izķīlāt
izķīlāt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izķīlāju | izķīlājam | izķīlāju | izķīlājām | izķīlāšu | izķīlāsim |
| 2. pers. | izķīlā | izķīlājat | izķīlāji | izķīlājāt | izķīlāsi | izķīlāsiet, izķīlāsit |
| 3. pers. | izķīlā | izķīlāja | izķīlās | |||
Pavēles izteiksme: izķīlā (vsk. 2. pers.), izķīlājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izķīlājot (tag.), izķīlāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izķīlātu
Vajadzības izteiksme: jāizķīlā
1.Apķīlāt2.
2.Izsist.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rudenī zemniekiem bija nauda, un tad to varēja iekasēt, bet pagasta tiesa sāk parādus piedzīt pavasarī, kad zemniekiem parasti naudas nav, izķīlā un izposta šos ļaudis, pārdodot to pēdējās mantas un pēdējo govi, un nostāda tos bezizejas stāvoklī, kas tomēr pie mērķa neved un nodokļus tādā kārtā segt nevar.
- Es tev zobus izķīlāšu.
- Cirvim kāts jāliek vakarā un rītā jāizķīlā , tad nemūk tik ātri no kāta nost
- Atņem drēbes tam , kas galvo par otru , un izķīlā viņu nepazīstama svešinieka dēļ
- Saule ir jau gabalā Tomu tie jau izķīlā ,