Paplašinātā meklēšana
Meklējam bojā.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (1954):
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- (pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā.
- (aiz)iet postā (Sa)bojāties.
- māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
- skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
- Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
- apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes.
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
- epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem.
- erozija ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
- izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
- piegrezīt Aiz nemākulības sabojāt.
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- pagult Aiziet bojā (bruņotā cīņā).
- iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
- izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- noputēt Aiziet bojā (par materiālām vērtībām).
- noslīkt Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
- izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.).
- sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
- izkvēpt Aiziet bojā, iznīkt.
- zaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā.
- pazaudēt galvu Aiziet bojā, krist kaujā.
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- izputēt no zemes virsas (arī no pasaules) aiziet bojā.
- izputēt no pasaules (arī no zemes virsas) aiziet bojā.
- izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus) aiziet bojā.
- aiziet bujānos aiziet bojā.
- tērestība Aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties.
- atnaglot Aiznaglot; naglojot sabojāt.
- drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt.
- akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm.
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
- infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums.
- akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks.
- impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
- kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības.
- amata zaķi amatnieki, kas nebija amatnieku cunfšu locekļi un slepeni nodarbojās ar kādu amatu.
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
- Aleksandrijas bibliotēka antīkās pasaules ievērojamākā bibliotēka, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., gājusi bojā m. ē. 7.-8. gs.
- periimplantatīts Ap implantātu attīstījies iekaisums, nereti ar sekojošu audu bojāeju.
- aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem.
- datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā.
- bojājumpiecietība Aparatūras vai programmatūras spēja pareizi funkcionēt gadījumos, kad sistēmas iekārtās ir bojājums.
- izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus).
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
- apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
- Alši Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā 35 km no Saldus; kaļķakmens ieguves vieta no 16. gs. līdz 20. gs. 90. gadiem un darbojās kaļķu ceplis.
- aizsargapkalums Apkalums, kas aizsargā no mehāniskiem bojājumiem.
- duzt Apmākties, bojāties, skumt.
- sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties.
- apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses).
- nāves ēna apstākļi, kad cilvēkam draud bojāeja.
- UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus.
- antiseptēta koksne apzīmējums koksnei, kas apstrādāta ar ķīmiskiem aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskiem bojājumiem.
- Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku.
- nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties.
- iešņīpāt Ar ko asu velkot, iebojāt.
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
- izkarāt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kas, piemēram, kaitēkļi, nezāles) aiziet bojā.
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
- šķaidīt Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
- saspiest Ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi.
- saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
- apuguņots fārvaters ar ugunsbojām apzīmēts kuģojamais ceļš.
- krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt.
- ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties.
- renovaskulārā hipertensija arteriāla hipertensija, kas saistās ar nieru asinsvadu bojājumu.
- renovaskulārā hipertonija arteriālā hipertonija, kas saistīta ar nieru asinsvadu bojājumu.
- trūces veida aneirisma artērijas sienas iekšējo slāņu izspiešanās caur ārējā slāņa bojājumu.
- subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- hemodiapedēze Asins izkļūšana cauri asinsvada sienai, nebojājot to.
- diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
- notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
- angioparalīze Asinsvadu paralīze no vazomotorisko nervu bojājuma.
- asinsizplūdums Asiņu sastrēgums (orgānos, audos), asinīm izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
- astrocitoze Astrocītu proliferācija sakarā ar tuvējo neironu bojāeju hipoksijas vai hipoglikēmijas gadījumā.
- Aresibo observatorija ASV Nacionālā zinātnes fonda observatorija Aresibo, Puertoriko, kurā 1963.-2020. g. darbojās viens no lielākajiem radioteleskopiem pasaulē.
- izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu; izoperēt.
- ateroģenēze Ateromatozu bojājumu veidošanās artēriju iekšējā slānī.
- reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas); atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
- atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
- atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju).
- refakcija Atlaide no preces cenas vai svara sakarā ar preces zudumu vai bojāšanos.
- repleisot Atlikt vietā, atjaunot (parasti datorsistēmas darba traucējumu vai bojājumu gadījumos).
- atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
- apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars.
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs.
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
- Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola.
- bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima.
- Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
- sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
- satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties.
- klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme.
- apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem.
- holokrīns Attiecīgs uz dziedzeriem, kuru sekrēcija saistīta ar šūnu bojāeju, piem., tauku dziedzeriem.
- rēta Audu bojājuma vieta (augiem).
- ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
- apsaldējums Audu bojājums, kas rodas zemā temperatūrā.
- savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- delitescence Audzēja vai bojājuma pazīmju izzušana.
- Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena.
- augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji.
- indīgie augi augi, kas veido un uzkrāj toksiskas vielas, kuras var izraisīt cilvēku un dzīvnieku saindēšanos vai bojāeju.
- monokarpiski augi augi, kas zied un ražo augļus tikai vienreiz un pēc tam iet bojā.
- pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
- saussāns augoša koka stumbra atmirusī virsma, kas radusies mizas bojājuma vietā.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
- kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija.
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
- labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās.
- amnijs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns - plēve, kas pasargā dīgli no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem.
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās.
- traheobakteriozes Augu slimības, ko izraisa baktērijas, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas).
- traheomikozes Augu slimības, ko izraisa sēnes, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas).
- melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas.
- mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nosalēt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā.
- sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
- radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
- AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies.
- refrižeratorautomobilis automobilis ar saldēšanas iekārtu (-18-+4 °C), kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; saldētājautomobilis.
- saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorautomobilis.
- izvirsmošana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma; virsbūves lāgošana; virsmas izlīdzināšana.
- virsmas izlīdzināšana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma; virsbūves lāgošana.
- lāgošana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties.
- nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1).
- bakteriofitoma Baktēriju radīts, audzējam līdzīgs bojājums.
- ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma.
- baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu.
- dinezīns Balts kristālisks pulveris, viegli šķīst ūdenī; lieto ekstrapiramidālo bojājumu terapijā (parkinsonisms, torsijas distrofija u. c.).
- duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem.
- pārberzēt Berzējot pārdalīt; berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; pārberzt (1).
- izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); berzējot izbojāt.
- pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt; berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
- pārberzt Beržot pārdalīt; beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
- jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
- fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
- apniekot Bezmērķīgi iznīcināt, nevajadzīgi sabojāt.
- Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
- saviesīgā biedrība biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
- noslavēt Bieži slavējot sabojāt.
- brokisms Bioloģijas teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku un augu suga noveco un iet bojā tāpat, kā noveco un iet bojā atsevišķs īpatnis.
- sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- akarapoze Bišu slimība, ko ierosina bišu traheju smidzis; saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī; visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē.
- rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- maita bojā gājis dzīvnieks
- bojā iešana (biežāk eja) bojāeja.
- bojājumu diagnostika bojājuma vietas un cēloņa noteikšana datu apstrādes sistēmā.
- trauma bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
- uzbrukšana bojājumu radīšana (augiem) - par kaitēkļiem, slimībām
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- tērēt bojāt
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
- lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
- bojāt klasi bojāt (savu labo) slavu.
- gadināt Bojāt, iebojāt.
- apmaitāt Bojāt, sagandēt, sabojāties, virzīt uz leju.
- makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu.
- prapult Bojāties, iet bojā.
- prult Bojāties, iet bojā.
- jukāties Bojāties, nīkt ārā, iet bojā.
- smeļķēt bojāties.
- stindīgs Bojāts, bojājies.
- atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
- izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt.
- savāļot Bradājot sabojāt, samīdīt.
- sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- mutāt Braucot bojāt, grambāt.
- bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
- muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
- izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt.
- mioglobinūrija Brīvais mioglobīns urīnā, ko atrod šķērssvītrotās muskulatūras traumu u. c. primāru bojājumu izraisītas nekrozes gadījumos.
- brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
- caurums Brūce, arī bojājums (kādā ķermeņa daļā).
- šopa Brūce, ievainojums, bojāta vieta (kokā).
- sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- kraupa Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā.
- kraupes Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā.
- saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi.
- niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
- turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
- prasīt (arī maksāt) upuri būt par cēloni (kāda, kā) bojāejai.
- nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
- paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
- nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- nopīpot Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
- rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
- sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
- paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- aizmaitāt Būt posta, bojāejas sākumam.
- būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
- nolemt Būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam (nāvei, bojāejai, iznīcībai u. tml.).
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma.
- metilamilketons C~3~H~11~COCH~3~, taukskābju sadalīšanās produkts, kas veidojas tauku bojāšanās procesā un piešķir tiem raksturīgu smaku.
- pušējums Caurims, plīsums, bojājums (priekšmetā).
- pušainums Caurums, plīsums, bojājums (priekšmetā).
- pušaiņums Caurums, plīsums, bojājums (priekšmetā).
- ienievāt Celt neslavu, bojāt reputāciju.
- pagastvalde Celtne, telpas, kurās darbojās šīs pārvaldes institūcija.
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
- ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes.
- pārcirst Cērtot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
- neirīns CH2CHN(CH3)3OH, indīgs ptomaīns, kas rodas, bojājoties lecitīnam.
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā.
- Barbizona ciemats Parīzes tuvumā, kur 19. gs. no 30. līdz 60. gadiem darbojās mākslinieku grupa.
- puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība.
- ūdens nelaime cilvēka bojāeja slīkstot.
- miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā.
- radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
- leptospirozes Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu.
- upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
- nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
- ķērceklis Cilvēks, kas kaut ko sabojā, arī kašķa meklētājs.
- pārrakstītājs cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
- glemža Cilvēks, kas zobu bojājuma vai trūkuma dēļ nevar sakošļāt barību, kārtīgi ēst.
- regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus.
- nefrotoksīns Citotoksīns, kas bojā nieru šūnas.
- glabājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru glabājuma devējs nodod glabātājam glabāšanā mantu; glabātājs apņemas mantu glabāt un atdot bez bojājumiem.
- biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam.
- apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
- trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
- agrāfija Daļēja vai pilnīga nespēja rakstīt, kuras cēlonis ir bojājumi galvas smadzenēs.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- aizbojāt Daļēji sabojāt; _(biežāk)_ iebojāt.
- pačākstēt Daļēji sabojāties (par veselību).
- pusaizgandējies daļēji, pa pusei sabojājies.
- dārza zāģi darbarīki augļu koku vainagu retināšanai, sausu vai slimību bojāto zaru izzāģēšanai.
- bojāšana Darbība, kas mantu pilnīgi vai pa daļai iznīcina un sabojā un rada īpašniekam zaudējumu.
- glābšana darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama
- sišana Darbības, kas nerada cilvēka organisma audu, orgānu un to sistēmu anatomiskus bojājumus, bet izraisa tikai fiziskas sāpes.
- Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks).
- sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
- mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
- mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
- noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
- ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt.
- saķēpāt darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
- noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
- datnes drošība datnes aizsardzība pret tīšu vai netīšu rīcību, kas var radīt tās modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu.
- galviņievilkšana Datora cietā diska galviņu fiksēšana pozīcijā, kas izslēdz plates virsmas bojāšanos, diskdzini pārvietojot.
- diagnostikas programma datora programma, kas nodrošina kļūdu vai bojājumu atklāšanu un lokalizēšanu citās programmās vai ierīcēs.
- diagnostikas bloks datora vai kādas iekārtas sastāvdaļa, kas kalpo kļūdu vai bojājumu diagnostikai.
- sekotājdators Dators, kas izpilda tās pašas operācijas, ko veic vedējdators, un nekavējoši pārņem programmas izpildi vedējdatora atteices vai bojājuma gadījumā.
- rekonfigurācija Datoru sistēmas esošās konfigurācijas maiņa, piem., izolējot vai apejot bojātu funkcionālu bloku, ar vairākiem moduļiem veidojot alternatīvu ceļu vai arī mainot savienojumus starp komponentiem.
- aparatūras kļūme datoru sistēmas kādas fizikālās komponentes, piemēram, elektroniskas shēmas vai elektromehānisku ierīču (disku, lenšu), disfunkcija, kuras labošanai nepieciešama bojātās komponentes nomaiņa.
- tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību.
- tīkla drošība datoru tīkla aizsargātība pret nesankcionētu piekļuvi, tīšu vai netīšu iejaukšanos tā normālajā darbībā, kā arī tīkla aizsardzība pret tīkla komponentu bojāšanas mēģinājumiem. Datoru tīkla drošība ietver tā ierīču, programmatūras, datu un personāla aizsardzību.
- tīkla vadība datoru tīkla vadības funkcijas, kas saistītas ar staciju, datu pārraides kanālu, termināļu pievienošanu un atvienošanu, bojājumu diagnostiku, statistiku datu vākšanu, pārskatu sastādīšanu u. c. darbībām.
- drošība datoru tīklos un datoru sistēmās glabājamo datu aizsardzība pret to bojāšanu vai zaudēšanu, kā arī nesankcionētu izmantošanu.
- datu drošība datu aizsargātība pret tīšu vai netīšu nesankcionētu rīcību, kas var radīt to modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu.
- saskanības noteikšana datu apstrādes operācija, kuras gaitā tiek pārbaudītas divas datnes, lai noteiktu, vai tajās nav sakrītošu ierakstu un vai nav nepieciešams atmest bojātus (nederīgus) ierakstus.
- datu bojāšana datu kļūdaina ievadīšana vai kļūdu rašanās apstrādājamos datos. Vairums datoru izmanto speciālas verifikācijas un validācijas programmas, lai aizsargātu datorus no datu kļūdainas ievadīšanas un lai atklātu bojātos datus.
- alternatīvā maršrutēšana datu pārraides maršruta izmaiņa datoru tīklā, ja pamata maršrutā ir bojājums vai tas ir aizņemts.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
- daskriet Daudz strādājot, sabojāt veselību.
- iedauzīt Dauzot iebojāt.
- pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu; dauzot pārdalīt.
- izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā.
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze.
- gonadotoksīni Dažādi toksiski faktori, kas vīrietim var izraisīt spermatozoīdu daudzuma samazināšanos vai to struktūras bojājumus.
- satecēties dažu augļu (piemēram, ābolu) bojājumu veids.
- hromatotakse Dažu vielu spēja ietekmēt kodola hromatīnu, nebojājot šūnas ķermeni.
- kauzalģija Dedzinošas sāpes, kas nervu veģetatīvo šķiedru bojājumu dēļ rodas locekļos.
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- dislokācija Defekts, bojājums kristālā, kurš izjauc regulāro kristālisko struktūru.
- pārvērsties (arī sadegt) pelnos Degot aiziet bojā.
- sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā.
- nodegt Degot aiziet bojā.
- commedia dellʽarte delartiskā komēdija jeb masku komēdija, Itālijā 16. un 17. gs. plaši izplatīts teātris, kurā darbojās četras maskas - Pantalone, ārsts un divi kalpi.
- sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
- esenciālais neirotiskais dermatīts dermatīts, ko izraisa ādas atrofisko nervu bojājums un kas piešķir atrofiskajai ādai spīdīgu, zīdam līdzīgu izskatu.
- neirodermatomiozīts Dermatomiozīts ar spilgti izteiktiem perifēriskās un centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem.
- Trojas zirgs destruktīva programma, ko uztver kā labdabīgu lietojumprogrammu; atšķirībā no vīrusiem Trojas zirgi sevi nereproducē, bet, līdzīgi vīrusiem, bojā programmatūru.
- osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ.
- rezerves daļas detaļas, mezgli vai agregāti, ar kuriem remonta vai tehniskās apkopes laikā vajadzības gadījumā nomaina nolietotās vai bojātās spēkratu daļas.
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
- Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
- pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
- strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
- retrīvers Dienesta un medību suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne.
- Jahves diena Dieva tiesas diena, viens no svarīgākajiem priekšstatiem Jahves kultā un jūdaismā, kad paredzama vecās pasaules bojāeja un jaunas pasaules dzimšana.
- pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam.
- elektriskās ķēdes īsslēgums divu dažādu potenciālu ķēdes punktu savienojums; ķēdē plūst ļoti liela strāva, kas var izraisīt ķēdes elementu un vadu bojājumus.
- neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju.
- komerciālais akts dokuments, kuru sastāda, ja dzelzceļa, upju, jūras vai gaisa kravu pārvadājumos atklāj trūkumus vai bojājumus.
- sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- dulis Dūmi, kas rodas sadedzinot bojātus kokus.
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
- pārdurt Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu; durot pārdalīt.
- sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt, parasti pilnīgi.
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
- merokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuru šūnas vai šūnu daļas, izdalot sekrētu (sk. sekrēts), neiet bojā; pie merokrīnajiem dziedzeriem pieder lielākā daļa no cilvēka sviedru dziedzeriem.
- barotrauma Dzirdes orgāna (retāk cita gaisu vai gāzes saturoša orgāna - plaušu, zarnu) bojājums, ko rada strauja apkārtējās vides spiediena maiņa.
- izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu).
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
- ņēršķis Dzīva būtne, kura drīz mirs (ies bojā).
- mirstība Dzīvas būtnes (visbiežāk cilvēka) pakļautība nāvei, bojāejai.
- demence Dzīves laikā iegūta plānprātība, kuras cēlonis ir smadzeņu bojājumi vai slimības.
- kaitnieks Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu; kaitēkļi.
- kaitēklis Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
- maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- bioģeoķīmiskā aprite dzīvo organismu veidošanās, bojāejas un sadalīšanās procesu kopums, kas nosaka ķīmisko vielu apriti sistēmā "vide - dzīvie organismi - vide".
- Šēts Ebreju mitoloģijā - pirmo cilvēku Ādama un Ievas dēls, kas viņiem piedzima pēc Ābela bojāejas.
- izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
- aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).
- grauzt Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).
- ESRO Eiropas kosmosa izpētes organizācija (angļu "European Space Research Organization"), darbojās 1964-75, ESA priekštece.
- sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
- mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- pastiprinājuma ielāps elastīgs plāksteris (ielāps) no gumijas vai brezenta, kuru no iekšpuses uzliek bojājuma vietai, lai novērstu sūci
- relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu.
- gaismekļa armatūra elektriskās kvēlspuldzes aprīkojumu kopums tās nostiprināšanai, elektriskās strāvas pievadīšanai, gaismas plūsmas izkliedēšanai un aizsardzībai no mehāniskiem bojājumiem.
- elektrotrauma Elektriskās strāvas radīts organisma bojājums.
- stents Endoprotēzes veids, ko ievada bojātajā asinsvadā.
- traģiskais Estētikas kategorija, konflikts starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt, tā izraisītie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģisms (1).
- antidotisms Farmakoloģiskais koerģisms, kad medikamenti fizikālā vai ķīmiskā mijiedarbībā iet bojā.
- atvietotājkadri Filmas posms bez attēla (parasti - balts), ko iemontē darba kopijā bojātu vai trūkstošu kadru vietā.
- rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
- finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus.
- asinsrece Fizioloģiska asins recekļa veidošanās, kurš aizsprosto asinsvadu pēc tā bojājuma, lai mazinātu asins zudumus.
- fotogrāfiskais plīvurs fotoattēla kvalitātes bojājums - gaismjutīgā materiāla nomelnējums, kas rodas, fotoķīmiskajā (sk fotoķīmija) procesā attīstoties arī neeksponētiem sudraba bromīda mikrokristāliem.
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija.
- frambezioma Frambēzijas primārais bojājums: liela papula, kuras virsmā ir veģetācijas, kas atgādina aveni.
- franktirers Francijā - partizānu nodaļas loceklis; franktireri darbojās ienaidnieka aizmugurē franču-prūšu karā 1870. un 1871. g. un abu pasaules karu laikā.
- barbizonieši franču ainavu gleznotāju grupa, kas 19. gs. darbojās Barbizonas ciemā.
- anergāzija Funkcionālās aktivitātes trūkums piem., kā centrālās nervu sistēmas organiska bojājuma sekas.
- rigiditāte funkcionāls skeleta muskuļu stāvoklis, kam raksturīgs muskuļu sasprindzinājums, cietums un stīvums, ko izraisa CNS bojājumi un patoloģisks perifēro nervu kairinājums.
- nelaimes gadījums gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
- aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos.
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem); noslāpt.
- drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
- bērnu cerebrālā trieka galvas smadzeņu bojājuma (pirms dzimšanas, dzemdībās, tūlīt pēc dzemdībām) sekas, kas izpaužas kustību traucējumos vai epileptiskās lēkmēs un garīgās attīstības atpalicībā.
- encefalopātija Galvas smadzeņu bojājuma dēļ radušies traucējumi: astēnija, atmiņas traucējumi, intelekta pazemināšanās.
- smadzeņu satricinājums galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
- kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu.
- aksonreakcija Ganglijšūnas pārmaiņas kā aksona bojājuma sekas.
- ciganskaja igla garš īlens miesas bojājumu un slepkavību izdarīšanai.
- nogrezēt Gatavojot sabojāt.
- letālie gēni gēni (gan dominantie, gan recesīvie), kuru klātbūtnē organisms noteiktā attīstības stadijā iet bojā.
- letāli faktori gēni un hromosomu pārveidojumi, kuru dēļ organisms iet bojā, nesasniedzis dzimumgatavību.
- subletālie gēni gēni, kas samazina organisma dzīvotspēju, obligāti neizraisot tā bojāeju.
- gēnu terapija gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību.
- jēlums Gļotādas bojājums; čūla.
- elkesaīti Gnostiķu sekta, nodarbojās ar astroloģiju, maģiju, turējās cieši pie bauslības, apgraizīšanas un Kristus progresīvas inkarnācijas.
- sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi.
- biblioklasts Grāmatu iznīcinātājs, grāmatu bojātājs.
- lūžņi Grāmatu spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiāla atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
- vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
- ķirmelēt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem, kāpuriem).
- ķirmeņot Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).
- urbināt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).
- iegrauzt Graužot iebojāt.
- izkrubināt Graužot izēst; izmantojot barībai, sabojāt (par grauzējiem).
- pārgrauzt Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
- sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
- izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
- Hipomedonts grieķu mitoloģijā - Adrasta brālis vai brālēns, dalībnieks septiņu karagājienā pret Tēbām, kurš izcēlās ar milzīgu augumu un fizisku spēku, tomēr uzbrukumā gāja bojā.
- Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls.
- Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā.
- Akrisijs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kuram bija pareģots, ka viņš ies bojā no savas meitas dēla rokas.
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
- Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku.
- hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs.
- Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs).
- Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei.
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
- Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā.
- Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā.
- Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss.
- Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju.
- Palaimons Grieķu un romiešu jūras dievs, kas apsargāja bojā gājušu kuģu ļaudis.
- iegriezt Griežot ievainot, iebojāt.
- pārgriezt Griežot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- iegriezt Griežot radīt ievainojumu, bojājumu (kur).
- sagriezt Griežot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saskabīt Griežot sabojāt.
- sapinglierēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt (ierīci).
- satimerēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt.
- samunktierēt Grozot, darbinot, regulējot u. tml. sabojāt (kādu ierīci).
- pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties.
- lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst; gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst.
- nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
- fenilektonūrija Ģenētiskā patoloģija, kuras cēlonis ir aminoskābes fenilalanīna metabolisma traucējums, kas noved pie fenilalanīna un tā derivātu uzkrāšanās audos un cilvēka agrīnās attīstības laikā bojā smadzeņu audus.
- hilotorakss Hila izplūdums krūšu dobumā, parasti krūšu limfvada bojājuma dēļ.
- Amarāvatī Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīzes Indralokas tūkstošvārtu galvaspilsēta, kurā mīt nemirstīgie un karā bojā gājušie varoņi.
- Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns.
- Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju.
- kauravas hindu mitoloģijā - valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, pāndavu brālēni un antagonisti, viņi visi iet bojā Kurukšetras kaujā.
- nefroangioskleroze Hipertensija ar nieru bojājumiem, kuru izcelsme saistīta ar renālo mikroangiopātiju.
- holokrinie Holokrinie dziedzeri - dziedzeri, kuru sekrēta veidošanās ir saistīta ar sekrētu radošo šūnu bojā eju, piem., tauku dziedzeri.
- ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības.
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi.
- hronisks atrofiskais polihondrīts hroniska recidivējoša slimība ar iekaisigiem un deģeneratīviem bojājumiem locītavu, ausu, deguna, elpvada, bronhu u. c. skrimšos un sekojošu deformāciju, piem., seglveida degunu.
- tabess Hroniska sifilitiska nervu sistēmas slimība, kas gk. bojā muguras smadzenes.
- lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu; spitālība.
- ieķēzīt Iebojāt, iemaitāt.
- iemaitāt Iebojāt.
- ietērēt Iebojāt.
- iečākstēt Iebojāties; ietrūdēt.
- iemudēt Iebojāties.
- iemudēties Iebojāties.
- iesmeļķēt Iebojāties.
- meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību.
- izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
- apsust Iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ).
- izplukt Iegūt ādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ (parasti par kāju pirkstiem).
- izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām.
- izplukt Iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu).
- apmudēt Iegūt sliktu garšu, sabojāties.
- diagnostiskā pārbaude iekārtas funkcionēšanas pārbaude ar speciālām tehniskām ierīcēm un programmām, kas ļauj atklāt un lokalizēt tās bojājumus.
- avārijremonts Iekārtas vai sistēmas elementa remonts pēc bojājuma.
- rezervēšana Iekārtu papildināšana nestrādājošiem (aukstā rezerve) vai paralēli strādājošiem (karstā rezerve) elementiem, kas automātiski vai pārslēdzot aizvieto bojātos iekārtu elementus.
- ielaušanās Iekļūšana ēkā vai apžogotā sētā, bojājot aizsprostojumus vai aizslēgumus.
- akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis.
- ieķēzīt Ielikt, ievietot (kur ko netīru, bojātu u. tml.).
- aretieris Ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās.
- bortu izpletējs ierīce riepas bortu izplešanai diagnoscēšanas un remonta vajadzībām, kas dod iespēju vizuāli novērtēt riepas iekšpuses stāvokli, atklāt iespējamos bojājumus un vajadzības gadījumā arī tos novērst.
- ķibelnieks Ierīce, kas mēdz sabojāties un tādējādi radīt ķibeles.
- aizsargslēdzis Ierīce, kas nenormāla darba režīma, nepareizas darbības vai bojājuma gadījumā automātiski atslēdz aizsargājamo objektu.
- transakciju apstrādes pārraugs ierīce, kas nodrošina, ka transakcijas pārraides procesā netiek zaudētas vai bojātas.
- bojājumu intensitāte ierīces drošuma rādītājs, kas raksturo bojāšanās biežumu tehniskās sistēmās.
- kabeļmeklētājs Ierīču komplekts apakšzemes vai zemūdens kabeļa trases, tā dziļuma, kā arī bojājuma vietas noteikšanai.
- elektroarmatūra ierīču kopums, ar kurām nostiprina elektriskā apgaismojuma iekārtas, pievada tām strāvu, pasargā no bojājumiem u. c.
- unkotomija Ierobežota bojājuma veidošana jūraszirdziņa krokas kāsī; izmanto psihotisku stāvokļu ārstēšanai.
- pārtikas produktu apstarošana iesaiņotu vai neiesaiņotu pārtikas produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu (līdz 10 kGy), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu, kas izraisa produktu bojāšanos; alternatīva metode termiskai sterilizācijai.
- saperināt iesākot perēt un neturpinot sabojāt olu.
- iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
- saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
- Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
- noklemmēt Iestrēgt; sabojāties (par mehānismu).
- noraugās Iet apskatē, lai pārbaudītu, atklātu bojājumus.
- krist Iet bojā (karā, kaujā).
- samaksāt ar (savu) galvu (arī ar (savu) dzīvību) iet bojā (savas rīcības dēļ).
- samaksāt ar (savu) dzīvību iet bojā (savas rīcības rezultātā).
- pazūt Iet bojā, iet uz leju.
- ukā iet iet bojā, iznīkt.
- ģinst Iet bojā, kļūt par ubagu.
- rast galu (retāk nāvi) iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
- ņemt galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
- ukāties Iet bojā, nīkt ārā.
- atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- atrast nāvi iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- atrast kapu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- dabūt nāvi iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- dabūt kapu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- izģeibt Iet bojā, nomirt.
- krist par upuri Iet bojā, nonākt (kā) varā.
- brukt Iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī (par celtnēm).
- putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
- ukā Iet ukā - iet bojā, iznīkt.
- mielodelēze Ievainojuma radīts muguras smadzeņu perēkļveida bojājums ar smagu paralīzi.
- apskambāt Ievainot, apdauzīt, sabojāt.
- leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.).
- jododerma Ikviens ādas bojājums vai izsitumi jodisma gadījumā.
- izsēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni.
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
- nosēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni.
- nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
- pārbļaut Ilgāku laiku dziedot, sabojāt balsi.
- nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
- izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
- nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1).
- izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu).
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
- nopīpot Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nošļokāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- sašļukāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to).
- novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- noviļāt Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- sanācija ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
- sadeivelēt Ilgstoši (nepareizi) lietojot sabojāt.
- piepūdēt Ilgstoši bojājoties kļūt pelēkam.
- sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
- kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
- trikrezilfosfāts Indīga viela, kas izraisa nervu bojājumus (polineiropātiju).
- kaproilamīns Indīgs ptomaīns bojātā raugā un šķērmā zivju eļļā.
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- datu bāzes integritāte informācijas sistēmas spēja saglabāt datu bāzi tās dzīves cikla laikā, nodrošinot to pret apzinātu bojāšanu vai netīšu iznīcināšanu.
- kocaca Inscenēt miesas bojājumu.
- ekskavators instruments zoba bojāto masu atdalīšanai.
- filīdi Īpaša pareģu un dzejnieku kasta senajā Īrijā, kas nodarbojās ar sakrālu tekstu sacerēšanu un saglabāšanu.
- normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu.
- hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus.
- pārirt Irstot pārdalīties; irstot kļūt cauram, bojātam.
- Firauns islāma mitoloģijā - ķēniņš, kura laikā dzīvoja un darbojās Mūsa (Mozus).
- tasmi islāma mitoloģijā - viena no Arābijas pamatciltīm, kas gāja bojā savstarpējā cīņā ar džadisu cilti.
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
- izļurkāt Izbojāt (izviļājot, samīdot u. tml.).
- izkost Izbojāt (par ko kodīgu).
- izkļēpāt Izbojāt (piemēram, labību, to nomīdot, salauzot, sagāžot u. tml.).
- nočammāt Izbojāt (piemēram, nolauzīt), neveikli, tūļīgi ko darot.
- izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
- izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
- izcūkot Izbojāt, sabojāt (parasti tīšām).
- izļammāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.).
- izļemmāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.).
- izporzāt Izbojāt, sabojāt, izjaukt.
- izpušierēt Izbojāt, sabojāt; izjaukt.
- izcūkāt Izbojāt, sabojāt.
- izsmurgāt Izbojāt, sabojāt.
- izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus.
- (sa)laist šreijā izbojāt.
- izmaitāt Izbojāt.
- izmaknīt Izbraukt, braucot sabojāt.
- izfušierēt Izjaukt (ko); sabojāt.
- izpindzelēt Izjaukt; izbojāt.
- izpļurkāt Izjaukt; izbojāt.
- izpurgāt Izjaukt; izbojāt.
- izčagāt Izjaukt; sabojāt (ēdienu).
- čupā Izjucis; sabojāts, salauzts.
- knupjš Izliekts uz labo pusi (par bojātu cirvi); ar pārāk tālu uz augšu izvirzītu galu (par izkapti).
- izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu; sabojāt; samaitāt.
- saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem; sagrauzt (2).
- sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem.
- nebūtība Iznīcība, bojāeja.
- dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
- beigts Iznīcis, gājis bojā (par augiem).
- appostīt Izpostīt (sabojāt, iznīcināt, sagraut) visapkārt.
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- izgandēt Izpostīt, sabojāt.
- aiziet pa gaisu izputēt, iet zudumā, iet bojā.
- iespert Izraisīt degšanu, radīt bojājumu (kādā priekšmetā) - par zibeni.
- grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
- saēst Izraisīt stiprus bojājumus (ķermeņa daļā) - par slimību.
- izčakāt Izrakņāt, izbakstīt; sabojāt (ēdienu).
- izcūkāties Izrīkoties nevīžīgi, nekārtīgi, ko sajaucot, sabojājot u. tml.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- meklēt (sev) nāvi izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- meklēt (sev) kapu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- meklēt (sev) galu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
- Losandželosas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1920. gados bija \~300 latviešu un Losandželosā darbojās Latvijas konsulāts, ap 1950. g. ieceļoja \~500 latviešu, 1980. gados bija \~3500-4000 latviešu.
- Mineapolisas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1930. gados bija \~200 latviešu, 1950.-1990. g. - \~2000 latviešu, darbojās latviešu svētdienas skola, 1971. g. atvērts Latviešu nams.
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- nāve Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā).
- trīšanās Jahtas gaitā kustīgās takelāžas atsevišķas detaļas var nonākt saskarē ar nekustīgās takelāžas daļām, un, ja saskares punkti ir vienmēr vieni un tie paši, takelējuma elementi tiek bojāti.
- izjāt Jājot izbojāt (kādu vietu); jājot izbojāt, iznīcināt (parasti augus).
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- bāzes dzinējs jauna dzinēju tipa dažādu modifikāciju pirmais paraugs, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo dzinēju konstrukcijas un raksturlielumiem; dzinējam varbūt moduļkonstrukcija, kas sastāv no atsevišķām saliekamām vienībām, kuras var nomainīt ekspluatācijā (atteices, bojājumu, resursa izlietošanas, modifikācijas gadījumos).
- kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā.
- spondilartropātija Jebkura iekaisīga slimība, kas rada mugurkaula skriemeļu bojājumu.
- kapilaropātija Jebkura slimība, kas bojā kapilārus, sevišķi tad, ja nav skaidra diagnoze.
- kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam.
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
- tumšā reparācija jonizējošās radiācijas u. c. mutagēno faktoru izraisīto DNS molekulu vienas ķēdes bojājumu reparācija bez redzamās gaismas klātbūtnes.
- obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu.
- traumatiskā anestēzija jutības zudums kāda nerva bojājuma dēļ.
- ģelksteris Kabatas nazis ar sabojātu atsperi.
- kondukcijas jeb asociatīvā afāzija kad slimnieks spēj runāt un rakstīt, bet izlaiž vai atkārto vārdus un apmaina tos ar citiem, jo bojāti frontolentikulārie asodācijas ceļi starp valodas centriem.
- trūda Kāda augu slimība, kas bojā saknes.
- pautnesis Kāda burvju grupa (kuri kaitē citu, visbiežāk kaimiņu, lopiem vai laukiem, kā buršanas atribūtu slepeni novietojot bojātu olu).
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
- žapkas Kāda zirgu slimība, kas izraisa ādas bojājumus virs nagiem.
- reintegrācija Kādas bojātas struktūras vai traucētas funkcijas atjaunošanās, piemēram, normālās garīgās un fiziskās aktivitātes atjaunošanās pēc katatoniska stāvokļa vai cita neiropsihiska traucējuma.
- glābējs Kāds, kurš rīkojas tā, lai novērstu kāda bojāeju, sargātu kādu no bojāejas.
- Kaza Kafejnīca Rīgā, Vaļņu ielā, darbojās 20. gs. 60.-70. gados, iecienīta radošo cilvēku satikšanās vieta.
- zalba Kaite, ķermeņa bojājums, brūce, sāpes.
- skāde Kaitējums (1); arī zaudējums; bojājums.
- fizisks kaitējums kaitējums, kas var izpausties kā miesas bojājumi, veselības satricinājums vai fiziskas ciešanas.
- čemurziežu kaitēkļi kaitēkļi, kas bojā čemurziežus.
- trauma kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- nokalst Kalstot aiziet bojā.
- kambarkantoris Kambarkollēģijas nodaļa, ko nodibināja 1733. g. un Baltijā darbojās līdz 1798. g.
- palingrafija Kamphauzena paņēmiens uz akmeni pārvest gravīras u. c., oriģinālu nemaz nesabojājot.
- izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
- brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
- aviobruņas Kara gaisakuģa apkalpes un gaisakuģa ierīču un mezglu aizsardzība pret bojājumiem no ieroču iedarbības (piem., vairāku slāņu metāla un kompozītu loksnes).
- karioze Kariess - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja.
- sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi.
- dusulains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
- dusuļains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
- kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
- pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
- nokasīt Kasoties, kārpoties u. tml. nolīdzināt, nomīdīt, arī izbojāt.
- izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
- autokatastrofa Katastrofa, kurā tiek sabojāts autotransporta līdzeklis; automobiļu sadursme.
- vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
- slēgts lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti.
- inostoze Kaulaudu reģenerācija, lai aizstātu bojāgājušos audus.
- maita Kaut kas bojāts, sabojāts.
- bļuga Kaut kas sapuvis, sabojājies.
- sasalēns Kaut kas sasalis, piem., zemes pika, sala bojāta lopbarība u. c.
- ķēpt Kaut ko nemākulīgi darīt, bojāt.
- hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas.
- biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai.
- izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
- fušieris Kļūda; bojājums, neveiksme.
- pušieris Kļūda; bojājums; neveiksme.
- traucējummeklēšana Kļūdu konstatēšana, lokalizēšana un novēršana datora programmās vai bojājumu konstatēšana, atrašana un izlabošana aparatūrā.
- atteice Kļūme, situācija, kad ierīce vai sistēma bojājumu dēļ daļēji vai pilnīgi zaudē spēju izpildīt tai paredzētās funkcijas.
- sadēdēt Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bojā.
- dzīšana kļūšana veselam, veidojot jaunus audus bojāto audu vietā, piepildot ar audiem (par brūci)
- plaisāt Kļūt nestabilam, tuvoties bojāejai (par parādībām sabiedrībā).
- izdārdēt Kļūt nestipram, bojātam.
- zekšķēt Kļūt netīram, sākt bojāties.
- izdilt Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
- nosalt Kļūt tādam, kurā aukstuma iedarbībā ir radies audu bojājums (par ķermeņa daļu).
- sūpēt Kļūt tumšs, netīrs, trūdēt, bojāties.
- nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vārgam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- dzīt kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā, piepildīties ar audiem (par brūci)
- sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- sagļotot Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- izkņābāt Knābājot izlasīt, izēst, arī sabojāt.
- izkņapāt Knābājot izlasīt, izēst, arī sabojāt.
- nokņapāt Knābājot noēst, arī sabojāt.
- saknābāt Knābājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sašņakāt Knābājot un bradājot sabojāt.
- pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
- saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saknaibīt Knaibot sabojāt, parasti pilnīgi.
- pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kniebjot pārdalīt.
- sakodēt Kodinot sabojāt.
- sakodināt Kodinot sabojāt.
- kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu.
- atomreaktors Kodolreaktors - iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; Latvijā 1961.-1998. g. darbojās Salaspils kodolreaktors.
- sakodīt Kodot sabojāt, parasti pilnīgi.
- trums Koka izaugums bojājuma apvidū.
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks.
- appērājs Koks ar lokanu stumbru un galotni, samērā sīkstiem zariem, kas, vējā šūpojoties apper vai aprīvā tuvāko kaimiņkoku vainagu augšējo daļu un tādējādi to bojā.
- impregnēta koksne koksne, kas apstrādāta ar aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskajiem bojājumiem vai uguni.
- apkarojošā apstrāde koksnes bioloģisko bojātāju (kukaiņu un koksnes sēņu) iznīcināšana inficētā koksnē.
- žūšanas defekti koksnes bojājumi, kas rodas žāvēšanas procesā, ja neievēro pareizu žāvēšanas tehnoloģiju.
- pseidokodols Koksnes bojājums, kas izpaužas kā tumšāk iekrāsota stumbra centrālā daļa bezkodola lapu kokiem, atšķiras no īstā kodola ar neviendabīgu struktūru un mazāk regulāru formu.
- aplievas iekrāsojumi koksnes sēņu bojājumu pirmā stadija aplievā, kas veidojas nokaltušos kokos vai ilgstoši uzglabātos apaļajos kokmateriālos siltajā periodā.
- koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju.
- ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni.
- ragu berzumi koku un krūmu mizas bojājumi, kas radušies, stirnāžiem, aļņu un staltbriežu buļļiem noberžot ādu no jaunajiem ragiem vai iezīmējot teritoriju, visvairāk no tā cieš jauni bērziņi, priedītes, kārkli, retāk egles.
- urēmiskā koma koma, ko izraisa nieru bojājums.
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
- iekonservēt Konservējot pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
- strukturālā rezervēšana konstrukcijas elementu daudzkārtņu lietošana - šie rezerves elementi strādā vienlaikus ar pamatelementiem vai arī bojājuma gadījumā tos aizstāj.
- sagraušana Konstrukciju, iekārtu vai materiāldaļas iznīcināšana vai bojāšana, lietojot uguni, ūdeni, sprāgstvielas, mehāniskus vai citus līdzekļus.
- centrālās konvulsijas konvulsijas, ko izraisa centrālās nervu sistēmas bojājums.
- brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns.
- heksilrezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa (naftas atvasinājums), antioksidants, antiseptiķis, izmanto mutes skalošanas līdzekļos, krēmos pret saules apdegumiem, var izraisīt spēcīgu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, zarnu, aknu un sirds bojājumus, alerģiskas reakcijas.
- muskusambreta Kosmētikas sastāvdaļa, fiksētājs, aromātviela, izmanto kosmētiskajos krēmos, pēcskūšanās losjonos, ziepēs, zobu tīrīšanas līdzekļos, var būt toksisks nervu sistēmai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta dermatītu, dzīvniekiem var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus.
- butilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, apēšana var izraisīt nieru bojājumu, vemšanu, miegainību, depresiju, komu un nāvi, var būt bīstams apkārtēji videi, izmanto matu lakā un cietināšanas losjonos.
- mica Kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, krāsviela, izmanto dekoratīvajos pūderos, dekoratīvajā acu kosmētikā, lūpu krāsās, šampūnos un skropstu tušās, ieelpojot var izraisīt plaušu kairinājumu vai bojājumu, toksisks gremošanas orgāniem un aknām.
- etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- etoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto kosmētikā, nagu lakās, šampūnos, var izraisīt CNS depresiju, nieru bojājumus, toksisks attīstībai, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var nokļūt organismā caur ādu.
- sakošļāt Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi; sakodīt (3).
- pārkost Kožot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kožot pārdalīt.
- drēbju kode kožu dzimtas suga ("Tineola bisselliella"), neliels tauriņš, kura kāpuri barojas ar vilnu, kažokādām u. c., bojā vilnas drēbes.
- piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā; izlabot krāsas bojājumus.
- smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
- nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē.
- mazbīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ parasti nav bīstama un nerada bojājumus, bet īpašos apstākļos var kļūt bīstama, piemēram, atšķaidītas skābes un sārmi, dzīvsudrabs, aerosoli u. c.
- izgāšana kravas pārvietošana, gāžot to ārā no transportlīdzekļa, kas notiek, sagāžot slīpi transportlīdzekļa kravas novietojuma daļu, piemēram, kravas kasti, vai izmetot kravu no transportlīdzekļa; tā rīkojas tikai ar gāžamkravām un beramkravām, kas izgāžot nevar tikt sabojātas.
- kredītbiedrība kredītiestāde, kuras mērķis bija sagādāt kredītlīdzekļus saviem biedriem, kas nodarbojās ar tirdzniecību, rūpniecību un piepilsētas lauksaimniecību.
- paškovieši Krievu pareizticības sekta 19. gs. un 20. gs. sākumā, nodarbojās arī ar filantropiju.
- kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
- taipings Kristīga ķīniešu brālība, kas 19. gs. vidū (1851.-64. g.) rīkoja plašus nemierus, kuros kopumā gāja bojā ap 2 milj. cilvēku; taipin; taipingi.
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
- lauzt kaklu krītot sasisties, nosisties; iet bojā, neizturēt.
- šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli.
- klājkrava Kuģa krava, kas novietota uz klāja, parasti viegla un tāda, ko nebojā ūdens.
- negrimstība Kuģa spēja negrimt, ja tā korpuss bojāts un daļēji pieplūdis ar ūdeni.
- saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
- refrižeratorkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; saldētājkuģis.
- grauznis Kukaiņi, kas grauž un bojā kā augošu tā sagatavotu koksni.
- kāpuru ejas kukaiņu radīti bojājumi augošā, nocirstā, apstrādātā, kā arī konstrukcijās iebūvētā kokā, koka izstrādājumos (mēbeles, skulptūras, sadzīves priekšmeti, īpaši muzeja fondos).
- kuņģa jēlums kuņģa sienas bojājums; kuņģa čūla.
- niša Kuņģa un zarnu trakta gļotādas, dažreiz arī šo orgānu dziļāku slāņu bojājums, ko rentgena caurskates gadījumā aizpilda ar kontrastējošu masu.
- centrālā afāzija kurā bojāta galvas smadzeņu garoza.
- sakust Kūstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus.
- Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus.
- sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
- fitotoksināti Ķīmiskas vielas, kas bojā augu valsti.
- Šu Ķīniešu mitoloģijā - Ziemeļjūras imperators pasaules radīšanas mītā, kas vēsta par imperatora Huņduņa ("haosa") bojāeju.
- ķirmēt Ķirmjiem saēdot iet bojā.
- fakoemulsifikācija Ķirurģiska kataraktas ārstniecības metode, kuras laika tiek nomainīta bojātā acs lēca un tā aizstāta ar mākslīgu lēcu.
- tuberkuloīdā lepra labdabīga lepras forma; histoloģiski tai raksturīgi tuberkuloīdi granulācijas audi bez lepras šūnām, reti lepras nūjiņas; klīniski - ādas bojājumi un perifērisko nervu saslimšana; iekšējie orgāni nesaslimst; lepromīna raudze bieži pozitīva.
- sniega pelējums labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas).
- salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
- pielabot Labojot novērst (piemēram, priekšmetam) bojājamus (parasti nelielus).
- izlabot Labojot pilnīgi novērst (defektus, bojājumus u. tml).
- Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā.
- pereat mundus, fiat iustitia lai top taisnība, kaut arī pasaule ietu bojā.
- fiat iustitia, pereat mundus lai top taisnība, kaut pasaule ietu bojā.
- laika rezervēšana laika rezerves, kas ļauj operatīvi novērst atsevišķu elementu bojājumus.
- hronotarakse Laika sajūtas zudums; to rada redzes uzkalna vai pieres daivas bojājums.
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
- viengadīgi augi lakstaugi, kuru dzīves cikls ilgst vienu veģetācijas periodu, tie dīgst pavasarī vai vasarā un rudenī pēc sēklu nogatavošanās iet bojā.
- purgonis lamuvārds, ar ko apsaukāt kādu, kas bieži visu sabojā.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- pielāpīt Lāpot novērst (piemēram, apģērbam, apaviem) bojājumus (parasti nelielus).
- aleksija Lasītprasmes zudums, ko rada bojājumi smadzenēs.
- Aģitteātris Latviešu aģitācijas un propagandas teātris - latviešu teātris Maskavā, darbojās 1921.-1923. g., vadīja T. Amtmanis.
- kurelieši Latviešu militāra vienība, kas darbojās 1944. g. VII - XI Rīgas un Ventspils apriņķos ģenerāļa J. Kureļa vadībā.
- Ceroklis Latviešu mitoloģijā - labības gars, kas bija iemiesots vārpā un darbojās kā labības ražas sekmētājs.
- Fraternitas Rusticana latviešu studējošās zemnieku jaunatnes biedrība, darbojās LU no 1921. g. (statūti no 1926. g.).
- Augstākā Padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās Padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima.
- izlauzīt Lauzot izbojāt.
- salauzīt Lauzot sabojāt, parasti pilnīgi.
- močīt Lauzt, lauzīt, bojāt (kādu priekšmetu).
- salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
- salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu); sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
- nolauzt Laužot, atdalot daļu (no kā), sabojāt (to).
- leikotakse Leikocītu tieksme uzkrāties audu iekaisuma vai bojājuma vietā.
- neiroleikoze Leikoze, kurai raksturīga nenobriedušu šūnu sakopojumi (blasti), kas bojā centrālo nervu sistēmu.
- keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem.
- nodrēgāt Lēnām iet bojā (slimojot).
- eritroplakija Lēni augošs apsārtis samtains bojājums ar labi izteiktām robežām; atrodams uz gļotādas, bieži mutes dobumā; parasti saistīts ar smagu displāziju vai karcinomu.
- gļamāt Lēni, ar grūtībām ēst (zobu bojājuma vai to trūkuma dēļ).
- lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos.
- borta žurnāls lidojumu uzskaites žurnāls, kas ietver šādu informāciju: gaisakuģa valstisko piederību un reģistrējumu; aviokompānijas pilnu nosaukumu; apkalpes locekļu uzvārdus un amatus; lidojuma plānu; lidojuma tipu (privāts, aviācijas specdarbi, regulārais vai čartera reiss u. tml.); lidojuma laikā novērotās aviotehnikas darba novirzes no normas, bojājumus un atteices; bojājumu novēršanu; uzpildi ar degvielu un tās atlikumu; piederumu komplektu; gaisakuģa tehniskos parametrus.
- saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
- aizaliekties Liecoties kļūt līkam, greizam, liecoties sabojāties.
- hekatomba Liela cilvēku skaita vienlaicīga bojāeja.
- citoredukcija Lielākās bojāto audu daļas izoperēšana, piem., audzēja daļas ekstirpācija, pirms ķīmijterapijas un staru terapijas.
- makroangiopātija Lielo asinsvadu bojājums.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
- apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
- dublējumkopija lietojumprogrammu vai datņu kopija, ko izveido arhivācijas vajadzībām vai aktīvās kopijas bojājuma gadījumam, lai nodrošinātos pret datu pazaudēšanu.
- dublētājkopija Lietojumprogrammu vai datņu kopija, ko izveido arhivācijas vajadzībām vai aktīvas kopijas bojājuma gadījumam, lai nodrošinātos pret datu zaudēšanu.
- niekāt Lietot nelietderīgi; bojāt.
- niekot Lietot nelietderīgi; bojāt.
- liedenis Lietus sabojāts siens.
- gumēt Līkt, liekties, bojāties.
- limforāģija Limfas izplūšana no bojāta limfvada.
- teipings Līplentes joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām (uz muskuļiem, locītavām) vairākos slāņos, lai pasargātu iepriekš traumētu vietu no atkārtota bojājuma.
- membrum ruptum locekļa bojājums, viens no vissmagākiem personas aizskārumiem romiešu tiesībās.
- kamptomēlija Locekļu liekšana, lai veidotu bojāto daļu stabilu saliekumu vai izliekumu.
- subluxatio Locītavas bojājums, vienai locītavas kaula virsmai noslīdot no otras tā, ka tie pa daļai vēl aizskar viens otru, ko sauc arī par nepilnīgu mežģījumu.
- pediococcus Lodveida baktēriju koku ģints, kas izraisa alus bojāšanos.
- salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
- traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā; attiecīgais drāmas žanrs.
- edipisms Ļaunprātīgs paša acu bojājums.
- izdžibināt Ļaut aiziet bojā, iznīkt.
- aizaukstēt Ļaut palikt aukstam, atņemot siltumu, sabojāt.
- noēst Ļoti bojāt; saēst.
- beigt Ļoti bojāt.
- izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
- grēku plūdi ļoti lieli plūdi; ļoti liels posts, arī nelaime, bojāeja.
- sagandēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu (ķermeņa daļu).
- sabeigt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- sabendēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- botulīns ļoti spēcīga inde, ko bojātos pārtikas produktos izdala mikroorganisms "Clostridium botulinum".
- pārgriezt Ļoti spiežot ūdeni (no auduma), sabojāt (to).
- mežaizsardzība Mācība par paņēmieniem, kā sargāt mežu no cilvēku nemākulīgas vai ļaunas rīcības, no kustoņu, putnu, slimību un kaitēkļu bojājumiem un kā novērst nelabvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmi uz mežu.
- sprādzine maita, bojā gājis dzīvnieks.
- dielāt Maitāt, bojāt.
- pasmidzināt Maitāt, iebojāt.
- biedrības māja māja, kurā darbojās (parasti saviesīga) biedrība.
- pasta māja māja, kurā darbojās pasts.
- tiesas māja māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā).
- skumstiķis Mākslas darbs (sabojāts).
- vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā.
- bāksignāla stacija marķiergredzena lokālā tīkla stacija, kas ziņo blakus esošajām stacijām par būtiskiem bojājumiem.
- beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem.
- darbības bezatteiksme Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja bez atteicēm izpildīt uzdotās darba funkcijas, ko parasti nosaka kā vidējo darbības laika intervālu starp diviem bojājumiem vai atteicēm.
- diskalkulija Matemātisku uzdevumu risināšanas nespēja smadzeņu slimības vai bojājuma dēļ.
- uzbriede materiāla īpašība palielināties apjomā mitruma vai citu apstākļu ietekmē. Gumijas detaļu uzbriede ir viens no to bojāšanās veidiem, kura dēļ detaļa var kļūt lietošanai nederīga, piemēram, blīves vai virzulīša uzbriede spēka pievada sistēmā.
- virsmiskā korozija materiāla sairšana vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā uz metāla izstrādājumu virsmas; to sauc arī par rūsēšanu, kas ir izplatīts spēkratu virsbūves elementu bojājumu veids.
- salizturība Materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem.
- konservēšana Materiālu, detaļu, mākslas darbu, ēku u. c. objektu apstrāde ar konservantiem, antiseptiskiem u. tml. līdzekļiem, lai pasargātu no bojāšanās; speciālu uzglabāšanas apstākļu radīšana.
- meņševiks Mazākuma pārstāvis, kas pēc krievu sociāldemokrātiskās partijas sadalīšanās 1903. g. nostājās opozīcijā boļševikiem; vēlāk darbojās kā patstāvīga partija.
- cūkkartiņi Mazie, bojātie kartupeļi, kas paredzēti cūku barībai.
- aizēst Mazliet sabojāt (par vielu).
- aizvaiņot Mazliet sabojāt, ievainot, aizskart.
- pasamaitāties Mazliet sabojāties (par produktiem).
- apdunēt Mazliet sabojāties visapkārt.
- aizmudēt Mazliet sabojāties.
- iebojāt Mazliet, arī vietumis sabojāt.
- iebojāties Mazliet, arī vietumis sabojāties.
- papostīt Mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt.
- pamudēt Mazliet, nedaudz pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu.
- mazvērtīgo jaunaudžu rekonstrukcija mazvērtīgu jaunaudžu, kurās ir daudz slimu, bojātu un atmirušu kociņu, vai audzēšanas mērķiem un augšanas apstākļiem nepiemērotu koku sugu uzlabošana vai pārveidošana.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- tiotepa Medikaments, alkilējošs ciostatisks pretvēža līdzeklis, kas ķīmiski maina un bojā šūnas ģenētisko struktūru, visefektīvāk iedarbojas uz šūnām, kas ātri aug un dalās.
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām).
- sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; saēst (3).
- neirotrauma Mehānisks nerva bojājums.
- biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus.
- histēriskais mutisms mēmums bez balss orgānu traucējumiem vai redzamiem bojājumiem galvas smadzeņu runas centros.
- dismetrija Mēra trūkums kustībās kā telpas, tā laika ziņā: kustības ir pārmērīgas, apstājas pārāk vēlu, notiek rāvieniem, ar pārliecīgu ātrumu; smadzenīšu bojājuma simptoms.
- apraksija Mērķtiecīgu kustību un darbību traucējums kā galvas smadzeņu garozas augstāko novadu bojājuma sekas.
- klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs.
- mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm.
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi.
- sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās.
- meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem.
- samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
- uzmīdīt Mīdoties sabojāt.
- spinālā midriāze midriāze, ko rada muguras smadzeņu ciliospinālā centra bojājums.
- mastirka Miesas bojājumu nodarīšana sev, lai izvairītos no kādiem pienākumiem.
- dziļā mikoze mikoze, kas bojā dziļos audus, piem., aktinomikoze, micetoma u. c.
- atrāvums Mīksto audu bojājuma veids, kad locītavas saite tiek atrauta no kaula.
- OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa).
- samīņāt Mīņājot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus); izmīdīt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
- mioglobinēmija Mioglobīna nonākšana asinīs no bojātiem šķērssvītrotajiem muskuļiem.
- ģeibt Mirt, iet bojā.
- ka Mirušā cilvēka enerģija Senās Ēģiptes reliģijā, jeb dzīvības spēks, kas kopā ar mūmiju mīt kapā un ietu bojā, ja nelaiķa ģimene to neapgādātu ar pārtiku.
- ieēdums Mitruma iedarbībā cinka klišejā, ja tā nav pietiekami rūpīgi konservēta, radies bojājums, kas padara šo klišeju nederīgu iespiešanai.
- samist Mitrumā sabojāties (par līmējumiem).
- nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt.
- nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt.
- jūras urbēji moluski un vēžveidīgie, kas bojā koksni, kura atrodas jūras ūdenī.
- diska trūce muguras smadzeņu nervu bojājums sakarā ar starpskriemeļu diska nolietošanos.
- mūķerēt Mūķējot bojāt.
- parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
- nosacīti letālās mutācijas mutācijas, kas izraisa zigotas vai organisma bojāeju tikai noteiktos apstākļos.
- atspiedums Naga zoles vai sienas ieliekto daļu dzīvnadža iekaisums zirgiem, kas rodas mehāniska bojājuma rezultātā.
- sifilonihija Nagu bojājums sekundārā sifilisa stadijā.
- jasaks Naturālais nodoklis; ar to aplika nekrievu tautības iedzīvotājus, kas nodarbojās ar medniecību Pievolgā (15.-18. gs.) un Sibīrijā (17.-20. gs. sāk.).
- trapezīdi Naudas mijēji Senajā Grieķijā, kas darbojās pie svētnīcām un tirgus laukumos.
- lētum Nāve, gals, bojāeja.
- priekšlaicīgā (arī patoloģiskā, pāragrā) nāve nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
- beigts Nāvei, bojā ejai nolemts; neglābjams.
- ģelberis Nazis ar sabojātu atsperi.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
- izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
- neredzēt sauli neatgūt brīvību; iet bojā.
- NSRD Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca - mākslinieku, arhitektu, dizaineru grupa (Juris Boiko, Hārdijs Lediņš u. c.), kas darbojās gk. 1980. gados.
- nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
- paķēzīt Nedaudz, mazliet apsmulēt, sabojāt.
- nelietojams Nederīgs, sabojāts.
- sprādzēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki).
- sprādzināt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki).
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- difūzs nefrīts nefrīts, kurā bojāti nieru parenhimatozie audi un saistaudi.
- paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1).
- palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
- seroloģiskā neiropātija neirāli traucējumi, ko novēro 2-8 dienu laikā pēc sveša, dzīvnieku izcelsmes proteīna (antiseruma vai antitoksina) ievadīšanas; rodas kraniālo vai augšdelma pinuma nervu bojājums; izpaužas ar lokālām sāpēm, jušanas traucējumiem un paralīzi.
- angiopātiskā neiropātija neiropātija, ko izraisa to asinsvadu bojājums, kuri nodrošina nervu asinsapgādi; parasti sistēmiska dažādu slimību, piem., sarkanās vilkēdes, reimatoīdā artrīta, sklerodermijas u. c. komplikācija.
- neirokladisms Neirotropisma fenomens, kad ass cilindra reģenerāciju bojātā nerva centrālajā galā ierosina mehāniski vai ķīmiski stimuli no ārienes.
- medikamentozā neitropēnija neitropēnija, kuras pamatā visbiežāk ir imunoloģiski mehānismi - neitrofilos leikocītus destruktīvi ietekmējošu antivielu veidošanās vai imūnkompleksu veidošanās, kuri saistās pie neitrofilajiem leikocītiem; seko granulopoēzes nomākums un tiešs kaulu smadzeņu bojājums.
- sagumzāties Neizdoties, sabojāties.
- izpušierēties Neizdoties; izbojāties.
- izsmurgāt Nekārtīgi ēdot, izbojāt (ēdienu).
- saķeckāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu); samaisīt, sajaukt.
- sasmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu).
- sasmurkāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu).
- apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu).
- sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns, liesmas.
- centrālā nekroze nekroze, kas bojā šūnas, kaula vai aknu daivas centrālo daļu.
- gandēt Nelabvēlīgi ietekmēt, arī bojāt.
- šopains Nelīdzens, punains (par koksni); tāds, kam ir bojājumi vairākās vietās.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
- saķezēt Nemākulīgi (ko) darot, sabojāt.
- izķēzīt Nemākulīgi ko darot, izbojāt, sabojāt.
- saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; arī saķēpāt.
- noļurkāt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt.
- samūķerēt Nemākulīgi slēdzot, mūķējot, sabojāt.
- sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- izņurkāt Nemākulīgi, nelīdzeni griežot, izbojāt, izrobot.
- izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
- čuikāt Nepareizi sagriezt, griežot sabojāt.
- režgas Nepareizi sākts, sabojāts darbs.
- nodroses barošanas sistēma nepārtrauktās barošanas nodrošinājuma sistēma, kas pieslēdz dublējošās baterijas, ja tiek konstatēts barošanas avota bojājums.
- kakofonija Nepatīkama vai bojāta balss.
- draņķis Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets.
- krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
- eliminācija nepiemērojušos īpatņu bojāeja cīņā par izdzīvošanu.
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
- botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
- fillostikta Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phyllosticta"), parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stublājus, >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
- filostiktas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stulbājus; >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
- defekts Nepilnīgums, trūkums, bojājums (priekšmetā).
- madernieks Nepraša, kas sabojā kādu lietu, gribēdams to labot.
- retikulārā pigmentētā poikilodermija neregulāri simetriski bojājumu perēkļi sejas un kakla ādā ar pigmentāciju, atrofiju un folikulāru hiperkeratozi
- priekšvadņa stīpa nerūsoša metāla stīpa, kas piestiprināta pie priekšvadņa asās šķautnes, lai pasargātu priekšvadni no bojājumiem, tā iet no priekšvadņa galvas līdz ķīlim.
- neirapraksija Nerva bojājums, kas rada paralīzi, bet bez deģenerācijas un ar drīzu funkcijas atjaunošanu.
- tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.).
- aksonotmēze Nerva daļējs bojājums, pēc kura iespējama reģenerācija.
- cerebrālā parēze nervu slimība ar motoriskiem traucējumiem, ko radījuši smadzeņu bojājumi agrā bērnībā vai grūtniecības laikā.
- cēls Nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
- dranckāt Nēsāt; nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāt (piemēram, apavus, apģērbu).
- astereognozija Nespēja ar tausti noteikt priekšmetu formas (galvas smadzeņu centrālās paura daivas bojājuma sekas).
- sensoriskā afāzija nespēja saprast teikto vai rakstīto, neraugoties uz normālu dzirdi vai redzi ("dvēseles kurlums"); novēro sensoriskā centra bojājuma gadījumos.
- slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
- neredzēt gaismas netikt brīvībā; iet bojā.
- peiza neveiklis, kas visu sabojā.
- šķībt Neveikties, sākt bojāties.
- padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
- padrellēt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt.
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
- draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem).
- sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu).
- bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
- bradāties Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
- uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts.
- pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
- nefroskleroze Nieru sacietēšana un sakrunkošanās, ja tajās saauguši saistaudi; arī nieru bojājumi hipertonijas gadījumā.
- iznīkt Nīkstot aiziet bojā (parasti par augiem, sīkiem dzīvniekiem).
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
- apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
- dēnēt Nīkuļot, iet bojā.
- iesadauzīties No sitiena tikt iebojātam; ieplīst.
- iedauzīties No sitiena tikt iebojātam.
- klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas.
- aizdunēt No stāvēšanas tikko manāmi sabojāties (par maizi).
- aptērēt Nodarīt bojājumus; sabojāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
- apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot).
- datnes atkopšana nodzēstu vai bojātu disku datņu atjaunošana, izmantojot specializētas programmas.
- asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā); bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
- izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
- skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus.
- sadelverēt Nolaidības dēļ sabojāt.
- sagrabējis Nolietojies; sabojājies.
- sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačabēt.
- sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačibēt.
- sagrabēt nolietoties, sabojāties, parasti pilnīgi.
- klaburis Nolietots, bojāts priekšmets, tā daļa.
- kapitālais remonts nolietotu vai bojātu iekārtu remonts, atjaunojot visu sistēmu un mezglu kompleksas darbspējas un panākot iekārtu atbilstību to tehniski ekonomisko parametru nominālvērtībām; kapitālremonts.
- uzturēšanas remonts nolietotu vai bojātu spēkratu remonts, atjaunojot atsevišķu mezglu un sistēmu darbspēju. Par spēkratu uzturēšanas remontu parasti maksā no apgrozāmiem līdzekļiem.
- muceniski ādu maukt nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu.
- muciskis noplēst ādu nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu.
- apmērdināt Nomērdēt, likt aiziet bojā (no izsalkuma vai indes).
- noļammāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt.
- noļemmāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt.
- grūt Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
- brukt Nonākt līdz sabrukumam, iet bojā (piemēram, par varu, valsts iekārtu); grūt.
- nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
- izčukstēt Nonīkt, bojāties, izjukt.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts; norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts.
- laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietajās, bojājas.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
- sabrukums Normālas (kā) struktūras bojāeja.
- leikemīds Norobežots ādas bojājums leikozes gadījumā.
- aiziet pa burbuli noslīkt; iet bojā.
- apgulēt Nospiest, sabojāt guļot (virkni objektu).
- fiksēt nostiprināt (bojātus locekļus, to daļas) nekustīgā stāvoklī (ar saitēm, šinām u. tml.).
- komercakts Noteiktas formas adresāta dokuments, ko sastāda pārvadājuma attiecībās, konstatējot kravas iztrūkumu, bojājumu vai neatbilstību.
- apskates akts noteiktas formas oficiāls dokuments, kurā apraksta spēkratu tehnisko stāvokli apskates laikā, un ko var izmantot kā juridisku dokumentu, kas apliecina, ka apskates laikā ir vai nav konstatēti kādi spēkratu bojājumi.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- apsist Notriecot zemē, bojāt (par krusu).
- nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) - parasti par krusu.
- nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu.
- nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.).
- laika zobs novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.
- ienākties Novecot, sabojāties, iepūt, ietrunēt.
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst derīgs izmantošanai.
- salabot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs izmantošanai; izlabot (1).
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi.
- orbitālā oftalmoplēģija oftalmoplēģija, kas radusies no bojājuma orbītā.
- bazālā oftalmoplēģija oftalmoplēģija, kas radusies no bojājuma smadzeņu pamatā.
- fascikulārā oftalmoplēģija oftalmoplēģija, kas radusies no smadzeņu bojājuma tiltā.
- gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- ptomaīni Organiski slāpekļa savienojumi, kuri rodas, pūstot olbaltumvielām; indīgi; rodas, piem., bojātā gaļā, zivīs.
- trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām.
- epimorfoze Organisma daļas reģenerācija, šūnām proliferējot bojājuma vietā.
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
- koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi.
- reducenti organismi, kas noārda bojāgājušo organismu organiskās vielas līdz neorganiskajām vielām.
- pamaitāt Pabojāt.
- savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- izlopot Padarīt nederīgu, nelietojamu; sabojāt.
- izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt.
- dēlī Pagalam; sabojāts, salauzts.
- nicekls Pagrimums, bojājums; nicekle.
- nicekle Pagrimums, bojājums.
- konstrukciju nogurums pakāpeniska bojājumu uzkrāšanās atkārtoti mainīga slogojuma iedarbībā, kā rezultātā rodas plaisas un sākas konstrukcijas sabrukšana.
- iztrupēt Pakāpeniski iet bojā (par zobu cietajiem audiem).
- nīkt Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
- nīkuļot Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
- noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- nosaldēt Pakļaut (cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu) aukstuma iedarbībai tā, ka rodas audu bojājums.
- bendēt Pakļaut tādiem apstākļiem, kas sagādā sāpes, ciešanas, bojā (ko).
- laktacidēmija Palielināts pienskābes daudzums asinīs, piem., aknu parenhīmas bojājuma, aknu atrofijas dēļ.
- izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas).
- apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām.
- izpeikstēt Pamazām iet bojā.
- dalaist Pamest novārtā, ļaut aiziet bojā.
- nolaist no sliedēm panākt (parasti, sabojājot sliežu ceļu, izveidojot uz tā šķērsli), ka (transportlīdzeklis) noskrien no sliedēm.
- nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā.
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā; nāvēt.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā; nīdēt 1(1).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks, augs) iet bojā.
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
- sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
- sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
- mērdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
- mērdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti; arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki); nogalināt, nonāvēt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi).
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- izsvītrot no dzīves Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, nomirst.
- izslīcināt Panākt, būt par cēloni, ka iznīkst, aiziet bojā (par ilgstošu lietu, plūdiem).
- izsprādzināt Panākt, būt par cēloni, ka izsprāgst, aiziet bojā.
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts.
- satērēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst slims; sabojāt; sakropļot.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- sanarrāt Panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot; sabojāt.
- glābt dzīvību panākt, ka (kāds) neaiziet bojā.
- dedzināt Panākt, ka (kas) iet bojā ugunsgrēkā.
- saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams.
- nosprādzēt Panākt, ka iet bojā, nosprāgst.
- nosprādzināt Panākt, ka iet bojā, nosprāgst.
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
- laist dibenā Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
- nolaist dibenā panākt, ka panīkst; ļaut aiziet bojā; izputināt
- aizsargkartons Papes maksts iesietu grāmatu ievietošanai, lai tās izsūtot un noliktavu plauktos nebojātos.
- rezerves ritenis papildu ritenis, kas paredzēts bojāta riteņa nomaiņai un ko vadā līdzi transportlīdzeklī.
- pārtalināt Par ilgu ļaujot balināties, pārmērīgi izbalināt un tādējādi sabojāt (linus).
- kūpēt Par mitru sienu, kas bojājas.
- merospermija Parādība, kad spermijs gan iekļūst olšūnā, bet tā galviņa sašķīst, kodolam aizejot bojā, un olšūna vienīgi ar pašas kodolu izveidojas par jaunu organismu.
- pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
- aizslīkt Pārāk liela mitruma dēļ daļēji iet bojā.
- atkulkstīt Pārāk spēcīgi kulstot linus tos sabojāt.
- lihenoīdā parapsoriāze parapsoriāze, kurai raksturīgi diseminēti hiperkeratotiski papulozi izsitumi; bojājas arī nagi un mati.
- beigties Parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
- pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem.
- patoloģiskais parazītisms parazītisms, kas izraisa sava saimnieka bojāeju un līdz ar to iznīcina parazīta eksistencei nepieciešamo substrātu.
- izklēmēt Pārgatavoties un sabojāties.
- noklēmēt Pārgatavoties un sabojāties.
- klēmēt Pārgatavoties un sākt bojāties.
- miodiastāze Pārgriezta vai pārrauta muskuļa galu attālināšanās; muskuļa traumatisks bojājums kā pārstiepšanas sekas.
- saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos); pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
- dzīres mēra laikā pārmērīga dzīrošana; dzīrošana, kad visapkārt ir posts, draud bojāeja.
- slīkt Pārmērīgi mitrā vietā iet bojā (par augiem); kļūt pārmērīgi mitram, tā, ka iet bojā augi (par augsni).
- salauzties pārpūloties sabojāt pašsajūtu, arī pūloties savainoties.
- E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
- polivinilpolipirolidons Pārtikas piedeva E1202 (sintētiska olbaltumviela), dzidrinātājs, lieto dzirkstošo vīnu un etiķa dzidrināšanai, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns.
- kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas.
- kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts pārtikas piedeva E385, konservants, sekvestrants, var izsaukt muskuļu krampjus, asinis urīnā, zarnu darbības traucējumus, nieru bojājumus, lieto medicīnā saindēšanās gadījumos ar smagajiem metāliem.
- saharozes acetāta izobutirāts pārtikas piedeva E444, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, suņiem izraisa aknu bojājumu.
- difosfāti Pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu.
- kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus.
- oksidēti polietilēna sveķi pārtikas piedeva E914 (sintētiski sveķi, iegūst no naftas), mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts, ka ir kancerogēns un izraisa nieru un aknu bojājumus.
- E414 Pārtikas uzlabotājs - akāciju sveķi, gumiaarābiks, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - mutes gļotādas bojājumi, izsitumi uz ādas, siena drudzis.
- E239 Pārtikas uzlabotājs - heksametilēntetramīns, konservants, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, nieru bojājumi, aizdomas, ka ir kancerogēns.
- E385 Pārtikas uzlabotājs - kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - asinis urīnā, zarnu darbības traucējumi, hromosomu bojājumi, muskuļu krampji, dažās valstīs aizliegts.
- E525 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums.
- E180 Pārtikas uzlabotājs - litorubīns BK, krāsviela, iespējamā iedarbība - nātrene, siena drudzis, kuņģa bojājumi, bezmiegs, hiperaktivitāte, astma.
- E914 Pārtikas uzlabotājs - oksidētipolietilēna sveķi, iespējamā iedarbība - kancerogēns, izraisa nieru un aknu bojājumus, iegūst no naftas.
- E1201 Pārtikas uzlabotājs - polivinilpirolidons, iespējamā iedarbība - kancerogēns, audzēji, plaušu un nieru bojājumi, gāzes, alerģisks kontakta dermatīts lietojot pretiedeguma līdzekli.
- E1202 Pārtikas uzlabotājs - polivinilpolipirolidons, iespējamā iedarbība - kancerogēns, audzēji, nieru bojājumi, gāzes, alerģisks kontakta dermatīts lietojot aerosolu.
- heksametilēntetramīns pārtikas uzlabotājs E239, konservants, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, nieru bojājumi, aizdomas, ka ir kancerogēns.
- uzkārties Pārtraukt darboties; sabojāties (parasti par datoru).
- artohromija Pārveduma paņēmiens, dažāda veida iespiedumus pārvelk ar kārtu, kas nebojā krāsu, pēc tam papīru saslapina un noņem, plēvīti ar attēlu uzlipina uz audekla.
- piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
- nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to).
- nopēdot Pārvietojoties un atstājot (kur) pēdu nospiedumus, sabojāt, iznīcināt (ko).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
- meža aizsardzība pasākumu komplekss meža slimību, kaitēkļu un bojājumu, kā arī to seku, novēršanai vai mazināšanai.
- apdrošināšana Pasākumu kopums, kas aptver mantiska rezerves fonda izveidošanu un šā fonda līdzekļu izmantošanu, lai segtu zaudējumus, kuri radušies nelaimes gadījuma rezultātā (piemēram, īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā).
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā; izglābt (1).
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
- izglabinēt Pasargāt no bojājejas, briesmām.
- ratavāt Pasargāt, glābt no bojāejas.
- deteriorācija Pasliktināšanās, bojāšanās; pasliktināšana.
- turēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- (no)turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt; arī ne(aiz)iet bojā.
- noturēties virs (arī uz) ūdens pastāvēt; arī neaiziet bojā.
- turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
- pašiznīcināšanās Paša izraisīta bojā eja; sevis iznīcināšana.
- autolēzija Paša radīts veselības bojājums.
- atetoze Patvaļīga, krampjveidīga muskuļu saraušanās, ja ir bojātas galvas smadzenes.
- ebreju Lieldienas pavasara svētki "Pesahs" jūdaismā, kas ilgst astoņas dienas atzīmējot aiziešanu no Ēģiptes un to, kā Nāves eņģelis neapstājās virs ebreju mājām un tādējādi bojā gāja tikai ēģiptiešu pirmdzimtie dēli.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (2); bojājums, plaisa.
- sagriezties Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties).
- nolikstīties Pazust, iet bojā.
- eksportsviests Pēc noteiktām prasībām pagatavots sviests, ko var ilgāku laiku bez bojāšanās uzglabāt, tā ka to iespējams pārsūtīt uz lielākiem attālumiem.
- pastarā diena pēc reliģiskajiem priekšstatiem - diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
- ūzusfrukts Pēc romiešu tiesībām kādas lietas personiska lietošana uz visu mūžu, pašu lietu nebojājot, nedz mazinot tās saimniecisko vērtību.
- katastrofa Pēkšņa (mašīnas vai transportlīdzekļa) sabojāšanās ar smagām sekām; arī avārija.
- avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
- katastrofa Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās; arī bojāeja.
- rīstīties pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kas parasti ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem.
- aizsarglīste Peldlīdzeklim gar abām malām ejoša līste, kas paredzēta korpusa pasargāšanai no ārējiem bojājumiem.
- vētrā cietis peldlīdzeklis ar vētrā bojātu vai zaudētu takelējumu, korpusa bojājumiem, cilvēku upuriem.
- sapelēt Pelējot sabojāties, parasti pilnīgi.
- mudēt Pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu.
- cementopātija Periodontīts vai periodontoze, kas rodas cementa bojājuma dēļ.
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu; tikt bojātam (nelaimes gadījumā).
- iesmacēt Pieļaut, ka sāk bojāties un smakot.
- aizlaist niceklē pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
- aizlaist niceklī pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
- aizlaist niceklā pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
- sadumēt pieņemt vecuma smaku, sākt bojāties (par pārtikas produktiem).
- sagānīties piesārņoties, sabojāties.
- samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku; piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
- pielikšanās Pietauvošanās - piestiprināšanās pie krasta, laipām, bojām vai pāļiem.
- izcūkoties Pilnībā izzobot, sabojāt.
- krahs Pilnīga neveiksme, bojāeja.
- konflagrācija Pilnīga nodedzināšana; Jaunā derībā sludinātā pasaules bojā eja ugunī.
- nogrimt Pilnīgi iegrimstot, aiziet bojā (parasti par ūdens transportlīdzekļiem).
- izķēmot Pilnīgi sabojāt (parasti formu, izskatu).
- izkropļot Pilnīgi sabojāt, arī daļēji iznīcināt.
- pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
- Litlamerika Pirmā ASV zinātniskā stacija Antarktīdā ("Little America"), Rosa jūrā, uz Rosa šelfa ledāja malas, darbojās ar pārtraukumiem 1929.-1959. g., atlūstot aisbergam stacija vairākas reizes pārvietota.
- koleoptils Pirmā dīgļlapa, kas aptver dīgļpumpuru viendīgļlapju (sevišķi graudzāļu) sēklas dīgli, aizsargā dīgpumpuru no mehāniskiem bojājumiem un sekmē asna izspraukšanos no augsnes sēklas dīgšanas laikā.
- Doma ērģeles pirmās ziņas par Rīgas Doma ērģelniekiem ir no 1541. g., bet nelielās ērģeles gāja bojā 1547. g. pilsētas ugunsgrēkā; 1601. g. iebūvētas jaunas (3 manuāļi, 42 reģistri), kuras kalpoja līdz 19. gs. beigām; 1884. g. tika iesvētītas tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 4 manuāļiem, 124 reģistriem, 6768 stabulēm.
- muižas skola pirmmācības skola zemnieku bērniem, mācīja ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, Latvijā pirmās atvērtas 17. gs. beigās Alūksnes apkaimē, 18. gs. 60.-70. gados Vidzemē darbojās 134. šādas skolas, bet līdz 18. gs. beigām tās beidza pastāvēt, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemāko lauku skolu ierīkošana un uzturēšana tika nodota pagastiem un draudzēm.
- pārplaisāt Plaisājot (kam), rasties caurumam, bojājumam, arī ievainojumam (tajā).
- Ganoderma resinaceum plakanpiepju suga, kas Latvijā sastopama reti uz dzīvu koku stumbriem; tai bojājot koksni, kokā veidojas dobums.
- plengains Plangains - tāds, kam ir bojājumi, tulznas, čulgas (par ādu, ķermeņa daļu).
- plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām).
- fitopneimonokonioze Plaušu bojājums, kas rodas no augu putekšņu ieelpošanas.
- kolapsoterapija Plaušu tuberkulozes ārstēšanas metodes, ar kurām panāk plaušu bojāto daļu saplakšanu.
- plazminogēns Plazmīna neaktīva forma, kas pārveidojas plazmīnā, ja asinis saskaras ar bojātiem audiem.
- pārplēst Plēšot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- saplēst Plēšot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt.
- čibēt Plīst, lūzt, bojāties u. tml.
- pārplīst Plīstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā).
- saplīst Plīstot sadalīties; plīstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā); plīstot, sprāgstot pārdalīties.
- pušums Plīsums, bojājums (kādā priekšmetā).
- saplosīt Plosot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- saplucināt Plucinot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sapluinīt Pluinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- saplūkāt Plūkājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
- kale Plūme, kas sāk augt bez kodola un drīz aiziet bojā.
- sapļaut Pļaujot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- iedzimtā poikilodermija poikilodermija, kam raksturīga hiperkeratotisku un kserodermisku bojājumu rašanās uz vaigiem un gūžām agrā bērnībā
- bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī.
- nīkšis Postītājs, dusmīgs ienaidnieks; velns, kas visu sabojā.
- reklamācija prasība atlīdzināt zaudējumus par piegādāto nekvalitatīvo, standartiem neatbilstošo vai bojāto produkciju, atsūtīto preču svara neatbilsmi u. tml.
- Elisa pravietis, kas 9. gs. sākumā un vidū p. m. ē. darbojās izraēlas valstī kopā ar pravieti Eliju.
- garantijas vēstule preces izgatavotāja rakstveida garantija sniegt bezmaksas palīdzību, ja izstrādājums sabojājas noteiktā laika periodā, pircējam nepārkāpjot lietošanas instrukcijas
- antifašistiskā kustība pret fašismu vērsta demokrātiska kustība; radās 20. gs. 20. gados Itālijā, īpaši aktīvi tās pārstāvji darbojās Otrā pasaules kara gados.
- miesas bojājumi prettiesiska kaitējuma nodarīšana otra cilvēka veselībai: izpaužas cilvēka organisma, audu, orgānu un to sistēmu anatomiskos bojājumos vai fizioloģisko funkciju traucējumos.
- varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot); vardarbība.
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
- karmustīns Pretvēža līdzeklis, kas ķīmiski maina un bojā šūnas ģenētisko struktūru.
- defektu profilakse preventīvu pasākumu kopums iespējamo defektu novēršanai. Parasti tie ir plānoti pasākumi, ko veic laikus, lai aizkavētu vai novērstu defektu rašanos un izsargātos no tiem. Tā var būt arī pārbaude ar nolūku konstatēt, vai iekārtas ir tehniskā kārtībā, un pasargāt tās no bojāšanās un priekšlaicīgas nolietošanās.
- munīcija Priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai.
- anormālā apture procesa (datoriekārtas darba) apture gadījumos, kad tā tālākā izpilde kļūst neiespējama; tās cēloņi var būt īslaicīgi bojājumi datorā, kļūdas programmās u. c.
- sadursmes atklāšana process CSMA/CD tīklos, kura izpildes gaitā pārraides vidē sadursmju rezultātā konstatē bojātus kadrus.
- kaimiņa notifikācija process, kurā katra marķiergredzena tīkla stacija identificē nākošo aktīvo staciju, lai būtiska bojājuma gadījumā visas stacijas būtu informētas par tā rašanos.
- sterilizācija produkta karsēšana un izturēšana noteiktu laiku noteiktā temperatūrā virs 100 °C, kurā iet bojā sīkbūtņu veģetatīvās formas un sporas.
- pretvīrusu programma programma datora vīrusu atklāšanai un likvidēšanai; ja vīrusu nav iespējams likvidēt, bojāto programmu iznīcina.
- atkopšanas programma programma, kas paredzēta datora darba spēju atjaunošanai ierīču kļūmes vai bojājuma gadījumā.
- vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības: bojā datnes, katalogus un skaitļošanas rezultātus, dzēš vai piesārņo atmiņu un citādi traucē datora darbību.
- dublējums programmas, diska satura vai adreses dublikāts, ko gadījumā, ja aktīvie dati var tikt bojāti vai iznīcināti, izmanto arhīva veidošanai vai vērtīgu datu drošai saglabāšanai.
- ekrānsaudzētājs Programmatūra, kas displeja ekrānā ar dažādiem kustīgiem objektiem aizvieto attēlu, lai aizsargātu ekrānu no bojāšanās, ja lietotājs ieslēgtu datoru kādu laiku neizmanto.
- ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piemēram, traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
- ļaunatūra programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piemēram, traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra; ļaunprātīga programmatūra.
- programmu uzturēšana programmu verificēšanas un modificēšanas process, kura rezultātā tiek novērstas kļūdas un trūkumi, pilnveidotas programmu iespējas atbilstoši izmainītām prasībām, kā arī tās pasargātas no nejaušas vai apzinātas bojāšanas.
- progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- veģetatīvais pumpurs pumpurs, kas plaukst tad, ja virs tā esošie pumpuri vai galotnes pumpurs gājis bojā; lapas pumpurs.
- snaudpumpurs pumpurs, kas plaukst tad, ja virs tā esošie pumpuri vai galotnes pumpurs gājis bojā; snaudošais pumpurs.
- atturlīste Pusapaļa cieta koka vai gumijas līstiņa, kas iet visapkārt bortiem un pasargā laivas sānus no bojājumiem.
- aizpūt Pūstot mazliet sabojāties; _(biežāk)_ iepūt.
- izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
- izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
- sapūt Pūstot sabojāties, parasti pilnīgi; arī satrupēt.
- izčākstēt Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram.
- maitas putns putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- maitasputns Putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- ievainot Radīt audu bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējas iedarbības rezultātā.
- savainot Radīt audu, parasti stipru, bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējās iedarbības rezultātā.
- uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) - piemēram, par kaitēkļiem, slimībām.
- traumēt Radīt kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultātu, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
- ievainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu audos).
- savainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu daļām).
- sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi.
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
- savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- lielā skujkoku ragaste ragastu suga ("Sirex gigas"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, tās kāpuri koksnē attīstās 2 vai vairākus gadus un dažkārt stipri bojā egļu stumbrus.
- uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
- uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
- izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
- Skrundas radiolokācijas stacija raķešu uzbrukuma agrās atklāšanas stacija, ko PSRS armijas vajadzībām uzbūvēja 1960-os gados, tajā darbojās 2 lokatori, kas turpināja darbu līdz 1998. g. 31. augustam, 1999. g. 21. oktobrī Latvija pārņēma teritoriju savā jurisdikcijā; tika uzsākta arī lielāka lokatora būve, kas pēc starpvalstu vienošanās tika uzspridzināta 1995. g. 4. maijā.
- samesties Rasties bojājumam (mehānismā, ierīcē).
- saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
- ballisms Raustīšanās, no gribas neatkarīga roku mētāšana, parasti vienpusīga; ekstrapiramidāla hiperkinēze, ja bojājuma perēklis ir subtalāmiskajā apvidū.
- saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
- apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
- prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu.
- izbojāties Refl. --> izbojāt (3).
- izglābties Refl. --> izglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- pabojāties Refl. --> pabojāt (1); tikt pabojātam.
- paglābties Refl. --> paglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- sabojāties Refl. --> sabojāt(1); tikt sabojātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt(2); tikt sabojātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt(3); likt sabojātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt(4); tikt sabojātam.
- saduķeji Reliģiski politisks grupējums Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 70. g. m. ē., kas bija nacionālisti un sadarbojās ar romiešiem ar mērķi saglabāt jūdu valsti; šā grupējuma pārstāvji; saduceji.
- vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps.
- pieremontēt Remontējot novērst bojājumus (parasti nelielus).
- avārijas remonts remonts, kuru veic, lai novērstu iekārtu vai kāda to mezgla/detaļas bojājumus, kas radušies avārijas rezultātā.
- hemisporoze Reta mikoze, kuras ierosinātājs ir "Hemispora stellata"; raksturīga ar gumozi čūlainiem bojājumiem.
- justicbirģermeistars Rēvelē (Tallinā) 1687.-1710. g., tas birģermeistars, kas pastāvīgi vadīja rātes sēdes, kad tā darbojās kā pilsētas tiesa.
- pritani Rezidējošie seno grieķu padomes (būles) locekļi, kas sastāvēja vienā no 10 padomes sekcijām, kuras pēc kārtas nodarbojās ar tekošām valsts lietām.
- bojājums Rezultāts --> bojāt (1).
- Getliņi Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas ekoloģiskais poligons, atrodas Stopiņu pagastā, platība - 86 ha, darbojās kopš 1973. gada kā Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuve, kas 21. gs. sākumā modernizēta.
- glābt Rīkoties, lai novērstu kāda bojāeju; sargāt kādu no bojāejas.
- saukums Robs, bojājums, zaudējums, kaitējums.
- sukums Robs, bojājums.
- primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst.
- Kamilla romiešu mitoloģijā - Prīvernas valdnieka Metaba meita, kas maza tika atdota kalpošanā Diānai, kļuva par amazoni un gāja bojā, piedaloties Turna karā pret Aineju.
- periculum Romiešu tiesībās risks vispār, bet jo sevišķi pircēja risks, kuram bij jāmaksā par pirkto lietu arī tad, ja tā nebij viņam nodota un gājusi bojā pie pārdevēja bes pēdējā vainas.
- sarūgt Rūgstot iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- parasimbolija Runas traucējumi centrālās nervu sistēmas bojājumu dēļ: slimnieks dzirdēto nesaprot un pats runā neskaidri.
- disfāzija Runas un runas saprašanas traucējums kā smadzeņu centru bojājumu sekas.
- priežu-apšu rūsa rūsas sēnes ("Melampsora pinitorqua") izraisīta slimība, kas bojā līdz 10 g. vecu priežu galotnes un jaunos sāndzinumus; inficētie dzinumi deformējas un izliecas burta S veidā; priežu galotņu griezējs.
- pārrūsēt Rūsējot pārdalīties; rūsējot kļūt cauram, bojātam.
- sabendēt Sabeigt (2); sabojāt (1).
- izglītības biedrības sabiedriskas organizācijas, kas tika dibinātas, lai veicinātu izglītību un kultūru; pirmās Latvijā radās 19. gs. 80. gados, aktīvi darbojās līdz 1. pasaules karam, pēc tā bija viena no Latvijas Universitātes dibināšanas iniciatorēm, pastāvēja arī vēl 20. gs. 20. un 30. gados, taču savu agrāko nozīmi tās bija zaudējušas.
- Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim.
- širmis aizkritis sabojājies
- paģedis sabojājies, samaitājies (par gaļu).
- sasmacis Sabojājies, tāds, kas izplata nepatīkamu smaku.
- nogremdēt Sabojājot, radot sūci, panākt, būt par cēloni, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) nogrimst.
- sagandēt Sabojāt (1).
- samaitāt Sabojāt (1).
- samaitāt Sabojāt (2).
- samaitāt Sabojāt (3).
- samaitāt Sabojāt (4).
- šlorgāt Sabojāt (ēdienu).
- sašļucināt Sabojāt (garastāvokli).
- nobrāzt Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (to); sabojāt (kā) virskārtu, skarot (ar to) ko.
- nokaut Sabojāt (kādu mehānismu).
- maderēt Sabojāt (kaut ko).
- sadraņķot Sabojāt (līstot lietum kopā ar sniegu).
- apēst Sabojāt (mūžu, veselību); nomocīt (kādu).
- sagrezīt sabojāt (nemākot ko darīt).
- nocūkāt Sabojāt (nemākulīgi vai nevīžīgi darot ko).
- uzlaist (arī uzspert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- uzspert (arī uzlaist) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- (uz)laist (arī (uz)spert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- nobendēt Sabojāt (piemēram, veselību).
- sabendēties Sabojāt (savu veselību).
- saputināties Sabojāt (savu veselību).
- sabuktēt Sabojāt automašīnas virsbūvi.
- saņagāt sabojāt ēdienu (nekārtīgi ēdot).
- apsmerdēt Sabojāt gaisu ar sliktu smaku.
- izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (ar kodīgām vielām).
- izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (par kodīgām vielām).
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
- nodragāt Sabojāt skrāpējot, sitot.
- saporzāt Sabojāt, apsmulēt, saburzīt.
- sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt.
- sadielāt Sabojāt, bojāt, maitāt.
- aiztērēt Sabojāt, ievainot.
- izļurbāt Sabojāt, izbojāt.
- nobojāt Sabojāt, izbojāt.
- izspokot Sabojāt, izkropļot, izķēmot.
- izčabarēt Sabojāt, iznīcināt.
- iznerrot Sabojāt, izniekot.
- apkaitēt Sabojāt, izpostīt viscaur.
- izpist Sabojāt, negatīvi ietekmēt.
- sapockāt Sabojāt, padarīt putrveidīgu, mīklveidīgu.
- sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku.
- sagraut Sabojāt, parasti ļoti (parasti veselību, ķermeni, tā dalās).
- sadragāt Sabojāt, parasti ļoti (veselību).
- sapostīt Sabojāt, parasti pilnīgi (dzīvi, laikposmu).
- salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
- saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
- savainot Sabojāt, parasti pilnīgi (priekšmetu).
- samužot Sabojāt, sadauzīt.
- porzāt Sabojāt, sagandēt.
- sakļēpāt Sabojāt, salauzīt, noliekt (piemēram, zāli, labību) - par lietu.
- samatot Sabojāt, salauzt.
- saķengāt Sabojāt, sapostīt.
- sadrellēt sabojāt, satrīt, sastrīpot.
- izpušerēt Sabojāt; arī iznīcināt.
- sakruķīt Sabojāt; padarīt nelietojamu.
- saērmot Sabojāt; samuļķot.
- sabīdelēt sabojāt.
- sabludīt sabojāt.
- sadrāzt sabojāt.
- safakot sabojāt.
- saķēpāt sabojāt.
- samūrīt sabojāt.
- dabeigt Sabojāt.
- izmisīt Sabojāt.
- kaikarot Sabojāt.
- nobietēt Sabojāt.
- nonerrot Sabojāt.
- nopušierēt Sabojāt.
- pamaderēt Sabojāt.
- sadirst Sabojāt.
- sadranckāt Sabojāt.
- safušierēt Sabojāt.
- sagubīt Sabojāt.
- saķēzt Sabojāt.
- samaderēt Sabojāt.
- sameisterēt Sabojāt.
- samušīt Sabojāt.
- sanerrāt Sabojāt.
- sanerrot Sabojāt.
- saporķīt Sabojāt.
- sapurgāt Sabojāt.
- sapušierēt Sabojāt.
- saputināt Sabojāt.
- saskādēt Sabojāt.
- samaitāties Sabojāties (1).
- samaitāties Sabojāties (2).
- samaitāties Sabojāties (3).
- samaitāties Sabojāties (4).
- sagumēt Sabojāties (par ēdienu).
- piedunēt Sabojāties (par labību).
- noklapēt Sabojāties (par mehānismu).
- apstāvēties Sabojāties (par pārtikas produktiem).
- sačākstēt Sabojāties (par veselību); kļūt ļoti slimam (par ķermeni, tā daļām).
- izčākstēt Sabojāties (par veselību).
- piebūbēt sabojāties (par vīnu).
- sasamaitāties Sabojāties (parasti par pārtikas produktiem).
- smakstēt Sabojāties (visbiežāk par pārtikas produktiem).
- smakt Sabojāties (visbiežāk par pārtikas produktiem).
- izsūnot Sabojāties apsūnojot.
- sadudzēt sabojāties no ilgstošas stāvēšanas.
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem.
- izgandēt Sabojāties, iet bojā.
- noukoties Sabojāties, iet bojā.
- nobojāties Sabojāties, izbojāties.
- sliktoties Sabojāties, kļūt sliktākam.
- aiziet niceklē sabojāties, novārgt
- salūzt Sabojāties, parasti pilnīgi (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
- saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam).
- saputēt Sabojāties, parasti pilnīgi, arī kļūt nelietojamam.
- samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem); sasmakt (par gaisu).
- pept sabojāties, pazust.
- apsmakt Sabojāties, sākt smakot (gaļa).
- sapisties sabojāties, salūzt (par mehānismiem, mašīnām u. tml.)
- atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst.
- nojūgties Sabojāties, salūzt.
- ģiedēt Sabojāties, samaitāties.
- sasmukt Sabojāties, sapūt, sasmakt, sapelēt.
- sadunēt Sabojāties, sapūt.
- dunēt Sabojāties, sasmakt (par graudu un miltu izstrādājumiem).
- sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt.
- sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu.
- noplīst Sabojāties; salūzt.
- nopušierēties Sabojāties; tikt sabojātam, neizdoties (piemēram, neprasmīgas rīcības dēļ).
- saiet sviestā sabojāties.
- sanarvoties sabojāties.
- (aiz)iet bojā Sabojāties.
- aiziet bojā Sabojāties.
- nonarvoties Sabojāties.
- sačakarēties Sabojāties.
- sadraņķēties Sabojāties.
- sagandēties Sabojāties.
- saģendēties Sabojāties.
- sakruķīties Sabojāties.
- samužoties Sabojāties.
- sapušierēties Sabojāties.
- sasmeļķēt Sabojāties.
- satērēties Sabojāties.
- duīlis Sabojāts darbarīks.
- kroplis Sabojāts, daļēji iznīcināts priekšmets.
- pupulellītis Sabojāts, izlutināts, trakulīgs bērns.
- kaikarains Sabojāts, nepilnīgs, neprātīgs.
- sapists sabojāts.
- sabuhīt Sadauzīt, sabojāt.
- pastāvēt Saglabāties, nesabojāties noteiktu laiku.
- saāmarot sagraut vai sabojāt ar āmuru.
- sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām.
- krist (arī sakrist) čupā sagrūt, sabrukt; arī sabojāties.
- ostreotoksisms Saindēšanās ar bojātām austerēm.
- kreatotoksisms Saindēšanās ar bojātu gaļu.
- maidisms Saindēšanās ar bojātu kukurūzu.
- priekštituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievieto lapā galvenā titula priekšā, lai aizsargātu to no bojāšanās; aizsargtituls.
- aizsargtituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievietoja labākās grāmatās galvenā virsraksta aizsargāšanai pret netīrumiem un bojājumiem.
- reparatīvs Saistīts ar organisma bojāto šūnu atjaunošanu, atjaunošanos, arī ar ķermeņa daļu ķirurģisku labošanu.
- traģisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs; tāds, kas attēlo ļoti asus konfliktus, smagus pārdzīvojumus, arī bojāeju.
- samužīt Sajaukt, sabojāt; samudžināt.
- sablūžģināt sajaukt, sabojāt.
- sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto fizioloģisko norišu kopums.
- kā siets saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu, arī par trauslu miegu.
- mūk (arī bēg) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
- bēg (arī mūk) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
- bēg kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
- nav ne smakas saka par to, kā nav; saka par to, kas ir pilnīgi izzudis, aizgājis bojā, ticis iznīcināts.
- nāve pārsteidz (kādu) saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē.
- ir vakars kādam saka, ja draud briesmas, bojāeja, nāve, ja sagaidāms kas nepatīkams.
- gals (vai) klāt saka, ja draud briesmas, bojāeja; saka, ja rodas kas nevēlams, nepatīkams.
- dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve; saka, ja gaidāma (kā) bojā eja.
- nepaliek ne smakas saka, ja kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- lupatu lēveros saka, ja kaut kas tiek pilnīgi sabojāts vai pavisam iznīcināts.
- kā muša zirnekļa tīklā saka, ja nonāk kāda varā, ja draud bojāeja.
- sūpēt sakarst un sabojāties (par pilnībā neizžuvušu lopbarību, sienu).
- sagunīt Sakarst, sabojāties (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē).
- gunīt Sakarstot sabojāties.
- sakņapāt Saknābāt, arī sabojāt.
- deformācija Sakropļojums, bojājums (organismā vai tā daļā).
- deformēt Sakropļot, sabojāt (organismu vai tā daļu).
- iesmacēt Sākt bojāties un smakot.
- iesmirdēt Sākt bojāties un smirdēt.
- čākstēt Sākt bojāties, iepūt.
- iemaitāties Sākt bojāties, maitāties.
- sazekšķēt Sākt bojāties, pūt (par veldrē sagāztu labību).
- iegandēties Sākt bojāties.
- saidrēt Sākt pūt, bojāties.
- saidrot Sākt pūt, bojāties.
- iesmirgt Sākt smakot (par bojātiem pārtikas produktiem).
- izmāžot Saķēzīt, sabojāt.
- salavāt Salā (parasti tam vairākkārt atkārtojoties), aiziet bojā, iznīkt (par augiem).
- nočaukstēt Salā aiziet bojā (par augiem).
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
- izsalēt Salā aiziet bojā, iznīkt; izsalt.
- apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
- izsalt Salā iznīkt, aiziet bojā (piemēram, par dārzu).
- slimiķis Salā sabojāts kartupelis.
- apsalt Salā tikt mazliet bojātam.
- salietāt salauzt, saplēst, stipri sabojāt.
- sajāt Salauzt; nepareizi vai neuzmanīgi lietojot sabojāt.
- sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1).
- dermija Salikteņu beigu daļā norāda uz ādu, ādas bojājumu vai slimību.
- sapļuderēt samaitāt, sabojāt (kādu darbu).
- sabrūzgāt samaitāt, sabojāt.
- encefalonarkoze Samaņas zudums galvas smadzeņu bojājumu dēļ.
- noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).
- samužināt Samudžināt; sajaukt, sabojāt.
- sapiepējis Sapelējis, bojāts.
- neiropātiskās sāpes sāpes, kas rodas nervu bojājumu dēļ.
- nociceptīvās sāpes sāpes, ko izraisa ķermeņa iekšējo orgānu vai dziļāku struktūru bojājums, bet ne fiziska trauma vai nervu bojājums.
- izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
- sinalģija Sāpju sajūta apvidū, kurš atrodas attālu no kairināmās vai bojātās vietas.
- saģīzgāt saplēst vai citādi sabojāt (piemēram, grāmatu).
- izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu); sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
- iznīcināt Saplosot, aprijot panākt, ka aiziet bojā (cilvēki, dzīvnieki, augi) - par dzīvniekiem.
- bļurga Sapuvis, sabojājies ēdiens.
- disfrāzija Saraustīta runa kā smadzeņu centru bojājuma sekas.
- sagriezties Saritināties, sačokuroties, parasti bojājoties.
- sarkanais Sarkanais 2 G - pārtikas piedeva E128 (sintētiska viela, azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, hronisku nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
- lauzt sprandu sasisties, nosisties; iet bojā; piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
- šķērmēt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties.
- šķērmt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties.
- Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- sagriezt Saskaroties ar ko asu, skarot ko asu, sabojāt, parasti pilnīgi.
- samačāt Saslapināt, sabojāt.
- autoimūnā saslimšana saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma
- cedrs Sasmacis, sabojājies.
- sagāzties Sasveroties sabojāties, parasti pilnīgi.
- trupe satrupējusi koksne – sēņu infekcijas rezultātā bojāta koksne ar izmainītu krāsu un mehāniski vājinātu struktūru.
- notrusēt Satrusot atdalīties nost, arī iegūt bojājumu.
- saārdīt Savainot, arī sakropļot; sabojāt (veselību).
- apdzievāt Savainot, sabojāt.
- apdzievot Savainot, sabojāt.
- sačokarēt Savandīt; sabojāt.
- pašsaglabāšanās Savas dzīvības saglabāšana, sevis pasargāšana no bojā ejas.
- uilis Savienojumā "uilī iet" - sabojāt, iznīcināt.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums.
- lecēns savītis vai sala bojāts augs.
- geloni Sena cilts, piedalījušies skitu karā ar persiešu valdnieku Dāriju I (512 p. m. ē.), nodarbojās ar zemkopību un dārzkopību.
- litiķi Senajā Aleksandrijā zinātnieki, kas nodarbojās ar visādu sarežģītu jautājumu izšķiršanu.
- gimnasijs Senajā Grieķijā mācību iestāde dižciltīgiem jauniešiem, kas tur nodarbojās ar vingrošanu, mācījās politiku, filozofiju un literatūru.
- publikāņi Senajā Romā muitas maksājumu un nodokļu piedzinēji, kas nereti nodarbojās ar izspiešanu, tāpēc senākajos Bībeles tulkojumos saukti par "grēciniekiem".
- promaģistrāti Senajā Romā personas, kas darbojās maģistrātu vārdā; dažkārt arī zemākas pakāpes maģistrāts, kas darbojās augstākas pakāpes maģistrāta vietā ar viņa pilnvarām.
- usuņi Senas klejotāju ciltis Centrālāzijā, nodarbojās gk. ar zirgkopību; līdz 5. gs.
- palingeneze Senējām tautām reliģiska un filosofiska mācība par to, ka pasaule, aizgājusi bojā, pēc zināma laika atkal atdzimst.
- koksnes sēnes sēnes, kas inficē koksni un maina tās īpašības, koksni bojātājas sēnes izraisa koksnes trupi, koksni iekrāsotājas sēnes - koksnes iekrāsojumus.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
- gana senindiešu mitoloģijā - noslēgta dievību (parasti zemāko dievu un pusdievu) grupa (kopiena), kurā ietilpa deviņas mitoloģisko personu grupas (dievi vai pusdievi), kas darbojās kā Šivas palīgi un to priekšgalā bija viņu vadonis Ganeša, Šivas un Pārvatī dēls.
- auloss Sens (grieķu un romiešu) pūšaminstruments ar (dubult)mēlīti; viduslaikos pārtapa šalmejā un pommerā, bet XVII gs. pārdzima obojā.
- mikotizācija Sēņu infekcijas pievienošanās citam bojājumam; sekundāra mikoze.
- zilējums Sēņu izraisīts skujkoku koksnes bojājums - zilganpelēks vai zaļganpelēks aplievas iekrāsojums.
- priežu sienāzis sienāžu suga ("Barbitistes constrictus"), kas mežos bojā priežu skujas, tas ir zaļš, ar baltu joslu sānos un melnbrūniem punktiem, spārni reducēti.
- porga Sieva, kas šo to nelabi dara, bojā.
- atšķiras Sīki, arī bojāti graudi.
- plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem.
- dusēt Siltumā sabojāties, sasmakt (parasti par biezā slānī sabērtiem miltiem).
- diencefalopātija Simptomu komplekss perēkļainu hipotalāma bojājumu gadījumā.
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce.
- adisonisms Simptomu komplekss, kas atgādina Edisona sindromu: ādas pigmentācija, adinamija bez virsnieru bojājuma, visbiežāk plaušu tuberkulozē.
- hemisindroms Sindroms, kas liecina par muguras smadzeņu bojājumu vienā pusē.
- enkurtrose Sintētiskas šķiedras trose (bez bojājumiem), ko iesien enkura gredzenā.
- polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP.
- ekstazī tabletes sintētisks, psihoaktīvs (smadzeņu darbību ietekmējošs) preparāts, kas izraisa smadzeņu bojājumus; iekšķīgi lietojamas tabletes, kuru lietošanas rezultātā parādās uzbudinājums, pasliktinās redze, paaugstinās arteriālais asinsspiediens.
- kardiofibroze Sirds muskulatūras sacietēšana, saistaudiem saviešoties bojā gājušo muskuļšķiedru vietā.
- sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
- integritāte sistēmu, programmu un datu aizsardzība pret netīšu vai ļaunprātīgu bojāšanu vai pārveidošanu.
- pleitēties Sisties (pret ko), parasti ievainojot, bojājot.
- izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt; sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu).
- pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu; sitot, ar sitienu pārdalīt.
- sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- kļūme situācija, kad ierīce vai sistēma bojājumu dēļ daļēji vai pilnīgi zaudē spēju izpildīt tai paredzētās funkcijas; atteice.
- saskābt Skābstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- ragnarjoks skandināvu mitoloģijā - pasaules un dievu bojāeja, pēc kuras sāksies jauna kārtība (senislandiešu "ragnarök" - dievu liktenis (bojāeja).
- Garms Skandināvu mitoloģijā - pazemes suns, kas ar savu riešanu vēsta par pasaules un dievu bojāeju.
- Liva Skandināvu mitoloģijā - sieviete, kas kopā ar vīrieti Livtrasiru pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi.
- Hrungnirs Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem, āsu pretiniekiem, kuram ir akmens sirds un akmens galva, iet bojā divcīņā ar Toru.
- Livtrasirs Skandināvu mitoloģijā - vīrietis, kas kopā ar sievietu Livu, pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgā paliek dzīvi.
- uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
- uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
- kankaroties Skopojoties, taupot neiegādāties (ko), censties iztikt (a ko vecu, bojātu u. tml.).
- saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- uzskrambāt Skrāpējot sabojāt (kādu gludu vai lakotu virsmu).
- pārvilkšana skrūvsavienojumu bojāšana, tos pievelkot ar pārlieku lielu griezes momentu.
- noslāpt Slāpstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); nosmakt.
- Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā.
- kamorra Slepena polītiska savienība Itālijā 18.-20. gs. (sākotnēji Neapoles karaļvalstī), nodarbojās arī ar slepkavošanu, bandītismu u. tml.; to slepeni atbalstīja valdība, kurai tā piegādāja spiegus un bendes.
- rozenkreicieši Slepenas biedrības locekļi (17., 18. gs.), kas nodarbojās ar misticisma studijām; šādas biedrības pārstāvji mūsdienās.
- noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- iznerroties Slikti izdoties; izbojāties.
- kariess Slimība - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja, kam seko dobuma veidošanās.
- poliomielopātija Slimība, kas bojā muguras smadzeņu un iegareno smadzeņu pelēko vielu.
- autoimūnā slimība slimība, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma
- simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam.
- cefalosporioze Slimība, ko ierosina nepilnīgās sēnes cefalosporiji; to raksturo gumām līdzīgi bojājumi.
- miokardiodistrofija Slimība, ko izraisa miokarda koloidāli ķīmiskās struktūras bojājumi; to cēlonis ir nepietiekama asinsapgāde.
- kandidamikoze Slimība, ko izraisa raugveida sēnes un kas saistīta ar ādas, gļotādas, iekšējo orgānu un sistēmu bojājumiem.
- Kreicfelda-Jakoba slimība slimība, kuras rezultātā tiek bojātas cilvēka smadzeņu šūnas; slimību izraisa ar tā saukto govju trakuma slimību inficēto mājlopu gaļas lietošana uzturā.
- autoimūns slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma
- autoimūnslimības Slimības, kas rodas, ja ārējo faktoru (dažādu vielu, baktēriju, vīrusu) ietekmē limfocīti sāk ražot pretvielas, kuras bojā vai noārda paša organisma audu sastāvdaļas.
- nervu slimības slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi.
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kas ir saistīts, piemēram, ar apsārtumu, uztūkumu, sastrutojumu, sāpēm un funkciju traucējumu; vieta, kurā izveidojies šāds process.
- psihiskās attīstības traucējumi smadzeņu bojājumi, kas izraisa funkciju traucējumus saistībā ar valodu, vizuāli telpiskām iemaņām un motorisko koordināciju.
- samaksāt ar (savām) asinīm smagi ciest, arī iet bojā (savā darbībā, rīcībā).
- smirgt smakot (par bojātiem pārtikas produktiem).
- nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
- nosmēķēt Smēķējot sabojāt (parasti organisma daļas).
- nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsmakt Smokot aiziet bojā.
- pārspaidīt Spaidot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spaidot pārdalīt.
- saspaidīt Spaidot sabojāt, parasti pilnīgi.
- samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi.
- boucaniers Spāņiem naidīgi jūras laupītāji, darbojās 16. un 17. gs. Karību jūrā.
- saspārdīt Spārdot sabojāt, parasti pilnīgi.
- konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
- galvanoplastiķis Speciālists, kas nodarbojās ar klišeju kopiju sagatavošanu galvanoplastikas ceļā.
- raut Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) - par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
- nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
- fagocitoze Spēja satvert un sagremot svešķermeņus, arī mikroorganismus un bojāgājušo šūnu atliekas.
- pārsist Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojuma, bojājumu.
- pārcirst Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojumu, bojājumu.
- atjaunojamība spēkratu, to sistēmu, agregātu vai detaļu īpašība, ko, ņemot vērā tehniskās apkalpošanas kvalitāti, nosaka iespēja konstatēt un novērst bojājumus un atteices.
- saspert Sperot sabojāt, parasti pilnīgi.
- lūžņas Spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiālu atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
- pārspiest Spiežot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spiežot pārdalīt.
- poltergeists Spoks, kas rada troksni, ārdās, bojā mantu.
- dumdumlode Sprāgstoša lode ar iešķeltu apvalku, kura nodara daudz lielākus bojājumus nekā parastā lode; lietošana aizliegta Hāgas konferencē 1899. g.
- pārspridzināt Spridzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spridzinot pārdalīt.
- saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- supervaskularizācija Staru terapijā relatīvi palielināta vaskularizācija, kad ir iznīcināta daļa audzēja šūnu un atlikušās labāk apasiņo nebojātie kapilāri.
- beigas Stāvoklis, kad (kas, parasti cerības, izredzes) ir zaudēts, gājis bojā.
- gals Stāvoklis, kad (kas) iet bojā, izbeidzas.
- pseidobronhektāzija Stāvoklis, kad daļēji atelektātisku plaušu segmentu bronhogrammā vērojama bronhektāzei līdzīga aina ar saīsinātiem un paplašinātiem lielajiem bronhiem; šīs pārmaiņas nenorāda uz bronhu sienas bojājumu.
- inkompensācija Stāvoklis, kad sirds struktūras bojājums vēl nav kompensēts ar sirds muskuļa pastiprinātu darbību.
- pallidotomija Stereotaktiska ķirurģiska operācija, kuras laikā rada bojājumu bālās lodes apvidū; izmanto ekstrapiramidālu traucējumu ārstēšanai.
- kampotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek bojāts Forela laukums, lai mazinātu trīci Pārkinsona slimības gadījumā.
- nostigt Stiegot nogrimt, aiziet bojā.
- observanti Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; bernardīni.
- bernardīni Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; observanti.
- apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt.
- beigts Stipri bojāts (par priekšmetiem, materiāliem); nederīgs.
- sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- samalt Strauji plūstot, triecoties (pret ko), parasti pilnīgi, sabojāt, sadragāt, arī iznīcināt (to) - piemēram, par ūdeņiem, nokrišņiem.
- triekt strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu
- Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā.
- nosust Sūtot sabojāties, arī nonīkt (par augiem, to daļām).
- sasust Sūtot sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, par sienu, labību).
- sasutēt Sūtot sabojāties.
- sviedrlapa Sviedru lapa - drānas gabaliņš vai speciāls neliels izstrādājums, kuru piešuj apģērbam padusē (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu); izdedzināt (1).
- izsvilt Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam; izdegt.
- vīle Svītrveida audu bojājums (augiem).
- rūgt Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties; arī skābt.
- mežniecība Šādas vienības pārvalde; celtne, telpa, kurā darbojās šāda pārvalde.
- ievainojums Šāds audu bojājums (augiem).
- sašaudīt Šaudot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sašaut Šaujot sabojāt, parasti pilnīgi.
- slokšņu dzelzs šaura, gara metāla sloksne peldlīdzekļa koka vadņu apkalšanai, lai pasargātu tos no bojājumiem.
- agave Šīs dzimtas ģints ("Agave"), dekoratīvs tropu augs ar biezām, gaļīgām lapām, \~300 sugu, zied tikai vienu reizi, pēc augļu ienākšanās iet bojā.
- vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus.
- melnie graudi šīs sēnes bojātie labības graudi
- pāršķelt Šķeļot pārdalīt; šķeļot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- šķerms Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
- šķērns Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
- pāršķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) šķēlumu, atvērumu, arī bojājumu, ievainojumu.
- izšļūkāt Šļūkājot izbojāt.
- diashīze Šokam līdzīgs funkcijas traucējums atsevišķos nervu centros, kas anatomiski saistīti ar bojāto apvidu nervu sistēmā.
- sačarzāt šujot sabojāt (apģērbu).
- Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis.
- aspartātaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, kas normas gadījumā asinīs nonāk tikai nelielā daudzumā un ko tāpēc plaši izmanto miokarda un aknu bojājumu laboratoriskajā diagnostikā; AsAT.
- nelieta Tā, ka iet bojā, kļūst nevērtīgs, nederīgs.
- līdz pēdējam (arī beidzamam) tūkstotim, arī uz pēdējo (arī beidzamo) tūkstoti, arī pēdējā (arī beidzamā) tūkstotī tā, ka ir atstāts novārtā, sabojāts, aizlaists bojā.
- pušu Tā, ka ir saplīsis, arī ieplīsis; tā, ka ir radies caurums, bojājums.
- kritiskā vērtība tāda parametra vērtība, kuras pārsniegšanas gadījumā sistēma pārtrauc normāli funkcionēt vai pat tiek bojāta.
- kraupaiņš Tāds (auglis, bumbulis), kam ir negluda, parasti slimības bojāta, miza.
- kasains Tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza.
- kasaiņš Tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza.
- dekompensēts Tāds (orgānu vai tā daļu) bojājums, funkciju traucējums, ko organisms nespēj kompensēt.
- pušaiņš Tāds (priekšmets), kam ir caurumi, plīsumi, bojājumi.
- caurs Tāds, kam ir bojājumi, arī brūces.
- plangains Tāds, kam ir bojājumi, tulznas, čulgas (par ādu, ķermeņa daļu).
- bojāts Tāds, kam ir bojājumi; bojājies.
- vainīgs Tāds, kam ir bojājums (piemēram, par locekļiem, orgāniem).
- caurs Tāds, kam ir lieli bojājumi, spraugas (par ēkām, parasti vecām).
- papušains Tāds, kam ir nelieli caurumi, bojājumi.
- pušpušains Tāds, kam ir vairāki caurumi, bojājumi, plīsumi u. tml.
- ātrbojīgs Tāds, kas ātri bojājas.
- bojīgs Tāds, kas ātri bojājas.
- ipsilaterāls Tāds, kas atrodas tajā pašā ķermeņa pusē, piem., paralīze, kas radusies tajā pašā pusē, kurā bojāts nervu centrs.
- pusmiris Tāds, kas gandrīz ir aizgājis bojā (par augiem, augu kopumu).
- uzpūst Tāds, kas ir deformēts produktu, parasti konservu, bojāšanās rezultātā - par trauku, tā daļu.
- nelaimīgs Tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; tāds, kas ir traģiski gājis bojā.
- mirstīgs Tāds, kas ir pakļauts bojāejai, nāvei (par cilvēkiem).
- velnains Tāds, kas ir sabojāts ar velnišķām īpašībām.
- liktenīgs Tāds, kas ir saistīts ar (kāda, kā) bojāeju.
- postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā); postīgs (1).
- postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā).
- liktenīgs Tāds, kas izraisa (kāda, kā) bojāeju.
- genotoksisks Tāds, kas izraisa dezoksiribonukleīnskābes bojājumus, radot mutācijas vai audzējus, piem., radiācija, ķīmiskas vielas u. c.
- vaļējs Tāds, kas izraisa ķermeņa virsas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
- šķērms Tāds, kas izraisa nepatīkamu nenoteiktas garšas sajūtu; tāds, kas rūgstot, skābstot ir sabojājies.
- vesals Tāds, kas nav bojāts (par augļiem, dārzeņiem).
- vesals Tāds, kas nav caurs, bojāts, nolietots (par priekšmetiem).
- trausls Tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā).
- slēgts Tāds, kas neizraisa ķermeņa virsmas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
- vārīgs Tāds, kas nelielā (kā) iedarbībā bojājas (piemēram, lūst, drūp); arī trausls (1).
- kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts; kropls (2).
- kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts.
- vesels Tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
- krist Tāds, kas pēc bojājuma vai nogatavošanās ir atdalījies no augļu koka (par augli).
- smirdens tāds, kas sācis bojāties, trūdēt, pūt.
- šķērmains Tāds, kas skābstot ir nedaudz sabojājies, ieguvis nepatīkamu garšu.
- dzēlīgs Tāds, kas skarot rada sāpes, arī bojājumu, ievainojumu (piemēram, par asiem priekšmetiem, lodēm).
- kraupains Tāds, kas slimo ar kraupi (2) - par augiem, to daļām; tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi.
- kraupjains Tāds, kas slimo ar kraupi (2) - par augiem, to daļām; tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi.
- vecs Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot uzglabāts, ir sabojājies, kļuvis lietošanai nederīgs (par uzturlīdzekļiem, ēdieniem).
- tārpains Tāds, ko ir sabojājuši kukaiņu tārpveida kāpuri.
- karstumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā (samērā) augsta temperatūra.
- aukstumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
- mitrumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā mitrums.
- ugunsdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns; ugunsizturīgs.
- ugunsizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns.
- termoizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra; siltumizturīgs.
- siltumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra.
- salcietīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā zema temperatūra (par augiem).
- sārmizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā sārms.
- sviedrizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā sviedri.
- ūdensdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens; ūdensizturīgs.
- ūdensizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens.
- vējizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) stiprs vējš.
- salizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
- kraupains Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par ķermeņa daļām).
- kraupjains Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par ķermeņa daļām).
- nokraupējis Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), arī raupjš, sarepējis, grumbuļains.
- nokraupējis Tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi (par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- liktenīgs Tāds, kurā (kāds, kas) iet bojā (par laikposmu).
- traģisks Tāds, kura cēlonis ir nelaimes gadījums vai slepkavība (par cilvēka bojāeju).
- vesels Tāds, kurā nav slimības procesu, ievainojumu, bojājumu (par organismu, ķermeni, tā daļām).
- skābjizturīgs Tāds, uz ko skābes neiedarbojas nevēlami, tāds, ko skābes nebojā.
- notaisīt Taisot sabojāt.
- izglābiņš Tas (piemēram, palīdzība, apstākļi), kas izglābj (no bojāejas, nelaimes, posta).
- glābiņš Tas (piemēram, palīdzība, apstākļi), kas var glābt (no bojāejas, nelaimes, posta); iespēja izglābties.
- pirška Tas, kas bojā gaisu; smerdelis.
- piršķis Tas, kas bojā gaisu; smerdelis.
- pirslis Tas, kas bojā gaisu; smerdelis.
- paliekas Tas, kas ir saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojāejas, iznīcināšanas; atliekas.
- maitelnieks Tas, kas maitā, bojā.
- atliekas Tas, kas saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojā ejas, iznīcināšanas; paliekas.
- skādnieks Tas, kurš nodarījis zaudējumus, vai izraisījis bojājumu.
- tīklkode tauriņu kārtas dzimta ("Yponomeutidae syn. Hyponomeutidae"), neliels tauriņš (spārnu plētums - 6-26 mm), kura kāpuri dzīvo tīklojumos uz augiem un bojā tos, \~800 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
- āderētājs Tautas medicīnas dziednieks, kas nodarbojās ar asins laišanu; ādercirtējs.
- ādercirtējs Tautas medicīnas dziednieks, kas nodarbojās ar asins laišanu; āderētājs.
- vitabilitāte Tehniskas sistēmas īpašība kādas savas funkcijas veikt arī tad, ja ekspluatācijas gaitā tajā rodas defekti vai daļēji bojājumi.
- satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
- genica Telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti; genisa.
- genisa Telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti.
- bojājuma lokalizācijas tests tests, kura izpildes rezultātā tiek uzrādīta bojājuma vieta.
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem).
- sasadauzīties Tiekot kratītam, dauzītam, iegūt bojājumu, arī saplīst.
- saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
- sadilt Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem).
- salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- izļurkāties Tiekot nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinātam, lietotam u. tml., kļūt nestabilam, ļodzīgam; izbojāties.
- plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties.
- saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
- pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas.
- pagasttiesa Tiesa, kas darbojās pie pagastvaldes.
- ciest Tikt bojātam (par augiem).
- ciest Tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām.
- ciest Tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku); tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām).
- izbojāties Tikt izbojātam (1).
- izplīkt Tikt izpostītam, iet bojā.
- izkūpēt Tikt izšķērdētam; aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
- pušierēties Tikt pieļautai kļūdai; rasties (par bojājumu).
- applīst Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
- nonerroties Tikt sabojātam.
- vārīties Tikt turētam šādā šķidrumā, parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā, tā, ka zūd kas nevēlams (piemēram, traipi), iet bojā mikroorganismi - parasti par veļas gabaliem.
- glabāties Tikt turētam, būt novietotam, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
- kopt Tīrīt, eļļot, labot, sargāt no bojājumiem, uzturēt kārtībā (mašīnas, iekārtas u. tml.).
- Volgas-Kamas bulgāri tjurku cilšu grupa, 7. gs. 2. p. no Pieazovas austrumu daļas ienāca Viduspievolgā, nodarbojās ar arkla zemkopību un lopkopību.
- Aizliegto grāmatu indekss to grāmatu saraksts, kuras agrāk Romas Katoļu baznīcas locekļiem bija oficiāli aizliegtas; no XVI gs. līdz 1966. gadam, kad no šāda saraksta atteicās, īpaša kongregācija (pāvesta kūrijas nodaļa), kuras sastāvā bija kardināli, padomnieki un eksperti, nodarbojās ar grāmatu cenzēšanu un indeksa atjaunināšanu.
- hematotoksikoze Toksisks asinsrades sistēmas bojājums.
- saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratortraleris.
- refrižeratortraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
- CIP Transportēšana un apdrošināšana apmaksāta līdz (angļu "carriage and insurance paid") - pārdevējs maksā frakti par preču aizvešanu uz noteikto galamērķa ostu un kravas apdrošināšanu pircēja labā pret preču zaudējuma vai bojājuma risku transportēšanas laikā.
- refrižerators Transportlīdzeklis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
- kaitīgie radio traucējumi traucējumi, kas apdraud vai kā citādi nopietni bojā, traucē vai vairākkārt pārtrauc: radionavigācijas sakarus; radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari); citus attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tajā skaitā citu valstu radiosakarus.
- disrefleksija Traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā d., veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus. Raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu.
- politrauma Trauma ar ķermeņa daļu, orgānu bojājumiem vairākās vietās.
- tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt (tos), parasti pilnīgi (parasti par nokrišņiem).
- sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) - piemēram, par krusu, lietu.
- nokapāt Triecoties pret (ko), sabojāt, iznīcināt (to) - par lietu, krusu.
- kalaazars Tropiskās zemēs - grūta epidēmiska slimība, ko izraisa vienšūnas parazīti - leišmanijas; tiek bojātas aknas, liesa, limfas dziedzeri u. c. orgāni; rodas no moskīta - flebotomusa dzēliena.
- šistosomatoze Tropu slimība, ko izraisa sūcējtārpi, var būt aknu un nieru bojājumi.
- satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties, parasti pilnīgi.
- vaina trūkums, neatbilstība kādām prasībām; bojājums (priekšmetam, ierīcei)
- truļu Truļu kājas - izliektas, bojātas kāpostu saknes.
- satrunēt Trunot sabojāties, parasti pilnīgi.
- trupējis zars trupēs bojāts zars dažādās sadalīšanās pakāpēs, kad zara koksne ir pārvērtusies irdenā masā; tabakas zars.
- satrupēt Trupot sabojāties, parasti pilnīgi.
- sistēmiskā mastocitoze tuklo šūnu infiltrācija audos ar ādas bojājumiem vai bez tiem, parasti tiek skartas aknas, liesa, kauli, limfmezgli un gremošanas trakts.
- izčammāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi ko darot, izbojāt.
- ārējā mīkstā trupe tumši brūna plaisainuma trupe, kas aptver kokmateriālu visā tā šķērsgriezumā vai tikai tā daļā un izplatās dziļumā, bieži virzoties pa plaisām; rodas galvenokārt kokmateriālu ārējās (kā aplievas, tā kodola) daļās no ilgas un nepareizas glabāšanas koksni noārdošu sēņu iedarbībā; uz koksnes bojātās virsmas bieži novērojami sēņotnes kūlīši un augļķermeņi.
- glabāt Turēt (ko kur) novietotu, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
- nosautēt Turot (ķermeņa daļu) karstā un mitrā vidē, radīt (tajā) bojājumu, ievainojumu.
- ģint Tvīkt, sakarstot sabojāties (par sienu vai āboliņu).
- izdegt Uguns iedarbībā tikt izbojātam (piemēram, izveidojoties caurumam, robam) - par priekšmetu.
- sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- fotoreaktivācija Ultravioletā starojuma bojāto šūnu atjaunošanās lielāka viļņu garuma starojuma ietekmē.
- kuģutārps Urbējgliemeņu dzimtas jūras gliemeņu suga ("Teredo navalis"), 15-20 cm garš, tārpveidīgs ķermenis, ar rudimentārās čaulas palīdzību kokā urbj ejas, bojājot kuģus, zemūdens konstrukcijas u. tml.
- saurbināt Urbinot radīt caurumus; urbinot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saurbt Urbjot radīt caurumus; urbjot sabojāt, parasti pilnīgi.
- uroplānija Urīna izkļūšana no bojātiem urīnceļiem apkārtējos audos.
- stāvēt Uzglabāties, nebojāties, nezaudē kvalitāti.
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- drakšt Uzsūkt mitrumu, sākt bojāties.
- biešu gaišais smecernieks vabole 7-11 mm garumā, kuras ķermeņa virspusi klāj biezi balti vai dzelteni matiņi, kāpurs stipri bojā cukurbietes.
- tinējsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Attelabidae"), neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot, Latvijā konstatēts >15 sugas.
- līķskudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Korynetidae"), Latvijā konstatētas 3-4 sugas, vaboļu ķermenis 4-5 mm garš, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, bojātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kūpinātas gaļas, dažkārt grauž vilnu vai pat sālītu speķi.
- zaglītis Vaboļu kārtas dzimta ("Ptinidae"), nelielas vaboles (ķermeņa garums - 1,5-5 mm), pārtiek no augu un dzīvnieku izcelsmes barības, bojā ādas, graudu izstrādājumus, drēbes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- sakņu kaitēkļi vaboļu, divspārņu, taisnspārņu un tauriņu kārtas kukaiņi, kuru kāpuri dzīvo augsnē un bojā augu saknes.
- Baltijas baronu kopa Berlīnē vācbaltiešu muižnieku grupa, kas 1. pasaules kara laikā sadarbojās ar Vācijas valdību un ieteica Vācijai anektēt Krievijas Baltijas guberņas; pēc tam kad 1917. g. Vācija bija okupējusi Vidzemi, grupas dalībnieki izveidoja Vidzemes bruņniecības Uzticības padomi, kas sadarbojās ar okupācijas varu.
- Frauenburga Vācu ordeņa mūra pils tagadējās Saldus pilsētas vietā, ko uzcēla 15. gs. sākumā un 1505. g. vēstures avotos minēts arī tās pilsētas iecirknis, pils iznīcināta Ziemeļu kara laikā un lielā mēra laikā 1710.-1711. g. lielākā daļa apkārtnes iedzīvotāju aizgāja bojā.
- nācarieši vācu un austriešu gleznotāju romantiķu grupējums "Svētā Lūkas savienība", kas 19. gs. sākumā izveidojās Vīnē, bet darbojās Romā.
- saldētājvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorvagons.
- refrižeratorvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
- izotermiskais vagons vagons ātri bojājošos produktu pārvadāšanai pazeminātā temperatūrā.
- sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- izbraukt Vairākkārt braucot, izbojāt, daļēji iznīcināt.
- sadrillēt Vairākkārt darbinot, (nemākulīgi) regulējot, griežot u. tml., sabojāt.
- durstīt Vairākkārt durt, bakstīt, radot, piemēram, caurumu, bojājumu.
- bakstēt Vairākkārt durt, durstīt, radot, piemēram, caurumu, robu, bojājumu.
- bakstīt Vairākkārt durt, durstīt, radot, piemēram, caurumu, robu, bojājumu.
- spardalēt Vairākkārt izraisīt bojājumu, degšanu (priekšmetā) - par zibeni.
- ieknaibīt Vairākkārt knaibot, iebojāt.
- atdauzīt Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
- nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (parasti augus).
- mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- mīņāt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- bradāt Vairākkārt staigāt šurp un turp (parasti ko bojājot, saminot).
- alternatīvā pults vairākpulšu sistēmā operetora pults, kurai bez datora apstādināšanas var nodot vadību galvenās pults bojājuma vai citos gadījumos.
- nīkuļot Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkt (1).
- nīkt Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkuļot (1).
- nikt Vāji attīstīties; pakāpeniski iet bojā.
- pseidogadskārta Vāji iezīmējies un nepilnīgi izveidojies otrs gadskārtu slānis pēc koka vainaga (salnas, kukaiņu, uguns u. c.) bojājuma.
- neīstā gadskārta vāji iezīmējusies un nepilnīgi izveidojusies gadskārta kokiem ar vainaga bojājumiem veģetācijas sezonā (kukaiņu nograuztas lapas vai skujas, apgriezts vai apdedzis vainags); pseidogadskārta.
- indēt Vājināt, bojāt (organismu ar kaitīgām vielām).
- Barbarosas valstis valstis Z-Afrikā, tag. Maroka, Alžīrija, Tunisija un Lībija, kas no 17. gs. v. līdz 19. gs. sāk. nodarbojās ar laupīšanu uz jūras, sevišķi Vidusjūrā.
- ministrijas skolas valsts pārzinātas un uzturētas tautskolas Krievijā pirms 1917. g., kas darbojās saskaņā ar 1875. g. instrukciju, bija trīsgadīgas (mācīja ticības mācību, krievu valodu, aritmētiku) un piecgadīgas skolas (papildus mācīja arī ģeogrāfiju, vēsturi u. c. priekšmetus), bet beigušie nevarēja iestāties ģimnāzijās vai reālskolās.
- masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem.
- izvāļot Vāļājoties noliekt, pieplacināt; vāļājoties sabojāt (piemēram, sējumus); izvāļāt.
- savandīt Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- patinēšana Vara un tā sakausējumu izstrādājumu apstrādāšana ar ķīmiskiem reaģentiem, pārklāšana ar patinu, lai uzlabotu to dekoratīvās īpašības un aizsargātu no bojāšanās.
- metamorfotaksija Varbūtēja galvas smadzeņu kreisās puslodes (iespējams, kāša) bojājuma pazīme - pacientam šķiet, ka rokā paņemts priekšmets piepeši maina savu formu.
- vārs Vārīgs, viegli ievainojams, iebojājams, arī tāds, kam nepieciešama rūpīga kopšana (par augiem, to daļām); arī glezns (1).
- svešs vīrs varmācīgā nāvē bojā gājuša cilvēka -- gara -- pavārds
- novārtīt Vārtoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- peldošs zārks veca, bojāta laiva, kuģis, kas ir tuvu avārijai.
- peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis (parasti kuģis).
- zaponizēšana Vecu, satrunējušu vai bojātu iespiedumu apstrādāšana ar zapona laku aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi.
- taranēt Veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas.
- dženija Vērpjamā mašīna, kas darbojās kā vērpjamais ratiņš, bet viena pavediena vietā varēja savērpt 8 līdz 80 pavedienus reizē (patentēta 1770. g.).
- radioaktīvais piesārņojums vides piesārņojums, kas rodas, radioaktīvajām vielām nokļūstot atmosfērā, ūdenī, zemes virskārtā vai uz apvidus priekšmetiem; viens no kodolieroču postošajiem faktoriem, to var izraisīt arī kodoltehnisko un kodolenerģētisko iekārtu bojājumi vai avārijas, kā arī radioaktīvo vielu glabāšanas un transportēšanas noteikumu neievērošana.
- dekretalisti Viduslaikos juristi, kas nodarbojās ar kanoniskajām tiesībām.
- dekretisti Viduslaikos juristi, kas nodarbojās ar kanoniskajām tiesībām.
- kanonisti Viduslaikos tiesībnieki, kas nodarbojās ar kanoniskām tiesībām, t. i. tām tiesību normām, kas izveidojušās katoļu baznīcas iekšējā dzīvē un cēlušās no koncilu lēmumiem, pāvestu dekrētālijām u. tml.
- pseidooftalmoplēģija Vidussmadzeņu jumta bojājuma simptomi: skatiena sānkustības paralīze ar vestibulāro nistagmu; viena labirinta kairinājums izraisa acābola novirzīšanos paralīzei pretējā virzienā, otra labirinta kairinājums - acābola novirzīšanos uz paralīzes pusi.
- nospiest kā blakti viegli, bez lielām pūlēm panākt kāda bojāeju, padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt.
- jēgeri Vieglie kājnieki dažu Eiropas valstu (arī Krievijas) armijās 18.-19. gs., tos komplektēja no labākajiem strēlniekiem; kaujā darbojās izvērstā kaujas ierindā.
- hepatotoksīns Viela, kas bojā aknu šūnas.
- genotoksīns Viela, kas izraisa ģenētiskus bojājumus.
- troponīns viela, kas tiek izdalīta asinīs sirds muskuļa - miokarda bojājuma gadījumos; sastāv no trīs proteīniem - troponīna C, troponīna I, troponīna T.
- koksnes ķīmiskie aizsarglīdzekļi vielas un produkti, kas ķīmiski aizsargā koksni no bioloģisko bojātāju iedarbības.
- trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām; arī humuss.
- konservanti vielas, kas noteiktos uzglabāšanas apstākļos pagarina pārtikas produktu uzglabāšanas laiku, aizsargājot no mikroorganismu izraisītas bojāšanās.
- auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra.
- Gulbja aptieka viena no vecākajām aptiekām Latvijā, atradās Jelgavā, dibināta 1607. g., no 19. gs. b. atradās Lielajā ielā 7, slēgta 1941. g., 1944. g. ēka gājusi bojā.
- Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Latvijā, dibināta ap 1633. g., slēgta 1939. g., 1944. g. Jelgavas degšanas laikā aptiekas ēka (Uzvaras ielā 5) gājusi bojā.
- terofīti Viengadīgi lakstaugi, kas veģetācijai nelabvēlīgā gadalaikā iet bojā, vairojas ar sēklām, kas viegli pārcieš salu, sausumu.
- dabiskā izlase viens no dzīvās dabas attīstības faktoriem - dzīves apstākļiem labāk piemēroto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un mazāk piemēroto indivīdu bojāeja.
- radioreparācija Viens no ģenētiskās reparācijas mehānismiem - vides faktoru bojāto nukleīnskābju atjaunošanās radioaktīvā starojuma ietekmē.
- snaudošais pumpurs viens no pumpuriem, kuri paliek miera stāvoklī un izplaukst tikai tad, kad virs tiem esošie pumpuri vai galotnes pumpuri ir gājuši bojā; snaudpumpurs.
- liģeris Viens no Rīgas latviešu amatiem 14.-18. gs.; nodarbojās ar ievesto preču (it īpaši labības) izkraušanu, svēršanu, novietošanu, arī eksporta preču apstrādi; šim amatam piederīgie.
- ihtioftīriuss Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu klases suga ("Ichthyophthirius multifiliis"), ieapaļš skropstainis (~1 mm diametrā), parazitē gandrīz visu saldūdens zivju ādā, spurās, žaunās, nereti dīķos izraisa zivju masveidīgu bojāeju.
- plaks Vīrusa bojātu šūnu plankums vienslāņa audu kultūrā.
- serumhepatīts Vīrushepatīts - vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
- parvovirusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju.
- parvovīrusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju.
- vīrushepatīts Vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
- herpētiskā infekcija vīrusu ierosināta slimība ("infectio herpetica"), kas bojā ādu, gļotādu un nervu sistēmu.
- kliedēšana Virves vai troses aptīšana ar buru audekla līni, lai pasargātu tās no bojāšanās un atiršanas.
- sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
- izmete Visa atmiņas satura vai tā daļas pārrakstīšana citā datu vidē vai tā izdruka, lai nodrošinātos pret informācijas zudumiem iespējamu bojājumu vai avāriju gadījumā.
- iznīcība Vispārināta īpašība --> iznīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bojāeja.
- novīst Vīstot aiziet bojā.
- savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- šeijeni Z-Amerikas indiāņu cilts, kas nodarbojās ar zemkopību Misisipi augštecē, 19. gs. dzīvoja prērijās; tagad rezervātos Montanā un Oklahomā.
- iezāģēt Zāģējot radīt bojājumu; zāģējot radīt ievainojumu.
- zāģēšanas defekti zāģēšanas procesā radušies zāģmateriālu virsmas negludumi vai bojājumi.
- zāģmateriālu garumošana zāģmateriālu bojāto vai nomaļa daļu atdalīšana, kā arī sazāģēšana valsts standartā noteiktajā garumā.
- pēlēt Zākāt, celt neslavu, bojāt reputāciju.
- krūda Zaudējums, bojājums.
- sisties nost zaudēt dzīvību, iet bojā.
- reģenerācija Zaudētas vai bojātas organisma daļas atjaunošanās; organisma atjaunošanās no kādas tā daļas.
- sazelēt Zelējot sabojāt, parasti pilnīgi.
- brāķis Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem); ražojums, kas neatbilst noteiktām normām, prasībām.
- brāķīgs Zemas kvalitātes, ar defektiem, bojājumiem.
- aizzibināt Zibsnījot (zibenim) sabojāt.
- žņaudzējkoks Zīdkokaugu dzimtas fikusu ģints suga, liānas, kas ar saviem stumbriem tik blīvi apvij nesējkoku, ka tas iet bojā.
- koksnes zilēšana zilējums - sēņu izraisīts skujkoku koksnes bojājums.
- radiācijas ģenētika zinātnes nozare, kas pētī jonizējošo starojumu izraisītos ģenētisko struktūru bojājumus.
- iedūrumi Zirga naga bojājumi.
- štengeles Zirga naga bojājums, kaite, kas radusies no nepareizas vai nesavlaicīgas zirga apkalšanas, no nepareizas nagu apkopšanas.
- pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi.
- sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi.
- irt Zust; iet bojā.
bojā citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV