izmaitāt
izmaitāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmaitāju | izmaitājam | izmaitāju | izmaitājām | izmaitāšu | izmaitāsim |
| 2. pers. | izmaitā | izmaitājat | izmaitāji | izmaitājāt | izmaitāsi | izmaitāsiet, izmaitāsit |
| 3. pers. | izmaitā | izmaitāja | izmaitās | |||
Pavēles izteiksme: izmaitā (vsk. 2. pers.), izmaitājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmaitājot (tag.), izmaitāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmaitātu
Vajadzības izteiksme: jāizmaitā
1.Izbojāt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai saimniece man visu izmaitāja.
- To, kas šur vai tur vēl bija iesēts un iestādīts, izmaitāja pārmaiņus salnas un sausums.
- "Mūsu Rīgas ikdiena, mīlīši" izmaitā caur gaļas mašīnu, palikušas tikai ķeskas un kaulu šķembas.
- Galu galā daži no šiem pludmales viesiem jau bija paziņojuši, ka ir viņa fani, un neviens taču negrib izmaitāt citiem prieku.
- Labi, lai jau ir patētika, mums patīk melodramatiski efekti — plaši žesti, deklamācija, cēlas pozas, reveransi, valši, menueti un tamlīdzīgas padarīšanas — , kaut arī tos ir ārkārtīgi grūti iestudēt, un pārlieku bieži lieliskas ieceres izmaitā neparedzēta nejaušība, toties, ja izdodas, — kas par gandarījumu!