rivanols
rivanols vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rivanols | rivanoli |
| Ģen. | rivanola | rivanolu |
| Dat. | rivanolam | rivanoliem |
| Akuz. | rivanolu | rivanolus |
| Lok. | rivanolā | rivanolos |
Dzeltens, smalku kristālu pulveris (antiseptisks līdzeklis), kas šķīst ūdenī; etakridīns.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ejam uz kanceleju, iztīrīsim brūci ar rivanolu un apsaitēsim!”
- Šoreiz rivanola vietā pudelē bija kaltētu nātru lapu novārījums.
- Periodontīta vispārējai terapijai pielieto pretsāpju līdzekļus un mutes skalošanu ar rivanola, kālija permanganāta vai furacilīna šķīdumu.
- Tas taču nav rivanols.”
- Es paķeru vati, bindi, rivanolu, izskrienu ārā, skatos — kā tad, mašīna gravā gan.