķmērs mērinstruments, kuru veido nekustīga lokveida pamatne, uz tās 130° leņķī atrodas pamatskala, kas sadalīta grādos, un pārbīdāmais sektors, pie kura nekustīgi piestiprināts nonijs
elektrolītiskais mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir elektrolīta šķīduma pretestības atkarība no tā koncentrācijas
ķīļbulta Metāla bulta, kas saista balastķīli pie peldlīdzekļa korpusa ķīļplankas
elektroķīmitipija Metāla iespieduma vai izciļņa plākšņu pagatavošana ar elektroķīmisku kodināšanu
dziļrūdāmība Metāla īpašība norūdīties līdz noteiktam dziļumam; atkarīga no materiāla ķīmiskā sastāva, kritiskā rūdīšanas ātruma
caurkorozija metāla izstrādājumu (skārda) materiāla pilnīga sairšana apkārtējās vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā, veidojot caurumus; caurrūsēšana
atmosfēriskā korozija metāla izstrādājumu materiāla sairšana atmosfēras korozīvo ķīmisko vai elektroķīmisko procesu rezultātā
amalgamācija Metāla izšķīdināšana dzīvsudrabā, amalgamas iegūšanna
elektroķīmiskā apstrāde metāla lokālu apjomu šķīdināšana ar elektrisko strāvu elektrolītiskā vidē
grunde Metāla svītrvilča detaļa - ķīlis svītrvilča regulēšanai
amalgamēšana Metāla šķīdināšana dzīvsudrabā, arī zelta un sudraba iegūšana ar amalgamas palīdzību
fotogrāfiskais melnējums metāliskā sudraba nogulsnēšanās fotomateriāla gaismjutīgajā slānī fotoķīmiskās apstrādes rezultātā
sudraba sāļu fotolīze metāliskā sudraba rašanās, gaismas staru ietekmē izirstot hlorsudraba, bromsudraba un jodsudraba ķīmiskajiem savienojumiem
cēlmetāls Metāls, kas gaisā neoksidējas un tikai ar grūtībām šķīst skābēs (piemēram, zelts, platīns)
hidrometalurģija Metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem un ražošanas atkritumiem, tos apstrādājot ar ķīmisko reaģentu ūdensšķīdumiem
kontaktkorozija Metālu kontaktkorozija - peldlīdzekļu konstruktīvo elementu elektroķīmiskās korozijas (sairšanas) veids, saskaroties diviem metāliem, kam attiecīgajā korozīvajā vidē, kurā izšķīduši sāļi, skābes, sārmi, ir atšķirīgs elektropotenciāls
intermetalīdi metālu ķīmiskie savienojumi ar metāliem
stiprināšana Metālu sagataves vai izstrādājuma stiprības paaugstināšana ar mehāniskām, termiskām, ķīmiski termiskām, termomehāniskām u. c. metodēm
novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri
segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums
elektrometalurģija Metalurģijas nozare - metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem, metālu un sakausējumu kausēšana, rafinēšana un karsēšana ar elektrisko strāvu, kausējumu un šķīdumu elektrolīze
greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas
karbotions Metilditiokarbamīnskābes nātrija sāls 35-40% šķīdums ūdenī, tam ir nematocīdas, insekticīdas, herbicīdas un fungicīdas īpašības
heliantīns Metiloranžs - oranža krāsviela, ko izmanto kā jutīgu indikatoru šķīduma skābuma vai sārmainuma noteikšanai
ķīmiskā metināšana metināšana, izraisot ķīmisku mijiedarbību starp sametināmām virsmām; lieto termoreaktīvo plastmasu metināšanai
metināšana ar šķīdinātājiem metināšana, virsmas pirms to kontaktēšanas uzbriedinot šķīdinātājā
asins analīze metode asins ķīmiskā sastāva, grupas, asinsķermenīšu skaita u. c. noteikšanai; asinis tiek ņemtas no pirksta vai no vēnas
termiskā analīze metode fizikālo, fizikālķīmisko un ķīmisko pārvērtību izsekošanai vielā, to karsējot un atdzesējot
kvantitatīvā analīze metode ķīmisko elementu, atomu grupu vai struktūrgrupu noteikšanai
molekulāro orbitālu metode metode molekulas īpašību raksturošanai – katra elektrona kvantu ķīmisks apraksts ar tā stāvoklim atbilstošu viļņu funkciju – molekulāro orbitāli
kvalitatīvā analīze metode parauga ķīmisko elementu, atomu grupu vai struktūrgrupu noteikšanai
potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem
polarogrāfija Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu koncentrāciju, kā arī pētī ķīmisko procesu ātrumu un mehāniku u. c.
bioģeoķīmiskās derīgo izrakteņu meklēšanas metodes metožu komplekss, kura pamatā ir anomālu ķīmisko elementu koncentrācijas pētījumi biosfēras objektos: augsnē, kūdrā, augu pelnos u. c.
Plagiothecium nemorale meža šķībvācelīte
mežķīmiķis Mežķīmijas speciālists
depsidi Miecvielu grupa, pēc ķīmiskā sastāva vairāku savstarpēji saistītu fenolkarbonskābju esteri
barbamils Miega līdzeklis, kas pieder pie barbiturātiem, balts amorfs pulveris, šķīst ūdenī un spirtā
furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets
stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni
žūre Miežu ķīselis
bakterioloģija Mikrobioloģijas un epidemioloģijas nozare, kas pēta baktēriju uzbūvi, fizioloģiju, bioķīmiju, iedzimtību, mainību un izplatību dabā
mikobakterioloģija mikrobioloģijas un epidemioloģijas nozare, kas pēta mikobaktēriju uzbūvi, fizioloģiju, bioķīmiju, iedzimtību, mainību un izplatību dabā
mikrokristaloskopija Mikroķīmiska vielu kvalitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir raksturīgu kristālisku nogulšņu veidošanās
antiseptika Mikroorganismu iznīcināšana vai to attīstības aizkavēšana ar ķīmiskām vielām
hemotakse Mikroorganismu tuvošanās ķīmiskam stimulam vai attālināšanās no tā
ķimiotakse Mikroorganismu tuvošanās ķīmiskam stimulam vai attālināšanās no tā
sterilizācija mikroorganismu, to sporu iznīcināšana ar fizikālām vai ķīmiskām metodēm
domēns Mikroskopiska izmēra apgabals, kas izveidojas feromagnētiķī vai segnetoelektriķī pie temperatūras, kas zemāka par Kirī punktu
priekšējā līķa trose mīksta tērauda trose, kas iešūta buras priekšējā malā (līķī)
ferīta struktūra mīksta, plastiska, magnētiska struktūra, kāda ir alfa dzelzij vai oglekļa cietam šķīdumam alfa dzelzī
boli Mīkstas maizes konsistences zāļu forma lietošanai iekšķīgi, lietoja visbiežāk zirgiem
porsalī Mīksts, maigs siers ar ēdamu dzelteni brūnu apvalku, kas rodas, nogatavošanās laikā katru dienu ieberzējot sieru ar sāls šķīdumu; cēlies no Pordisalī klostera Francijas rietumos
konvencionālie ieroči militārie ieroči, kas nav kodolieroči, ķīmiskie vai bioloģiskie ieroči
tasla Miltu biezputra, ķīselis
Ašurbanipala bibliotēka milzīgs ķīļu raksta plāksnīšu krājums, ko savā pilī Nīnivē savāca asīriešu valdnieks Ašurbanipals
augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās
tīrradņa minerāli minerāli, kas sastāv no viena ķīmiska elementa, piemēram, varš, sudrabs, zelts, platīns, grafīts, dimants, sērs
slāpeklis Minerālmēsli, kas satur šo ķīmisko elementu
superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus
amonjakūdens Minerālmēslojums, amonjaka šķīdums ūdenī
racionālā analīze mineraloģiskā sastāva noteikšana ar ķīmiskās analīzes metodēm
glauberīts Minerāls, bez krāsas, iesarkanā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, ūdenī pa daļai šķīst
langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai
uraninīts Minerāls, kas satur urāna (II) oksīdu un svinu, kalciju un citus ķīmiskos elementus
melanterīts Minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā, dabā sastopams samērā reti, jo viegli šķīst, un tādēļ nepastāvīgs
epsomīts minerāls, magnija sulfāts MgSO~4~·7H~2~O, kas veidojas sālsezeros, minerālavotos, ar sēra oksīdiem piesārņota gaisa ietekmē arī uz ēku sienām, pieminekļiem; izmanto medicīnā, ķīmiskajā un papīrrūpniecībā u. c.
hidrotermālie procesi minerālu veidošanās un izmaiņu procesi Zemes dzīlēs karstu ūdens šķīdumu ietekmē
aktivācijas enerģija minimālā enerģija, kas nepieciešama daļiņai (molekulai, atoma kodolam utt.), lai īstenotos noteikts process (ķīmiska reakcija, kodola dalīšanās, elektriskās strāvas vadīšana pusvadītājā u. c.)
toksiskais miokardīts miokardīts, kas radies eksogēna ķīmiska aģenta vai baktēriju (piem., difterijas korinebaktēriju) toksīna ietekmē
ab-i-haiat Mistisks nemirstības ūdens, kas atdod jaunību un ļauj dzīvot mūžīgi, alķīmiskā Eliksīra arābu variants
čūska Mitoloģisks tēls teju vai visu tautu reliģijās, saistīta ar auglība, sievišķību, zemi, ūdeni, uguni, un citām parādībām un norisēm
koksnes piesūcināšana ar difūzijas paņēmienu mitras koksnes apstrāde vai piesūcināšana ar ūdenī šķīstošiem aizsarglīdzekļiem difūzijas ceļā
mitrināšana mitrināšanas šķīduma padeve uz ofseta iespiedformu vai krāsu aparāta velmi, ja tiek izmantots mitrināšanas šķīdums uz spirta bāzes
lignamons Modificēta koksne, kas iegūta, plasticējot ar amonjaku ķīmiski mehāniskās modificēšanas ceļā
dimērs molekula vai savienojums, kuru, ķīmiski saistoties, veido divas vienkāršas vielas molekulas
mezomolekula Molekula, kurā ķīmiskā saite ir nevis elektrons (kā parasti), bet mezons (mi mezons)
izofermenti Molekulāras fermenta formas (izoformas), kas katalizē vienu un to pašu ķīmisko reakciju, bet atšķiras pēc izvietojuma šūnā un fizikālķīmiskajām īpašībām
fotodisociācija Molekulu, radikālu vai daudzatomu jonu disociācija gaismas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija
eksplozija Momentāna ķīmiska reakcija, kurā izdalās enerģija, parasti radot uzliesmojumu, triecienvilni; sprādziens
eksplodēt Momentāni ķīmiski reaģēt, izdalot enerģiju, kas parasti rada uzliesmojumu, triecienvilni; sprāgt
sajodins Monojodbehenskābes kalcijs, balts pulveris bez smakas un garšas, ūdenī nešķīst, lietoja kalija jodida vietā pa 1 mg
freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā
antorfīns Morfīna derivāts, balts, kristālisks, ūdenī šķīstošs pulveris; lieto kā antidotu pret elpas trūkumu morfīnam līdzīgu vielu pārdozēšanas gadījumos
nogatavošanās Morfoloģisku un bioķīmisku pārmaiņu kopums augļos, kuru rezultātā sēklā attīstās dīglis, bet augļapvalks iegūst sēklas izplatīšanas un aizsargāšanas spēju
apriņķa deputāts muižniecības vēlēta amatpersona Vidzemē, katrā apriņķī ievēlēja 3 šādus deputātus, kas bija muižniecības (bruņniecības) konventa locekļi un veidoja atsevišķu Vidzemes landtāgā apspriežamo jautājumu iepriekšēju pārbaudi; piedalījās arī apriņķa rekrūšu iesaukšanas komisiju darbā
barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks
monasticisms Mūku dzīve - pašaizliedzīga, ar nabadzības, šķīstības un padevības zvērestu apliecināta nodošanās reliģiozai dzīvei
maļčiki Mūķīzeri
dirst Muldēt; runāt muļķības
absurdība Muļķība
batons Muļķība
ģeķība Muļķība
nerrastība Muļķība
sottise Muļķība, aplama runa
gļuks Muļķība, aplamība
folie Muļķība, ārprātība
ālestība Muļķība, aušība
amplība Muļķība, aušība, ačgārnība, aplamība
nesajēdzība Muļķība, bezjēdzība, trulums
durastība Muļķība, blēņas
ķiņķēziņi Muļķība, blēņas
šizība Muļķība, neprātība
dumjprātība Muļķība, nesaprātība
dumprātība Muļķība, nesaprātība
asofija Muļķība, prāta trūkums
idiotisms Muļķība; bezjēdzība
kretīnisms Muļķība; bezjēdzība
fuflagons muļķības
šits muļķības
auzas Muļķības
bulšits Muļķības, blēņas
fufelis Muļķības, nieks; kas nevērtīgs
fufels Muļķības, nieks; kas nevērtīgs
fuflo Muļķības; nieki
kreimeļi Muļķības; nieki
pekstiņi Muļķīga darbošanās
nejēdzība Muļķīga, arī aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa
tralla Muļķīga, ģeķīga meitene (muļķīgs, ģeķīgs cilvēks vispār)
dūka Muļķīga, nekārtīga sieviete
ģeķība Muļķīga, nenopietna rīcība, runa
dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma
dzose Muļķīga, vientiesīga sieviete
dzoss Muļķīga, vientiesīga sieviete
glupēt Muļķīgākam kļūt
sagauzt Muļķīgas blēņas pļāpāt
glupai Muļķīgi
muļķiskai Muļķīgi
vāpsāt Muļķīgi apkārt skatīties (kā laucinieks iebraucot pirmo reizi pilsētā)
mērkaķīgs Muļķīgi ārišķīgs, ākstīgs; tāds, kas izturas, rīkojas nepiemēroti, nepiedienīgi
baidīt kā kaķi ar pūsli muļķīgi baidīt
izvankšēt Muļķīgi izrunāt, izpļāpāt
izlerkšēties Muļķīgi izrunāties
izvankšēties Muļķīgi izrunāties, izpļāpāties
izvanšķēties Muļķīgi izrunāties, izpļāpāties
vanšķēt Muļķīgi runāt, pļāpāt
gaisoties Muļķīgi trakot, plosīties
lagarēties Muļķīgi, aplami runāt
smūdziski Muļķīgi, aprobežoti; nepareizi
ārgaloties Muļķīgi, aušīgi uzvesties
abderītiski Muļķīgi, aušīgi, smieklīgi
kā maziņais muļķīgi, bērnišķīgi
aplamēm Muļķīgi, bezsakarīgi
kreizi Muļķīgi, dumji; traki; negatīvi vērtējama situācija
kreizī Muļķīgi, dumji; traki; negatīvi vērtējama situācija
žeikarēt Muļķīgi, nenopietni runāt
žeikstēt Muļķīgi, nenopietni runāt
dumš Muļķīgs
lohains Muļķīgs
trulprātīgs Muļķīgs
tuimīgs Muļķīgs
muļķisks Muļķīgs (1)
muļķs Muļķīgs (1)
čuibis Muļķīgs cilvēks
šmulka Muļķīgs cilvēks
žāba Muļķīgs cilvēks
šāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris
žāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris
žeiksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris
žāksteklis Muļķīgs cilvēks, āksts
žāklis Muļķīgs cilvēks, āksts; tāds, kam patīk visādi izrādīties
jāvens Muļķīgs nedarbs
žmūglis Muļķīgs neveiklis, lempis
ganga Muļķīgs pļāpa
palieks Muļķīgs pļāpa, kāds kurš labprāt joko un nekad nav nopietns
lumbis Muļķīgs resgalis
galserīgs Muļķīgs, aplams, nenoteikts, svārstīgs
apdauzīts Muļķīgs, aprobežots
neattīstīts Muļķīgs, aprobežots
tuīms Muļķīgs, aprobežots
smūdzis Muļķīgs, aprobežots cilvēks
žmogs Muļķīgs, aprobežots cilvēks
tuimeklis Muļķīgs, aprobežots, nesaprātīgs
tuimis Muļķīgs, aprobežots, nesaprātīgs
mājēklis Muļķīgs, aušīgs cilvēks, ģeķis
āvīgs Muļķīgs, aušīgs, ākstīgs
amplīgs muļķīgs, aušīgs, ākstīgs, švītīgs
āverīgs Muļķīgs, aušīgs, uzpūtīgs
kā (viens) vucēns muļķīgs, dumjš, nesaprātīgs
aptaurēts Muļķīgs, dumjš; neapdomīgs
apsists Muļķīgs, dumjš; nenormāls, dīvains
nebīlis Muļķīgs, muļķis
biezums Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
ķoķis Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
lutauris Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
moka Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
mokāns Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
mopsis Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
muļļa Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
biezputrjānis Muļķīgs, neattapīgs vīrietis
alberīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, draiskulīgs, palaidnīgs, nebēdnīgs
ālīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, neprātīgs
elpesteris Muļķīgs, nemierīgs cilvēks
ģeķīgs Muļķīgs, nenopietns (par cilvēku)
aplamīgs Muļķīgs, neprātīgs
šizīgs Muļķīgs, neprātīgs
dumjprātīgs Muļķīgs, nesaprātīgs
dumprātīgs Muļķīgs, nesaprātīgs
pibraks Muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks
mazprātīgs Muļķīgs, plānprātīgs
insipids Muļķīgs, sājš, bez gaumes
aplams Muļķīgs, slikts
krēzīgs Muļķīgs, stulbs
macis Muļķīgs, truls cilvēks
idiotisks Muļķīgs; bezjēdzīgs
kretīnisks Muļķīgs; bezjēdzīgs
lollis Muļķis; tas, kas rīkojas, izturas bērnišķīgi
kļebujānītis Muļķītis
viegliņš Muļķītis
zemraudzītis Muļķītis (kas vienmēr zemē skatās)
muļķiņš Muļķītis, aušiņa
muļķais Muļķītis, trešais tēva dēls
rabdomiolīze Muskuļa sadalīšanās vai izšķīšana, kas saistīta ar mioglobīna ekskrēciju urīnā
Kroja Mūšas (Mūsas augšteces) labā krasta pieteka Lietuvā, Šauļu apriņķī, garums - 60 km
gēnu mutācijas mutācijas, kuru cēlonis ir submikroskopiskas, citoloģiski nekonstatējamas ķīmiskas vai strukturālas gēnu pārmaiņas, kas parasti skar tikai vienu gēnu
parastramnija Mutes vai sejas šķībums
Lahemā nacionālais parks nacionālais parks Igaunijā, Rakveres apriņķī, Somu līča piekrastē (sauszeme, salas, jūras akvatorija), platība - 725 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g.
Aukštaitijas nacionālais parks nacionālais parks Lietuvā (_Aukštaitijos nacionalinis parkas_), Utenas un Viļņas apriņķī
petrolēteris Naftas frakcija ar viszemāko viršanas temperatūru (40-70 °C); lieto par šķīdinātāju
asfaltēni Naftas u. c. bitumu komponenti, kas sastāv no daudzkodolu aromātiskiem un heterocikliskiem savienojumiem; šķīst hloroformā un benzolā
migrācija Naftas un gāzes pārvietošanās (pārplūde) iežos, arī ķīmisko elementu pārvietošanās ģeoķīmiskajos procesos
aromatizācija Naftas vieglo destilātu apstrādes process, kurā palielina aromātisko ogļūdeņražu saturu, lai uzlabotu benzīna un šķīdinātāju īpašības
asidols Naftēnskābju maisījums; tumšs, eļļains šķidrums, ko lieto koksnes impregnēšanai, sveķu šķīdināšanai u. c.
smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem
pasnatulis Naivs, muļķīgs cilvēks
teļa acis naivs, muļķīgs, padevīgs skatiens
Nankina Naņdzjiņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Nanjing"), upes osta Jandzi krastā (pieejama arī jūras kuģiem), Dzjansu provinces centrs, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Naņdzina
metaproteīns Natīvā proteīna skābās vai sārmainās hidrolīzes produkts; šķīst vājās skābēs un sārmos, nešķīst neitrālos šķīdumos
nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai
sulfāta zaļais sārms nātrija sulfīda un nātrija karbonāta sakausējuma (ko iegūst, sadedzinot melno sārmu) šķīdums ūdenī
nātrija amalgama nātrija šķīdums dzīvsudrabā
opodeldoks Nātrija vai kālija ziepju šķīdums spirtā, kam pievienots amonjaka šķīdums, kamparspirts, timiāna un rozmarīna eļļa; recekļveidīgs ierīvējams līdzeklis pret reimatismu
Na Nātrijs (ķīm. elements)
Bunguranas salas Natunas salas Dienvidķīnas jūrā
finansētājs naudas līdzekļu, finansējuma devējs, piešķīrējs
asignācija Naudas piešķīruma apsolījums
cietēšana Neatgriezenisku procesu kopums oligomēru, sveķu, saistvielu, laku un krāsu materiālu pārvēršanai nešķīstošos un nekūstošos telpiskos polimēros
mokurs Neattīstīta (muļķīga) būtne
guaša Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa
glupans nedaudz muļķīgs
iešlaubs nedaudz slīps, šķībs
iešļaubs nedaudz slīps, šķībs
šķībans nedaudz šķībs
patraipīt Nedaudz, mazliet aptraipīt, aptašķīt
trihloretilēns nedegošs šķidrums ar hloroformam līdzīgu smaku; tauku un sveķu šķīdinātājs
nebulijs Neeksistējošs ķīmisks elements, kam piedēvēja planetāro miglāju spektru, intensīvās emisijas līnijas, ko īstenībā veido divkārt jonizēts skābeklis
nešķīstēns Negants, arī atbaidošs radījums; nešķīstenis (2)
holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā
vājināšana Negatīvā vai pozitīvā fotoattēla optiskā blīvuma samazināšana, apstrādājot vājinošā šķīdumā (vājinātajā) - metāliskais sudrabs, kas veido attēlu, daļēji vai pilnīgi pārvēršas šķīstošos savienojumos, kurus izskalo no fotoemulsijas, tā samazinot pārmērīgu pārgaismošanas vai pārattīstīšanas dēļ radušos optisko blīvumu, kontrastu un aizplīvurojumu un likvidējot atsevišķas attēla detaļas
pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko)
pašķīt neilgu laiku, mazliet šķīt
patašķīt neilgu laiku, mazliet tašķīt
patašķīties neilgu laiku, mazliet tašķīties
vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst
V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst
neirokladisms Neirotropisma fenomens, kad ass cilindra reģenerāciju bojātā nerva centrālajā galā ierosina mehāniski vai ķīmiski stimuli no ārienes
ketosteroīds Neitrālo steroīdu grupas apzīmējums, kurā ir ketogrupa pie 17. oglekļa atoma; tā dod raksturīgu sarkanu krāsu ar m-dinitrobenzolu alkāliskā šķīdumā; virsnieru garozas un dzimumdziedzeru steroīdu metabolīti
nezinīgs Neizglītots, muļķīgs
telīgs Neizveicīgs, muļķīgs
nekrēts Nejauks, neķītrs, nežēlīgs
nonsenss Nejēdzība, muļķība, absurds, blēņas, aplamība
ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks
nelabaža Nekrietnelis, neķītrelis, riebeklis, ļaunais
nespetnis Nekrietns, neķītrs, riebīgs cilvēks
ieķīlātājs Nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un savu saistību nodrošinājumam ieķīlā šo īpašumu
kļezēt neķītri jokot
necistai Neķītri, negodīgi
necistība Neķītrība; negodīgums
neķītrelis Neķītrs cilvēks
neķitris Neķītrs cilvēks
seksis Neķītrs cilvēks
pisarainis neķītrs lamuvārds
necists Neķītrs, negodīgs
necistums Neķītrs, negodīgs cilvēks
koprofrāzija Neķītru vārdu lietošana, ko novēro psihiskās slimībās
koprolālija Neķītru vārdu lietošana, ko novēro psihisku slimību gadījumā
pešīgs nelabvēlīgi noskaņots un kašķīgs
ķīļlaiva neliela buru laiva ar pastāvīgu balastķīli, tai nav kajītes, taču klājs ir daļēji slēgts
ķīļbārdiņa neliela ķīļveida zoda bārda; ķīļbārda
ķīļbārda neliela ķīļveida zoda bārda; ķīļbārdiņa
lumste neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
lumsts neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
Miaņhua neliela sala Austrumķīnas jūrā, ziemeļrietumos no Taivānas salas
Pendzja neliela sala Austrumķīnas jūrā, ziemeļrietumos no Taivānas salas
Mazā Pakri neliela sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija tās ziemeļrietumos, Harju apriņķī
Lielā Pakri neliela sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija tās ziemeļrietumos, Harju apriņķī
Liučiu neliela sala Dienvidķīnas jūrā, Taivānas piekrastē, iepretim Pindunas apriņķa teritorijai
Sjiņliao neliela sala Dienvidķīnas jūras Leidžou līcī, Leidžou pussalas austrumu piekrastē, Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos
lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai
ķīlēns neliels ķīlis
dzeguzes kumoss neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja
spunde neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu)
plēsis Neliels, divzarains rīks, ar kuru baļķī ievelk, iezīmē svītras, lai pēc tam veidotu gropi; metāla svītrvilcis
Amboina nelielu salu grupa (_Amboyna Cay_), Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; vjetnamiešu - Anbana (_An Bang, Đảo_)
Amakusas salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūrā (_Amakusa-shotō_), rietumos no Kjusju salas
Džuguaņu salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
Dunjiņu salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
Madzu salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
Naņpenu salas nelielu salu grupa Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provincē
Danaņas salas nelielu salu grupa Dienvidķīnas jūras ziemeļos, iepretim Honkongai, Ķīnas teritorija
zaudēšana nelietderīga, bezmērķīga (laika) tērēšana
izšķērdēt Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku)
izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku)
nokavēt Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu); iztērēt
zaudēt Nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (laiku)
daltonīdi Nemainīga sastāva ķīmiskie savienojumi (lielum liels vairākums visu savienojumu)
Plagiothecium latebricola nemanāmā šķībvācelīte
hologēns Nemetāls, vienvērtīgs periodiskās sistēmas VII grupas ķīmiskais elements (fluors, hlors, broms, jods, astats), kas ar metālu veido sāli
jēlmīta āda nemiecēta, ķīmiski un mehāniski īpaši apstrādāta plastiska un izturīga liellopu, cūku, kamieļu, aļņu āda, kurā ievadīts līdz 20% tauku; lieto aizjūga piederumiem, tehniskiem izstrādājumiem
polimodālais nociceptors nemielinizēto nervšķiedru nociceptors, ko aktivē dažādi kairinātāji, piem., siltums, mehānisks spiediens, iekaisuma ķīmiskie mediatori
ņerva Nemierīga, muļķīga, nevaldāma persona
klurģis Nenosvērts, pamuļķīgs cilvēks, arī zirgs
Nd Neodīms (ķīm. elements)
rodānūdeņražskābe Neorganiska skābe, tiociānskābe H-S-C=N, nozīmīga analītiskajā ķīmijā
minerālviela Neorganisks ķīmisks savienojums
anorganisks Neorganisks; ķīmijā nedzīvs, minerāls; bioloģijā neatkarīgs no anatomiskām pārmaiņām, funkcionāls
izgražot Nepaklausīt, jokot, muļķīgi uzvesties
brīnumjauks Neparasti jauks, brīnišķīgs
brīnišķs neparasti skaists, valdzinošs; [brīnišķīgs]{s:2213}
aplamība Nepareiza rīcība, attieksme; kļūda, muļķība
aplam Nepareizi, arī muļķīgi
aplami Nepareizi, arī muļķīgi
pelikāns Nepārtrauktas pārtvaicēšanas trauks alķīmijā, kas sastāv no divām hermētiski slēgtām tvertnēm, kuras novietotas viena virs otras un savienotas ar caurulēm
staigulība Nepastāvība, diedelniecība, vazaņķība, klaidonība
labils Nepastāvīgs, mainīgs (par vielām, ķīmiskiem procesiem)
pasaka Nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas; nieki, muļķības, arī baumas
Bičlija jodamēba nepatogēna amēba, kas parazitē cilvēka resnajā zarnā; pārtiek no mikrobiem; veido volutīnu un glikogēnu saturošas cistas, kas viegli saskatāmas joda šķīdumos
itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus"
metakrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, bezkrāsains šķidrums ar kodīgu smaku, šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos
vinilesteri Nepiesātinātie esteri, bezkrāsaini šķidrumi; ķīmiski aktīvi, viegli polimerizējas
poliolefīni Nepiesātināto olefīnu (etilēna, butilēna) polimēri; termoplastiski, ar labu mehānisko un ķīmisko izturību
pūdelēt Neprasmīgi šaut tā, ka netrāpa mērķī (parasti par medniekiem)
nejēdzīgs Neprasmīgs, arī muļķīgs, aplams (par rīcību, darbību)
nelgi Neprātīgs, muļķīgs
nenojēdzīgs Neprātīgs, muļķīgs
neprotīgs Neprātīgs, muļķīgs
apmālis Neprāts, muļķība, miegs
bitki Nerātnības, blēņas, muļķīnas
aušķīgs nerātns, trakulīgs, muļķīgs
latentais, slēptais fotoattēls neredzams attēls, kas veidojas fotomateriāla gaismjutīgajā slānī staru enerģijas iedarbībā un kļūst redzams pēc fotomateriāla attīstīšanas (fotoķīmiskās apstrādes)
difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne
nemetāliskie derīgie izrakteņi nerūdas derīgie izrakteņi: silikāti, oksīdi, hlorīdi, fosfāti, sulfāti, karbonāti, nitrāti u. c. minerāli vai ieži, ko saimnieciski izmanto dab. veidā, kā arī ķīmiski vai termiski apstrādātus
zāģu skaidas izpurini nerunā muļķības, padomā!
priekšvadņa stīpa nerūsoša metāla stīpa, kas piestiprināta pie priekšvadņa asās šķautnes, lai pasargātu priekšvadni no bojājumiem, tā iet no priekšvadņa galvas līdz ķīlim
elektrotonuss Nerva vai kādu citu ierosināmu audu fizikālo, fizikāli ķīmisko un fizioloģisko īpašību pārmaiņas katoda (katelektrotonuss) vai anoda (anelektrotonuss) apvidū, kad uz šiem audiem iedarbojas elektriskā strāva
neiroķīmija Nervaudu ķīmija
hemoreceptors Nervu receptors, kas reaģē uz ķīmiskiem (piem., garšas, ožas) kairinājumiem
ķimioreceptors Nervu receptors, kas reaģē uz ķīmiskiem kairinājumiem (piem., garšas, ožas)
nenojēga Nesaprātība, muļķība
dullība Nesaprātība, muļķība, ākstība
dullums Nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība
tuda Nesaprātīgs, mazliet muļķīgs cilvēks
dulls Nesaprātīgs, muļķīgs
dulss Nesaprātīgs, muļķīgs
aungalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks
auņgalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks
dumjš Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs
savvaloda Nesaprotama, muļķīga runāšana
spertavnīca Nesaticīga, kašķīga sieviete
aloģija Nespēja runāt; Muļķīga, bezjēdzīga izturēšanās, loģikas, sakarības trūkums
radioaktīvais izotops nestabils ķīmiskā elementa izotops, kam piemīt radioaktivitāte
radioaktīvais elements nestabils ķīmiskais elements, kam piemīt radioaktivitāte
insolubilitāte Nešķīdība
nešķīstans Nešķīstenis
nešķīstāns Nešķīstenis
nešķīstens Nešķīstenis
nešķīstēns Nešķīstenis (1); nelabais
peptizācija Nešķīstošas vielas nonākšana koloidāla šķīduma stāvoklī; koloidāla šķīduma dispersitātes palielināšanās; koagulācijai pretējs process
sārņi nešķīstošie piemaisījumi sāļu kausējumos
elipsīns Nešķīstošo šūnas sastāvdaļu atlikums pēc šķīstošo proteīnu atdalīšanas
nešķīksts Nešķīsts
nešķīstībnieks Nešķīsts, netikumīgs, netikls
siksnas pārvads netiešais berzes pārvads, kurā griezes momenta pārnešanai starp vārpstām izmanto dzensiksnas (ir plakansiksnas, ķīļsiksnas un zobsiksnu pārvadi); lieto mašīnās un aparātos
pornolagnija Netiklība, neķītrība
nešķīsts Netikumīgs, neķītrs
nešķīstīgs Netikumīgs, netikls, nešķīsts
ķēzis Netīrelis, smulis, kaut kas nešķīsts
šļerpīgs Netīrīgs, notašķīts
murma netīrs, duļķains ūdens dīķī vai linu mārkā
ruize netīrs, notašķījies bērns
ķezains Netīrs, notašķīts
lasks Netīrs, notašķīts
netīrens Netīrs, notašķīts
noturlīts Netīrs, notašķīts
plekšīgs Netīrs, notašķīts
čoka Netīrs, notašķīts caurums
nopūdelēt Netrāpīt (mērķim); netrāpīt mērķī (parasti šāvienu)
aiziet pēc piena netrāpīt mērķī (par šāvienu)
aiztrāpīt Netrāpīt mērķī šaujot
nenoziedzība Nevainība, šķīstums, bezvainīgums
svietenīgs Nevainīgs, šķīsts, skaidrs
overķīlis Neveikls pagrieziens vai cits manevrs, kura rezultātā peldlīdzeklis apgāžas ar ķīli (dibenu) uz augšu
lambuks Neveikls, slinks, arī muļķīgs dzīvnieks vai cilvēks
heterogēna sistēma neviendabīga, nehomogēna termodinamiska (fizikāli ķīmiska) sistēma (arī - viela), kas sastāv no divām vai vairākām savstarpēji atdalītām fāzēm ar atšķirīgām fizikālajām un (vai) ķīmiskajām īpašībām
bābiskums Nevīrišķīgums, gļēvums
lēļājs Nevīžīgs, muļķīgs, neapķērīgs
firnisi nežūstošas saistvielas, ko izmanto neiesūcošu iespiedkrāsu izgatavošanai; sastāv no sveķiem, bituma un asfalta, kas izšķīdināti negaistošos organiskos šķīdinātājos
melamīnformaldehīdlakas Nežūstošo alhīdsveķu un daļēji butalonizētu melamīnformaldehīdsveķu maisījuma (masas attiecībā 1:1 līdz 1:9) šķīdumi organiskajos šķīdinātājos
rēčka Nicināms, nekārtīgs, ņerkšķīgs radījums
tukšīgs Niekgrabīgs, melīgs, muļķīgs
niekkalbība Nieki, muļķības
nugae Nieki, muļķības, blēņas
grābšķis Nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas
ņergāties Niekoties, arī muļķīgi jokoties, ākstīties
glupaste Nieks, muļķība, aplamība
nefrīdijs Nieru kanāliņš, pa kuru tiek izvadīti ūdenī izšķīdušie vielmaiņas gala produkti
iūkšēt Nikni zviegt, niķīgi dusmās brēkt (par zirgu)
garnjerits Niķeļa silikāts ar komplicētu un nepastāvīgu ķīmisko sastāvu; rūda, no kuras iegūst niķeli
mīzalnīca Niķīga ķēve
mīzalnīce Niķīga ķēve
sverbelnīca Niķīga ķēve, kas vēcina asti
niķis Niķīga persona
svempele Niķīga, iedomīga, uzcirtīga meitene
amadīgs Niķīgs
apstājš Niķīgs
nikains Niķīgs
niķaiņš Niķīgs
niķāts Niķīgs
niķots Niķīgs
peķīgs Niķīgs
stiķīgs Niķīgs (par dzīvniekiem)
piestājīgs Niķīgs (par zirgu)
niķains Niķīgs (parasti par zirgu)
niķupolis Niķīgs bērns
niķu maiss (arī pods, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns)
niķu pods (arī maiss, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns)
niķu polis (arī pods, maiss) niķīgs cilvēks (parasti bērns)
peķis Niķīgs cilvēks (parasti bērns)
niķpolis Niķīgs cilvēks; arī aušīgs cilvēks
zirgs ar apstājiem niķīgs zirgs
dimza niķīgs zirgs, kas mīņājas, bet neiet uz priekšu
svempelis Niķīgs, iedomīgs, uzcirtīgs zēns
polis Niķu polis - saka par niķīgu bērnu
kollodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un ētera maisījumā
kolodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un etilētera maisījumā
piroksilīna krāsa nitrokrāsas - krāsas, kurās par pigmentu saistvielu izmantots nitrocelulozes šķīdums
solventnafta no akmeņogļu darvas iegūta jēlbenzola un vieglo eļļu frakcionētas pārtvaices produkts, ko lieto kā šķīdinātāju
ēteriskās eļļas no augu izejvielām iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši, aromātiski organisku savienojumu maisījumi; lieto parfimērijā, pārtikas rūpniecībā
lantozīds no balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā
bitumenols no bitumenozas darvas ar sērskābes palīdzību iegūta sveķaina, šķīdināma masa; izšķīdināta un ziedē lietota pret ādas slimībām
misa no graudiem vai iesala iegūts ekstraktvielu šķīdums ūdenī degvīna vai alus darīšanai
flavīns no izoalloksazīna atvasināts dzeltens, ūdenī šķīstošs pigments; izolēts no dažādiem augiem un dzīvniekiem; ietilpst flavoproteīnu un flavīnfermentu sastāvā
atšķirtnis no sievas atšķīries vīrs
krīts no šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā
No Nobelijs (ķīm. elements)
noslempēties Nobristies, notašķīties
ādas nociceptors nociceptors, kas uztver siltumu, ķīmiskus un mehāniskus kairinājumus
nošķenēt Nodzenēt, nošķīt
precipitācija Nogulšņu izkrišana, kas notiek, ja šķīstošais antigens reaģē ar specifisku antivielu un izveido antigēna un antivielas kompleksu
sedimentācija nogulu veidošanās, kas noris ūdenī vai gaisā, materiālam mehāniski, ķīmiski vai bioķīmiski izgulsnējoties
nošļunterēt Noklejot, bezmērķīgi noklaiņot
skābie nokrišņi nokrišņi, kuru reakcija ir zemāka par normālo; nokrišņu normālais skābums (pH=5,7) veidojas, atmosfēras ūdens pilienos izšķīstot gaisa dabiskajam komponentam — oglekļa dioksīdam, bet rodas, ūdenī izšķīstot sērskābei un slāpekļskābei
apcūkot Nolamāt, nozākāt; noziest, notašķīt
nešķīstošs nolieguma divdabis --> šķīst
uzšķiebties Noliekties, novietoties slīpi. šķībi
ablūcija Nomazgāšana, šķīstīšana; miesas nošļakstīšana ar slapju drānu, vēlāk viegli nosusinoties
koproloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru
skatoloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru
tukšziedība Nopietna satura, jēgas, mērķa trūkums (piemēram, darbībā, dzīvē); arī ārišķība
dēlīties Nopūlēties, trokšņot, darīt muļķības
hem- norāda uz ķīmiju
himio- norāda uz ķīmiju
sfen- norāda uz spārnkaulu, ķīļveida formu
sfeno- norāda uz spārnkaulu, ķīļveida formu
lio- norāda uz šķīdināšanu
pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
piro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums
sašmuķēt Nosmērēt, aptašķīt (apģērbu)
aizķēzīt Nosmērēt, aptašķīt, nosmulēt
aizpujāt Nosmērēt, aptašķīt, nosmulēt, noķērnāt, nogānīt
ķērināt Nosmērēt, aptašķīt, saķēzīt
noplančot Nosmērēt, notašķīt (apģērbu)
nobļuzgāt Nosmērēt, notraipīt, aptašķīt
apkūsāt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā
apkūsēt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā
nošlidzināt Nosmulēt, notašķīt
sanižģināt Nosmulēt, notašķīt
apcūkāt Nosmulēt, notašķīt (sevišķi ar mēsliem)
appļūtēt Nosmulēt, notašķīt, nocūkot
appļūtīt Nosmulēt, notašķīt, nocūkot
izmurdināt Nosmulēt, notraipīt norašķīt
izmurdinēt Nosmulēt, notraipīt norašķīt
izmurduļāt Nosmulēt, notraipīt norašķīt
apeskāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
apķērnāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
apķērnēt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
sasvīņāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
sasvīnīt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
ķemplēties Nosmulēties, aptašķīt
ķemburoties Nosmulēties, aptašķīties
noslemēt Nosmulēties, aptašķīties
apcūkāties Nosmulēties, notašķīties
apcūkoties Nosmulēties, notašķīties
aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses
merserizācija Nostiepta kokvilnas auduma vai dzijas īslaicīga apstrādāšana ar koncentrētu nātrija hidroksīda šķīdumu 16-20 ⁰C temperatūrā, lai iegūtu spīdumu un palielinātu krāsošanās spēju
uzķīlēt Nostiprināt (ko) ar ķīli (uz kā); arī pavirzot (ko) uz augšu, nostiprināt ar ķīli
noķīlēt kravu nostiprināt kravu ar ķīļiem
noķīlēt stūri nostiprināt stūri ar ķīli (ķīļiem)
aizķīlēt Nostiprināt, iedzenot ķīli
pieķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli
ķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli 1(2)
saķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli, parasti pilnīgi
atdalīties Nošķirties, izdalīties (par dažādu maisījumu un ķīmisku savienojumu sastāvdaļām)
noškūt Nošķīt
izšķīt Nošķīt (daudzus, visus)
knervele Notašķījies bērns
notaišķīt Notašķīt
notašķāt Notašķīt
notašķēt Notašķīt
aizpļekāt Notašķīt ar dubļiem
aplasināt Notašķīt, aptašķīt
aizdirst Notašķīt, nosmērēt, noķērnāt, nogānīt
appuņķot Notašķīt, notraipīt ar puņķiem
nodrēbties Notašķīties
notašķāties Notašķīties
pēckāties notašķīties brienot pa smiltīm un ūdeni
appuņķoties Notašķīties, notraipīties ar puņķiem
titrēt Noteikt kādas vielas koncentrāciju šķīdumā ar citas vielas šķīdumu, kuras koncentrācija ir zināma
nogvelzt Noteikt, pateikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības)
solvents Noteikta naftas vai akmeņogļu darvas pārtvaices frakcija; lieto par šķīdinātāju
zāļforma noteiktam zāļu līdzekļa ievadīšanas veidam atbilstoši sagatavots medikamenta veids (piemēram, ārīgi vai iekšķīgi lietojamas zāļformas); zāļu forma
kā vīrs ar vīru noteikti, atklāti, vīrišķīgi
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam)
optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā
notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana notekūdeņos esošo organisko vielu bioķīmiska mineralizēšana ar mikroorganismiem, kas organiskās vielas izmanto barībai
elektrokoagulācija Notekūdeņu attīrīšanas metode: elektriskās strāvas iedarbībā šķīduma koloidālās daļiņas salīp un izgulsnējas
apsekšķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam
apsešķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam
nošmaulēt Notraipīt, notašķīt
nošļamāties Notraipīties, notašķīties
nošļamparēties Notraipīties, notašķīties
nošļampāties Notraipīties, notašķīties
miasmi Novecojis jēdziens, ar kuru apzīmēja slimību dīgļus, kas nonāk cilvēka organismā no apkārtējās vides (gaisa, ūdens, zemes); izšķīra dzīvus miasmus (baktērijas u. tml.) un nedzīvus (kaitīgus izgarojumus u. tml.)
gumēt noziest ar gumijas šķīdumu, gumiarābiku, dekstrīnu vai citu saistvielu
klumburs Nūjiņa, spieķītis
ķīlāt Ņemt (ko) par ķīlu
erģis Ņirga, ģeķīgs mēļotājs, smējējs
ērģis Ņirga, ģeķīgs mēļotājs, smējējs
gumēšana ofseta iespiedformas virsmas apstrāde ar koloīda šķīdumu, lai pasargātu to no apkārtējās vides iedarbības
karbons Ogleklis - šī ķīmiskā elementa latīniskais nosaukums, lietots tā savienojumu nosaukumos (piem., karbīdi, karbonāti)
austenīts Oglekļa cietais šķīdums gamma dzelzī, viena no dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūrām
dekarbonācija oglekļa dioksīda atdalīšana no kāda savienojuma vai šķīduma
C Oglekļa ķīmiskais simbols
tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres
ogļhidrātmaiņa Ogļhidrātu bioķīmiskās pārvērtības organismā, kopējās vielmaiņas daļa, kas sedz organisma galveno enerģijas patēriņu
perkarbonāti Ogļpārskābes, H2C2O6, sālis, ko iegūst vai nu apstrādājot karbonātu šķīdumus ar ūdeņraža peroksīdu, vai arī elektrolizējot karbonātu šķīdumus noteiktos apstākļos
abiocīns Ogļūdeņradis, ko iegūst no skujkoku sveķiem un kuru lieto kā šķīdinātāju
Lielais pagasts Ogres novada Madlienas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam (tolaik Rīgas apriņķī)
elektrolīze Oksidēšanās un reducēšanās process, kas noris, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu šķīdumu vai kausējumu
redokspotenciāls Oksidēšanās-reducēšanās potenciāls - ķīmiski inerta elektroda potenciāls šķīdumā, kas satur oksidēties un reducēties spējīgas vielas
kombinētā pernica oksidētu vai polimerizētu augu eļļu un sikatīva šķīdums terpentīnā vai lakbenzīnā
snīķerēt okšķerēt, izdomāt un izdarīt ko niķīgu
ķimioģenēze Olas drostalošanās stimulācija ar ķīmisku aģentu
jodalbacids Olbaltuma savienojums ar jodu (10%), dzelteni balts pulveris, šķīst ūdenī, lietoja kā ārstniecisku līdzekli
olbaltumvielmaiņa Olbaltumvielu bioķīmiskās pārvērtības organismā
inkubācijas bioloģiskā kontrole olu īpašību, inkubācijas apstākļu un izšķīlušos putnu mazuļu kompleksa novērtēšana
onkolrēķins Onkolkonts - konts, kuru atver pret preču, vērtspapīru u. c. vērtību ķīlu
saharimetrs Optiska ierīce optiski aktīvu šķīdumu (parasti cukuru šķīdumu) koncentrācijas mērīšanai
saharimetrija Optiski aktīvu šķīdumu (gk. cukuru) koncentrācijas noteikšanas metode, kas balstās uz polarizācijas plaknes griešanas leņķa mērījumiem
tripaflavīns Oranžsarkans pulveris, labi šķīst ūdenī
metiloranžs organiska azokrāsviela, kuras šķīdumu ūdenī plaši lieto analītiskajā ķīmijā par indikatoru
leukobaze Organiskā ķīmijā savienojums, ko oksidējot dabū "krāsvielas bāzi", t. i. vielu, kas ar skābēm tieši dod krāsvielu
ābolskābe Organiska oksiskābe HOOO-CH~2~-CH(OH)-COOH, cieta, ūdenī šķīstoša viela; ir negatavos augļos
elementanalīze Organiskā savienojuma ķīmisko elementu kvalitatīva pierādīšana un kvantitatīva noteikšana
stearīnskābe organiska skābe C~17~H~35~COOH, cieta, ūdenī nešķīstoša viela, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 69,6 °C
glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
heteroatomi Organiskajā ķīmijā - atomi, kas nav ogleklis vai ūdeņradis
aromātiskums Organiskajā ķīmijā - ciklisku konjugētu savienojumu fizikālo īpašību, reaģētspējas un struktūras īpatnības
zāļu ķīmija organiskās ķīmijas nozare, kurā nodarbojas ar medicīnas preparātu radīšanu un to ķīmisko īpašību pētīšanu
beilšteins Organiskās ķīmijas rokasgrāmata, ko izdeva profesors Fr. Beilšteins
organiķis Organiskās ķīmijas speciālists
ekstraktīvas vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju
ķimiolīze Organiskas vielas noārdīšana ķīmiskas reakcijas procesā (ne baktēriju ietekmē)
optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai
rotaksāni Organiski savienojumi, kuros, neizveidojot ķīmiskas saites, apvienojušās makrocikliska un lineāra molekula
tioēteri Organiskie sulfīdi; bezkrāsaini, ūdenī nešķīstoši šķidrumi ar dietilētera smaržu; izmanto par antioksidantiem ziežeļļu, degvielu, lateksu stabilizēšanai, mcd. preparātu, krāsvielu, polimēru ražošanā, kā arī par šķīdinātājiem
nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums
havegs Organisks būvmateriāls ķīmiskās rūpniecības aparātiem, baskelita un asbesta vai arī citu pildvielu maisījums
metols Organisks savienojums - balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī un ko izmanto fotogrāfijā par attīstītāju
sulfanilskābe Organisks savienojums - bezkrāsas kristāli, kas vāji šķīst ūdenī un spirtā
inozīts Organisks savienojums - sešlocekļu cikliskais spirts, viens no B vitamīniem, ūdenī šķīstoša salda, kristāliska viela
naftalīns organisks savienojums C~10~H~8~, svarīga ķīmiska izejviela, bezkrāsaini kristāli ar asu smaku, ko izmanto arī insektu atbaidīšanai
acetons organisks savienojums CH~3~COCH~3~, viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu, labs organisko vielu šķīdinātājs; propanons; dimetilketons
ksilols Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, ko iegūst, uztverot gāzveidīgos koksēšanas produktus; lieto kā šķīdinātāju, organisko krāsvielu ražošanā u. c.
vinilhlorīds Organisks savienojums, bezkrāsaina gāze ar hloroforma smaržu; to izmanto polimēru ražošanā un hlorsaturošo organisko šķīdinātāju iegūšanai
dihloretāns Organisks šķīdinātājs CH2Cl-CH2Cl
lakbenzīns Organisks šķīdinātājs, naftas pārtvaices benzīna frakcija ar viršanas temperatūru 150-200 Celsija grādi; lieto metāla virsmu attaukošanai, laku un krāsu materiālu šķīdināšanai
bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai
biolīze Organisku vielu ķīmiska noārdīšana dzīvu organismu, piem., mikrobu, ietekmē
pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes
histolīze Organisma audu sabrukšana, kad tos izšķīdina dažādi audu un baktēriju fermenti
katabolisms Organisma bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas noārdās līdz vienkāršākām vielām
autofarmakoloģija Organisma funkciju ķīmiskā regulēšana ar organisma audu dabiskajām sastāvdaļām, piem., ar hormoniem
hemastēnija Organisma ķīmisko procesu pavājināšanās
attīstība organisma morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko izmaiņu kopums, t. i., organisma kvalitatīvās izmaiņas - no sākotnējām šūnām rodas jaunas šūnas ar citām īpašībām
ķimiokinēze Organisma pastiprināta aktivitāte, ko ierosina ar ķīmisku vielu
biotropisms Organisma pretestības samazināšanās vai slimības latento ierosinātāju virulences palielināšanās fizikālu vai ķīmisku faktoru ietekmē
seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā
kontrastviela organismam nekaitīgi ķīmiski savienojumi, ko izmanto, lai izmeklētu ar parastajām rentgenoloģiskajām metodēm grūti atšķiramus orgānus
hemolitotrofi Organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un neorganiskās vielas
hemoorganoheterotrofi Organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un organiskās vielas
koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi
hemotaksija Organismu un kustīgo šūnu virzīšanās ķīmiskā kairinātāja iedarbības rezultāta
juridiskā persona organizācija, kam ir atsevišķa manta un kas savā vārdā var iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, un var būt prasītāja vai atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā
gremošanas orgāni orgānu komplekss, kas veido gremošanas sistēmu, uzņemtās barības mehāniskai un ķīmiskai pārveidošanai, organismam nepieciešamo vielu uzsūkšanai, nederīgo un nesagremoto vielu izdalīšanai
skujiņa Ornamenta raksta elements - divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas
osmolalitāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz kilogramu šķīduma
osmolaritāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz litru šķīduma
ķīļveida osteotomija osteotomija, kad no kaula atdala ķīļveida gabalu
skāba smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
salda smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, flokšu ziedi; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
sāļa smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
sīva smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
rūgta smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
sagrotans P-hlor-m-krezola un hlorksilenola šķīdums tauku ziepēs, ar patīkamu smaku, gaiši brūns šķidrums, ko lieto 0,5-5% šķīdumā kā dezinfekcijas līdzekli
iestūriski Pa diagonāli, šķērsām iepretim; platā vai šaurā leņķī
pusšķērsu Pa pusei šķībi, pa pusei šķērsām
stobra galā pa šāvienam, mērķī
katalizēt Paātrināt ķīmiskas reakcijas norisi
tens Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama
tertanitropentaeritrīts Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama; tens
šķīvojums pabeigta darbība, rezultāts --> šķīvot
ābulu putra pabiezs ābolu ķīselis
šverts Paceļams un nolaižams (laivas) ķīlis
bābot padarīt gļēvu, sievišķīgu, bābisku
smuļāt padarīt netīru, notašķīt
ieniķot padarīt niķīgu (parasti zirgu)
aizšķiebt padarīt šķību, sašķobīt
maskulinizēt padarīt vīrišķīgu, vīrieša tēlam atbilstošu
uļans Padumjš, muļķīgs, neuzmanīgs
kaba Paegles koka āķis biezputras un ķīseļa maisīšanai
kabe Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai
kabis Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai
Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai
Bruknas pagasts pagasts bijušajā Bauskas apriņķī, pastāvēja līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dāviņu, Vecsaules un Skaistkalnes pagastā
Aisteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
Aizteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
Aizvīķu pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagastā; bijušie nosaukumi: Aizviķu pagasts, vāciski - Aiswicken, krieviski - Asvikenskaja
Aizupes pagasts pagasts bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorijas lielākā daļa mūsu dienās ietilpst Vānes pagastā un neliela daļa - Zantes pagastā
Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
Kuldīgas pagasts pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā
Aglonas pagasta teritorija pagasts pirmo reizi nodibināts 1936. g. Daugavpils apriņķī, nodalot to no Kapiņu pagasta teritorijas; pēckara teritoriālo maiņu rezultātā šajā teritorijā 1990. g. tika nodibināts arī Rušonas (Rušonu) pagasts, kas aizņem lielāko daļu no sākotnējā Aglonas pagasta teritorijas
Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja
Ropažu pagasts pagasts Ropažu novadā (2004.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2004. g. Rīgas rajonā, 1819.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Stopiņu un Garkalnes pagastu, kā arī ar Siguldas, Ogres un Salaspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rodenpois, krieviski — Rodenpoiskaja
Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja
Abavas pagasts pagasts Tukuma apriņķī, kurš pastāvēja līdz 1924. g., kad teritorija pievienota Tumes un Grenču pagastam, bet bijušā Grenču pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Irlavas, Jaunsātu, Kandavas un Viesatu pagastā
Matkules pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Kandavas un Vānes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Talsu novadu; pastāvējis Tukuma apriņķī līdz 1949. g., atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009.-2021. g. Kandavas novadā
paputēt Pajukt, pašķīst, arī kļūt daļēji nelietojamam (par priekšmetiem, priekšmetu kopu)
mutarotācija Pakāpeniska optiski aktīvas vielas īpatnējā griešanās leņķa maiņa tikko pagatavotā šķīdumā
stabausis Pakurls, pamuļķīgs cilvēks
aušulīgs Palaidnīgs, aušīgs, muļķīgs
alveris Palaidnis, auša; muļķīgs
inhibitorizēt palēnināt vai pavisam pārtraukt ķīmiskas reakcijas norisi
atmagnetizācija Paliekošās magnetizācijas samazināšanās feromagnētiķī pēc ārējā magnētiskā lauka noņemšanas; pilnīgu a-u panāk, uzsildot magnētiķi virs Kirī punkta
radiācijdefekti Paliekošas pārmaiņas cietvielas struktūrā (piem., defekti kristālos) vai ķīmiskajā sastāvā, kuras rodas jonizējošā starojuma iedarbībā
zāģēšanas sile palīgierīce koka sagatavju šķērszāģēšanai noteiktā leņķī pret tās garenvirsmu
Pd Pallādijs (ķīm. elements)
kardināltikumi Pamattikumi: gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība
šķiemiņi Pamīši ejošs velku pāris; velku šķīruma vieta
pamuļķis Pamuļķīgs
pamuļķisks Pamuļķīgs
pamuļķs Pamuļķīgs
pustuims Pamuļķīgs
šķīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu ar citu vielu
izšķīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) izšķīst (1)
šķiedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) jūk, šķīst (piemēram, vāroties)
šķiebt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķībs vai šķībāks
šķiedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvēršas šķīdumā, arī šķidrumā
macerēt panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļas) audi ķīmisku vielu iedarbībā sadalās sastāvdaļās
izdalīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma)
piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu)
macerēt panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra
izvilkt panākt, būt par cēloni, ka izdalās (viela šķīdinātājā)
nogulsnēt panākt, būt par cēloni, ka šķīdumā rodas (kas) nogulšņu veidā; panākt, būt par cēloni, ka (šķīdums) izdala nogulsnes
nokavēt panākt, ka (kādam) nelietderīgi, bezmērķīgi jāpavada, jāizmanto (laiks, laikposms)
ciklorāma Panorāma, kur izrādāmos attēlus ievieto riņķī griežamā cilindri
macerācija Paņēmiens barības līdzekļu apstrādei (uzbriedināšanai) pirms izēdināšanas; apēstās barības izmiekšķēšana sārmu un skābju šķīdumos gremošanas traktā
kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā
kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti
kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk
apķīlāšana Paņemšana par ķīlu
apķīlāt Paņemt (ko) par ķīlu
paņkas Paņķes - dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis
ķīmiskā celuloze papīra izejviela, kas tiek iegūta no koksnes, ar ķīmisku savienojumu palīdzību atdalot celulozes šķiedras
līmētais papīrs papīrs ar ierobežotu ūdens vai ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju
kopējamais papīrs papīrs ar sveķu pārklājumu, ko gatavo, pārklājot ar pigmenta (sodrēji, eļļā šķīstošas krāsvielas) un vaska maisījumu
kopējamais slānis papīrs ar sveķu pārklājumu, ko gatavo, pārklājot ar pigmenta (sodrēji, eļļā šķīstošas krāsvielas) un vaska maisījumu, kur vasks darbojas kā pigmenta saistviela
Veržē papīrs papīrs ar ūdenszīmēm, ko veido tuvu stāvošas paralēlas līnijas papīra garenvirzienā, kuras taisnā leņķī krusto retas paralēlas līnijas
koksni nesaturošs papīrs papīrs, kurš satur mazāk nekā 10% mehāniskās celulozes un vairāk nekā 90% ķīmiskās celulozes
koksni saturošs papīrs papīrs, kurš satur vairāk nekā 10% mehāniskās celulozes un mazāk nekā 90% ķīmiskās celulozes
eļļa par ūdeni vieglāks un tajā nešķīstošs taukains šķidrums, ko iegūst no dažiem augiem vai derīgajiem izrakteņiem
anestezīns Paraaminobenzoskābes etilesteris, balta, kristāliska viela; lieto lokālai anestēzijai, arī iekšķīgi gremošanas trakta gļotādas anestēzijai
spagīrisms Paracelza ("Paracelsus") vai jatroķīmiķu medicīnas skola vai doktrīna
paracelzisti Paracelza piekritēji, kas radās gk. pēc viņa nāves un tiecās izmantot viņa praktiskos atzinumus, medicīnā sāka attīstīt ķīmisku preparātu izmantošanu
merospermija Parādība, kad spermijs gan iekļūst olšūnā, bet tā galviņa sašķīst, kodolam aizejot bojā, un olšūna vienīgi ar pašas kodolu izveidojas par jaunu organismu
gaismas pilna iekšējā atstarošanās parādība, kad, gaismai krītot no optiski blīvākas vides uz optiski mazāk blīvu vidi noteiktā krišanas leņķī, gaisma tiek pilnīgi atstarota, nenokļūstot optiski mazāk blīvajā vidē
virsmas parādības parādības (kohēzija, adhēzija, adsorbcija, desorbcija, slapināšana), ko izraisa virsmas enerģija, virsmas slāni veidojošo daļiņu paaugstinātā ķīmiskā aktivitāte, virsmas slāņa atomārā struktūra un sastāvs
klepsis pārāk biezi savārīta putra, īpaši, kad kartupeļi izšķīduši
izblinst pārāk mīksti izvārīties, bet vēl neizšķīst
alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā
dihloretiķskābe Parastā temperatūrā bezkrāsains šķidrums, zemākās temperatūrās kristalizējas; šķīst ūdenī un alkoholā; kodināšanas līdzeklis
acidbutirometrija Parastākais paņēmiens piena tauku % noteikšanā pēc tilpuma; ar sērskābi sadala visas citas piena sastāvdaļas izņemot taukus, kurus izšķīdina ar amilalkoholu, un tad atdala ar centrifugālo spēku
bērna dzīvesvieta parasti bērna vecāku dzīvesvieta; ja bērna vecāki ir šķīrušies, tad parasti tā ir mātes dzīvesvieta, ja vien vecāki nav vienojušies par dzīvesvietu pie tēva vai pieņemts attiecīgs tiesas spriedums; bērnu nams - bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušiem bērniem
kovalents parasti savienojumā "kovalentā saite": ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu
šķīvītis parasti savienojumā "lidojošais šķīvītis": nepazīstams lidojošs diskveida objekts
tārtiņveidīgie parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni
nošaut parasti savienojumā ar "garām": šaujot netrāpīt (mērķī)
elements parasti savienojumā ar "ķīmiskais": viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš
noziepēt pārklāt ar ziepju putām, šķīdumu (kā virsmu)
kontaktmetamorfisms Pārmaiņas, kas intruzīvo magmatisko masu termālās vai ķīmiskās iedarbības dēļ notiek apkārtējos iežos
ķimiokoagulācija Pārmērīgu granulācijas audu iznīcināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem
fēminēšana Pārsievišķošana; zooloģijā eksperimentālā ceļā panākta vīrišķa īpatņa pārmainīšanās sievišķības virzienā tiklab miesā kā psīchikā, ko izdara izoperējot vīrišķos dzimuma dziedzerus un transplantējot to vietā sievišķos
deflokulācija Pārslu izšķīdināšana; šķīduma attīrīšana no pārslām; pārslu izzušana
sīrups Pārspīlēti glaimi, lišķība
karikatūrisks Pārspīlēti smieklīgs, muļķīgs
reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai
polietilēna glikols 6000 pārtikas piedeva (bez numura), putu dzēsējs, šķīdinātājs, var izraisīt nieru mazspēju, sirds problēmas
triacetīns pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; gliceriltriacetāts
gliceriltriacetāts pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; triacetīns
polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20
polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts pārtikas piedeva E434, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 40
polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E436, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 65
kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus
ekoprodukts pārtikas produkts, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
šķīstošā kafija pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta
E529 pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus
E432 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monolaurāts (polisorbāts 20), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas
E434 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts (polisorbāts 40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas
E436 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna tristearāts (polisorbāts 65), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas
kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem
destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju
sažļudzināt pārvārīt, vārot izšķīdināt
atmografija Pārveduma paņēmiens keramikā, dobspieduma vara plāksnes zīmējumu aizpilda ar alumīnija pulveri vai apstrādā ar citiem ķīmiskiem savienojumiem var iegūt higroskopisku pārvedumu, ko apputina ar kūstošām krāsām
gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt
metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem)
Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas
aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem)
tao Pasaules kārtība, likumība vai absolūtā jēga, atbilstoši ķīniešu reliģiskajiem priekšstatiem
jūras ūdens pasaules okeāna ūdens, kurā dažādā koncentrācijā izšķīduši minerālsāļi un gāzes; jūras ūdeni raksturo galvenokārt tā sāļums, ko izsaka promilēs (vidēji 35 promiles)
enamelīns Pasta metāla krāšņu klāšanai, sastāv no sodrēju vai grafīta emulsijas ziepju, dekstrīna vai cukura šķīdumā
planēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot
planierēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot
Ainažu jūrniecības veicināšanas biedrība pastāvēja 1899.-1940. g. ar mērķi veicināt visu jūrniecības nozaru attīstību, tā izdeva un izplatīja periodiskos izdevumus, piešķīra stipendijas biedrības biedriem, 1902. g. par tās savāktajiem līdzekļiem uzcelta Ainažu jūrskolas ēka
Aizputes-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
Aizpute-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
Apriķu pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam, mūsu dienās teritorija ietilpst Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
Purvmalas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī 1925.-1944. g.; līdz 1925. g. saucās Bokovas pagasts, 1944. g. teritorija pievienota Krievijai
Linavas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad teritorija pievienota Krievijai, līdz 1925. g. saucās — Tolkovas pagasts
Kacēnu pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad tika pievienots Krievijai
Upmales pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes apriņķī 1936.-1944. g.; teritorija 1936. g. izdalīta no Kacēnu pagasta, 1944. g. pievienota Krievijai
Gauru pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes apriņķī līdz 1944. gadam, kad teritorija pievienota Krievijai
Ulmales–Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Pilsberģes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Jūrkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Alšvangas pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. g., 1991. g. atjaunots ar nosaukumu - Alsungas pagasts
Dzērves pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cīravas, Aizputes un Lažas pagastā
Basu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Valtaiķu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Laidu pagastā
Siekstātes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Panemunes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g. un 1990. g., 1991. g. pārdēvēts par Brunavas pagastu; līdz 1925. g. saucās — Budbergas pagasts
Zālītes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. — Grienvaldes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Iecavas pagastā un Ķekavas novada Baldones pagastā
Šenbergas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaistkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Skaistkalnes pagastā
Grienvaldes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zālītes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Iecavas un Baldones pagastā
Misas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Dāviņu, Vecumnieku un Iecavas pagastā
Jaunsaules pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Vecsaules un Skaistkalnes pagastā
Bauskas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Codes, Ceraukstes, Īslīces un Rundāles pagastā un Bauskas pilsētā
Pāvītes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1936. g.; līdz 1925. g. saucās Briņģu pagasts, 1936. g. pievienots Vecpiebalgas pagastam
Kūduma pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g., teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma un Stalbes pagastā
Rozulas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rozbeķu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Stalbes pagastā
Lautera-Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1922. gadam, kad pārdēvēts par Viesienas pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
Unguru pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kūduma pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Raiskuma un Stalbes pagastā
Rozbeķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rozulas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Stalbes pagastā
Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā
Līvu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Cēsu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Drabešu pagastā, neliela daļa Vaives pagastā un Cēsu pilsētā
Cirstu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1936. gadam, kad tas pievienots Jumurdas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Inešu un Jumurdas pagastā
Kosas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Amatas, Skujenes un Kaives pagastā
Sērmūkšu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Skujenes, Taurenes un Vaives (neliela daļa) pagastā
Rāmuļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Vaives pagastā
Kārļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Drabešu pagastā
Ogres pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Mazozolu pagastā un Ērgļu novada Sausnējas pagastā
Jaunraunas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu pagastā
Lenču pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma pagastā
Baižkalna pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raunas pagastā
Gatartas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Drustu pagastā
Mazstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā
Lielstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā
Veļķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vecpiebalgas un Liezēres pagastā
Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā
Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vīpes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Jāsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1930. gadam, kad pārdēvēts par Aizkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkalnes, Pelēču un Rušonas pagastā
Pustiņas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Robežnieku pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Robežnieku un Indras pagastā
Ungurmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Medņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Variešu un Mežāres pagastā
Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā
Silenes pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g saucās Borovkas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Skrudalienas, Demenes un Salienas pagastā
Raudas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stelles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Ilūkstes novada Šēderes pagastā
Stelles pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Raudas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Šēderes pagastā
Salanājas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Salienas un Vecsalienas pagastā
Borovkas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Silenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugavpils novada Demenes, Salienas un Skrudalienas pagastā
Susējas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aknīstes un Asares pagastā
Lašu pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Eglaines, Šēderes un Pilskalnes pagastā
Višgorodas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Augšpils pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
Tolkovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Linavas pagastu; mūsdienās Krievijas teritorijā
Kačanovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Kacēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krievijā
Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
Vārenbrokas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vārnavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
Eķengrāves pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Viesītes pagastu
Mēmeles pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Mazzalves, Pilskalnes un Zalves pagastā
Slates pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā
Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
Reņģu pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rubas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Rubas pagastā
Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā
Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
Kroņa Vircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Vicavas pagastu
Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Augstkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Augstkalnes pagastā
Šķibes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Bērzes un Krimūnu pagastā, kā arī Jelgavas novada Glūdas pagastā
Sīpeles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Dobeles un Jaunbērzes, neliela daļa — Bērzes pagastā
Sniķeres pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Ukru un Bēnes pagastā
Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā
Vecsvirlaukas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā
Jēkabnieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Svētes un Zaļenieku pagastā
Pēternieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Olaines novada Olaines pagastā un Ozolnieku novada Cenu pagastā
Griķu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1928. gadam, kad pievienots Kuldīgas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Planīcas pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Sātiņu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Novadnieku un Zirņu pagastā
Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
Tāšu-Padures pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kalvenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kalvenes un Kazdangas pagastā
Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
Bātas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad teritorija pievienota Vaiņodes pagastam
Krotes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bunkas pagastā un neliela daļa Kalvenes pagastā
Purmsātu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
Rāvas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dunalkas pagastā
Pērkones pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Nīcas pagastā
Ziemupes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Pāvilostas novada Vērgales pagastā
Eversmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Ciblas pagastu
Posiņas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pasienes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Pasienes un Zaļesjes pagastā, daļa Ludzas novada Istras pagastā
Landskoronas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Šķaunes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Mihalovas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mērdzenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērdzenes pagastā
Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
Pērses pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1946. g.; līdz 1925. g. un 1946.-1949. g. saucās Iršu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Oļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Oļu-Apeltienes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā
Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Vietalvas-Odzienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Liepkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās “Liepkalnes-Ozolu pagasts”, teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Liepkalnes-Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Liepkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
Vietalvas-Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Odzienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Oļu–Apeltienes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Oļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā
Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
Adulienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Gulbenes novada Jaungulbenes un Tirzas pagastā
Grašu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
Kraukļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
Kārzdabas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
Vējavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jumurdas pagastā
Lubānas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Lubānas novada Indrānu pagastā un Lubānas pilsētā, kā arī Madonas novada Ošupes pagastā
Kusas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas pagastā
Grostonas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Bērzaunes pagastā
Lubejas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā
Saikavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Barkavas, Mētrienas un Praulienas pagastā
Meirānu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, neliela daļa Praulienas un Barkavas pagastā
Mēdzūlas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Liezēres pagastā
Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā
Patkules pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Sarkaņu pagastā, bet neliela daļa Praulienas pagastā
Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā
Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Biržgaļa pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Labvāržu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Vidsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Galēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Galēnu, Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagastā
Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā
Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā
Stirnienas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Varakļānu un Sīļukalna pagastā, kā arī neliela daļa Atašienes pagastā
Nurmižu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1927. g., līdz 1925. g. saucās Vildogas pagasts, 1927. g. daļa teritorijas pievienota Siguldas pagastam, bet pārējā daļā atjaunots Vildogas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā
Sidgundas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rikteres pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā un neliela daļa — Allažu pagastā
Pļaviņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stukmaņu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve
Vildogas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam un 1927.-1949. g.; 1925.-1927. g. bija pārdēvēts par Nurmižu pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā
Līves-Bramberģes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Daugmales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugmales pagastā
Paltmales pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Līgatnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā
Stukmaņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pļaviņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, kā arī Pļaviņu pilsētā, bet Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve
Rikteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Sidgundas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā, neliela daļa — Allažu pagastā
Jaunpils pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zaubes pagastu (tagad Cēsu novadā)
Ķempju pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Līgatnes pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā
Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā
Mangaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Carnikavas pagastā un Rīgas pilsētā
Viskaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kokneses, Krapes un neliela daļa Bebru pagastā
Turaidas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā
Katlakalna pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
Kastrānes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastā
Plāteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Madlienas un Taurupes pagastā
Pabažu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saulkrastu pilsētā, Saulkrastu un Sējas pagastā, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagastā
Dreiliņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Stopiņu novadā un Rīgas pilsētā
Bīriņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vidrižu, Krimuldas, Sējas un Saulkrastu pagastā
Upesgrīvas pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērsraga, Rojas un Vandzenes pagastā
Nogales pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ārlavas pagastā un Rojas novadā, kā arī neliela daļa Talsu novada Lubes pagastā
Pastendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Talsu pilsētā
Spāres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Ventspils novada Usmas pagastā
Stendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lībagu un Ģibuļu pagastā un Stendes pilsētā
Lubezeres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lubes, Rojas un Ārlavas pagastā
Milzkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā
Slokenbekas pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Milzkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā
Zemītes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam, atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009. g. atjaunots Kandavas novadā, no 2021. g. Tukuma novadā, robežojas ar Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, Vānes un Kandavas pagastu
Struteles pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jaunpils, Viesatu un Irlavas pagastā
Praviņu pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Degoles un Slampes pagastā
Grenču pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Irlavas, Jaunsātu, Viesatu un Zemītes pagastā
Vecmoku pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Sēmes un Tumes pagastā
Dzirciema pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Zentenes un Pūres pagastā
Nigras pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1925.-1928. g., līdz 1925. g. un pēc 1928. g. saucās Blomes pagasts, no 2009. g. Smiltenes novadā
Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Pedeles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Lugažu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā
Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā
Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā
Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
Jaunrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Apes pagastā
Omuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Ērģemes pagastā, neliela daļa — Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Lugažu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā
Cirgaļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
Mūrmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1933. gadam, kad tas pievienots Kauguru pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā
Tūjas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vecmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Liepupes pagastā
Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
Mujānu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu un Zilākalna pagastā
Vecbrenguļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brenguļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Brenguļu pagasta ziemeļu daļā
Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā
Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā
Skulberģa pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaņkalnes pagastu
Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
Vecmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tūjas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Tūjas pagastā
Umurgas–Sārumu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā
Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
Imantas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Mujānu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Kocēnu un Zilākalna pagastā
Salacas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunots Limbažu rajona sastāvā, bet 1999. g. pievienots Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijai; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā
Augstrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā
Vilzēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Braslavas pagastā
Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā
Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Pociema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Katvaru pagastā
Lādes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Limbažu pagastā
Stienes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Skultes, neliela daļa — Limbažu pagastā
Vainižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā
Nabes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu pagastā
Duntes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un Limbažu novada Skultes pagastā
Idus pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastā
Rozēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Staiceles pagastā
Jaunburtnieku pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Bērzaines pagastā, neliela daļa — Zilākalna pagastā
Rūjienas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Vilpulkas un Jeru pagastā
Ternejas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vilpulkas un Ķoņu pagastā
Sarkanmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Ventas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales pagastā
Zūru pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Piltenes, Vārves un neliela daļa — Ziru pagastā
Ventas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales un Vārves pagastā un Ventspils pilsētā
Cēsu pagasts pastāvēja Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu, Vaives, Drabešu pagastā un Cēsu pilsētā
Kurcuma pagasts pastāvēja Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Bikavas pagasts pastāvēja līdz 1925. g. Rēzeknes apriņķī, pārdēvēts par Gaigalavas pagastu
Reņģes pagasts pastāvēja līdz 1925. gadam toreizējā Tukuma apriņķī, pārdēvēts par Zebrenes pagastu (tagad Dobeles novadā)
Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā
Asītes pagasts pastāvēja Liepājas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā
Janovoles pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brigu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Briģu un Zaļesjes pagastā
Kārsavas pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Malnavas, Salnavas, neliela daļa — Mežvidu pagastā
Ļaudonas-Odzienas pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mētrienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Mētrienas pagastā
Iršu pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pērses pagastu, kas, savukārt, 1936. g. pievienots Odzienas pagastam
Adzes pagasts pastāvēja pirms 1. pasaules kara Aizputes apriņķī, teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā un Aizputes novada Lažas pagastā
Lindes pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Birzgales pagastu
Bieriņu pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mārupes pagastu
Aderkašu pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pievienoja Taurupes pagastam
Doles pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Ķekavas, Salaspils un Baldones pagastā
Jaunpagasta pagasts pastāvēja Talsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Virbu pagastu
Abavnieku pagasts pastāvēja Tukuma apriņķī līdz \~1920. g., izveidots apvienojot bijušo Abavnieku, Jaunsātu un Sātu mācītājmuižas pagasta teritorijas; mūsu dienās teritorija ietilpst Jaunsātu un Irlavas pagastā
Arakstes pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Lodes pagastam
Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
spurķīlis Pastāvīgs garš un šaurs švertveida (zobenveida) ķīlis
hemokinēze Pastiprināta organisma aktivitāte, kas ierosināta ar ķīmisku vielu
pašķiedēt Pašķīdināt
kluka Pašķidrs ķīselis
šķīstans pašķīsts
piņjiņs Pašreiz lietotā ķīniešu hieroglifu atveides sistēma ar latīņu alfabēta burtiem
organotropisms Patogēnu mikroorganismu vai ķīmisku vielu afinitāte pret noteiktu orgānu
nosatrīties Pavadīt laiku, bezmērķīgi darbojoties
dūrēt Pavadīt laiku, ilgstoši bezmērķīgi gaidot (ko, kādu); ilgi gaidīt; nīkt
lēze Pavedienu šķīriens velku koku augšgalā
ieķīlējums paveikta darbība, rezultāts --> ieķīlēt
ķīlējums paveikta darbība, rezultāts --> ķīlēt
šķīdinājums paveikta darbība, rezultāts --> šķīdināt; arī šķīdums
šķinums paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (1); šķinot iegūto augu daļu kopums
šķinums paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (2)
āļiņš Paviegls cilvēciņš, muļķītis
ārgalis Paviegls, ģeķīgs cilvēks
gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā); kalna gariņš; arī rūķītis
trīs sirdis pazīstama daoistu metafora, kas raksturo "iekšējās alķīmijas" trīs posmus: "cilvēka" jeb "nesaprātīgā sirds, "Dao sirds" (jeb starojošā sirds") un "debesu sirds" jeb "ilgotā pāreja"
flogistons pēc 18. gadsimta ķīmiķu priekšstatiem - matērija, kuru satur degošas vielas un kura izdalās no tām degšanas procesā
Pūķa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2000., 2012. un 2024. g.)
Čūskas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2001. un 2013. g.)
zirga gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2002. un 2014. g.)
Kazas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2003. un 2015. g.)
Pērtiķa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2004. un 2016. g.)
gaiļa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2005. un 2017. g.)
suņa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2006. un 2018. g.)
Cūkas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2007. un 2019. g.)
žurkas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2008. un 2020. g.)
Vērša gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2009. un 2021. g.)
Tīģera gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2010. un 2022. g.)
Truša gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī zaķa gads vai kaķa gads
neitralizēšanās pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizācija (5)
neitralizācija pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizēšanās
metamēras krāsas pēc ķīmiskā sastāva atšķirīgas krāsas, kas viena veida apgaismojumā tiek uztvertas kā vienādas, bet rada pamanāmu kontrastu citādā gaismā vai arī tad, ja tiek aplūkotas caur filtru (parasti sarkanu)
tendaisms pēc ķīniskās tjeņtaisma skolas parauga izveidojies japānisks budisma virziens, ko 9. gs. iedibināja Saičjo
stingt pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
sastingt pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā), parasti pilnīgi, stingam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
limbo pēc Romas katoļu baznīcas doktrīnas vieta, kur mājo nekristīto bērnu dvēseles, kas nav nonākušas paradīzē, bet nav nonākušas arī ellē vai šķīstītavā
novēle Pēdējās gribas rīkojums, ar ko mantojuma atstājējs kādai personai tieši vai netieši piešķīris kādu mantisku labumu no savas mantas, tā pamazinot mantojumu
mutācija Pēkšņa, pārmantojama sugas vai rases pazīmju strukturāla vai ķīmiska pārmaiņa
korpuss Peldlīdzekļa apšuve, ķīlis un klājs
dubulkorpuss Peldlīdzekļa apšuves veids, kad salaidbūves apšuvuma iekšpusē liek vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, ar to panākot teicamu korpusa izturību
diagonālkrustbūve Peldlīdzekļa apšuves veids, kur plankojums ir divās savstarpēji perpendikulārās kārtās, bet laides no ķīļplankas iet uz augšu 45 grādu leņķī pret ūdenslīniju
korpusa dubultojums peldlīdzekļa apšuves veids, salaidbūves apšuvuma iekšpusē liekot vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, tādējādi panākot teicamu korpusa izturību
masta kurpe peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā balstās masta pēda
masta ligzda peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā iebalstās masta pēda
līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa
kalsiņš Peldlīdzekļa ķīļplanka (laivai - vidējā planka)
laterālais laukums peldlīdzekļa zemūdens daļas (arī izvirzīto daļu, piemērem, stūres, spurķīļa u, tml.) projekcija uz vidusplakni (diametrālo plakni)
oksidifenils Pelēcīgi balti, ļoti indīgi kristāli ar fenola smaku, kuru šķīdumus izmanto koksnes konservēšanai
etilcelluloza Pelēki dzeltens amorfs pulveris, nešķīst ūdenī, sārmos un skābēs, bet šķīst benzolā, acetonā u. c. organiskos šķīdinātājos
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā)
pelnrušķe Pelnrušķīte
oksacilīns Penicilīna grupas antibiotika iekšķīgai lietošanai
fenoksimetilpenicilīns Penicilīnu grupas medikaments, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā un lietojams iekšķīgi
betīze Periodiska, simulēta muļķība
aktinoīdi Periodiskās sistēmas 3. grupas 14 (90.-103.) ķīmiski tuvu radioaktīvu elementu (metālu) kopa, kas šai sistēmā atrodas aiz aktīnija; dabā sastopami urāns un torijs, citus iegūst mākslīgi
aktinīdi Periodiskās sistēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs; aktinoīdi
Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs, to temperatūra ir ievērojami zemāka nekā fotosfērai
Asukas periods periods Japānas vēsturē (538.-710. g.) starp Jamato periodu un Naras periodu, kura laikā Japānā ieviesās budisms un tika pārņemta ķīniešu likumdošana un rakstība pārveidojot hieroglifus japāņu valodai piemērotā veidā
hemoembolizācija Perkutāna asinsvada aizsprostošana ar kādu vielu, kombinējot ar ķīmijterapeitiskiem līdzekļiem; lieto onkoloģijā
superoksīdi Peroksīdi - ķīmiski savienojumi, kas satur divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu
fideikomisārs persona, kam domāts piešķīrums no mantojuma pēc fideikomisa
Taotje personāžs ķīniešu vissenākajā mitoloģiskajā tradīcijā, viņa attēls parādās uz māla traukiem jau 18. gs. p. m. ē. un pakāpeniski zūd ap 3. gs. p. m. ē., tas bija ģeometriski uzzīmēta briesmoņa galva ar divām milzīgām, apaļām acīm, diviem spirālveida ragiem, diviem spārniem ausu vietā, ar reljefu degunu, kas precīzi dalīja attēlu, uz pieres atradās rombs vai kvadrāts
petroķīmija Petrogrāfijas nozare, kurā pēta iežu ķīmisko sastāvu un to ķīmisko izcelsmi
spunda Pie tačiem lietojams ķīlis no šķelta mieta
ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā
kauterizācija Piededzināšana - ārstniecisks paņēmiens, patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām
lēkma Piedegusi, rūgta šķīsta putra
benzoheksonijs Pieder pie gangliolītiskiem līdzekļiem, un vienlīdz spēcīgi bloķē simpātiskos un parasimpātiskos ganglijus, balts pulveris, viegli šķīst ūdenī
mistificēt Piedēvēt (kam) pārdabiskumu, dievišķīgumu
ševroni Piedurknes uzšuves - zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes
ielišķēties Pieglaimoties lišķīga rakstura dēļ
piena kaites (kļūdas) piena bioloģisko, fizikālo un ķīmisko īpašību nevēlamas izmaiņas
puņķi Piena ķīselis
pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā
cianēt Piesātināt tērauda detaļas virskārtu ar oglekli un slāpekli, veicit ķīmiski termisu apstrādi
butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela
butilspirts Piesātinātais spirts, bezkrāsas viela ar savdabīgu smaržu, lieto par šķīdinātāju
uzkarā siet izkapti piestiprināt izkapti pie kāta vajadzīgajā leņķī
modificējošais aģents piesūcināšanas šķīdums, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās, bet ķīmiski neiedarbojas uz koksnes komponentiem
impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām (piemēram, audumu, koksni), parasti, lai aizsargātu no mitruma, puves, aizdegšanās
gumēt piesūcināt jeb impregnēt ar kaučuka šķīdumu, lai iegūtu materiālu, kas nelaiž cauri ūdeni, gāzes u. c.
piešķira Piešķīrums
izķekoties Pietiekami blēņoties, dzīt muļķīgus jokus, izsmieties
atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku
sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu
leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības
pildklucis Pildiņš - koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās
spermogramma Pilna spermas analīze, nosakot fiziskās īpašības, ķīmisko un šūnu sastāvu u. c., kas ļauj novērtēt vīrieša spējas apaugļot sievišķo olšūnu
satašķīt pilnīgi aptašķīt
satašķīties pilnīgi aptašķīties
noķīlēt pilnīgi nostiprināt, saspriegt ar ķīli
sagremot pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt
izšķīst pilnīgi sajaukties (cietas, šķidras vai gāzveida vielas) šķīdinātājā
Ago pilsēta Filipīnās (_Agoo_), Launionas reģionā, Dienvidķīnas jūras Lingajenas līča krastā
Bavanga pilsēta Filipīnās, Lunionas provinces ziemeļrietumos, Lusonas salas rietumos, Dienvidķīnas jūras piekrastē,
Karksi-Nuija pilsēta Igaunijā (_Karksi-Nuia_), Viljandi apriņķī, 1930 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Kilingi-Nemme pilsēta Igaunijā (_Kilingi-Nõmme_), Pērnavas apriņķī, 2070 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Meizakila pilsēta Igaunijā (_Mõisaküla_), Viljandi apriņķī, pie Latvijas robežas, 830 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Kivieli pilsēta Igaunijā ("Kiviõli"), Austrumviru apriņķī, 5630 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Mārdu pilsēta Igaunijā ("Maardu"), Harju apriņķī, Tallinas piepilsēta, 17500 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1980. g.
Mustvē pilsēta Igaunijā ("Mustvee"), Jegevas apriņķī, piestātne Peipusa ezera ziemeļrietumu krastā, 1360 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Narva-Jēsū pilsēta Igaunijā ("Narva-Jõesuu"), Austrumviru apriņķī, Narvas līča krastā, pie Narvas grīvas rietumu krastā, 2630 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
Otepē pilsēta Igaunijā ("Otepää"), Valgas apriņķī, 2100 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Peltsamā pilsēta Igaunijā ("Põltsamaa"), Jegevas apriņķī, 4190 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Pisi pilsēta Igaunijā ("Püssi"), Austrumviru apriņķī, 1080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Repina pilsēta Igaunijā ("Räpina"), Pelvas apriņķī, 2750 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Sūrejāni pilsēta Igaunijā ("Suure-Jaani"), Viljandi apriņķī, 1040 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Terva pilsēta Igaunijā ("Tõrva"), Valgas apriņķī, 2730 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Tiri pilsēta Igaunijā ("Türi"), Jervas apriņķī, 5950 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Kehra pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, 2900 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Saue pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, 5510 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1994. g.
Paldiski pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, Pakri pussalā, Baltijas jūras piekrastē, 4080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1783. g.
Lihula pilsēta Igaunijā, Lēnes apriņķī, 1400 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1999. g.
Sindi pilsēta Igaunijā, Pēranavas apriņķī, 4080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Tamsalu pilsēta Igaunijā, Rietumviru apriņķī, 2240 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1996. g.
Tapa pilsēta Igaunijā, Rietumviru apriņķī, 5900 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Elva pilsēta Igaunijā, Tartu apriņķī, 5600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Kallaste pilsēta Igaunijā, Tartu apriņķī, Peipusa ezera krastā, 850 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Antsla pilsēta Igaunijā, Veru apriņķī, pagasta administratīvais centrs, 1400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Abja-Paluoja pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī, 1240 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Sillamē pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos ("Sillamäe"), Austrumu apriņķī, Narvas līča krastā, 13700 iedzīvotāju (2017. g.)
Narva pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķī, pie Krievijas robežas, 58660 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
Kohtla-Jerve pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumu daļā ("Kohtla-Järve"), Austrumviru apriņķī, 37200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Jaroslavļa pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
Haikou pilsēta Ķīnā ("Haikou"), Hainaņas salā, Dienvidķīnas jūrā, Hainaņas provinces administratīvais centrs, 534000 iedzīvotāju (2002. g.)
Veņlina pilsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē, Austrumķīnas jūras piekrastē, 170000 iedzīvotāju (2002. g.)
Taidžou pilsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē, Austrumķīnas jūras piekrastē, 1902500 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjičuna pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Šaņdžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos, Dienvidķīnas jūras Šančuaņas salā
Džapo pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Dienvidķīnas jūras krastā
Diaņčena pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Džaņdzjana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, osta Dienvidķīnas jūras krastā, 719700 iedzīvotāju (2002. g.)
Guanhai pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā, Dienvidķīnas jūras krastā
Aberdīna pilsēta Ķīnā, Honkongā (_Aberdeen_), ķīniešu Sjangandzai
Handžou pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Hangzhou"), Austrumķīnas jūras krastā, osta Fučuņdzjanas upes grīvā, Džedzjanas provinces centrs, 2059800 iedzīvotāju (2002. g.)
Haņdaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Handan"), Hebejas provincē, Fujanhes krastos, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Ninbo pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Ningbo"), Džedzjanas provinces austrumos, osta pie Jundzjanas, 26 km no Austrumķīnas jūras, 732000 iedzīvotāju
Taijuaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Taiyuan"), Fiņhes krastos, Šaņsji provinces administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Sjuidžou pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Xuzhou"), Dzjansu provincē, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Džendžou pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zhengzhou"), Henaņas provinces administratīvais centrs, 2,03 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Dzinaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Huanhe krastos (ķīn. val. "Jinan"), Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Siaņa pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (ķīn. val. "Xi'an"), Huanhes pietekas Veihes krastos, Šeņsi provinces administratīvais centrs, 4,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Veņdžou pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Wenzhou"), Džedzjanas provincē, osta Oudzjanas krastos, netālu no tās ietekas Austrumķīnas jūrā, 881000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čandžou pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Changzhou"), Dzjansu provinces dienvidos, osta Lielā kanāla krastā, 978000 iedzīvotāju (2004. g.)
Beihai pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidos, osta Dienvidķīnas jūras Bakbo līča krastā, 572000 iedzīvotāju (20101. g.); Pakhoja
Šeņdžeņa pilsēta Ķīnas dienvidos (深圳, Shēnzhèn), Guandunas provincē, osta Dienvidķīnas jūras krastā, uz ziemeļiem no Honkongas, 10358000 iedzīvotāju (2010. g.)
Guijana pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guiyang"), Naņminhes krastos, Guidžou provinces administratīvais centrs, 1,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Šaņtou pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, osta Handzjanas grīvā, Dienvidķīnas jūras krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Svatou
Guandžou pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, upes un jūras osta Sidzjanas deltas pietekas Džudzjanas krastos, atrodas \~100 km no Dienvidķīnas jūras, Guandunas provinces administratīvais centrs, 10640000 iedzīvotāju (2010. g.); Kantona
Čančuņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Changchun"), Itunhes krastos, Dzjiliņa provinces centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Harbina pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Haerbing"), Mandžūrijā, osta Sungari krastos, Heilundzjanas provinces centrs, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Šeņjana pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Huanhes krastos (angļu val. "Shenyang", ķīniešu val. "沈阳市"), Liaoninas provinces centrs, 3,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Fušuņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas provincē (ķīn. val. "Fushun"), Huanhe kreisajā krastā \~30 km garumā, 1,4 mlj iedzīvotāju
Durbe pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī) 196 km no Rīgas un 26 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1893. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā
Priekule pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. - Liepājas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1924.-1949. g. - Liepājas apriņķī, 1819.-1923. g. - Grobiņas apriņķī) 193 km no Rīgas un 42 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības kopš 1922. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483. g.
Grobiņa pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1920.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1919. g. apriņķa centrs) 205 km no Rīgas un 11 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1695. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā
Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada
Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
Stende pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi
Kandava pilsēta Latvijā, Kurzemes austrumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe"
Saldus pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā
Pāvilosta pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals
Piltene pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumu daļā, Ventspils novadā (1950.-2009. Ventspils rajonā, 1819.-1949. g. Ventspils apriņķī) 173 km no Rīgas un 22 km no Ventspils, pilsētas tiesības kopš 1557. g., no 1234. g. Kurzemes bīskapijas rezidence, bet no 1309. g. bīskapijas administratīvais centrs; bijušais nosaukums vāciski - Pilten
Zilupe pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību
Kārsava pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, Ludzas novadā, (2009.-2021. g. novada centrs; 1963.-2009. g. Ludzas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 280 km no Rīgas un 28 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 1825. g., kas 20. gs. sākumā atņemtas bet 1924. g. atjaunotas, pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g. 11. februārī, 2260 iedzīvotāju (2015. g.)
Dagda pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
Krāslava pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1777.-1946. g. Daugavpils apriņķī) 265 km no Rīgas un 44 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1923. gada, miesta tiesības no 1729. gada
Līvāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā
Varakļāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
Preiļi pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
Viļaka pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs
Aloja pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes
Olaine pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (līdz 2008. g. Rīgas rajonā) 24 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1967. gada, no 1965. g. pilsētciemats, sāka veidoties 1962. g. pilnīgi jaunā vietā un vienlaikus ar ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu celtniecību
Brocēni pilsēta Latvijā, Saldus novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Saldus rajonā, 1819.-1949. g. Kuldīgas apriņķī) 113 km no Rīgas un 8 km no Saldus, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1950. g., vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1528. gadā
Aknīste pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1921.-1949. g. Ilūkstes apriņķī, līdz 1920. g. Kauņas guberņā) 151 km no Rīgas un 53 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1950.-1990. g. - pilsētciemats, rakstos pirmoreiz minēta 1298. gadā
Viesīte pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1924.-1949. g. Jēkabpils apriņķī) 146 km no Rīgas un 32 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1928. g., kā apdzīvota vieta ar nosaukumu Eķengrāve (arī Āžu miests) izveidojusies ap 1890. gadu pie Āžu kroga, kas celts 19. gs. 30. gados
Valdemārpils pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā
Sigulda pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele"
Smiltene pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne
Lubāna pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumos, Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 212 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām un Madonu) un 40 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1992. g., 1958.-1992. g. pilsētciemats, vēstures avotos pirmo reizi minēta 13. gs.
Cesvaine pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Madonas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 180 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām) un 18 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā
Gulbene pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā
Ķegums pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu
Salaspils pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 18 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1993. g., vēstures avotos minēta no 1185. g.; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsēta ar Salaspils novadu (2004.-2009. G.), Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju (1993.-2004. g.)
Baldone pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
Lielvārde pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā (novada centrs 2004.-2021. g., 1950.-2009. g. Ogres rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas un 16 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1949. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1201. gadā
Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis
Ainaži pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems
Saulkrasti pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos
Limbaži pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 87 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1385. gada
Līgatne pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, Cēsu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā, 1785.-1949. g. Cēsu apriņķī) 70 km no Rīgas un 32 km no Cēsīm, pilsētas tiesības kopš 1993. g., pilsētciemats no 1949. g., par apdzīvotu vietu izveidojās pēc papīrmanufaktūras uzcelšanas, vecākās ēkas no 1838. gada
Ape pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums)
Staicele pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža
Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā
Mazsalaca pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 142 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miests sāka veidoties 1864. gadā, kad darbu sāka tekstilfabrika, rakstiskas ziņas kā par apdzīvotu vietu no 1528. gada
Rūjiena pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā
Strenči pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju
Subate pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
Dobele pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā
Jaunjelgava pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate
Alūksne pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. - rajona centrs, 1783.-1949. - Valkas apriņķī) 200 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1920. gada, Pleskavas 2. hronikā pirmo reizi minēta 1285. gadā
Balvi pilsēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novada centrs, (1950.-2009. g. rajona centrs, 1945.-1949. g. Viļakas apriņķī, 1920.-1945. Abrenes apriņķī) 220 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopē 1928. gada, miesta tiesības kopš 1926. gada, ciema tiesības kopš 1865. g., vēstures avotos minēta 1224. g. ar senāko nosaukumu Verpulovas sādža
Anīkšči pilsēta Lietuvā (_Anykščiai_), Utenas apriņķī, Šventojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 10220 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Birštona pilsēta Lietuvā (_Birštonas_), Kauņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Elektrēni pilsēta Lietuvā (_Elektrėnai_), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 11730 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Jurbarka pilsēta Lietuvā (_Jurbarkas_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 10960 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1611. g.
Kaišadore pilsēta Lietuvā (_Kaišiadorys_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 8370 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Kazlu Rūda pilsēta Lietuvā (_Kazlų Rūda_), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 6350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Ķelme pilsēta Lietuvā (_Kelmė_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9060 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Molēti pilsēta Lietuvā (_Molėtai_), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Nemenčine pilsēta Lietuvā (_Nemenčinė_), Viļņas apriņķī un rajona pašvaldībā, Neres krastos, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs)
Prieni pilsēta Lietuvā (_Prienai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 9650 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
Radvilišķi pilsēta Lietuvā (_Radviliškis_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 16760 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Ramīgala pilsēta Lietuvā (_Ramygala_), Panevēžas apriņķī un rajona pašvaldībā, 1570 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Raseiņi pilsēta Lietuvā (_Raseiniai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Rietava pilsēta Lietuvā (_Rietavas_), Telšu apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 3400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Skaudvile pilsēta Lietuvā (_Skaudvilė_), Tauraģes apriņķī un rajona pašvaldībā, 1650 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Smalininki pilsēta Lietuvā (_Smalininkai_), Tauraģes apriņķī, Jurbarkas rajona pašvaldībā, 520 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Šaķi pilsēta Lietuvā (_Šakiai_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5860 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
Šilale pilsēta Lietuvā (_Šilalė_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5540 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Šilute pilsēta Lietuvā (_Šilutė_), Klaipēdas apriņķī, Šilutes rajona administratīvais centrs, 17270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Širvintas pilsēta Lietuvā (_Širvintos_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 6210 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Švenčoņi pilsēta Lietuvā (_Švenčionys_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4930 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
Traķi pilsēta Lietuvā (_Trakai_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4960 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
Vilkavišķi pilsēta Lietuvā (_Vilkaviškis_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
Birži pilsēta Lietuvā ("Biržai"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 11950 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1589. g.
Daugi pilsēta Lietuvā ("Daugai"), Alītas apriņķī, Alītas rajona pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Dūkšta pilsēta Lietuvā ("Dūkštas"), Utenas apriņķī, Ignalinas rajonā, 820 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Dusetas pilsēta Lietuvā ("Dusetos"), Utenas apriņķī, Zarasu rajona pašvaldībā, 680 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Ignalina pilsēta Lietuvā ("Ignalina"), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5260 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Jonava pilsēta Lietuvā ("Jonava"), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 27800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Jonišķēle pilsēta Lietuvā ("Joniškėlis"), Panevēžas apriņķī, Pasvales pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Kalvarija pilsēta Lietuvā ("Kalvarija"), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 4100 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
Ķēdaiņi pilsēta Lietuvā ("Kėdainiai"), Kauņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 26080 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1590. g.
Kretinga pilsēta Lietuvā ("Kretinga"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1609. g.
Kupišķi pilsēta Lietuvā ("Kupiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
Kuršēni pilsēta Lietuvā ("Kuršėnai"), Šauļu apriņķī, Šauļu rajona pašvaldībā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Linkuva pilsēta Lietuvā ("Linkuva"), Šauļu apriņķī, Pakrojas rajona pašvaldībā, uz ziemeļaustrumiem no Šauļiem, 1450 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta rakstos pirmoreiz minēta 1371. g., pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Mažeiķi pilsēta Lietuvā ("Mažeikiai"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 36420 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Naujoji Akmene pilsēta Lietuvā ("Naujoji Akmenė"), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 8830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Paģēģi pilsēta Lietuvā ("Pagėgiai"), Tauraģes apriņķī, Paģēģu pašvaldības administratīvais centrs, 1890 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Pakroja pilsēta Lietuvā ("Pakruojis"), Šauļu apriņķī, Krojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Palanga pilsēta Lietuvā ("Palanga"), Klaipēdas apriņķī, Baltijas jūras piekrastē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1161. g., pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Pluņģe pilsēta Lietuvā ("Plungė"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19560 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Rokišķi pilsēta Lietuvā ("Rokiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Salanti pilsēta Lietuvā ("Salantai"), Klaipēdas apriņķī, Kretingas rajonā, 1530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Seda pilsēta Lietuvā ("Seda"), Telšu apriņķī, Mažeiķu rajona pašvaldībā, Varduvas labajā krastā, 1090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Skoda pilsēta Lietuvā ("Skuodas"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6250 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1572. g.
Šaļčininki pilsēta Lietuvā ("Šalčininkai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, netālu no Baltkrievijas robežas, 6700 iedzīvotāju (2015. g.), Lietuvas poļu kultūras centrs, apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Šeduva pilsēta Lietuvā ("Šeduva"), Šauļu apriņķī, Radivišķu rajona pašvaldībā, 2760 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1654. g.
Tītuvēni pilsēta Lietuvā ("Tytuvėnai"), Šauļu apriņķī, Ķelmes rajona pašvaldībā, 2200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Troškūni pilsēta Lietuvā ("Troškūnai"), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldības administratīvais centrs, 433 iedzīvotāji (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Varēna pilsēta Lietuvā ("Varėna"), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9080 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Varņi pilsēta Lietuvā ("Varniai"), Telšu apriņķī un Telšu rajona pašvaldībā, 1100 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1417. g.
Visagina pilsēta Lietuvā ("Visaginas"), Utenas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 21110 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
Žagare pilsēta Lietuvā ("Žagarė"), Šauļu apriņķī, Jonišķu rajona pašvaldībā, pie robežas ar Latviju (Tērvetes novadu), 1610 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Kavarska pilsēta Lietuvā (Kavarskas), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldībā, 640 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Akmene pilsēta Lietuvā 12 km uz dienvidiem no Latvijas robežas, Ventas pietekas Dabikines krastā, Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Dotnuva pilsēta Lietuvā, Kauņas apriņķī, 780 iedzīvotāju (2004. g.), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta XIV gs.
Plateļi pilsēta Lietuvā, Telšu apriņķī, 850 iedzīvotāju (2010. g.)
Druskininki pilsēta Lietuvas dienvidos ("Druskininkai"), Alītas apriņķī, Nemunas labajā krastā, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 12800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Lazdiji pilsēta Lietuvas dienvidrietumos (_Lazdijai_), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 4400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1597. g.
Jonišķi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā (_Joniškis_), Šauļu apriņķī, \~4 km no Latvijas robežas, iepretī Elejai, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
Kota Kinabalu pilsēta Malaizijā ("Kota Kinabalu"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, Sabahas štata administratīvais centrs, 452000 iedzīvotāju (2010. g.)
Letampona pilsēta Reinjonas salā ("Le Tampon"), Francijas aizjūras teritorijā, Senpjēras apriņķī, 73400 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentandrē pilsēta Reinjonas salā ("Saint-André"), Francijas aizjūras departamentā, Senbenuā apriņķī, 54000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senluī pilsēta Reinjonas salas dienvidrietumu piekrastē (fr. "Saint-Louis"), Francijas aizjūras departamentā, Senpjēras apriņķī, 52000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lepora pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Le Port"), Senpolas apriņķī, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Dzjiliņa pilsēta šajā provincē (ķīn. val. "Jilin"), osta Sungari krastā, 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1954. g. bija provinces administratīvais centrs
Ališaņa pilsēta Taivānā (_Alishan_), Dzjaji un Naņtou apriņķī
Čišaņa pilsēta Taivānā, Gaosjunas apriņķī
Ganšaņa pilsēta Taivānā, Gaosjunas apriņķī
Soufena pilsēta Taivānā, Hualiaņas apriņķī
Naņgaņa pilsēta Taivānā, Liņdzjanas apriņķī, Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Dunšas salā
Vanaņa pilsēta Taivānā, Penhu apriņķī, Penhu salu dienvidu daļā
Baiša pilsēta Taivānā, Penhu apriņķī, Penhu salu ziemeļu daļā
Čaodžou pilsēta Taivānā, Pindunas apriņķī
Henčuņa pilsēta Taivānā, Pindunas apriņķī
Fenšaņa pilsēta Taivānā, Pindunas apriņķī, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Šimeņa pilsēta Taivānā, salas ziemeļu galā, Dzjilunas apriņķī
Čanbiņa pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķī, Filipīnu jūras piekrastē
Čenguna pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķī, Filipīnu jūras piekrastē
Dunhe pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķī, Filipīnu jūras piekrastē
Baihe pilsēta Taivānā, Tainaņas apriņķī
Dzjali pilsēta Taivānā, Tainaņas apriņķī
Džunli pilsēta Taivānā, Taojuaņas apriņķī, 358700 iedzīvotāju (2007. g.)
Suao pilsēta Taivānas austrumos, Ilaņas apriņķī, Austrumķīnas jūras piekrastē
Ņačana pilsēta Vjetnamā ("Nha Trang"), valsts dienvidu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 274800 iedzīvotāju (2004. g.)
Fanthjeta pilsēta Vjetnamā ("Phan Thiet"), Dienvidķīnas jūras piekrastē, Biņthuonas departamenta administratīvais centrs, 146000 iedzīvotāju (2004. g.)
Kujņona pilsēta Vjetnamā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 203300 iedzīvotāju (2004. g.)
Kamžaņa pilsēta Vjetnamā, valsts dienvidu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 145700 iedzīvotāju (2004. g.)
Vuntau pilsēta Vjetnamā, valsts dienvidu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 195400 iedzīvotāju (2004. g.)
Hue pilsēta Vjetnamā, valsts vidusdaļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 277100 iedzīvotāju (2004. g.)
Dananga pilsēta Vjetnamā, valsts vidusdaļā, osta Dienvidķīnas jūras krastā, 459400 iedzīvotāju (2004. g.)
Hošimina pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā ("Ho Chi Minh"), Saigonas upes krastos, 80 km no Dienvidķīnas jūras, 3500000 iedzīvotāju; Saigona - līdz 1976. g.
Komfa pilsēta Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā ("Cam Pha"), akmeņogļu izvedosta Dienvidķīnas jūras Bakbo līča krastā, 203400 iedzīvotāju (2015. g.)
Haifona pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Hai Fong"), Honghas upes deltā, netālu no Dienvidķīnas jūras, 621000 iedzīvotāju
Keila pilsēta ziemeļrietumu Igaunijā, Harju apriņķī, 9800 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Aegvīdu pilsētciemats Igaunijā (_Aegviidu_), Harju apriņķī, 700 iedzīvotāju (2017. g.)
Āpšukalns Pilskalns Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Rūķīšu mājām, savrups \~12 m augsts, apaļš paugurs, virsotnes līdzenā daļa (plakums) - \~30 m diametrā, apjož terase 4-5 m augstumā, dienvidrietumu pusē ar šauru pāržmaugu savienots ar apkārtni; pāržmauga nocietināta ar diviem \~1,5 m augstiem vaļņiem un 2 grāvjiem
cornichons Piparu gurķīši
sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā
kīļlaide Pirmā laide pie ķīļplankas
konsumācija Pirmās dzimumattiecības starp laulātajiem un ar tām saistītie rituāli līgavas šķīstuma pierādīšanai
Paņgu Pirmatnējs demiurgs, kas darbojas nozīmīgākajā ķīniešu pasaules radīšanas mītā
pirmķīlas Pirmķīlas tiesības - pirmā ķīlas ņēmēja tiesības uz apmierinājumu hipotēkas tālākas ieķīlāšanas gadījumā
lēnigallols Pirogallola triacetāts, balts, kristālisks pulveris, nešķīst ūdenī, bet šķīst sārmainos ūdens šķīdinājumos, sadaloties savās sastāvdaļās
mastika Pistācijas koka ("Pistacia lentiscus L.") sveķi; koloidāla šķīduma veidā lieto muguras smadzeņu šķidruma izmeklēšanai neirosifilisa diagnostikā
filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma
dekapēšana Plānas oksīdu kārtiņas (plāvas) noņemšana no metālu virsmas, to kodinot ar vājas koncentrācijas skābju (sērskābes, sālsskābes u. c.) šķīdumiem, lai virsmu sagatavotu pārklāšanai ar citu metālu pēc galvanostēģijas paņēmiena
minerāls Planētas cietās garozas homogēna sastāvdaļa, kas rodas fizikāli ķīmisku procesu rezultātā
robežslānis Plāns viskoza šķidruma (vai gāzes) plūsmas slānis, kas veidojas uz cieta ķermeņa virsmas vai uz robežas starp diviem ar dažādiem ātrumiem, temperatūru vai ķīmisko sastāvu plūstošiem šķidrumiem
koksnes plasts plasts, kas sastāv no savā starpā salīmētām un ar polimēru šķīdumu piesūcinātām finierskaidu loksnēm
substantīvās krāsvielas plaša mākslīgu organisku krāsvielu grupa, kuras krāso augu šķiedras bez kodinātājiem neitrālā vai vāji sārmainā krāsas šķīdumā
Pt Platīns (ķīm. elements)
PWP Plaušu artērijas ieķīlēšanās spiediens (angļu "pulmonary wedge pressure")
lēna Plēve virs ūdens (sīki augi), piem., dīķī
Pu Plutonijs (ķīm. elements)
bļorca pļāpa, kas runā muļķības
pļukste pļāpa, kas runā muļķības
tauze pļāpa, kas runā muļķības
dalkata pļāpa, muļķīgs cilvēks
krošķis Pļāpa; muļķīgs cilvēks
galst Pļāpāt muļķības
plurzēt Pļāpāt sīkumainas muļķības
žvāgot pļāpāt, muļķības runāt
zlankšēt pļāpāt, muļķīgas blēņas runāt
žļankstēt pļāpāt, muļķīgas blēņas runāt
šļemsterēt pļāpāt, muļķīgas blēņas stāstīt
skalene pļāpīga un kašķīga sieviete
diagonālā riepa pneimatiskā riepa, kuras karkasa un brekera korda diegi novietoti 30–40° leņķī pret tās simetrijas plakni
intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež
kastelāns Polijas ierēdnis katrā Vidzemes apriņķī (sākot ar 1598. g.), kurš bija atbildīgs par jātnieku dienestu
polimēranaloģisks Polimēranaloģiskās reakcijas - makromolekuklu un mazmolekulāru vielu ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā makromolekulu pamatvirknes forma un lielums nemainās
sintētiskie polimēri polimēri, ko iegūst no ķīmiski aktīviem monomēriem polimerizācijas vai polikondensācijas reakcijā
kopolimerizācija Polimerizācija, kurā piedalās divi vai vairāki monomēri ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu
polielektrolīts Polimērs, kura molekulā ietilpst daudzas grupas, kas šķīdumā spēj jonizēties, piem., proteīni un nukleīnskābes
poliploidizācija Poliploīdu veidošanās dabiskos apstākļos vai arī to mākslīgā iegūšana; eksperimentāli tā samērā viegli izdodas ar augiem, ja tos apstrādā ar kolhicīna šķīdumu
oleums Polisērskābju maisījums, ko iegūst, koncentrētā sērskābē šķīdinot sēra (IV) oksīdu
Po Polonijs (ķīm. elements)
Redīss Populārs varonis ķīniešu budisma mitoloģijā, Budas māceklis, kurš kļuva par svētvīru un ar Budas palīdzību atbrīvoja savu māti no elles
šūnakmens Porains kaļķakmens, kas veidojas no avotu ūdeņiem (galvenokārt vietās, kur strauji izdalās ūdenī izšķīdusī ogļskābes gāze)
poķis Potīte, kauliņš kājai; poķītis; poķīte
ugunspozīcija Pozīcija, no kuras šauj (kādā mērķī)
bromeļļas process pozitīva kopēšanas metode, kas pamatojas uz bromsudraba fotopapīra gaismjutīgā slāņa želatīna spēju miecēties hroma sāļu ķīmiskā ietekmē; tas dod iespēju ļoti plašā spektrā variēt fotoattēla tonalitāti
rinoreakcija Pozitīva tuberkulīna reakcija deguna gļotādā (eksudācija), ievadot degunā tuberkulīna šķīdumu
Pr Prazeodīms (ķīm. elements)
kollo Preču sainis, ķīpa
Buclera prēmija prēmija Latvijas fotomākslas pamatlicēja M. Buclera piemiņai, ko Latvijas Fotomākslas biedrība 1987.-1997. g. piešķīra vienreiz gadā
bakteriālie mēslošanas līdzekļi preparāti, kas satur augiem derīgus mikroorganismus vai to sporas un veicina bioķīmiskos procesus augsnē; nitragīnu, rizotorfīnu, kas satur gumiņbaktērijas, izmanto tauriņziežu sēklu apstrādei pirms sējas; azotobakterīnu un fosforbakterīnu lieto organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei
IB-2 Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai
K-2 Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai
AIV Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai, šķīdums no sālsskābes un sērskābes maisījuma, izmanto, gatavojot skābbarību no zaļajiem augiem
AAZ Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai; šķīdums, kuru gatavoja no 4,5 l ūdens, 1 l tehniskās sālsskābes un 62 g nātrija sulfāta (vai 140 g glaubersāls)
cjukavāt Presēt (sienu, salmus u. tml.); arī likt ķīpās
nerūsējošie tēraudi pret elektroķīmisko koroziju izturīgi tēraudi, leģēti ar 12–14% hroma, kas uz metāla virsmas veido blīvu aizsargkārtiņu un palielina tērauda elektroķīmisko potenciālu
reālkredīts Pret lietu ieķīlājumu vai uz hipotekāra nodrošinājuma pamata piešķirts kredīts, pretstatā personālkredītam
kontrārijs Pretišķība
pretešķība Pretišķība (1)
pretišķs Pretišķīgs
metindions Pretkrampju līdzeklis, aminoindandiona atvasinājums, balts, ūdenī šķīstošs pulveris, lieto epilepsijas ārstēšanai
furadonīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts ("Furadoninum"), dzeltens pulveris, grūti šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto nieru un urīnceļu iekaisumu ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1953. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā
furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā
furagīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, oranžs pulveris ("Furaginum"), ļoti grūti šķīst ūdenī, lieto gk. urīnceļu infekciju un inficētu brūču ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā
dermofūgs Pretsēnīšu līdzeklis, koncentrēts šķīdums, kuru atšķaida atkarībā no slimības ainas
saluzīds Prettuberkulozes līdzeklis, izoniazīda atvasinājums, kristālisks dzeltenzaļš pulveris, kas vāji šķīst ūdenī, labi sārmos un neorganiskās skābēs
karmustīns Pretvēža līdzeklis, kas ķīmiski maina un bojā šūnas ģenētisko struktūru
meta- Priedēklis ķīmisko savienojumu nosaukumos, ko organiskajā ķīmijā lieto, lai apzīmētu vienādu vai dažādu aizvietotāju atrašanos pie 1. un 3. C atoma benzola gredzenā
dekontaminācija Priekšmeta vai telpas atbrīvošana no kaitīgiem bioloģiskiem, ķīmiskiem vai radioaktīviem aģentiem
ķīlējums Priekšmets, ar ko ķīlē
deidvuds Priekšvadņa un pakaļvadņa savienojums ar ķīli
heteroproteoze Primārā proteoze, proteīnu hidrolīzes produkts, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst neitrāla sāļa šķīdumā
karsts procesi un parādības, kas noris ūdenī šķīstošos iežos (karbonātiežos, ģipšakmeņos u. c.) ar savdabīgu reljefa formu veidošanos (piltuvveida kritenes, iegruvumi, alas, ejas)
ķīmiskā adsorbcija process (hemosorbcija), kurā starp adsorbentu un adsorbātu notiek ķīmiska reakcija un process lielākoties ir neapgriezenisks
saturācija process cukurrūpniecībā, kurā no cukura šķīduma atdala liekos šķīstošos kalcija sāļus
kollikvācija process dažās slimībās, kur audi sāk izšķīst
šķīstīšanās process, darbība --> šķīstīties
augu barošanās process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās barības vielas un sintezē attiecīgajai augu sugai raksturīgos organiskos savienojumus; šis process kopā ar vielu noārdīšanos ir augu vielmaiņa; augos atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir augsnē
metamorfisms process, kurā ieži veidojas augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā
delignifikācija process, kurā notiek lignīna atdalīšana no koksnes, ko veic lignīnu izšķīdinot izmantojot speciālus reaģentus
reakcija process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām
gremošana process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt
izspaidas Produkta (piemēram, augļu) atliekas, kas rodas pēc sulas izspiešanas vai šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas
nogatavināšana Produkta izturēšana noteiktos apstākļos, kuras laikā bioķīmisko (fermentu vai mikroorganismu iedarbībā) vai fizikālķīmisko procesu rezultātā produkts iegūst jaunas tehnoloģiskās īpašības vai garšu, aromātu un konsistenci, siers - arī acojumu
skaldprodukti Produkti, vielas, kas rodas, ja (kas) fizikāli vai ķīmiski skaldās, tiek skaldīts
alkaliceluloze produkts, kas rodas, apstrādājot celulozi ar sārmu šķīdumiem
ēzeļmugura Profilēta konstrukcija plastmasas jahtas zemūdens daļas vidusplāksnē, kas brīvi stāvošo stūres turētāju - skegu savieno ar jahtas ķīļa konstrukciju
Pm Prometijs (ķīm. elements)
Pa Protaktīnijs (ķīm. elements)
masas skaitlis protonu un neitronu kopskaits atoma kodolā, kas ir elementa atommasai tuvākais veselais skaitlis, to raksta pie ķīmiskā simbola augšā pa kreisi
Guanduna Province Ķīnā ("Guangdong"), pie Dinvidķīnas jūras (ietver arī grupu salu), tropu un subtropu meži, piekrastē zemiene, ziemeļu daļā kalni
Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni
Fudzjaņa province Ķīnas dienvidaustrumos, pie Austrumķīnas jūras un Taivānas šauruma, administratīvais centrs - Fudžou, platība - 121400 kvadrātkilometru, 37700000 iedzīvotāju (2013. g.), robežojas ar trijām citām provincēm - Guandunu, Dzjansji un Džedzjanu, no Taivānas salas to atdala Taivānas šaurums
Bakljeu province Vjetnamas dienvidos, robežojas ar Kamau, Kjenzanas, Houzanas un Sokčanas provinci, dienvidos apskalo Dienvidķīnas jūra
Bažia_Vuntau province Vjetnamas dienvidu daļā, robežojas ar Donnajas un Biņthuonas provinci, dienvidos apskalo Dienvidķīnas jūra
skopums Psihes, personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pašmērķīgi saglabāt un vairot savu mantu, īpašumu
BZ Psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izsmidzina kā aerosolu vai dūmu veidā
benzodiazepīns psihotropās vielas, kuru ķīmiskajā struktūrā ietilpst kondensēts benzola un diazepīna gredzens jeb benzodiazepīns
puerils Puicisks, bērnišķīgs
bujenīte Puķīte
salems Puķu valoda, kur puķēm, krāsām un ziedu stāvoklim pušķī ir sava īpaša nozīme
čavars Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī
čevers Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī
pigments pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu
plastisoli Pulverveida polimēru dispersija organiskos šķīdinātājos
homunkuls Punduris; cilvēkam līdzīga sīciņa būtne; viduslaikos domāja, ka to iespējams radīt mākslīgi alķīmiķu laboratorijās
krūpis Pundurītis, rūķītis
singularitāte punkts stāvokļa diagramā, kas rāda, ka sistēmā ir izveidojies pastāvīga sastāva ķīmiskais savienojums
singularitāte punkts, kurā parastie aprēķini nav iespējami, jo daži fizikālie lielumi kļūst bezgalīgi; atsevišķība
šķīnis pūra nauda, ko panāksni šķiroties ziedo (samet šķīvī) līgavai
priekšelle Purgatorijs, šķīstīšanas vieta
bakteriorodopsīns Purpursarkans, rodopsīnam līdzīgs, retinolu saturošs pigments, kas pārveido saules enerģiju elektroķīmiskajā enerģijā
pusšķīvis Puse no daudzuma, kas saiet šķīvī
Pakri pussala pussala Igaunijas kontinentālās daļas ziemeļrietumos, Harju apriņķī
Vīmsi pussala pussala Igaunijas ziemeļu daļā, izvirzījums Somu līcī ziemeļaustrumos no Tallinas, Harju apriņķī
Leidžou pussala pussala Ķīnas dienvidos, Guandunas provincē, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā, garums - 135 km, platums - līdz 70 km, pauguraina, augstums - līdz 272 m
Pammanas pussala pussala Sāmsalas ziemeļos, Igaunijā, Sāremā apriņķī, Soelas šauruma dienvidos
Serves pussala pussala Sāremā salas dienvidos, Igaunijas Sāremā apriņķī, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis, dienvidos Irbes šaurums, garums \~25 km, lielākais platums \~10 km
Dzeltenā jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna krastā (ķīn. val. "Huang hai"), Āzijas austrumu piekrastē, uz rietumiem no Korejas pussalas, dienvidu daļā nosacīta robeža ar Austrumķīnas jūru, platība - 416000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 38 m, lielākais dziļums - 106 m
Austrumķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā starp Ķīnas krastiem, Taivānas, Rjukju, Kjusju salām un Koreju (angļu val. "East China Sea"), ziemeļos Dzeltenā jūra, Korejas šaurums savieno ar Japāņu jūru, Taivānas šaurums ar Dienvidķīnas jūru, platība - 836 tūkstoši kvadrātkilometru; Dunhaja
pustaleķis Pusšķīvis
pusteleķis Pusšķīvis
pustonners Pustonnas jahta - jahta, kuras maksimālais garums ir 10,0 m, garums pa ūdenslīniju - 7,3 m, lielākais platums - 2,95 m, iegrime - 1,75 m, ūdensizspaids - 4,1 t, balstķīļa mas - 1,7 t, grotburas laukums - 16 kvadrātmetru, genuaburas laukums - 32 kvadrātmetri, priekšējā trīsstūra laukums - 21 kvadrātmetrs, dīzeļmotora jauda - 14,7 kW
propellers Pušķī sasieta kakla saite; tauriņš
sauspuvām Pūt neizšķīstot un nepārvēršoties slapjā, mīkstā veidā
karināti Putnu apakšklase, ar ķīli - stipri attīstītu cilni krūšu kaulam priekšā, pie kura piestiprināti lidojamie muskuļi
smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa
čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns
ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai
elektuārijs Putriņa, mīklai līdzīgs zāļu maisījums iekšķīgai lietošanai (ietilpst medus, sīrups vai ievārījums)
Ra Rādijs (ķīm. elements)
transurāna elementi radioaktīvi ķīmiskie elementi, kas periodiskajā sistēmā atrodas aiz urāna (piemēram, neptūnijs, plutonijs); rodas kodolreakcijās
dabiskā radioaktivitāte radioaktivitāte, kas piemīt dažiem dabā sastopamajiem ķīmiskajiem elementiem, galvenokārt smagajiem elementiem, kuri atrodas periodiskās sistēmas beigās (urāna, aktīnija un torija saimes)
polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 84. elements, Po, zināmi 25 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements ("Actiniuum") - sudrabbalts metāls, sastopams urāna rūdās, simbols - Ac, atomnumurs - 89, atommasa - 227,03, aktinoīds, ir 12 izotopu
fermijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, metāls, pieder aktinoīdiem; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1953. g.; atomnr. 100, simbols Fm, zināmi 8 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav, dabā nav sastopams
rentgenijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, sintētiska viela
radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu
L-antena Radioviļņu uztveršanai vai raidīšanai lietotā horizontālā antena, kuras viens gals iet taisnā leņķī lejup (uz aparātu)
pārsātināt radīt (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju
piena sasalšanas temperatūra rādītājs, pēc kura nosaka piena dabiskumu – sasalšanas temperatūra ir atkarīga no pienā izšķīdušo vielu koncentrācijas; parastā piena sasalšanas temperatūra ir 0,51 °C
afinitāte Radniecība (ķīmiska, bioloģiska)
izostērisms Radniecība starp diviem vai vairākiem ķīmiskiem savienojumiem, kas ir izostēri; uzskata, ka tiem piemīt arī vienāda vai ļoti līdzīga farmakoloģiskā aktivitāte
Rn Radons (ķīm. elements)
ķīļu raksts raksta veids ar ķīļveidīgām zīmēm, kuras ar slīpi nogrieztu rakstāmo tika iespiestas slapjā mālā; izgudroja šumeri Mezopotāmijā pirms \~3500 gadiem un pārņēma babilonieši un asīrieši; lietošanā līdz 3. gs. p. m. ē.
ideogrāfiskais raksts raksta veids, kurā rakstzīmes (nosacīts attēls vai zīmējums) apzīmē nevis valodas skaņas, bet noteiktas nozīmes vārdus vai morfēmas (senēģiptiešu, šumeru, ķīniešu u. c. rakstības sistēmās)
tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu
augstvērtīgs papīrs rakstīšanai vai kvalitatīvu iespieddarbu izgatavošanai paredzēts papīrs, kura sastāvā ir galvenokārt ķīmiskā celuloze, mehāniskās celulozes sastāvs ne lielāks par 10%, pildvielu daudzums – no 5 līdz 25%
laktozazons Raksturīgi dzelteni kristāli, ko iegūst, laktozi apstrādājot ar fenilhidrazīnu etiķskābes šķīdumā; reakciju lieto laktozes identifikācijai
antagonistisks Raksturīgs antagonismam, antagonistam; nesamierināmi pretišķīgs
antagonisks Raksturīgs antagonismam; nesamierināmi pretišķīgs
šķīdības līkne raksturlielums, kas rāda, kā atkarībā no temperatūras mainās vienas vielas šķīdība otrā; gāzu šķīdība ir atkarīga no spiediena un temperatūras, šķidru un cietu vielu šķīdība – praktiski tikai no temperatūras
galvenais raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kas dod nesējraķetei vai kosmiskajam lidaparātam lielāko daļu ātruma pieauguma; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
starta raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kurš līdztekus ar galveno raķešdzinēju nodrošina kosmiskā lidaparāta startu no Zemes; parasti izmanto cietās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
koriģējošs raķešdzinējs raķešdzinējs, kas veic orbītas korekciju un tuvina kosmisko lidaparātu citam kosmiskajam lidaparātam; tas var veikt arī galvenā raķešdzinēja vai bremzēšanas raķešdzinēja funkcijas; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
ķīmiskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada ķīmiskajās reakcijās radušos karstu gāzu izplūde pa dzinēja sprauslu; gāzu izplūdes ātrums sasniedz apmēram 5 km/s, un tiem ir liela vilce; galvenais kosmisko raķešdzinēju tips
reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu
sliede Rasēšanas lineāls ar vienā galā noteiktā leņķī piestiprinātu šķērskoku
izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu
smaulis Raudulis, niķīgs bērns
dehidrobenzols Reaģētspējīga ķīmiska daļiņa, kas nav izolējama brīvā veidā; rodas kā starpprodukts daudzās benzola atvasinājumu reakcijās
karbēni Reaģētspējīgas ķīmiskas daļiņas, kas nav izolētas brīvā veidā un satur divvalento oglekļa atomu
fosforilēšanās Reakcija kustīga ūdeņraža atoma aizvietošanai ķīmiskos savienojumos ar fosforskābes atlikumu
oderējums reaktoru iekšpuses pārklājums ar ķīmiski izturīgiem materiāliem
hemonukleolīze Recekļainā kodola šķīdināšana, ievadot starpskriemeļu diskā proteolītisku līdzekli; lieto starpskriemeļu diska trūces ārstēšanā
hemotalāmektomija Redzes uzkalna daļas iznīcināšana ar ķīmisku vielu
aptašķīties refl. --> aptašķīt; tikt aptašķītam
ieķīlēties refl. --> ieķīlēt; iesprūst (par ko grozāmu, bīdāmu u. tml.)
notašķīties refl. --> notašķīt; tikt notašķītam
pietašķīties refl. --> pietašķīt; tikt pietašķītam, parasti neviļus, negribēti
šķīstīties refl. --> šķīstīt (1); tikt šķīstītam
šķīstīties refl. --> šķīstīt (2); tikt šķīstītam
uztašķīties refl. --> uztašķīt; nejauši, negribēti tikt uztašķītam
ķimijreflekss Reflekss, ko izraisa ķīmisks kairinājums
ķimioreflekss Reflekss, ko izraisa ķīmisks kairinājums
mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā
tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1)
peridurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā
kaudālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā
epidurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu injicē noteiktā mugurkaula daļā
samšu Reibinošs ķīniešu dzēriens, līdzīgs japāņu sakē
pirmā zvaigžņu populācija relatīvi jaunas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem relatīvi bagātas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku diskos un neregulāro galaktiku zvaigžņu veidošanās apgabalos
otrā zvaigžņu populācija relatīvi vecas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem samērā nabagas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku halo un eliptiskajās galaktikās
daodedzin Reliģisks ķīniešu teksts, kas sastādīts 4. gs. p. m. ē. un apraksta dao kā realitātes pamatprincipu, ko ir iespējams apjēgt tikai caur pasivitāti
Re Rēnijs (ķīm. elements)
skenogrāfija Rentgendiagnostikas metode: zem rentgenlampas ir sprauga, pa ko iziet tikai šaurs staru kūlis; rentgenlampa kustas virs objekta tā, ka visi centrālā kūļa stari šķērso attēlojamo objekta daļu tādā pašā leņķī
pankreatogrāfija Rentgenoloģiska metode aizkuņģa dziedzera izpētei ķirurģiskas operācijas laikā; kamēr atvērts vēdera dobums, ūdenī šķīstoša kontrastviela tiek ievadīta aizkuņģa dziedzera izvadkanāla un iegūts attēls
fotomehānika Reproducēšanas paņēmienu kopums, kuros izmanto fotogrāfiskus un ķīmiskus procesus
padēls Resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes
Rf Rezerfordijs (ķīm. elements)
atšķaidījums rezultāts --> atšķaidīt; šķīdums, kura koncentrācija ir samazināta; atšķaidīta viela
glumata Riebīgs, lišķīgs cilvēks
mandarīns Rietumvalstīs lietotais ķīniešu ierēdņu nosaukums līdz 1905. gadam
Alisijas Annas rifs rifs Dienvidķīnas jūras austrumu daļā, Spratlija salu grupas vidienē
mēgļāt Rīkoties muļķīgi, neprātīgi
prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi
prātiņu (arī prātu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi
trohometrs Rīks, ar ko izmērīt riteņa riņķī griešanās ātrumu vai arī kuģa gaitas ātrumu
rindzī Riņķī
skudināties Riņķī griezties, virpuļot
riņķains riņķī sagriezies
Susējas-Kroņa pagasts Rites pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam, tolaik Jēkabpils apriņķī
kristības Rituāla šķīstīšanas ceremonija, pēc kuras persona tiek uzņemta reliģiskā draudzē
ķīmiskā fizika robežzinātne starp fiziku un ķīmiju, pētī vielas uzbūves un ķīmisko pārvērtību likumsakarības atomārā un molekulārā līmenī
rodanīdi Rodānūdeņražskābes sāļi, nozīmīgi analītiskajā ķīmijā
Rh Rodijs (ķīm. elements)
līdzsvara labirints rokās turama attīstoša spēle, kurā bumbiņa jāvirza pa labirintu, lai nogādātu konkrētā galamērķī, un bumbiņas kustību noteiktā virzienā panāk ar spēles virsmas grozīšanu un cilāšanu dažādos virzienos
genijs Romiešu mitoloģijā - cilvēka sargātājs gars, kurš viņu apvelta ar vīrišķību
Honors Romiešu mitoloģijā - pagodinājuma personifikācija, kas bija balva par drosmi un vīrišķību
Virtūta Romiešu mitoloģijā - vīrišķības, kā romiešu tautas galvenā tikuma, simbols
pignus Romiešu tiesībās sevišķa ķīlas tiesības forma, kas nodibināma, nododot lietu kreditoram prasījuma nodrošināšanai pret parādnieku
ķīlnieks Rotaļas dalībnieks, no kura paņemta ķīla
ratiņš Rotējoša lagas detaļa, kas novietota zem ūdenslīnijas netālu no peldlīdzekļa ķīļa
Rb Rubīdijs (ķīm. elements)
mineralizācija Rūdu minerālu kristalizēšanās no šķīdumiem, gāzēm, kausējumiem
bagātināšana Rūdu un citu izejvielu pirmapstrādes process, kurā palielina vajadzīgos komponentus un samazina kaitīgo piemaisījumu daudzumu, izmantojot minerālu atšķirīgās fizikālās un ķīmiskās īpašības
Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte
krūpiņš Rūķītis
leprekons Rūķītis veca vīra izskatā īru folklorā; dažkārt - kurpnieks, kuram ir noslēpti zelta krājumi
kauks Rūķītis, mazs vīrelis
bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, bieži apkaunojošu, aizskarošu raksturu
niebīļoties runāt daudz un muļķības
dirst bumbiņas runāt kaut ko bezjēdzīgu, muļķības; melot
runāt (kā) pa gaisu (retāk gaisiem) runāt ko nepamatotu, muļķīgu
runāt (kā) pa mākoņiem runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi
runāt (kā) pa mākoņiem (arī pa gaisu, retāk gaisiem) runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi
bauzt runāt muļķības
gauzāt runāt muļķības
koļīt runāt muļķības
ļirgāties runāt muļķības
muržāt runāt muļķības
plēst muļķi runāt muļķības
pirkšēt runāt muļķības
plaknīt runāt muļķības
švankstēt runāt muļķības
tamborēt runāt muļķības
ēmoties runāt muļķības, cenšoties izlikties asprātīgs
krakšķīties runāt muļķības, melot
laknīt runāt muļķības, nepatiesību
gaugāt runāt muļķības, pļāpāt
pūst vāverītes runāt muļķības; melot
galsterēties runāt muļķīgi vai nenoteikti
kokmasas šķirošana rupjo koksnes daļiņu, neizstrādāto šķiedru kušķīšu un minerāldaļiņu izvadīšana no kokmasas
jēļš Rupjš, cūcīgs, neķītrs
jēlīgs Rupjš, mežonīgs, neķītrs
ķīmiskā rūpniecība rūpniecības nozare, kurā iegūst ķīmiskās izejvielas un ražo dažādas vielas
Ru Rutēnijs (ķīm. elements)
Plagiothecium ruthei Rutes šķībvācelīte
Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā
klesinis Sabiezējis, izšķīdis, izjucis (par ēdienu)
korozija Sabrukšana, sadēdēšana (iežiem) ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā
korozija Sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē
korodēt Sabrukt, sadēdēt ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā (par iežiem)
korodēt Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē
sastērķulēt Sacietināt ar cietes šķīdumu
sastērķelēties Sacietināt ar cietes šķīdumu savu apģērbu
pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes
marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni
macerēties Sadalīties sastāvdaļās ķīmisku vielu iedarbībā (par organisma, tā daļas audiem)
sadēdēt Sadrupt, sadalīties, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē (parasti par iežiem)
pompadūrs sadzīves stila elementi, kas saistīti ar marķīzes Pompadūras vārdu
iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmās sāls šķīdumā
savīkšties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšķīties
formula Saīsināts apzīmējums vielas ķīmiskajam sastāvam
vai saista ar partikulu "vai" ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē
vai saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē
nu saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumiem (starp kuriem ir šķīruma attieksme), norādot uz objekta attieksmi starp tiem
nu saista saliktā teikumā patstāvīgus komponentus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem
vai saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz šķīruma sintaktisko attieksmi starp tiem
vai saista vienlīdzīgus teikuma locekļus šķīruma sintaktiskajā attieksmē ar saikli "vai" ievadītā palīgteikumā
vai saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē
nu saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem
ķīmisks saistīts ar [ķīmiju]{s:1757}, tai raksturīgs
agroķīmisks saistīts ar agroķīmiju, tai raksturīgs
alķīmisks saistīts ar alķīmiju, tai raksturīgs
bioķīmisks saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs
bioķīmisks saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām, tām raksturīgs
galvanisks saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem
elektroķīmisks saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs
elektroķīmisks saistīts ar elektroķīmiju, tai raksturīgs
infernāls saistīts ar elli, elles, ellišķīgs
fotoķīmisks saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs
ģeoķīmisks saistīts ar ģeoķīmiju, tai raksturīgs
hidroķīmisks saistīts ar hidroķīmiju, tai raksturīgs
kodolķīmisks saistīts ar kodolķīmiju, tai raksturīgs
koloīdķīmisks saistīts ar koloīdķīmiju, tai raksturīgs
koloīdķīmisks saistīts ar koloīdu ķīmiskajām īpašībām, tām raksturīgs
kristālķīmisks saistīts ar kristālķīmiju, tai raksturīgs
ķīmijterapeitisks saistīts ar ķīmijterapiju, tai raksturīgs
mikroķīmisks saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs
fotoķīmisks saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs
organisks saistīts ar ķīmiskiem savienojumiem, kuros galvenais elements ir ogleklis, šādiem savienojumiem raksturīgs
magnetoķīmisks saistīts ar magnetoķīmiju, tai raksturīgs
mežķīmisks saistīts ar mežķīmiju, tai raksturīgs
piroķīmisks saistīts ar piroķīmiju, tai raksturīgs
plazmoķīmisks saistīts ar plazmoķīmiju, tai raksturīgs
radioķīmisks saistīts ar radioķīmiju, tai raksturīgs
reklāmisks saistīts ar reklāmu, tai raksturīgs; arī ārišķīgs
sievietisks saistīts ar sievieti, tai raksturīgs; sievišķīgs (1)
stereoķīmisks saistīts ar stereoķīmiju, tai raksturīgs
termoķīmisks saistīts ar termoķīmiju, tai raksturīgs
velnišķs saistīts ar velnu, tam raksturīgs; velnišķīgs
vīrietisks saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; vīrišķīgs (1)
ģeoķīmisks saistīts ar Zemes ķīmisko sastāvu, tam raksturīgs
buntiņš Saišķītis
buntīte Saišķītis
būšķis Saišķītis drēbju, vilnas vai cita materiāla caurumu aizbāšanai
paņķauklas Saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
sapļankāt sajaucot (rakņājoties) padarīt duļķainu (piemēram, ūdeni dīķī)
sajūga raustīšanās sajūga defekts, kas izpaužas kā nevienmērīga darbība, saslēgšanās ar pārtraukumiem, ko visbiežāk rada nodilušas vai izdrupušas uzlikas, kuru nodiluma dēļ diski saslēdzas šķībi, bet notikt arī nekvalitatīvas vadīšanas dēļ
garša sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums
prātiņ, nāc mājās saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu muļķību
pēc ķēma saka par ākstīgu, ārišķīgu cilvēku
biezpiens galvā saka par cilvēka muļķību, stulbumu
(kā) galvu saspiedis saka par cilvēku, kas ko dara muļķīgi, arī pārgudri
kā auns saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprot, ir neattapīgs, (arī) padevīgs
kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu
glums kā varde saka par lišķīgu cilvēku
glups kā zeķe saka par muļķīgu, dumju cilvēku
kā kalkūnis saka par muļķīgu, iedomīgu, arī pārāk pašpārliecinātu cilvēku
kā vēja ķērājs saka par muļķīgu, nenosvērtu, arī neapdomīgu, vieglprātīgu cilvēku
niķu polis saka par niķīgu bērnu
kā veca govs līku muguru saka par šķību, līku, greizu priekšmetu (piemēram, par vecu, sašķiebušos ēku)
stāv kā biedekls saka, ja cilvēks bezmērķīgi stāv un neko nedara
dumja galva saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs
apstrēbt prātu putrā saka, ja kāda rīcība ir nesaprātīga, muļķīga
Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu
kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami
kā negudrs saka, ja kāds izturas, rīkojas nesaprātīgi, neapdomīgi, muļķīgi
kā bērns (runā, prasa) saka, ja kāds runā vai rīkojas naivi, muļķīgi, nesaprātīgi
tur jau sunim jāsmejas saka, ja kaut kas ir acīmredzami smieklīgs, muļķīgs, nepareizs, nepatiess
Antiņ, pūt stabulīti, prātiņ, nāc mājās saka, ja sarunbiedrs ir pateicis ko muļķīgi
šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī
griezties saka, norādot uz kāda muļķību, stulbumu; (parasti) papildinot teikto ar attiecīgu žestu - grozot rādītājpirkstu pie deniņiem
dresēt Sakārtot ēdienus uz šķīvja vai cita trauka acīm tīkamā formā
mehānisks maisījums sakausējuma struktūra, kas sastāv no savstarpēji nešķīstošu komponentu cietu fāžu maisījuma; mehāniskās īpašības mainās lineāri; atkarībā no ķīmiskā sastāva ievērojami pazeminās sakausējuma kušanas temperatūra
ciets šķīdums sakausējuma struktūra, kurā komponenti cietā stāvoklī saglabā savstarpējo šķīdību; cieta šķīduma kristāliskajā režģī izvietojas abu komponentu atomi; tas ievērojami deformējas, un mainās mehāniskās un fizikālās īpašības
proplatīns Sakausējums no niķeļa (72%), sudraba (24%) un bismuta (4%), kas ļoti izturīgs pret ķīmisku reaģentu iedarbību
likvācija Sakausējumu ķīmiska sastāva nevienmērība, kas veidojas kristalizācijā un ko var samazināt, paātrinot kristalizācijas procesu vai veicot difūzijas atkvēlināšanu
sablāķēt sakraut blāķī
aizšķīt sākt nošķīt, noņemt
novadžot Saķīlēt, noķīlēt
Aguni sala Austrumķīnas jūā (_Aguni-jima_), Rjūkjū salās, Japānas teritorija, ietilpst Okinavas prefektūrā
Čedžudo sala Austrumķīnas jūras ziemeļos (angļu val. "Cheju-do", korejiešu val. "Jeju-do"), 1846 kvadrātkilometri, 575000 iedzīvotāju (2006. g.), augstākā virsotne - Hallasana vulkāns (1950 m)
Birjučas sala sala Azovas jūrā, Birjučijostrivas strēles platākās (dienvidu) daļas nosaukums (līdz 1929. g. salu no strēles šķīra šaurums), garums — 24 km, platums — 5 km
Vormsi sala Baltijas jūras Igaunijas piekrastē, ceturtā lielākā Igaunijas sala, atrodas starp Hījumā un Igaunijas kontinentālo daļu, ietilpst Lēnes apriņķī, platība - 93 km^2^, garums - 16 km, platums - 10 km, lielākais augstums 13 m vjl., 415 iedzīvotāju
Aksi sala Baltijas jūras Somu līcī (_Aksi_), Igaunijas teritorija, ietilpst Harju apriņķī
Rammu sala Baltijas jūras Somu līcī, Igaunijas Harju apriņķī
Aidžou sala Dienvidķīnas jūrā (_Ai Zhou_), Ķīnas teritorija
Hainaņa sala Dienvidķīnas jūrā ("Hainan Dao"), Ķīnas teritorija, no kontinenta šķir 18 km plats šaurums, platība - 34000 kvadrātkilometru, 8300000 iedzīvotāju, kopā ar vairākām nelielām salām veido Hainaņas provinci
Baili sala Dienvidķīnas jūrā, iepretim Lindinas līcim
Dunšaņa sala Dienvīdķīnas jūrā, Ķīnas Fudzjaņas provinces teritorija
Luodou sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidos
Naodžou sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, dienvidaustrumos no Dunhai slas
Dunhai sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
Naņsaņa sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
Naņao sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas piekrastē, Guandunas provinces dienvidaustrumos
Balambanana sala Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, Balabakas šauruma dienvidos, Malaizijas teritorija
Šančuaņa sala Dienvidķīnas jūras piekrastē, lielākā no Čuaņšanu salām, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
Sjačuaņa sala Dienvidķīnas jūras piekrastē, viena no Čuaņšanu salām, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
Batubelobana sala Indonēzijā, Riau arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Riau Salu provinces Batamas apriņķī
Akuseki sala Japānas dienvidos (_Akuseki-shima_), Austrumķīnas jūras austrumos, Sacunanas salu grupas Tokaras salās
Dunša sala Ķīnas piekrastē, Austrumķīnas jūras Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
sašķibīt Salasīt, savākt, apšķīt, nobraucīt
salimentols Salicilskābes mentolesteris, biezs, gandrīz bezkrāsains šķidrums ar vāju smaku un iesaldenu garšu; lieto iekšķīgi pa 0,25 g kā pretreimatisma un zarnu dezinfekcijas līdzekli
paguzu Salīcis, šķībs, slīps
pagužu Salīcis, šķībs, slīps
slapjsālīšana Sālīšana ar vārāmā sāls šķīdumu
haloģens Sālsradis: ķīmiskas īpašības apzīmējums fluoram, hloram, bromam un jodam, kas var tieši savienoties ar metāliem, radot sālis, kamēr visos citos gadījumos sāļu sastāvā ietilpst arī skābeklis
Amami salas salu grupa Austrumķīnas jūras austrumos (_Amami-shotō_), Japānas Kagošimas prefektūras teritorija
Natunas salas salu grupa Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Indonēzijā, kopējā platība - 1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 959 m vjl.
Vaņšaņu salas salu grupa Dienvidķīnas jūras piekrastē, dienvidaustrumos no Makao
Čuaņšaņu salas salu grupa Dienvidķīnas jūras piekrastē, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
Amfitrītes salas salu grupa Paraselu / Sjišas salās Dienvidķīnas jūrā (_Amphitrite Group_), Ķīnas teritorija; Sjuaņdes salas (_Xuande Jiao_)
fizioloģiskais šķīdums sāļu šķīdums, kurš pēc sastāva, pH un osmotiskā spiediena līdzīgs asinsserumam
fleboklīze Sāļu vai barojoša šķīduma infūzija vēnā
pazemes sāļūdeņi sāļūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums pārsniedz 35 g/l
salinitāte Sāļums - ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums promilēs
Sm Samārijs (ķīm. elements)
pašvīti samērā moderni, ārišķīgi; arī palepni, iedomīgi
pašvītīgi samērā moderni, ārišķīgi; arī palepni, iedomīgi; pašvīti
pašvīts samērā moderns, ārišķīgs; arī palepns, iedomīgs
pašvītīgs samērā moderns, ārišķīgs; arī palepns, iedomīgs; pašvīts
patuims samērā nesaprātīgs, aprobežots; pamuļķīgs
pamuļķīgs samērā, arī mazliet muļķīgs
pašķībs samērā, arī mazliet šķībs
sašļampāt samitrināt, notašķīt
nomulsināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt
nomulšināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt
apmulis Samulsis, muļķīgs
apmult Samulst, apjukt, kļūt muļķīgam
sānsveres kļūda sānsveres izraisīta kompasa deviācija, ko izraisa metāla priekšmetu vietas maiņa attiecībā pret kompasu kas līdz ar to ietekmē tā adatu citādi nekā tad, kad kuģis (jahta) iet uz taisna ķīļa
tortikollis Sāpes kakla muskuļos, šķībs kakls
saķīpot Sapresēt, salikt ķīpā
leikonostoks Saprofītisku baktēriju ģints; to sugas atrodamas pienā, rūgstošos dārzeņos un sagļotējušā cukura šķīdumā
peizerēt Sarežģīt, samurkšķīt
mehāniskā traktūra sarežģīta vienu divus milimetrus biezu koka skaliņu, leņķīšu un sīku metāla detaļu sistēma
mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā
sarkano acu efekts sarkanā krāsā attēlotas acu zīlītes fotoattēlā; rodas, acu aizmugures sienai atstarojot gaismas sarkanā spektra daļu, ja fotografējot virza zibspuldzes gaismas impulsu fotoobjektīva optiskai asij tuvā leņķī; to novērš ar īslaicīgu impulsa apgaismojumu tieši pirms uzņemšanas, kā arī nevēršot zibspuldzi tieši uz uzņemamo objektu
Leiothrix lutea sarkanknābja saulesputns; "ķīniešu lakstīgala"
polisulfīdsārms Sārmains šķeldu vārīšanas šķīdums celulozes iegūšanai pēc sulfātvārīšanas metodes, kas blakus nātrija hidroksīdam un nātrija sulfīdam satur arī nātrija polisulfīdus
sārms Sārmu metāla vai sārmzemju metālu hidroksīds; ūdenī šķīstoša bāze
sārmmetāls Sārmu metāls - ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elements (piemēram, nātrijs, kālijs)
šķīstošais stikls sārmu metālu (K, Na, Li) silikātu stikls, kas viegli šķīst ūdenī
sapausties Sarunāt muļķības par kādu
savāvuļot Sarunāt tukšas muļķības bez satura
sagvelzt Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa); sapļāpāt
ķimioprofilakse Saslimšanas novēršana ar ķīmiskiem līdzekļiem
zorkams Sasmacis sārma šķīdums, samazgas
kokmasa sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei; slīpmasa
ieķērnāt Sasmuļļāt, notašķīt
sašķīdīt Saspiest, sašķaidīt, sašķīdināt
vertikālais spārnojums sastāv no nekustīgās daļas – ķīla un kustīgās daļas – virziena stūres
apsveķošanās Sasveķošanās - mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem
nobluzgāt Sašķīdināt
sapudināt Sašķīdināt
sašķiedēt Sašķīdināt
sabļugt Sašķīst
sašķēst Sašķīst
izjukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
sajukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
nobluzgāties Sašķīst, sašķaidīties
sašķīvēt Sašķīvot
nošķīvēt Sašķīvot (augsni)
diabolisks Sātanisks, velnišķīgs
kazeināti sausi, ūdenī šķīstoši piena olbaltumvielu produkti, kas iegūti, kazeīnu šķīdinot sārmos NaOH, Ca(OH)~2~ u. c.
iebiezināšana Sausnas satura palielināšana šķīdumā
termiskā iebiezināšana sausnas satura palielināšana šķīdumā aizvadot daļu šķīdinātāja tvaika veidā
kriogēnā iebiezināšana sausnas satura palielināšana šķīdumā, to sasaldējot - aizvadot šķīdinātāju ledus kristālu veidā
dāvinājums Sava īpašuma piešķīrums citam bez atlīdzības
superkondensators Sava veida neķīmisks akumulators, kas spēj uzkrāt lielu daudzumu elektrības, lietojot tādus materiālus kā grafēns
sabļudzināt savārīt līdz izšķīšanai
saverkšķēt Saverkšķīt (1)
saverkšķināt Saverkšķīt (1)
saverkšķināt Saverkšķīt (2)
saverkšķināt Saverkšķīt (3)
saveršķelēties saverkšķīties
saverkšķēties Saverkšķīties (1)
saverkšķēt Saverkšķīties (2)
saverkšķēties Saverkšķīties (2)
saverkšķēties Saverkšķīties (3)
liotrops savienojumā "liotropās rindas" - jonu sakārtojums pēc to iedarbīguma uz šķīdinātāju vai tajā norisošajiem fizikālķīmiskajiem procesiem
ģēda savienojumā "riekstu ģēda" - riekstrozis, ķīris, sīlis
svaigs savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei
šaldai savienojumā "šaldai, baldai" raksturo aušīgumu, (bērnišķīgu) muļķīgumu, ākstību
šaldi savienojumā "šaldi, baldi" raksturo aušīgumu, (bērnišķīgu) muļķīgumu, ākstību
dumjš savienojumā ar "būt" formām apzīmē sliktu, arī muļķīgu stāvokli
sārmzemju savienojumā ar "metāli": ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju
palīgviela savienojumi, kas domāti pamatmateriālu un palīgmateriālu (krāsu, laku, līmju, mitrināšanas šķīdumu u. c.) tehnisko un darba īpašību uzlabošanai (balinātāji, sikatīvi, antisikatīvi, antioksidanti, pastas, šķīdinātāji, pernicas u. c.)
klembur Savienojumos "klembur klemburiski" un "klembur klemburisks" - šķībi, greizi, streipuļojot
retzemju Savienojumos "retzemju elementi", "retzemju metāli": ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst skandijs, itrijs, lantāns un lantanoīdi
ķīļsavienojums Savienojums ar ķīli
tīrviela Savienojums vai ķīmiskais elements, kura daudzumā pārrēķina darbīgā elementa daudzumu mēslojumā, augsnē, augos
sašķobīt Savilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu)
sašķobīties Savilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu)
sekta Savrupa reliģiska draudze, savrups reliģisks grupējums, kas ir nošķīries no kādas galvenās, valdošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus
palīdzības biedrības savstarpējas palīdzības organizācijas, Latvijā pirmās tika nodibinātas 18. un 19. gs. mijā, to līdzekļus veidoja ikmēneša iemaksas un atsevišķi ziedojumi, izsniedza pabalstus ilgas slimības, nelaimes un nāves gadījumos, kā arī piešķīra vienreizējus pabalstus; lielākā daļa beidza darboties pēc obligātās apdrošināšanas likuma pieņemšanas (1912. g.)
ķīlāties Savstarpēji apķīlāt vienam otra īpašumu
stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā)
harmīns Savvaļas rūtas "Peganum harmala" alkaloīds, ķīmiskā ziņā identisks ar banisterīnu; ietekmē centrālo nervu sistēmu, sevišķi motoriskos centrus; lieto trīcošās triekas terapijā
bantengs Savvaļas vērsis ("Bibos banteg"), liellopu priekštecis, dzīvo mežos Indoķīnā un Malajas arhipelāgā; bantings
piepotētie kopolimēri sazaroti polimēri, kuri sastāv no ķīmiski saistītām galvenajām un sānu virknēm, kas atšķiras ar sastāvu un (vai) struktūru
sēklu skarifikācija sēklapvalku mehāniska vai ķīmiska ievainošana vai to blīvuma samazināšana, lai paātrinātu ūdens uzsūkšanu, veicinātu sēklu elpošanu un tās ātrāk sadīgtu
kodināšana Sēklas materiāla apstrāde ar ķīmikālijām, piem., pret sēnīšu slimībām, utt.
Aleksandras sēklis sēklis Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā (_Alexandra Bank_), Filipīnu un Malaizijas strīdus teritorija
biontizācija Sēklu dzīvināšana pirms sējas, apslacinot tās ar dažādiem ķīmiskiem preparātiem vai mērcējot tajos
ariāņi Sekta, kura neatzina Kristus dievišķību, ariānisma piekritēji, dibinājis Aleksandrijas kristiešu garīdznieks Ārijs
elektronu akustiskā paramagnētiskā rezonanse selektīva elastīgo viļņu (fononu) enerģijas absorbcija paramagnētiķī, kas ievietots pastāvīgā magnētiskajā laukā
Se Selēns (ķīm. elements)
reiki sena ķīniešu dziedniecības metode, enerģijas pārvalde ar roku pieskārieniem, kuru 19. gadsimtā no jauna atklāja Japānā
koinē Senajā Grieķijā - tautas sarunvaloda, kas izveidojās uz Atikas dialekta pamata, bet atšķīrās no klasiskās grieķu valodas; šajā valodā sarakstīti Jaunās Derības manuskripti
vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums
fascijas Senajā Romā - rīkšu saišķi, kuri simbolizēja augstāko maģistrātu varu pār cilvēku dzīvību un brīvību; procesijās tos viņiem pa priekšu nesa liktori (zema ranga amatpersonas); saišķī iesprauda kara cirvi
elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks)
Džužuns Senajos ķīniešu mītos uguns dievs un labdabīgs Visuma valdnieks
glicijs Senāks ķīmiskā elementa berilija nosaukums
rekapitulācija Senču (strukturālo, ķīmisko, funkcionālo) pazīmju atkārtošanās mūsdienu organismu ontoģenēzē
periakts Sengrieķu teātrī - dekorācija riņķī griežamas trīsskaldņu prizmas veidā
asīriešu vadžu (ķīļu) raksti Seni Vidusāzijas monumentālraksti no ķīļveidīgām zīmēm; tanīs ietilpst grūti lasāmie babiloniešu un asīriešu vadžu rakstiem līdzīgie
Alarka Senindiešu mitoloģijā - viens no desmit teiksmainajiem valdniekiem - svētvīriem, kuru vārdi esot jāpiesauc rīta stundā un saulrietā, lai šķīstītos no grēkiem
tjaņ Senķīniešu "debesis", viens no ķīniešu mitoloģijas, kosmogonijas un reliģijas galvenajiem jēdzieniem
makauitls Seno acteku kara ierocis (meksikāņu "macquauitl"), plakana koka runga ar rievām abās malās, kur ieķīlētas obsidiāna šķēpeles, kas izveidoja asas, robotas smailes
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras) - ķīļveida zīmju sistēma, ar kurām apzīmē vārdus vai zilbes
kantars Seno kristīgo baziliku ātrijos novietotā šķīstīšanas aka ar svētītu ūdeni
jan Seno ķīniešu mitoloģijā - gaišā, vīrišķā sākotne, parasti savienojumā "iņ un jan", kur iņ - tumšā, sievišķā sākotne
iņ Seno ķīniešu mitoloģijā - tumšā, sievišķā sākotne
Šandi seno ķīniešu ticējumos - augstākais spēks, dievs, piminēts jau 13.-11. gs. p. m. ē. uz zīlēšanas kauliem kopā ar Zemo Senci, Lielo Senci; vēlāk eiropiešu misionāri izvēlējušies šo vārdu kristiešu Dieva apzīmēšanai
illata Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla)
invecta Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla); illata
čevongi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
džahuti Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
semaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
semelaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
timiari Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
besisi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā – vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
Harahota Senpilsēta Ķīnā ("Hara Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, Gobi tuksnesī, bijušās tangutu Sisjas valsts galvaspilsēta, ko 1225.-1226. g. sagrāba mongoļi un 1375. g. nopostīja ķīnieši
Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu
farss Sens franču sadzīves komēdijas paveids; komēdija vai vodeviļa ar ārišķīgiem, parupjiem efektiem
kins sens ķīniešu cītaras veida mūzikas instruments, kura stīgas (5-25) savītas no zīda pavedieniem
šengs Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra
šens Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra
koksnes sēņu identifikācija sēņu noteikšana pēc sugai raksturīgām makroskopiskām un mikroskopiskām pazīmēm; laboratorijās izmanto optisko un elektronu mikroskopu, sēņu tīrkultūras izdalīšanu, bioķīmiskās un ģenētiskās metodes
sulfurilhlorīds Sēra dioksīda ķīmisks savienojums ar hloru
elegāze Sēra heksafluorīds, gāze bez krāsas un smakas; fizioloģiski nekaitīga, ķīmiski inerta, nedeg
S Sēra simbols ķīmijā
oglekļa disulfīds sērogleklis, CS2 - bezkrāsains, viegli aizdedzināms šķidrums, lieto par šķīdinātāju
dimetilsulfoksīds Sēru saturošs organisks šķīdinātājs
zvaigznes zonas sfēriski simetriski zvaigznes slāņi, kuriem raksturīga noteikta vidējā temperatūra, gāzes spiediens, blīvums, ķīmiskais sastāvs un kuros norisinās tiem raksturīgi fizikālie procesi
šķīvja priekšlobītājs sfērisks šķīvis, kas nostiprināts slīpi gan pret vertikālo plakni, gan pret braukšanas virzienu; iestrādā nezāļu un augu atliekas līdzīgi lemeša priekšlobītājam
Taizemes līcis Siāmas līcis Dienvidķīnas jūrā
Sieksāte Sieksātes pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
ķuks Siena vai salmu ķīpa
stereohromija Sienu gleznošanas tehnika - sienu zīmējumus zīmē ar krāsām, kas pēc tam tiek pārklātas ar šķīstošā stikla kārtu
nogatavināts siers siers, kas zināmu laiku izturēts noteiktā temperatūras un mitruma režīmā, ievērojot arī citus nepieciešamos apstākļus, lai tajā notiktu katrai siera šķirnei raksturīgās bioķīmiskās un fizikālās pārmaiņas
striķubikses Sieviešu apakšbikses, kas sastāv ne vairāk kā no striķīša
sievietiskums Sievišķība
feminizācija Sievišķības pazīmju, sievišķu īpašību attīstīšanās vīriešos
sievišks Sievišķīgs
ieteps Sievišķīgs, labsirdīgs, nedaudz vientiesīgs cilvēks
dāderkarš Sievu ķīviņš
paziņošana signalizēšana par gaisa uzbrukumu, radioaktīvo, ķīmisko, bioloģisko piesārņojumu, par stihiskām nelaimēm utt.; jūras kara flotē bez tam - par pretinieka, tā mīnu aizsprostojumu, peldošu mīnu atklāšanu, par savējo spēku atrašanos jūrā u. c.
kaķīšnieki Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
rantspuķe Sīka puķe (piemēram, mārpuķīte, rezēda), ko parasti stāda gar dobes malu
Batāvijas asaras sīkas stikla bumbiņas ar astītēm, kuras nolaužot bumbiņa sašķīst drupās
dietilbarbiturskābe Sīki kristāliņi bez krāsas un smakas ar vāji rūgtu garšu, auksta ūdenī šķīst maz, kūst 191 grādu temperatūrā, lieto kā iemidzinātāju vielu
Nanšas salas sīku salu (~100), sēkļu un koraļļu rifu grupa Dienvidķīnas jūras dienvidrietumu daļā ("Nanshaqundao"), Ķīnā, izvietojušās dienvidrietumu - ziemeļaustrumu virzienā \~500 km garā joslā, nav pastāvīgu iedzīvotāju
niekmīlis Sīkumains cilvēks, kas iekarst par sīkumiem, muļķībām
porožņaks Sīkumi, muļķības
Plagiothecium dentculatum sīkzobu šķībvācelīte
turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības
akratotermas Silti, ķīmiski indiferenti avoti
Kurosio straume silto straumju sistēma Klusajā okeānā ("Kuro-Shio"), sākas pie Filipīnu salām, plūst gar Japānas dienvidu un austrumu krastiem, no Austrumķīnas jūras izplūstošās Ziemeļpasātu straumes turpinājums, platums \~170 km, dziļums - līdz 700 m, ātrums - \~6 km/h, ziemeļu daļā - 1-2 km/h
gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā
tvaika enerģētiskā iekārta siltumenerģētiska iekārta, kas kurināmā ķīmisko enerģiju vai kodolenerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā – darbā; sastāv no tvaika katliem (tvaika ģeneratoriem), tveika dzinējiem (tvaika turbīnām vai tvaika mašīnām), kurās tvaika siltuma enerģija pārvēršas mehāniskajā enerģijā
gaisa dzesētājs siltummainis gaisa temperatūras pazemināšanai; parasti lieto virsmas dzesētājus, kuros gaisu dzesē caurulēs plūstošs aukstumnesējs; dzesēšanu intensificē, apsmidzinot cauruļu virsmu ar ūdeni vai sāļu šķīdumu
siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā
palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe
Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti
Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
bauhauzs Sinonīms Jaunās lietišķības un funkcionālisma arhitektūrai; stila apzīmējums radies funkcionālisma skolotāja V. Gropiusa vadītajā augstskolā Vācijā 20. gs. 20. gados
karbamīdlīme Sintētiska līme, kuras pamatā karbamīdsveķu ūdensšķīdums
poliestera šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst galvenokārt no polietilēntereftalāta; stipra, elastīga, termiski un ķīmiski izturīga, gaismizturīga, formnoturīga šķiedra; izstrādājumi maz burzās, neliels higroskopiskums, elektrizējas (izplatītākie komercnosaukumi – lavsāns, terilēns, dakrons, tetorons, elans)
polipropilēna šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no stereoregulāra izotaktiska polipropilēna; liela stiprība, elastīga, izturīga daudzkārtējā stiepē un liecē, ķīmiski izturīga, bet vāji termoizturīga
polivinilhlorīda šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no vinilhlorīda polimēra vai kopolimēriem, vai papildus hlorēta polivinilhlorīda; stipra, laba siltumizolācijas un elektroizolācijas spēja, laba gaismizturība, ķīmiskā izturība, maza siltumizturība, izmanto galvenokārt tehniskām vajadzībām (izplatītākie komercnosaukumi – rovils, movils, vinjons, hlorins)
poliuretānšķiedras Sintētiskas elastomēru šķiedras, ko iegūst no poliuretānu urīnvielas blokpolimēriem; ļoti izturīgas pret stiepšanu, locīšanu, nodilumu, organiskiem šķīdinātājiem
hinonimīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, ķīmiski neizturīgas, intensīvi zilā vai zaļā krāsā
fenolformaldehīdlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir fenolformaldehīdsveķu šķīdumi spirtā
poliakrilāti Sintētiskie akrilskābes esteru polimēri; termoplastiskas, pret ultravioleto, jonizējošo starojumu, ķīmisko iedarbību izturīgas vielas, ko lieto laku, krāsu, līmju u. c. ražošanai, par konstrukciju materiāliem, stomatoloģijā
karboholīns Sintētisks holīna derivāts, balts kristālisks higroskopisks pulveris, viegli šķīst ūdenī
ekstazī tabletes sintētisks, psihoaktīvs (smadzeņu darbību ietekmējošs) preparāts, kas izraisa smadzeņu bojājumus; iekšķīgi lietojamas tabletes, kuru lietošanas rezultātā parādās uzbudinājums, pasliktinās redze, paaugstinās arteriālais asinsspiediens
kodžiki Sintoisma raksti, kas ir senākais teksts japāņu valodā, kaut arī tas ir rakstīts, izmantojot ķīniešu personāžus; sastāv no mītiem un leģendām par pasaules radīšanu, Japānas dibināšanu, kā arī apraksta japāņu ceremonijas un paražas
Ņihongi Sintoisma raksti, kuros aprakstīts japāņu radīšanas mīts un leģendas par dieviem; sākotnēji tas bija rakstīts ķīniešu valodā
skaidrsirdība Sirds skaidrums, šķīstība
homogēna sistēma sistēma, kas sastāv no vienas fāzes, piemēram, gaiss, sāļu šķīdumi ūdenī, stikls
ķīmiskais līdzsvars sistēmas stāvoklis, kurā tās ķīmiskās reakcijas ir atgriezeniskas un ķīmiskais sastāvs nemainās
Paraselu salas Sišas salas Dienvidķīnas jūrā
sjaņ Sjaņ tai - jaunais nemirstīgais ķermenis, ko no iznīcīgā, pasaulīgā ķermeņa matērijas un enerģijas cenšas izveidot ķīniešu "iekšējās alķīmijas" adepts
emulgens Skāba rakstura tauku, eļļu, sveķu šķīdumu emuļģētājs līdzeklis
pentoksīds Skābekļa savieno jums ar ķīmisko elementu, kura oksidēšanas pakāpe ir 5; elementa (V) oksīds
trioksīds Skābekļa savienojums ar ķīmisko elementu, kura oksidēšanas pakāpe ir 3; ķīmiskā elementa (III) oksīds
elektrolīts skābes vai sārma šķīdums ūdenī, kuru iepilda elektriskajos akumulatoros; dažādu sāļu un skābju šķīdumi, kurus lieto elektrolītiskajās vannās u. c.
acidimetrija Skābju daudzuma noteikšana šķīdumos ar kvantitatīvu ķīmisko analīzi
sulfītvārskābe Skābos sērpaskābes sāļus saturošs sulfītvārīšanas šķīdums ar izšķīdušā sērpaskābes anhidrīda pārākumu
ukrs Skaists, tīrs, vīrišķīgs
kārtas skaitlis skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā
indekss skaitlis, kas pierakstīts ķīmiskā elementa simbolam (parasti labajā pusē apakšā) un norāda šī elementa atomu skaitu molekulā
koeficients Skaitlis, kas rāda, cik daudz viena veida molekulu piedalās apskatāmajā ķīmiskajā reakcijā
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu
drēkšties Skaļā balsī raudāt (parasti par niķīgu bērnu)
tauzīt skaļi un muļķīgi runāt
Sc Skandijs (ķīm. elements)
Ķeizarkrēsls skatu vieta Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšmalā Siguldas rietumu nomalē, Laurenčos, t. s. Beites kraujā (Kaķīškalna nogāze pret asu Gaujas līkumu)
albuminoīds Skleroproteīns, vienkāršs proteīns, kas nešķīst neitrālos šķīdinātājos
skraukstīgs Skraukšķīgs
ķīlgalvji Skrejvaboļu dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 8 sugas, 4,3-6 mm garas vaboles ar lielu galvu, lielām, uz sāniem izbīdītām acīm un vairākiem spēcīgiem, gareniskiem ķīļiem uz pieres
dimetilformamīds Skudrskābes dimetilamīds (CH3)2N-CH=O, labs šķīdinātājs
skudru spirts skudrskābes šķīdums etilspirtā
skuju raksts skujiņu raksts - ornamenta raksts, ko veido divas leņķī savienotas taisnas līnijas
skutele Skutulis - bļoda, māla šķīvis; podiņš; trauciņš
N Slāpeklis (ķīm. elements)
drabļāta diena slapjdraņķīga diena
pļumpains Slapjdraņķīgs
slapdraņķains Slapjdraņķīgs
Babajs Slāvu mitoloģijā - tēls, ar ko biedēja nepaklausīgus un niķīgus bērnus
žļaubi Slībs, šķībs
uzcūkot Slikti uzzīmēt, slikti uzrakstīt (pavirši un ar smērējumiem; arī neķītri)
ukris Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks
ukrītis Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks
jobans slikts, pretīgs; neinteresants, muļķīgs
tizls Slikts; muļķīgs
miokardiodistrofija Slimība, ko izraisa miokarda koloidāli ķīmiskās struktūras bojājumi; to cēlonis ir nepietiekama asinsapgāde
raganbulta Slimība, kurai raksturīgas iekšķīgas sāpes
ragaņbulta Slimība, kurai raksturīgas iekšķīgas sāpes; raganbulta
metatēze Slimības perēkļa pārvietošanās no viena orgāna uz citu; ķīmijā apmaiņas reakcija
morija Slimīga dziņa uz muļķošanos, bērnišķībām
koprolalomānija Slimīga tieksme lietot neķītrus vārdus
ehopātija Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga dzirdēta vārda vai skaņas vai redzētas darbības automātiska, bezmērķīga atkārtošana
disbārisms Slimīgs stāvoklis, ko ierosina spiediena diference starp kopējo apkārtējo barometrisko spiedienu un brīvo un izšķīdušo gāzu kopējo spiedienu ķermeņa audos, šķidrumos un dobumos
sluņķīgs Slinks, tūļīgs; sloņķīgs
nozvilu Slīpi uz vienu pusi, greizi, šķībi
nozvēlu Slīpi, šķībi
slaidus Slīpi, šķībi
šļaukans Slīps, šķībs
žļaubans Slīps, šķībs
zvīls Slīps, šķībs
zvils Slīps, šķībs, pusguļus
zviļš Slīps, šķībs, tāds, kas atrodas pusguļus
slotaskāts Slotas saišķī, plāksnē iestiprināms, arī iestiprināts kāts
D Smagā ūdeņraža (ūdeņraža izotopa ^2^H) deitērija ķīmiskais simbols
gargurans Smagi austrumindiešu un ķīniešu zīda audumi
nodrellēties Smagi strādājot (vergojot) nomocīties un notašķīties
paceļamais balastķīlis smags švertveida balastķīlis, ko paceļ un nolaiž ar rokas vinču
beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu
krils smalkas brīvas celulozes šķiedras, kas izdalās no kopējās ķīmiskās celulozes masas malšanas laikā
ķīseļa pulveris smalki saberztu augļu ekstraktu, cietes un cukura sajaukums ķīseļa pagatavošanai
pulveris smalki sasmalcināta kristāliska vai amorfa viela (daļiņu izmēri 10^-8^ līdz 10^-3^ m); iegūst ar fizikālmehāniskām metodēm (cietu vielu maļ, saberž) un fizikālķīmiskām metodēm (izgulsnējot, sublimējot, elektrolizējot, izmantojot zemas temperatūras plazmu); lieto dažādu pastu izgatavošanai
melilotāns Smaršviela ar ceļa āboliņam līdzīgu smaršu, ķīmiski - parametīlacetofenons
mūmijs smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; kalnu balzams
kalnu balzams smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; lieto tautas medicīnā; mūmijs
smarža Smaržvielu spirta vai ūdens un spirta šķīdums ar patīkamu aromātu
odekolons Smaržvielu šķīdums atšķaidītā spirtā
kaļķēt Smēķēt (pīpi, kaļķīti)
šmuķēt Smērēt, tašķīt
miglāt Smidzināt (augus) ar ķīmikālijām
peļāt smulēt, aptraipīt, notašķīt
svēpis Smulis, trašķis; maza auguma notašķījies cilvēks
Labdarības organizāciju apvienība sociālā darba vēsturē nozīmīga organizācija, kas nošķīra reliģijā balstītu labdarību un zinātnisko labdarību – sistemātiski organizētu palīdzības nodrošinājumu tiem, kam tā nepieciešama nabadzības, slimības vai citu apstākļu dēļ
pseidointelektuālisms sociāla parādība, kad inteliģenci izmanto kā ārišķīgu stilu, nevis kā praktisku būtību
sunjatsenisms Sociālpolitiska mācība, kuras pamatlicējs ir ķīniešu revolucionārais demokrāts Suņs Jatsens
apķīlāt Sodīt (cilvēku), paņemot (ko) par ķīlu
solvāti Solvatācijas produkti - izšķīdinātās vielas molekulas vai joni, ko aptver šķīdinātāja molekulu apvalks, kuru notur elektrostatiskie un van der Vālsa spēki, kā arī koordinācijas un ūdeņraža saites
hemosorbcija Sorbcijas process, kurā adsorbenta un tā adsorbētās vielas daļiņas veido ķīmisku savienojumu
spārna profils spārna šķērsgriezums paralēli lidmašīnas bāzes plaknei; to raksturo ar maksimālo relatīvo biezumu un maksimālo izliekumu; šī profila forma var būt simetriska, asimetriska, superkritiska, rombveida, ķīļveida u. c.
šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos
gaismjutīgais slānis speciāli veidots slānis, kurš noteikta starojuma ietekmē maina savas strukturālās un fizikāli ķīmiskās īpašības, ko izmanto fotogrāfiju (emulsijas slānis) un formu plašu (kopējamais slānis) izgatavošanā; fotoemulsija
sintētiķis Speciālists (parasti ķīmiķis), kas nodarbojas ar vielu sintēzi
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana
sjuimitaņ Speciāls altāris, kas simbolizēja Meru kalnu ķīniešu čaņbudistu klosteros
fotorezists speciāls fotoemulsijai līdzīgs materiāls, kas maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības pēc eksponēšanas; paredzēts informatīva teksta vai attēlu pārnešanai
kvēlsietiņš Speciālu materiālu sietiņš, ko ievietoja gāzes liesmā lai iegūtu vienmērīgi baltu gaismu; kvēlzeķe; kvēlzeķīte
ķimiorezistence Specifiska rezistence, ko šūnas ieguvušas pret ķīmiska aģenta iedarbību
ķīmijrezistence Specifiska rezistence, ko šūnas ieguvušas pret ķīmiska reaģenta iedarbību
bioģeoķīmiskās endēmijas specifiskas augu, dzīvnieku, cilvēku saslimšanas, ko izraisa viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī)
fermenti Specifiskas olbaltumvielas, kas paātrina bioķīmiskos procesus organismā; enzīmi
spēdelīte Spēdele; četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē
garša spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu
spermatolīze Spermatozoīdu noārdīšana vai šķīdināšana
tīra augu eļļa spiežot, ekstrahējot vai izmantojot līdzvērtīgu paņēmienu, no eļļas augiem iegūta augu eļļa, kas ir nerafinēta vai rafinēta, bet nav ķīmiski modificēta un kā degviela ir piemērota izmantošanai noteiktu veidu iekšdedzes motoros, kā arī atbilst emisijas prasībām
kastings Spiningošanas daudzcīņa - sacensības mērķī mešanā un tālmešanā ar spiningu un mākslīgās mušiņas makšķeri
spirohetolize Spirohetu izšķīdināšana
propilspirts Spirtrūgšanas blakusprodukts, piesātinātais pirmējais spirts, izmanto kā šķīdinātāju un organiskajā sintēzē
Ņūtona sistēmas spoguļteleskops spoguļteleskops, kurā staru gaitas maiņai izmanto plakanu palīgspoguli, kas novietots 45° leņķī pret optisko asi
granāta sporta rīks mešanai tālumā vai mērķī
šaušana sporta veids - šaušana mērķī ar rokas šaujamieroci, loku
frisbijs sporta veids, kurā izmanto šo disku jeb lidojošo šķīvīti
sasprauslāt Sprauslājot aptašķīt
saspraušļāt Sprauslājot aptašķīt
ksiloidīns Spridzināma viela, dabū kokvielas izšķīdinot salpetra skābē
bulbķīlis Spurķīļa konstrukcija, kas sastāv no plakanas vai profilētas metāla plāksnes, kurai apakšmalā pierīkots cigārveida bulbs
lepstere Stabule, kas gatavota no koka mizas ar šķībi nogrieztu pūšamo galu
gaiļi Stādi ar tieviem, gaišiem stiebriem un baltu pūku kušķīšiem galā
šļuburēt Staigāt vai braukāt bez vajadzības, bezmērķīgi
striegonis Staignājs; arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa); laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis
gamma iekārta starojuma avots, kas paredzēts dažādu objektu apstarošanai ar gamma (γ) stariem, lai realizētu tehnoloģiskus procesus (ķīmisko sintēzi, polimerizāciju, sterilizāciju utt.) vai veiktu pētījumus
sašūšana Starpmolekulāru ķīmisku saišu veidošana starp lineārām un sazarotām makromolekulām, veidojot vienotu telpisku struktūru
Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka
starptautiskā arbitrāža starptautiskā šķīrējtiesa, kas miera ceļā nokārto strīdus starp valstīm, kuras strīda jautājumus nodevušas izskatīšanai arbitrāžā
IUPAC Starptautiskā tīrās un lietišķās ķīmijas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Chemistry")
aktīnisms Staru enerģijas spēja ierosināt vielā ķīmiskas pārvērtības; šī īpašība piemīt violetajām un ultravioletajām gaismas spektra daļām
pļūtīt slapju stāstīt muļķības
ielikt bulli ausī stāstīt muļķības vai melus
dirst ausī stāstīt niekus, muļķības
driznēt Stāvēt dīkā; ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties
pārsātinātība stāvoklis, kad (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrācija ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju
steķis Steķītis (1)
atspoļu stelles stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar atspoli
kīvens Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež; ķīvenis
paralēlā izvietojuma slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvniekus ielaiž pa grupām un fiksē stāvvietā taisnā leņķī pret slaucējas darba tranšeju; slaukšanas aparātu uz tesmeņa uzliek starp pakaļkājām
kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem
balstiņš Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); steķītis
kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās)
ūdensstikls Stiklējāds, verdošā ūdenī šķīstošs kramskābes savienojums ar alkalijām, kālija vai nātrija silikāts
kvarca stikls stiklveida silīcija dioksīds (SiO~2~), kam piemīt liela termiskā un ķīmiskā izturība; lieto ķīmiskās aparatūras un trauku izgatavošanai, kvarca šķiedras ieguvei, izmantošanai gaismas vados
stiķots Stiķīgs
birete Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem
birzumi Stingras, cietas mīklas mazas klimpas, ko (ar pirkstiem) iedrupina zupā; šķidras mīklas klimpas (kas vāroties sašķīst)
kakodilcianīds Stiprākais nāveklis starp kakodila preparātiem, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; iedarbojas uz elpošanas orgāniem, plaušām, acīm un nerviem
korda pavediens stipri grodots kokvilnas vai ķīmisko šķiedru pavediens, ko izmanto auklu, virvju un drānu izgatavošanai
marķēšanas papīrs stiprs, ūdensizturīgs papīrs apģērbu iezīmēšanai ķīmiskajā tīrīšanā
šķīvot Strādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām
opalescence strauja gaismas izkliedes pastiprināšanās tīrās vielās kritiskā stāvoklī vai arī šķidrumu un gāzu šķīdumos kritiskā punkta tuvumā
spindelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem)
spindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem)
strebenis Strēbeklis - šķīdrs ēdiens, ko var ēst ar karoti
nagos Strīdā, ķīviņā
kasu plinka strīdīgs, kašķīgs cilvēks
āzainītis Strīdīgs, kašķīgs cilvēks
lecība Strīdīgums, kašķīgums
pekens Strīpains ķīniešu zīda audekls
Sr Stroncijs (ķīm. elements)
atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
debils Stulbs, muļķīgs (bieži tiek lietots kā epitets kopā ar iesauku vai personvārdu ekspresijas pastiprināšanai)
palogs Stūros, parasti ar ķīļiem vai šķēršļiem, nostiprināts rāmis, uz kura stingri uzstiepj un nostiprina audeklu; ķīļrāmis
hipersensibilizācija Sudraba halogenīda fotomateriālu gaismjutības palielināšana, tos pirms eksponēšanas ķīmiski apstrādājot
amargens Sudraba nitrāta, amonjaka un ūdens šķīdums, bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums ar sārmainu reakciju un amonjaka smaku, baktericīds līdzeklis
Ag Sudrabs (ķīm. elements)
Plagiothecium succulentum sukulentu šķībvācelīte
pašdzidrināšanās Sulā nešķīstošo augļu daļiņu kārtaina nosēšanās uz trauka pamatnes augļu pārstrādē
brīvais sēra dioksīds sulfītvārskābes sēra dioksīda daļa, kas šķīdumā saistīta sērpaskābē (H~2~SO~3~)
Manukmanuka Sumatras mitoloģijā - zilā kosmiskā vista, kas sāka pasaules radīšanu izdējot trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi, kas radīja trīs Visuma līmeņus: debesis, virszemes pasauli un pazemes valstību
Manuk-Manuka Sumatras tautu mitoloģijā - gaišzilā kosmiskā vista, visas pasaules radītāja, augstākā dieva sieva, kas izdēja trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi - demiurgi, kas radīja trīs Visuma līmeņus - debesis, cilvēku pasauli un pazemes valstību
Neņdzjana Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Nen Jiang"), garums - 1089 km, sākas Lielā Hingāna Ilhurialiņa grēdā 1500-1700 m vjl.; Nuņdzjana
dzidrināšana suspendēto daļiņu izdalīšana no šķidruma (nostādinot, filtrējot, centrifugējot); sulu dzidrināšanai lieto fizikālās, fermentatīvās, koloidāli ķīmiskās metodes
sušķīgums Sušķība
egļu sveķi sveķskābju šķīdums terpentīnā, kas izdalās no egles koksnes dažu ārējo gadskārtu un mizas sveķailēm un no šūnām zem kallusa
ūdens dispersijas laka sveķu (piemēram, uz polivinilspirta bāzes) šķīdums ūdenī, ko uzklāj novilkumam tieši iespiedmašīnā, izmantojot lokšņu iespiedmašīnas pēdējo sekciju vai speciālu lakošanas sekciju ar papildu žāvēšanas iekārtu
laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas
iontoforeze Svešu jonu ievadīšana kādā ķermenī, izmatojot elektriskās strāvas ķīmiski fizikālās īpašības
Zamzams Svētā aka, kas atrodas līdzās Kaabai Mekas galvenās mošejas teritorijā, tās ūdenim piedēvētas brīnišķīgas spējas: tas dziedina slimos, remdē izsalkumu
sanctus Svēts, izcils, šķīsts, tikls; svētais
sviesta alstaris sviesta šķīvis
sviesta alstars sviesta šķīvis
alcers Sviesta šķīvis
Pb Svins (ķīm. elements)
tablete Šādas plāksnītes formā sapresēta ķīmiska pulverveida viela
sārms Šādas vielas šķīdums, ko izmanto, piemēram, veļas mazgāšanai
sašaut Šaujot mērķī, iegūt (noteiktu punktu skaitu)
kņubu Šaurā leņķī
uzkumā Šaurā leņķī (izkapts piesējums pie kāta)
izkumu Šaurā leņķī (par izkapts asmeni pret kātu)
iekaru Šaurā leņķī iesiet ("iekārt") izkapti
iekarus Šaurā leņķī iesiet izkapti
ķīļstīpa Šaura, pusapaļa metāla stīpa, kas no klājmalas priekšvadnim pa vidu iet zem laivas dibena līdz pat ķīlim (švertam)
goliļa Šaura, šķīvja veida, stīva linu apkakle 17. gs. vīriešu apģērbam Spānijā
Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu
sānuguns Šaušana ar strēlnieku ieročiem un lielgabaliem leņķī, kas ir tuvu 45 grādiem attiecībā pret mērķa fronti
dārts šautriņu mešana – sporta veids, kurā mazas šautriņas jāmet apaļā, punktu zonās sadalītā mērķī
džuni Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi
lani Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi
leji Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi
jods šī elementa šķīdums spirtā (antiseptisks līdzeklis)
hurūfīs Šiītu sekta, izplatīta gk. Turcijā, uzskata burtus par dievišķīgu un pārpasaulīgu būtņu simboliem
sarkanknābja saulesputns šīs ģints suga ("Leothrix lutea"); "ķīniešu lakstīgala"
neitrālā sulfītvārīšana šķeldu vārīšana ar buferētiem neitrāliem vai vāji sārmainiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem
atlatle šķēpa mērķī mešana (ar lingu)
atlatlists šķēpa mērķī metējs; lingotājs
spuliņš Šķērskoks tača kraķī, uz ko atbalsta laipas
šķībacis šķībacains cilvēks
plagiokefalija Šķībgalvainība, galvas asimetrijas veids, kur galvas smadzeņu daļas lielākais garums neatrodas mediānā plāksnē, bet iešķībi vai diagonāli
laideriski Šķībi
šķībai Šķībi
šķībaniski Šķībi
odontortoze Šķībi augošu zobu iztaisnošanas operācija
klemburiski Šķībi greizi
adosēt Šķībi nogriezt
greiļat Šķībi sagriezt
ievelkains Šķībi šķiedrains (koks)
kristmeterām Šķībi un greizi
rēmulrēmuliski šķībi un greizi (streipuļojot)
čūreniski Šķībi, greizi
ķieriski Šķībi, greizi
greižu greižām iet šķībi, greizi iet
globži Šķībi, greizi, aplami
kabu kabumis iet šķībi, greizi, līkumiem iet
pasvelu Šķībi, slīpi
pasvilu Šķībi, slīpi
Crataegus plagiosepala šķībkausa vilkābele
izlēvens Šķībs
šķeibs Šķībs
šķībenisks Šķībs (parasti mazliet)
taliks Šķībs raksts turkiem un persiešiem
šļaupens Šķībs, greizs
klešs Šķībs, greizs, izliekts
šķobs Šķībs, greizs, līks, sašķiebies
kluins Šķībs, līks, sagriezies
žļudzens Šķībs, slidens
plagiotheciaceae Šķībvācelīšu dzimta
doblapu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium cavifolium")
līklapu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium curvifolium")
sīkzobu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium denticulatum")
gaišā šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium laetum")
nemanāmā šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium latebricola")
meža šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium nemorale")
Rutes šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium ruthei")
sukulentu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium succulentum")
plagiothecium Šķībvācelītes
šķīstamība Šķīdība
šķīstība Šķīdība
spirtšķīdums Šķīdinājums spirtā
dilūcija Šķīdināšana, atšķaidīšana
šķaidīt Šķīdināt
šķīdēt Šķīdināt
šķīdīt Šķīdināt
pudināt Šķīdināt (kartupeļus, ilgi vārot)
sašķiest Šķīdināt (ūdenī)
šķiedināt šķīdināt, likt sašķīst
solvēt Šķīdināt, samaksāt
solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem
osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas
elektroosmoze Šķīdinātāja pāreja caur membrānu elektriskā lauka ietekmē; izmanto šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai
sinerēze šķīdinātāja patvaļīga izdalīšanās, piemēram, no recekļa
disolvents Šķīdinātājs
solvents Šķīdinātājs
ekstrahents Šķīdinātājs, ko lieto ekstrakcijā
eluents Šķīdinātājs, ko lieto hromatogrāfijā vielu sadalīšanas procesā
šķaidas Šķīdonis
šķīdenis Šķīdonis
šķīdne Šķīdonis
šķīdoņa Šķīdonis
šķīdons Šķīdonis
šķīdnis šķīdonis, kūstošs sniegs
karbolfuksīns Šķidra krāsviela, kas sastāv no fenola šķīduma, fuksīna un alkohola
gļotas Šķidra zāļu forma, ko iegūst, šķīdinot karstā ūdenī tādas augu jēlvielas, kurās atrodas gļotvielas
frakcija šķidra, gāzveida vai birstoša materiāla daļa, kas atšķiras ar kādām fizikālām vai ķīmiskām īpašībām
štīsts Šķidrs; šķīsts
elutriācija Šķidruma atduļķošana; process, kurā nešķīstoša pulvera rupjākos graudus atdala no smalkākajiem, nolejot šķidrumu pēc rupjāko graudu nogulsnēšanās
hipodermoklīze Šķidruma ievadīšana zem ādas lielā daudzumā, piem., fizioloģiskā šķīduma infūzija
areometrija Šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšana
duļķes Šķidrumā neizšķīdušas nogulsnes, arī nogulsnējuši netīrumi
izkust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā izšķīst, sadalīties (par vielu)
kust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā šķīst, dalīties (par vielu)
odols Šķidrums mutes skalošanai, sastāv gk. no salola un mentola vai piparmētras šķīduma spirtā
dializāts Šķidrums, kas izgājis cauri dializatora membrānai un kurā ir šķīdināti kristaloīdi
sūkalas Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus)
perlamutra laka šķidrums, kas sastāv no želatīna šķīduma un amonjakā mazgātām jugliņa jeb vīķes zvīņu daļām, lietoja mākslīgo pērļu rūpniecībā
eksosmoze Šķidrumu un izšķīdinātu vielu izsūkšanās no šūnas uz apkārtējo vidi
saturācija Šķidrumu, šķīdumu, audu piesātināšana, arī apstrādāšana, ar, parasti ogļskābes, gāzi
moldaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas daudzuma molos attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo vielas daudzumu
masasdaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas masas attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo masu
tilpumdaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas tilpuma attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo tilpumu
kataforēze Šķīdumā esošu lādētu daļiņu pārvietošanās uz katodu caur šķīdumu plūstošas elektriskās strāvas iedarbībā
osmotiskais spiediens šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi, kurus atdala puscaurlaidīga membrāna
ietvaice Šķīduma koncentrēšana, daļu šķīdinātāja (parasti ūdeni) iztvaicējot
ietvaicēšana Šķīduma koncentrēšana, daļu šķīdinātāja (parasti ūdeni) iztvaicējot
nogulsnes Šķīdumā neizšķīdušas vielas kopums
izotoniski šķīdumi Šķīdumi, kam ir tāds pats osmotiskais spiediens kā asins serumam
izotoniski šķīdumi Šķīdumi, kam ir vienāds osmotiskais spiediens
šķidrās zāļformas šķīdumi, mikstūras, ekstrakti, aerosoli un emulsijas
šķīdne Šķīdums
bezūdens vide šķīdums (šķidrums), kas nesatur ūdeni vai ūdens ir izšķīdusī viela
antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stingrību, augstu siltumietilpību, niecīgu iztvaikotspēju
virāža Šķīdums fotoattēlu ietonēšanai
ātrpelde Šķīdums galvanoplastikā, kas parasti satur uz 100 l ūdens 20-30 kg bezdzelzs vara vitriola un 0,4 kg tīras sērskābes
laudopans Šķīdums vai tabletes, kas satur galvenos opija alkaloīdus bez balastvielām
titrants šķīdums, ar ko titrē
aizsargšķīdums Šķīdums, kas aizsargā
atsālnis Šķīdums, kas paliek pēc kristālu atdalīšanas kristalizācijas un sintēzes procesos
decinormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 0,1 gramekvivalentu šķīdinātās vielas
decimolārs Šķīdums, kas vienā litrā satur 1/10 izšķīdinātās vielas mola
dekanormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 10 gramekvivalentu šķīdinātās vielas
melnais atsārms šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas pēc natrona vai sulfāta metodes
sulfīta atsārms šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas pēc sulfīta metodes
atsārms Šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas; blakusprodukts, kas rodas, izgatavojot celulozi
vājinātājs Šķīdums, ko lieto fotoattēlu vājināšanai
koncentrēts šķīdums šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas
molāls šķīdums šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā kilogramā šķīdinātāja
molārs šķīdums šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā litrā šķīduma
ūdensšķīdums Šķīdums, kurā par šķīdinātāju ir izmantots ūdens; ūdens šķīdums
ūdens šķīdums šķīdums, kurā par šķīdinātāju ir izmantots ūdens; ūdensšķīdums
vārskābe Šķīdums, kurā vāra koksnes šķeldu celulozes iegūšanas procesā - ar reģenerēto (atstrādāto) sērpaskābes anhidrīdu pastiprināta svaigā sulfīta skābe (torņskābe)
šķīdinātājs šķīdums, parasti organisku vielu maisījums, ko lieto krāsu, laku, līmju u. c. tehnisko apdares materiālu gatavošanai un atšķaidīšanai
šķiedenis Šķīdums; arī šķidrums
pretējā osmoze šķīdumu filtrācija zem spiediena (0,3–0,4 MPa) caur puscaurlaidīgu membrānu disociētu jonu līmenī (molekulmasa < 1000, daļiņu izmērs < 0,005 m)
normalitāte Šķīdumu koncentrācijas mērs - vielas gramekvivalentu skaits litrā
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu
šķaidiņi šķiedes - apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem
ķīmiskā šķiedra šķiedra, ko iegūst ķīmiskajā rūpniecībā; iedala mākslīgajās un sintētiskajās šķiedrās
Kupro šķiedra šķiedra, ko iegūst no celulozes šķīduma kompleksā vara tetramīnhidroksīda šķīdumā
izkodināšana Šķiedras vai krāsvielas ķīmiska sagraušana speciālu efektu iegūšanai
mākslīgās šķiedras šķiedras, ko iegūst ķīmiskā apstrādē no dabiskiem materiāliem, piemēram, viskoze, acetātzīds
šķielaniski Šķielējot, šķībi skatoties
šķieliski Šķielējot, šķībi skatoties; šķielaniski
šķērmēt Šķīelēt, glūnēt
skrejceļš Šķietlādes virsma, pa ko pārvietojas atspole, virzoties cauri šķīrienam
šķīnis Šķīlis; paliels duncis (skalu plēšanai)
šķiņa Šķīnis (6) - pūra nauda, ko panāksni šķiroties samet līgavai
diferencētājpazīme Šķīrējpazīme - nozīmīga pazīme, kas balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju, un kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības
uztveres šķīrējpazīme šķīrējpazīme fonoloģijā, kura primāri balstās uz klausītāja doto raksturojumu, kas iegūts kā reakcija uz segmenta akustiskajām pazīmēm
jūdītājs Šķīrējs, šķīrējtiesnesis
arbitrāža Šķīrējtiesa
šķīrējtiesnesis Šķīrējtiesas loceklis
superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs
arbitrs Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas prāvnieki vai ko ieceļ valsts likumā paredzētajā kārtībā
probiviri Šķīrēju un rūpniecības tiesas locekļu nosaukums Itālijā
atšķirknis Šķīries vīrietis
atšķirule Šķīrusies sieviete (ar nicīgu pieskaņu)
jukt Šķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.)
jukt Šķīst, tikt kliedētam
agnese Šķīstā
šķīstums Šķīstība 1(1)
šķīstums Šķīstība 2(2)
kastitāte Šķīstība, nevainība, tikumība
arāfs Šķīstīšanās uguns muhamedāņu ticībā, vieta starp paradīzi un elli
katartika Šķīstīšanās, viena no galvenām prasībām reliģiskā kultā un maģijā
cīstīt Šķīstīt, atjaunot nevainību (pēc grēkošanas)
spelte Šķīstītava, priekšelle
amilogēns Šķīstošā ciete
amilodekstrīns Šķīstošā ciete, starpprodukts, cietei pārvēršoties par cukuru
šķīstene Šķīstošā kafija
SSS Šķīstoša specifiskā viela (angļu "soluble specific substance")
minerāllīme Šķīstoša stikla šķīdinājums ūdenī, ko lieto papīra, auduma un koka līmēšanai uz metāla, skārda u. tml.
SLA Šķīstošais aknu antigens (angļu "soluble liver antigen")
gaistoša iespiedkrāsa šķīstošas iespiedkrāsas paveids. kas šķīst dažos šķīdinātājos vai ūdenī; ja uz šo iespiedkrāsu iedarbojas ar balinātāju vai ūdeni, dažās aizsarglīdzekļa vietās iespiestie attēli pazūd vai izbalo; izmanto pret viltojumiem aizsargātu dokumentu izgatavošanai
precipitinogēns Šķīstošs antigēns, kas izraisa precipitīna rašanos
celulozes ksantogenāts šķīstošs produkts, ko iegūst, apstrādājot sārmaino celulozi ar sēroglekli CS2; lieto celofāna un viskozes ražošanai
dakriolīns Šķīstošs proteīns asarās
piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to)
noplūst Šķīstot šķidrumā, arī iekļūstot šķidruma plūsmā, atdalīties nost
nošķīst Šķīstot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), garām (kam) - par šķidrumu, masu
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
aizšķīst Šķīstot, šķiežoties attālināties
iešķīst Šķīstot, šķiežoties ievirzīties
cists Šķīsts, nevainīgs
šķilsts Šķīsts, šķidrs, plāns
šķeit Šķīt
šķinēt Šķīt
šķinot Šķīt
šķint šķīt (1)
šķīvis Šķīvbomis
šķīvbomis Šķīvenis; aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums
gaļdeņš šķīvis
tolēķis šķīvis
alstaris Šķīvis
alstars Šķīvis
šķīve Šķīvis
stelēķis Šķīvis
talēķis Šķīvis
talerka Šķīvis
talerķis Šķīvis
tallerķis Šķīvis
tarelka Šķīvis
telēģis Šķīvis
teleķis Šķīvis
telēķis Šķīvis
telērģis Šķīvis
telerķis Šķīvis
telērķis Šķīvis
telveģis Šķīvis
telvēģis Šķīvis
telvēķis Šķīvis
telvērģis Šķīvis
telverķis Šķīvis
šķīva Šķīvis - trauks ar lēzenām ieslīpām malām ēdiena ievietošanai
pašķīvis Šķīvis (vai tase), kas atrodas apakšā (zem trauka ar dzērienu vai ēdienu)
šķēve Šķīvis dievmaizīšu pasniegšanai
bagasts Šķīvis, kur kāzu viesi samet dāvanu naudu jaunlaulātajiem
diskoss Šķīvis, uz kura Pareizticīgo baznīcā tiek novietotas dievkalpojumam sagatavotās prosforas
talērķis Šķīvis; talēķis
talerka Šķīvja saturs
cymbales Šķīvji
cinelli Šķīvji, šķindēkļi
piatti Šķīvji, šķindēkļi
šķīvotājs Šķīvju lobītājs, šķīvju ecēšas
šķīvjveidīgs Šķīvjveida
padirsenis šķīvjveida plastmasas slidināšanās līdzeklis
šķīvēt Šķīvot
sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt
fokšote Šote fokburas nostādīšanai vajadzīgajā leņķī pret vēju
tērauda līķtrose štagburas priekšējā malā (līķī) iešūta pastiprināšanas trose no nerūsoša tērauda
Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis
citoķīmisms Šūnas bioķīmiskā aktivitāte
auksēze Šūnas dalīšanās ierosināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem
citoķīmija Šūnas ķīmija
pinocitoze Šūnas membrānas spēja absorbēt šķidruma pilienus ar tajā izšķīdušajām organiskajām vielām
iekšējais tīklainais aparāts šūnas organoīds, kas morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko īpašību ziņā atšķiras no citiem organoīdiem; saskatāms, lietojot speciālas krāsošanas metodes
lizāts Šūnu līzes, šķīdināšanas produkts
līze Šūnu, asins komponentu, baktēriju u. tml. izšķīšana kāda faktora iedarbībā
osmotiskā līze šūnu, piem., eritrocītu noārde ar hipotonisku šķīdumu
svaigā veidā tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei
atkarus tā, ka atliekts atpakaļ, nost (no kāta pārāk platā leņķī) - par izkapti
ciānsavienojumi Tādas ķīmiskas vielas, kuru sastāvā ir no slāpekļa un oglekļa salikta ciangrupa
ekspiācija Tādas personas šķīstīšanās, kas apvainojusi dievus; grēka (nozieguma) izpirkšana
vājš tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
daudzvērtīgs tāds (ķīmiskais elements), kas spēj savienoties ar vairākiem (cita elementa) atomiem vai aizstāt vairākus atomus, vairākas atomu grupas ķīmiskos savienojumos
trīsvērtīgs tāds (ķīmiskais elements), kura oksidēšanas pakāpe ir trīs
vienvērtīgs tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir viens
četrvērtīgs tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir četri
divvērtīgs tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir divi
vienaizvietots tāds (ķīmiskais savienojums), kura molekulā aizstāts viens atoms vai atomu grupa
bezprātīgs tāds (nodoms, rīcība), kas ir pretrunā ar normālu saprātu; bezjēdzīgs, muļķīgs
tio- tāds (par ķīmisku savienojumu), kura molekulā skābekļa atomu aizstājis sēra atoms
piesātināts tāds (piemēram, šķīdums), kurā dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu)
nepiesātināts tāds (piemēram, šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu)
milimolārs tāds (šķīdums), kura 1 litrs satur 1 mmol izšķīdušās vielas
ķīselaiņš tāds (trauks), kur bijis ķīselis; ar ķīseli notriepts
dzīvsudraborganisks tāds organisks savienojums, kurā ogleklis ķīmiski saistīts ar dzīvsudrabu
šķīdonīgs tāds, kad bieži iestājas šķīdonis
šļiecis tāds, kam ēdot siekalas šķīst
kriptotoksisks tāds, kam ir apslēptas toksiskas īpašības, piem., šķīdums, kas normāli nav toksisks, bet var tāds kļūt, ja traucēts tā koloīdu līdzsvars
svaigs tāds, kam ir dabiskais veids un kas nav bijis pakļauts termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei (par pārtikas produktiem, parasti par augļiem, dārzeņiem)
elsīgs tāds, kam ir iekšķīgs iekaisums, astmatisks, tāds, kas cieš no plaušu slimības
ķīļveida tāds, kam ir ķīļa veids, forma
muļķa tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķīgs (1)
muļķis tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķīgs (1)
vājš tāds, kam ir samērā maza koncentrācija (piemēram, par šķidrumu, šķīdumu); tāds, kam ir maza jonizācijas pakāpe
šķībacains tāds, kam ir šķības acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
šķīvjveida tāds, kam ir šķīvja (1) forma, veids
ekvimolekulārs tāds, kam ir vienāds izšķīdinātās vielas molekulu skaits
politonisks tāds, kam raksturīgs politonisms (piem., sengrieķu, serbu, ķīniešu, japāņu valoda)
heterofils tāds, kam tieksme neparastā veidā reaģēt uz ķīmisku vai bioloģisku vielu; krāsoties neparastā veidā; antivielas īpašība reaģēt ar nespecifisku antigēnu
šķīdīgs tāds, kas ātri kļūst šķīdans (par ceļu)
interkuneāls tāds, kas atrodas starp ķīļveida kauliem
bioģeoķīmisks tāds, kas attiecas uz bioģeoķīmiju
bioorganisks tāds, kas attiecas uz dzīvo organismu organisko ķīmiju
karotikoklinoīds tāds, kas attiecas uz iekšējo miega artēriju un spārnkaula ķīļveida izaugumu
hemosensorisks tāds, kas attiecas uz spēju uztvert ķīmiskas vielas, piem., smaržas
biohidraulisks tāds, kas attiecas uz ūdens un šķīdumu darbību dzīvajos audos
bļederis tāds, kas dara muļķības
klinoīds tāds, kas formas ziņā atgādina gultu, piem., ķīļveida izaugums
teratogēns tāds, kas iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieka dīgli, rada organisma kroplības (piemēram, par ķīmiskām vielām vai preparātiem ar šādu iedarbību)
saistīts tāds, kas ietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām
sintētisks tāds, kas ir iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā, arī tāds, kas ir sintezēts ķīmiski pēc dabā esoša parauga (par vielām)
sintētisks tāds, kas ir izgatavots no ķīmiskajā sintēzē iegūtām izejvielām
šķībs tāds, kas ir izveidojies samērā šaurā leņķī (attiecībā pret sejas vidusdaļu) - par acīm; arī sašķiebts, arī deformēts (par ķermeņa dalām)
hemosensitīvs tāds, kas ir jutīgs pret dažādiem ķīmiskiem savienojumiem vai to koncentrācijas pārmaiņām apkārtējā vidē
puicīgs tāds, kas ir līdzīgs zēnam; arī bērnišķīgs
svinīgs tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.)
jodains tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā; tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā
pretķīmisks tāds, kas ir paredzēts aizsardzībai pret ķīmiskajiem uzbrukumiem, ķīmisko ieroču iedarbības novēršanai
cimperlīgs tāds, kas ir pārspīlēti izvēlīgs; arī niķīgs, untumains
metamorfizēts tāds, kas ir pārveidojies augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem)
neauglīgs tāds, kas ir pavadīts bezmērķīgi, nesaturīgi (par laikposmu)
tēvišķs tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs
beat- tāds, kas ir saistīts ar dievišķību
genotoksisks tāds, kas izraisa dezoksiribonukleīnskābes bojājumus, radot mutācijas vai audzējus, piem., radiācija, ķīmiskas vielas u. c.
untumains tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku); niķīgs (2)
bābisks tāds, kas izturas, rīkojas nevīrišķīgi, gļēvi, muļķīgi
neldzīgs tāds, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi
knubs tāds, kas izveidots šaurā leņķī
fotoaktīvs tāds, kas ķīmiski pārvēršas saules gaismas vai ultravioletā starojuma ietekmē
stiķains tāds, kas mēdz jokoties, izjokot; asprātīgs, arī niķīgs
tašķīgs tāds, kas mēdz tašķīties
liofobisks tāds, kas mijiedarbībā ar šķidrumu ļoti vāji slapinās, uzbriest, šķīst
liofils tāds, kas molekulārā mijiedarbībā ar šķidrumu intensīvi slapinās, uzbriest, šķīst
nesaistīts tāds, kas neietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; brīvs
brīvs tāds, kas neietilpst ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; nesaistīts
nešķīstošs tāds, kas nešķīst dotajā vielā (parasti šķidrumā)
katalītisks tāds, kas noris katalizatora klātbūtnē (par ķīmisku reakciju)
inerts tāds, kas parastajos apstākļos ir ķīmiski neaktīvs
skops tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu; tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz
pašlīdzsvarojošs tāds, kas pats panāk līdzsvaru, piemēram, ķīļjahta
stings tāds, kas pēc nāves ir kļuvis (ķīmisku procesu rezultātā) neelastīgs, vāji pakļaujas mehānisku spēku iedarbībai (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
ākstīgs tāds, kas raksturīgs ākstam (2); tāds, kas izturas līdzīgi ākstam (2); ārišķīgs, pārspīlēts
durakains tāds, kas rīkojas muļķīgi; dumjš
durakaiņš tāds, kas rīkojas muļķīgi; dumjš
lizigēns tāds, kas rodas, sairstot un izšķīstot dažām šūnām
talšķins tāds, kas runā muļķības
stiprs tāds, kas satur samērā daudz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu)
viegls tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu)
skraukšķīgs tāds, kas skraukšķ; kraukšķīgs
skriukšķīgs tāds, kas skriukšķ; kriukšķīgs
želatinolītisks tāds, kas šķīdina vai šķeļ želatīnu
auksilītisks tāds, kas veicina šķīšanu, līzi
fizikālķīmisks tāds, kas vienlaicīgi saistīts ar fiziku un ķīmiju
pirmējs tāds, kas vispirms rodas kādas ķīmiskas reakcijas, procesa rezultātā; arī primārs
žaiksts tāds, kas žaikstās, šur tur kāpj, ālējas, ārišķīgi runā
neorganisks tāds, ko veido ķīmiskie elementi un to savienojumi, tāds, kas ir saistīts ar ķīmiskajiem elementiem un to savienojumiem (izņemot lielāko daļu oglekļa savienojumu)
gaudulīgs tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; žēlabains
radioaktīvs tāds, kura atomu kodoli spontānā sabrukšanas procesā pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa kodolos
ūdens tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju); tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai
salds tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī nepatiesums, lišķība
svinorganisks tāds, kurā ogleklis ir ķīmiski saistīts ar svina (par metālorganiskiem savienojumiem)
knifelīgs tāds, kura risināšanā nepieciešama atjautība, apķērība; āķīgs
knifīgs tāds, kura risināšanā nepieciešama atjautība, apķērība; āķīgs; knifelīgs
dumjš tāds, kura saturs ir muļķīgs
glupjš tāds, kura saturs ir muļķīgs
glups tāds, kura saturs ir muļķīgs
Ungurpils pagasts tagadējā Alojas pagasta nosaukums līdz 1925. g., tolaik Valmieras apriņķī; vāciski — Schloss-Purkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Lāzberģa pagasts tagadējā Alūksnes novada Mārkalnes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam (tolaik Valkas apriņķī)
Bērzmuižas pagasts tagadējā Dobeles novada Bērzes pagasta nosaukums līdz 1939. gadam, tolaik Jelgavas apriņķī
Bormaņu pagasts tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta nosaukums līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., tolaik Valkas apriņķī
Tai-Dzi Taiči - ķīniešu vingrinājumu sistēma
plakansieta drukāšanas šablons taisnstūra rāmis, uz kura uzvilkts speciāls sietaudums, kas parasti daļēji pārklāts ar nešķīstošu laku; nepārklātās daļas veido drukājamo rakstu
čoki Taisnstūraini koka kluči vai stutes, uz kuriem krastā balstās jahtas ķīlis
Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma
taisnība tajā nozīmē, kādā to lieto tiesu iestādes, izriet no ieskatiem, kurus izteic tiesa vai šķīrējtiesa, kad, izšķirot juridiskus strīdus, tā pamatojas uz vispārējiem taisnības motīviem
Tl Tallijs (ķīm. elements)
ķīķis Tālskatis, ķīķeris
kaķīšnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
Ta Tantals (ķīm. elements)
šaivāčāra Tantrista garīgās evolūcijas trešā stadija, kurā adepta ticību stiprina garīgā apzināšanās (džņāna), ka viņš ir dievišķīgs
spindele tas (parasti dzīvnieks), kas ir straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs
žļaga tas (piemēram, maize), kas ir jēls, nav labi izcepis; tas (piemēram gaļa), kas apstrādē ir kļuvis ūdeņains, par daudz izšķīdis
ieķīlātājs tas, kas dod lietu ķīlā
derglis tas, kas ir nerātns un muļķīgs
šķilums tas, kas izšķīlies, vai izšķilts, kas radies
šķīlums tas, kas izšķīlies, vai izšķilts, kas radies
butaforija tas, kas nešķiet īsts, patiess; tas, kas ir ārišķīgs
traikšēt Tašķīt, lietot ar mēru
tasnāt Tašķīt, smulēt
takšķīties Tašķīties, traipīties
taukmaiņa Tauku bioķīmiskās pārvērtības organismā
delipidācija Tauku ekstrahēšana ar tauku šķīdinātājiem no audiem vai mikroskopiskiem griezumiem
zāļkode tauriņu kārtas dzimta ("Elachistidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-14 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu pušķīši, spārni ovāli lancetiski, >200 sugu, Latvijā konstatētas 52 sugas
sviļņkode tauriņu kārtas dzimta ("Ethmiidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 13-34 mm), galva gluda, uz pakauša atstāvošu zvīņu pušķīši, >200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
pundurpūcīte tauriņu kārtas dzimta ("Nolidae"), nelieli tauriņi ar 12-22 mm spārnu plētumu, kāpuri dzeltenīgi vai brūngani, klāti ar matu pušķīšiem, Latvijā konstatētas 5 sugas; senāk dēvēta pa pundurvērpēju dzimtu
ķērpjlācītis tauriņu kārtas lācīšu dzimtas apakšdzimta ("Lithosiinae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 25-60 mm), krāsa gk. pelēcīga vai dzeltenīga, kāpuri klāti ar matu pušķīšiem, dzīvo uz ķērpjiem, sūnām, piepēm, Latvijā konstatēts 18 sugu
kokēži tauriņu zemāko naktstauriņu grupā, ar neveiklu, samērā resnu, stipri matotu ķermeni, gariem, labi attīstītiem taustekļiem, actiņu nav, snuķītis sarucis
miaotse tauta Dienvidķīnā no tai tautu grupas, runā siamiešu valodai radniecīgu valodu
idzi tauta Ķīnā (gk. Sičuaņas provincē), valoda pieder pie ķīniešu-tibetiešu valodām, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
tucji tauta, dzīvo Ķīnā, Hunanas provinces ziemeļrietumos, arī Hubejas provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, plaši izplatīta ķīniešu valoda un rakstība, tuvu radniecīgi idziem, pakļauti stiprai ķīniešu asimilācijai, animistiskie ticējumi
še tauta, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, iedalās 3 cilšu grupās (lani, leji, džuni), dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi
palauni tauta, dzīvo Mjanmas ziemeļaustumos valoda pieder pie monu-khmeru saimes, Indoķīnas seniedzīvotāju pēcteči, pieder pie kalnu moniem, reliģija - budisms, stipras animisma paliekas
ķīnieši tauta, Ķīnas pamatiedzīvotāji, runā ķīniešu valodā, ticīgie - gk. budisti, daoieši, konfūcieši
mongori tautība, dīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Kukunora ezera, valoda pieder pie mongoļu grupas (tuva vecmongoļu valodai), etnoģenēzē piedalījušies rietummongoļi, tjurki, tibetieši un ķīnieši, reliģija - budisms (lamaisms), kas sajaukts ar šamanismu un daoismu
dunsjani tautība, dzīvo Ķīnā, Gaņsu provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie mongoļu grupas (spēcīga ķīniešu un arābu valodas ietekme), dzīvo starp dunganiem, ar kuriem kopējas kultūras iezīmes, reliģija - islāms
salari tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, gar Cinhajas un Gansu provinces robežu, valoda pieder pie tjurku grupas (tuva ulguru valodai, ar daudziem aizguvumiem no tibetiešu, mongoļu un ķīniešu valodas), ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
desmotropija Tautomērija - dažu ķīmisku vielu spēja eksistēt divās formās, kas atšķiras ar molekulas struktūru un fizikāli ķīmiskām īpašībām
pseudomerija Tautomerijas gadījums, kur kāds par sevi neitrāls savienojums ķīmiskā ziņā izturas tā, it kā tas būtu skābe vai bāze, t. i. ar bāzēm vai skābēm rada sālis
taji Tautu grupa (siāmieši, laosieši, taji, šani, džuani, hamti, huni, mulaji, maolani, buji, duni, li) dzīvo Indoķīnas valstīs, Ķīnas dienvidos, Indijas ziemeļaustrumos
Tc Tehnēcijs (ķīm. elements)
oksīdu keramika tehniskā keramika, kuras pamatā ir grūti kūstoši oksīdi, kas veido polikristālisku struktūru; oksīdu keramika ir ķīmiski stabila, dielektriska, ar lielu stiprību augstā temperatūrā
intensīvā zemkopība tehnisku un ķīmisku palīglīdzekļu, kā arī darba pastiprināts ieguldījums zemkopībā
silikātu tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmiskie, ķīmiskie un termiskie procesi minerālo izejvielu (mālu, kaļķakmens, ģipšakmens u. c.) pārstrādei par silikātmateriāliemun izstrādājumiem (cementu, keramiku, stiklu, betonu u. c.)
ķīmijas tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmisko un ķīmisko paņēmienu lietošana izejvielu pārstrādei gatavā produkcijā
plastmasu tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmisko un ķīmisko procesu lietošana zema molekulārā svara izejvielu pārstrādei polimēros un plastmasās
izotopu starojuma avots tehnoloģiska iekārta, kas paredzēta radioaktīvo izotopu kodolenerģijas pārvēršanai ķīmiskajā enerģijā, lai realizētu dažādus tehnoloģiskos procesus vai zinātniskus pētījumus
ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni
atsāļošana Tehnoloģisks process sāļu satura samazināšanai šķīdumā
raudzēšana Tehnoloģisks process, kurā mikroorganismu, fermentu vai citu vielu ietekmē notiek pārtikas produkta sastāvdaļu bioķīmiskas izmaiņas
vienradzis Teiksmains, zirgam līdzīgs dzīvnieks ar taisnu spirālveida ragu pierē; spēka un šķīstības simbols
savrupinājums Teikuma locekļa vai tā grupas sintaktisks nošķīrums teikumā; teikuma loceklis vai tā grupa, kas atrodas šādā nošķīrumā
rezervanta drukāšana tekstilizstrādājuma apdrukāšana ar ķīmisku sastāvu, kas neļauj krāsvielai saistīties ar šķiedru; pēc drukāšanas sastāvu fiksē un drānu krāso
pēcbalināšana Tekstilizstrādājumu apstrāde ar optiskajiem balinātājiem pēc to ķīmiskās balināšanas
mazgāšana Tekstilizstrādājumu apstrāde ar ūdeni vai organiskajiem šķīdinātājiem netīrumu un nefiksēto apdares preparātu atdalīšanai; vajadzīgo efektu pastiprina ziepju un virsmaktīvo vielu piedevas
apretēšana Tekstilizstrādājumu ķīmiskā apstrāde ar dažādām vielām (antioksidantu, antipirēnu, antiseptiķi, antistatiķi u. c.), lai veidotu tiem noteiktas īpašības
bruka Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā
rukata Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā
rukums Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā
karbonizēt Tekstilrūpniecībā - apstrādāt (vilnu vai pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem
bravūra Tēlota, ārišķīga drosme, izaicinoša dižošanās
šķītava Telpa, kur šķīt (1)
stereoizomērija Telpiskā izomērija - parādība, kad savienojumiem ir vienāds elementsastāvs un molekulmasa, bet atšķiras atomu sakārtojums telpā un tāpēc atšķiras to fizikālās vai ķīmiskās īpašības
topoķīmisks Telpiski ierobežota reaģējošo vielu daļa vai to robežvirsma, kur notiek ķīmiskās reakcijas
Te Telūrs (ķīm. elements)
kritiskā temperatūra temperatūra, virs kuras metālos, to ķīmiskos savienojumos un sakausējumos izzūd supravadītspēja
siltumnīcas efekts temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā
izotermija Temperatūras pastāvīgums, ko nodrošina fizikālā un ķīmiskā termoregulācija
grābšķi Tenkas; pļāpas; nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas
eifilīns Teofilīna un etilēndiamīna dubultsāls; balts kristālisks pulveris, viegli šķīst ūdenī
kvantu ķīmija teorētiskās ķīmijas nozare, kurā pēta ķīmisko saiti, vielu elektronisko uzbūvi un dažādas vielu īpašības molekulārā līmenī
internists terapeits, ārsts, iekšķīgo slimību speciālists
Tb Terbijs (ķīm. elements)
Honkonga Teritorija Ķīnas dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Hong Kong", ķīn. val. "Xianggang"), Sjanganas (Honkongas) īpašais administratīvais rajons, bijusī Lielbritānijas kolonija, ietilpst Dzjulunas pussala, Sjanganas sala u. c. sīkākas salas, platība - 1092 kvadrātkilometri, 7 mlj iedzīvotāju (2008. g.)
ģeoķīmiskā anomālija teritorija, kurā ķīmisko elementu saturs iežos, augsnē, ūdenī, dzīvajos organismos vai citi ģeoķīmiskie rādītāji atšķiras no ģeoķīmiskā fona
termolīze Termiska disociācija, ķīmiska sadalīšanās, sildot vielu
termoķīmija Termodinamikas nozare, kas pētī siltuma procesus ķīmiskās reakcijās, vielu agregātstāvokļa maiņās u. tml.
termochēmija Termoķīmija
politetrafluoretilēns Termoplastisks polimērs [-CF~2~-CF~2~-]~n~ ar izcilu ķīmisko un siltumizturību, elektroizolējošām un antifrikcijas īpašībām; saglabā elastību plašā temperatūras intervālā no -250 līdz +250 Celsija grādiem; lieto ķīmiskajā, elektrotehniskajā un pārtikas rūpniecībā, kosmonautikā, medicīnā u. c.; teflons
pentaplasts Termoplastisks polimērs, ciets, bezkrāsains produkts, šķīst tikai cikloheksanonā, hlorbenzolā, ķīmiski izturīgs; izmanto cauruļvadu un ķīmisko iekārtu pretkorozijas pārklājumiem, sevišķi precīzu detaļu izgatavošanai mašīnbūvē
perhlorvinilsveķi Termoplastisks polimērs, polivinilhlorīda papildu hlorēšanas produkts, ko lieto šķiedru, laku, līmju, ķīmiski izturīgu materiālu ražošanā
tetralīns tetrahidronaftalīns, aromātisks oglūdeņradis C~10~H~12~, šķīdinātājs un degvielas piedeva
tetrahloretilēns Tetrahlorodekļa rūpniecības blakus produkts, ko iegūst arī apstrādājot pentahloretanu ar kaļķiem, lieto gk. kā šķīdinātāju, līdzīgi citiem hlorētiem etaniem un etileniem
jodols Tetrajodpirols, gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī
galils Tetraoksidifosfamīnodiarsēnobenzols, dzeltens, ūdenī, alkoholā un ēterā šķīstošs pulveris, ko lietoja pret sifilisu
homoousios Tēva un Dēla vienādais dievišķīgums; termins lietots Nīkajas ticības apliecībā, lai noraidītu ariānismu
pāršķīst Tiekot vārītam, sašķīst, izšķīst
pūrisms Tieksme pēc morālas stingrības (parasti ārišķīga)
izķīla Tiesas izpildītājs, apķīlātājs, mantas aprakstītājs
aprakstīšana apķīlājot tiesu izpildītāja darbība, ar ko nodibina apķīlājamās mantas sastāvu
žurds Tievs kociņš; mazs kruķītis
žordiņš Tievs kociņš; mazs kruķītis; žurds
žurdiņš Tievs kociņš; mazs kruķītis; žurds
jaunperēts Tikko izšķīlies
noārdīties tikt izšķīdinātam, aizskalotam u. tml. (piemēram, par iežiem)
vārīties tikt turētam šādā šķidrumā, parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā, tā, ka zūd kas nevēlams (piemēram, traipi), iet bojā mikroorganismi - parasti par veļas gabaliem
dispersoīds Tiktāl sasmalcināta viela, ka tā veido koloidālu šķīdumu
reverss Tirdzniecības tiesībās - saistība, solījums, kuru paraksta, ieķīlājot (ko)
cišķi Tīri, šķīsti, glīti
cīsts Tīrs, spodrs, šķīsts
Ti Titāns (ķīm. elements)
šķērēties Tīties uz velku kokiem (par dzijām); veidoties velkos (par šķīrumu)
begs Tituls, ko piešķīra dižciltīgiem, cilšu priekšniekiem, amata personām; bejs
kvēlzeķe Torija, cirkonija vai citos retos sāļos samērcēts kokvilnas audums, kas novietots gāzes liesmā, kvēlojot izplata baltu, patīkamu gaismu; kvēlzeķīte; kvēlsietiņš
Th Torijs (ķīm. elements)
šakti Tradicionālajā indiešu mitoloģijā Šivas sieva, sievišķības iemiesojums
ušu Tradicionālās ķīniešu cīņas mākslas, kas balstās uz filozofiskiem, ētiskiem un psihofiziskiem personības pilnveidošanas aspektiem; specifiska fizisku vingrinājumu sistēma, t. sk. cīņas paņēmieni ar dažādiem ieroču veidiem un bez tiem
jančins tradicionāls ķīniešu stīgu instruments, kuru spēlē līdzīgi kā cimbalu, sitot pa stīgām ar veserīšiem (ķīniešu "yangqin", "yang chin")
taišķīt Traišķīt
ventilatora smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē
dārza smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē; ventilatora smidzinātājs
lauka smidzinātājs traktoram piekabināma, uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (pesticīdu, minerālmēslu šķīduma, suspensijas, emulsijas) sagatavošanai un izsmidzināšanai uz augsnes vai augiem; stieņa smidzinātājs
bises šāviena blīvums trāpījumu skaits mērķī, izteikts procentos no visu skrošu skaita
laboratorijas trauki trauki (parasti stikla) ķīmiska, bioloģiska, retāk fizikāla rakstura darbu veikšanai, piemēram, kolbas, retortes, var glāzes, mērcilindri, biretes, pipetes, mēģenes; porcelāna laboratorijas trauki – piestas krūzes, vārglāzes, tīģeļi, bļodiņas, karotes u. c.
elektrolītiskā vanna trauks ar elektrību vadošu šķīdumu, kurā ar elektrisko strāvu panāk vielas sadalīšanos; izmanto elektrisko un magnētisko lauku modelēšanā
retorte Trauks ar garu uz sāniem noliektu kaklu (ķīmijas laboratorijās, piemēram, šķidrumu pārtvaicēšanai)
galvaniskā vanna trauks ar šķīdumu, kurā, laižot līdzstrāvu, šķīdumā iegremdētas detaļas virsmu pārklāj ar metālisku slāni
ūdenspelde Trauks ar verdošu ūdeni (ķīmiskajās laboratorijās), kurā novieto otru trauku ar sildāmo vielu; ikdienas dzīvē tiek lietota tādu ēdienu sildīšanai, kurus pašus nedrīkst vārīt
mikseris Trauks no domnas krāsnīm vai stāvcepļa iegūtā čuguna saglabāšanai šķidrā stāvoklī, čuguna ķīmiskā sastāva un temperatūras izlīdzināšanai un sēra atdalīšanai
ekmolīns Triprotamīnsulfāta 0,5% šķīdums, kas spēj paildzināt un pastiprināt penicilīna un citu antibiotiku darbību
trifalangisms Trīs falangas rokas vai kājas īkšķī, attīstības anomālija
panorāmfotokameras Trīs vai vairāk fotokameras, kas izvietotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu
rafinoze trisaharīds, galaktozilsaharoze C~18~H~32~O~16~, balti, saldi, ūdenī šķīstoši kristāli; ir cukurbietēs un kokvilnas sēklās
buči Trīskājains steķītis zvejas laivas atbalstīšanai, to novietojot krastā
špēdelīna Trīsstūrveida ķīlis, ko iešuj krekla paduses daļā
špēdelītis Trīsstūrveida ķīlis, ko iešuj krekla paduses daļā
godē trīsstūrveida piegriezuma svārki (ar ķīļveida ielaidumiem apakšdaļā)
āļoties Trokšņot, kliegt, muļķīgi izturēties
trombolīze Tromba atmiekšķēšanās vai izšķīšana
trušiņš Trusītis, zaķītis
zaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī kaķa gads
Kaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī zaķa gads
pikotāža Tubingu izķīlēšana ar koka un tērauda ķīļiem, lai nodrošinātu šahtu nostiprinājumu ūdensnecaurlaidību
Tm Tūlijs (ķīm. elements)
Tu Tūlijs (ķīm. elements), tagad - Tm
pļurināties Tūļāties; bezmērķīgi darboties
kreolīns Tumši brūns, eļļains dezinficējošs šķīdums; krezola un ziepju šķīdums
sūkāt Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrināt (ko) ar siekalām, gatavojot rīšanai; turēt mutē un vairākkārt lēni sūkt (no kā) ko ēšanai, dzeršanai derīgu
U-šen U-šen Laomu - galvenā ķīniešu budisma dieviete (Cienījamā Māte), kuru godā arī daoisti un sinkrētiskajos tautas kultos
šķidrais stikls ūdenī izšķīdināts šķīstošais stikls
ūdens salinitāte ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums gramos uz vienu kilogramu ūdens; izsaka promilēs (‰)
virsmēslojums Ūdenī labi šķīstoši minerālmēsli, ko izkaisot, izsmidzinot papildus dod augiem (parasti, tos neiestrādājot augsnē)
dispersās krāsvielas ūdenī mazšķīstošas sintētiskās krāsvielas; tekstilrūpniecībā lieto acetātšķiedru un sintētisko šķiedru izstrādājumu krāsošanai un drukāšanai
lipīds Ūdenī nešķīstoša taukveida viela, kas labi šķīst nepolārajos organiskajos šķīdinātājos (benzīnā, benzolā, ēteri, hloroformā, acetonā u. c.)
kublu krāsvielas ūdenī nešķīstošas dabas un sintētiskās krāsvielas; lieto galvenokārt celulozes šķiedru tekstilizstrādājumu krāsošanai un drukāšanai (kublu krāsvielu šķīstošā forma ir kublasoli)
kubla krāsvielas ūdenī nešķīstošas organiskas krāsvielas, kas bāziskā vidē reducējas ar Na2S2O4 par šķīstošiem leikosavienojumiem
sēra krāsvielas ūdenī nešķīstošas sintētiskās krāsvielas; tekstilrūpniecībā lieto galvenokārt celulozes šķiedru tekstilizstrādājumu krāsošanai
pildviela ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi
pildvielas Ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi
tauki Ūdenī nešķīstoši un par ūdeni vieglāki glicerīna un taukskābju esteri, kas ietilpst dzīvo organismu un augu sastāvā
pektoze Ūdenī nešķīstošs polisaharīds negatavos augļos, kurš nogatavojoties pārvēršas pektīnā
neirokeratins Ūdenī nešķīstošs proteīnu un lipīdu komplekss, kas mielīna apvalkā veido tīklveida struktūru
akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas
ferredoksīni Ūdenī šķīstošas olbaltumvielas, kuru sastāvā ietilpst dzelzs
tiešās krāsvielas ūdenī šķīstošas sintētiskās krāsvielas; lieto, piemēram, celulozes tekstilizstrādājumu krāsošanai
katjonu krāsvielas ūdenī šķīstošas sintētiskās krāsvielas; tekstilrūpniecībā lieto akrilšķiedru izstrādājumu krāsošanai un drukāšanai
mioalbumīns Ūdenī šķīstošs muskuļu albumins
poliakrilamīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs - karsējot virs 100 C, tam veidojas telpiska struktūra; lieto papīrrūpniecībā (pildvielu noturības uzlabošanai), tekstilrūpniecībā (audumu apretēšanai) u. c.
polietilēnoksīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs. [-CH2-CH2O-]n; lieto šķīstošu plēvju un diegu izgatavošanai, par biezinātāju lateksiem u. c.
pseidoglobulīns Ūdenī šķīstošu globulīnu frakcija, kas izgulsnējama puspiesātinātā amonija sulfāta šķīdumā
baltie pigmenti ūdenī, eļļā, spirtā, benzolā un citos šķīdinātājos nešķīstoši, balti augstas dispersijas pulveri, ko poligrāfijā izmanto iespiedkrāsu, balinātāju un papīra ražošanā
dehidrātēšana Ūdens atskaldīšana no kāda ķīmiska savienojuma
notekūdeņu attīrīšana ūdens mehāniska, bioloģiska un ķīmiska attīrīšana, kas notiek vairākos posmos
bioķīmiskais skābekļa patēriņš ūdens piesārņotības raksturotājs - skābekļa daudzums miligramos, kas vajadzīgs vienā litrā esošo vielu bioķīmiskai oksidēšanai
hidratācija ūdens pievienošana vielai ķīmiskā reakcijā
ūdens agresivitāte ūdens spēja ķīmiskās reakcijās ārdoši iedarboties uz iežiem, kā arī dažādām būvēm
ķīļūdens Ūdens straume (braucoša kuģa, laivas pakaļgalā), ko rada (kuģa, laivas) ķīlis
smidzināšana Ūdens vai šķīdumu izsmidzināšana sīku pilienu veidā
ūdens puisis Ūdens vīrs - divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā
gamiza Ūdens, kurā iejaukta eļļas krāsa un izšķīdis tajā esošais spirts
saldūdens Ūdens, kurā ir samērā maz (aptuveni līdz 0,5 procentiem) izšķīdušo sālu
Šķivišķu dzirnavezers ūdenskrātuve Ambeļu pagastā, platība - 1 ha; Šķīvišķu dzirnavezers
ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei)
dehidrēšana Ūdeņraža atskaldīšana no kāda ķīmiska savienojuma
pH Ūdeņraža eksponents - fizikālķīmisks lielums šķīduma skābuma vai bāziskuma kvantitatīvai raksturošanai: neitrālu ūdens šķīdumu pH ir 7, skābu - mazāks par 7, bāzisku - lielāks par 7
skābums Ūdeņraža jonu koncentrācija šķīdumos
H Ūdeņraža ķīmiskais simbols
perhidrols ūdeņraža peroksīda (H~2~O~2~) 27,5-31% šķīdums ūdenī, spēcīgs oksidētājs
hidrogenēšana Ūdeņraža pievienošana vienkāršai vielai vai ķīmiskam savienojumam katalizatora klātbūtnē
hidrogenizācija Ūdeņraža pievienošanās dažādām ķīmiskām vielām katalizatoru klātbūtnē
hidrazīns ūdeņraža un slāpekļa savienojums N~2~H~4~; bezkrāsains, kūpošs, ļoti indīgs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto ķīmiskajā rūpniecībā; ietilpst dažu raķešdegvielu sastāvā
ule Ulis - ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros
Umurgas-Sārumu Umurgas-Sārumu pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā
farmakoterapija Universāla daudzu slimību ārstēšanas metode ar ķīmiskiem medicīnas līdzekļiem
Hongha upe Āzijas austrumos (vjetnamiešu val. "Song Hong"), garums - 1183 km, sākas Juņnaņas kalnienē (Ķīnā, nosaukums Juaņdzjana) ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līcī (Vjetnamā)
Agno upe Filipīnās (_Agno_), Lusonas salā, ietek Dienvidķīnas jūras Lingajenas līcī
Abra upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūrā
Avijegi upe Igaunijā (_Avijõgi_), Rietumviru un Austrumviru apriņķī, ietek Peipusa ezerā pie Lohusū
Aiju upe Igaunijā (_Rõuge_), Veru apriņķī, izteka Hānjas augstienē, ietek Vagulas ezerā
Rannapungerja upe Igaunijā, Austrumviru apriņķī, ietek Peipusa ezera Ziemeļu galā
Pirita upe Igaunijā, Harju apriņķī, garums - 100 km, tek pa Ziemeļigaunijas plato, ietek Baltijas jūras Tallinas līcī
Vazalemma upe Igaunijā, Harju apriņķī, ietek Baltijas jūras Kurkses šauruma austrumu daļā
Leivajegi upe Igaunijā, Harju apriņķī, Piritas labā krasta pieteka
Emajegi upe Igaunijā, iztek no Pihajerva Valgas apriņķī, Otepes augstienē, caurtek Vertsjervu, ietek Peipusa ezerā, garums - \~250 km
Vehandu upe Igaunijā, iztek no Vagulas ezera Veru apriņķī, līkumojot šķērso Pelvas apriņķi, ietek Lemmejerva dienvidu galā
Amme upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka
Laeva upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka
Lintsi upe Igaunijā, Jervas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka
Pernu upe Igaunijā, Jervas un Pērnavas apriņķī, sākas Pandiveres augstienē, garums - 144 km, ietek Pērnavas līcī
Navesti upe Igaunijā, Jervas, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Pernu kreisā krasta pieteka
Vihterpalu upe Igaunijā, Lēnes un Harju apriņķī, ietek Baltijas jūras Kurkses šaurumā
Peltsamā upe Igaunijā, Pedjas labā krasta pieteka Viljandi apriņķī, augštece Rietumviru apriņķī, vidustecē Jervas un Jegevas apriņķa robežupe un šķērso Jegevas apriņķa rietumu malu
Ahja upe Igaunijā, Pelvas un Tartu apriņķī, Emajegi labā krasta pieteka
Pādrema upe Igaunijā, Pērnavas apriņķī, iztek no Tehelas ezera, ietek Rīgas līča ziemeļu daļā
Enge upe Igaunijā, Pērnavas un Raplas apriņķī, Velizes kreisā krasta pieteka
Vigala upe Igaunijā, Raplas apriņķī, Velizes labā krasta pieteka
Velize upe Igaunijā, Raplas apriņķī, Vigalas kreisā krasta pieteka
Keila upe Igaunijā, Raplas un Harju apriņķī, garums - 107 km, ietek Somu līcī, ietekas posmā \~5 m augsts ūdenskritums
Vēna upe Igaunijā, Raplas un Harju apriņķī, ietek Somu līcī
Keru upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka
Vendra upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka
Purtse upe Igaunijā, Rietumviru un Austrumviru apriņķī, ietek Somu līča Narvas līcī
Peduste upe Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā, ietek Rīgas līcī
Kēpa upe Igaunijā, Tartu un Jegevas apriņķī, ietek Peipusa ezerā
Kepu upe Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas kreisā krasta pieteka
Raudna upe Igaunijā, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Hallistes labā krasta pieteka tās lejtecē
Lobu upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, ietek Somu līča Eru līcī
Valgejegi upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, ietek Somu līča Haras līcī
Sodla upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, Jegalas labā krasta pieteka
Mekonga upe Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mekong"), Ķīnā, Laosā, Kambodžā un Vjetnamā (daļēji arī Laosas, Mjanmas un Taizemes robežupe), garums - \~4500 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdā \~6500 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūrā; Dzačhu
Menamčaopraja upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama
Bāsaka upe Kambodžā, Kandālas provincē, lejtece Vjetnamā, kur saucas _Hou_, ietek Dienvidķīnas jūrā
Jandzi upe ķīnā ("Yangzi"), garākā un ūdeņainākā upe Eirāzijas kontinentā, garums - 5800 km, sākas Tibetas kalnienes centrālajā daļā no Tanglas un Kukušili grēdas ledājiem (5500 m vjl.), ietek Austrumķīnas jūrā, veidojot plašu deltu; Jandzidzjana; Čandzjana; Zilā upe
Mojundzjana upe Ķīnā, Guandunas provincē, ietek Dienvidķīnas jūras Bedzjiņas līcī
Cjiņdzjana upe Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līča Cjindžou līcī
Sjidzjana upe Ķīnā, izvaeidojas Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumuos, satekot Guidzjanai un Sjuņdzjanai, tālāk Guandunas provincē, ietek Dienvidķīnas jūrā
Dundzjana upe Ķīnā, izveidojas Guandunas provinces ziemeļu daļā, ietek Dienvidķīnas jūrā
Sidzjana upe Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Xun Jiang"), garums - 2130 km, sākas Juņnaņas kalnienē, augštecē nosaukums Judzjana, ietek Dienvidķīnas jūrā, veidojot kopēju deltu ar Beidzjanu un Dundzjanu
Liaohe upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He"), garums - 1430 km, sākas Hingāna un Žehes kalnu sadurā, ietek Dzeltenās jūras Liaodunas līcī
Aitra upe Lietuvā (_Aitra_), Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemūnas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka
Alanta upe Lietuvā (_Alantas_), Minijas kreisā krasta pieteka Klaipēdas apriņķī, augštece Telšu apriņķa Plunģes rajonā
Ašva upe Lietuvā (_Ašva_), Tauraģes un Klaipēdas apriņķī, Veiviržas kreisā krasta pieteka
Aunuva upe Lietuvā (_Aunuva_), Šauļu apriņķī, Ventas pietekas Šatrijas kreisā krasta pieteka
Jiesa upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka
Peršēķe upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka
Nevēža upe Lietuvā, Panevēžas un Kauņas apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 210 km, uzņem \~70 pieteku
Kražante upe Lietuvā, Šauļu apriņķī (izteka Telšu apriņķa austrumu malā), Dubīsas labā krasta pieteka
Dauģīvene upe Lietuvā, Šauļu apriņķī, Mūšas labā krasta pieteka
Šušve upe Lietuvā, Šauļu un Kauņas apriņķī, Nevēžas labā krasta pieteka
Anča upe Lietuvā, Šauļu un Tauraģes apriņķī, Šešuves labā krasta pieteka
Šaltona upe Lietuvā, Šešuves kreisā krasta pieteka Tauraģes apriņķī, augštece Kauņas apriņķī
Babrunga upe Lietuvā, Telšu apriņķī, Minijas labā krasta pieteka, iztek no Plateļu ezera
Jūra upe Lietuvā, Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka
Virinta upe Lietuvā, Utenas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka
Žeimena upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Nēres labā krasta pieteka
Siesarte upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka
Viļņa upe Lietuvā, Viļņas apriņķī, Nēres kreisā krasta pieteka
Radžana upe Malaizijā ("Rajang"), Saravakas štatā, Kalimantānas salas ziemeļrietumos, garums - \~600 km, sākas Irana grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā, ūdenīga, augštecē un vidustecē krāces
Barama upe Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salā, sākas Tamanas grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā
Taaņa upe Taivānā, Taidžunas apriņķī, ietek Taivānas šaurumā
Amūra upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā
Spāre upe Talsu un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 4 m, iztek no Spāres ezera, ietek Ilziķī
uratolīze Urātu ķīmiska šķelšana vai šķīdināšana
oligohidrūrija Urīna izdalīšanās, kurā ir liela izšķīdušo vielu koncentrācija
hemolitolīze Urīnceļu akmeņu medikamentoza izšķīdināšana dzerot daudz šķidruma un lietojot spazmolītiskus līdzekļus
litoklizma Urīnpūšļa skalošana akmeņu šķīdināšanai vai aizvākšanai
urķis Urķīgs cilvēks
pirmais Faradeja likums uz elektroda elektroķīmiski izreaģējušas vielas masa (m) ir proporcionāla caur elektrolītu izplūdušajam elektrības daudzumam
deidvuds uz koka kuģiem - vadņu pildklucis, novietots starp priekšvadni un pakaļvadni un ķīli
skritēlis uz pakauša riņķī sagriezušies mati
plēsums Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība
ķīmiskais uzbrukums uzbrukums ar ķīmiskajiem ieročiem
piepūtināt Uzkrāt (ūdeni dzirnavu dīķī)
ķīmiskā tīrītava uzņēmums, kas ķīmiski tīra apģērbu
Skuķīšu dīķis uzpludināts uz Tumšupes Garkalnes pagastā, platība — 7 ha; Skuķīšu dzirnavezers
uzsēšanās Uzsēšanās uz sēkļa - apstāšanās un palikšana uz vietas, ja peldlīdzekļa korpuss vai ķīlis atbalstās pret ūdenstilpes dibenu (grunti)
mehānicisms Uzskats, ka ikvienu dabas parādību var izskaidrot ar ķīmijas un fizikas likumiem; uzskats, ka pat vissarežģītākās norises (ari, piem., sabiedrībā un psihes darbībā) galu galā var izskaidrot ar mehānikas likumiem
gūņoties uztaisīt šķību kupri
uztrašķīt Uztašķīt
rulo Uztinams priekškars no auduma vai šauriem ar aukliņām saistītiem koka spieķīšiem
bruņukrekls V-laiku karavīru aizsargtērps no savērtiem dzelzs riņķīšiem vai plāksnītēm, kas nosedza ķermeni
hidrodinamiskās vadotnes vadotnes, kas strādā šķidrās berzes režīmā ar eļļas slāni starp kustīgajām virsmām, kuru veido spiediens, kas rodas speciālās ķīļveida rievās, ja ir noteikts pārvietošanās ātrums
ķeģis Vadzis, ķīlis
kaļķaļģes Vairākas, dažādām grupām piederīgas aļģes, kam šūnu apvalki satur no ūdens šķīduma ņemtu kaļķi, vai arī tas pārklāj aļģi no virsas
vandīties vairākkārt bezmērķīgi staigāt, braukāt u. tml.
skalot vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām); kļūst tīrs; iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni)
mētāties vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu)
svaidīties vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru)
brenc- Vairākos ķīmiskos savienojumos sastopamais priedēklis, norāda, ka attiecīgā viela iegūta karsējot tālāk minēto vielu
poliķīmijterapija Vairāku dažādu ķīmijterapeitisku līdzekļu vienlaikus lietošana
eka-elementi Vairāku ķīmisko elementu nosaukumi, ko Mendeļejevs uzņēma savā ķīmisko elementu periodiskā sistēmā, iekams paši šie elementi vēl bij atrasti
metāliskie savienojumi vairāku metālu sakausējumu vai arī metālu sakausējumu ar dažiem nemetāliem (piemēram, H, B, N, C, Si) cietas fāzes; atšķirībā no cietiem šķīdumiem metāliskie savienojumi pieskaitāmi pie t. s. starpfāzēm, kuru kristāliskais režģis atšķiras no komponenšu kristāliskajiem režģiem
ģenezistāze Vairošanas pārtraukšana, piem., ķīmisku vielu ietekmē
sērūdeņražskābe Vāja skābe - sērūdeņraža šķīdums ūdenī
slāpekļpaskābe Vāja skābe, kas parasti pastāv ūdensšķīduma veidā
silīcijskābe Vāja, ūdenī nešķīstoša neorganiska polimēra skābe
hromskābe Vāji disociēta skābe, veidojas, šķīstot ūdenī hroma anhidrīdam; brīvā veidā nav izdalīta
kagans Valdnieka tituls agrajos viduslaikos tjurku tautām, mongoļiem, austrumslāviem; pirmoreiz minēts ķīniešu hronikā 312. g.; 9.- 12. gs. šo titulu pieņēma Kijevas kņazi, 13. gs. - mongoļu valdnieki
kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem
izolējošās valodas valodas, kurās vārdi parasti sastāv no vienas vai vairākām vienzilbes saknēm, kuras var lietot patstāvīgi (piemēram, senā ķīniešu valoda)
indoķīniešu valodas valodu grupa, kas aptver ķīniešu, tibetiski-birmāniskās un tai valodas, ko runā Ķīnā, Tibetā, Birmā un Indoķīnas pussalā
Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra
Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju
valkšķība Valšķība
valkšķīgs Valšķīgs
vaļšķīgs Valšķīgs
valšķis Valšķīgs cilvēks
patinēšana Vara un tā sakausējumu izstrādājumu apstrādāšana ar ķīmiskiem reaģentiem, pārklāšana ar patinu, lai uzlabotu to dekoratīvās īpašības un aizsargātu no bojāšanās
sālījums vārāmā sāls šķīdums (parasti konservēšanai)
sālsūdens Vāramā sāls ūdensšķīdums
nevīrišķīgs Vārgs, tāds, kas nav vīrišķīgs
Šusts Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" bijušais nosaukums
zaķīšāni Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" iedzīvotāji
Zaciši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" nosaukuma variants
Zatiši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" nosaukuma variants
Amadiss Varonis daudzos bruņinieku romānos; šķīsts un nelabojams ideālists
sabļurt vārot izšķīdināt
vecišķums Vecišķība (1)
vecišķums Vecišķība (2)
āpas vēdiskajā mitoloģijā - personificēti pirmatnējie kosmiskie ūdeņi, sieviešu kārtas dievības, mātes, kas pārstāv senu ūdensdievību kultu; tās šķīsta no dubļiem un grēkiem, atsvabina no meliem un lāsta, stiprina veselību, dāvājot to slimajiem un palīdzot saglabāt veselajiem
apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā - sievišķīgas būtnes, sākumā ūdens nimfām līdzīgas; mākoņu un ūdens dievības hinduismā un budismā; debess iemītnieku aplaimotājas, pielīdzinātas islāma ticīgo hurijām
gravēt veidot (ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem) gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu)
sintezēt veidot (ķīmisku savienojumu) pēc dabā esoša savienojuma parauga
savrupināt veidot (teikuma locekļa, teikuma locekļa grupas) sintaktisku nošķīrumu teikumā
novirzītais vējš vējš, kas mijiedarboojas ar buras virsmu un zināmā leņķī tiek "atstarots" no tās
diskontēšana Vekseļa ieķīlāšana bankā
šeņ sjaņ vēlajā daoismā svētie nemirstīgie, kas sasnieguši augstāko pilnību, ar "iekšējās alķīmijas" palīdzību radot sevī "jaunu apgarotu ķermeni"
ekstrakts vēlamā produkta šķīdums ekstrahentā
materiālu radiācijas modificēšana vēlamo fizikālo un ķīmisko īpašību izveidošana, izmantojot materiālu radiolīzes izraisītās pārmaiņas
manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši)
birzēt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā
birzīt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā
šķiemele Velku šķīruma vieta
šķiemena Velku šķīruma vieta
šķirums Velku šķīruma vieta
infernale Velnišķīgi
velnāži Velnišķīgi
jodisks Velnišķīgs
velnāds Velnišķīgs
mefistofelisks velnišķīgs, sātanisks, dēmonisks; sarkastisks
bess Velns, nešķīstenis
skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā
rida Veltīga, bezmērķīga rīkošanās
Liepna Veļikajas pietekas Vēdas (Vjadas) kreisā krasta pieteka Alūksnes un Balvu novadā (7 km lejteces Krievijā, bijušajā Abrenes apriņķī), garums — 47 km, kritums — 66,7 m, sākas Liepnas pagastā, satekot meliorācijas grāvjiem
aizvemt Vemjot notašķīt, aptraipīt
vārtu vēna vēna, kurā ieplūst asinis ar izšķīdušām barības vielām no zarnām
velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piemēram, ķīmijas laboratorijās)
servils Verdzisks, lišķīgs, parasti politiski, iztapīgs
servilisms Verdziskums, lišķīgums, parasti politiska, iztapība
vērķis Vērķīzeris
vērķmese Vērķīzeris
cilindriskā vērstuve vērstuve, kuras virsmu veido savstarpēji paralēlas veidules apmēram 45° leņķī pret kustības virzienu; labi irdina tikai vieglas smilts augsnes
pārķemmēt Vērt vēlreiz (tos pašus pavedienus šķīetā)
Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls
triviālais nosaukums vēsturiski izveidojies ķīmiskā savienojuma nosaukums, kas (parasti) neietver informāciju par savienojuma sastāvu, struktūru (piemēram, "soda")
buferšķīdums Vide, kas spēj stabilizēt pati savu skābuma vai bāziskuma pakāpi; lieto ķīmijas tehnoloģijā, analītiskajā ķīmijā
Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas
konversija vides vai vielas pāreja citā stāvoklī, ķīmiska reakcija; šās pārejas vai reakcijas norises pakāpe, dziļums
concha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks
koncha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks
Grāls viduslaiku literatūrā — noslēpumains, ar brīnumainu spēku apveltīts svēts priekšmets, kas nes svētlaimi tā ieguvējam, bet ko var atrast vienīgi izredzēts, šķīsts cilvēks
kobolds Viegla vārstspiede, darbināma ar kāju vai elektrību, ar šķīvju krāsas ierīci un divām iekrāsojamām velmēm
kanadols Vieglais petrolēteris jeb gazolīns, lieto tehnikā kā šķīdinātāju, ļoti reti arī dziedniecībā
lodstikls Viegli kūstošs stikls, ko lieto metāla, stikla, keramikas u. c. materiālu savienošanai lodējot; ķīmiski un termiski saderīgs ar lodējamiem materiāliem
retrogradācija Viegli šķīstošu fosforskābes savienojumu pārveidošanās grūtāk šķīstošos savienojumos
difluents Viegli tekošs vai šķīstošs
šaulība Vieglprātība, aušība, muļķība
tukšgalvība Vieglprātība, muļķība
tukšgalvis Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks
akmens vate viegls, ķīmiski stabils, nedegošs termoizolācijas materiāls, ko izgatavo no izkausētas akmensmasas, izpūšot diegveida šķiedru; lieto termoizolācijai celtniecībā, rūpniecībā
vieķī Vieķī likt - turēt prātā, ievērot
indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni
Ķīnas māli viela (tehnoloģiski apstrādāts māls), ko lieto par iekšķīgo absorbentu saindēšanās gadījumā
eliksīrs Viela alķīmijā, kas vienkāršos metālus spēj pārvērst zeltā
darbviela Viela vai vielu kopums, kas pēc fizikāli ķīmiskām pārmaiņām, kuras ar tām notiek raķešdzinējā, ar lielu ātrumu tiek izsviestas pa raķešdzinēja sprauslu un rada raķešdzinējā vilci
bufers Viela vai vielu sistēma šķīdumā, kas novērš ūdeņraža jonu koncentrācijas maiņu, ja šķīdumam pievieno skābi vai sārmu
atšķaidītājs viela, ar kuru ko atšķaida vai kurā ko šķīdina
kristallāts viela, kas izdalās kristālu veidā karstam piesātinātam šķīdumam atdziestot
inhibitors viela, kas kavē kādas ķīmiskas reakcijas norisi vai nomāc fizioloģisku norisi
šķidrinātājs viela, kas ko šķidrina; šķīdinātājs
korozijas inhibitors viela, kas palēnina vai pārtrauc metālu korozijas ķīmisko reakciju, un ir viens no efektīvākajiem aizsardzības līdzekļiem pret metāla daļu rūsēšanu; daži korozijas inhibitori metāla virsmu arī pasivē
cietinātājs viela, kas pārstrādes procesā padara augļu un dārzeņu audus stingrus vai kraukšķīgus un savienojumā ar recinātājiem veido vai cietina želeju
auksoflors viela, kas pastiprina kāda ķīmiska savienojuma fluorescences intensitāti
reakcijas viela viela, kas piedalās ķīmiskā reakcijā
abiurēts viela, kas rodas noārdoties olbaltumu molekulai fermentu vai ķīmisku vielu ietekmē; tā nesatur peptīdu saites un neuzrāda biurēta reakciju
ķīmiskais antidots viela, kas savienojas ar indi nešķīstošā vai nekaitīgā ķīmiskā savienojuma
elektrolīts viela, kas šķīdumā vai izkausētā stāvoklī sadalās jonos
batoflors viela, kas vājina kāda ķīmiska savienokjuma fluorescences intensitāti
bāze viela, kas, disociējot ūdens šķīdumā, dod hidroksiljonus
ceroleīns viela, ko atrod bišu vaskā, šķīst alkoholā; taukskābju maisījums
timohidrohinons viela, ko atrod urīnā pēc timola iekšķīgas lietošanas un kas krāso urīnu zaļā krāsā; sastopams arī dabiskajās eļļās
nitroprusidnātrijs viela, ko iegūst no kālija ferrocianīda, sildot to kopā ar ekvivalentu daudzumu nātrija nitrīta šķīduma, laižot tai ogļskābo gāzi
depolarizators viela, ko izmanto, lai no ķīmisko strāvas avotu elektrodiem tiktu absorbētas gāzes
absorbētājs viela, ko pievieno kosmētikas līdzekļiem un kas uzņem ūdenī vai eļļā izšķīdušas vai smalki disperģētas vielas
ķīmiskais elemets viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš
katalizators viela, kura izmaina ķīmiskas reakcijas ātrumu, bet kuras sastāvs reakcijā ķīmiski neizmainās
savienojums viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem
šķīdinātājs viela, kurā šķīst cita viela
filozofu akmens viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas
radioaktīvā viela viela, kuras sastāvā ķīmiskā savienojuma vai piejaukuma veidā ietilpst radioaktīvo elementu atomi
substrāts viela, vide, kas ir nepieciešama kāda, parasti ķīmiska, procesa norisei
antivitamīni Vielas ar vitamīniem līdzīgu ķīmisko struktūru, kuras spēj izspiest no bioķīmiskām reakcijām vitamīnus, izraisot vielmaiņas traucējumus, visbiežāk - avitaminozes; atrodas jēlās zivīs, nevārītās olās, paparžaugos, purvu kosā, baltajā amoliņā u. c.
titrs vielas daudzums gramos vienā šķīduma mililitrā
aktīnisms Vielas īpašība staru enerģijas ietekmē ķīmiski pārveidoties
eluēšana Vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu), elocija
krioprecipitācija Vielas izgulsnēšana, pazeminot šķīduma temperatūru
smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta
smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta
autoradiolīze Vielas ķīmiska pārvēršanās tā radioaktīvā starojuma ietekmē, kuru izraisa šīs vielas sastāvā ietilpstošo radioaktīvo elementu sabrukšana
struktūrūdens vielas ķīmiski saistītais ūdens, ko atdalot, mainās vielas struktūra un īpašības, piemēram, atdalot no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) 1,5 H~2~O (ūdens molekulas), iegūst celtniecības ģipsi CaSO~4~·0,5H~2~O
flegmatizatori Vielas metējlādiņos, kas aizsargā artilērijas ieroču stobra kanālu no nolietojuma (izdegšanas), kā arī pazemina sprāgstvielu un raķešu degvielas jutību pret ārēju iedarbību un palielina ķīmisko stabilitāti
hilotropija Vielas spēja bez ķīmiskām pārvērtībām mainīt agregātstāvokli, piem., no cieta uz šķidru, no šķidra uz gāzveida
polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam
šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu; šādas spējas kvantitatīvais raksturojums
sārmšķīdība Vielas šķīdība sārmā
koksnes ķīmiskie aizsarglīdzekļi vielas un produkti, kas ķīmiski aizsargā koksni no bioloģisko bojātāju iedarbības
liofilitāte Vielas un šķidruma intensīvas molekulārās mijiedarbības raksturojums; spēja slapināties, uzbriest, izšķīst
detergenti Vielas vai to maisījumi, kuru ūdensšķīdumus izmanto dažādu materiālu virsmu tīrīšanai
destrukcija vielas vai vielu maisījuma nekontrolējama, neatgriezeniska sadalīšanās; ļoti liela nozīme polimērmateriālu, plastmasu, gumiju un šķiedru pārstrādes procesos, jo destrukcijas gaitā veidojas ļoti aktīvi brīvie radikāļi vai joni, norit daudzveidīgi ķīmiskie procesi, būtiski mainās polimēru molekulmasa; piemērsm, destilācijas dēļ notiek polimēru vecošana
antiseptiskie līdzekļi vielas, kas iznīcina uz ādas vai gļotādas mītošus mikroorganismus vai kavē to attīstīšanos, piem., joda šķīdums spirtā, kālija permanganāts
nesējvielas Vielas, kas nemaina pārtikas piedevu tehnoloģiskās funkcijas un ko izmanto pārtikas piedevu izšķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai modificēšanai, lai atvieglotu attiecīgā pārtikas produkta apstrādi vai lietošanu
porveidotāji Vielas, kas, pievienotas polimēram, fizikālu vai ķīmisku pārvērtību rezultātā rada tajā slēgtas vai vaļējas poras; porofori
antiblastiskie līdzekļi vielas, ko izmanto ļaundabīgo audzēju ķīmijterapijai; pretvēža līdzekļi
bufervielas vielas, ko pievieno mitrināšanas šķīdumam, lai stabilizētu pH līmeni
elektroosmofiltrācija Vielu atdalīšana šķīdumā, filtrējot caur atgriezeniskās osmozes membrānām, kam pievada elektrisko strāvu
gravimetrija Vielu ķīmiskā sastāva kvantitatīvās analīzes metode, kur mērī noteiktā veidā iegūtas vielas masu
vielmaiņa vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju; metabolisms
ebulioskopija Vielu molekulmasas fizikālķīmiska noteikšanas metode, kas pamatojas uz vārīšanās temperatūru atšķirībām
fiksāža Vielu šķīdums, kas nostiprina attēlu, izšķīdinot no fotopapīra vai filmas nesadalījušos sudraba bromīdu
Kuņluņs viena no garākajām un augstākajām kalnu sistēmām Āzijā (ķīm. val. "Kunlun Shanmai"), Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - līdz 600 km, augstākā virsotne - 7723 m
alotrops viena no kāda ķīmiskā elementa stāvokļa modifikācijas formām, ja tas var pastāvēt dažādās formās
dao viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām, sākotnējā nozīme - "ceļš", vēlāk - "lietu dabiskā kārtība", "likumsakarība", "pareiza rīcība"
tetrationskābe viena no politionskābēm, kuras nātrija sāli iegūst darbojoties uz nātrija tiosulfāta šķīdumu ar jodu, no kura viegli iegūt citus šīs skābes sālis - tetrationatus
tedžass viena no tatvām - oranžs vienādmalu trīsstūris ar smaili uz augšu - alķīmijas un rituālās maģijas, smalkā elementa "uguns" un manipūra čakras simbols
izomēri Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu kodolu paveidi, kas atšķiras ar dažādiem pussabrukšanas periodiem
izotopi Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu paveidi, kuriem ir vienādi kodolu elektriskie lādiņi, bet dažādi masas skaitļi
plejāde Viena un tā paša ķīmiskā elementa izotopu kopums (ķīmisko elementu periodiskās sistēmas vienā un tai pašā vietā)
modifikācija Viena un tā paša ķīmiskā savienojuma pastāvēšana dažādos veidos ar atšķirīgām fizikālajām īpašībām
diagonāllīnija Viena vai divkārša diagonāla līnija (sākot ar 6 punktiem un vairāk) ķīmisku formulu salikumiem
apakšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas izdrukātas nedaudz zemāk par apkārtējo tekstu un ko parasti izmanto matemātikā un ķīmijā
deiterācija Viena vai vairāku deitērija atomu ievešana ķīmiskā savienojumā līdzīga skaita parastā ūdeņraža (protija) atomu vietā
oksidēšana Viena vai vairāku elektronu atņemšana atomam ķīmiskā reakcijā
izomorfisms Vienādas uzbūves kristālu vai jauktu kristālu veidošanās no līdzīgām ķīmiskām vielām
keramikas homogenitāte vienāds mineraloģiskais un ķīmiskais sastāvs, mitruma daudzums, graudu lielums, sakārtojuma blīvums un porainība visā materiāla tilpumā
maisījums Viendabīga vide, kas sastāv no ķīmiski nesaistītiem komponentiem
šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums; vienfāzes sistēma, kurā izšķīdušas vielas ir atdalāmas no šķīdinātāja
gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās
sfenoīds Vienkārša kristāla forma, kas sastopama tikai kopā ar citām formām, sastāv no 2 plāksnēm, kas krustojas kādā leņķī
glikolskābe Vienkāršākā oksikarbonskābe, bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 79-80 Celsija grādi, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos
formaldehīds vienkāršākais aldehīds HCHO, metilspirta oksidācijas produkts, bezkrāsas gāze ar asu smaku; izšķīdināts ūdenī, veido formalīnu
etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu
etilēnglikols Vienkāršākais divvērtīgais alifātiskais spirts, bezkrāsains viskozs šķidrums; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, ir antifrīzu sastāvdaļa
albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas ar samērā mazu molekulsvaru
skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā
globulīni Vienkāršās olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos
konjugētās saites vienkāršās vai divkāršās ķīmiskās saites, kas molekulā ir novietotas pārmaiņus
skleroproteīns Vienkāršs ūdenī nešķīstošs proteīns ar šķiedrainu struktūru, piem., kolagēns, keratīns u. c.
asociācija Vienkāršu molekulu vai jonu apvienošanās sarežģītākās molekulās (vai jonos), nemainot vielu ķīmisko dabu
šķenis Vienkoča laivas ķīlis
šķīst vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu
kompromiss Vienošanās par šķīrējtiesu (parasti starptautiskajās tiesībās)
Bēra likums viens no elektronspektroskopijas un ķīmiskās analīzes metožu pamatlikumiem, saskaņā ar kuru šķīduma optiskais blīvums ir tieši proporcionāls izšķīdinātās vielas koncentrācijai
u-vei viens no galvenajiem daoisma ētikas principiem, ko pārņēmuši ķīniešu un japāņu budisti
Nihongi viens no japāņu mitoloģijas galvenajiem avotiem, radies ap 720. gadu, kurā ietverti arī ķīniešu un korejiešu mīti, kā arī dinastiju hronikas
ģeosfēra viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra, mantija, kodols, Zemes garoza, biosfēra, noosfēra)
šikings viens no ķīniešu literatūras svarīgākiem pieminekļiem, "dziesmu grāmata"
modālisms viens no monarhiānisma virzieniem, kas uzsverot dievības vienību (vienpersonību) un Kristus dievišķību, mācīja Dieva Tēva un Dieva Dēla identitāti, uzskatot Kristu tikai par īpašu dievības parādīšanās veidu, bet ne atsevišķu būtni
atmosfēras gaisa aizsardzība viens no vides aizsardzības veidiem, kas paredz aizsardzību pret atmosfēras gaisa piesārņošanu ar cilvēkam kaitīgām ķīmiskām vielāmun putekļiem, kā arī pret radiāciju un troksni, pārmērīgu sasilšanu
transepts viens vai vairāki šķērsjomi, kas taisnā leņķī šķērso garenisko jomu (parasti sakrālajās celtnēs)
kurlops Vientiesīgs, muļķīgs cilvēks
nenožs Vientiesīgs, pamuļķīgs cilvēks
ielaidens Vientulīgs, nošķīries, ievilcies sevī
pamirkšīt Vienu reizi mirkšķināt (ar acīm); pamirkšķīt
miscela Vienveidīgs augu eļļas un šķīdinātāja (benzīna, dihloretāna u. c.) maisījums, starpprodukts augu eļļas ieguvē ar ekstrakcijas paņēmienu
monovalents Vienvērtīgs (ķīmiskais elements vai atomu grupa)
šekums vieta, kur divi ceļi saplūst asā leņķī
griezenis vieta, kur zirgi, ejot riņķī min mālus
celnovokaīns Vietējās anestēzijas līdzeklis, novokaīna un karboksimetilcelulozes savienojums, darbojas ilgāk nekā novokaīns; sintezēts Latvijas ZA Koksnes ķīmijas institūtā, izpētīts Rīgas Medicīnas institūtā
ķilpe Vijoles steķītis
šļugurēt Vīkšķīties, darboties gar bērnu
šķobīt Vilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu)
šķobīties Vilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu)
karbonizācija Vilnas vai pusvilnas apstrāde ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem
plīstošs vilnis vilnis ar lūstošu, putās izšķīdušu galotni, kas novērojams vietās, kur krasi samazinās jūras dziļums
pseidomorfoze Viltus kristāls, kura forma neatbilst attiecīgā minerāla kristāliskā režģa uzbūvei, bet ir pārmantota no cita aizvietota vai izšķīduša kristāla
žulnīt Vīļāt, bezmērķīgi spaidīt, mīcīt
mačo Vīrietis, kas pārāk demonstratīvi uzsver savu vīrišķību un nevērību pret sievietēm (termins cēlies Latīņamerikā)
vīrešķība Vīrišķība
vīrestība Vīrišķība
virilitāte Vīrišķība
anandrija Vīrišķības trūkums, mazdūšība
abelardizēt Vīrišķību laupīt (kā notika viduslaikos franču mācītam vīram Abelaram)
puišala Vīrišķīga izskata meitene
puišelnīca Vīrišķīga izskata meitene; puišala
azbesta vecene vīrišķīga sieviete - fiziski spēcīga, māk un pati veic tradicionālos vīriešu darbus
kā vīrs vīrišķīgi, nebaidoties grūtību, briesmu, drosmīgi pārvarot tās; atklāti, godīgi
vīrestīgs Vīrišķīgs
virils Vīrišķīgs, vīrišķs
Virķēnskolas grāvis Virķēnmuižas grāvis, Virķītes pieteka
Virķe Virķīte, Rūjas pieteka
Virķene Virķīte, Rūjas pieteka
Virķupīte Virķīte, Rūjas pieteka
Virķēnmuižas grāvis Virķītes labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Virķēnskolas grāvis
aktīvā virsma virsma, uz kuras norisinās apskatāmie fizikālie un ķīmiskie procesi
hidrofobās piedevas virsmaktīvas vielas (piem., silikoni), kas, adsorbējoties uz materiālu virsmas, izveido ūdenī nešķīstošus ķīmiskos savienojumus un novērš ūdens uzsūkšanu
attaukošana Virsmas atbrīvošana no eļļām, ziežvielām u. c. taukiem, tos šķīdinot, emulģējot vai ķīmiski noārdot
divkomponentu laka virsmas pārklāšanas materiāls (laka un tās cietinātājs), kas fasēts divos iepakojumos, un tikai pirms lakošanas tos sajauc kopā un izlieto 4-8 stundu laikā, laka labi saistās virsmu, to var uzklāt ļoti plānā kārtā, tā ir elastīga un ķīmiski izturīga
punktveida korozija virsmiskās korozijas veids: metāla izstrādājumu materiāla vietumēja sairšana apkārtējās vides korozīvo ķīmisko vai elektroķīmisko procesu rezultātā, veidojot virsmā rūsas punktus
aktinofāgs Vīruss, kas izšķīdina inficētas aktinomicētes
apollinārisms Virziens austrumu kristiānismā 4.-5. gs., atzina Kristus dievišķību, noliedzot cilvēka īpašības
jatroķīmija Virziens medicīnā 16.-18. gs., kas slimības rašanos izskaidroja ar ķīmisko procesu traucējumiem organismā un meklēja to ārstēšanai ķīmiskas vielas (piem., sāļus, metālus)
apkārteņš Visapkārt, riņķī apkārt
apleju Visapkārt, riņķī apkārt
Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām
ronds Visi dejotāji riņķī sastājušies
virszemes ūdeņi visi iekšzemes ūdeņi (izņemot pazemes ūdeņus), pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti — arī teritoriālie ūdeņi
molekula Vismazākā vielas daļiņa, kurai piemīt visas attiecīgajam savienojumam raksturīgās ķīmiskās īpašības
āķīgums vispārināta īpašība --> āķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
ārišķība vispārināta īpašība --> ārišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
bērnišķīgums vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
bērnišķība vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1); bērnišķīgums (1)
bērnišķīgums vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
bērnišķība vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2); bērnišķīgums (2)
bezmērķība vispārināta īpašība --> bezmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
brīnišķīgums vispārināta īpašība --> brīnišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
draņķība vispārināta īpašība --> draņķīgs
dumība vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība
dumjība vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība
iešķībums vispārināta īpašība --> iešķībs, šīs īpašības konkrēta izpausme
kašķība vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
kašķīgums vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
kraukšķīgums vispārināta īpašība --> kraukšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
lietišķīgums vispārināta īpašība --> lietišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
lietišķums vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (1)
lietišķums vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (2)
lišķība vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; liekulība
lišķīgums vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lišķība
muļķība vispārināta īpašība --> muļķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
neķītrība vispārināta īpašība --> neķītrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
neķītrums vispārināta īpašība --> neķītrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neķītrība (1)
nešķīdība vispārināta īpašība --> nešķīstošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
nešķīstums vispārināta īpašība --> nešķīsts
nešķīstība vispārināta īpašība --> nešķīsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
nevīrišķība vispārināta īpašība --> nevīrišķīgs
niķīgums vispārināta īpašība --> niķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
niķība vispārināta īpašība --> niķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (1)
niķīgums vispārināta īpašība --> niķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
niķība vispārināta īpašība --> niķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (2)
pašmērķība vispārināta īpašība --> pašmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
pašmērķīgums vispārināta īpašība --> pašmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašmērķība
sevišķums vispārināta īpašība --> sevišķs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķība (1)
sevišķums vispārināta īpašība --> sevišķs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķība (2)
sievietība vispārināta īpašība --> sievietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī sievišķība (1)
sievišķība vispārināta īpašība --> sievišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
sievišķīgums vispārināta īpašība --> sievišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība (1)
sievišķība vispārināta īpašība --> sievišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
sievišķīgums vispārināta īpašība --> sievišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība (2)
stulbums vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbība (1); arī muļķība (1)
stulbība vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbums (1); arī muļķība (1)
šķībums vispārināta īpašība --> šķībs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
šķībums vispārināta īpašība --> šķībs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
šķīstība vispārināta īpašība --> šķīsts 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
šķīstība vispārināta īpašība --> šķīsts 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
šķīstums vispārināta īpašība --> šķīsts 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī šķidrums
tēvišķīgums vispārināta īpašība --> tēvišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tēvišķums; tēvišķība
tēvišķums vispārināta īpašība --> tēvišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tēvišķīgums; tēvišķība
valšķīgums vispārināta īpašība --> valšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valšķība
valšķība vispārināta īpašība --> valšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valšķīgums
velnišķīgums vispārināta īpašība --> velnišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķums; velnišķība
velnišķība vispārināta īpašība --> velnišķīgs, velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums, velnišķums
velnišķums vispārināta īpašība --> velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums; velnišķība
vīrišķība vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
vīrišķīgums vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vīrišķība (1)
vīrišķība vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
vīrišķīgums vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vīrišķība (2)
ķimizācija Vispusīga ķīmisko materiālu un ķīmisko pārstādes procesu un metožu ieviešana
ķimizēt Vispusīgi ieviest ķīmiskos materiālus un ķīmiskos pārstrādes procesus un metodes (tautas saimniecības nozarēs)
visriņķiem Visriņķī
ķīlu zīmju konversija visu vai atsevišķas sērijas visu hipotekāro ķīlu zīmju izpirkšana par nominālvērtību hipotekārās kredītiestādes noteiktajā izpirkšanas brīdī
diacetils Visvienkāršākais diketons; ūdenī šķīstošs šķidrums, kas piešķir sviestam tā īpatnējo smaržu
izopropilspirts visvienkāršākais otrējais spirts CH~3~CH(OH)-CH~3~, labs šķīdinātājs
ciānkobalamīns Vitamīns B~12~, tumšsarkani, ūdenī šķīstoši kristāli; atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā (augos nav); organismā veido eritrocītus, tā trūkums izraisa anēmiju; kobalamīns
priekšķīlis Vītne galvas smadzeņu paura daivas mediālajā virsmā, pakauša daivas ķīļa priekšpusē
Hanoja Vjetnamas galvaspilsēta, atrodas Honghas krastos, 130 km no Dienvidķīnas jūras, 1,47 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Vjetnama Vjetnamas Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas austrumu daļā, platība - 331114 kvadrātkilometru, 88576700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Hanoja, administratīvais iedalījums - 58 provinces un 5 centrālās pakļautības pilsētas, robežojas ar Kambodžu, Laosu un Ķīnu, apskalo Dienvidķīnas jūra
Tonkina Vjetnamas ziemeļu daļas, kas 1884.-1945. g. ietilpa bijušajā Francijas kolonijā, t. s. Franču Indķīnā, agrākais nosaukums
W Volframs (ķīm. elements)
Rjūkjū salas vulkānisku un koraļļu salu arhipelāgs Klusā okeāna rietumu daļā (jap. val. "Ryūkjū-Shotō"), Japānas teritorija, ietilpst 98 salas (veido 6 salu grupas), kas lokveidā stiepjas starp Kjusju salu un Taivānu \~1200 km garumā, platība - \~4800 kvadrātkilometru, atdala Austrumķīnas jūras no Klusā okeāna
radiāla griezuma zāģmateriāli zāģmateriāli, kam to gadskārtas ir taisnā (vai gandrīz taisnā) leņķī pret plato skaldni
antiseptizēšana Zāģmateriālu virsmas sekla piesūcināšana ar indīgu ķimikāliju šķīdumiem, kas īslaicīgi (4-6 nedēļas) pasargā zāģmateriālus no zilēšanas un pelēšanas
Olupīte Zaķīšu strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā
pienenieks Zaļais ķauķītis
Phylloscopus trochiloides zaļais lapuķauķis jeb zaļais ķauķītis
piroplazmīns Zaļgani dzeltens pulveris, viegli šķīst ūdenī, 1% šķīdumā lieto asins parazitāro slimību profilaksei un ārstēšanai
hidroponā barība zaļmasa, kas iegūta, izdiedzējot graudus bez augsnes, ūdens un minerālsāļu šķīdumos un augsnes aizstājējos; ar vitamīniem un proteīnu bagāts barības līdzeklis putniem, kažokzvēriem, jaundzīvniekiem un vaisliniekiem
hercogīte Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Herzogiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
vienādspārne Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Isopterygium"), Latvijā konstatēta 1 suga
īvlape Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Taxiphyllum"), Latvijā konstatēta 1 suga
bacilli Zāļu irbulīši (spieķīši), ko sagatavoja iestrādājot dažas zāles kakao taukos vai želatīna masā
oleāts Zāļu līdzekļa šķīdums oleīnskābē, piem., cinka, hinīna u. c.
mikstūra Zāļu vielu šķīdinājums uzlējumos, novārījumos
zapona Zapona laka - celuloīda šķīdinājums amilacetātā un acetonā, izturīga laka iespieddarbu aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi
punka zara vieta baļķī vai citā kokmateriālā
apdarināšana Zaru nociršana vai nogriešana kokam; lapu nošķīšana stādam
Sibīrijas ķauķītis zeltgalvas ķauķītis
Phylloscopus proregulus zeltgalvas lapuķauķis jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis
piedurknes uzšuves zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes; ševroni
Au Zelts (ķīm. elements)
maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (Krievijā līdz 1917), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šāds grāds
izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids - divu morfoloģiski vienādu, bet fizioloģiski un bioķīmiski atšķirīgu gametu (dzimumšūnu) saplūšana
atmofilie elementi Zemes atmosfērai raksturīgie ķīmiskie elementi
žāklis Zemes gabals starp diviem ceļiem, kas krustojas šaurā leņķī
homsteds Zemes gabals, ko (pēc 1862. g. likuma) ar atvieglotiem noteikumiem piešķīra amerikāņiem un ieceļotājiem, kuri kļuva par ASV pilsoņiem
ģeozinātne Zemes kā kopuma izpēte, zinātnes nozare, kurā apvienotas vairākas tradicionālas atziņu jomas, piemēram, ģeoloģija, meteoroloģija, okeanogrāfija, ģeofizika, ģeoķīmija un paleontoloģija
nodale Zemes nodale - zemes gabals, piešķīrums; zemes piešķiršana, iedalīšana
bioģeoķīmiskās provinces Zemes virsmas apgabali, kuros viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī) ir palielināts vai samazināts
cilmiezis zemes virspusē esošo iežu horizonts, kurā bioloģisko un bioķīmisko procesu un cilvēku darbības ietekmē veidojas augsnes
zemes reģistrs zemesgrāmata - valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības - nomu, ieķīlāšanu, hipotēku, servitūtus
Pakri rags zemesragas Igaunijas Harju apriņķī, Pakri pussalas ziemeļrietumos
Baohu zemesrags Ķīnā, Hainaņas salas salas ziemeļaustrumos, izvirzījums Dienvidķīnas jūrā
Ķurmrags Zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē, 7 km uz ziemeļiem no Tūjas, kas ķīļveidīgi iestiepjas līcī un veido nelielu, maz izteiktu pussalu, tā ziemeļu daļu veido 5 m augsts abrāzijas stavkrasts, 1923. g. uzbūvēta bāka; Ķirmesrags; Ķurmarags
Serves rags zemesrags Serves pussalas dienvidos, Igaunijas Sāmsalas apriņķī
Fugui rags zemesrags Taivānas salas ziemeļu galā, Dzjilunas apriņķī
Balanana rags zemesrags Vjetnamā, Kuangajas provinces austrumos, izvirzījums Dienvidķīnas jūrā
Kra Zemesšaurums Taizemes dienvidu daļā, starp Andamanu jūru un Siāmas līci, savieno Malakas pussalu ar pārējo Indoķīnas pussalu, šaurākās vietas platums - \~40 km, augstums - līdz 500 m
Menamas zemiene zemiene Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mae Nam plain"), starp Tanentaundži grēdu rietumos un Koratas plato austrumos, Taizemē, garums — \~500 km, platums — līdz 200 km, platība — 100000 kvadrātkilometru
laterīts Zemjains, ķieģeļsarkans iezis, kas sastāv galvenokārt no alumīnija un dzelzs oksīdiem un oksīdu hidrātiem; veidojas dziļas iežu ķīmiskas dēdēšanas procesā
iloti zemkopji senajā Spartā, viņi piederēja valstij un viņu sabiedriskais stāvoklis gandrīz neatšķīrās no vergu stāvokļa
Čionsona grēda zemu un vidēji augstu kalnu sistēma Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums - 1300 km, augstums - līdz 2711 m
biatlons Ziemas sporta veids - stafetes slēpojums un šaušana mērķī
subarieši Ziemeļu Mezopotāmijas pirmssemītu laikmeta iedzīvotāju nosaukums ķīļu rakstu pieminekļos
ziepjūdens Ziepju šķīdums ūdenī
ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī tašķīt, traipīt
krezofuksīns Zilpelēks pulveris, krāsviela histoloģijā; ūdens šķīdumā tas ir sarkans, spirtā - zils
frisbijs Zīmols: plastmasas disks, ko lieto dažādās mešanas spēlēs; lidojošais šķīvītis
ballistiskā līkne zināmā leņķī pret horizontu brīvi sviesta ķermeņa kustības trajektorija Zemes pievilcējspēka ietekmē
indosinistika zinātne par indoķīniešu valodām
kosmoķīmija zinātne par kosmisko ķermeņu ķīmisko sastāvu un ķīmiskajiem procesiem tajos
agroķīmija zinātne par ķīmijas izmantošanu lauksaimniecībā; pēta ķīmiskos un bioķīmiskos procesus augsnē un augos, augu barības vielu apriti, mēslojuma ietekmi uz augsni un augiem
mikroķīmija zinātne par ķīmiskās sintēzes un analīzes veidiem, kad tās jāizdara ar ļoti maziem vielas daudzumiem, piem., ar miligramiem
agrikultūrķīmija zinātne par ķīniskām parādībām lauksaimniecībā kultivējamo augu mājkustoņu dzīvē
metālmācība zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā
biometeoroloģija zinātne par sakarībām starp atmosfēras ķīmiskajiem un fizikālajiem procesiem un dzīvajiem organismiem
bioķīmija zinātne, kas pētī dzīvās dabas fizikāli ķīmiskās un ķīmiskās parādības
hidroloģija zinātne, kas pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus, ķīmisko sastāvu
asirioloģija zinātne, kas pētī seno Mezopotāmijas tautu (šumeru, babiloniešu, asīriešu u. c.) vēsturi, valodu un rakstu (ķīļu rakstu)
ballistika zinātne, kas pētī zināmā leņķī pret horizontu sviesta ķermeņa kustību Zemes pievilcējspēka ietekmē
hidroķīmija Zinātnes nozare, kas pētī dabisko ūdeņu ķīmisko sastāvu un īpašības
radiācijas ķīmija zinātnes nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izraisītās ķīmiskās pārmaiņas vielā
femtoķīmija Zinātnes nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas ārkārtīgi īsos laika sprīžos, kuri atbilst sekundes miljardās daļas miljondaļām jeb femtosekundēm
ainavu ģeoķīmija zinātnes nozare, kas pētī ķīmisko elementu migrāciju ainavapvalkā
kristālķīmija Zinātnes nozare, kas pētī ķīmisko saiti starp atomiem un to telpisko izvietojumu kristālos
hidroinženierzinātne Zinātnes nozare, kas veic ūdeņos notiekošo bioloģisko, ķīmisko un fizikālo procesu analīzi, izstrādā inženiertehniskos paņēmienus un metodes ūdeņu izmantošanai un aizsardzībai
histoķīmija Zinātnes nozare, kurā pēta ķīmiskos procesus audos un šūnās
polimēru ķīmija zinātnes nozare, kurā pēta polimēru sintēzi, to sastāvu, struktūru un ķīmiskās īpašības
kodolķīmija Zinātnes nozare, kurā pēta sakaru starp vielas ķīmiskajām īpašībām un tās atomu kodolu pārvērtībām
hemotronika Zinātnes un tehnikas virziens, kas aptver dažādu informācijas uztveršanai, pārveidošanai un glabāšanai izmantojamu elektroķīmisku ierīču teorētiskos pamatus, tehnoloģiju un lietojumu
hetoloģija Zinātņu komplekss, kas pētī seno hetu-luviešu valodu grupas tautu valodas, vēsturi un kultūru, atšifrē ķīļu rakstus
gomfoze Zoba saistauda savienojuma veids ar alveolas ligzdu; ieķīlējums
ratindāns Zoocīdu grupas stipri indīgs pesticīds, ūdenī nešķīstošs pulveris bez smakas, saindētu ēsmu gatavošanai piejauc pie maizes, miltiem, klijām
zvaigžņu evolūcija zvaigžņu fizikālo raksturlielumu, iekšējās uzbūves un ķīmiskā sastāva maiņa laika gaitā
kārbe Zvejas laiva, kuras garums pa ķīli - 8-9 m, platums - 2-3 m, dziļums - ap 1 m; lieto gk. lašu zvejā Daugavas lejas galā un jūrā pie Daugavas
izzvejot Zvejojot panākt, ka (piemēram, dīķī, ezerā) vairs nav ūdens dzīvnieku, parasti zivju
vītītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus trochilus"), mazs dziedātājputns, gājputns
svirlītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus sibilatrix"), mazs, zaļgandzeltens dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei
zvaigžņu atmosfēru fizika zzaigžņu fizikas nozare, kurā pēta fizikālos apstākļus (temperatūru, spiedienu, blīvumu, gāzu masu kustību) zvaigžņu atmosfērās un to ķīmisko sastāvu, izmantojot spektrālanalīzi u. c. metodes
dīciens Žēlīgs, niķīgs (parasti bērna) sauciens, ko lūdzot, prasot
bilihumīns Žultsakmeņu nešķīstošā daļa

ķī citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 21. jūnijā

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: