gurķītis
gurķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gurķītis | gurķīši |
| Ģen. | gurķīša | gurķīšu |
| Dat. | gurķītim | gurķīšiem |
| Akuz. | gurķīti | gurķīšus |
| Lok. | gurķītī | gurķīšos |
1.Dem. → gurķis.
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieliekamajā bija pašas skābēti gurķīši, kurus mans draugs savulaik dievināja.
- Liels pieprasījums ir pēc mazsālītiem gurķīšiem,” stāsta A.Drelniece.
- Viņa mums, protams, pasakās, iedod kādu gurķīšu burku.
- Pārsvarā jaunie vecāki visu grib ātri: uzgriež gurķīti, tomātiņu.
- Padod gurķīti, nu jau vairs bez uzkožamā nevar.