apķīlāt
Lietojuma biežums :
apķīlāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Paņemt (ko) par ķīlu.
1.1.Sodīt (cilvēku), paņemot (ko) par ķīlu.
2.Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri